SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Latvijas informācijas tehnoloģiju nozare pārejā no latiem uz eiro 39 Vienlaikus respektējot lielo IS skaitu, radās nepieciešamība pēc sistēmu gradācijas pēc to nozīmīguma. VARAM sadarbībā ar SIA “Ernst&Young Baltic” kolēģiem izstrādāja pašnovērtējuma anketu un ministriju IS eiro projekta vadītāji veica visu resora sistēmu novērtējumu. Atsevišķi tika lūgts trīs lielāko izstrādātāju 13 pašnovērtējums kopējiem viņu eiro pārejas perioda darbiem un organizētas regulāras tikšanās, lai apzinātu problēmas un sadarbībā ar pasūtītājiem rastu risinājumus. Valsts IS pašnovērtējuma rezultātā tika noteiktas kritiskākās IS un tām pievērsta stingrāka līmeņa uzraudzība, kas paredzēja nekavējošu informēšanu, ja tiek konstatēta kāda nobīde no plānoto darbu izpildes laika grafika. Kritiskākās IS bija saistītas ar sociālajiem maksājumiem, valsts un pašvaldību budžetu, nodokļu maksājumiem, kā arī grāmatvedības liela skaita lietotāju sistēmām. Noslēdzoties izstrādes fāzei un tuvojoties testa fāzes noslēgumam, re - soros tika uzsākts noslēguma posms — IS nodošana ekspluatācijā. Ņemot vērā projekta kopējo kritiskumu, noslēdzošais posms tika pārlikts uz intensīvās uzraudzības rāmi, t.i., katrs no noslēdzošajiem 106 valsts un vienotās pašvaldību sistēmas darbiem tika pārlikts uz mazāku laika periodu no - griežņiem. Tādā veidā tika sekots līdzi tam, kā dienas un stundas griezumā tiek pielāgotas visas valsts un pašvaldību sistēmas. Līdzīga uzraudzība eiro projektā tika īstenota attiecībā uz divu citu kritiskāko nozaru — banku IS un diennakts tirgotāju kases IS — migrāciju no latiem uz eiro, tādā veidā no - drošinot ciešu sadarbību starp iesaistītajām pusēm un arī sekmīgu rezultātu. Secinājumi un rekomendācijas Eiro projekta plānā tika fiksēts galvenais informācijas sistēmu migrēšanas pamatprincips — nodrošināt darbības nepārtrauktību. Neatkarīgi no tā, vai informācijas sistēma ir valsts vai privātā sektorā — tas nozīmēja iepriekšējo funkciju nepārtrauktu īstenošanu. Eiro projekta plānā tika detalizēti fiksēti informācijas sistēmu pārejas periodā veicamie uzdevumi, t.sk. procesu karte (nosakot funkcionālās, līgumiskās, izstrādes, testēšanas un ieviešanas ekspluatācijā prasības), atbilstoši 13 Izstrādātāju lielums eiro projektā tika vērtēts pēc pasūtītāju skaita, kā arī pēc pasūtītāja sistēmas nozīmības novērtējuma.
40 kurai pielāgošanas darbus plānoja ne tikai valsts sektora, bet arī privātā sektora informācijas sistēmu izstrādātāji. Igauņu un slovāku pieredzes apguvē bija ļoti lietderīgi ņemt vērā intensīvā perioda uzraudzības procesa organizatorisko pieredzi. Līdzīgi kā igauņiem, arī Latvijas eiro projektā IS jomā tika atslogotas valsts budžeta pamatfunkcijas un 94,7% finansējuma tika balstīti uz ERAF finanšu līdzekļiem. Vienlaikus ERAF finansējuma piesaistīšana šādā kritiskā projektā radīja papildu administratīvo slogu un zināmā mērā nerekomendē šādu praksi apgūt līdzīgos — laika ziņā kritiskos — projektos. IKT nozares profesionālās sadarbības modelis bija ļoti lietderīgs un rekomendējams arī citos kopējos projektos, apvienojot raitā dialogā gan valsts pārvaldes, gan nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Uzraudzības procesā bija ļoti svarīga auditoru agrīna iesaiste un palīdzība. Ievērojot IKT nozares kopējās kapacitātes iespējas 2013. gada otrajā pusē un nepieciešamību saglabāt gan funkciju nepārtrauktību, gan informācijas sistēmu stabilitāti, informācijas sistēmās netika veiktas papildu izmaiņas, izņemot tās, kas bija saistītas ar valūtas nomaiņu. Liela skaita lietotāju sistēmu gadījumā tika izmantots atvērtās sadarbības jeb morālās pārliecināšanas princips un tādā veidā tika nodrošināta gan sekmīga sistēmas migrācija, gan arī vienota atslēga pārejas perioda izmaksu sadalījumā. Pateicoties privātā sektora izstrādātājiem, bija iespēja identificēt nepieciešamos uzlabojumus arī saistītajās ekonomikas nozarēs, piemēram, publiskā sektora grāmatvežu regulāra informēšana par izmaiņām publiskā sek tora grāmatvedības uzskaitē. Informācijas sistēmu vienoti pašnovērtējuma principi un kritisko sistēmu identificēšana, kā arī cieša sadarbība ar šo sistēmu izstrādātājiem bija svarīgas aktivitātes. Regulārās ikmēneša atskaites un tikšanās ļāva neka - vējoši identificēt problēmas un kopīgi meklēt risinājumus.
- Page 1 and 2: 2014 / 2
- Page 3 and 4: Izdevumu finansē no Eiropas Komisi
- Page 5 and 6: Tukša lapa
- Page 7 and 8: 6 Redaktora sleja 71,2% Latvijas ie
- Page 9 and 10: Tukša lapa
- Page 11 and 12: 10 Mārtiņš Spūlis security. In
- Page 13 and 14: 12 Mārtiņš Spūlis Otrkārt, vē
- Page 15 and 16: 14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
40<br />
kurai pielāgošanas darbus plānoja ne tikai valsts sektora, bet arī privātā sektora<br />
informācijas sistēmu izstrādātāji.<br />
Igauņu un slovāku pieredzes apguvē bija ļoti lietderīgi ņemt vērā intensīvā<br />
perioda uzraudzības procesa organizatorisko pieredzi.<br />
Līdzīgi kā igauņiem, arī Latvijas eiro projektā IS jomā tika atslogotas<br />
valsts budžeta pamatfunkcijas un 94,7% finansējuma tika balstīti uz ERAF<br />
finanšu līdzekļiem. Vienlaikus ERAF finansējuma piesaistīšana šādā kritiskā<br />
projektā radīja papildu administratīvo slogu un zināmā mērā nerekomendē<br />
šādu praksi apgūt līdzīgos — laika ziņā kritiskos — projektos.<br />
IKT nozares profesionālās sadarbības modelis bija ļoti lietderīgs un<br />
rekomendējams arī citos kopējos projektos, apvienojot raitā dialogā gan<br />
valsts pārvaldes, gan nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Uzraudzības procesā<br />
bija ļoti svarīga auditoru agrīna iesaiste un palīdzība.<br />
Ievērojot IKT nozares kopējās kapacitātes iespējas 2013. gada otrajā<br />
pusē un nepieciešamību saglabāt gan funkciju nepārtrauktību, gan informācijas<br />
sistēmu stabilitāti, informācijas sistēmās netika veiktas papildu izmaiņas,<br />
izņemot tās, kas bija saistītas ar valūtas nomaiņu.<br />
Liela skaita lietotāju sistēmu gadījumā tika izmantots atvērtās sadarbības<br />
jeb morālās pārliecināšanas princips un tādā veidā tika nodrošināta gan<br />
sekmīga sistēmas migrācija, gan arī vienota atslēga pārejas perioda izmaksu<br />
sadalījumā.<br />
Pateicoties privātā sektora izstrādātājiem, bija iespēja identificēt nepieciešamos<br />
uzlabojumus arī saistītajās ekonomikas nozarēs, piemēram, publiskā<br />
sektora grāmatvežu regulāra informēšana par izmaiņām publiskā<br />
sek tora grāmatvedības uzskaitē.<br />
Informācijas sistēmu vienoti pašnovērtējuma principi un kritisko sistēmu<br />
identificēšana, kā arī cieša sadarbība ar šo sistēmu izstrādātājiem bija<br />
svarīgas aktivitātes. Regulārās ikmēneša atskaites un tikšanās ļāva neka -<br />
vējoši identificēt problēmas un kopīgi meklēt risinājumus.
Change language