SPr1qg

SPr1qg SPr1qg

11.11.2014 Views

Eiropas kultūras mantojums digitālajā vidē Uldis Zariņš, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Eiropas Savienības politiskajā dienaskārtībā kultūras mantojuma digi talizācijas jautājumi atrodas kopš 2000. gada, kad tie, atbildot uz Lisabonas stratēģijā izvirzītajiem mērķiem, tika iekļauti vispirms “eEiropas” darba kārtībā un pēc tam programmā “eSaturs”. Šajā laika periodā Eiropas Komisija ir publicējusi divus ieteikumus (attiecīgi Eiropas Padome — divus secinājumus) par kultūras mantojuma digitalizāciju, kuros dalībvalstis mudinātas stiprināt digitalizācijas centienus, un ir izveidota dalībvalstu ekspertu grupa digitalizācijas jomā. Šobrīd digitalizācijas jautājumi Eiropā tiek skatīti stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas “Digitālā programma Eiropai” kontekstā, kā prioritāti izvirzot Eiropas digitālās bibliotēkas “Euro peana” attīstību, toties pašu digitalizācijas procesu organizāciju un finansēšanu atstājot dalībvalstu ziņā. Latvijā kultūras mantojuma procesi norisinās jau kopš 1994. gada, taču politiskajā dienaskārtībā tie parādās tikai ap 2006. gadu, un arī tad tikai uz neilgu brīdi. Neskatoties uz prāvajiem ieguldījumiem, kas līdz šim veikti digitalizācijas infrastruktūras izveidē, satura digitalizācijā un e-pakalpojumu izveidē, Latvijā vēl joprojām nav valsts politikas kultūras mantojuma digitalizācijas jomā. Var pieņemt, ka līdz ar digitalizācijas jautājumu nonākšanu kā informācijas sabiedrības attīstības, tā kultūras pamatnostādņu dokumentos 2014.–2020. gadam, šī situācija mainīsies, un turpmākā kultūras mantojuma digitalizācija Latvijā tiks īstenota saskaņā ar valsts kultūras politiku, nevis uz atsevišķu institūciju entuziasma un projektu finansējuma pamata. Atslēgvārdi: arhīvi, bibliotēkas, digitālā kultūra, Digitālā programma Eiropai, eEiropa, Eiropa 2020, Eiropas Komisija, Eiropas Padome, eSaturs, Europeana, informācijas sabiedrība, kultūra, kultūras institūcijas, kultūras mantojuma digitalizācija, kultūras mantojums, kultūras politika, Lisabonas stratēģija, muzeji, zināšanu sabiedrība.

42 Uldis Zariņš The digitisation of cultural heritage has been on the political agenda of the European Union since 2000, when, in response to the aims put forward by the Lisbon strategy it appeared first in the working plan of the “eEurope” initiative and then as part of the “eContent” program. Since then, the European Commission has published two recommendations (and, subsequently, the European Council two conclusions) on the digitis a - tion of cultural heritage, encouraging member states to strengthen their digitisation efforts, and an expert group on digitisation and digital preservation has been set up. Today, digitisation in Europe is viewed in the light of the “Digital Agenda” initiative of the “Europe 2020” strategy, where the priority is the development of the European digital library “Europeana”, and the member states are tasked with the organisation and financing of the digitisation itself. In Latvia, digitisation activities began in 1994, however, on the political agenda, this topic appeared, and only for a brief moment, in 2006. Although significant investments have been made to develop the digitisation infrastructure, to perform the digitisation itself and to create cultural e-services, there is still no articulated national policy on the digitisation of cultural heritage in Latvia to this day. It can be assumed that the inclusion of digitisation topics in the strategic planning documents of both culture and information society for 2014–2020 will finally change this situation, and the digitisation of cultural heritage in Latvia will finally be carried out according to national cultural policy, not just based on the enthusiasm of some institutions and project budgets. Keywords: archives, cultural heritage, cultural institutions, cultural policy, culture, Digital Agenda for Europe, digital culture, digitisation of cultural heritage, eEurope, eContent, Europe 2020, Europeana, European Commission, European Council, information society, knowledge society, libraries, Lisbon strategy, museums. Lai arī Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās neveikt nacionālā likumdošanas un regulējuma harmonizēšanu kultūras jomā 1 , tas nebūt ne - no zīmē, ka Eiropas Savienībā kultūras jautājumi ir mazsvarīgi un netiek risināti. Gluži pretēji, ar Lisabonas līgumu īpašā reveransā Eiropas kultūras mantojumam Līguma par Eiropas Savienību preambula papildināta ar 1 Līguma par Eiropas Savienības darbību. Oficiālais Vēstnesis, C 326, 26.10.2012., 167. pants, http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:12012E/TXT&from=LV (ES tiesību aktu datubāze EUR-Lex; aplūkota 21.04.2014.).

42<br />

Uldis Zariņš<br />

The digitisation of cultural heritage has been on the political agenda<br />

of the European Union since 2000, when, in response to the aims put<br />

forward by the Lisbon strategy it appeared first in the working plan of the<br />

“eEurope” initiative and then as part of the “eContent” program. Since<br />

then, the European Commission has published two recommendations<br />

(and, subsequently, the European Council two conclusions) on the digitis a -<br />

tion of cultural heritage, encouraging member states to strengthen their<br />

digitisation efforts, and an expert group on digitisation and digital preservation<br />

has been set up. Today, digitisation in Europe is viewed in the<br />

light of the “Digital Agenda” initiative of the “Europe 2020” strategy, where<br />

the priority is the development of the European digital library “Europeana”,<br />

and the member states are tasked with the organisation and financing of<br />

the digitisation itself. In Latvia, digitisation activities began in 1994, however,<br />

on the political agenda, this topic appeared, and only for a brief<br />

moment, in 2006. Although significant investments have been made to<br />

develop the digitisation infrastructure, to perform the digitisation itself<br />

and to create cultural e-services, there is still no articulated national policy<br />

on the digitisation of cultural heritage in Latvia to this day. It can be<br />

assumed that the inclusion of digitisation topics in the strategic planning<br />

documents of both culture and information society for 2014–2020 will<br />

finally change this situation, and the digitisation of cultural heritage in<br />

Latvia will finally be carried out according to national cultural policy, not<br />

just based on the enthusiasm of some institutions and project budgets.<br />

Keywords: archives, cultural heritage, cultural institutions, cultural<br />

policy, culture, Digital Agenda for Europe, digital culture, digitisation of<br />

cultural heritage, eEurope, eContent, Europe 2020, Europeana, European<br />

Commission, European Council, information society, knowledge society,<br />

libraries, Lisbon strategy, museums.<br />

Lai arī Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās neveikt nacionālā<br />

likumdošanas un regulējuma harmonizēšanu kultūras jomā 1 , tas nebūt ne -<br />

no zīmē, ka Eiropas Savienībā kultūras jautājumi ir mazsvarīgi un netiek<br />

risināti. Gluži pretēji, ar Lisabonas līgumu īpašā reveransā Eiropas kultūras<br />

mantojumam Līguma par Eiropas Savienību preambula papildināta ar<br />

1<br />

Līguma par Eiropas Savienības darbību. Oficiālais Vēstnesis, C 326, 26.10.2012., 167. pants,<br />

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:12012E/TXT&from=LV (ES<br />

tiesību aktu datubāze EUR-Lex; aplūkota 21.04.2014.).

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!