SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Eiropas kultūras mantojums digitālajā vidē Uldis Zariņš, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Eiropas Savienības politiskajā dienaskārtībā kultūras mantojuma digi talizācijas jautājumi atrodas kopš 2000. gada, kad tie, atbildot uz Lisabonas stratēģijā izvirzītajiem mērķiem, tika iekļauti vispirms “eEiropas” darba kārtībā un pēc tam programmā “eSaturs”. Šajā laika periodā Eiropas Komisija ir publicējusi divus ieteikumus (attiecīgi Eiropas Padome — divus secinājumus) par kultūras mantojuma digitalizāciju, kuros dalībvalstis mudinātas stiprināt digitalizācijas centienus, un ir izveidota dalībvalstu ekspertu grupa digitalizācijas jomā. Šobrīd digitalizācijas jautājumi Eiropā tiek skatīti stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas “Digitālā programma Eiropai” kontekstā, kā prioritāti izvirzot Eiropas digitālās bibliotēkas “Euro peana” attīstību, toties pašu digitalizācijas procesu organizāciju un finansēšanu atstājot dalībvalstu ziņā. Latvijā kultūras mantojuma procesi norisinās jau kopš 1994. gada, taču politiskajā dienaskārtībā tie parādās tikai ap 2006. gadu, un arī tad tikai uz neilgu brīdi. Neskatoties uz prāvajiem ieguldījumiem, kas līdz šim veikti digitalizācijas infrastruktūras izveidē, satura digitalizācijā un e-pakalpojumu izveidē, Latvijā vēl joprojām nav valsts politikas kultūras mantojuma digitalizācijas jomā. Var pieņemt, ka līdz ar digitalizācijas jautājumu nonākšanu kā informācijas sabiedrības attīstības, tā kultūras pamatnostādņu dokumentos 2014.–2020. gadam, šī situācija mainīsies, un turpmākā kultūras mantojuma digitalizācija Latvijā tiks īstenota saskaņā ar valsts kultūras politiku, nevis uz atsevišķu institūciju entuziasma un projektu finansējuma pamata. Atslēgvārdi: arhīvi, bibliotēkas, digitālā kultūra, Digitālā programma Eiropai, eEiropa, Eiropa 2020, Eiropas Komisija, Eiropas Padome, eSaturs, Europeana, informācijas sabiedrība, kultūra, kultūras institūcijas, kultūras mantojuma digitalizācija, kultūras mantojums, kultūras politika, Lisabonas stratēģija, muzeji, zināšanu sabiedrība.
42 Uldis Zariņš The digitisation of cultural heritage has been on the political agenda of the European Union since 2000, when, in response to the aims put forward by the Lisbon strategy it appeared first in the working plan of the “eEurope” initiative and then as part of the “eContent” program. Since then, the European Commission has published two recommendations (and, subsequently, the European Council two conclusions) on the digitis a - tion of cultural heritage, encouraging member states to strengthen their digitisation efforts, and an expert group on digitisation and digital preservation has been set up. Today, digitisation in Europe is viewed in the light of the “Digital Agenda” initiative of the “Europe 2020” strategy, where the priority is the development of the European digital library “Europeana”, and the member states are tasked with the organisation and financing of the digitisation itself. In Latvia, digitisation activities began in 1994, however, on the political agenda, this topic appeared, and only for a brief moment, in 2006. Although significant investments have been made to develop the digitisation infrastructure, to perform the digitisation itself and to create cultural e-services, there is still no articulated national policy on the digitisation of cultural heritage in Latvia to this day. It can be assumed that the inclusion of digitisation topics in the strategic planning documents of both culture and information society for 2014–2020 will finally change this situation, and the digitisation of cultural heritage in Latvia will finally be carried out according to national cultural policy, not just based on the enthusiasm of some institutions and project budgets. Keywords: archives, cultural heritage, cultural institutions, cultural policy, culture, Digital Agenda for Europe, digital culture, digitisation of cultural heritage, eEurope, eContent, Europe 2020, Europeana, European Commission, European Council, information society, knowledge society, libraries, Lisbon strategy, museums. Lai arī Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās neveikt nacionālā likumdošanas un regulējuma harmonizēšanu kultūras jomā 1 , tas nebūt ne - no zīmē, ka Eiropas Savienībā kultūras jautājumi ir mazsvarīgi un netiek risināti. Gluži pretēji, ar Lisabonas līgumu īpašā reveransā Eiropas kultūras mantojumam Līguma par Eiropas Savienību preambula papildināta ar 1 Līguma par Eiropas Savienības darbību. Oficiālais Vēstnesis, C 326, 26.10.2012., 167. pants, http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:12012E/TXT&from=LV (ES tiesību aktu datubāze EUR-Lex; aplūkota 21.04.2014.).
- Page 1 and 2: 2014 / 2
- Page 3 and 4: Izdevumu finansē no Eiropas Komisi
- Page 5 and 6: Tukša lapa
- Page 7 and 8: 6 Redaktora sleja 71,2% Latvijas ie
- Page 9 and 10: Tukša lapa
- Page 11 and 12: 10 Mārtiņš Spūlis security. In
- Page 13 and 14: 12 Mārtiņš Spūlis Otrkārt, vē
- Page 15 and 16: 14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
42<br />
Uldis Zariņš<br />
The digitisation of cultural heritage has been on the political agenda<br />
of the European Union since 2000, when, in response to the aims put<br />
forward by the Lisbon strategy it appeared first in the working plan of the<br />
“eEurope” initiative and then as part of the “eContent” program. Since<br />
then, the European Commission has published two recommendations<br />
(and, subsequently, the European Council two conclusions) on the digitis a -<br />
tion of cultural heritage, encouraging member states to strengthen their<br />
digitisation efforts, and an expert group on digitisation and digital preservation<br />
has been set up. Today, digitisation in Europe is viewed in the<br />
light of the “Digital Agenda” initiative of the “Europe 2020” strategy, where<br />
the priority is the development of the European digital library “Europeana”,<br />
and the member states are tasked with the organisation and financing of<br />
the digitisation itself. In Latvia, digitisation activities began in 1994, however,<br />
on the political agenda, this topic appeared, and only for a brief<br />
moment, in 2006. Although significant investments have been made to<br />
develop the digitisation infrastructure, to perform the digitisation itself<br />
and to create cultural e-services, there is still no articulated national policy<br />
on the digitisation of cultural heritage in Latvia to this day. It can be<br />
assumed that the inclusion of digitisation topics in the strategic planning<br />
documents of both culture and information society for 2014–2020 will<br />
finally change this situation, and the digitisation of cultural heritage in<br />
Latvia will finally be carried out according to national cultural policy, not<br />
just based on the enthusiasm of some institutions and project budgets.<br />
Keywords: archives, cultural heritage, cultural institutions, cultural<br />
policy, culture, Digital Agenda for Europe, digital culture, digitisation of<br />
cultural heritage, eEurope, eContent, Europe 2020, Europeana, European<br />
Commission, European Council, information society, knowledge society,<br />
libraries, Lisbon strategy, museums.<br />
Lai arī Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās neveikt nacionālā<br />
likumdošanas un regulējuma harmonizēšanu kultūras jomā 1 , tas nebūt ne -<br />
no zīmē, ka Eiropas Savienībā kultūras jautājumi ir mazsvarīgi un netiek<br />
risināti. Gluži pretēji, ar Lisabonas līgumu īpašā reveransā Eiropas kultūras<br />
mantojumam Līguma par Eiropas Savienību preambula papildināta ar<br />
1<br />
Līguma par Eiropas Savienības darbību. Oficiālais Vēstnesis, C 326, 26.10.2012., 167. pants,<br />
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:12012E/TXT&from=LV (ES<br />
tiesību aktu datubāze EUR-Lex; aplūkota 21.04.2014.).