SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Eiropas kultūras mantojums digitālajā vidē 51 projektu digitālā vidē atbalsts”, kas tika realizēta trīs gadus, no 2003. līdz 2005. gadam, un kuras darbības laikā tika finansēti un realizēti 42 digitālo kolekciju veidošanas projekti par kopējo summu Ls 189 095. 23 Programmas rezultātā digitalizācijas procesos pamazām iesaistījās arī Latvijas arhīvi un muzeji. Nozīmīgākā arhīvu veidotā digitālā kolekcija ir Latvijas Valsts vēstures arhīva kolekcija “Raduraksti”, kurā digitālā veidā pieejamas draudžu grā matas, tautas skaitīšanu materiāli un citi dokumenti, kas palīdz apzināt savas dzimtas saknes. Projekts tika aizsākts 2005. gadā un kolekcija atklāta 2007. gada novembra beigās, šobrīd tajā ir atrodami vairāk nekā 5,5 miljoni dokumentu lapu. Savukārt 2006. gadā aizsākās digitalizācijas process Lat - vijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, un 2012. gada nogalē tajā bija digitalizēti 11 000 glabājamo vienību (1800 stundu filmu materiāla), tajā skaitā visi sevišķi vērtīgie audiovizuālie dokumenti. No muzejiem visaktīvāk digitalizācijas procesos ir iesaistījušies Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs, Lat vijas Fotogrāfijas muzejs, kā arī atsevišķi muzeji Latvijas novados. Mērķ tiecīga muzeju krājumu digitalizācija ir uzsākta, īstenojot projektu “Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs”, kura mērķis bija izveidot Latvijas muzeju kopkatalogu, kurā būtu aplūkojami arī muzeju objekti. Šobrīd kopkataloga veidošanā ir iesaistīti 80 Latvijas pašvaldību, 25 valsts un pieci privātie muzeji, un tajā ir aprakstīti apmēram 12% Nacionālā muzeju krājuma vienību (no apmēram 5 miljoniem eksponātu), un apmēram 300 000 ierakstu ir pievienoti arī digitālie objekti. Ap 2006. gadu kultūras mantojuma digitalizācijas procesiem radās arī politiskais atbalsts, un šis termins sāka parādīties Latvijas Republikas plānošanas dokumentos. Pirmā norāde uz kultūras mantojuma digitalizāciju ir atrodama valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006.–2015. gadam “Nacionāla valsts”, kurās kultūras mantojuma saglabāšana ar IKT līdzekļiem un pieejamība digitālajā vidē ir minēta kultūrpolitikas uzdevumu vidū. 24 Latvijas 23 Krūmiņa L. Valsts programma kultūras mantojuma digitalizācijā, 2003–2005. Informācija un sabiedrība, nr.2, 2011. https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/180/Informacija-un-sabied - riba_Nr1_2010-.pdf?sequence=1 (LU repozitārijs; aplūkots 23.04.2014.). 24 Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. gadam “Nacionāla valsts”. http://www.km.gov.lv/ lv/doc/dokumenti/kulturpolitikas_vadlinijas.doc (Kultūras ministrijas mājaslapa; aplūkota 23.04.2014.).
52 Uldis Zariņš Republikas Kultūras ministrijas darbības stratēģijā 2007.–2009. gadam iz - virzīti jau pavisam konkrēti uzdevumi — izveidot vienotu kultūras mantojuma un atmiņas institūciju e-pakalpojumu informatīvo vidi, veikt Latvijas LNB kartīšu kataloga un satura digitalizāciju, Latvijas interneta avotu arhivēšanu, digitālo objektu vadības sistēmas izveidi, sagaidot bibliotēku, muzeju un arhīvu digitāli pieejamo vienību apraksta un satura īpatsvara pieaugumu. 25 Pavisam konkrēti uzdevumi, turklāt jau iezīmējot to īstenošanai nepieciešamo finansējumu — izveidot Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku un transformēt LNB kartīšu katalogu elektroniskā formā, nodrošināt kultūras mantojuma un atmiņas institūciju resursu digitalizāciju un informācijas sistēmu pilnveidi, īstenot savietota arhīvu, muzeju un bibliotēku elektroniskā kataloga izveidi, digitalizēt arhīva dokumentus un īstenot projektu “Raduraksti”, digitalizēt un padarīt pieejamu sabiedrībai Latvijas filmu “zelta fondu” — atrodami rīcības plānā vadlīniju “Nacionālā valsts” izpildei 2008. un 2009. gadam. 26 Rezultātā digitalizācijas procesu īstenošana šajā laika periodā saņem ievērojamu atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem — lielākais ieguldījums šajā periodā tiek veikts informācijas sistēmu attīstībā, jo šajā laikā top digitālās bibliotēka sistēmas, muzeju kopkataloga, valsts kultūrkartes un citu sistēmu, kas lielākā vai mazākā mērā saistītas ar digitalizāciju, pirmo kārtu izstrāde, kā arī — ar ievērojamu Bila un Melindas Geitsu fonda ieguldī - jumu — tiek īstenots t.s. “Gaismas tīkla” projekts, kuram arī ar digitalizāciju ir tikai pastarpināta saistība. Savukārt laika posmā pēc 2008. gada, kad iepriekš minēto aktivitāšu finansēšana no valsts līdzekļiem ekonomiskās lejupslīdes apstākļos faktiski tiek pārtraukta, vislielākais ieguvums ir iespēja kultūras mantojuma digitalizācijas procesiem izmantot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Divu ERAF līdzfinansētu projektu rezultātā LNB ir nozīmīgi attīstīta digitālās bibliotēkas infrastruktūra, izstrādājot digitālās bibliotēkas sistēmas DOM otro kārtu un izveidojot vairākas specifiskas saskarnes digitālo krājumu izmantošanai — LNB informācijas re sursu mek - lētāju, saskarnes laikrakstiem, grāmatām, attēlizdevumiem, audio vizuālajiem 25 Kultūras ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009. gadam. http://www.km.gov.lv/lv/dokumenti/strategija.html (Kultūras ministrijas mājaslapa; aplūkota 23.04.2014.). 26 Rīcības plāns politikas pamatnostādņu “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. gadam Nacionāla valsts” īstenošanai 2008.-2009. gadā http://www.km.gov.lv/lv/dokumenti/planosanas_ doc.html (Kultūras ministrijas mājaslapa, aplūkota 23.04.2014.).
- Page 1 and 2: 2014 / 2
- Page 3 and 4: Izdevumu finansē no Eiropas Komisi
- Page 5 and 6: Tukša lapa
- Page 7 and 8: 6 Redaktora sleja 71,2% Latvijas ie
- Page 9 and 10: Tukša lapa
- Page 11 and 12: 10 Mārtiņš Spūlis security. In
- Page 13 and 14: 12 Mārtiņš Spūlis Otrkārt, vē
- Page 15 and 16: 14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
- Page 93 and 94: 92 Ivo Rollis Latvia's System for t
- Page 95 and 96: 94 Ivo Rollis Era PM between 2002 a
- Page 97 and 98: 96 Ivo Rollis taker in minority int
- Page 99 and 100: 98 Ivo Rollis Also, EU fund require
- Page 101 and 102: 100 Ivo Rollis assessment needs; fi
Eiropas kultūras mantojums digitālajā vidē 51<br />
projektu digitālā vidē atbalsts”, kas tika realizēta trīs gadus, no 2003. līdz<br />
2005. gadam, un kuras darbības laikā tika finansēti un realizēti 42 digitālo<br />
kolekciju veidošanas projekti par kopējo summu Ls 189 095. 23 Programmas<br />
rezultātā digitalizācijas procesos pamazām iesaistījās arī Latvijas arhīvi un<br />
muzeji.<br />
Nozīmīgākā arhīvu veidotā digitālā kolekcija ir Latvijas Valsts vēstures<br />
arhīva kolekcija “Raduraksti”, kurā digitālā veidā pieejamas draudžu<br />
grā matas, tautas skaitīšanu materiāli un citi dokumenti, kas palīdz apzināt<br />
savas dzimtas saknes. Projekts tika aizsākts 2005. gadā un kolekcija atklāta<br />
2007. gada novembra beigās, šobrīd tajā ir atrodami vairāk nekā 5,5 miljoni<br />
dokumentu lapu. Savukārt 2006. gadā aizsākās digitalizācijas process Lat -<br />
vijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, un 2012. gada nogalē tajā bija<br />
digitalizēti 11 000 glabājamo vienību (1800 stundu filmu materiāla), tajā<br />
skaitā visi sevišķi vērtīgie audiovizuālie dokumenti.<br />
No muzejiem visaktīvāk digitalizācijas procesos ir iesaistījušies Rīgas<br />
Vēstures un kuģniecības muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs, Lat vijas<br />
Fotogrāfijas muzejs, kā arī atsevišķi muzeji Latvijas novados. Mērķ tiecīga<br />
muzeju krājumu digitalizācija ir uzsākta, īstenojot projektu “Nacionālā<br />
muzeju krājuma kopkatalogs”, kura mērķis bija izveidot Latvijas muzeju<br />
kopkatalogu, kurā būtu aplūkojami arī muzeju objekti. Šobrīd kopkataloga<br />
veidošanā ir iesaistīti 80 Latvijas pašvaldību, 25 valsts un pieci privātie<br />
muzeji, un tajā ir aprakstīti apmēram 12% Nacionālā muzeju krājuma<br />
vienību (no apmēram 5 miljoniem eksponātu), un apmēram 300 000 ierakstu<br />
ir pievienoti arī digitālie objekti.<br />
Ap 2006. gadu kultūras mantojuma digitalizācijas procesiem radās arī<br />
politiskais atbalsts, un šis termins sāka parādīties Latvijas Republikas plānošanas<br />
dokumentos. Pirmā norāde uz kultūras mantojuma digitalizāciju<br />
ir atrodama valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006.–2015. gadam “Nacionāla<br />
valsts”, kurās kultūras mantojuma saglabāšana ar IKT līdzekļiem un pieejamība<br />
digitālajā vidē ir minēta kultūrpolitikas uzdevumu vidū. 24 Latvijas<br />
23<br />
Krūmiņa L. Valsts programma kultūras mantojuma digitalizācijā, 2003–2005. Informācija un<br />
sabiedrība, nr.2, 2011. https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/180/Informacija-un-sabied -<br />
riba_Nr1_2010-.pdf?sequence=1 (LU repozitārijs; aplūkots 23.04.2014.).<br />
24<br />
Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. gadam “Nacionāla valsts”. http://www.km.gov.lv/<br />
lv/doc/dokumenti/kulturpolitikas_vadlinijas.doc (Kultūras ministrijas mājaslapa; aplūkota<br />
23.04.2014.).