SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Eiropas kultūras mantojums digitālajā vidē 53 materiāliem, kartēm, rasmotajām tīmekļa vietnēm, kā arī saskarnes bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un attīstot tehnisko infrastruktūru. Tomēr būtiskākais šo projektu pienesums ir paši digitalizētie materiāli — vairāki simti karšu, 3000 rasmotu tīmekļa vietņu un vairāk nekā 4 miljoni laikrakstu, žurnālu un grāmatu lappušu. Citu ERAF projektu ietvaros no - zīmīga attīstība īstenota arī muzeju un arhīvu jomā — muzeju nozarē ir izstrādāta muzeju kopkataloga otrā kārta, kuras ietvaros tika veikta arī muzeju apgādāšana ar digitalizācijas aparatūru un muzeju krājumu digitalizācija; arhīvu jomā izveidota Valsts arhīvu informācijas sistēma, tai skaitā attīstīta digitalizācijas infrastruktūra un veikta arhīvu krājumu digitalizācija. Vēl citos ERAF finansētos projektos veikta Latvijas kino “zelta fonda” digitalizācija, sabiedriskā radio un televīzijas arhīvu apjomīga digitalizācija, kā arī attīstīts kopīgais Latvijas kultūras informācijas meklētājs. Ievērojama ietekme uz Latvijas kultūras mantojuma digitalizācijas procesiem bijusi arī iespējai iesaistīties Eiropas Komisijas administrēto programmu projektos. Visbiežāk Latvijas kultūras institūcijas ir iesaistījušās programmas “eContent+” (vēlāk ICT-PSP) projektos — LNB ir piedalījusies projektos “EDLnet”, “TELplus”, “Europeana Local”, “Europeana Travel”, “Europeana Newspapers”, “Europeana Awareness”, “Europeana Sounds”, muzeji — projektos “ATHENA”, “Linked Heritage” un “ATHENA Plus”, arhīvi — projektos “APEnet” un “APEx”. Latvijas partneri ir iesaistīti arī projektu “ARROW Plus”, “LoCloud” un “Digitising Contemporary Art” īstenošanā. Šie projekti ir ļāvuši padarīt pieejamu Latvijas kultūras mantojumu Eiropas digitālajā bibliotēkā “Europeana”, kā arī pārņemt labāko Eiropas pieredzi un zināšanas, piemēram, projekta “Europeana Local” īstenošanā tika iesaistīta ne tikai LNB, bet arī novadu bibliotēkas, muzeji un pat privātpersonas. Ierobežotā apjomā šajos projektos, vismaz sākotnēji, kamēr prioritāte bija “Europeana” satura skaitliska papildināšana, bija iespējams veikt arī satura digitalizāciju, tomēr šobrīd tiek atbalstīta tikai jau digitalizēta satura piegāde, vairāk koncentrējoties uz labākās pieredzes attīstīšanu un pētniecību. Atsevišķi projekti ir īstenoti ar citu ārvalstu finanšu instrumentu palīdzību. Piemēram, LNB kopā ar pieciem Latvijas muzejiem izmantoja EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu, lai digitalizētu Latvijas nonkonformisma mākslas mantojumu; viens projekts LNB īstenots ar FP7 ietvara atbalstu; Latvijas Valsts arhīvs ar pārrobežu sadarbības fonda finansējumu īstenoja arhīvu digitalizācijas projektu sadarbībā ar kolēģiem no Krievijas un Lietuvas.
54 Uldis Zariņš Skatoties nākotnē, jāatzīmē, ka kultūras mantojuma digitalizācija ir pieminēta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam “Latvija 2030”, kurā Latvijas kultūras telpas attīstība ir izvirzīta kā viena no attīstības prioritātēm, norādot, ka “jaunās tehnoloģijas dod iespēju virtuālo realitāti izmantot arī kultūras pieejamības uzlabošanai: latviskas kultūras telpas vir tuālai paplašināšanai, kultūras mantojuma vērtību saglabāšanai un izpla - tīšanai, jaunu kultūras produktu un pakalpojumu radīšanai, kā arī kultūrizglītībai” 27 ; tas ļauj cerēt, ka kultūras digitalizācijas procesi tiks atbalstīti arī turpmāk. Tomēr Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam kultūras mantojuma digitalizācija nav atradusi sev vietu; var tikai pieņemt, ka plāna 415. punkts — uzdevums “digitālā satura un citu produktu veidošana un e-pakalpojumu attīstība, paplašinot pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas ekonomiskajā darbībā, kā arī iedzīvotāju e-prasmju piln - veide” — iekļauj arī kultūras mantojuma digitalizāciju. 28 Neskatoties uz to, uz kultūras mantojuma digitalizācijas nozīmi norāda Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam 29 , un izvērsts digitalizācijas plāns atrodams kultūras nozares pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam “Radošā Latvija” (šobrīd projekta stadijā). 30 Tomēr, neskatoties uz Eiropas Komisijas un Padomes ieteikumos un secinājumos paustajiem aicinājumiem, nacionāla līmeņa stratēģija kultūras mantojuma digitalizācijai, pieejamības nodrošināšanai un digitālajai saglabāšanai pa visiem šiem gadiem tā arī nav tapusi. Lai gan laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam ir tapuši vairāki darba varianti, neviens no tiem nav pabeigts un oficiāli apstiprināts. Tāpēc pēc LNB iniciatīvas 2012. gada sākumā tika atsākta diskusija par šādas stratēģijas nepieciešamību un 2012. gada 15. maijā ar Kultūras ministrijas rīkojumu uzsākts darbs pie tās izstrādes. Pēc ilgstošām diskusijām par dokumenta formu visbeidzot tika 27 Latvija2030: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. http://www.pkc. gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf. (Pārresoru koordinācijas centra mājaslapa; aplūkota 23.04.2014.). 28 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam. http://www.pkc.gov.lv/images/ NAP2020%20dokumenti/20121220_NAP2020_Saeim%C4%81_apstiprin%C4%81ts.pdf (Pārresoru koordinācijas centra mājaslapa; aplūkota 23.04.2014.). 29 Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes. http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file 5586.doc. (Politikas plānošanas dokumentu datubāze; aplūkota 23.04.2014.). 30 Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam “Radošā Latvija”. http://www.km.gov. lv/lv/ministrija/radosa_latvija.html. (Kultūras ministrijas mājaslapa; aplūkota 23.04.2014.).
- Page 3 and 4: Izdevumu finansē no Eiropas Komisi
- Page 5 and 6: Tukša lapa
- Page 7 and 8: 6 Redaktora sleja 71,2% Latvijas ie
- Page 9 and 10: Tukša lapa
- Page 11 and 12: 10 Mārtiņš Spūlis security. In
- Page 13 and 14: 12 Mārtiņš Spūlis Otrkārt, vē
- Page 15 and 16: 14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
- Page 93 and 94: 92 Ivo Rollis Latvia's System for t
- Page 95 and 96: 94 Ivo Rollis Era PM between 2002 a
- Page 97 and 98: 96 Ivo Rollis taker in minority int
- Page 99 and 100: 98 Ivo Rollis Also, EU fund require
- Page 101 and 102: 100 Ivo Rollis assessment needs; fi
- Page 103 and 104: 102 policies that would allow for m
Eiropas kultūras mantojums digitālajā vidē 53<br />
materiāliem, kartēm, rasmotajām tīmekļa vietnēm, kā arī saskarnes bērniem<br />
un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un attīstot tehnisko infrastruktūru.<br />
Tomēr būtiskākais šo projektu pienesums ir paši digitalizētie materiāli —<br />
vairāki simti karšu, 3000 rasmotu tīmekļa vietņu un vairāk nekā 4 miljoni<br />
laikrakstu, žurnālu un grāmatu lappušu. Citu ERAF projektu ietvaros no -<br />
zīmīga attīstība īstenota arī muzeju un arhīvu jomā — muzeju nozarē ir<br />
izstrādāta muzeju kopkataloga otrā kārta, kuras ietvaros tika veikta arī<br />
muzeju apgādāšana ar digitalizācijas aparatūru un muzeju krājumu digitalizācija;<br />
arhīvu jomā izveidota Valsts arhīvu informācijas sistēma, tai skaitā<br />
attīstīta digitalizācijas infrastruktūra un veikta arhīvu krājumu digitalizācija.<br />
Vēl citos ERAF finansētos projektos veikta Latvijas kino “zelta fonda” digitalizācija,<br />
sabiedriskā radio un televīzijas arhīvu apjomīga digitalizācija, kā<br />
arī attīstīts kopīgais Latvijas kultūras informācijas meklētājs.<br />
Ievērojama ietekme uz Latvijas kultūras mantojuma digitalizācijas procesiem<br />
bijusi arī iespējai iesaistīties Eiropas Komisijas administrēto programmu<br />
projektos. Visbiežāk Latvijas kultūras institūcijas ir iesaistījušās<br />
programmas “eContent+” (vēlāk ICT-PSP) projektos — LNB ir piedalījusies<br />
projektos “EDLnet”, “TELplus”, “Europeana Local”, “Europeana Travel”,<br />
“Europeana Newspapers”, “Europeana Awareness”, “Europeana Sounds”,<br />
muzeji — projektos “ATHENA”, “Linked Heritage” un “ATHENA Plus”,<br />
arhīvi — projektos “APEnet” un “APEx”. Latvijas partneri ir iesaistīti arī<br />
projektu “ARROW Plus”, “LoCloud” un “Digitising Contemporary Art” īstenošanā.<br />
Šie projekti ir ļāvuši padarīt pieejamu Latvijas kultūras mantojumu<br />
Eiropas digitālajā bibliotēkā “Europeana”, kā arī pārņemt labāko Eiropas pieredzi<br />
un zināšanas, piemēram, projekta “Europeana Local” īstenošanā tika<br />
iesaistīta ne tikai LNB, bet arī novadu bibliotēkas, muzeji un pat privātpersonas.<br />
Ierobežotā apjomā šajos projektos, vismaz sākotnēji, kamēr prioritāte<br />
bija “Europeana” satura skaitliska papildināšana, bija iespējams veikt arī<br />
satura digitalizāciju, tomēr šobrīd tiek atbalstīta tikai jau digitalizēta satura<br />
piegāde, vairāk koncentrējoties uz labākās pieredzes attīstīšanu un pētniecību.<br />
Atsevišķi projekti ir īstenoti ar citu ārvalstu finanšu instrumentu palīdzību.<br />
Piemēram, LNB kopā ar pieciem Latvijas muzejiem izmantoja EEZ<br />
un Norvēģijas finanšu instrumentu, lai digitalizētu Latvijas nonkonformisma<br />
mākslas mantojumu; viens projekts LNB īstenots ar FP7 ietvara atbalstu;<br />
Latvijas Valsts arhīvs ar pārrobežu sadarbības fonda finansējumu īstenoja<br />
arhīvu digitalizācijas projektu sadarbībā ar kolēģiem no Krievijas un Lietuvas.
Change language