SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Eiropas kultūras mantojums digitālajā vidē 55 pieņemts lēmums, ka tā būs Kultūras ministrijas akceptēta nozares attīstības stratēģija, kas tiks virzīta apstiprināšanai pēc tam, kad tiks pieņemtas nozares pamatnostādnes “Radošā Latvija”, kurās ir iekļautas galvenās šīs stratēģijas nostādnes. 31 Tas ļaus uzsākt digitalizācijas procesu plānošanu un īstenošanu veikt nevis uz nozares vai institūciju plānu un resursu pamata, bet gan balstoties uz kopīgām, nacionālām interesēm starpnozaru griezumā. Tādējādi var secināt, ka līdz šim, neskatoties uz Eiropas Komisijas un Padomes rekomendācijām, Latvijā kultūras mantojuma digitalizācijas jautājumiem ir pievērsta samērā neliela vērība, un tie vairāk balstījušies uz atsevišķu institūciju entuziasma. Pozitīvi ir vērtējami epizodiskie valsts iegul dījumi digitalizācijas attīstīšanā — VKKF digitalizācijas programmas īstenošana no 2003. līdz 2005. gadam, tiešās valsts investīcijas digitalizācijas infrastruktūrā no 2006. līdz 2008. gadam un iespēja piesaistīt ar digitalizā - ciju saistītiem projektiem ERAF finansējumu pēc 2008. gada. Ar mīnusa zīmi jāvērtē tas, ka digitalizācija līdz šim pamatā ir noritējusi savstarpēji nesaistītu projektu ietvaros, bez kopīgas attīstības stratēģijas, balstoties galvenokārt uz atsevišķu institūciju un to darbinieku entuziasma. Noslēdzoties apjomīgajiem ERAF finansētajiem digitalizācijas projektiem un sākoties jaunam plānošanas periodam kā Eiropas Savienībā, tā Latvijā, ir svarīgāk nekā jebkad līdz šim izvērtēt jau paveikto, iezīmēt nākotnes prioritātes un turpināt digitalizācijas procesus plānveidīgi un koordinēti. 31 Krūmiņa L., Zariņš U. Digitalizācijas politika un vēsture (manuskripts).
Informatizācijas attīstība izglītības politikas kontekstā Rūdolfs Kalvāns, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas vecākais eksperts Raksta mērķis ir analizēt iepriekšējā plānošanas periodā plānoto uzde - vumu ietekmi uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rezultatīvajiem rādītājiem (indikatoriem) izglītībā. Tiek izmantota kontentanalīze, kas balstīta uz būtiskākajiem izglītības un informācijas sabiedrības politikas plānošanas dokumentiem. Politikas ietekmes rezultatīvo rādītāju analīze skar infrastruktūras, pedagogu digitālās pratības un satura jautājumus. Veiktās analīzes rezultātā iezīmējās kopējā Latvijas informācijas sabiedrības telpas augstā konkurētspēja un pastāvošās problēmas digitālā satura un pedagogu prasmju attīstībā. Relatīvi nevienmērīgi Eiropas Savienības līdzekļu ieguldījumi IKT attīstībā par labu infrastruktūrai neveicina pozitīvas izmaiņas mācību procesā un rezultātos. Atslēgvārdi: digitālā mācību vide, informatizācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, izglītības politika. The aim of the article is to analyze the impact of goals planned in the previous planning period on information and communication technology (ICT) performance indicators in education. The analysis is based on the content analysis of the main education and information society policy planning documents. The analysis of policy performance impacting indicators concerns infrastructural and content aspects, as well as teacher digital skills. The main conclusions derived from the analysis illustrate the general high competitiveness of Latvia’s information society space, and existing problems in the development of digital content and teacher skills. The relatively unequal investment of European Union resources in ICT development in favor of infrastructure does not have a positive impact on the learning process and overall results.
- Page 5 and 6: Tukša lapa
- Page 7 and 8: 6 Redaktora sleja 71,2% Latvijas ie
- Page 9 and 10: Tukša lapa
- Page 11 and 12: 10 Mārtiņš Spūlis security. In
- Page 13 and 14: 12 Mārtiņš Spūlis Otrkārt, vē
- Page 15 and 16: 14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
- Page 93 and 94: 92 Ivo Rollis Latvia's System for t
- Page 95 and 96: 94 Ivo Rollis Era PM between 2002 a
- Page 97 and 98: 96 Ivo Rollis taker in minority int
- Page 99 and 100: 98 Ivo Rollis Also, EU fund require
- Page 101 and 102: 100 Ivo Rollis assessment needs; fi
- Page 103 and 104: 102 policies that would allow for m
- Page 105 and 106: 104 Iveta Reinholde Tāpēc, ja tie
Eiropas kultūras mantojums digitālajā vidē 55<br />
pieņemts lēmums, ka tā būs Kultūras ministrijas akceptēta nozares attīstības<br />
stratēģija, kas tiks virzīta apstiprināšanai pēc tam, kad tiks pieņemtas nozares<br />
pamatnostādnes “Radošā Latvija”, kurās ir iekļautas galvenās šīs stratēģijas<br />
nostādnes. 31 Tas ļaus uzsākt digitalizācijas procesu plānošanu un īstenošanu<br />
veikt nevis uz nozares vai institūciju plānu un resursu pamata, bet gan balstoties<br />
uz kopīgām, nacionālām interesēm starpnozaru griezumā.<br />
Tādējādi var secināt, ka līdz šim, neskatoties uz Eiropas Komisijas un<br />
Padomes rekomendācijām, Latvijā kultūras mantojuma digitalizācijas jautājumiem<br />
ir pievērsta samērā neliela vērība, un tie vairāk balstījušies uz<br />
atsevišķu institūciju entuziasma. Pozitīvi ir vērtējami epizodiskie valsts<br />
iegul dījumi digitalizācijas attīstīšanā — VKKF digitalizācijas programmas<br />
īstenošana no 2003. līdz 2005. gadam, tiešās valsts investīcijas digitalizācijas<br />
infrastruktūrā no 2006. līdz 2008. gadam un iespēja piesaistīt ar digitalizā -<br />
ciju saistītiem projektiem ERAF finansējumu pēc 2008. gada. Ar mīnusa<br />
zīmi jāvērtē tas, ka digitalizācija līdz šim pamatā ir noritējusi savstarpēji<br />
nesaistītu projektu ietvaros, bez kopīgas attīstības stratēģijas, balstoties galvenokārt<br />
uz atsevišķu institūciju un to darbinieku entuziasma. Noslēdzoties<br />
apjomīgajiem ERAF finansētajiem digitalizācijas projektiem un sākoties<br />
jaunam plānošanas periodam kā Eiropas Savienībā, tā Latvijā, ir svarīgāk<br />
nekā jebkad līdz šim izvērtēt jau paveikto, iezīmēt nākotnes prioritātes un<br />
turpināt digitalizācijas procesus plānveidīgi un koordinēti.<br />
31<br />
Krūmiņa L., Zariņš U. Digitalizācijas politika un vēsture (manuskripts).
Change language