SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Informatizācijas attīstība izglītības politikas kontekstā 57 Keywords: digital learning environment, education policy, information and communication technology, informatization. Ievads IKT izmantošana izglītībā ir svarīgs Eiropas Komisijas (EK) stratēģijas elements, kas nodrošina Eiropas izglītības sistēmu efektivitāti un Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Eiropas Savienībā (ES) vairāk nekā 60% deviņgadīgu skolēnu mācās skolās, kas vēl joprojām nav aprīkotas ar digitālām ierīcēm. 1 EK ziņojums par izglītības atvēršanu un inovatīvām mācību metodēm ir saistīts ar iniciatīvām, lai risinātu šo un citas ar digitalizāciju saistītas problēmas, kuras kavē skolas un augstskolas sniegt augstas kvalitātes izglītību un digitālās prasmes, kas līdz 2020. gadam būs nepieciešamas 90% darbavietu. 2 Šodienas izglītojamie vēlas personalizētāku attieksmi, lielāku sadarbību un labāku saikni starp formālo un neformālo izglītību, ko lielā mērā var īstenot, mācību apguvē izmantojot digitālās tehnoloģijas. Tomēr 50% līdz 80% audzēkņu 3 ES nekad neizmanto digitālās mācību grāmatas, uzdevumu programmatūras, raidījumus/tiešsaistes, simulācijas vai izglītojošas spēles. Raksta mērķis ir analizēt iepriekšējā plānošanas periodā plānoto uzdevumu ietekmi uz IKT rezultatīvajiem rādītājiem (indikatoriem) izglītībā. Analīzes metodika Analīzes pamatā ir ietekmes pētījuma dizains, kā pamatā ir retrospektīvi pētnieciska pieeja jeb ex-post (latīņu val. — pēc fakta) metode. Šāds dizains paredz novērtēt esošās situācijas rādītājus salīdzinājumā ar savulaik plānoto, īpašu uzmanību vēršot uz ieviestās politikas ietekmi jeb intervenci uz novērtējuma objektiem. Šāds novērtējums atbild uz jautājumu, vai gaidītais rezultāts faktiski ir sasniegts un kādi uzlabojumi veicami neatbilstības vai jaunu problēmu gadījumā. 1 Survey of Schools: ICT in Education. European Schoolnet, Brussels, 2012, p. 177. 2 Izglītības atvēršana — ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanas un mācību apguves metodes, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus. COM(2013) 654 final. Eiropas Komisija, Brisele, 2013, 14. lpp. 3 Survey of Schools: ICT in Education. European Schoolnet, Brussels, 2012, p. 177.
58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota kontentanalīze, kuras pamatā ir trīs būtiskākie nozares politikas plānošanas dokumenti: •• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006.–2013. gadam (MK 2006. gada 19. jūlija rīkojums Nr. 542); •• Programma “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei 2007.–2013. gadam” (MK 2006. gada 20. oktobra rīkojums Nr. 812); •• Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam (MK 2006. gada 27. septembra rīkojums Nr. 742). Šī raksta ierobežojums ir pamatizglītības un vidējās izglītības konteksts. Analīzes ietvaros netiek analizēta izglītības un informācijas sabiedrības politikas ietekme uz augstākās izglītības rezultatīvajiem rādītājiem un darba tirgus disproporciju. IKT attīstības plānošana izglītības kontekstā Latvijas gadījumā IKT attīstības scenāriji izglītības sistēmā ir bijuši atkarīgi gan no nacionāla līmeņa programmām, gan no ES struktūrfondu atbalsta (ESF), Eiropas Vienotās digitālās programmas un IKT iniciatīvām mūžiz glītības un prasmju attīstības kontekstā (1. attēls). 1. attēls. Iepriekšējā plānošanas perioda IKT attīstības izglītībā stratēģiskais ietvars
- Page 7 and 8: 6 Redaktora sleja 71,2% Latvijas ie
- Page 9 and 10: Tukša lapa
- Page 11 and 12: 10 Mārtiņš Spūlis security. In
- Page 13 and 14: 12 Mārtiņš Spūlis Otrkārt, vē
- Page 15 and 16: 14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
- Page 93 and 94: 92 Ivo Rollis Latvia's System for t
- Page 95 and 96: 94 Ivo Rollis Era PM between 2002 a
- Page 97 and 98: 96 Ivo Rollis taker in minority int
- Page 99 and 100: 98 Ivo Rollis Also, EU fund require
- Page 101 and 102: 100 Ivo Rollis assessment needs; fi
- Page 103 and 104: 102 policies that would allow for m
- Page 105 and 106: 104 Iveta Reinholde Tāpēc, ja tie
- Page 107 and 108: 106 Iveta Reinholde Tātad viedai s
58<br />
Rūdolfs Kalvāns<br />
Tika izmantota kontentanalīze, kuras pamatā ir trīs būtiskākie nozares<br />
politikas plānošanas dokumenti:<br />
•• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006.–2013. gadam<br />
(MK 2006. gada 19. jūlija rīkojums Nr. 542);<br />
•• Programma “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības<br />
kvalitātei 2007.–2013. gadam” (MK 2006. gada 20. oktobra rīkojums<br />
Nr. 812);<br />
•• Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam (MK<br />
2006. gada 27. septembra rīkojums Nr. 742).<br />
Šī raksta ierobežojums ir pamatizglītības un vidējās izglītības konteksts.<br />
Analīzes ietvaros netiek analizēta izglītības un informācijas sabiedrības<br />
politikas ietekme uz augstākās izglītības rezultatīvajiem rādītājiem un darba<br />
tirgus disproporciju.<br />
IKT attīstības plānošana izglītības kontekstā<br />
Latvijas gadījumā IKT attīstības scenāriji izglītības sistēmā ir bijuši<br />
atkarīgi gan no nacionāla līmeņa programmām, gan no ES struktūrfondu<br />
atbalsta (ESF), Eiropas Vienotās digitālās programmas un IKT iniciatīvām<br />
mūžiz glītības un prasmju attīstības kontekstā (1. attēls).<br />
1. attēls. Iepriekšējā plānošanas perioda IKT attīstības izglītībā stratēģiskais ietvars
Change language