SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Informatizācijas attīstība izglītības politikas kontekstā 59 Visi iepriekšminētie plānošanas dokumenti ir vidēja termiņa un nosaka stratēģisko mērķi, apakšmērķus, veicamos uzdevumus to īstenošanai, rīcības virzienus, nepieciešamos resursus, kā arī darbības rezultātus un to sasniegšanas rādītājus attiecīgajam laikposmam. Būtiska ir to savstarpējā saistība un mijiedarbība ar augstākstāvošiem (1. attēls) plānošanas dokumentiem, piemēram, Nacionālo attīstības plānu. Lai nodrošinātu rezultatīvo rādītāju analīzi, vispirms nepieciešams salīdzināt plānotos rīcības virzienus un to savstarpējo saistību. Līdzsvarotai un ilgtspējīgai tehnoloģiju un prasmju attīstībai nepieciešams vienots sistēmas pamatelementu attīstības temps (2. attēls). 2. attēls. Stratēģiskās pamatkomponentes IKT attīstībai izglītībā Tas nozīmē, ka ieguldījumiem digitālās pratības (t.sk. mācībspēku), infrastruktūras (t.sk. informācijas sistēmu) un mācību/studiju satura attīstībā jābūt līdzvērtīgiem ne tikai apjomā, bet arī laika dimensijā. 4 Kā jau tika minēts, lai nodrošinātu vispusīgu un ilgtspējīgu IKT attīstību izglītībā, nepieciešams sinhroni ieguldīt līdzekļus visās trīs pamatkomponentēs (2. attēls). Jāuzsver, ka infrastruktūra ietver ne tikai datortehniku un datu pārraides tīklus, bet arī reģionāla un nacionāla valsts līmeņa informācijas sistēmas. Analizējot iepriekšminēto politikas plānošanas dokumentu izvirzītos mērķus, redzams, ka politika plānota vispusīgi, ievērojot visas trīs pamatkomponentes. 4 Assessing the effects of ICT in education Indicators, criteria and benchmarks for international comparisons. European Commission Joint Research Centre. Luxembourg: European Union/OECD, 2009, p. 211.
60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplatīts pamatojums ieguldījumiem IKT attīstībai izglītībā ir saistīts ar nākotnes darbaspēka sagatavošanu un kopējo ekonomisko izaugsmi. Būtiski, lai dažādās ieguldījumu prioritātes veidotu kopēju atbalsta tīklu, kas var tiešā veidā ietekmēt ekonomiskās izaugsmes mērķu sasniegšanu. 5 Ar IKT saistītās inovācijas nedrīkst būt atrautas no izglītības politikas prioritāšu konteksta un IKT risinājumu integrācija izglītības procesā ir līdzeklis izglītības politikas mērķu sasniegšanai, nevis atrauts mērķis. Analīzes rezultāti Nodaļas ietvaros ir atspoguļota politikas plānotās intervences analīze un rezultatīvie rādītāji, ņemot vērā politikas plānošanas dokumentos izvirzītos mērķus un IKT attīstības pamatkomponentes. Kopējais situācijas raksturojums Bostonas Konsultāciju grupas (Boston Counsulting Group — BCG) izstrādātais e-intensitātes indekss (BCG e-Intensity Index) jau piekto gadu mēra relatīvo interneta ekonomikas briedumu, ņemot vērā trīs pamatgrupas: pieejamību, lietojamību un e-komerciju. Indekss aptver vairāk nekā 80 valstis, tostarp visas 28 ES valstis, kā arī lielāko daļu Latīņamerikas, Āzijas un 14 Āfrikas valstis. Salīdzinot Baltijas valstu rezultatīvos indeksa rādītājus pēdējo četru gadu periodā, jāsecina, ka visām trīs valstīm ir ļoti sinhrona un vienmērīga iz - augsme (3. attēls), kas tiešā veidā saistīta arī ar pēckrīzes ekonomiskās attīstības rādītājiem (t.sk. iekšzemes kopprodukta pieaugumu). Būtisks faktors e-intensitātes rezultativitātei ir pēdējo gadu ļoti straujā mobilo tehnoloģiju un bezvadu datu pārraides risinājumu pieejamība. Kopumā indeksa aprēķins ietver vairāk nekā 35 indikatorus. 5 Kozma R. B. Comparative analysis of policies for ICT in education. International Handbook of Information Technology in Primary and Secondary Education. Vol. 20, 2008, pp. 1083–1096.
- Page 9 and 10: Tukša lapa
- Page 11 and 12: 10 Mārtiņš Spūlis security. In
- Page 13 and 14: 12 Mārtiņš Spūlis Otrkārt, vē
- Page 15 and 16: 14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
- Page 93 and 94: 92 Ivo Rollis Latvia's System for t
- Page 95 and 96: 94 Ivo Rollis Era PM between 2002 a
- Page 97 and 98: 96 Ivo Rollis taker in minority int
- Page 99 and 100: 98 Ivo Rollis Also, EU fund require
- Page 101 and 102: 100 Ivo Rollis assessment needs; fi
- Page 103 and 104: 102 policies that would allow for m
- Page 105 and 106: 104 Iveta Reinholde Tāpēc, ja tie
- Page 107 and 108: 106 Iveta Reinholde Tātad viedai s
- Page 109 and 110: 108 mērķis tiks sasniegts. No tā
Informatizācijas attīstība izglītības politikas kontekstā 59<br />
Visi iepriekšminētie plānošanas dokumenti ir vidēja termiņa un nosaka<br />
stratēģisko mērķi, apakšmērķus, veicamos uzdevumus to īstenošanai, rīcības<br />
virzienus, nepieciešamos resursus, kā arī darbības rezultātus un to sasniegšanas<br />
rādītājus attiecīgajam laikposmam. Būtiska ir to savstarpējā saistība<br />
un mijiedarbība ar augstākstāvošiem (1. attēls) plānošanas dokumentiem,<br />
piemēram, Nacionālo attīstības plānu. Lai nodrošinātu rezultatīvo rādītāju<br />
analīzi, vispirms nepieciešams salīdzināt plānotos rīcības virzienus un to<br />
savstarpējo saistību.<br />
Līdzsvarotai un ilgtspējīgai tehnoloģiju un prasmju attīstībai nepieciešams<br />
vienots sistēmas pamatelementu attīstības temps (2. attēls).<br />
2. attēls. Stratēģiskās pamatkomponentes IKT attīstībai izglītībā<br />
Tas nozīmē, ka ieguldījumiem digitālās pratības (t.sk. mācībspēku),<br />
infrastruktūras (t.sk. informācijas sistēmu) un mācību/studiju satura attīstībā<br />
jābūt līdzvērtīgiem ne tikai apjomā, bet arī laika dimensijā. 4<br />
Kā jau tika minēts, lai nodrošinātu vispusīgu un ilgtspējīgu IKT attīstību<br />
izglītībā, nepieciešams sinhroni ieguldīt līdzekļus visās trīs pamatkomponentēs<br />
(2. attēls). Jāuzsver, ka infrastruktūra ietver ne tikai datortehniku<br />
un datu pārraides tīklus, bet arī reģionāla un nacionāla valsts līmeņa informācijas<br />
sistēmas. Analizējot iepriekšminēto politikas plānošanas dokumentu<br />
izvirzītos mērķus, redzams, ka politika plānota vispusīgi, ievērojot visas trīs<br />
pamatkomponentes.<br />
4<br />
Assessing the effects of ICT in education Indicators, criteria and benchmarks for international<br />
comparisons. European Commission Joint Research Centre. Luxembourg: European Union/OECD,<br />
2009, p. 211.
Change language