SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Informatizācijas attīstība izglītības politikas kontekstā 61 3. attēls. Baltijas valstu pozīciju dinamika e-intensity indeksā 6 Latvija 2012. gadā 85 valstu konkurencē pieejamības segmentā ierindojās 17. vietā, e-komercijā — 39. vietā un lietojamībā — 43 vietā. Valsts līmeņa dati atsevišķos segmentos 2013. gadā nav pieejami. Savukārt Eiropas Digitālās programmas ietvaros Latvija saistībā ar sa - biedrības digitālajām prasmēm uzrāda samērā konkurētspējīgus rezultātus (4. attēls). 4. attēls. Sabiedrības IKT prasmju novērtējums Latvijā 7 6 The 2013 BCG e-Intensity Index. 20.12.2013. https://www.bcgperspectives.com/content/ interactive/telecommunications_media_entertainment_bcg_e_intensity_index/ (Bostonas konsul - tā cijas grupas mājaslapa; aplūkota 30.03.2014.). 7 Digital Agenda Scoreboard key indicators. European Commission, 2013. http://digital-agenda-data.eu/datasets/digital_agenda_scoreboard_key_indicators/indicators (Eiropas Vienotās digitālās programmas mājaslapa; aplūkota 30.03.2014.).
62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dati šajā monitoringā tiek iegūti no diviem avotiem — Eurostat mājsaimniecību apsekojums un uzņēmumu apsekojums. Indikators, kurā nozīmīgi apsteidzam ES vidējo rādītāju, ietver datus par privātpersonām, kuras jebkad veikušas vismaz 3 no šīm 6 aktivitātēm: sūtījuši e-pastu, kuram ir pievienotas datnes, publicējuši ziņas memuāros, tērzētavās vai tiešsaistes diskusiju forumos, izmantojuši internetu, lai veiktu tālruņa zvanus, izmantojuši peer-to-peer datņu apmaiņu, izveidojuši mājaslapu. Latvijā datu ieguves procesu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde. Izlasē iekļauj aptuveni 3500 16–74 gadus vecus iedzīvotājus, izmantojot arī stratifikāciju. 8 Cilvēkresursi un pedagogu digitālās prasmes IKT sekmīga integrācija un izmantošanas ilgtspēja ir cieši saistīta ar pedagogu atbalstu un attieksmi. Tiek uzskatīts, ka, ja pedagogs tehnoloģiju risinājumus neidentificē nedz ar savām, nedz ar skolēna vajadzībām, to lietošana būs pilnīgi nesekmīga. 9 Ir nozīmīgi veicināt pedagogu pozitīvu un uz pārmaiņām orientētu attieksmi, un to tieši ietekmē arī skolas vadība. Pētījumi liecina, ka lielākajai daļai skolotāju, kuriem tika konstatēta negatīva vai neitrāla attieksme pret IKT integrāciju mācīšanas un mācīšanās procesā, tika konstatēts arī zināšanu un prasmju trūkums. 10 Aplūkojot pedagogu pašvērtējumu par viņu operacionālajām un sociālo mediju prasmēm, jāsecina, ka nedz ceturtās klases, nedz astotās klases grupā Latvijā vidējie rezultāti nepārsniedz Eiropas vidējo novērtējumu (5. attēls). Nākamajos attēlos atspoguļots abu prasmju pašvērtējums Eiropas valstu konkurences rangā. 8 Digital Agenda Scoreboard key indicators. European Commission, 2013. http://digital-agenda-data.eu/datasets/digital_agenda_scoreboard_key_indicators/indicators (Eiropas Vienotās digitālās programmas mājaslapa; aplūkota 30.03.2014.). 9 Buabeng-Andoh C. Factors influencing teachers’ adoption and integration of information and communication technology into teaching: A review of the literature. International Journal of Education and Development using Information and Communication Technology. Vol. 8, no. 1, 2012, pp. 136–155. 10 Bordbar F. English teachers’ attitudes toward computer-assisted language learning. International Journal of Language Studies. Vol.4, no. 3, 2010, pp. 27–54.
- Page 11 and 12: 10 Mārtiņš Spūlis security. In
- Page 13 and 14: 12 Mārtiņš Spūlis Otrkārt, vē
- Page 15 and 16: 14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
- Page 93 and 94: 92 Ivo Rollis Latvia's System for t
- Page 95 and 96: 94 Ivo Rollis Era PM between 2002 a
- Page 97 and 98: 96 Ivo Rollis taker in minority int
- Page 99 and 100: 98 Ivo Rollis Also, EU fund require
- Page 101 and 102: 100 Ivo Rollis assessment needs; fi
- Page 103 and 104: 102 policies that would allow for m
- Page 105 and 106: 104 Iveta Reinholde Tāpēc, ja tie
- Page 107 and 108: 106 Iveta Reinholde Tātad viedai s
- Page 109 and 110: 108 mērķis tiks sasniegts. No tā
- Page 111 and 112: 110 Ina Strazdiņa kur ir vajadzīg
Informatizācijas attīstība izglītības politikas kontekstā 61<br />
3. attēls. Baltijas valstu pozīciju dinamika e-intensity indeksā 6<br />
Latvija 2012. gadā 85 valstu konkurencē pieejamības segmentā ierindojās<br />
17. vietā, e-komercijā — 39. vietā un lietojamībā — 43 vietā. Valsts līmeņa<br />
dati atsevišķos segmentos 2013. gadā nav pieejami.<br />
Savukārt Eiropas Digitālās programmas ietvaros Latvija saistībā ar sa -<br />
biedrības digitālajām prasmēm uzrāda samērā konkurētspējīgus rezultātus<br />
(4. attēls).<br />
4. attēls. Sabiedrības IKT prasmju novērtējums Latvijā 7<br />
6<br />
The 2013 BCG e-Intensity Index. 20.12.2013. https://www.bcgperspectives.com/content/<br />
interactive/telecommunications_media_entertainment_bcg_e_intensity_index/ (Bostonas konsul -<br />
tā cijas grupas mājaslapa; aplūkota 30.03.2014.).<br />
7<br />
Digital Agenda Scoreboard key indicators. European Commission, 2013. http://digital-agenda-data.eu/datasets/digital_agenda_scoreboard_key_indicators/indicators<br />
(Eiropas Vienotās digitālās<br />
programmas mājaslapa; aplūkota 30.03.2014.).
Change language