SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Informatizācijas attīstība izglītības politikas kontekstā 63 5. attēls. Skolotāju prasmju pašvērtējuma vidējais rādītājs par pārliecību, lietojot IKT 4. un 8. klasē, 2011./2012. m.g. 11 6. attēls. Skolotāju operacionālo prasmju vidējais pašvērtējums 8. klasē, 2011./2012. m.g. 12 Salīdzinājumā ar Latvijas skolu pedagogu pašvērtējumu par viņu operacionālo prasmju līmeni, Latvija šķietami apsteidz Lietuvu, taču saskaņā ar pētījuma minēto informāciju (6. attēls) šāda starpība nav statistiski nozīmīga. Arī šajā rezultatīvā rādītāja rangā Latvijas rezultāti ir zemāki nekā vidējie Eiropā. Analizējot ieguldījumus pedagogu IKT digitālo prasmju attīstībā, kā būtiskāko intervenci jāmin no 2010. gada līdz 2013. gadam Latvijā īstenoto ESF projektu “Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība”. Saskaņā ar projekta sniegto informāciju modulis “Interaktīvas tāfeles rīku izmantošana mācību procesa pedagogiem bez priekšzināšanām” bija viens no vispieprasītākajiem un to apmeklēja 3194 vispārējās izglītības pedagogi. Projektā pedagogi piedalījās arī tādos moduļos kā: •• e-kursu veidošana un realizēšana mācību procesā; •• interaktīvās tāfeles rīki mācību materiālu sagatavošanai; 11 Survey of Schools: ICT in Education. European Schoolnet, Brussels, 2012, p. 177. 12 Ibid.
64 Rūdolfs Kalvāns •• informātikas apguves iespējas pamatskolā; •• informātikas apguves iespējas vidusskolā; •• daudzfunkcionāla skolas servera ar Moodle vidi izveide; •• programmēšanas pamatu apguve skolā. Projekta ietvaros tika piedāvāta arī jaunu tālākizglītības formu aprobācija. No pedagogu IKT prasmju, sadarbības, finanšu pratības, vispārējo pedagoģisko kompetenču pilnveides praktiskajām darbnīcām ļoti pieprasīta bija arī darbnīca “Balsošanas pultis un interaktīvā tāfele”. ESF apakšaktivitātes “Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana” ietvaros IKT kompetences paaugstināja arī 1915 profesionālās izglītības mācībspēki. 13 Rezultatīvie rādītāji norāda uz noturīgu interesi par IKT kompetenču profesionālās pilnveides iespējām un pastāvošo vajadzību regulāri pilnveidot attiecīgās prasmes. Īstenotā projekta rezultāti sasaucas ar 2011. gadā veikto pētījumu par pedagogiem nepieciešamās tālākizglītības vajadzību izpēti. Kopumā liels ir to pedagogu īpatsvars, kuri šobrīd nav apmierināti ar pieejamajām tālākizglītības iespējām — gan to saturiskas neatbilstības savām vajadzībām dēļ, gan dažādu tehnisku iemeslu dēļ (nokļūšana kursu pasniegšanas vietā, pārāk liela samaksa u.c.). Tas ļauj secināt, ka nepieciešami gan saturiski, gan organizatoriski uzlabojumi esošajā pedagogu tālākizglītības piedāvājumā. 14 Analizējot pašu skolotāju sniegtās atbildes par ideāla skolotāja iezīmēm, zināšanām un prasmēm, IKT kā raksturojošs elements atrodams katrā no minētajām grupām. Arī skolotāja raksturojums dažādās respondentu grupās ietver tieši vājas IKT zināšanas/prasmes. Tehnoloģiskās prasmes kā ļoti būtiskas raksturo 62% aptaujāto pedagogu. Savukārt uz jautājumu “Kādas zināšanas un prasmes Jums būtu nepieciešamas, lai Jūs uzskatītu, ka tās atbilst 21. gs. mācību procesa vajadzībām, 33% gadījumu (visvairāk no kopējā) pedagogi norāda uz tehnoloģijām. Augstākās kvalifikācijas (ar doktora grādu) speciālistu sagatavošanas augstskolu pasniedzēju un ekspertu darba veikšanai IKT nozarē Latvijā, kā 13 Kokina E. Profesionālās izglītības pedagogu un prakšu vadītāju profesionālā pilnveide: projekta rezultāti. Rīga, 2013. 14 Pedagogu tālākizglītības vajadzību izpēte. SIA Fieldex, Rīga, 2011, 54. lpp.
- Page 13 and 14: 12 Mārtiņš Spūlis Otrkārt, vē
- Page 15 and 16: 14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
- Page 93 and 94: 92 Ivo Rollis Latvia's System for t
- Page 95 and 96: 94 Ivo Rollis Era PM between 2002 a
- Page 97 and 98: 96 Ivo Rollis taker in minority int
- Page 99 and 100: 98 Ivo Rollis Also, EU fund require
- Page 101 and 102: 100 Ivo Rollis assessment needs; fi
- Page 103 and 104: 102 policies that would allow for m
- Page 105 and 106: 104 Iveta Reinholde Tāpēc, ja tie
- Page 107 and 108: 106 Iveta Reinholde Tātad viedai s
- Page 109 and 110: 108 mērķis tiks sasniegts. No tā
- Page 111 and 112: 110 Ina Strazdiņa kur ir vajadzīg
- Page 113 and 114: 112 Ina Strazdiņa E-lietas būs ar
64<br />
Rūdolfs Kalvāns<br />
•• informātikas apguves iespējas pamatskolā;<br />
•• informātikas apguves iespējas vidusskolā;<br />
••<br />
daudzfunkcionāla skolas servera ar Moodle vidi izveide;<br />
•• programmēšanas pamatu apguve skolā.<br />
Projekta ietvaros tika piedāvāta arī jaunu tālākizglītības formu aprobācija.<br />
No pedagogu IKT prasmju, sadarbības, finanšu pratības, vispārējo pedagoģisko<br />
kompetenču pilnveides praktiskajām darbnīcām ļoti pieprasīta bija<br />
arī darbnīca “Balsošanas pultis un interaktīvā tāfele”.<br />
ESF apakšaktivitātes “Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un<br />
prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana”<br />
ietvaros IKT kompetences paaugstināja arī 1915 profesionālās izglītības<br />
mācībspēki. 13<br />
Rezultatīvie rādītāji norāda uz noturīgu interesi par IKT kompetenču<br />
profesionālās pilnveides iespējām un pastāvošo vajadzību regulāri pilnveidot<br />
attiecīgās prasmes. Īstenotā projekta rezultāti sasaucas ar 2011. gadā veikto<br />
pētījumu par pedagogiem nepieciešamās tālākizglītības vajadzību izpēti.<br />
Kopumā liels ir to pedagogu īpatsvars, kuri šobrīd nav apmierināti ar<br />
pieejamajām tālākizglītības iespējām — gan to saturiskas neatbilstības savām<br />
vajadzībām dēļ, gan dažādu tehnisku iemeslu dēļ (nokļūšana kursu pasniegšanas<br />
vietā, pārāk liela samaksa u.c.). Tas ļauj secināt, ka nepieciešami gan<br />
saturiski, gan organizatoriski uzlabojumi esošajā pedagogu tālākizglītības<br />
piedāvājumā. 14<br />
Analizējot pašu skolotāju sniegtās atbildes par ideāla skolotāja iezīmēm,<br />
zināšanām un prasmēm, IKT kā raksturojošs elements atrodams katrā no<br />
minētajām grupām. Arī skolotāja raksturojums dažādās respondentu grupās<br />
ietver tieši vājas IKT zināšanas/prasmes. Tehnoloģiskās prasmes kā ļoti būtiskas<br />
raksturo 62% aptaujāto pedagogu. Savukārt uz jautājumu “Kādas zināšanas<br />
un prasmes Jums būtu nepieciešamas, lai Jūs uzskatītu, ka tās atbilst<br />
21. gs. mācību procesa vajadzībām, 33% gadījumu (visvairāk no kopējā)<br />
pedagogi norāda uz tehnoloģijām.<br />
Augstākās kvalifikācijas (ar doktora grādu) speciālistu sagatavošanas<br />
augstskolu pasniedzēju un ekspertu darba veikšanai IKT nozarē Latvijā, kā<br />
13<br />
Kokina E. Profesionālās izglītības pedagogu un prakšu vadītāju profesionālā pilnveide: projekta<br />
rezultāti. Rīga, 2013.<br />
14<br />
Pedagogu tālākizglītības vajadzību izpēte. SIA Fieldex, Rīga, 2011, 54. lpp.
Change language