SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Informatizācijas attīstība izglītības politikas kontekstā 65 arī darbam IKT nozares uzņēmumos statistiskie dati rāda, ka tieši ES struktūrfondu finansējuma piesaiste zinātnei ir strauji palielinājusi aizstāvēto promocijas darbu un publikāciju skaitu. Savukārt aizstāvēto doktora promocijas darbu skaits datorzinātnē (Dr.sc.comp.), kas attēlots 1. tabulā, raksturo tieši IKT pētniecības aktivitātes pozitīvo dinamiku Latvijā. 1. tabula Doktora grādu ieguvušo skaits 15 Doktora grādu ieguvušo skaits 06./07. akad. g. 07./08. akad. g. 08./09. akad. g. 09./10. akad. g. 10./11. akad. g. 11./12. akad. g. 12./13. akad. g. Kopējais 146 139 174 131 287 267 315 DMIT 32 26 46 20 66 53 68 t.sk. datorzinātne 10 9 11 9 4 14 21 DMIT — Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas Aprakstošā statistika norāda, ka kopējais iegūto zinātnisko grādu skaits un skaits DMIT zinātņu nozarēs būtiski palielinājies pēc 2010. gada, kad tika uzsākts attiecīgās ESF apakšaktivitātes atbalsts doktora studijām. IKT infrastruktūra Pamatā IKT infrastruktūru izglītības iestādē veido darbstaciju kopums, datorklases un tīkla infrastruktūra (t.sk. datu pārraides ātrums). Atšķirībā no izglītības satura, infrastruktūra ir dalītā kompetence starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un pašvaldībām kā lielāko iestāžu tīkla dibinātājiem. 7. attēls. Vidējais skolēnu skaits uz 1 mācību procesam paredzēto datoru 16 15 Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtie dati, 2013. 16 Turpat.
66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar nozīmīgo ESF atbalstu iestāžu datorizācijai, dabaszinātņu un matemātikas mācību procesa pilnveidi un pašvaldību iniciatīvām IKT aprīkojuma iegādei vidējais skolēnu skaits uz vienu darbstaciju (arī portatīvo) nepārtraukti samazinās (7. attēls). Tomēr jāuzsver, ka lielākā daļa darb - sta ciju atrodas datorklasēs. Vidējais 5 gadus vecu vai jaunāku darbstaciju īpatsvars skolā 2012./2013. mācību gadā bija aptuveni 60%. 8. attēls. Vidējais datoru skaits uz 100 skolēniem (8. klase) 17 Līdzīgi minētajam rezultatīvajam rādītājam, arī vidējais datoru skaits uz 100 skolēniem salīdzinājumā ar 2006. gadu ir uzlabojies (8. attēls). Tomēr ES kontekstā Latvija ieņem salīdzinoši zemu vietu, arī salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Līdzīga salīdzinošā tendence ir vērojama arī citos rezultatīvajos rādītājos. Lai gan kopējais interneta datu pārraides ātrums Latvijas mājsaimniecībās ir ļoti augsts salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, aptuveni 50% skolu (2012./2013. m.g.) tas joprojām ir līdz 2 Mb/s. IKT mācību saturs Politikas ietekme uz izglītības saturu saistīta ar ietekmes grupām — iz - glītības standarti, mācību līdzekļi, individuālo spēju attīstība un valsts pār - bau dījumi. Ņemot vērā rezultatīvo rādītāju datu iegūšanas specifiku, ir apgrūtināta tieši digitālo mācību līdzekļu pieejamības un izmantošanas analīze. Nozares rīcībā nav standartizētu datu un šobrīd nepastāv arī monitoringa iespējas. Ņemot vērā konkurētspējas pieeju, skolēnu individuālo spēju attīstību var raksturot ar sasniegumiem starptautiskajās olimpiādēs, nevis zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. Šobrīd nepastāv starptautiska 17 Survey of Schools: ICT in Education. European Schoolnet, Brussels, 2012, p. 177.
- Page 15 and 16: 14 Mārtiņš Spūlis ar ES stratē
- Page 17 and 18: 16 Mārtiņš Spūlis NATO un ES sa
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
- Page 93 and 94: 92 Ivo Rollis Latvia's System for t
- Page 95 and 96: 94 Ivo Rollis Era PM between 2002 a
- Page 97 and 98: 96 Ivo Rollis taker in minority int
- Page 99 and 100: 98 Ivo Rollis Also, EU fund require
- Page 101 and 102: 100 Ivo Rollis assessment needs; fi
- Page 103 and 104: 102 policies that would allow for m
- Page 105 and 106: 104 Iveta Reinholde Tāpēc, ja tie
- Page 107 and 108: 106 Iveta Reinholde Tātad viedai s
- Page 109 and 110: 108 mērķis tiks sasniegts. No tā
- Page 111 and 112: 110 Ina Strazdiņa kur ir vajadzīg
- Page 113 and 114: 112 Ina Strazdiņa E-lietas būs ar
- Page 115 and 116: 114 sākuši runāt 2002. gadā, be
66<br />
Rūdolfs Kalvāns<br />
Saistībā ar nozīmīgo ESF atbalstu iestāžu datorizācijai, dabaszinātņu<br />
un matemātikas mācību procesa pilnveidi un pašvaldību iniciatīvām IKT<br />
aprīkojuma iegādei vidējais skolēnu skaits uz vienu darbstaciju (arī portatīvo)<br />
nepārtraukti samazinās (7. attēls). Tomēr jāuzsver, ka lielākā daļa darb -<br />
sta ciju atrodas datorklasēs. Vidējais 5 gadus vecu vai jaunāku darbstaciju<br />
īpatsvars skolā 2012./2013. mācību gadā bija aptuveni 60%.<br />
8. attēls. Vidējais datoru skaits uz 100 skolēniem (8. klase) 17<br />
Līdzīgi minētajam rezultatīvajam rādītājam, arī vidējais datoru skaits uz<br />
100 skolēniem salīdzinājumā ar 2006. gadu ir uzlabojies (8. attēls). Tomēr ES<br />
kontekstā Latvija ieņem salīdzinoši zemu vietu, arī salīdzinājumā ar Lietuvu<br />
un Igauniju. Līdzīga salīdzinošā tendence ir vērojama arī citos rezultatīvajos<br />
rādītājos.<br />
Lai gan kopējais interneta datu pārraides ātrums Latvijas mājsaimniecībās<br />
ir ļoti augsts salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, aptuveni 50% skolu<br />
(2012./2013. m.g.) tas joprojām ir līdz 2 Mb/s.<br />
IKT mācību saturs<br />
Politikas ietekme uz izglītības saturu saistīta ar ietekmes grupām — iz -<br />
glītības standarti, mācību līdzekļi, individuālo spēju attīstība un valsts pār -<br />
bau dījumi. Ņemot vērā rezultatīvo rādītāju datu iegūšanas specifiku, ir<br />
apgrūtināta tieši digitālo mācību līdzekļu pieejamības un izmantošanas<br />
analīze. Nozares rīcībā nav standartizētu datu un šobrīd nepastāv arī monitoringa<br />
iespējas. Ņemot vērā konkurētspējas pieeju, skolēnu individuālo<br />
spēju attīstību var raksturot ar sasniegumiem starptautiskajās olimpiādēs,<br />
nevis zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. Šobrīd nepastāv starptautiska<br />
17<br />
Survey of Schools: ICT in Education. European Schoolnet, Brussels, 2012, p. 177.
Change language