SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Informatizācijas attīstība izglītības politikas kontekstā 69 Vairāk nekā trīs gadus Latvijas skolēnu dalība starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs ir apgrūtināta nepietiekamo valsts budžeta līdzekļu apjoma dēļ. Sasniegumi informātikas (programmēšanas) jomā (2. tabula) ir saistīti ar samērā mazu Latvijas vispārizglītojošo skolu kapacitāti. Šeit jāmin Rīgas 71. vidusskola, Rīgas 10. vidusskola un Siguldas Valsts ģimnāzija. Šobrīd dalību minētajos pasākumos nodrošina VISC un privāto sponsoru atbalsts. Nozīmīgākā politikas intervence no 2007.–2013. gadam Saskaņā ar plānotajām aktivitātēm un atbalstu IKT attīstībai izglītībā laikā no 2007. līdz 2013. gadam analīzes daļā minētos rezultatīvos rādītājus visbūtiskāk pozitīvi ir ietekmējušās šādas politikas intervences: •• vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu profesionālā piln veide; •• portāla skolas.lv, VIIS, VPIS un NIID informācijas sistēmu attīstība; •• dabaszinātņu un matemātikas mācību procesa modernizācija (t.sk. aprīkojums); •• mācību aprīkojuma modernizācija profesionālās izglītības programmu īstenošanai; •• vispārējā izglītības iestāžu informatizācija (datorizācija); •• izglītības inovāciju projekts — digitālie mācību līdzekļi; •• dažādu digitālo mācību līdzekļu izstrāde vēsturē, ģeogrāfijā, zīmēšanā, mūzikā un drošībā; •• reģionālo mācību priekšmetu olimpiāžu migrācija tiešsaistes vidē (fizika, bioloģija); •• aktīva publiskā-privātā partnerība — Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Partners in Learning, Nākotnes Skola, Start(IT) un netsafe.lv; •• ESF atbalsts platjoslas datu pārraides tīklu izbūvei visā Latvijas teritorijā; •• grozījumi Izglītības likumā saistībā ar mācību līdzekļu definīcijas paplašināšanu; •• jauni pamatizglītības un vispārējās izglītības standarti un mācību programmas. Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem par ESF ietekmi uz tautsaimniecību un sasniegto rezultātu analīzi, jāsecina, ka izglītības nozarē 2007.–2013. gadā
70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vienu investēto latu ir 4,28 LVL. Minētais rādītājs salīdzinājumā ar citām nozarēm (piemēram, transports, vides aizsardzība) ir zemāks, un tas izskaidrojams ar faktu, ka šo aktivitāšu ietvaros pārsvarā tika veiktas investīcijas, kuras ir specifiskas tikai nozarei un iekļauj investīcijas cilvēkkapitālā. 21 Jāuzsver, ka šī raksta ietvaros analizētajiem atbalstiem 95% finansiālā apjoma veido ESF (neskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu). Ieskats nākotnē Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, no 2014. līdz 2020. gadam izglītības nozarē ESF/ERAF līdzekļi tiešā veidā netiks novirzīti IKT attīstī - bai. IKT risinājumu turpmākā attīstība saistīta ar integrētu pieeju dažādos izglītības veidos un pakāpēs (3. tabula). Tiešāks atbalsts ir plānots Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam ietvaros. Šim nolūkam ir izstrādāts atsevišķs rīcības virziens “IKT izglītība un e-prasmes”, kurā uzsvērts turpmākais atbalsts iedzīvotāju un uzņēmēju e-prasmju attīstībai, publiskās pārvaldes IKT kompetenču paaugstināšanai, IKT praktiķu un profesionāļu sagatavošanai atbilstoši darba tirgus prasībām un algoritmiskās domāšanas un in formācijpratības īpatsvara palielināšanai izglītības programmās. 3. tabula Plānotais atbalsts IKT Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam 22 Plānotā atbalsta aktivitāte (IKT integrēts) Atbalsts pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai un vispārējās izglītības mācību vides uzlabošanai, sniedzot atbalstu izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai Profesionālās izglītības mācību vides uzlabošana atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai Vienotas augstākās izglītības informatīvās sistēmas izveide Augstākās izglītības institūciju resursu koncentrācija, veicinot STEM studiju koncentrēšanos un materiāltehniskās bāzes modernizēšanu Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM programmu īstenošanai nepieciešamās mācību vides uzlabošana Finansējums (EUR) 162 milj. (ERAF) 104 milj. (ERAF) 1,7 milj. (VB) 44 milj. (ERAF) 14 milj. (ERAF) 21 Izvērtējums par ES fondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. SEE, Rīga, 201, 24. lpp. 22 Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtie dati.
- Page 19 and 20: 18 Mārtiņš Spūlis 2014. gada ma
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
- Page 93 and 94: 92 Ivo Rollis Latvia's System for t
- Page 95 and 96: 94 Ivo Rollis Era PM between 2002 a
- Page 97 and 98: 96 Ivo Rollis taker in minority int
- Page 99 and 100: 98 Ivo Rollis Also, EU fund require
- Page 101 and 102: 100 Ivo Rollis assessment needs; fi
- Page 103 and 104: 102 policies that would allow for m
- Page 105 and 106: 104 Iveta Reinholde Tāpēc, ja tie
- Page 107 and 108: 106 Iveta Reinholde Tātad viedai s
- Page 109 and 110: 108 mērķis tiks sasniegts. No tā
- Page 111 and 112: 110 Ina Strazdiņa kur ir vajadzīg
- Page 113 and 114: 112 Ina Strazdiņa E-lietas būs ar
- Page 115 and 116: 114 sākuši runāt 2002. gadā, be
- Page 117 and 118: 116 Ilze Andžāne, Magda Straume j
- Page 119 and 120: 118 Ilze Andžāne, Magda Straume l
70<br />
Rūdolfs Kalvāns<br />
atdeve uz vienu investēto latu ir 4,28 LVL. Minētais rādītājs salīdzinājumā<br />
ar citām nozarēm (piemēram, transports, vides aizsardzība) ir zemāks, un<br />
tas izskaidrojams ar faktu, ka šo aktivitāšu ietvaros pārsvarā tika veiktas<br />
investīcijas, kuras ir specifiskas tikai nozarei un iekļauj investīcijas cilvēkkapitālā.<br />
21 Jāuzsver, ka šī raksta ietvaros analizētajiem atbalstiem 95% finansiālā<br />
apjoma veido ESF (neskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu).<br />
Ieskats nākotnē<br />
Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, no 2014. līdz 2020. gadam<br />
izglītības nozarē ESF/ERAF līdzekļi tiešā veidā netiks novirzīti IKT attīstī -<br />
bai. IKT risinājumu turpmākā attīstība saistīta ar integrētu pieeju dažādos<br />
izglītības veidos un pakāpēs (3. tabula).<br />
Tiešāks atbalsts ir plānots Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu<br />
2014.–2020. gadam ietvaros. Šim nolūkam ir izstrādāts atsevišķs<br />
rīcības virziens “IKT izglītība un e-prasmes”, kurā uzsvērts turpmākais<br />
atbalsts iedzīvotāju un uzņēmēju e-prasmju attīstībai, publiskās pārvaldes<br />
IKT kompetenču paaugstināšanai, IKT praktiķu un profesionāļu sagatavošanai<br />
atbilstoši darba tirgus prasībām un algoritmiskās domāšanas un<br />
in formācijpratības īpatsvara palielināšanai izglītības programmās.<br />
3. tabula<br />
Plānotais atbalsts IKT Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam 22<br />
Plānotā atbalsta aktivitāte (IKT integrēts)<br />
Atbalsts pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai un vispārējās<br />
izglītības mācību vides uzlabošanai, sniedzot atbalstu izglītības iestāžu<br />
tīkla sakārtošanai<br />
Profesionālās izglītības mācību vides uzlabošana atbilstoši<br />
tautsaimniecības nozaru attīstībai<br />
Vienotas augstākās izglītības informatīvās sistēmas izveide<br />
Augstākās izglītības institūciju resursu koncentrācija, veicinot STEM<br />
studiju koncentrēšanos un materiāltehniskās bāzes modernizēšanu<br />
Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM programmu<br />
īstenošanai nepieciešamās mācību vides uzlabošana<br />
Finansējums<br />
(EUR)<br />
162 milj. (ERAF)<br />
104 milj. (ERAF)<br />
1,7 milj. (VB)<br />
44 milj. (ERAF)<br />
14 milj. (ERAF)<br />
21<br />
Izvērtējums par ES fondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. SEE, Rīga, 201, 24. lpp.<br />
22<br />
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtie dati.
Change language