SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Informatizācijas attīstība izglītības politikas kontekstā 71 Secinājumi 1. Latvija ir ļoti konkurētspējīga Eiropas informācijas sabiedrības telpā kopumā. 2. Pedagogu digitālās prasmes vēl aizvien nav pietiekamā līmenī un pastāv nepieciešamība pēc jaunām pieejām profesionālās pilnveides saturā. 3. Nozīmīgākais IKT attīstības izglītībā tendenču analīzes avots ir Eiro pas Vienotās digitālās programmas nodrošinātais monitorings. 4. Latvijas skolās ir salīdzinoši laba materiāltehniskā bāze, taču pielietojums nav apmierinošs. Digitālā satura attīstība ir nepietiekami stimulēta un nepieciešami relatīvi lielāki ieguldījumi. 5. Visās Latvijas vispārizglītojošajās dienas skolās ir pastāvīgs interneta pieslēgums. Tomēr datu pārraides ātrums nav pietiekams. 6. Lietišķās informātikas un programmēšanas pamatu popularitāte Latvijas skolās ir pietiekama. 7. Mācību procesā ir ļoti vāji attīstīts 1:1 Computing modelis un mobilo platformu risinājumi. 8. Latvijas skolu skolēniem ir teicami panākumi starptautiskajā IKT arēnā. 9. Visnozīmīgākais IKT attīstības virziens izglītībā saistīts tieši ar dabaszinātņu un matemātikas jomām, taču humanitārās un sociālās jomas ir vāji pārstāvētas. 10. Turpmākajā plānošanas periodā IKT attīstībai izglītībā ir integrēta pieeja dažādās struktūrfondu aktivitātēs.
Mediju politika — izaicinājumi un iespējas Toms Meisītis, NEPL Sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Lattelecom Juridiskās daļas direktors Šī raksta mērķis ir palīdzēt rast izpratni par grūtībām, ar kādām sastopas politikas veidotāji, lēmējinstitūcijas un izpildinstitūcijas, kā arī elektroniskie mediji un skatītāji saistībā ar elek tronisko jeb audiovizuālo mediju vidi un tās izaicinājumiem, un to iespējamiem risinājumiem. Tā aktua li - tāti nosaka situācija Ukrainā un diskusijas par Krievijas propagandu un iespē jām aizsargāt Latvijas informatīvo telpu, kur paši svarīgākie jautā - jumi — vai cenzēt informatīvo saturu un kā nodrošināt lēmuma izpildi visās tehnoloģiju platformās, vai arī nodrošināt viedokļu daudzveidību un vei dot Latvijas, iespējams, Eiropas Savienības veidotu informatīvu TV kanālu kā alternatīvu Krievijas TV kanāliem, kas pieejami Latvijas teritorijā. Atslēgvārdi: mediju politika, nacionālā informatīvā telpa. The article discusses challenges which policy makers, authorities, media business and audiences face in terms of the audio-visual media environment, and seeks possible solutions. This subject has become especially topical in the light of recent events in Ukraine and Russian media propaganda, where possibilities are being looked for to defend freedom of speech, diversity of information and opinions, and to secure availability of reliable and truthful information. The creation of an EU scale Russian language TV info channel is discussed as one of options. The article tries to find out whether Latvia has found itself in a unique situation, or whether the experience of other western democracies may be of some help. Censorship versus variety is in focus since the Audio-visual Media Services Directive encourages freedom of information, diversity of opinion and media pluralism.
- Page 21 and 22: Tukša lapa
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 75 and 76: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
- Page 93 and 94: 92 Ivo Rollis Latvia's System for t
- Page 95 and 96: 94 Ivo Rollis Era PM between 2002 a
- Page 97 and 98: 96 Ivo Rollis taker in minority int
- Page 99 and 100: 98 Ivo Rollis Also, EU fund require
- Page 101 and 102: 100 Ivo Rollis assessment needs; fi
- Page 103 and 104: 102 policies that would allow for m
- Page 105 and 106: 104 Iveta Reinholde Tāpēc, ja tie
- Page 107 and 108: 106 Iveta Reinholde Tātad viedai s
- Page 109 and 110: 108 mērķis tiks sasniegts. No tā
- Page 111 and 112: 110 Ina Strazdiņa kur ir vajadzīg
- Page 113 and 114: 112 Ina Strazdiņa E-lietas būs ar
- Page 115 and 116: 114 sākuši runāt 2002. gadā, be
- Page 117 and 118: 116 Ilze Andžāne, Magda Straume j
- Page 119 and 120: 118 Ilze Andžāne, Magda Straume l
- Page 121: Tukša lapa
Mediju politika — izaicinājumi<br />
un iespējas<br />
Toms Meisītis,<br />
NEPL Sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētājs,<br />
Lattelecom Juridiskās daļas direktors<br />
Šī raksta mērķis ir palīdzēt rast izpratni par grūtībām, ar kādām sastopas<br />
politikas veidotāji, lēmējinstitūcijas un izpildinstitūcijas, kā arī elektroniskie<br />
mediji un skatītāji saistībā ar elek tronisko jeb audiovizuālo mediju<br />
vidi un tās izaicinājumiem, un to iespējamiem risinājumiem. Tā aktua li -<br />
tāti nosaka situācija Ukrainā un diskusijas par Krievijas propagandu un<br />
iespē jām aizsargāt Latvijas informatīvo telpu, kur paši svarīgākie jautā -<br />
jumi — vai cenzēt informatīvo saturu un kā nodrošināt lēmuma izpildi<br />
visās tehnoloģiju platformās, vai arī nodrošināt viedokļu daudzveidību un<br />
vei dot Latvijas, iespējams, Eiropas Savienības veidotu informatīvu TV kanālu<br />
kā alternatīvu Krievijas TV kanāliem, kas pieejami Latvijas teritorijā.<br />
Atslēgvārdi: mediju politika, nacionālā informatīvā telpa.<br />
The article discusses challenges which policy makers, authorities, media<br />
business and audiences face in terms of the audio-visual media environment,<br />
and seeks possible solutions. This subject has become especially topical in<br />
the light of recent events in Ukraine and Russian media propaganda, where<br />
possibilities are being looked for to defend freedom of speech, diversity of<br />
information and opinions, and to secure availability of reliable and truthful<br />
information. The creation of an EU scale Russian language TV info channel<br />
is discussed as one of options.<br />
The article tries to find out whether Latvia has found itself in a unique<br />
situation, or whether the experience of other western democracies may be<br />
of some help. Censorship versus variety is in focus since the Audio-visual<br />
Media Services Directive encourages freedom of information, diversity of<br />
opinion and media pluralism.