SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Mediju politika — izaicinājumi un iespējas 73 The article touches upon the experience of the Latvian authorities, discussing, among others, possibilities for limiting access to “Russian media propaganda”, as well as, for instance, the approach of the BBC, aimed at a rapid increase of its audience and spreading of certain values worldwide. The question is whether “the carrot” or “the stick” is more effective in addressing such issues. It is concluded that consequent support for public broadcast media would most probably produce results, rather than trying to limit access to certain media content, which is difficult, if not to say impossible, taken the current state of information technologies and freedom of choices associated. The article suggests two main areas to focus on: (1) strengthening the public service media, both in terms of resources as well as competence, and (2) improved conditions for producing and distribution of locally produced content. Keywords: media policy, national information environment. Vienota nacionālā informatīvā telpa Cenšoties saprast, vai dažādās apspriežu telpās un plašsaziņas līdzekļos ar mainīgu spriedzi un biežumu notiekošā viedokļu apmaiņa par nacionālās informatīvās telpas vienotību vai sašķeltību, spēku vai vājumu raksturo Latviju kā pilnīgi savdabīgu sabiedrību vai tomēr uzskatāma par likumsakarīgu parādību, līdzīgi kā citur Eiropā un pasaulē, nonākam strupceļā. Jāsecina, ka vispirms svarīgi tikt skaidrībā ar jēdzieniem. It kā jau visiem allaž ir skaidrs, par ko ir runa, taču iedziļinoties atklājas, ka izpratne būtiski atšķiras. Iespējams, secinājums ir kļūdains, taču šķiet, ka jēdziens ‘nacionālā informatīvā telpa’ ir tieši tulkots no krievu valodas (krievu val. — Национальное информационное пространство) un tā lietošana raksturīga lielākoties tā sauktajām postkomunistiskajām sabiedrībām, savukārt tā sauktajā rietumu pasaulē līdzīgās viedokļu apmaiņās vairāk izmanto tādus jēdzienus kā ‘mediju politika’, ‘viedokļu daudzveidība’, ‘maigā vara’ (angļu val. — soft power), ‘informācijas karš’ (angļu val. — information warfare) u.tml. Arī tas, ka amatpersonas un (it kā) nozares lietpratēji, lūgti skaidrot jēdzienu ‘vienota nacionālā informatīvā telpa’, nereti mulst un nespēj sniegt saprotamas atbildes, liecina, ka jēdzienam nav īsti skaidra satura.
74 Toms Meisītis Vai apstākļos, kuros Eiropas Savienības dalībvalstij ir būtiski nodrošināt “informācijas brīvību, viedokļu dažādību un mediju plurālismu” 1 , kultūras dažādību, izglītības pieejamību u.tml., vispār varam runāt par tiekšanos pēc “vienotas nacionālās informatīvās telpas” kā attaisnota mērķa? Vai drīzāk nebūtu laiks atskārst, ka dzīvojam jaunā laikmetā, kurā pieejamais informācijas apjoms un tās dažādība krietni pārsniedz mūsu spējas to aptvert, un tādēļ informācijas daudzveidības apstākļos būtiski nevis ierobežot kādu noteiktu informāciju un viedokļus, bet atbalstīt un palīdzēt būtiskajiem nonākt līdz skatītājiem un klausītājiem? Tie ir jautājumi, uz kuriem jācenšas rast ja ne atbildes, tad vismaz pavedienus uz tām. Burkāns vai pātaga — kas iedarbīgāks? Pieredze liecina, ka Latvijā debatēs ap un par plašsaziņas līdzekļu jautājumiem drīzāk tiek meklēta stiprāka pātaga, ar kuru aizbiedēt nepiemērotos, nekā leknāks burkāns, ar kuru pievilināt būtiskos. Taču ir pamats domāt, ka pātaga mūsu apstākļos nedarbosies, bet burkāns arvien bijis lāga nepadevies un nīkulīgs. Lai diskutētu, vajadzētu ņemt vērā divus apsvērumus. Pirmais, — Latvija ir starp Eiropas un pat pasaules līderiem interneta ātruma ziņā. Arvien lielākam skaitam cilvēku pieejamais optiskais internets ļauj ļoti īsā laikā un ērti piekļūt informācijai jebkurā vietā pasaulē. Papildinot to ar bezvadu risinājumiem, piemēram, bezmaksas WiFi vai 4G, tādas ierīces kā dators, planšetdators vai mobilais tālrunis ieņem ierastā televizora vietu un ļauj skatīties un klausīties tradicionālos TV raidījumus — ziņas, diskusijas, filmas, koncertus u. tml. — dažādās valodās, no dažādām pasaules valstīm, turklāt katram visērtākajā laikā un piemērotākajā vietā. Arī lietojot tradicionālo televizoru, to pašu var baudīt jebkurā vietā Latvijā — daudzveidīgais tirgus piedāvājums (virszemes TV, interaktīvā TV, kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, interneta TV) to pilnībā nodrošina. Vairumam bez īpašām grūtībām ir pieejamas 20 un vairāk (nereti 100 un vairāk) gan Latvijas, gan ārvalstu TV programmas. 1 Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva. 2010/13/ES. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 15.04.2010., L 95/1. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2010:095:0 001:0024:LV:PDF (ES tiesību aktu datubāze; aplūkota 18.05.2014.).
- Page 23 and 24: 22 Elīna Neimane to strengthen bot
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 77 and 78: 76 Toms Meisītis tieši aizliegtai
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
- Page 93 and 94: 92 Ivo Rollis Latvia's System for t
- Page 95 and 96: 94 Ivo Rollis Era PM between 2002 a
- Page 97 and 98: 96 Ivo Rollis taker in minority int
- Page 99 and 100: 98 Ivo Rollis Also, EU fund require
- Page 101 and 102: 100 Ivo Rollis assessment needs; fi
- Page 103 and 104: 102 policies that would allow for m
- Page 105 and 106: 104 Iveta Reinholde Tāpēc, ja tie
- Page 107 and 108: 106 Iveta Reinholde Tātad viedai s
- Page 109 and 110: 108 mērķis tiks sasniegts. No tā
- Page 111 and 112: 110 Ina Strazdiņa kur ir vajadzīg
- Page 113 and 114: 112 Ina Strazdiņa E-lietas būs ar
- Page 115 and 116: 114 sākuši runāt 2002. gadā, be
- Page 117 and 118: 116 Ilze Andžāne, Magda Straume j
- Page 119 and 120: 118 Ilze Andžāne, Magda Straume l
- Page 121: Tukša lapa
Mediju politika — izaicinājumi un iespējas 73<br />
The article touches upon the experience of the Latvian authorities,<br />
discussing, among others, possibilities for limiting access to “Russian<br />
media propaganda”, as well as, for instance, the approach of the BBC,<br />
aimed at a rapid increase of its audience and spreading of certain values<br />
worldwide. The question is whether “the carrot” or “the stick” is more<br />
effective in addressing such issues. It is concluded that consequent support<br />
for public broadcast media would most probably produce results, rather<br />
than trying to limit access to certain media content, which is difficult, if not<br />
to say impossible, taken the current state of information technologies and<br />
freedom of choices associated. The article suggests two main areas to focus<br />
on: (1) strengthening the public service media, both in terms of resources<br />
as well as competence, and (2) improved conditions for producing and<br />
distribution of locally produced content.<br />
Keywords: media policy, national information environment.<br />
Vienota nacionālā informatīvā telpa<br />
Cenšoties saprast, vai dažādās apspriežu telpās un plašsaziņas līdzekļos<br />
ar mainīgu spriedzi un biežumu notiekošā viedokļu apmaiņa par nacionālās<br />
informatīvās telpas vienotību vai sašķeltību, spēku vai vājumu raksturo Latviju<br />
kā pilnīgi savdabīgu sabiedrību vai tomēr uzskatāma par likumsakarīgu<br />
parādību, līdzīgi kā citur Eiropā un pasaulē, nonākam strupceļā.<br />
Jāsecina, ka vispirms svarīgi tikt skaidrībā ar jēdzieniem. It kā jau<br />
visiem allaž ir skaidrs, par ko ir runa, taču iedziļinoties atklājas, ka izpratne<br />
būtiski atšķiras. Iespējams, secinājums ir kļūdains, taču šķiet, ka jēdziens<br />
‘nacionālā informatīvā telpa’ ir tieši tulkots no krievu valodas (krievu val. —<br />
Национальное информационное пространство) un tā lietošana raksturīga<br />
lielākoties tā sauktajām postkomunistiskajām sabiedrībām, savukārt tā<br />
sauktajā rietumu pasaulē līdzīgās viedokļu apmaiņās vairāk izmanto tādus<br />
jēdzienus kā ‘mediju politika’, ‘viedokļu daudzveidība’, ‘maigā vara’ (angļu<br />
val. — soft power), ‘informācijas karš’ (angļu val. — information warfare)<br />
u.tml. Arī tas, ka amatpersonas un (it kā) nozares lietpratēji, lūgti skaidrot<br />
jēdzienu ‘vienota nacionālā informatīvā telpa’, nereti mulst un nespēj sniegt<br />
saprotamas atbildes, liecina, ka jēdzienam nav īsti skaidra satura.