SPr1qg

SPr1qg SPr1qg

11.11.2014 Views

Mediju politika — izaicinājumi un iespējas 73 The article touches upon the experience of the Latvian authorities, discussing, among others, possibilities for limiting access to “Russian media propaganda”, as well as, for instance, the approach of the BBC, aimed at a rapid increase of its audience and spreading of certain values worldwide. The question is whether “the carrot” or “the stick” is more effective in addressing such issues. It is concluded that consequent support for public broadcast media would most probably produce results, rather than trying to limit access to certain media content, which is difficult, if not to say impossible, taken the current state of information technologies and freedom of choices associated. The article suggests two main areas to focus on: (1) strengthening the public service media, both in terms of resources as well as competence, and (2) improved conditions for producing and distribution of locally produced content. Keywords: media policy, national information environment. Vienota nacionālā informatīvā telpa Cenšoties saprast, vai dažādās apspriežu telpās un plašsaziņas līdzekļos ar mainīgu spriedzi un biežumu notiekošā viedokļu apmaiņa par nacionālās informatīvās telpas vienotību vai sašķeltību, spēku vai vājumu raksturo Latviju kā pilnīgi savdabīgu sabiedrību vai tomēr uzskatāma par likumsakarīgu parādību, līdzīgi kā citur Eiropā un pasaulē, nonākam strupceļā. Jāsecina, ka vispirms svarīgi tikt skaidrībā ar jēdzieniem. It kā jau visiem allaž ir skaidrs, par ko ir runa, taču iedziļinoties atklājas, ka izpratne būtiski atšķiras. Iespējams, secinājums ir kļūdains, taču šķiet, ka jēdziens ‘nacionālā informatīvā telpa’ ir tieši tulkots no krievu valodas (krievu val. — Национальное информационное пространство) un tā lietošana raksturīga lielākoties tā sauktajām postkomunistiskajām sabiedrībām, savukārt tā sauktajā rietumu pasaulē līdzīgās viedokļu apmaiņās vairāk izmanto tādus jēdzienus kā ‘mediju politika’, ‘viedokļu daudzveidība’, ‘maigā vara’ (angļu val. — soft power), ‘informācijas karš’ (angļu val. — information warfare) u.tml. Arī tas, ka amatpersonas un (it kā) nozares lietpratēji, lūgti skaidrot jēdzienu ‘vienota nacionālā informatīvā telpa’, nereti mulst un nespēj sniegt saprotamas atbildes, liecina, ka jēdzienam nav īsti skaidra satura.

74 Toms Meisītis Vai apstākļos, kuros Eiropas Savienības dalībvalstij ir būtiski nodrošināt “informācijas brīvību, viedokļu dažādību un mediju plurālismu” 1 , kultūras dažādību, izglītības pieejamību u.tml., vispār varam runāt par tiekšanos pēc “vienotas nacionālās informatīvās telpas” kā attaisnota mērķa? Vai drīzāk nebūtu laiks atskārst, ka dzīvojam jaunā laikmetā, kurā pieejamais informācijas apjoms un tās dažādība krietni pārsniedz mūsu spējas to aptvert, un tādēļ informācijas daudzveidības apstākļos būtiski nevis ierobežot kādu noteiktu informāciju un viedokļus, bet atbalstīt un palīdzēt būtiskajiem nonākt līdz skatītājiem un klausītājiem? Tie ir jautājumi, uz kuriem jācenšas rast ja ne atbildes, tad vismaz pavedienus uz tām. Burkāns vai pātaga — kas iedarbīgāks? Pieredze liecina, ka Latvijā debatēs ap un par plašsaziņas līdzekļu jautājumiem drīzāk tiek meklēta stiprāka pātaga, ar kuru aizbiedēt nepiemērotos, nekā leknāks burkāns, ar kuru pievilināt būtiskos. Taču ir pamats domāt, ka pātaga mūsu apstākļos nedarbosies, bet burkāns arvien bijis lāga nepadevies un nīkulīgs. Lai diskutētu, vajadzētu ņemt vērā divus apsvērumus. Pirmais, — Latvija ir starp Eiropas un pat pasaules līderiem interneta ātruma ziņā. Arvien lielākam skaitam cilvēku pieejamais optiskais internets ļauj ļoti īsā laikā un ērti piekļūt informācijai jebkurā vietā pasaulē. Papildinot to ar bezvadu risinājumiem, piemēram, bezmaksas WiFi vai 4G, tādas ierīces kā dators, planšetdators vai mobilais tālrunis ieņem ierastā televizora vietu un ļauj skatīties un klausīties tradicionālos TV raidījumus — ziņas, diskusijas, filmas, koncertus u. tml. — dažādās valodās, no dažādām pasaules valstīm, turklāt katram visērtākajā laikā un piemērotākajā vietā. Arī lietojot tradicionālo televizoru, to pašu var baudīt jebkurā vietā Latvijā — daudzveidīgais tirgus piedāvājums (virszemes TV, interaktīvā TV, kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, interneta TV) to pilnībā nodrošina. Vairumam bez īpašām grūtībām ir pieejamas 20 un vairāk (nereti 100 un vairāk) gan Latvijas, gan ārvalstu TV programmas. 1 Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva. 2010/13/ES. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 15.04.2010., L 95/1. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2010:095:0 001:0024:LV:PDF (ES tiesību aktu datubāze; aplūkota 18.05.2014.).

Mediju politika — izaicinājumi un iespējas 73<br />

The article touches upon the experience of the Latvian authorities,<br />

discussing, among others, possibilities for limiting access to “Russian<br />

media propaganda”, as well as, for instance, the approach of the BBC,<br />

aimed at a rapid increase of its audience and spreading of certain values<br />

worldwide. The question is whether “the carrot” or “the stick” is more<br />

effective in addressing such issues. It is concluded that consequent support<br />

for public broadcast media would most probably produce results, rather<br />

than trying to limit access to certain media content, which is difficult, if not<br />

to say impossible, taken the current state of information technologies and<br />

freedom of choices associated. The article suggests two main areas to focus<br />

on: (1) strengthening the public service media, both in terms of resources<br />

as well as competence, and (2) improved conditions for producing and<br />

distribution of locally produced content.<br />

Keywords: media policy, national information environment.<br />

Vienota nacionālā informatīvā telpa<br />

Cenšoties saprast, vai dažādās apspriežu telpās un plašsaziņas līdzekļos<br />

ar mainīgu spriedzi un biežumu notiekošā viedokļu apmaiņa par nacionālās<br />

informatīvās telpas vienotību vai sašķeltību, spēku vai vājumu raksturo Latviju<br />

kā pilnīgi savdabīgu sabiedrību vai tomēr uzskatāma par likumsakarīgu<br />

parādību, līdzīgi kā citur Eiropā un pasaulē, nonākam strupceļā.<br />

Jāsecina, ka vispirms svarīgi tikt skaidrībā ar jēdzieniem. It kā jau<br />

visiem allaž ir skaidrs, par ko ir runa, taču iedziļinoties atklājas, ka izpratne<br />

būtiski atšķiras. Iespējams, secinājums ir kļūdains, taču šķiet, ka jēdziens<br />

‘nacionālā informatīvā telpa’ ir tieši tulkots no krievu valodas (krievu val. —<br />

Национальное информационное пространство) un tā lietošana raksturīga<br />

lielākoties tā sauktajām postkomunistiskajām sabiedrībām, savukārt tā<br />

sauktajā rietumu pasaulē līdzīgās viedokļu apmaiņās vairāk izmanto tādus<br />

jēdzienus kā ‘mediju politika’, ‘viedokļu daudzveidība’, ‘maigā vara’ (angļu<br />

val. — soft power), ‘informācijas karš’ (angļu val. — information warfare)<br />

u.tml. Arī tas, ka amatpersonas un (it kā) nozares lietpratēji, lūgti skaidrot<br />

jēdzienu ‘vienota nacionālā informatīvā telpa’, nereti mulst un nespēj sniegt<br />

saprotamas atbildes, liecina, ka jēdzienam nav īsti skaidra satura.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!