SPr1qg
SPr1qg SPr1qg
Mediju politika — izaicinājumi un iespējas 75 Otrs — 2013. gada 8. oktobrī britu raidsabiedrības “BBC” ģenerāldirektors Tonijs Hols (Tony Hall) savas vīzijas izklāstā pauda vēlmi līdz 2022. gadam (BBC simtgadei) palielināt BBC starptautisko pieejamību no pašreizējiem vairāk nekā 250 miljoniem skatītāju/klausītāju līdz pusmiljardam. 2 Tātad divkāršot auditoriju nepilnu 10 gadu laikā jeb sasniegt gandrīz 10 reizes lielāku auditoriju, nekā Lielbritānijā kopumā ir iedzīvotāju. Savā runā BBC vadītājs norāda, ka arī nākotnē BBC būs izcilākais uzticamu ziņu un informācijas piegādātājs ne tikai Lielbritānijā, bet visā pasaulē. Tomēr vienlaikus BBC savās ambīcijās nav gluži vieni. Līdz ar ierastajiem Francijas, Vācijas un ASV starptautiskajiem mediju koncerniem, arābu Al Jazzera, Krievijas RT (Russia Today) un nu jau arī Ķīnas CCTV (China Central Television) neļauj ieslīgt pašapmierinātībā. Ķīnas valdība savas “maigās varas” centienos, kuros CCTV spēlē vienu no svarīgākajām lomām, iegulda miljardus. Taču grūti atrast ziņas, ka Rietumeiropas valstu valdības kaltu plānus, kā ierobežot saviem pilsoņiem pieeju no austrumiem raidošo mediju saturam. Ķīnā un Krievijā uz šīm lietām, protams, raugās mazliet atšķirīgāk nekā rietumos. Taču BBC atbilde uz šiem izaicinājumiem ir šķietami vienkārša — būt labākiem. Šie novērojumi ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotājiem patiešām ir pieejams ārkārtīgi plašs un daudzveidīgs mediju saturs — un labi, ka tā. Vienlaikus jāsecina, ka pašlaik arī par mūsu “sirdīm un prātiem” cīnās lielvalstis, lai izplatītu un popularizētu vispirms savas vērtības, dzīvesveidu, kultūru un intereses. Neskatoties uz pieredzi ar televīzijas kanāla RTR aizliegšanu, kā rezultātā nav nodrošināts, ka visi tirgus dalībnieki šo lēmumu izpilda, joprojām aktīvi tiek paustas idejas ar likuma regulējuma palīdzību ierobežot vai vismaz apgrūtināt kaut kādiem kritērijiem atbilstoša (vai neatbilstoša) mediju satura izplatīšanu. Taču daudz svarīgāk ir saprast, vai mūsdienu apstākļos vispār ir lietderīgi tērēt laiku, mēģinot ierobežot kāda medija pieejamību, popularitāti un ietekmi tā vietā, lai mērķtiecīgi un pārdomāti atbalstītu Latvijā veidotu, augstākajiem žurnālistikas un profesionālajiem standartiem atbilstošu mediju saturu, radot mediju darbībai un attīstībai labvēlīgus apstākļus? Vai aizgājušie laiki nav iemācījuši, ka saldākais auglis nereti ir 2 Director-General Tony Hall unveils his vision for the BBC. 08.10.2013. http://www.bbc. co.uk/mediacentre/speeches/2013/tony-hall-vision.html (Britu raidsabiedrības “BBC” mājaslapa; aplūkota 18.05.2014.).
76 Toms Meisītis tieši aizliegtais? Un ka mūsdienās Latvijā liegt cilvēkiem piekļuvi informācijai ir gluži vienkārši neiespējami vismaz tik ilgi, kamēr Latvija turpina būt Eiropas Savienības dalībvalsts? Laiks atzīt, ka tehnoloģiju attīstība padarījusi Latviju atvērtu pasaulei un ka tas ir labi. Protams, atvērtība ne tikai dod iespējas un bagātina, tā vienlaikus padara viegli pieejamu un ievainojamu. Taču saprātīgi ļaudis imunitāti pret kaitēm nestiprina, norobežojoties no ārpasaules. To stiprina ar veselīgu dzīvesveidu un uzturu, kā arī rūdoties. Ko darīt? Vienkāršas atbildes uz šo jautājumu, protams, nav. Pieredze televīzijas pakalpojumu jomā liecina, ka cilvēki visatsaucīgāk pieņem tos medijus, kas ar tiem sarunājas viņiem saprotamā, vislabāk — dzimtajā valodā, un runā par cilvēkiem vissaprotamākajām lietām — to, kas notiek viņu valstī, vidē, kurā viņi dzīvo, ar viņu līdzcilvēkiem, vienlaikus kalpojot skatam uz plašāku pasauli. No šāda viedokļa raugoties, Latvijā veidotam televīzijas saturam latviešu valodā ir ļoti labas nākotnes iespējas. Tajā pašā laikā saprotam, ka tikai tirgus apstākļos medijiem sekmīgi strādāt un attīstīties ir sarežģīti — ja BBC kaļ plānus uzrunāt pusmiljardu, Latvijas medijiem jāsadzīvo ar skaudro realitāti, ka mājsaimniecību skaits Latvijā ir nokrities zem 800 tūkstošiem. Tādēļ Latvijas mediju, kas veido saturu latviešu valodā un arī krievu valodā, atbalstam valsts loma vienmēr būs ļoti būtiska. Šobrīd valsts finansējums sabiedriskajam pasūtījumam, ko galvenokārt pilda Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, ir, šķiet, starp zemākajiem Eiropas Savienībā, taču pēdējā mēneša tendences liecina par pozitīvu dinamiku šajā ziņā. Skaidras, saprotamas valsts politikas vietējo komerciālo mediju atbalstam, šķiet, nekad īsti nav bijis, ja neskaita dažādus labos nodomus. Ir acīmredzami, ka ir iespējams darīt vairāk, un tas neatliekami jādara, tāpēc apsveicama ir valdības iniciatīva par mediju politikas struktūrvienības izveidi. Uzskatu, ka svarīgākie ir šādi virzieni: 1. Sabiedrisko mediju stiprināšana Vienkārši “vairāk naudas”, protams, nav atbilde. Svarīgi, lai sabiedriskie mediji pēc iespējas optimāli un efektīvi izmantotu tos resursus, kuri tai ir
- Page 25 and 26: 24 Elīna Neimane Stratēģija kalp
- Page 27 and 28: 26 Elīna Neimane Cīņa pret kiber
- Page 29 and 30: 28 Elīna Neimane un vecāku izprat
- Page 31 and 32: Latvijas informācijas tehnoloģiju
- Page 33 and 34: 32 Dace Kalsone Informācijas sist
- Page 35 and 36: 34 Dace Kalsone pusē un it īpaši
- Page 37 and 38: 36 Dace Kalsone IKT sadarbības mod
- Page 39 and 40: 38 Dace Kalsone Privātā sektora p
- Page 41 and 42: 40 kurai pielāgošanas darbus plā
- Page 43 and 44: 42 Uldis Zariņš The digitisation
- Page 45 and 46: 44 Uldis Zariņš tika izveidota in
- Page 47 and 48: 46 Uldis Zariņš tādējādi atbal
- Page 49 and 50: 48 Uldis Zariņš dokuments ir 2011
- Page 51 and 52: 50 Uldis Zariņš institūcijām ve
- Page 53 and 54: 52 Uldis Zariņš Republikas Kultū
- Page 55 and 56: 54 Uldis Zariņš Skatoties nākotn
- Page 57 and 58: Informatizācijas attīstība izgl
- Page 59 and 60: 58 Rūdolfs Kalvāns Tika izmantota
- Page 61 and 62: 60 Rūdolfs Kalvāns Īpaši izplat
- Page 63 and 64: 62 Rūdolfs Kalvāns 2013. gada dat
- Page 65 and 66: 64 Rūdolfs Kalvāns •• inform
- Page 67 and 68: 66 Rūdolfs Kalvāns Saistībā ar
- Page 69 and 70: 68 Rūdolfs Kalvāns Aptuveni 20% s
- Page 71 and 72: 70 Rūdolfs Kalvāns atdeve uz vien
- Page 73 and 74: Mediju politika — izaicinājumi u
- Page 75: 74 Toms Meisītis Vai apstākļos,
- Page 79 and 80: 78 sabiedriskajiem medijiem un viet
- Page 81 and 82: 80 Ivo Rollis Introduction Latvia o
- Page 83 and 84: 82 Ivo Rollis along these lines. 2
- Page 85 and 86: 84 Ivo Rollis Permanent Representat
- Page 87 and 88: 86 Ivo Rollis handbooks — and the
- Page 89 and 90: 88 Ivo Rollis Council meetings and
- Page 91 and 92: 90 Ivo Rollis in vites the lead dep
- Page 93 and 94: 92 Ivo Rollis Latvia's System for t
- Page 95 and 96: 94 Ivo Rollis Era PM between 2002 a
- Page 97 and 98: 96 Ivo Rollis taker in minority int
- Page 99 and 100: 98 Ivo Rollis Also, EU fund require
- Page 101 and 102: 100 Ivo Rollis assessment needs; fi
- Page 103 and 104: 102 policies that would allow for m
- Page 105 and 106: 104 Iveta Reinholde Tāpēc, ja tie
- Page 107 and 108: 106 Iveta Reinholde Tātad viedai s
- Page 109 and 110: 108 mērķis tiks sasniegts. No tā
- Page 111 and 112: 110 Ina Strazdiņa kur ir vajadzīg
- Page 113 and 114: 112 Ina Strazdiņa E-lietas būs ar
- Page 115 and 116: 114 sākuši runāt 2002. gadā, be
- Page 117 and 118: 116 Ilze Andžāne, Magda Straume j
- Page 119 and 120: 118 Ilze Andžāne, Magda Straume l
- Page 121: Tukša lapa
76<br />
Toms Meisītis<br />
tieši aizliegtais? Un ka mūsdienās Latvijā liegt cilvēkiem piekļuvi informācijai<br />
ir gluži vienkārši neiespējami vismaz tik ilgi, kamēr Latvija turpina būt<br />
Eiropas Savienības dalībvalsts?<br />
Laiks atzīt, ka tehnoloģiju attīstība padarījusi Latviju atvērtu pasaulei<br />
un ka tas ir labi. Protams, atvērtība ne tikai dod iespējas un bagātina, tā<br />
vienlaikus padara viegli pieejamu un ievainojamu. Taču saprātīgi ļaudis<br />
imunitāti pret kaitēm nestiprina, norobežojoties no ārpasaules. To stiprina<br />
ar veselīgu dzīvesveidu un uzturu, kā arī rūdoties.<br />
Ko darīt?<br />
Vienkāršas atbildes uz šo jautājumu, protams, nav.<br />
Pieredze televīzijas pakalpojumu jomā liecina, ka cilvēki visatsaucīgāk<br />
pieņem tos medijus, kas ar tiem sarunājas viņiem saprotamā, vislabāk —<br />
dzimtajā valodā, un runā par cilvēkiem vissaprotamākajām lietām — to,<br />
kas notiek viņu valstī, vidē, kurā viņi dzīvo, ar viņu līdzcilvēkiem, vienlaikus<br />
kalpojot skatam uz plašāku pasauli. No šāda viedokļa raugoties, Latvijā<br />
veidotam televīzijas saturam latviešu valodā ir ļoti labas nākotnes iespējas.<br />
Tajā pašā laikā saprotam, ka tikai tirgus apstākļos medijiem sekmīgi strādāt<br />
un attīstīties ir sarežģīti — ja BBC kaļ plānus uzrunāt pusmiljardu, Latvijas<br />
medijiem jāsadzīvo ar skaudro realitāti, ka mājsaimniecību skaits Latvijā ir<br />
nokrities zem 800 tūkstošiem.<br />
Tādēļ Latvijas mediju, kas veido saturu latviešu valodā un arī krievu<br />
valodā, atbalstam valsts loma vienmēr būs ļoti būtiska. Šobrīd valsts finansējums<br />
sabiedriskajam pasūtījumam, ko galvenokārt pilda Latvijas Televīzija<br />
un Latvijas Radio, ir, šķiet, starp zemākajiem Eiropas Savienībā, taču pēdējā<br />
mēneša tendences liecina par pozitīvu dinamiku šajā ziņā. Skaidras, saprotamas<br />
valsts politikas vietējo komerciālo mediju atbalstam, šķiet, nekad īsti<br />
nav bijis, ja neskaita dažādus labos nodomus. Ir acīmredzami, ka ir iespējams<br />
darīt vairāk, un tas neatliekami jādara, tāpēc apsveicama ir valdības<br />
iniciatīva par mediju politikas struktūrvienības izveidi. Uzskatu, ka svarīgākie<br />
ir šādi virzieni:<br />
1. Sabiedrisko mediju stiprināšana<br />
Vienkārši “vairāk naudas”, protams, nav atbilde. Svarīgi, lai sabiedriskie<br />
mediji pēc iespējas optimāli un efektīvi izmantotu tos resursus, kuri tai ir
Change language