Stopiņu novada Attīstības programmas 2012. - Rīgas Plānošanas ...

rpr.gov.lv

Stopiņu novada Attīstības programmas 2012. - Rīgas Plānošanas ...

Novads - vieta, kurā dzīvot,

strādāt un atpūsties

STOPIŅU NOVADA

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2012. – 2018.

PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

II. daļas 3. sējums

2012


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Apstiprināta ar:

Stopiņu novada domes

2012.gada 18.aprīļa

(protokols Nr.72, p.7.)

STOPIŅU NOVADA

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2012. – 2018.

PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

II. daļas 3. sējums

Domes priekšsēdētājs

J.Pumpurs

Domes priekšsēdētāja vietniece, izstrādes vadītāja

V.Paulāne

Projekta vadītāja

I.Pivare

Stopiņu novads

2012

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

2


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

SATURS

4. Sociālā vide ......................................................................................................... 4

4.1. Iedzīvotāji ............................................................................................... 4

4.2. Izglītība .................................................................................................. 7

4.3. Medicīnas pakalpojumi .......................................................................... 17

4.4. Kultūra ................................................................................................... 18

4.5. Sporta un atpūtas infrastruktūra, brīvā laika pavadīšanas iespējas ....... 26

4.6. Sociālo pakalpojumu pieejamība ........................................................... 29

4.7. Nodarbinātība un bezdarbs .................................................................... 28

4.8. Sabiedriskā kārtība un drošība .............................................................. 31

4.9. Vides drošība ......................................................................................... 33

Attēlu rādītājs ......................................................................................................... 35

Tabulu rādītājs ........................................................................................................ 35

Pašreizējās situācijas pārējās daļas skatīt šādos sējumos

Vispārēja informācija -------------- II. daļas 1. sējums

Ekonomiskā vide ------------------- II. daļas 2. sējums

Tehniskā infrastruktūra ----------- II. daļas 4. sējums

Pārvalde ------------------------------ II. daļas 5. sējums

PROJEKTA SASTĀVS

Izstrādes nosacījumi ------------- I. daļa

Pašreizējā situācija --------------- II. daļa 5 sējumos

Stratēģija ---------------------------- III. daļa

Rīcības plāns ----------------------- IV. daļa

Vides pārskats ---------------------- V. daļa

Aptaujas apkopojums ------------ VI. daļa

Ziņojums ----------------------------- VII. daļa

Kopsavilkums ---------------------- VIII. daļa

Pielikumi ----------------------------- IX. daļa

Pārskats ----------------------------- X. daļa

Projektā izmantotos saīsinājumus skatīt IX. daļā. Pielikumi.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

3


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

4. SOCIĀLĀ VIDE

4.1. Iedzīvotāji

Stopiņu novadā 2012. gada sākumā dzīvoja 10185 1

iedzīvotāji, no tiem trešā daļa

dzīvoja Ulbrokā, 16% Sauriešos, 15% Dreiliņos, 12% Upeslejās un pārējos ciematos ar

iedzīvotājiem 2 - 8% katrā ciemiem no iedzīvotāju kopskaita novadā. Saskaņā ar Pilsonības

un imigrācijas lietu pārvaldes datiem 01.01.2012. Stopiņu novadā dzīvoja 10156 iedzīvotāji.

Stopiņu novada iedzīvotāju blīvums 2012. gada sākumā 190,4 cilvēki uz km 2 (53,5) 2 .

Salīdzinot 2011. gada datus Stopiņu novada iedzīvotāju blīvums salīdzinot Rīgas reģiona

blīvumu, ir zemāks (2303 cilvēki uz km2) un ir piecreiz lielāks par vidējo līmeni Pierīgas

reģionā (38,5 cilv./km 2 ). Salīdzinot ar kaimiņu novadiem iedzīvotāju blīvums ir nedaudz

lielāks Salaspils novadā (198,1 cilv./km 2 ), bet Garkalnes novadā blīvums ir gandrīz 4 reizes

mazāks, bet Ropažu novadā vairāk kā 8 reizes mazāks. 3

3.1. attēls. Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju blīvums 2010. gadā

Avots: autoru izstrādāts, izmantojot RPR EP datus

Stopiņu novads robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ropažu un Garkalnes

novadiem. Kaimiņu novadi un Rīgas pilsēta veido būtisku sociālekonomisku ietekmi, tāpēc ir

lietderīgi rādītājus sniegt kaimiņu novadu, Rīgas statistiskā reģiona un Pierīgas statistiskā

1 Pašvaldības dati uz 17.02.2012., www.stopini.lv

2 Autoru aprēķināts pēc pašvaldības datiem uz 17.02.2012., www.stopini.lv

3 LR CSP dati par 2011.gadu

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

4


2000=100

cilv.

Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

reģiona (tālāk tekstā PSR) salīdzinājumā, kas ļauj labāk izprast kopējo situāciju un izdarīt

secinājumus par attīstības tendencēm.

Stopiņu novadā laikā no 1990. līdz 2011. gadam iedzīvotāju skaits pieauga no 7223

līdz 9851 iedzīvotājiem vai par 36%, ja ņem vērā zemāko iedzīvotāju skaitu 1995. gadā, bet

salīdzinot ar 2012. gada sākumu jau par 44%. Iedzīvotāju skaita dinamika ir attēlota 3.2.

attēlā.

12 000

10 000

8 000

6 000

4 000

2 000

0

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

3.2. attēls. Iedzīvotāju skaita dinamika Stopiņu novadā no 2000. līdz 2011. gadam

Avots: Autoru izstrādāts, LR CSP dati

Pēc komutatīvā pieauguma, laika periodā no 1990. līdz 2011.gadam Stopiņu novadā

cilvēku skaits ik gadu pieauga par 6,5%, bet laikā no 2000. līdz 2011. gadam – par 12.9%.

Komutatīvais iedzīvotāju skaita pieaugums gan Stopiņu novadā, gan tuvākajos novados ir

parādīts 3.3. attēlā.

250

200

150

Rīgas reģions

Stopiņu novads

100

50

Garkalnes novads

Ropažu novads

Salaspils novads

0

20012002200320042005200620072008200920102011

3.3. attēls. Stopiņu novada un blakus novadu iedzīvotāju skaita komutatīvais pieaugums no 2000.

gada līdz 2011. gadam (2000=100)

Avots: Autoru izstrādāts, LR CSP dati

Kā redzams, iedzīvotāju skaitam ir tendence pieaugt visos aplūkotajos novados,

izņemot Rīgas reģionu vidēji kopumā, ko var skaidrot ar novada izdevīgo ģeogrāfisko

novietojumu pie Rīgas pilsētas un privātmāju būvniecības pieaugums sākot ar 2000. gadu.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

5


cilv.

Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

3.4. attēls. Stopiņu novada iedzīvotāju skaita izmaiņas apdzīvotās vietās no 2005. līdz 2010. gadam

Avots: Autoru izstrādāts, SNP Dzīvesvietas deklarēšanas nodaļas dati

Laika posmā no 2005. gada līdz 2010. gadam novadā kopumā iedzīvotāju skaits

palielinājies visās apdzīvotās vietās, kopumā par 26%. Lielākais iedzīvotāju skaita

pieaugums šajā periodā saistās ar privātās apbūves attīstību: Dzidriņās – gandrīz 3 reizes,

Dreiliņos – par 86% un Vālodzēs – par 66%. Tai pašā laikā Ulbrokā un Cekulē vērojams

neliels iedzīvotāju skaita palielinājums – no 3 līdz 8%. Sk. 3.4. attēlu.

14

12

10

8

6

Dzimuši uz 1 000 iedzīvotājiem

Miruši uz 1 000 iedzīvotājiem

4

2

Dabiskais pieaugums uz 1 000

iedzīvotājiem

0

-2

2009 2010 2009 2010 2009 2010 2009 2010

Garkalnes novads Ropažu novads Salaspils novads Stopiņu novads

-4

3.5. attēls. Dabiskā pieauguma rādītāji Stopiņu novadā un kaimiņu novados

no 2009. līdz 2010. gadam

Avots: Autoru izstrādāts, LR CSP dati

Stopiņu novadā ir samazinājusies dzimstība 2010. gadā par 12%, bet mirstība

pieaugusi par 33%. Šāda tendence vērojama arī blakus esošajos novados, izņemot Ropažu

novadu.

Pēdējos gados novadā vērojama tendence palielināties darbspējas vecumā esošo

iedzīvotāju skaitam.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

6


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Demogrāfiskās slodzes līmenis novadā 2012. gada sākumā ir 492 iedzīvotāji uz 1000

darbspējīgiem iedzīvotājiem 4 . Sk. 3.6. attēlu.

3.6. attēls. Stopiņu novada iedzīvotāju vecuma struktūra

Avots: Autoru izstrādāts, izmantojot PMLP datus

Sākot ar 2007. gadu palielinājies visu vecuma grupu skaitliskais apjoms. Iedzīvotāju

īpatsvars līdz darba spējas vecumam ir palielinājies par 1,1%. Samazinājušies iedzīvotāju

īpatsvari darba spējas vecumā un pēc darba spējas vecuma atbilstoši par 0,7% un 0,4%.

Darba spējas vecuma iedzīvotāju skaits pieaug sākot no 2007. gada aptuveni par 1%,

salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

3.1. tabula

DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS SALĪDZINĀJUMĀ AR VALSTS, RĪGAS

UN PIERĪGAS STATISTISKAJIEM REĢIONIEM, KAIMIŅU NOVADIEM

Teritorijas nosaukums

Darba spējas

vecuma

iedzīvotāju

īpatsvars

Demogrāfiskā slodze uz 1000 iedzīvotājiem

2011. gada sākumā

Virs

Pavisa Līdz darbspējas

darbspējas

m vecumam

vecuma

Garkalnes novads 68,3 464 265 199

Ropažu novads 69,0 450 215 235

Salaspils novads 67,1 490 227 263

Stopiņu novads 67,5 483 253 230

Latvijā 65,8 520 209 311

Rīgas reģionā 65,4 530 197 33

Pierīgas statistiskajā reģionā 66,2 511 231 280

Avots: Autoru izstrādāts, izmantojot LR CSP datus

4 Autoru aprēķins pēc PMLP datiem uz 01.01.2012.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

7


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Iedzīvotāju vecuma sastāvs Stopiņu novadā ir labvēlīgāks salīdzinot ar vidējo rādītāju

valstī, Rīgas un Pierīgas statiskajā reģionos vidēji. 2011. gada sākumā 5

darbspējas vecumā

bija 67,5% (6643) iedzīvotāju (PSR 2011. gadā 66,2%), virs darbspējas vecuma 15,5%

(1530) iedzīvotāju (PSR 2011. gadā 18,5 %), jaunāku par darbspējas vecumu iedzīvotāju

īpatsvars (1678) ir labvēlīgāks kā PSR vidējā līmenī 2011. gadā – 15,3%, atbilstoši Rīgas

reģionā 12,9% šis rādītājs ir un valstī 13,7%. Sk. 3.1. tabulu.

Stopiņu novadā darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits

vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā, salīdzinot ar kaimiņu pašvaldībām, vistuvākais

līmenis ir ar Salaspils novada līmeņa rādītāju (490), kas ir tikai nedaudz sliktāks kā Stopiņu

novada rādītājs (483). Ropažu un Garkalnes novadu demogrāfiskās slodzes līmenis ir

zemāka nekā Stopiņu novadā. Stopiņu novadā šo demogrāfisko slodzi veido lielais bērnu un

jauniešu īpatsvars, kas salīdzinoši ir augstāks kā Salaspils un Ropažu novados, lielāks bērnu

un jauniešu īpatsvars ir tikai Garkalnes novadā, jo darba spējas vecuma iedzīvotāju

īpatsvars Garkalnes novadā ir lielāks nekā Stopiņu novadā. Stopiņu novada demogrāfiskās

slodzes līmenis būtiski labāks nekā vidēji valstī, Rīgas un Pierīgas statistisko reģionu rādītāji.

Sk. 3.1. tabulu.

Stopiņu novada teritoriju apdzīvo daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs 6 . No kopējā

novada iedzīvotāju skaita 5 606 7 jeb 55,2% ir latvieši (reģionā 52,3%), krievi veido 30,3%

(reģionā 33,5%), baltkrievi – 4,4% (reģionā 3,7%), ukraiņi – 2,9% (reģionā 3,2%), pārējās

tautības ir poļi – 2,3%, lietuvieši u.c.

2012. gada 1. janvārī novadā reģistrētas 5350 sievietes 8 , kas sastāda gandrīz 52,6%

no kopējā reģistrētā iedzīvotāju skaita novadā, samazinoties par 0,2%, salīdzinot ar 2011.

gada proporciju un iepriekšējo gadu līmeni, salīdzinot, Rīgas reģionā vidēji 54,7% ir

sievietes.

5 PILP dati uz 01.o1.2012.

6 PMLP dati uz 01.01.2012.

7 PMLP dati uz 01.01.2012.

8 PMLP dati uz 01.01.2012.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

8


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

4.2. Izglītība

No novadā reģistrētiem iedzīvotājiem 2012. gada sākumā 20,4% 9

bija līdz 17 gadu

vecumam (2010. gadā – 19%, 2009. gadā – 19,3%), no 18 līdz 25 gadiem attiecīgi 9,3%

(2009. gadā – 10,9%), Kopējais bērnu un jauniešu skaits (līdz 18 gadiem) pašvaldībā bija

2079 10 (2010. gadā -1848), tai skaitā 800 bērni līdz 6 gadiem un 1048 bērni un jaunieši no 7 –

18 gadiem. Kopējais jauniešu skaits pašvaldībā 2010. gadā no 7 līdz 25 gadiem bija 2756.

3.7. attēls. Upesleju internātpamatskola – 3.8. attēls. Tikšanās Ulbrokas bibliotēkā

rehabilitācijas centrs

Stopiņu novadā pieejama pirmsskolas, pamata un vidējā izglītība. Ir nodrošināta

izglītības pēctecība, pieejama interešu un mūžizglītība visiem novada iedzīvotājiem,

jaunatnes intelektuālai un radošai attīstībai. Novadā ir labs nodrošinājums ar izglītībai

nepieciešamo infrastruktūru, ko pamatā nodrošina Stopiņu novada pašvaldības iestādes:

pirmsskolas izglītības iestāde „Pienenīte”, Stopiņu pamatskola, Ulbrokas vidusskola,

Upesleju internātpamatskola - rehabilitācijas centrs un Gaismas speciālā internātpamatskola.

Stopiņu pašvaldības teritorijā, Ulbrokas vidusskolas pārraudzībā, izglītību apgūst VA

“Latvijas Infektoloģijas centrs” Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas Bērnu nodaļas ilgstoši

slimojošie bērni. Sk. 3.13. attēlu.

Pirmsskolas izglītību Stopiņu novadā nodrošina PII “Pienenīte” un pirmsskolas

izglītības grupās Stopiņu pamatskolā un Upesleju internātpamatskolā – rehabilitācijas centrā,

kā arī Stopiņu novada pašvaldība pērk pirmsskolas izglītības nodrošināšanas pakalpojumu

no privātajām izglītības iestādēm. Novada teritorijā darbojas divas privātās pirmsskolas

izglītības iestādes – “Draugi” Dreiliņos, dibinātājs SIA „ONRA” (Izglītības un zinātnes

ministrijā Izglītības kvalitātes valsts dienestā 03.08.2009. reģistrēta izglītības iestāde

Nr.4301802763, vispārējās izglītības programmas licence, pirmsskolas izglītības programma

01011111 11 ) un “Karlson” Ulbrokā, dibinātājs SIA "KARLSON PLUS" (Izglītības un zinātnes

ministrijā Izglītības kvalitātes valsts dienestā 03.08.2009. reģistrēta izglītības iestāde

Nr.4301802761, vispārējās izglītības programmas licence, pirmsskolas izglītības

9 Aprēķināts pēc PMLP datiem uz 01.01.2012.

10 PMLP dati uz 01.01.2012.

11 www.bvkdraugi.lv

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

9


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

mazākumtautību programma 01011121, speciālās pirmsskolas izglītības programma

izglītojamajiem ar redzes traucējumiem 01015111 12

un piedāvā bērnu pieskatīšanas centra

pakalpojumus 13 ).

Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola ir pašvaldības dibināta izglītības iestāde

(1998. gadā kā Mūzikas skola, bet 2000. gadā tai pievienota mākslas nodaļa), kas ir viens no

svarīgākiem sabiedrības izglītības, kultūras, atpūtas un interešu attīstības centriem un

novada kultūras dzīves veicinātājiem.

Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola ir profesionālās ievirzes izglītības iestāde, kurā

mācās bērni no 7 gadu vecuma. Skola realizē 13 licencētas un akreditētas Izglītības

programmas. Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā tiek piedāvātas mākslas nodarbības

pirmsskolas vecuma bērniem un pieaugušajiem.

3.9. attēls. Ulbrokas mūzikas un mākslas skola

Skolā vidēji gadā mācās 240 audzēkņu no Stopiņu novada, kā arī no kaimiņu

novadiem un Rīgas. Skolēnu skaits gadu no gada pieaug – kopš 2008. gada audzēkņu

skaits nodaļās pieaudzis par ceturto daļu. 2010./2011. mācību gadā skolā mācījās 326 bērni,

no tiem mūzikas nodaļā 157 un mākslas nodaļā 104, bet interešu izglītību 2010./2011.

mācību gadā apguva mūzikas nodaļā – sagatavošanas klasē 24 audzēkņi un mākslas

nodaļā – interešu grupā 41 audzēknis. 14 Skolā strādā 28 skolotāji.

Skola izglīto audzēkņus profesionālās ievirzes izglītības programmās un interešu

izglītības programmās:

vizuāli plastiskā māksla;

taustiņinstrumentu spēle: klavierspēle, akordeona spēle;

stīgu instrumentu spēle: vijoļspēle, kokles spēle, ģitāras spēle;

12 www.bernudarzs.info

13 www.karlson.lv

14 Stopiņu novada pašvaldības 2010. gada publiskais pārskats

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

10


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

pūšamo instrumentu spēle: flautas spēle, klarnetes spēle, saksofona spēle, mežraga

spēle, trompetes spēle;

sitamo instrumentu spēle;

vokālā mūzika - kora klase.

Savu profesionālo varēšanu audzēkņi apliecina piedaloties konkursos, festivālos,

plenēros un izstādēs. Skolai ir sava himna „Mūsu laiks”.

Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā tiek piedāvāta iespēja jebkura vecuma cilvēkiem

iesaistīties mūžizglītības nodarbībās sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību “BUMMS”.

Mūzikas un mākslas skolai trūkst telpu, tā savas attīstības iespējas saista ar jaunā

novada kultūras multifunkcionālā centra izveidošanu.

3.10. attēls. Ulbrokas vidusskolas ēka 3.11. attēls. Ulbrokas vidusskolai 20 gadi 15

Ulbrokas vidusskola ir viens no Stopiņu novada sabiedrības izglītības, kultūras, atpūtas

un interešu attīstības centriem kopš tās dibināšanas 1991. Gadā. Kopš 2000. gada

vidusskolā darbojas arī stopiņu novada vēstures muzejs, kas organizē novada vēstures

izpēti, tematiskas izstādes un pasākumus.

2011./2012. mācību gada sākumā Ulbrokas vidusskolā mācās 499 skolēni, strādā 37

pedagogi (visi ar atbilstošu pedagoģisko izglītību, to skaitā arī 5 maģistri) un 19 tehniskie

darbinieki. 16 Kopējais skolēnu skaits gadu no gada palielinās, pēdējo četru gadu laikā tas

pieaudzis par 10,5%, tomēr, salīdzinot ar 2010. gadu (skolā mācījās 543 bērni), skolēnu

skaits 2012. gadā ir samazinājies, sasniedzot 2008. gada līmeni. Skolēnu skaita

samazinājums galvenokārt vērojams vidusskolas klasēs 17 .

Ulbrokas vidusskolā no citām pašvaldībām 2008./2009. mācību gadā mācījās: - 131

skolēns, 2009./2010. mācību gadā – 129 skolēni, jeb ceturtā daļa no skolas audzēkņiem.

2009./2010. mācību gadā no skolas 10 bērni kopā ar ģimenēm devušies uz ārzemēm. 18

Ulbrokas vidusskolā iegūst pamatizglītību (programmas kods 21011111). un vidējo

izglītību latviešu valodā pēc vispārizglītojošā virziena vispārējās vidējās izglītības

programmas (programmas kods 31011111). Skolā darbojas informatīvi metodiskais centrs.

15 Foto no www.ulbr-vsk.lv

16 www.ulbr-vsk.lv

17 Stopiņu novada pašvaldības 2010. gada publiskais pārskats

18 Stopiņu novada pašvaldības 2010. gada publiskais pārskats

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

11


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Skola atrodas Vālodzes ciemā un ir samērā attālināta no galvenajiem dzīvojamiem

rajoniem, tāpēc skolēnu pārvadājumus pašvaldība nodrošina, izmantojot skolēnu autobusus.

Skolēnu autobuss kursē arī uz kaimiņu novadiem uz Salaspili un Dobelniekiem (Cekule,

Upeslejas), Dzidriņām, (Jaunsišiem), Līčiem, Saulīšiem un no Dreiliņiem.

Nepārtraukti tiek pilnveidota un attīstīta skolas materiāli tehniskā bāze. Izmantojot

ESF atbalstu, pēdējos trijos gados 30 pedagogi paaugstinājuši kvalifikāciju projekta ietvaros

„Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”.

Skola pēdējos gados īstenojusi šādus projektus:

„Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”,

„Vēstures laiku lokos”,

„Izglītotai un konkurētspējīgai sabiedrībai”,

”Skaņu priekam”,

„Ēnu izglītībai un kultūrai”,

skolas vides uzturēšanas un sakopšanas projekts u.c.

Papildus vidusskolas pamatapmācību programmām, atbalstam personības veidošanā

skola piedāvā interešu izglītības programmas. Daudzi bērni darbojas vairākos pulciņos un

fakultatīvajās nodarbībās. Jebkura veida interešu izglītības programmas ir pieejamas visiem

skolēniem bez maksas. Skolas interešu izglītības programmas tiek finansētas :

no valsts interešu izglītības mērķdotācijām (darbojas 460 izglītojamie):

- kultūrizglītības programmā 5 kolektīvi,

- sporta izglītības programmā 19 grupas,

- tehniskās jaunrades programmā 1 grupa.

ar Stopiņu novada pašvaldības finansējumu darbojas 17 pulciņi un kolektīvi, kuros

ir iespējas darboties skolēniem no 1. – 12. klasei: jaunsardzes, informātikas, valodas

attīstības, literārās jaunrades, dramatiskais, sporta dejas, jauno ķīmiķu, keramikas,

vieglatlētikas, koris, ansambļi, komunikatīvais, datorgrafikas u.c.

Vidusskolā ir labi attīstīta infrastruktūra un aprīkojums dažādu pasākumu

organizēšanai (speciāli aprīkotas semināru telpas ar datoru un multimediju aparatūru) un

sporta nodarbībām (baseins, sporta laukumi).

Stopiņu pamatskola, kas kopš 1991. gada ir Stopiņu novada pašvaldības iestāde,

īsteno pamatizglītības un pirmsskolas izglītības programmas - mazākumtautību pirmsskolas

izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu (3. modelis).

2011./2012. mācību gadā skolu apmeklēja 224 bērni, attiecīgi 103 skolēni un 121 bērni (6

grupas) pirmsskolas grupās, skolā strādāja 49 darbinieki: 28 pedagoģiskie darbinieki un 21

tehniskais darbinieks.

Pēdējos gados no 2007. līdz 2010. gadam bija vērojams audzēkņu skaita pieaugums

gan skolas programmā – 27%, gan arī pirmsskolas programmā – 58%, tomēr salīdzinot ar

2010./2011. mācību gadu skolas apmeklētāju skaits praktiski nav mainījies (attiecīgi skolā

107, pirmskolas grupās 120). Skolēnus no Ulbrokas un Cekules uz skolu ved ar skolēnu

autobusiem. Skolā 2010./2011. mācību gadā mācījās 11 skolēni, kuri deklarēti citās

pašvaldībās.

Sākumskolas skolēniem pēc stundām ir iespēja apmeklēt pagarinātās dienas grupu.

Izglītojamiem tiek dota iespēja apmeklēt konsultācijas pie mācību priekšmetu skolotājiem.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

12


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Pastāv dažādas iespējas sporta un interešu pulciņu nodarbībām. Skolā tiek piedāvātas

iespējas darboties 8 pulciņos, kas finansēti no valsts interešu izglītības mērķdotācijām un no

Stopiņu novada domes budžeta. Skolai ir sava mājas lapa www.stopinupamatskola.lv un

skolas avīze „Kompass”. 19 3.12. attēls. Stopiņu pamatskola ēka 20

Upesleju internātpamatskolu – rehabilitācijas centru 2010. gadā savā valdījumā

pārņēma Stopiņu novada pašvaldība. Skola ir licencējusi un sekmīgi īsteno trīs speciālās

izglītības programmas: speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar somatiskām

saslimšanām (programmas kods 21015411, mācās 115 skolēni), speciālās pamatizglītības

mazākumtautību programma izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām (21015421 mācās

15 skolēni). un speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās

traucējumiem (kods 2101561, mācās 34 skolēni). 21 Pavisam 2010./2011. mācību gadā skolā

mācās 166 bērni salīdzinot ar 2009./2010. mācību gadā skolēnu skaits samazinājies par

piektdaļu, jo 2009./2010. mācību gadā mācības uzsāka 206 skolēni.

Skolā strādā 37 pedagoģiskie darbinieki. Skolā 98% no visa pedagoģisko darbinieku

kopskaita ar augstāko pedagoģisko izglītību, 5 maģistri, 26 mācību stundu skolotāji un 11

internāta skolotāji. 2010. gadā pedagoģisko darbinieku kvalifikācijas celšanas kursos

piedalījās 24 skolas pedagogi. Pirmsskolas izglītības iestādē strādā 4 pirmsskolas izglītības

skolotāji, 2 skolotāja palīgi, muzikālās audzināšanas pedagogs un sporta pedagogs. Skolā

strādā 49 tehniskie darbinieki.

Visiem izglītojamajiem ir iespēja dzīvot skolas internātā. Skolā mācās un dzīvo

skolēni no dažādiem Latvijas novadiem (87 no Rīgas, 26 no Stopiņu novada, 8 no Salaspils,

pa 1-3 skolēniem no dažādām Latvijas pašvaldībām) ar vieglām un dziestošām tuberkulozes

formām un šī ir vienīgā šāda profila skola valstī.

Skola īsteno ESF projektu „Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās

atstumtības riska grupu integrācijai izglītībā”. Eiropas sociālā fonda programmās – Eiropas

reģionālās attīstības projektu ietvaros veikta skolas korpusu renovācija, īstenots projekts

„Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”.

Upesleju internātpamatskola - rehabilitācijas centrs piedāvā 16 dažādas interešu

izglītības nodarbības skolēniem no 1. līdz 9. klasei. Skolas kolektīvs sadarbībā ar skolas

atbalsta personālu ir izstrādājis speciālās korekcijas programmu, kurā detalizēti paredzēts

19 www.stopinupamatskola.lv

20 Foto no http://www.stopinupamatskola.lv/

21 Stopiņu novada pašvaldības 2010. gada publiskais pārskats

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

13


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

darbs skolēnu veselības aprūpē, rehabilitācijā un jauniešu atpūtas un brīvā laika

organizēšanā. Ņemot vērā, skolas specifiku, viena no interešu izglītības prioritātēm ir

skolēnu veselības nostiprināšana un aktīva, sportiska dzīvesveida popularizēšana. Šajā

jomā skola piedāvāārstnieciskās vingrošanas, ritmikas, volejbola, orientēšanās, jaunsargu un

sporta spēļu nodarbības. Ar Stopiņu novada domes finansiālu atbalstu skolēniem ir iespēja

reizi nedēļā apmeklēt peldēšanas nodarbības Ulbrokas peldbaseinā.

Attīstot skolēnu mākslinieciskos talantus, skolā darbojas muzikālais pulciņš (vokālais

ansamblis, blokflautu spēles apguve), mākslas pulciņš, tautiskās dejas un rotaļas,

simegrāfijas (izšūšana uz kartona) nodarbības, kā arī teātra pulciņš.

2010./2011. mācību gadā ieviesta arī pirmsskolas izglītības programma (kods

01011111, apmeklē 41 bērns, vecumā no 1,6 – 4 gadiem, izveidotas 2 grupiņas) un

speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem

(kods 21015311) un pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma, (kods

210118110). 2011./2012. mācību gadā Upesleju internātpamatskolas- rehabilitācijas centra

Pirmsskolas izglītības iestādē mācījās 3 grupās 74 bērni 22 . Uz 2012. gada 5. janvāri Stopiņu

novada pašvaldības Upesleju internātpamatskolas - rehabilitācijas centra pirmsskolas

izglītības bērnu reģistrācijas rindā ir reģistrēti 45 bērni. 23

Izveidota skolas mājas lapa, tiek izdota skolas avīze, iekārtots skolas muzejs. Skolai

svarīga ir sadarbība ar sociālajiem darbiniekiem Latvijas pašvaldībās.

Upesleju internātpamatskolas - rehabilitācijas centrā uzstādīta automātiskā

ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas iekārta. Bērnu drošībai, uzstādītas video

novērošanas kameras, apsardzes signalizācijas sistēma un ieviests caurlaides režīms –

videodomofons, kas ļauj kontrolēt to personu loku, kas ierodas iestādē, un novērst

nepiederošu personu iekļūšanu teritorijā. Jāpabeidz pirmsskolas izglītības grupu āra

teritorijas labiekārtošanas darbi, paredzot ne tikai teritorijas iežogošanu, apzaļumošanu un

piebraucamo ceļu izbūvi, bet arī atbilstoši aprīkotu rotaļu laukumu izveidi. Paredzēta

autostāvvietas izbūve un piebraucamā ceļa remonts. Jāuzlabo gājēju celiņa segums un

apgaismojums.

Uzsākot un beidzot mācību nedēļu skolā, ar Stopiņu novada pašvaldības atbalstu,

izglītojamie tiek nodrošināti ar bezmaksas autotransportu novada teritorijas robežās.

Upesleju rehabilitācijas centrs turpmāk veidosies kā plaša profila rehabilitācijas

aprūpes centrs kā bērniem, tā arī pieaugušajiem, plānots atvērt pirmsskolas sagatavošanas

grupas. Nepieciešama skolas telpu renovācija un remonta turpināšana, IT tehnoloģiju

ieviešana.

Gaismas speciālā internātpamatskola ir Stopiņu novada pašvaldības pastarpinātās

pārvaldes iestāde, kas realizē licencētās speciālās pamatizglītības programmas

izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 21015811) un speciālās

pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai

vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (kods 21015911). Izglītības iestādes

programmas akreditētas līdz 28.02.2011. Skolā 2010./2011. mācību gadā licencētās

programmas apguva 79 bērni 24 un strādāja 34 pedagoģiskie darbinieki.

22 www.upeslejuskola.lv/lv/par_mums/Pirmsskola/Grupas

23 www.upeslejuskola.lv/lv/par_mums/Pirmsskola/Registracija

24 Stopiņu novada pašvaldības 2010. gada publiskais pārskats

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

14


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Skolas darbības pamatvirzieni ir izglītojošā darbība, psiholoģiskā korekcija un skolēnu

mācību un audzināšanas darbs. Skola nodrošina skolēnu medicīnisko un sociālo aprūpi.

Skolas pedagogi veic pieredzes uzkrāšanas, pētniecības darbu un metodisko materiālu

izstrādi skolēnu un viņu vecāku atstumtības mazināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Skolas saimnieciskā darbība nodrošina materiāli tehniskās bāzes uzturēšanu un

atjaunošanu.

Ikvienam skolēnam skolā tiek nodrošinātas praktiskā darba iemaņu fakultatīvās

nodarbības, atbilstoši viņu vēlmēm, iespējām un veselības stāvoklim, kurās skolēni

padziļināti nostiprina mācību procesā gūtās zināšanas. Visiem skolēniem bez maksas

pieejama rehabilitācijas programma, kura nodrošina: mūzikas terapiju, fizioterapiju, dejas

terapiju, peldēšanas, logopēdijas un logo ritmikas nodarbības.

Skolā darbojas radošās darbnīcas un skolēniem ir iespējas darboties valodu apguves,

koktēlniecības u.c. fakultatīvos pulciņos.

3.13. attēls. Gaismas speciālā internātpamatskola

II iestādē „Pienenīte” 2011. gada 31. decembrī bija reģistrēti 300 audzēkņi, kas

apmeklē 13 grupas bērniem vecumā no 1,5 - 7 gadiem. 2010. gadā iestādē strādāja 67

darbinieki, tai skaitā, 34 pedagoģiskie darbinieki un 33 tehniskie darbinieki. Stopiņu novada

pašvaldības PII „Pienenīte” bērnu reģistrācija rindā uz 01.02.2012. reģistrēti 312 bērni.

Mācību iestāde īsteno trīs programmas: pirmsskolas izglītības programma (programmas

kods 01011111) speciālā pirmsskolas izglītības programma ar valodas attīstības

traucējumiem (programmas kods 01015511) un speciālā pirmsskolas izglītības programma

izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem (programmas kods 01015611). 25

PII „Pienenīte” atvērtajās jaunajās programmās bērniem ar īpašām vajadzībām tiek

veikts individuāls darbs bērnu veselības, fiziskās un garīgās attīstības pilnveidošanā. Bērnu

valodu pilnveido logopēds. Pirmsskolas psihologs sniedz palīdzību un dod padomu bērniem

un vecākiem dažādu problēmu risināšanā. Iestādē pieejams baseins.

2011. gada 1. augustā, pateicoties aktīvai sadarbībai, tika uzsākta projekta „The

children of Eirope sing and dance” (projekta partneri – PII „Pienenīte”, Bulgārijas Vratsas

pilsētas pirmsskolas iestāde, Slovēnija, Turcija un Igaunija) ieviešana.

25 www.stopini.lv/public/31133.html

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

15


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Comenius partnership project: '‘The children of Europe

sign and dance.''

3.14. attēls. „The children of Europe sing and dance” projekta simbolika

Iestādē darbojas 4 interešu izglītības pulciņi - vokālais pulciņš „‟Pienenīte‟‟, tautas

deju pulciņš „‟Pūka‟‟, angļu valodas pulciņš, peldēšanas pulciņš. Iestādei ir izveidojusies

veiksmīga sadarbība ar vecākiem, izveidojušās tradīcijas, veidojot tematiskus pasākumus,

un sadarbība ar citām novada izglītības un kultūras iestādēm.

Stopiņu novada pašvaldībā ir pilnībā nodrošināts pieprasījums pēc vietām Ulbrokas

vidusskolā un Stopiņu pamatskolā, kā arī Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā. Novada

mācību iestādēs mācās citās pašvaldībās reģistrēti iedzīvotāji, pārsvarā nelielā skaitā, bet

lielākais skaits ir no Salaspils novada – 84 Ulbrokas vidusskolā, 5 PII „Pienenīte”, 6 Stopiņu

pamatskolā un no Rīgas pilsētas – 57 Ulbrokas vidusskolā, 8 PII „Pienenīte” un 2 Stopiņu

pamatskolā.

Stopiņu novada pašvaldība, plānojot ikgadējos pašvaldības budžetus, kā prioritāti

nosaka izglītību, tai skaitā arī pirmsskolas izglītību. Papildus budžeta finansējumam, novada

Dome finansiāli atbalsta pedagogu kvalifikācijas celšanu, skolēnu ārpusklases aktivitātes u.c.

pasākumus. Novada dome finansiāli atbalsta izglītības iestāžu darbinieku mācības

augstākajās mācību iestādēs, semināru un kursu apmeklējumus. Iespēju robežās finansiāli

tiek atbalstīti skolēnu un pedagogu izglītojošie ārzemju braucieni un komandējumi. Finansiāli

tiek atbalstīti audzēkņi – olimpiāžu, konkursu uzvarētāji un viņu pedagogi.

Ņemot vērā pozitīvo demogrāfisko situāciju novadā, skolas un pirmsskolas izglītības

iestādes ir piepildītas ar audzēkņiem, pedagogu darba samaksa salīdzinoši ir apmierinoša un

līdz ar to arī novadā ir labs nodrošinājums ar kvalificētiem pedagogiem. Pedagogu darba

samaksa tiek noteikta pēc reālā finansējuma “Nauda seko skolēnam” aprēķina vispārējās

izglītības iestādēm (Ulbrokas vidusskola, Stopiņu pamatskola) un pēc valsts piešķirtās

mērķdotācijas apjoma speciālajām skolām (Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas

centrs, Gaismas speciālā internātpamatskola).

Novadā visās mācību iestādēs strādā augsti kvalificēti pedagogi, gandrīz 90%

pedagogiem ir augstākā izglītība, strauji palielinās pedagoģijas maģistru skaits. Kvalificēti

pedagogi palīdz sasniegt labus rādītājus izglītības darbā - skolēniem ir labi rezultāti mācību

olimpiādēs un konkursos. Liels skaits Ulbrokas vidusskolas absolventu turpina mācības

augstskolās, gandrīz visi 9. klašu absolventi turpina izglītību.

Novadā ir izveidojusies laba sadarbība starp skolām, bāriņtiesu, policiju un

sociālajiem darbiniekiem bērnu sociālo problēmu risināšanā.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

16


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Stopiņu pašvaldībā tiek maksāti ikmēneša pabalsti Ls 50 apmērā - vecākiem, ja

bērnam nav vietas pirmsskolas izglītības iestādē un viņš tiek audzināts mājās, un Ls 100

apmērā – privātajai pirmsskolas izglītības iestādei, ja bērns apmeklē privāto pirmsskolas

izglītības iestādi.

3.15. attēls. Esošās un plānotās pašvaldības un

privātās izglītības iestādes un neformālās izglītības iestādes

Avots: autoru sagatavots

Stopiņu novadā izstrādāta Izglītības attīstības programma 2011. - 2015. gadam

ar mērķi attīstīt un pilnveidot novada izglītības iestāžu darbu. Programmas ietvaros tiek

nodrošināta iespēja katram izglītojamam iegūt kvalitatīvu pirmsskolas, pamata un vidējo

izglītību pieejamā attālumā, kā arī nodrošināt interešu, profesionālās ievirzes un

mūžizglītības pieejamību un daudzveidību ikviena vecuma un sociālā statusa iedzīvotājam

Stopiņu novadā. Programmā paredzēts, ka Dienas centros notiek nodarbības bērniem un

jauniešiem, radot labvēlīgus apstākļus jauniešu intelektuālai un radošai attīstībai.

Programmā paredzēts sekmēt brīvas, radošas, patstāvīgas un atbildīgas personības

attīstību, veidojot izpratni par vērtībām, morāles normām, pienākumiem un tiesībām.

Izstrādātie pasākumi veicina radniecīgo nozaru un iestāžu sadarbību – izglītība un kultūra,

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

17


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

izglītība un uzņēmējdarbība, izglītība un sociālās darbības sfēra. Stopiņu novada izglītības

attīstības programmas rīcības plānā paredzēti pasākumi izglītības darbinieku kvalifikācijas

celšanai un izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai un attīstīšanai.

Stopiņu novada izglītības attīstības programmai sastādīts rīcības plāns darbam ar

jaunatni 2010. – 2015. gadam, noteiktas prioritātes, iestādes un atbildīgās personas, kā arī

radīti apstākļi dažādu NVO, jauniešu grupu un individuālo aktivitātīšu veicināšanai. 2011.

gadā novadā uzsācis darbu jaunatnes lietu speciālists. Stopiņu novada dome sadarbībā ar

Stopiņu novada jauniešu biedrību „UPE” 2011. gadā organizēja jauniešiem novada jauniešu

forumu „Domā globāli, rīkojies lokāli!”. Foruma uzdevumi bija izzināt jauniešu viedokļus,

idejas un piedāvātos risinājumus pašvaldības jaunatnes politikas veidošanai novadā.

Mūžizglītības kontekstā programmā izvirzīti vairāki mērķi, kas ir aktuāli visiem

iedzīvotājiem atbilstoši vecumam, dzīvesvietai, sociālajai piederībai, kā arī atbilst katra

indivīda interesēm, spējām un tautsaimniecības attīstības vajadzībām:

nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā

atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības

vajadzībām;

īstenot vienotu jaunatnes politiku novada iestādēs, struktūrvienībās un NVO;

paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīves prasmju

apguves kvalitāti;

nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu;

paplašināt izglītības iespējas dažādām iedzīvotāju grupām visos lielākajos ciematos;

stiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanu.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

18


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

4.3. Medicīnas pakalpojumi

Novadā ir nodrošināta medicīnas pakalpojumu pieejamība. Sk. 3.15. attēlu. Medicīnas

pakalpojumus Upesleju un Ulbrokas ciemos nodrošina Stopiņu novada pašvaldības aģentūra

“Stopiņu ambulance”, kas ir Stopiņu novada pašvaldības izveidota iestāde un kur darbojas

divas ģimenes ārstu prakses (2011. gadā V.Strautmane un V.Ikauniece), pieņem ginekologs

un neirologs, pieejami procedūru kabineta pakalpojumi. Kopš 2002. gada „Stopiņu

ambulance” ir sertificēta Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūrā. Ambulancē

ir 11 darbinieki no tiem 4 ārsti un 3 vidējais medicīniskais personāls, jaunākais medicīniskais

personāls un darbību nodrošina reģistratore un grāmatvede.

3.16. attēls. Pacientu apmeklējumu skaita un mājas vizīšu dinamika pie ārstiem un vidējā

medicīniskā personāla 2005. - 2010. gados Stopiņu novadā

Avots: Stopiņu ambulances un I.Vīksnes ģimenes ārsta prakses dati

PA „Stopiņu ambulancē” strādā tikai sertificēti ārsti un ārstu palīgi, kas regulāri

paaugstina savu kvalifikāciju. Ārstu profesionālā atbildība ir apdrošināta.

Sauriešos medicīnas pakalpojumus nodrošina I.Vīksnes ģimenes ārsta prakse un

pieņem fizioterapeite V.Tračuma, nodrošinot plašu pakalpojumu spektru kā bērniem, tā arī

pieaugušajiem. Kā Stopiņu ambulances struktūrvienība darbojas Upesleju doktorāts. Stopiņu

novada teritorijā atrodas VA ”Latvijas Infektoloģijas centra” Tuberkulozes un plaušu slimību

klīnika.

Jāatzīmē, ka pie ģimenes ārstiem reģistrēto pacientu skaitam ir tendence pieaugt un

pa gadiem vidēji uz vienu ģimenes ārstu reģistrēti 1800 - 2000 pacienti. Tajā pat laikā uz

vienu novada iedzīvotāju ambulatoro pakalpojumu izmantošana gada laikā novada

medicīnas iestādēs samazinājusies - apmeklējumu skaits samazinājies (3,2 - 2005. gadā uz

2,5 -2010. gadā) un mājas vizīšu skaits attiecīgi samazinājies gandrīz uz pusi un 2010. gadā

bija 0,2 mājas vizītes. Novada pašvaldība atbalsta veselības aprūpi novadā, izdalot telpas

pakalpojumu sniegšanai un katru gadu piešķirot līdzekļus ap 20 000 Ls ambulances

saimniecisko izdevumu segšanai. Turpmākie plāni veselības aprūpes uzlabošanā saistās ar

plašāka spektra medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanu novada iedzīvotājiem un

rehabilitācijas pasākumu nodrošināšanu visām iedzīvotāju grupām.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

19


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

3.17. attēls. Esošās un plānotās medicīnas pakalpojumu sniegšanas vietas

Avots: autoru sagatavots

4.4. Kultūra

Stopiņu novadā noris aktīva kultūras dzīve. Sabiedrības kultūras dzīvi, brīvā laika

pavadīšanu, sporta un atpūtas pasākumus veido Ulbrokas kultūras nama, Ulbrokas mūzikas

un mākslas skolas, Ulbrokas vidusskolas u.c. skolu, bibliotēku, dienas centru un citu novada

pašvaldības un sabiedrisko organizāciju kolektīvu aktivitātes. Sk. 3.24. attēlu.

Dažāda rakstura un satura pasākumi notiek Ulbrokas kultūras nama zālē, Līgo parkā,

Upesleju, Sauriešu un Cekules ciematos. Stopiņu novads lepojas ar daudziem pašdarbības

kolektīviem - novadniekus priecē jauktais koris "Ulbroka", sieviešu koris "Madara", vidējās

paaudzes deju kolektīvs "Luste", vokālie ansambļi "Sagša" un "Ievzieds", bērnu teātra

studija, jauniešu deju kolektīvs „Laine”. Ar aušanu un tekstilmākslu iespējams nodarboties

Tautas lietišķās mākslās studijā "Ulbroka". Liela nozīme kultūras dzīves veidošanā ir

Ulbrokas mūzikas un mākslas skolai, kuras audzēkņi un pedagogi rīko regulārus koncertus

un izstādes, kā arī sadraudzības un viesmākslinieku koncertus un izstādes.

Aktīvu sabiedrisko darbību veic pensionāru biedrība, represēto biedrība un daudzbērnu

ģimeņu biedrība "Māra", kuru organizētie pasākumi ikgadēji notiek Ulbrokas kultūras namā.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

20


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

3.18. attēls. Koncerta dalībnieki... 3.19. attēls. ...un apmeklētāji Ulbrokas kultūras

namā 26

Pasākumi, koncerti, izstādes, sarīkojumi, balles, diskotēkas un festivāli, teātra izrādes

notiek Ulbrokas kultūras namā un citos novada ciematos, kuros piedalās Ulbrokas mūzikas

un mākslas skolas audzēkņi, lietišķās mākslas studijas "Ulbroka" dalībnieki, viesmākslinieki.

Īpaši tiek domāts par novada bērniem un jauniešiem. Stopiņu novadā un Ulbrokas kultūras

namā notiek pasākumi visām paaudzēm - tiek organizētas Senioru dienas, teātra svētki,

tematiski deju vakari, dažādu projektu un novitāšu pēcpusdienas un tamlīdzīgi pasākumi.

Kultūras pasākumi un svētki brīvdabā notiek Līgo parkā (Līgo parka Lielais vasaras

festivāls, Brīvdabas teātra izrādes, Bērnu deju svētki, Pieaugušo deju kolektīvu svētki u.c.).

Novadā notiek dažādi ikgadēji pasākumi - katru gadu novada iedzīvotāji pulcējas, lai kopīgi

nosvinētu Lieldienas un Līgo svētkus. Īpaši iecienītas ir parkā notiekošās zaļumballes un

festivāls "Dziesma un deja manam novadam", kā arī daudzi citi pasākumi. Ikdienas atpūtai

parku ir iecienījušas ģimenes ar bērniem un citi interesenti.

Nu jau par tradīciju ir kļuvuši arī pasākumi, kuri notiek visos lielākajos Stopiņu novada

ciematos - viens no tādiem ir eglīšu iedegšana pirms Ziemassvētkiem.

Ulbrokas kultūras namā darbojas daudzveidīgi pašdarbības kolektīvi, kas veicina

dažāda vecuma un interešu grupu iedzīvotājiem atbilstošas mūžizglītības un interešu

izglītības radošās izpausmes un brīvā laika pavadīšanas iespējas:

jauktais koris „Ulbroka”;

sieviešu koris „Madara”;

vidējās paaudzes deju kolektīvs „Luste”;

vidējās paaudzes deju kolektīvs „Stopiņš”;

jauniešu deju kolektīvs „Laine”;

vokālais ansamblis „Sagša”;

vokālais ansamblis „Ievzieds”;

tautas lietišķās mākslas studija „Ulbroka”;

bērnu teātra studija;

akordeonu ansamblis.

Ulbrokas kultūras namā darbojas interešu izglītības grupas, līnijdejas, baleta, sarīkojumu

deju un vēderdeju grupas, pieaugušo teātra studija, ritmikas nodarbības māmiņām ar

pirmsskolas vecuma bērniem un aerobikas grupa.

Tautas mākslas studija „Ulbroka” dibināta 1960. gadā, Tautas lietišķās mākslas

studijas nosaukumu ieguvusi 1982. gadā. Studijā darbojas 40 dalībnieki, no tiem 13

daiļamata meistari/es. Studijā darbojas dažādu paaudžu dalībnieki, kuri dzīvo Stopiņa

pagasta Līčos, Dreiliņos, Sauriešos, Salaspilī un Rīgā.

26 Stopiņu novada pašvaldības 2010.gada pārskats

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

21


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Bibliotēkai kā vietējas nozīmes iestādei ir būtiska nozīme kvalitatīvu pakalpojumu

nodrošināšanā un informācijas sabiedrības veidošanā. Bibliotēka rūpējas par mūžizglītību un

nodrošina optimālu pieeju zināšanām, kā arī sniedz atbalstu visiem, kas iegūst visu līmeņu

izglītību, izmantojot elektroniskos un drukātos resursus. Stopiņu novadā darbojas Ulbrokas,

Sauriešu, skolu un Dienas centru bibliotēkas.

Ulbrokas bibliotēkas darbība sekmīgi iekļauta Stopiņu novada kultūras dzīvē.

Bibliotēka ir galvenā informacionālo pakalpojumu nodrošinātāja pēc dzīvesvietas, darba,

mācību, atpūtas vietu tuvumā, kuras darbības pamatā ir kvalitatīva informācija, kvalitatīvs

krājums un kvalitatīvs pakalpojums. Bibliotēka uzkrāj un sistematizē iespieddarbus un cita

veida dokumentus.

3.2. tabula

KRĀJUMU ATTĪSTĪBA UN DINAMIKA NO 2008. LĪDZ 2010. GADAM

Krājumu

2008 2009 2010

apjoms izslēgts ienācis kopā izslēgts ienācis kopā izslēgts ienācis kopā

Grāmatas 693 445 9 630 355 324 9 599 977 283 9 641

Seriālizdevumi 668 668 1 107 416 416 1 107 374 374 1 107

Audiovizuālie

dokumenti

Pārējie

dokumenti

- 11 59 - 10 69 - 2 71

- 2 7 - - 7 - - 7

Kopā 1 361 1 124 10 803 771 750 10 782 1 351 659 10 826

Avots: Ulbrokas bibliotēkas dati

Pašmāju sadarbības tīkls darbā ar bērniem un jauniešiem, galvenokārt, saistīts ar

Stopiņu novadā esošām struktūrvienībām un iestāžu vadītājiem, metodiķiem - skolas, Dienas

centri, pirmsskolas izglītības iestādes, pirmsskolas vecuma mazuļu māmiņas u.c. potenciālie

lietotāji. Sadarbība veidota atbilstoši bibliotēkas funkcijām un uzdevumiem, galvenokārt,

organizējot literatūru un lasīšanu popularizējošus pasākumus, atbilstoši vecumposmiem,

informācijas uztverē un atlasē, kā arī jauniešu lasītprasmes un lasītvēlmes veicināšanā un

jauno informācijas tehnoloģiju apguvē.

Svarīgs bibliotēkas darbības aspekts ir uzturēt un darīt pieejamu IKT nodrošinājumu un

piedāvāt e - prasmju apmācību, veicot apmācību dažādām mērķu grupām - senioriem,

bezdarbniekiem, mazākumtautību pārstāvjiem, jauniešiem.

Bibliotēka tās lietotājiem atvērta 32 stundas nedēļā, tai skaitā arī sestdienās. Kopējais

krājumu skaitliskais rādītājs pa gadiem ir vidēji stabils un nemainīgs, kas paredz sistemātisku

krājuma attīstību, dinamiku un pārejas posmu automatizētai dokumentu izsniegšanai.

Ievērojami plašs ir bezmaksas pakalpojumu grozs, kurus bibliotēka sniedz lietotājiem

pašvaldības piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī IKT bezmaksas pakalpojumi, kurus

bibliotēka sniedz lietotājiem VVBIS īstenošanas un VA KIS finansējuma ietvaros – datori,

bezmaksas internets, bibliotēkas abonētās ārvalstu (EBSCO; Rubricon) un Latvijas

datubāzes (Lursoft, Laikrakstu bibliotēka, Letonika), pašu veidotās datubāzes – lasītāju

datubāze un datu ievade Pierīgas reģionālajā elektroniskajā katalogā.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

22


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

UZZIŅU UN INFORMĀCIJAS

ATTĪSTĪBA

Kopējais uzziņu un

konsultāciju skaits

877

1330

2107

1479

962

Elektroniskās uzziņasinterneta

izmantojamība un

informācijas pieejamība

nacionālajās un

starptautiskās datubāzēs

511

1043

1891

1043

511

Tematiskās un skaitliskās

uzziņas

366

267

216

436

451

2006. gads 2007.gads 2008. gads

2009. gads 2010. gads

3.20. attēls. Uzziņu informācijas attīstība Ulbrokas bibliotēkā

Avots: Ulbrokas bibliotēkas dati

Novada pašvaldības finansējums bibliotēkas darbības nodrošināšanai 2010. gadā bija 25

Ls 505, kas ir par 26% mazāk kā 2008. gadā. Dotācijas no valsts budžeta attiecīgi sarukušas

vairāk kā uz pusi un 2010. gadā bija vairs tikai 400 Ls.

Ikvienam bibliotēkas lietotājam ir iespēja bez maksas skenēt dokumentus un fotoattēlus,

kopēt nepieciešamo informāciju no bibliotēkas materiāliem un izmantot faksa pakalpojumus.

3.3. tabula.

BIBLIOTĒKAS IZMANTOŠANAS DINAMIKA NO 2008. LĪDZ 2010. GADAM

Rādītāji 2008 2009 2010

Reģistrēto lietotāju skaits 520 637 644

Izsniegums 9200 11 765 10 276

Apmeklējumu skaits 6630 10 774 9569

Avots: Ulbrokas bibliotēkas 2010. gada pārskats

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

23


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Reģistrēto lietotāju skaits apliecina tendenci pieaugt. Sk. 3.18. attēlu.

Pateicoties Stopiņu novada pašvaldības plānveidīgam atbalstam, Ulbrokas bibliotēkas

bibliotekārajā un informācijas darbībā ikdienā tiek aktualizēti vairāki sociāli nozīmīgi

saskarsmes aspekti, piemēram, intelektuālo spēku un radošo iniciatīvu apvienošana

(Ziemassvētku labdarības akcija un dāvaniņas novada vientuļajiem pensionāriem), lasītāja,

lietotāja harmoniskas personības attīstība (piedāvātais krājums, t.sk. informācijas resursi,

tematiskie pasākumi), bibliotēkas atvērtības nodrošināšana - ērts darba laiks apmeklētājiem,

plaša lietotāju loka nodrošināšana ar pieeju informācijai, bezmaksas interneta izmantošana

(lasītāju kopskaits 644, apmeklējumu skaits 9569, izsnieguma skaits 10276 – dati pārskata

periodā), psiholoģiskās biblioterapijas sniegšana (tematiskās izstādes), saskarsmes kultūras

veidošana (bibliotēkas organizētie literāri tematiskie vakari, ekskursijas pa Latvijas

kultūrvēsturiskām vietām, kolektīvi teātra apmeklējumi) un citi pasākumi.

Sauriešu bibliotēka ir Stopiņu novada pašvaldības izglītojoša, informatīva un kultūras

struktūrvienība, svarīgs kultūras centrs Sauriešu ciematā. Tās galvenais uzdevums ir

bibliotekārā un informatīvā lasītāju/lietotāju apkalpošana. Bibliotēkā apmeklētāji var atrast un

iegūt sev nepieciešamo informāciju, saturīgi pavadīt brīvo laiku, izmantojot gan tradicionālos

(drukātos dokumentus – grāmatas, preses izdevumi), gan modernos (IKT – datori, Internets,

multifunkcionālā iekārta, kopētājs, printeris) pakalpojumus.

3.4. tabula.

SAURIEŠU BIBLIOTĒKAS STATISTIKA NO 2005. LĪDZ 2010. GADAM

Gads

Krājums

T.s.

grāmatas

T.s.

seriālizdevumi

Lasītāji

T.s. bērni un

jaunieši līdz

18 gadiem

Apmeklējums

Izsniegums

2005 13773 - - 310 80 3620 8898

2006 12396 - - 312 89 3399 8764

2007 11436 10352 1080 291 86 3681 7802

2008 11240 10155 1080 245 81 4106 10091

2009 10063 9071 986 277 86 3789 8459

2010 9839 8937 895 299 98 4133 9931

Avots: Sauriešu bibliotēkas dati

Bibliotēkas pakalpojumi pieejami un tos izmanto Stopiņu novada Sauriešu un tuvējo

ciematu – Upeslejas, Līču un Cekules iedzīvotāji, Stopiņu novadā strādājošie, Stopiņu

novadā esošo izglītības iestāžu (Stopiņu pamatskolas, Juglas sanatorijas

internātpamatskolas un Ulbrokas vidusskolas) pedagogi un audzēkņi, Dienas centra

„Saurieši” darbinieki un apmeklētāji.

Attālinātie lasītāji/lietotāji saņem informāciju elektroniski, pieprasījumu sūtot uz

bibliotēkas e-pastu: sauriesu.biblioteka@stopini.lv, uzziņas tiek sniegtas arī telefoniski.

Aktuāla informācija ievietota Stopiņu novada tīmekļa vietnē sadaļā Sauriešu bibliotēka.

Sadarbībā ar Ulbrokas bibliotēku tiek risināti gan bibliotēkas darbības stratēģijas

jautājumi, gan organizēti pasākumi, informēti novada iedzīvotāji par aktualitātēm Ulbrokas un

Sauriešu bibliotēkās.

Novadā darbojas Dienas centri „Upeslejas”, „Saurieši”, „Ulbroka” un „Cekule”. Tiek

plānota Dienas centra atvēršana arī ciematā Līči, piesaistot ES finansējumu. Dienas centrus

apmeklē bērni, skolēni, jaunieši un pieaugušie no apkārtējām apdzīvotām vietām.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

24


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Piemēram, Sauriešu Dienas centrā pieejami: četri datori (bezmaksas internets), kopētājs,

videomagnetafons, novuss, mūzikas centrs, magnetofons, dažādas galda spēles, televizors

(kabeļtelevīzija) un veļas mazgājamā mašīna. Dienas centrā tiek organizēti dažādi radošie

pulciņi un darbnīcas, realizēti projekti iedzīvotāju izglītošanai, dažādu prasmju apgūšanai.

Darbojoties Dienas centrā, apmeklētāji savu brīvo laiku var izmantot pēc saviem

ieskatiem: atpūtai, izklaidei, sevis garīgai un fiziskai pilnveidošanai un savu interešu

realizēšanai. Dienas centra darbība rada draudzīgu un mājīgu atmosfēru, attīsta estētisku

uztveri, gaumi un veicina vispusīgas personības attīstību, spēju adaptēties mainīgajā vidē,

veicina tolerantu attieksmi pret cilvēkiem, veido cieņu pret citu viedokļiem un paradumiem,

sekmē dienas centra apmeklētāju sportisko izaugsmi, ieaudzina patriotisma jūtas pret savu

valsti, pilsētu, novadu un ciematu.

Dienas centrā „Saurieši” 2009. - 2010. gados tika īstenots integrācijas projekts sociāli

mazturīgajiem. Projektu finansēja un palīdzēja realizēt Vācu katoļu palīdzības organizācija

Austrumeiropā „Renovabis”, Stopiņu novada pašvaldība un NVO „Caritas”. Projekts bija

orientēts uz Sauriešu, Cekules, Upesleju, Ulbrokas ciematu iedzīvotājiem, bet apmeklēt

nodarbības varēja jebkurš novada iedzīvotājs. Lielu interesi izrādīja bērni, skolēni, jaunās

māmiņas un sievietes, kuras pašreiz nestrādā. Nodarbībās piedalījās vidēji 15 līdz 25

dalībnieki katrā.

Stopiņu novadā aktivizējušās sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv dažādu

vecumu un interešu sabiedrību. Ciešā sadarbībā ar novada pašvaldību sabiedriskās

organizācijas darbojas novada iedzīvotāju interesēs, aktivizējot sabiedrisko dzīvi, piesaistot

finansējumu caur projektiem un pārstāvot konkrētu sabiedrības grupu intereses. Novada

pašvaldība augstu vērtē sabiedrības aktivitāti, ir ieinteresēta sadarbībā un sniedz

nepieciešamo materiālo atbalstu sabiedriski nozīmīgām aktivitātēm un līdzfinansējumu

projektu apguvē.

Novadā darbojas Stopiņu novada jauniešu biedrība UPE, kuras dalībnieki iesaista citus

jauniešus apgūt organizatoriskās prasmes - aizraut un motivēt jauniešus.

3.21. attēls.”BUMMS” biedrības logo

Ulbrokas mūzikas un mākslas skolas atbalsta biedrība "BUMMS” dibināta 2010.

gada 18. februārī, apvienojoties aktīviem bērnu un jauniešu vecākiem un

skolotājiem. Biedrības "BUMMS" darbības tiešā mērķauditorija ir Ulbrokas mūzikas un

mākslas skolas un novada bērni un jaunieši, un viņu ģimenes, bet plašākā skatījumā –

novada sabiedrība kopumā.

Amatieru kolektīvu biedrība „Raksti”. Biedrības mērķi ir nemateriālā kultūras

mantojuma saglabāšana un attīstīšana; amatiermākslas procesa nepārtrauktības

nodrošināšana. Biedrība "RAKSTI" apvieno VPDK ''Stopiņš'', VPDK ''Luste'' un jaukto kori

„Ulbroka”. Visi kolektīvi aktīvi piedalās Stopiņu novada rīkotajos pasākumos - Jāņos

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

25


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

(Vasaras saulgriežos), Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, Ziemassvētkos, Lieldienās,

Darba svētkos, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā un

Mātes dienā.

3.22. attēls. „Socintegra’’ biedrības logo

Biedrība ”Socintegra” darbojas ar mērķi veicināt sabiedrības integrāciju sociālās vides

uzlabošanai. Biedrības misija - nostiprināt pilsonisko sabiedrību, atbalstīt dažādību, pieņemt

visu cilvēku tiesības būt atšķirīgiem. Biedrība iestājas par toleranci savstarpējās attiecībās,

savstarpēju izpratni un spēju uzklausīt un pieņemt otra viedokli.

3.23. attēls. "Stopiņu Salaspils Partnerība"

biedrības logo

Biedrība "Stopiņu Salaspils Partnerība" darbojas Stopiņu novada un Salaspils

novada (izņemot Salaspils pilsētu) pašvaldību teritorijās. Vietējās rīcības grupu attīstības

stratēģija ir virzīta uz vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Stopiņu novada politiski represēto biedrības darbības mērķi ir: risināt novada

politiski represēto personu tiesiskos un sociālos jautājumus un pārstāvēt to intereses novadā

un Latvijas Republikā, apzināt novada politiski represēto dzīves apstākļus un sniegt tiem

nepieciešamo morālo, sociālo un materiālo atbalstu; apzināt politiski represēto nometinājumu

un apbedījuma vietas, veicināt represiju upuru mūžīgas piemiņas saglabāšanu, vācot un

sistematizējot vēsturiskos dokumentus.

Stopiņu novada pensionāru biedrības darbības mērķi ir pārstāvēt pensionāru

sociālās, ekonomiskās un tiesiskās intereses, veicināt kopdarbību ar pašvaldību, risināt

sociālās aprūpes problēmas, iesaistīties sabiedriskajā, kultūras un saimnieciskajā dzīvē,

piesaistīt juridisko un fizisko personu ziedojumus un veikt humānās palīdzības sadali

pensionāriem.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

26


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Daudzbērnu ģimeņu biedrības "Māra" darbības mērķis ir ģimeņu ar bērniem

interešu aizsardzība un ģimenes vērtību popularizēšana sabiedrībā.

3.24. attēls. „Jaunsiši” biedrības logo

Stopiņu novadā darbību uzsākusi jauna biedrība – „Jaunsiši”. Biedrības darbības

primārais mērķis – pārstāvēt biedru tiesības un intereses valsts un pašvaldību institūcijās,

sadarboties ar ciemata attīstītājiem, uzlabot ciemata iedzīvotāju dzīves kvalitāti, tajā skaitā

ceļu satiksmes un iedzīvotāju drošību ciematā, rūpēties par ciemata un tā tuvākās apkārtnes

vides saglabāšanu un sakopšanu u.tml. Biedrība iecerējusi veicināt ciematā pozitīvu,

draudzīgu un veselīgu dzīvesveidu, iesaistot tā iedzīvotājus dažādās sportiskās aktivitātēs

un organizējot Jaunsišu, Mazsišu, Lielsišu un Sišu ielu iedzīvotāju saliedēšanās pasākumus

– lokālus brīvdabas koncertus, sporta spēles un cita veida atpūtas pasākumus.

Biedrība "Reāls piedzīvojums" piedāvā nometnes un pasākumus bērniem un

pieaugušajiem visās sezonās. "Reāls piedzīvojums" rīko piedzīvojumu nometnes bērniem ar

iespēju iejusties izlūka, indiāņa un snaipera lomā. Specifiskas programmas, patriotisms,

īpašā nometnes leģenda vijas cauri visai nometnes norisei. Nometnē jaunieši iegūst daudz

vērtīgas prasmes, jaunas zināšanas un iemaņas un atklāj sevī jaunas personiskās īpašības

un spējas.

4.5. Sporta un atpūtas infrastruktūra, brīvā laika pavadīšanas iespējas

Stopiņu novadā ir attīstīta sporta infrastruktūra un novada Dome finansiāli atbalsta

visus sporta veidus un sporta aktivitātes, kas vēsturiski attīstījušās novadā. Ulbrokas sporta

kompleksā darbojas 7 treneri (florbolā – 2, futbolā – 2, handbola sieviešu komandas trenere,

handbola vīriešu komandas treneris, džudo treneris) un peldbaseinā - 4 peldēšanas

instruktori – treneri.

Ulbrokas sporta komplekss izveidojies par novada un apkārtējo apdzīvoto vietu

sporta dzīves centru un tajā ietilpst peldbaseins, lielā sporta zāle, mazā sporta zāle,

aerobikas zāle, mini zāle (specializēta džudo treniņiem), aerobikas zāle, trenažieru zāle ar

ģērbtuvēm un citām atbilstošām, sporta dzīvei nepieciešamām palīgtelpām.

Pie sporta kompleksa atrodas liels sporta laukums, mākslīgā seguma laukums -

basketbolam, florbolam, volejbolam.

Stopiņu novada katrā ciematā (Cekule, Saurieši, Upeslejas, Saulītes, Līči) ir atjaunoti

vai izveidoti no jauna – futbola laukums, pludmales volejbola laukumi. Sk. 3.24. attēlu.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

27


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Stopiņu novada Ulbrokas ciematā atrodas – futbola laukums ar mākslīgo segumu,

divi pludmales volejbola laukumi, skeitparks, asfaltēts laukums – ziemā hokejam, vasarā -

florbolam, ielas basketbolam. Labi apmeklēts ir peldbaseins.

3.25. attēls. Sporta aktivitātes Stopiņu novadā

Kungi senioru vecumā apmeklē trenažieru zāli, galda tenisa turnīrus, zemledus

makšķerēšanas sacensības, dambretes un šaha sacensības.

Vidējās paaudzes novada vīrieši darbojas šādos sporta veidos: florbolā, handbolā,

volejbolā, basketbolā, hokejā un futbolā. Vidējās paaudzes sievietes darbojas handbolā,

aerobikas grupā un ūdens aerobikā 6 grupās.

Stopiņu novadā ir aktīva bērnu un jauniešu sporta dzīve. Novadā darbojas vairākas

komandas florbolā (3 bērnu, 3 jauniešu, 1 junioru), handbolā (jauniešu - meiteņu, zēnu

komandas) un futbolā (Ulbrokas vidusskolas 1 līdz 3. klašu komanda, ciemata – „Saurieši” 2

jauniešu komandas, bērnudārza audzēkņu 2 komandas). Novadā darbojas 20 bērnu

peldēšanas apmācības grupas un kamaniņu sporta sekcija.

Sporta pasākumi. Stopiņu novadā dažāda vecuma un dzimuma iedzīvotājiem rīko

daudzveidīgus pasākumus un sacensības. Tiek organizētas gan galda spēles - galda teniss,

šahs un kāršu spēle “Zolīte”, gan komandu spēles – futbols, pludmales volejbols, strītbols un

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

28


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

riteņbraukšana, nūjošana un zemledus makšķerēšanas sacensības. Notiek sporta

sacensības dažādu interešu grupu un ciemu iedzīvotājiem: Stopiņu novada uzņēmumu un

iestāžu darbinieku ziemas un vasaras sporta spēles, Sporta dienas Sauriešos, Upeslejās,

Ulbrokā un Līčos.

3.26. attēls. Esošās un plānotās sporta infrastruktūras iestādes

Avots: autoru sagatavots

Stopiņu novadā īpaši populāri bērnu un jauniešu vidū ir tādi sporta veidi kā

basketbols, volejbols, futbols, florbols, handbols, orientēšanās, vieglatlētika, hokejs un

peldēšana. Stopiņu novada pašvaldība atbalsta jauniešu un visu novada iedzīvotāju aktīvu

iesaistīšanos un līdzdalību sporta aktivitātēs. Sporta aktivitātēs iesaistīto bērnu skaits uzrāda

noturīgas stabilas tendences.

Novada sportisti guvuši panākumus starptautiskā, Latvijas un reģiona mērogā

vairākos sporta veidos: basketbolā, volejbolā, florbolā, futbolā, handbolā, peldēšanā,

dambretē un hokejā.

4.6. Sociālo pakalpojumu pieejamība

Pēdējo gadu straujais bezdarba līmeņa pieaugums, iedzīvotāju maksātspējas

pazemināšanās, migrācija un citi faktori ir ietekmējuši sociālo situāciju novadā. Turpina

pieaugt sociālā dienesta klientu skaits un sociālo palīdzību saņēmušo personu skaits.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

29


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

1995. gadā pašvaldība izveidoja sociālo nodaļu, kas darbojās līdz 2008. gadam, kad

Stopiņu novadā tika izveidots Sociālais dienests un 2010. gada jūlijā reģistrēts labklājības

ministrijā kā sociālo pakalpojumu sniedzējs, bet šobrīd darbojas kā pašvaldības

struktūrvienība. Pašvaldībā darbojas vairākas sociāla rakstura institūcijas:

4 dienas centri : Ulbrokā, Upeslejās, Sauriešos, Cekulē;

Upesleju internātpamatskola - rehabilitācijas centrs.

Lai nodrošinātu likumā „Par pašvaldībām” noteikto funkciju izpildi sociālajā jomā,

pašvaldība ir izveidojusi sociālo dienestu, kurā strādā 8 sociālie darbinieki (tai skaitā 2

līgumdarbinieki aprūpei mājās). Dienesta svarīgākie darba virzieni: sociālo pakalpojumu un

sociālās palīdzības nodrošināšana pašvaldības iedzīvotājiem.

Novada sociālajā dienestā strādā kvalificēti speciālisti - 4 sociālajiem darbiniekiem ir

augstākā profesionālā izglītība sociālajā darbā, kas turpina izglītību maģistrantūrā un

doktorantūrā, 2 darbinieki šobrīd studē augstskolās.

Savā darbībā sociālais dienests sadarbojas ar citām pašvaldības struktūrvienībām -

cieša sadarbība izveidojusies ar Bāriņtiesu, policiju, ambulanci un pašvaldībā esošajām NVO

- Pensionāru biedrību, Politiski represēto biedrību, daudzbērnu ģimeņu biedrību un jaunatnes

lietu speciālistu. Nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīts psihologs.

Sociālās palīdzības darba uzlabošanai un pilnveidošanai novadā tiek realizēti

projekti, kā, piemēram, - darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība”

papildinājuma aktivitātes 1.5.3.1 Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un

novadiem” ietvaros īsteno projektu “Sociālo darbinieku piesaiste Stopiņu novada

pašvaldībai”, kā arī miniprojekts – „Bērnu audzināšanas un disciplinēšanas prasmju

pilnveides grupas sociālā riska ģimenēm”. Piesaistot psihologu, ir izveidota smieklu terapijas

istaba, kur psihologs strādā ar vardarbībā cietušajiem bērniem, strādā ar atkarībā (alkohola,

narkotiku) nonākušiem klientiem un sniedz psihologa pakalpojumus vecākiem, kuriem

atņemtas bērna aprūpes tiesības.

Ziemas periodos vistrūcīgākajām personām tiek nodrošināta Zupas virtuve.

Svarīgi turpmāk - izmantot ES līdzfinansētos projektus dažādu sociālo pakalpojumu

nodrošināšanai iedzīvotājiem tuvāk dzīvesvietai (sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, mobilā

brigāde - aprūpe mājās u.c.)

Novada atrašanās Pierīgā saistīta gan ar pozitīvām iezīmēm, gan arī ar negatīvām

parādībām, kas zināmā mērā ietekmē sociālo klimatu novadā. Kā pozitīvus faktorus Rīgas

tuvumam var minēt šādus: Rīgā strādājošo Stopiņu novada iedzīvotāju nodokļi nonāk

pašvaldības rīcībā, novadā vērojams darbaspēka pieplūdums un pastiprināta dzīvojamā

fonda iegāde, Rīgas tuvums nodrošina dažādu pakalpojumu un kultūras pasākumu

pieejamību Rīgā.

Kā negatīvus faktorus var minēt - darbaspēka aizplūšana, atrodot labāku

piedāvājumu Rīgā, un Rīgas iedzīvotāju bez noteiktas dzīvesvietas iemitināšanās

pašvaldības teritorijā esošajās dārza mājās un kāpņu telpās (īpaši ziemā).

Nozīmīga loma iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanā ir novadā izveidotajiem

Dienas centriem, kur novada iedzīvotāji var dzīves vietas tuvumā nokārtot nepieciešamās

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

30


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

formalitātes, izmantot pieejamo infrastruktūru (internets, prese, sporta aprīkojums, veļas

mazgāšana u.c.), saņemt sociālo palīdzību (sociālie aprūpētāji, mazlietoti apģērbi, psihologa

pakalpojumi u.c.), kā arī izmantot dienas centru telpas brīvā laika pavadīšanai, kas

pieejamas un aprīkotas dažādām interešu grupām (bērni, pensionāri un bezpajumtnieki).

3.27. attēls. Plānotie un esošie kultūras un sociālās infrastruktūras objekti

Avots: autoru sagatavots

Stopiņu novada pašvaldības Sociālā dienesta pašvaldības budžeta izdevumi sociālā

atbalsta pasākumiem 2010. gadā bija Ls 210 732 (Sociālā dienesta pārskats). Lielāko

īpatsvaru sociālo pakalpojumu un palīdzības izmaksās sastādīja pabalsti ģimenes

pamatvajadzību nodrošināšanai – 26% ( 2009. gadā – 22%), dzīvokļa pabalsti – 14% (2009.

gadā – 10%), pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai – 13% (2009.

gadā – 5%), brīvpusdienas un ēdināšanas pabalsts – 12% (2009. gadā – 10%). Sociālo

pabalstu izmaksu īpatsvara galvenās pozīcijas un izmaksu pieaugums, salīdzinot ar

iepriekšējo gadu, parāda ekonomiskās krīzes sekas valstī kopumā.

Pieprasīto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības iesniegumu skaits no 2007.līdz

2010. gadam pieaudzis 5 reizes - no 327 līdz 1675 iesniegumiem.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

31


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

3.5. tabula.

PIEPRASĪTO SOCIĀLO PAKALPOJUMU UN SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS

IESNIEGUMU SKAITS UN PAŠVALDĪBAS BUDŢETA IZDEVUMI SOCIĀLĀ

ATBALSTA PASĀKUMIEM

Pieprasīto sociālo Pabalsts garantētā Pašvaldības budţeta

pakalpojumu un sociālās minimālā ienākumu izdevumi sociālā atbalsta

Gads palīdzības iesniegumu līmeņa nodrošināšanai pasākumiem kopā

skaits

(GMI)

2010 1675 26 838 210732

2009 1284 8554 252 653

2008 1028 2432 295 046

2007 327 815 172 943

Avots: Sociālā dienesta dati

Izdevumi sociālās palīdzības pasākumiem 2010. gadā salīdzinot ar 2005. gadu

pieauguši par gandrīz 83%. Pēc atbalsta kopējās summas strauja pieauguma 2008. gadā –

Ls 213 423, 2010. gadā sociālās palīdzības izdevumi tuvojas 2008. gada līmenim (Ls 210

732). Pēdējos gados strauji pieaudzis atbalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa

nodrošināšanai (GMI) salīdzinot ar 2007. gadu gandrīz 33 reizes un 2010. gadā sasniedza

Ls 26 838.

Pašvaldība iespēju robežās nodrošina iedzīvotājiem sociālās palīdzības

pakalpojumus. Pagasta padomes struktūrā darbojas Veselības aizsardzības, sociālo lietu un

dzīvokļu komitejas, kas izskata jautājumus un lemj par sociālās palīdzības jautājumiem.

4.7. Nodarbinātība un bezdarbs

Stopiņu novadā saskaņā ar LR CSP datiem, 2009. gadā strādāja 4,7 tūkstoši cilvēku,

no tiem 67,7% privātajā un 32,3% sabiedriskajā sektorā. 2010. gadā 2,4 tūkstoši aizņemtu

darbavietu bija reģistrētas uzņēmumos, kas nodarbina vairāk kā 50 strādājošos (2009. gadā

– 1,2 tūkstoši). Sabiedriskā sektorā aizņemto darba vietu skaits ir pieaudzis 2010. gadā

attiecīgi par 40% un kopā bija 771 darba vieta.

Uz gada 31.

decembri

3.6. tabula

BEZDARBNIEKU SKAITS UN BEZDARBA LĪMENIS STOPIŅU NOVADĀ

Bezdarbnieku

skaits

sievietes

no tiem

invalīdi

jaunieši vecumā

no 15 līdz 25

gadiem

Bezdarba līmenis

(%)

2004 185 118 7 - 3.7

2005 186 119 11 24 3.5

2006 183 111 9 29 3.3

2007 134 91 11 13 2.3

2008 222 108 6 30 3.6

2009 644 316 16 75 10.0

2010 539 294 25 72 8.2

2011 391 235 29 41 5.9

Avots: NVA dati

Bezdarbnieku skaits 2010. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu palielinājies 2,9 reizes. 54,5 %

no bezdarbniekiem bija sievietes. Bezdarba līmenis bija pieaudzis visās iedzīvotāju grupās,

arī jauniešu grupā vecumā no 15 - 25 gadiem.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

32


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits 2010. gada laikā (salīdzinot 2010. gada 4.

ceturksni ar 1. ceturksni) samazinājies visos Latvijas reģionos, līdzīga tendence vērojama arī

Stopiņu novadā. Samazinājās bezdarbnieku īpatsvars, kuri uzskaitē ir līdz 6 mēnešiem,

palielinājās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. Nedaudz palielinājās pirmspensijas vecuma

bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā un nedaudz samazinājās bezdarbnieku

īpatsvars ar augstāko izglītību (NVA dati).

Nodarbināto skaits rūpniecībā Stopiņu novadā salīdzinoši ar citiem kaimiņu novadiem ir

viens no augstākiem. Sk. 3.26. attēlu.

Darba meklētāju vidū vīriešu īpatsvars no 2004. līdz 2007. gadam bija zemāks nekā

sieviešu (60 - 68%), bet kopš 2008. gada darba meklētāju vīriešu un sieviešu īpatsvars ir

izlīdzinājies (48 - 54%), tomēr sieviešu īpatsvars darba meklētāju vidu pieauga 2011. gadā

jau sasniedzot 60% īpatsvaru.

Bezdarbnieku īpatsvaram 2011. gadā vērojama tendence samazināties. Uz 2011. gada

31. decembri Stopiņu novadā bezdarbnieku īpatsvars bija zemāks (5,9%) kā valstī vidēji

(8.9%), Rīgas statistiskajā reģionā un Rīgas pilsētā (6,5%) 27 .

3.28. attēls. Rīgas reģiona nodarbināto skaits rūpniecībā 2010. gads

Avots: autoru izstrādāts, izmantojot Rīgas PR datus

Augstākā izglītība 2011. gada beigās darba meklētāju vidū ir piektajai daļai, bet

profesionālā izglītība 34,7% darba meklētāju. Pēdējā gada laikā par 43,6% samazinājies

jauniešu īpatsvars darba meklētāju vidū. No visiem bezdarbniekiem 99% ir vecuma grupās

no 20 - 59 gadiem, bet pēc 60 gadiem bezdarbnieki ir tikai sievietes. 28

27 www.nva.gov.lv uz 31.12.2011.

28 www.nva.gov.lv uz 31.12.2011.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

33


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

4.8. Sabiedriskā kārtība un drošība

Sabiedrisko kārtību novadā nodrošina Stopiņu novada pašvaldības policija. Stopiņu

novada pašvaldības policijas darbinieki nodrošina sabiedrisko kārtību, novērš un pārtrauc

administratīvos pārkāpumus novada teritorijā, kā arī sniedz palīdzību iestādēm un personām.

Pašvaldības policija sadarbojas ar Valsts policiju, tai skaitā ar Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Salaspils iecirkni, nodrošina sabiedrisko kārtību masu pasākumu laikā. Stopiņu

novada pašvaldības policijai ir sava operatīvā grupa, kas veic izbraukumus uz izsaukumiem.

3.29. attēls. Operatīvās grupas izbraukumi uz izsaukumiem 2008., 2009., 2010. gados

Avots: Pašvaldības policijas dati

2010. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, Stopiņu novada pašvaldības

policijā izbraukumu skaits uz notikumiem un iedzīvotāju izsaukumiem kopumā ir palielinājies

gandrīz par trešdaļu. Salīdzinot ar 2009. gadu izsaukumu skaits palielinājies par 233 vai

24%.

Salīdzinot ar 2009. gadu, ir samazinājies izsaukumu skaits, kas saistīti ar kūlas

dedzināšanu – tikai 2 kūlas dedzināšanas gadījumi. Kūlas dedzināšanas gadījumu straujā

samazināšanās 2010. gadā ir saistīta ar Stopiņu novada pašvaldības policijas veiktajiem

preventīvajiem pasākumiem 2008. un 2009. gadā, kas veicinājuši iedzīvotāju atbildības

pieaugumu pret savu īpašumu un ugunsdrošību.

2010. gadā Stopiņu novada pašvaldība noslēdza sadarbības līgumu ar ZS

”Mežavairogi” par klaiņojošu un bezsaimnieka dzīvnieku izķeršanu. 2010. gadā novada

teritorijā noķerti un evakuēti 57 klaiņojoši mājdzīvnieki.

Darbojoties sabiedriskās kārtības uzturēšanā Stopiņu novadā, kā arī kontrolējot Stopiņu

novada pašvaldības domes apstiprināto saistošo noteikumu ievērošanu, pie administratīvās

atbildības 2010. gadā tika sauktas 472 personas.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

34


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

2010. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, palielinājies Stopiņu novada

pašvaldības policijā saņemto un izskatīto personu iesniegumu skaits, kas liecina par novada

iedzīvotāju aktivitātes pieaugumu sabiedriskās kārtības un tiesiskuma nodrošināšanā.

Stopiņu novada pašvaldības policijas darba prioritātes:

turpināt paaugstināt personāla kvalifikāciju, papildinot praktiskās un teorētiskās

zināšanas;

izveidot pašvaldības policijas patruļu, lai nodrošinātu patrulēšanu publiski

visbiežāk apmeklētās un krimināli jūtīgākās vietās Stopiņu novadā;

turpināt iesākto videonovērošanas sistēmas attīstību Stopiņu novada pašvaldības

teritorijā.

Novada pašvaldība nodrošina drošību arī pakļautībā esošajās izglītības iestādēs.

Upesleju internātpamatskolā un Ulbrokas vidusskolā bērnu drošībai uzstādītas video

novērošanas kameras. Ulbrokas vidusskolā ir apsardze un noteikta kārtība, kādā izglītības

iestādē uzturas nepiederošas personas. Upesleju internātpamatskolā ir apsardzes

signalizācijas sistēma un ieviests caurlaides režīms. Videodomofons kontrolē personu loku,

kas ierodas pirmsskolas izglītības iestādēs un palīdz novērst nepiederošu personu iekļūšanu

teritorijā.

Stopiņu novadā darbojas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība. Ugunsdzēsēju vajadzībām

pieejami ugunsdzēsības hidranti – kopskaitā 16.

Novada teritorijā ir salīdzinoši intensīva satiksme, kas rada problēmas satiksmes

drošības jomā. Novada teritorijā vēl joprojām nepietiekams gājēju un velosipēdistu celiņu

skaits. Problēmas rada ceļu stāvoklis un kustības organizācija.

4.9. Vides drošība

Stopiņu novadā atrodas vairākas nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijas:

ķīmisko vielu un ķīmisko produktu transportēšanas infrastruktūras objekti:

autoceļš A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Latvijas un Baltkrievijas robeža;

dzelzceļš Rīga – Daugavpils – Latvijas robeža;

maģistrālais gāzes vads, automātiskā gāzes sadales stacija, kā arī sadalošie

gāzes vadi un gāzes regulēšanas punkti;

piesārņotās teritorijas (Getliņu atkritumu poligona apkārtne);

karsta procesu attīstības teritorijas Sauriešu apkārtnē;

paaugstināta applūšanas riska teritorijas Mazās Juglas krastos;

paaugstinātas uguns bīstamības riska teritorijas – meža masīvi no Rīgas robežas

līdz Mazajai Juglai pie Cekules.

Vairāk informācija atrodama vides pārskatā.

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

35


Stopiņu novada Attīstības programma 2012.-2018. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Attēlu saraksts

3.1. attēls. Rīgas reģiona iedzīvotāju blīvums 2010. gadā. ................................................................. 4

3.2. attēls. Iedzīvotāju skaita dinamika Stopiņu novadā no 2000. līdz 2011. gadam .......................... 5

3.3. attēls. Stopiņu novada un kaimiņu novadu iedzīvotāju skaita komutatīvais

pieaugums no 2000. līdz 2011. gadam (2000=100) ............................................................ 5

3.4. attēls. Stopiņu novada iedzīvotāju skaita izmaiņas apdzīvotās vietās

no 2005. līdz 2010. gadam ................................................................................................. 6

3.5. attēls. Dabiskā pieauguma rādītāji Stopiņu novadā un kaimiņu novados

no 2009. līdz -2010. gadam. ............................................................................................... 6

3.6. attēls. Stopiņu novada iedzīvotāju vecuma struktūra ................................................................... 7

3.7. attēls. Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs .................................................... 9

3.8. attēls. Tikšanās Ulbrokas bibliotēkā .............................................................................................. 9

3.9. attēls. Ulbrokas mūzikas un mākslas skola .................................................................................. 10

3.10. attēls. Ulbrokas vidusskolas ēka ................................................................................................. 11

3.11. attēls. Ulbrokas vidusskolai 20 gadi ............................................................................................ 11

3.12. attēls. Stopiņu pamatskolas ēka ................................................................................................. 13

3.13. attēls. Gaismas speciālā internātpamatskola ............................................................................. 15

3.14. attēls. „The children of Europe sing and dance projekta simbolika ............................................ 16

3.15. attēls. Esošās un plānotās pašvaldības un privātās izglītības iestādes

un neformālās izglītības iestādes ............................................................................ 17

3.16. attēls. Pacientu apmeklējumu skaita un mājas vizīšu dinamika pie ārstiem

un vidējā medicīniskā personāla no 2005. līdz 2010. gadam .................................... 19

3.17. attēls. Esošās un plānotās medicīnas pakalpojumu sniegšanas vietas ............................... 20

3.18. attēls. Koncerta dalībnieki ........................................................................................................... 21

3.19. attēls. Apmeklētāji Ulbrokas kultūras namā ................................................................................ 21

3.20. attēls. Uzziņu informācijas attīstība Ulbrokas bibliotēkā ............................................................. 23

3.21. attēls. ”BUMMS” biedrības logo ........................................................................................ 25

3.22. attēls. „Socintegra’’ biedrības logo ..................................................................................... 26

3.23. attēls. "Stopiņu Salaspils Partnerība" biedrības logo ........................................................ 26

3.24. attēls. „Jaunsiši” biedrības logo ......................................................................................... 27

3.25. attēls. Sporta aktivitātes Stopiņu novadā ......................................................................... 28

3.26. attēls. Esošās un plānotās sporta infrastruktūras iestādes .............................................. 29

3.27. attēls. Plānotie un esošie kultūras un sociālās infrastruktūras objekti .............................. 31

3.28. attēls. Rīgas reģiona nodarbināto skaits rūpniecībā 2010. gadā. ............................................... 33

3.29. attēls. Operatīvās grupas izbraukumi uz izsaukumiem no 2008., 2009. un 2010. gados .......... 34

Tabulu saraksts

3.1. tabula. Demogrāfiskās slodzes līmenis salīdzinājumā ar valsts, Rīgas un Pierīgas statiskajiem

reģioniem, kaimiņu novadiem .................................................................................. 7

3.2. tabula. Krājumu attīstība un dinamika 2008. līdz 2010. gadam. .......................................... 22

3.3. tabula. Bibliotēkas izmantošanas dinamika no 2008. līdz 2010. gadam ............................. 23

3.4. tabula. Sauriešu bibliotēkas statistika no 2005. līdz 2010. gadam ............................................... 24

3.5. tabula. Pieprasīto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības iesniegumu skaits

un pašvaldības budžeta izdevumi sociālā atbalsta pasākumiem ............................. 32

3.6. tabula. Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis ............................................................... 32

STOPIŅU NOVADA PAŠVALDĪBA, 2012

36

More magazines by this user
Similar magazines