ES kvalifikāciju ietvarstruktūra mūžizglītībai

Boloas procesa un ES kvalifikciju
ietvarstruktras
kopjais un atirgais
Prof. Andrejs Rauhvargers

Defincijas
• Studiju rezultāti (learning outcomes):
programmas vai ts daas noslgum sagaidmo
rezulttu formuljums kompetenu veid, t.i.
kas studjoajam pc attiecg kursa, modua,
programmas apguves
jāzina, jāizprot, un/vai jāspēj veikt.
• Kompetence (competence, competency)
zinanu, prasmju un attieksmju kopums, kas
kvalific noteikta veida vai līmeņa uzdevumu
veikšanai

Definīcija
/S.Adam/
• Kvalifikciju ietvarstruktra nav nekas cits k visu
valst pieirto kvalifikciju [veidu] secgs
izkrtojums atbilstoi studiju rezulttiem.
• Kvalifikciju ietvarstruktra parda, kd veid
dadas kvalifikcijas
¨ Attiecas cita pret citu,
¨ Seko cita citai un
¨ Izriet cita no citas

Nolki
• Dadu valstu vienda nosaukuma kvalif ikcijm
ir ldzgs lmenis
• Kvalifikcijas ir izteiktas darba devjiem
saprotams kategorijs, tie var reli iesaistties,
formuljot savas vajadzbas
• Kvalifikcijas ir saprotamas studentiem,
veckiem, sabiedrbai
• Ir skaidri zinms, kas jsasniedz, tpc var priet
uz studenta patstvgu mcanos
• Ir skaidri zinmi kritriji, pc kuriem tiek
prbaudts, vai students ir sasniedzis paredztos
studiju rezulttus

Kvalifikciju ietvarstruktr
• kvalifikcijas tiek apraksttas ar
¨Līmeni
¨Studiju rezultātiem –
(ko zina, izprot, prot, kādus uzdevumus spēj
veikt)
¨Profilu
¨Studenta kopējo studiju noslodzi kredītpunktos
(lai uz kvalifikāciju nonāktu no iepriekšējā
līmeņa)

Kvalifikciju ietvarstruktru ievieana maina
akcentu no satura uz studiju rezulttiem
Kpc tas vajadzgs?
• lai radtu pamatu dadu valstu kvalifikciju
caurskatmbai un saldzinmbai
• lai saisttu pieirams kvalifikcijas ar studiju
rezulttiem
• lai realiztu preju uz student centrtu izgltbu
• lai sniegtu izpratni darba devjiem un citm
ieinterestajm pusm.

Ko risina kvalifikāciju ietvarstruktūras?
• Starptautiska saldzinmba.
• Diplomu starptautiska atzana.
• Lielka skaidrba darba dev jam, studentam, sabiedrbai
• Iespja darba devjam iesaistties diskusij ar
augstskolm
• Lielkas iespjas mizgltbai
• Rks programmu veidoanai
• Rks iekjai kvalittes nodroinanai augstskol s

8.Lmeni sasniedzot izgltojamais spj......
2.ckls 3. cikls
Kvalifikācija
E
Kvalifikācija
D
Kvalifikācija
A
7.Lmeni sasniedzot izgltojamais spj......
180-240
ECTS
6.Lmeni sasniedzot izgltojamais spj......
5.Lmeni sasniedzot izgltojamais spj......
90-120
(60)
ECTS
4.Lmeni sasniedzot izgltojamais spj......
Kvalifikācija
B
180-240
ECTS
Kvalifikācija
C
3.Lmeni sasniedzot izgltojamais spj......
~120
ECTS

• Eiropas Augstks izgltbas telpas
kvalifikciju ietvarstruktra augstkajai
izgltbai (apstiprināta Bergenas ministru
konferencē 2005. gada 17. maijā)
• Vai tās
¨ viena otru izslēdz?
¨ konkurē savā starpā?
• Kuru ieviest?
• Eiropas Savienbas kvalifikciju
ietvarstruktra mizgltbai
(Eiropas Parlamenta un Eiropadomes
apstiprināta 2008. gada 23. apr īlī)

Eiropas Augstks izgltbas telpas
(Boloas procesa) kval ifikciju ietvarstruktra
• Kvalifikcijas tiek apraksttas ar
¨Lmeni
¨Studiju rezulttiem
zinanu, prasmju un kompetenu izteiksm
¨Profilu
¨Studenta kopjo studiju noslodzi kred tpunktos
(lai uz kvalifikciju nonktu no iepriekj
lmea)

Eiropas Augstks izgltbas telpas
kavalifikciju ietvarstruktra
(aptver augstko izgltbu) : 4 lmei
• 3. cikls (doktors)
• 2. cikls (maģistrs),
• 1. cikls (bakalaurs),
• Īso studiju kvalifikācija (1. cikla ietvaros)
• Katram studiju ciklam ir līmeņa deskriptors, t.i. im lmenim
raksturgo studiju rezult tu uzskaitjums
• Eiropas aptveroaj struktr tie ir t.s. Dublinas deskriptori
• Katra valsts veido savu nacion lo struktru ar saviem
deskriptoriem

1. cikls 2.ckls 3. cikls
EAIT 3. cikla
deskriptors
EAIT 2. cikla
deskriptors
EAIT 1. cikla
deskriptors
180-240
ECTS
90-120
(60)
ECTS
180-240
ECTS
EAIT aptverošās
ietvarstruktūras
shēma
so studiju
deskriptors
~120
ECTS

1. cikls 2.ckls 3. cikls
EAIT ietvarstrukt ūrai
atbilstošas nacionālās
ietvarstruktūras izveide
ss AI
deskriptors
~120
ECTS
EAIT
deskriptori
Nacionlie
deskriptori
18-240
ECTS
90-120
(60)
ECTS
180-240
ECTS

1. cikls 2.ckls 3. cikls
EAIT ietvarstrukt ūrai
atbilstošas nacionālās
ietvarstruktūras izveide
EAIT
deskriptori
Nacionlie
deskriptori
18-240
ECTS
90-120
(60)
ECTS
180-240
ECTS

Kas jpaveic, veidojot nacionlo ietvarstruktru
□ Nacionlo kvalifikciju sasaiste ar Boloas cikliem
□ Lmea deskriptoru formulana katra cikla
visprgajm kvalifikcijm
□ Valsts mroga diskusija un visprgo kvalifikciju
deskriptoru apstiprinana
□ Nacionls ietvarstruktras fiksana likumdoan

Kas jpaveic, veidojot nacionlo ietvarstruktru II
□ valsts mroga izpratnes izveidoana par
kvalifikciju deskriptoriem pa studiju jomm
□ Visu programmu prveide, balstot ts studiju
rezulttos
□ Kvalittes nodroinanas sistmas pieskaoana
studiju rezulttos balsttai pieejai
□ Nacionlo kvalifikciju uzemana kvalifikciju
ietvarstruktr, izmantojot caurredzamas
procedras un iesaistot kvalittes nodroinanu
□ Nacionls ietvarstruktras atbilstbas prbaude
(self-certification) EAIT ietvarstruktrai

Darbība valsts līmenī
• Līmeņa konkretizēšana visiem valsts
augstks izgltbas kvalifikciju veidiem
• Vispārīgo studiju rezult ātu
formulēšana katram kvalifikciju
veidam,
• Sasaiste ar kredtpunktiem

Darbība pa studiju jomām
(starpaugstskolu)
• Attiecgo studiju jomu prstvji no
dadm augstskolm katram
attiecgaj studiju jom pastvoajam
kvalifikciju veidam kopgi formul
priekmetspecifiskos studiju rezulttus

Eiropas mrog to dara Tuning projekts
http://unideusto.org/tuning/
Skotnjie:
Business
Chemistry
Earth Sciences
Education
European Studies
History
Mathematics
Nursing
Physics
Agriculture
Architecture
Arts
Computing Science
Civil Engineering
Food Studies
Geodetic
Geography
Humanitarian
studies
Landscape Archit.
Languages
Law
Medicine
Music
Occup. Therapy
Political Science
Radiography
Social Work
Sport Science

Darbība augstskolas/ programmas līmenī
• Visprgos un konkrts jomas kvalifikciju
aprakstus izmanto k vadlnijas studiju
programmu veidoanai.
• Studiju programmas ldz ar to tiek veidotas t,
lai nodrointu visprgo un nozarei raksturgo
studiju rezulttu sasnieganu.
• Katra konkrt apgstam priekmeta
programmas ar pakrto kopgajam mrim
sasniegt nospraustos studi ju rezulttus.

Nacionlo ietvarstruktru piemri

Ph.D.
180 kr.p.
Dnijas kvalifikciju
struktras shma
3.cikls
Candidat
Master
120 kred.p 120 kred.p.
2.cikls
Diploms 60 kr.p
Akadmiskais Profesionlais
bakalaurs bakalaurs AVK
180 kredtp. 180 -240. kr.p. 120 kredtp.
1.cikls

Katra līmeņa kvalifikāciju apraksts
ietver:
1. Kompetenču profila visprgs apraksts parda
ar, vai zinanu bze ir galvenokrt akadmiska
vai orientta uz praksi.
2. Kompetenču apraksts taustmu sagaidmo
rezulttu veid.
2.1. Intelektuls kompetences
2.2. Profesionls un akadmisks kompetences
2.3. Praktisks kompetences, ar profesionl tika un
atbildba.
3. Formālo aspektu apraksts nosacjumi
uzemanai, studiju slodze, tlko studiju
iespjas.

Bakalaurs (akad ēmiskais)
Kompetenču profils:
Bakalaura kompet ences ir iegtas studiju
programm, kas tiek realizta ptniecisk vid.
Bakalauram ir pamatzinanas un dzi ieskats
attiecgs disciplnas metodik un ts
zintniskajos pamatos.
Sasniegtais nodroina, ka bakalaurs ir kvalificts:
tlkm studijm pcdiploma programm un
nodarbintbai, kas balstta via akadmiskaj
discipln.

2. Kompetences
Akadmiskais bakalaurs (2)
2.1. Intelektuālās kompetences
aprakstt, formult un komunict saretas problmas un
rezulttus,
veikt analzi, izmantojot zintniskas metodes,
strukturt savu mcanos
2.2. Profesionālās un akadēmiskās kompetences
Demonstrt nozares btiskko priekmetu, teoriju un jdzienu
izpratni
Savas akadmisks disciplnas robes izvrtt un izvlties
metodikas,
2.3. Praktiskās kompetences
analizt saretus praktiskus jautjumus profesionl kontekst
pieemt un pamatot praktiskus lmumus, balstoties uz savu
akadmisko disciplnu.

Akadmiskais bakalaurs
Formālie aspekti
Uzemanas nosacjumi: vidj izgltba
(iespjams, ar konkrtm prasbm programmai)
Slodze: 180 ECTS kredti
Tlkas izgltbas iespjas : Candidatus un Master
programmas

Bakalaurs (profesion lais)
1. Kompetenču profils
Profesionlais bakalaurs iegst savas kompetences
attstb bzts un ar ptniecbu saistts studijs,
un dialog ar darba devjiem obligt prakses
perioda laik.
Profesionlajam bakalauram piemt nepiecieams
pamatzinanas, k ar galveno attiecgaj profesij
izmantojamo disciplnu un metodiku izpratne.
s pabas kvalific profesionlo bakalauru
attiecgo profesionlo funkciju veikanai un
patstvgai darbbai taj jom uz, kuru orientta
studiju programma un
tlkm studijm attiecgaj Master vai Candidatus
programm

Profesionl un akadmisk bakalaura
saldzinjums KOMPETENU PROFILS
Profesionlais bakalaurs savas kompetences iegst
attstb bzts un ar ptniecbu saistts studijs,
un dialog ar darba devjiem obligt prakses
perioda laik.
Bakalaura kompet ences ir iegūtas studiju
programmā, kas tiek realizēta pētnieciskā vidē.
Profesionlajam bakalauram piemt nepiecieams
pamatzinanas, k ar galveno attiecgaj profesij
izmantojamo disciplnu un metodiku izpratne.
Bakalauram ir pamatzināšanas un dziļe izpratne
attiecīgās disciplīnas metodikā un tās zinātniskajos
pamatos.

Profesionl un akadmisk bakalaura
saldzinjums kompetenču profils
s pabas kvalific profesionlo bakalauru
atbilstoo profesionlo funkciju veikanai un patst vgai
darbbai jom, uz ko orientta programma,
un tlkm studijm attiecgaj Master vai Candidatus
programm
Sasniegtais nodrošina, ka bakalaurs ir kvalific ēts:
tālākām studijām pēcdiploma programm ā un
nodarbinātībai, kas balstīta viņa akadēmiskajā disciplīnā.

Bakalauru saldzinjums
2.1. Intelektuls kompetences
Profesionlais bakalaurs spj:
aprakstt, formult un komunict ar profesiju
saistītus aspektus un tlkas darbbas iespjas,
teortiski analizt ar profesiju saisttus
jautjumus un emt tos vr praks,
strukturt savu tlko mcanos
Akadēmiskais bakalaurs spēj
aprakstīt, formulēt un komunicēt sarežģītas
problēmas un rezultātus,
veikt analīzi, izmantojot zinātniskas metodes,
strukturēt savu tālāko mācīšanos

2.2. Bakalaura profesionālās un
akadēmiskās kompetences
Profesionlais bakalaurs spj:
savas disciplnas ietvaros izmantot un izvrtt metodikas,
demonstrt savas profesijas galveno disciplnu, teoriju,
metodiku un uzskatu izpratni
dokumentt, analizt un izvrtt dadas praktisks pieejas
sav discipln,
izmantot ptjumus un jaunkos sasniegumus savas
praktisks darbbas pilnveidei
Akadēmiskais bakalaurs spēj:
Demonstrēt nozares būtiskāko priekšmetu, teoriju un
jēdzienu izpratni
Savas akadēmiskās disciplīnas robežās izvērtēt un
izvēlēties metodikas,

2.3. Bakalauru praktiskās kompetences
Profesionlais bakalaurs spj:
praks pierdt profesionls iemaas ir gatavs
UZREIZ praktiski veikt profesionlos pienkumus,
pieemt un pamatot sav specilaj kompetences
jom balsttus lmumus,
demonstrt persongo godgumu un darboties
profesionls tikas ietvaros,
strdt kop ar citiem gan sav jom, gan rpus ts
piedalties eksperiment los darbos nozares att stbai.
Akadēmiskais bakalaurs spēj:
analizēt sarežģītus praktiskus jautājumus
profesionālā kontekstā
pieņemt un pamatot praktiskus lēmumus, balstoties
uz savu akadēmisko disciplīnu.

Profesionlais bakalaurs
3. Formālie aspekti
Uzemanas nosacjumi: Visprj vidj vai attiecga
virziena arodizgltba
180-240 ECTS kredtp., (parasti 210 ECTS kredtp) .
Tlks izgltbas iespjas: Master vai Candidatus
programmas.
Grdu atzst attiecgs nozares ministrija
Akadēmiskais bakalaurs
Uzņemšanas nosacījumi: vidējā izglītība (iespējams, ar
konkrētām prasībām programmai)
Slodze: 180 ECTS kred īti
Tālākas izglītības iespējas : Candidatus un Master
programmas

Eiropas Komisijas kvalifikciju ietvarstruktra
mizgltbai (EQF)
• Attsta ideju par kvalifikciju ietvarstruktru vl
tlk, pievienojot ar zemkus izgltbas lmeus,
• Ietver gan arodizgltbu, gan visprjo vidjo
izgltbu
• Kop 8 lmei
• Visus lmeus jbt iespjamam sasniegt
mizgltbas ce

ES kvalifikāciju ietvarstruktūra mūžizglītībai:
EQF 8 līmeņi
EQF 8 = doktora grds
EQF 7 = maistra grds
EQF 6 = bakalaura grds
EQF 5 = ss augstks izgltbas diploms
1-4. līmenis – dažādas vispārējā un profesionālās
pamata un vidējās izglītības kvalifikācijas
EQF 4
EQF 3
EQF 2
EQF 1

EQF atirbas
• Nav nordti kredtpunktu intervli kvalifikcijas
ieguvei
• Skotnji bija paredzts, ka nebs nacionlo QF,
visas kvalifikcijas saists ar EQF lmeiem

Zinanu saldzinjums EQF lmeos
1 pamatsk vispārīgas pamatzināšanas
2 sa arod. darba vai mcbu jomas btiskks faktu zinanas
3 3 g.
arodizgl..
4 arodizgl.
ar vid.
faktu, principu, procesu un visprjo jdzienu
zinanas darba vai mcbu jom
faktu un teortiskas zinanas darba vai mcbu jomas
plak kontekst
5 koleda visaptveroas, specilas, faktu un teortiskas
zinanas darba vai mcbu jom un o zinanu
robeu apzinans
6 bakal. progresvas zinanas par darba vai mcbu jomu,
kuras ietver teoriju un principu kritisku izpratni
7 maistrs augsti specializtas zinanas, taj skait tdas, kuras
ir radoas domas rezultts un td ir attiecgs darba
vai mcbu jomas zinanu avangard
8 doktors zinanas darba vai mcbu jomas avangarda pas
priekjs pozcijs un dadu jomu saskarn

Prasmju saldzinjums EQF lmeos
1 pamatsk pamata prasmes, kas vajadzīgas, lai veiktu
vienkāršus uzdevumus
2 sa arod. galvens prasmes un iemaas, lai, izmantojot
atbilstou informciju, sekojot vienkriem noteikumiem
un ar vienkriem palgldzekiem
veiktu ikdienas uzdevumus
3 3 g.
arodizgl.
4 arodizgl.
ar vid.
kognitvo un praktiskas dabas prasmju diapazons, lai
veiktu uzdevumus un risintu problmas, izvloties un
izmantojot standarta metodes, palgrkus, materilus un
informciju
kognitvu un praktisku prasmju diapazons, kas sav
darba vai mcbu jom auj rast risinjumus
specifiskiem jautjumiem
5 koleda visaptveros tdu kognitvu prasmju un iemau
diapazons, kas vajadzgas, lai rastu radošus
risinājumus abstraktām problēmām

Prasmju saldzinjums EQF lmeos (2)
5 koleda visaptveros tdu kognitvu prasmju un iemau
diapazons, kas vajadzgas, lai rastu radošus
risinājumus abstraktām problēmām
6 bakalaurs
progresvas prasmes, kas demonstr meistarbu un
novatorismu, kds vajadzgs, lai risintu saretas un
neprognozējamas problēmas specializt darba vai
mcbu jom
7 maistrs spja izmantot specializtas problmu risinanas
prasmes ptniecb un/vai inovcijs, lai radtu jaunas
zinanas
spja izveidot jaunas metodikas,
integrēt dažādu jomu zināšanas
8 doktors visprogresvks prasmes un tehnikas, ieskaitot sintzi
un vrtanu, kas ļauj risināt kritiskas problēmas
pētījumos un/vai inovācijā, k ar esoo zinanu un
profesionls prakses paplainana un prdefinana

Kompetences pa EQF lmeiem
1 pamatsk spja strdt un mcties tie uzraudzb un
strukturt kontekst
2 sa arod. Spja veikt darbu vai mcties tlk,
to darot uzraudzb, bet ar zinmu autonomiju
3 3 g.
arodizgl.
4 arodizgl.
ar vid.
o spja uzemties atbildību par darba vai mcbu
uzdevumu pabeig anu
o spja pielāgot savu darbbu apstkiem
o spja organizēt savas darbbas saska ar
darba vai mcbu vadlnijm kontekstos, kas
parasti ir prognozjami, tau var būt mainīgi
o spja vadīt citu cilvku ikdienas darbu,
uzemoties noteiktu atbildību par darba vai
mcbu vērtēšanu un uzlabo šanu

Kompetences EQF lmeos (spēj...)
5 koleda - veikt vadību un uzraudzību darba un mcbu
kontekstos, kuros var notikt neprognozjamas prmaias
- prraudzt un veidot savu un citu cilvku darbbu
6 bakalaurs
- vadīt saretas tehniskas/ profesionlas darbbas vai
projektus, uzemoties atbildbu par lmumu pieemanu
neprognozējamos darba apstkos
- uzemties indivdu/grupu profesionls attstbas vadbu
7 ma. - vadt un pārveidot sarežģītus un neprognozējamus
darba vai mācību apstākļus, kas prasa jaunas
stratiskas pieejas
- dot ieguldjumu profesionlajs zinans un praks
- veikt personla stratisko rezulttu analzi
8 doktors pardt nozmgu autoritāti, inovāciju, autonomiju,
zinātnisko un profesionālo patstāvību un noturgu
interesi par jaunu ideju un procesu veidoanu darba un
mcbu kontekstu avangard, taj skait ptniecb

EQF 6. lm. (bakalaura) deskript ors:
Z progresvas zinanas par darba vai mcbu jomu,
kuras ietver teoriju un principu kritisku izpratni
P progresvas prasmes, kas demonstr meistarību un
novatorismu, kds vajadzgs, lai risinātu
sarežģītas un neprognozējamas problēmas
specializt darba vai mcbu jom
K vadīt saretas tehniskas/ profesionlas darbbas
vai projektus, uzemoties atbildību par lēmumu
pieņemšanu neprognozējamos darba vai mcbu
apstkos
uzemties atbildību par indivīdu vai grupu
profesionālās attīstības vadību

EQF 7. lmea (maistra) studiju rezultti
Z augsti specializtas zināšanas, taj skait tādas,
kuras ir radošas domas rezultts un td ir
attiecgs darba vai mcbu jomas zināšanu
avangardā
kritiska izpratne par aktulajiem jautjumiem
konkrt jom un dadu jomu saskarē
P spja izmantot specializtas problmu risinanas
prasmes pētniecībā un/vai inovcijs, lai radtu
jaunas zinanas un izveidot jaunas metodikas,
integrēt dažādu jomu zināšanas

Kompetences
7. lmea (maistra) studiju rezultti (2)
• vadt un pārveidot sarežģītus un
neprognozējamus darba vai mācību apstākļus,
kas prasa jaunas st ratiskas pieejas
• dot ieguldījumu profesionālajās zināšanās un
praks un/
• uzemties atbildību par personāla grupu
stratēģisko rezultātu analīzi

EQF 8. lmea (doktora) mcbu rezultti
Z zinanas darba vai mcbu jomas avangarda pašās
priekšējās pozīcijās un dažādu jomu saskarnē
P visprogresvks prasmes un tehnikas, ieskaitot
sintēzi un vērtēšanu, kas auj risināt kritiskas
problēmas pētījumos un/vai inovācijā, k ar esoo
zināšanu un profesionālās prakses paplašināšana
un pārdefinēšana
K pardt nozmgu autoritāti, inovāciju, autonomiju,
zinātnisko un profesionālo patstāvību un noturgu
interesi par jaunu ideju un procesu veidoanu darba
un mcbu kontekstu avangard, taj skait
ptniecb

EAIT (Boloņas)
EQF (ES)
Ietvarstrukt. paredzta augstkajai izgl. mizgltbai
Deskriptori Dublinas EQF
Nacionls
ietvarstruktras
ar Eiropas ietvarstrukt.
saskao
j
nacionlo
ietvarstruktru
(n)
katru atseviu
kvalifikciju
Kvalifikcijas apraksta
ar: Lmeni j, 4 lmei j, 8 lmei
Studiju rezulttiem j j
Profilu j/n (izvlas valsts) n
Studiju apjomu j n
Saistba ar formlo
izgltbas sist.
j
nav obligti

Blma taksonomija
6. Izvērtēšana
pretstatt, saldzint, izvrtt, apaubt, kritizt
5. Sintēze
integrt, kombint, apvienot, projektt, diskutt par
4. Analīze
atirt, attiecint, izvlties, saldzint, izskaidrot
3. Pielietošana
lietot, atrisint, aprint, paredzt, prbaudt
2. Izpratne
interprett, paredzt, apspriest, kopsavilkt, iztulkot
1. Zināšanas
atpazt, defint, aprakstt, apzmt, uzskaitt, nosaukt, organizt

Lmeu deskriptori Eiropas augst ks izgltbas
telpas kvalifikciju ietvarstruktr
Izmanto t.s. Dublinas deskriptorus, kuri kvalif ikciju
lmeus apraksta pc sekojom kategorijm (apvienojot
vairkus Blma taksonomijas lmeus):
¨ Zinanas un izpratne
¨ Zinanu un izpratnes pielieto ana
¨ Spriestspja (ietver zinanu interpret anu, analzi,
sintzi un novrtanu)
¨ Komunikcija
¨ Tlks mcans spja

Rektoru Padomes izveidot darba grupa
Prieksdtjs:
A. Rauhvargers, RP enerlsekretrs
Dalbnieki:
• J. Krmi, LU prorektors,
• U. Sukovskis, RT U prorektors,
• J. Vtra, AIP prieksdtjs,
• J. Kopitovs, TSI Rektors
• V. Daukste, ViA rektore
• B. Ramia, AIC direktore,
• G. Rvalde, M. Strads IZM,
• I. Kiukucne, LDDK,
• I. Saknte, LSA

Rektoru Padomes izveidot darba grupa
Balstoties uz
• 2005. gad izstrdtajiem LV ciklu deskriptoriem
• Augstks izgltbas likuma projekta nost dnm
• 2005-2009. gad Eirop uzkrto pieredzi
Izveidot ciklu deskriptorus, kuri:
¨ ietver vienu grdu veidu katr lmen bez daljuma
akadmiskaj un profesionlaj
¨ ir saska ar Eiropas Augst ks izgltbas telpas
(Boloas) kvalifikciju ietvarstrukt ru
¨ ir saska ar Eiropas kvalif ikciju ietvarstrukt ru
mizgltbai

Deskriptors = Cikla noslguma prasbu apraksts
Cikla noslguma prasbu apraksti ir struktur ti
pc sekojom kategorijm:
¨ [raksturojums] - nav prasbu - apraksta sastvdaa
¨ zinanas un izpratne
¨ spja pielietot zinanas
¨ analze, sintze, novrtana
¨ komunikcija
¨ visprjs prasmes (t.sk. tlka mcans)
¨ [Formlie aspekti] - nav prasbu apraksta sastvdaa
Šis iedalījums pats par sevi nav b ūtisks, tas tikai pal īdz
loģiski strukturēt prasību aprakstu, atvieglo darbu, veidojot
programmu konkrētas kvalifikācijas ieguvei un uz sver tā
saistību ar Blūma taksonomiju

Koledžas kvalifikācija
(EKI 5.līmenis)
Spēj: parādīt
vispusīgas un
specializētas
attiecīgajai
profesionālajai
jomai atbilstošas
faktu, teoriju,
likumsakarību un
tehnoloģiju
zināšanas un
izpratni
Bakalaurs
(EKI 6. līmenis)
Spēj: parādīt
attiecīgajai zinātnei
vai profesijai
raksturīgās pamata
un specializētas
zināšanas un šo
zināšanu kritisku
izpratni, tajā skaitā
daļai zināšanu
iesniedzoties
attiecīgās zinātnes
vai profesijas
augstākajos
sasniegumos
parādīt attiecīgās
zinātnes vai
profesionālās jomas
svarīgāko jēdzienu
un likumsakarību
izpratni
Maģistrs
(EKI 7. līmenis)
Spēj: parādīt
padziļinātas vai
paplašinātas
zināšanas un
izpratni, daļa no
kurām ir attiecīgās
zinātnes vai
profesionālās jomas
avangardā un kuras
nodrošina pamatu
radošai domāšanai
vai pētniecībai, tajā
skaitā darbojoties
dažādu jomu
saskarē
Doktors
(EKI 8. līmenis)
Spēj: parādīt, ka
pārzina un izprot
aktuālākās
zinātniskās teorijas
un atziņas, pārvalda
pētniecības
metodoloģiju un
mūsdienu
pētniecības
metodes attiecīgajā
zinātnes nozarē vai
profesionālajā jomā
un dažādu jomu
saskarē
zināšanas un izpratne

Maģistrs (EKI 7. līmenis) Papildus bakalaura kompetencēm maģistrs spēj:
Kom. Analīze sintēze, nov. Pieliet Zin./izpr
parādīt padziļinātas vai paplašinātas zināšanas un izpratni, daļa no kurām ir
attiecīgās zinātnes vai profesionālās jomas avangardā un kuras nodrošina pamatu
radošai domāšanai vai pētniecībai, tajā skaitā darbojoties dažādu jomu saskarē
patstāvīgi pielietot teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes, lai veiktu
pētniecisku vai māksliniecisku darbību, vai augsti kvalificētas profes. funkcijas
· patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas zinātn.un profes. problēmas
· pamatot lēmumus, un, ja nepieciešams, veikt papildus analīzi,
· integrēt dažādu jomu zināšanas,
· dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā, pētniecības vai profesionālās darbības
metožu attīstībā
· parādīt izpratni un ētisko atbildību par zinātnes rezultātu vai profesionālās
darbības iespējamo ietekmi uz vidi un sabiedrību
argumentēti izskaidrot un diskutēt par sarežģītiem vai sistēmiskiem savas zinātnes
vai profesionālās jomas aspektiem gan ar speciālistiem, gan nespeciālistiem
Visp.
· patstāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi un specializāciju
· uzņemties atbildību par personāla grupu darba rezultātiem un to analīzi
· veikt uzņēmējdarbību, inovācijas attiecīgajā zinātnē vai profesijā
· veikt darbu, pētniecību vai tālāku mācīšanos sarežģītos un neprognozējamos
apstākļos un, ja nepieciešams, tos pārveidot, lietojot jaunas pieejas

Pareizjais statuss un nkotnes plni
• Statuss: Rektoru padomes un Augstks izgltbas
padomes apstiprints
• Ja Latvijas kvalifikciju atbilstba EKI tiek oficili
apstiprinta MK noteikumos, ir rekomendcija, k
programmm o atbilstbu sasniegt.
• Pieemot jaunu likumu, bs jveido Augstks
izgltbas standarts, premot dokumenta
saturu.

K ms to lietosim augstskols?
• Tas jkst par pamatu programmu veidoan
katra programma jmr t, lai t atbilstu
attiecg cikla prasbu aprakstam.

Secinjums
• Ievieot ietvarstruktru augstkajai izgltbai
un to sertificjot ar EAIT aptveroo struktru
ms vienlaikus bsim izpildjui EQF prasbas
4.-8. lmea kvalifikcijm

Paldies par uzman ību!
• 22. oktobra konference par kvalifikciju ietvartsruktrm
http://www.rektorupadome.lv/qf _rpl/
• Dublinas deskriptori
www.aic.lv/bolona/ Bologna/Bergen_conf /Reports/EQFrepor
t.pdf 66.-69.lpp
• EQF deskriptori
http://ec.europa.eu/education/policies/educ/eqf/eqf08_en.pd
f 12-14.lpp (AnnexII)
• Ciklu deskriptori Latvijai
http://www.rektorupadome.lv/qf _rpl/qf/20090924_LV_deskr
_fin%20.pdf