MÄjokÄ¼u energoauditi - 2008 - RÄ«gas enerÄ£Ätikas aÄ£entÅ«ra

Mājokļu 

Energoauditi - 2008 

Rīga, 2009

Mājokļu energoauditi - 2008 

Saturs 

Ievads ............................................................................................................................................. 3 

1. 21 māja Rīgā, kurai ar pašvaldības atbalstu veikts energoaudits 2008.g............................ 4 

2. Projekta “Mājokļu energoauditi - 2008” ietvaros auditēto ēku vispārējais raksturojums 5 

3. Rīgas dzīvojamā fonda, pašvaldības apsaimniekojamā dzīvojamā fonda vispārējs 

raksturojums energoapgādes un enerģijas patēriņa kontekstā................................................ 6 

4. Rīgas enerģētikas aģentūras iniciatīvas mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai ..... 8 

5. Rīgas dzīvojamo ēku energoefektivitātes pirmsaudita vērtējums........................................ 9 

6. Auditēto ēku 5 gadu esošais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš un ēku izvietojums 

apkaimē........................................................................................................................................ 11 

7. Projekta “Mājokļu energoauditi -2008” ietvaros veikto 21 ēkas energoauditu rezultāti 32 

Secinājumi ................................................................................................................................... 39 

Izmantotā literatūra.................................................................................................................... 40 

Attēls 1: Māju pilnvaroto pārstāvju iepazīstināšana ar 

energoauditora iesniegtajām atskaitēm 

Rīgas enerģētikas aģentūra, Rīga 2009 2


Ievads 

Brošūra „Mājokļu energoauditi - 2008” sagatavota kā atskaite RPA „Rīgas enerģētikas 

aģentūra” (REA) dalībai ES Ilgtspējīgas enerģētikas kampaņas 2005.-2008.g. skatē-konkursā 

2008.g. ar tēmu „Energy Audits of Dwellings – 2008”. 

Līdz 2008. gadam Rīgas pašvaldība nav piedalījusies ar atbalsta pasākumiem 

iedzīvotājiem māju siltināšanā, jo šādu darbību nepieļāva spēkā esošie tiesību akti. 2008.g. vidū 

tika veiktas izmaiņas likumdošanā, kas deva iespēju veikt atbalsta pasākumus gan valsts līmenī, 

gan arī pašvaldībās finansiālo iespēju robežās. Pēc REA ierosinājuma tika izveidots projekts 

„Mājokļu energoauditi – 2008” (RRPVS ID 1961-2525), kam finansējumu 20 dzīvojamo māju 

energoauditu veikšanai Rīgas dome piešķīra 10.000 Ls apjomā no Rīgas pilsētas attīstības fonda. 

Ņemot vērā, ka valstī vēl nebija pieņemti reglamentējošie dokumenti energoauditu veikšanai, 

REA pārņēma gan valsts „Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras” (BEMA) (izveidota 

2008. gadā uz valsts „Mājokļu aģentūras” bāzes) pieredzi energoauditu organizēšanā, gan 

nolikumu dokumentus, tos adaptējot pašvaldības apstākļiem. Atbilstoši projekta noteikumiem, 

energoauditi 21 dzīvojamai mājai tika paveikti līdz 2008.g. nogalei. Lai nodrošinātu projekta 

realizācijas caurspīdīgumu un atbilstību sabiedrības interesēm, ar Rīgas domes Prezidija lēmumu 

tika apstiprināta Projekta vadības grupa 7 cilvēku sastāvā, kurā bija iekļauti gan 2 Rīgas domes 

deputāti, gan Rīgas domes atbilstošo iestāžu un valsts aģentūras BEMA pārstāvji. Energoaudita 

gaitas atspoguļošanai tika izveidota atsevišķa REA interneta vietne http://energoauditi.rea.riga.lv 

(apmeklējuši 723 interesenti). 

Atbilstoši situācijai likumdošanā, līdz 2008. gadam pilsētā no vairāk kā 5000 privatizēto 

daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaita tikai 2 mājas ar Vācijas atbalstu bija siltinātas. Pilsētā 

praktiski dzīvojamo māju siltināšanas process vēl nebija uzsākts. REA iniciatīvas, kuru starpā 

jāmin REA pirmsaudita ēku energoefektivitātes (3660 ēkām) novērtējums, REA 3 informācijas 

lapu sagatavošana un izplatīšana iedzīvotājiem (>3000 eks.), REA interneta vietnes 

http://www.rea.riga.lv izveidošana (apmeklējuši 3692 interesenti), 4 elektronisko žurnālu „REA 

vēstnesis” izdošana, 13 raksti specializētos žurnālos, 9 prezentācijas semināros, konferencēs un 

forumos, kā arī izdotās preses relīzes un intervijas masu medijos, ir devušas pozitīvu rezultātu un 

aktivizējušas māju siltināšanas procesu pilsētā, kur jau minētajām divām mājām 2008.g. pēc pašu 

iedzīvotāju iniciatīvas ir piepulcējušās vēl četras. REA prognozē, ka plaši māju siltināšanas darbi 

ritēs 2009.g. 

Brošūras analītisko materiālu pēc energoauditu atskaitēm, statistikas datiem un citiem 

informācijas avotiem sagatavoja Juris Golunovs. Izmantotas Jura Golunova uzņemtās 

fotogrāfijas. Brošūras vāks un materiālu redakcionālais noformējums – Rihards Baufals un Maija 

Rubīna. 



1. 21 māja Rīgā, kurai ar pašvaldības atbalstu veikts energoaudits 2008.g. 

1.tabula. 

N.p. 

k. 

Adrese 

Izmantojamā 

platība 

(kopējā ēkas 

platība) 

1. Zemgaļu ielā 21 550 

(616) 

2. Vangažu ielā 28 3394,3 

(4405) 

3. Dzirciema ielā 69 1918,34 

(2440,2) 

4. Kurzemes prospektā 26 3368 

(4625) 

5. A.Deglava ielā 104 9581 

(12365) 

6. Vidzemes alejā 7 3335,9 

(4322,4) 

7. Rušonu ielā 24, korpuss 1 3026,7 

(4860,7) 

8. Alojas ielā 2 1775,3 

(2276,9) 

9. Vecā Jūrmalas gatvē 1 3407 

korpuss 2 

(4745) 

10. Maskavas ielā 254 2958,2 

korpuss 6 

(3720,9) 

11. Baznīcas ielā 41/43 3674,1 

(4720,8) 

12. Kuldīgas ielā 15 3951 

(5287,8) 

13. Vidzemes alejā 5 3343 

(4333) 

14. Krišjāņa Valdemāra ielā 94 7059,2 

(9101,7) 

15. Brīvības gatvē 352 3012,3 

(4112,7) 

16. Vecmīlgrāvja 5. līnijā 10 443,9 

(479) 

17. Dārza ielā 52 2818 

(4072) 

18. Baltā ielā 22 

3302,5 

korpuss 1 

(4261,4) 

19. Lubānas ielā 137 2639,8 

(3332,1) 

20. Firsa Sadovņikova ielā 21 5902 

(8752,78) 

21. Anniņmuižas bulvārī 46 3965,7 

(4809,7) 

m² 

Kapitālieguldījumi 

Ls 

Viena 

kvadrātmetra 

izmaksas 

Ls/m² 

Esošā 

energoefektivitāte 

apkurei 

kWh/m² 

(stand. 

gads) 

Jaunā 

energoefektivitāte 

apkurei 

k(Wh/m² 

(stand. 

gads) 

Ietaupījums 

33.000 60,00 211 83 60,7 

193.900 57,13 175 80 54,3 

90.300 47,07 172 75 56,4 

182.600 54,04 155 42 72,9 

464.700 48,50 150 57 62,0 

184.400 55,28 180 80 55,6 

113.600 37,53 151 49 67,5 

100.130 56,40 202 62 69,3 

193.200 56,71 140 33 76,4 

144.100 48,71 114 41 64,0 

196.700 53,54 154 55 64,3 

199.900 50,59 143 60 58,0 

192.500 57,58 165 67 59,4 

415.700 58,89 126 59 53,2 

137.500 45,65 135 62 54,1 

28.040 63,17 148 40 73,0 

105.600 37,47 125 66 47,2 

138.130 41,83 118 48 59,4 

128.600 48,72 146 60 58,9 

245.200 41,54 125 48 61,6 

146.000 36,82 130 55 57,7 

% 



2. Projekta “Mājokļu energoauditi - 2008” ietvaros auditēto ēku vispārējais 

raksturojums 

Energoauditi tika veikti 21 daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā, kuru ģeogrāfiskās atrašanās 

vietas parādītas kartē (skatīt Attēlu 2.) 

Attēls 2. 2008.gadā auditēto ēku ģeogrāfiskās atrašanās vietas ( ) 

Ēkas atrodas sekojošos Rīgas pilsētas administratīvajos rajonos un priekšpilsētās: 

Kurzemes (7 ēkas), Ziemeļu (1 ēka), Latgales (5 ēkas), Vidzemes (8 ēkas). 4 ēkas atrodas Rīgas 

centrālajā daļā, bet pārējās ir uzceltas daudzstāvu dzīvojamos rajonos - tipveida daudzstāvu ēku 

un sabiedrisko ēku mikrorajonos, kas Rīgā tika intensīvi būvēti laika posmā no 1950.gadu 

sākuma līdz pat 1990.gadam. Vecākā no ēkām ir uzbūvēta 1956.gadā, bet jaunākā –1992.gadā. 

Auditēto ēku ārsienu konstruktīvais izpildījums ir sekojošs: 

• Silikātķieģeļu, kā arī mālu ķieģeļu mūra ārsienas (6 ēkas), 

• Ķieģeļu mūra nesošās sienas un vieglbetona lielpaneļu garensienas (9 ēkas), 

• Saliekamā dzelzsbetona nesošās konstrukcijas un saliekamā vieglbetona lielpaneļu 

ārsienas (6 ēkas). 

Ēku augstums ir robežās no 2 līdz 12 stāviem. 

Attēls 3. Apsekotās 21 ēkas skaita struktūra atkarībā no stāvu skaita: 

29% 

14% 

19% 

38% 

< 5 stāviem 

5 - 9 stāvi 

9 stāvi 

>9 stāviem 

References grupas ēku lielumu raksturo dzīvokļu skaits – vidēji 66 dzīvokļi uz ēku 

(mazākā ir 4 dzīvokļu un lielākā - 104 dzīvokļu ēka). Dzīvokļu lietderīgās platības vidējā vērtība 

58,3 m²/dzīvokli. Atsevišķās dzīvojamās ēkās ir izbūvētas arī apkurināmas nedzīvojamās telpas 

veikaliem un birojiem. Ēku apkurināmās platības vidējā vērtība ir 3496,5 m²/ēku un variē ēku 

grupā no 434 līdz 9581m². 



3. Rīgas dzīvojamā fonda, pašvaldības apsaimniekojamā dzīvojamā fonda 

vispārējs raksturojums energoapgādes un enerģijas patēriņa kontekstā 

2007.gada beigās Rīgas dzīvojamā fonda kopējā platība sasniedza 17 926 500 m² un 

mājsaimniecību skaits – 323 054 (LR Centrālās statistikas pārvaldes dati). Rīgas mājokļu sektora 

attīstību pēdējos četros gados raksturojošais dzīvojamā fonda kopējās platības un mājsaimniecību 

skaita vidējais pieaugums gadā - 2% un attiecīgi 1,7% gadā (skatīt grafikus Attēlā 4). 

Attēls 4. Rīgas dzīvojamā fonda kopējās platības (m²) un mājsaimniecību skaita (gab.) izmaiņu 

dinamika pēdējos gados. 

m2 

20000000 

15000000 

10000000 

5000000 

0 

2003. 

2004. 

2005. 

2006. 

2007. 

gab. 

400000 

300000 

200000 

100000 

0 

2003. 

2004. 

2005. 

2006. 

2007. 

Apmēram 6 % no Rīgas dzīvojamā fonda ir 1 un 2 dzīvokļu dzīvojamās mājas. Atlikušie 

94 % ir 3 un vairāk dzīvokļu dzīvojamās mājas. Lielākā daļa Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamo 

ēku ir celtas pēc kara (1950. līdz 1990.). Līdz 1970. gadam būvēja galvenokārt silikātu ķieģeļu 

ēkas ar lēzeniem četrslīpju vai divslīpju jumtiem, ar un bez balkoniem un ar stāvu skaitu no 2 

līdz 5. Lielpaneļu dzīvojamo ēku būvniecība Rīgā sākās ar 1960.gadu un jaukta tipa lielpaneļu – 

ķieģeļu ēkas ar 1970. gadu. Lielpaneļu ēku dzīvojamie rajoni ir izveidoti lokā ap pilsētas 

vēsturisko centru abās Daugavas pusēs, lielākoties agrāk neapbūvētās teritorijās vai agrākajos 

mazstāvu apbūves rajonos. Tuvu pilsētas centram ir sastopamas ķieģeļu un jaukta tipa 

daudzstāvu ēkas, pašā centrā – pārsvarā arhitektoniski kvalitatīvas individuālu projektu ēkas. 

Ēku tipveida sērijas ir aprakstītas dažādos Latvijā iepriekšējos gados veiktos pētījumos. 

Pamatā sērijas numurs noteica atšķirības dzīvokļu plānojumā, bet tās tika projektētas saskaņā ar 

tā laika būvnormatīvu prasībām, kuras laika gaitā nepiedzīvoja radikālas izmaiņas. Toties tajos 

gados uzbūvēto ēku kvalitāte ir atšķirīga – par to liecina arī vienas sērijas dažādu ēku bieži vien 

atšķirīgie siltumenerģijas patēriņi mūsdienās. 

Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku enerģijas patēriņa struktūrā dominē siltumenerģija 

apkurei un karstā ūdens sagatavošanai – kopā 86% un tā satur vislielāko mājokļu 

energoefektivitātes paaugstināšanas potenciālu. Atlikušie 14% mājokļu enerģijas patēriņa bilancē 

sadalās starp elektroenerģiju (apmēram 10%) un dabas gāzi virtuvēm (apmēram 4%). 

Rīgas siltumapgādē dominē AS “Rīgas siltums”, kuras 49% akciju pieder Rīgas 

pašvaldībai. AS “Rīgas siltums” pārvada, ražo un piegādā patērētājiem ¾ no Rīgai 

nepieciešamās siltumenerģijas. Centralizētās siltumapgādes (CSA) sistēmas patērētāji saņem 

siltumenerģiju kopumā no 8158 individuālajiem siltuma mezgliem (ISM). Modernizēto ISM 

skaits 2008.gadā sasniedza 8022 jeb 98,3% no kopējā siltummezglu skaita. Siltumpārvades ārējā 

sistēma ir divcauruļu, un automātiskie ēku siltuma mezgli ir ar neatkarīgo pieslēgumu. Visi 

patērētāji pilsētā norēķinās par patērēto siltumu pēc siltumskaitītāju rādījumiem. 



Attēls 5. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas siltumapgādes sistēmas pieslēguma piemērs. 

Avots: AS „Rīgas Siltums” 

2. tabula. Rīgas pašvaldības apsaimniekošanā esošo 5104 ēku kopplatība pirms ēku pārņemšanas 

(RD Komunālā departamenta 2007.g. dati) bija 8 660 815 m². 

Dzīvojamā platība 

mājā 

Māju skaits 

gab. 

Kopplatība 

m² 

Vidējā dzīvojamā 

platība 

m² 

> 2000 1869 6 779 373 3627,3 

500 - 2000 1253 1 294 355 1033,0 

< 500 1120 284 917 254,2 

Sanitārām prasībām 862 302 170 350,5 

neatbilstoša 

Kopā 5104 8 660 815 

3660 no šīm pašvaldības apsaimniekotajām ēkām ir centralizētās siltumapgādes (AS “Rīgas 

siltums”) patērētāji. Vairāk kā 90% no Rīgas pašvaldības apsaimniekotā dzīvojamā fonda atrodas 

pēckara laikā būvētajos dzīvojamo māju mikrorajonos ārpus Rīgas centra (skatīt Attēlu 6 ). 



Attēls 6. Pašvaldības apsaimniekoto dzīvojamo ēku (CSA patērētāju) apkurināmo platību 

izvietojums Rīgā. 

Gandrīz visi dzīvokļi pašvaldības privatizācijai pakļautajās mājās ir privatizēti, bet ēku 

pārvaldīšanas pārņemšana dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā līdz šim attīstījās lēni: 2008.g. 

februārī Rīgā bija 142 pārņemtas ēkas. Tomēr vēlāk dzīvokļu īpašnieku aktivitāte pieauga un 

2008.gada beigās pārņemto māju skaits pārsniedza jau sešus simtus. Šis dzīvokļu īpašnieku 

aktivitātes kāpums pērn sakrita ar Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) publiskoto iniciatīvu 

pašvaldības atbalstam pārņemto mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanā. 

4. Rīgas enerģētikas aģentūras iniciatīvas mājokļu energoefektivitātes 

paaugstināšanai 

REA iniciatīva ietvēra priekšlikumu konkrētam pašvaldības līdzfinansējumam māju 

energoauditiem un renovācijai. Līdz 2008. gada maijam tika izstrādāts Rīgas domes projekta 

priekšlikums, kurš jūlija sākumā tika apstiprināts – “Mājokļu energoauditi - 2008” (reģistrācija 

RR PVS ID 1961-2525) – par 20 ēku Rīgas pašvaldības līdzfinansētu energoauditu veikšanu 

2008.gadā. Projekta realizācijas gaitā notika gan ēku atlase – konkurss, gan energoauditoru 

pakalpojumu atlases iepirkuma procedūra. Pieejamais pašvaldības līdzfinansējums ļāva oktobra 

mēnesī noslēgt līgumu ar iepirkumā uzvarējušo firmu (SIA „VEK”) par energoaudita izpildi 21 

daudzdzīvokļu ēkā līdz līgumā noteiktajam termiņam - 2008.gada 15.decembrim. 

Iedzīvotāju informēšanai sagatavotais materiāls 3 informācijas lapu veidā drukātā 

formātā tika izplatīts vairāk kā 3000 eksemplāros. Elektroniskā formātā informācija bija 

pieejama divās REA interneta vietnēs, kuras gada laikā apmeklēja kopā 4415 apmeklētāji. 



Rīgas enerģētikas aģentūras priekšlikumi tika izstrādāti, pamatojoties uz esošā 

pašvaldības apsaimniekotā dzīvojamā fonda energoefektivitātes vērtējumu, kurš sākotnēji tika 

veikts 2008.gada sākumā, īstenojot klasiskās energovadības pirmo posmu: datu apkopšanu par 

ēku platībām, enerģijas patēriņiem, indikatoru aprēķinu pašvaldības apsaimniekotā dzīvojamā 

fonda ēkām un novērtējot dzīvojamā fonda energoefektivitāti kopumā un - vajadzības gadījumā - 

atsevišķu ēku enerģijas ietaupījumu potenciālu, pamatojoties uz jau realizēto pilotprojektu 

rezultātiem (skatīt Attēlu 7). 

Attēls 7. Divu renovēto ēku enerģijas patēriņa indikatori. 

Pārskati par REA veikto darbu energoauditu organizēšanā tika publicēti gan interneta 

vidē, gan specializētajos preses izdevumos, kā arī prezentēti semināros. 

5. Rīgas dzīvojamo ēku energoefektivitātes pirmsaudita vērtējums 

Rīgas enerģētikas aģentūra sadarbībā ar AS „Rīgas siltums” izveidoja datu bāzi par 3660 

pašvaldības apsaimniekošanā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku īpatnējiem siltumenerģijas 

patēriņiem pēdējos piecos gados, lai veiktu bāzē ietvertā dzīvojamā fonda energoefektivitātes 

salīdzinājumu, novērtētu energoefektivitātes paaugstināšanas potenciālu, rosinātu pašvaldības 

finanšu atbalsta instrumentus iedzīvotājiem, kā arī ar mērķi iedzīvotājus informēt par 

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu nepieciešamību. 

Ēku enerģijas patēriņa indikatoru piesaiste ēku kvartālu plāniem (ĢIS izveide) atvieglo 

apkaimju ēku energoefektivitātes salīdzinājumu konkrētu energoauditu plānošanai un veikšanai. 

Pašvaldības apsaimniekotā dzīvojamā fonda ēku enerģijas patēriņa indikatoru 5 gadu vidējās 

skaitliskās vērtības atsevišķās Rīgas teritorijās ir sekojošas (skatīt Attēlu 8): 



Attēls 8. Pilsētas rajoniem raksturīgie siltumenerģijas patēriņa indikatori (kWh/m² gadā) 

Rīgas pašvaldības apsaimniekoto dzīvojamo ēku (CSA patērētāju) enerģijas patēriņa 

indikatora vidējā vērtība 5 gadu pārskata periodā bija 212 kWh/ m² gadā. 

Attēls 9. Individuālais siltuma mezgls dzīvojamā mājā 



Grafikā (skatīt Attēlu 10) ir apkopoti 21 ēkas faktiskie īpatnējie siltumenerģijas patēriņi 

gadā (kopā apkurei un karstam ūdenim) – attiecināti uz apkurināmās platības vienību (kWh/m2), 

atkarībā no ēku vecuma. 

Attēls 10. Auditēto ēku īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei un karstā ūdens sagatavošanai 

gadā atkarībā no ēku vecuma. 

300 

250 

200 

kWh/m2 

150 

100 

50 

0 

0 10 20 30 40 50 60 

Ēkas vecums (gadi) 

No 21 ēkas pirmsaudita energoefektivitātes novērtējuma izriet sekojošais: 

• Energoauditēto ēku apkaimēs daudzdzīvokļu dzīvojamo namu apbūvē dominē vismaz 

divu atšķirīga ēku tipu līdzāspastāvēšana attiecīgajā rajonā, izņemot Vecmīlgrāvja 

5.līnijas un Vangažu ielas 28 rajonus, kuros katrā ir būvētas vienāda tipa ēkas. 

• Ēku īpatnējie siltumenerģijas patēriņi apkurei un karstā ūdens sagatavošanai auditēto ēku 

apkaimēs kopumā ir līdzvērtīgi vienāda tipa ēkām, izņemot gadījumus, kad ēkās ir 

acīmredzami iepriekš veikti daļējas siltināšanas pasākumi. 

6. Auditēto ēku 5 gadu esošais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš un ēku 

izvietojums apkaimē 



5 gadu vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš (kWh/m² gadā) projektā „Mājokļu energoauditi - 2008” iesaistīto ēku apkaimēs 

(Kuldīgas iela 15) 




(Alojas iela 2) 




(Anniņmuižas bulvāris 46) 




(Baltā iela 22/1) 




(Baznīcas ielā 41/43) 




(Brīvības gatve 352) 




(Dārza iela 52) 




(A.Deglava iela 104) 




(Dzirciema iela 69) 




(Firsa Sadovņikova iela 21) 




(Zemgaļu iela 21) 




(Kurzemes prospekts 26) 




(Lubānas iela 137) 




(Maskavas iela 254/6) 




(Rušonu iela 24/1) 




(K.Valdemāra iela 94) 




(Vangažu iela 28) 




(Vecā Jūrmalas gatve 1/2) 




(Vecmīlgrāvja 5. līnija 10) 




(Vidzemes aleja 5 un Vidzemes aleja 7) 



7. Projekta “Mājokļu energoauditi -2008” ietvaros veikto 21 ēkas 

energoauditu rezultāti 

21 auditētās ēkas esošā un prognozētā – pēc uzlabojumu priekšlikumu ieviešanas - 

energoefektivitāte. 

3.tabula. 21 ēkas energoefektivitātes novērtējums (2.kolona) un prognoze pēc ieteikto 

uzlabojumu ieviešanas saskaņā ar energoauditu atskaitēm. 

Īpatnējais 

siltumpatēriņš, 

kWh/m 2 /gadā 

Esošā situācija, 

standartizētais 

siltumpatēriņš 

kWh/m 2 /gadā* 

Prognoze pēc 

kompleksas 

energoefektivitātes 

pasākumu 

ieviešanas, 

kWh/m 2 /gadā 

270 

Ēku esošās energoefektivitātes rādītājs (skatīt vidējo kolonu tabulā) - standartizētais 

siltumpatēriņš (kWh/m 2 /gadā) apkures vajadzībām - energoauditu procesā ir noteikts, 

pamatojoties uz ēku iekštelpu vidējām temperatūrām un apkures sezonu garumu un vidējo 

ārgaisa temperatūru, pārrēķinot faktisko enerģijas patēriņu apkurei uz energoaudita atskaites 

formā definēto standarta gadu (203 dienas, 18°C iekštelpu un 0°C āra gaisa temperatūru). 

Ēku esošās energoefektivitātes rādītājs auditētajām ēkām bija robežās no 114 kWh/m 2 /gadā 

līdz 211 kWh/m 2 /gadā un 21 ēkai vidēji sastādīja 150,7 kWh/m 2 /gadā. 

Prognozētā standartizētā siltumpatēriņa (kWh/m 2 /gadā) vidējā vērtība 21 ēkai kopumā 

sastādīja 58,2 kWh/m 2 /gadā (aprēķinātais vidējais ietaupījums 92,5 kWh/m 2 /gadā vai 61,4 %. 



Attēls 11. Auditēto ēku skaita sadalījums pa grupām (grupā 181 – 195 ēku nav) atkarībā no 

energoauditā noteiktā energoefektivitātes indikatora – standartizētā siltumpatēriņa. 

25,0 

20,0 

15,0 

% 

10,0 

5,0 

0,0 

106-120 

121 -135 

136-150 

151-165 

166-180 

196-225 

Attēls 12. Auditēto ēku standartizētais siltumenerģijas patēriņš (kWh/m 2 /gadā) apkurei atkarībā no 

ēku apkurināmās platības (m 2 ), ēku izvietojums grafikā ir apkurināmās platības augošā secībā. 

Četrām no auditētajām ēkām iepriekšējos gados ir veikti atsevišķi energoefektivitātes 

paaugstināšanas pasākumi. Tas arī atspoguļojas ēku enerģijas patēriņā (skatīt Attēlu 12). 

Pēc energoauditu rezultātiem karstā ūdens sagatavošanai patērētās enerģijas īpatsvars 

enerģijas patēriņa bilancē dažādām ēkām ir robežās no 14,9 % līdz 36,4 % un 20 ēkām (vienai 

pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados celtai ēkai nav karstā ūdens sagatavošanas mezgla) 

vidējā vērtība sastāda 60 kWh/m² gadā. 

Visu auditēto ēku (21gab.) summārā siltumenerģijas patēriņa izmaiņu dinamika 5 gados 

kopumā atbilst klimata izmaiņu dinamikai (grādu dienu skaits) apkures sezonās (skatīt Attēlu 

13).Tas apliecina gan patērētāju siltummezglu apkures regulēšanas automātikas darbības 

kvalitāti, gan karstā ūdens lietošanas paradumu pastāvību auditēto ēku grupā kopumā. 



Attēls 13. 21 ēkas siltumenerģijas patēriņš apkurei un kopā, kā arī attiecīgās apkures sezonas 

grādu dienu skaits Rīgā references perioda 5 gados 

MWh (apkure) MWh (kopā) Grādu dienas 

20000 

18000 

16000 

14000 

12000 

10000 

8000 

6000 

4000 

2000 

0 

2002/2003 2003/2004 2004/2005 2005/2006 2006/2007 

Sekojošajos attēlos detalizētāk ir parādīta enerģijas patēriņa dinamika ēku grupai ar relatīvi 

augstu īpatnējo siltumpatēriņu. 

Attēlu kopa 14. Šeit redzamie ēku siltumenerģijas gada patēriņa grafiki ilustrē enerģijas 

pieprasījuma atšķirības un izmaiņas gan apkures, gan karstā ūdens vajadzībām energoauditētajās 

piecu līdzīgas konstrukcijas 12 stāvu un 71 dzīvokļa ēkās. 



Energoauditēto 21 ēkas energoefektivitātes uzlabojumu priekšlikumu tehniski – 

ekonomiskais raksturojums. 



4. tabula Projekta „Mājokļu energoauditi -2008” ietvaros izstrādāto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu tehniski – ekonomiskie 

rādītāji 

N.p.k. 

Adrese 

Investīcijas 

Apkurināmā 

platība 

Plānotais ietaupījums 

Investīcijas 

attiecībā pret 

ietaupāmo 

enerģiju 

Atmaksāšanās 

laiks 

Ls m² MWh Ls Ls/MWh Gadi 

1 Krišjāņa Valdemāra ielā 94, Rīga 415700 7059,2 473 21553 879 19 

2 Maskavas ielā 254 korpuss 6, Rīga 144100 2958 216 9840 667 15 

3 Dārza ielā 52, Rīga 105600 2818 166 7577 635 14 

4 Brīvības gatvē 352, Rīga 137500 3012,3 220 10021 625 14 

5 Kuldīgas ielā 15, Rīga 199900 3951 328 14944 610 13 

6 Vangažu ielā 28, Rīga 193900 3394,3 323 14694 601 13 

7 Baltā ielā 22 korpuss 1, Rīga 138180 3302,5 231 10535 598 13 

8 Vidzemes alejā 5, Rīga 192500 3343 328 14929 588 13 

9 Vecmīlgrāvja 5. līnijā 10 28040 443,9 48 2185 585 13 

10 Lubānas ielā 137, Rīga 128600 2639,8 227 10345 566 12 

11 Vidzemes alejā 7, Rīga 184400 3335,85 334 15201 553 12 

12 Baznīcas ielā 41/43, Rīga 196700 3674,1 364 16575 541 12 

13 Firsa Sadovņikova ielā 21, Rīga 245200 5902 454 20709 540 12 

14 Vecā Jūrmalas gatvē 1 korpuss 2 193200 3407 365 16612 530 12 

15 A.Deglava ielā 104, Rīga 464700 9581 891 40604 522 11 

16 Anniņmuižas bulvārī 46, Rīga 146000 3965,7 297 13554 491 11 

17 Dzirciema ielā 69, Rīga 90300 1918,34 186 8480 485 11 

18 Kurzemes prospektā 26, Rīga 182000 3368,2 381 17344 478 11 

19 Zemgaļu ielā 21, Rīga 33000 550 70 3208 469 10 

20 Alojas ielā 2, Rīga 100130 1775,3 249 11326 403 9 

21 Rušonu ielā 24 korpuss 1, Rīga 113600 3026,7 309 14069 368 8 

Pavisam ( * vidēji) 3633250 73426 6460 294305 562* 12* 



Attēls 15. Projekta „Mājokļu energoauditi - 2008” ēku renovācijas investīcijas attiecībā pret ietaupāmās siltumenerģijas vienību 

1000 

900 

800 

700 

600 

500 

400 

Ls/MWh 

300 

200 

100 

0 

Krišjāņa Valdemāra iela 94 

Maskavas iela 254 korpuss 6 

Dārza iela 52 

Brīvības gatve 352 

Kuldīgas iela 15 

Vangažu iela 28 

Baltā iela 22 korpuss 1 

Vidzemes aleja 5 

Vecmīlgrāvja 5. līnija 10 

Lubānas iela 137 

Vidzemes aleja 7 

Baznīcas iela 41/43 

Firsa Sadovņikova iela 21 

Vecā Jūrmalas gatve 1 korpuss 2 

A.Deglava iela 104 

Anniņmuižas bulvāris 46 

Dzirciema iela 69 

Kurzemes prospekts 26 

Zemgaļu iela 21 

Alojas iela 2 

Rušonu iela 24 korpuss 1 



No energoauditu atskaitēm izriet, ka: 

• Veikto energoauditu rekomendācijas ēku energoefektivitātes paaugstināšanai ietver gan 

kompleksas ēku siltināšanas pasākumus, gan salīdzinoši lētu uzlabojumu priekšlikumus 

tūlītējai realizācijai. 

• Ēku norobežojošo konstrukciju siltināšanas priekšlikumu mērķis ir sasniegt augstāku ēku 

energoefektivitāti par būvnormatīvā LBN-002-01 prasībās noteikto, palielinot 

siltumizolācijas slāņa biezumu, līdz ar to arī investīcijas. Tas atbilst Eiropas Savienības 

jaunajām nostādnēm māju renovācijas procesā. 

• Investīciju un vienkāršā atmaksāšanās laika aprēķini ir veikti pie fiksētām 

siltumenerģijas tarifa un būvniecības īpatnējām izmaksām, kas bija 2008.g. rudenī. 

• Investīciju priekšlikumu īpatnējās izmaksas vidēji 21 ēkai sastādīja 49,49 Ls/m² un 

vienkāršais investīciju vidējais atmaksāšanās laiks – 12 gadi (saskaņā ar pielietoto 

energoaudita metodiku – citu finanšu rādītāju aprēķins netika prasīts). 

• Investīciju efektivitāte (Ls/MWh ietaupījuma) atsevišķām ēkām ir atšķirīga (skatīt Attēlu 

15) un ir atkarīga no dažādiem faktoriem: ēku konfigurācijas sarežģītības, ārsienu 

īpatnējās platības atšķirībām ēkām ar dažādiem griestu augstumiem (maksimālā starpība - 

20%- references ēkās ar 2,5m un 3,0m augstiem griestiem), ēku esošās 

energoefektivitātes 

Attēls 16.Uzlabojumu priekšlikumu izmaksu posteņu struktūra atsevišķām ēkām. 

Cokols/pagrabs Bēniņi Gala sienas 

Garensienas Apkure Logi 

Lodžijas Specdarbi Neatliekami 

100% 

90% 

80% 

70% 

60% 

50% 

40% 

30% 

20% 

10% 

0% 

Vecmīlgrāvja 5. līn. 10 

Zemgaļu ielā 21 

Vangažu ielā 28 

Krišjāņa Valdemāra ielā 94 

Vidzemes alejā 5 

Vecā Jūrmalas gatvē 1 korpuss 2 

Alojas ielā 2 

Vidzemes alejā 7 

Maskavas ielā 254 k. 6 

Kurzemes prospektā 26 

Baznīcas ielā 41/43 

Kuldīgas ielā 15 

Lubānas ielā 137 

A.Deglava ielā 104 

Dzirciema ielā 69 

Brīvības gatvē 352 

Baltā ielā 22 k. 1 

Firsa Sadovņikova ielā 21 

Rušonu ielā 24 k. 1 

Dārza ielā 52 

Anniņmuižas bulvārī 46 



Secinājumi 

REA paveiktais darbs energoauditu organizēšanā, kas pašvaldību līmenī atbilstoši valsts 

praksei šajā jomā Latvijā veikts pirmo reizi, strādājot ciešā kontaktā ar iedzīvotājiem, devis 

noteiktu pieredzi māju sagatavošanai renovācijai, ņemot vērā vietējos apstākļus, un sniedzis 

informāciju un materiālus šādiem secinājumiem, ko lietderīgi ievērot, turpmāk organizējot šādu 

darbu pašvaldībās: 

1) Gan energoauditus, gan māju renovāciju ir lietderīgi organizēt, veidojot atsevišķus 

pašvaldību projektus šiem darbiem. REA ir 2009. gadam reģistrējusi divus projektus: 

• „Mājokļu energoauditi - 2009” (RRPVS ID 1961-2593), kas paredz vismaz 40 

energoauditu veikšanu; 

• „Auditēto daudzdzīvokļu māju renovācija – 2009” (RRPVS ID 1061-2594), kas paredz 

ap 10 dzīvojamo māju renovāciju. 

2) Lai nodrošinātu pietiekošu norises caurskatāmību, projekta vadībai uz tā darbības 

laiku ieteicams veidot projekta vadības grupu, ko apstiprina Domes vadības struktūras. Grupas 

vadītājs vēlams no pašvaldības deputātu vidus, iesaistot dalībai grupā pašvaldības finanšu, māju 

apsaimniekošanas un siltumapgādes vadības jomā strādājošo iestāžu vadošos pārstāvjus. Vadības 

grupa pieņem projekta ietvaros ar energoauditu un māju renovācijas organizēšanu saistītos 

lēmumus. Kā parādījusi prakse Rīgas pašvaldībā, vadības grupas dalībniekiem nav paredzēta 

īpaša apmaksa. 

3) Darba norisi jāuzdod institūcijai (Rīgas pašvaldībā – REA), kas var nodrošināt 

energoauditu izpildes kvalitātes vērtējumu un analīzi, kā arī sekot renovēto ēku energopatēriņam 

5 gadus pēc renovācijas darbu izpildes, pievēršot uzmanību sasniegtā enerģijas samazinājuma 

salīdzinājumam ar energoauditā un renovācijas projektā (ēkas pagaidu sertifikātā) prognozēto. 

4) Energoauditu veikšanai nepieciešams slēgt trīspusēju līgumu starp projekta vadītāju 

(Rīgas pašvaldībā – REA), energoaudita veicēju institūciju un auditējamās mājas dzīvokļu 

īpašnieku pilnvaroto pārstāvi. 

5) Dzīvojamo māju atlasei iesniedzamo pieteikuma dokumentu klāstā kā obligātu 

dokumentu jāmin „Akts par nekustamā īpašuma nodošanu pārvaldīšanā dzīvokļu īpašnieku 

biedrībai”. Dokuments satur ticamus datus par ēkas kopējo un izmantojamo platību, kā arī 

raksturo telpu izlietojumu. 

6) Iepriekšējā punktā minēto iesniedzamo datu klāstā no iedzīvotājiem nav lietderīgi 

prasīt informāciju par mājas energopatēriņu, ja māja pieslēgta centralizētai siltumapgādei. 

Korektus datus projekta vadītājs var saņemt no energopiegādātāja. 

7) Ja energoauditam atlasāmās dzīvojamās mājas atrodas vienas pilsētas teritorijā, tad par 

atlases kritēriju lietderīgi izvēlēties faktisko īpatnējo pēdējo 5 gadu laikā patērētās enerģijas 

vidējo apjomu gadā uz kvadrātmetru izmantojamās platības (nepārrēķinot uz standartizēto 

gadu), jo šāda mērvienība ir labāk saprotama iedzīvotājiem. 

8) Organizējot dzīvojamo māju renovāciju ar pašvaldības līdzfinansējumu, ņemot vērā 

dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu reālo kvalitatīvo sastāvu, pašvaldībai nepieciešams 

nodrošināt likumdošanai atbilstošu renovācijas darbu iepirkuma procedūru būvfirmas piesaistei, 

kā arī nodrošināt kvalitatīvu būvuzraudzību. Kā parāda realizētie māju siltināšanas gadījumi, ir 

novērojami atsevišķi nekvalitatīvi būvdarbu izpildes gadījumi, kad siltinātās ārsienas, īpaši gala 

sienas, svīst un pelē un bojājas mājas konstrukcijas. 

9) REA paveiktais darbs dod iespēju sagatavot Rīgas domes saistošos noteikumus par 

pašvaldības palīdzību dzīvojamo māju renovācijā, ņemot vērā secinājumos minēto informāciju. 



Izmantotā literatūra 

1. Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes (http://data.csb.gov.lv) 

2. AS „Rīgas siltums” interneta vietne http://www.rs.lv 

3. AS „Rīgas siltums” „Gada pārskats 2007” 

4. Jānis Rubīns. Rīgas dzīvojamais fonds 20.gadsimtā/ Jumava, 2004 

5. Ēku enerģētiskā sertificēšana direktīvas 2002/91/EC gaismā/ RTU brošūra projekta ENCERB 

ietvaros, 2006. 

6. Maija Rubīna. Siltumapgāde. Problēmas un risinājumi pašvaldību administratīvajās teritorijās/ 

R., 2002. 

7. Maija Rubīna. Pašvaldības iespējas dzīvojamo ēku renovācijas projektu realizācijas 

veicināšanai Rīgā/ prezentācija BEMA seminārā „Mājokļu dienas 2008” 10.06.2008., 

http://www.rea.riga.lv/LV/arhivs/news17.html 

8. Juris Golunovs. Rīgas dzīvojamo ēku energoefektivitātes pirmsaudita vērtējums, žurnāls 

„Enerģētika un automatizācija” Nr.4, maijs, 2008. 

9. Juris Golunovs. Rīgas dzīvojamo ēku energoefektivitātes pirmsaudita vērtējums, žurnāls 

„Pārvaldnieks” Nr.3, augusts, 2008. 

10. RPA „Rīgas enerģētikas aģentūra” interneta vietnes http://www.rea.riga.lv un 

http://energoauditi.rea.riga.lv/ 

11. Projekta „Mājokļu energoauditi - 2008” daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku (21 gab.) 

energoauditu atskaites / SIA „VEK”, 2008. 

Brošūru „Mājokļu energoauditi - 2008” sagatavoja: 

Maija Rubīna 

Juris Golunovs 

Rihards Baufals 

Rīgas enerģētikas aģentūras adrese: 

Brīvības iela 49/53, 518.kab. 

Rīga, LV - 1010 

tālrunis 67012350, fakss 67181171 

e-pasts: rea@riga.lv 

Pārpublicēšana tikai ar Rīgas enerģētikas aģentūras piekrišanu.

MÄjokÄ¼u energoauditi - 2008 - RÄ«gas enerÄ£Ätikas aÄ£entÅ«ra

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

MÄjokÄ¼u energoauditi - 2008 - RÄ«gas enerÄ£Ätikas aÄ£entÅ«ra