2013. gada 18. jūnijs - ES fondi

esfondi.lv

2013. gada 18. jūnijs - ES fondi

Sanaksmes par ES fondu un citu Arvalstu fmansu instrumentu jautajumiem

protokols

Riga

2013.gada IS.junija

Sanaksme notiek: Finansu ministrija, Smilsu iela 1, 202.telpa

Sanaksme sakas: plkst. 10:00

Sanaksmi vada:

Solveiga Ozola - Finansu ministrija, Eiropas SavienTbas fondu VadTbas sistemas departamenta

direktore

Sanaksme piedalas:

Solveiga Ozola

Sanita Aunina

Diana Rancane

Normunds Eglltis

Linda Barbara

Boriss Knigins

Zane Logina

Agnese Zarina

Ilze Freiberga

Edgars Zandbergs

Lauris Sels

Kristlne Ancane

Edite Berzina

Maija PaSkevica

Liga Rusina

Sintija Ozola

Solvita Amare-

Pilka

Anda Pudane

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

FinanSu ministrija

Finansju ministrija

Finanisu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Finansu ministrija

Valsts kase

Eiropas SavienTbas fondu Vadlbas sistemas departamenta

direktore

Eiropas SavienTbas fondu Vadlbas sistemas departamenta

direktores vietniece leviesanas sistemas nodajas vadTtaja

Eiropas SavienTbas fondu UzraudzTbas departamenta direktore

Eiropas SavienTbas fondu UzraudzTbas departamenta direktores

vietnieks

Eiropas SavienTbas fondu VadTbas sistemas departamenta

Tiesiska nodrosinajuma nodajas vadTtaja

Eiropas SavienTbas fondu Strategijas departamenta direktora

vietnieks

Eiropas SavienTbas fondu VadTbas sistemas departamenta

Tiesiska nodrosinajuma nodajas vadTtajas vietniece

Eiropas SavienTbas fondu UzraudzTbas departamenta Publiskas

infrastrukturas UzraudzTbas nodajas vadTtaja

Eiropas SavienTbas fondu UzraudzTbas departamenta Eiropas

Sociala fonda uzraudzTbas nodajas vadTtaja

Eiropas SavienTbas fondu UzraudzTbas departamenta Eiropas

Sociala fonda uzraudzTbas nodalas vadTtajas vietnieks

Eiropas SavienTbas fondu UzraudzTbas departamenta Eiropas

Sociala fonda uzraudzTbas nodajas vecakais eksperts

Eiropas SavienTbas fondu Strategijas departamenta direktora

vietniece

KomercdarbTbas atbalsta kontroles departamenta direktores

vietniece

Eiropas SavienTbas fondu revTzijas departamenta vecaka

eksperte

lekseja audita departamenta vecaka auditore

Netie§o nodokju departamenta Pievienotas vertTbas nodokja

nodajas vadTtaja

Netieso nodokju departamenta direktore

Eiropas lietu departamenta direktores vietniece

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu fmansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


Agnese Dabolina

Inese Steina

Ilze Baltabola

Liana Freimane

Inga Freidenfelde

Alda Smojenska

Elita Zondaka

Agnese Aivare

Sandra Rebaine

Marina Vorobjova

- Vaisla

Vita Madjare

Elita Grante

Jevgenijs Blazevifa

Haralds Beitelis

Evija Kleina

Haldors Tvanovskis

Aivars Voldeks

Anita Krumina

Zita Zarina

Anete Jaudzema

Sigita Slre-

Vismanta

Valsts kase

NodarbinatTbas

valsts agentura

NodarbinatTbas

valsts agentura

NodarbinatTbas

valsts agentura

Labklajlbas

ministrija

LabklajTbas

ministrija

Valsts izglltTbas

attTstTbas agentura

Valsts izglltTbas

attTstTbas agentura

Valsts izglTtibas

attTstTbas agentura

Latvijas investTciju

un attTstTbas

agentura

Latvijas investTciju

un attlstibas

agentura

Latvijas investTciju

un attTstTbas

agentura

VeselTbas ministrija

Valsts kanceleja

Sabiedribas

integracijas fonds

Valsts regionalas

attTstTbas agentura

Valsts regionalas

attTstTbas agentura

Centrala finansu un

iTgumu agentura

Centrala finansu un

ITgumu agentura

Centrala finansu un

ITgumu agentura

Kulturas ministrija

Norekinu departamenta Eiropas SavienTbas maksajumu dajas

vadTtaja

Direktora vietniece, sadarbTbas iestades vaditaja

Eiropas Sociala fonda departamenta direktora vietniece, Projektu

kontroles nodajas vadTtaja

Eiropas Sociala fonda departamenta Projektu uzraudzibas

nodajas vadTtaja

Eiropas SavienTbas strukturfondu departamenta direktora

vietniece

Eiropas SavienTbas strukturfondu departamenta direktora

vietniece

Strukturfondu vadTbas un kontroles departamenta direktore

ERAF infrastrukturas projektu kontroles departamenta direktore

Finansu departamenta Strukturfondu finansu nodajas vadTtaja

Strukturfondu vadTbas un kontroles departamenta Projektu

kontroles nodajas vadosa eksperte

Strukturfondu vadTbas un kontroles departamenta Maksajumu

kontroles nodajas vadTtaja

Strukturfondu vadTbas un kontroles departamenta direktore

ES fondu departamenta direktors

Eiropas SavienTbas strukturfondu departamenta vadTtaja

vietnieks

Strukturfondu uzraudzTbas nodajas vadTtaja

Projektu ieviesanas un uzraudzTbas departamenta direktors

Programmu ieviesanas nodajas vaditajs

Direktore

Direktores vietniece strategiskajos jautajumos, Programmu

vadTbas un uzraudzTbas departamenta direktore

Programmu vadTbas un metodikas nodajas vadTtaja

Eiropas SavienTbas fondu uzraudzTbas nodajas vadTtaja

S.Ozola informe, ka pemot vera to, ka sanaksme piedalas specialist! no Netiesa nodokju

departamenta, ka pirmos jautajumus darba kartiba izskatlsim jautajumus par PVN piemerosanu.

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamaj iem j autaj um iem


tastitucija,

kura

Nr.pk.

iesniedza

Pietejktais jautijums

jautajumu

1. CFLA Par pamatojosajiem dokumentiem

reversa PVN gadfjuma

Kadi bus attiecinamo izdevumu - PVN,

ko valsts budzeta maksajis fmansejuma

sanemejs, pamatojosie dokumenti?

Piemeram, gadljuma, ja fmansejuma

sanemejs bus nosledzis vairakus

llgumus par buvnieclbas

pakalpojumiem, t.sk. dazadu projektu

ietvaros, ka tiks identifiers PVN uz

konkreto projektu/buvniecibas

pakalpojumu llgumu? Ka reali

parliecinaties, ka PVN tieSam samaksats

un to var attiecinat no ES fondu

projekta?

2. CFLA Par PVN maksatajiem uz buvdarbu

veiksanas laiku

09.11.2010. MK noteikumu 1041

,,KartIba, kada paredzami valsts budzeta

lldzekji Eiropas Savienlbas

strukturfondu un Kohezijas fonda

lldzfinanseto projektu Tstenosanai, ka an

maksajuniu veiksanas un izdevumu

deklaracijas sagatavosanas kartlba"

3.pielikuma ,,Maksajuma pieprasijums"

S.punkta ,,Parskata perioda attiecinamie

izdevumi" 13.kolonna ,,t.sk. PVN ka

attiecinamie izdevumi" ir atsauce, ka so

kolonnu neaizpilda finansejuma

sanemeji, kuri nav PVN maksataji.

Ludzam sniegt viedokli, vai sekojosa

interpretacija ir korekta - gadljumos, ja

fmansejuma sanemejs ir registrejies

PVN maksataju registra saskana ar

Pievienotas vertlbas nodokja likuma

SS.pantu buvnieclbas pakalpojumu

sanem§anai, maksajuma pieprasljuma

S.punkta 13.kolonna siem fmansejuma

sanemejiem nav jaaizpilda.

Tapat ludzam viedokli par sekojoSu

situaciju - valsts vai paSvaldibu iestade,

kura registrejusies ka PVN maksatajs uz

buvdarbu veiksanas laiku (PVN likuma

Informacija

J.Gelaha norada, ka sajos gadljumos uzskatam par

lietderigu no finansejuma sanemeja prasTt

apliecinajumu, ka konkreti rekini ir iek}auti PVN

deklaracija un uz ta pamata an maksat. AttiecTgi

parbaude uz vietas parliecinaties, ka deklaracija

sis rekins ir iekjauts. Tapat, iespejams varetu tikt

piepraslta gramatvedlbas izzina, ka PVN ir

samaksats.

VM parstavis norada uz RI teikto, ka

apliecinajuma pieprasTsana

sanemeja nav pietiekosa

parliecinatos par izdevumiem.

no finansejuma

informacija, lai

M.PaskeviCa norada, ka saja gadTjuma iestadem

butu japarbauda apliecinajuma patiesums, veicot

parbaudi uz vietas (PPlV).

D.Rancane norada, ka PPlV laika butu javeic

parbaude uz risku balstltas pieejas.

S.Ozola informe, ka reversa maksasanas kartlba ir

tikai veids ka PVN samaksats budzeta. Uzskatam,

ka sniegta interpretacija ir korekta, ka gadljumos,

kad finansejuma sanemejs ir registrejies Valsts

ienemumu dienesta pievienotas vertlbas nodokja

maksataju registra saskana ar Pievienotas vertlbas

nodokja likuma 58.pantu buvnieclbas

pakalpojumu sanemsanai, tarn nav jaaizpilda

2010.gada 9.novembra Ministru kabineta

noteikumu Nr.1041 ,,KartTba, kada paredzami

valsts budzeta lldzekji Eiropas Savienlbas

strukturfondu un Kohezijas fonda lldzfinanseto

projektu Tstenosanai, ka arl maksajumu veiksanas

un izdevumu deklaracijas sagatavosanas kartlba"

3.pielikuma ,,Maksajuma pieprasijums"

13.kolonna.

Reversa maksasana nemaina PVN attiecinasanu

vai neattiecinasanu. AttiecTba uz PVN izdevumu

iekjausanu attiecinamajas izmaksas informejam,

ka atkanba no konkretas aktivitates noteikumiem

attiecinamajas izmaksas butu iekjaujamas tas PVN

summas, ko PVN maksatajs nevar atskaitlt ka

prieksnodokli sava PVN deklaracija. Tadejadi

samaksatas PVN summas par sanemtajam precem

vai pakalpojumiem, kas nav paredzeti ar PVN

apliekamo darljumu nodrosinasanai un nav

atskaitamas ka prieksnodoklis, butu iekjaujamas

projekta attiecinamajas izmaksas neatkarlgi no

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


Nr.pk.

mstitflcija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteiktais jautajums

SS.panta l.daja un 142.pants),

iesniedzot parskatu par PVN summam,

kuras ta parskata perioda paredz iekjaut

projekta attiecinamajas izmaksas

(atbilstosi 25.08.2009. MK

noteikumiem Nr.952), norada

informaciju tikai par buvniecibu,

neiekjaujot citus projekta veiktos

izdevumus (piem., par buvuzraudzTbu,

autoruzraudzibu). Saja situacija

aktivitati regulejosie MK noteikumi

nosaka, ka PVN izmaksas ir

attiecinamas.

Uzraudzlbas jautajumi

3. LM Saskana ar Ministru kabineta 2010.gada

9.novembra noteikumu Nr.1041 „

KartTba, kada paredzami valsts budzeta

lldzekji Eiropas Savienlbas

strukturfondu un Kohezijas fonda

lldzfinanseto projektu Tstenosanai, ka an

maksajumu veiksanas un izdevumu

deklaracijas sagatavosanas kartlba "

24.6., 25.6., 26.5. apakspunktos mineto,

atbildiga iestade vai sadarblbas

iestade, veicot avansa un starpposma

maksajumus, ievero nosacljumu, ka to

kopsumma nedrlkst parsniegt 90 % no

Eiropas Savienlbas fonda projektam

pieskirta Eiropas Savienlbas

finansejuma un, ja projekta ir paredzets,

valsts budzeta finansejuma apmera.

Ludzam sniegt skaidrojumu:

1) ja avansa un starpposma maksajumu

kopsumma sastada 90 % no projekta

kopejas attiecinamo izmaksu

kopsummas, bet projekta ietvaros

veidojas finansu ietaupijumi, ka

rezultata procentu ierobezojums tick

parsniegts.

Kada butu sadarblbas iestades turpmaka

ncTba gan attieclba uz nosleguma

maksajumu un vai sadarblbas iestadei

butu japienem lemums par nepamatoti

izmaksatu finansu lldzekju atgusanu/

par finansu korekcijas piemerosanu

Informacija

sanemto precu vai pakalpojumu veida, t.i. butu

sniedzams parskats saskana ar MK noteikumiem

Nr.952.

Diskusija starp sanaksmes dallbniekiem. Kopuma

ir javerte katrs gadljums atseviski, bet finansejuma

sanemejiem PVN izdevumi japamato, iesniedzot

maksajuma pieprasijumu un to var pamatot ar

apliecinajumu, kurs attieclgi velak tiks parbaudits

uz vietas uz risku balstltas pieejas.

A.Zarina sniedz skaidrojumu, ka:

1) GadTjuma, ja projekta ir ietaupljums un

tiek parsniegts 90% Tpatsvars, pie nosleguma

maksajuma butu jaaprekina gala izmaksajama

summa atseviski neatprasot no finansejuma

sanemeja parsniegto summu, bet sada veida

lemums butu janodokumente iekseji.

2) GadTjuma, ja finansejuma sanemejs nav

ieguldljis savu lldzfinansejumu projekta

Tstenosanai, butu javerte, vai tiek sasniegti

projekta merki un rezultati. AttiecTgi, ja

projekta merki ir sasniegti butu japiemero

korekcija par neieguldTto iTdzfinansejumu

projekta, nemot vera, ka FS ir apnemies Tstenot

projektu pie zinamiem nosacijumiem, savukart, ja

projekta merki nav sasniegti vispar, butu

japiemero finansu korekcija 100% apmera.

Katrs gadljums ir javerte atseviski, bet jebkura

gadljuma butu jasaglaba sakotneja proporcija,

neskatoties uz finansejuma sanemeja veidu.

VI sagatavota informacija par 2013.gada 1 S.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


Nr.pk.

Institueija,

kura

iesniedza

jautijumii

VM

CFLA

Pieteiktpis jautajums

utml.;

2) ja avansa un starpposma maksajumu

kopsumma sastada 90 %, bet

fmansejuma sanemejiem lldz nosleguma

maksajuma veiksanai projekta

Tstenosana nav iespejams ieguldlt

fmansejumu 10% apmera no projekta

kopejas attiecinamo izmaksu

kopsummas, kada veida lemums

sadarblbas iestadei butu japienem.

Ludzam skaidrot ES fondu horizontalo

nosacTjumu, ka nekustamais Tpasums

(iznemot pasvaldTbas vai valsts

nekustamo Tpasumu), kura Eiropas

Regionalas attlstlbas fonda projekta

ietvaros planots veikt investTcijas,

nednkst but iekilats, kas atbilstosi VI

iebildumam tika iekjauts an Ministru

kabineta 2010.gada S.augusta

noteikumos Nr.726 ,,Noteikumi par

darblbas programmas "Infrastruktura un

pakalpojumi"

papildinajuma

3.1.5.1.1.apaksaktivitati "Qimenes arstu

ttkla attlstlba", sTkak, proti, vai nedrikst

but iekllats viss Ipasums vai tikai ta

domajamas dajas, uz kuram

attiecinamas ES fondu investTcijas, un

vai, piemeram, parejas si nekustama

Tpasuma dajas drlkst but iekllatas par

labu, tai, kura nav iekTlata, bet kura

attiecinama uz ES fondu investicijam.

Par ipasuma domajamo daju iekllasanu

Vertesanas laika konstatets, ka projekta

paredzets veikt ieguldljumus Tpasuma,

kura domajamas dajas pieder diviem

Tpasniekiem (fiziskam personam).

Pirmajam pieder 4/5 domajamas dajas,

savukart 1/5 domajamas dajas - citam

Tpasniekam. Pirmais Ipasnieks, kas an ir

projekta iesniedzejs, atbilstosi

Zemesgramatas informacijai 2/5

domajamas dajas ir iekllajis bankai.

Finansejuma sanemejs norada, ka

Tpasums (tas it ka citas -2/5 domajamas

dajas), kuras tas paredz veikt

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu

izskatamajiem jautajumiem

Informacija

S.Ozola vers uzmambu, ka butu jaskatas vai

domajamas dajas ir vai nav kaut kada veida

nodalTtas, piemeram, nodotas lietosana. Ja nav,

tad, nemot vera sTs aktivitates noteikumos

noteikto, tas nevar but iekTlatas.

L.Barbara skaidro, ka Ministru kabineta

2010.gada S.augusta noteikumu Nr.726

,,Noteikumi par darblbas programmas

"Infrastruktiira un pakalpojumi" papildinajuma

3.1.5.1.1.apaksaktivitati "Qimenes arstu tlkla

attlstTba"" 33.1.apak§punkta noteikts, ka

nekustamais Tpasums (iznemot pasvaldTbas vai

valsts nekustamo Tpasumu), kura Eiropas

Regionalas attTstTbas fonda projekta ietvaros

planots veikt investTcijas, nav iekTlats.

Izpetot konkreto gadTjumu, secinajam, ka projekta

iesniegums varetu tikt apstiprinats, ja iespejams

sanemt apliecinajumu, ka banka tiesam iekTlata

tikai ta majas daja, kura nav arsta prakse. Jebkura

gadljuma sis ir uzskatams par paaugstinata riska

projektu un ir nepieciesama pastiprinata

uzraudzTba, t.sk. nepieciesams skaidri definet

llguma fmansejuma sanemeja pienakumu informet

sadarbTbas iestadi par visam izmainam, kas

saistltas ar konkreto Tpasumu.

un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme


Nr.pk.

Institacija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteiktais jautajums

ieguldTjumus par projekta naudu, nav

iekllats. No pieejamas informacijas

oficialos registros secinam, ka Ipasums

sastav no dzTvojamas majas un

pallgceltnem; atseviski dzlvokji nav

izdalTti.

Aktivitates Isteno§anas kartlba (

03.08.2010. MK noteikumi Nr.726)

noteikts, ka nekustamais Ipasums

(iznemot pasvaldlbas vai valsts

nekustamo Ipasumu), kura Eiropas

Regionalas attlstlbas fonda projekta

ietvaros planots veikt investlcijas,

nedrlkst but iekllats. Vai sada situacija,

kad nav nodalits atsevisks Ipasums, kura

planots veikt projekta ieguldljumus un

daja Ipasuma (2/5 domajamas dajas) ir

iekllata, sadarblbas iestade drlkstetu

slegt llgumu par projekta Istenosanu?

6. VM Ludzam skaidrot VI nostaju attieciba

uz Komercdarblbas atbalsta

departamenta noradi par EK lemumu

lieta C3 5/2008, kas nosaka, ka

gadljumos, ja iestades cita darblba

(piemeram, ar arstnieclbu saistltie

maksas pakalpojumi) neparsniedz 5%

no iestades apgrozljuma un ir sadenga

ar ieksejo tirgu, tad nav uzskatams

valsts atbalsta piemerosanas parkapums.

Ka tas butu piemerojarns

31511.aktivitates vai citu VM

administrejamo aktivitasu ietvaros,

proti, vai ir javeic valsts atbalsta

aprekins, kas ir papildu administratlvais

slogs, vai ir pietiekosi, piemeram,

parliecinaties no gada parskata datiem

par to, ka iestades cita darblba

(piemeram, ar arstnieclbu saistltie

maksas pakalpojumi) neparsniedz 5%

no iestades apgrozljuma.

VRAA Finansu ministrijas ES fondu revizijas

departaments audita Nr.VIENL-

VI/AI/SAI-12/28 ietvaros ka vienu no

konstatetajiem trukumiem mineja faktu,

ka VRAA, veicot parbaudes projektu

Informacija

E.Berzina vers uzmambu, ka ir iepazinusies ar

jautajumu, izrunaja jautajumu ar Vesellbas

ministry u un kopuma uzskata, ka EK pienemtais

lemums attiecas an uz Vesellbas ministry as

aktivitati. Konkretaja EK lieta ir konstatets, ka

primara atbalsta sanemeja darblba ir

nesaimnieciska, tai pat laika lldz 5% no kopeja

budzeta gada atbalsta sanemejs veic aii

saimniecisko darblbu, kas nozlme, ka

saimnieciska darblba var tikt uzskatlta tikai ka

papildinosa darblba.

Proporcija ir rekinama uz katru projektu un

obligati veicama, lai varam uzskatlt, ka aktivitate

neparversas par saimniecisko aktivitati.

Vienojas: Finansu ministrijas KAKD konsultejas

ar DG COMP par so jautajumu un sniegs

Vesellbas ministry ai savu viedokli pec atbildes no

EK sanemsanas un attieclgi turpinas diskusiju ar

Vesellbas ministry u.

S.Aunina norada, ka Revizijas iestade horizontals

sistemu audita ietvaros nav noteikusi ka praslbu SI

kontrolet vai buvnieclbas procesa ir ieverotas

buvnormatlvu praslbas attieciba uz horizontalo

prioritati, bet gan noteica sadarblbas un

VI sagatavota informacija par 2013.gada 1 S.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


Nr.pk.

Institucija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteik|ais jawtSjfflag

istenosanas vietas, neparliecinas, vai

buvniecTbas procesa ir ieverotas LBN

208-08 ,,Publiskas ekas un buves"

(apstiprinats ar 21.07.2008. MK

noteikumiem Nr.567) noteiktas praslbas

attiecTba uz pasakumiem, kas versti, lai

nodrosinatu vides pieejamTbu personam

ar funkcionaliem traucejumiem. LTdz

sim parbauzu projektu istenosanas

vietas laika VRAA parstavji parbaudTja,

vai faktiski ir izpildlti projekta

iesnieguma planotie uz vides

pieejamlbu verstie pasakumi, par

kuriem projekta vertesanas posma ir

pieskirti punkti. Parbaudlti tika an

horizontalo prioritasu ikgadeja parskata

fmansejuma sanemeja papildus

noraditie uz vides pieejamlbu verstie

pasakumi, bet netika parbaudlts vai

kopuma buvniecTbas procesa ir

ieverotas visas buvnormatlva LBN 208-

08 prasTbas attieclba uz vides

pieejamlbu.

Atsaucoties uz ieprieks mineto, ludzam,

VI viedokli par to, cik pamatota ir

praslba sadarblbas iestadei kontrolet, vai

buvniecTbas procesa ir ieverotas

buvnormatlvu prasTbas, nemot vera, ka

sadas kontroles nodrosinasanai ir

nepieciesamas specifiskas zinasanas un

attiecTgu ekspertu piesaistei sada veida

parbaudem nepieciesams papildus

fmansejums, ka arl to, ka saskana ar

normatTvajiem aktiem buvnormatTvu

ieverosanas kontroles funkcija ir

delegeta pasvaldibas buvvaldei.

Informacija

atbildTgajam iestadem (VIAA, VRAA, SM)

nepieciesamTbu parbaudes projektu Tstenosanas

vietas r^emt vera vadosas iestades un LabklajTbas

ministry as ka par HP VI koordinaciju atbildigas

iestades metodiskos noradTjumus/vadlTnijas (t.sk.

,,VadlTnijas buvnormatTvu piemerosanai attieciba

uz vides pieejamlbu personam ar funkcionaliem

traucejumiem"

http://sf.lm.gov.lv/f/files/vienlidzigas_iespejas/VA

DLINIJAS.pdf, kuras attiecigi ir iezimetas

svangakas lietas, kas butu janem vera, Tstenojot uz

vienlTdzTgajam iespejam verstas darbTbas)

attiecTba uz HP VI parbaudem, aktualizejot

parbaudes lapas un paredzot izverstu sTs jomas

parbaudi.

Tapat cik mums ir zinams ir iespejams

LabklajTbas ministry u ka koordinejoso iestadi

pieaicinat uz dazam parbaudem, lai AI/SI attiecTgi

smeltos pieredzi par parbaudamajiem aspektiem

projekta ietvaros un turpmakajas parbaudes

pieverstu tarn uzmanTbu.

S.Ozola min, ka galvenais aspekts ir praktiska uz

vienlTdzIgajam iespejam verstiem uzlabojumiem

izmantosana, t.i. ne tikai atzTmet, ka konkreta

darblba ir izpildTta, bet paskatTties uz tas

funkcionalitati. Neskatoties uz to, ka buvvalde ir

izsniegusi aktu par atbilstTbu buvnormatTviem,

iestadei, ja rodas pamatotas aizdomas par

neatbilstibu, butu jazino par konstateto buvvaldei

vai citai kompetentai iestadei.

VRAA: Ka ir ar tiem gadijumiem, kad uz

vienlTdzTgo iespeju verstie izdevumi ir

neattiecinamie izdevumi, bet par tiem RevTzijas

iestade ir uzrekinajusi finansu korekciju?

S.Ozola ludz atsutit gadijuma aprakstu. Uzskata,

ka uzrekinat korekciju par neattiecinamiem

izdevumiem nevar. Neattiecinamie izdevumi nav

japarbauda, ta ir tikai iestades laba griba informet

attiecTgas kompetentas iestades par veiktajiem

parkapumiem.

VI sagatavota informacija par 2013.gada 1 S.junija ES fondu un citu arvalstu fmansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


Nr.pk,

institueija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteiktais jautajums

8. FM (VI) Projekta istenosanas

pagarinajuma nosacijumi

termina

Informacija

Z.Logina informe, ka ir identified! atseviski

gadljumi, kad prakse dazadi tick interpretetas MK

noteikumos Nr.419 ietvertas normas attieclba uz

tiem gadljumiem, kad projektu istenosanas

termina pagarinajums veikts saskana ar MK

noteikumu Nr.419 25.2 un 25.3 punkta noteikto.

Lai izvertetu kopejo AI/SI praksi, VI ludza AI/SI

uz so sanaksmi sniegt informaciju par:

1. veiktajiem projekta istenosanas termina

pagarinajumiem saskana ar MK noteikumu Nr.419

25.2 punktu, noradot, kuri no uzskaitltajiem

noteikumu punktiem prakse galvenokart

izmantoti, veicot grozljumus projekta Istenosanas

llgumaV vienosanas;

2. noradlt verteto kriteriju (redakciju),

atsaucoties uz kuru projekta istenosanas terrains ir

uzskatlts ka sakotneji vertets;

3. veiktajiem projekta Istenosanas termina

pagarinajumiem saskana ar MK noteikumu Nr.419

25.3 punktu;

4. informet par atseviskiem gadljumiem, ko

AI/SI identificejusas, kad butu bijis sapratlgi veikt

projekta Istenosanas termina pagarinajumu, tacu

tas nav bijis iespejams normative aktu regulejuma

del (lugums ilustret konkretos piemerus, ja tadi ir).

Pec minetas informacijas apkoposanas VI secina,

ka kopeja prakse ir atbilstosa MK noteikumos

noteiktajam. Visbiezak projekta Istenosanas

termins ir pagarinats sados gadijumos:

1 .pagarinajums veikts gadijumos, kad IUB vai ta

iesniegumu izskatlsanas komisija atstajusi bez

izskatlsanas vai atzinusi par nepamatotu

iesniegumu par parkapumiem finansejuma

sanemeja ES fonda projekta ietvaros veiktaja

iepirkuma procedura;

2.Eiropas SavienTbas fonda projektam ir pieskirts

papildu finansejums papildu darblbu veiksanai vai

papildu merka grupas dallbnieku iesaistei vai arl,

Istenojot Eiropas Savienlbas fonda projektu, ir

radies ietaupijums, kuru ir nolemts izmantot

papildu darblbu veiksanai vai papildu merka

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


Nr.pk.

festitucija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteiktais jautajtims

InfomiScija

grupas dalibnieku iesaistei;

3.ES fonda finansejuma sanemeja veiktais

iepirkums ir izbeigts bez rezultatiem, jo iepirkuma

ietvaros (talaka numeracija pec piemeroSanas

biezuma):

3.1.finansejuma sanemejs nevar noslegt iepirkuma

llgumu, jo iesniegtajos piedavajumos vai

pieteikumos noradlta llgumcena ieverojami

parsniedz Eiropas Savienlbas fonda finansejuma

sanemeja paredzamo llgumcenu;

3.2.nav iesniegts neviens pretendenta piedavajums

vai pieteikums;

3.3. iesniegtie piedavajumi vai pieteikumi

neatbilst iepirkuma procedures dokumentos

noteiktajam prasTbam.

AttiecTba uz nakamo planosanas periodu izteiktie

priekslikumi no iestadem, lai uzlabotu iespejamo

projektu Tstenosanas termina pagarinajumu

veiksanas kartTbu:

normativajos aktos nenoradit projektu

Tstenosanas ierobezojusos terminus menesos, bet

gan noteikt konkretu maksimalo projekta

Tstenosanas beigu datumu. Ja areju apstakju (citu

apstakju) del nepieciesams ierobezot kadu no

projekta aktivitatem, konkreti noradTt tikai sT

projekta aktivitates Tstenosanas terminus menesos

(VIAA);

Ja projekta ieviesanas gaita nerada saubas

par FS nodomu un speju realizet projektu - piem.,

gadTjumos, kad realizeta butiska daja projekta

(70% - 90%) un japabeidz projekta ieviesana, vai

an gadTjumos, kad FS veicis samaksu

piegadatajam, tacu nav izpildltas visas saistTbas no

piegadataja puses, pagarinat terminu lidz visu

saistibu izpildei arT tad, ja tie nav neparedzeti

gadljumi (LI A A);

BuvniecTbas tehnologisko partraukumu

gadTjumi, tas ir, iestajoties neparedzetiem laika

apstakjiem, kas nav piemeroti atsevisku buvdarbu

veiksanai, buvniecTbas procesu nakas partraukt un

tiek aizkavets kopejais projekta Tstenosanas

termins (LM);

3.4.1.1 .aktivitate ,,UdenssaimniecTbas

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


10

Nr.pk.

Enstitficija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteiktais jautajums

Informacija

infrastrukturas attistiba apdzivotas vietas ar

iedzlvotaju skaitu lldz 2000", kuras ietvaros

projektu terrains nav ticis vertets atbilstosi

projektu iesniegumu vertesanas kriterijiem. Sis

aktivitates projektu Istenosanas maksimalais

termins ir noteikts aktivitates MKN Nr.606

49.punkta. I^emot vera mineto, uz sis aktivitates

projektiem nevar attiecinat MKN419 25.2 punkta

noteiktos gadljumus, neskatoties uz to, ka iemesli

termina pagarinasanai atbilst si punkta

noteiktajiem gadljumiem (piem. 25.2 2.1.

iepirkums ir beidzies bez rezultata, jo iepirkuma

ietvaros nav iesniegts neviens pretendenta

piedavajums vai pieteikums; 25.2 2.3. iepirkums ir

beidzies bez rezultata, jo iepirkuma ietvaros

finansejuma sanemejs nevar noslegt iepirkuma

iTgumu, jo iesniegtajos piedavajumos vai

pieteikumos noradlta llgumcena ieverojami

parsniedz Eiropas SavienTbas fonda finansejuma

sanenieja paredzamo llgumcenu, 25.2 10.

neparvarama vara). LTdz ar to, sis aktivitates

ietvaros pedejo gadu laika lauzti vairaki ligumi.

(CFLA);

2013.gada l.junija speka stajusies

grozljumi BuvniecTbas likuma, kas paredz viena

menesa buvatjaujas apstrldesanas terminu, kura

laika projekta ietvaros nevar tikt veikti

buvnieclbas darbi. LTdz ar to iespejams, ka

atsevisku projektu ietvaros bus apdraudeta

projekta pabeigsana paredzetajos terminos.

Aktivitates, kuras projekta termiijs ir vertets -

sadus pagarinajumus iespejams veikt pamatojoties

uz 25.2 10. punktu par neparvaramo varu an virs

aktivitates MKN noteikta maksimala termina,

savukart 3.4.1.1.aktivitate tas nav iespejams

(iznemot lldz aktivitates MKN paredzetajam

maksimalajam terminam - 24 menesi) (CFLA).

VI norada, ka, izstradajot nakama planosanas

perioda tiesisko regulejumu, nems vera iesta^u

izteiktos priekslikumus un izvertes iespeju

vienkarsot kartlbu, kada pagarina projekta

Tstenosanas terminu.

AttiecTba uz CFLA iesutlto priekslikumu

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem

VI


11

Nr.pk.

Institucija,

kura

iesniedza

jautijumu

Pieteiktais jautijuras

Informacija

aicina diskusiju turpinat atseviskas sanaksmes

ietvaros, nemot vera, ka nav ieradusies VARAM

parstavji.

9. FM (VI) VI priekslikums AI uzraudzibas

zinojuma pilnveidei

Papildus VI ludz AI/SI lldz si gada 25.junijam

iesutlt informaciju par citiem gadTjumiem (ja tadi

bijusi), kad MK noteikumos noteiktais projekta

Istenosanas termins ir bijis parak Tss projekta

Istenosanai, kadi risinajumi ir piemeroti.

Informaciju ludz nosutits uz e-pastu

Zane.Logina@fm.gov.lv .

I.Freiberga informe, ka ir sanemusi iestazu

viedokli/priekslikumus par vadosas iestades

vadllniju "Vadllnijas, kas nosaka Eiropas

SavienTbas strukturfondu un Kohezijas fonda

uzraudzibas sistemas darbTbas pamatprincipus un

kartTbu 2007.-2013.gada planosanas perioda"

piedavatam izmainam, grozljumiem 1 pielikuma -

attieciba uz AI uzraudzibas zinojuma saturu.

GrozTjumu merkis ir optimizet sadajas, atteikties

no nebutiskas informacijas un stradat ar saitem,

lai informacijas paradas uztveramakajos blokos.

Meginam so praksi izmantot jau uz 2013.gada I

pusgada zinojumiem. Lldz lO.julijam vadllnijas

planojam apstiprinat un ja bus nepieciesams

rosinasim tikties klatiene. Saja sakara planojam

atvert an MK noteikumus Nr.1238 un grozlt tas

lldz 2013 .gada beigam.

D.Rancane vers uzmanlbu, ka MK noteikumi

Nr.1238 tiks atverti tikai strikti uz parskatiem. Ja

ir kadi uzlabojumi finansejuma sanemeja parskata

veicami, tad arl so pielikumu varetu grozlt, bet

tomer ierosinam skatities uz vadlmiju principa.

Velak nosutlsim uzsaukumu iestadem labojumu

veiksanai, ja bus nepieciesams. Tapat vers

uzmanlbu, ka ierosinatais uzlabojums an ir versts

uz sloga mazinasanu iestadem un lldz ar to rosina

izkaut nepieciesamlbu praslt no SI informaciju,

kas ir VIS un ko AI var iegut pati. Galvena

uzlabojuma butlba ir informacijas nedublesanas,

buttba zir^ojumam nemaimsies.

VIS un Biznesa rokasgrlmata

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


12

Nr.pk.

nstitucija,

kura

iesniedza

jautijumu

Pieteiktais jautajuras

10. FM (VI) Skaidrojums par HP datu ievadi VIS

sadaja ,,Horizontalas priorities",

nodrosinot vienotu izpratni datu par HP

ievadlsanai VIS.

InformSeija

N.EglTtis norada, ka nemot vera RevTzijas iestades

veikto auditu ietvaros par horizontalas priorities

attieclba uz vides aizsardzlbas praslbu ieverosanas

uzraudzlbas sistemu un attieclba uz vienlldzlgu

iespeju nodrosinasanu uzraudzTbas sistemu

konstatejumiem, lai nodrosinatu vienotu izpratni

datu par HP ievadlsanai VIS, vadosa iestade

sniedz detalizetu skaidrojumu AI un SI:

1. Manuali un obligati aizpildamie lauki

atbilstosi starpresoru vienosanas

l.pielikumam - Aizpildes veids M, 0 un M

nozlme to, ka sistema si lauka ievade (no datu

kontroles viedokja, nevis no biznesa logikas

viedokja) ir manuali ievadama un obligata

(M, O), vai an tikai manuali ievadama (M).

Pirmaja gadljuma sistema kontroles lai lauks

tiktu ievadlts, otraja gadyuma sistema nav

iestradata kontrole uz lauka obligatu

aizpildi".

2. Par datu retroaktlvu ievadi un 21.03.2013

sanaksme runato - Sanaksme netika detalizeti

runats par datu grupam kas ir/nav jaievada

retroaktlvi. Kopuma pieeja ir tada, ka ja

nepieciesama datu ievade retroaktiva

griezuma, tad VI par to informe atseviski.

Attieclba uz HP, VI nav papildus izvirzljusi

nepiecieSamlbu veikt datu retroaktlvu ievadi

HP sadajas. Svarlgi minet, ka datu aizpilde

par HP sadalu (t.sk. Piezlmem) jau tika

atrunata ar pirmo Biznesa rokasgramatas

versiju (12/2010).

3. SobrTd visas starpresoru vienosanas ir

papildinatas ar atbilstosiem laukiem un datu

ievades termini em t.sk. par HP datu ievadi

projektu llmenl (6.2.11. - projekta radltaju,

Horizontalo prioritasu aktualas vertlbas

jaaktualize 5 (piecu) darba dienu laika pec

projekta progresa parskata, parskata par

merka grupam un horizontalo prioritasu

ieviesanu apstiprinasanas vai projekta

nosleguma maksajuma veiksanas.)

4. Attieclgi sobrld, pat ja projekts tika vertets

pirms starpresoru vienosanas tika paredzeti

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


13

Nr.pk.

Institucija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteiktais jautljums

Informacija

atbilstosie lauki, un finansejuma sanemejs

sobrid AI/SI ir iesniedzis parskatu par

horizontalo prioritasu ieviesanu, tad AI/SI

atbilstosi vienosanas ir javeic so datu ievade

sistema.

5. Ja AI/SI iekseja datu sistema nespej

nodrosinat datu transportu uz VIS, tad

atbilstosi starpresoru vienosanas datu ievade

VIS javeic manuali.

VRAA uzdot jautajumu par ievadi, ka vadit datus

par HP, pec pasas sapratnes un kadam nolukam

velak si informacija tiek izmantota, vai lietderlgi

to sobrld aizpildlt.

N.EglTtis informe, ka nakamaja planosanas

periods HP sadaja tiks izstradata balstoties uz

iestazu ierosinajumiem, daudz detalak neka ta ir

sobnd pieejama, bet §obrid dati ir javada saskana

ar starpresoru vienosanam. AttiecTba uz datu

izmantos'anu un ievadi vienojas, ka atbildi un

skaidrojumu par datu talaku izmantosanu VI

sniegs atseviska skaidrojuma ko izplatls visam

AI/SI.

VIAA uzdot jautajumu par projektu Tstenosanas

vietam. Finansejuma sanemejs projekta

iesnieguma ir noradljis, piemeram, divus regionus

un vienu pasvaldlbu. VIAA sadus datus arl ievada

sistema. VI sniedz skaidrojumu:

1. Ja AI/SI redz aclmredzamu nesakritlbu starp

pasvaldlba - regions, tad nebutu pareizi

sistema vadit nepareizus datus kas attiecTgi

talak kropjo informaciju par finansejuma

dalTjumu pa regioniem/pasvaldlbam. AttiecTgi

AI/SI sistema vajadzetu koriget sadas

aclmredzamas FS piejautas kjudas un noradTt

pareizu pasvaldlbu/regionu.

2. Ja projekta noradlta, piemeram, Riga - Rlgas

regions un tikai Zemgale (bez pasvaldlbas),

tad AI/SI an sados gadljumos vajadzetu

noskaidrot un ievadlt trukstoso pasvaldlbu

Zemgales regiona.

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu fmansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


14

Nr.pk.

tastitueija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteiktais jautajums

11. FM (VI) Skaidrojums par tehnisko precizejumu

biznesa rokasgramata (v.1.10.) datu

laukam par trukuma noversanas

atbildTgo personu.

Informacija

S.Aunina vers uzmanibu, ka biznesa rokasgramata

tika veikts tehnisks precizejums attiecTba uz lauka

,,AtbildTgais par noversanu" saturu (sakotneji taja

tika noradlta informacija par ES fondu

administrejosas iestades atbildTgo darbinieku, kurs

veic ieviesamo trukumu uzraudzTbu, velak tas tika

precizets uz informaciju par FS atbildTgo

darbinieku, kurs veic ieviesamo trukumu

uzraudzTbu).

Vadllnijas, skaidrojumi, normatlvo aktu piemgroSana

12. CFLA Par administrativo parkapumu kodeksa

grozijumiem

GrozTjumi AdministratTvo parkapumu

kodeksa paredz, ka par publisko

iepirkumu reglamentejoso normu

neieverosanu bus piemerojams sods,

piemeram, saskana ar AdministratTvo

parkapumu kodeksa 166.21 pantu: ,,Par

iepirkuma liguma, visparTgas

vienosanas, partneribas iepirkuma

iTguma vai koncesijas iTguma

noslegsanu, nepiemerojot publisko

S.Aunina skaidro, ka VI kopuma uzskata, ka saja

lauka var tikt noradTts gan fmansejuma sanemejs

gan an AI/SI atbildTgais darbinieks, jo no

fmansejuma sanemeja puses par atbildTgo personu

bus persona, kas noradlta sadaja ,,Finansejuma

sanemejs", savukart no AI/SI puses tas cilveks,

kas ir veicis parbaudi un noradTts sadaja pie

,,Parbaudes veicejs", attiecTgi informaciju attiecTba

uz so lauku VI var iegut cita veida un kopuma

prieks VI analTzes sis lauks nekadu pievienoto

vertTbu nesniedz.

Nemot vera, ka, piemeram, CFLA lokala sistema

ir buveta ta, ka sis datu lauks aizpildas automatiski

no klasifikatora pieejamam vertTbam, kas satur

CFLA projektu vadTtaju vardus un lai ar so

ierakstu biznesa rokasgramata nerastos papildu

izmaksas lokalas sistemas labojumiem, ar nakamo

biznesa rokasgramatas aktualizaciju precizesim

ierakstu rokasgramata, nosakot iespeju noradit gan

AI/SI atbildTgo personu par uzraudzTbu, gan an

fmansejuma sanemeja atbildTgo personu, kas ir

atbildTga par noversanu.

S.Aunina sniedz informaciju par so jautajumu un

norada, ka sis jautajums arT tika izrunats arT IUB

organizetaja iepirkumu pirmsparbauzu darba

grupa.

SobrTd nav ieviests konkrets mehanisms, ka

darbosies sodu piemerosanas sistema, bet jebkura

gadijuma administratTvo parkapumu konstatesana

un sodu piemerosana ir autonoma sistema, kas bus

IUB kompetence un ko IUB realizes, izvertejot

konkretas lietas faktiskos apstaklus, kam nav

tiesas saistTbas ar faktu, vai attiecTba uz konkreto

gadTjumu bus piemerota finansu korekcija. Turklat

VI sagatavota informacija par 2013.gada 1 S.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


15

Mr.pk.

Institucija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteikftis jautijwns

iepirkumu un publiskas un privatas

partnenbas jomas normatlvajos aktos

noteiktas iepirkuma un koncesijas

procedures vai citu sajos normatTvajos

aktos noteikto liguma slegsanas tiesTbu

pieskirsanas kartlbu, kas pasutltajam,

sabiedrisko pakalpojumu sniedzejam vai

publiskajam partnerim vai ta parstavim

bija japiemero, vai piemerojot publisko

iepirkumu un publiskas un privatas

partnerlbas jomas normatlvajiem aktiem

neatbilstosi izraudzitu iepirkuma vai

koncesijas proceduru vai citu sajos

normatTvajos aktos noteikto llguma

slegsanas tieslbu pieskirsanas kartlbu,

vai nepublicejot publisko iepirkumu un

publiskas un privatas partnenbas jomas

normatTvajos aktos noteiktos

pazinojumus Iepirkumu uzraudzibas

biroja majaslapa interneta un Eiropas

Savienlbas Oficialaja VestnesT, ja tie

bija japublice, uzsakot iepirkuma vai

koncesijas proceduru, ka an par

iepirkuma llguma vai visparigas

vienosanas noslegsanu, piemerojot

sarunu proceduru, nepublicejot

pazinojumu par llgumu, ja sarunu

procedures piemerosana nav saskanota

ar Iepirkumu uzraudzTbas biroju, bet

sada saskanosana bija noteikta

normatTvajos aktos uzliek naudas sodu

no piecdesmit lldz piecsimt latiem."

Ludzam skaidrot, ka mineto sodu

piemerosanas sistema darbosies

konteksta ar fmansu korekciju

piemerosanas sistemu - vai neatbilstlbu

konstatejusajai iestadei but jasniedz

informacija? Vai administratlva soda

piemerotajs vares pienemt atskingu

lemumu par parkapuma esamibu?

13. CFLA Par PPIV biezumu augsta riska

projektiem

Saskana ar MKN 140 PPlV augsta

riska projektiem javeic gada laika,

specifiski nenoradot, vai dornats

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu

izskatamajiem jautajumiem

Inform&jija

administrativais sods tiks piemerots nevis

finansejuma sanemejam, bet konkretai personai -

iepirkuma komisijas loceklim vai iestades

vadltajam. Butiski ir nodalTt abus procesus -

administrative sodu piemerosanu un finansu

korekciju piemerosanu. AdministratTvais sods bus

ka atbildibas lidzeklis tiesTbu parkapejam,

institucijai (amatpersonai), piemeram, lai nakotne

institucija (amatpersona) neatkartotu sadu

parkapumu. Savukart finansu korekcijas tiks

piemerotas attieciba uz ES fonda projektu, ta

izmaksam, nevis konkretu amatpersonu. TadeJ var

secinat, ka ir iespejami atskingi lemumi sados

gadljumos un dubultas sodlsanas nepielaujamibas

princips seit netiks parkapts.

Konkretaki ieteikumi vai noradljumi iestadem tiks

sniegti, kad sistema tiks ieviesta, tomer IUB

uzskata, ka iestadem bus jainforme IUB, ja tas

konstates konkretus parkapumus, kas atbildis

APK sastaviem. IUB ir paredzetas diskusijas ar

dazadam iestadem, t.sk. KNAB, ka veiksmigi un

efektlvi ieviest administratlvo sodu sistemu.

Turpmakie skaidrojumi tiks sniegti nakamajas

IUB iepirkumu pirmsparbauzu darba grupas.

S.Ozola informe, ka VI precizes parbauzu

metodiku un noteiks, ka augsta riska projektiem

PPlV ir javeic vismaz reizi projekta ieviesanas

gada.

un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme


16

Nr.pk.

institfieija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteiktais jautajums

projekta gads vai kalendarais gads

(vienlgi 20.p. lauj secinat, ka

kalendarais gads janem vera, planojot

PPlV intensitati uzraudzTbas perioda).

l^emot vera, ka prakse var rasties,

piem., sadas situacijas: a) LTgums tick

noslegts S.novembri, riska sakotnejais

vertejums tick veikts menesa laika tatad

lldz S.decembrim; b) Projekta

atkartotais riska vertejums tick veikts

6.oktobrT, kas nozlme, ka PPlV butu

javeic atlikuso tris menesu laika, lai

nodrosinatu PPlV veiksanu kalendaraja

gada, ludzam VI metodika ,,ESF VI

metodika parbauzu veiksanai ES

strukturfondu un KF fmanseta projekta

Tstenosanas vieta 2007.-2013.gada

planosanas periodam", kura (4.11.p.)

teikts, ka augsta riska projektiem PPlV

janodrosina ,,vismaz reizi gada", ietvert

preclzu formulejumu, t.i. ,,projekta

ieviesanas gada".

14. FM (VI) Organizatoriski jautajumi attieciba uz

VI planotajam PPIV

Informicija

S.Ozola informe, ka VI, veicot un planojot

virsparbaudes un PPlV pedeja laika ir

konstatejusi, ka iestades dodas PPlV neilgi pirms

VI planotajam parbaudem, lai an VI nosutltaja

plana un VIS ir noradlti precTzi datumi, kuros VI

piano doties attieclgaja parbaude, tadejadi lieki

apgrutinot gan finansejuma sanemeju, gan VI

planoto parbauzu veiksanu. Lldz ar to turpmak VI

parbauzu plans iestadem netiks sutlts, nemot vera,

ka sistematiski tiek parplanotas parbaudes no

iestazu puses, bet iestades tiks informetas par

planoto parbaudi piecas darba dienas pirms

planotas parbaudes.

LIAA jautajums: Vai ir iespejams paredzet

iznemumus attieclba uz MK noteikumu Nr. 140

15.1. apakspunkta praslbam un atcelt parbaudi

augsta riska projektam 1. Tstenosanas gada, ja ir

guta parlieclba (piemeram, par projekta ietvaros

veikto iepirkumu ir iesniegta sudzlba IUB un to

var redzet IUB majas lapa; LIAA izvertesanai ir

iesniegta iepirkuma dokumentacija, PIV noradlts,

ka aktivitasu Tstenosana saksies 2. projekta gada

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


17

Nr.pk.

Institucija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteiktais jautajums

Informacija

u.c.), ka projekta ietvaros aktivitasu istenosana

nenotiek? Turklat ir veikta pirmsliguma parbaude

ar merki parliecinaties, ka aktivitasu Istenosana

netika uzsakta pirms llguma par projekta

Istenosanu noslegsanas. Vai tiesam ir lietdengi

izmantot LIAA cilveku un tehniskos resursus, lai

veiktu parbaudi projekta Tstenosanas vieta, pec

butibas parbaudot tikai sarakstes dokumentus.

VI sniedz skaidrojumu, ka, MK noteikumu Nr.140

IS.l.punkts nosaka nepieciesamlbu parbaudlt

augsta riska projektus vismaz reizi gada (projekta

TstenoSanas gada), tas nozlme, ja projekts jau

sakotneji ir iezimets ka augsta riska, tad tas ir

pastiprinati jakontrole un pirmais gads arl nav

iznemums. Uzskatam, ka aizejot uz projektu otraja

gada var konstatet neatbilstibas, kuras var nebut

labojamas, bet iespejams butu atklatas pirmaja

gada un atbilsto§i precizetas. Tas attiecinams ir uz

visa veida projektiem, t.sk. lielajiem

infrastrukturas projektiem. Noradam, ka sados

gadTjumos ir iespejams veikt an ,,nepilnas"

parbaudes, t.i. nav obligati nepieciesams

nodrosinat MK noteikumu Nr.140 IS.punkta

noteiktos aspektus, bet nepieciesams skaidri

defmet tos pie parbaudes apjoma, ka an noradit

skaidru pamatojumu (aprakstlt) kapec tiks veikta

,,nepilna" parbaude (piemeram, uz parbaudes brldi

projekts vel nav uzsakts utt.). Augsta riska

projektiem pirmaja gada planotam parbaudem

sada veida ,,nepilnas" parbaudes tick ieskaitltas

parbaudlto projektu intensitate. Vadosa iestade

papildinas ar skaidrojumu an parbauzu metodiku.

15. CFLA Par llgumsodu piemerosanu

Arl pec vairakkartejiem Vl-es

elektroniski sniegtiem skaidrojumiem,

joprojam paliku§i neskaidri dazi ar

llgumsodu piemerosanu saistlti aspekti.

1) Saskana ar VI lldz §im sniegtajiem

skaidrojumiem soda nauda var tikt

interpreteta atskingi - viena gadijuma ta

uzskatama par ,,ietaupTjumu", otra par

,,ienemumiem". Atkartoti ludzam

skaidrot, ka interpreted soda naudu

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu

izskatamajiem jautajumiem

1) J.Gelaha apstiprina, ka ja finansejuma sanemejs

ir valsts budzeta iestade, tad butu jasamazina

projekta attiecinamas izmaksas un jaatskaita

nauda ienemumos saskana ar MK noteikumu 1220

47.prim pantu un ja finansejuma sanemejs nav

valsts budzeta iestade butu jasamazina projekta

izmaksas un ietaupljums ir jajauj izmantot citam

budzeta pozlcijam, ja ir tada vajadzTba, veicot

llguma grozyumus.

VI skaidrojuma par soda naudu ir noradlts, ka

,,ietaupltais finansejums varetu tikt pamatotos

un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme


18

Nr.pk.

Institucija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteiktais jautajuras

sados prakse sastopamajos gadijumos;

piemera situacija sakotnejais resins ir

100 LVL un soda nauda ir 10 LVL:

a. Rekins izsniegts par 100 LVL.

Samaksa veikta 100 LVL. Pec tarn tick

lugts atmaksat soda naudu 10 LVL

apmera.

b. Rekins izrakstlts 90 LVL

apmera (soda nauda jau sakotneji tick

atskaitlta no rekina summas). Samaksa

veikta 90 LVL apmera.

c. Rekins tiek izsniegts 100 LVL

apmera. Samaksa veikta 90 LVL

apmera (netiek izmaksata aprekinata

soda nauda).

Ludzam apstiprinat, ka talaka pareiza

riciba ir sada:

#1 ja Finansejuma sanemejs ir valsts

budzeta iestade - neatkarlgi no ta, kurs

no ieprieks minetajiem gadijumiem

iestajies, soda nauda japarskaita valsts

pamatbudzeta ienemumos (atbilstosi

28.12.2010 MK noteikumi Nr. 1220

47.prim pants), jasamazina projekta

izmaksas, iznemot gadljumu, kas

atrunats vadosas iestades ,,Izmaksu

izmainu vadlbas metodika"

(1.2.7.punkts)?

#2 ja Finansejuma sanemejs nav valsts

budzeta iestade - neatkarlgi no ta, kurs

no gadljumiem iestajies, jasamazina

projekta izmaksas, iznemot gadljumu,

kas atrunats vadosas iestades ,,Izmaksu

izmainu vadTbas metodika"

(1.2.7.punkts). Tomer jautajums, vai b.

un c. gadljuma finansejuma sanemejs,

parcejot ar llguma grozijumiem, drikst

izmantot 10 LVL citam projekta

budzeta pozlcijam?

2) Nemot vera ieprieks mineto,

versam uzmanlbu uz sadu iespejamu

situaciju, kura var nonakt FS, kas ir VB

iestade:

Rekins 100 LVL. Samaksa veikta 100

Informacija

gadijumos novirzits citam projekta aktivitatem".

Noradam, ka saja gadljuma saglabajas princips, ka

iestadei ir javerte, vai konkreta lldzekju pardale

citai darblbai ir pamatota vai ne, lldzlgi ka verte

citu grozljumu butiskumu.

2) J.Gelaha skaidro, ka gadijumos, kad

finansejuma sanemejs ir valsts budzeta iestade un

izpildltajam ir apmaksats rekins pilna apmera un

an atseviski piepraslts atmaksat soda naudas

apmeru:

iesniedzamaja maksajumu pieprasTjuma butu

janorada samazinata summa, kura korigeta

atskaitot soda naudas apmeru, nodrosinot, ka

maksajumu pieprasijums tiek iesniegts

atbilstosi faktiskajam apmaksato darblbu

izmaksam;

- ienemumi no sanemtas soda naudas jaieskaita

valsts budzeta ienemumos Valsts kases konta;

projekta attiecinamas izmaksas jasamazina

par ienemumu no soda naudas apmera.

Bet ja tomer iesniedzamaja maksajumu

pieprasTjuma ir noradlta pilna summa, tad an saja

situacija zaudejumi finansejuma sanemejam

nerodas. Piemers:

1. Projekta planotie un paredzetie izdevumi

konkretajai izdevumu pozicijai - 100LVL

2. Rekins par veiktajiemdarbiem- 100 LVL

3. Soda nauda par kavejumiem - 10 LVL

Tatad faktiski darbi ir veikti par 90 LVL (100

LVL - 10 LVL), bet FS par siem darbiem ir

samaksajis 100 LVL plus vel sanemis 10 LVL

ienemumus, jeb soda naudu no izpildltaja.

4. FS MP iesniedz par veiktajiem darbiem,

neatskaitot soda naudas apmeru -100 LVL

5. Valsts budzeta ienemumos ieskaita

ienemumus no soda naudas - 10 LVL

6. Projekta attiecinamas izmaksas samazina

par ienemumu no soda naudas apmeru -

10 LVL

Tatad 110 LVL - 10LVL - 10LVL = 90 LVL

Projekta nerodas zaudejumi, jo projekta

attiecinamas izmaksas tiek samazinatas par guto

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


19

Nr.pk.

fcstitucija,

kura

iesniedza

jautajumu

Fieteiktais j^ttjums

LVL. Aprekinata soda nauda 10 LVL

tiek atmaksata finansejuma sanemejam,

kuru tas parskaita valsts pamatbudzeta

ienemumos. Finansejuma sanemejs

iesniedz agentura MP, kura iekjauts

resins par 100 LVL. Agentura samazina

atmaksu par 10 LVL (jo bijusi soda

nauda), vienlaiclgi samazinot an

projekta izmaksas. Tadejadi veidojas

situacija, kad finansejuma sanemejs ir

izterejis 100 LVL, no fonda atpakaj

sanemis 90 LVL, bet papildus cietis no

izpildltaja parkapuma sekam, par kuru

piemerota soda nauda nenonak FS

riclba.

3) VI paudusi viedokli, ka

neskatoties uz to, vai llgums nosaka, ka

llgumsods Japiemero obligati" vai

llgumsodu ,,var piemerot" , FS var

izveleties to piemerot vai nepiemerot.

Uzskatam, ka saja gadTjuma veidojas

pretruna, jo gadljuma, kad iTgumsods

Japiemero obligati", ta nepiemerosanu

var uzskatlt par llguma parkapumu.

Versam uzmanTbu, ka RevTzijas iestade

uzskata, ka, ja llguma ir noteikta iespeja

piemerot llgumsodu (an tajos

gadljumos, kad llguma minets ,,var

piemerot"), si iespeja noteikti

jaizmanto.

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu

izskatamajiem jautajumiem

Informacija

ienemumu apjomu, kuru rezultata projekta

izdevumi bijusi mazaki neka planots.

Jautajums: Vai viena un ta pasa gadljuma ietvaros

ir iespejams piemerot gan soda naudu, gan finansu

korekciju?

VI jau vienreiz 2012.gada 17.maija neatbilstlbu

darba grupas sanaksme (protokols Nr.11-09/1433

21.punkta 3.apakspunkts) sniedza skaidrojumu par

gadTjumiem, kuros tiek piemerots ITgumsods un

kuros tiek piemerota finansu korekcija. Jebkura

gadTjuma nevar dubulta piemerot naudas sodu.

Ja konkretajam iTgumam tiek piemerota finansu

korekcija, tad ta japiemero no iepirkuma llguma

attiecinamajam izmaksam, neieskaitot soda naudu,

ja ta jau ir atprasTta.

3) J.Gelaha skaidro, ka katrs gadljums javerte

atsevi§ki un tikai gadTjumos, kad iespejams

konstatet, ka ITgumsods nav ticis piemerots

nepamatoti, piemeram, no visiem apstak}iem

izriet, ka attieclgaja situacija iTgumsodu bija

nepieciesams piemerot, kaut arT tas neietekmetu

projekta Tstenosanu, ligumsledzejiestadei ir

tieslbas sadu gadTjumu uzskatTt par neatbilstlbu un

attieclgi samazinat projekta summu par ITgumsoda

apmeru.

Versam uzmanTbu, ka tiesa nepiepraslta ITgumsoda

uztversana par neatbilstlbu, bez situacijas

izvertejuma, nav korekta, jo ta izsledz gadTjumus,

kad pusem butu iespejams brlvi vienoties.

Llgumsods ir discipline) osa norma, kuru principa

var an nepiemerot. Llgumsods pec butlbas ir

iTgumsledzeja tiesTbas prasTt no otra soda naudu

vai soda procentus, ja otra puse nepamatoti kave

llguma izpildi vai arT nekvalitatlvi izpilda savas

saistlbas. Ta ka sadarblbas iestade vai atbildiga

iestade saja gadTjuma ir tresa puse, neizvertejot

Hgumsoda nepiemerosanas apstak^us, nav

iespejams viennozTmlgi pateikt, vai finansejuma

sanemejam konkretaja gadTjuma bija vai nebija

japiemero ITgumsods.

Katrs gadTjums ir jaskata konteksta ar

parkapuma butiskumu, ta ietekmi uz ITguma

izpildi un finansejuma sapemeja argumentus

un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme


20

Nr.pk.

institucija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteiktais jautajums

Informaeija

kapec llgumsods netika piemerots. Izvertejumam

ir jabut dokumentetam, argumentetam un

pamatotam. Viedoklis ari saskanots ar RevTzijas

iestadi.

16. LIAA Vadosa iestade (VI) ar 12.04.2013.

vestuli Nr.l 1-2-05/2187 ir sniegusi

skaidrojumu par Regulas (EK) Nr.

1083/2006 57. panta attiecinasanu un

pecuzraudzibas nodrosinasanu ES fondu

lldzfinansetajos projektos un ar

13.05.2013. elektroniska pasta vestuli ir

sniegusi papildu skaidrojumu.

Attieciba uz projektu uzraudzlbu pec

prqjektu pabeigsanas atbilstosi MK

noteikumu Nr. 140 22.punktam ES

fondu vadlba iesaistltajam iestadem

atbilstosi to kompetencei, nodrosinot

pecuzraudzlbu visiem projektiem, ir

japarliecinas ne tikai par butisku

parmainu nerasanos ES fondu projektos,

bet an par ienemumu gusanas

nosacljumu izpildi, ar ES fondu

projektu saistitas dokumentacijas

uzglabasanu, vizualo un publicitates

praslbu ieverosanu. Nemot vera mineto,

projektu pecuzraudzibas perioda

nepiecie§ams izlases veida atbilstosi

noteiktajiem ES fondu projektu risku

llmeniem parliecinaties par projekta

dokumentacijas un ES lldzfinansejuma

atbilstosu ieguldyumu lieclbani. [...]

,,ProduktTva darbiba" pec butibas ir

jebkura darbTba, kuras rezultata tiek

sarazotas preces vai sniegti

pakalpojumi, savukart ,,produktlvas

darbibas izbeigsana" attiecas uz jebkuru

situaciju, kura FS partrauc tadu savu

produktlvo darblbu, kas skar llguma vai

vienosanas par ES fonda projekta

Istenosanu paredzeto darblbu.

S.Ozola skaidro, ka:

attieciba uz l.piemeru:

Saskar^a ar MK noteikumiem Nr.1401 un VI

izstradato metodiku parbauzu projektu Tstenosanas

vieta veiksanai (12.2.metodika) parbaudes

pecuzraudzTbas perioda veicamas pamatojoties uz

risku balstltu pieeju. Attieclgi videja un zema

riska projektiem atlasot projektus ar nejausas

izlases metodi un augsta riska projektiem un

lielajiem projektiem - ne retak ka reizi piecu gadu

laika (MK noteikumu Nr.140 20.punkts.). No

pieejamas informacijas uzskatam, ka nebutu

jaatprasa lldzekji, bet butu javeic parbaude

saskar^a ar MK noteikumiem. Galvenais ir jaskata

merkis, vai tas ir sasniegts.

Metodika pieejama ES fondu majas lapa:

http://www.esfondi.lv/page.php?id=l 170.

attieciba uz 2.piemeru:

Par parbaudes orgam'zesanu skatit atbildi pie

l.piemera. Vertejot, vai piemerojama fmansu

korekcija janem vera projekta merkis un projekta

paredzetas darblbas, kas noteiktas an llguma par

projekta Istenosanu, ka ari aktivitates merkis

kopuma. Principi par finansu korekcijas

piemerosanu noteikti arl VI vadlmijas par finansu

korekciju piemerosanu Eiropas Savienlbas fondu

finansetajos projektos.

D.Rancane min so gadfjumu ka labu piemeru, ko

VI grib redzet uzraudzlbas zinojumos.

S.Ozola vers uzmambu uz praktisko gadljumu. Ja

petnieks nav veicis petljumu, par ko tam bija

maksats, tad japiemero finansu korekcija, ja veica

petljumu, bet rezultata sasniegtais rezultats ir

negatlvs, tad korekcija nebutu japiemero, bet

jaskatas projekta nosacljumi.

1 Kartlba, kada vado§a iestade, sertifikacijas iestade, sadarbibas iestade vai atbildlga iestade veic parbaudi Eiropas

Savienlbas strukturfondu un Kohezijas fonda finanseta projekta TstenoSanas vieta

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


21

Nr.pk,

Institucija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pie^eiktaisJautajums

Ludzam skaidrot, ka LIAA rikoties

sekojosas situacijas:

1. Piemers

2.3.1.1.1. apaksaktivitates „Arej o tirgu

apgusana - arejais marketings" ietvaros

ir izmaksats ES fonda atbalsts 200 Ls

apmera par piedalisanos starptautiska

izstade, kur FS reklamejis ta razoto

produkciju. Projekta pecuzraudzlbas

perioda, kas saja aktivitate ir 5 gadi pec

pedeja atbalsta finansejuma maksajuma

sanemsanas, FS ir aptureta

saimnieciska darblba (faktiski var but

situacija, ka darblba tick partraukta tikai

pedeja uzraudzlbas gada). Saskar^a ar VI

skaidrojumu, nepieciesams veikt

parbaudi projekta Tstenosanas vieta

(PPlV) un, ta ka ir konstateta

produktlvas darblbas apturesana,

attiecTgi atgut izmaksato ERAF atbalstu.

Jautajums: Vai, no administresanas

izmaksu viedok^a raugoties, ir lietderlgi

un samerlgi braukt PPlV, lai parbaudltu

projekta dokumentu glabasanu un

publicitati atbilstosi normatTvajos aktos

noteiktajam prasibam, ka arT pateret

resursus atbalsta summas atgusanai?

(Informacijai - uz 29.05.2013.

aktivitates ietvaros ir pabeigti 1164

projekti, bet 197 ir statusa ,,llgums".

Projektu pienemsana turpinasies lTdz

2013.gada novembrim, ja netiks

pagarinats projektu iesniegSanas

termins, un menesl tick izverteti videji

45 projekti)

Informacija

attieciba uz B.piemeru:

Kopuma pieeja ir lldzlga ieprieksejiem

gadTjumiem. Lemjot par finansu korekcijas

piemerosanu, janem vera projekta merkis, partnera

loma, partnera saimnieciskas darblbas

partrauksanas ietekme uz projekta rezultatu un

projekta paredzeto.

2. Piemers

2.1.2.2.1.apasaktivitates ,,Jaunu

produktu un tehnologiju izstrade", kuras

merkis ir veicinat petnieclbu un attlstlbu

privataja sektora, FS veiktas

eksperimentalas izstrades rezultats ir

bijis neveiksmlgs, tadej projekta

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu fmansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


22

Nr.pk.

Enstitueija,

kura

iesniedza

jautijumu

Pieteiktais jautajums

pecuzraudzibas perioda FS nerazo to

produktu, kura izstradei izmaksats

ERAF atbalsts. Saskana ar VI

skaidrojumu, sis gadljums klasificejams

ka produktlvas darblbas izbeigsana.

Jautajums: Vai an saja gadljuma ir

javeic PPlV, lai parliecinatos par to, ka

produkts tiesam netiek razots, bet

projekta dokumentu glabasana un

publicitate atbilst normatlvajos aktos

noteiktajam praslbam? Vai saja

gadljuma ir pamats finansu korekcijas

piemerosanai par jauna produkta

razosanas neveiksanu? Vai no FS ir

jaatgust izmaksatais atbalsts 100%

apmera, ja uzraudzibas perioda tas

partrauc jebkadas saimnieciskas

darbTbas veiksanu (piemeram, tiek

likvidets)?

Informacija

3. Piemers

1.3.1.1.1 .apaksaktivitates ,,Atbalsts

nodarbinato apmacibam komersantu

konkuretspejas veicinasanai - atbalsts

partnerlbas organizetam apmacibam"

FS ir biedrlbas, un projekta ietvaros var

but ap 100 partner!. Jautajums: Ja kads

no partneriem projekta uzraudzibas

perioda (5 gadi) ir partraucis

saimniecisko darblbu, vai partnerim

izmaksatajam atbalstam japiemero

finansu korekcija, attieclgi atgustot

neatbilstosi izmaksato finansejumu?

17. FM (VI) Par noradem attieciba uz ES

strukturfondu un Kohezijas fonda

sistemas pielagosanu eiro valutai

VIA A jautajumi attieciba uz euro:

• Vai projekta ietvaros (ejosa

projekta) ietvaros lidz 2013.gada

31 .decembrim veiktos izdevumus

parvers uz EUR pec vestules 1), 2) un 3)

punkta noradlta algoritma, tikai soreiz

to attiecinot uz katra maksajuma

pieprasijuma ietvaros apstiprinato

J.Gelaha informe, ka s.g. 21.maija ar vestuli

Nr.l 1-2-05/2962 ir nosutljusi sakotnejas norades

par ES fondu pielagosanu eiro valutai. Tapat VI ir

vairakkart konsultejusies ar Eiro biroju attieciba

uz so jautajumu.

Sis sanaksmes laika sniedzam papildus norades,

attieclgi informejot, ka iepriekSminetas vestules

algoritms projektu llgumu summas konvertesanai

(sadaja VIS ,,Finansesanas plans") no LVL uz

EUR butu piemerojams an citam projekta VIS

sada}am. Tatad:

1) Finansesanas plana, Maksajuma, Atgustama

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


23

Nr.pk,

Institueija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteikteis jauttjums

summu?

• Vestule minets, ka dati par

pabeigtajiem projektiem un dati par

2004.-2006.gada planosanas perioda

tiks konverteti uz EUR. Vai tas domats,

ka sistema pati veiks so konvertaciju?

Un pec kada algoritma tas tiks darits?

Jo, ja an siem projektiem pirmaja soli

uz EUR konverte llgumu summas (vai

sistema to vares nodrosinat - izvertet

kura finansesanas avota javeic

korekcija) pec vestule noradTta

algoritma un nakama soli uz EUR (pec

tada pasa algoritma) tiks konverteti

projekta maksajuma pieprasljumu

ietvaros apstiprinatie izdevumi (katrs

atseviski), tad rezultata saskaitot visus

atseviskas MP summas tas var atskirties

no pirmaja soli noteiktas llguma

kopsummas un, ja ari Llguma summa

bus vienada ar visu MP kopsummu, -

var nesakrist llguma finansu avotu EUR

summas ar MP finansu avotu EUR. Pec

kada algoritma sada gadljuma ir javeic

korekcija, ja vispar javeic?

VRA A j autaj urns:

Sakara ar aktualitatem, kas saistltas ar

eiro ieviesanu Latvija, ludzam sniegt

vadosas iestades viedokli par

nepieciesamo riclbu attieclba uz

noslegto llgumu grozTsanu ar ES fondu

aktivitasu projektu finansejuma

sar^emejiem sakot ar 2014.gada

l.janvari. Ludzam sniegt skaidrojumu

vai sadarbibas un atbildTgajam iestadem

ir javeic grozljumi esosajas noslegtajas

vienosanas ar finansejuma sanemejiem

veicot parrekinus no LVL uz EUR par

projektiem, kuri ir pabeigti un atrodas

pecuzraudziba vai kuru Tsteno§ana

turpinas.

Informacija

maksajuma, NeatbilstTbas kopsumma latos tick

dalTta ar EUR kursu un iegutais rezultats tick

noapajots lldz 2 zimem aiz komata saskana ar Eiro

ieviesanas kartlbas likuma 6.panta noapajosanas

principiem;

2) Katrs finansesanas avots (piemeram, ERAF,

valsts budzeta finansejums (VBF)) latos tick dallts

ar EUR kursu. Katra avota iegutas EUR valutas

vienlbas tick noapajotas lldz 2 zimem aiz komata

saskana ar Eiro ieviesanas kartlbas likuma 6.panta

noapajosanas principiem;

3) Katra avota noapajota EUR vertlba tick

saskaitTta uz avotu kopsummu EUR un salldzinata

ar noapajoto attiecTgo Finansesanas plana vai

Maksajuma, vai Atgustama maksajuma, vai

NeatbilstTbas kopsummu EUR.

a. Ja summas ir vienadas, turpmakas darblbas nav

nepieciesamas;

b. Ja summas atskiras, nepieciesams attieclgi

precizet avota noapajoto EUR vertTbu par so

starpTbu.

Korekciju avotam veic sada prioritara seclba:

1. Attiecinamais valsts budzeta finansejums;

2. Valsts budzeta dotacija pasvaldlbam;

3.Attiecinamais pasvaldlbas budzeta finansejums;

4.Attiecinamais cits publiskais finansejums;

S.Nacionalais privatais finansejums.

Korekcijas netiek veiktas: ERAF, KF, ESF.

Gadljuma ja konvertejot Finansesanas plana

projekta kopejo llguma summu, starplba rodas uz

neattiecinamo izmaksu rekina, bum attieclgi

japrecize neattiecinamo izmaksu noapajoto EUR

vertlbu par so starpTbu.

Lldzlgs algoritms tick piemerots an izdevumu

kategoriju pozlciju sadalljumam. Gadljuma, ja

projekta kopsumma EUR atskiras no izdevumu

kategoriju kopsummas EUR, tad korekcija tiek

piemerota izdevumu kategorijai ar lielako kartas

numuru. Piemeram, ja projekta noraditas IK1 -

Materialtehnisko lldzekju un apnkojuma izmaksas

un IK3 - Projekta administresanas izmaksas, tad

korekcija javeic IK3 ietvaros).

Ja Tehniskas PalTdzTbas projektam pec

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


24

Nr.pk.

institficija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteiktais jautajums

Informacija

konvertesanas aktivitasu kopsummai (EUR)

radusies eiro centa noblde salldzinajuma ar

projekta (Finansesanas plana, Maksajuma,

Atgustama maksajuma, NeatbilstTbas) kopsummu

(EUR), tad eiro centa korekciju veic lielakajai

aktivitatei pec aktivitates numura.

Ja finansejums sadalTts pa gadiem un pec

konvertesanas gadu kopsummai (EUR) radusies

eiro centa noblde salldzinajuma ar finansejuma

kopsummu (EUR), tad eiro centa korekciju veic

pedejam gadam, kur summa nav nulle (vertlba>0).

Nepabeigtiem projektiem, lai veikto maksajumu

summa butu vienada ar llguma kopsummu (t.sk.

sadalljuma pa finansesanas avotiem),

nepieciesams pie pedeja maksajuma izkoriget

starptbu. Ja veikto maksajumu kopsumma ir

lielaka par llguma kopsummu, tad tiek samazinata

vel neizmaksata llguma summa, t.i. nosleguma

maksajums ir japrecize atkarlba no atlikusa ITguma

finansejuma, bet ja otradi, tad ta tiek palielinata.

Pabeigto projektu gadljuma nav nepieciesams

novienadot maksajumu pieprasljumu sadaju ar

ITguma summu (Euro ieviesanas likums to

neprasa, VIS automatiski to parkonvertes pec

algoritma), bet tikai pie neatbilstlbas

konstatesanas pecuzraudzlbas perioda butu

nepieciesams parskatlt summas, attieclgi veicot

tadas pasas darbTbas ka nepabeigtiem projektiem.

Tapat versam uzmanlbu, ka saskana ar Eiro

ieviesanas likuma 4.pantu nav nepieciesams grozlt

llgumus.

18. FM (VI) Informacija par planoto Eiropas

Revlzijas palatas auditu

Atseviska skaidrojosa informacija no vadosas

iestades puses netiks sagatavota, aicinam izmantot

protokola sniegto skaidrojumu. Tapat aicinam

AI/SI versties pie saviem finansejuma

sanemejiem, uzrunajot tos, tadejadi versot vinu

uzmanlbu uz noteikumiem, pie kuriem tiks

ieviesti projekti ar 2014.gada l.janvari.

Citi jautajumi

ES fondu vadosa iestade ir sar^emusi informaciju,

ka Eiropas RevTzijas palata (ERP) s.g. julija piano

VI sagatavota informacija par 2013.gada ISjunija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


25

Nr.pk.

Institucija,

kura

iesniedza

jautajumu

Pieteiktais jautajuras

Informacija

veikt revTziju par vairakiem Eiropas Sociala fonda

darblbas programmas ,,Cilvekresursi un

nodarbinatlba" projektiem Latvija. RevTzija

attieksies uz Komisijas veikto maksajumu Latvijai

2013.gada lO.apnlT. Pasreiz uzsakts planosanas

process. ERP sobrld ir atlasljusi parbaudei 8

(astoni) projektus, par kuriem attieclgas AI/SI ir

informetas. Attiecigi planota an s.g. 20.junija

tiksanas ar attiecigajam AI/SI, lai sagatavotos

revlzijas norisei. Par preclzu revTzijas darba

kartibu iestades tiks informets tiklidz preclzaka

informacija tiks sanemta no ERP.

19. FM (VI)

un CFLA

Informacija par

planosanas periodu

2014.-2020.gada

P.S. Pec sanaksmes tika sanemta informacija no

ERP, ka audits notiks julija sakuma, informacija

iesaistitajam iestadem ir nosutlta.

S.Ozola informe, ka ir planota atseviska sanaksme

par turpmakam darbTbam, sobrld VI strada pie

rlclbas plana, tiklTdz bus zinamas konkretas

ncibas, planojam tikties ar atbildlgam iestadem.

CFLA ari no savas puses virzas uz prieksu ar savu

ncibas planu un tiksies ar sadarblbas iestadem, lai

parrunatu aktualos jautajumus.

Iestades tiks informetas par progresu.

P.S. Vadosa iestade informe par tehnisko precizejumu 2013.gada 21.marta apstiprinataja protokola

Nr.l 1-09/4 2.punkta ES Fondi > AI/SI sanaksmju par ES fondu jautaiumiem protokoli. nemot

vera, ka par jautajumu par ilgtermina saistTbu uznemsanos aivalstu finansu palldzlbas ietvaros

projektu Tstenosanai ir sanemts papildu skaidrojums no FM Finansu vadlbas un metodologijas

departamenta (skat, zemak), ka attieclba uz ES fondiem MK noteikumi par

apaksaktivitates/aktivitates Tstenosanu (ir noteikta Istenosanas kartlba) var tikt uzskatlti par MK

lemumu, kas Jauj uznemties jaunas saistlbas un atsevisks MK lemums par jaunu saistTbu uznemsanos

nav nepieciesams. Informacija par so precizejumu ir nosutlta ari visam iestadem uz oficialajam e-

pasta adresem s.g. 9.maija no oficialas FM Pasta adreses.

Ludzam sniegt viedokli, vai apaks/aktivitati regulejosie MK noteikumi nevar tikt uzskatlti par

MK lemumu, kas Jauj uznemties AI/SI jaunas saistlbas?

Atbilde:

1. Ja Eiropas SavienTbas politikas instrumentu un parejas arvalstu finansu palidzibas lTdzfinansetiem

projektiem ir noteikta to IstenoSanas kartlba Ministru kabineta normatlvaja regulejuma:

(strukturfondu gadTiuma attiecigo apaks/aktivitati regulejosie MK noteikumi (piemeram, MK

27.12.2011. Noteikumi Nr.996 ,,Noteikumi par darblbas programmas "Cilvekresursi un

VI sagatavota informacija par 2013.gada IS.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem


26

nodarbinatiba" papildinajuma 1.3.1.5.aktivitates "Vietejo nodarbinatibas veicinasanas pasakumu

planu ieviesanas atbalsts" otro kartu"

http://pro. nais. Iv/naiser/text. cfm ?Key=0101032011122 700996; ka arl citu finansu instrumentu

gadljuma, piemeram, MK 26.03.2013. noteikumi Nr.162 ,,Eiropas Ekonomikas zonas finansu

instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas "Kulturas un dabas mantojuma saglabasana un

atjauninasana" Istenosanas kartlba" http://pro.nais.lv/naiser/text.cfm?Kev=0101032013032600162 ;

MK 02.04.2013. noteikumi Nr.181 ,,Norvegijas finansu instrumenta 2009.-2014.gada perioda

programmas "Inovacijas "zajas" razosanas joma" Istenosanas kartlba"

http://pro.nais.lv/naiser/text.cfm?&KEY=Q 101032013040200181 &waiting=Yes&RequestTimeout=5

00 ), tad atbilstosais Ministru kabineta regulejums var tikt uzskatlts par MK lemumu, kas jauj

uznemties saistlbas.

2. Ja Eiropas Savienlbas politikas instrumentu un parejas arvalstu finansu palldzlbas lldzfinansetiem

projektiem nav apstiprinata to Tstenosanas kartlba Ministru kabineta normatlvaja regulejuma.

piemeram, dazadas Eiropas Kopienu iniciativas, tad ir nepieciesams Ministru kabineta lemums par

dallbu konkretaja arvalstu finansu palldzlbas programma, kas vienlaikus Jauj uznemties saistlbas, un

gads MK lemums ir nepieciesams pirms llgumu slegsanas.

Sanaksme beidzas: plkst. 12:30

Sanaksmes vadltajs;

Solveiga Ozola

Protokoletajs:

Jekaterina Gelaha

VI sagatavota informacija par 2013.gada 1 S.junija ES fondu un citu arvalstu finansu instrumentu sanaksme

izskatamajiem jautajumiem

More magazines by this user
Similar magazines