ĶEKAVAS NOVADS - Rīgas Plānošanas Reģions

rpr.gov.lv

ĶEKAVAS NOVADS - Rīgas Plānošanas Reģions

ĶEKAVAS NOVADS

baložu pilsēta

daugmales pagasts

ķekavas pagasts

iveta zālīte

teritorijas plānotāja

ķekavas novada telpiskās plānošanas daļa

2010.gada 22.decembris


Ķekavas novadā apvienotas līdz reformai trīs

patstāvīgas, bet no dažādiem

sociālekonomiskiem un kultūrvēsturiskiem

aspektiem būtiski atšķirīgas pašvaldības:

• Baložu pilsēta

• Daugmales pagasts

• Ķekavas pagasts

Novadam ir kopīga robeža ar Rīgas pilsētu

Ķekavas novads ir izveidots

2009.gada 01.jūlijā Administratīvi

teritoriālās reformas rezultātā.


platība - 273 km²

iedzīvotāji ~ 22 000 iedzīvotāju

1 pilsēta - Baloži

21 ciems – pēc pēdējā (spēkā esošā) teritorijas plānojuma


Ne tikai iedzīvotāji, arī projektu izstrādātāji nereti joprojām iesniegumus adresē un

projektu risinājumos piemin Baložu pilsētas vai Ķekavas pagasta pašvaldības

Iedzīvotājiem ir grūtības saprast un pieņemt, ka daļa Aleju vai Ķekavas iedzīvotāji pirms

pusotra gada šobrīd jau ir Krogsila vai Vimbukroga iedzīvotāji.


Teritorijā līdz a/c A5 atrodas

Baložu pilsēta (~5600 iedz.),

Ķekavas ciema teritorija

(~5500 iedz.) un aptuveni

8000 iedzīvotāji pārējos 10

ciemos. Daugmales pagastā

dzīvo 5% no kopējā novada

iedzīvotāju skaita (2 ciemi),

bet 10% dzīvo Ķekavas

pagasta teritorijā aiz Rīgas

apvedceļa (8 ciemi).

Lielākais iedzīvotāju īpatsvars (85%) dzīvo teritorijā

no Rīgas robežas līdz autoceļam A5 (Rīgas

apvedceļš) gar autoceļu A7 (Bauskas šoseja). Tā ir

teritorija ar 12 vienlaidus izvietotām (saplūdušām)

apdzīvotām vietām, kur savstarpējās robežas faktiski

identificējamas tikai pēc teritorijas plānojuma.


Ķekavas novadā sastopama atšķirīga telpiskā struktūra:

- urbānās teritorijas ar izteiktām „guļamrajonu” funkcijām;

- padomjlaiku saimniecību strādnieku ciemati ar perifērijā apaugušiem „pļavu”

ciemiem;

- atsevišķi puduru ciemi meža vai lauksaimniecības teritorijās;

- vairākas blīvi apbūvētas bijušo un esošo mazdārziņu kooperatīvu teritorijas (ciemi);

- izteikti lauku rajoni ar viensētu apbūvi;

- vēl lielākas ir dabā eksistējošas lauksaimniecības un mežu teritorijas, kuras saskaņā ar

teritorijas plānojumu paredzētas dzīvojamai, jauktai darījumu un ražošanas objektu

apbūvei bez jebkādas esošas infrastruktūras (piemēram, ražošanai ~500 ha).

Novadā būtisku teritorijas daļu (50%) aizņem meži (lielākie īpašnieki Latvijas valsts

meži, Rīgas mežu fonds).

Lielas esošo darījumu un ražošanas objektu teritorijas (p/f „Ķekava”, loģistikas

kompleksi „Maxima”, „Dominante”, SEB Bankas birojs, A/S „Gutta” ražotne, izstāžu

komplekss „Rāmava” bijušās Baložu kūdras fabrikas teritorija u.c.).


Teorētiski dzīvojamai apbūvei paredzētajās

platībās iespējams uzbūvēt mājokļus vismaz

100 000 iedzīvotājiem. Raugoties uz līdzšinējo

iedzīvotāju pieauguma tempu novada teritorijā

pēdējo 10 gadu laikā (+5500 iedz.), jāatzīst, ka

teritorijas plānojumā ir iestrādātas nepamatoti

optimistiskas prognozes jeb atspoguļota

nepārdomāta pašvaldības pakļaušanās

iedzīvotāju-īpašnieku izteiktajām vēlmēm

teritorijas plānojuma izstrādes procesā, kas jau

šodien rada grūti risināmas problēmsituācijas.


Ķekavas novadā aktuālās problēmas:

- sarkano līniju neesamība;

- ceļu servitūti;

- notekūdeņu apsaimniekošana, pieslēgums pie centrālajiem

tīkliem;

- spēkā esošo detālplānojumu realizācijas kārtība;

- NĪLM nodokļu piemērošana nerealizētajos projektos;

- attīstītāju/īpašnieku un pašvaldības nespēja vienoties par

detālplānojumu darba uzdevumu izpildi;

-detālplānojumu izstrādes procesā piekļuves risinājumi līdz

pašvaldības vai valsts autoceļiem;


Ķekava 2010.gadā

Ķekava 2006.gadā


Ķekava 2006.gadā

Ķekava 2010.gadā


Paldies!

More magazines by this user
Similar magazines