Views
3 years ago

2008. gada 13.novembris. Nr.46(78) - Jelgavas Vēstnesis

2008. gada 13.novembris. Nr.46(78) - Jelgavas Vēstnesis

4 atbildam Ceturtdiena,

4 atbildam Ceturtdiena, 2008. gada 13. novembris Ekskursiju cietumā nepiedāvās Jelgavnieks Lirmuļa kungs «Jelgavas Vēstnesī» vērsās ar kādu priekšlikumu – proti, pēc Pārlielupes cietuma slēgšanas ļaut iedzīvotājiem to apmeklēt. «Vai mums, jelgavniekiem, būs iespēja doties ekskursijā uz bijušo Pārlielupes cietumu?» viņš jautā. Kā noskaidroja «Jelgavas Vēstnesis», diemžēl šādas iespējas iedzīvotājiem nebūs. «Neesam iestāde, kas nodarbojas ar tūrisma pakalpojumiem. Mums tādām nodarbēm nav laika,» norāda Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte, gan solot, ka uzreiz pēc Pārlielupes cietuma slēgšanas to būs iespēja apmeklēt vienīgi plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Jāatgādina, ka saskaņā ar Ieslodzījumu vietu reorganizācijas plānu Pārlielupes cietums tiks slēgts līdz šā gada beigām, savukārt ieslodzītie, kuriem nebūs beidzies soda izciešanas termiņš, tiks pārvietoti uz citiem cietumiem, kas tiek darīts jau pašlaik. Uz jautājumu, kas notiks ar Pārlielupes cietuma ēkām pēc tam, kad tās paliks tukšas, V.Puķīte atbild lakoniski: «Pārlielupes cietums ir Tieslietu ministrijas īpašums, tādējādi arī valdība lems, ko ar to iesākt. Tā vairs nav mana kompetence.» Foto: Ivars Veiliņš Sociālo lietu pārvaldes darbinieki informē par dažādām krājiestādēm «Vēlos noskaidrot, kāpēc Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes piešķirtos pabalstus nav iespējams saņemt skaidrā naudā pārvaldes kasē, bet tas jādara ar Latvijas Pasta norēķinu konta starpniecību. Jā, mūs mudina izmantot Latvijas Pasta pakalpojumu, uzsverot, ka tur konta atvēršana ir bez maksas, taču neviens nepaskaidro, ka katru reizi, saņemot noteiktu pabalstu šajā kontā, pasts kā maksu par pakalpojumu ieturēs vienu latu, ko nedarītu neviena banka! Piemēram, ja man pabalsts ir 30 lati, es saņemu tikai 29, bet cits varbūt pabalstā saņem tikai piecus latus, un arī šādā gadījumā jāšķiras no lata. Ja pārskaitītu šo naudas summu uz kādu banku, būtu tikai jāsamaksā par konta atvēršanu, bet naudu pēc tam varētu izņemt bez maksas,» meklējot atbildes uz jautājumiem, «Jelgavas Vēstnesī» vērsās pensionāre Irina. Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne skaidro, ka šāda prakse Sociālo lietu pārvaldē darbojas jau ilgāku laiku un ikviens iedzīvotājs, kam pienākas sociālā palīdzība pabalsta veidā, tiek aicināts atvērt kontu vai norādīt, uz kuru nauda jāpārskaita, jo daudziem tāds jau atvērts, lai varētu saņemt, piemēram, pensiju. Viņa gan stāsta, ka neviens pabalsta saņēmējs netiek mudināts naudu saņemt ar Latvijas Pasta starpniecību. «Lūdzot atvērt kontu, Sociālo lietu pārvaldes darbinieks klientam sniedz informāciju par visiem nosacījumiem dažādās krājiestādēs, lai atvērtu kontu, bet iedzīvotājs pats var izvēlēties, kurā iestādē viņš kontu atvērs, ja viņam tāda vēl nav. Pirms ieviesām šādu praksi, apkopojām ziņas par dažādām bankām un arī Latvijas Pastu, lai vēlāk informētu iedzīvotājus, un to mūsu darbinieki dara,» tā pārvaldes vadītāja. Cita situācija gan ir tad, ja cilvēks kontu jau atvēris, jo viņam uz to tiek pārskaitīta pensija. Vadītāja min, ka nereti Latvijas Pastā ir cilvēka pensijas fonds un, lai nebūtu jāatver jauns konts, viņi norāda šo, bet neviens netiek mudināts izmantot šīs iestādes pakalpojumus. Jelgavā šāda kārtība iedibināta galvenokārt tādēļ, lai mazinātu rindas pie pārvaldes kases, iedzīvotājiem ērtāku padarītu naudas saņemšanu, jo pārvaldes telpas nav piemērotas tik lielai klientu plūsmai, turklāt tas paaugstina arī pabalsta saņēmēja drošību. Taču tas gan nenozīmē, ka kase Sociālo lietu pārvaldē tiek likvidēta. «Pašlaik kasē naudu var saņemt ārkārtas gadījumos, piemēram, ja cilvēks piedzīvojis ugunsgrēku, plūdus, tas ir, gadījumos, kad atbalsts naudas veidā nepieciešams nekavējoties,» skaidro Sociālo lietu pārvaldes vadītāja. Sagatavoja Ritma Gaidamoviča Miera ielā veiks satiksmes intensitātes mērījumus «Mēs dzīvojam Strautnieku ielas apkaimē, privātmāju sektorā. Netālu ir vasarnīcu rajons un Miera kapi, kā arī pārtikas veikals «Oāze». Gar to ved visiem zināmais ceļš A8, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 kilometri stundā. No 5. maršruta autobusa pieturas «Miera kapi» nokļūšana otrā ceļa pusē ir ļoti bīstama – jābūt izcili veiklam, lai to izdarītu. Kāda runa te var būt par vecu ļaužu un bērnu drošību?! Bērni šajā pieturā kāpj ārā, atgriežoties no skolas, bet vecāki cilvēki dodas uz kapiem vai vasarnīcām. Šajā vietā ir bijuši pat gadījumi, kad automašīnas uzbrauc cilvēkiem,» lūdzot pievērst uzmanību šai problēmai un palīdzēt to Izstrādās Jelgavas ielu apsaimniekošanas modeli pēc PPP principa Pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība» sākusi realizēt projektu «Publiskās un privātās partnerības ieviešana Jelgavas pilsētu ielu apsaimniekošanā». Tā galvenais mērķis ir izstrādāt piemērotāko Jelgavas ceļu un ielu apsaimniekošanas modeli, ieviešot publiskās un privātās partnerības principu. «Publiskās un privātās partnerības ieviešana Jelgavas pilsētu ielu apsaimniekošanā» ir Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansēts projekts. Tā realizācijas gaitā tiks izstrādāti vairāki ielu tīkla apsaimniekošanas, rekonstrukcijas un izbūves modeļi, kas ietvers publiskās un privātās partnerības ieviešanu, un izstrādāts Jelgavas pašvaldībai atbilstošākais. Tas ilgtermiņā veicinātu publiskā sektora attīstību, piesaistot privātos finanšu līdzekļus. Tādējādi tiktu sekmēta pilsētas ceļu un ielu uzturēšana, labiekārtošana un izbūve. Projekta aktualitāti apliecina fakts, ka ceļu un ielu uzturēšanai nepieciešamas lielas investīcijas, taču kā Jelgavas, tā arī citu Latvijas pašvaldību budžetā rast papildus līdzekļus šim mērķim ir ļoti sarežģīti. Tieši tādēļ «Pilsētsaimniecība» apgūst Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansējumu. Projekta «Publiskās un privātās partnerības ieviešana Jelgavas pilsētu ielu apsaimniekošanā» realizācijas laikā, kas ir divi gadi, paredzētas vairākas aktivitātes, kas perspektīvā veicinās Jelgavas ielu apsaimniekošanu. Jau pašlaik aģentūra «Pilsētsaimniecība» publiskās un privātās partnerības ieviešanas ietvaros izsludinājusi atklātu konkursu par Jelgavas pašvaldības ceļu un ielu inventarizācijas veikšanu, un novembra beigās būs zināms uzņēmums, kas šo darbu veiks. Inventarizācija, kas līdztekus citiem darbiem paredz izstrādāt Jelgavas pašvaldības ceļu un ielu sarakstu; apkopot ceļu un ielu elementu virszemes un pazemes situācijas datus; izveidot ceļu un ielu elementu reģistru, atrisināt, «Jelgavas Vēstnesim» vēstulē raksta Strautnieku ielas apkaimes iedzīvotāji. «Uzskatām, ka atļautais braukšanas ātrums šajā vietā ir pārāk liels un ar «zebru» nebūtu līdzēts. Varbūt varētu ierīkot gājēju pāreju ar luksoforu, lai autovadītājiem būtu mazāk iespēju to ignorēt,» ierosināts vēstulē, ko parakstījuši 60 tuvējās apkaimes iedzīvotāji. «Jelgavas Vēstnesis» šo iedzīvotāju vēstuli pāradresēja pašvaldības aģentūrai «Pilsētsaimniecība». Tās speciālisti devās uz minēto Miera ielas posmu, lai pārliecinātos par vēstulē minēto situāciju. «Lai šajā Miera ielas posmā izveidotu gājēju Ierosinājumus ņems vērā Jelgavnieks Degaiņa kungs sagatavojis vairākus priekšlikumus, kā Jelgavu vērst gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem vēl tīkamāku. Līdztekus citiem ierosinājumiem viņš piedāvā izdod bukletu «Jelgava – senajās atklātnēs un tagad», kā arī pilsētas centrā uzstādīt gaisa tīrības kontroles staciju. Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta norāda, ka visi Degaiņa kunga priekšlikumi ir ņemti vērā un tiks izskatītas iespējas, kā tos kaut daļēji varētu arī realizēt. «Jelgavas liktenis ir bijis sarežģīts, un vēstures pavērsieni to nav saudzējuši. Pilsēta visvairāk cieta Otrā pasaules kara laikā, kad tika iznīcināti vairāk nekā 90 procenti pilsētas apbūves. Gandrīz pilnībā gāja bojā arī unikālā Jelgavas koka apbūve. Ieteikums par bukleta izdošanu ir vērā ņemams un šādas atklātnes būtu interesantas ne tikai tūristiem, bet arī ikvienam jelgavniekam,» piekrīt L.Klismeta. Savukārt, atbildot uz jelgavnieka ierosinājumu pilsētas centrā izvietot gaisa tīrības kontroles staciju, viņa atgādina, ka jau kopš septembra Jelgavā regulāri tiek veikti gaisa piesārņojuma mērījumi Hercoga Jēkaba laukumā, RAF dzīvojamajā masīvā, Aveņciemā un citur. «Pašlaik pēc veiktajiem mērījumiem noskaidrots, ka vistīrākais gaiss Jelgavā ir RAF dzīvojamajā masīvā Jelgavas 6. vidusskolas teritorijā, kur slāpekļa dioksīda saturs vidēji ir tikai 7,84 mikrogrami kubikmetrā. Savukārt vislielākais piesārņojums – vidēji 24,17 pāreju ar luksoforu, jāveic transportlīdzekļu un gājēju plūsmas skaitīšana, kas arī tiks izdarīts. Pēc datu apkopošanas tiks izvērtēta gājēju pārejas izveidošanas nepieciešamība, kas saistīta ar apgaismojuma un gājēju ietves izbūvi atbilstoši noteiktajiem Valsts standartiem,» norāda «Pilsētsaimniecības» direktors Andrejs Baļčūns. Ja speciālisti atzīs, ka šajā ielas posmā nepieciešams veikt papildus darbus satiksmes drošībai, tas tiks arī darīts. «Nepieciešamības gadījumā tiks izstrādāts skiču projekts, kuru izskatīs Satiksmes kustības drošības komisijā,» paskaidro A.Baļčūns. Sagatavoja Sintija Čepanone mikrogrami slāpekļa dioksīda uz kubikmetru – Hercoga Jēkaba laukumā rīta stundās, kad ir vislielākā autotransporta plūsma,» tā L.Klismeta, piebilstot, ka Jelgavā gaisa tīrība pašlaik atbilst normai, jo noteiktā slāpekļa dioksīda koncentrācija ir 200 mikrogrami uz kubikmetru gaisa. Jāpiebilst, ka katru nedēļu portāls www.jelgavasvestnesis.lv publicē mērījumu rādījumus. Sagatavoja Sintija Čepanone noteikt vērtību; izveidot elektronisko datu bāzi, «Pilsētsaimniecībai» ļaus gūt izsmeļošu informāciju par Jelgavas pašvaldības ceļiem un ielām un to infrastruktūru gan virszemē, gan pazemē (lietus ūdens kanalizācijas tīkliem, caurtekām, luksoforu objektu, apgaismojuma kabeļiem). Tādējādi tiks rasta iespēja pašvaldībai plānot perspektīvos rekonstrukcijas darbus un analizēt uzturēšanas izdevumus, kam nākotnē var tikt piesaistīts publiskās un privātās partnerības modelis. Projekta turpinājumā tiks izstrādāti ielu apsaimniekošanas, uzturēšanas un izbūves standarti; izvērtētas piemērotākās ielu seguma apsaimniekošanas metodes un visbeidzot izstrādāts Jelgavai atbilstošākais publiskās un privātās partnerības modelis. Jāpiebilst, ka Jelgavā ir 368 ielas, to kopgarums ir 263,63 kilometri. Labāko risinājumu Jelgavas pašvaldības ceļu un ielu apsaimniekošanā palīdzēs rast Norvēģijas eksperti. Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta «Publiskās un privātās partnerības ieviešana Jelgavas pilsētu ielu apsaimniekošanā» kopējās izmaksas ir 400 tūkstoši eiro.

Ceturtdiena, 2008. gada 13. novembris Problēma 5 Pseidoinvalīdu tvarstīšana raisa diskusijas • Zane Auziņa Pārmetumus izpelnās arī portāls vārda, atsūtīja garu vēstuli, kurā neslēpa, ka arī pati mēdz nepamatoti izmantot invalīdu stāvvie- Jau ceturto nedēļu turpinās portāla www.jelgavasvestnesis.lv rīkotā pseidoinvalīdu tvarstīšanas par portāla uzsākto kampaņu. Katas un par to nemaz nekaunas. Pretrunīgas ir arī atsauksmes kampaņa, kuras laikā gan paši fiksējam un publiski mēr vieni sajūsminās par pieķerto Iemesls tam – jaunās māmiņas kauninām tos autovadītājus, kas it kā ir fiziski veseli, pseidoinvalīdu lielākoties neveiklo statuss. Lūk, kāds ir šīs jelgavnieces viedoklis: «Arī es mēdzu no- taču ar saviem spēkratiem nekaunas aizņemt invalīdiem paredzētās stāvvietas, gan arī citus aicinām tā nekad nedarīt», ir arī tādi, kas vietot auto invalīdu stāvvietās un taisnošanos un solījumiem «vairāk sarosīties. Esam pateicīgi iedzīvotājiem, kas aizvien portālu nosoda. Tā Andris Liepa vainīga par to nejūtos. Pirmkārt, intensīvāk iesaistās mūsu kampaņā un vai ik dienu portālam nosūtīja e-pastu, kurā jau tāpēc, ka nekur nav paredzētas autostāvvietas māmiņām ar iesūta pa kādai jaunai, tepat Jelgavā tapušai pseidoinvalīdu fotogrāfijai. Tiesa, ir arī saņemti iedzīvotāju nāt pieķertos pseidoinvalīdus: maziem bērniem. (..) Otrkārt, apšaubīja mūsu tiesības kauni- iebildumi par to, ka šādas kampaņas neesot godīgas un likumiski pamatotas. Tādēļ šajā reizē – par nāt šos šoferus, jo jūs vēl neesat izmantotas. Lai izņemtu naudu «Uzskatu, ka nav pamata kauni- invalīdu stāvvietas parasti netiek galvenajiem trijās nedēļās gūtajiem secinājumiem. pierādījuši viņu vainu. Bildēs nav no bankomāta, auto novietoju Aptaujā nekauņas nosoda Portālā www.jelgavasvestnesis.lv veiktajā aptaujā jelgavnieki pārliecinoši nodemonstrēja, ka principā nosoda nekauņas, kas nepamatoti izmanto invalīdu stāvvietas. Tā ap 60 aptaujas dalībnieku uzsvēra, ka asi nosoda cilvēkus, kas bez iemesla automašīnu atstāj invalīdiem paredzētā stāvvietā, un uzskata, ka šie cilvēki ne vien publiski jākaunina, bet jāgādā arī par to, lai sodi par nepamatotu invalīdu stāvvietu izmantošanu būtu daudz lielāki, nekā tie ir pašlaik. Vēl 40 dalībnieki aptaujā neslēpa, ka viņiem nepamatota invalīdu stāvvietu izmantošana nepatīk, tiesa, viņi arī atzina, ka neesot «taisnības cīnītāji», kas tādēļ vēlas kašķēties, attiecīgi viņu nostāja it kā ir nosodoša, bet ne aktīva. Savukārt septiņi jelgavnieki aptaujā atzina, ka arī pašiem reizēm sanāk mašīnu nolikt invalīdu stāvvietā, tāpēc viņi saprotot arī citus un «karu» pret nekauņām nav gatavi sākt. Bet vēl septiņiem jelgavniekiem pozīcija bija absolūti neieinteresēta un skanēja: «Man ir vienalga – lai katrs liek savu mašīnu, kur vēlas.» redzams, vai tiešām priekšējā logā nav attiecīgā zīme (invalīdu), kas atļautu novietot šajās stāvvietās spēkratus.» Taču gan Andrim personīgi nosūtītajā e-pastā, gan arī informācijā par pseidoinvalīdu tvarstīšanas kampaņu esam uzsvēruši, ka pirms publicēšanas tiek pārbaudīts, vai automašīnā patiesi nav šādas zīmes. Ja tādas nav, neredzam iemeslu šos faktus nepubliskot. Jaunās māmiņas vainīgas nejūtas Savukārt vēl kāda jelgavniece, kura sūtījusi vēstuli no e-pasta, kas reģistrēts uz Darjas Plocinas blakus – parasti invalīdu stāvvietā, jo mašīnā atrodas mazi bērni, kurus tur neriskēju atstāt vienus. Pie bankomāta bieži vien nākas stāvēt arī rindā – šādos gadījumos atveru auto durvis, un bērni mani redz. Ja tualetes, kas paredzētas invalīdiem, bieži vien domātas arī māmiņām ar bērniem, jo tur uzstādīti bērnu pārtinamie galdiņi un ir iespēja iebraukt ar ratiņiem, tad kāpēc es nedrīkstu novietot auto arī invalīdiem paredzētā stāvvietā? Es turpināšu novietot auto invalīdu stāvvietā arī turpmāk. (..) Šīs stāvvietas vienmēr ir tukšas, varbūt visa veikala pastāvēšanas laikā pāris reižu esmu Kā pēdējais šīs kārtas pseidoinvalīds izpaudās Mārtiņš Bistrovs, kura lietošanā esošā automašīna «Opel Vectra» ar valsts reģistrācijas numura zīmi ED 1735, nepamatoti stāvam invalīdiem paredzētā stāvvietā, fiksēta Jāņa Čakstes bulvārī. Noskaidrojām, ka 1989. gada izlaiduma automašīna «Opel» pieder Ogres rajona Lielvārdes iedzīvotājam Ojāram Bistrovam, taču, ar viņu sazinoties, atklājās, ka mašīnu ikdienā izmanto Ojāra dēls – jau minētais Mārtiņš Bistrovs. Viņš ir LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedras otrā kursa students. Jautāts par Mārtiņa invaliditāti, viņa tēvs apmulsis noteica, ka dēlam tādas neesot. «Traks var palikt! Iedod viņam mašīnu, un beigās nākas dzirdēt šitādus nesmukumus! Bet – ko lai saka, Mārtiņš vairs nav pie rokas vadāms bērns, tāpēc es ļaušu viņam pašam skaidroties,» telefonsarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» sacīja Ojārs Bistrovs, piekrītot iedot arī dēla mobilā telefona numuru. Tiesa, ar pašu dēlu runāšana neveicās redzējusi tur novietotu auto ar vadītāja invaliditāti apliecinošu apzīmējumu...» Atbildē gan jāteic, ka, mūsuprāt, nevar likt vienādības zīmi starp māmiņu ar bērnu un cilvēku ar invaliditāti. Proti, pirmā var plānot savu dienu tā, lai līdz veikalam, iestādei vai bankomātam tiktu, piemēram, laikā, kad bērnu pieskata auklīte, tētis, vecmāmiņa vai vēl kāds vai kad mazais ir bērnudārzā, un visas nepieciešamās lietas nokārtot. Savukārt invalīdam ar ierobežojumiem jārēķinās 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā un 52 nedēļas gadā. Šiem cilvēkiem patiesi ir sarežģītāk pārvietoties un piepūle, kas tam nepieciešama, ir daudz lielāka nekā parastam cilvēkam un arī māmiņai ar bērnu. Jelgavnieki palīdz kaunināt nekauņas Taču mums ir arī atbalstītāji, kas nosoda mašīnas nepamatotu likšanu stāvvietā un paši aktīvi iesaistās akcijas norisē. Te īstā vieta minēt jelgavnieku Arvilu, kas fiksējis ne vienu vien pseidoinvalīdu un portālam iesūtījis fotogrāfijas. Viņš gan atzīst, ka arī tik viegli – Mārtiņš spītīgi pieturējās pie taktikas: ja negribu runāt, nerunāju un lieku nost klausuli. Vairākkārt piedzīvojot to, ka Mārtiņš acīmredzot tomēr nav pietiekami pieaudzis, lai varētu atbildēt par savu rīcību, runājam nevis ar viņu, bet par viņu. Tā LLU Meža fakultātes pasniedzējs Laimonis Kūliņš arī apstiprināja, ka Mārtiņam neesot nekādas redzamas invaliditātes, kā dēļ viņam būtu atļauts mašīnu likt invalīdu stāvvietā. Viņš gan arī ne ar ko īpašu neizceļoties uz pārējo kursantu fona. «Pirmajos trijos gados viņi visi ir drīzāk palaidnīgi bērni, nevis apzinīgi pieaugušie. Viņi visi, arī Mārtiņš, ir diezgan bravurīgi un kūtri noteikumu ievērotāji, daudz maz saprāta viņos parādās tikai ap trešo kursu. Tā kā pagaidām Mārtiņš vēl ir otrajā kursā, arī viņam raksturīgas šīs pirmkursnieku «slimības». To dēļ gan invalīdu stāv- pašam ir gadījies nepamatoti novietot mašīnu invalīdu stāvvietā, tiesa, tas drīzāk aiz neuzmanības, nevis ļaunprātības. «Tagad zinu, ka Miera ielā pie veikala «Oāze» ir izveidotas divas invalīdu stāvvietas, taču tā viena patiesi bija ļoti nemanāma – krāsojums uz asfalta saglabājies tikai fragmentāri, un uzmanību tam pievērsu tikai vēlāk, kad uz to man tika norādīts. Tāpēc veikalniekus aicinu pievērst lielāku uzmanību tam, cik kvalitatīvs ir viņu klātais krāsojums. Bet citādi invalīdu stāvvietās mašīnu nelieku. Pirmkārt, neesmu tik tizls, lai dažus soļus vairāk līdz veikalam nevarētu noiet, otrkārt, to tomēr vērtēju kā nelaimes piesaukšanu – ja nu kāds augstāks spēks to novērtē kā manu vēlēšanos iekļūt to cilvēku kategorijā, kam tā nepieciešama,» spriež Arvils. Arī citiem, liekot mašīnu invalīdu stāvvietā bez pamatojuma, viņš iesaka padomāt, vai to patiesi ir vērts darīt. Tiesa, Arvils ne tuvu nav vienīgais jelgavnieks, kas aktīvi ar savām fotogrāfijām iesaistās pseidoinvalīdu tvarstīšanā. Paldies sakām arī pārējiem «acīgajiem» un ceram uz turpmāku sadarbību! Laiks iepazīt jaunos «varoņus» invalīdu stāvlaukumos Sudraboto automašīnu «Audi A6», nepamatoti «noparkojamies» invalīdu stāvvietā, piefiksēja jau minētais jelgavnieks Arvils Rūpniecības ielā, pie būvmateriālu veikala «Pilsēta». «Pats nupat kā biju iebraucis veikala teritorijā un lūkojos pēc «parkošanās» vietas, kad piebrauca arī šie. Veikala stāvvietā bija brīvas vietas, kur nolikt mašīnu, nekādus noteikumus nepārkāpjot, un to arī izdarīju. Savukārt «Audi» vadītājs, apkārt neskatoties, uzreiz piebrauca pie pašām durvīm un «noparkojās» invalīdiem paredzētā vietā. Mašīnā nebija redzamas nekādas vadītāja invaliditāti apliecinošas zīmes, bet, kad kundziņi no tās izkāpa, no malas varēja rasties iespaids vien par gara, nevis ķermeņa kroplību. Vadītājs bija skūts, zelta ķēdēm apkāries, un tā vien šķita, ka jūtas pārāks par citiem. Viņa Sodīti, un pelnīti Gaiši brūnā 2007. gada izlaiduma «Hyndai Getz» ar valsts reģistrācijas numura zīmi GJ 5698 fiksēta invalīdu stāvvietā Lielajā kundzīte tāpat bija vienos zeltos nokārusies. Es viņiem aizrādīju un parādīju, ka stāvvieta, kur nolikta mašīna, paredzēta invalīdiem, uz ko pretim saņēmu rupju atrūcienu un signālus, ka vēl pāris vārdu no manas puses, un varu iedzīvoties arī miesas bojājumos. Šie noteikti ir kaunināšanas vērti subjekti,» iesniedzot paša fiksēto attēlu, stāsta Arvils. Portālam www. jelgavasvestnesis. lv gan neizdevās sazināties ar auto īpašnieku, taču atklājam, ka gaiši pelēkais 2001. gadā ražotais «Audi A6» ar valsts reģistrācijas numura zīmi GK 9445 pieder Mātera ielā 28 dzīvojošam Ivo ielā. Mašīnas īpašnieks ir SIA «Unilīzings», bet turētājs – Bērzu ceļā 72 dzīvojošā Kristīne Gulbe. Sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» Kristīne sacīja, ka ar mašīnu b r a u k ā - jot viņas v ī r s u n viņš par š o s a v u g ā j i e n u jau esot s a ņ ē m i s s o d u : « Po l i c i - ja uzlika sodu, bet es sadevu sutas. K a u n s , protams, Zandelam. Portāla rīcībā nav neviena dokumenta, kas apliecinātu I.Zandela piederību invalīdiem, kas savukārt ļautu viņam izmantot invalīdiem paredzētās stāvvietas. ka kauns par šādu viņa rīcību. Cik reižu paši esam braukuši garām invalīdu stāvvietām un zobojušies par tiem «invalīdiem», kas vizinās ar «svaigiem» džipiem. Tagad sanāk, ka paši esam viņu vidū. Attaisnojumam varu vien minēt, ka vīrs patiesi pamatīgi raujas, laika ir ļoti maz un todien viņam bija jāpagūst nokārtot vairākas lietas pilsētas domē. Tā bija vienīgā brīvā stāvvieta, un, aizmirstot par likumu, viņš to arī izmantoja. Jebkurā gadījumā – viņš zina, ka tā nedrīkst darīt un, noteikumus pārkāpjot, rēķinās ar sodu. Rādās, tagad būsim saņēmuši pēc «pilnas programmas» – gan no policijas, gan arī jums. Neticu, ka pēc šitā vēl kādreiz kas tāds atkārtosies,» teic Kristīne. Jāņa Čakstes bulvārī invalīdu stāvvietā, nepamatoti «noparkota», fiksēta 2007. gadā ražotā gaiši brūnā automašīna «Ssang Yong Kyron». Mašīnas īpašnieks šobrīd ir SIA «DNB Nord līzings», bet turētājs – Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagastā reģistrētais SIA «Eiroline». Sazvanoties ar uzņēmumu, noskaidrojām, ka ar šo mašīnu ikdienā brauc firmas šefs Aleksandrs. Tiesa, SIA «Eiroline» darbinieks, kas sākotnēji atbildēja uz «Jelgavas Vēstneša» zvanu, īpaši runīgs nebija. Uz pirmo jautājumu, kas brauc ar mašīnu, darbinieks atbildēja labprāt, arī uz otro – vai firmas vadītājs ir invalīds, viņš vēl atbildēja, sakot, ka šefs neesot gan invalīds, vismaz iepriekšējā dienā, kad priekšnieks satikts, viņam redzamu problēmu ar veselību nav bijis. Taču tad, acīmredzot jūtot, ka draud «ieķēpāšanās» nepatikšanās, firmas darbinieks ātri sarunu pārtrauca, lūdzot visus jautājumus prasīt pašam firmas šefam. Viņš laipni iedeva arī šefa mobilā tālruņa numuru, bet ar to arī sadarbība beidzās. Ar Aleksandru sazināšanās mēģinājumi turpinājās nedēļas garumā. Vispirms telefona numurs bija izslēgts vai atradās ārpus uztveršanas zonas, pēc tam to lietoja tikai kāda jaunkundze, kas skaidroja, ka Aleksandrs būšot pieejams tikai vakarā, bet vakarā, kā likums, telefons atkal Izvairīšanās nelīdz bija izslēgts. Turklāt vēlāk, arī zvanot uz firmu, tās tālrunis nemitīgi bija ieslēgts, vai nu balss pastkastītes vai faksa režīmā. vietu nevarētu izmantot,» vērtē pasniedzējs. Līdzīgu Mārtiņa raksturojumu sniedz arī dienesta viesnīcas pārvaldniece Anda Baumane: «Nu ne ar ko viņš neatšķiras no citiem studentiem – ne īpaši kārtīgāks, ne nekārtīgāks ir. Bet to, vai viņš ir invalīds, gan nezinu. Vismaz redzama nekā tāda nav. Bet tas, ka viņš liek mašīnu invalīdu stāvvietā, ir nesmuki, ļoti nesmuki.» Sarunas noslēgumā viņa vien piebilst, ka dienesta viesnīcā invalīdiem pienākas atlaides – uz tām Mārtiņš pretendējis neesot. Spriežot pēc dzirdētā, tās viņam arī nepienāktos.

2008. gada 27. novembris. Nr.48(80) - Jelgavas Vēstnesis
2008. gada 7.augusts. Nr.32(64) - Jelgavas Vēstnesis
2008. gada 3.aprīlis. Nr14(46) - Jelgavas Vēstnesis
2009. gada 30.aprīlis. Nr.17(101) - Jelgavas Vēstnesis
2008. gada 3. janvāris. Nr.1(33) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 3.marts Nr.9(194) - Jelgavas Vēstnesis
2009. gada 11. jūniis. Nr. 23(107) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 20.oktobris Nr.41(226) - Jelgavas Vēstnesis
2009. gada 20.augusts. Nr.32(116) - Jelgavas Vēstnesis
2012.gada 6.decembris Nr.49(285) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 18.augusts Nr.32(217) - Jelgavas Vēstnesis
2012.gada 4.oktobris Nr.40(276) - Jelgavas Vēstnesis
2011. gADA miRKļi JeLgAVā - Jelgavas Vēstnesis
2012.gada 26.aprīlis Nr.17(253) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 28.aprīlis Nr.17(202) - Jelgavas Vēstnesis
2012.gada 23.februāris Nr.8(244) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 15.decembris Nr.49(234) - Jelgavas Vēstnesis
2013.gada 2.maijs Nr.18(305) - Jelgavas Vēstnesis
2013.gada 24.janvāris Nr.4(291) - Jelgavas Vēstnesis
2012.gada 6.septembris Nr.36(272) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 9.jūnijs Nr.23(208) - Jelgavas Vēstnesis
2009. gada 12. novembris. Nr.44(128) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 22.septembris Nr.37(222) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 6.oktobris Nr.39(224) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 3.novembris Nr.43(228) - Jelgavas Vēstnesis
2013.gada 7.februāris Nr.6(293) - Jelgavas Vēstnesis
2008. gada 1.maijs. Nr.18(50) - Jelgavas Vēstnesis
2008. gada 25.septembris. Nr.39(71) - Jelgavas Vēstnesis
2012.gada 19.aprīlis Nr.16(252) - Jelgavas Vēstnesis
2013.gada 21.februāris Nr.8(295) - Jelgavas Vēstnesis