Views
3 years ago

2008. gada 13.novembris. Nr.46(78) - Jelgavas Vēstnesis

2008. gada 13.novembris. Nr.46(78) - Jelgavas Vēstnesis

6., 7. diskusija

6., 7. diskusija Ceturtdiena, 2008. gada 13. novembris Daudzdzīvokļu mājas – dilemma dilemmas galā • Anna Afanasjeva Privātmāju īpašniekiem ir pašsaprotami, ka par sava īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu viņi atbild paši. Tāda pati situācija ir dzīvokļu īpašniekiem – arī daudzdzīvokļu māja ir privāts kopīpašums, taču šeit ar apsaimniekošanu iet kā pa celmiem. Ķeries, pie kura jautājuma gribi, viena problēma atklāj nākamo. «Jelgavas Vēstneša» rīkotajā diskusijā par šiem jautājumiem piedalās SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis, SIA «AVT grupa» projektu vadītājs Kaspars Vītols, Dambja ielas 4. mājas iedzīvotāja Olga Smirnova un Uzvaras ielas 7. mājas vecākā Poļina Minajeva. Apsaimniekošanas uzņēmuma «Nebruk Jelgava» vadītāja Mirdza Buka un SIA «Rimidal V» vadītājs Vladimirs Vasjkins uz diskusiju neieradās. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji vairāk gaida no malas, trūkst saimnieka sajūtas un attieksmes. Kā to radīt? Juris Vidžis (J.V.): Jāatgriežas pirmsākumos. Privatizējot dzīvokļus, neviens nepainteresējās, kāds ir mājas tehniskais stāvoklis, un nezināja, ko viņš īpašumā iegūst. Taču, pat mikseri pērkot, ikviens izlasa vismaz pamācību. Bet te cilvēki kļuva par īpašniekiem, nezinot, kāda pienākumu gūzma uz viņiem gulsies pēc privatizācijas. Valsts Dzīvojamo māju privatizācijas komisijai bija piešķīrusi līdzekļus, lai tā iedzīvotājiem izskaidrotu situāciju. Taču tā skaidrojumus vērsa lielākoties uz dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību izveidi un namu pārvalžu likvidāciju. Apsaimniekotājiem nekas cits neatlika, kā mēģināt aizlāpīt robus. Bet nopietnie trūkumi dzīvokļu privatizācijas politikā nav palikuši bez sekām, ar tām saskaramies ik uz soļa. Valsts līmenī tiešām maz darīts saimnieka izpratnes radīšanā. Ar privatizāciju atbildība par veco māju problēmām novelta uz pavalstniekiem. Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūra (BEMA) kopš laika gala uz semināriem aicinājusi tikai apsaimniekotājus, lai gan tieši dzīvokļu īpašniekiem informācija bija visvairāk vajadzīga. Diez vai iedzīvotāji zina, ko Jelgavā dara šīs valsts aģentūras pārstāvji. Valsts izvēlējusies ceļu, ka visu izskaidros apsaimniekotājs. Bet tikmēr mājas var sabrukt. J.V.: Vispirms vajadzīgs likumisks pamats. Mūsu simts gudrie prāti trīs gadus nevar pieņemt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un izmaiņas likumā par dzīvokļa īpašumu, tāpēc gan īpašniekiem, gan apsaimniekotājiem rokas savā ziņā ir sasaistītas. Jaunajā likumā būs konkrēti norādītas abu līgumslēdzēju pušu attiecības – pienākumi un tiesības. Tāpat skaidri uzrakstīts, ka par visu atbild dzīvokļu īpašnieki, nevis kāda trešā persona. Cilvēkiem beidzot jāsaprot: viņi dzīvo kopīpašumā un kopā jālemj par visiem ar to saistītajiem jautājumiem. Tie uzskaitīti jau 1995. gada normatīvajos aktos. Cilvēki tos nepārzina, joprojām domā, piemēram, ka apsaimniekošanas maksa jānosaka pašvaldībai. Nē! Tas ir dzīvokļu īpašnieku kompetencē. Jaunajā likumā noteikts arī kādreizējo pašvaldību namu pārvalžu statuss. Tās kā juridiskās personas veic gan apsaimniekošanas funkcijas, gan būs SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» valdes loceklis Juris Vidžis: «Nepietiekamā apsaimniekošanas maksa ir viens no iemesliem, kāpēc mājas ir tādas, kādas tās ir. Lielākajā daļā namu tā ir spēkā no 1999. gada un ir 16 santīmi par kvadrātmetru. Šajos gados pakalpojumu un preču cenas vairākkārt augušas, bet maksa palikusi nemainīga. Ar to iespējams tikai eksistēt, nevis apsaimniekot.» piespiedu pārvaldnieki mājām, kuru dzīvokļu īpašnieki nevar vienoties par sava nama turpmāko apsaimniekošanu. Piespiedu pārvaldnieks arī noteiks maksu par pakalpojumiem. Izmantojot finanšu rīku, īpašniekiem būs jāvienojas un jāpieņem lēmums. Jelgavā pašlaik aptuvenos ciparos 220 mājām ar JNĪP kā apsaimniekotāju noslēgts pilnvarojuma līgums, bet ap 200 tas nav izdarīts. Lemšanas iespējas apgrūtina tas, ka ne visi iedzīvotāji ir arī dzīvokļu īpašnieki. Daļa ir izīrējusi, pensionāri, kas visu laiku dzīvojuši, sevi par tādiem uzskata, bet faktiski dzīvoklis visbiežāk pieder kādam mazbērnam vai citam radiniekam. Nepietiekamā apsaimniekošanas maksa ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mājas ir tādas, kādas tās ir. Lielākajā daļā namu tā ir spēkā no 1999. gada un ir 16 santīmi par kvadrātmetru. Šajos gados pakalpojumu un preču cenas vairākkārt augušas, bet maksa palikusi nemainīga. Ar to iespējams tikai eksistēt, nevis apsaimniekot. Jaunajos projektos, kur iekšējās komunikācijas ir labā stāvoklī, apsaimniekošanas maksa ir 30, 40, 50 santīmu. Zinot māju tehnisko stāvokli, vai ikvienā būtu nepieciešams ieguldīt simtiem tūkstošu latu. Pašlaik līdz galam nav noregulēta šo līdzekļu atmaksāšana apsaimniekotājam. Var teikt, ka dzīvokļu izīrēšanas cena ir faktiskā cena, kas par apsaimniekošanu būtu jāmaksā. Par šiem līdzekļiem mājas tiešām izdotos sakārtot. Valdītu kārtība kā Vācijā. Ja pie mums pirms privatizācijas būtu izdarīts tas pats, kas Vācijā, problēmu nebūtu. Tur visas mājas nodeva vienam uzņēmumam, kurš, namus ieķīlājot, saņēma kredītu namu sakārtošanai. Pēc tam namus izīrē par atbilstošu cenu, lai segtu ieguldījumus. Vācijā ir dzīvokļu īres tirgus, mitekļi nav iedzīvotāju īpašums. Mūsu valsts izvēlējās citu ceļu, un laiku nevar pagriezt atpakaļ. J.V.: Atgriežoties pie Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojekta, jāuzsver, ka tajā iekļauta būtiska lieta – apsaimniekotāja nomaiņas gadījumā līdzšinējās saistības jāuzņemas jaunajam apsaimniekotājam, tās nevar atstāt iepriekšējam un sākt no nulles. Tas ir būtiski gadījumos, kad nama sakārtošanai apsaimniekotājs ņēmis kredītu. Pieredze liecina, ka ne viens vien domā pēc ēkas sakārtošanas no apsaimniekotāja atteikties, jo viņa loma mazinās. Ir piemēri, kad tas tiek nekorekti izmantots. Likumā un ar to saistītajos normatīvajos aktos būs fiksēts, kā slēdzami līgumi, atskaitīšanās kārtība un citas nianses. Taču no likuma pieņemšanas vien īpašnieka attieksme nemainīsies. J.V.: Viss ir atkarīgs no cilvēkiem. Apsaimniekotāju darbu ļoti atvieglo māju vecākie, lai gan šo institūciju dažkārt nomelno. Protams, viņi ir dažādi, arī ar savām interesēm, tomēr aktīvs un atbildīgs mājas vecākais kalpo par saistošo posmu un nogludina attiecības starp īpašniekiem un apsaimniekotāju, un abām pusēm tas ir ieguvums. Poļina Minajeva (P.M.): Īpašnieka izpratne vairāk atkarīga no iedzīvotāju vecuma. Jo cilvēki jaunāki, jo labāk viņi saprot. Vecāka gadagājuma ļaudis, kas mājā mīt gadu desmitiem, nevar pieņemt domu, ka tas tiešām tagad i r k o p ī p a - šums un par to ir jāmaksā. Arī par skaistākas vides v e i d o š a n u cilvēku saprašana ir interesanta. Kad sāc runāt par nopietniem remontiem, kas uzlabotu mājas tehnisko stāvokli, p i e m ē r a m , jumta labošanu, pat no 5. stāva iedzīvotājiem nācies dzirdēt jautājumu, kad būs remonts kāpņu telpā. Cilvēki nesaprot, ka jumts ir svarīgāks par kāpņu telpu. Arī stāvvadu stāvoklis un citas būtiskas lietas diemžēl ir vienaldzīgas. Galvenais – tas, ko redz ar aci. Kā apsaimniekošana sokas jaunajās mājās? Vai tajās jūt saimnieku attieksmi? Kaspars Vītols (K.V.): Jaunajos projektos īpašumu pārsvarā pērk ekonomiski aktīvie cilvēki. Atšķirība ir. Katram, iegādājoties dzīvokli, formējām pirkuma līgumu, paralēli slēdzam apsaimniekošanas līgumu. Šie dokumenti ir arī padomju laikā būvēto māju dzīvokļu īpašniekiem. Taču, kad dzīvoklis īpašumā iegūts par sertifikātiem un reāla nauda nav maksāta, nevar gribēt, lai tāpat vien rastos īpašnieka attieksme. Maksājot reālu naudu, ir citādi. Par kopīpašumu (piegulošo zemi, koplietošanas telpām un teritoriju) īpašnieku izpratne sāk «klibot». Piemēram, cilvēks domā, ka auto stāvlaukumā viņa īpašums ir konkrētais laukums, kur norādīts viņa dzīvokļa numurs, bet pārējais pieder kādam citam. Iedzīvotāji nosaka, kādu vidi viņi ap sevi grib redzēt. Jaunās ģimenes, kas pārsvarā iegādājušās dzīvokļus mūsu mājā, grib, lai apkārt ir tīrs un skaists, lai pirmajā stāvā novietotos ratiņus nenozagtu, lai, izejot ārā, būtu bērnu rotaļu laukums, būtu kur pastaigāties. Lai iedzīvotājiem būtu izpratne par apsaimniekošanu, līgumā un pielikumā uzskaitīts, kas par šiem līdzekļiem tiek darīts. Apsaimniekošanas maksa ir 30 santīmi par kvadrātmetru. Šī summa aprēķināta pirms 2,5 gadiem – jau jūtam, ka tajā vairs nevaram iekļauties un «iebraucam» mīnusos. Mūsu apkopēja katru dienu uzslauka visas sešas kāpņu telpas un reizi nedēļā izmazgā. Šis pakalpojums ir kvalitatīvs, cilvēki pie tā pieraduši. Maksājam minimālo algu, mazāk nevaram, jo citādi nebūs, kas strādā. No nākamā gada minimālā alga jāpalielina. Kopsapulcē aktualizējām jautājumu par maksas paaugstināšanu. Cilvēki nobalsoja pret, jo, lūk, blakus JNĪP mājās maksa ir turpat divas reizes mazāka... Nav skaidrs, kā JNĪP vispār tiek galā. Protams, atšķirība ir tā, ka šī uzņēmuma pārziņā ir daudz vairāk māju. J.V.: Apsaimniekot dažas mājas nav izdevīgi. No 20 – 30 mājām pakalpojums kļūst rentablāks. Arī JNĪP atšifrē apsaimnieko- Dambja ielas 4. mājas iedzīvotāja Olga Smirnova: «Atsauksmes par pievēršanos mājas problēmām ir gan atbalstošas, gan bezcerīgas.» Līdz ar dzīvokļu privatizāciju arī daudzdzīvokļu mājas pieder privātīpašniekiem. Ikvienam jāizprot, ka nepietiek ar komforta radīšanu savā dzīvoklī. Tas ir saistīts ar visu mājas kopējo sistēmu un nevar pastāvēt bez jumta, apkures un ūdensvada caurulēm, kāpņu telpām un citām sistēmām. Taču daudziem vienas mājas īpašniekiem grūti nonākt pie vienota viedokļa. Vairums gaida, kad iniciatīvu uzņemsies un visu izdarīs kāds cits. Taču tikmēr dzīvojamā māja var nonākt sabrukšanas stadijā. Foto un ilustrācija: Ivars Veiliņš šanas izmaksas un atskaitās. Ja to nedarītu, vairs neapsaimniekotu. Bet arī jums problēmas ir līdzīgas. Pilsētā ir tā sauktās kooperatīvās mājas, kur dzīvokļi savulaik pirkti par lielu naudu. Bet arī šajās mājās stāvoklis ir tāds pats kā pārējos vecajos namos. Problēmas visās mājās neatkarīgi no tā, vai tā ir jauna, kooperatīva, resora vai kāda cita māja, ir vienas un tās pašas un slēpjas iedzīvotāju izpratnē par īpašumu un tā uzturēšanu. Kopīpašumu neviens īsti nepieņem kā savu. Arī jaunajās mājās no pirmajiem mēnešiem parādās nemaksāšanas problēma. Esat jautājuši, kāpēc? K.V.: Lielā mērā tas ir cilvēku godaprāts. Ir bijušas pārrunas, sarakste, arī parādu piedzinēji piesaistīti, kas apsaimniekotājam rada papildus izdevumus. Jauno projektu attīstītājiem ir kredītsaistības, kas jākārto. Tiklīdz iedzīvotāju maksājumi kavējas, nākas viņus par saviem līdzekļiem kreditēt. Ir cilvēki, kas ir pavirši norēķinu kārtošanā. Citi bijuši komandējumā – tiklīdz atgriežas, samaksā. Bet procenti desmit ir hroniski nemaksātāji. Zīmīgi, ka viņi izsaka lielākās pretenzijas. Slikta ir arī otra galējība, kad miermīlīgu cilvēku kaut kas neapmierina, bet viņš par to nerunā. Nemaksātāju vidū ir arī tādi, kas nonākuši finansiālās grūtībās, dzīve kļūst dārgāka, bet algas nepalielina tā, kā agrāk. Cilvēks izvēlas, ko maksās un ko ne. Pagaidām neviens nav bijis spiests aiziet no mājas parādu dēļ, bet četras lietas esam nodevuši tiesai. Citas izejas nav, jo nevaram bezgalīgi kreditēt. Normālā gadījumā kreditori pelna, bet apsaimniekotājam šis statuss nes zaudējumus. Dambja ielas 4. mājas iedzīvotāja uz savas ādas izjutusi, ko nozīmē risināt apsaimniekošanas jautājumus ar iedzīvotājiem un apsaimniekotāju. Olga Smirnova (O.S.): Mājā ar 84 dzīvokļiem dzīvoju 33 gadus kopš tās nodošanas ekspluatācijā. Pēdējos divus gadus tajā nav mājas vecākā un jūtami pieņemas spēkā problēmas. Pagrabu pārpildījuši kanalizācijas ūdeņi, kas izraisa infekcijas draudus un pasliktina tehnisko stāvokli. Bilance liecina, ka pēdējos divos gados ieņēmumi ir mazāki par izdevumiem. Pieaug parādi, būtiski – izdevumi par apsaimniekošanas pakalpojumiem – JNĪP administrācijai, teritorijas uzkopšanai, avārijas un remontdarbiem. Iedzīvotāji vēl nav dzēsuši parādu par 2005. gadā nomainītajām apkures caurulēm. Tā kā lērums līdzekļu aiziet avāriju novēršanai, apņēmības pilna nolēmu vērsties pie dzīvokļu īpašniekiem, lai viņi piekristu dubultot apsaimniekošanas maksu un varētu izdarīt neatliekamos darbus. Atkarībā no platības maksājumi palielinātos par 6 – 11 latiem uz dzīvokli. Maksas dubultošana būtiski neuzlabotu mūsu dzīves apstākļus, tomēr apturētu tālāku ēkas tehniskā stāvokļa pasliktināšanos. Izrādījās, ka trešā daļa īpašnieku dzīvokļus izīrē, strādā ārzemēs vai, labākajā gadījumā, dzīvo Rīgā. Viņiem nav daļas par to, kas notiek ar māju. Protams, bija tādi, kas iniciatīvu atbalstīja, bet lielākoties visi gaida, kad kāds visu izdarīs viņu vietā, nesaprot, ka paši vien tagad esam īpašnieki un neviens mūsu vietā problēmas nerisinās. Vērsos pie iedzīvotājiem ar atklātas vēstules starpniecību. Atsauksmes ir līdzīgas – no atbalstošas līdz bezcerīgai. Lai iepazītu situāciju, vairākkārt apmeklēju apsaimniekotāju JNĪP. Tā vietā, lai saņemtu vienkāršus un saprotamus izskaidrojumus, saņēmu norādījumus par nepieciešamību iepazīties ar pastāvošo likumdošanu un apmeklēt JNĪP organizētās sapulces. Nezinu, vai tas ir pareizākais, uz ko norādīt, ja pēc ilgāka laika kāds iedzīvotājs ir saņēmies un mēģina ko izdarīt savas mājas labā. Vai kādu izeju tomēr redzat? O.S.: Kā parasta vidējā statistiskā daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja gribu zināt, kāpēc valsts vai pašvaldību līmenī nav paredzēts paaugstināt ekspluatācijas izdevumus jeb apsaimniekošanas maksu. Tāpat nav ieinteresētības sadarbībai ar mājas iedzīvotāju iniciatīvas grupu. Nesaprotu, kāpēc masu mediji neveic izskaidrojošo darbu, kur pieredzējuši juristi, ekonomisti un apsaimniekošanas firmas izskaidrotu visas nianses, lai parastie cilvēki tiktu skaidrībā par saviem pienākumiem un tiesībām un izvēlētos piemērotāko apsaimniekošanas variantu. Secinājumi ir īsi: lai mājas nenonāktu avārijas stāvoklī jau rītdien, ir jārīkojas šodien. Šajā nolūkā cieši jāsadarbojas ar apsaimniekošanas uzņēmumu. Mājās no katras kāpņu telpas iedzīvotāju izvēlētajiem pārstāvjiem jāorganizē iniciatīvas grupa. Jāplāno apsaimniekošanas budžets tuvākajam laikam un tālākai perspektīvai, jākontrolē katrs ienākumu un izdevumu santīms. J.V.: Atbildēšu – to centos darīt, kad bijāt pie manis, bet jūs uzdevāt tikai jautājumus un neklausījāties atbildes. Jau no 1995. gada apsaimniekošanas maksu nosaka paši dzīvokļu īpašnieki. Jūsu mājā ir viena kāpņu telpa, kuras iedzīvotāji izprot risinājuma iespējas un ir gatavi savākt naudu, lai savā daļā sakārtotu komunikācijas. Pārējie nevar vienoties. Piekrītu, ka katrā kāpņu telpā jābūt iniciatīvas bagātiem cilvēkiem, no kuriem izveido mājas padomi. Tādas ir desmit. Bet vispirms ir jānoslēdz līgums par mājas pārvaldīšanu, kurā būtu atrunāti visi apsaimniekošanas, norēķinu, sadarbības un citi jautājumi. Jaunajās mājās ir vieglāk tajā ziņā, ka paralēli pirkuma līgumam slēdz apsaimniekošanas līgumu, uzreiz ir vienkāršāk strādāt. Jūsu mājai divus pārvaldīšanas līguma variantus (tagad tie ir izstrādāti citā kvalitātē) esam iedevuši, bet rezultāta nav. Sadarbība ar iniciatīvas grupu ir racionālāka, saruna – lietišķāka. Kad esam izdiskutējuši un izstrīdējušies, var sasaukt visu īpašnieku sapulci vai, kā paredz jaunais likums un ko gadus piecus jau darām, veicam īpašnieku aptauju. Tā ir laba tāpēc, ka sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ir ļoti problemātiski. Kādēļ par mājas stāvokli īpašnieki sāk interesēties, kad situācija kļūst kritiska? O.S.: Vairs nav iespējams dzīvot, ieejot kāpņu telpā, valda kanalizācijas smaka. Pagrabā tek gan ūdensvada, gan kanalizācijas caurules, un kaut kas ir jādara, jo mitrums ietekmē arī mājas pamatus. Ar vīru apsveram iespēju pirkt dzīvokli citur. Daudzus arī šī kritiskā situācija neinteresē. J.V.: Steidzami remontējamas ir daudzas mājas, katrai ir aptuveni noteikts, cik līdzekļu nepieciešams. Ir divi risinājuma varianti. Var veidot uzkrājumu, kas nav racionālākais, jo nav zināms, kā mainīsies naudas vērtība un cenas. Izdevīgāk ir ņemt kredītu un sakārtot māju, lai nams kaut cik sāktu līdzināties renovētai mājai, un dzīvot labākos apstākļos. Ikvienas šādas iniciatīvas gadījumā esam gatavi sniegt plašāku un detalizētu informāciju. K.V.: Daļa neuzskatīs par vajadzīgu maksāt kredītu. J.V.: Zinām no rūgtās pieredzes ar 4. līnijas māju. P.M.: Kopsapulci sasaukt ir gandrīz neiespējami. Kvoruma problēmas būtu jārisina likuma ceļā. Piedāvāju kopsapulci Uzvaras ielas 7. mājas vecākā Poļina Minajeva: «Kad sāc runāt par nopietniem remontiem, kas uzlabotu mājas tehnisko stāvokli, piemēram, jumta labošanu, pat no 5. stāva iedzīvotājiem nācies dzirdēt jautājumu, kad būs remonts kāpņu telpā. Cilvēki nesaprot, ka jumts ir svarīgāks par kāpņu telpu. Arī stāvvadu stāvoklis un citas būtiskas lietas diemžēl ir vienaldzīgas. Galvenais – tas, ko redz ar aci.» sasaukt vismaz reizi gadā, kad iepazīstinu ar atskaiti par gadā veiktajiem remontdarbiem un turpmākajiem plāniem. Cilvēkiem, kas nenāk, sūtīt ierakstītās vēstules. Mūsu mājas pilnvarojuma līgumā paredzēts, ka lēmumus pieņemam ar balsu vairākumu. Ja cilvēks neierodas uz sapulci pēc ierakstītas vēstules nosūtīšanas, kvoruma procentu jāļauj samazināt. Pagaidām rīkojos citādi. Pirms 2,5 gadiem, kad kļuvu par mājas vecāko, bieži aicināju cilvēkus uz sapulci, uzklausīju, lai izzinātu situāciju. Secināju, ka jēgas no sapulcēm nav, vairāk bļaustās, SIA «AVT grupa» projektu vadītājs Kaspars Vītols: «Kad dzīvoklis īpašumā iegūts par sertifikātiem un reāla nauda nav maksāta, nevar gribēt, lai tāpat vien rastos īpašnieka attieksme. Maksājot reālu naudu, ir citādi. Par kopīpašumu (piegulošo zemi, koplietošanas telpām un teritoriju) īpašnieku izpratne sāk «klibot». Apsaimniekošanas maksa mūsu projektā ir 30 santīmi par kvadrātmetru. Jūtam, ka tajā vairs nevaram iekļauties.» kāpēc tas un tas nav izdarīts. Tagad sapulci sasaucu reizi gadā. Jautājumus par to, kas būtu vajadzīgs mājai, apspriežu ar iedzīvotājiem, kas kaut ko saprot no apsaimniekošanas. Tad eju katrā dzīvoklī ar aptaujas lapu. Tikai tā izdodas pieņemt lēmumus par remontdarbiem. Šī situācija tuvāko desmit gadu laikā diez vai mainīsies, jo informācijas par īpašnieku pienākumiem un tiesībām tiešām ir par maz. Pat māju vecāko sapulcēs redzu, ka ne visi izprot lietas būtību. Pati par daudziem jautājumiem ievācu papildinformāciju, iedziļinos, no kā veidojas konkrētu darbu izmaksas. J.V.: Jau minēju, ka likumprojektā legalizēta dzīvokļu īpašnieku aptauja. Par kopsapulcēm iekļauts, ka pirmajā reizē, lai pieņemtu lēmumu, jābūt vismaz 50 procentiem plus vienam īpašniekam. Atkārtoti sasauktajā sapulcē jāpiedalās 25 procentiem, par tālāko nekas nav teikts. Rosinājām, ka trešajā sapulcē lēmumu ar balsu vairākumu var pieņemt sanākušie dzīvokļu īpašnieki. Vai šis ierosinājums paliks spēkā, nav zināms. K.V.: Kopsapulces apsaimniekotājam ir nervu pārbaudījums, jo neviens neatnāk paslavēt. Puse ierodas izbļaustīties, cits drosmei iedzer 100 gramu, uz nākamo sapulci vairs neiet, jo jūt, ka ir izblamējies. Kvoruma nav, to esam atrisinājuši, līgumā iekļaujot rosinājumus no gaidāmā likuma. Izglītošanas nolūkā Rīgā apsaimniekotāji izveidojuši savu mājas lapu, kur ievieto informāciju, lai dzīvokļu īpašniekiem būtu praktisks priekšstats, piemēram, par remontdarbu tāmēm. J.V.: Ja apsaimniekotājs sāks izglītot, uzturēt mājas lapu – kas par to maksās? Tas jādara dzīvokļu īpašniekiem. Tie, kam nav interneta vai kas neprot rīkoties ar datoru, teiks, kam tas vajadzīgs. Būs, kas palasīs, bet... Tas darāms pilsētas līmenī neatkarīgi no apsaimniekotāja. K.V.: Izglītot dzīvokļu īpašnieku ir valsts pienākums, ir jāakcentē gan tiesības, gan pienākumi. Ar interneta mājas lapām nepietiek. Savulaik pētīju BEMA lapā piedāvāto, bet īsti nesapratu mērķi. Bet jāizglīto ir, jo ekono- miski aktīvajiem cilvēkiem ir svarīgi, lai visas sistēmas mājā funkcionētu un būtu kārtība. Jāizglīto arī tāpēc, lai dzīvokļu īpašniekam sapulcēs būtu objektīvi argumenti. Lielākajai daļai pašlaik ir tikai emocijas. P.M.: Svarīgi, lai tas būtu valsts līmenī. Ja izglītos apsaimniekotājs, daļa cilvēku to psiholoģiski uztvers kā rīcību savtīgās interesēs. Līdztekus dzīvokļu īpašniekiem jāizglītojas arī apsaimniekotājiem. Ir ienākuši jauni materiāli, risinājumi, kas jāpārzina gan namdariem, gan santehniķiem. Kā tas notiek? J.V.: Valstī aizsākta apsaimniekošanas speciālistu sagatavošana, viņi būs ar diplomu. Praksē pabijušo prasmes liecina, ka viņi nepārzina lietas, ar ko jāsaskaras ikdienā. Plašāk runājot – apsaimniekošana nenozīmē remontdarbu veikšanu, bet organizēšanu. Tā kā mūsu pakalpojums nav aplikts ar pievienotās vērtības nodokli, ar to nodarbojamies. Līdzko tā nebūtu, apsaimniekotāji neuzturētu sētniekus un santehniķus, bet izvēlētos specializētu firmu pakalpojumus, kas konkurētu savā starpā gan kvalitātes, gan cenu ziņā. Tagad, lai ekonomētu dzīvokļu īpašnieku līdzekļus, šo daļu turam pie sevis, konkurences nav. Darba pietiek, bet problēmas ir. Kad līdzekļi ir tik skopi, nevar panākt, ka darbinieki būtu ieinteresēti censties, lielākoties valda doma, ka gan jau algu samaksās. P.M.: JNĪP vairāk uzskatu kā avārijas, nevis remontdienestu. Zinot nemaksāšanas problēmu, labāk darbojas sistēma, kad pēc vienošanās par kāda remonta veikšanu noteiktu laiku uzkrājam tam naudu. Tad cilvēki vairāk novērtē padarīto. J.V.: Kādā mājā, kur uzkrājums nebija liels, ar dzīvokļu īpašniekiem jumta remonta problēmu atrisinājām, vienojoties, ka viņi trūkstošo summu sedz mēneša laikā. Tas ir optimāls termiņš. No līguma noslēgšanas brīža ar darbu izpildītāju līdz norēķināšanās brīdim 90 procenti maksājumus bija veikuši. Ap desmit procentiem īpašnieku, pensionāriem, devām lielāku norēķinu termiņu. Ja iniciatīva nāk no pašiem dzīvokļu īpašniekiem un viņi saprot, ka nu patiešām jāremontē, ir pavisam cita attieksme un norēķinu disciplīna. Nekādas īpašas komunikācijas spējas nav vajadzīgas, saruna ir konstruktīva.

8 tv programma Ceturtdiena, 2008. gada 13. novembris Pirmdiena, 17.novembris LTV 1 7.40 Tautas sadziedâðanâs pie Brîvîbas pieminekïa. 4.maija svinîbas Rîgâ.* 9.10 «Kirikû un burve». Animâcijas filma. 10.25 «Latvijai – 90». «Tu esi Latvija!» 10.55 «Televeikala skatlogs». «Dzîvîte». 11.25 «Latvijai – 90». «Vienaudþi». 11.40 XXIV Vispârçjie latvieðu dziesmu svçtki un XIV Deju svçtki. Deju svçtkiem – 60.* 14.10 P.Rozîtis. «Ceplis». Latvijas Nacionâlâ teâtra izrâde. 17.00 «Vides fakti». 17.30 «Jauna nedçïa». 18.00 «Ðodien Latvijâ». 18.30 «Latvijai – 90». «Tu esi Latvija!» Svçtku koncerts jaunieðiem LNO. 20.30 «Panorâma». 21.10 «Mana dziesma Latvijai». 22.45 «Gaismas festivâls Staro Rîga». Dienasgrâmata. 22.55 Nakts ziòas. 23.00 Èikâgas piecîði. Koncerts Meþaparkâ. 1989.g. Ansamblis Èikâgas piecîði tika dibinâts 1961. gadâ Èikâgâ, apvienojoties vietçjiem Amerikas latvieðiem. Sabrûkot komunisma iekârtai, Èikâgas piecîði beidzot varçja pirmo reizi sniegt koncertu latvieðiem Latvijâ un vairâkos koncertos pulcçja ap 180 000 cilvçku. 1.10 XXIV Vispârçjie latvieðu dziesmu svçtki un XIV Deju svçtki. Tautas sadziedâðanâs.* 3.45 «Rîgai – 800». Rîga dzied.* LTV 7 6.50 Pekinas olimpiskâs spçles.* 8.50 «Televeikala skatlogs». «Top-Shop». 9.05 «Televeikala skatlogs». «Reìionâlâ attîstîba Latvijâ. Agro 2008». 9.35 «Smalkâ dâma». Seriâls. 39.sçrija. 10.25 «40 000 jûdþu apkârt zemeslodei». 10.55 «Zveja» (krievu val.).* 11.25 «Kriminâlâ informâcija» (krievu val.).* 11.55 «SeMS».* 13.10 «Mîlas viesulis 2». Seriâls. 390.sçrija. 14.00 Eiropas meistarsacîkstes futbolâ. 1/4 finâls. Nîderlande – Krievija.* 16.00 «Smalkâ dâma». Seriâls. 39.sçrija. 16.50 «SeMS». 18.10 «Muhtars atgrieþas 2» (ar subt.). Krievijas seriâls. 196.sçrija 19.00 «Ðodien». Ziòas (krievu val.). 19.25 «112 hronika». 19.35 «Anekdoðu klubs». 19.40 «40 000 jûdþu apkârt zemeslodei». 20.10 «1000 jûdzes Urâlu kalnos».* 20.40 «Nirçja dienasgrâmata». Dokumentâla filma. 4.sçrija. 21.10 «Pazuduðie 4». ASV seriâls. 3.sçrija. 21.55 «Çnas zona». 22.25 «Tavs auto».* 22.55 «Muhtars atgrieþas 2» (ar subt.). Krievijas seriâls. 196.sçrija. 23.40 «Pçdçjâ izeja Bruklinâ». ASV, Lielbritânijas un Vâcijas kriminâldrâma. 1.20 «Anekdoðu klubs».* 1.25 «112 hronika».* LNT 6.05 «Dzîves smieklîgâkie brîþi». 7.00 «Kliforda patieðâm lielâ filma». ASV animâcijas filma. 8.20 «Skubijs Dû un raganas rçgs». ASV animâcijas filma. 9.40 «Spota skrçjiens». ASV ìimenes komçdija. 11.30 «Emîla nedarbi». Rîgas kinostudijas ìimenes komçdija. 13.00 «Bagâtîbu sala». Vâcijas piedzîvojumu filma. 14.50 «Paralçlâ vçsture». Dokumentâla filma. 15.50 «Maska». ASV komçdija. 17.50 I.Busuïa un grupas Sweetwater koncerts. 18.40 «Zelta drudzis». Veiksmes spçle. 19.00 I.Busuïa un grupas Sweetwater koncerts. Turpinâjums. 20.00 LNT ziòas. 20.25 Sporta un laika ziòas. 20.40 «Karaliene». Lielbritânijas, Francijas un Itâlijas biogrâfiska drâma. 22.40 «Miesassargs». ASV melodrâma. 1.10 «Atklâjums». ASV trilleris. 3.30 «Jauniòais». ASV detektîvfilma. 5.30 «Lampûnu ìimenes atvaïinâjums». ASV piedzîvojumu komçdija. TV3 5.50 «Mîlçt. Mirt. Un atgriezties». Venecuçlas seriâls. 48.sçrija. 6.45 Hoolaboola. Bçrnurîts. 7.35 «Knauíu piedzîvojumi». Animâcijas filma. 9.10 «Emîla nedarbi». Rîgas kinostudijas ìimenes komçdija. 10.30 «Mâmiòu klubs». 11.05 «Glâbçjkomanda Cepums». 11.45 «Îkstîði». ASV un Lielbritânijas ìimenes komçdija. 13.30 «Mans lielais, resnais melis». ASV un Vâcijas komçdija. 15.20 «Varenais Dþo Jangs». ASV piedzîvojumu filma. 17.35 «Spiegu bçrni». ASV piedzîvojumu filma. 19.20 «Bez tabu». 19.50 «TV3 ziòas». 20.20 «Fantastiskais èetrinieks». ASV un Vâcijas fantastikas spraiga siþeta filma. 22.30 «Nekâ personîga». Raidîjums. 23.00 «Mana dziesma». G.Freidenfelda 50 darba gadu jubilejas koncerts. 1.45 «Mans lielais, resnais melis». ASV un Vâcijas komçdija. 3.20 «Spiegu bçrni». ASV piedzîvojumu filma. 4.45 «Smieklîgâkie videokuriozi 12». TV5 6.30 «Dþoisa Maiere. Prieka pilna dzîve» (ar subt.). Kristîgais raidîjums. 7.00 «Ciemos pie Tofika». Rîts kopâ ar ìimeni. 9.00 «Televeikala skatlogs». 9.15 «Melnais krauklis» (ar subt.). Seriâls. 10.10 «Vienkârðas patiesîbas» (ar subt.). Krievijas seriâls. 11.15 «Televeikala skatlogs». 11.30 «Çdam mâjâs» (ar subt.). 12.30 «Vienkârðas patiesîbas» (ar subt.). Krievijas seriâls. 13.25 «Priekðnieka kungs» (ar subt.). Seriâls. 14.25 «Nacionâlâs droðîbas aìents» (ar subt.). Krievijas seriâls. 15.30 «Okðíeri» (ar subt.). Krievijas seriâls. 16.25 «Izmeklçðanas noslçpumi» (ar subt.). Krievijas seriâls. 17.25 «Divi likteòi» (ar subt.). Krievijas seriâls. 18.30 «Bez cenzûras» (krievu val.). 19.30 «Ziòu vakars» (krievu val.). 20.05 «Nacionâlâs droðîbas aìents» (ar subt.). Krievijas seriâls. 21.05 «Izmeklçðanas noslçpumi» (ar subt.). Krievijas seriâls. 22.00 «Ziòas 22.00» (krievu val.). 22.30 «Kriminâlâ Latvija» (krievu val.). Ziòas. 23.00 «Kriminâlâ Krievija» (ar subt.). 24.00 «Programma Maksimums» (ar subt.). 0.55 «Okðíeri» (ar subt.). Krievijas seriâls. Otrdiena, 18.novembris LTV 1 6.50 Jaunieðu koru koncerts. 2003.g. Dziesmu svçtki Skonto stadionâ. 8.20 «Kas te? Es te!» 8.50 «Tu esi Latvija!» 9.20 «Ieklausies, ar tevi runâ...» I.Ziedonis, R.Tiguls. 9.30 18. novembra svçtku dievkalpojums no Rîgas Doma. 10.45 «Ieklausies, ar tevi runâ...» I.Ziedonis, R.Tiguls. 11.00 Ziedu nolikðana pie Brîvîbas pieminekïa. Tieðraide. 11.30 «Ieklausies, ar tevi runâ...» I.Ziedonis, R.Tiguls. 11.35 «Vienaudþi». 11.50 «Ieklausies, ar tevi runâ...» I.Ziedonis, R.Tiguls. 12.00 Saeimas svinîgâ sçde. Tieðraide no Latvijas Nacionâlâ teâtra. 12.35 «Skanoðie gadalaiki». Dokumentâla filma. 13.05 «Apbalvotie». Latvijas Valsts apbalvojumu pasniegðanas svinîgâ ceremonija. Reportâþa. 13.50 «Ieklausies, ar tevi runâ...» I.Ziedonis, R.Tiguls. 14.00 Nacionâlo Bruòoto spçku parâde. Tieðraide no 11. novembra krastmalas. 14.45 «Seðas zvaigznes zobenâ. Dziesmas latvieðu strçlniekiem».* 15.30 «Latvija. Nâkamie 90». Pârraide no Latvijas Nacionâlâ teâtra. 16.25 «Èiþa acîm». Dokumentâla filma. 17.00 Svçtku koncerts. Tieðraide no Latvijas Nacionâlâ teâtra. 18.30 «Ðodien Latvijâ». Ziòas. 18.45 «Ieklausies, ar tevi runâ...» I.Ziedonis, R.Tiguls. 19.00 Svinîgais pasâkums un Latvijas Valsts prezidenta V.Zatlera uzruna pie Brîvîbas pieminekïa. Tieðraide. 20.20 «Ieklausies, ar tevi runâ...» I.Ziedonis, R.Tiguls. 20.30 «Panorâma». Sports. Laika ziòas. 21.00 Latvijas 90 gadu jubilejai veltîts gaismas priekðnesums Daugavmalâ. Tieðraide. 21.20 «Ieklausies, ar tevi runâ...» I.Ziedonis, R.Tiguls. 21.25 Z.Liepiòð, M.Zâlîte. «Lâèplçsis». Rokopera. 2008.g. 23.30 «Ieklausies, ar tevi runâ...» I.Ziedonis, R.Tiguls. 23.35 Nakts ziòas. 23.50 G.Mâlers. 8.simfonija. LTV 7 8.15 «SeMS». 9.35 «Smalkâ dâma». Seriâls. 40.sçrija. 10.25 «40 000 jûdþu apkârt zemeslodei». 10.55 «Laiks vîriem?»* 11.25 «Adrenalîna mednieki». Dokumentâls seriâls. 24.sçrija. 11.50 Pekinas olimpiskâs spçles. BMX finâlsacensîbas.* 14.00 Eiropas meistarsacîkstes standarta dejâs 2008. 14.55 Eiropas meistarsacîkstes Latîòamerikas dejâs 2008. 15.50 «Smalkâ dâma». Seriâls. 40.sçrija. 16.35 «SeMS». 18.10 «Muhtars atgrieþas 2» (ar subt.). Krievijas seriâls. 197.sçrija 19.00 «Ðodien». Ziòas (krievu val.). 19.25 «Anekdoðu klubs». 19.30 «40 000 jûdþu apkârt zemeslodei». 20.00 «Zilâs asinis». Lielbritânijas komçdija. 21.30 «Pekina 2008. Latvijas stâsts». Dokumentâla filma. 22.25 Borowa MC – Latgaïu party. 23.55 «Anekdoðu klubs».* 24.00 «Muhtars atgrieþas 2» (ar subt.). Krievijas seriâls. 197.sçrija. LNT 7.10 «Tvîtija lidojums». ASV animâcijas filma. 8.30 «Sveiks, Skubij Dû!» ASV animâcijas filma. 10.00 «Trîs musketieri». Latvijas, Dânijas un Lielbritânijas animâcijas filma. 11.30 «Ceplis». Rîgas kinostudijas drâma. 13.30 «Bagâtîbu sala». Vâcijas piedzîvojumu filma. 2.sçrija. 15.35 «Rîgas sargi». Filma par filmu. 16.35 «Pçrku jûsu vîru». Latvijas komçdija. 18.40 «Zelta drudzis». Veiksmes spçle. 19.00 Grupas Cosmos koncerts. 20.00 LNT ziòas. 20.35 Sporta un laika ziòas. 20.45 LNT ziòu Top 10 speciâlizlaidums 10 lietas, ar ko mçs lepojamies par Latviju. 21.00 Svçtku salûts. Tieðraide. 21.15 LNT ziòu Top 10 speciâlizlaidums 10 lietas, ar ko mçs lepojamies par Latviju. Turpinâjums. 22.00 «Rûgtais vîns». Latvijas melodrâma. 23.45 «Sensâcija». Lielbritânijas un ASV detektîvkomçdija. 1.40 «Divas nedçïas, lai iemîlçtos». ASV un Austrâlijas romantiska komçdija. 3.30 «Karaliene». Lielbritânijas, Francijas un Itâlijas biogrâfiska drâma. 5.10 «Dzîvnieku instinktu Top 10». TV3 5.50 «Mîlçt. Mirt. Un atgriezties». Venecuçlas seriâls. 49.sçrija. 6.45 Hoolaboola. Bçrnurîts. 8.00 «Knauíi Parîzç». Vâcijas un ASV animâcijas filma. 9.40 «Sprîdîtis». Latvijas pasaku filma. 11.30 «Misters Bîns». ASV un Lielbritânijas komçdija. 13.20 «Dâvana vientuïai sievietei». Rîgas kinostudijas detektîvkomçdija. 14.45 «Latvijas lepnums 2007». Raidîjums. 17.20 «Spiegu bçrni 2». ASV piedzîvojumu filma. 19.20 «Bez tabu». 19.50 TV3 svçtku ziòas. Latvijas Valsts prezidenta V.Zatlera svçtku uzruna pie Brîvîbas pieminekïa. 20.40 «Nacionâlie dârgumi». ASV piedzîvojumu filma. 21.00 18. novembra svçtku salûts. Tieðraide no 11. Novembra krastmalas. 21.15 «Nacionâlie dârgumi». Filmas turpinâjums. 22.50 Èikâgas piecîði – Kad Latvijai bij’ 90. Koncerts hallç Arçna Rîga. 0.45 «Misters Bîns». ASV un Lielbritânijas komçdija. 2.25 «Spiegu bçrni 2». ASV piedzîvojumu filma. 4.10 «Svçtais Ralfs». Kanâdas komçdija. TV5 6.30 «Dþoisa Maiere. Prieka pilna dzîve» (ar subt.). Kristîgais raidîjums. 7.00 «Ciemos pie Tofika». Rîts kopâ ar ìimeni. 9.00 «Televeikala skatlogs». 9.15 «Melnais krauklis» (ar subt.). Seriâls. 10.10 «Vienkârðas patiesîbas» (ar subt.). Krievijas seriâls. 11.15 «Televeikala skatlogs». 11.30 «Çdam mâjâs» (ar subt.). 12.30 «Vienkârðas patiesîbas» (ar subt.). Krievijas seriâls. 13.25 «Priekðnieka kungs» (ar subt.). Seriâls. 14.25 «Nacionâlâs droðîbas aìents» (ar subt.). Krievijas seriâls. 15.30 «Tâda ir mîlestîba» (ar subt.). Krievijas mâkslas filma. 16.35 «Izmeklçðanas noslçpumi» (ar subt.). Krievijas seriâls. 17.30 «Divas mâsas» (ar subt.). Seriâls. 18.30 «XX gadsimta kari Latvijâ» (ar subt.). Latvijas dokumentâla filma. 19.30 «Ziòu vakars» (krievu val.). 20.05 «Nacionâlâs droðîbas aìents» (ar subt.). Krievijas seriâls. 21.05 «Izmeklçðanas noslçpumi» (ar subt.). Krievijas seriâls. 22.00 «Ziòas 22.00» (krievu val.). 22.30 «Kriminâlâ Latvija» (krievu val.). Ziòas. 23.00 «Krîzes izgaismojums» (ar subt.). Latvijas dokumentâla filma. 24.00 «Programma Maksimums» (ar subt.). Krievijas dokumentâls raidîjums. 0.55 «Ârpus likuma» (ar subt.). Seriâls. Treðdiena, 19.novembris LTV1 6.45 «Labrît, Latvija!» 8.30 «Mîlas viesulis 2». Seriâls. 652.sçrija. 9.25 «Televeikala skatlogs». «Dzîvîte». 9.55 «Tâda ir dzîve».* 10.20 «Neprâta spogulî».* 10.50 «Jauna nedçïa».* 11.20 «Ielas garumâ».* 11.50 «Top Shop piedâvâ...» 12.05 «Kopâ» (ar surdotulkojumu). 12.20 «Projekts Cilvçks».* 12.50 «Vides fakti».* 13.20 «Leìendu mednieki».* 13.50 «Vertikâle».* 14.20 «Garîgâ dimensija».* 14.50 «Top Shop piedâvâ...» 15.05 «Latvji, brauciet jûriòâ!»* 15.20 «Olivera Tvista piedzîvojumi». Animâcijas seriâls. 42.sçrija. 15.40 «Fantadroms. Mâjiòa». Filmu studijas Dauka animâcijas filma. 15.50 «Latvijai – 90!» «Tu esi Latvija!»* 16.20 «Televeikala skatlogs». «Dzîvîte».* 16.50 «Mîlas viesulis 2». Seriâls. 652.sçrija. 17.45 «Zaïais îpaðums». 18.00 «Ðodien Latvijâ». 18.30 «Hameleonu rotaïas». ASV seriâls. 4902.sçrija. 18.58 Ziòas. 19.00 «Naudas zîmes». 19.30 «100 g kultûras». 19.58 Ziòas. 20.00 «Neprâta cena». LTV seriâls. 386.sçrija. 20.30 «Panorâma». 21.07 Latloto izloze. 21.20 «Kas notiek Latvijâ?» 22.45 «Zebra». 23.00 Nakts ziòas. 23.15 «Nezûdîba». Dokumentâla filma. 0.05 «Zaïais îpaðums».* 0.20 «100 g kultûras».* LTV7 6.50 Pekinas olimpiskâs spçles.* 8.50 «Televeikala skatlogs». «Top-Shop». 9.05 «Biznesa TV þurnâls». 9.35 «Smalkâ dâma». Seriâls. 41.sçrija. 10.25 «40 000 jûdþu apkârt zemeslodei». 10.55 «Autosporta programma nr.1». 11.25 «Automoto raidîjums nr.2». 11.55 «SeMS».* 13.10 «Mîlas viesulis» 2. Seriâls. 391.sçrija. 14.00 Eiropas meistarsacîkstes futbolâ. Pusfinâls. Vâcija – Turcija.* 16.00 «Smalkâ dâma». Seriâls. 41.sçrija. 16.50 «SeMS». 18.10 «Muhtars atgrieþas 2» (ar subt.). Krievijas seriâls. 198.sçrija 19.00 «Ðodien». Ziòas (krievu val.). 19.25 «112 hronika». 19.35 «Anekdoðu klubs». 19.40 «40 000 jûdþu apkârt zemeslodei». 20.10 «Daþas sekundes lîdz katastrofai». Dokumentâla filma. 15.sçrija 21.00 «Siseòu mâkoòi». ASV trilleris. 22.30 «Nâkotnes parks». Vada R.Zitmanis. 23.00 «Muhtars atgrieþas 2» (ar subt.). Krievijas seriâls. 198.sçrija. 23.45 «Anekdoðu klubs».* 23.50 «112 hronika».* LNT 6.05 «Ticîgo uzvaras balss». Kristîgâ programma. 6.35 «Billijs un Mendija». ASV animâcijas seriâls. 12.sçrija. 7.00 «LNT rîta ziòu raidîjums 900 sekundes». 8.40 «Misters Bîns». Animâcijas filma. 9.05 «Viktorija». Seriâls. 56.sçrija. 10.05 «Mîla Bermudâs». Vâcijas romantiska komçdija. 12.00 «Nacionâlâs droðîbas aìents 5» (ar subt.). Krievijas seriâls. 8.sçrija. 13.00 «Lielais jautâjums». 14.00 LNT dienas ziòas. 14.20 «Tautas balss +».* 14.50 «Soli pa solim». Komçdijseriâls. 154.sçrija. 15.15 Bçrnu stunda. «Skubijs Dû un Pinkainais». ASV animâcijas seriâls. 13.sçrija. 15.45 «Dþonijs Bravo 4». ASV animâcijas seriâls. 13.sçrija. 16.10 «Mîlestîba ir kaut kur gaisâ». Vâcijas seriâls. 56.sçrija. 16.40 «Kaislîbas». Meksikas seriâls. 27.sçrija. 17.40 «Karstais ledus» (ar subt.). Krievijas seriâls. 46.sçrija. 18.00 LNT ziòas seðos. 18.06 «Karstais ledus» (ar subt.). Krievijas seriâls. Turpinâjums. 18.40 «Zelta drudzis». Veiksmes spçle. 19.00 «Tautas balss». 19.30 «Cerîbu iela 21». LNT seriâls. 29.sçrija. 20.00 LNT ziòas. 20.21 Sporta un laika ziòas; «Degpunktâ». 21.00 «Mâjokïa jautâjums». Pârvçrtîbu ðovs. 22.00 «Atkritçji». ASV un Honkongas kriminâldrâma. 0.55 «Draugi 7». ASV seriâls. 1.sçrija. 1.25 «Renegâts». ASV seriâls. 80.sçrija. 2.20 «Bezgalîgais ceïojums». ASV drâma. 4.00 «Dzîvnieku instinktu Top 10». 4.50 «Smieklîgâkie dzîvnieki pasaulç». 5.10 «Karstais ledus» (ar subt.). Krievijas seriâls. 46.sçrija. TV3 5.50 «Mîlçt. Mirt. Un atgriezties». Venecuçlas seriâls. 50.sçrija. 6.45 Hoolaboola. Bçrnurîts. 8.00 «Sargeòìelis» (ar subt.). Seriâls. 252.sçrija. 9.00 «Aklais randiòð». ASV komçdija. 11.00 «Noziegumam pa pçdâm 12». Seriâls. 12.00 «Neizskaidrojami, bet fakts» (ar subt.). 13.00 «Medikopters». Seriâls. 56.sçrija. 14.00 «Barbaru princis Deivs». Animâcijas seriâls. 17.sçrija. 14.20 «Laimîgi kopâ» (ar subt.). Krievijas seriâls. 51. un 52.sçrija. 15.20 «Mîlestîbu vai naudu?» 16.20 «Sirds uz ledus». Seriâls. 101. un 102.sçrija. 17.20 «Monte Kristo» (ar subt.). Krievijas seriâls. 41.sçrija. 18.20 «Ûsainâ aukle» (ar subt.). Krievijas seriâls. 124.sçrija. 18.50 «Mana ìimene – citplançtieði» (ar subt.). Krievijas seriâls. 34.sçrija. 19.20 «Bez tabu». 19.50 «TV3 ziòas». 20.20 «Atklâj îsto!» 21.20 «Izmeklçtâju superkomanda» (ar subt.). Krievijas seriâls. 9.sçrija. 22.20 «Mongolis» (ar subt.). Krievijas, Vâcijas un Kazahstânas biogrâfiska drâma. 0.30 «Medikopters». Seriâls. 56.sçrija. 1.35 «Mîlestîbu vai naudu?» 2.30 «SMS èats». 4.30 «Bez tabu». 5.00 «Sirds uz ledus». Seriâls. 101. un 102.sçrija. TV5 6.30 «Dþoisa Maiere. Prieka pilna dzîve» (ar subt.). Kristîgais raidîjums. 7.00 «Ciemos pie Tofika». Rîts kopâ ar ìimeni. 9.00 «Televeikala skatlogs». 9.15 «Melnais krauklis» (ar subt.). Seriâls. 10.10 «Vienkârðas patiesîbas» (ar subt.). Krievijas seriâls. 11.15 «Televeikala skatlogs». 11.30 «Çdam mâjâs» (ar subt.). 12.30 «Vienkârðas patiesîbas» (ar subt.). Krievijas seriâls. 13.25 «Priekðnieka kungs» (ar subt.). Seriâls. 14.25 «Nacionâlâs droðîbas aìents» (ar subt.). Krievijas seriâls. 15.30 «Okðíeri» (ar subt.). Krievijas seriâls. 16.25 «Izmeklçðanas noslçpumi» (ar subt.). Krievijas seriâls. 17.25 «Divas mâsas» (ar subt.). Seriâls. 18.30 «Bez cenzûras» (krievu val.). 19.30 «Ziòu vakars» (krievu val.). 20.05 «Nacionâlâs droðîbas aìents» (ar subt.). Krievijas seriâls. 21.05 «Izmeklçðanas noslçpumi» (ar subt.). Krievijas seriâls. 22.00 «Ziòas 22.00» (krievu val.). 22.30 «Kriminâlâ Latvija» (krievu val.). Ziòas. 23.00 «Kriminâlâ Krievija» (ar subt.). 24.00 «Programma Maksimums» (ar subt.). Krievijas dokumentâls raidîjums. 0.55 «Okðíeri» (ar subt.). Krievijas seriâls. Ceturtdiena, 20.novembris LTV 1 6.45 «Labrît, Latvija!» 8.30 «Mîlas viesulis 2». Seriâls. 653.sçrija. 9.25 «Televeikala skatlogs». «Dzîvîte». 9.55 «Hameleonu rotaïas». ASV seriâls. 4902.sçrija. 10.20 «Neprâta cena». LTV seriâls. 386.sçrija. 10.50 «Naudas zîmes».* 11.20 «100 g kultûras».* 11.50 «Kas notiek Latvijâ?»* 13.05 «Top Shop piedâvâ...» 13.20 «Zebra».* 13.35 «Çst ir tavâ dabâ».* 14.05 «Latvijas balsis pasaulç». M.Kovaïevska. 14.35 «Latvijai – 90». «Vienaudþi».* 14.50 «Top Shop piedâvâ...» 15.05 «Zaïais îpaðums».* 15.20 «Olivera Tvista piedzîvojumi». Animâcijas seriâls. 43.sçrija. 15.40 «Fantadroms. Varavîksne». Filmu studijas Dauka animâcijas filma. 15.50 «Titoms». Animâciajs seriâls. 4.sçrija. 16.20 «Televeikala skatlogs». «Dzîvîte».* 16.50 «Mîlas viesulis 2». Seriâls. 653.sçrija. 17.45 «Manas tiesîbas». 18.00 «Ðodien Latvijâ». 18.30 «Hameleonu rotaïas». ASV seriâls. 4903.sçrija. 18.58 Ziòas. 19.00 «Valsts pirmâs personas». 19.30 «100 g kultûras». 19.58 Ziòas. 20.00 «Neprâta cena». LTV seriâls. 387.sçrija. 20.30 «Panorâma». 21.20 «Abi labi». 22.00 «Leìendu mednieki». 22.30 «To vajadzçtu zinât». Dokumentâls seriâls. 10.sçrija 23.00 Nakts ziòas. 23.15 «Dzimðanas diena». Dokumentâla filma. 23.50 «Manas tiesîbas».* 0.05 «100 g kultûras».* LTV7 6.50 Pekinas olimpiskâs spçles.* 8.50 «Televeikala skatlogs». «Top-Shop». 9.05 «Televeikala skatlogs». «Pie rîta kafijas». 9.35 «Smalkâ dâma». Seriâls. 42.sçrija. 10.25 «40 000 jûdþu apkârt zemeslodei». 10.55 «Nâkotnes parks».* 11.25 «Krçjums... saldais».* 11.55 «SeMS».* 13.10 «Mîlas viesulis 2». Seriâls. 392.sçrija. 14.00 Eiropas meistarsacîkstes futbolâ. Pusfinâls. Krievija – Spânija.* 16.00 «Smalkâ dâma». Seriâls. 42.sçrija. 16.50 «SeMS».* 18.10 «Muhtars atgrieþas 2» (ar subt.). Krievijas seriâls. 199.sçrija 19.00 «Ðodien». Ziòas (krievu val.). 19.25 «112 hronika». 19.35 «Anekdoðu klubs». 19.40 «40 000 jûdþu apkârt zemeslodei». 20.10 «Kad darbs ceïo». Francijas dokumentâla filma. 21.05 «Dolmens». Daudzsçriju trilleris. 4.sçrija. 22.40 «Ar makðíeri». 23.10 «Âtruma cilts». 23.40 «Muhtars atgrieþas 2» (ar subt.). Krievijas seriâls. 199.sçrija. 0.25 «Anekdoðu klubs».* 0.30 «112 hronika».* LNT 6.05 «Ticîgo uzvaras balss». Kristîgâ programma. 6.35 «Billijs un Mendija». ASV animâcijas seriâls. 13.sçrija. 7.00 «LNT rîta ziòu raidîjums 900 sekundes». 8.40 «Degpunktâ».* 9.05 «Viktorija». Seriâls. 57.sçrija. 10.05 «Mîlas negaiss». Vâcijas melodrâma. 12.00 «Nacionâlâs droðîbas aìents 5» (ar subt.). Krievijas seriâls. 9.sçrija. 13.00 «Lielais jautâjums». 14.00 LNT dienas ziòas. 14.20 «Cerîbu iela 21». LNT seriâls. 29.sçrija. 14.50 «Soli pa solim». Komçdijseriâls. 155.sçrija. 15.15 Bçrnu stunda. «Eds, Edis un Edijs». ASV animâcijas seriâls. 1.sçrija. 15.45 «Supersuns Kripto». ASV animâcijas seriâls. 1.sçrija. 16.10 «Mîlestîba ir kaut kur gaisâ». Vâcijas seriâls. 57.sçrija. 16.40 «Kaislîbas». Meksikas seriâls. 28.sçrija. 17.40 «Karstais ledus» (ar subt.). Krievijas seriâls. 47.sçrija. 18.00 LNT ziòas seðos. 18.06 «Karstais ledus» (ar subt.). Krievijas seriâls. Turpinâjums. 18.40 «Zelta drudzis». Veiksmes spçle. 19.00 «Tautas balss». 19.30 «Cerîbu iela 21». LNT seriâls. 30.sçrija. 20.00 LNT ziòas. 20.21 Sporta un laika ziòas; «Degpunktâ». 21.00 «Likvidâcija» (ar subt.). Seriâls. 8.sçrija. 22.00 «Sasisto lukturu ielas 8» (ar subt.). Krievijas seriâls. 8.sçrija. 23.05 «Atriebîba» (ar subt.). Krievijas fantâzijas kriminâldrâma. 2006.g. 1.10 «Krievijas kriminâlhronika» (ar subt.). 2.10 «Atkritçji». ASV un Honkongas kriminâldrâma. 4.40 «Smieklîgâkie dzîvnieki pasaulç». 5.05 «Karstais ledus» (ar subt.). Krievijas seriâls. 47.sçrija. TV3 5.50 «Mîlçt. Mirt. Un atgriezties». Venecuçlas seriâls. 51.sçrija. 6.45 Hoolaboola. Bçrnurîts.

2008. gada 27. novembris. Nr.48(80) - Jelgavas Vēstnesis
2008. gada 7.augusts. Nr.32(64) - Jelgavas Vēstnesis
2008. gada 3.aprīlis. Nr14(46) - Jelgavas Vēstnesis
2008. gada 3. janvāris. Nr.1(33) - Jelgavas Vēstnesis
2009. gada 30.aprīlis. Nr.17(101) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 3.marts Nr.9(194) - Jelgavas Vēstnesis
2009. gada 11. jūniis. Nr. 23(107) - Jelgavas Vēstnesis
2009. gada 20.augusts. Nr.32(116) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 20.oktobris Nr.41(226) - Jelgavas Vēstnesis
2012.gada 6.decembris Nr.49(285) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 18.augusts Nr.32(217) - Jelgavas Vēstnesis
2012.gada 4.oktobris Nr.40(276) - Jelgavas Vēstnesis
2011. gADA miRKļi JeLgAVā - Jelgavas Vēstnesis
2012.gada 26.aprīlis Nr.17(253) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 28.aprīlis Nr.17(202) - Jelgavas Vēstnesis
2012.gada 23.februāris Nr.8(244) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 15.decembris Nr.49(234) - Jelgavas Vēstnesis
2013.gada 2.maijs Nr.18(305) - Jelgavas Vēstnesis
2013.gada 24.janvāris Nr.4(291) - Jelgavas Vēstnesis
2012.gada 6.septembris Nr.36(272) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 9.jūnijs Nr.23(208) - Jelgavas Vēstnesis
2009. gada 12. novembris. Nr.44(128) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 3.novembris Nr.43(228) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 6.oktobris Nr.39(224) - Jelgavas Vēstnesis
2011.gada 22.septembris Nr.37(222) - Jelgavas Vēstnesis
2013.gada 7.februāris Nr.6(293) - Jelgavas Vēstnesis
2008. gada 1.maijs. Nr.18(50) - Jelgavas Vēstnesis
2008. gada 25.septembris. Nr.39(71) - Jelgavas Vēstnesis
2012.gada 19.aprīlis Nr.16(252) - Jelgavas Vēstnesis
2013.gada 21.februāris Nr.8(295) - Jelgavas Vēstnesis