Taurupes pagasta saistoÅ¡o noteikumu Nr

Taurupes pagasta saistošo noteikumu 

Nr.____ ―Par Taurupes pagasta teritorijas plānojumu‖ 1. pielikums. 

Apstiprināts Taurupes pagasta padomes 2006.04.25. sēdē (lēmuma prot. Nr.___, § ___) 

Taurupes pagasta padomes priekšsēdētājs 

J. Stafeckis 

Taurupes pagasta teritorijas plānojums 

II. daļa 

TERITORIJAS IZMANTOŠANAS 

UN 

APBŪVES NOTEIKUMI 

Pasūtītājs: 

Taurupes pagasta padome 

Izstrādātājs: 

2006

Taurupes pagasta teritorijas plānojums. 2. daļa Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Galīgā redakcija. 

SATURS 

JĒDZIENU SKAIDROJUMS .................................................................................................. 4 

1. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI............................... 9 

1.1. AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA ............................................................................................ 9 

1.2. ZEMES VIENĪBU SADALĪŠANAS VAI APVIENOŠANAS NOSACĪJUMI ................................ 10 

1.3. APBŪVES PARAMETRU APRĒĶINĀŠANA ...................................................................... 11 

1.4. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI .......................................................................................... 12 

1.5. PAGALMI .................................................................................................................... 13 

1.6. BŪVJU IZVIETOJUMS ATTIECĪBĀ PRET ZEMES VIENĪBAS ROBEŢĀM .............................. 13 

1.7. REDZAMĪBAS NODROŠINĀŠANA TRANSPORTA KUSTĪBAI ............................................. 14 

1.8. PRASĪBAS ĒKU UN BŪVJU ELEMENTIEM....................................................................... 15 

1.8.1. Prasības fasādēm, jumtiem un notekcaurulēm ............................................................ 15 

1.8.2. Prasības logiem, durvīm, skatlogiem, lodţijām, balkoniem un reklāmām .................. 16 

1.8.3. Prasības pagrabu ieejām, lūkām un logiem ................................................................. 16 

1.9. KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS ...................................................... 16 

1.10. PRASĪBAS ĀRTELPAS ELEMENTIEM ......................................................................... 17 

1.10.1. Prasības ţogiem un prettrokšľa sienām ....................................................................... 17 

1.10.2. Prasības apgaismes ķermeľiem ................................................................................... 18 

1.10.3. Prasības citiem ārtelpas elementiem ............................................................................ 18 

1.11. PRASĪBAS DEGVIELAS UN GĀZES UZPILDES STACIJĀM (DUS, GUS) ....................... 18 

1.12. PRASĪBAS INŢENIERKOMUNIKĀCIJĀM ..................................................................... 19 

1.12.1. Vispārīgās prasības inţeniertehniskajai apgādei ......................................................... 19 

1.12.2. Prasības ūdensapgādei un notekūdeľu savākšanai ...................................................... 19 

1.12.3. Prasības siltumapgādei ................................................................................................ 20 

1.12.4. Prasības elektrolīniju būvniecībai un uzturēšanai ....................................................... 20 

1.12.5. Prasības elektronisko sakaru tīklu izbūvei un uzturēšanai .......................................... 20 

1.13. PRASĪBAS ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAI ........................................................... 21 

1.14. PRASĪBAS AUTOMAŠĪNU UN VELOSIPĒDU NOVIETOŠANAI ....................................... 21 

1.15. PRASĪBAS SAIMNIECĪBAS ĒKĀM UN BŪVĒM MĀJLOPIEM .......................................... 21 

1.16. PRASĪBAS VIDES PIEEJAMĪBAI ................................................................................. 22 

1.17. PRASĪBAS RELJEFA UN AUGSNES VIRSKĀRTAS AIZSARDZĪBAI, GRĀVJU UN DABĪGO 

NOTEČU SAGLABĀŠANAI ......................................................................................................... 22 

1.18. PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMIEM .............................................................................. 23 

1.19. PRASĪBAS ĒKU FUNKCIJU MAIĽAI ............................................................................ 23 

1.20. INSOLĀCIJAS (IZSAUĻOJUMA) UN APGAISMOJUMA PRASĪBAS .................................. 23 

1.21. UGUNSDROŠĪBAS PRASĪBAS .................................................................................... 24 

1.22. AIZSARDZĪBA PRET TROKŠĽIEM .............................................................................. 24 

2. TERITORIJU VEIDI AR ATŠĶIRĪGĀM IZMANTOŠANAS PRASĪBĀM ....... 25 

2.1. DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS ........................................................................... 26 

2.1.1. Savrupmāju apbūves teritorijas ................................................................................... 26 

2.1.2. Jauktas savrupmāju, darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas .................. 28 

2.1.3. Dzīvojamās daudzstāvu māju apbūves teritorijas ........................................................ 30 

2.1.4. Lauku apbūves teritorijas............................................................................................. 31 

2.2. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJAS .............................................................................. 33 

2.2.1. Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas ....................................................................... 33 

Konsultāciju uzľēmums ―Grupa 93‖ SIA 2


2.2.2. Jauktas darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas ...................................... 34 

2.2.3. Tūrisma un rekreācijas teritorijas ................................................................................ 36 

2.3. RAŢOŠANAS OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS ............................................................. 37 

2.3.1. Jauktas raţošanas, darījumu objektu un tehniskās apbūves teritorijas ........................ 38 

2.3.2. Tehniskās apbūves teritorijas....................................................................................... 40 

2.3.3. Tehniskās līnijbūvju teritorijas .................................................................................... 41 

2.3.4. Ceļi un ielas (satiksmes infrastruktūra) ....................................................................... 42 

2.4. NEAPBŪVĒTAS TERITORIJAS VAI TERITORIJAS AR ZEMU APBŪVES BLĪVUMU ............... 46 

2.4.1. Meţsaimnieciskās teritorijas ....................................................................................... 46 

2.4.2. Virszemes ūdensobjektu teritorijas .............................................................................. 47 

2.4.3. Lauksaimnieciskās teritorijas ...................................................................................... 49 

2.4.4. Dabas teritorijas ........................................................................................................... 51 

2.4.5. Derīgo izrakteľu atradľu teritorijas ............................................................................. 52 

2.4.6. Labiekārtota apstādījumu teritorijas ............................................................................ 53 

2.4.7. Kapsētas ....................................................................................................................... 54 

2.5. CITAS TERITORIJAS ..................................................................................................... 55 

2.5.1. Taurupes individuālā kultūras pieminekļu aizsardzības zona ..................................... 55 

2.5.2. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas............................................................................ 56 

2.5.3. Apdzīvotās vietas ......................................................................................................... 57 

2.5.4. Potenciāli piesārľotas vietas ........................................................................................ 58 

3. AIZSARGJOSLAS ...................................................................................................... 59 

3.1. VIDES UN DABAS RESURSU AIZSARDZĪBAS AIZSARGJOSLAS ........................................ 60 

3.1.1. Virszemes ūdens objektu aizsargjoslas........................................................................ 60 

3.1.2. Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) .............................................. 62 

3.1.3. Aizsargjoslas ap ūdens ľemšanas vietām .................................................................... 62 

3.1.4. Aizsargjoslas ap purviem............................................................................................. 64 

3.2. EKSPLUATĀCIJAS AIZSARGJOSLAS .............................................................................. 64 

3.2.1. Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem ........................................................................ 64 

3.2.2. Aizsargjosla gar dzelzceļu ........................................................................................... 66 

3.2.3. Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem ............................................................. 66 

3.2.4. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem...................................................................... 67 

3.2.5. Aizsargjoslas gar siltumtīkliem ................................................................................... 68 

3.2.6. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm ........................................................ 68 

3.2.7. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ................................................ 68 

3.2.8. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem ................................................................. 69 

3.3. SANITĀRĀS AIZSARGJOSLAS ....................................................................................... 69 

3.3.1. Sanitārā aizsargjosla ap notekūdeľu attīrīšanas iekārtām............................................ 69 

3.3.2. Aizsargjoslas ap kapsētām ........................................................................................... 70 

4. NODAĻA. BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA .......................................... 71 

4.1. BŪVATĻAUJAS SAĽEMŠANA UN BŪVNIECĪBA .............................................................. 71 

4.2. BŪVJU NOJAUKŠANA .................................................................................................. 72 

4.3. RĪCĪBA PATVAĻĪGAS BŪVNIECĪBAS NOVĒRŠANAI ........................................................ 72 

4.4. ATBILDĪBA PAR TAURUPES PAGASTA APBŪVES NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU ............. 73 

5. PIELIKUMI ................................................................................................................. 74 

1. Pielikums Kultūrvēsturiskie objekti Taurupes pagastā ............................................. 75 

2. pielikums Kultūras pieminekļu individuālās aizsardzības zonas robeţa ................... 76 



Jēdzienu skaidrojums 

Aizmugures pagalms - zemes vienības daļa starp zemes vienības sānpagalmiem no zemes 

vienības aizmugures robeţas līdz tuvākajai galvenās būves aizmugures fasādes sienai. 

Aizsargjosla - noteikta platība, kuras uzdevums ir aizsargāt daţāda veida (gan dabiskus, gan 

mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai 

pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes. 

Apbūves blīvums - ir apbūves teritorijas apbūvētā laukuma attiecība pret kopplatību, izteikta 

procentos. Apbūves blīvumā papildus ieskaita labiekārtojuma platību (celiľus, kāpnes 

piebraucamos ceļus, pagalmus), ja tie ir ierīkoti no vienlaidus ūdensnecaurlaidīgiem 

materiāliem (piemēram, betona vai asfalta) un labiekārtojuma elementu platības (terases, 

atklātu peldbaseinu platības, ja to sienu virszemes daļas izbūvētas augstāk par 1 metru virs 

zemes. 

Apbūves intensitāte - būves (parasti– ēkas) stāvu kopējās platības attiecība pret zemes 

vienības platību izteikta procentos. 

Apbūves līnija – attālums no apbūves līdz kaimiľu zemes vienībai (nekustamajam 

īpašumam). 

Apbūves laukums - visas apbūvētās platības summa, izľemot pazemes būves, piebraucamos 

ceļus un labiekārtojumu. 

Applūstošās teritorijas — sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam 

ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta; 

Ārējais sānpagalms - sānpagalms, kas tieši robeţojas ar ielu. 

Atļautā izmantošana – zemes, ēkas vai būves, vai tās daļas izmantošana atbilstoši 

noteiktajam teritorijas zonējumam teritorijas plānojumā. 

Arhitektonisks akcents ir būves arhitektoniskajam veidolam nozīmīgs elements, kurš parasti 

neveido izmantojamu telpu un atrodas ārpus galvenās būvmasas un tās silueta. 

Atdalāmā zemes vienība - zemes īpašuma daļa, ko paredzēts atdalīt un pēc robeţu 

uzmērīšanas dabā reģistrēt kadastrā kā atsevišķu zemes vienību vai apvienot ar citu zemes 

vienību. 

Atklāta uzglabāšana - teritorijas izmantošana (parasti palīgizmantošana) preču, būvmateriālu 

un citu priekšmetu uzglabāšanai ārpus ēkām (būvēm). 

Autostāvvieta - teritorija automašīnu novietošanai uz laiku. Šajā teritorijā ietilpst arī 

stāvvietas piebraucamie ceļi un vertikālās komunikācijas. 

Blīvas apbūves teritorijas – apbūves teritorijas, kur atļautā minimālā zemes vienība ir 300 m 2 

vai mazāka. 

Brīvā teritorija - zemes vienības neapbūvētā platība, no kā atskaitīta autostāvvietu un 

piebraucamo ceļu platība. To raksturo brīvās teritorijas rādītājs izteikts procentos no būvju 

stāvu platības. 

Brīvās (zaļās) teritorijas rādītājs - apbūves teritorijas neapbūvētās platības, no kuras 

atskaitīta autostāvvietu un piebraucamo ceļu platība, attiecība pret zemesgabala kopējo 

platību, izteikta procentos. 

Būvlaide - minimālais attālums no ielas sarkanās līnijas vai ceļa zemes nodalījuma joslas 

robeţas līdz jebkurai virszemes būvei zemes vienības iekšpusē; detālplānojumā būvlaidi 

iezīmē ar līniju, kas parasti atrodas paralēli ielas sarkanajai līnijai vai ceļa zemes nodalījuma 

joslas robeţai. 



Būvobjekta ģenerālplāns- uz topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas 

vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un 

inţenierkomunikāciju izvietojumu. 

Būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi, tai skaitā rekonstrukcija un 

renovācija. 

Ciems- apdzīvota vieta, kurai ir pašvaldības noteikts ciema statuss un robeţa. 

Dabas piemineklis - atsevišķs, savrups dabas veidojums: koks, ala, avots, grava, klints, 

ūdenskritums, akmens un cits dabas retums, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai 

ekoloģiska vērtība; lai nodrošinātu dabas veidojuma saglabāšanu un tā apskates iespēju, dabas 

piemineklim un tā tuvākajai apkārtnei tiesību akti un šie noteikumi nosaka īpašas aizsardzības 

un izmantošanas prasības. 

Darījumu iestāde - banka, apdrošināšanas sabiedrība, viesnīca, motelis, birojs, gadatirgus, 

izstāde un citas komerciāla rakstura iestādes un uzľēmumi, izľemot rūpniecības un 

vairumtirdzniecības uzľēmumus. 

Degvielas un gāzes uzpildes stacija - degvielas (arī gāzes), eļļas un smērvielu tirdzniecības 

uzľēmums; šīs teritorijas vai būves palīgizmantošanas parasti ir mazumtirdzniecība, 

automašīnu mazgāšana un citi pakalpojumi. 

Detālplānojums – pagasta teritorijas daļas plānojums, kas atbilstoši teritorijas plānojumā 

atļautai izmantošanai detalizē zemes vienību izmantošanas un apbūves nosacījumus apbūvei, 

inţenierapgādei un labiekārtojumam. 

Divu ģimeņu dzīvojamā ēka – zeme un ēka, kas plānota, izmantota vai paredzēta divu 

ģimeľu dzīvošanai. 

Dvīņu māja - divas bloķētas vienas ģimenes dzīvojamās mājas, parasti izvietotas katra uz 

savas zemes gabala. 

Ēku un citu būvju laukums - to aizľemtā platība, ko mēra pa celtľu ārējo kontūru (ieskaitot 

caurbrauktuvju un pārkaru laukumus), pieskaitot ēkas izvirzīto daļu, kas atrodas zem jumta 

(verandas, lieveľi, portiki, galerijas, nojumes, lapenes un līdzīgus objektus), platības mērot pa 

nesošo elementu ārējo kontūru. 

Ēkas augstums - ēkas jumta kores (savietotajiem jumtiem – jumta dzegas) augstākais punkts. 

Aprēķina, mērot no būve pamatu vidējās projektētās zemes augstuma atzīmes. 

Ferma- atsevišķa specializēta, rūpnieciska rakstura lopkopības (govju, cūku, zirgu, putnu u.c.) 

saimniecība. Fermas teritorijā ietver arī lopu pastaigu laukumus, bet neietver ganības. 

Galvenā būve - teritorijas (zemes vienības) galvenajai (primārajai vai sekundārajai) 

izmantošanai paredzētā būve, parasti- ēka. 

Garāţa - būve vai tās daļa mehānisko transporta līdzekļu pastāvīgai novietošanai. Ar šo 

jēdzienu neapzīmē privātu garāţu telpu, kas atrodas dzīvojamā vai saimniecības ēkā. 

Hidrotehniska būve - būve virszemes ūdensobjekta krastmalu nostiprināšanai, laivu 

piestātnēm, caurteces regulēšanai un līdzīgām izmantošanām, izľemot meliorācijas būves. 

Hidrotehniskas būves ir arī slūţas, aizsargdambis un citas tāda veida būves. 

Iedibināta būvlaide - esošas apbūves veidota līnija, ja uz tās noteiktā teritorijā (parasti vienas 

ielas viena kadastra robeţās) izvietota vismaz puse esošo būvju, parasti galveno ēku. 

Iekšējais sānpagalms - sānpagalms, kas nerobeţojas ar ielu. 

Inţenierbūves - būves, kas nepieciešamas enerģētisko resursu piegādei, siltumapgādei, 

ūdensapgādei, telekomunikāciju, kanalizācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas darbībai 

un atkritumu apsaimniekošanai. 

Inţenierkomunikācijas - siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, drenāţas, ārējo 

pneimatisko atkritumu cauruļvadi, telekomunikāciju līnijas, elektroapgādes līnijas un iekārtas. 



Kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram 

kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu. 

Karjers- teritorija derīgo izrakteľu (kūdras, smilts, grants u.c.) ieguvei ar atklāto paľēmienu. 

Kultūras iestāde - kultūras centrs (nams), kinoteātris, koncertzāle, universālas izmantošanas 

zāle, klubs, muzejs, bibliotēka, mēdiju centrs un līdzīgas iestādes. 

Kultūras piemineklis – arheoloģiskais piemineklis (piem., pilskalns, senās kulta vietas), 

arhitektūras un pilsētbūvniecības piemineklis, mākslas piemineklis, industriālais piemineklis 

vai vēsturiska notikumu vieta, kurai ir noteikta valsts vai vietējas nozīmes kultūrvēsturiska 

vērtība; kultūras pieminekļi ir saglabājami. 

Labiekārtotas apstādījumu teritorijas- apzaļumotas un labiekārtotas teritorijas, kas ir brīvi 

pieejamas sabiedrībai, un paredzētas atpūtai, dzīves vides kvalitātes, arī estētiskās vērtības 

paaugstināšanai vai sabiedriskai funkcijai, piemēram, parki, dārzi, meţaparki, skvēri, bulvāri, 

aleju, ielu un ceļu apstādījumi. 

Maģistrālā iela - Iela, kas savieno daţādas apdzīvotās vietas daļas, nodrošina visas apdzīvotās 

vietas apkalpošanu. Maģistrālajām ielām raksturīga ļoti augsta satiksmes intensitātes pakāpe. 

Maģistrālā iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējās nozīmes 

ielām. 

Maģistrālās inţenierkomunikācijas - galvenās inţenierkomunikācijas, arī maģistrālie 

transportvadi un līdzīgas būves, kas nodrošina lielas teritorijas apgādi ar izejvielām, sakariem, 

enerģētiskajiem un citiem resursiem, arī notekūdeľu slēgtu novadīšanu; no maģistrālajām 

inţenierkomunikācijām atzarojas inţenierkomunikācijas, ka apkalpo mazākas teritorijas un 

konkrētus patērētājus. 

Mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts- uzľēmums preču pārdošanai tieši 

patērētājam; sadzīves un citu pakalpojumu sniedzējs, tirdzniecības centrs, tirgus, veikals, 

salons, aptieka, restorāns, bārs, kafejnīca, pakalpojumu darbnīca, citi uzľēmumi, kas neveic 

rūpniecisku raţošanu, montēšanu, pārstrādi vai vairumtirdzniecību. 

Meliorācijas būves un ierīces – koplietošanas (vats vai pašvaldības) un viena īpašnieka grāvji 

(meliorācijas sistēmas) un hidrotehniskās būves, kas nepieciešamas ūdens reţīma regulēšanai 

augsnē, to nosusinot vai apbūvējot, kā arī augsnes erozijas novēršanai. 

Meţa zemes transformācija - procesuāla darbība, lai mainītu zemes sākotnējo lietošanas 

veidu un atlīdzinātu zaudējumus par dabiskās meţa vides iznīcināšanu. 

Meţs – ekosistēma visās tās attīstības stadijās, tajā dominē koki. 

Noliktava - teritorija (būve), materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanai, uzglabāšanai un 

saglabāšanai (piemēram, saldēšanai). 

Paaugstināta riska objekts - teritorija vai būve, kuras izmantošanas veids rada paaugstinātu 

iespējamību radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam. 

Pagalms - ēku, būvju vai stādījumu ierobeţots laukums. Šis jēdziens izmantots arī zemes 

vienības daļu apzīmēšanai, piemēram, priekšpagalms (priekšdārzs), iekšējais vai ārējais 

sānpagalms, aizmugures pagalms. 

Palīgizmantošana - teritorijas (zemes vienības) vai būves izmantošana, kas ir pakārtota 

galvenajai izmantošanai un papildina to. 

Paredzētā darbība - aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiľa, 

būvniecība, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai 

galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi. 

Pašvaldības ceļš- ceļš, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus starp pašvaldības teritorijas 

daļām, arī starp blīvi apdzīvotām vietām, kā arī nodrošina izeju uz valsts autoceļiem. 

Pašvaldības ceļš ietver teritoriju ceļa zemes nodalījuma joslas platumā, bet neietver 

krustojumus ar valsts autoceļiem. 



Pārvaldes iestāde - nekomerciāla iestāde valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai. 

Plānošanas un arhitektūras uzdevums – būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats 

būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes vienības plānojumam un apbūvei. 

Potenciāli piesārņota vieta – augsne, zemes dzīles, ūdens, dūľas kā arī ēkas raţotnes vai citi 

objekti, kuri pēc nepārbaudītas informācijas satur vai var saturēt piesārľojošās vielas 1 . 

Priekšpagalma dziļums - mazākais horizontālais attālums starp zemes vienības fronti 

(sarkano līniju) un tuvāko galvenās būves sienu. 

Priekšpagalms (priekšdārzs) - zemes vienības daļa visā tās platumā no sarkanās līnijas līdz 

tuvākajai jebkuras galvenās būves galvenās fasādes sienai (būvlaidei). 

Reliģiska iestāde - teritorija vai būve reģistrētas reliģiskas kopienas darbības veikšanai, arī 

kulta ēka. 

Rindu māja - vertikāli trīs un vairākos dzīvokļos sadalīta ēka ar atsevišķām izejām uz 

priekšpagalmu un aizmugures pagalmu, kas cieši piekļaujas katra dzīvokļa priekšējai un 

aizmugures sienai. 

Saimniecības ēka - ēka palīgizmantošanai, var ietvert, piemēram, privātu garāţu, nojumi 

automašīnas novietošanai, darbnīcu, siltumnīcu, dārza inventāra, materiālu un sadzīves 

priekšmetu glabāšanu. Ja šāda ēka piebūvēta vai iebūvēta galvenajā būvē, to uzskata par daļu 

no galvenās būves, nevis par saimniecības ēku. 

Sānpagalma minimālais platums - sānpagalma minimālais platums un attālums līdz 

zemesgabala aizmugures robeţai nedrīkst būt mazāks par 3,0 m (LBN 209, 3.1.1.p.), ja ar 

detālplānojumu nav noteikts citādi. Ēku fasādes, kurās ir logi, nedrīkst atrasties tuvāk par 

4,0 m no zemesgabala sānu vai aizmugures robeţām. 

Sānpagalms - zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz tās aizmugures robeţai un no zemes 

vienības sānu robeţas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves sānu fasādes sienai. 

Sarkanā līnija – teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobeţo ceļa, ielas vai 

piebrauktuves teritoriju (arī inţenierkomunikāciju koridoru, tas ir inţenierkomunikāciju 

izvietošanai nepieciešamo joslu) no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas. 

Savrupmāja - brīvstāvoša vienas vai divu ģimeľu (mājsaimniecību) dzīvojamā māja. 

Sporta un atpūtas (rekreācijas) objekts - teritorija, būve vai tās daļa, ko izmanto sporta 

spēļu, fizisku nodarbību vai izklaidēšanās nolūkā (var ietvert arī sporta klubu, sacīkšu zirgu un 

suľu audzētavu, suľu un citu dzīvnieku dresēšanu un citu rekreatīvu darbību, kā arī tādas 

sporta būves, kas kalpo kā palīgizmantošana). 

Stāvu platība - būves, parasti ēkas, visu stāvu, izľemot pagrabstāvus, platību summa; stāva 

platība ir platība, ko ierobeţo ēkas ārējā kontūra, ietverot ēkas iekšējās un ārējās sienas. 

Stāvu skaits - ēkas visu virszemes stāvu skaits. Stāvu skaitā ietver pagrabstāvu, ja vairāk kā 

puse no pagraba augstuma starp pabeigtām griestu un grīdas virsmām ir virs pieguļošās 

teritorijas virsmas (pagalma ēkai – virs pagalma virsmas) projektētā vidējā līmeľa ēkas vidū 

ielas vai ceļa pusē. Stāvu skaitā ieskaita arī atļautās izmantošanas vajadzībām izbūvētu jumta 

stāvu, ja jumta izbūves platība ar 2,5 m un lielāku augstumu pārsniedz 50% no ēkas apbūves 

laukuma. 

Tauvas josla - sauszemes josla gar ūdeľu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu 

saistītām darbībām un kājāmgājējiem. 

Teritorijas primārais izmantošanas veids - teritorijas galvenais izmantošanas veids. 

Galvenajam teritorijas izmantošanas veidam paredz vismaz 80% attiecīgās teritorijas. 

Teritorijas sekundārais izmantošanas veids - teritorijas izmantošanas veids, kas atļauts 

papildus primārajai izmantošanai. Sekundārajam teritorijas izmantošanas veidam paredz ne 

1 LR likums ―Par piesārľojumu‖ ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2004. 7. janvārim. 



vairāk kā 20% attiecīgās teritorijas. Sekundārās izmantošanas platības palielināšana (virs 20%) 

atļauta, izstrādājot teritorijas plānojuma grozījumus. 

Valsts autoceļš – Valsts galvenais, 1.šķiras un 2.šķiras valsts autoceļš. Valsts autoceļa 

teritorijā ietver ceļa zemes nodalījuma joslu un krustojumus ar pašvaldības ceļiem un ielām. 

Zemes vienība - teritorijas pamatvienība (nekustamais īpašums, lietojums vai tā daļa) ar 

piešķirtu kadastra apzīmējumu. 

Zemes vienības (nekustamā īpašuma) sadalīšanas (apvienošanas) projekts - zemes 

īpašuma sadalījuma vai apvienošanas plāns, kurā noteiktas zemes vienību robeţas, 

apgrūtinājumi, ja tādi ir, adreses, zemes vienību lietošanas mērķi. Zemes vienības sadalīšanas 

(apvienošanas) projektu tiesīgi izstrādāt atbilstošās jomas speciālisti – arhitekti, teritorijas 

plānotāji, zemes ierīcības speciālisti. 

Zemes vienības dziļums - horizontāls attālums starp zemes vienības fronti un aizmugures 

robeţu. Tur, kur šīs robeţas nav paralēlas, zemes vienības dziļums nozīmē taisnas līnijas 

garumu, kas savieno zemes vienības frontes un zemes vienības aizmugures robeţas 

viduspunktus. Ja nav zemes vienības aizmugures robeţas, zemes vienības dziļums nozīmē 

taisnas līnijas garumu, kas savieno zemes vienības frontes viduspunktu ar trīsstūra virsotni, ko 

veido zemes vienības sānu robeţas. 

Zemes vienības fronte - horizontālais attālums pa ielas sarkano līniju starp zemes vienības 

sānu robeţām. 

Ţoga caurredzamība – ţoga materiāla virsmas (ţoga vertikālajā plaknē, perpendikulāri tās 

virsmai) attiecība pret kopējo ţoga vertikālo plakni, izteikta procentos. 



1. Vispārīgās prasības teritorijas izmantošanai 

1. Taurupes pagasta teritorijas plānojuma daļā „ Taurupes pagasta teritorijas 

izmantošanas un apbūves noteikumi‖ (Turpmāk – apbūves noteikumi) ir noteiktas 

Taurupes pagasta padomes prasības apbūvei, saimnieciskajai darbībai un teritorijas 

cita veida izmantošanai visā Taurupes pagasta administratīvajā teritorijā un 

atsevišķās tās daļās. 

2. Šo noteikumu izmaiľas, kas veicamas, lai saskaľotu to prasības ar normatīvo aktu 

prasībām, kas stājušies spēkā pēc šo noteikumu pieľemšanas, nav uzskatāmas par 

teritorijas plānojuma grozījumiem. 

3. Šo noteikumu III nodaļā noteiktajās teritorijās teritorijas primārajai atļautajai 

izmantošanai ir paredzēti vismaz 80 % no attiecīgās teritorijas platības, bet 

sekundārajai izmantošanai– ne vairāk kā 20 % no attiecīgās teritorijas platības. 

Iespēju un nepieciešamību pārsniegt teritorijas sekundārās izmantošanas platības 

ierobeţojumu pamato, izstrādājot teritorijas plānojuma grozījumus. 

4. Ja zemes vienībai, kuras izmantošana likumīgi iesākta, teritorijas plānojumā ir 

noteikta cita plānotā (atļautā) izmantošana vai citas prasības, kurām šī zemes 

vienība vai tajā esošās būves neatbilst, attiecīgajai zemes vienībai ir neatbilstoša 

izmantojuma statuss. Šīs zemes vienības īpašnieks (lietotājs) ir tiesīgs turpināt 

likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkura jauna izmantošana jāuzsāk un jāveic 

atbilstoši teritorijas plānojuma prasībām. Neviena darbība nedrīkst palielināt 

neatbilstību teritorijas plānojuma prasībām. 

5. Līdz teritorijas plānojumu spēkā stāšanās dienai akceptēta būvprojekta 

pārstrādāšana, saskaľojot to ar teritorijas plānojuma prasībām, nav obligāta, ja 

būvprojekts atbilst normatīvo aktu un būvvaldes izdotā plānošanas un arhitektūras 

uzdevuma prasībām. 

6. Atbilstība normatīvajiem aktiem – piemērojot šo noteikumu punktus, kuros lietotas 

norādes uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, jāľem vērā, ka normas ir 

spēkā atbilstoši situācijai 2005.gada 20.decembrī. Šo noteikumu izmaiľas, kas 

veicamas, lai saskaľotu to prasības ar normatīvo aktu prasībām, kas stājušies spēkā 

pēc šo noteikumu pieľemšanas, nav uzskatāmi par teritorijas plānojuma 

grozījumiem. 

7. Īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēka vai dabas stihijas rezultātā nopostītu vai 

daļēji nopostītu likumīgi uzbūvētu būvi iepriekšējā apjomā un izskatā arī tad, ja šī 

būve neatbilst teritorijas plānojuma prasībām. 

8. Aizliegts izsniegt pašvaldības institūciju atļaujas vai licences, ja ar to tiek pārkāpti 

jebkādi šī teritorijas plānojuma punkti. 

1.1. Aizliegtā izmantošana 

Taurupes pagasta teritorijā aizliegts: 

1. Izmantot teritoriju veidos, kas pārkāpj normatīvo aktu prasības. 

2. Aizliegts ierīkot Taurupes ciema teritorijā karjerus būvmateriālu un augsnes iegūšanai. 

3. Vākt un uzkrāt atkritumus, lupatas, metāllūţľus, nolietotu tehniku (tai skaitā automašīnas) 

un būvgruţus, ja vien šim nolūkam izmantotā zeme nav projektēta un ierīkota to 



savāktuvei. Šī prasība neattiecas uz atkritumu savākšanu speciālās noteikta parauga 

atkritumu tvertnēs. 

4. Izmantot teritorijas plānojumā atļautajām izmantošanām (arī palīgizmantošanām) kravas 

automašīnu, autobusu un vagonu korpusus vai to daļas. 

5. Kā dzīvojamās telpas izmantot ceļojumu treilerus, vagoniľus, saliekamas konstrukcijas, 

kas nav speciāli projektētas kā dzīvojamās ēkas vai telpas (arī ēdamtelpas un guļamtelpas) 

ilgstošai lietošanai (vairāk par 3 mēnešiem), izľemot būvlaukumus un tūristu 

izmitināšanai paredzētās teritorijas, kurās atļauts šāds izmantošanas veids. 

6. Aizliegts izmantot zemi, ēkas un citas būves, nenovēršot esošo vides piesārľojumu. 

7. Aizliegts veikt būvniecību piesārľotā teritorijā. 

1.2. Zemes vienību sadalīšanas vai apvienošanas nosacījumi 

1. Nekustamā īpašuma sadalīšanu vai apvienošanu atļauts veikt tikai nekustamiem 

īpašumiem, kas nostiprināti zemesgrāmatā. 

2. Nekustamo īpašumu (zemes vienību) drīkst sadalīt vai apvienot ar kādu citu nekustamo 

īpašumu (zemes vienību) tikai, atbilstoši šiem noteikumiem, saskaľā ar Taurupes pagasta 

padomes lēmumu, pamatojoties uz būvvaldē akceptētu nekustamā īpašuma sadalīšanas vai 

apvienošanas skici, bet, ja nepieciešams - nekustamā īpašuma sadalīšanas vai apvienošanas 

projektu vai detālplānojumu. 

3. Jaunizveidoto zemes vienību platībai, konfigurācijai, izmantošanas mērķim, ēku skaitam 

un izvietojumam zemes vienībā jāatbilst Taurupes pagasta teritorijas plānojuma un šo 

noteikumu, bet gadījumos, kad nepieciešams - arī detālplānojuma prasībām. 

4. Aizliegts sadalīt zemes vienību, ja kāda no jaunizveidotajām zemes vienībām ir mazāka 

par konkrētajā Taurupes pagasta teritorijas daļā noteikto minimālo zemes vienības platību. 

5. Katrā jaunizveidotā apbūves zemes vienībā (atdalāmā zemes gabalā) jānodrošina 

piebraukšanas iespēja un inţenierapgādes risinājums. 

6. Lai sadalītu (apvienotu) nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma īpašnieks iesniedz 

Taurupes pagasta padomei iesniegumu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus: 

zemesgrāmatas apliecības kopiju, zemes robeţu plānu, nekustamā īpašuma sadalīšanas 

(apvienošanas) priekšlikumu. 

7. Izskatot nekustamā īpašuma sadalīšanas (apvienošanas) priekšlikumu, Taurupes pagasta 

padome pieľem vienu no lēmumiem: 

7.1. Atļaut sadalīt nekustamo īpašumu, pamatojoties tikai uz iesniegumu un zemes 

robeţu plānu, ja jaunveidojamās zemes vienības atrodas pie ielas (ceļa), tās ir 

iespējams nodrošināt ar inţenierkomunikācijām un katras atsevišķās jaunveidojamās 

zemes vienības platība un konfigurācija atbilst teritorijas plānojuma prasībām; 

7.2. Uzdot īpašniekam izstrādāt nekustamā īpašuma sadalīšanas (apvienošanas) projektu 

saskaľā ar 1.2.8. punkta prasībām un pieľemt lēmumu pēc tā izstrādes; 

7.3. Uzdot izstrādāt detālplānojumu; 

7.4. Atteikt sadalīt (apvienot) zemes vienību (-as) un sagatavot pamatotu atteikumu. 

8. Gadījumos, kad nekustamā īpašuma sadalīšanas (apvienošanas) priekšlikums nepietiekami 

ataino plānoto izmantošanu un teritorijas plānojuma prasības, padome, saskaľā ar šī punkta 

7.2. apakšpunktu, uzdod īpašniekam izstrādāt nekustamā īpašuma sadalīšanas (apvienošanas) 

projektu, kurā jānosaka: 

8.1. daudzfunkcionālās (jauktas izmantošanas) teritorijās – teritorijas plānotā (atļautā) 

izmantošana (vai izmantošanas); 

8.2. ēku stāvu skaits un būvju augstums; 



8.3. piebraucamie ceļi un ielas, paredzot piekļūšanu katrai zemes vienībai, atbilstoši šo 

noteikumu 1.4. sadaļas ―Piekļūšanas noteikumi‖ prasībām. 

8.4. ielu sarkanās līnijas un ceļu zemes nodalījuma joslu robeţas, inţeniertehnisko 

komunikāciju izvietošanai; 

8.5. būvlaides, apbūves līnijas; 

8.6. inţenierapgādes principiālais risinājums, kas parāda: 

8.6.1. pieslēguma iespējas maģistrālajam ūdensvadam, kanalizācijas vadam vai citu 

ūdensapgādes un kanalizācijas notekūdeľu savākšanas un aizvadīšanas risinājumu, kas 

atbilst normatīvo aktu prasībām; 

8.6.2. plānotai savrupmāju apbūvei, ja nav iespējams pieslēgties centralizētās ūdensapgādes 

vai centralizētās kanalizācijas tīklam – lokālo ūdensapgādes risinājumu un lokālās 

attīrīšanas iekārtas uz 4 un vairāk māju kompaktu grupu; 

8.6.3. notekūdeľu attīrīšanas risinājums, paredzot videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu. 

9. Divu nedēļu laikā no nekustamā īpašuma sadalīšanas (apvienošanas) projekta akceptēšanas 

vai detālplānojuma apstiprināšanas nekustamā īpašuma īpašniekam izsniedz Taurupes pagasta 

padomes sēdes protokola izrakstu ar šādu informāciju: atļauju atdalīt (pievienot) nekustamo 

īpašumu; piešķirtā adrese jaunizveidotajiem nekustamajiem īpašumiem; noteiktais nekustamā 

īpašuma lietošanas mērķis; nekustamā īpašuma aprobeţojumi, ja tādi rodas pēc īpašuma 

sadalīšanas vai apvienošanas (piemēram, servitūti vai aizsargjoslas). 

1.3. Apbūves parametru aprēķināšana 

Apbūves parametrus aprēķina atbilstoši 1.attēlā un 1.tabulā sniegtajam piemēram. 

1.attēls. 

Apbūves parametru aprēķināšana 



1.tabula. Apbūves parametru aprēķināšanas metode (atbilstoši 1.attēlam) 

Nr. attēlā Nosaukums Platība m 2 % 

Apbūves teritorija (50x45)= 2250 100 

1.2. Būves, ēkas 10x15 + 10x12= 270 12 

3 Terase 8x15 =120 

4 Baseins 10x6 =60 

5 Grantēti celiľi 3x6+3x7+2x17+2x6= 75 

7 Asfaltēts piebraucamais ceļš, 7x16+10x14+4x6+ 288 

celiľš, stāvvietas 

8 Grantēta autostāvvieta 6x6=36 

1.,2.,3.,7 Apbūves blīvums 270+120+288= 768 30 

1-8 Teritorijas kopējais apbūvētais 270+120+60+75+288+36=849 38 

laukums 

9 Brīvā (zaļā) teritorija 2250 – 849=1401 62 


1.2. Būves, ēkas 10x15 + 10x12= 270 12 

3 Terase 8x15 =120 



7 Piebraucamais ceļš, celiľš, 7x16+10x14+4x6+ 288 

stāvvietas (asfaltēti) 




laukums 


Nr. attēlā Nosaukums Platība m 2 % 


1.2. Būves, ēkas 10x15 + 10x12= 270 12 

3 Terase 8x15 =120 



7 Piebraucamais ceļš, celiľš, 7x16+10x14+4x6+ 288 

stāvvietas (asfaltēti) 




laukums 


1.4. Piekļūšanas noteikumi 

1. Jebkurai zemes vienībai nodrošina piebraukšanu no ceļa, ielas, laukuma vai citas 

piebrauktuves (arī servitūta ceļa). Servitūtus nosaka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

2. Teritorijās, kur atļauta apbūve, paredz normatīviem atbilstošas piebrauktuves vai 

caurbrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. 

3. Plānojot jaunas vai rekonstruējot esošās ielas un koplietošanas piebrauktuves, tās noslēdz 

ar apgriešanās laukumu, ja iela vai piebrauktuve veido strupceļu. 



1.5. Pagalmi 

1. Būves zemes vienībā izvieto, veidojot vienu vai vairākus pagalmus - priekšpagalmu, 

sānpagalmu, aizmugures pagalmu (būvju izvietošana ciemu teritorijās attēlota 2. attēlā). 

2. Pagalmus uztur kārtībā, tīrus un sausus, nodrošina lietus ūdens novadīšanu no tiem. 

3. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegts veidot jebkādas krautnes (būvmateriālu, 

kurināmā un citu materiālu vai priekšmetu) ilgstošai (vairāk par mēnesi) atklātai 

uzglabāšanai. 

4. Priekšpagalmu (priekšdārzu) nedrīkst apbūvēt, uz tā nedrīkst atrasties ēkas vai citas 

virszemes būves vai to daļas, izľemot: 

3.1. dekoratīvos stādījumus, labiekārtojuma elementus un vides dizaina objektus, 

piemēram, saulessargus, markīzes, strūklakas un reklāmas objektus, skulptūras, 

soliľus, ţogus, iesegtus celiľus, laukumus, piebraucamos ceļus un apgaismes 

ķermeľus; 

3.2. arhitektoniskas detaļas un veidojumus, piemēram, sliekšľus, skursteľus, teknes, 

kāpnes, erkerus, balkonus, segtas un atklātas terases, kas no ārsienas izvirzītas ne 

vairāk kā 2,5 m. 

4. Nama apsaimniekotājs (juridiska vai fiziska persona) aprīko daudzdzīvokļu māju 

pagalmus ar bērnu rotaļu laukumiem un rotaļu ierīcēm, soliľiem, atkritumu urnām, 

autostāvvietām un teritorijas labiekārtojuma elementiem. Daudzdzīvokļu ēku apbūves 

teritorijās atkritumu tvertnes izvieto īpaši šim nolūkam iekārtotās vietās. 

1.6. Būvju izvietojums attiecībā pret zemes vienības robeţām 

1. Būvju novietojumu pret ielu vai ceļu nosaka būvlaide, bet attālumu no blakus esošās 

zemes vienības - apbūves līnija. 

2. Ielai vai ceļam tuvāk novieto galveno ēku. Atbilstoši zemes vienības izmantošanas 

veidam, tā ir dzīvojamā māja, sabiedriskā ēka, darījuma iestādes ēka vai raţotnes 

administratīvā ēka. Palīgēkas novieto aiz galvenās ēkas zemes vienības dziļumā. Ja zemes 

vienība atrodas starp divām ielām vai ceļiem, galveno ēku parasti izvieto tuvāk tai ielai vai 

ceļam, no kura ir veidota iebrauktuve attiecīgajā zemes vienībā. 

3. Apbūves teritorijās, kur eksistē iedibināta būvlaide, galveno ēku izvieto tā, lai pret ielu 

vērstās fasādes vertikālā projekcija sakristu ar būvlaidi. 

4. Būve un tās daļas nedrīkst projicēties ārpus zemes vienības, uz kuras tā atrodas, izľemot 

šādus gadījumus: 

ja būvlaide sakrīt ar sarkano līniju, būves daļa drīkst projicēties ārpus zemes 

vienības robeţas uz ielas pusi, bet ne vairāk kā 0,5 m aiz sarkanās līnijas un ne 

zemāk kā 3,0 m virs ietves; 

ja būve ir ţogs starp nekustamajiem īpašumiem (zemes vienībām). 



2.attēls. 

Pagalmi un būvju izvietojuma varianti zemes vienībā. 

1.7. Redzamības nodrošināšana transporta kustībai 

1. Apbūvējot zemes vienību, kas piekļaujas ielām, nedrīkst apbūvēt pārredzamības zonu 

(skat. 3.attēlu). tādā veidā, ka tiek traucēts skats starp 0,8 m un 2,5 m līmeľiem virs 

krustojošos ielu viduslīniju līmeľa trīsstūra teritorijā, ko ierobeţo stūra zemes vienību 

sarkanās līnijas un līnija, kas savieno punktus uz šīm sarkanajām līnijām, attālumā no 

minēto sarkano līniju krustpunkta, ko nosaka atbilstoši LVS 190-3:1999, 3.8.un 3.9. 

tabulas, kā arī 3.3. un 3.18.punktu prasībām. 

2. Ja būves pasūtītājs vēlas izvietot būvi tuvāk ielu krustojumam un risinājums atbilst 

teritorijas plānojuma prasībām, būves pasūtītājs nodrošina gājēju un transporta kustības 

drošību ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm. 

3. Visās izbūves teritorijās uz zemesgabala, kas piekļaujas dzelzceļam un to šķērsojošai ielai 

vai ceļam, jebkādu būvi aizliegts būvēt, pārbūvēt vai ierīkot tādā veidā, ka tā traucē skatu 

starp 0,5 m un 3,0 m līmeľiem virs ielas vai ceļa viduslīnijas līmeľa trīsstūra teritorijā, ko 

ierobeţo dzelzceļa piederības robeţa, sarkanā līnija un līnija, kas savieno punktus, kas 

atrodas uz šādas piederības līnijas un sarkanās līnijas, 50 m attālumā no šo līniju 

krustpunkta. 

4. Dzelzceļa pārbrauktuvju redzamības prasību nodrošināšana ir noteikta Ministru kabineta 

06.10.1998. Nr. 392 Dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas un 

slēgšanas noteikumos. 



3.attēls. 

Pārredzamības zonas ielu un ceļu krustojumos 

1.8. Prasības ēku un būvju elementiem 

1.8.1. Prasības fasādēm, jumtiem un notekcaurulēm 

1. Ēkas īpašniekam (lietotājam) ir pienākums uzturēt kārtībā ēkas fasādes, jumtu un lietus 

ūdens novadīšanas sistēmu. 

2. Fasādes krāsošanu veic atbilstoši akceptētā būvprojektā noteiktai krāsai. 

3. Sabiedrisko ēku un daudzstāvu dzīvojamo māju siltināšanai (vismaz 2 m augstumā no zemes 

virsmas) nodrošina siltumizolācijas un apdares slāľa mehānisko izturību spiedē. 

4. Jumtus izbūvē tā, lai lietus ūdens no tiem netecētu uz kaimiľu zemes vienības. 

5. Ja ēka novietota uz ielas sarkanās līnijas, to vismaz ielas pusē aprīko ar lietus ūdens 

novadīšanas sistēmu. Lai notekcaurules netraucētu gājēju kustību un lietus ūdens nebojātu 

ēkas sienas, notekcauruļu galus izvieto ne augstāk kā 15 cm virs ietves un ne tālāk kā 25 cm 

no ārsienas. 



6. Satelītantenas atļauts izvietot pie ēku galvenajām fasādēm, ja saľemts pagasta būvvaldes 

akcepts. 

7. Daudzdzīvokļu ēkās satelītantenu uzstādīšanu saskaľo ar ēkas apsaimniekotāju. 

1.8.2. Prasības logiem, durvīm, skatlogiem, lodţijām, balkoniem un reklāmām 

1. Daudzdzīvokļu ēku logu nomaiľu pret citāda dalījuma logiem, balkonu pārbūvēšanu vai 

aizstiklošanu veic atbilstoši mājas fasādes projektam (projekts satur mājas fasādes kopējo 

risinājumu, ko akceptē būvvaldē). 

2. Lodţiju un balkonu pārbūvēšana un aizstiklošana ir būvniecība, to veic atbilstoši būvvaldē 

akceptētam projektam. 

3. Jaunu skatlogu un ieejas durvju izbūvēšanu fasādēs veic atbilstoši būvvaldē akceptētam 

fasādes projektam. 

4. Izkārtnes, reklāmas un citus vizuālās informācijas materiālus izvieto atbilstoši būvvaldē 

akceptētam vides dizaina projektam. 

1.8.3. Prasības pagrabu ieejām, lūkām un logiem 

1. Jebkuru būvniecību ielas vai ceļa nodalījuma joslā (ieejas, lūkas, gaismas šahtas) saskaľo 

atbilstoši ar ielas vai ceļa apsaimniekotāju. 

2. Ieejas laukumu darījuma iestāţu pagrabstāvā nodrošina ar lietus ūdens savākšanas 

aprīkojumu. 

3. Pie pagrabstāvu logiem atļauts ierīkot gaismas šahtas, kas ievirzās ietvē ne vairāk kā 0,5m. 

Ja gaismas šahtas pārsegums ir vienā līmenī ar ietvi, tam aizliegts izmantot slidenu 

materiālu un tajā nedrīkst būt spraugas, kas platākas par 1,5 cm. 

4. Pie ietves izvietotus atklātus (vaļējus) pagrabstāvu logus un ieejas kāpnes norobeţo ar 0,9 

m augstām metāla margām ar caurspīdīgumu vismaz 50%. 

5. Pagrabu ieeju izbūve uz ēku saimnieciskajām daļām aizliegta Taurupes kultūrvēsturiskā 

centra robeţās esošajām ēkām. 

6. Minimālais ietves platums pēc izbūves veikšanas ir 0,9 m. Ietves paplašināšanu veic 

izbūves pasūtītājs. 

1.9. Kultūras pieminekļu aizsardzības prasības 

Prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai (kultūras pieminekļu sarakstu skat. 1. pielikumā). 

1. Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina Ministru 

kabinets, un to realizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (turpmāk – 

VKPAI). 

2. Kultūras pieminekļi konservējami, restaurējami un remontējami tikai ar VKPAI 

rakstveida atļauju un tās kontrolē. 

3. Kultūras pieminekļi primāri izmantojamas tūrisma un atpūtas pakalpojumu, kultūras 

iestāţu un citu sabiedriskas nozīmes objektu attīstībai, arheoloģijas pieminekļu 

teritorijas ieteicamākais apsaimniekošanas veids ir ganības. 

4. Pārbūvējot vai remontējot ēkas, aizliegts vienkāršot fasāţu risinājumus, iznīcināt vai 

pārbūvēt arhitektoniskās detaļas un veidojumus (portālus, logu apmales, dzegas, fasāţu 

dekoratīvos rotājumus, oriģinālos dūmeľus un citas ēku daļas un detaļas). 

5. Aizliegts mainīt logu aiļu dalījumu. 



6. Jaunas piebūves projektē un būvē, respektējot vēsturisko ēku arhitektūru. 

7. Vēsturisko ēku oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, izľemot nelabojami 

bojātos, ko aizstāj ar analogiem risinājumiem. 

8. Vēsturiskajās ēkas aizliegts iebūvēt plastmasas vai metāla konstrukcijas logus. 

9. Fasāţu apdari veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. 

10. Aizliegts nojaukt vēsturiskās ēkas, izľemot gadījumus, kad ēku tehniski nav iespējams 

saglabāt. Šajā gadījumā lēmumu par ēkas nojaukšanu pieľem Taurupes pagasta padome, 

izskatot atzinumu par ēkas tehnisko stāvokli. Pirms nojaukšanas darbu uzsākšanas veic 

ēkas fiksāciju, kuras apjomu nosaka būvvalde. Fiksācijas materiālos ietver foto 

fiksācijas. 

11. Aizliegts aizsegt skatu uz vēsturiskajām ēkām no ielas vai ceļa un citiem raksturīgiem 

skatu punktiem. 

1.10. Prasības ārtelpas elementiem 

1.10.1. Prasības ţogiem un prettrokšņa sienām 

1. Ţogs ir uzskatāms par būvi, tā novietojums un vizuālais risinājums ir jāsaskaľo būvvaldē. 

2. Ţogus ierīko: 

a. ielas vai ceļa pusē - pa ielas vai ceļa sarkano līniju; 

b. stūra zemesgabalos - pa redzamības trīsstūra līniju; 

c. gar ūdens objektiem - ne tuvāk ūdens objektam par tauvas joslas robeţu; 

d. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības; 

e. pārējos gadījumos - pa zemes vienības robeţām. 

3. Ja blakus esošo zemes īpašumu īpašnieki nevar vienoties par robeţţoga veidu un 

augstumu, to ar lēmumu nosaka Taurupes pagasta padome. 

4. Ţogu minimālā caurredzamība atkarībā no ţoga augstuma ir šāda: 

a. līdz 1 m augstam ţogam - bez ierobeţojumiem; 

b. līdz 1,45 m augstam ţogam - 30 %; 

c. līdz 1,75 m augstam ţogam - 50 %; 

d. Par 1,75 m augstākiem ţogiem - 80 %. 

5. Ţogu stabu atbalstus aizliegts izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijās. 

6. Aizliegts krāsot dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu ţogos. 

7. Aizliegta dzeloľstiepļu un surogātmateriālu (piemēram, metāllūţľu vai plastmasas 

atgriezumu) izmantošana ţogu būvniecībā. 

8. Slēgtās (perimetrālās) apbūves gadījumā priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu ţogiem 

(robeţţogiem starp ēku un sarkano līniju) gar ielām un laukumiem, jābūt ne augstākiem 

par 1,2 m. Tiem jābūt caurredzamiem atbilstoši šajos noteikumos minētajiem 

parametriem vai jāveido dzīvţogi. 

9. Ţogiem ar pasētām un mūrētiem vai betona stabiem, jāatbilst visām iepriekšminētajām 

prasībām par ţogu caurredzamību un augstumu, šo ţogu vairogi (ţogu posmi) veidojami 

no koka vai metāla materiāla. 

10. Ţoga risinājumus jaunbūvējamām ēkām jāizstrādā kopīgā projektā ar ēku. 

11. Būvlaukumi un jaunbūves, ēkas avārijas stāvoklī, kā arī ēkas, kas bojā vidi un kuru 

teritorija robeţojas ar ielu, noţogojamas ar estētiskiem, necaurredzamiem ţogiem. 

12. Atļauts veidot brīvas formas vai cirptus dzīvţogus, kas nav augstāki par 2 metriem. 



13. Gar ielām, kurām nav asfalta seguma līdz tā ieklāšanai pieļaujami 2,0 m un augstāki blīvi 

dzīvţogi vai koku un krūmu stādījumi putekļu barjeras veidošanai. 

14. Rūpniecības objektiem, ieteicami caurskatāmi metāla vai metāla sieta ţogi ar zaļu 

pārklājumu, ne augstāki par 2,5 m. 

1.10.2. Prasības apgaismes ķermeņiem 

1. Ielu apgaismošanai izmanto pie stabiem vai būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes 

ķermeľus. 

2. Apgaismes ķermeľu veidam, jābūt saskanīgam laukuma, ielas vai skvēra robeţās. 

3. Apgaismes ķermeľus pēc iespējas pieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. 

Kabeļi nedrīkst būt redzami būvju fasādēs. 

4. Dzīvojamo ēku, sabiedrisko un darījumu iestāţu ieejas, daudzdzīvokļu ēku koplietošanas 

pagalmus un citas sabiedriskas teritorijas nodrošina ar apgaismojumu. 

1.10.3. Prasības citiem ārtelpas elementiem 

1. Stacionārus vai sezonas rakstura kioskus, paviljonus, nojumes un līdzīgus objektus būvē 

tikai atbilstoši izstrādātam būvprojektam vai novieto gatavus atbilstoši būvvaldē 

saskaľotam novietnes plānam. 

2. Teritorijās, kur ir māju numerācija, pie katras galvenās būves galvenās ieejas uz sienas 

piestiprina pēc Taurupes pagasta padomes noteiktas formas izgatavotu mājas numura zīmi. 

To piestiprina pie būves fasādes 2,5 līdz 3,0 m augstumā. Ja tā no ielas nav skaidri 

saskatāma, numura zīmei jābūt pie ţoga ieejas vārtiľiem pagalmā. 

3. Teritorijās, kur nav māju numerācijas, uz ceļa pie iebrauktuves zemes īpašumā uzstāda pēc 

Taurupes pagasta padomes noteiktas formas izgatavotu mājas nosaukumu. 

4. Pie mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektiem, sabiedrisko un darījumu iestāţu 

ieejām to īpašnieki vai lietotāji izvieto atkritumu urnas. 

5. Saskaľojot ar ēkas vai būves īpašnieku vai lietotāju, pie būvju sienām Taurupes pagasta 

padome vai tās pilnvarota institūcija drīkst izvietot apgaismes ķermeľus, un stiprinājumus, 

kas nepieciešami teritorijas rotāšanai. 

6. Pie ēkas galvenās fasādes jābūt karoga turētājam karoga uzvilkšanai. Viensētas pagalmā 

atļauts uzstādīt brīvi stāvošu, balti krāsotu karoga mastu. 

1.11. Prasības degvielas un gāzes uzpildes stacijām (DUS, GUS) 

1. Jaunu DUS un GUS būvniecība atļauta tikai Taurupes pagasta teritorijas plānojumā 

norādītajās vietās, pēc detālplānojuma izstrādes. 

2. DUS un GUS teritorijās: 

a. ierīko sabiedriskās tualetes un publiski pieejamus taksofonus; 

b. izstrādā pasākumu shēmu avāriju un to seku likvidācijai; 

c. nodrošina nepieciešamās tehnikas, personāla un naftas produktu savākšanas līdzekļu 

(sorbentu) pieejamība avārijas gadījumā. 

d. tilpnes, pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijas, rezervuāru parki, iepildīšanas un izliešanas 

estakādes un naftas un naftas produktu uzsildīšanas punkti aizsargjoslā jāattīra no 

krūmiem un kokiem 10 metrus platā joslā aiz teritorijas noţogojuma. 



1.12. Prasības inţenierkomunikācijām 

1.12.1. Vispārīgās prasības inţeniertehniskajai apgādei 

1. Visās teritorijās nodrošina objektu inţeniertehnisko apgādi saskaľā ar teritorijas 

plānojumu, (ja nepieciešams, - detālplānojumu) un institūciju izsniegtajiem tehniskajiem 

noteikumiem. 

2. Jaunas inţenierkomunikācijas izvieto galvenokārt joslā starp brauktuvi un ielu sarkanajām 

līnijām vai ceļu nodalījuma josla robeţu, ar detālplānojumu noteiktos 

inţenierkomunikāciju koridoros. 

3. Galvenos objektus inţeniertehniskās apgādes nodrošināšanai (inţenierbūves) izvieto 

tehniskās apbūves un jauktas raţošanas un tehniskās apbūves teritorijās. 

4. Inţenierkomunikāciju būvniecības darbos ietilpst teritorijas sakārtošana un ceļa, ielas un 

ietves seguma atjaunošana. 

5. Inţenierkomunikāciju īpašnieks vai būvniecības pasūtītājs nodrošina iebūvēto 

inţenierkomunikāciju uzmērīšanu un iesniedz Taurupes pagasta padomē topogrāfisko 

plānu digitālā un izdrukas veidā. 

6. Pēc inţenierkomunikāciju pārbūves (rekonstrukcijas), ekspluatācijā nelietojamās 

inţenierkomunikāciju sistēmas daļas nojauc un aizvāc. 

1.12.2. Prasības ūdensapgādei un notekūdeņu savākšanai 

1. Teritorijās, kur iespējams pieslēgties centralizētai ūdensapgādes un centralizētai 

kanalizācijas sistēmai jaunbūvējamas ēkas būvprojektā ietver šo pieslēgumu risinājumus. 

Šī prasība attiecas uz objektiem, kam nepieciešama ūdensapgāde un kanalizācija. 

2. Teritorijās, kur nav centralizētas ūdensapgādes, pieļaujama lokālu artēzisko urbumu un 

aku ierīkošana. Šīs būves būvē saskaľā ar vides aizsardzības un vides veselības 

normatīviem. To būvniecību saskaľo attiecīgajās valsts institūcijās un būvvaldē. Jaunu 

ārējo ūdensapgādes sistēmu projektēšanu vai esošo sistēmu rekonstrukciju veic, atbilstoši 

Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasībām. 

3. Apbūves teritorijās, vietās, kur nav izbūvēti maģistrālie kanalizācijas kolektori, pieļaujama 

hermētisko izsmeļamo kanalizācijas bedru vai lokālu bioloģisko attīrīšanas iekārtu izbūve 

(šīs sadaļas risinājums obligāti iekļaujams būvprojekta sastāvā). Šīs būves būvē saskaľā ar 

vides aizsardzības un vides veselības normatīviem, to būvniecību saskaľo attiecīgajās 

valsts institūcijās un būvvaldē. 

4. Ūdensvadu iekārtu (rezervuāru, ūdenstorľu, nostādinātāju, tīklu) dezinfekciju veic pēc 

avārijas, remonta un profilaktiski, ne retāk kā 2 reizes gadā, kā arī, ja notikusi 

piesārľošana 2 . Ar VA ―Sabiedrības veselības aģentūra‖ Jēkabpils filiāli jāsaskaľo dzeramā 

ūdens laboratorisko izmeklējumu programma par piegādes sistēmas dezinfekcijā lietoto 

ķīmisko reaģentu atlieku klātbūtni 3 . 

2 Saskaľā ar Ministru kabineta 2000. gada 1. februāra noteikumiem Nr.38. ―Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu 

LBN-22-99 ―Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves‖‖ 6.2.nodaļā noteiktajām prasībām 

3 Atbilstoši MK 29.04.2003. noteikumu Nr.235 ―Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma normas un kvalitātes 

prasības, monitoringa un kontroles kārtība‖ 18.p. 



5. Pārtikas uzľēmumiem, izľemot tirdzniecības uzľēmumus, jāsaskaľo dzeramā ūdens 

auditmonitoringa un kārtējā monitoringa programmas ar VA ―Sabiedrības veselības 

aģentūra‖ Jēkabpils filiāli un Pārtikas un veterināro dienestu. 

6. Ekspluatācijas aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem teritorijas izmantošanu 

nosaka 3.2.7.punkts; vides un dabas resursu aizsardzības joslā ap ūdens ľemšanas vietām 

teritorijas izmantošanu nosaka 3.1.3.punkts. 

1.12.3. Prasības siltumapgādei 

1. Jaunbūvējamas sabiedriskas un daudzdzīvokļu ēkas, kas tiek būvētas 50 m attālumā no jau 

izbūvētas centralizētas siltumtrases vai 100 m rādiusā no esošās katlu mājas, pieslēdz 

centralizētai pagasta siltumapgādes sistēmai. 

2. Lokālās katlu mājas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. 

3. Dzīvojamo māju apkurei pēc iespējas izmanto videi draudzīgu kurināmo. 

1.12.4. Prasības elektrolīniju būvniecībai un uzturēšanai 

1. Izbūvējot jaunas vai rekonstruējot vecās elektroapgādes sistēmas, trases pēc iespējas 

iebūvē pazemes kabeļlīnijās. 

2. Izbūvējot jaunu vai rekonstruējot esošo ielu apgaismojuma tīklu, gaisa vadu līnijas pēc 

iespējas nomaina pret pazemes kabeļiem. 

3. Jaunu elektrolīniju izbūvi VAS ―Latvenergo‖ veic pēc elektroenerģijas lietotāju 

pieprasījuma par elektroenerģijas jaudas ievērojamu paaugstināšanu un jauniem 

pieslēgumiem. 

4. Teritoriju izmantošanu aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem nosaka šo noteikumu 3.2.4. 

punkts. 

1.12.5. Prasības elektronisko sakaru tīklu izbūvei un uzturēšanai 

1. Izbūvējot jaunus vai rekonstruējot esošos elektroniskos sakaru tīklus, gaisvadu līnijas 

nomaina pret pazemes kabeļiem pēc iespējas visā ciema teritorijā. 

2. Privātos elektroniskos sakaru tīklus pieslēdz ―Lattelekom‖ SIA publiskajam tīklam, 

atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas tehniskajiem noteikumiem. 

3. Ja ar privāta tīkla īpašnieku noslēgts līgums ―Par elektronisko sakaru tīkla robeţu‖, tad 

iekšējos telpu un teritoriju telefonizācijas darbus veic ēkas vai teritorijas apsaimniekotājs, 

saskaľā ar šo noslēgto robeţlīgumu. 

4. Lielos uzľēmumos sakaru iekārtām vēlams ierīkot atsevišķu telpu. 

5. Privātie un publiskie elektronisko sakaru tīkli iekārtojami un izbūvējami atbilstoši Ministru 

kabineta apstiprinātajiem elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumiem 

un ievērojot šo noteikumu 3.2.3.punktā ietvertās prasības aizsargjoslām. 

6. Publiskā mobilo elektronisko sakaru tīkla iekārtas un ar to saistītās inţenierkomunikācijas 

iespēju robeţās izvieto esošo komunikāciju, elektroapgādes tīklu, autoceļu un maģistrālo ielu 

tuvumā (ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām). 



1.13. Prasības atkritumu apsaimniekošanai 

1. Katram zemes īpašniekam jāslēdz līgums ar sadzīves cieto atkritumu apsaimniekošanas 

organizāciju. 

2. Atkritumus savāc atkritumu savākšanas konteineros. 

3. Taurupes pagastā aizliegts ierīkot jebkāda veida atkritumu izgāztuves un glabātuves. 

4. Dzīvnieku izcelsmes atkritumu utilizāciju ir jāveic, noslēdzot attiecīgu līgumu. 

5. Bīstamo atkritumu apsaimniekošana jāveic saskaľā ar normatīvajiem aktiem. 

1.14. Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai 

1. Atsevišķos objektos autostāvvietu skaitu nosaka, ievērojot šādus autostāvvietu skaita 

vietējos normatīvus: 

a. restorānos, kafejnīcās uz 100 vietām -15; 

b. sporta būvēs uz 20 skatītāju vietām -1; 

c. kultūras iestādēs uz 100 skatītāju vietām vai uz vienlaikus 100 apmeklētājiem -15; 

d. atpūtas zonās vienlaikus 100 apmeklētājiem - 20; 

e. parkos vienlaikus 100 apmeklētājiem - 10; 

f. īslaicīgas atpūtas objektos- 1, uz vienlaikus 100 apmeklētājiem - 5; 

g. tirgos uz 2 tirdzniecības vietām- 1. 

2. Vispārīgā gadījumā autostāvvietu nepieciešamību nosaka pēc aplēses: viena autostāvvieta 

uz 100 m 2 būves (parasti – ēkas) stāvu platības. 

3. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu un to izvietojumu rūpniecības objektu un tehniskās 

apbūves teritorijās nosaka, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai vai detālplānojumā. 

4. Ja būve vai zemes vienība ietver vairāk kā vienu izmantošanu, tad kopējo nepieciešamo 

autostāvvietu skaitu nosaka, summējot katrai izmantošanai nepieciešamo autostāvvietu 

skaitu. 

5. Autostāvvietas izvieto uz tās paša zemes vienības vai tajā pašā būvē, kam šīs 

autostāvvietas paredzētas, vai citā zemes vienībā, ja šim risinājumam izstrādāts 

detālplānojums. 

6. Pie sabiedriskajiem un darījumu objektiem izvieto īpaši aprīkotas velosipēdu stāvvietas. 

7. Autostāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, izbūvē un nodod 

ekspluatācijā reizē ar šo objektu. 

8. Atklātas autostāvvietas no dzīvojamām teritorijām norobeţo ar apstādījumu joslu. 

9. Autostāvvietu iesegumos, kur tas iespējams, vēlams izmantot šķembzāli, zāles klāju ar 

ģeotekstila stiprinājumu vai caurumotu betona plākšľu un zālāja kombinācijas. 

10. Minimālais autostāvvietu un garāţu piebraucamo ceļa brauktuves platums ir 3,0 m. 

11. Auto stāvlaukumos (50 un vairāk vietām) ierīko lietus ūdeľus novadīšanu un attīrīšanu. 

1.15. Prasības saimniecības ēkām un būvēm mājlopiem 

1. Mājlopiem paredzētas saimniecības ēkas un citas būves izvieto, atbilstoši veterinārajām 

prasībām un sanitāri higiēniskajām normām. 

2. Saimniecības ēkas un būves mājlopiem un mājputnu aizliegts novietot priekšpagalmā un 

ārējā sānpagalmā. 

3. Minimālais attālums starp vienas zemes vienības robeţās izvietotām dzīvojamām un 

saimniecības ēkām ir 7 m. 



4. Dzīvnieku novietnes un ēkas mājlopiem izvieto pietiekamā attālumā no citiem objektiem, 

lai tie ar savu raţošanas specifiku nemazinātu apkārtējo īpašumu vērtību. Minimālie 

attālumi no būvēm mājlopiem: 

a. līdz valsts 1. un 2. šķiras autoceļiem 150 m; 

b. līdz pašvaldības ceļiem 30 m; 

c. līdz dzīvojamajai un sabiedriska rakstura apbūvei blakus zemes vienībā, atkarībā 

no attiecīgās fermas sanitārajām aizsargjoslām, bet ne mazāk par 150 m. 

5. Pie lopkopības fermām un kūtīm jāparedz vieta dzīvnieku pastaigu aplokiem, palīgēkām, 

veterinārajiem objektiem un barības noliktavām. 

6. Kūtsmēslu glabātuvēm jābūt betonētiem pamatiem, tās jānosedz. Kūtsmēslu glabātuvēm 

jābūt valdošo vēju virzienā no fermas un dzīvojamām ēkām un zemākā reljefa vietā. 

Nokrišľu ūdens un vircas uztveršanai apkārt krātuvei jāizveido 0,3-0,4 m plats un 0,3 m 

dziļš grāvītis. Mēslu krātuves abos galos jāizveido cieta seguma iebrauktuves. 

7. Kūtsmēslu glabātuvi veido vietās, kur lauka reljefs nesekmē virszemes noteces veidošanos, 

bet ne tuvāk par 30 m no upes, strauta, grāvja, meliorācijas sistēmu akām vai akas, kurā 

tiek ľemts ūdens mājsaimniecībai. 

1.16. Prasības vides pieejamībai 

1. Publiskās teritorijās nodrošina vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. 

2. Jaunu ēku un būvju projektos, kas funkcionāli ir pieejamas apmeklētājiem, un esošo 

publisko ēku un telpu rekonstrukcijas vai kapitālo remontu projektos paredz vides 

pieejamības pasākumus, lai tajās ērti un droši varētu pārvietoties cilvēki ar īpašām 

prasībām, tostarp cilvēki ar kustību traucējumiem, ar dzirdes invaliditāti un ar redzes 

invaliditāti. 

3. Optimālais uzbrauktuves slīpums garenvirzienā ir 1:20 (5%), bet maksimālais atļautais 

slīpums ir 1:18 (12%). 

4. Esošās ēkās, kurās tehniski nav iespējams nodrošināt iekļūšanu cilvēkiem ar īpašām 

vajadzībām, nodrošina iespēju attiecīgās iestādes pakalpojumus saľemt citā veidā. 

5. Ielu pārejās uzbrauktuves uz ietves jāveido ar ielas apmales vertikālo daļu ne augstāku par 

2,5 cm, lai nodrošinātu iespējami ērtu pārvietošanos ar bērnu un invalīdu ratiľiem. 

1.17. Prasības reljefa un augsnes virskārtas aizsardzībai, grāvju un 

dabīgo noteču saglabāšanai 

1. Veicot būvniecību un teritorijas cita veida izmantošanu, pēc iespējas saglabā reljefu un 

dabīgo augsnes virskārtu. Pēc būvniecības pabeigšanas augsnes virskārtu atjauno. 

2. Būvprojekta sastāvā izstrādā projekta vertikālā plānojuma daļu. 

3. Lai novērstu gruntsūdeľu līmeľa celšanos, saglabā esošos grāvjus un dabīgās noteces, 

iekļaujot grāvjus vienotā noteces sistēmā, ja detālplānojumā nav noteiktas citas prasības. 

4. Visu veidu apbūves teritorijās virszemes būves, izľemot ielas, ceļus un 

inţenierkomunikācijas, izvieto ne mazāk kā 3 metru attālumā no grāvja augšmalas. 

5. Grāvju attālumu no ielu un ceļu klātnes un inţenierkomunikācijām nosaka atbilstoši 

normatīvo aktu prasībām. 

6. Reljefa un ainavas daudzveidības saglabāšanai aizliegts apbūvēt nogāzes, kas slīpākas par 

10°, ar ēkām. 

7. Rakšanas vai uzbēršanas, kas ietekmēs reljefu, ainavu un skatus (darbi, kas izmainīs 

zemsedzes virskārtu vairāk par 2 metriem), ietverami būvprojektā. 



1.18. Prasības detālplānojumiem 

1. Detālplānojumos, teritorijas plānojuma prasību ietvaros, precizē: 

a. daudzfunkcionālās (jauktas izmantošanas) teritorijās – teritorijas plānoto (atļauto) 

izmantošanu (-as); 

b. zemes vienību un viensētu pagalmu proporcijas, izmērus un robeţas, arī ielu 

sarkanās līnijas un ceļu zemes nodalījuma joslu robeţas; 

c. zemes vienību apbūves blīvuma vai apbūves intensitātes un brīvās (zaļās) 

teritorijas rādītājus; 

d. būvlaides (minimālos attālumus no zemes vienības robeţām līdz būvēm) un 

pagalmu teritorijas; 

e. ēku stāvu skaitu un būvju augstumu; 

f. inţeniertehnisko komunikāciju izvietojumu; 

g. piebraucamos ceļus un ielas, uzľēmumu ceļus un māju ceļus, automašīnu 

apstāšanās un stāvēšanas vietas, kā arī autostāvvietas. 

h. visa veida aizsargjoslas. 

i. citas prasības detālplānojuma izstrādāšanai nosaka darba uzdevumā. 

2. Taurupes pagasta teritorijas plānojumu papildina ar detālplānojumu sarakstu. Šie 

papildinājumi nav teritorijas plānojuma grozījumi. 

3. Gadījumi, kad nepieciešama detālplānojuma izstrāde, noteikti normatīvajos aktos un šo 

noteikumu punktos 1.11., 2.3., 2.5.2.. 

4. Ja uzsākot detālplānojuma izstrādāšanu vai detālplānojuma izstrādāšanas gaitā rodas 

nepieciešamība grozīt šajos noteikumos noteiktās prasības, detālplānojuma izstrādātājs 

iesniedz Taurupes pagasta padomei attiecīgu ziľojumu jautājuma izlemšanai. Taurupes 

pagasta padome pieľem lēmumu par to, vai tiek uzsākta Taurupes pagasta teritorijas 

plānojuma grozījumu izstrādāšana. Pozitīva lēmuma gadījumā detālplānojums tiek 

izstrādāts (apstiprināts) pēc attiecīgo teritorijas plānojuma grozījumu stāšanās spēkā. 

1.19. Prasības ēku funkciju maiņai 

1. Dzīvokļus ēku pirmajos stāvos atļauts pārbūvēt par publiskām telpām, ja tos iespējams 

nodrošināt ar atsevišķu ieeju no ielas (pagalma) un šo telpu ekspluatācija pēc pārbūves 

nepasliktina citu ēkas iedzīvotāju dzīves apstākļus. 

2. Daudzdzīvokļu ēku koplietošanas telpas (piemēram, koridorus, ratiľtelpas, vējtverus) 

aizliegts pārbūvēt par publiskām telpām (mazumtirdzniecības un sadzīves pakalpojumu 

uzľēmumiem). 

1.20. Insolācijas (izsauļojuma) un apgaismojuma prasības 

1. Ēku izvietojumu un orientāciju izvēlas tā, lai tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības 

attiecībā uz dzīvojamo telpu un teritoriju nepārtrauktas insolācijas ilgumu. 

2. Dzīvojamo un sabiedrisko ēku izvietojumam un orientācijai (izľemot pirmsskolas bērnu 

iestādes un izglītības iestādes) jānodrošina dzīvojamo telpu un teritoriju nepārtraukta 

insolācija ne mazāk par 2,5 stundas dienā, laika posmā no 22. marta līdz 22. septembrim. 

3. Izvietojot pirmsskolas bērnu iestādes, izglītības, ārstniecības un atpūtas iestādes, 

jānodrošina nepārtraukta 3 stundu. ilga to telpu insolācija, kas noteiktas sanitārajās 

normās un būvnormatīvos. 



4. Teritoriju, ēku un citu būvju dabīgo un mākslīgo apgaismojumu nodrošina atbilstoši 

normatīvo aktu prasībām, ievērojot Civillikumā noteiktās gaismas tiesības. 

1.21. Ugunsdrošības prasības 

1. Jaunas apbūves veidošanas gadījumā, jāparedz jaunu ūdens ľemšanas vietu ierīkošana, 

ľemot vērā minimālos ugunsdrošības attālumus, kas noteikti Latvijas būvnormatīva LBN 201- 

96 "Ugunsdrošības normas". 

2. Ugunsdrošības attālumi starp dzīvojamām ēkām, publiskām ēkām, kā arī raţošanas 

uzľēmumu saimniecības ēkām, starp lauksaimniecības produkcijas raţošanas un cita veida 

raţošanas uzľēmumu ēkām jāpieľem atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 

3. Ceļu krustojumos, iebrauktuvēs, pie dzīvojamām mājām un citiem objektiem jāuzstāda 

norādījuma zīmes ar attiecīgā objekta vai ēkas nosaukumu, lai atvieglotu civilās aizsardzības 

sistēmas reaģēšanas spēku ātrāku nokļūšanu negadījuma vietā. 

4. Saskaľā ar Civilās aizsardzības likumu, iedzīvotāju apziľošanas sistēmu avārijas vai 

ārkārtējo situāciju gadījumā veido Taurupes pagasta padomes un tās iestāţu atbalsts VUGD 

iedzīvotāju apziľošanā ar pašvaldības un tās iestāţu transportu. 

5. Plānojot lielu rūpniecisku objektu būvniecību ar sprādzienbīstamu vidi un objektus, kur 

vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izľemot dzīvojamās mājas), jāizstrādā civilās 

aizsardzības pasākumu plāns un jāparedz cilvēku evakuācija saskaľā ar Latvijas valsts 

standartu Nr. 446 ―Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un 

signālkrāsojums‖. 

6. Esošā ugunsdzēsības hidrantu tīkla funkcionēšana jānodrošina saskaľā ar Latvijas 

būvnormatīva LBN 222 - 99 ―Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves‖ prasībām. 

1.22. Aizsardzība pret trokšņiem 

1. Pieļaujamo trokšľa līmeni dzīvojamām mājām un sabiedriskiem objektiem, trokšľa līmeľa 

rādītājus galvenajiem trokšľa avotiem, sagaidāmā trokšľa līmeľa noteikšanas kārtību un tā 

samazināšanas metodiku, kā arī galvenās prasības projektēšanai jāpieľem atbilstoši 

normatīvo aktu prasībām 4 . 

2. Jauna apbūve ceļu apkārtnē atļauta tādā attālumā no ceļa, kas neprasa papildus pasākumus 

aizsardzībai pret autotransporta radīto troksni, izplūdes gāzēm un citu negatīvo ietekmi. 

3. Taurupes pagastā nav nepieciešas veikt trokšľu kartēšanu. 

4 Saskaľā ar Ministru kabineta 2000. gada 1. februāra noteikumiem Nr.214 ―Noteikumi par akustiskā trokšľa 

normatīvajiem dzīvojamo māju un publisko ēku telpās un teritorijā‖ 



2. Teritoriju veidi ar atšķirīgām izmantošanas 

prasībām 

1. Taurupes pagasta teritorijas plānojumā izdalītas un ar atšķirīgiem apzīmējumiem kartēs 

parādītas teritorijas ar atšķirīgām prasībām teritorijas izmantošanai un apbūvei. 

2. Atšķirīgo teritoriju robeţas Taurupes pagasta teritorijas plānojuma grafiskajā daļā ir 

noteiktas pa ielām/ceļiem, zemes vienību robeţām, grāvjiem, ūdenstilpēm vai citām dabiskām 

robeţšķirtnēm. 

3. Dzīvojamo apbūves teritoriju grupā iekļautas sekojošas teritorijas ar atšķirīgām prasībām 

apbūvei un izmantošanai: 

3.1. Taurupes ciemā ir: 

a. savrupmāju apbūves teritorijas (DzS); 

b. jauktas savrupmāju, darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas 

(DzSDS). 

c. daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku apbūves teritorijas (DzDz). 

3.2. Taurupes pagasta lauku teritorijā ir: 

a. viensētas lauksaimnieciskajās teritorijās; 

b. lauku apbūves teritorijas. 

4. Publisko apbūves teritoriju grupā iekļautas sekojošas teritorijas ar atšķirīgām prasībām 

izmantošanai un apbūvei: 

a. Sabiedrisko objektu apbūves teritorija (PS); 

b. Darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas (PDS); 

5. Raţošanas objektu apbūves teritoriju kategorijā ietilpst: 

a. Jauktas raţošanas, darījumu un tehnisko objektu apbūves teritorijas (RDT); 

b. Tehniskās apbūves teritorijas (T); 

c. Tehniskās līnijbūvju teritorijas; 

d. Satiksmes infrastruktūra. 

6. Teritorijas plānojumā kā neapbūvētas teritorijas vai teritorijas ar zemu apbūves blīvumu ir 

noteiktas: 

a. meţsaimnieciskās teritorijas, 

b. ūdensteču un ūdenstilpju teritorijas, 

c. lauksaimnieciskās teritorijas, 

d. dabas teritorijas, 

e. derīgo izrakteľu atradľu teritorijas, 

f. labiekārtotu apstādījumu teritorijas (LA). 

7. Papildus ar atšķirīgiem nosacījumiem izdalītas sekojošas teritorijas: 

a. Taurupes ciema vēsturiskās apbūves zona; 

b. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas; 

c. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības teritorijas; 

d. Apdzīvotā vieta – Taurupes ciems; 

e. Potenciāli piesārľotās vietas. 



2.1. Dzīvojamās apbūves teritorijas 

1. Dzīvojamās apbūves teritorijas Taurupes pagastā ietver savrupmāju apbūves (DzS), 

daudzdzīvokļu ēku apbūves teritorijas (DzDz), jauktas dzīvojamās savrupmāju, darījumu un 

sabiedrisko objektu teritorijas (DzSDS) Taurupes ciemā un viensētas un lauku apbūves 

teritorijas (DzL) pārējā pagastā. Prasības viensētu apbūvei ietvertas lauksaimniecisko teritoriju 

izmantošanas nosacījumos. 

2. Nav pieļaujama raţošanas objektu būvniecība dzīvojamās, atpūtas un rekreācijas teritorijās. 

Dzīvojamās apbūves teritorijās jāparedz rekreācijas zonu labiekārtošanu t.sk. bērnu atpūtai. 

3. Teritorijas, kurās ir konstatējami cilvēka veselībai un apkārtējai videi kaitīgi faktori (kā 

2.5.5. punktā minētās piesārľotās vai potenciāli piesārľotās vietas), aizliegts pārveidot par 

dzīvojamās apbūves teritorijām, ja netiek veikti preventīvi pasākumi kaitīgās ietekmes 

novēršanai. 

4. Objektu projektēšana, celtniecība un nodošana ekspluatācijā jāveic atbilstoši normatīvajiem 

aktiem 5 . 

2.1.1. Savrupmāju apbūves teritorijas 

Turpmāk tiek saglabātas esošās savrupmājas apbūves teritorijas. Jaunas savrupmāju apbūves 

teritorijas paredzētas: 

1) Taurupes ciemā: 

Pie autoceļu P4 (Rīga – Ērgļi) un V964 (Taurupe – Vecbebri) krustojuma uz DR pusi, 

paplašinot esošās savrupmāju apbūves teritorijas abpus Estrādes ielai. 

Pie autoceļa P4 (Rīga – Ērgļi) līdz ciema D robeţai. Līdz stadionam. 

Paplašinot esošās savrupmāju apbūves teritorijas Līdz pašvaldības autoceļam Nr. 9 

ciema ZA pusē un ciema Z robeţai. Līdz autoceļam P4 (Rīga – Ērgļi) pretī Taurupes 

vidusskolas parkam. 

Jaunas savrupmāju teritorijas plānotas gar autoceļu V990 (pievedceļš Taurupes 

stacijai), ciema ZR pusē; līdz ciema Z robeţai; līdz jauktas raţošanas/darījumu objektu un 

tehniskās apbūves teritorijām; līdz autoceļam V314 (Zaube – Taurupe). 

Paplašināt esošu savrupmāju apbūves teritoriju ir plānots ciema DA pusē aiz Taurupes 

vidusskolas parka. 

1. Galvenais teritorijas 

izmantošanas veids (veidi) 

2. Galvenais nekustamā 

īpašuma lietošanas mērķis 

un kods 

Attēlojums 

kartē 

Vienas vai divu ģimeľu dzīvojamo ēku apbūve un to palīgēku 

apbūve 

Vienģimenes, divģimeľu dzīvojamo māju apbūve (0601) 

Esošās savrupmāju apbūves teritorijas 

Plānotās savrupmāju apbūves teritorijas 

Burtu 

apzīmējums 

DzS 

5 Ministru kabineta noteikumi Nr.112 ―Vispārīgie būvnoteikumi‖ un LBN 301-97 ―Noteikumi par būvju 

pieľemšanu ekspluatācijā‖ 



3. Prasības teritorijas izmantošanai 

1) Primārais izmantošanas Savrupmāja, dvīľu māja (divas bloķētas ģimenes dzīvojamās 

veids 

mājas). 

2) Sekundārais izmantošanas 

veids 

Atsevišķā zemes vienībā, tuvākās teritorijas apkalpošanai paredzēts 

sabiedrisks un darījumu objekts: ārstniecības iestāde, sociālās 

aprūpes iestāde, pirmsskolas bērnu iestāde (privāts mājas 

bērnudārzs), mazumtirdzniecības vai pakalpojumu objekts. 

3) Palīgizmantošana Saimniecības ēkas (ne vairāk kā 2 vienā zemes vienībā), sporta 

būve kā palīgizmantošana ģimenes vajadzībām, telpas individuālā 

darba vajadzībām, garāţa. 

4. Prasības zemes vienības izmantošanai 

Minimālā zemes vienības 1200 m 2 

platība 

Apbūves blīvums 30% 

Minimālā brīvā teritorija 60% 

Būvju maksimālais 

augstums 

Ēku stāvu skaits 

Minimālā zemes vienības 

fronte 

Būvlaide 

Apbūves līnija 

10 metri 

2,5 stāvi 

Savrupmājai: 20 metri; dvīľu mājai – 30 metri (2 zemes vienības) 

1. Teritorijās ar iedibinātu būvlaidi būves izvieto uz būvlaides; 

2. Pārējos gadījumos - 6 m. 

1) Vispārīgā gadījumā – 3,0 metri, ja risinājums nav noteikts 

detālplānojumā. 

2) Ēku fasādes, kurās ir logi, nedrīkst atrasties tuvāk par 4,0 m no 

zemes vienības sānu vai aizmugures robeţām. 

3) Sānpagalma un aizmugures pagalma minimālo platumu atļauts 

samazināt vai ēku izvietot tieši uz zemes vienību robeţas 

ievērojot šādus nosacījumus: 

a) risinājumā tiek ievērotas ugunsdrošības normas, sanitārās 

normas un ēku un zemes vienību apgaismojuma un 

insolācijas prasības; 

b) risinājumam piekrīt kaimiľu zemes īpašnieks un piekrišanu 

apliecina ar parakstu un zemes vienības plānojuma lapas 

(būvprojekta ģenerālplāna) un tiek veikts attiecīgs ieraksts 

zemesgrāmatā; 

c) attālums no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām 

kaimiľu zemes vienībās ir ne mazāks par 6,0 m. 

4) Apbūves līnija nosaka minimālo attālumu no zemes vienības 

robeţas līdz tuvākajai ēkas sienai. 



5. Citas prasības zemes 

vienības izmantošanai 

6. Prasības jaunu 

savrupmāju teritoriju 

plānošanai un būvniecībai 

a. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu 

dvīľu mājas daļu un vienu saimniecības ēku; 

b. dzīvojamās ēkas galveno fasādi izvieto uz būvlaides; 

c. ēku un būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli un jumta 

segums saskaľojams ar būvvaldi vai nosakāms detālplānojumā; 

d. minimālais vietu skaits vieglo automašīnu novietošanai zemes 

vienībā: 2 vietas. 

a. Jaunas apbūves teritorijas izbūvei izstrādā detālplānojumu, ja, 

izstrādājot zemes vienības sadalīšanas projektu, nav iespējams 

izpildīt 1.2. punkta 8. apakšpunkta prasības. 

b. Ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc ielu (ceļu) un inţenierkomunikāciju 

izbūves. Ielas (ceļus) un maģistrālās inţenierkomunikācijas 

izbūvē zemes vienības īpašnieks par saviem 

līdzekļiem. Pašvaldība ielas (ceļus) var pārľemt savā 

apsaimniekošanā pēc to izbūves, vienojoties ar ielas (ceļa) 

īpašnieku. 

2.1.2. Jauktas savrupmāju, darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas 

1. Teritorija izdalīta ar mērķi veidot daudzfunkcionālu dzīvojamo zonu, kuru papildina 

darījumu objekti. Atsevišķi sabiedriskie objekti kā veselības aprūpes pakalpojumu, dienas 

centru, bērnudārzs papildina zonu, nodrošinot primāro pakalpojumu pieejamību. 

2. Jauktas savrupmāju, darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas Taurupes ciemā 

plānotas: 

Pie autoceļu P4 (Rīga – Ērgļi) un V964 (Taurupe – Vecbebri) krustojuma. 

Pie autoceļa V314 (Zaube – Taurupe) līdz jauktai darījumu un sabiedrisko objektu 

apbūves teritorijai pie autoceļa P4 (Rīga – Ērgļi). 

Pie autoceļa P4 (Rīga – Ērgļi) pretī stadionam. 


izmantošanas veids 

(veidi) 


īpašuma lietošanas 

mērķis un kods 

Attēlojums kartē 

Burtu apzīmējums 

Savrupmāju, rindu māju un to palīgēku apbūve, mazstāvu (trīs un 

vairāk dzīvokļu) namu apbūve, darījuma objektu un sabiedrisko 

objektu apbūve 

Vienģimenes, divģimeľu dzīvojamo māju apbūve (0601); 

Darījumu iestāţu un komerciāla rakstura apbūve (08); 

Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāţu apbūve (0903); 

Vienstāva un daudzstāvu daudzdzīvokļu un pagaidu uzturēšanās māju 

apbūve (0701); 

Reliģiska iestāde. 

- Esošās jauktas dzīvojamās savrupmāju, darījumu un 

sabiedrisko objektu apbūves teritorijas. 

DzSDS 

Plānotās (atļautās) jauktas dzīvojamās savrupmāju, 

darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas. 


Minimālā zemes vienības Savrupmājai - 1200 m 2 



platība Darījumu, sabiedriskam objektam, komunikāciju izvietošanai - 

atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai. 


Apbūves intensitāte 60 –150% 

Minimālā brīvā teritorija 


augstums 



fronte 

Būvlaide 


6. Prasības jaunu 

teritoriju plānošanai un 

būvniecībai 

30%, ja normatīvajos aktos vai detālplānojumā nav noteikts citādi. 

12 metri, izľemot arhitektonisks akcentus; to augstums netiek 

ierobeţots; 

Būvju augstumu iespējams palielināt līdz 15 m, ja tas pamatots 


3 stāvi 

Savrupmājai: 20 metri; dvīľu mājai – 30 metri (2 zemes vienības). 



3. Gar autoceļu P4 un V964 krustojumu15 m. 






samazināt vai ēku izvietot tieši uz zemes vienību robeţas ievērojot 

šādus nosacījumus: 

d) risinājumā tiek ievērotas ugunsdrošības normas, sanitārās 

normas un ēku un zemes vienību apgaismojuma un insolācijas 

prasības; 

e) risinājumam piekrīt kaimiľu zemes īpašnieks un piekrišanu 




f) attālums no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām 




a. Minimālais vietu skaits vieglo automašīnu novietošanai zemes 

vienībā: 2 vietas; 

b. Jaunas apbūves teritoriju veidošanai izstrādā detālplānojumu, 

izľemot savrupmāju apbūvei, ja izstrādājot zemes vienības 

sadalīšanas (apvienošanas) projektu ir izpildītas 1.2. punkta 8. 

apakšpunkta prasības. 

c. Ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc ielu (ceļu) un inţenierkomuni- 



kāciju izbūves. Ceļus (ielas) un maģistrālās inţenierkomunikācijas 

izbūvē zemes vienības īpašnieks par saviem līdzekļiem. Pašvaldība 

ielas (ceļus) var pārľemt savā apsaimniekošanā pēc to izbūves, 

vienojoties ar ielas (ceļa) īpašnieku. 

d. Būvniecība veicama, maksimāli saglabājot esošo kultūrvēsturisko 

apbūvi, dabas pamatni un kokus; 

e. Būvprojekta sastāvā jāizstrādā teritorijas labiekārtojuma projekts; 

f. Plānojot jaunu apbūvi vai saimniecisko darbību Taurupes 

vēsturiskajā centrā jāľem vērā Taurupes vēsturiskās apbūves 

teritorijas noteikumus (skat. Taurupes ciema vēsturiskās apbūves 

teritorija). 

g. Būvlaide gar autoceļu P4 un V964 krustojumu ir norādīta 

plānojuma III daļā Grafiskā daļa Taurupes ciema plānotā (atļautā) 

izmantošana. 

2.1.3. Dzīvojamās daudzstāvu māju apbūves teritorijas 

1. Dzīvojamās daudzstāvu māju apbūves teritorijas plānojumā noteiktas atbilstoši esošajai 

situācijai –Taurupē. Daudzstāvu apbūves teritorijas Taurupes ciemā atrodas pie autoceļa V314 

(Zaube – Taurupe), uz Bērzu ielas un uz Liepu ielas. Taurupes pagastā daudzstāvu dzīvojamā 

apbūve atrodas starp pagasta autoceļiem Nr. 4 un Nr. 32. 

Jaunas daudzstāvu dzīvojamo ēku apbūves netiek plānotas. 



(veidi) 





Burtu apzīmējums 

Daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku apbūve 

Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu un pagaidu uzturēšanās māju 

apbūve (0702) 

DzDz 

Esošās un plānotās daudzdzīvokļu ēku apbūve. 

4. Prasības teritoriju izmantošanai 

Primārais izmantošanas Daudzstāvu daudzdzīvokļu ēka, 

veids 

Labiekārtotas apstādījumu teritorijas. 

Sekundārais izmantošanas 

veids 

Palīgizmantošana 

Pārvaldes iestāde; 

Tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, ja attiecīgajā zemes vienībā 

iespējams nodrošināt nepieciešamo autostāvvietu skaitu; būvniecības 

iecerei veic būvniecības publisko apspriešanu; sporta būve. 

Saimniecības ēka. 


Minimālā zemes vienības 75 m 2 uz vienu dzīvokli. 

platība 

Apbūves blīvums Daudzdzīvokļu mājas apbūvei - 40%, 



Apbūves intensitāte 110% 


pārvaldes, tirdzniecības un/vai pakalpojumu iestādei - 40%, 

sporta būvēm – 20%. 

Minimālā zeme vienības 

fronte 


augstums 


Būvlaide 




20 metri, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. 

15 metri 

3 stāvi 



6 metri 

a. Daudzdzīvokļu ēkās, sabiedriskos tirdzniecības un pakalpojumu 

objektos nodrošina pieslēgumu centralizētās ūdensapgādes un 

kanalizācijas tīklam. 

b. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnas novietošanai (stāvvieta 

vai garāţa) vismaz vienai automašīnai uz katru dzīvokli. 

c. Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts drīkst atrasties galvenās 

ēkas pirmajā stāvā; atļauts objekta vajadzībām izmantot zem tā 

esošo pagrabstāvu. 

d. Teritorijās atļauts izvietot tādus tirdzniecības un pakalpojumu 

uzľēmumus, kuru darbība nepasliktina iedzīvotāju sadzīves 

apstākļus un nepasliktina dzīves vides kvalitāti (tai skaitā 

troksnis). 

e. Teritorijās ar iedibinātu būvlaidi būves fasādi izvieto uz būvlaides. 

Citos gadījumos būvlaide nosaka minimālo ēkas attālumu no 

sarkanās līnijas. 

2.1.4. Lauku apbūves teritorijas 

1. Lauku apbūves teritorijas plānojumā noteiktas Taurupes pagasta teritorijā pie Plauţu ezera: 

Plauţu ezera A pusē no autoceļa V989 (Lakstene – Sauskāji) R pusē līdz pašvaldības 

autoceļam Nr. 16 A pusē, līdz kadastra robeţai Z pusē un autoceļam P4 (Rīga – Ērgļi). 

Plauţu ezera D pusē no ezera līdz autoceļam P4 (Rīga – Ērgļi). 

Plauţu ezera Z pusē no ezera līdz dzelzceļa aizsargjoslai. 



(veidi) 



Dzīvojamo savrupmāju apbūve lauku teritorijās ar zemu apbūves 

intensitāti. 

Vienģimenes, divģimeľu dzīvojamo māju apbūve (0601) 





Apzīmējums 

- Esošās lauku apbūves teritorijas 

Plānotās lauku apbūves teritorijas 

DzL 


Primārais izmantošanas Vienģimenes, divģimeľu dzīvojamo māju apbūve 

veids 

Sekundārais izmantošanas Tūrisma un rekreācijas objekts; 

veids 

Darījumu un komerciāla rakstura apbūve; 

Sabiedrisks objekts: ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde 

sporta būve. 

Palīgizmantošana Saimniecības ēka. 


Minimālā zemes vienības 0,5 ha 

platība 




fronte 


augstums 


Būvlaide 




20 metri 

8 metri 

2 stāvi 

15 metri 

6 metri. 

a. Minimālais vietu skaits vieglo automašīnu novietošanai zemes 

vienībā: 2 vietas; 

b. Jaunas apbūves teritorijas izbūvei izstrādā detālplānojumu, ja 

izstrādājot zemes vienības sadalīšanas (apvienošanas) projektu nav 

iespējams izpildīt 1.2. punkta 8. apakšpunkta prasības. 

c. Ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc ielu (ceļu) un inţenierkomunikāciju 

izbūves. Ceļus (ielas) un maģistrālās inţenierkomunikācijas 

izbūvē zemes vienības īpašnieks par saviem līdzekļiem. Pašvaldība 

ielas (ceļus) var pārľemt savā apsaimniekošanā pēc to izbūves, 

vienojoties ar ielas (ceļa) īpašnieku. 

d. Meliorācija paredzama, ľemot vērā iepriekšizveidotās sistēmas. 

e. Būvniecība veicama, maksimāli saglabājot dabas pamatni un 

esošos kokus, ārpus aizsargājamiem biotopiem. 



2.2. Publiskās apbūves teritorijas 

f. Jāľem vērā, ka jauna dzīvojamā apbūve nav veidojama tuvāk par 

60 m no 1.šķiras valsts autoceļu ―Rīga – Ērgļi‖ (P4) ass un tuvāk 

par 30 m no valsts 2. šķiras autoceļiem. 

g. Ainavu aizsardzības nolūkos aizliegta nogāţu apbūve vietās, kur 

slīpums ir lielāks kā 10° . 

Publiskās apbūves teritoriju kategorijā ietvertas sabiedrisko objektu apbūves teritorijas (PS), 

jauktas darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas (PDS) un tūrisma un rekreācijas 

objektu apbūves teritorijas (PT). 

2.2.1. Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas 

1. Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas plānotas atbilstoši esošajai situācijai un attiecināmas 

uz Taurupes vidusskolas apbūves teritoriju, stadionu un pagasta padomes ēku. Jaunas tikai 

sabiedriskās apbūves teritorijas Taurupes ciemā netiek plānotas. 



(veidi) 



mērķu grupa un kods 


Apzīmējums 

Teritorijas izmantojamas pārvaldes iestāţu un cita veida sabiedriska 

nekomerciāla rakstura iestāţu un uzľēmumu apbūvei, kas kalpo 

sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem. 

Sabiedriskas nozīmes objekti (09), izľemot Īpaši aizsargājamās dabas 

teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta (0907). 

PS 

Esošās un plānotās sabiedrisko objektu apbūves 

teritorijas 


Primārais izmantošanas Valsts vai pašvaldības pārvaldes iestāde; 

veids 

Reliģiska iestāde; 

Izglītības iestāde; 

Kultūras iestāde; 

Ārstniecības un veselības aprūpes iestāde; 

Sociālās aprūpes iestāde; 

Sporta būve; 

Ugunsdzēsēju depo; 

Valsts aizsardzības un drošības iestāde. 

Sekundārais izmantošanas Tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, ja tā atrašanos sabiedrisku 

veids 


objektu tuvumā neierobeţo citi normatīvie akti. 

Dzīvoklis; 

Saimniecības ēka; 

Garāţa, autostāvvieta. 

Inţenierkomunikāciju objekts. 




Minimālā zemes vienības Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai. 

platība 

Apbūves intensitāte 



augstums 


Būvlaide 


60 –150%, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai; 

apbūves intensitāti precizē būvobjekta ģenerālplānā vai detālplānojumā. 



ierobeţots; 



3 stāvi, vai atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai. 

6 metri 

6 metri 



a. Objekta būvprojekta sastāvā izstrādā teritorijas labiekārtojuma 

projektu; 

b. Teritorijas aizliegts noţogot, izľemot būves, kam to nosaka 

būvnormatīvi, 

c. Būvei vai teritorijai labiekārtojuma projektā var paredzēt 

dekoratīvu ţodziľu ne augstāks par 1 metru. 

d. Būves jāaprīko ar vides pieejamības prasībām atbilstošu ieeju 

atbilstoši 1.16.punktam. 

2.2.2. Jauktas darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas 

1. Kā jauktas darījumu un sabiedrisko objektu teritorijas plānojumā ir noteiktas teritorijas, 

kuras galvenokārt paredzētas tirdzniecības, pakalpojumu objektu un citu komerciāla rakstura 

uzľēmumu izvietošanai, tūrisma attīstībai. Teritorijās atļauta arī sabiedrisku objektu 

būvniecība. 

2. Jaunas jauktas darījumu un sabiedriskās apbūves teritorijas plānots izveidot: 

Pie autoceļa P4 (Rīga – Ērgļi) abpus krustojumam ar autoceļu V964 (Taurupe – 

Vecbebri). 



(veidi) 

4. Galvenie nekustamā 


mērķi un kodi 


Teritorijas, kas paredzētas komerciāla rakstura darījumu iestāţu 

objektu apbūvei un to darbības nodrošināšanai. 


Sabiedriskas nozīmes objekti (09), izľemot Īpaši aizsargājamās dabas 

teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta (0907). 

Esošās jauktas darījumu un sabiedrisko objektu 

apbūves teritorijas 



Apzīmējums 

PDS 

Plānotās (atļautās) jauktas darījumu un sabiedrisko 

objektu apbūves teritorijas 


Primārais izmantošanas Tūrisma un atpūtas uzľēmums; 

veids 

Sabiedriskās ēdināšanas uzľēmums; 

Tirdzniecības vai pakalpojumu objekts; 

Ēkas biroja telpām; 

Kultūras iestāde; 


veids 


Dzelzceļa stacija. 

Valsts vai pašvaldības pārvaldes iestāde; 

Ārstniecības iestāde 

Vieglās raţošanas uzľēmums. 

Dzīvoklis; 

Saimniecības ēka, garāţa. 

Inţeniertehniskā būves. 



platība 

Apbūves intensitāte 60 –150% 



augstums 


Būvlaide 




ierobeţots; 



Netiek noteikts 

6 metri. Ja ielai ir iedibināta būvlaide, ēku novieto uz tās. 






samazināt vai ēku izvietot tieši uz zemes vienību robeţas ievērojot 

šādus nosacījumus: 

g) risinājumā tiek ievērotas ugunsdrošības normas, sanitārās 

normas un ēku un zemes vienību apgaismojuma un insolācijas 

prasības; 

h) risinājumam piekrīt kaimiľu zemes īpašnieks un piekrišanu 








i) attālums no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām 




a. Būvprojekta sastāvā jāizstrādā teritorijas labiekārtojuma projekts, 

b. Teritorijas aizliegts noţogot, izľemot būves, kam to nosaka 

būvnormatīvi, vai teritorijas labiekārtojuma projektā paredzēts 

dekoratīvs ţodziľš ne augstāks par 1 metru, 

c. Dzīvojamo ēku apbūvē jāievēro attiecīgās dzīvojamo ēku apbūves 

teritoriju noteikumi. 

d. Izkārtnes, reklāmas un āra vides dizaina elementus reklāmas 

nolūkos izvieto atbilstoši būvvaldē akceptētam vides dizaina 

projektam. 

2.2.3. Tūrisma un rekreācijas teritorijas 

1. Tūrisma un rekreācijas teritorijas Taurupes pagastā plānotas saglabāt to esošajās vietās un 

jaunas plānots veidot: 

Pie Līčupes; 

Saimniecības ―Veccaunes‖ teritorijā pie pašvaldības autoceļa Nr. 8; 

Saimniecības ―Lazdiľas‖ teritorijā pie pašvaldības autoceļa Nr. 5; 



(veidi) 



mērķis (mērķi) 


Teritorijas izmantojamas tūrisma un atpūtas pakalpojumu sniegšanai, 

ar tūrisma un atpūtas uzľēmējdarbību saistīto uzľēmumu izvietošanai. 


Pārējie sabiedriskās nozīmes objekti (0910). 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, parku, skvēru, meţa parku, aleju, 

pludmaļu, krastmalu un citu koplietošanas un rekreācijas nozīmes 

objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav 

pieskaitāma pie kāda cita klasifikatorā norādīta lietošanas mērķa 

(0908); 

Publiskie ūdeľi (0301); 

Fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošo ūdeľu 

teritorijas (0302) 

Esošās tūrisma un rekreācijas teritorijas 

Plānotās tūrisma un rekreācijas teritorijas 

Apzīmējums 

PT 


1) Primārais izmantošanas Viesnīca, pansija, tūristu mītne, sabiedriskās ēdināšanas uzľēmums, 

veids 

kultūras iestāde, brīvdabas estrāde, slēgta sporta būve, atklāts sporta 

laukums, laivu piestātne, kempinga vieta, telšu vieta, ugunskura vieta, 

pastaigu taka, atpūtas vieta pie ūdens, atrakciju aprīkojums un citi 



atpūtas pakalpojumu objekti. 

Dzīvojamā māja, viensēta 

2) Sekundārais 


3) Palīgizmantošana Dzīvoklis, saimniecības ēka, biroja telpas, stāvvieta, garāţa. 


Minimālā jaunveidojamā 

zemes vienības platība 

1 ha; 





augstums 

Būvlaide 


6. Citas prasības 

teritoriju izmantošanai 

un uzturēšanai 

3 stāvi 

9 metri būvju augstumu iespējams palielināt līdz 15 m, ja tas pamatots 

skiču projektā vai detālplānojumā 

6 metri 

6 metri 

a. Ierīkojot atpūtas vietas dabā, tās jānodrošina ar iekārtotu 

ugunskura vietu, atkritumu tvertnēm, tualeti; ir jābūt iespējai 

saľemt dzeramo ūdeni; 

b. Līdz atpūtas vietai ir jāierīko 2 m plata piebrauktuve. 

c. Objekta apkalpošanai nepieciešamās stāvvietas izvieto attiecīgā 

objekta teritorijā. 

d. Upju krastus regulāri tīra, tikai vietās, kur paredzēts veidot atvērtu 

skatu uz ūdensobjektu, labiekārtotu atpūtas vietu, tai skaitā 

laivotāju piestātni. 

e. Norādes zīmes uz tūrisma objektiem, reklāmas un āra vides 

dizaina elementus reklāmas un informācijas nolūkos izvieto 

atbilstoši pagasta būvvaldē akceptētam vides dizaina projektam. 

f. Labiekārtojuma projekts izstrādājams vienlaicīgi ar būvprojektu 

un realizējams pirms objekta nodošanas ekspluatācijā. 

g. Pakalpojuma objektu apbūvē jāievēro šo noteikumu 2.2.2.punkta 

prasības; 

h. Dzīvojamo ēku apbūvē jāievēro šo noteikumu 2.4.3. punkta 

nosacījumi. 

i. Informācijas izvietošanu un atļautās darbības dabas parka ―Ogres 

ieleja‖ teritorijā nosaka normatīvie akti, kas regulē īpaši 

aizsargājamo teritoriju izmantošanu un dabas parka ―Ogres ieleja‖ 

dabas aizsardzības plāns. 

2.3. Raţošanas objektu apbūves teritorijas 

Raţošanas objektu teritoriju kategorijā ietilpst jauktas raţošanas un darījumu apbūves 

teritorijas (RDT), tehniskās apbūves teritorijas (T), tehniskās līnijbūvju teritorijas un satiksmes 

infrastruktūras teritorijas (ielas un ceļi). 



2.3.1. Jauktas raţošanas, darījumu objektu un tehniskās apbūves teritorijas 

1. Jauktas raţošanas, darījumu objektu un tehniskās apbūves teritorijas plānojumā noteiktas 

atbilstoši esošajai situācijai un paredzot to attīstību. Jaunas raţošanas, darījumu objektu un 

tehniskās apbūves teritorijas atļauts veidot: 

Taurupes ciemā: 

Paplašinot esošās raţošanas teritorijas gar Bērzu ielu, pie autoceļa V314 (Zaube – 

Taurupe); 

Paplašinot esošās teritorijas gar autoceļu V314 (Zaube – Taurupe) līdz ciema robeţai 

un līdz meţa zonai raţošanas teritorijas DR pusē. 

Taurupes pagastā: 

paplašināt esošo raţošanas teritoriju ―Pumpenēs‖; 

jauna raţošanas teritorija ir plānota pie pašvaldības autoceļa Nr. 36; 

Aderkašos pie Taurupes upes un pie pagasta autoceļa Nr. 10 



(veidi) 





Apzīmējums 

Teritorijas paredzētas rūpniecības objektu un ar raţošanu saistīto 

tehnisko būvju izvietošanai, komerciāla rakstura darījumu iestāţu 

objektu apbūvei un to darbības nodrošināšanai. 

Rūpnieciskās raţošanas uzľēmumu apbūve (1001); 


Noliktavu apbūve (1002). 

RDT 

Esošās jauktas raţošanas objektu un tehniskās 

apbūves teritorijas 

Plānotās (atļautās) jauktas raţošanas objektu un 

tehniskās apbūves teritorijas 


Primārais izmantošanas Vispārīgs raţošanas uzľēmums; 

veids 

Vieglās rūpniecības uzľēmums; 

Vairumtirdzniecības iestāde; 

Mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts; 

Darījumu iestāde; 

Noliktava; 

Garāţa, atklāta stāvvieta, 

Tehniskās apkopes stacija, darbnīcas; 

Autoservisa pakalpojumu objekts; 

Siltumapgādes mezgls, katls u.c. inţenierkomunikāciju objekts; 

Lauksaimniecības raţošanas uzľēmums. 


veids 


Satiksmes infrastruktūra. 

Degvielas uzpildes stacija; 

Ilglaicīgas uzturēšanās auto stāvlaukumi; 

Lietotu auto tirdzniecības vietas. 

Dzīvoklis. Birojs 





platība 


50-150%, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai. 



15 metri, ja augstumu nenosaka raţošanas tehnoloģiskā procesa 

īpatnības vai detālplānojuma prasības. 

Būvlaide 



vienību apbūvei un 

apsaimniekošanai 

6 metri 

6 metri, ja normatīvo aktu prasības to nenosaka citādi. 

a. Veicot raţošanas objektu izbūvi raţošanas teritorijās, kas atrodas 

Taurupes ciema centrā jāievēro: 

i. Raţošanas objektu būvniecības iecerēm, kuru darbība 

saistīta ar paaugstināta trokšľa līmeľa, smakām, 

piesārľojumu, būtisku satiksmes intensitātes palielināšanos 

un citiem vides kvalitāti un cilvēka sadzīves apstākļus 

negatīvi ietekmējošiem faktoriem, veic būvniecības 

publisko apspriešanu. 

b. Teritoriju apsaimniekošana jāveic atbilstoši objekta specifikai. 

Vides piesārľojuma novēršama saskaľā ar vides aizsardzības 

institūciju nosacījumiem, jāparedz neizmantojamo, pamesto 

teritorijā esošo būvju, rekultivācija, rekonstrukcija vai nojaukšana. 

a. Aizsargjoslu (aizsargjoslas) iekļauj uzľēmuma funkcionāli 

nepieciešamajā teritorijā. 

b. Lai veidotu jaunu zemes vienību, īpašnieks iesniedz Taurupes 

pagasta padomē zemes gabala sadalīšanas (apvienošanas) 

projektu, kurā papildus šo noteikumu 1.2. nodaļas 8. apakšpunkta 

prasībām, ir parādīta jaunveidojamā zemesgabala minimālā 

platība, minimālais platums gar ielu un pasākumi zemes vienību 

ārpus raţošanas apbūves teritorijām aizsardzība pret trokšľiem un 

cita veida piesārľojumu. Ja minētās prasības nav izpildītas zemes 

vienības sadalīšanas (apvienošanas) projektā, vai uz teritoriju 

attiecināmas papildus vides aizsardzības un kultūrvēsturiskās 

apbūves prasības, padome var pieprasīt detālplānojuma izstrādi. 

c. Mainot raţošanas funkciju uz sekundārajā izmantošanā atļauto 

funkciju, nepieciešamības gadījumā ēkā izbūvē atsevišķu ieeju, 

nodrošina nepieciešamās autostāvvietas un apkārtnes 

labiekārtošanu. 

d. Raţošanas un darījumu objektu apbūves teritorijām, kas tieši 

robeţojas ar ielu, vēlams darījumu apbūvi izvietot ielai tuvākajā 

ēkā. 

e. Jaunu raţošanas un darījumu objektu izbūve pieļaujama ne tuvāk 

par 30 m no 1. un 2. šķiras valsts autoceļiem. 

f. Jaunas raţošanas teritorijas aizliegts veidot dabas parkā ―Ogres 

ieleja‖. 



2.3.2. Tehniskās apbūves teritorijas 



(veidi) 




Teritorijas paredzētas industriāla rakstura objektu apbūvei, kuru 

primārā funkcija nav rūpnieciskā raţošana (noliktavas, garāţas, 

stāvvietas, atklātas uzglabāšanas laukumi, inţenierbūves, komunālo 

pakalpojumu uzľēmumi). 

Noliktavu apbūve (1002); 

Transportlīdzekļu garāţu apbūve (1106); 

Atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas (1107) (ar burtu 

apzīmējumu P); 

Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām, gāzes un ūdens 

cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ľemšanas un notekūdeľu 

attīrīšanas būvju apbūve (1201) 

Darījumu iestāţu un komerciāla rakstura apbūve (0801). 


Apzīmējums 

T 

Esošās un plānotās tehnikās apbūves teritorijas 


Primārais izmantošanas Noliktava, garāţa, stāvvieta; 

veids 

Atklātas uzglabāšanas laukums; 

Inţenierkomunikāciju objekts – ūdensapgādes uzľēmums, notekūdeľu 

attīrīšanas uzľēmums, gāzes apgādes uzľēmums, siltumapgādes 

uzľēmums. 

Satiksmes infrastruktūras objekts. 


veids 


Degvielas uzpildes stacija; 

Autoservisa pakalpojumu objekts; 

Ilglaicīgas uzturēšanās auto stāvlaukumi; 

Lietotu auto tirdzniecības vietas; 

Darījumu iestāde. 

Dienesta dzīvoklis 

4. Prasības zemes vienības izmantošanai: 


Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai. 

platība 


50 - 150%, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai. 



Būvlaide 

16 metri, ja augstumu nenosaka raţošanas tehnoloģiskā procesa 

īpatnības vai detālplānojuma prasības. 

Nepārkāpjot iedibināto būvlaidi. 




4 metri, ja normatīvo aktu prasības to nenosaka citādi.. 

5. Citas prasības 

teritoriju izmantošanai 

2.3.3. Tehniskās līnijbūvju teritorijas 

a. Jāveic teritoriju sakārtošana atbilstoši katra konkrētā objekta 

situācijai (teritorijas sakopšana, bīstamo objektu nojaukšana, 

atkritumu savākšana, vides piesārľojuma novēršana u.tml.). 

b. Teritoriju sakārtošana veicama saskaľā ar vides aizsardzības 

institūciju nosacījumiem. 

c. Teritoriju apsaimniekošanā jāievēro arī šo noteikumu 2.3.3.punkta 

―Tehniskās līnijbūvju teritorijas‖, 3.2.5.punkta ―Aizsargjosla ap 

siltumtīkliem‖, 3.2.7.punkta ―Aizsargjosla ap ūdensvadu un 

kanalizācijas tīkliem‖ un 3.3.1.punkta ―Sanitārā aizsargjosla ap 

notekūdeľu attīrīšanas iekārtām‖ prasības. 

1. Teritoriju 

izmantošanas veidi 

Elektroapgādes, siltumapgādes, gāzes apgādes ūdensapgādes 

kanalizācijas, telekomunikāciju maģistrālo tīklu un citu ar šīm 

inţenierkomunikācijām saistīto tehnisko būvju izvietošanai. 

Elektronisko sakaru līnijas 


Sakaru kabeļi 

Aizsargjoslas apzīmējums kartē 

Elektrolīnijas (vidēja un 

zema sprieguma 

elektrolīnija) un 

transformatori 

Maģistrālais ūdensvads 

(ūdensvads) 

Maģistrālais kanalizācijas 

vads (kanalizācijas vads) 

Ūdens ľemšanas vietas 

(artēziskie urbumi un tā 

numurs kartē) 

Siltumtīkli 

Tumši zila līnija 





Primārais izmantošanas 

veids 

Inţeniertehniskās apgādes tīkli un objekti (12) 

Inţenierkomunikāciju objekts (maģistrālais cauruļvads, gaisvads, 

kabelis) un ar līnijbūvēm saistītie objekti (transformatori, sakaru 

starpcentrāļu stacijas, kanalizācijas akas u.c.)) 


veids 

Netiek paredzēts 




Būves un citi izmantošanas veidi, kas nodrošina primāro 

izmantošanas veidu (inţenierapgādi un inţenierkomunikāciju 

teritoriju apsaimniekošanu) 

4. Prasības zemes vienību izmantošanai 

Minimālā zemes vienības Lineāro būvju (vadu, kabeļu, kanalizācijas) teritorijas nosaka, 

platība 

atbilstoši attiecīgo aizsargjoslu platumam. Citām būvēm 

nepieciešamās teritorijas nosaka, atbilstoši funkcionālajai 

nepieciešamībai, ľemot vērā aizsargjoslas. 

Apbūves blīvums Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un normatīvo aktu 

prasībām 




fronte 


augstums 


5. Citas prasības tehnisko 

līnijbūvju teritoriju 

izmantošanai 

Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un normatīvo aktu 

prasībām 

Lineārajām būvēm - atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un 

normatīvo aktu prasībām; 

iekārtu un ēku izvietojumam: - 20% 

Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 



1. Pie ielām un ceļiem izvietotu iekārtu un ēku teritoriju priekšpagalmā 

un ārējā sānpagalmā aizliegti atklāti uzglabāšanas laukumi. 

Vismaz 5 % no apbūves platības paredz apstādījumiem. 

2. Prasības elektronisko sakaru tīklu izbūvei un uzturēšanai noteiktas 

šo noteikumu 1.12.5. punktā. 

3. Prasības ūdensapgādei un notekūdeľu savākšanai noteiktas šo 

noteikumu 1.12.2.punktā. 

4. Prasības elektrolīniju būvniecībai un uzturēšanai noteiktas šo 

noteikumu 1.12.4. punktā. 

a. Prasības siltumapgādei noteiktas šo noteikumu 1.12.3. punktā. 

2.3.4. Ceļi un ielas (satiksmes infrastruktūra) 

1. Plānojumā noteiktas teritorijas ceļiem, ielām, ar satiksmi saistītai infrastruktūrai 

(automašīnu stāvvietām, sabiedriskā transporta pieturām) un ceļu aizsargjoslām. Teritorijās, 

galvenokārt aizsargjoslās, izvieto arī maģistrālās inţenierkomunikācijas. 

1. Galvenie teritoriju 

izmantošanas veidi 

Teritorijas izmantojamas satiksmes infrastruktūras izbūvei un 

uzturēšanai, satiksmes nodrošināšanai un transporta attīstībai pagastā. 

Ielu sarkano līniju robeţās izvieto arī inţenierkomunikācijas. 



2. Galvenā nekustamo 

īpašumu lietošanas 



Satiksmes infrastruktūras objekti (11) 

Valsts 1.šķiras autoceļš ar asfalta 

segumu 

Valsts 2.šķiras autoceļš ar grants 

segumu 

Pašvaldības ceļš 

Aizsargjosla ap valsts un pašvaldību 

ceļiem 


Primārais izmantošanas Valsts un pašvaldības autotransporta, velosipēdu un gājēju satiksme un 

veids 

satiksmes apkalpes būves: ielas, ceļi, gājēju un velosipēdistu ceļi, 

Sekundārais 

izmantošanas veids, 

izstrādājot 

detālplānojumu un 

labiekārtošanas projektu 


autobusu pieturas, īslaicīgas uzturēšanās stāvlaukumi 

Maģistrālās inţenierkomunikācijas (izvieto galvenokārt starp brauktuvi 

un sarkano līniju vai ceļa aizsargjoslu) 

Ar ceļu funkciju saistīti pakalpojumu objekti, ceļu satiksmes zīmes. 


Minimālā zemes vienības Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, precizē skiču/ tehniskajā projektā, 

platība 

ja nepieciešams – detālplānojumā 

Apbūves blīvums 

Nosaka skiču/ tehniskajā projektā, ja nepieciešams - detālplānojumā 

5. Prasības ielu izbūvei un rekonstrukcijai un prasības jaunu teritoriju un objektu 

ierīkošanai 

1. Jaunu jebkuras nozīmes ielu izbūvei izstrādā detālplānojumu (sarkano līniju projektu). 

2. Pamatattālumus starp ielu sarkanajām līnijām nosaka atbilstoši ielu klasifikācijai un saskaľā ar 

normatīvo aktu prasībām, tostarp Latvijas būvnormatīva 201-96 ―Ugunsdrošības normas‖ prasībām 

par piebrauktuvju parametriem ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. 

3. Ielas, kurām veikta kompleksa pazemes komunikāciju un virszemes seguma rekonstrukcija, 

aizliegta atkārtota virszemes seguma pārrakšana vismaz 5 gadus pēc rekonstrukcijas veikšanas, 

izľemot avārijas novēršanas gadījumus. Pēc avārijas novēršanas, ielas virszemes segums pilnībā 

atjaunojams. 

4. Zemes īpašniekiem atļauts izbūvēt grāvjus ūdens novadīšanai un caurvadīšanai sava zemes 

īpašuma robeţās saskaľā ar Taurupes pagasta padomes izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. 

5. Pašvaldības dienestam ir tiesības pārbūvēt un ierīkot maģistrālos pašvaldības grāvjus privātajos 

zemes īpašumos saskaľā ar detālplānojumu, kā arī veikt to apkopi, savlaicīgi informējot par to 

zemes īpašnieku. 

6. Ielas un ielu pārejas (vai ceļus un ceļu pārejas apdzīvotajās vietās ārpus ciemiem) projektē un 

izbūvē tā, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. 

7. Jaunu objektu un apbūves teritoriju sasaisti ar valsts autoceļiem jāveido, ievērojot 



―pakāpeniskuma‖ principu, tas ir plānojot šo teritoriju pieslēgumus vispirms pašvaldības 

autoceļiem ar turpmāku izeju uz valsts autoceļiem. 

8. Jaunus ielu pieslēgumus vēlams veidot tikai pie tādas pašas kategorijas ielas vai ielas, kas ir 

vienu kategoriju augstāka vai zemāka, atbilstoši teritorijas plānojumā dotajai ielu klasifikācijai. 

9. Gadījumos, kad jāveido pieslēgumi maģistrālajām ielām, vēlams veidot tām paralēlas blakus 

ielas ar pieslēguma iespējām. 

10. Jaunbūvējamiem apkalpes objektiem vēlams izveidot apvienotu piebrauktuvi, lai samazinātu 

krustojumu skaitu. 

11. Visām ielām ierīko ielu un krustojumu apgaismojumu. 

12. Izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus, par pamatu jāľem šādi apdzīvotās vietas ceļu 

zemes nodalījuma joslu platumi: 

a. savienojošiem ceļiem: 15,5 m, 

b. pievedceļiem: no12,5 m līdz 14,5 m. 

13. Jebkuras nozīmes ielu, laukumu, atklātu autostāvvietu un ietvju klātnes iesedz ar cieto segumu. 

14. Pie ielām un ceļiem izvietotu iekārtu un ēku teritorijās priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā 

aizliegti atklāti uzglabāšanas laukumi. 

6. Prasības teritoriju 

palīgizmantošanām 

7. Prasības teritorijas 

uzturēšanai 

. Ielu tirdzniecība atļauta tikai attiecīgi šim nolūkam paredzētajās vietās 

pēc tirdzniecības atļaujas saľemšanas Taurupes pagasta padomē. 

2. Pagaidu būvi: (piemēram, kioski, paviljoni, nojumes, sabiedriskā 

transporta pieturvietas u.c. būves, kuru būvkonstrukcijas atbilst 

pagaidu statusam), nojauc būves īpašnieks līdz ar būves pagaidu 

statusa izbeigšanos. 

Pašvaldības dienests uztur kārtībā ielu un laukumu brauktuves, kā arī 

kopējo lietus ūdens kanalizācijas sistēmu. 

8. Ceļu un ielu klasifikācija 

Valsts autoceļi 

Valsts 1.šķiras autoceļš: 

P4 ―Rīga – Ērgļi‖; 

Valsts 2. šķiras autoceļš 

Zaube – Taurupe (V314) 

Taurupe – Vecbebri (V964) 

Ķeipene – Caunes (V976) 

Madliena – Aderkaši (V977) 

Pievedceļš Taurupes stacijai (V990) 

Lakstene – Sauskāji (V989) 

Plātere – Lakstene (V997) 

Pašvaldību ceļi N. Autoceļa nosaukums 

p. 

k. 

Autoceļa 

garums 

Seguma 

veids 

1. Dz. Stacija – Jauţi 9.8 grants 

2. Bēvulēni – Steķi 3.2 grants 

3. Lakstene – Stiprie 4.7 grants 

4. Skola – Aderkaši 4.9 grants 

5. Skola – Kalnadūjas 3.2 grants 

6. Dz. Stacija – Poči 4.1 grants 

7. Caunes – Steķi 1.9 grants 

8. Vedreimaľi – Plūduri 2.4 grants 



Ielas Taurupes ciemā 

9. Skola – Aizvēji 1.1 grants 

10. Aderkaši – Lauri 3.7 grants 

11. Putiľi – Lauski 1.7 grants 

12. Birznieki – Plūduri 1.8 grants 

13. Ozolkalni – Veccaunes 0.8 grants 

14. sauskāji – Jaunšķērsti 2.2 grants 

15. Sauskāji – Vecšķērsti 0.8 grants 

16. Miķelēni – Sidrabiľi 0.6 grants 

17. Mūrnieki – Oškalni 0.6 grants 

18. Birznieki – Lazdas 0.4 grants 

19. Baloţi – Sīļi 1.5 grants 

20. Ezerēni – Oliľas 0.7 grants 

21. Aderkaši – Bērziľi 1 grants 

22. Viesturi – Paeglīši 0.6 grants 

23. Taurupe – Roţkalni 1.5 grants 

24. Kalnceļi – Melbārţi – Rasas 1.1 grants 

1.2 grants 

25. Brenguļi – Kalneľķemnieki 2 grants 

1 grunts 

26. Jaunpeilēni – Jurēni 1.7 grants 

27. Smilgas – Rasas 1.5 grants 

28. Jaunreimuţas – Jaunzemi 1.3 grants 

29. Kalna – Dūjas – Veccirceľi 1.9 grants 

30. Noras – Jaucirceľi 0.8 grunts 

31. Kārkliľi – Cepļi 0.75 grunts 

32. Baloţi – Dreimaľi 0.5 grants 

33. Jaunmuiţas – Kļaviľas 0.6 grunts 

34. Čapatas – Kļaviľas 0.7 grunts 

35. Sveķi – Purgaļi 0.5 grunts 

36. Steķi – Meţgaiļi 0.5 grunts 

37. Cielavas – Kalna Varēnas 1.5 grunts 

38. Ţurdiľi – Baldišēni 3 grunts 

39. Sporītes – Elkšľi 0.5 grunts 

40. Pumpenes – Dzenīši 1.7 grants 

41. Klabi – Jaunšķērsti 2.2 grunts 

42. Cerības – Jaunkalvīši 0.7 grunts 

43. Kalniľi – Jaunkalniľi 0.3 grunts 

44. Sarkani – Mazratnieki 0.3 grunts 

45. Rencēni – Lapiľas 0.5 grunts 

46. Ozolkalni – Stūrīši 0.7 grunts 

47. Jaundzirnavas - Lauri 1 grunts 

KOPĀ: 81.65 

t.sk 

melnais 

63 grants 

18.65 grunts 

Parka iela 



Maģistrālās ielas (ceļi) 

Galvenās ielas (ceļi) 

Pārējie ceļi 

Dārza iela 

Skolas iela 

Estrādes iela 

Bērzu iela 

Liepu iela 

P4 Rīga – Ērgļi 

V964 Taurupe – Vecbebri 

V314 Zaube – Taurupe 

Bērzu iela 

Parka iela 

Atbilstoši to piederībai, klasificējami kā uzľēmumu ceļi un māju ceļi 

2.4. Neapbūvētas teritorijas vai teritorijas ar zemu apbūves blīvumu 

1. Taurupes pagasta teritorijas plānojumā kā neapbūvētas teritorijas vai teritorijas ar zemu 

apbūves blīvumu ciemos ir noteiktas ūdensteču teritorijas, dabas teritorijas un labiekārtotas 

apstādījumu teritorijas. 

2. Taurupes pagasta teritorijas plānojumā kā neapbūvētas teritorijas vai teritorijas ar zemu 

apbūves blīvumu lauku teritorijā ir noteiktas meţsaimnieciskās teritorijas, lauksaimnieciskās 

teritorijas, derīgo izrakteľu teritorijas. 

3. Taurupes pagasta teritorijā ir noteikta 1 kapsētu teritorija Aderkašos. Dzīvnieku kapsētu 

teritorija tiks noteikta rajona līmenī. 

2.4.1. Meţsaimnieciskās teritorijas 

1. Teritorijas plānojumā kā meţsaimnieciskās teritorijas ir noteiktas meţu, krūmāju, jaunaudţu 

un izcirtumu teritorijas, apmeţojamās teritorijas, zeme zem meţa infrastruktūras objektiem, 

meţā ietilpstoši un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces 6 . 



(veidi) 





Meţa resursu ieguve un meţa derīgo īpašību izmantošana, kā arī ar 

meţsaimniecību un kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumu 

sniegšanas veidi. 

Meţa izmantošanas galvenā produkcija ir kokmateriāli. 

Meţa blakusizmantošanas – ir meţa nekoksnes produktu ieguve un 

rekreatīvo un ekoloģisko īpašību izmantošana. 

Fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošie meţi un 

pārējā meţsaimniecībā izmantojamā zeme (0201) 

Fons, atbilstoši topogrāfiskajiem apzīmējumiem (meţs, retas meţs, 

jaunaudze, krūmājs, izcirtums, pļava) 


Primārais izmantošanas Meţsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana, medniecība, ar 

veids 

meţsaimniecību un kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi. 

Sekundārais izmantošanas Medniecība, rekreatīvie mērķi, meţa nekoksnes produktu ieguve, 

6 Saskaľā ar likumu ―Meţa likums‖ , 17.03.2000 



veids 

ekoloģisko īpašību izmantošana. 

Palīgizmantošana Izmantošanas veidi, kas nodrošina primāro un sekundāro 

izmantošanu. 

Meţa zemes transformācija. 

5.Prasības zemes vienības apbūvei 

Minimālā nesadalāmā Tiek noteikta 2 ha, lai nepieļautu meţa zemju sadrumstalošanu. 

zemes vienības platība 

5. Meţsaimniecisko 

teritoriju izmantošanas 

nosacījumi 

a. Teritorijas izmantojamas saskaľā ar meţa nozares normatīvajiem 

aktiem un individuālajiem meţierīcības projektiem. 

b. Meţa zemju transformācija atļauta normatīvajos aktos noteiktajā 

kārtībā uz lauksaimniecības zemēm. Transformācija uz 

dzīvojamām apbūves teritorijām, darījumu vai tūrisma un 

rekreācijas teritorijām atļauta ar detālplānojuma izstrādi. 

c. Meţa zemes transformēt citā izmantošanas veidā var tikai ar 

ikreizēju Valsts meţa dienesta izsniegtu atļauju; nedrīkst pieļaut 

meţa zemju sadrumstalošanu (mazāk kā 2 ha), kā arī veikt 

transformāciju dabisku meţu biotopos, īpaši aizsargājamos 

biotopos un īpaši aizsargājamu sugu atradnēs. 

d. Tiem zemes īpašniekiem, kuru zemes vienības atrodas dabas 

parka ―Ogres ieleja‖ teritorijās, jāizmanto dabai draudzīgu 

saimniekošanas paľēmieni meţu teritorijās. Dabas parkā ―Ogres 

ieleja‖ pēc individuālo aizsardzības un apsaimniekošanas 

noteikumu izstrādes pie meţa apsaimniekošanas tie ir jāľem vērā. 

Dabas parkā ―Ogres ieleja‖ jāľem vērā dabas aizsardzības plānā 

noteiktais un šo noteikumu 2.5.2.punkta prasības. 

e. Aizsargājamās meţa teritorijas – mikroliegumi; īpaši aizsargājami 

meţa iecirkľi; aizsargjoslas un aizsardzības zonas gar ūdenstecēm 

un purviem, aizsargjoslas ap ūdenstilpēm; meţa monitoringa 

parauglaukumi; dabiska meţa biotopi. 

f. Īpaši aizsargājamo meţu teritorijas apsaimniekojamas saskaľā ar 

attiecīgajiem likumdošanas normatīviem 7 un sekundāri izmantojamas 

rekreatīviem mērķiem. 

g. Valsts un pašvaldības meţos drīkst uzturēties visi iedzīvotāji, ja 

vien ugunsdrošības un dabas aizsardzības interesēs nav noteikti 

ierobeţojumi. 

2.4.2. Virszemes ūdensobjektu teritorijas 

1. Virszemes ūdensobjektu teritorijas ir Taurupes pagasta teritorijā esošās ūdensteces (upe, 

strauts, kanāls vai to daļa) un ūdenstilpes (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa) 8 . 

7 Ministru kabineta 2001. gada 8. maija noteikumiem Nr.189 ―Dabas aizsardzības noteikumi meţa apsaimniekošanā‖ 

un Nr. 415 ―Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi‖ 

8 Ūdens apsaimniekošanas likums, spēkā no 16.10.2002. 



2. Teritoriju 

izmantošanas mērķi 

(veidi) 





Teritorijā izbūvē un izvieto ar to izmantošanu saistītas būves. 

Publiskie ūdeľi (0301); 

Fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošo ūdeľu 

teritorijas (0302); 

Zvejniecība un zivsaimniecība, t.sk. zivaudzētavas (0501). 

Gaiši zilas krāsas laukuma topogrāfiskais apzīmējums vai līnija 

atbilstoši ūdensteces vai ūdenstilpes konfigurācijai. 

Ūdensteces aizsargjosla 

Teritorijas robeţas 

Teritoriju robeţas ūdenstecēm un ūdenstilpēm noteiktas no krasta 

līnijas, kur sākas sauszemes veģetācija. 


Primārais izmantošanas Ūdens uzkrāšana; 

veids 

Ūdens novadīšana; 

Zivju audzēšana; 

Sporta nodarbības; 

Rekreācija, atpūta; 

Makšķerēšana. 

Sekundārais izmantošanas Netiek paredzēts 

veids 


Teritoriju izmantošana izriet no šo teritoriju īpatnībām un ar tām 

saistīto izmantošanu nepieciešamības, piemēram, tilti, aizsprosti, 

laivu piestātnes, peldētavu laipas un citas hidrotehniskas būves. 

5. Prasības būvēm 

ūdensteču un 

ūdenstilpju teritorijās 


platība 


augstums 


Teritoriju apbūve var izrietēt tikai no šo teritoriju īpatnībām un ar 

tām saistīto izmantošanu nepieciešamības, piemēram, tilti, 

aizsprosti, laivu piestātnes, peldētavu laipas un citas 

hidrotehniskas būves. 


8 metri, ja to nenosaka funkcionālā nepieciešamība 

1,5 stāvi 

Būvlaide 


Ja to nenosaka normatīvo aktu prasības, atbilstoši funkcionālajai 

nepieciešamībai, bet nepārkāpjot iedibināto būvlaidi 

Ja to nenosaka normatīvo aktu prasības, atbilstoši funkcionālajai 

nepieciešamībai. 

6. Prasības teritorijas a. Virszemes ūdensobjektu apkārtne plānota kā publiska 



organizācijai un 


ārtelpa, ar iespēju cilvēkiem brīvi pārvietoties gar krastu, ja 

ūdensobjekts neatrodas viena īpašnieka privātā īpašumā. 

b. Publisku ūdensobjektu krasta līniju drīkst izmainīt tikai 

krastu nostiprināšanai, lai novērstu to tālāku eroziju. 

c. Ūdensobjektu gultľu izmaiľa ir pieļaujama tikai aizsērējušo 

ūdens baseinu iztīrīšanai un ľemot vērā normatīvos aktus 9 . 

d. Apbūve ūdens objekta aizsargjoslā veicama pēc 

detālplānojuma izstrādes vai saskaľā ar normatīvo aktu 

prasībām, ievērojot šo noteikumu 3.1.1.punktu un ārpus 

tauvas joslas. 

2.4.3. Lauksaimnieciskās teritorijas 

1. Taurupes pagasta teritorijas plānojumā kā lauksaimnieciskās teritorijas ir noteiktas 

Taurupes pagasta lauku teritorijā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (t.sk. pļavas, 

ganības, zālāji, tīrumi u.c.). Atsevišķi izdalītas meliorētās lauksaimniecības zemes. Pagastā 

nav nacionālās nozīmes lauksamniecības zemju. 

2. Galvenais 

teritorijas 

izmantošanas 

veids (veidi) 

3. Galvenie 

nekustamā 

īpašuma 

lietošanas mērķi 

un kods 


Teritorijas izmantojamas lauksaimnieciskajai raţošanai, viensētu un 

lauksaimniecības pirmapstrādes objektu, pārstrādes (raţošanas) objektu 

apbūvei. Tajās var attīstīt arī citus nodarbju veidus (dīķsaimniecība, 

tūrisms). Atļauts nodarboties ar amatniecību un pakalpojumu sniegšanu. 

Zemnieku saimniecības, kuru galvenā ekonomiskā darbība ir 

lauksaimniecība (0101); 

Piemājas saimniecības, kuru galvenā ekonomiskā darbība ir 


Specializētas uzľēmējsabiedrības, kuru galvenā ekonomiskā darbība ir 


Lauksaimnieciska rakstura uzľēmumu apbūve (0104) 

Baltas krāsas laukumi ar topogrāfiskajiem 

apzīmējumiem 

Meliorētās lauksaimniecības zemes 

4. Prasības teritorijas izmantošanai 

Primārais 


Augkopība, lopkopība, cita lauksaimniecības produkcijas raţošana, 

Viensētas apbūve ar vienu dzīvojamo māju (2 zemes vienībās – līdz 2 

dzīvojamām mājām) un nepieciešamajām palīgēkām: saimniecības 

ēkām, dzīvnieku novietnēm, šķūľiem, nojumēm, siltumnīcām, 

pagrabiem, 

komposta sagatavošana, 

kokaudzētava, 

dīķu saimniecība. 

Sekundārais Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzľēmums, 

9 Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 80 ―Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un 

padziļināšanas kārtība‖ 





pansija, viesu māja, pirts, tūrisma un atpūtas objekts, 

sporta būve, 

tirdzniecības un pakalpojumu objekts, 

meţsaimnieciskā izmantošana 

kokapstrādes raţošanas uzľēmums. 

Atklāta uzglabāšana. 

5.Prasības zemes vienības apbūvei 

Minimālā 

nesadalāmā zemes 

vienības platība 

Lauksaimnieciskajās teritorijās - 1 ha 

Meliorētajās lauksaimnieciskajās teritorijās – 1 ha 

Lauksaimnieciskajās teritorijās, kas atrodas dabas parka ―Ogres ieleja‖ 

teritorijā, saskaľā ar dabas parka ―Ogres ieleja‖ dabas aizsardzības plāna 

noteikumiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas 

noteikumiem (kad tie stāsies spēkā) . 



augstums 


Būvlaide 


6. Prasības būvju 

izvietojumam un 

teritorijas 

organizācijai 

12 metri, izľemot būves, kam augstumu nosaka to funkcija. 

2 stāvi, izľemot būves, kam augstumu nosaka to funkcija. 

10 metri, ieteicamā 50 m 

10 metri 

a. Vienā zemes vienībā: 

a) atļauts būvēt vienu viensētu; 

b) ēkas pagalmos izvieto iespējami kompaktās grupās; 

b. Dzīvnieku novietnes un būves mājlopiem regulē šo noteikumu 1.15. 

punkts. 

c. Aizliegts bojāt meliorācijas sistēmas. Visa veida būvniecību 

meliorētajās zemēs jāsaskaľo ar Lielrīgas reģionālo 

lauksaimniecības pārvaldi. 

d. Teritorijas izmantojamas saskaľā ar lauksaimniecības nozares 

normatīvo aktu prasībām. 

e. Ja sadalot zemes vienību, atdalāmajā zemes vienībā paredzēta 

viensētas apbūve un, ja zemes vienību sadalīšanas projektā, nav 

iespējams izpildīt 1.2. punkta 8. apakšpunkta prasības, izstrādā detālplānojumu. 

f. Atļauta lauksamniecības zemju transformācija citos izmantošanas 

veidos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saskaľā ar šo 

teritorijas plānojumu. 

g. Aizliegta lauksamniecības zemju transformācija raţošanas objektu 

apbūvei īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja tas nav saskaľā ar 

teritorijas plānojumu. 

h. Aizliegta zemju transformācija derīgo izrakteľu ieguvei īpaši 

aizsargājamās dabas teritorijās, ja tas nav saskaľā ar teritorijas 



2.4.4. Dabas teritorijas 

plānojumu vai, ja attiecīgās institūcijas nenosaka savādāk. 

i. Nepieciešama valsts un valsts nozīmes regulētu ūdensteču periodiska 

renovācija vai rekonstrukcija atbilstoši normatīvajiem aktiem. 

j. Būvprojekta ietvaros jāsaľem ainavu arhitekta slēdziens par 

būvniecības ietekmi uz ainavu, ja zeme vienība. 

k. Dzīvojamās apbūves minimālais attālums no ceļiem: 

a) no valsts 1. šķiras autoceļa ass P4 ―Rīga – Ērgļi - 60 metri; 

b) no valsts 2.šķiras autoceļa ass - 30 metri; 

c) no pašvaldības autoceļu ass – 30 metri; 

1. Kā dabas teritorijas Taurupes pagasta teritorijas plānojumā ir noteiktas zaļās teritorijas 

Taurupes ciemā. Tās ir neapbūvētas un neapbūvējamas teritorijas ar daļēji vai pilnīgi dabisku 

veģetāciju, kas netiek intensīvi koptas, labiekārtotas un apsaimniekotas. Šo teritoriju 

kompleksā ietvertas arī tajās izvietotās sabiedrībai pieejamās ūdenstilpes un ūdensteces. 

Teritorijas robeţas tiek noteiktas pa izteiktām dabiskām kontūrām — ceļiem, meţmalām, 

grāvjiem – vai iedomātu līniju. 

2. Dabas teritorijas tiek noteiktas: 

Taurupes ciemā 

Starp Taurupes vidusskolas parku un kadastra līniju gar savrupmāju apbūvi; 

Meţa teritorija pie autoceļa P4 (Rīga – Ērgļi) pretī Taurupes vidusskolas parkam; 

Meţa teritorija pie autoceļa V964 (Taurupe – Vecbebri) pie ciema robeţas; 

Meţa teritorija, kas atdala raţošanas teritoriju no savrupmāju dzīvojamās apbūves 

teritorijām; 

Gar autoceļu P4 (Rīga – Ērgļi) un V964 (Taurupe – Vecbebri) krustojumu, vietā, kur 

netiek noteikta jauktas savrupmāju, darījumu un sabiedriskās apbūves teritorijas. 

Taurupes pagastā: 

Labiekārtota atpūtas vieta un pludmale pie Plauţu ezera. 



(veidi) 





Atļauta teritoriju izmantošana, kas saistīta ar ekstensīvu brīvdabas 

atpūtu, dabas tūrismu un dabas aizsardzību. 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir 

aizliegta (0907); 

Meţsaimniecība (02); 



objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma 

pie kāda cita klasifikatorā norādīta lietošanas mērķa (0908) 

Apzīmējums 

D 


Primārais izmantošanas Dabas aizsardzība, mikroklimata uzlabošana, atpūta, izziľas un dabas 

veids 

tūrisms. 

Sekundārais izmantošanas Netiek paredzēta 



veids 


5. Teritorijas 

izmantošanas nosacījumi 

Ekotūrisms. Atļautas pagaidu būves, atpūtas vietas, gājēju takas, soliľi, 

informācijas stendi, automašīnu stāvvieta u.tml., izstrādājot labiekārtošanas 

projektu. 

a. Palīgizmantošanas veidiem izstrādā labiekārtošanas projektu. 

b. Izvietojot pagaidu būves un iekārtojot pastaigu takas, maksimāli 

saglabājama dabiskā veģetācija un reljefs. 

2.4.5. Derīgo izrakteņu atradņu teritorijas 

1. Kā derīgo izrakteľu atradnes Taurupes pagasta teritorijas plānojumā ir noteiktas derīgo 

izrakteľu atradnes: būvmateriālu atradnes ―Grāvkalni‖, ―Caunes‖, ―Skudras‖, ―Pelnaiľi‖; smilts 

grants atradne ―Lakstenes‖. Pagastā ir plānotas jaunas derīgo izrakteľu atradnes: 

Pie pagasta autoceļa Nr. 20 (Burtnieku mājas); 

2. Galvenais teritorijas Teritorijas paredzētas derīgo izrakteľu ieguvei. 


(veidi) 

3. Galvenā nekustamā Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (04) 



Attēlojums kartē Brūnas krāsas svītrojums Esošās derīgo izrakteľu teritorijas. 

Plānotās derīgo izrakteľu 

teritorijas. 


Primārais izmantošanas Izrakteľu ieguves karjers ar palīgbūvēm. 

veids 


veids, 


Netiek paredzēts 

Netiek paredzēta 


Minimālā zemes vienības Ne mazāk kā 5000 m 2 . 

platība 





augstums 

Būvlaide 






prasībām. 




6. Prasības 

saimnieciskās darbības 

veikšanai un teritorijas 

rekultivēšanai 


prasībām. 

a. Derīgo izrakteľu ieguvi atļauts uzsākt atbilstoši normatīvo 

aktu prasībām 10 , dabas parkā ―Ogres ieleja‖- dabas parka 

―Ogres ieleja‖ dabas aizsardzības plānam. 

b. līdz ieguves uzsākšanai, atļauta esošā saimnieciskā darbība 

bez pastāvīgu ēku būvniecības. 

c. Pēc derīgo izrakteľu izstrādes teritorija rekultivējama; 

teritorijas ieteicamā izmantošana ir: 

i. lauksaimniecība, 

i. meţsaimniecība, 

ii. ūdens uzkrāšana, 

iii. rekreācija, 

iv. sports. 

2.4.6. Labiekārtota apstādījumu teritorijas 

1. Teritorijas plānojumā kā koplietošanas apstādījumu teritorijas ir noteiktas sabiedrībai brīvi 

pieejamas teritorijas - parki, meţaparki, skvēri, zaļās joslas un laukumi, atpūtas vietas pie 

ūdeľiem ciemu teritorijās. Šo teritoriju kompleksā ietvertas arī tajās izvietotās sabiedrībai 

pieejamās ūdenstilpes un ūdensteces. 

2. Taurupes pagastā labiekārtotas apstādījumu teritorijas ir paredzētas 

Taurupes ciemā: 

Estrādes teritorija; 

Taurupes muiţas parka teritorija; 



(veidi) 





Brīvdabas sabiedriskās telpas labiekārtošanai, brīvdabas atpūtas 

organizēšanai, teritorijas vizuālās kvalitātes un mikroklimata 

uzlabošanai, maksimāli saglabājot veģetāciju un citus dabas elementus. 



objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma 

pie kāda cita klasifikatorā norādīta lietošanas mērķa (0908). 

Meţsaimniecība (02). 

Esošās un plānotās labiekārtotu apstādījumu teritorijas 


Primārais izmantošanas Parki, skvēri, meţaparki; 

veids 

Ielu apstādījumi; 

Ar atpūtu saistītas būves. 

Daudzdzīvokļu ēku pagalmu apstādījumi. 

Sekundārais izmantošanas Sezonāla rakstura izklaides un atpūtas pasākumu iestāţu (atrakciju 

10 21.05.1996 likums ―Par zemes dzīlēm‖, Ministru kabineta noteikumi Nr. 239 ―Zemes dzīļu izmantošanas 

noteikumi‖ 



veids 


parku, brīvdabas estrāţu) apbūve; 

Kafejnīcu un līdzīgu apkalpes uzľēmumu apbūve. 

Sabiedriskās auto stāvvietas (apmeklētājiem) 

6. Prasības zemes vienību izmantošanai: 

Minimālā zemes vienības Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 

platība 



augstums 


Būvlaide 


7. Prasības teritoriju 

veidošanai un 


Nosaka detālplānojumā vai skiču projektā 

6 metri, vai atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 

1,5 stāvi 

6 metri, bet nepārkāpjot iedibināto būvlaidi. 

3 metri 

a. Veicot būvniecību un teritoriju labiekārtošanu, maksimāli saglabājama 

dabiskā veģetācija un reljefs. 

b. Projektējot apstādījumus paredz vietai un apstākļiem piemērotus 

stādījumus un labiekārtojuma risinājumus, ľemot vērā gan esošo 

reljefu, gan organizēto reljefu. 

c. Teritorijas nodrošina ar nepieciešamajām publiskajām tualetēm, 

atkritumu tvertnēm un citiem labiekārtojuma elementiem. 

d. Parkos veidojamo gājēju celiľu parametri nosakāmi saskaľā ar 

normatīvo aktu prasībām; jāparedz iespējas pārvietoties cilvēkiem 

ar īpašām vajadzībām. 

e. Apstādījumu apsaimniekošanu (ierīkošanu, kopšanu un uzraudzību) 

veic pašvaldības vai privāti uzľēmumi. 

f. Veidojot cieto materiālu segumu koka sakľu sistēmas rajonā, 

atstarpēm starp seguma elementiem jābūt vismaz 5% no kopējā 

seguma laukuma. 

g. Veicot būvniecību un teritoriju labiekārtošanu, maksimāli saglabājama 

dabiskā veģetācija un reljefs. 

2.4.7. Kapsētas 

1. Taurupes pagasta teritorijā esošā kapu teritorija Aderkašos teritorijas plānojumā ir noteikti 

kā kapsētu teritorija. 

2. Taurupes pagasta teritorijā nav paredzēta dzīvnieku kapsētas izveide. Dzīvnieku kapsētas 

izveide tiek skatīta Ogres rajona ietvaros. 



(veidi) 

Teritorijas paredzētas apbedījumu ierīkošanai, atbilstošo ceremoniālo 

ēku apbūvei un labiekārtojuma ierīkošanai. 







Apzīmējums 

Kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju 

apbūve (0909) 

Gaiši pelēkas krāsas laukums ar krustiľu piktogrammu 

K 


1) Primārais izmantošanas Apbedījumu ierīkošana un uzturēšana 

veids 

2) Sekundārais 

izmantošanas veids, 

izstrādājot labiekārtošanas 

projektu 

2.5. Citas teritorijas 

Apbedīšanas ceremoniālo ēku apbūve un labiekārtojuma ierīkošana 

(piemēram, soliľi, ietves, autostāvvieta, laukumi atkritumu tvertnēm). 

2.5.1. Taurupes individuālā kultūras pieminekļu aizsardzības zona 


Taurupes ciema individuālā kultūras pieminekļu aizsardzības zonas robeţas ir parādītas 

2. pielikumā. 

1. Taurupes ir noteikta ar mērķi saglabāt un pilnveidot Taurupes pagasta galvenās 

(administratīvās un sabiedriskās) daļas funkcionālo struktūru un arhitektoniski telpisko 

kompozīciju, saglabāt kultūrainavas un būvvides kvalitāti. Teritorijas plānojums paredz 

saglabāt un aizsargāt Taurupei raksturīgās vēsturiskās ēkas (arī tās, kurām nav kultūras 

pieminekļa statuss), respektēt Taurupes plānojuma struktūru un apbūves mērogu, tradicionālās 

būvformas un materiālus. 

2. Apbūves regulācijas zona tiek noteikta, atbilstoši sabiedriskas nozīmes objektu, raksturīgu 

vietējās būvvmākslas paraugu (tradicionālās arhitektūras piemēru) un kultūras pieminekļu 

izvietojumam ciemā, zonā ietverot Taurupes muiţas apbūvi un parku. 

3. Vēsturiskās apbūves zonā papildus prasībām, kas ir noteiktas konkrētiem izmantošanas 

veidiem, ir jāievēro šādas prasības: 

3.1. Daudzdzīvokļu ēku ielu frontes sakārtošana. 

a. Atļauts mainīt daudzdzīvokļu ēku pirmā stāva funkciju uz publisku izmantošanu 

(sabiedrisku iestādi, darījumu un mazumtirdzniecības uzľēmumu). Jaunais 

izmantošanas veids nedrīkst radīt traucējumus nama iedzīvotājiem. 

b. Galvenās ieejas publiskas izmantošanas telpās izvieto ēkas ielas fasādē, ja ēka 

novietota paralēli ielai. 

c. Vēsturiskās apbūves zonā publisko ēku ieejas mezglus (ēkas fasādes apdari, logus, 

durvis, ieejas kāpnes, nojumes virs ieejas durvīm, izkārtnes un citus vides dizaina 

elementus) veido vienotā stilā; fasādes un ieejas mezgla risinājumam izstrādā skiču 

projektu (fasādes projektu). 

d. Ēkas daļas pārbūves projektā ietilpst ārtelpas labiekārtojuma projekts. 

e. Pārbūvējot vai remontējot ēkas, aizliegts vienkāršot fasāţu risinājumus, iznīcināt 

vai pārbūvēt arhitektoniskās detaļas un veidojumus (portālus, logu apmales, 



dzegas, fasāţu apdares elementus, oriģinālos dūmeľus un citas ēku daļas un 

detaļas). 

f. Vēsturisko ēku oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, izľemot 

nelabojami bojātos elementus, ko aizstāj ar analogiem risinājumiem. Aizliegts 

mainīt logu ailu dalījumu. 

g. Jaunas piebūves ēkām, kas ir kultūras pieminekļi vai ir ar kultūrvēsturisku vērtību, 

projektē un būvē, respektējot vēsturisko ēku arhitektūru. 

h. Fasāţu apdari veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. 

i. Aizliegts nojaukt vēsturiskās ēkas, izľemot gadījumus, kad ēku tehniski nav 

iespējams saglabāt. Šajā gadījumā lēmumu par ēkas nojaukšanu pieľem Taurupes 

pagasta padome, izskatot atzinumu par ēkas tehnisko stāvokli. Pirms nojaukšanas 

darbu uzsākšanas veic ēkas fiksāciju, kuras apjomu nosaka būvvalde. Fiksācijas 

materiālos ietver fotofiksācijas un ēkas uzmērījumus, ko veic sertificēts arhitekts. 

Fiksācijas materiālus iesniedz būvvaldē. 

Prasības apbūvei vēsturisko (tradicionālo, raksturīgo) ēku tiešā tuvumā: 

a. Apbūvi tiešā tradicionālo raksturīgo ēku tuvākajā apkārtnē stilistiski saskaľo ar 

vēsturisko ēku kompozīciju un arhitektūru (mērogu, izvietojumu ielas vidē, 

būvapjomiem siluetu, fasāţu dalījumu, ēku daļu formu un materiāliem, teritorijas 

labiekārtojumu). 

b. Aizliegts aizsegt skatu uz vēsturiskajām ēkām no ielām un citiem raksturīgiem 

skatu punktiem. 

c. Fasāţu apdari veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un 

faktūru. Ēku fasāţu apdarē aizliegts izmantot plastmasas apšuvumu. 

Atkāpes no šo noteikumu 2.5.1.punkta 3.2. apakšpunkta a un c daļu prasībām atļauti 

gadījumos, ja risinājums pamatots, izstrādājot būvprojekta skiču projektu un veicot tā publisko 

apspriešanu vai ja projekts ir izvēlēts arhitektūras konkursa rezultātā. 

Aizliegts izvietot (eksponēt) ēku galvenajās (ielas) fasādēs satelītantenas elektrosadales, 

elektrouzskaites, sakaru iekārtas, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtas. Citās fasādēs 

iepriekšminētās iekārtas uzstāda pēc iespējas nebojājot ēkas fasādes izskatu un ciema ainavu. 

Vēsturiskajā apbūves zonā aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, autoservisus un 

automazgātuves. 

2.5.2. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 

1. Taurupes pagasta teritorijas plānojumā plānotās (atļautās) izmantošanas kartē atzīmētas 

īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk - ĪADT) un mikroliegumu robeţas: 

a. ĪADT aizsargājamais dabas parks ―Ogres ieleja‖; 

b. ĪADT dabas objektiem – aizsargājamie koki; 

c. Īpaši aizsargājams dabas piemineklis - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais 

dabas piemineklis - Līčupes atsegums 

d. 2 mikroliegumiem. 




Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir 

aizliegta (0907) attiecas uz mikroliegumu teritorijām, dabas liegumiem. 




Dabas parks ―Ogres ieleja‖ 

Īpaši aizsargājams dabas piemineklis - ģeoloģiskais un 

ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis - Līčupes atsegums 

Mikroliegums 

Aizsargājams koks 

3. Prasības īpaši 

aizsargājamo dabas 

teritoriju 


4. Prasības 

mikroliegumu 

izmantošanai 

a. Īpaši aizsargājamo un mikroliegumu teritoriju izmantošanu veic 

saskaľā ar normatīvajiem aktiem 11 , dabas parka ―Ogres ieleja‖ dabas 

aizsardzības plānu un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas 

noteikumiem, kad tie stāsies spēkā. 

b. Dabas parkā ―Ogres ieleja‖ ārpus vērtīgajiem meţa un pļavu 

biotopiem, potenciālajām mikroliegumu un lieguma zonas spēkā 

attiecīgais teritorijas izmantošanas veids (lauksaimnieciskās, 

meţsaimnieciskās u.c.). 

c. Tūrisma un rekreācijas objektu apbūvi un teritorijas izmantošanu 

nosaka šo noteikumu 2.2.3.punkts; jauna dzīvojamo māju apbūve dabas 

parkā ―Ogres ieleja‖ veicama saskaľā ar 2.4.3.punkta prasībām. 

d. Ja būvvietas atrodas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, jāľem vērā 

2.4.2.punkts ―Virszemes ūdensobjektu teritorijas‖ un 3.1.1. punktā 

noteiktie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu nosacījumi. 

e. Būvprojektiem, izľemot dzīvojamām mājām un to palīgēkām, 

pašvaldība var pieprasīt būvieceres publisko apspriešanu. 

a. Veicot zemes ierīcību, meţa inventarizāciju un visu veidu 

projektēšanas darbus, jāievēro mikroliegumu teritoriju izvietojums un 

to aizsardzības prasības. 

b. Mikrolieguma teritorijā un buferzonā ap mikroliegumu saimnieciskā 

darbība jāveic saskaľā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē 

mikroliegumu apsaimniekošanu 12 . 

c. Zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir nodrošināt mikroliegumu 

aizsardzības noteikumu ievērošanu un ziľot Valsts meţa dienestam par 

meţa zemēs izveidoto mikroliegumu aizsardzības noteikumu 

pārkāpumiem un Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei - par citās 

teritorijās izveidoto mikroliegumu aizsardzības noteikumu 

pārkāpumiem, kā arī par notikušajām vai iespējamām izmaiľām 

mikroliegumos. 

2.5.3. Apdzīvotās vietas 

1. Teritorijas plānojumā noteiktas Taurupes pagastā noteiktas Taurupes ciema robeţas. 

11 Likums ―Par īpaši aizsargājamām teritorijām‖, Ministru kabineta 2001. gada 30. janvāra noteikumi Nr.45 

―Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi‖, Ministru kabineta 2003. gada 

22. jūlija noteikumi Nr.415 ―Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas 

noteikumi‖ 



Apzīmējums kartē 

2. Apdzīvoto vietu statuss nosaka atšķirīgus teritoriju izmantošanas nosacījumus (skatīt 

atbilstošo teritorijas veidu). 

2.1. Tikai apdzīvoto vietu robeţās noteiktas tādas teritorijas kā: 

a. Dzīvojamās savrupmāju apbūves teritorijas; 

b. Jauktas savrupmāju, darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas, 

c. Labiekārtotu apstādījumu teritorijas; 

d. Dabas teritorijas; 

e. Ielas. 

2.2. Tikai lauku teritorijā noteiktas tādas teritorijas un objekti kā: 

a. Lauku apbūves teritorijas; 

b. Viensētas lauksaimnieciskajās teritorijās; 

c. Meţsaimnieciskās teritorijas; 

d. Lauksaimnieciskās teritorijas. 

3. Aizsargjoslu platums, atbilstoši attiecīgās aizsargjoslas noteikšanas metodikai, var būt 

noteikts mazāks apdzīvotajā vietā salīdzinājumā ar lauku teritoriju (skat. atbilstošo teritoriju 

veidu). 

2.5.4. Potenciāli piesārņotas vietas 

1. Saskaľā ar pašvaldības sniegto informāciju un vides institūciju uzturēto datu bāzi, Taurupes 

pagastā noteiktas potenciāli piesārľotas vietas, kurās jānovērš potenciālais augsnes un 

gruntsūdeľu piesārľojums. 

Apzīmējums kartē 

Potenciāli piesārľota teritorija un objekta 

kārtas numurs kartē 

Nr. 

Nosaukums 

kartē 

1. Taurupes centra katlu 

māja, Taurupes pag. 

2. Mehāniskās darbnīcas un 

DUS, Taurupe 

Kadastra Nr. 

un īpašnieks 

Pašvaldība 

74920090232 

4 privātīpašniekiem 

(74920070209; 

74920090077; 

74920090244; 

74920090235) 

Pašvaldība 

3. Ķimikāliju noliktava 

"Kairi", Taurupes pag. 74920060039 

4. ―Aizvēji‖, Taurupes pag. Pašvaldība 

74920070054 

Atrašanās 

Degvielas noliktava 

pašvaldības 

katlu 

mājai Taurupes ciemā 

Lauksaimniecības tehnikas 

remonts un degvielas 

bāze Taurupē 

"Kairi", Taurupes pag. 

Taurupes pag. Sadzīves 

atkritumu izgāztuve 

"Aizvēji" 



3. Aizsargjoslas 

1. Aizsargjoslas Taurupes pagasta teritorijas plānojumā noteiktas saskaľā ar plānojuma 

izstrādes laikā (līdz 20.12.2005) spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem: Aizsargjoslu likumu, 

atbilstošajām aizsargjoslu noteikšanas metodikām un citiem normatīvajiem aktiem, kuros 

noteiktas prasības aizsargjoslām. 

2. Taurupes pagasta teritorijā tiek izdalīti sekojoši aizsargjoslu veidi: 

Nr. p.k. Aizsargjoslas u.c. aprobeţojumu nosaukums Plānojumā pieľemtais 

apzīmējums 

3.1. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas 

3.1.1. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas 

3.1.2. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem 

3.1.3. Aizsargjoslas ap ūdens ľemšanas vietām (stingrā reţīma) Pelēkas krāsas līnija 

3.1.3. Aizsargjoslas ap ūdens ľemšanas vietām (ķīmiskā reţīma) 

3.1.4. Aizsargjoslas ap purviem - 

3.2. Ekspluatācijas aizsargjoslas 

3.2.1. Aizsargjoslas gar ielām (Sarkanās līnijas) 

3.2.1. Aizsargjoslas gar ceļiem 

3.2.2. Aizsargjoslas gar dzelzceļu 

3.2.3. Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem 

3.2.4. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem (līnijām un kabeļiem) 

3.2.5. Siltumtīklu aizsargjoslas 

3.2.6. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm - 

3.2.7. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem 

3.2.8. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem - 

4.3. Sanitārās aizsargjoslas 

3.3.1. Aizsargjoslas ap notekūdeľu attīrīšanas iekārtām 

3.3.2. Aizsargjoslas ap kapsētām 



3.1. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas 

1. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu noteikšanas mērķis ir samazināt vai 

novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas 

aizsargjoslas. 

2. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas Taurupes pagastā tiek noteiktas ap 

sekojošiem objektiem un teritorijām: 

3.1.1. Virszemes ūdens objektu aizsargjoslas 

1. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas tiek noteiktas, lai samazinātu piesārľojuma negatīvo 

ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobeţotu saimniecisko 

darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. 

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas ap virszemes ūdens objektiem tiek noteiktas 

saskaľā ar Aizsargjoslu likumu, atbilstoši 3. tabulai: 

Virszemes 

ūdensobjekta 

nosaukums 

Ūdensteces 

garums (km) 

Ūdenstilpes 

platība (ha) 

Ogre 188 300 

Mazā Jugla 127,7 300 

Līčupe 14,7 100 

Skolasupe 13,6 50 

Ošupe 13,5 50 

Kazupīte 6,7 50 

Taukatne 5,7 10 

Kaļķupīte 5,1 10 

Bērzupīte 4,5 10 

Paunēnupīte 4,5 10 

Bundulēnupīte 2,9 10 

Meliorācijas 

novadgrāvji 

3. tabula Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas 

Aizsargjoslas 

Aizsargjoslas platums 

platums (m). (m)Taurupes 

ciemā 

Plauţu ezers 102 300 

Sarkalnu ezers 5 10 

Taurupes parka dīķis 2,2 10 10 

3. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu var samazināt līdz tuvākajam ceļam vai reljefa 

paaugstinājumam. Nekustamā īpašuma īpašnieks pirms detālplānojuma precizē virszemes 

ūdensobjekta aizsargjoslu saskaľā ar virszemes ūdensobjekta noteikšanas metodiku 13 , saskaľo 

ar Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi un iesniedz pagasta padomē precizēto aizsargjoslu. 

13 Ministru kabineta 1998. gada 4. augusta noteikumi Nr.284 ―ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslas noteikšanas 

metodika‖ 

Konsultāciju uzľēmums ―Grupa 93‖ SIA 60 

10


4. Papildus vispārīgajiem aprobeţojumiem aizsargjoslās aizsargjoslas ap virszemes ūdens 

objektiem aizliegts: 

1) aizliegts izvietot būves lopbarības glabāšanai, minerālmēslu, augu aizsardzības 

līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, 

kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu 

materiālu glabātavas; 

2) aizliegts veikt kailcirtes, izľemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai 

un vējgāţu, vējlauţu un snieglauţu seku likvidēšanai, kā arī palieľu pļavu atjaunošanai 

un apsaimniekošanai. 

3) aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt 

gados, izľemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas un šim nolūkam īpaši paredzētās 

aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu; 

4) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, 

5) ierīkot meliorācijas būves bez saskaľošanas ar reģionālo vides pārvaldi, 

6) mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku; 

7) veikt meţa zemju transformāciju, ja tā nav saistīta ar šā punkta ―2‖ apakšpunktā 

minētajiem izľēmuma gadījumiem, 

8) kurt ugunskurus un novietot teltis ārpus šim nolūkam norādītām vietām bez 

saskaľošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju; 

9) aizliegts novietot iegūto grunti pēc normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktas 

virszemes ūdensobjekta padziļināšanas vai tīrīšanas ārpus tam paredzētajām vietām; 

10) aizliegts ierīkot mehānisko transportlīdzekļu sacīkšu trases un izmēģinājumu 

vietas. 

11) Virszemes ūdensobjektos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotajās 

peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar 

specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. 

12) Taurupes pagasta padome pieľem attiecīgu lēmumu par jebkādu nelikumīgu 

noţogojumu nojaukšanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās. Taurupes pagasta 

padome veic vai organizē noţogojumu nojaukšanu, ja īpašnieks vai tiesiskais valdītājs 

pēc Taurupes pagasta padomes lēmuma pieľemšanas noţogojumu viena mēneša laikā 

nav nojaucis. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz noţogojuma īpašnieks vai 

tiesiskais valdītājs. 

5. Tauvas josla. 

1) Saskaľā ar Zvejniecības likumu, tauvas josla tiek noteikta kājāmgājēju lietošanai, 

zivju resursu un ūdeľu uzraudzībai, vides aizsardzībai un ugunsdrošības pasākumu 

veikšanai. 

2) Tauvas joslā aizliegts norobeţot ar ţogiem pieeju ūdens krastiem, kā arī traucēt 

kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos tauvas joslā. 

3) Tauvas joslas platums gar privāto ūdeľu krastiem – 4 m, gar pārējiem ūdeľiem - 10 

m. 

4) Tauvas josla un tās nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, ja privātie ūdeľi un tiem 

piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības 

šajos ūdeľos nepieder valstij. 

6. Aprobeţojumi tauvas joslā 

1) Aizliegts norobeţot ar ţogiem pieeju ūdens krastiem, kā arī traucēt kājāmgājēju 

brīvu pārvietošanos un atrašanos tauvas joslā; 

2) lēmumi par noţogojumu nojaukšanu pieľemami un izpildāmi normatīvajos aktos 

noteiktajā kārtībā. 



3.1.2. Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) 

1. Taurupes pagasta teritorijas plānojumā tiek noteikta vides un dabas resursu aizsardzības 

aizsargjosla ap kultūras pieminekļiem 500 metru rādiusā, lai nodrošinātu to aizsardzību un 

saglabāšanu, kā arī samazinātu daţāda veida negatīvu ietekmi uz kultūras pieminekļiem. 

Papildus vispārīgajiem aprobeţojumiem aizsargjoslās kultūras pieminekļa aizsargjoslā: 

a. jebkuru saimniecisko darbību aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras 

pieminekļiem drīkst veikt tikai saskaľā ar: 

i. LR Saeimas likumu ―Par kultūras pieminekļu aizsardzību‖ ar 

grozījumiem likumā ―Par kultūras pieminekļu aizsardzību‖; 

ii. LR Saeimas 11.07.1997 likumu ―Aizsargjoslu likums‖ ar grozījumiem 

likumā ―Aizsargjoslu likums‖; 

b. pārdodot vienam īpašniekam piederošu kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas zemi, 

aizliegts to sadalīt; 

c. aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko 

vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izľemot šim nolūkam 

īpaši paredzētas un iekārtotas vietas; 

d. aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie kultūras pieminekļa; 

e. aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas. 

3.1.3. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām 

1. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjosla ap ūdens ľemšanas vietām tiek noteikta, lai 

nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārľojuma 

negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā 

(ne mazāk kā uz 25 gadiem). 

2. Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām 

vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjosla nav nepieciešama, ja ir 

veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeľu infiltrācija un ūdens piesārľošana. 

3. Taurupes pagastā atbilstoši 4.tabulai ir sekojoši urbumi un vides un dabas resursu 

aizsardzības aizsargjoslas ap pazemes ūdens ľemšanas vietām: 

4. tabula Urbumi 

Nr. kartē 

Nosaukums 

Urbšanas 

dziļums, m 

Urbšanas 

gads 

Aizsargjosla 

1. 

2. 

Taurupes ciemā 112 1967 

Taurupes ciemā 110,35 1959 

Vesdzirnavas 90 1967 

Putniľi 72 1965 

Stingrā reţīma aizsargjosla – R-10 m, 

Ķīmiskā aizsargjosla- 

R - 730m 14 

Stingrā reţīma aizsargjosla – R-10 m 

Ķīmiskā aizsargjosla- 

R – 515 m 

14 VZD Aizsargjoslu aprēķins Taurupes ciema ūdensapgādes artēziskajiem urbumiem (DB 14048., 13392.) 



Nr. kartē 

Nosaukums 

Urbšanas 

dziļums, m 

Urbšanas 

gads 

Aizsargjosla 

Skrīveri 130 1969 

Kalnziedi 100 1963 

Caunes 110 1966 

Sarkalni 90 1967 

Vanagi 90 1980 

Putniľi 72 1965 

Rasas 152 1963 

Buntnieki 90 1968 

Vecdzirnavas, 

―Aderkaši‖ 

90 1967 

Meţmaļi 138 1962 

Peilēni 131 1966 

f. "Tolkas" 145 1988 

f. "Ezerieši" 143 1988 

f. "Branti" 195 1988 

4. Papildus vispārīgajiem aprobeţojumiem aizsargjoslās aizsargjoslā ap ūdens ľemšanas vietu 

tiek noteikti šādi aprobeţojumi: 

1) stingra reţīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izľemot to, kura 

saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens 

ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai; 

2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz 

vidi sākotnējais izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no 

virszemes piesārľojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens horizontu, kā arī pazemes 

ūdens resursu mākslīgas papildināšanas metodi, jāievēro šā panta 1.punktā minētie 

aprobeţojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts: 

a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, 

eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu 

veidu materiālu un vielu glabātavas, izľemot teritoriju plānojumos paredzētās 

vietas, 

b) izvietot degvielas uzpildes stacijas, 

c) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ľemšanas ietaisēm, 

d) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju 

izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, 

e) veikt jebkāda veida derīgo izrakteľu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, 

gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus, 

f) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas, 

g) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus; 

3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi 

sākotnējais izvērtējums. 



3.1.4. Aizsargjoslas ap purviem 

1. Aizsargjoslas ap purviem tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un 

stabilizētu mitruma reţīmu meţa un purvu saskares (pārejas) zonā. 

2. Līdz aizsargjoslu precizēšanai ap purviem meţsaimniecības teritorijās ir noteiktas 

aizsargjoslas ar mērķi saglabāt bioloģisko daudzveidību un stabilizēt mitruma reţīmu meţa un 

purvu saskares (pārejas) zonā. 

3. Taurupes pagasta teritorijas plānojumā vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas ap 

purviem praktiski ir noteiktas pa piegulošo meţa nogabalu robeţām. 

4. Aizsargjoslas precizējamas sadarbībā ar Valsts meţa dienestu un nosakot īpašu ciršanas 

reţīmu aizsargjoslās. 

3.2. Ekspluatācijas aizsargjoslas 

1. Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, telekomunikāciju un citu 

komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina daţādu valsts dienestu darbību. 

Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu 

efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. 

2. Ekspluatācijas aizsargjoslas Taurupes pagastā tiek noteiktas ap sekojošiem objektiem un 

teritorijām: 

3.2.1. Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem 

1. Ekspluatācijas aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, 

autoceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, 

kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai. 

2. Gar 1.šķiras valsts autoceļiem - 60 metru aizsargjosla no ceļa ass uz katru pusi: 

a. Rīga - Ērgļi (P4); 

4. Gar 2.šķiras valsts autoceļiem - 30 metru aizsargjosla no ceļa ass uz katru pusi: 

a. Zaube – Taurupe (V314) 

b. Taurupe – Vecbebri (V964) 

c. Ķeipene – Caunes (V976) 

d. Madliena – Aderkaši (V977) 

e. Pievedceļš Taurupes stacijai (V990) 

f. Lakstene – Sauskāji (V989) 

g. Plātere – Lakstene (V997) 

4. Pašvaldību ceļiem tiek noteikta 30 metru aizsargjosla no ceļa ass uz katru pusi. 

5. Ielām Taurupes ciemā tiek noteiktas sarkanās līnijas: 

Iela 

Sarkanās līnijas 

platums (m) 

Liepu iela 12 

Bērzu iela 16 

Estrādes iela 14 

Parka iela 14 

Dārza iela 14 

Skolas iela 12 



Nr. 9 14 



P4 20 

V314 20 

V964 20 

V990 16 

Citi ceļi 12 

Ceļu 

kategorija 

Aizsargjoslas 

platums (no a/ceļa 

ass, m) 

Zemes nodalījuma 

joslas platums (m) 

Sarkanās 

līnijas 

platums (m), 

(tikai ciemos) 

Būvlaide sakrīt ar 

autoceļu 

aizsargjoslu (m). 

P4 60 22 60 

V314 30 19 50 

V964 30 19 50 

V967 30 19 50 

V977 30 19 50 

V989 30 19 50 

V990 30 19 50 

V997 30 19 50 

Pagasta 

autoceļi 

30 6 (ciemā) 

Ielas 

Liepu iela 12 6 

Bērzu iela 16 6 

Estrādes iela 14 6 

Parka iela 14 6 

Dārza iela 14 6 

Skolas iela 12 6 

Nr. 9 14 6 




P4 22 6 

V314 20 6 

V964 20 6 

V990 20 6 

Citi ceļi 12 6 

Būvlaide (m). 

6. Papildus vispārīgajiem aprobeţojumiem valsts autoceļu autoceļa aizsargjoslā aizliegts: 

a. aizliegts veikt jaunu dzīvojamo objektu būvniecību, ja attiecīgā institūcija nenosaka 

savādāk; 

b. minimālais attālums līdz apbūvei (būvlaide) no valsts autoceļiem jāsaskaľo ar VAS 

―Latvijas valsts ceļiem‖, ―Centra reģionu‖. Apbūve ārpus ciema teritorijas nav veicama 



autoceļu aizsargjoslas robeţās. Apbūvi VAS a/ceļu saskaľo ar VAS autoceļu centra 

reģionu. 

c. aizliegts veikt darbības, kuru rezultātā samazinās ceļa pārredzamība vai palielinās 

aizputināmība; 

d. aizliegts veikt jebkurus celtniecības un montāţas darbus bez saskaľošanas ar Valsts 

ceļu dienestu; 

e. bez saskaľošanas ar autoceļa īpašnieku autoceļa aizsargjoslā aizliegts veikt 

būvniecības darbus, veikt mehanizētus grunts rakšanas un uzbēršanas darbus un stādīt 

kokus un krūmus, cirst kokus. 

3.2.2. Aizsargjosla gar dzelzceļu 

1. Ekspluatācijas aizsargjosla gar dzelzceļa līniju ―Rīga – Ērgļi‖ noteikta 100 m no malējās 

sliedes dzelzceļa katrā pusē lauku teritorijā un Taurupes ciemā – attiecīgi 50 m. 

3.2.3. Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem 

1. Ekspluatācijas aizsargjoslas gar visu veidu un piederības elektronisko sakaru tīkliem (sakaru 

līnijām) un to iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu to maksimālu aizsardzību no cilvēka, 

dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta elektronisko sakaru 

tīklu normāla darbība, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij. 

2. Ekspluatācijas aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem (sakaru līnijām) Taurupes 

pagastā tiek noteiktas: 

a. Gar pazemes kabeļu, gaisvadu un radiofikācijas elektronisko sakaru tīkliem - 2,5 m; 

b. Ap virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu līniju neapkalpojamiem 

pastiprināšanas punktiem- 3,0 m attālumā no pastiprināšanas punkta vai no tā apvaļľojuma 

robeţas; 

c. Stigām meţu masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4 m - 2,5 m katrā 

pusē no līnijas ass līdz koku zariem; 

d. Stigām meţu masīvos un stādījumos, kur koku augstums ir lielāks par 4 m - 3,5 m katrā 

pusē no līnijas ass līdz koku zariem. 

3. Aizsargjoslas ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torľiem, antenu mastiem un to 

atsaitēm veido: 

a. ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torľiem un antenu mastiem – zemes gabals 

un gaisa telpa torľa vai masta augstumā, ko norobeţo nosacīta vertikāla virsma 1 metra 

attālumā ārpusē no to noţogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu 

projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav noţogots; 

b. ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torľu un antenu mastu atsaitēm – zemes 

gabals un gaisa telpa torľa vai masta augstumā, ko norobeţo nosacīta vertikāla virsma 2,5 

metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas 

zemē vai citā virsmā. 

4. Papildus vispārīgajiem aprobeţojumiem aizsargjoslā gar elektronisko sakaru tīkliem (sakaru 

līnijām) aizliegts: 

a. veikt jebkādus celtniecības, montāţas un spridzināšanas darbus, grunts planēšanu ar 

tehniku, kā arī zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, 

autoceļu zemes nodalījuma joslā - dziļāk par 0,5 metriem; 



b. stādīt kokus, izvietot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materiālus, lopbarību un 

mēslojumu, kurt ugunskurus un ierīkot šautuves 

c. zem elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām pārvadāt gabarītiem neatbilstošas kravas, 

kā arī ierīkot autotransporta, traktoru un mehānismu stāvvietas; 

d. nojaukt un rekonstruēt ēkas un tiltus, pārbūvēt kolektorus un tuneļus, kuros ieguldīti 

elektronisko sakaru tīklu kabeļi vai uzstādītas elektronisko sakaru tīklu līniju statnes, 

kabeļu sadales kastes un sadales skapji (ja būvētājs nav iepriekš pārvietojis elektronisko 

sakaru tīkla līnijas un iekārtas pēc saskaľošanas ar to valdītāju); 

e. atvērt elektronisko sakaru tīklu neapkalpojamo pastiprināšanas un reģenerācijas punktu, 

mikroviļľu līniju, kabeļu kanalizācijas kabeļaku, šahtu, sadales skapju un kabeļu kastu 

durvis un lūkas, kā arī personām, kas minētās līnijas un iekārtas neapkalpo, pieslēgties 

elektronisko sakaru tīklu līnijām un iekārtām; 

f. apbērt ar zemi vai būvmateriāliem kabeļu kanalizācijas kabeļaku lūku vākus, sadales 

skapjus, brīdinājuma zīmes un mērstabiľus pazemes kabeļu trasēs, kā arī pārvietot esošās 

elektronisko sakaru tīklu līnijas un iekārtas bez iepriekšējas saskaľošanas ar to valdītāju; 

g. Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, 

ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku; 

h. veikt jebkādas citas darbības, kas var izraisīt sakaru līniju un iekārtu bojājumus. 

3.2.4. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem 

1. Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un 

būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un 

drošību. 

2. Ekspluatācijas aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem Taurupes pagasta teritorijā tiek 

noteiktas: 

a. lauku teritorijā gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām (uz katru pusi no līnijas ass): 

i. līdz 20 kilovoltiem – 6,5 m, 

ii. no 20 kilovoltiem līdz 110 no kabeļu līnijas ass – 20 m; 

b. Taurupes ciema teritorijā gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām (uz katru pusi no līnijas 

ass): 

i. līdz 20 kilovoltiem – 2,5 m, 

ii. no 20 kilovoltiem līdz 110 no kabeļu līnijas ass – 4 m; 

b. ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem, transformatoru apakšstacijām – 1 m 

attālumā katrā pusē no šo iekārtu noţogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz 

zemes vai grīdas virsmas. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1metru no ēkas vai būves, tad šajā 

kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem. 

3. Papildus vispārīgajiem aprobeţojumiem aizsargjoslās saskaľā ar Aizsargjoslu likumu 

aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem noteikti sekojoši aprobeţojumi: 

a. Aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem; 

b. aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, 

kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas; 

c. aizliegts aizsargjoslās gar gaisa vadu līnijām ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, 

stadionus, tirgus, sabiedriskā transporta pieturas, mašīnu un mehānismu stāvvietas, kā arī 

veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos; 

d. aizliegts celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez 

attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas. 



3.2.5. Aizsargjoslas gar siltumtīkliem 

1. Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm 

tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību. 

2. Aizsargjoslām gar siltumtīkliem ir šāds minimālais platums: 

a. gar siltumtrasēm kanālos vai tuneļos - zemes gabals, kuru aizľem pazemes iekārtas, kā 

arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeţo nosacītas vertikālas plaknes 2 metru 

attālumā katrā pusē no kanāla vai tuneļa ārmalas; 

b. ap siltumvadiem gaisā, sadales iekārtām un siltuma punktiem - zemes gabals un gaisa 

telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu noţogojuma vai to visvairāk izvirzīto 

daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas. 

3. Papildus vispārīgajiem aprobeţojumiem aizsargjoslās aizsargjoslā gar siltumtīkliem noteikti 

šādi aprobeţojumi: 

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas siltumtīkliem; 

2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem; 

3) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas, koroziju izraisošas vielas un degvielu; 

4) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt siltumtīklu applūdināšanu un gruntsūdens līmeľa 

paaugstināšanos; 

5) bez iepriekšējas saskaľošanas ar siltumtīklu īpašnieku siltumtīklu aizsargjoslā aizliegts: 

a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves, kā arī jebkuras 

komunikācijas, 

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku, 

c) veikt citus darbus, kas traucē siltumtīklu apkalpošanu un var tos bojāt. 

4. Siltumenerģijas apgādes uzľēmumi izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar 

siltumtīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam 

noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobeţojumu. 

3.2.6. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm 

1. Ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai 

nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību. 

2. Valsts nozīmes ūdensnotekām (regulētām un ierīkotām) lauksamniecībā izmantojamās 

zemes aizsargjoslas robeţu nosaka ūdensnotekas abās pusēs 10 m attālumā no ūdensnotekas 

krotes. Regulētām ūdensnotekām (maģistrālajiem kanāliem) meţa zemēs aizsargjoslas robeţu 

nosaka atbērtnes pusē 8 -10 m attālumā no ūdensnotekas krotes (Ministru kabineta 2003. gada 

13. maija noteikumi Nr. 258 ―Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas 

būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meţa 

zemēs‖). 

3. Papildus vispārīgajiem aprobeţojumiem aizsargjoslās aizliegts: 

a. aizkraut pievedceļus un pieejas meliorācijas būvēm un ierīcēm, veidot akmens krāvumus; 

b. veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un 

koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus. 

3.2.7. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem 

1. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu 

ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību. 

2. Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir noteikti šādi platumi: 



a. gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru 

dziļumam, - 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas; 

b. gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 metriem, 

- 5 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas; 

c. gar pašteces kanalizācijas vadiem - 3 metri katrā pusē no cauruļvada malas; 

d. ūdenstorľiem, sūkľu un ūdens apstrādes stacijām– 5 m rādiusā; kanalizācijas sūkľu 

stacijām- 5 m rādiusā. 

3. Papildus vispārīgajiem aprobeţojumiem aizsargjoslā saskaľā ar Aizsargjoslu likumu: 

a. aizliegts veikt būvdarbus vai remontdarbus bez saskaľošanas ar tīklu īpašnieku; 

b. aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 m, bet aramzemē - dziļāk par 0.45 m, kā 

arī bez saskaľošanas ar tīklu īpašnieku veikt grunts planēšanu; 

c. aizliegts stādīt kokus un krūmus. Ja tiek veikts tīklu remonts vai ir notikusi avārija, 

tīklu īpašnieks drīkst izcirst aizsargjoslā augošos kokus un krūmus, par ko paziľo 

zemes īpašniekam. Zemes īpašniekam šādā gadījumā atlīdzība netiek izmaksāta; 

d. aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, kūtsmēslu un ķīmisko vielu glabātavas; 

e. aizliegts ierīkot sausās tualetes, samazgu bedres, notekūdeľu filtrācijas iekārtas un 

citus augsnes un gruntsūdeľu piesārľošanas avotus. 

3.2.8. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem 

1. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu 

ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti. 

2. Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir vienu metru plata zemes josla no ģeodēziskā punkta 

konstrukcijas ārējās malas. 

3. Aizsargjoslā aizliegts: 

a. novietot priekšmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu 

izdarīšanu; 

b. veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaľoti ar attiecīgo Valsts zemes 

dienesta nodaļu. 

4. Zemes īpašnieks, uz kura zemes gabala atrodas ģeodēziskais punkts, nevar liegt veikt 

aizsargjoslā darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu: 

1) triangulācijas un poligonometrijas punktiem — redzamību uz blakus punktiem; 

2) globālās pozicionēšanas sistēmas punktiem — ģeodēzisko Zemes mākslīgo 

pavadoľu netraucētu uztveršanu (redzamību); 

3) augstuma punktiem — iespēju novietot vertikāli vismaz trīs metrus garu nivelēšanas 

latiľu. 

3.3. Sanitārās aizsargjoslas 

3.3.1. Sanitārā aizsargjosla ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām 

1. Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas 

sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana. 

2. Sanitārā aizsargjosla noteikta ap notekūdeľu attīrīšanas iekārtām – 100 m no teritorijas 

ārējās robeţas. 



3. Papildus vispārīgajiem aprobeţojumiem aizsargjoslā saskaľā ar Aizsargjoslu likumu 

sanitārajā aizsargjoslā aizliegts: 

a. aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas notekūdeľu attīrīšanas iekārtām; 

b. aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeľa paaugstināšanos; 

c. aizliegts būvēt jaunas ēkas, izľemot gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar 

notekūdeľu attīrīšanas iekārtu ekspluatāciju, personāla un apsardzes vajadzībām, 

laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, naftas un 

gāzes vadiem, sūkľu stacijām un pazemes rezervuāriem; 

d. aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ľemšanas vietas. 

e. aizliegts būvēt jaunas ēkas, izľemot ēku būvniecību virs notekūdeľu tvertnēm ar 

ventilāciju un gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apsaimniekošanu, 

notekūdeľu attīrīšanas ietaišu, notekūdeľu attīrīšanas procesa blakusproduktu pārstrādi un 

izmantošanu, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, 

komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, sūkľu stacijām. 

3.3.2. Aizsargjoslas ap kapsētām 

1. Aizsargjoslas ap kapsētām tiek noteikta 300 metru no kapsētas teritorijas robeţas ārējās 

malas vai līdz tuvākai ūdenstecei vai ielai. 

i. Lai nodrošinātu vides un cilvēka sanitāro aizsardzību, aizsargjoslas teritorijā aizliegts: 

i. ierīkot jaunas dzeramā ūdens ľemšanas vietas, izľemot gadījumus, ja ir 

veikti iespējamās dzeramā ūdens ľemšanas vietas bakterioloģiskās 

aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka iespējams nodrošināt kvalitatīvu 

dzeramo ūdeni 15 . 

ii. būvēt jaunas rūpnieciskās, saimnieciskās, sabiedriskās un dzīvojamās ēkas, 

izľemot kapsētas saimniecībai nepieciešamās ēkas, ja tās harmoniski 

papildina esošo apbūvi. Rekonstruējot esošās ēkas, jānovērtē to ietekme uz 

vidi. 

15 Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumi Nr.43 "Aizsargjoslu ap ūdens ľemšanas vietām noteikšanas 

metodika" prasības" 



4. nodaļa. Būvtiesību īstenošanas kārtība 

4.1. Būvatļaujas saņemšana un būvniecība 

1) pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs būvvaldē saľem būvatļauju; 

2) lai saľemtu būvatļauju būvvaldē iesniedz sekojošus dokumentus: 

a. ja tiek būvēta ģimenes māja, ģimenes mājas palīgēka, dārza māja savām 

vajadzībām – būvatļaujas pieprasījumu, akceptētu būvprojektu un īpašumtiesības 

apliecinošu dokumentu; 

b. ja tiek būvēta daudzdzīvokļu ēka vai publiski pieejama sabiedriska darījuma 

iestāde vai raţošanas ēka – būvatļaujas pieprasījumu, akceptētu būvprojektu, sertificēta 

atbildīgā būvdarbu vadītāja un sertificēta būvuzrauga, ja tāds ir pieaicināts, saistību 

rakstu 2 eksemplāros, līguma par autoruzraudzību kopiju un autoruzraudzības ţurnālu, 

ja paredzēta būvdarbu autoruzraudzība, būvdarbu ţurnālu, papildus dokumentus, ja tos 

saskaľā ar normatīvajiem aktiem pieprasa būvvalde. 

3) būvatļauja, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja ir 

nepieciešama, uzsākot jebkādus būvdarbus, arī remontdarbus un kosmētisko remontu, 

būvobjektos, kas ir kultūras, vēstures un arhitektūras piemineklis; 

4) būvatļaujas tiek izdotas uz būvatļaujā norādīto laiku, bet ne ilgāk kā uz 2 gadiem; 

5) pasūtītājs par visām izmaiľām būvniecības dalībnieku sastāvā informē būvvaldi; 

6) pie publisko ēku un būvju būvlaukumiem novieto informāciju par būvobjektu un 

būvuzľēmēju; 

7) būvdarbu veikšanas laikā būvobjektā atrodas: 

a. akceptēta būvprojekta un darbu veikšanas projekta eksemplārs; 

b. būvatļaujas kopija; 

c. iebūvēto materiālu un konstrukciju raţotāju deklarācijas, materiālu sertifikāti un 

testēšanas pārskati; 

d. būvdarbu ţurnāls; 

e. autoruzraudzības ţurnāls, ja tiek veikta autoruzraudzība; 

f. segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieľemšanas akti; 

g. kontrolējošo institūciju amatpersonu priekšraksti, rīkojumi, pārbaudes akti. 

8) pirms būvdarbu uzsākšanas tiek veikta galveno būvasu nospraušana un sastādīts Būvasu 

nospraušanas akts. Būvasu nospraušanu var veikt atbilstoša licencēta firma; 

9) pasūtītājs nodrošina izbūvēto inţeniertīklu uzmērīšanu atvērtā tranšejā; 

10) izpilduzmērījumu digitālā ( MicroStation DGN, AutoCad DWG vai DXF failu formātā) un 

izdrukas veidā ar attiecīgo dienestu oriģināliem saskaľojumiem iesniedz būvvaldē. Būvdarbu 

veicējs pirms tam iesniedz jaunbūvēto inţeniertīklu izpilduzmērījumu (horizontālās un 

vertikālās piesaistes) attiecīgiem inţeniertīklu dienestiem un saľem saskaľojumu. 

Izpilduzmērījumus var veikt atbilstoša licencēta firma; 

11) pirms ēkas vai būves pieľemšanas ekspluatācijā pasūtītājs būvvaldē iesniedz šādus 

dokumentus: 

a. rakstisku apliecinājumu par būves gatavību nodošanai ekspluatācijā, kurā uzrādītas 

būves kopējās izmaksas un veikto būvdarbu garantijas termiľi; 

b. normatīvajos aktos noteikto institūciju pozitīvus atzinumus par būves gatavību 

ekspluatācijai; 

c. būvasu nospraušanas aktus; 

d. aktualizētu topogrāfisko plānu; 

e. izpilduzmērījumus digitālā (vektoru failu digitālā formātā) un izdruku veidā; 



f. inţenierkomunikāciju ekspluatējošo organizāciju pozitīvus atzinumus; 

g. ēkas vai būves inventarizācijas lietu; 

h. būvdarbu ţurnālu un speciālo būvdarbu ţurnālus; 

i. autoruzraudzības ţurnālu, ja būvdarbu laikā veikta autoruzraudzība; 

j. segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieľemšanas aktus; 

k. būvprojektā paredzēto tehnisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtas pārbaudes 

protokolus un pieľemšanas aktus. 

12) pieľemšanas komisija aktu sastāda 3 eksemplāros, no kuriem divus izsniedz pasūtītājam, 

bet viens glabājas būvvaldē. 

4.2. Būvju nojaukšana 

1) ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama 

vai tā bojā ainavu, to nojauc vai saved kārtībā atbilstoši Civillikuma 1084.panta noteikumiem; 

2) būvi, kas nav kultūras piemineklis, nojauc, pamatojoties uz būvvaldes izsniegtu 

nojaukšanas atļauju. Tās saľemšanai būvvaldē iesniedz nojaukšanas pieteikumu, būvinţeniera 

izstrādātu demontāţas projektu un būvdarbu veicēja izstrādātu darbu veikšanas projektu, kurā 

norādītas arī būvgruţu novietošanas vietas. Būvvaldei ir tiesības samazināt iesniedzamās 

dokumentācijas apjomu; 

3) kultūras pieminekļu nojaukšanu, konservāciju vai atjaunošanu veic saskaľā ar normatīvo 

aktu par pieminekļu aizsardzību prasībām; 

4) teritoriju pēc ēkas nojaukšanas sakārto atbilstoši teritorijas atļautajai izmantošanai. Būves 

nojaukšanas faktu noformē ar pašvaldības komisijas sastādītu ēkas nojaukšanas aktu; 

5) ja nojaukšanas laikā paredzami gājēju un transporta kustības traucējumi, darbus saskaľo ar 

VAS „Latvijas valsts ceļi‖ teritoriālo nodaļu. 

4.3. Rīcība patvaļīgas būvniecības novēršanai 

1) patvaļīga būvniecība ir aizliegta. Par patvaļīgu būvniecību vainīgās personas sauc pie 

administratīvās atbildības saskaľā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu; 

2) ja ēka vai būve tiek būvēta vai jau ir uzbūvēta bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētam 

būvprojektam, būvvaldes amatpersonas par minēto pārkāpumu sastāda administratīvo 

pārkāpumu protokolu un iesniedz to izskatīšanai Taurupes pagasta padomes Administratīvajai 

komisijai; 

3) būvvalde sagatavo un iesniedz materiālus Taurupes pagasta padomei jautājuma par 

patvaļīgo būvniecību izskatīšanai un lēmuma pieľemšanai par nelikumīgās būves nojaukšanu 

vai, izľēmuma gadījumos, par iespēju turpināt būvniecību; 

4) lai sagatavotu materiālus par patvaļīgo būvniecību, būvvalde ir tiesīga pieprasīt no 

nelikumīgās ēkas vai būves īpašnieka: 

a. būvinţeniera slēdzienu par būves konstrukciju drošību un atbilstību 

būvnormatīviem; 

b. institūciju atzinumus par būves atbilstību būvnormatīviem. 

5) ja pieľemts Taurupes pagasta padomes lēmums par nelikumīgās būves vai tās daļas 

nojaukšanu, būves īpašnieks to nojauc. Ja līdz noteiktajam laikam būves īpašnieks nav šo 

lēmumu izpildījis, pašvaldība var organizēt nelikumīgās būves nojaukšanu. Ar nojaukšanu 

saistītos izdevumus sedz būves īpašnieks; 



6) pēc projekta akceptēšanas būvvalde izsniedz būvatļauju un pieľem objektu ekspluatācijā 

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

4.4. Atbildība par Taurupes pagasta apbūves noteikumu 

neievērošanu 

1) jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kura neievēro vai pārkāpj Taurupes pagasta apbūves 

noteikumus, ir vainīga šajā pārkāpumā un ir administratīvi sodāma saskaľā ar Latvijas 

Administratīvo pārkāpumu kodeksu; 

2) vainīgās personas pienākums ir novērst šo noteikumu pārkāpumu; 

3) ja vainīgā persona pārkāpumu noteiktajā laikā nav novērsusi, tai uzliekams atkārtots 

naudas sods; 

4) par šo noteikumu pārkāpumiem administratīvos protokolus ir tiesīgas sastādīt Taurupes 

pagasta un būvvaldes atbildīgās amatpersonas. 



5. Pielikumi 



1. Pielikums Kultūrvēsturiskie objekti Taurupes pagastā 

Valsts 

aizsardz. 

Nr. 

Pieminekļu 

vērtības 

grupa 

8303 Vietējās 

nozīmes 

1874 Valsts 

nozīmes 

1875 Valsts 

nozīmes 


nozīmes 

1877 Valsts 

nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 

48 Valsts 

nozīmes 

Pieminekļu 

veids 

Pieminekļu 

nosaukums 

Pieminekļu 

atrašanās vieta 

Arhitektūra Aderkašu Ogres rajons, 

pareizticīgo Taurupes pagasts, 

baznīca Aderkašos 

Arheoloģija Aderkašu Ogres rajons, 

pilskalns Taurupes pagasts, 

Aderkašu kapsētas 

Arheoloģija Aizpurvju Ogres rajons, 

senkapi Taurupes pagasts, 

Aizpurvjiem 

Arheoloģija Kalēju senkapi Ogres rajons, 

Taurupes pagasts, 

Kalējiem 

Arheoloģija Ozolēnu senkapi Ogres rajons, 


Ozolēniem un 

Lejasspeltēm 

Arheoloģija Pauľēnu senkapi Ogres rajons, 


Zvirgzdiľiem un 

Caunām 

Arheoloģija Zvirgzdiľu Ogres rajons, 

senkapi Taurupes pagasts, 

Taurupes muiţā 

Arhitektūra Taurupes muiţas Ogres rajons, 

apbūve 



Arhitektūra Kungu māja Ogres rajons, 


Arhitektūra Klēts Ogres rajons, 



Arhitektūra Pārvaldnieka Ogres rajons, 

māja „Baltā Taurupes pagasts, 

māja‖ 


Arhitektūra Parks Ogres rajons, 



Arhitektūra Kalpu māja Ogres rajons, 



Vēsture Gleznotāja Ogres rajons, 

V.Purvīša Taurupes pagasts, 

dzimtās mājas Vecjauţos 

Pieminekļu 

(notikumu) 

datējums 

1864 

18 g.s.b. 

20g.s.s. 

19g.s.,20g.s. 

19g.s.s. 

19g.s.s. 

19g.s.s. 

1872 



2. pielikums Kultūras pieminekļu individuālās aizsardzības zonas robeţa 



Koordinātas 

Kultūras pieminekļa robeţas 

Nr. X Y 

1 582016 305379 

2 582265 305698 

3 582614 305310 

4 582493 305191 

5 582444 305208 

6 582330 305171 

7 582157 305383 

8 582032 305364 

Kultūras pieminekļa aizsargjoslas (aizsardzības zonas robeţa) 

Nr. X Y 

1 582016 305379 

2 582265 305698 

3 582614 305310 

13 582527 305100 

12 582329 305150 

11 582226 305165 

10 582257 305127 

9 582028 305354 

8 582032 305364

Taurupes pagasta saistoÅ¡o noteikumu Nr

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?