27.12.2014 Views

11 - Jūrmalas pilsētas pašvaldība

11 - Jūrmalas pilsētas pašvaldība

11 - Jūrmalas pilsētas pašvaldība

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Jūrmalas Ziņas<br />

Jūrmalas Ziņas<br />

4 aktualitāte 20<strong>11</strong>. gada <strong>11</strong>. marts<br />

20<strong>11</strong>. gada <strong>11</strong>. marts<br />

5<br />

Aktuāla<br />

informācija<br />

makšķerniekiem<br />

Tuvojoties pavasarim un<br />

zivju nārsta laikam, Dabas aizsardzības<br />

pārvaldes Pierīgas<br />

reģionālā administrācija atgādina,<br />

ka sakot ar 1.martu stājas<br />

spēkā dažādi makšķerēšanas<br />

ierobežojumi, ko nosaka valsts<br />

likumdošana.<br />

Īsumā par būtiskāko, kas jāzina<br />

ikvienam makšķerniekam. Laika<br />

posmā no 1.marta līdz 30.aprīlim<br />

ir noteikts līdaku makšķerēšanas<br />

lieguma laiks un šajā laika posmā<br />

aizliegta arī makšķerēšana no laivas,<br />

kā arī nedrīkst makšķerēt kanālos un<br />

caurtecēs, kas savieno, piemēram,<br />

ezerus ar upēm vai jūru.<br />

Makšķerniekiem Ķemeru nacionālajā<br />

parkā arī jāņem vērā, ka laika<br />

posmā no 1.aprīļa līdz 31. maijam<br />

makšķerēšana ir aizliegta Slocenē<br />

(Pulkainē) starp Valguma ezeru un<br />

Kaņiera ezeru, Vecslocenē un Slocenē<br />

starp Slokas ezeru un Lielupi.<br />

Dabas aizsardzības pārvaldes<br />

Pierīgas reģionālās administrācijas<br />

vides inspektori, uzraugot normatīvo<br />

aktu ievērošanu īpaši aizsargājamās<br />

teritorijās, kontrolēs arī iepriekš minēto<br />

makšķerēšanas ierobežojumu<br />

ievērošanu. Pirms doties makšķerēt,<br />

aicinām makšķerniekus iepazīties ar<br />

likumdošanā noteiktajām normām,<br />

pret dabu izturēties saudzīgi un atcerēties,<br />

ka jāiegādājas arī makšķerēšanas<br />

karte.<br />

Der atgādināt, ka neievērojot<br />

likumdošanā noteiktos ierobežojumus,<br />

iegūtais loms beigu beigās var<br />

maksāt dārgu naudu.<br />

Tuvojoties brīvdienām,<br />

glābšanas dienests<br />

atgādina par ledus<br />

bīstamību<br />

Tuvojoties brīvdienām, kad<br />

daudzi cilvēki dodas pastaigās,<br />

lai jūrmalā baudītu spirgto gaisu,<br />

un uz ledus jūrā ir vairāk<br />

makšķernieku, Jūrmalas Ātrās<br />

palīdzības glābšanas dienests<br />

uz ūdeņiem atgādina, ka staigāt<br />

pa ledu jūrā nav droši. Lai<br />

arī ilgstoša sala ietekmē jūras<br />

piekrastē izveidojusies vidēji 30<br />

centimetru bieza ledus kārta un<br />

arī atkušņu nav bijis, mainoties<br />

vēja virzienam un citu apstākļu<br />

ietekmē, situācija var neprognozējami<br />

un strauji mainīties<br />

un atrašanās uz ledus var būt<br />

bīstama.<br />

Jūrmalas glābšanas dienesta uz<br />

ūdeņiem darbinieki pārrauga jūras<br />

līča piekrasti no glābšanas stacijām<br />

Jaunķemeros, Kauguros, Mellužos,<br />

Dubultos, Majoros un Bulduros un<br />

nepieciešamības gadījumā ar brīdinājuma<br />

signālu un skaļruņu palīdzību<br />

informē cilvēkus par ledus bīstamību<br />

un aicina atgriezties krastā.<br />

Pašvaldības SIA „Jūrmalas ātrā<br />

palīdzība” valdes priekšsēdētājs Uldis<br />

Ciekurs aicina ievērot glābšanas dienesta<br />

brīdinājuma signālus – neriskēt<br />

ar savu dzīvību un nedoties jūrā uz<br />

ledus, jo tā izturība neatkarīgi no<br />

laika apstākļiem var būt mānīga.<br />

Jūrmalas Ātrās palīdzības glābšanas<br />

dienests uz ūdeņiem darbinieki ir<br />

beiguši kursus un ieguvuši starptautiski<br />

atzītus sertifikātus, viņi regulāri<br />

piedalās dažādos fiziskās sagatavošanas<br />

treniņos un mācībās. Glābējiem<br />

ir nepieciešamais aprīkojums cilvēku<br />

glābšanai uz ūdens un ledus.<br />

Glābšanas dienests atgādina, ka<br />

staigāt pa ledu jūrā ir bīstami, un<br />

aicina cilvēkus būt piesardzīgiem<br />

un neiet tālu jūrā.<br />

Jūrmalā veiks mežu sanitārās kailcirtes<br />

Domes Sabiedrisko attiecību nodaļa<br />

Jūrmalā – Valteros un Druvciemā – plānots<br />

veikt mežu sanitārās kailcirtes, lai mazinātu<br />

meža kaitēkļu izplatīšanos un cilvēku drošību<br />

neapdraudētu 2008. gada vasarā ugunsgrēkos<br />

cietušie koki.<br />

Sausajā laikā uguns izplatījās ļoti strauji vairākās<br />

vietās, un, lai arī operatīvi ugunsgrēku dzēšanā strādāja<br />

gan ugunsdzēsēji, gan zemessardze, armija un pašvaldības<br />

darbinieki, mežs cieta gandrīz 15 hektāru platībā.<br />

Cietušās mežaudzes koku lielākajai daļai sakņu sistēma<br />

tika bojāta, vēlāk tajos masveidā ieviesās meža kaitēkļi un<br />

gāja bojā aptuveni 5 tūkstoši koku.<br />

Kaitēkļu darbības rezultātā, veselu koku degumā praktiski nav palicis.<br />

Aicinām iesaistīties<br />

kampaņā<br />

Uzslavē labu servisu!<br />

Martā Jūrmalas pilsētas<br />

domes Apmeklētāju apkalpošanas<br />

centru darbinieki piedalīsies<br />

kampaņā „Uzslavē labu<br />

servisu!”.<br />

Kampaņas būtība ir aicinājums<br />

visai sabiedrībai novērtēt pozitīvo<br />

mums apkārt un uzslavēt labu apkalpošanu,<br />

uzslavēt darbinieku, kurš<br />

ar sirsnīgu smaidu, kvalitatīvi apkalpojot<br />

apmeklētāju, sniedzis pozitīvas<br />

emocijas!<br />

No 1. līdz 31. martam arī Jūs varat<br />

uzslavēt labu klientu apkalpošanas<br />

darbinieku:<br />

ierakstīt pozitīvu uzslavu mājas<br />

lapā www.labsserviss.lv<br />

piezvanīt uz informatīvo tālruni<br />

<strong>11</strong>88<br />

Valsts meža dienests 2010. gada novembrī Jūrmalas<br />

pilsētas domei sniedza atzinumu, ka steidzami jāveic<br />

sanitārās kailcirtes, lai mazinātu strauji savairojušos meža<br />

kaitēkļu izplatību un lai izdegušie koki neapdraudētu<br />

cilvēku drošību.<br />

Lai izpildītu Valsts meža dienesta atzinumu, sakoptu<br />

Jūrmalas pilsētvides mežus un lietderīgi izmantotu<br />

kokmateriālus, Jūrmalas pilsētas dome 18. martā ir izsludinājusi<br />

cirsmu mutisku izsoli. Jūrmalā tas ir ārkārtējs<br />

gadījums, un nāksies izcirst 5 tūkstošus priežu. Cirsmas<br />

izstrādes darbus reglamentēs cirsmas pirkuma līgums.<br />

Saskaņā ar Meža likumu, trīs gadu laikā pēc sanitārās<br />

kailcirtes pašvaldībai jāveic meža atjaunošana, – izcirtumos<br />

tiks iestādīti jauni priežu stādi.<br />

nosūtīt SMS (bez maksas) uz <strong>11</strong>88<br />

ar kodu MARTS un uzslavas tekstu<br />

aizpildīt anketu Apmeklētāju apkalpošanas<br />

centros (Jomas ielā 1/5,<br />

Edinburgas prosp. 75).<br />

Vairāk informācijas par<br />

kampaņu „Uzslavē labu servisu!”<br />

mājas lapā www.labsserviss.lv.<br />

EKSKLUZĪVS<br />

APARĀTPEDIKĪRS<br />

Ārstniecisks aparātpedikīrs pielietojot individuāli<br />

piemeklētu ārstniecisko kosmētiku Baehr.<br />

Visefektīvākā tehnoloģija pēdas estētisko<br />

problēmu risināšanai! Garantēta jūsu kāju<br />

veselība un skaistums!<br />

• Varžacu likvidēšana<br />

• Ādas sabiezējumu, ieaugušu nagu apstrāde<br />

• Nagu plāksnes estētika<br />

• Plaisu apstrāde<br />

• Nagu dekoratīvā kopšana (akrils, želeja)<br />

Tūristu skaits Jūrmalā 2010.<br />

gadā pieaudzis par 14%<br />

Domes Sabiedrisko attiecību<br />

nodaļa<br />

Pēc Centrālās statistikas<br />

pārvaldes datiem 2010.gadā<br />

Jūrmalu apmeklēja 104 100<br />

tūristu, kas ir par 14% vairāk<br />

nekā 2009. gadā un veido<br />

8% no kopējā tūristu skaita<br />

Latvijā.<br />

„Neatlaidīgais pašvaldības<br />

darbs, popularizējot Jūrmalu tūrisma<br />

gadatirgos un gādājot par<br />

servisu un drošību pilsētā, sāk pārliecinoši<br />

attaisnoties,” vērtē Jūrmalas<br />

pilsētas domes priekšsēdētāja<br />

vietnieks ekonomikas un attīstības<br />

jautājumos Māris Dzenītis.<br />

„Mēs esam pielikuši ļoti daudz<br />

pūļu, lai sakārtotu pludmales infrastruktūru<br />

un ieinteresētu uzņēmējus<br />

liedagā piedāvāt dažādus pakalpojumus<br />

atpūtniekiem. Pēdējā<br />

laikā aizvien vairāk ieklausāmies<br />

vietējo uzņēmēju vajadzībās, lai<br />

pieņemtu lēmumus, kas sekmē<br />

uzņēmējdarbību un mazina sezonalitātes<br />

ietekmi. Nenogurdami<br />

virzāmies uz mērķi, lai pilsēta kļūtu<br />

par kūrortu arī juridiski, mudinot<br />

šādu statusu noteikt likumā ne tikai<br />

Jūrmalai, bet visām Latvijas kūrortārstniecības<br />

vietām. Tas dotu<br />

vēl lielāku tūristu pieplūdumu un<br />

vairotu Latvijas un Jūrmalas popularitāti.”<br />

Salīdzinot tūristu aktivitātes<br />

tendences pa ceturkšņiem, var redzēt,<br />

ka 40% tūristu apmeklējuši<br />

Jūrmalu trešajā ceturksnī (jūlijs–<br />

septembris), 24% otrajā ceturksnī<br />

(aprīlis–jūnijs), pa 18% pirmajā<br />

(janvāris–marts) un ceturtajā<br />

ceturksnī (oktobris–novembris).<br />

Salīdzinājumā ar 2009. gadu tūristu<br />

skaits 2010. gada janvārī–martā ir<br />

palielinājies par 35%, aprīlī–jūnijā<br />

par 5%, jūlijā–septembrī par 29%.<br />

Tātad interese par Jūrmalas tūrisma<br />

pakalpojumiem pieaug visa<br />

gada garumā, kas ir ļoti būtiski,<br />

lai mazinātu gadalaiku ietekmi uz<br />

pilsētas ekonomisko un saimniecisko<br />

darbību.<br />

Visvairāk tūristu Jūrmalā ir<br />

vietējie ļaudis – tepat no Latvijas<br />

(30% no visiem tūristiem). Neko<br />

daudz neatpaliek Krievija, no kurienes<br />

ierodas 27% pilsētas viesu.<br />

Pārējo valstu īpatsvars ir mazāks<br />

– Igaunija 9% no kopējā tūristu<br />

skaita, Lietuva – 7%, Baltkrievija,<br />

Somija un Norvēģija pa 4%, Vācija<br />

un Zviedrija pa 3% un Ukraina 1%<br />

no kopējā tūristu skaita Jūrmalā.<br />

Svarīgi atzīmēt, ka tūristi no<br />

Latvijas vairāk apmeklējuši Jūrmalu<br />

2010. gada ziemā pavasarī,<br />

kas liecina, ka arvien vairāk vietējo<br />

tūristu izmanto kūrortārstniecības<br />

un spa pakalpojumu īpašos piedāvājumus<br />

un lielāku uzmanību<br />

pievērš veselības uzlabošanai pirms<br />

vasaras aktivitātēm.<br />

Strauji audzis tūristu pieplūdums<br />

no Krievijas – pērn par 56%<br />

vairāk nekā 2009. gadā. No lielās<br />

kaimiņvalsts ceļotājiem 60% pavadījuši<br />

laiku Jūrmalā no jūlija<br />

līdz septembrim, taču jāatzīmē,<br />

ka arī janvārī–martā viņu skaits<br />

Domes Sabiedrisko attiecību<br />

nodaļa<br />

Jūrmalas Valsts ģimnāzijā<br />

(Skolas ielā 55, Kauguros) 18.<br />

martā pirmizrādi piedzīvos jaunākais<br />

skolas jauniešu teātra<br />

veikums – „Uzliesmojums”.<br />

Lugas autore ir teātra dalībniece<br />

Kristiāna Magreca.<br />

„Stāsts, kādēļ tieši šis darbs,<br />

aizsācies Valmieras Viestura vidusskolas<br />

organizētajā Latvijas<br />

teātra festivālā „Un es iešu un<br />

iešu...”, kurš ir kļuvis arī par jauno<br />

dramaturgu pulcēšanās vietu,”<br />

informē Jūrmalas Valsts ģimnāzijas<br />

direktora vietniece audzināšanas<br />

jomā un teātra dvēsele Dace Umbraško.<br />

„Festivālā laikā tiek apbalvoti<br />

arī jaunie dramaturgi, notiek<br />

darbnīcas jaunajiem autoriem un<br />

pārrunas ar režisoriem, lai viņi<br />

iestudētu jauno autoru darbus,<br />

tādējādi veicinot Latvijas oriģināldramaturģijas<br />

attīstību. Pagājušajā<br />

festivālā ar ģimnāzijas teātra režisori<br />

festivāla organizētāji vienojās,<br />

ka arī Jūrmalas Valsts ģimnāzijas<br />

teātris iestudēs jaunā autora lugu.<br />

Izvēlējāmies skolas teātra aktrises<br />

un arī jaunās autores Kristiānas<br />

Magrecas lugu „Uzliesmojums”,<br />

kas izpelnījusies atzinību 1. Nacionālajā<br />

lugu konkursā, kur starp<br />

155 lugām tieši šai labus vārdus<br />

veltīja tādi teātra guru kā Dainis<br />

Grīnvalds, Līvija Akurātere un<br />

Anna Eižvertiņa.”<br />

Iespējams, ka cilvēka dzīvē nav<br />

nekā grūtāka par izvēli. Par izvēli<br />

starp cilvēku, kas dārgāks un svarīgāks<br />

dvēselei. Jāmāk ne vien domāt,<br />

bet arī pateikt un parādīt, lai nesāpinātu<br />

un neliktu ciest otram. Jāmāk<br />

būt laimīgam un laimīgu darīt sev<br />

tuvo. Jo laime var pastāvēt nemanīta,<br />

tomēr to saprast bieži vien spējam<br />

tikai tad, kad blakus bijusi nelaime.<br />

Jāvar izlīst no bedres, lai nostātos uz<br />

kājām, justu un liktu just!<br />

Vecāku zaudējums ir lielākais<br />

dzīves pārdzīvojums un ir jābūt<br />

stipram, lai ko tādu pārciestu. Estere<br />

un Ēriks ir divi vien šajā pasaulē,<br />

palielinājies par 66%, aprīlī–jūnijā<br />

par 73%; jūlijā–septembrī<br />

par 54%, oktobrī–decembrī par<br />

38% salīdzinājumā ar 2009. gada<br />

attiecīgajiem ceturkšņiem. Tas<br />

liecina, ka tūristiem no Krievijas<br />

Jūrmala ir pievilcīga visos gadalaikos.<br />

Turklāt pieaug to Krievijas<br />

viesu skaits, kas šeit uz neilgu<br />

laiku ierodas vairākkārt gadā. Tā<br />

kā daudziem krieviem tagad ir<br />

Šengenas daudzkārtējās vīzas, kā<br />

arī attīstījusies avio, vilcienu un<br />

autobusu satiksme starp Latviju<br />

un Krieviju, ceļošana uz Jūrmalu<br />

mūsu austrumu kaimiņiem kļuvusi<br />

daudz pieejamāka.<br />

Tūristu skaits no Igaunijas,<br />

Baltkrievijas un Somijas saglabājies<br />

gandrīz nemainīgs, toties no<br />

Vācijas un Zviedrijas palielinājies<br />

gandrīz par piektdaļu. Norvēģijas<br />

tūristu skaits pieaudzis par 25%,<br />

skaitam proporcionāli palielinoties<br />

visos gada mēnešos.<br />

Pirmo reizi pirmajā desmitniekā<br />

starp Jūrmalas viesiem izvirzījusies<br />

Ukraina, apsteidzot Poliju,<br />

kas tradicionāli bija 10. vietā. Tas<br />

izskaidrojams ar vieglāku vīzu noformēšanas<br />

kārtību, jo vairākās<br />

Ukrainas pilsētās darbojas kurjerpasts<br />

„Pony Express”, ar kura<br />

palīdzību var nosūtīt visus vīzu<br />

saņemšanai nepieciešamos dokumentus<br />

uz konsulāro dienestu.<br />

Vislielākais noslogojums ir kūrorta<br />

rehabilitācijas centriem – vidēji<br />

50% gadā, mazāks noslogojums<br />

tiem ir bijis ceturtajā ceturksnī –<br />

30%, taču pārējā gada laikā diezgan<br />

vienmērīgs. Kūrortviesnīcām<br />

vidējais noslogojums 2010. gadā<br />

bija ap 40%, lielākais noslogojums<br />

bija jūlijā un augustā – 76%.<br />

Vidējais nakšņojumu skaits, ko<br />

tūristi pavada Jūrmalā, ir 4 diennaktis.<br />

Latvieši Jūrmalā pavada<br />

vidēji 4,6 dienas, baltkrievi – 14<br />

dienas, krievi – 3,7 dienas, vācieši<br />

– 5,8 dienas, lietuvieši – 1,6 dienas,<br />

somi, igauņi, zviedri, norvēģi – 2<br />

dienas.<br />

Jūrmalas Valsts ģimnāzija<br />

aicina uz pirmizrādi<br />

tomēr spējuši pārvarēt šo sāpi un<br />

izdarījuši savu izvēli cīnīties un dzīvot.<br />

Kā jauniešu acīm izskatās plašā<br />

pasaule Kas ir īsti draugi un kas<br />

manipulētāji Mīlestība, dusmas,<br />

jautrība, agresija, pielabināšanās,<br />

viltus un nodevība – vai tiešām<br />

tas notiek mūsdienu modernās<br />

jaunatnes dzīvē Gluži kā spēlē līmeņi,<br />

arī dzīvē jāpārvar grūtības, lai<br />

vienkārši uzzinātu un veiktu izvēli.<br />

Izklaide klubā un izpriecas mājās<br />

piecu dažādu jauniešu izpildījumā.<br />

Abas ir jāattīsta, bet „tumsā vai<br />

gaismā”, - tas lai paliek viņu ziņā.<br />

Vienmēr kāds ir lieks. Nav jēgas<br />

uztraukties par cilvēkiem, kas bija<br />

pagātnē, jo ir iemesls, kāpēc viņu<br />

nav tavā nākotnē.<br />

„Kādu izvēli veiks varoņi un<br />

kurš kļūs lieks Rezervējiet laiku<br />

un 18. martā plkst. 18.30 ierodieties<br />

Jūrmalas Valsts ģimnāzijas aktu<br />

zālē, lai redzētu un atbalstītu,” aicina<br />

D.Umbraško un Jūrmalas Valsts<br />

ģimnāzijas teātra kolektīvs, kurš<br />

skatītājus ik gadus iepriecina ar<br />

skaistu jaunuzvedumu.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!