VIDZEMES AUGSTSKOLA Pašnovērtējuma zi ojums Profesionālā ...

va.lv

VIDZEMES AUGSTSKOLA Pašnovērtējuma zi ojums Profesionālā ...

VIDZEMES AUGSTSKOLA

Pašnovērtējuma ziņojums

Profesionālā maģistra studiju programma

TŪRISMA STRATĒĢISKĀ VADĪBA

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI

2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA

3. STUDIJU PROGRAMMAS UN TAJĀ IEKĻAUTO LEKCIJU KURSU, PRAKTISKO

NODARBĪBU UN CITU STUDIJU PASĀKUMU APRAKSTS

4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

5. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA

6. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS

7. STUDĒJOŠIE

8. STUDIJU PROGRAMMĀ NODARBINĀTĀ AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS

9. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS

10. ĀRĒJIE SAKARI

11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS

PIELIKUMI

VALMIERA,

TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS VADĪBAS FAKULTĀTE

2011./2012. akadēmiskais gads


1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI

Studiju programmas mērķi

Tūrisma stratēģiskās vadības maģistra profesionālās studiju programmas galvenais mērķis ir

sagatavot augsti kvalificētus vadošā līmeņa darbiniekus profesionālajā darbībā – vadītājus tūrisma

nozarē valsts, sabiedriskajā un privātajā sektorā, kuru teorētiskās un praktiskās kompetences:

zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes atbilstu mūsdienu darba tirgus prasībām un pasaulē

vispāratzītam standartam par otro profesionālo grādu vadības zinātnēs (Master of Business

Administration), kas savukārt nodrošinātu spēju vadīt iestādi, uzņēmumu globalizācijas mainīgajā vidē,

spētu uzņemties profesijas standartā noteiktos pienākumus un veikt uzdevumus šo pienākumu izpildei.

Sekundārais studiju programmas mērķis ir sniegt iespēju attīstīt studējošā personību un paplašināt

zināšanas dažādās interešu jomās.

Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir būtiska ekonomikas nozare. Reaģējot uz globālo ekonomisko krīzi,

2008.gada otrajā pusē un 2009.gada pirmajos trīs ceturkšņos piedzīvojusi samazinājumu gan pasaulē,

gan arī Latvijā, bet ANO Pasaules Tūrisma organizācijas apkopotie dati pierāda, ka 2010.gadā

starptautiskais tūrisms atkal ir atguvies no krīzes un visos pasaules reģionos uzrāda pozitīvu attīstības

tendenci, sasniedzot 935 miljonu starptautisko tūristu skaitu ( par 6,7 % vairāk kā 2009.gadā) (UNWTO

World Tourism Barrometr 2011). Tūrisms Latvijā tiek uzskatīts par vienu no valsts pakalpojumu nozares

prioritātēm, jo ir nozīmīgs eksporta ienākumu avots (Latvijas Tūrisma Mārketinga stratēģija 2010. –

2015.gadam). Lai gan pēc ienākošo tūristu skaita krituma 2009.gadā, 2010.gadā ienākošo tūristu skaits ir

palielinājies, tomēr joprojām nav sasniegts 2008.gada līmenis. Arī diennakts vidējie izdevumi un vidējais

ceļojumu ilgums Latvijā ir neliels (LR CSP), kas liek tūrisma organizatoriem būtu nepieciešams meklēt

jaunus risinājumus tūrisma produktu attīstībai un mārketingam Latvijas Tūrisma Mārketinga stratēģija 2010.

– 2015.gadam). Lai šo mērķi īstenotu Latvijai nepieciešami augsti kvalificēti vadošā līmeņa darbinieki,

kuri dotu savu ieguldījumu Latvijas tūrisma attīstības politikas veidošanā un īstenošanā, jo vairāk tādēļ,

ka kļuvis skaidri saprotams, ka starptautiskaja tirgū strādājot ar tradicionālām metodēm panākumi ir

ierobežoti - Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra atzīst, ka globalizācija un straujā tūrisma nozares

attīstība tūrisma galamērķiem liek meklēt arvien jaunas un radošas pieejas, lai palielinātu Latvijas

konkurētspēju.

Studiju programmas uzdevumi

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, programma izvirza uzdevumus:

1) Sniegt padziļinātas zināšanas atbilstoši nozares jaunākajiem atklājumiem, attīstīt

profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo prasmju un attieksmju kopumu atbilstoši

tūrisma uzņēmuma vadītāja profesionālajai kvalifikācijai;

2) Nostiprināt un attīstīt studējošo prasmes pētniecības darbam tūrisma nozarē un motivēt

iesaistei lietišķajos pētījumos;

3) Organizēt studiju kursu ietvaros sadarbību ar tūrisma organizācijām nodrošinot praktisko

ieguldījumu tūrisma nozares attīstībā un veidojot studējošiem kontaktus ar nozari turpmākai

sadarbībai;

4) Veicināt TVVF akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu, atzītu nozares profesionāļu,

pieredzējuši viesdocētāju no citām Latvijas un ārvalstu augstskolām piesaisti studiju

programmai

5) Nodrošināt studiju programmas mērķim atbilstošu materiāli tehnisko bāzi.

Studiju programmas izpildes rezultāti

Zināšanas un izpratne: padziļinātas jaunākās teorētiskās zināšanas par tūrismu kā tautsaimniecības

nozari un tā vietu valsts ekonomikā, to saistība ar moderno starptautisko uzņēmējdarbības vidi, uzsvaru

liekot uz tūrisma institūciju, uzņēmumu stratēģisko vadību, mūsdienu pārvaldības, uzņēmējdarbības un

tās vides aktualitātēm, tūrisma mārketinga vadības jautājumiem, personāla vadību organizācijās,

finanšu un riska vadību un analīzi, aktualitātes valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības likumdošanā un

2


informācijas tehnoloģiju sasniegumiem, , gan arī par aktuāliem humanitāriem, sociāliem un

dabaszinātņu jautājumiem. Prakses un teorētisko zināšanu sintēze darbojas kā moderna vadītāja

izaugsmi veicinošs faktors. Sekmē studentos motivāciju tālākizglītībai, sagatavojot programmas

beidzējus studijām doktorantūrā un pētnieciskajam darbam.

Prasmes un attieksmes: ar programmas palīdzību tiek veidota jauna, prasmīga tūrisma institūciju un

uzņēmumu augstākā posma vadītāju paaudze, kura radoši domājot un darbojoties:

• spēj uzņemties profesionālo atbildību un pieņemt atbildīgus lēmumus;

• apliecina profesionālu un ētisku attieksmi un lieliskas saskarsmes un sadarbošanās

prasmes ar darbiniekiem, partneriem, plašsaziņas līdzekļiem;

• prot domāt, izteikties un argumentēt, izmantojot gan klasiskos, gan arī inovatīvas

vadības, uzņēmējdarbības, ekonomikas, finanšu, tūrisma nozares utt. terminus un koncepcijas

• spēj patstāvīgi pilnveidot savas kompetences, turpmāko profesionālo un personības

attīstību

• demonstrē izpratni un atbildību par profesionālās darbības ietekmi uz vidi šī termina

plašākajā nozīmē;

• spējīga prasmīgi veikt institūcijas, uzņēmuma operatīvo un stratēģisko

vadīšanu;

• spēj kritiski izvērtēt un izmantot teorētiskās zināšanas veicot profesionālos uzdevumus

un risinot problēmsituācijas;

• spēj būt radoši un rast inovatīvus risinājumus profesionālajā darbībā

2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA

Vidzemes Augstskolas (ViA)Tūrisma stratēģiskās vadības (TSV) studiju programma ir maģistra

profesionālās augstākās izglītības studiju programma (LR izglītības klasifikatora kods Nr. 4634517),

kura tiek realizēta saskaņā ar 2004. gada 27. maija LR IZM izsniegto licenci par tiesībām īstenot

profesionālo maģistra augstākās izglītības studiju programmu ”Tūrisma stratēģiskā vadība” (4634517)

profesionālā maģistra grāda uzņēmējdarbībā un tūrisma nozares uzņēmuma vadītāja kvalifikācijas

iegūšanai.

2007.gada 10. oktobrī akreditācijas komisija to akreditēja uz sešiem gadiem (līdz 2013. gada 31.

decembrim). Beidzot studijas TSV studiju programmā, tiek piešķirts diploms par profesionālā maģistra

grāda iegūšanu uzņēmējdarbības vadībā un tūrisma nozares uzņēmuma vadītāja profesionālās

kvalifikācijas (LR profesiju klasifikatora kods Nr.1229 08) iegūšanu. Sakarā ar izmaiņām LR Profesiju

klasifikatorā (MK noteikumi Nr. 461), kods Nr.1229 08 vairs nepastāv un veicot studiju programmas

iekšējo auditu tika secināts, ka studiju programmas absolventiem atbilstoša ir tūrisma un atpūtas

organizācijas vadītāja profesionālā kvalifikācija (LR profesiju klasifikatora kods Nr. 1431 08). Lēmums

par studiju programmas akreditāciju tiks pieņemts pēc studiju programmas izvērtēšanas projekta

"Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai"

ietvaros 2011./2012.ak.gada laikā, ko veic AIP.

Sekmīgi pabeigtas TSV studijas dod iespēju turpināt studijas doktorantūrā gan Latvijā, gan ārzemēs.

Maģistra līmeņa studiju līmeņa studijas tūrisma nozarē ir loģisks turpinājums bakalaura studiju

programmai tūrisma organizāciju vadībā, ko piedāvā Vidzemes Augstskola.

Prasības studiju programmas reflektantiem attiecībā uz iepriekšējo izglītību

Lai iestātos studiju programmā reflektantam jāiegūst bakalaura grāds vai tam pielīdzināma augstākā

izglītība. Reflektantiem, kuriem iepriekš iegūtais bakalaura grāds vai tam pielīdzināmā izglītība nav

iegūta ekonomikas vai vadības zinātnēs jākārto iestājpārbaudījuma tests, kas apliecina priekšzināšanas

vadības zinātnēs. Studiju programmas ilgumu semestros nosaka iepriekš iegūta / neiegūta profesionālā

kvalifikācija un darba pieredze tūrisma nozarē.

3


2010./2011. akadēmiskajā gadā TSV studiju programma tika realizēta pilna laika studijās.

Programmas un B daļas izvēle 2010./2011.ak.g.:

Pilna laika studijās (TSV PL 2010) studenti B daļas izvēli veidoja studiju kursi 6 kp apjomā:

„Pasākumu organizācija un vadība”; „Inovāciju vadīšana darījumu tūrismā”; „Vides vadība”.

2011. gada februārī notika studiju programmas izlaidums pilna laika studijās, kurā diplomus saņēma 5

absolventi (TSV PL 2009), bet 10 studējošie tika eksmatrikulēti kā teorētisko studiju kursu nokārtojuši.

Akadēmiskā studiju gadā izdarītās izmaiņas studiju plānā un ar studiju procesu

saistītajos nolikumos 2010./2011.g.

1. Izmaiņas izdarītas Profesionālās maģistra studiju programmas „Tūrisma stratēģiskā vadība”

studiju plānā 2010. gada 14.decembra fakultātes domes sēdē.

4


Tabula Nr.1.

Tūrisma stratēģiskā vadība

Studiju plāns (ar grozījumiem) ar iepriekš iegūtu 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju

TSV studiju programma pēc jaunā studiju plāna KP Obligātais /

izvēles

kurss

Kultūras tūrisma vadība 2 A 4 kp

Finanšu un riska vadība 4 A 4 kp

Tūrisma uzņēmumu stratēģiskā vadība 4 A 2 kp

Tirgvedības stratēģijas un klāsteri konkurētspējas

paaugstināšanai

Starptautiskā projektu vadība 2 A 2 kp

Zināšanu ekonomika un pārvaldība 2 A 2 kp

Tūrisma pētījumu metodoloģija 3 A 3 kp

Cilvēkresursu vadība un analīze 3 A 3 kp

Inovatīvie vadības procesi 2 A -

Starptautiskā ekonomika 2 A -

B daļas izvēles kursi:

Vides vadība (2 kp)

Tūristu mītņu vadība (2 kp)

E-komercija tūrismā (2 kp)

Ētika un vērtības vadības procesos (2 kp)

Uzņēmējdarbības vide (2 kp)

u.c.studiju kursi

Līdzšinējais studiju plāns ( līdz

2011.gada augustam)

4 A 2 kp ar nosaukumu “Tūrisma

mārketinga vadība”

Maģistra darbs 20 A 20

Maģistra prakse 6 A 6

Kopā studiju programmā 60 60

6 B B daļas izvēles kursi:

Pasākumu vadība un organizācija )

2 kp)

Vides vadība (2 kp)

Tūristu mītņu vadība (2 kp)

E-komercija tūrismā (2 kp)

u.c. studiju kursi

Citas studiju programma veiktās izmaiņas:

A daļas kurss “Starpkultūru komunikācija” – tiek piedāvāts B daļā;

Studiju kurss “Kvalitātes vadības sistēmas”” – integrēts studiju kursā “Tūrisma uzņēmumu stratēģiskā vadība”; Studiju

kurss “Semantika un tūrisms” – vairs netiek docēts

5


Tūrisma stratēģiskā vadība

Studiju plāns bez iepriekš iegūtas 5. līmeņa profesionālās kvalifikācijas

Tabula Nr.2.

TSV studiju programma pēc jaunā studiju plāna KP Obligātais /

izvēles

kurss

Kultūras tūrisma vadība 2 A 4 kp

Finanšu un riska vadība 4 A 4 kp

Tūrisma uzņēmumu stratēģiskā vadība 4 A 2 kp

Tirgvedības stratēģijas un klāsteri konkurētspējas

paaugstināšanai

Starptautiskā projektu vadība 2 A 2 kp

Zināšanu ekonomika un pārvaldība 2 A 2 kp

Tūrisma pētījumu metodoloģija 3 A 3 kp

Cilvēkresursu vadība un analīze 3 A 3 kp

Inovatīvie vadības procesi 2 A -

Starptautiskā ekonomika 2 A -

B daļas izvēles kursi:

Vides vadība (2 kp)

Tūristu mītņu vadība (2 kp)

E-komercija tūrismā (2 kp)

Ētika un vērtības vadības procesos (2 kp)

Uzņēmējdarbības vide (2 kp)

u.c.studiju kursi

Līdzšinējais studiju plāns ( līdz

2011.gada augustam)

4 A 2 kp ar nosaukumu “Tūrisma

mārketinga vadība”

Maģistra darbs 20 A 20

Kvalifikācijas prakse 20 A 20

Maģistra prakse 6 A 6

Kopā studiju programmā 80 80

6 B B daļas izvēles kursi:

Pasākumu vadība un organizācija )

2 kp)

Vides vadība (2 kp)

Tūristu mītņu vadība (2 kp)

E-komercija tūrismā (2 kp)

u.c. studiju kursi

Citas izmaiņas:

A daļas kurss “Starpkultūru

komunikācija” – tiek piedāvāts B

daļā;

Studiju kurss “Kvalitātes vadības

sistēmas”” – integrēts studiju kursā

“Tūrisma uzņēmumu stratēģiskā

vadība”;

Studiju kurss “Semantika un

tūrisms” – vairs netiek docēts

Izmaiņas studiju plānā stājas spēkā ar 2011.gada septembri, neskaitot studiju kursu „Tirgvedības

stratēģijas un klāsteri” konkurētspējas paaugstināšanai 4 kp. apjomā, kas realizēts jau 2010./2011.ak.gadā.

Vidzemes Augstskolai, kā augstākās izglītības iestādei, kas nes atbildību ne tikai par reģionam nepieciešamo

profesionālo tūrisma nozares speciālistu nodrošināšanu, bet sagatavo arī speciālistus darbam nozarē visā

Latvijā, nepieciešams reaģēt uz izmaiņām darba tirgū. Pamatojums studiju plāna izmaiņām – studējošo un

absolventu atsauksmes par studiju kursu lietderību profesionālajā darbā, darba devēju rekomendācijas, globālo

tendenču tūrismā respektēšana ievērošana un ārvalstu augstskolu studiju programmu novitāšu izpēte.

Jaunievedumi studiju plānā nākamajā akadēmiskajā gadā jāizvērtē programmas vadībai sadarbojoties ar

studējošajiem.

Izmaiņas studiju plānā attiecināmas ne tikai uz jaunu studiju kursu ieviešanu vai vairāku esošo studiju kursu

integrēšanu vienotā modulī, bet arī tiek strādāts pie tā, lai studiju kursa pasniegšanā piedalītos vairāki docētāji, tai

skaitā arī profesionāļi no tūrisma nozares, tādējādi nodrošinot to, ka katrs docētājs pasniedz tematus, kas ir viņa

ekspertīzes joma, kā arī paplašinot sadarbību ar tūrismu nozari.

6


Studiju programmas īstenošanā iesaistīti Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātes, Biznesa vadības

un ekonomikas fakultātes, Inženierzinātņu fakultātes, Sociālo zinātņu fakultātes mācībspēki.

Studiju programmas iekšējās kvalitātes mehānisms darbojas vairākos līmeņos:

Stratēģisko kontroli īsteno ViA Senāts, bet administratīvo un uzskaites kontroli realizē Studiju, zinātņu

un starptautiskās sadarbības departaments.

Tūrisma un viesmīlības vadības fakultāte regulāri, reizi mēnesī izvērtē savu darbību docētāju

kopsapulcēs; ikgadēji fakultātē tiek apspriests studiju programmas pašnovērtējuma ziņojums, vērtēti

uzņemšanas rezultāti un valsts pārbaudījuma aizstāvēšanas rezultāti. Tiek turpināta pirms vairākiem

gadiem ieviestā prakse, ka Valsts pārbaudījuma komisijas priekšsēdētājs pēc komisijas darba uzraksta

kopsavilkumu, dodot vērtējumu un priekšlikumus par maģistra darbu tematiem, kvalitāti un

aizstāvēšanu kopumā.

Regulāri (reizi 2 mēnešos, bet nepieciešamības gadījumos biežāk) notiek TVVF domes sēdes, kurās

tiek izvērtēti un apstiprināti viesdocētāji studiju programmā. Regulāri (1 reizi mēnesī) notikušas visu ViA

studiju programmu direktoru sanāksmes, kurās tiek apspriesti ar studiju procesu saistītie jautājumi.

TVVF docētāju līdzdalība tūrisma sabiedriskajās organizācijās nodrošina diskusijas un pārrunas ar

tūrisma nozares profesionāļiem, darba devējiem, un ļauj spriest par nepieciešamo aktualitāšu

integrēšanu studiju programmā.

Studiju programmas direktore regulāri tikusies ar studentiem gan klātienē, gan arī komunicējusi

elektroniski. Organizēta tikšanās ar studentu pārstāvjiem un fakultātes un programmas vadību, ar mērķi

izdiskutēt studiju programmas attīstības jautājumus.

Iekšējās kvalitātes kontroles mehānisma būtiska daļa ir studējošo anketas par studiju kursiem un

studējošo pārrunas par studiju procesu ar studiju programmas direktori. Ik semestri pēc studiju kursiem

tiek veiktas studējošo aptaujas un ar to rezultātiem tiek iepazīstināti studiju kursu docētāji. Studiju

programmas direktore komunikācijā ar studentiem ir uzsvērusi cik nozīmīgs ir studējošo novērtējums

par studiju kursiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir būtiski uzlabojumi studējošo aptauju

organizēšanā no programmas administrācijas puses.

Prakses darba vērtējumu studentam veic prakses vadītāji prakses uzņēmumos un organizācijās, bet

praksi publiski aizstāv augstskolā, kur praksi pieņem divi TVVF docētāji. Gan prakses vietas izvēlē,

gan prakses aizstāvēšanā būtisks kritērijs ir prakses vietas un satura atbilstība maģistra līmeņa studijām

un katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli. Šaubu gadījumā students tiek lūgts sniegt papildus

informāciju par prakses vietas atbilstību. Iezīmējas tendence, ka studējošie aizvien atbildīgāk izvēlas

prakses vietas, kas ietver arī individuālas konsultācijas par prakses vietas piemērotību studiju

programmas specifikai pirms lēmuma pieņemšanas par prakses vietas izvēli.

Tiek turpināts darbs pie maģistra darbu kvalitātes uzlabošanas, ievērojot iepriekšējā periodā izdarītās

izmaiņas metodiskajos noteikumos „Par maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu sociālo zinātņu

profesionālā maģistra grāda uzņēmējdarbības vadībā iegūšanu” – individuāli docētāju kopsapulcē tiek

izvērtēts katrs studenta pieteiktais maģistra darba temats un katram studējošam individuāli sniegtas

rekomendācijas maģistra darba koncepcijas pilnveidošani. Ir veikti papildus pasākumi, lai nodrošinātu

sistemātisku darbu pie maģistra darba izstrādes .

Par studiju programmas īstenošanu pēc tās akreditācijas atbildīgs studiju programmas direktors.

Izmaiņas studiju programmā var tikt izdarītas pēc studiju programmas direktora, fakultātes docētāju,

Domes, Senāta Studiju un zinātņu komisijas, kā arī pēc studējošo ierosinājuma. Izmaiņas studiju

programmā tiek apstiprinātas TVVF Domē.

Tabula Nr.3. Studiju procesā iesaistītās organizācijas, struktūras un personas

7


Dalībnieks Darbība Regularitāte Rezultāts

Senāts

Apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē ViA

darbības sfēras

Reizi mēnesī (ja attiecīgās studiju

programmas jautājums iesniegts.

Kopš veiktas ViA strukturālas

izmaiņas, 2008./2009. akadēmiskā

gada laikā uz Senātu nav virzīti tieši

ar konkrēto studiju programmu saistīti

jautājumi)

Apstiprina vēlēto akadēmisko amatu pienākumus 2008.gada septembris

un saturu.

Apstiprina viesdocētāju amata pienākumus 2009.gada janvāris

Studiju un

zinātņu

komisija

un saturu

Izdiskutē un sniedz savu vērtējumu Senātā

iesniegtajiem jautājumiem.

Reizi mēnesī (izskata, ja

attiecīgās studiju programmas

jautājums iesniegts)

Sakārtota studiju vide

Tūrisma

un

viesmīlība

s vadības

fakultātes

Dome

Lēmumu pieņemšana par uzņemšanas

noteikumiem, izmaiņām studiju programmā,

pašnovērtējuma ziņojumu apstiprināšana,

akadēmiskā personāla vēlēšanas un viesdocētāju

aastiprināšana, Valsts pārbaudījuma komisijas

apstiprināšana, citu dokumentu apstiprināšana.

Reizi divos mēnešos vai pēc

vajadzības

Studiju

programm

u direktoru

sēdes

Studiju,

zinātņu un

starptautis

kās

sadarbības

departame

nts

TVVF docētāju

kopsapulces

Izskata nolikumus, kārtību, kas attiecas uz studiju

procesu;

Izdiskutē jautājumus, kas saistīti ar studiju

programmas organizāciju (loģistiku), un iesniedz

priekšlikumus atbildīgai struktūrvienībai

Studiju vērtējumu protokolu izsniegšana un

saņemšana (savlaicīga);

Studiju kursu aprakstu saņemšana no docētāja,

uzsākot studiju kursu;

Studiju plāna un programmas izpildes kontrole;

Rīkojumu sagatavošana par praksēm;

Studentiem izziņu izsniegšanas procedūra un

iesniegumu pieņemšanas kārtība.

Izdiskutē pašnovērtējuma ziņojumus, izmaiņas

studiju programmā, kā arī izdiskutē iekšējos

normatīvos dokumentus, kas regulē studiju

procesa organizāciju;

izvērtē akadēmiskā personāla atbilstību studiju

kursam, iesaka docētājus, kurus piesaistīt; izvērtē

un apstiprina maģistra darbu tematus un zin.

vadītājus;

Lemj par ārvalstu lektoru piesaisti, apmaiņas

studentiem (izejošiem un ienākošiem); lemj par

dalību projektos.

Vienu reizi mēnesī

Regulāri

Vienu reizi mēnesī

Pilnveidoti studiju kursi, papildināta un uzlabota studiju programma

Valsts

pārbaudījuma

komisija

Valsts pārbaudījuma komisijā piedalās nozares

profesionāļi. Valsts pārbaudījuma komisijas

priekšsēdētājs sniedz kopsavilkumu par maģistra

darbiem, to kvalitāti, aktualitāti.

Pēc Valsts pārbaudījuma

8


Sabiedriskās

organizācija,

darba devēji

TVVF docētāji piedalās sabiedrisko organizāciju

sapulcēs, kurās pulcējas nozares uzņēmēji un tiek

diskutēti nozares attīstības jautājumi un

aktualitātes tiek integrētas studiju saturā.

Regulāri

Docētāji

Studiju kursu satura aktualizēšana;

Literatūras avotu (grāmatu, datu bāzu)

caurskatīšana, iesnieguma par jaunāko avotu

iegādi sagatavošana

Regulāri

Studiju

programmas

direktors

Studenti

Tikšanās ar studentiem, docētājiem, lai izzinātu

kādi uzlabojumi nepieciešami studiju programmā;

pārrunas ar docētājiem par studiju kursa

novērtēšanas rezultātiem;

nodarbību un konsultāciju grafika sagatavošana

un tā izpildes kontrole;

absolventu atsauksmju analīze;

studiju plāna un programmas izpilde;

Maģistra darbu starpizstrādes semināru

organizācija un vadība sadarbībā ar docētājiem.

Studiju kursu novērtējuma anketu aizpildīšana;

Tikšanās ar studiju programmas direktoru;

Studentu individuālie priekšlikumi, problēmu

risinājumi par studiju procesu, saturu konsultācijās

vai elektroniski ar studiju programmas direktoru.

Regulāri

Pēc katra studiju kursa

Pēc katra semestra

Pēc individuālas iniciatīvas

Pilnveidoti studiju kursi, papildināta un

uzlabota studiju programma

3. STUDIJU PROGRAMMAS UN TAJĀ IEKĻAUTO LEKCIJU KURSU, PRAKTISKO

NODARBĪBU UN CITU STUDIJU PASĀKUMU APRAKSTS

Studiju programmas kopējais apjoms studentiem ar iepriekš iegūtu 2.līmeņa augstāko profesionālo

izglītību un 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju tūrisma nozares uzņēmuma vadītājs – 60 kredītpunkti.

• A daļa – teorētiskie studiju kursi 28 kredītpunkti, 6 kredītpunkti prakse, 20 kredītpunkti maģistra

darba izstrāde;

• B daļa –6 kredītpunkti.

Obligātajā - A daļā iekļauti vispārizglītojoši studiju kursi, nozares teorētiskie pamatkursi, studiju kursi,

kas attīsta vadības, sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās iemaņas, nozares profesionālās

specializācijas un vadībzinības teorijas kursi, kā arī prakse un maģistra darba izstrāde.

Obligātās izvēles - B daļā studentiem tiek piedāvāti studiju kursi, kuri dod iespēju padziļināt teorētiskās

zināšanas specifiskos tūrisma veidos un vadībzinību aspektos.

Studiju programmas kopējais apjoms studentiem ar iegūtu augstāko izglītību bez profesionālās

kvalifikācijas – 80 kredītpunkti.

• A daļa – teorētiskie studiju kursi 28 kredītpunkti, 6 kredītpunkti maģistra prakse, 20

kredītpunkti kvalifikācijas prakse, 20 kredītpunkti maģistra darba izstrāde;

• B daļa – 6 kredītpunkti.

Studiju programmā iekļauti vispārizglītojoši studiju kursi, nozares teorētiskie pamatkursi, studiju kursi,

kas attīsta vadības, sociālās, komunikācijas un organizatoriskās prasmes, nozares profesionālās

specializācijas un vadībzinības teorijas kursi.

Lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju, studentiem tiek organizēta kvalifikācijas prakse 20 kp apjomā.

Kvalifikācijas prakses norisi reglamentē kvalifikācijas prakses nolikums.

9


4.VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

Studentu studiju darba rezultāti tiek kontrolēti un vērtēti:

• pārbaudījumos pēc studiju kursa pilnīgas apguves;

• pēc pilnas studiju programmas apguves – maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana.

• Studenta sekmju kopvērtējums semestra laikā.

Ikviena pārbaudījuma mērķis ir konstatēt, kādā līmenī students ir apguvis teorētiskās zināšanas un

ieguvis prasmes un iemaņas pielietot teorētiskās zināšanas profesionālajā darbībā nepieciešamo

uzdevumu veikšanai.

Katrā kursā ir izstrādāti savi vērtēšanas kritēriji, kas paredz dažādu formu un veidu pārbaudījumus.

Katra kursa noslēgumā students kārto rakstisku vai mutisku eksāmenu.

Studiju darba kopējais novērtējums tiek veidots pēc kumulatīvās sistēmas, kas paredz pakāpenisku gala

vērtējuma veidošanos no vairākiem studenta darbiem katrā kursā. Vērtēšanas sistēma ir katra kursa

izvērstā kursa apraksta sastāvdaļa, kuru docētājs studentam izsniedz pirmās nodarbības laikā.

TSV 2010 pilna laika studentu vidējā svērtā atzīme 2010./2011.rudens semestrī bijusi 7.85 un pavasara

semestrī 7,64, kas ir augstāka, kā pagājušajā gadā, kad gada vidējā svērtā atzīme bija 7,3 balles.

Zināšanu, prasmju un iemaņu vērtēšana visos studiju kursos notiek 10 ballu sistēmā (LR IZM noteikumi

nr.208.,14.04.1998). Eksāmenu uzskata par nokārtotu (maģistrantam ieskaita kredītpunktus), ja

vērtējums ir no 4 (gandrīz viduvēji) līdz 10 (izcili) ballēm. Prakse (gan kvalifikācijas, gan maģistra) tiek

vērtēta ar vērtējumu “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.

Eksāmena vērtējums, kā arī gala vērtējums, kurš ierakstīts vērtējuma protokolā, docētājam TVVF

vecākajai speciālistei jānodod ne vēlāk kā 3 nedēļas pēc eksāmena dienas.

Studiju kursu laikā studentu teorētiskās zināšanas tiek pārbaudītas un vērtētas pēc individuālā studiju

darba rezultātiem: kontroldarbi, referāti, pētījumi, līdzdalība diskusijās, zināšanu pārbaudes testi u.c.

Praktisko iemaņu apguve tiek kontrolēta izmantojot praktiskus uzdevumus, organizējot prakses. Ikviena

zināšanu un prasmju pārbaudes forma ir komponents kopējā pārbaudes sistēmā un tai ir noteikts

īpatsvars kopējā vērtējumā. Pārbaudījumu formas semestra laikā ir izvēlētas tā, lai studenti tiktu motivēti

regulāri un sistemātiski strādāt un, piedaloties pārbaudījumā, pierādīt, ka studiju kurss ir apgūts pilnībā.

Šādos gadījumos students saņem novērtējumu par visu studiju kursu. Vērtējums tiek dots summējot

atsevišķos pārbaudes posmos iegūto vērtējumu un ņemot vērā katra atsevišķā komponenta īpatsvaru

kopējā vērtējuma sistēmā. Pēc mācībspēka ieskatiem var tikt noteikts pārbaudījums pēc studiju kursa

pilnīgas apguves. Šāds pārbaudījums var tikt organizēts kā rakstiski, tā mutiski.

Maģistra darbu aizstāvēšana notiek saskaņā ar LR MK noteikumiem Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" un ViA Valsts pārbaudījuma (kvalifikācijas

darba/bakalaura darba/maģistra darba) aizstāvēšanas kārtību. Valsts pārbaudījums sastāv no maģistra

darba uzrakstīšanas un tā publiskas aizstāvēšanas. Maģistra darbs ir individuāli veikts pētījums ar

praktisku ievirzi. Tam jāatspoguļo maģistranta spējas atlasīt, sistematizēt un analizēt materiālu, prasme

pamatot materiāla atlasi, argumentēt izvirzītos secinājumus un priekšlikumus.

TVVF domes sēdē tika apstiprināts Valsts pārbaudījuma komisijas sastāvs 2010./2011.akadēmiskajam

gadam šādā sastāvā:

Jānis Jenzis - (maģistra Valsts pārbaudījuma komisijas vadītājs) Latvijas Republikas Kultūras ministra

padomnieks, restorāna „Ostas skati” valdes priekšsēdētājs;

10


Valērijs Seilis - (maģistra Valsts pārbaudījuma komisijas vadītāja vietnieks) Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta

direktors;

Marina Paņkova – Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta

Tūrisma nodaļas vadītāja;

Rolands Melbārdis - Aktīvā tūrisma centra “Eži” direktors;

Sarmīte Rozentāle - Vidzemes Augstskolas Biznesa vadības bakalaura programmas direktore, docente (šobrīd

ViA akadēmiskā un zinātņu prorektore, asociētā profesore,);

Agita Līviņa – Vidzemes Augstskolas Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātes asociētā profesore.

Mārtiņš Malcenieks - (bakalaura Valsts pārbaudījuma komisijas vadītājs) Aktīvā tūrisma centra “Eži”

izpilddirektors;

Inese Šīrava – (bakalaura Valsts pārbaudījuma komisijas vadītāja vietnieks) Tūrisma attīstības valsts aģentūras

Stratēģiskās plānošanas vadītāja vai

Armands Slokenbergs Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors

Apstiprinātās valsts pārbaudījumu komisijas sastāvs ir plašāks kā noteiktais minimālais valsts

pārbaudījuma komisijas lielums, jo ne visi komisijas dalībnieki, kas vienlaikus ir arī nozares profesionāļi

spēj ierasties noteiktajos darbu aizstāvēšanas datumos, kā arī iespēju robežās aizstāvēšanas

dienaskārtība tiek veidota saskaņojot to ar komisijā esošo dalībnieku ekspertīzes jomām. Valsts

pārbaudījumu komisijā iekļauts arī bakalauru Valsts pārbaudījumu komisijas vadītājs un vadītāja vietnieks.

Valsts pārbaudījuma komisijas mutiskās atsauksmes un komisijas priekšsēdētāja rakstiskais ziņojums

ļauj izdarīt secinājumus par TSV studentu izstrādāto maģistra darbu aktualitāti un kvalitāti. Valsts

pārbaudījuma komisija studentu darbus novērtē pēc kritērijiem (pētījuma aktualitāte un izvēles

pamatojums 10%, pētāmās problēmas skaidrība, darba struktūra, metodes 25%, rezultātu analīze un

interpretācija, izvirzītie priekšlikumi un secinājumi 35%, darba noformējums 10%, uzstāšanās,

aizstāvība 20%), vērtējuma rezultāti studentiem tiek paziņoti tajā pašā dienā. Ja komisija uzskata, ka

maģistra darbs nav aizstāvēts, tad maģistra darbs jāpārstrādā un jāaizstāv atkārtoti. Saskaņā ar TVVF

kritērijiem, maģistra darbu galīgo vērtējumu sastāda: komisijas vērtējums -50%, recenzenta vērtējums -

30 %, darba vadītāja vērtējums -20%.

5.STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA

Studiju metodes ietver: lekcijas, praktiskās nodarbības, kas var būt grupu darbi, situāciju analīze,

patstāvīgo darbu prezentācijas, pieredzes apmaiņas vizītes uzņēmumos un organizācijās.

Lekcijās tiek izmantots multimediju projektors un Internets (lielākā daļa TSV docētāji lekcijas gatavo

izmantojot Power Point prezentāciju formātu), ir iespēja izmantot TV un video. Ja to prasa studiju kursa

vai nodarbības specifika, tad atsevišķas nodarbības tiek vadītas datorauditorijā un bibliotēkā. Lekciju

materiāli, zinātniskie raksti un cita veida mācību materiāli tiek ievietoti ViA e - mācību vidē

http://punkts.va.lv, kura ir pieejama TSV studentiem, izmantojot lietotājvārdu un paroli.

Studiju kursi, kuros 2010./2011. gadā tika izmantota ViA e-mācību vide :

• Kvalitātes vadības sistēmas

• Finanšu un risku vadība

• Tūrisma pētījumu metodoloģija

• Zināšanu ekonomika un pārvaldība

• Cilvēkresursu vadība un analīze

• Tūrisma mārketinga vadība

• Pasākumu organizācija un vadība

• Kultūras tūrisma vadība

• Starpkultūru komunikācija

• Tirgvedības stratēģijas un klāsteri konkurētspējas paaugstināšanai

• Inovāciju vadīšana darījumu tūrismā.

• Starptautiskā projektu vadība

11


Docētāji regulāri lieto e-mācību vidi– ne tikai prezentācijas tiek ievietotas e-vidē, bet mācību metodiskie

materiāli, papildus literatūra, veidoti diskusiju forumi, e-vidē notiek komunikācija starp docētāju un

studentu, darbu iesniegšana, tiek organizēti pārbaudes darbi u.c. Lai docētāji padziļināti apgūtu e-

mācību vides sniegtās iespējas, šim nolūkam 2010./2011.gadā tika organizēts mācību kurss. Kursa

nodarbības apmeklēja arī vairāki Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātes docētāji.

Lai studenti apgūtu studiju procesā nepieciešamās prasmes darbā ar e-mācību vidi, studiju gadu

uzsākot īpaši šim nolūkam tiek organizētas mācības. Papildus Vidzemes Augstskolas iekštīklā pieejami

studiju procesu reglamentējoši vispārēji dokumenti un iesniegumi veidlapas. Saziņa starp mācībspēku

un studentu iespējama gan ar elektroniskā pasta starpniecību, Skype, gan individuālās klātienes

konsultācijās ar docētāju.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta studentu zinātniski pētnieciskai ievirzei, kas saistīta ar tēmas izvēli

maģistra darbam, kura pilna laika studentiem jāpiesaka studiju programmas direktorei 1. semestra

noslēgumā. Līdz ar to studentiem ir iespēja mērķtiecīgi strādāt pie interesējošās tēmas, arī attiecīgi

izvēloties prakses vietu un veicot individuālos uzdevumus studiju kursu ietvaros. Visas maģistra darba

tēmas un darbu zinātniskie vadītāji 2010./2011.gadā tika apstiprināti TVVF docētāju kopsapulcē

individuāli izdiskutējot katru gadījumu un studentam sniedzot rekomendācijas pētījuma koncepcijas

pilnveidei. Kopā studentiem jākārto divas maģistra darba starpieskaites, lai veicinātu sistemātisku darbu

pie maģistra pētījuma. Starpieskaites kārtošanas laiku skat. zemāk pievienotajā tabulā. Ar maģistra

darba izstrādi saistīti uzdevumi ir integrēti studiju kursā Tūrisma Pētījumu metodoloģija - pirmā maģistra

darba starpieskaite tiek organizēta šī studiju kursa ietvaros kā obligāts studiju darbs. Pagājušajā mācību

gadā docētāji īpašu uzmanību ir pievērsuši iesniegto maģistra darbu atbilstībai maģistra darbam

izvirzītajiem kritērijiem.

Studējošo eksmatrikulācijas statistika liecina, ka vairāki studenti eksmatrikulēti kā studiju teorētisko daļu

nokārtojuši, bet gala pārbaudījumu nenokārtojuši. Šādi eksmatrikulēto studentu skaits nav mazs, bet tas

galvenokārt saistāms ar studentu individuālo gatavību un spēju ieguldīt laiku maģistra darba izstrādē. Šo

faktoru ietekmē arī ekonomiskā situācija, jo studējošiem ir ierobežotākas iespējas darbā ņemt

atvaļinājumus maģistra darbu izstrādei, kas apgrūtina prasībām atbilstošu maģistra darbu izstrādi.

Studējošajiem ir informācija par kvalitātes prasībām, kas tiek izvirzītas maģistra darbiem, kā arī

fakultātes docētāji ir regulāri pieejami konsultācijām.

Viena no problēmām, kas laika posmā pirms maģistra darba nodošanas apgrūtina kvalitatīvu studenta

saziņu ar docētāju rodas apstākļos, kad vienam docētājam jāvada vairāki maģistra darbi. No fakultātes

puses ir noteikts vadāmo darbu apjoma ierobežojums, kuru sasniedzot docētājs drīkst atteikties no

maģistra darbu vadīšanas.

Tabula Nr.4. Maģistra darba starpieskaites norises laiks

Studiju

semestris

2.semestris

3.semestris

4.semestris

PL studenti

1.starpieskaite

2.starpieskaite

PL studenti (60 kp studiju programma)

PL studenti (80 kp studiju programma)

2010./2011.g. TSV PL 2009 rudens semestrī aizstāvēto maģistra darbu tēmas

Tūrisma prasmju attīstīšana ar neformālās izglītības palīdzību Latvijā, Ukrainā un Nīderlandē”

Pārtikas ražošanas uzņēmumu ar sekundāru darbību tūrisma jomā attīstības iespējas

Kultūras atšķirību loma Ķīnas tūristu tirgus aptveršanā Latvijā

Virtuālā ceļojuma izmantošana Latvijas tūristu mītņu tīmekļa vietnēs

12


Latvijas tūrisma mājas lapas kā valsts tūrisma galamērķa komunikācijas līdzeklis

Studiju darba plānojumu – nodarbību grafiku 2010./2011.akadēmiskajā gadā pa semestriem, saskaņojot

ar fakultātes docētājiem un viesdocētājiem izstrādāja TSV programmas direktore, bet fakultātes vecākā

speciāliste studiju plānojumu – grafiku saskaņoja ar auditorijām, kā arī semestra laikā sekoja līdzi

izmaiņām studiju grafikā, tās ievietojot ViA mājas lapā, e-mācību vidē īpaši saziņai ar studentiem

izveidotajā kursā (TSV 2010 Kursa mājas).

6. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS

Studiju programmas atbilstība profesionālās akadēmiskās izglītības standartam un profesijas

standartam

Studiju programma izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un Latvijas Republikas

Augstskolu likumu. Tā atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem (Nr.

481., 20. 11. 2001.) par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, kā arī

pamatojoties uz profesijas standartu “Uzņēmumu un iestāžu vadītājs”, kas apstiprināts ar IZM 2002.

gada 16. maija rīkojumu Nr. 283 (pielikums nr.4) un šai profesijā nodarbināto piektā profesionālās

kvalifikācijas līmeņa speciālistu profesionālās darbības raksturojumam pēc Latvijas Republikas profesiju

klasifikatora (profesionālās kvalifikācijas kods pēc profesiju klasifikatora 1431 08). Studiju programmu

izstrādājot, ievērota ViA Satversme un studijas regulējošie ViA iekšējie normatīvie akti un ārējie LR

normatīvie akti.

Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību

Darba devēju viedoklis par absolventu sagatavotību darba tirgum un nodarbinātību tiek iegūts

personiski kontaktējoties ar darba devējiem – prakšu organizācijas un novērtēšanas procesā, aicinot

darba devējus izteikt viedokli akreditācijas komisijai, kontaktējoties ar uzņēmējiem dažādos nozares

profesionāļu saietos, kā arī pastarpināti iepazīstoties ar jaunākajiem pētījumiem nozarē, kā arī

komunicējot ar darba devējiem viņiem piedaloties tiešajā studiju procesā.

Daļa absolventu pakāpušies pa karjeras kāpnēm un paši kļuvuši par darba devējiem, reizēm kā nozares

profesionāļi tiek aicināti sniegt lekcijas ViA. Tādējādi starp augstskolu un daļu nozares profesionāļiem

izveidojusies īpaši vērtīga saikne – absolventi spēj studiju programmai sniegt izvērtējumu gan no darba

devēja, gan absolventa, gan no akadēmiskā mācībspēka skatu punkta.

Vairākiem TSV studiju programmas absolventiem par darba vietu kļuvusi Vidzemes Augstskola –

absolventi iesaistīti gan akadēmiskajā darbā (gan kā vēlēti docētāji, gan kā viesdocētāji) un

pētnieciskajā darbā, kā arī administratīvajā darbā. Studiju programmas ieliek pietiekoši stabilu pamatu

gan praktiskam darbam tūrisma nozarē, gan akadēmiskam.

7. STUDĒJOŠIE

Studējošo skaits

2011.gada februārī studiju programmu gan pilna laika studijās absolvēja 5 absolventi. Zemāk skatāmajā

tabulā minēts studējošo un absolventu kopskaits 2010./2011.akadēmiskajā gadā.

Tabula Nr.5. Studējošo skaits programmā

Studiju gads

Pilna laika studijas

13


1. kurss Imatrikulēti 17 studējošie ( TSV

2010)

2. kurss 5 absolventi (TSV PL 2009)

absolvēja 2010.gada februārī. 10

studējošie tika eksmatrikulēti kā

teorētisko studiju kursu

nokārtojuši;

uz maģistra darbi izstrādi

atjaunojušies 3 studējošie

Kopā 32

Akadēmiskā studiju gadā uzsāktās studiju programmas, studentu skaits 2010./2011.g.

Pilna laika studiju programmu (TSV PL 2009) ar iegūtu 2.līmeņa augstāko profesionālo izglītību un 5.

līmeņa profesionālo kvalifikāciju tūrisma nozares uzņēmuma vadītājs absolvēja 5 studējošie, bet 10

studējošie tika eksmatrikulēti, kā teorētisko daļu nokārtojuši.

Pilna laika studijās (TSV PL 2010) ar iegūtu 2.līmeņa augstāko profesionālo izglītību un 5. līmeņa

profesionālo kvalifikāciju tūrisma nozares uzņēmuma vadītājs tika imatrikulēti 17 studenti. Akadēmiskā

gada laikā 1 studējošais devies akadēmiskajā studiju pārtraukumā. Akadēmiskā gada laikā 2 studējušie

eksmatrikulēti un 3 studējošie devušies akadēmiskajā studiju pārtraukumā.

Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā notiek saskaņā ar iepriekš aprakstīto kvalitātes

mehānismu un galvenokārt izpaužas ieteikumu formā. Pārrunas, aptaujas dod iespēju maģistrantiem

ieteikt uzlabojumus studiju procesa pilnveidošanai.

Absolventu skaits

2010./2011. akadēmiskā gadā studiju programmā maģistra diplomus saņēma 5 absolventi.

2011.gadā TSV plānots viens izlaidums – 2012.gada februārī. Ņemot vērā, iepriekšējo gadu pieredzi

iespējams, ka maģistra darbu aizstāvēšana notiks arī pavasara semestrī. Pilna laika studijās plānots,

ka nākamajā gadā plānots, ka absolvēs 16 studējošo (ieskaitot tos, kuri atjaunojas valsts pārbaudījuma

kārtošanai un atgriežas no akadēmiskā studiju pārtraukuma).

Tabula Nr.4. Kopējais studiju programmas absolventu skaits

Absolvēšanas gads TSV PL TSV NL

2006. 7 -

2007. 7 -

2008. 15 18

2009. 4 11

2010. 13 11

2011. 5 -

Studējošo aptaujas un to analīze

Savu ieguldījumu studiju procesa veicināšanā un pilnveidošanā dod studenti, piedaloties aptaujās par

studiju kursu, kā arī pārrunās ar studiju programmas direktori. Docētāji šīs aptaujas uzskata par

nozīmīgu sava darba novērtējumu. Akadēmiskā gada laikā no elektroniskas studējošā aptaujas notikusi

atgriešanās pie studentu aptaujas ar drukātām anketām. Tas palielinājis aptaujāto studējošo skaitu, bet

diemžēl samazinājis datu apstrādes ātrumu.

14


2010./2011.akadēmiskajā gadā tika veikta anketēšana par 6 studiju kursiem rudens semestrī un 4

studiju kursiem pavasara semestrī. Saņemto anketu atgriezeniskā saite pilna laika studijās vērtējama

kā viduvēja (salīdzinoši ar pagājušo akadēmisko gadu, tā ir uzlabojusies) – ¾ no studiju kursiem

novērtējumu devuši puse un vairāk no studentu, bet atlikušajos ne mazāk kā trešā daļa. Aptaujas

process 2010./2011.gadā netika organizēts e-vidē.

Rudens semestrī augstu studējošo vērtējumu robežās no 6 – 7 ballēm ( maksimālais vērtējums 7 balles)

saņēmuši divi studiju kursi „ Starpkultūru komunikācija” un moduļa„ Finanšu un riska vadība” daļa, kas

attiecas uz Finanšu vadību. Pavasara semestrī augstu novērtējumu saņēmuši divi B daļas studiju kursi -

„Pasākumu organizācija un vadība”, „Vides vadība”. Studējošo skatījumā šo kursu mērķi ir tikuši pilnībā

sasniegti un tiek novērtētas praktiskās zināšanas, ko sniedz šie kursi un atzinīgi komentārus

izpelnījusies docētāju profesionalitāte. Pārējie studiju kursi saņēmuši novērtējumi robežās no 4, 5 – 5,5,

kas nav izcils studiju kursu novērtējums, bet tai pat laikā studiju kursa mērķi pamatā vērtēti kā sasniegti.

Absolventu aptaujas un to analīze

Absolventu aptaujas ViA tiek veiktas centralizēti un kontakta uzturēšana nav tikai konkrētas studiju

programmas atbildība –ViA absolventu aptauja tika uzsākta 2009.gada rudenī. 2009.gadā Vidzemes

Augstskolas Attīstības daļas veiktās absolventu aptaujas ietvaros aptaujāta tikai daļa no TSV studiju

programmas absolventiem – 39, bet izsmeļošu informāciju sniegusi puse no tiem. Saskaņā ar šiem

datiem tikai viens no programmu absolvējušiem nav nodarbināts, apmēram puse no pārējiem strādā

valsts sektorā, bet otra puse privātajā sektorā, kā arī dažas pašnodarbinātas personas. Apmēram 80%

no aptaujātajiem absolventiem strādā tūrisma nozarē vai arī viņu profesionālā darbība ir daļēji saistīta

ar tūrisma nozari.

Pēc studiju programmas direktores rīcībā esošās informācijas, tikai viens no 29 absolventiem 2010. un

2011.gada absolventiem neveic profesionālo darbību un arī neturpina izglītības iegūšanu doktorantūrā.

Starp tūrisma nozares uzņēmumiem privātajā sektorā 2010.gada TSV absolventu darba vietas ir

viesnīcas ( Radisson Blue, Maritim u.c.), tūrisma aģentūras ( Viva La tour, Start Tour u.c.) viesu mājas

un aktīvā tūrisma uzņēmumi, vairāki absolventi nodarbināti privātā sektora uzņēmumos, kas tieši nav

saistīti ar tūrisma nozari – piemēram, Stendera ziepju fabrika. Valsts un pašvaldību sektorā absolventu

darba vietas ir Tūrisma informācijas centri,, pašvaldību attīstības un plānošanas departamenti u.c. TSV

absolventi ir arī darba vietu radītāji.

2011.gada rudenī Vidzemes Augstskolas absolventu salidojumā aktualizēta informācija par senāko

gadu absolventu nodarbinātību. Informācija liecina, ka absolventu ( 91 absolventi,, kas visā

programmas pastāvēšanas vēsturē absolvējuši studiju programmu) nodarbinātības līmenis ir augsts.

Iepriekšējo gadu krīze nav būtiski ietekmējusi absolventu nodarbinātības līmeni, bet zināmā mērā

ietekmējusi nodarbinātību tūrisma nozarē, kas ir nedaudz samazinājusies, bet palielinājies to

organizāciju skaits, kuros saistība ar nozari ir netieša.

Ar daļu no absolventiem tiek uzturēts personisks kontakts. TSV absolventi interesējas par Tūrisma un

viesmīlības vadības fakultātē notiekošo, izmantojot Vidzemes Augstskolas mājas lapu un studiju

biedrus, kas liecina par studiju procesā izveidotiem neformāliem sadarbības tīkliem, kas mūsdienu

sabiedrībā ir nozīmīgi. Studenti par galvenajām stiprajām pusēm studiju laikā ir atzinuši:

• iegūtos kontaktu, studiju biedri- nākamie sadarbības partneri;

• iegūtās zināšanas;

• docētājus, laba materiāli tehniskā bāze;

• prasmes prezentēt idejas, informāciju, materiālus;

• vispārēju sapratni par nozarē notiekošo.

15


TSV absolvente Māra Eihentāle atmiņu grāmatā „ViA 15 gadi stāstos un bildēs raksta”: „Pozitīvi, ka ViA

mācību procesam cenšas piesaistīt vieslektorus, kas strādā ne tikai kā augstskolas pasniedzēji, bet

ikdienā darbojas tūrisma industrijā. Tieši no šīm zināšanām mēs guvām visvairāk. Akadēmiskās

zināšanas jau var iegūt arī tālmācības ceļā, bet neaizvietojams ir tiešais kontakts un diskusijas ar

pasniedzējiem, kas nāk no reālas biznesa vides ”.

Vērojama pozitīva tendence – progress kopīgu pētījumu veikšanā starp maģistrantu un maģistra darba

zinātniskajiem vadītājiem, kā rezultātā top kopīgi raksti, ziņojumi konferencēs, gan studiju procesa laikā,

gan pēc absolvēšanas. Šāda sadarbība rezultējas turpmākos sadarbības projektos. Piemēram, divas

no TSV maģistrantēm (T.Grizāne un I.Bērziņa) doktorantūras studiju ietvaros sadarbojas ar

as.prof.A.Līviņu.

8. STUDIJU PROGRAMMĀ NODARBINĀTĀ AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS

Akadēmiskais personāls

Studiju programmas “Tūrisma stratēģiskā vadība” 2010./2011. akadēmiskajā gadā studiju kursu

pasniegšanā tika iesaistīti 17 docētāji ( šajā skaitlī ir docētāji, kas neatkarīgi uzņemas pilnu atbildību par

studiju kursu vai tā daļu), kā arī vēl 3 ārzemju vieslektori, kas uzaicināti lasīt lekcijas par atsevišķiem

tematiem. Šajā skaitlī nav vieslektori, kurus uz atsevišķām nodarbībām uzaicinājuši paši studiju kursu

docētāji. No šiem 20 docētājiem pamatdarbā ViA kā vēlēti docētāji strādā 13 docētāji.

No 20 docētājiem programmā strādāja 10 docētāji ar doktora grādu. No tiem akadēmiskajiem

mācībspēkiem, kas nodrošina teorētisko kursu docēšanu, 5 docētāji turpina studijas doktorantūrā. TSV

studiju programmas teorētisko kursu docēšanā un maģistra darbu vadīšanā un recenzēšanā iesaistīto

docētāju – doktorantu promocijas darbu temati: “Tūrisma ilgtspējīgas attīstības iespējas lielajās dabas

aizsargājamās teritorijās (ZBR)” Latvijas Universitātē (I.Druva-Druvaskalne), „Telpiskās struktūras

tūrismā Latvijā, to veidošanās un virzība tirgū.” Latvijas Universitātē (A.Klepers), “ Uz rezultātu orientēta

vadības sistēma tūrisma mītnēs Latvijā” Latvijas Universitātē (I.Ebele), „Personīgo zināšanu pārvaldības

sistēmu izstrāde” (K.Osis jau pabeidzis promocijas darba izstrādi).

Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem studiju programmā ir bijis augstāks skaits vieslektoru no dažādām

Eiropas valstu universitātēm, kas kopumā docējuši lekcijas 2 kp apjomā.

1.attēls. TSV teorētisko studiju kursu docēšanā iesaistīto

ViA vēlēto docētāju sadalījums pēc akadēmiskajiem

amatiem

TSV programmā strādājošo vēlēto docētāju sadalījums pēc

akadēmiskajiem amatiem

2.attēls. TSV teorētisko studiju kursu docēšanā

iesaistīto docētāju sadalījums pēc zinātniskā grāda

Programā strādājošo docētāju sadalījums pēc zinātniskā grāda

Lektori; 5

Docenti; 2

Profesori; 2

Aosciētie profesori ;

4

Maģistri

30%

Doktoranti

20%

Doktori

50%

Profesori Aosciētie profesori Docenti Lektori

Doktori Doktoranti Maģistri

Papildus iepriekš minētajiem citi fakultātes docētāji iesaistīti prakšu vadīšanas un maģistru darbu

izstrādes un aizstāvēšanas procesos.

16


Kopumā studiju programmā docētie kursi saņēmuši pozitīvus studējošo vērtējumus par studiju kursu

kvalitāti. Kā pozitīvās TSV akadēmisko mācībspēku puses no studentu viedokļa tiek minētas individuāla

attieksme, profesionalitāte, brīva orientēšanās tēmā, spējas sabalansēt praktiskās informācijas un

teorētiskā materiāla apjomus, vieslektori no nozares, kā arī studiju kursos pozitīvi tiek vērtētas nozares

profesionāļu vieslekcijas un mācību ekskursijas uz uzņēmumiem.

TVVF docētāji, kas iesaistīti studiju programmas īstenošanā pagājušajā mācību gadā piedalījušies gan

nacionāla, gan starptautiska mēroga zinātniskās konferencēs un kongresos kā ziņotāji, tikušas

publicētas konferenču tēzes, raksti žurnālos, kā autori rakstījuši zinātniskas un mācību grāmatas.

Docētāju kvalifikācija celta piedaloties konferencēs un semināros kā klausītājiem. Docētāji piedalījušies

pasākumos, kuros sadarbībā ar darba devējiem un tūrisma politikas plānotājiem tiek veicinātas

diskusijas par nozarei būtiskiem jautājumiem, vairāki docētāji piedalījušies jauniešu mērķa auditorijas

ieinteresēšanā un informēšanā par tūrisma nozari. Docētāji sagatavojuši ne tikai zinātniskas, bet arī

populārzinātniskas publikācijas un lekcijas. Dalība bijusi arī dažādos projektos (tai skaitā arī pētniecības

projektos) – gan kā vadītājiem, gan kā īstenotājiem (Detalizētu informāciju par docētāju veikumu

2010./2011.akadēmiskajā gadā skatīt pielikumā Nr.1. )

Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

TVVF pievērš lielu uzmanību maģistra profesionālās studiju programmas docētāju atlasei un

pilnveidošanai, lai programmas realizācijā tiktu piesaistīti gan akadēmiskie mācību spēki ar iegūtu

augstāko zinātņu grādu, gan nozares labākie profesionāļi. Atsevišķus kursus kopīgi vada gan

akadēmiskie mācību spēki, gan nozares profesionāļi. Kā vienu no labākajiem piemēriem var minēt B

daļas studiju kursu Pasākumu organizācija un vadība tūrismā, kuru studenti regulāri izvēlas klausīties

kā pirmo prioritāri. Atzīstot šādi veidotu kursu vērtību un novērtējot studentu pozitīvās atsauksmes

2011./2012.ak.gadā vairāki studiju kursi tiks balstīti uz šādu vairāku docētāju sadarbības principu,

iesaistot arī nozares profesionāļus – Finanšu un riska vadība, Starptautiskā projektu vadība,

Starptautiskā ekonomika u.c.

TVVF ir izveidojusies laba sadarbība ar ārvalstu augstskolām (skatīt 10.nodaļu Ārēji sakari), kā rezultātā

ViA mācību spēkiem ir iespēja praktizēties ārvalstu augstskolās, pilnveidojot darba metodes, kā arī no

ViA puses tiek atbalstīta mācību spēku līdzdalība akadēmiskās un profesionālās starptautiskās un

vietējās konferencēs, semināros. Tiek atbalstīta docētāju dalība Erasmus apmaiņas programmā ar

mērķi pilnveidot angļu valodas prasmes, lai pilnvērtīgāk nākotnē piedalītos starptautiskajā mobilitātē.

ViA atbalsta mācību spēku studijas doktorantūrā, piešķirot akadēmisko atvaļinājumu promocijas darba

izstrādei pēc docētāju lūguma. Šobrīd seši no TVVF docētājiem studē dažādās doktorantūras studiju

programmās.

9. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS

Finansējuma avoti

Studiju programmas finansējuma avoti ir sekojoši:

• Maģistrantu maksa par studijām;

• Valsts budžeta finansējums saskaņā ar LR Augstākās izglītības likuma 51. pantu. Valsts

budžeta finansētās vietas studiju programmai tiek piešķirtas kalendārā gada ietvaros – 25.

Plānots, ka 2011./2012.gadā budžeta vietu skaits pirmā studiju gada studentiem būs 14.

• Personīgais vai uzņēmumu, sponsoru finansējums studijām.

Studiju programmās paredzēts uzņemt studentus par valsts budžeta, fizisko un juridisko personu

līdzekļiem.

17


Vidzemes Augstskolas budžeta ienākumus 2011.gadam 2 763 871 Ls apmērā veido sekojošie

finansējuma avoti:

- valsts budžeta dotācija 23 % jeb 629 412 Ls,

- pašu ieņēmumi 32 % jeb 881 429 Ls, no kuriem lielākais pašu ienākumu avots ir studiju maksa

664 174 Ls (75 %),

- Valmieras pilsētas pašvaldības finansējums 3 % jeb 79 483 Ls,

- projektu finansējums 46 % jeb 1 262 650 Ls.

Studiju maksas apjomu ik gadus nosaka Vidzemes Augstskolas Senāts saskaņā ar valstī noteiktajām

studiju izmaksām.

Studiju maksas apjomu ik gadus nosaka Vidzemes Augstskolas Senāts. Slēdzot studiju līgumu students

zina maksimālās studiju izmaksas visiem studiju semestriem. Augstskola piedāvā studentiem dažādu

studiju maksas maksāšanas iespēju izvēli.

Studiju programmas materiāli – tehniskā bāze

Vidzemes Augstskola Augstskola, realizē 14 studiju programmas, kurās pašlaik studē:

979 pilna laika studenti un tai skaitā 122 maģistranti; 4 doktoranti ( tiks uzņemti); 206 nepilna laika

studenti un tai skaitā 1 maģistrants.

Augstskolai nav mērķtiecīgi sadalīt materiāli tehnisko bāzi un finanšu līdzekļus atsevišķi katrai studiju

programmai. Pašreizējā studiju bāze atrodas Cēsu ielā 4 un Tērbatas ielā 10. Studiju procesā tiek

izmantotas 23 auditorijas ieskaitot konferenču zāli ar kopējo platību 1445 m 2 t.sk. 3 datoru auditorijas ar

93 darba vietām un Interneta pieslēgumu (220 m 2 .), datortehnikas laboratorija, elektrotehnikas

laboratorija, RFID laboratorija un tulkošanas auditorija ar 15 datoriem. Visi datori ir pieslēgti lokālajam

tīklam, kas nodrošina vienotu informācijas apriti un ir nodrošināta pieeja Internetam, intranetam un

abonētajām datu bāzēm.

Mācību korpusos ir atpūtas telpas (280 m 2 .), kurās studenti var gatavoties nodarbībām, kā arī veikt

grupu darbu. (detalizētu informāciju par auditorijām un aprīkojumu skatīt pielikumā Nr.2.)

Auditorijas

Visas auditorijas aprīkotas ar stacionāru datoru un stacionāru projektoru, kā arī skaļruņiem un

prezentācijas tālvadības pulti, taimeri un lāzera rādītāj koku vienā. No visiem datoriem augstskolā ir

pieejams internets, kā arī abonētās pilnteksta datubāzes. Abonētajās pilnteksta datubāzes studenti var

lietot arī kopmītnēs, kā arī autorizējoties no jebkuras vietas kur ir pieejams internets. Visās auditorijās

studentiem pieejams bezvadu internets.

Studējošiem tiek nodrošinātas arī ārpusauditorijas nodarbības – mācību ekskursijas, studiju

darbi izbraukumos pie ViA sadarbības partneriem.

Bibliotēkas resursi

Vidzemes Augstskolas bibliotēka dibināta 1996.gadā. 2002.gadā iestājās Latvijas akadēmisko bibliotēku

asociācijā. Kopš 2003.gada 30.janvāra ir ANO Pasaules Tūrisma organizācijas depozītbibliotēka.

Vidzemes Augstskola ir vienīgā PTO depozītbibliotēka starp vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm.

2005.gadā tika izveidots Baltijas valstu un Ziemeļvalstu apvienoto/integrēto bibliotēku sadarbības tīkls,

kurā darbojas arī Vidzemes Augstskolas bibliotēka un Valmieras bibliotēka. 2005.gada pavasarī VIA

bibliotēka tika akreditēta un ieguva vietējas nozīmes bibliotēkas statusu.

Pēc bibliotēkas rekonstrukcijas 2007.gada rudenī pilnībā ir pabeigta Valmieras integrētās bibliotēkas

izveide. Valmieras integrētā bibliotēka ir Valmieras bibliotēkas un Vidzemes Augstskolas bibliotēkas

ilglaicīgs sadarbības projekts, kas apvieno juridiski un finansiāli neatkarīgas bibliotēkas, koordinējot,

sapludinot un racionāli izmantojot informatīvos un personāla resursus, paplašinot piedāvātos

pakalpojumus.

18


Valmieras integrētā bibliotēka ir izvietota 2 stāvos. Starp Valmieras bibliotēku un Vidzemes Augstskolas

bibliotēku pastāv vienošanās par telpu un lasītāju vietu skaitu sadalījumu, bet lietotājus tas tikpat kā

neskar, jo bibliotēku var izmantot gan VIA studenti, gan citi lietotāji.

1.stāva lasītavā (455,10m 2 ) studentiem pieejams 151 preses izdevums papīra formātā latviešu, krievu

un angļu, vācu valodās. No tiem VIA bibliotēka abonē 34. Pieejama arī daiļliteratūra.un atsevišķu

periodisko izdevumu arhīvs.

2.stāvā atrodas datorlasītava (67,80m 2 ) ar 26 darba vietām, no kurām VIA studentiem pieejamas 13.

Vēl otrajā stāvā izvietotas 2 lasītavas (katra 14,50 m 2 ) grupu darbam, 4 individuālās lasītavas (katra

5,20 m 2 ), un klusā lasītava (79, 20 m 2 ). 2.stāva bibliotēkas telpa ir 776,00 m 2 . Šeit izvietota nozaru

literatūra, pieejams Valmieras pilsētas un rajona novadpētniecības materiālu krājums un Eiropas

Komisijas informācijas punkts Europe Direct, kas sniedz informāciju par Eiropas Savienību, kā arī

Vidzemes Augstskolas studentu labāko diplomdarbu arhīvs un Lielbritānijas padomes atbalstītais Angļu

valodas mācību centra krājums.

Mazāk pieprasītās grāmatas tiek uzglabātas krātuvē, kas atrodas ēkas pagrabstāvā.

Vidzemes Augstskolas bibliotēka studijām nepieciešamo zinātnisko literatūru, mācību grāmatas un

mācību metodiskos materiālus studiju programmu nodrošinājumam papildina katru gadu, sadarbojoties

ar studiju programmas direktoru un fakultātes dekānu. Ir speciāli izstrādāta grāmatu pieprasījumu

veidlapa, kuru apstiprina attiecīgās fakultātes dekāns.

Kopējais Vidzemes Augstskolas bibliotēkas dokumentu (fizisko vienību) kopskaits:

Materiāla veids Nosaukumi Skaits

Grāmatas līdz 30.06.2011 12458 21336

Elektroniskie materiāli līdz 201 321

30.06.2011

Audiovizuālie materiāli līdz 292 356

30.06.2011

Kartes līdz 30.06.2011 43 88

Preses izdevumi

2011.gadā 34 nosaukumi

Lasītājiem pieejami arī Valmieras bibliotēkas abonētie 120

nosaukumi

Seriālizdevumu skaits 2011.g janvārī 4687 gab.

VIA abonētās datu bāzes.

Pilntekstu datu bāzes: SAGE, EBSCO, Science Direct.Līdz 2011.gada februārim bija pieejama datu

bāze Emerald Vēl pieejamas Eiropa.lv, Cambridge Journals online, LETA, nozare.lv, „LURSOFT”

laikrakstu arhīvs un arī izdevumu The Baltic Times, Dienas Bizness, Latvijas Vēstnesis elektroniskā

versija. Sadarbībā ar Valmieras bibliotēku lasītājiem pieejama arī datu bāze Letonika un filmu DVD

kolekcija. Minētās datu bāzes ir pieejamas no visiem Vidzemes Augstskolas datu pārraides tīklā

strādājošajiem datoriem. Virknei datu bāžu ir iespējams piekļūt, saņemot īpašu atļauju: Latvijas

Vēstnesis, Dienas Bizness un citas.

Bibliotēka aktīvi piedalās valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” piedāvāto elektronisko

resursu un pilntekstu datu bāzu izmēģināšanā.

ViA bibliotēkā visi bibliotekārie procesi ir automatizēti, izmantojot bibliotēku informācijas sistēmu ALISE.

No 2006. gada janvāra ir pieejama i-bibliotēka, kas dod iespēju no Valmieras integrētās bibliotēkas

elektroniskā kataloga veikt grāmatu pasūtīšanu, pieteikties rindā uz jau izsniegtām grāmatām, prasīt

grāmatu termiņu pagarinājumu, apskatīt datus par izsniegtajām/ laikā nenodotajām/ rezervētajām

grāmatām. Tas ļauj studentiem efektīvāk izmantot bibliotēkas krājumu. Informācija par bibliotēkā

pieejamajiem resursiem un pakalpojumiem ir atrodama Vidzemes Augstskolas mājas lapā, sadaļā

„Bibliotēka”

19


Kā katru gadu ievērojami palielinājies bibliotēkas krājums, tai skaitā TSV studentiem būtiskā literatūra.

Vidzemes Augstskolas integrētajā bibliotēkā TSV studentiem visaktuālākā ir uzņēmējdarbības un

tūrisma literatūra, arī komunikācijas (piem.starpkultūru komunikācija). bet tūrisma literatūra pieejama

938 nosaukumi (2346 eksemplāri) nosaukumi. 2011.gadā no jauna iegādāti 63 nosaukumu izdevumu

(86 eksemplāri) tūrisma nozarē.

10. ĀRĒJIE SAKARI

Sadarbība ar nozares organizācijām

2010./2011. gadā TVVF ir turpinājusi strādāt, lai stiprinātu izveidoto sadarbību ar darba devēju nozaru

organizācijām, kā rezultātā tiek veidota ciešāka sadarbība starp studiju programmu saturu un darba

devēju pieprasījumu, tendencēm nozarē, kā arī docētāji iesaistās šo organizāciju rīkotajos pasākumos kā

nozares eksperti.

TVVF ir aktīva sadarbība gan ar vietējām, gan starptautiskām tūrisma nozares organizācijām. Latvijas

Viesnīcu un restorānu asociācijā ViA regulāri pārstāv I.Ebele. Vidzemes reģiona līmenī sadarbība ir ar

Vidzemes Tūrisma asociāciju. Ilglaicīga sadarbība ir ar respektablu starptautisku organizāciju ATLAS –

Tūrisma un brīva laika izglītības asociāciju (The Association for Tourism and Leisure Education).

Profesors J.Kalnačs ir aktīvs ATLAS organizācijas “Cultural tourism Research Group” pētnieks, kā arī

Mākslinieku savienības, Cēsu Pilsmuižas konsultatīvās padomes biedrs. A.Klepers ir Ķemeru Nacionālā

parka konsultatīvās padomes loceklis, kā arī biedrs Latvijas ornitoloģijas biedrībā un Dvietes senlejas

pašvaldību apvienības biedrībā. J.Smaļinskis ir Vides konsultatīvās padomes biedrs un vadītājs. I.Druva

– Druvaskalne 2010.gadā aizvieto A.Līviņu strādājot DAP ZBR konsultatīvajā padomē. Vairāki docētāji

līdzdarbojas Valmieras pilsētas un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvā padomē. Gan TVVF

dalība organizācijās, gan fakultātes docētāju individuālā dalība nodrošina regulāru komunikāciju starp

augstskolu un tūrisma nozari.

Līdzdalība ATLAS organizācijā un citās nozares organizācijās nodrošina iespēju uzzināt jaunākās

aktualitātes nozarē, iesaistīties konferencēs, sagatavot publikācijas. Daudzi piedāvājumi dalībai

starptautiska un nacionāla mēroga pasākumos tiek saņemti arī izmantojot ERASMUS programmu.

2010./2011.gada laikā notiek sagatavošanās darbi ATLAS gadskārtējai konferencei „Landscape and

Tourism: The Dualistic Relationship”2011.gadā Valmierā, Vidzemes Augstskolā. Šī pasākuma

organizēšanai tiek aktualizēti kontakti ar esošajiem sadarbības partneriem un meklēti jauni sadarbības

partneri.

2010./2011.gadā TVVF docētāji bijuši gan aktīvi zinātnisko konferenču apmeklētāji un dalībnieki.

2010.gada augustā Vidzemes Augstskola organizējusi kārtējo starptautisko konferenci sadarbībā ar

Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātu Solutions on Harmonizing Sustainability and Nature Protection with

Socio-Economic Stability.

Sadarbība ar darba devējiem

Sadarbība ar potenciālajiem darba devējiem izpaužas vairākos veidos:

• Tūrisma nozares profesionāļu iesaistīšana atsevišķu studiju kursu vai nodarbību vadīšanā,

līdzdalība studiju darbu novērtēšanā;

• mācību ekskursijas uz uzņēmumiem, studiju un pētniecības darbi tūrisma nozares

organizācijās ārpusauditorijas nodarbībās;

• studentu prakšu vietu nodrošināšana;

• tūrisma profesionāļu iesaistīšana maģistra darbu konsultēšanā un vērtēšanā;

• konkrēti sadarbības un izpētes projekti;

20


• dalība Vidzemes Tūrisma asociācijas valdē, Latvijas Tūrisma izglītības asociācijā, Latvijas

tūrisma aģentu asociācijā (ALTA), Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijā u.c.;

• sadarbība ar Vidzemes plānošanas reģionu, Tūrisma Attīstības valsts aģentūru, Latvijas

Tūrisma izglītības konsultatīvo padomi, regulāri kontakti ar lielāko daļu Latvijas TIC;

• dalība tūrisma organizāciju rīkotajos semināros u.c.pasākumos,

• sadarbība un docētāju līdzdalība ar tūrisma nozari saistītajos privātā sektora uzņēmumos.

Aizvien aktīvāka kļūst sadarbība ar Valmieras pilsētas pašvaldību, tai skaitā arī Valmieras tūrisma

attīstības ideju ģenerēšana tiek integrēta studiju kursu saturos. Studentu darbos izstrādātās idejas

integrētas arī pašvaldības rīkoto pasākumu plānos.

Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā

Latvijā ir vairākas augstskolas, kur tiek piedāvātas maģistra studiju programmas Vadības zinātnēs,

Uzņēmējdarbības vadībā u.c. Iespējamie sadarbības partneri ir Ventspils Augstskola (VeA) ar

uzņēmējdarbības vadības maģistratūras programmu, kas pēc būtības, tāpat kā ViA, ir reģionāla

augstskola ar līdzvērtīgu darbības pieredzi un Biznesa augstskola „Turība” (profesionālā maģistra

studiju programma “Tūrisma stratēģiskā vadība”) Sadarbība 2008.gadā izveidota ar Banku Augstskolu

(studiju programma „Uzņēmumu vadīšana radošajās industrijās”). Iepriekšminētās augstskolu studiju

programmas uzskatāmas par līdzīgām. ViA noslēgusi vienošanos ar Biznesa augstskolu „Turība”,

Banku Augstskolu un VeA par izglītības turpināšanas nodrošināšanu studiju programmas likvidācijas

gadījumā.

Studiju ilgums ViA pilna laika studijās ir trīs (ar iepriekš iegūtu 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju)

semestri, bet studijās bez kvalifikācijas četri semestri līdzīgi kā Biznesa augstskolā „Turība”. VeA

studiju programmas ilgums ir četri semestri. Banku Augstskolā maģistriem bez profesionālās

kvalifikācijas studiju ilgums ir pieci semestri, bet ar 5.līmeņa kvalifikāciju līdzīgi kā ViA tie trīs semestri.

Obligāti apgūstamie studiju kursi ir līdzīgi, īpaši VeA un „Turības” studiju programmās. Visas

iepriekšminētās studiju programmas šajās augstskolās ir izstrādātas ievērojot profesionālās

kvalifikācijas standartu Uzņēmuma un iestādes vadītājs.

Salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām ārvalstīs

Pasaulē piedāvātās maģistratūras programmas ar ievirzi tūrisma stratēģiskā vadībā ir gan saistībā ar

nozares kopējo attīstību nacionālā un starptautiskā līmenī, gan tikpat labi – ar specifisku tūrisma veidu

attīstību.

Pēdējo gadu novitātes maģistra līmeņa studijās Baltijas valstīs – 2008.gadā Viļņas universitātē

izveidota maģistra studiju programma (90 ECTS apjomā) International Tourism Managament, kuru

absolvējot studējošais iegūst MBA apvienoto diplomu divās universitātēs. Studiju programma

neparedz strādāt praksi tādā izpratnē kā ViA, bet gan tiek akcentēti studenta veiktie praktiski pētījumi

izvēlētajā specializācijā. Savukārt Igaunijā, Tartu universitātē, ko īsteno Pērnavas koledža izveidota

maģistra studiju programma, kas specializējas tieši uz labjūtes un SPA vadību.

Salīdzināšanai izvēlētas Birmingemas Universitātes maģistra studiju programma un Bredas

Universitātes studiju programma, jo tās ir ViA sadarbības augstskolas. Salīdzinot ViA studiju

programmu ar šīm ārvalstu studiju programmām, ViA ir lielāks studiju apjoms pēc iegūstamajiem

kredītpunktiem un laika apjoma. Pēc obligātajiem studiju kursiem saturs ir līdzīgs ViA un ārvalstu

studiju programmām.

Studentu un docētāju mobilitāte

Izejošā studentu mobilitāte 2010./2011.ak.gadā

2010./2011.ak.gada laikā divi TSV 2009 pilna laika studenti studēja Itālijā un Somijā

21


2010./2011.ak.gada pavasara semestrī 3 studenti devās Socrates Erasmus praksēs uz Kipru un Islandi.

Kā vērtīga prakses vieta atzīta Ascot Travel & Tours Kiprā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu neaudz samazinājies ārvalstīs studējošo un prakis strādājošo

ViA TSV studentu skaits. Tas skaidrojams gan ar studējošo nodarbinātību Latvijā, gan arī ar

finansējuma apjomu mobilitātes programmām.

Starptautiskā sadarbība 2010./2011.akadēmiskajā gadā

Viesdocētāji no ārvalstīm 2010./2011.ak.gadā

TSV studiju programmā gada laikā ir bijuši vairāki ārvalstu vieslektori, kas lasījuši lekcijas 2 kp apjomā.

Vieslekcijas snieguši Timotijs Noulzs (Timothy Knowles) (Mančesteras universitāte); Anastastios

Zopiatis (Kipras Tehnoloģiju universitāte) , Stefans Luppolds (Karlshochschule International University)-

S.Luppolds sadarbībā ar Igoru Klapenkovu uzņēmās atbildību par visa studiju kursa izstrādi un

vadīšanu. Timotijs Noulzs, sadarbībā ar Agitu Līviņu lasīja 4 lekcijas studiju kursā Tūrisma Stratēģiskā

vadība. Anastasios Zopiastis vairākas nodarbības strādāja ar TSV studentiem studiju kursa

Cilvēkresursu vadība ietvaros.

Ar Timu Noulzu paredzēta sadarbība arī nākamajā studiju gadā. Šī brīža sadarbības iestrādes ar

ārvalstu universitātēm liecina, ka 2011./2012.ak.gadā vieslektoru nodrošināto lekciju apjoms būs lielāks.

Starptautiskās sadarbības tendence ir pozitīva un tas ir praktisks veids kā krāt pieredzi un veidot

partneru tīklu akadēmiskiem sadarbības projektiem nākotnē.

Akadēmiskā gada laikā ViA apmeklējuši akadēmiskie mācībspēki no dažādām pasaules valstīm

pilnveidojot studentiem iespējas baudīt starptautisku akadēmisku studiju vidi. Īpaši aktīva šī pieredzes

apmaiņa bijusi Vidzemes Augstskolas organizētās starptautiskās vasaras skolas laikā (Baltic

International Summer School), kas šogad tika organizēta par tūrisma un vides tematiku.

Izejošā starptautiskā sadarbība

TVVF docētāji aktīvi līdzdarbojušies starptautiskās sadarbības kontaktu paplašināšanā gan

apmeklējot ārvalstu augstskolas, kas darbojas tūrisma nozarē, gan piedaloties partneru

uzņemšanā Vidzemes Augstskolā. (Docētāju detalizētu darbību starptautiskās sadarbības jomā

skatīt pielikumā Nr.1.)

12. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS

Tūrisma stratēģiskās vadības maģistra profesionālās studiju programmas tālākās attīstības virzību un

perspektīvu nosaka ārējo apstākļu izmaiņas tūrisma nozarē pasaulē un tajā skaitā tūrisma politikas

plānošanas dokumentu aktualitātes Latvijā Lai turpinātu un veicinātu studiju programmas tālāko attīstību,

studiju programmas akadēmiskajam personālam nepārtraukti jāseko līdzi, piedaloties starptautiskos un

Latvijas mēroga pasākumos- konferencēs, semināros, kongresos, kas ir saistīti ar tūrisma nozares

problēmām un risinājumiem.

22


Tabula Nr.5. Studiju programmas attīstības plāns

Studiju

programmas

pilnveides virzieni

Studiju programmas

mērķi

Veicamie pasākumi Izpildes laiks Piezīmes / komentārs par progresu, ja

mērķis izvirzīts jau 2010./2011.gada

ziņojumā

Analizēt darba resursu pieprasījuma izmaiņas tūrisma tirgū un

atbilstoši tam koriģēt studiju programmas mērķus;

Docētājiem regulāri paaugstināt savu kvalifikāciju, iepazīstoties

ar jaunākajām publikācijām nozarē, apmeklējot un piedaloties

semināros, konferencēs;

Atbalstīt TVVF docētājus disertācijas sekmīgai pabeigšanai,

atbalstot akadēmisko atvaļinājumu piešķiršanu disertācijas

sagatavošanai

Organizēt TSV studiju programmas docētāju tikšanos, lai

apspriestu studiju programmas mērķus, aktualitātes, kas

jāintegrē studiju saturā un saskaņotu studiju kursu saturus.

Regulāri

Regulāri

Atbilstoši aktualitātei

2010./2011.ak.gads

Procentuāli daudz docētāju turpina studijas

doktorantūrā, atbilstošs zinātnisko publikāciju

skaits, augsta līdzdalības pakāpe konferencēs,

mobilitātē u.c. kvalifikāciju paaugstinošās

aktivitātēs. Darbs jāturpina.

Izpildīts daļēji. Studiju programmas plāns

pilnveidots savstarpējās konsultācijās un

apstiprināts TVVF Domes sēdē. Notikušas

konsultācijas ar studējošiem, tiks veicināta

docētāju savstarpēja sadarbība un

komunikācija attīstot kopīgus studiju kursus ar

vienotu kursa aprakstu, izvairoties no tematu

pārklāšanās un palielinot informētību par

kolēģu veikumu studiju programmā.

Studiju programmas mērķu un satura

apspriešana būtu nepieciešama detalizētāka.

Izpildes laiks

ViA vadība, TVVF

dekāns, docētāji

Dekāns, studiju

programmas

direktore; docētāji

Studiju programmas

tehniskā īstenošana

Pilnveidot maģistra darbu izstrādes un starpieskaišu procedūru

maģistra darbu kvalitātes uzlabošanai

Regulāri

Pilnveidota maģistra darba starpieskaišu

procedūra, notikusi starpieskaites integreāciju

studiju kursā „Tūrisma pētījumu metodoloģija”.

Katrs pieteiktais maģistra darba temats tika

individuāli izdiskutēts un studējošais saņēmis

rekomendācija.

Pilnveidots maģistra prakšu nolikums.

Darbs pie maģistra darbu kvalitātes

Studiju

programmas

direktore; docētāji


Studiju programmas

saturs

Uzlabot anketēšanas procesu palielinot kursu skaitu par kuriem

tiek veiktas aptaujas, palielināt aptaujāto studentu skaitu kursā,

saīsināt laika termiņu, kurā pēc kursa noslēguma tiek veikta

aptauja.

2010./2011.ak.g.

Aktualizētais

termiņš:

2011./2012.ak.g.

uzturēšanas jāturpina regulāri.

Akadēmiskā gada laikā uzlabojusies situācija

anketēšanā un palielinājies studējošo

respondentu skaits, bet datu apstrādes termiņi

ir neapmierinoši. . Jāturpina darbs, lai

sekmētu laicīgu datu apstrādi un izplatīšanu

kursu docētājiem, arī studentu motivāciju

piedalīties kursu novērtēšanā.

Studiju

programmas

direktore; vecākā

speciāliste

Strādāt pie viesdocētāju piesaistes studiju kursu lasīšanai

Regulāri

2010./2011.gadā salīdzinoši ar iepriekšējiem

gadiem bijis liels vieslektoru skaits – 3

vieslektori, kopumā 2 kp apjomā.

Darbs jāturpina regulāri .

Studiju

programmas

direktore;

SZSSD

Sadarbība ar

ārvalstīm

Izvērtēt izmaiņas studiju plānā, kas ieviestas sākot ar

2010./2011.akadēmisko gadu.

Nodibināt un attīstīt partnerattiecības ar ES un citu valstu

augstskolām, īpaši jaunajām ES dalībvalstīm pēc ES

paplašināšanās, kuras īsteno līdzīgas studiju programmas;

Attīstīt maģistrantu apmaiņas programmas ar ES un citu valstu

augstskolām, kurās apgūst līdzīgas programmas.

Attīstīt sadarbības tīklu ES un citās valstīs, lai nodrošinātu

maģistrantiem kvalitatīvas prakses vietas Socrates Erasmus

programmas ietvaros.

2011./2012.ak. gada

noslēgums

Regulāri

TSV maģistranti aktīvi turpina izmantot

ERASMUS programmu studijām un praksei

ārzemēs augstskolās, tai skaitā arī prakses

vietās, kas ir jauni sadarbības partneri.

2010./2011.gadā izietās starptautiskās prakses

vērtējamas kā kvalitatīvas.

Pakāpeniski palielināts ārvalstu viesdocētāju

skaits studiju programmā, kas ir solis tuvāk

ciešākai sadarbībai ar ES un citu valstu

augstskolām iespējamām kopīgām studiju

programmām nākotnē.

Studiju

programmas

direktore,

mācībspēki

Starptautiskā

sadarbības daļa,

dekāns, ViA

vadība, studiju

programmas

direktore; docētāji

24


Pētnieciskais darbs

Studiju materiāli

Vērtēšana

Attīstīt studentu pētniecisko kapacitāti un iesaistīt maģistrantus

tūrisma aktuālu problēmu izpētē – to saistot ar maģistra darbu

izstrādi;

Attīstīt tūrisma nozarē pētniecisko darbu mācībspēkiem

iesaistoties Latvijas Zinātņu akadēmijas un ES pētniecības

programmu un projektu aktivitātēs, piedaloties kā partneriem;

Mācībspēkiem ievirzīt studentus pētniecisko darbu

prezentācijām dažādos vietēja un starptautiska mēroga

konferencēs un semināros.

Veicināt pēc iespējas plašāk izmantot ViA e- vides iespējas

akadēmiskajā darbā (Dokeos vidē);

Papildināt ViA bibliotēku ar studiju kursu satura apguvei

nepieciešamajiem mācību līdzekļiem katrā studiju kursā;

ViA mācībspēkiem piedalīties mācību līdzekļu izstrādē.

Katrā studiju kursā precizēt prasības studentiem un

vērtēšanas kritērijus, studiju kursu pilnveidošanu un

atjaunošanu

Regulāri

Regulāri

Regulāri

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu situācija nav

mainījusies attiecībā uz TSV studiju

programmā ienākošajiem ārvalstu studentiem,

taču to nosaka atbilstoša piedāvājuma trūkums

angļu valodā, kas nav vienas studiju

programmas līmenī risisnāms jautājums.

Vairāki TSV maģistra studiju programmas

absolventi turpina sadarbību ar ViA docētājiem

izstrādājot promocijas darbus doktorantūrā.

Notikusi absolventu un docētāju sadarbība

izstrādājot kopīgus ziņojumus starptautiskās

konferencēs. Darba izpilde vērtējama

apmierinošai un darbs jāturpina regulāri

sadarbības apjomu paplašinot.

Studenti biežāk jāiesaista docētāju veiktos

pētījumos un jārosina dalībai konferencēs.

Praktiski visi TSV docētāji lieto ViA e-mācību

vidi. Finansiālo iespēju robežās tiek regulāri

papildināta ViA bibliotēka ar jaunāko literatūru

un tā iekļauta studiju kursu avotu sarakstos.

Docētāji regulāri pasūta jaunāko nozares

literatūru. Darbs vērtējams kā izpildīts un

jāturpina regulāri. Akadēmiskā gada laikā

vairāi docētāji piedalījušies kursā par e-mācību

vides apgūšanu.

Darbs jāturpina regulāri.

2010./2011.ak.gads ir pārējas periods uz

jaunas formas, detalizētiem studiju kursu

aprakstiem.

Studiju

programmas

direktore; docētāji

Studiju

programmas

direktore; docētāji

Studiju

programmas

direktore; docētāji

Studiju programmas

dzīvotspēja

Veicināt ViA tūrisma stratēģiskās vadības maģistra studijas

programmas nostiprināšanos akadēmiskajā vidē un tūrisma

nozarē

Regulāri Darbs jāturpina. ViA vadība, TVVF

fakultātes dekāns,

studiju

programmas

direktore un

25


mācībspēki

Palielināt studiju programmas devumu tūrisma nozarei un

iesaistīt studējošos sadarbības projektos tūrisma nozarē

Regulāri

26


PIELIKUMS NR.1.

DOCĒTĀJU ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA

2010. – 2011.

Zinātniskās publikācijas

Cakula S. (2011). Technological Support and Problem Based Learning as a Mean of Formation of

Student’s Creative Experience //Discourse and Communication for Sustainable Education,

Daugavpils Universitāte, Volume 2; issue 1; 2011, ISSN 1691-6301, ISBN 978-9984-14-487-0.

Cakula, S. (2011). E-learnind developing model in perspective of new technolgies and virtuAl reality.

Virtual and Augment Reality in Education (Vare 2011), 2001. pp.60-65.

Cakula, S. (2011). Technology Impact on e-Learning Course Development. E-Learning Baltics 2011,

Proceedings of the 4th International eLBa Science Conference. Fraunhofer-Instutut fur Graphishe

Datenverarbeitung IGD,Rostock. ISBN 978-3-8396-0258-4, pp. 84-95.

Cakula, S. Jakobsone, A. (2010). E-Learning modelling-fostering more effective training process. 8th

International Conference on Emerging eLearning Technologies and Applications. CASES &

PROJECTS, Stara Lesna, Slovakia, 2010. ISBN 978-80-8086-166-7.

Cakula, S., Jakobsone, A. (2011). The Futher of Education Using Ontology for E-Learning

Personalization. Virtual and Augment Reality in Education (Vare 2011), 2001. pp.85-91.

Cakula, S., Osis, K. (2010). Knowledge Management in Course Content Development and Teaching.

In EduLEARN’10 International Conference on Education and New Learning Technologies.

Barcelona, Spain, 2010, pp.87-96. ISBN: 978-84-613-9386-2.

Cakula, S., Salem Abdel-Badeeh (2011). Ontology-Based Collaborative Model for E-Learning. Virtual

and Augment Reality in Education (Vare 2011), 2001. pp.98-107.

Cakula, S., Stale, G. (2010). „Application of Enterprise Modeling Method for Continuing Education

Design and Development”. 3rd WSEAS International Conference on Visualization, Imaging and

Simulation. University of Algarve, faro, Portugal, Nov. 3-5, 2010. pp. 86-92, ISSN 1792-6130, ISBN.

978-960-474-246-2 http://portal.acm.org/citation.cfmid=1950227.

Cakula, S., Stale, G., Kapenieks. (2011). Application of a modelling method for Knowledge Flow

Analysis in an Education Ecosystem. Virtual and Augment Reality in Education (Vare 2011), 2001.

pp.92-97.

Daukste, V. (2010). Das estnische und lettische Volksschul-und Bildungswesen im 19. Jh. // in

Bildungsgeschichte im Baltikum. 7. Baltisches Seminar in Libau/Liepāja. Lettland an der Univesitaet

von 27. bis 29. April 2010. Hrausgegeben vom Deutschbaltisch-estnischen Foerderverein. Berlin,

2010. S.91-105.

27


Daukste, V. (2011). ,,Was ein motivierter Bauer wissen sollte,, - Die diskussion ueber die

Volksschulbildung in Estland und Lettland in den 30er und 60er Jahren des 19. Jahrhunderts.//In

Bildungskonzepte und Bildungsinitiativen in Nordosteuropa (19. Jahrhundert). Harrassowitz Verlag,

Wiesbaden 2011. S. 110-120.

Kalnačs, J. (2010). Cultural Tourism in Latvia. Problems and decisions. Krājumā Destinations

Revisited. Proceedings of the ATLAS conference Viana do Castello, Portugal, 2007. Part 3. Cultures

and Cities. ATLAS, Amhen, 2010. ISBN 978-90-75775-47-1.

Kalnačs, J. (2010). Laikmetīgais nacistiskās Vācijas okupētās Latvijas mākslā. Latvijas Nacionālais

mākslas muzejs. Muzeja raksti -2. ISBN 978-9934-8026-4-5.

Kalnačs, J. (2010). Sakrālās mākslas un arhitektūras mantojums Valmieras rajonā. Neputns. ISBN

978-9984-807-65-2.

Klepers, A. (2010). Problems of Creating Micro-Clusters in Small-Scale Tourism Destinations. In

Potential of Tourism, Uniwersytet Szczecinski: Szczecin; p. 51-61.; ISSN: 1640-6818; ISSN: 1644-

0501.

Klepers, A. (2011). Prāta kartēšanas metodes pielietojums tūrisma galamērķu noteikšanā. LU

69.konference, Cilvēka ģeogrāfija. Rīga: Latvijas Universitāte [tēzes].

Klepers, A. (2011). Tūrisma vietu mārketinga telpiskā optimizācija konkurētspējas paaugstināšanai.

Zinātniskās konferences “Telpiskā Stratēģija Ilgtspējīgai Attīstībai” tēžu krājums. Rīga: Rīgas

Tehniskā universitāte [tēzes].

Klepers, A., Klapenkovs, I. (2010). Eclipse of Soviet Mass Tourism Flows. Towards a New Niche

Tourism Perspective. ATLAS Conference Proceedings. Limassol: Cyprus University of Technology

[tēzes].

Klepers, A., Klapenkovs, I. (2010). Innovation and Knowledge Transfer: The Regional University &

the Business. Tourism Industry in Latvia. ATLAS Conference Proceedings. Estoril, Portugal [tēzes].

Klepers, A., Rozīte, M. (2010). Administrative Border as a Challenge in Spatial Aspects of Tourism

Competitiveness. In: Proceedings of international conference on Central Europe and Tourism

Competitiveness 24-26th September 2009, University of Pannonia, Veszprém, Hungary.

Klepers, A., Rozīte, M. (2010). Changes of the Tourism Structure in Riga– the Shift from Soviet to

Post-Soviet Economy. Current Issues in Tourism. Routledge. (Akceptēts kopsavilkums žurnālā

raksta sagatavošanai).

Klepers, A., Rozīte, M. (2010). Tūrisma vietas un galamērķi, to identificēšana un saistība ar

administratīvo teritoriju. LU Raksti / Zemes un vides zinātnes Nr.752. Rīga: Latvijas Universitāte; 18

lpp.

Līviņa A. (ed.) (2010). Proceedings of the 3rd International Scientific Conference of Vidzeme

University of Applied Sciences and Nature Conservation Agency North Vidzeme Biosphere Reserve.

Solutions on Harmonizing Sustainibilty and Nature Protection with Socio – Economic stability 19 –

20 August, 2010, Valmiera, Latvia.

28


Līviņa, A. (2010). Insufficient financing of the Gauja national park-reason for new operational findings

and approaches. In: Solutions on harmonizing sustainability and nature protection with socioeconomic

stability (ed. Līviņa A.). Vidzeme University of Applied Sciences. Pp.19-26.

Līviņa, A. (2011). Faktori vietas identitātes un vietas zīmola pēctecībai un izmaiņām laikā. 158.-

159.lpp.//Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātnes. Referātu tēzes. Rīga: Latvijas Universitāte, 2011,

508 lpp. (Elektronisks tēžu krājums

http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/69konference/prezentacijas/gzzf%20refreatu

%20tezes.pdf).

Līviņa, et al. 2010. National parks management approaches and parks financing principles: practical

findings. In: Goosen, M., Elands, B., Marwijk, R. Van (eds.). 2010. Recreation, tourism and nature in

changing world. Proceedings of the fifth international conference on Monitoring and Management of

Visitor Flows in recreational and protected areas, May 30 – June 3, 2010 Wageningen, The

Netherlands.

Atstāja, Dz., Dimante, Dž., Brīvers, I., Malzubris, J., Keneta, M., Tambovceva, T., Šīna, I., Līviņa, A.,

Ieviņš, J., Grasis, J., Pūle, B., Ābeltiņa, A. Vide un ekonomika. Monogrāfija. Rīga, LU akadēmiskais

apgāds. 2011. zin. red. Šķiltere, D. 256 il. Lpp., ISBN 978 -9984-45-371-2.

Lotiņa, L. (2010) „Representation of Environment Topics in the Neatkarīga Rīta Avīze from 1999 till

2009 in Latvia” . In proceedings of the 3rd International Scientific Conference of Vidzeme University

of Applied Sciences and Nature Conservation Agency North Vidzeme Biosphere Reserve. Solutions

on Harmonizing Sustainibilty and Nature Protection with Socio – Economic stability 19 – 20 August,

2010, Valmiera, Latvia.

Rozentāle, S. (2011). Motivation of Latvian entrepreneurs in the decision making process. p 274-

291. Technical University of Lodz, A series of Monographs, Lodz 2011. The Determinants of

Entrepreneurship Development in SME Sector Companies. Edited by Stefan Lachiewicz, Katarzyna

Szymanska ISBN 978-83-7283-398-

Citas publikācijas

Grīnfelde, I., Kalniņa, Z., Klepers, A. 2010. Ziedonis, R. (red.) Viesmīlības rokasgrāmata TAVA.

http://www.tava.gov.lv/sites/tava.gov.lv/files/e-kratuve/tava-publikacijas/tava-publikacijas-

2010/pdfs/Viesmilibas_rokasgramata_2010.pdf.

Grīnfelde, I., Klepers, A., Smaļinskis, J. (2011) „Velotūrisma praktiķa un pakalpojumu sniedzēja

rokasgrāmatas” veidošanā. Smaļinskis, J. (ed.). Izdevējs: Lauku ceļotājs.

Siņicins, M. (2010). Ekonomika vidusskolai. Darba burtnīca. Rīga, RaKa, 88 lpp. ISBN 978-9984-46-

125-0.

Dalība konferencēs ar ziņojumiem, konferenču organizēšana

Lektore Iveta Druva-Druvaskalne

3.starptautiskās zinātniskās ViA un DAP ZBR konferences „Risinājumi ilgtspējīgas

29


sociālekonomiskas stabilitātes un dabas aizsardzības mērķu līdzsvarošanai” 19.-20.08.2010

Valmierā, organizatoriskās komitejas vadītāja, http://www.va.lv/en/solutions-harmonisingsustainability-and-nature-protection-socio-economic-stability

Profesors Jānis Kalnačs

Artist in Latvia under Nazi Occupation. War, Occupation, Power. Starptautiska konference Art

during two World Wars. Viļņa. 2011.

Valmieras senpilsētas aizsardzība. Konference Ppojekta „Vecpilsētas ainava pie Gaujas – Valmieras

vēsturiskā centra revitalizācija” rezultāti – resurss attīstībai. 2011.

Lektors Andris Klepers

Līdzdarbība konferences organizatoriskajā komitejā un konferences ekskursiju vadīšana:

„Lauku tūrisma uzņēmumu vietas izvēles stratēģijas”. LU 69 zinātniskās konferences sekcijā

„Tūrisma produkts un tā paplašināšanas iespējas Latvijā”, Rīga, 09.02.2011.

„Nature based tourism products in protected nature areas – market demand, product, promotion &

marketing” starptautiskajā konferencē „Nature Tourism. Policies – Products – Practices”. Rīga:

Latvijas Lauku tūrisma asociācija. 22.03.2011.

„Spatial Optimization of the Tourism Places Marketing to Increase Competitiveness” starptautiskās

konferences “Spatial strategy for sustainable development” 3rd international scientific conference,

Rīgas Tehniskā Universitāte, Kuldīga, 26.-28.04.2011.

„New values for tourism and community development; Rīga: Biznesa Augstskola „Turība”. 2.-

3.06.2011.

1. 18-20.08.2010. 3. Starptautiskā zinātniskā konference “Solutions on Harmonizing

Sustainability and Nature Protection with Socio-Economic Stability”. Organizē Vidzemes

Augstskola un Dabas aizsardzības pārvalde – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts.

2. 25-29.08.2010. PECSRL konference – The Permanent European Conference for the Study

of the Rural Landscape. Organizē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu

fakultāte.

Asociētā profesore Agita Līviņa

2010.gada ikgadējā ATLAS konferences „Mass Tourism vs. Niche tourism” sekcijas Tourism

destinations vadītāja Kiprā, Limasolā. Sertifikāts.

2011.gada 18.martā starptautiskas zinātniskas konferences „Virtuālā un papildinātā realitāte”//Virtual

and Augmented reality in Education programmas komitejas locekle, Valmiera, Latvia.

2011.gada aprīlī Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Ekonomikas fakultātes starptautiskās

zinātniskās konferences „Economic Sience for Rural Development” recenzentu paneļa locekle,

Jelgava, Latvia.

30


Konferencē „Solutions on Harmonizing Sustainabiliyu and nature Protection with Socio-Econmic

Stability” plenārsēdes un vienas sekcijas vadība 2010.gada 19. augustā Valmierā, Latvijā.

Redaktore Proceedings of the 3rd International Scientific Conference of Vidzeme University of

Applied Sciences and Nature Conservation Agency North Vidzeme Biosphere Reserve of 19-20

August, 2010, Valmiera, Latvia (krājumam 195 lapas).

Latvijas Universitātes 69. zinātniskā konference apakšsekcija “Teritorijas, resursi un plānošana”

2011. gada 3. februārī ziņojums “Faktori vietas identitātes un vietas zīmola pēctecībai un izmaiņām

laikā”.

Starptautiskās zinātniskās komitejas vadītāja 3. Vidzemes Augstskolas un Dabas aizsardzības

pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta konferencei „Solutions on Harmonizing Sustainability

and Nature Protection with Socio-Econmic Stability” 2010.gada 19. augustā Valmierā, Latvijā.

Lektors Juris Smaļinskis

Dalība Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” konferencē ar tēmu “Tūrisma

piedāvājuma veidošana, motivējot un iesaistot vietējo sabiedrību. Slīteres nacionālā parka pieredze”.

Asociētā profesore Sarmīte Rozentāle

Dalība starptautiskā zinātniskā konferencē Managing the development of small and medium-sized

enterprises Lodzā (Polijā) 2011. gada 23.-25. maijā un uzstāšanās ar referātu Motivation of Latvian

entrepreneurs in the decision making process

Dalība Latvijas Universitātes 69. zinātniskajā konferencē un uzstāšanās ar referātu „Darbs un

uzņēmējdarbība kā cilvēkdrošības faktors un nacionālās identitātes daļa”.

Dalība vieslekcijās, semināros, projektos un citas profesionālas aktivitātes

Profesore Vija Daukšte

Iekšējā recenzija K. Ločmeles publicēšanai sagatavotā manuskripta (Ne)uzrakstītā vēsture. Skola.

Mājas. Atmiņas.

Pirmā Latvijas vēsturnieku kongresa organizācijas komitejas locekle, sekcijas vadītāja 2011. gada

17. – 18. septembrī.

Vadošā pētniece Valsts pētījumu programmā ,,Nacionālā identitāte,, projektā ,,Latvijas sociālā

atmiņa un identitāte,,. Pētījuma tēma – vēstures izglītība skolu vēstures grāmatās un sociālā atmiņa.

Lektore Iveta Druva – Druvaskalne

31


Dalība un uzstāšanās „Tūrisma attīstība Alūksnes un Apes novados: problēmas un risinājumi”, darba

grupas vadīšana kopā ar I. Verneru Alūksnes un Apes novada tūrisma konferencē 03.05.2010

Alūksnē.

Lektore Ilze Grīnfelde

BISS 2010 Erasmus IP „Environment Awareness. Communication. Interpretation”. Projekta satura

vadītāja (līdz 01.03.2010).

Lekcija Kuresāres vasaras universitātē: Innovations in rural tourism. Spiritual experience. Rithuals

and ancient knowledge as authentic rural experience. 08.09.2011. Mustjala, Sāremā, Igaunija.

Lekcija Vidzemes plānošanas reģiona seminārā: Kājnieku tūrisma products un tā mērķauditorija.

Aktīvā tūrisma centra “Eži” pieredze. 26.08.2011. Cēsis, Latvija.

Lekcijas Baltijas starptautiskajā vasaras skolā: “Baltic Nature Tourism: Cases of Sustainable

Business Development” (03.08.2011) un “Marketing of Active Tourism products. Experience of

Active Tourism Centre Eži” (11.08.2011).

Projekts: The Ancient Cult Sites for Common Identity on the Baltic Sea Coast (Cult Identity). (Rīgas

plānošanas reģions, Interreg IV A), Vidzemes plānošanas reģiona Tūrisma eksperte.

Uzņēmumus stratēģisko sacensību S3 2010 un treniņprogrammas (http://www.s3sacensibas.lv)

intelektuālo uzdevumu daļas vadītāja, 3.-4.09.2010.

Profesors Jānis Kalnačs

Dalība ATLAS Starptautiskā zinātniskā konference „Tūrisma un ainavas pretrunīgais raksturs”, kas

notiks 2011. gada septembrī Vidzemes Augstskolā sagatavošanas darba grupā un tās zinātniskajā

komisijā.

Recenzēti 27 pieteikumi ATLAS starptautiskās konferences „Landscape and tourism: The dualistic

relationship”.

Recenzēts Aija Ziemeļniece raksts „Reģionālās arhitektūras un kultūrainavas identitāte tūrisma

produktu izveidē Biznesa augstskolas Turība. XII starptautiskās zinātniskās konferences „Jaunas

vērtības tūrisma un sabiedrības attīstībai” rakstu krājumam.

Recenzēts Gintas Upenieces-Gerhardes promocijas darbs „Tēlotājas mākslas dzīve un Latvijas

valsts (1918–1940)”.

Valmieras pašvaldības zinātniskais grants „Pētījums par kultūras tūrismu Latvijā 2006.-2010.

rezultātu apkopošana” (vadītājs).

Veikta ATLAS kultūras tūrisma pētījuma daļa Latvijā. 2006.-2010.

Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģu finanšu instrumenta finansētā projekta „Vecpilsētas ainava

pie Gaujas – Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija” zinātniskais koordinators.

32


Uzstāšanās, atklājot Tūrisma sezonu Turaidas muzejrezervātā ar ziņojumu vai priekšlasījumu

„Kultūras tūrisma iespējas Latvijā.” 2010. gada 10. aprīlī.

Lektors Andris Klepers

„Interpretācijas nozīme ekskursijas vadīšanā lauku saimniecībā” un „Videi un apmeklētājiem

draudzīgi viesmīlības principi”. Seminārs „Videi draudzīgas lauksaimniecības demonstrējumu

saimniecību tīkla izveide Latvijā un Igaunijā”, Sigulda, Latvijas Lauku Konsultāciju centrs un Latvijas

Dabas fonds. 21.02.2011.

„Lauku tūrisma produktu tirgvedība”. Seminārs Dagdas novada tūrisma uzņēmējiem. Dagdas novada

dome, Dagda. 17.05.2011.

„The Ancient Cult Sites for Common Identity of the Baltic Sea Coast – Cult Identity” starptautiskais

seminārs „Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte”, Rīgas plānošanas

reģions. Rīga, 18.02.2011.

„Tūrisma galamērķu tirgvedības stratēģijas Vidzemes reģionā”. Starpdisciplinārais zinātniski

praktiskais seminārs. Valmiera: Vidzemes Augstskola. 19.04.2011.

„Tūrisma mārketings” un „Tūrisma produktu tirgvedība”. Seminārs „Ilgtspējīga dabas resursu

saglabāšana Zemgalē” Rāmava, VITILA, Latvijas Dabas muzejs. 25.03.2011.

„Tūrisma telpiskās struktūras un galvenās apmeklētāju plūsmas Vidzemē Valmieras kontekstā”.

Seminārs Valmieras un apkārtnes tūrisma uzņēmējiem. Valmieras un apkārtnes tūrisma

veicināšanas konsultatīvā padome. 19.05.2011.

„Tūrisma telpiskās struktūras un galvenās apmeklētāju plūsmas Vidzemē – tirgvedība stratēģiju

apsvērumi”. Vidzemes plānošanas reģiona darba seminārs novadu pašvaldību attīstības nodaļu

vadītājiem. 25.05.2011.

„Tūrisma telpiskās struktūras un galvenās apmeklētāju plūsmas Vidzemē – tirgvedība stratēģiju

apsvērumi”. Vidzemes tūrisma asociācijas seminārs TIC vadītājiem. Saulkrasti. 16.06.2011.

„Tūristu gidu darbības metodika un kvalitatīvas interpretācijas prakse”. Seminārs „Tūrisma produktu

veidošana un tūristu gidu darbība Jelgavā un novadā”. Jelgavas reģionālais pieaugušo izglītības

centrs. Jelgava. 09.04.2011.

„Vidzemes jūrmalas tirgvedības stratēģijas”. Seminārs „Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un

apsaimniekošana Natura 2000 teritorijās – populāros un potenciālos tūrisma galamērķos”. Latvijas

Lauku tūrisma asociācija, Latvijas Dabas fonds. Svētciems. 03.05.2011.

„Vidzemes plānošanas reģionu nākotnes scenāriju (2030) izstrāde” sadarbībā ar Visvaldi

Valtenbergu. Starptautiskais seminārs „How to link regional scenarios and new

narratives/storytelling” Transinform. Rīga, Vidzemes plānošanas reģions. 29.-30.03.2011.

„Vidzemes vietu pievilcība” projekta „Vidzemes nākotnes attīstības scenāriji 2030” Interreg IV B

projekta Transinform ietvaros. Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes novadu un pilsētu

vadītāju sēde. 29.06.2011.

33


„Viesmīlības uzņēmumu tirgvedība un e-komercija. Veiksmīgas pārdošanas prakse”. Seminārs

Ventspils viesmīlības uzņēmumu vadītāju un darbinieku konkurētspējas paaugstināšanai. Ventspils

Dome. Ventspils. 07.05.2011.

ATLAS starptautiskās zinātniskās konferences Landscape and tourism: The dualistic relationship

(Valmiera, septembris 2011) organizēšanas darba grupā. Lektors Andris Klepers: doktorantu

zinātniskā kolokvija organizators, līdzdalība citu organizatorisko jautājumu risināšanā.

Eksperts tūrisma vietu plānošanas un virzības tirgū jautājumos projektā „Ilgtspējīga dabas resursu

izmantošana un apsaimniekošana Natura 2000 teritorijās – populāros un potenciālos tūrisma

galamērķos” (2008-2011) ietvaros. Projekta iniciators Latvijas Lauku tūrisma asociācija un Latvijas

Dabas fonds. Finansējums: EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta grants.

Eksperts vietu pievilcības un tūrisma jautājumos starptautiskajā projektā „Vidzemes reģiona

ilgtermiņa attīstības scenāriju izstrāde” BSR programmas projektā „Trans in Form”. Projekta

iniciators no Latvijas puses: Vidzemes plānošanas reģions. Sadarbībā ar Visvaldi Valtenbergu un

citiem iesaistītajiem Vidzemes Augstskolas kolēģiem.

Tūrisma eksperts Centrālās Baltijas Jūras Reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG

IVA 2007.-2013.gadam projektā „Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte”.

Asociētā profesore Agita Līviņa

2010.gadā starptautiskās zinātniskās komitejas vadītāja 3. Vidzemes Augstskolas un Dabas

aizsardzības pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta konferencē “Solutions on Harmonizing

Sustainability and Nature Protection with Socio-Economic Stability”.

2011.gada 26. – 28.aprīlis starptautiskā zinātniskā konference “Spatial strategy for sustainable

development” klausītāja.

2011.gada janvārī apgūta apmācību programma “Uzņēmuma attīstība un korporatīvā sociālā

atbildība” 24 akadēmisko stundu apmērā. Projekta LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana

reģiona ietvarā. Sertifikāts.

Doktorantu zinātniskā darba vadīšana.

Eksperte Valsts pētījumu programmā “Nacionālā identitāte” (2010).

Konferences “Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai” 2010.gada 25. – 26.novembris

klausītāja.

Lektore Linda Lotiņa

Dalība starptautiskajā vasaras skolā Creativity and Control: Rephrasing Closed Societies,

5.06.2011. – 10.06.2011. Riga. Organizer : University of Helsinki.

Dalība starptautiskā pētniecības projektā “Museum Citizens: Experience and Identity of Audiences”

Tartu Universitātē kopš 2011.gada maija.

34


Docente Inita Sakne

NordPlus programmas un Kauņas Koledžas organizētajā starptautiskajā praktiskajā seminārā

„Quality Culture Development” 18.-19.maijā.

Lektors Mihails Siņicins

Latvijas 34. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu Vidzemes reģiona konferences – konkursa

organizācija, vadīšana 2010. gada 26. marts.

Lektors Juris Smaļinskis

Apsekojis Latvijas nacionālos parkus Latvijas nacionālo parku ceļveža sagatavošanas procesā.

Jaunu tūrisma produktu lapu ĪADT/NATURA 2000 teritorijās autors (6 lapas ZBR, 2 lapas Rāznas

nacionālais parks, 2 lapas Dvietes senlejas dabas parkā).

Līdzautors četriem ĪADT/NATURA 2000 teritoriju (Abavas senlejas dabas parks, Rāznas nacionālais

parks, Dvietes dabas parks, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta piekraste) tūrisma attīstības

plāniem.

Novadījis divas žurnālistu tūres Slīteres nacionālajā parkā, lai veicinātu teritorijas atpazīstamību,

mārketinga un Lauku ceļotāja veiktās tūrisma aktivitātes.

Novadījis praktisku darba semināru Slīteres nacionālajā parkā „Maršrutu krāsu marķēšana”.

Palīdzējis sagatavot Slīteres ceļotāja dienu.

Piedalījies Slīteres nacionālā parka tūrisma informācijas stendu koncepcijas un informācijas

sagatavošanā.

Trīs semināros lasījis ar velotūrismu saistītas tēmas.

Vadlīniju „Vadlīnijas aktīvā tūrisma krāsu marķējumam” līdzautors.

Asociētā profesore Sarmīte Rozentāle

Dalība konferencē „Eiropas karjeras vadlīnijas” 2011. gada 27. aprīlis – 1. Maijs. Atēnas, Grieķija.

Dalība Latvijas augstskolu prorektoru seminārā Stradiņa Universitātē 2011. gada maijā.

Komisijas priekšsēdētājas darbs Latvijas Universitātes profesionālās maģistru programmas

„Grāmatvedība un audits” valsts pārbaudījumu komisijā 2010/2011. akadēmiskajā gadā.

Lietuvas zinātniski periodiskā izdevuma „Zinātne un izglītības process” (ISSN 1822-4644), reģ.

Starptautiskā datu bāzē INDEX COPERNICUS redkolēģijas locekle.

35


Oficiāli apstiprināta konsultante Dagnijas Daņēvičas revidentu birojā.

Recenzija Mairas Ores zinātniskajam rakstam Problematic Aspects of Acconting for Biological Asset,

Latvia University of Agriculture Faculty of Economics International Conference Editorial Board

Economic Science for Rural Development 2011 Jelgava, Indexed: ISI Web of Knowlwdge, AGRIS,

EBSCO, ISSN 1691-3078; ISBN 978-9984-9997-5-3.

Vadošā pētnieka darbs valsts pētījumu programmā „Nacionālā identitāte” apakšprojektā „Nacionālā

identitāte un sociālā cilvēkdrošība” pētījums „Uzņēmējdarbība- ekonomiskās drošības pamats”.

Valmieras pilsētas pašvaldības finansēts zinātniskais grants, pētījums „Integrāla pieeja organizāciju

attīstībā”.

Kopīgas aktivitātes

Kvalifikācijas paaugstināšana

1. TVVF docētāji piedalījās profesores Miķelsones augstskolas didaktikas prasmju pilnveides

seminārā;

2. TVVF docētāji piedalījās e-vides izmantošanas pilnveides kursos Vidzemes Augstskolā.

VIDES BALVAS 2010 nominācijā „Vides aktīvistu grupa” Tūrisma un viesmīlības fakultātes docētāji

iegūst 2. vietu.

Darbība asociācijās un profesionālajās organizācijās

Jānis Kalnačs

1. Latvijas mākslinieku savienības biedrs.

2. Cēsu pilsmuižas kompleksa atjaunošanas konsultatīvo padomes vadītājs.

Agita Līviņa

1. Latvijas tūrisma izglītības asociācijas valdes locekle kopš 2005.gada.

Juris Smaļinskis

1. Darbība lauku tūrisma asociācijā “Lauku ceļotājs”.

Fakultātes pārstāvniecība

Dalība Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijā

Dalība Tūrisma Aģentu un Operatoru Asociācija

Dalība Vidzemes Tūrisma asociācijā

Dalība Valmieras pilsētas un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvā padome.

Docētāju pieredzes apmaiņas vizītes uz sadarbības augstskolām

S. Cakula

Erasmus docēšanas vizīte uz Algarves Universitāti, Portugāle. 22.05.2011. - 29.05.2011.

36


I.Ebele, A.Klepers

TVVF Studentu mācību ekskursijas vadīšana uz Somiju un pieredzes apmaiņas vizīte

Austrumsomijas Universitātē. 05.08.2011. - 13.05.2011.

I.Grīnfelde

Erasmus IP docēšanas vizīte Kuresāres koledžā, Igaunijā. 08.08.2011. - 09.08.2011.

A.Klepers, A.Līviņa

Pieredzes apmaiņas vizīte Kipras tehnoloģiju universitātē priekšdarbu veikšanai ATLAS konferencei.

01.11.2010. - 07.11.2010.

37


Pielikums Nr. 2.

Studiju programmas materiāli – tehniskā bāze

Tērbatas iela gb Papildaprīkojums

Lielā auditorija (T103) ar 80 vietām 1 TV

Parastās auditorijas (T101, T102, T204, T205, T206) 5

apmēram 35-50 vietas

Datorauditorija (T207) ar 30 + 1 vietu 1 31 dators

Kamīntelpa (T106) semināriem 1

KOPĀ Tērbatas ielā 8 (auditoriju

platība 470 m²)

Cēsu iela

B korpuss

Parastās auditorijas (C229, C230, C310, C311) Aprīkotas 4

ar galdiem un krēsliem

Datorauditorija (C309) ar 14 + 1 datora darbavietām un 1 15 datori

25 vietām pie galda

A korpuss

Pagrabstāvs

Datorlaboratorija (C005), elektrotehnikas laboratorija 3 10 (C005) + 5 (C009) datori

(C011) un RFID laboratorija (C009) ar 5-10 vietām IT

studentu apmācībai

Datorauditorija (C008) ar 28 + 1 datoriem 1 29 datori

Multimediju klase (C010) 10 sēdvietas tai skaitā 6 datora 1 6 datori

darbvietas

1.stāvs

Foajē (C101) ar 4 brīvpieejas 15 minūšu datoriem

4 datori

Reprezentācijas un semināru telpa

Bibliotēka (C115) ar 2 datoriem informācijas meklēšanai

datu bāzēs, 2 datoriem digitālo karšu apskatei un

maršrutu plānošanai, 1 dators cilvēkiem ar īpašām

vajadzībām

Konferenču zāle (C129) ar 225 vietām (krēsli ar galdiņu

paliktņiem.)

Interaktīvā tāfele

5 datori

1 Papildus 1 projektors,

Profesionāla skaņas aparatūra

ar bezvadu mikrafoniem

2.stāvs

Datorlasītava (C216) bibliotēkā ar 24 datoriem

24 datori

Bibliotēka (C218) ar 4 datoriem informācijas meklēšanai

4 datori

datu bāzēs.

Bibliotēkas klusā datorlasītava (C226) ar 1 datoru

1 dators

Bibliotēkas klusā datorlasītava (C227) ar 1 datoru

1 dators

Bibliotēkas semināru telpa (C223) 1 TV + DVD atskaņotājs un

skandas

3.stāvs

Datorauditorija (C301) ar 31 + 1 datoriem 1 32 datori

Transformējama auditorija (C304 + C305) ar 100 vietām

aprīkota ar krēsliem ar paliktņiem

KOPĀ Cēsu ielā 14 (auditoriju

platība 971 m²)

1

38


Ausekļa iela 25A

Zāle (A zāle) 1

KOPĀ Ausekļa ielā 25A 1 (auditorijas

platība 100 m²)

Pieejamo datoru skaits:

• Studentiem – 167 gab.

• Akadēmiskajam personālam – 45 gab.

• Administratīvajam personālam – 55 gab.

Stacionāro datoru skaits auditorijās – 18 (Neskaitot datorauditorijas)

Portatīvie datori – 34 gab.

Multimediju projektori – 31 gab.

39


2010./2011.akadēmiskajā gadā docētie studiju un docētāji

Pielikums Nr. 3

Studiju kurss Docētāji Zin.grāds KP Institūcija, amats

Starpkultūru

komunikācija (A)

Vija Daukšte Dr.Hist. 2 Vidzemes Augstskola,

SZF, As.prof.

Finanšu un risku

vadība (A)

Sarmīte Rozentāle Dr.oec. 4 Vidzemes Augstskola,

BVEF, As.prof.

Inita Sakne Mg.sc.soc. Vidzemes Augstskola,

TVVF, docente

Juris Smaļinskis Mg.biol.

Vidzemes Augstskola,

TVVF, lektors

Kultūras tūrisma Jānis Kalnačs Dr.Art. 4 Vidzemes Augstskola,

vadība (A)

Tūrisma uzņēmumu

stratēģiska vadība (A)

Tirgvedības stratēģijas

un klāsteri

konkurētspējas

paaugstināšanai (A)

Starptautisko projektu

vadība (A)

Zināšanu ekonomika

un pārvaldība (A)

Pasākumu vadība un

organizācija (B)

Cilvēkresursu vadība

un analīze (A)

Tūrisma pētījumu

metodoloģija (A)

Kvalitātes vadības

sistēmas (A)

Inovāciju vadīšana

darījumu tūrismā (B)

TVVF, Prof.

Agita Līviņa Dr.oec. 2 Vidzemes Augstskola,

TVVF, As.Prof.

Timothy Knowles PhD

Manchester Metropolitan

University, Principal

Lecturer

Andris Klepers Mg.geogr. 4 Vidzemes Augstskola,

TVVF, lektors

Visvaldis Valtenbergs Dr.sc.pol.

Vidzemes Augstskola,

SZF, docents

Maira Leščevica Dr.oec. 2 Vidzemes Augstskola,

BVEF, As.prof.

Kaspars Osis Mg.sc.comp., 2 Vidzemes Augstskola, IF,

Mg.oec.

lektors

Iveta Druva - Mg.geogr. 2 Vidzemes Augstskola,

Druvaskalne

TVVF, lektore

Gundega Tihi Bc.sc.soc

Pilna servisa pasākumu

aģentūra „Pareizā ķīmija”

Inese Ebele Mg.sc.soc. 3 Vidzemes Augstskola,

TVVF, lektore

Ilva Puroma Mg.paed. Valmieras Pārgaujas

ģimnāzija, direktores

vietniece

Anastasios Zopiatis PhD.

Cyprus University of

Technology, lektors

Sarma Cakula Dr.paed. 3 Vidzemes Augstskola, IF,

profesore

Inita Sakne Mg.sc.soc. 2 Vidzemes Augstskola,

TVVF, docente

Inese Šīrava Mg.oec.

Tūrisma Attīstības valsts

aģentūra, Vecākā

eksperte stratēģiskās

plānošanas jautājumos

Igors Klapenkovs Mg.oec. 2 Vidzemes Augstskola,

Stefan Luppold -

Investīciju un finanšu

departamenta vadītājs

Karlshochschule

International University,

Prof.

Vides vadība (B) Juris Smaļinskis Mg.Biol. 2 Vidzemes Augstskola,

TVVF, lektors

40

More magazines by this user
Similar magazines