Studiju programmas pašnovērtējuma ziņojums

va.lv

Studiju programmas pašnovērtējuma ziņojums

APSTIPRINĀTS

Ar ViA Senāta 2008. gada 27. augusta sēdes

Lēmumu Nr.8/12.1

ViA Senāta priekšsēdētāja

Dr.oec. docente Sarmīte Rozentāle

Vidzemes Augstskolas

Valodu Studiju un eksaminācijas centrs

Profesionālās augstākās izglītības programma

„Tulkotājs”

programmas kods 46225

licencēta 2006. gada 15.jūnijā

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Studiju programmas direktore D. Lārmane

Valmiera, 2008


SATURS

1.Studiju programmas raksturojums .....................................................................3

1.1.Studiju programmas nosaukums un iegūstamā profesionālā kvalifikācija ..3

1.2.Nosacījumi studiju uzsākšanai un imatrikulācijai ........................................3

1.3.Studiju programmas īss apraksts ................................................................3

2.Akreditējamās studiju programmas salīdzinājums ar citām studiju

programmām ................................................................................................4

3.Studiju programmas pašnovērtējums ..............................................................10

3.1.Studiju programmas mērķi un uzdevumi, pēc programmas apguves

iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā ....10

3.2.Izglītības programmas organizācija un iekšējās kvalitātes mehānisma

darbība ..................................................................................................11

3.3.Programmas satura apraksts ....................................................................13

3.4.Vērtēšanas sistēma ...................................................................................14

3.5.Studiju programmas praktiskā īstenošana ................................................16

3.6.Studiju programmas perspektīvais novērtējums .......................................17

3.7.Studējošie ..................................................................................................19

3.8.Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums ......21

3.8.1.Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un

attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem ............................................23

3.9.Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums ..............................24

3.10.Ārējie sakari .............................................................................................26

3.11.Iespējas turpināt izglītības ieguvi citā augstskolā ...................................27

3.12.Studiju programmas attīstības plāns .......................................................27

Pielikumi

1. ViA Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu

2. Licence

3. Studiju plāns

4. Studiju kursu apraksti

5. Prakses nolikums. Līgumi ar prakses vietām

6. Akadēmiskā personāla CV

7. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas un praktiskās tulkošanas

pieredze

8. Apliecinājums par akadēmiskā personāla pamatdarba vietu

9. Studiju programmas izmaksu aprēķins

10.Diploma un diploma pielikuma paraugs

11.Atsauksmes par studiju programmu

12.Līgums starp ViA un DU

13. Papildu dokumentu saraksts, kas pieejami akreditācijai

2


1. Studiju programmas raksturojums

1.1.Studiju programmas nosaukums un iegūstamā

profesionālā kvalifikācija

Studiju programmas nosaukums: 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības

programma „Tulkotājs”

Iegūstamā kvalifikācija: 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija „Tulkotājs”

(profesionālās kvalifikācijas kods pēc LR profesiju klasifikatora 2444 10)

Studiju programmas kods: 46225

Studiju programmas licences Nr. 04031-11

1.2.Nosacījumi studiju uzsākšanai un imatrikulācijai

Lai uzsāktu studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā

„Tulkotājs”, nepieciešams bakalaura grāds vai tam pielīdzināma augstākā

izglītība.

Studentus uzņem programmā konkursa kārtībā pēc iestājtestā iegūto punktu

skaita. Ārpus konkursa tiek uzņemti reflektanti ar bakalaura grādu vai augstāko

izglītību angļu filoloģijā.

Uzņemšanas kārtību reglamentē ViA uzņemšanas noteikumi.

1.3.Studiju programmas īss apraksts

Studiju programmas ilgums 3 semestri.

Studiju programmas apjoms 60 kredītpunkti.

Studiju veids - pilna laika studijas.

Studiju programmu īsteno Vidzemes Augstskolas Valodu studiju un

eksaminācijas centrā.

Tālākizglītības iespējas: absolventi var turpināt studijas programmās, kas

paredzētas studijām uz augstākās profesionālās izglītības pamata.

Studijas reglamentē:

studiju programma, kuras saturs un struktūra veidota atbilstoši „Tulkotāja”

profesijas standartam, kas apstiprināts ar IZM 2002. gada 10. jūlija rīkojumu Nr.

405 un LR MK noteikumiem Nr. 481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības valsts standartu”,

ViA Satversme;

ViA studijas reglamentējošie normatīvie akti.

3


2. Akreditējamās studiju programmas salīdzinājums ar

citām studiju programmām

Studiju programma tika salīdzināta ar līdzīgām studiju programmām šādās

augstskolās:

• Daugavpils Universitāte (DU)

• Latvijas Universitāte (LU)

• Eiropas tulkošanas maģistrs (ETM) - apvienota programma vairākās

augstskolās

• Rouhemptonas Universitāte (RU)

Augstskola,

programmas veids

Studiju

ilgums

KP Piešķiramā kvalifikācija

vai iegūstamais grāds

DU, 2. līmeņa PSP 2 gadi 80 tulkotājs

LU, 2. līmeņa PSP 1,5 gadi 60 tulkotājs

ETM, maģistrs maks. 2 gadi 40 maģistra grāds

RU, pēcdiploma studijas 1 gads 60 nav definēts

Pašlaik Latvijā akreditētas, tulkotāja profesijas standartam atbilstošas studiju

programmas (pēc Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC)

mājas lapā publicētās informācijas) piedāvā Daugavpils Universitātē,

Ekonomikas un kultūras augstskolā, Latvijas Universitātē un Ventspils

Augstskolā. No tām Daugavpils Universitāte un Latvijas Universitāte realizē

tieši 2. līmeņa profesionālās studiju programmas. Abas programmas, tāpat kā

Vidzemes Augstskolas programma, izstrādātas atbilstoši LR MK 2001. gada

20.novembra noteikumiem Nr. 481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības valsts standartu” un 5. kvalifikācijas līmeņa Tulkotāja

profesijas standartam. Visās trijās programmās iekļauta prakse 26 KP apjomā

un kvalifikācijas darba (valsts eksāmena un diplomdarba) izstrāde un

aizstāvēšana 10 KP apjomā.

Visu triju programmu mērķi, uzdevumi, kā arī sasniedzamie studiju rezultāti ir

līdzīgi.

Vidzemes Augstskolas studiju programma atšķiras no abām minētajām

programmām tajās iekļauto valodu skaita un virzienu ziņā. ViA programma

veidota, īstenojot Eiropā atbalstītajai pieredzei apgūt tulkošanu no svešvalodas

dzimtajā valodā, atšķirībā no DU un LU programmām, kurās realizēti abi

tulkošanas virzieni – gan no svešvalodas dzimtajā valodā, gan otrādi. Piedāvāto

valodu kombināciju skaits ViA – angļu – latviešu, angļu – vācu, angļu – franču

pašreizējā programmas saturā netiek palielināts, atšķirībā no LU programmas,

kurā attiecīgie tulkošanas kursi paredz iespēju „citas valodas”, un DU

programmas, kurā piedāvāti 6 specializācijas virzieni C valodā, kur B valoda ir

angļu valoda un 6 specializācijas virzieni C valodā, kur B valoda ir vācu valoda.

ViA neuzskata par lietderīgu paplašināt valodu skaitu, jo tad nepieciešams

piesaistīt papildu docētājus, kas ar pašreizējo studentu skaitu nav finansiāli

izdevīgi, jo palielina programmas izmaksas. Arī ViA programmā iekļauto

tulkošanas veidu skaita ziņā, tā atšķiras no LU programmas, kurā iekļauta filmu

tulkošana, konsekutīvā un sinhronā tulkošana un DU programmas (Ievads

mutiskajā tulkošanā). ViA programma veidota, ņemot vērā, ka tās materiālā

4


āze ir visefektīvāk piemērota rakstiskās tulkošanas studijām, kā arī atbilstoši

profesijas „Tulkotājs” standarta prasībām.

Salīdzinot ViA studiju programmas un DU un LU programmu saturu, redzams,

ka programmās ir daudz kopīgu iezīmju. Izvēlētie tulkošanas specializācijas

virzieni ViA – publicistiskie, ekonomiskie, tehniskie un juridiskie teksti ir identiski

ar DU un LU kursiem. Visas 3 programmas ir ar praktisku ievirzi. Visās trīs

programmās vienāds kredītpunktu skaits atvēlēts arī C valodas jeb otrās

svešvalodas apguvei. Gan ViA, gan DU programma paredz apgūt kursus teksta

analīzē, terminoloģijas pārvaldībā, starpkultūru kompetencē. Savukārt prakses

organizācijā ViA programmā vērojama līdzība ar LU programmu. Gan ViA, gan

LU prakse sadalīta trīs daļās ( 6, 10 un 10 KP katra), taču šis sadalījums katrā

augstskolā veidots pēc atšķirīgiem principiem – ViA tas saskaņots ar attiecīgajā

semestrī apgūstamajiem kursiem, bet LU prakses uzbūves pamatā vērojams

sarežģītības un atbildības līmeņa pieaugums, studentu kompetencei augot.

Visās trijās programmās 4 kredītpunktu apjomā programmā iekļauta otrā

svešvaloda jeb C valoda tulkotājiem.

ViA programmā, tāpat kā DU un LU programmās iekļauti kursi latviešu valodas

apguvei: ViA kurss „Mūsdienu latviešu rakstu valoda” 2 KP apjomā, LU 2 kursi 4

KP, DU latviešu valodas bloks ir pastiprināts, tajā iekļauti 4 kursi 8 KP apjomā.

ViA programma realizē citādu pieeju attiecīgo zinātņu pamatu iekļaušanai

programmā. DU programmā iekļauti atsevišķi kursi (tiesību pamati, ekonomikas

zinātņu pamati, ES institūcijas un politika), ViA programmā šie kursi integrēti

attiecīgajos tulkošanas kursos.

Studiju kursu salīdzinājums ViA, DU un LU programmās

ViA DU LU

Tulkošanas teorija 2 Tulkošanas teorija 6 Tulkošanas teorija 2

Mūsdienu

tehnoloģijas

tulkošanā

Teksta un

tulkošanas

uzdevuma analīze

Speciālā lietojuma

valoda un

terminoloģijas

pārvaldība

Tulkošanas

2 Informācijas avoti

un informācijas

meklēšana

Internetā

2 Teksta teorija

Teksta analīze

sastatāmā aspektā

1 Terminogrāfija un

datorprasme

tulkotājiem

2

2

2 Terminoloģija 2

2 Starpkultūru 2

starpkultūru aspekti kompetence

Mūsdienu latviešu

rakstu valoda

2 Latviešu valodas

ortogrāfija un

interpunkcija

2 Latviešu valodas

tipoloģijas pazīmes

Latviešu valodas

2

2

Latviešu valodas

leksikoloģija

Latviešu valodas

sintakse

Latviešu valodas

stilistika

2

2

2

funkcionālā

stilistika

Publicistisko un 2 Publicistisko tekstu 2 Publicistisko tekstu 2

2

5


politisko tekstu

tulkošana

tulkošana

tulkošana I

Publicistisko tekstu

tulkošana II

2

Ekonomisko un

tehnisko tekstu

tulkošana

2 Ekonomisko

darījumu tekstu

tulkošana

Tehnisko,

zinātnisko tekstu

tulkošana

2 Juridisko tekstu

tulkošana

2

2

2

Ekonomikas tekstu

tulkošana I

Ekonomikas tekstu

tulkošana II

Juridisko tekstu

tulkošana

2 Juridisko tekstu

tulkošana

ES dokumentu

tulkošana

C valoda tulkotājiem 4 Otrā svešvaloda 4 C valoda

tulkotājiem I

C valoda

tulkotājiem II

2

2

2

2

2

Publicistisko un

politisko tekstu

tulkošanas prakse

Ekonomisko, 10

juridisko un ES

dokumentu

tulkošanas prakse

Kvalifikācijas prakse 10

6

Profesionālā

kvalifikācijas prakse

Kvalifikācijas darbs 10 Valsts eksāmens

un diplomdarbs

26 Tulkošanas prakse

I (tulkoto tekstu

analīze)

Tulkošanas prakse

II (mācību

tulkojumu

prezentācija)

Tulkošanas prakse

III (specializācija

pa nozarēm)

10 Diplomdarbs un

valsts

pārbaudījums

6

10

10

10

Ievads mutiskajā 2

tulkošanā

Tiesību pamati 2

Ekonomikas

zinātņu pamati

2 Ekonomikas

teorijas pamati

Dabaszinātņu 2

pamati

ES institūcijas un 1

politika

Saskarsmes 1

psiholoģija

Tulkošana no

latviešu valodas

2

2

6


angļu, vācu un

citās valodās

Specializēto tekstu 2

tulkošana no

angļu, vācu un

citām valodām

latviešu valodā

Valodu varianti 2

Konsekutīvā 2

tulkošana un

pierakstu tehnika

Sinhronā tulkošana 2

Salīdzināšanai ar atbilstošām citu valstu augstskolu programmām tika izvēlēta

Eiropas Komisijas piedāvātā augstākās profesionālās izglītības programma

European Master in Translation (Eiropas Tulkošanas maģistrs) un

Rouhemptonas Universitātes (AK) maģistra/pēcdiploma studiju programmu

audiovizuālajā/specializētajā tulkošanā.

Eiropas Tulkošanas maģistrs ( ETM) programma bija ļoti vērtīgs avots ViA

programmas veidošanas procesā, sevišķi jautājumā par atsevišķu kursu

integrāciju un pēctecību studiju plānā. ETM programmas apjoms ir 60 ECTS,

kas atbilst 40 KP pēc Latvijas standarta. Programmas ilgums ir 2 gadi nepilna

laika studijās. Programmā tiek uzņemti studenti ar augstāko izglītību, izcilām

dzimtās valodas zināšanām un padziļinātām 2 svešvalodu zināšanām. Maģistra

darba apjoms ir 16 ECTS jeb 10 KP Latvijā. Mācības notiek pa moduļiem, katra

moduļa apjoms ir 5 ECTS jeb 3,3 KP, pavisam jāapgūst 9 moduļi jeb 30 KP.

ViA un ETM programmu sastāvdaļu salīdzinājums:

ETM

Vidzemes Augstskola

moduļi

Tulkošana kā profesija

Tulkošanas teorija

Tulkošanas teorija

Teksta/ diskursa analīze un

Teksta un tulkošanas uzdevuma

tulkošanas uzdevumu analīze analīze

Starpkultūru komunikācija

Tulkošanas starpkultūru aspekti

Terminoloģijas darbs

Speciālā lietojuma valoda un

terminoloģijas pārvaldība

Informācijas tehnoloģijas tulkošanā Mūsdienu tehnoloģijas tulkošanā

Lingvistiskā izpratne un valodas Mūsdienu latviešu rakstu valoda

kultivēšana

Zināšanas par nozarēm un to valodas Publicistisko, politisko, juridisko,

specifiku (tieslietas, ekonomika, ekonomisko, tehnisko un ES tekstu

zinātne un pētniecība, tehnoloģija, tulkošana

medicīna,

starptautiskās organizācijas)

Praktiskā tulkošana

Tulkošanas prakse

7


Gan ETM programma, gan ViA profesionālā tulkotāja programma ir orientētas

uz galveno kompetenču un praktisko tulkošanas iemaņu nostiprināšanu. Kā

redzams no salīdzinošās tabulas, Eiropas maģistra programmas moduļi

(izņemot moduli „Tulkošana kā profesija”) atbilst ViA kursiem. Eiropas

tulkošanas maģistra kurss atbilst 40 KP, bet ViA – 60 KP. Eiropas Komisijas

ģenerāldirektorāta norādījumos paredzēts, ka tulkošanas programmas atbilst 60

-100 ECTS, ViA programma ar 60 KP (90 ECTS) atbilst šiem kritērijiem. Lielākā

atšķirība ir C valodas prasībās, proti - Eiropas tulkošanas maģistra programmā

ir prasība pēc padziļinātām zināšanām 2 svešvalodās, bet ViA profesionālā

tulkotāja programma C valodas apguvi paredz pasīvās lietošanas līmenī.

Rouhemptonas Universitāte (RU) piedāvā pēcdiploma studiju programmu

studentiem ar bakalaura grādu specializētajā tulkošanā, kurā studenti var apgūt

tulkošanai nepieciešamās zināšanas un prasmes vairāku valodu kombinācijās.

Programma izvēlēta salīdzināšanai, jo tai pēcdiploma studiju formā ir līdzvērtīgs

apjoms (90 ECTS tāpat kā ViA), tā piedāvā vairākas valodu kombinācijas,

paredzot, ka piedāvājums atkarīgs no studentu skaita (arī ViA programmas

piedāvāto valodu kombināciju izvēli nosaka nepieciešamība rēķināties ar

iespējamo studentu skaitu), abās programmās identiskas uzņemšanas prasības

– proti, atbilstošs grāds vai izglītība ne tikai valodniecībā, bet arī ekonomikā un

citās nozarēs. Rouhemptonas Universitātes programma ir intensīvāka, to apgūst

1 gadā, tomēr tā kā šajā programmas formā nav paredzēts izstrādāt

kvalifikācijas darbu, jāsecina, ka vienā gadā apgūtais apjoms ir līdzvērtīgs ViA

programmas apjomam. Abas programmas ir praktiski orientētas ar mērķi sniegt

studentiem zināšanas un praktiskas iemaņas efektīvam tulkotāja darbam

starptautiskā vidē.

Programmu salīdzinājums atklāj arī virkni atšķirību. Rouhemptonas

Universitātes programma tiek realizēta moduļu veidā un piedāvā studentiem

lielas izvēles iespējas šādās jomās – filmu dublēšana, mediji, tulkošanas rīki,

bērnu literatūra u.c.

Salīdzinot programmas rakstiskās tulkošanas daļu, secināms, ka abas

programmas sagatavo speciālistus augošajam Eiropas Savienības tulkotāju

darba tirgum un atbilst mūsdienu prasībām dotajā sociāli ekonomiskajā vidē.

Programmu līdzīgie un atšķirīgie aspekti.

Salīdzinātās augstskolas Līdzīgais

(programmas)

ViA un LU

Studiju ilgums un KP

skaits

Daļēji sakrīt tulkošanas

darba valodas

Prakses sadalījums

Daļēji sakrīt kursi

Intensīva C valodas

apguve

ViA un DU

Daļēji sakrīt kursi,

izņemot kursus nozarēs

(tiesību pamati, u.c.)

Intensīva C valodas

apguve

Atšķirīgais

Tulkošanas virzieni

Tulkošanas veidi

Tulkošanas virzieni,

tulkošanas valodu skaits,

tulkošanas veidi

Studiju ilgums un KP

skaits

8


ViA un ETM

ViA un RU

Daļēji sakrīt kursi

Studiju plāna veidošanas

principi

Studiju ilgums un KP

skaits

Uzņemšanas prasības

Daļēji sakrīt kursi

atsevišķos moduļos

Nav valodas apguves

kursu

Praktizē moduļu sistēmu.

Neizstrādā kvalifikācijas

darbu

Praktizē moduļu sistēmu

Plašas izvēles iespējas

9


3. Studiju programmas pašnovērtējums

3.1.Studiju programmas mērķi un uzdevumi, pēc

programmas apguves iegūstamie studiju rezultāti

zināšanu, prasmju un attieksmju formā

Studiju programmas stratēģiskais mērķis ir augstas kvalifikācijas rakstiskās

tulkošanas speciālistu sagatavošana:

• darbam Latvijas valsts un pašvaldību institūcijās,

• darbam privātajās struktūrās,

• darbam tulkošanas birojos,

• darbam ES institūcijās

tautsaimniecībai nozīmīgās jomās (uzņēmējdarbība, likumdošana, ar ES

darbību saistītas jomas).

Studiju programmas uzdevumi ir:

• sniegt nepieciešamās teorētiskās zināšanas un nodrošināt praktisko

sagatavotību rakstiskajā tulkošanā,

• sekmēt absolventu konkurētspēju Latvijas un Eiropas darba tirgū,

• nodrošināt zināšanu apguvi, kas ļauj veikt dažādu jomu (publicistisku,

politisku, ekonomisku, juridisku, ar ES specifiku saistītu) tekstu kvalitatīvu

tulkošanu no angļu un vācu/ franču valodas latviešu valodā,

• attīstīt studējošo prasmes, ka nodrošina iespēju patstāvīgi risināt

tulkošanas procesā radušās problēmas un izmantot iegūtās zināšanas,

veicot tulkojumu arī citās nozarēs,

• pilnveidot studējošo iemaņas jaunāko informācijas tehnoloģiju praktiskā

pielietošanā,

• nodrošināt studiju kvalitātes atbilstību mūsdienīgas Eiropas attīstīto

valstu izglītības līmenim, pilnveidojot un uzlabojot studiju procesa

metodisko un materiāli tehnisko nodrošinājumu, ceļot docētāju

kvalifikāciju un attīstot sadarbību ar augstskolām, kas realizē līdzīgas

programmas,

• pilnveidot programmas saturu atbilstoši aktuālām tendencēm un

pieprasījumam tulkošanas darba tirgū,

• veidot un attīstīt sadarbību ar tulkošanas prakses vietām.

Studiju programmas apguves rezultātā studenti būs:

• ieguvuši, attīstījuši un pilnveidojuši zināšanas:

- pazīs mūsdienu tulkošanas teorijas virzienus,

- definēs tulkošanas uzdevumu,

- interpretēs tulkojamo tekstu,

- orientēsies politisko, ekonomisko, tiesību zinātņu jomu pamatos;

• attīstījuši prasmes:

- tulkošanas darbā strādās ar publicistiskiem, politiskiem,

ekonomiskiem, juridiskiem tekstiem, dokumentiem ES darbības

jomās,

10


- pielietos dzimtās valodas, pirmās un otrās svešvalodu zināšanas

tulkošanā,

- atradīs tulkošanas problēmu risināšanai nepieciešamo informāciju,

izmantojot mūsdienu tehnoloģijas,

- interpretēs tulkojumzinātnes teorētiskās atziņas praktisku piemēru

gaismā;

• mācījušies veidot pozitīvas attieksmes:

- ievēros tulkotāja darba ētiku,

- veidos lietišķas darba devēja un ņēmēja attiecības darba vietā,

- vērtēs savus un kolēģu veiktos tulkojumus,

- apzināsies savas tulkotāja stiprās un vājās puses, izaugsmes un

pilnveidošanas iespējas.

3.2.Izglītības programmas organizācija un iekšējās kvalitātes

mehānisma darbība

Programmas nosaukums, iegūstamais grāds un kvalifikācija

Otrā līmeņa augstākā profesionālā studiju programmu Tulkotājs (IZM

klasifikatora kods 46225) realizē un tās vadību nodrošina ViA Valodu studiju un

eksaminācijas centrs (VSEC).

Programma izstrādāta un tiek realizēta atbilstoši Izglītības likumam, Augstskolu

likumam, Profesionālās izglītības likumam, LR MK 2001.gada 20. novembra

noteikumiem Nr. 481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības valsts standartu” un tulkotāja profesijas standartam.

Absolventi iegūst 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju „Tulkotājs” (profesionālās

kvalifikācijas kods pēc LR profesiju klasifikatora 2444 10).

Studiju forma ir pilna laika studijas.

Imatrikulācijas noteikumi

Profesionālajā studiju programmā „Tulkotājs”, nokārtojot iestājpārbaudījumu,

var studēt personas, kam ir humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā vai

tam pielīdzināma augstākā izglītība, vai augstākā izglītība citās zinātnes

nozarēs ar nosacījumu, ka šīm personām ir pietiekoši labas attiecīgo valodu

zināšanas. Iestājpārbaudījums ietver: 250 vārdu gara sabiedriski politiska teksta

tulkojumu no angļu valodas latviešu valodā, 150 vārdu gara vispārīga teksta

tulkojumu no vācu/franču valodām latviešu valodā. Reflektanti tiek uzņemti

programmā pēc iestājpārbaudījumā iegūto punktu skaita. Personas ar

bakalaura grādu/augstāko izglītību angļu filoloģijā uzņem bez

iestājpārbaudījumiem ārpus konkursa.

Uzņemšanas prasības paredz, ka reflektantiem jāparāda labas zināšanas divās

svešvalodās, ļoti labas zināšanas latviešu valodā, izpratne par aktuāliem

notikumiem, kā arī vispusīga vēstures un kultūras izpratne. Reflektantiem jāprot

analizēt tekstus, strādāt ar vārdnīcu un darboties stresa apstākļos.

11


Saskaņā ar konkursa rezultātiem, pretendentam jāreģistrējas studijām Vidzemes

Augstskolā un jānoslēdz studiju līgums.

Studiju ilgums ir 3 semestri jeb 1, 5 gadi pilna laika studijās.

Prasības kvalifikācijas iegūšanai:

• sekmīgi izpildīta studiju programma:

studiju kursi,

prakse;

• sekmīgi aizstāvēts kvalifikācijas darbs.

Iekšējās kvalitātes mehānisma darbība

Studiju procesa norisi vada šādos ViA iekšējās struktūras līmeņos:

Studiju programmas direktors

VSEC vadītājs

VSEC kopsapulce

ViA Studiju daļa

ViA Senāta studiju un zinātniskā darba apakškomisija

ViA Senāts.

Studiju programmas kvalitātes stratēģisko kontroli īsteno ViA Senāts, bet

administratīvo un uzskaites kontroli realizē Studiju daļa.

Akreditējamās studiju programmas kvalitātes nodrošinājums panākts šādu

pasākumu rezultātā:

• studiju programmas satura analīze, ko veic regulārās VSEC

sanāksmēs, kā arī sagatavojot un apspriežot studiju

programmas pašnovērtējuma ziņojumus,

• studiju procesa kontrole un analīze, ko regulāri veic studiju

programmas direktore un apspriež VSEC docētāju sanāksmēs,

• studējošo mācību darbu studiju kursos kontrolē kursu docētāji,

kursu beidzot izliek vērtējumu un iesniedz kursa gala vērtējuma

protokolus Studiju daļā,

• studējošo sekmību studiju plāna izpildē apkopo Studiju daļa,

atspoguļojot elektroniskajā sistēmā VAIS,

• pasniegšanas kvalitātes kontrole, ko veic, pamatojoties uz

studējošo aptaujām, individuālām pārrunām,

• studiju programmas attīstības plānošana, pamatojoties uz tās

stipro un vājo pušu analīzi.

Studiju programma tiek apstiprināta ViA VSEC sapulcē, to izvērtē Senāta

Studiju un zinātņu komisija, pēc tam apstiprina ViA Senāts. Par studiju

programmas īstenošanu ir atbildīgs studiju programmas direktors. Izmaiņas

studiju programmā var tikt izdarītas pēc nodaļas docētāju, Senāta Studiju un

zinātņu komisijas, kā arī pēc studējošo ierosinājuma. Izmaiņas studiju

programmā tiek apstiprinātas ViA Senātā.

12


3.3.Programmas satura apraksts

Vidzemes Augstskolas 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības

programmas “Tulkotājs” kursu sadalījums veidots atbilstoši MK noteikumu

Nr.481 paragrāfiem par profesionālo programmu obligāto saturu.

Programmas saturs izstrādāts, pamatojoties uz profesijas standartu “Tulkotājs”,

kas apstiprināts ar IZM 2002. gada 10.jūlija rīkojumu Nr. 405 un LR MK

noteikumiem Nr. 481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības valsts standartu”. Programmā iekļauti nozares teorētiskie un

profesionālās specializācijas kursi, kuru apjoms ir 24 KP, prakse 26 KP apjomā

un diplomdarba izstrāde un aizstāvēšana 10 KP apjomā (1.tabula).

1. tabula. Profesionālā pilna laika studiju programma „ Tulkotājs”

Kursa nosaukums Valoda ∗ Kursa apjoms

kredītpunktos

Pārbaudījuma

forma

Tulkošanas teorija A 2 kp Eksāmens

Mūsdienu tehnoloģijas

tulkošanā

Teksta un tulkošanas

uzdevuma analīze

Speciālā lietojuma valoda

un terminoloģijas

pārvaldība

Tulkošanas starpkultūru

aspekti

Mūsdienu latviešu rakstu

valoda

A 2 kp Eksāmens

A 2 kp Eksāmens

A 2 kp Eksāmens

A 2 kp Eksāmens

A 2 kp Eksāmens

Publicistisko un politisko

tekstu tulkošana

Ekonomisko un tehnisko

tekstu tulkošana

B-A

C-A

B-A

C-A

2 kp Eksāmens

2 kp Eksāmens

Juridisko tekstu tulkošana B-A 2 kp Eksāmens

C-A

ES dokumentu tulkošana B-A 2 kp Eksāmens

C-A

C valoda tulkotājiem C 4kp Eksāmens

Prakse I (publicistisko un

politisko tekstu tulkošanas

B-A

C-A

6 kp Ieskaite

13


prakse)

Prakse II (ekonomisko,

juridisko un ES tekstu

tulkošanas prakse)

Prakse III (prakse

uzņēmumā)

Kvalifikācijas darbs

B-A

C-A

B-A

C-A

B-A

C-A

10kp

10kp

10kp

Ieskaite

Ieskaite

Eksāmens

∗ A valoda- latviešu, B valoda- angļu, C valoda- vācu vai franču valoda

Programmā iekļauti nozares teorētiskie kursi tulkošanas teorijā, speciālā

lietojuma un terminoloģijas pārvaldībā, starpkultūru kompetencē. Profesionālās

specializācijas praktiskajos kursos piedāvāti praktiskās tulkošanas kursi

publicistisko un politisko, ekonomisko un tehnisko, juridisko tekstu, ES

dokumentu tulkošanā, mūsdienu tehnoloģijas tulkošanā, mūsdienu latviešu

rakstu valodā un C valodā tulkotājiem.

Kursu aprakstus skatīt 4. pielikumā.

3.4.Vērtēšanas sistēma

Studiju darba rezultāti tiek kontrolēti un vērtēti:

- semestra laikā,

- pārbaudījumos pēc studiju kursa pilnīgas apguves,

- pēc pilnas studiju programmas apguves – kvalifikācijas darba izstrādē un

aizstāvēšanā.

Ikviena pārbaudījuma mērķis ir konstatēt, kādā līmenī students ir apguvis

teorētiskās zināšanas un ieguvis prasmes un iemaņas pielietot teorētiskās

zināšanas profesionālajā darbībā nepieciešamo uzdevumu veikšanai.

Vērtējot studiju programmas apguvi, tiek ievēroti šādi pamatprincipi:

• zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība;

• vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu

par programmas satura apguvi.

Semestra laikā studentu teorētiskās zināšanas tiek pārbaudītas un vērtētas pēc

individuālā studiju darba rezultātiem: kontroldarbi, referāti, līdzdalība diskusijās

un semināros, zināšanu pārbaudes testi. Praktisko iemaņu apguve tiek

kontrolēta, izmantojot praktiskus uzdevumus, vērtējot tulkojumus, organizējot

prakses.

Ikviena zināšanu un prasmju pārbaudes forma ir komponents kopējā pārbaudes

sistēmā, un tai ir noteikts īpatsvars kopējā vērtējumā. Studiju kursu

pārbaudījumu formas semestra laikā ir izvēlētas tā, lai studenti tiktu motivēti

regulāri un sistemātiski strādāt un, piedaloties pārbaudījumā, pierādīt, ka studiju

kurss ir apgūts pilnībā. Šādos gadījumos students saņem novērtējumu par visu

studiju kursu. Kursus uzsākot, studenti saņem detalizētu kalendāro kursa

14


aprakstu, kurā norādīts kursa gaitā veiktā darba un gala pārbaudījuma

procentuālais sadalījums kursa novērtējumā. Vērtējums tiek dots, summējot

atsevišķos pārbaudes posmos iegūto vērtējumu un ņemot vērā katra atsevišķā

komponenta īpatsvaru kopējā vērtējuma sistēmā. Pēc docētāju ieskatiem var

tikt noteikts pārbaudījums pēc studiju kursa pilnīgas apguves. Pārbaudījums pēc

studiju kursa pilnīgas apguves tiek organizēts pēc pilna kursa apguves.

Visbiežāk izmantotās pārbaudījuma formas ir rakstiskie testi un pārbaudes

tulkojumi. Vērtēšanas kritēriji studentiem tiek paziņoti pirms pārbaudījuma.

Pārbaudījuma forma minēta kalendārajā kursa aprakstā.

Studentu sasniegtie rezultāti liecina, ka šāda sistēma motivē regulāram darbam

un veicina zināšanu noturīgumu.

Prakses novērtējums tiek veikts atbilstoši VSEC izstrādātajam prakses

nolikumam ar vērtējumu „ieskaitīts/neieskaitīts” (skat. 5.pielikumu). Publicistisko

tekstu tulkošanas praksi 1. studiju semestrī vērtē prakses vadītājs, izvērtējot

studentu iesniegto tulkojumu analīzi un patstāvīgo tulkojumu (konsultējoties ar C

valodas kursa docētāju). Ekonomisko, juridisko un ES dokumentu tulkošanas

praksi 2. studiju semestrī vērtē prakses vadītājs, izvērtējot studentu iesniegto

tulkojumu analīzi, patstāvīgo tulkojumu (konsultējoties ar C valodas kursa

docētāju) un studenta uzstāšanos prakses publiskajā aizstāvēšanā. Praksi

uzņēmumā vērtē komisija, iepazīstoties ar prakses atskaiti un noklausoties

studenta prakses aizstāvēšanas ziņojumu. Prakses vērtējumā tiek ņemts vērā

studenta ieguldītā darba apjoms, prasme studiju laikā iegūtās teorētiskās

zināšanas radoši pielietot praksē citu tulkojumu analīzē un patstāvīgi veiktajos

tulkojumos, uzņēmuma praksē arī iegūtās informācijas apkopojuma kvalitāte un

prakses vietas atsauksme.

Valsts pārbaudījums sastāv no kvalifikācijas darba sagatavošanas un tā

publiskas aizstāvēšanas. Kvalifikācijas darbs ir individuāls pētniecisks darbs ar

praktisku ievirzi tulkošanā. To vērtē 10 ballu sistēmā pēc šādiem kritērijiem:

• darba satura atbilstība izvēlētajam tematam, mērķim un uzdevumiem,

• pētījumā izmantoto materiālu kvalitāte un oriģinalitāte,

• temata iztirzājuma dziļums, prasme izdarīt pamatotus secinājumus,

priekšlikumus,

• jautājuma/problēmas izklāsta loģiskums,

• valodas kultūra,

• darba noformējums,

• darbā izteikto apgalvojumu, secinājumu, kā arī sava viedokļa

aizstāvēšana,

• prasme atbildēt uz jautājumiem, kritiskām piezīmēm.

Kvalitātes rādītājs. Zināšanu, prasmju un iemaņu vērtēšana visos studiju

kursos notiek 10 ballu sistēmā. Eksāmenu uzskata par nokārtotu (studentiem

ieskaita kredītpunktus), ja vērtējums ir no 4 (gandrīz viduvēji) līdz 10 (izcili)

ballēm. Prakse tiek vērtēta kā “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.

15


3.5.Studiju programmas praktiskā īstenošana

Pilna laika 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmā 5. līmeņa

profesionālās kvalifikācijas iegūšanai studentiem jāapgūst vismaz 60

kredītpunkti, ko paredzēts apgūt 1,5 gados jeb 3 semestros. Vienā semestrī

studiju apjoms studentiem ir 20 kredītpunkti.

Studiju plāns pa semestriem dots 3. pielikumā.

Atbilstoši profesionālo studiju programmas specifikai, studiju darba formas

auditorijā nepārsniedz 50 % no kopējā studiju laika. 1 KP atbilst 40 studējošā

akadēmiskā darba stundām vai vienai prakses nedēļai, no kurām saskaņā ar

Vidzemes Augstskolas Studiju nolikumu 12 ir auditorijas kontaktstundas ar

studiju priekšmeta docētāju (24 – franču un vācu valodas kursos), bet 28

akadēmiskās stundas - studenta patstāvīgās studijas.

Studiju programmas praktiskā īstenošana notiek, izmantojot šādas nodarbību

formas auditorijā: lekcijas, grupu darbs, praktiskās nodarbības. Vienlīdz liels

uzsvars liekams arī uz studentu patstāvīgo, praktisko darbu, tam sekojošām

diskusijām ar pasniedzēju un studentu starpā, kas ne vien nostiprina iegūtās

zināšanas un motivē tālākai zināšanu apguvei, bet arī veicina daudzu nozīmīgu

prasmju un iemaņu veidošanos, piemēram, argumenta vai tulkojuma

izvērtēšanas, sava viedokļa argumentēšanas iemaņu apguvi, prasmi uzklausīt

vērtējumu un reaģēt uz to. Visos kursos atbilstoši to specifikai tiek izmantotas

mūsdienu informācijas tehnoloģijas. Studiju formas un metodes atbilstoši

profesionālo studiju programmu koncepcijai orientētas uz studentu praktisko

iemaņu nostiprināšanu.

Dialoga stiprināšanai starp docētāju un studentu tiek izmantotas radošu vidi

veicinošas darba formas, ko raksturo koleģialitāte, savstarpēja sapratne un

tolerance, tādējādi nodrošinot iespējami optimālu docētāju zināšanu un

praktiskās pieredzes nodošanu studentiem:

o detalizētu kalendāro kursa plānu izstrāde un izsniegšana katram

studentam;

o aktīvu mācību metožu pielietošana;

o patstāvīgo darbu izvērtēšana un apspriešana ar autoriem;

o tulkošanas prakses publiska aizstāvēšana;

o e-vides izmantošana apmācības procesā;

o individuālās konsultācijas;

o kumulatīvā studiju darba vērtēšanas sistēma un rezultātu analīze;

o studentu aptauju organizēšana par studiju programmas kursiem;

o prakses vadītāja atsauksme par studenta praksi.

Dialoga veidošanas metode rada atklātību, savstarpēju izpratni, studiju

teorētiskās daļas saistību ar praktiskiem piemēriem. Komunikācijai tiek

izmantotas ne vien auditoriju nodarbības, bet arī elektroniskie saziņas līdzekļi.

16


Lekcijās visi docētāji aktīvi izmanto elektroniskās prezentācijas, lekciju materiālu

izdales, kā arī ievieto materiālus ViA elektroniskajā studiju vidē. Šie metodiskie

paņēmieni ļauj studentiem būt aktīviem lekciju dalībniekiem.

Nozīmīgs praktiskā darba paņēmiens, ko izmanto vairākos studiju kursos, ir

studentu individuālās vai pāru/grupu prezentācijas. Prezentācijas sagatavošanā

studentiem jāveic noteiktas tēmas izpēte, jāapkopo atrastā informācija,

jāsagatavo prezentācija un jāiepazīstina ar to grupas biedri, jāatbild uz docētāja

un studentu jautājumiem, jāaizstāv un jāpamato savs viedoklis. Tādā veidā

studenti gūst ieskatu ļoti plašā ar tulkošanas studijām saistītā problēmu spektrā

un apgūst pētnieciskā darba iemaņas.

Būtiska studentu individuālā darba sastāvdaļa ir patstāvīgie tulkojumi, ko

studenti regulāri veic visos rakstiskajos tulkošanas kursos. Iesniegtie tulkojumi

tiek pārrunāti auditorijā, studenti saņem docētāja atsauksmi un vērtējumu.

3.6.Studiju programmas perspektīvais novērtējums

Līdz ar Latvijas integrēšanos Eiropas Savienībā rodas arvien lielāka vajadzība

pēc augsti kvalificētiem tulkiem un tulkotājiem, kas būs sagatavoti darbam valsts

un sabiedriskās institūcijās, sociālās un ekonomikas nozarēs, dažādās kultūras

jomās. Vidzemē arvien pieaug pieprasījums pēc tulkotājiem, kas ir teorētiski un

praktiski sagatavoti, lai nodrošinātu kvalitatīvu tulkojumu Latvijas

tautsaimniecības valsts un privātajam sektoram, kā arī ES institūcijām. To

apliecina Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerālsekretariāta Latvijas

pārstāvniecības vadītājs rekomendācijas vēstulē, atbalstot studiju programmas

veidošanu Vidzemes Augstskolā un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija vēstulē

par Vidzemes Augstskolas studiju programmas “Tulkotājs” izveidošanu un

īstenošanu (11.pielikums).

Situācijā, kad Latvijas valsts, pašvaldību un privātās institūcijas, ES institūcijas

pieprasa speciālistus, kas profesionāli augstā līmenī varētu veikt tulkošanas

uzdevumus, 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmai ir vairākas

priekšrocības:

• neilgs programmas apguves laiks– tikai 3 semestri,

• studentu iepriekšējā izglītība iegūta dažādās zinātņu jomās, kas palielina

viņu konkurētspēju pēc tulkošanas programmas apguves.

Studiju programma izstrādāta un tiek realizēta saskaņā ar Latvijas Republikas

Izglītības likumu un Latvijas Republikas Augstskolu likumu. Tā atbilst Latvijas

Republikas Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem (Nr. 481, 20.

11.2001.) par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu,

kura V.sadaļā noteikts profesionālo programmu obligātais saturs. Vidzemes

Augstskolas 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas

“Tulkotājs” obligāto kursu sadalījums atbilstoši MK noteikumu Nr. 481

paragrāfiem par profesionālo programmu obligāto saturu redzams 2. tabulā.

17


2.tabula

Paragrāfs Atšifrējums Faktiskais

KP skaits

25.1

nozares teorētiskie un

profesionālās specializācijas

kursi

Minimālais KP

skaits

24 4

25.2 prakse 26 26

25.3 kvalifikācijas darbs 10 10

Akreditējamās 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas

saturs un struktūra ir veidota atbilstoši profesijas standartam “Tulkotājs”, kas

apstiprināts ar IZM 2002. gada 10. jūlija rīkojumu Nr. 405. Profesijas standarts

nosaka, ka tulkotājs spēj tulkot dažāda tipa un žanra tekstus atbilstoši

izvirzītajām valodām un teksta lietojuma īpatnībām. Profesijas standarts paredz

arī tulkotāja spēju orientēties attiecīgajā jomā un izmantot nozarē lietoto

terminoloģiju, kā arī rediģēt paša un citu tulkotos tekstus, izmantot mūsdienu

tehniskos mācību līdzekļus un internetu. Akreditējamās programmas mērķi un

uzdevumi izvirzīti, lai nodrošinātu minēto prasmju apguvi. Studiju programmas

kursu un profesijas standartā noteikto zināšanu līmeņu atbilstība salīdzināta 3.

tabulā

3. tabula. Studiju programmas salīdzinājums ar profesijas “Tulkotājs” standartu

Zināšanas

Standarta

prasības

Izpratne

Programmas

atbilstība

Standarta

prasības

Pielietošana

Programmas

atbilstība

Programmas kursi

Darba valodas x x Teksta un tulkošanas uzdevuma analīze

Publicistisko un politisko tekstu tulkošana

Ekonomisko un tehnisko tekstu tulkošana

ES dokumentu tulkošana

Speciāla lietojuma valoda un terminoloģijas pārvaldība

C valoda tulkotājiem

Dzimtā valoda x x Mūsdienu latviešu rakstu valoda

Starpkultūru

komunikācija

Saskarsmes

psiholoģija

Tulkošanas

teorija un

Publicistisko un politisko tekstu tulkošana

Ekonomisko un tehnisko tekstu tulkošana

ES dokumentu tulkošana

Speciāla lietojuma valoda un terminoloģijas pārvaldība

x x Tulkošanas starpkultūru aspekti

Publicistisko un politisko tekstu tulkošana

Ekonomisko un tehnisko tekstu tulkošana

ES dokumentu tulkošana

C valoda tulkotājiem

x x Teksta un tulkošanas uzdevuma analīze

Tulkošanas starpkultūru aspekti

x x Tulkošanas teorija

Speciāla lietojuma valoda un terminoloģijas pārvaldība

18


metodika

Mūsdienu

tehnoloģijas

profesionālajā

tulkošanā

Zināšanas par

ekonomiskiem,

politiskiem,

sociālajiem un

kultūras

procesiem

Zināšanas par

priekšmetu jomu

vai tulkošanas

darba sfēru

Darba drošības

zināšanas

Publicistisko un politisko tekstu tulkošana

Ekonomisko un tehnisko tekstu tulkošana

ES dokumentu tulkošana

x x Mūsdienu tehnoloģijas tulkošanā

Publicistisko un politisko tekstu tulkošana

Ekonomisko un tehnisko tekstu tulkošana

ES dokumentu tulkošana

x x Publicistisko un politisko tekstu tulkošana

Ekonomisko un tehnisko tekstu tulkošana

ES dokumentu tulkošana

Prakse

x x Publicistisko un politisko tekstu tulkošana

Ekonomisko un tehnisko tekstu tulkošana

ES dokumentu tulkošana

Prakse

x x Mūsdienu tehnoloģijas tulkošanā

Prakse

3.7.Studējošie

Studējošo skaits programmā un pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits

Uzņemšana programmā pirmo reizi notika 2007./08.akadēmiskajā gadā.

Imatrikulēto studentu skaits pirmajā gadā bija 15, studējošo skaits pašlaik 13.

Pirmais izlaidums plānots 2009. gadā.

Studējošo aptaujas un to analīze

Studiju procesa vadības un kvalitātes nodrošināšanas svarīgs aspekts ir

atgriezeniskās saites nodrošināšana no studentiem. Informāciju no studentiem

saņemam vairākos veidos:

• regulāras programmas direktores tikšanās ar studentiem (vismaz 2 reizes

semestrī vai, ja nepieciešams, biežāk),

• neformālas aptaujas kursa ietvaros semestra laikā vai kursa noslēgumā,

ko docētāji izmanto, lai uzzinātu studentu viedokli par savu kursu un

ņemtu vērā turpmākajā darbā,

• studentu aptaujas katra kursa noslēgumā.

Studējošo aptaujas kursu noslēgumā tiek organizētas ar mērķi novērtēt

atsevišķu kursu saturu, pasniegšanas metodes, to stiprās un vājās puses,

uzklausīt studentu ieteikumus kursu uzlabošanai. No 2008. gada studentu

aptauju administrēšanu atvieglo iespēja anketu pildīt tiešsaistē. Studenti var

atbildēt uz jautājumiem, izteikt savu viedokli sev izdevīgā laikā un vietā.

Aptauju un pārrunu rezultāti liecina, ka kopumā studenti ir apmierināti ar

piedāvāto kursu kvalitāti. Visi kursi vērtēti kā labi un ļoti labi. Aptaujās kursu

noslēgumā vērtēti 11 kursi, vērtējumu izteikuši visi studenti, kas apguvuši

attiecīgo kursu, vidējais vērtējums par kursu kopumā 5 ballu sistēmā ir 4,34. Par

19


atsevišķiem kursiem izteiktie konstruktīvie priekšlikumi pārrunāti ar docētājiem

un trūkumi tiks novērsti, kursu lasot atkārtoti. Ņemot vērā formālajās un

neformālajās studentu aptaujās un pārrunās izdarītos secinājumus, docētāji pēc

kursa beigšanas ievieš nepieciešamās izmaiņas kursa saturā, dažādo vai maina

izmantojamās metodes un paņēmienus. Kursu saturs un pasniegšanas metodes

tiek pārrunātas VSEC sanāksmē katra semestra beigās, pēc tam docētājs

iesniedz pilnveidoto kursa aprakstu programmas direktorei.

Studentu izteiktais kursu novērtējuma apkopojums dots 4. tabulā.

4. tabula. Studiju kursu atsevišķu kritēriju novērtējums studentu aptaujas

anketās un pārrunās 2007./2008. akadēmiskajā gadā (13 aptaujātie)

Kritērijs Pozitīvais Kritiskas piezīmes un

ierosinājumi

Kursa kopējais

vērtējums

Docētāju

profesionalitāte

Elektronisko

resursu un

tehnisko līdzekļu

izmantošana

Nodrošinājums

ar mācību

materiāliem

Izmantotās metodes un

paņēmieni (grupu darbi un

diskusijas, individuālie un

praktiskie darbi).

Prakses un teorijas

saskaņojums.

Skaidrs kursa mērķu, prasību

un kritēriju izklāsts.

Mūsdienīgs saturs.

Studenti guvuši vērtīgas

zināšanas, attīstījuši prasmes.

Docētāja atvērtība, pieejamība,

motivējoša attieksme

Plašas zināšanas un praktiskā

pieredze pasniedzamajā jomā.

Labs un izcils metodisko

paņēmienu pielietojums

Datortehnikas un

programmatūras izmantošanas

iespējas studentiem visos

kursos

Mūsdienīgs tehnisko līdzekļu

izmantojums docētāju darbā

Praktiskas nodarbības

TRADOS programmas apguvē

Labs

Tulkošanas teorija – vairāk

piemēru no prakses

Mūsdienu latviešu rakstu

valoda – lielāka uzmanība

stilistikas jautājumiem.

ES dokumentu tulkošana –

intensīvāks darbs

auditorijā, analizējot

studentu individuālos

darbus

Nepieciešamība uzkrāt

pieredzi konkrētu kursu

pasniegšanā

Juridisko tekstu tulkošana

– efektīvāka tehnisko

līdzekļu izmantošana

Papildināt mācību

literatūras klāstu

Pēc pirmā izlaiduma, kas plānots 2009. gadā, paredzēts aptaujāt absolventus,

lai iegūtu atgriezenisko saiti, kas ļaus novērtēt tos programmas aspektus, kam

turpmākajā attīstības procesā jāpievērš uzmanība.

20


3.8.Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla

novērtējums

Pilna laika 2.līmeņa profesionālās studiju programmas „Tulkotājs” realizācijā

iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums un kvalifikācija dotas 5.tabulā.

5.tabula. Programmas realizācijā iesaistītais akadēmiskais personāls.

Vārds,

uzvārds

Amats

Kursi programmā

1. Renāte

Ābeltiņa

2. Zane

Bērziņa

3. Zane

Bērziņa

4. Selga

Goldmane

5. Daina

Lārmane

viesprofesore

docente

vieslektore

docente

lektore

Zinātniskais

vai

akadēmiskais

grāds

Filoloģijas

doktore

Maģistra grāds

komunikāciju

zinātnē

Maģistra grāds

pedagoģijā

Maģistra grāds

filoloģijā

Maģistra grāds

tulkošanā un

terminoloģijā

Pamatdarba

(P) vai

blakusdarba

(B) vieta ViA

B

P

B

P

P

ES dokumentu tulkošana

Publicistisko un politisko

tekstu tulkošana

Mūsdienu latviešu rakstu

valoda

Teksta un tulkošanas

uzdevuma analīze

Tulkošanas teorija

Mūsdienu tehnoloģijas

tulkošanā

6. Anita

Lutere

7. Anita

Načisčione

8. Beata

Paškevica

9. Agnese

Treine

10. Baiba

Pāvule

11. Genoveva

Viļumsone

lektore

viesprofesore

docente

vieslektore

lektore

docente

Maģistra grāds

filoloģijā

Filoloģijas

doktore

Filoloģijas

doktore

Humanitāro

zinātņu

bakalaurs

filoloģijā

Augst.izgl

franču filoloģijā

Maģistra grāds

filoloģijā

P

B

P

B

P

P

C valoda tulkotājiem

Publicistisko un politisko

tekstu tulkošana

Ekonomisko un tehnisko

tekstu tulkošana

Juridisko tekstu tulkošana

Eiropas Savienības

dokumentu tulkošana

Tulkošanas teorija

Tulkošanas starpkultūru

aspekti

Juridisko tekstu tulkošana

C valoda tulkotājiem

Publicistisko un politisko

tekstu tulkošana

Ekonomisko un tehnisko

tekstu tulkošana

Juridisko tekstu tulkošana

Speciālā lietojuma valoda un

terminoloģijas pārvaldība

Ekonomisko un tehnisko

tekstu tulkošana

21


Programmā (neskaitot praksi un valsts pārbaudījumu īstenošanu) nodarbināti 11

docētāji, no tiem 7 (64%) ir vēlētos amatos Vidzemes Augstskolā. Trim

docētājām ir filoloģijas doktora grāds, 6 docētājām - maģistra grāds (skat.

6.tabulu).

6. tabula. Akadēmiskā personāla sadalījums pēc ieņemamajiem amatiem:

Ieņemamais amats

Programmā nodarbināto skaits

Viesprofesors 2

Docents 4

Lektors 5

Akadēmiskā personāla pienākums ir realizēt savos kursos studiju programmā

“Tulkotājs” uzskaitītās studiju formas, nodrošināt zināšanu un prasmju adekvātu

izvērtēšanu, veikt metodisko un zinātnisko darbu, kā arī vadīt studējošo praksi

un kvalifikācijas darba izstrādi.

Akadēmiskā personāla radošās un zinātniskās biogrāfijas (Curriculum Vitae)

skat. 6.pielikumā.

Programmas realizācijā iesaistītais akadēmiskais personāls veic savus

pētījumus šādos zinātniskā darbības virzienos – vispārīgā valodniecība,

salīdzināmā un sastatāmā valodniecība, lietišķā valodniecība, valodu apguve,

literatūrzinātne, starpkultūru komunikācija.

Filoloģijas doktores, profesores Anitas Načisčiones zinātnisko interešu lokā ir

tulkošana, frazeoloģija, stilistika, kognitīvā stilistika, diskursa studijas, identitāte,

svešvalodu mācīšanas metodika, idiomu stilistiskā pielietošana, idiomu

tulkošana diskursā un praktiskajā lingvistikā. A. Načisčione ir vairāk nekā 30

zinātnisko rakstu autore, ieskaitot vienu monogrāfiju, vairāku vārdnīcu

līdzautore, Latvijas Tulku un tulkotāju asociācijas biedre. Pēdējo sešu gadu

laikā ar referātiem piedalījusies 23 konferencēs, ir 8 publikācijas un līdzautorība

latviešu-angļu vārdnīcas sastādīšanā.

Filoloģijas doktores, docentes Beatas Paškevicas zinātniski pētnieciskās

darbības jomas ir starpkultūru ģermānistika, salīdzinošā literatūrzinātne,

starpkultūru komunikācijas problemātika. Kopš 2007. gada augusta viņa ir

Starptautiskās Starpkultūru ģermānistu savienības (Association for Intercultural

German Studies) biedre. Laikaposmā no 2002. gada līdz 2008. gada augustam

B. Paškevica ir piedalījusies ar referātiem 9 starptautiskās konferencēs,

veidojusi izstādi par disertācijas tēmu Baltijas kultūras dienās Dortmundē, ir 10

publikācijas, t. sk. 1 recenzija un 1 monogrāfija.

Docentes Genovevas Viļumsones zinātniski pētnieciskā darba intereses

saistītas ar valodas apguves jautājumiem, starpkultūru komunikācijas

problēmām un valodas vērtēšanu. Laikā no 2002. līdz 2008. gadam docētāja ar

referātiem piedalījusies 5 starptautiskās konferencēs, ir 4 publikācijas.

Docentes Selga Goldmanes zinātnisko interešu lokā ir lietišķās un vispārīgās

valodniecības jautājumi, valodu apguves, starpkultūru komunikācijas problēmas,

22


kā arī skolotāju tālākizglītība un kvalitātes nodrošināšana skolotāju

tālākizglītībā. Laikā no 2000. līdz 2008. gadam piedalījusies 6 konferencēs, ir 4

publikācijas. Doktora disertācijas tēma saistīta ar semiotiku.

Docentes Zanes Bērziņas zinātniski pētnieciskā darba interešu lokā valodu

apguves jautājumi un studiju kursu integrēšana valodu kursu programmās.

Laikā no 2001. līdz 2008. gadam docētāja piedalījusies 2 konferencēs, ir 2

publikācijas.

Lektores Daina Lārmanes zinātniski pētnieciskā darba intereses saistītas ar

tulkojumzinātni un terminoloģiju (izstrādāts maģistra darbs par bilingvālā

glosārija veidošanu), lietišķo valodniecību un valodu apguves problēmām. Laikā

no 2002. līdz 2008. gadam docētāja ar referātiem piedalījusies 3 starptautiskās

konferencēs, ir 2 publikācijas.

Lektores Anitas Luteres zinātniski pētnieciskā darba intereses saistītas ar

valodu apguves jautājumiem. Laikā no 2000. līdz 2008. gadam docētāja ar

referātiem piedalījusies 2 konferencēs, ir 2 publikācijas.

Programmas nodrošināšanā iesaistītā akadēmiskā personāla nozīmīgākās

publikācijas skat. 7. pielikumā.

Visi programmas realizācijā iesaistītie docētāji ir ar akadēmiskā un tulkošanas

darba pieredzi. Pārskats par akadēmiskā personāla pieredzi praktiskajā

tulkošanā dots 7. pielikumā.

3.8.1.Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības

un attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem

Akadēmiskais personāls tiek komplektēts, lai nodrošinātu programmas

kvalitatīvu realizāciju. Programmā iesaistītajiem docētājiem ir izaugsmes

iespējas.

Docente Selga Goldmane no 2007. gada studē LU moderno valodu fakultātes

doktorantūrā, vispārīgās valodniecības nozarē un nākamo triju gadu laikā plāno

aizstāvēt doktora disertāciju.

Lektore Daina Lārmane no 2007. gada studē LU moderno valodu fakultātes

doktorantūrā, lietišķās valodniecības nozarē un nākamo triju gadu laikā plāno

aizstāvēt doktora disertāciju.

Vēl divi programmā iesaistītie docētāji plāno uzsākt doktorantūras studijas 2008.

un 2009. gadā.

Lektore Baiba Pāvule 2009. gadā plāno iegūt maģistra grādu.

Akadēmiskā personāla profesionālās kvalifikācijas celšanai nākotnē jāveicina:

• docētāju individuālais zinātniskais darbs (studijas doktorantūrā,

piedalīšanās konferencēs ar referātiem, publikācijas),

• akadēmiskā personāla iesaistīšanās projektos,

• docētāju dalība profesionālajās asociācijās,

• konferenču/semināru organizēšana ViA,

23


• docētāju praktiskās tulkošanas darbs.

3.9.Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Studiju programmas finansēšanas avoti ir:

• valsts budžeta finansējums saskaņā ar Augstskolu likuma 78. pantu,

• juridisko un fizisko personu līdzekļi studiju maksai.

Studiju programmas realizācijas izmaksas ir plānotas atbilstoši LR MK

12.12. 2006.noteikumiem Nr. 994 „Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no

valsts budžeta līdzekļiem”

Studiju maksas apjomu katru gadu nosaka Vidzemes Augstskolas Senāts

saskaņā ar valstī noteiktajām studiju izmaksām un plānoto studentu skaitu

studiju programmā. Studiju programmā plānots katru akadēmisko gadu uzņemt

20 studējošos, no tiem valsts finansējumu saņem 10 studējošie.

Profesionālās pilna laika studiju programmas izmaksu aprēķins dots

9.pielikumā.

Programmas realizācijā tiek izmantota Vidzemes Augstskolas infrastruktūra.

Pēc renovācijas darbiem Vidzemes Augstskolas telpās Cēsu ielā 4 ir 18

mūsdienīgas auditorijas, tajā skaitā 4 datorauditorijas, no kurām viena ir tieši

paredzēta tulkošanas programmas vajadzībām. Pavisam auditorijās lekciju

vajadzībām pieejami 105 datori, no kuriem 15 aprīkoti ar tulkošanas programmu

TRADOS. Visi datorauditoriju datori atbilst jaunākajām tehnoloģiskajām

prasībām un nodrošina augstu ātrdarbību. Datori ir aprīkoti ar divkodolu

procesoriem, 2 GB operatīvo atmiņu un 250 GB cieto disku. Datoriem ir karšu

lasītāji, kas ļauj tos savienot ar dažādiem datu nesējiem, komplektā ir arī DVD

disku rakstītāji. Pie visiem augstskolas datoriem pieejams internets ar datu

pārraides ātrumu 40 Mbit/s, kā arī visās augstskolas ēkās ir pieejama bezvadu

piekļuve internetam. Ikviena auditorija ir aprīkota ar stacionāru projektoru, kā arī

prezentāciju datoru. Ir nodrošināta iespēja arī paralēli pieslēgt savu

pārnēsājamo datoru. Augstskola nodrošina visus studentus ar savu e-pasta

kontu, kā arī atbalsta mācību procesu ar e-mācību vidi un iekštīklu. Studentiem

ir pieejamas dažādas abonētās datubāzes, kuras viņi var izmantot arī

neatrodoties uz vietas augstskolā. Studentiem tiek nodrošināta iespēja strādāt

ar datoriem arī ārpus lekciju laika. Šādas darba vietas ir pieejamas bibliotēkā,

kā arī datorauditorijās.

Īpaši studiju programmas „Tulkotājs” vajadzībām iekārtota 2. auditorija.

Auditorija iekārtota tā, lai tajā varētu strādāt gan pie datoriem, gan notikt lekcijas

un grupu darbs, neizmantojot datorus. 15 datoros pieejama profesionālā

tulkošanas programma SDL Trados, nodrošinot katram studentam iespējas gan

klātienes nodarbību laikā, gan individuālajā darbā apgūt un pilnveidot SDL

Trados programmas lietošanas prasmes. Tā kā programmas SDL Trados

kvalitatīvai darbībai nepieciešami ātrdarbīgi un jaudīgi datori, jau otrajā

24


programmas darbības gadā 2. auditorijas datortehnika nomainīta un 2008. gada

rudens semestri studenti uzsāk pie pilnīgi jaunas datortehnikas, kas atbilst

jaunākajām tehnoloģiskajām prasībām.

Studiju tehniskais nodrošinājums pilnībā apmierina studiju procesa prasības.

Studējošie un docētāji studiju procesa nodrošināšanai izmanto Valmieras

integrētās bibliotēkas resursus. Valmieras integrētā bibliotēka ir Valmieras

bibliotēkas un Vidzemes Augstskolas bibliotēkas ilglaicīgs sadarbības projekts,

kas apvieno juridiski un finansiāli neatkarīgas bibliotēkas, koordinējot,

sapludinot un racionāli izmantojot informatīvos un personāla resursus,

paplašinot piedāvātos pakalpojumus. Pēc bibliotēkas rekonstrukcijas 2007.gada

rudenī pilnībā ir pabeigta Valmieras integrētās bibliotēkas izveide. Tā izvietota 2

stāvos. Starp Valmieras bibliotēku un Vidzemes Augstskolas bibliotēku pastāv

vienošanās par telpu un lasītāju vietu skaitu sadalījumu, bet lietotājus tas tikpat

kā neskar, jo bibliotēku var izmantot gan VIA studenti, gan citi lietotāji.

1.stāva lasītavā (455,10m 2 ) studentiem ir pieejami 144 preses izdevumi papīra

formātā latviešu, krievu un angļu valodās. No tiem ViA bibliotēka abonē 50.

Pieejama arī daiļliteratūra un atsevišķu periodisko izdevumu arhīvs.

2.stāvā atrodas datorlasītava (67,80m 2 ) ar 26 darba vietām, no kurām VIA

studentiem pieejamas 13. Vēl otrajā stāvā izvietotas 2 lasītavas (katra 14,50 m 2 )

grupu darbam, 4 individuālās lasītavas (katra 5,20 m 2 ), un klusā lasītava

(79,20m 2 ). Šajā stāvā izvietota nozaru literatūra, pieejams Valmieras pilsētas un

rajona novadpētniecības materiālu krājums un Eiropas Komisijas informācijas

punkts Europe Direct, kas sniedz informāciju par Eiropas Savienību, kā arī

Vidzemes Augstskolas studentu labāko diplomdarbu arhīvs. Vidzemes

Augstskolas bibliotēka studijām nepieciešamo zinātnisko literatūru, mācību

grāmatas un mācību metodiskos materiālus studiju programmu

nodrošinājumam papildina katru gadu, sadarbojoties ar studiju programmas

direktoru un nodaļas/fakultātes vadītāju. Ir speciāli izstrādāta grāmatu

pieprasījumu veidlapa, kuru apstiprina attiecīgās nodaļas/fakultātes vadītājs un

akadēmiskā prorektore.

Kopējais Vidzemes Augstskolas bibliotēkas dokumentu (fizisko vienību)

kopskaits (dati uz 31.12.2007.) ir 19461, tai skaitā:

• grāmatas – 17926,

valodniecībā un tulkojumzinātnē 1053 nosaukumi, no tiem 2007./2008.

studiju gadā krājums papildināts ar 116 jauniem nosaukumiem.

• seriālizdevumi – 1244,

• audiovizuālie dokumenti – 98,

• kartogrāfiskie izdevumi – 60,

• elektroniskie dokumenti – 108.

ViA abonētās datu bāzes.

Pilntekstu datu bāzes: Emerald, SpringerLink, SAGE, EBSCO. Vēl pieejamas

Eiropa.lv, likumi.lid.lv, LETA, nozare.lv, NAIS, „LURSOFT” laikrakstu arhīvs un

arī izdevumu The Baltic Times, ЧАС, Dienas Bizness, Latvijas Vēstnesis

elektroniskā versija. Sadarbībā ar Valmieras bibliotēku lasītājiem pieejama arī

datu bāze Letonika. Minētās datu bāzes ir pieejamas no visiem Vidzemes

Augstskolas datu pārraides tīklā strādājošajiem datoriem. Virknei datu bāžu ir

iespējams piekļūt, saņemot īpašu atļauju: NAIS, Latvijas Vēstnesis, Dienas

Bizness un citas.

25


Bibliotēkā pieejams pastāvīgais un bezvadu Interneta pieslēgums.

ViA bibliotēkā visi bibliotekārie procesi ir automatizēti, izmantojot bibliotēku

informācijas sistēmu ALISE. No 2006. gada janvāra ir pieejama i-bibliotēka, kas

dod iespēju no Valmieras integrētās bibliotēkas elektroniskā kataloga veikt

grāmatu pasūtīšanu, pieteikties rindā uz jau izsniegtām grāmatām, prasīt

grāmatu termiņu pagarinājumu, apskatīt datus par izsniegtajām/laikā

nenodotajām/rezervētajām grāmatām. Tas ļauj studentiem efektīvāk izmantot

bibliotēkas krājumu. Informācija par bibliotēkā pieejamajiem resursiem un

pakalpojumiem ir atrodama Vidzemes Augstskolas mājas lapā, sadaļā

„Bibliotēka”.

Studiju programmas nodrošinājums ar mācību literatūru tiek realizēts, to regulāri

papildinot un atjaunojot. Katra semestra beigās kursu docētāji pārskata kursā

izmantojamās literatūras sarakstu, ja nepieciešamas, papildina to ar jauniem

avotiem vai nomaina novecojušos. Docētājs iesniedz nepieciešamās literatūras

sarakstu studiju programmas direktorei, kas sastāda literatūras pieteikumu, ko

apstiprina VSEC vadītāja un iesniedz bibliotēkā. Bibliotēkas darbinieki operatīvi

nodrošina literatūras iegādi.

3.10.Ārējie sakari

Akreditējamā studiju programma ir pirmā Vidzemes Augstskolas VSEC realizētā

studiju programma. Sadarbība ar potenciālajiem darba devējiem uzsākta

2006.gadā. Panākta vienošanās par sadarbību tulkošanas prakses

nodrošināšanā ar šādām organizācijām:

• Tulkošanas un terminoloģijas centrs

• SIA Tilde

• SIA Tilti Systems

• SIA Archetypon

• SIA ZAAO

• AS „Valpro Corp”

• SIA „VIP Tulks”

• SIA „Dodam”

Vienošanās ar darba devējiem par Vidzemes Augstskolas studentu prakses

iespējām uzņēmumos skatīt 5.pielikumā.

Sadarbība ar darba devējiem jāturpina attīstīt, palielinot potenciālo prakses vietu

skaitu un nodrošinot atgriezenisko saiti.

26


3.11.Iespējas turpināt izglītības ieguvi citā augstskolā

ViA studiju programmas „Tulkotājs” pārtraukšanas gadījumā studentiem

nodrošinātas iespējas turpināt izglītības apguvi akreditētā Daugavpils

Universitātes otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmā

„Tulkotājs”.

Līgums starp ViA un DU 12. pielikumā.

3.12.Studiju programmas attīstības plāns

Studiju programmas akadēmiskais personāls ir veicis studiju programmas

izvērtēšanu, identificējot tās stiprās un vājās puses.

7. tabula. Programmas stipro un vājo pušu vērtējums

Stiprās puses

Vājās puses

• Programmas saturs saskaņots ar

tulkotāja profesijas standarta

• Maz izmantota ārzemju un Latvijas

augstskolu viesdocētāju iesaiste.

prasībām.

• Nav nodibinātas partnerattiecības

• Atbilstoši darba tirgus

pieprasījumam programma

ar ES dalībvalstu augstskolām, kas

īsteno līdzīgas programmas.

nodrošina iespējas apgūt

• Prakses vietu ierobežotais skaits.

profesionālu izglītību tulkošanā

Vidzemes reģionā.

• Nav izmantotas iespējas

piedalīties projektu darbā

• Programmas valodu kombinācijas

atbilst tendencēm Eiropas

Savienības kontekstā, kur

tulkotājiem izvirzīta prasība

tulkošanā no divām ES valodām.

Franču valoda kā C valoda

tulkotājiem.

• Programma sniedz iespēju

studentiem ar iepriekš iegūtu

augstāko izglītību citās nozarēs

un labām svešvalodu zināšanām

apgūt tulkotāja specialitāti.

• Iespējas saņemt studijām budžeta

finansējumu.

• Programmai ir ļoti labs materiāli

tehniskais nodrošinājums.

Studentiem nodrošināta iespēja

praktiski apgūt tulkotāju darba

vidē pieprasīto programmu

Trados.

• Programmas docētāji pārsvarā ir

pieredzējis akadēmiskais

personāls, kas iesaistīts

27


praktiskajā tulkošanā,

zinātnieciski pētnieciskajā darbā

un pastāvīgi ceļ savu zinātnisko

kvalifikāciju (studijas doktorantūrā

un maģistrantūrā).

• Programmas kopīgā koncepcija

ievērota visu studiju kursu

izstrādē un realizācijā, īpaša

uzmanība pievērsta

paredzamajiem rezultātiem.

Regulāra atgriezeniskā saite no

studentiem, tajā iegūtās

informācijas apspriešana

programmas docētāju

sanāksmēs.

Lai turpinātu kvalitatīvu studiju programmas realizēšanu, sistemātiski jāstrādā,

attīstot un pilnveidojot to. Pamatojoties uz stipro un vājo pušu analīzi

programmas „Tulkotājs” pilnveidei un attīstībai veicami šādi uzdevumi:

8. tabula Studiju programmas attīstības plāns

Studiju

Veicamie pasākumi

programmas

pilnveides

virzieni

1.Studiju 1.1.Analizēt pieprasījuma izmaiņas tulkošanas darba

programmas tirgū un atbilstoši tam, ja nepieciešamas, koriģēt

mērķi

studiju programmas mērķus.

Izpildes laiks

Regulāri

2.Studiju

programmas

saturs

3. Studiju

programmas

kvalitāte

4. Akadēmiskā

personāla

kvalifikācija

5. Ārējie sakari

2.1. Beidzot ikvienu studiju kursu, anketēt

studentus un izzināt viņu priekšlikumus

studiju kursa pilnveidošanai;

2.2. Izvērtēt programmas absolventu viedokli par

programmas saturu;

2.3. Analizēt darba devēju aptaujas.

3.1. Studiju procesa īstenošanā ievērot studiju

rezultātu un kvalitātes ietvarstruktūras principus.

3.2. Rast iespēju ar ViA attīstības daļas starpniecību

īstenot projektu ar programmas docētāju

piedalīšanos

4.1.Nodrošināt, ka programmas teorētiskos kursus

realizē tikai docētāji ar doktora grādu

4.2. Piesaistīt praktiskās ievirzes kursu realizēšanās

docētājus ar atzītu praktiskās tulkošanas

pieredzi.

4.3. atbalstīt docētāju praktisko darbību tulkošanas

jomā.

4.4. veicināta akadēmiskā personāla stažēšanos.

Noslēdzot ikvienu

studiju kursu

Sākot ar 2009.g. -

regulāri

Ik pēc 2 gadiem

Regulāri

2010.gads

2011. gads

Regulāri

Regulāri

Regulāri

28


6. Pētnieciskais

darbs

5.1.Nodibināt partnerattiecības ar ES valstu

augstskolām, kuras īsteno līdzīgas studiju

programmas;

5.2. Iepazīties ar līdzīgu programmu Latvijā pieredzi

5.3. Izvērtēt iespējas ViA kopā ar citu Latvijas

augstskolu programmu akadēmisko personālu

rīkot semināru tulkotājiem.

5.4. palielināt sadarbības līgumu skaitu ar prakses

vietām.

6.1. Attīstīt mācībspēku pētniecisko darbu

tulkošanas jomā.

6.2. Iesaistīt studentus aktuālu tulkošanas problēmu

izpētē

2009.gads

2009.gads

2010. gads

2009. –

2011.gads

Regulāri

Sākot no 2008.g.-

regulāri

7. Mācību

materiālu un

metodiskais

nodrošinājums

7.1. Papildināt un atjaunot ViA bibliotēkas krājumus

ar studiju kursu satura apguvei

nepieciešamajiem mācību līdzekļiem;

7.2. Palielināt e-vidē pieejamo mācību materiālu

izmantošanu

7.2. ViA mācībspēkiem piedalīties mācību līdzekļu

izstrādē un publicēšanā

Katru studiju

gadu

2008./2009/

akad.g.

Regulāri.

29

More magazines by this user
Similar magazines