Vides pÄrskats - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
Vides pÄrskats - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
Vides pÄrskats - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!
Leverage SEO-optimized Flipbooks, powerful backlinks, and multimedia content to professionally showcase your products and significantly increase your reach.
Garkalnes novada teritorijas<br />
plānojuma 2009. – 2021.<br />
gadam<br />
<strong>Vides</strong> pārskats<br />
SIA VSKB Viide Garkallne 2009
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Saturs<br />
IEVADS <br />
1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS <br />
1.1. Principi un metodes <br />
1.2. Sabiedriskās apspriešanas process <br />
2. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS PAMATNOSTĀDNES <br />
2.1. Plānojuma un <strong>Vides</strong> pārskata saistība ar citiem plānošanas dokumentiem <br />
2.2. Plānojuma mērķis un risināmie uzdevumi <br />
2.3. Satura īss izklāsts <br />
3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS <br />
3.1. Plānojuma teritorijas apskats <br />
3.2. Vispārējs vides stāvokļa apskats <br />
3.3. <strong>Vides</strong> stāvokli ietekmējošie faktori <br />
3.3.1. Blīvi apdzīvotās un apbūves teritorijas <br />
3.3.2. Ūdensapgāde <br />
3.3.3. Kanalizācija <br />
3.3.4. Projekti ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai <br />
3.3.5. Atkritumu apsaimniekošana <br />
3.3.6. Piesārņotas un potenciāli piesārņotas teritorijas <br />
3.3.7. Degvielas uzpildes stacijas un rūpnieciskie objekti <br />
3.3.8. Gāzes apgāde <br />
3.3.9. Ceļi, autosatiksme un dzelzceļš <br />
3.3.10. Hidroelektrostacijas <br />
3.3.11. Derīgo izrakteņu ieguve <br />
3.4. <strong>Vides</strong> stāvoklis un problēmas teritorijās, kuras plānojums var būtiski ietekmēt <br />
3.4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas <br />
3.4.2. Ezeru teritorijas un upes <br />
4. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI <br />
4.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi. <br />
4.2. Nacionālie vides aizsardzības mērķi <br />
5. GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS IETEKMES UZ VIDI<br />
NOVĒRTĒJUMS <br />
5.1. Plānotās apbūves ietekme uz vidi <br />
5.1.1. Aizsargjoslas, to iedalījums, prasības, ierobežojumi <br />
5.1.2. Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumu apbūves nosacījumi <br />
5.1.3. Ciemu plānotā izmantošana <br />
5.1.4. Kopsavilkums par plānotās apbūves ietekmi uz vidi <br />
5.2. Tūrisma attīstības ietekmes vērtējums <br />
5.3. Ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
5.4. <strong>Vides</strong> aizsardzības mērķu integrācija Garkalnes novada teritorijas plānojumā <br />
5.5. Problēmas, neīstenojot teritorijas plānojumu <br />
5.6. Ietekmes uz vidi novērtējuma apkopojums <br />
6. RISINĀJUMI BŪTISKĀKO IETEKMJU UZ VIDI SAMAZINĀŠANAI <br />
7. IESPĒJAMO PLĀNOJUMA ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMS <br />
8. KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI <br />
9. IESPĒJAMĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS <br />
10. PASĀKUMI TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS MONITORINGAM <br />
11. KOPSAVILKUMS <br />
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS <br />
PIELIKUMI <br />
1. pielikums. Pārskats par sabiedriskās apspriešanas procesu <br />
2. pielikums. Garkalnes novada atrašanās vietas karte <br />
3. pielikums. Ceļu satiksmes izraisītais trokšņu līmenis trokšņa rādītājam Ldvn A2<br />
ceļa posmā no Rīgas robežas līdz Garkalnei 2006. gadā <br />
4. pielikums. Garkalnes novada ĪADT ģeogrāfiskā novietojuma karte
IEVADS<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
„Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. - 2021. gadam” stratēģiskā<br />
ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir plānojumā paredzētās teritorijas<br />
izmantošanas un atļauto darbību ietekmes uz vidi analīze. Procesa rezultāti ir<br />
apkopoti <strong>Vides</strong> pārskatā.<br />
Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - SIVN) nepieciešamība noteikta likumā<br />
„Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Garkalnes novada teritorijas plānojumam 2009. – 2021.<br />
gadam (turpmāk - teritorijas plānojums) SIVN procedūra piemērota saskaņā ar <strong>Vides</strong><br />
pārraudzības valsts biroja 05.02.2007. lēmumu Nr. 12 - p. „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi<br />
novērtējuma procedūras piemērošanu”.<br />
SIVN ļauj izvērtēt plānojumā paredzēto pasākumu atbilstību aizsargājamo dabas teritoriju<br />
aizsardzības mērķiem un apsaimniekošanas prasībām un izstrādāt priekšlikumus<br />
nelabvēlīgās ietekmes uz vidi samazināšanai vai novēršanai. SIVN procesā tika nodrošināta<br />
sabiedrības un atbildīgo institūciju līdzdalība plānošanas dokumenta izstrādē, tādējādi<br />
panākot, ka lēmuma pieņemšanā piedalās dažādas Garkalnes novada attīstībā iesaistītās<br />
puses.<br />
Garkalnes pagasta teritorijas plānojuma 2004. – 2016. gadam darbība tika apturēta 2006.<br />
gada beigās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu „Par Garkalnes<br />
pagasta padomes 30.12.2004. saistošo noteikumu „Par Garkalnes pagasta teritorijas<br />
plānojumu 2004. – 2016. gadam” apturēšanu”. 2008. gada sākumā tika daļēji atjaunota<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2007. – 2019. gadam darbība, lielu daļu novada<br />
teritorijas nosakot kā turpmākās izpētes teritoriju. Jaunais Garkalnes novada teritorijas<br />
plānojums 2009. – 2021. gadam ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošo „Teritorijas plānošanas<br />
likuma” (22.05.2002.) un Ministru Kabineta (MK) 06.10.2009. noteikumu Nr. 1148<br />
„Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” prasībām, ņemot vērā to grozījumus,<br />
kas izdoti teritorijas plānojuma izstrādes laikā.<br />
Vienlaicīgi ar teritorijas plānojuma 2009. - 2021. gadam izstrādi notika arī novada Telpiskās<br />
attīstības stratēģijas 2008. - 2030. gadam (turpmāk - attīstības stratēģija) izstrādāšana, kas<br />
tika apstiprināta 19.12.2008. un šobrīd turpinās darbs pie attīstības programmas izstrādes.<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojuma <strong>Vides</strong> pārskatu izstrādāja SIA „VSKB Vide” saskaņā<br />
ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un 23.03.2004. MK noteikumiem Nr. 157<br />
„Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, kā arī ņemot vērā<br />
konsultāciju ar <strong>Vides</strong> pārraudzības valsts biroju rezultātus. <strong>Vides</strong> pārskats izstrādāts<br />
teritorijas plānojuma 4. redakcijai. Sagatavošanai izmantota informācija no teritorijas<br />
plānojuma 4. redakcijas materiāliem.<br />
<strong>Vides</strong> pārskats sagatavots kā Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam<br />
sastāvdaļa.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN<br />
IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS<br />
1.1. Principi un metodes<br />
SIVN veikts saskaņā ar MK 23.03.2004. noteikumiem Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams<br />
ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” un likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”<br />
(30.10.1998.).<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojuma SIVN tika veikts pielietojot šādus principus:<br />
1) novērtējuma process veikts pamatojoties uz plānotāju un padomes sniegto<br />
informāciju, kā arī informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām,<br />
novērtējumā tiks ņemti vērā arī sabiedriskajā apspriešanā izteiktie priekšlikumi;<br />
2) novērtējums izdarīts ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu, principu „piesārņotājs<br />
maksā” un piesardzības principu.<br />
un metodes:<br />
1) vides stāvokļa novērtējuma metode - novērtējums tiek balstīts uz esošā vides stāvokļa<br />
datu analīzi, kas ļāva konstatēt, kādi aktivitāšu veidi ir pieļaujami izvēlētajā vidē;<br />
2) informācijas analīze – tika analizēta plānojumā un citos publiski pieejamos<br />
dokumentos ietvertā informācija, kas raksturo vides stāvokli Garkalnes novada<br />
teritorijā;<br />
3) diskusijas - tika veiktas pārrunas ar amatpersonām, teritorijas plānojuma<br />
izstrādātājiem, nevalstiskām organizācijām un atbildīgo valsts institūciju pārstāvjiem<br />
un dažādu jomu ekspertiem;<br />
4) lauka pētījumi - apskatāmās teritorijas un potenciālo vides problēmu apsekošana uz<br />
vietas;<br />
5) kartogrāfisko materiālu, aerofoto un ainavas analīze.<br />
1.2. Sabiedriskās apspriešanas process<br />
Sagatavojot <strong>Vides</strong> pārskatu, izstrādātājs konsultējies ar <strong>Vides</strong> pārraudzības valsts biroju,<br />
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi, Dabas aizsardzības pārvaldi.<br />
Pieprasījums atzinuma, par <strong>Vides</strong> pārskata projektu, saņemšanai tika nosūtīts šādām<br />
institūcijām:<br />
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālai vides pārvaldei;<br />
Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Rīgas filiālei;<br />
Rīgas plānošanas reģiona attīstības aģentūrai;<br />
Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldei;<br />
Valsts meža dienesta Rīgas reģionālai virsmežniecībai;<br />
Dabas aizsardzības pārvaldei.<br />
Atzinumus un komentārus par <strong>Vides</strong> pārskata projektu sniegušas sekojošas institūcijas u.c.<br />
iestādes un privātpersonas:<br />
Dabas aizsardzības pārvalde;<br />
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde;<br />
Latvijas Botāniķu biedrības pārstāve – L. Eņģele;<br />
VAK Mantojums valdes priekšsēdētājs - A. Jakovičs;<br />
u.c. privātpersonas.<br />
Informācija par sabiedriskās apspriešanas procesu ir apkopota pielikumā Nr. 1.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
2. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS<br />
PAMATNOSTĀDNES<br />
2.1. Plānojuma un <strong>Vides</strong> pārskata saistība ar citiem plānošanas<br />
dokumentiem<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojums ir saistīts ar dažādiem starptautiskas (Eiropas<br />
Savienības), nacionālas un vietējas nozīmes plānošanas dokumentiem. Teritorijas plānojumā<br />
tiek integrēti minētajos dokumentos noteiktie mērķi. Informāciju par plānojuma mērķiem<br />
skatīt <strong>Vides</strong> pārskata 2.2. sadaļā.<br />
Izstrādājot Garkalnes novada teritorijas plānojumu, kā arī veicot tā SIVN, tika ņemtas vērā<br />
Rīgas plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojuma 2005. – 2025. gadam un<br />
Rīgas rajona teritorijas plānojuma 2008. - 2020. gadam sniegtās rekomendācijas vietēja<br />
līmeņa plānošanas dokumentiem un dažāda veida attīstības ietekmes uz vidi novēršanai un<br />
mazināšanai.<br />
Tālāk uzskaitīti būtiskākie plānošanas dokumenti, kuri ņemti vērā, izstrādājot Garkalnes<br />
novada teritorijas plānojumu un SIVN.<br />
Eiropas Savienības plānošanas dokumenti:<br />
- Eiropas 6. vides aizsardzības rīcības programma “Vide 2010: mūsu nākotne,<br />
mūsu izvēle” nosaka prioritārās vides jomas, kas ir:<br />
klimata izmaiņas;<br />
dabas un bioloģiskā daudzveidība;<br />
vides, veselības un dzīves kvalitāte;<br />
dabas resursi un atkritumi.<br />
Nacionālie plānošanas dokumenti:<br />
- <strong>Vides</strong> politikas pamatnostādnes 2009. - 2015. gadam, kas veido pamatu vides<br />
kvalitātes saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai;<br />
- Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, kas veicina dabas resursu<br />
ilgspējīgu izmantošanu, vienlaikus aizsargājot dabu, kā arī nodrošina pamatu dabas<br />
aizsardzības nodrošināšanai pašvaldību līmenī;<br />
- Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012. gadam nosaka mērķus un<br />
pasākumus to sasniegšanai, kā arī pašvaldību atbildību tā īstenošanā;<br />
Reģionālie plānošanas dokumenti:<br />
Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2005. - 2025. gadam ir ilgtermiņa<br />
teritorijas attīstības plānošanas dokuments. Plānojuma izstrādes mērķis ir telpiskā<br />
redzējuma izveide reģiona attīstības stratēģijā nosprausto ekonomisko un sociālo<br />
mērķu īstenošanai, kas tiek skatīti teritoriālā griezumā;<br />
Rīgas rajona teritorijas plānojums 2008. - 2020. gadam detalizē reģiona plānojuma<br />
prasības un pamatnostādnes un nosaka izmantošanas prasības tām teritorijām, kuru<br />
ietekmes sfēra pārsniedz vienas pašvaldības robežas;<br />
Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007. - 2013. gadam ietver<br />
Rīgas (izņemot Rīgu un Jūrmalu) un Ogres rajonu pašvaldības, iekļauta informācija<br />
par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, izlietotā iepakojuma, nolietoto<br />
transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī būvniecības<br />
atkritumu apsaimniekošanu.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Vietējie plānošanas dokumenti:<br />
- Garkalnes pagasta teritorijas plānojums 2004. - 2016. gadam;<br />
- Garkalnes novada telpiskās attīstības stratēģija 2008. - 2030. gadam;<br />
- Vangažu pilsētas teritorijas plānojums 2006. – 2018. gadam;<br />
- Ādažu pagasta teritoriālais plānojums 2000. – 2005. gadam;<br />
- Stopiņu pagasta teritorijas plānojums 2003. – 2014. gadam;<br />
- Ropažu pagasta teritorijas plānojums 2004. – 2016. gadam.<br />
Tā kā Garkalnes novadā atrodas trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), tad,<br />
izstrādājot teritorijas plānojumu, tika ņemti vērā arī šo teritoriju dabas aizsardzības plāni<br />
(izstrādāti dabas liegumiem „Garkalnes meži” un „Lielā Baltezera salas”), kā arī<br />
individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (izstrādāti dabas liegumam<br />
„Garkalnes meži”). Dabas liegumam „Buļļezers” dabas aizsardzības plāns un individuālie<br />
aizsardzības un izmantošanas noteikumi nav izstrādāti. SIVN izstrādē izmantota šo plānu un<br />
noteikumu aprakstošā daļa par dabas vērtībām teritorijā. Dabas aizsardzības plānos paustie<br />
ieteikumi sugu un biotopu aizsardzībai tika izvērtēti, izstrādājot teritorijas plānojumu.<br />
Vienlaikus ar teritorijas plānojuma izstrādi notiek arī Garkalnes novada attīstības<br />
programmas izstrāde, kuras attīstības risinājumi atspoguļosies teritorijas plānojumā, bet<br />
SIVN procesā tika veikts tikai plānojuma stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.<br />
2.2. Plānojuma mērķis un risināmie uzdevumi<br />
Plānojuma mērķis un uzdevumi izvirzīti atbilstoši Garkalnes novada attīstības stratēģijā<br />
sniegtajai vīzijai, definētajiem vispārējiem mērķiem un attīstības stratēģiskajiem virzieniem.<br />
Pamatojoties uz novada attīstības vīziju, Garkalnes novada teritorijas plānojuma mērķis ir<br />
nodrošināt tādu teritorijas izmantošanu, kas radītu priekšnosacījumus ilgtspējīgas,<br />
ekoloģiski, ekonomiski un sociāli labvēlīgas dzīves vides izveidei/ pastāvēšanai, atbilstu<br />
Garkalnes novada iedzīvotāju vairākuma interesēm un nodrošinātu iespēju pašvaldībai pildīt<br />
ar likumu noteiktās pašvaldības un arī specifiskās Pierīgas areāla funkcijas.<br />
Lai īstenotu teritorijas plānojumā noteikto mērķi, ir izvirzīti uzdevumi, kas veidoti kā<br />
konkrētu priekšlikumu kopums stratēģijā formulēto attīstības virzienu īstenošanai:<br />
1. cilvēkresursu (cilvēk kapitāla) attīstīšana – mācībiestāžu veidošana un ierīkošana un<br />
mājokļu būvniecība;<br />
2. sakoptas, drošas un veselīgas dzīves vides veidošana - paredz iespēju attīstīt centralizētu<br />
ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu, pēc iespējas pieslēdzot to Rīgas vai citiem ūdensvadu<br />
tīkliem un kanalizācijas sistēmām, būvēt grāvjus u.c. meliorācijas iekārtas pārmitrās vietās,<br />
veikt atkritumu savākšanas un utilizācijas reorganizāciju, nodrošināt publiski pieejamas zaļās<br />
platības atpūtai un izklaidei, kā arī nodrošināt ērtas piekļuves un satiksmes drošības<br />
prasībām atbilstošu ceļu un ielu tīklu;<br />
3. saimnieciskā attīstība - priekšnosacījumu radīšana dažāda profila uzņēmumu izvietošanai,<br />
daudzpusīgai komercdarbībai un daudzveidīgu tirgū konkurētspējīgu mājokļu būvniecībai,<br />
kā arī nodrošināt iespēju novada teritorijā darboties un attīstīties piepilsētas zonai raksturīgai<br />
infrastruktūrai (Rīgas ūdensapgādes tīklam, saglabājot nesadrumstalotus mežaudžu masīvus,<br />
un netraucētai valsts maģistrālo satiksmes artēriju (autoceļu un dzelzceļu) rekonstrukcijai un<br />
attīstībai);<br />
4. ilgtspējīga telpiskā attīstība - to veicina visu iepriekš izvirzīto teritorijas plānojuma<br />
uzdevumu izpilde, kā arī paredzēt teritorijas plānojumā attēlot visu aizsargājamo dabas un<br />
kultūrvēsturisko teritoriju un to aizsargjoslu robežas un veicināt kultūrvēsturisko objektu<br />
saglabāšanu.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
2.3. Satura īss izklāsts<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojums 2009. - 2021. gadam sastāv no 4 sējumiem:<br />
1. sējums – Paskaidrojuma raksts:<br />
I daļa - Pašreizējās situācijas raksturojums;<br />
II daļa - Garkalnes novada perspektīvā attīstība un teritorijas plānojuma risinājumi;<br />
III daļa – Pielikumi;<br />
IV daļa – Tematiskās kartes;<br />
2. sējums – Grafiskā daļa;<br />
3. sējums – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;<br />
4. sējums – Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi:<br />
I daļa – Lēmumi;<br />
II daļa – Nosacījumi;<br />
III daļa - Sabiedriskās apspriešanas materiāli;<br />
IV daļa – Papildus materiāli.<br />
Teritorijas plānojuma pirmajā daļā sniegts novada pašreizējās situācijas raksturojums. Šajās<br />
nodaļās detalizēti aprakstīta plānojuma saistība ar Garkalnes novada telpiskās attīstības<br />
stratēģiju un tajā izvirzītajām prioritātēm un mērķiem, kā arī skatīta teritorijas plānojuma<br />
saistība ar dažāda līmeņa plānošanas dokumentiem. Sniegta informācija par esošo stāvokli<br />
dažādās jomās, kā arī skaidrojumi par atļautās izmantošanas veidiem un analizēti pašvaldības<br />
attīstības resursi.<br />
Otrajā daļā sniegta novada perspektīvās attīstības analīze, veikts novada attīstības resursu<br />
novērtējums, un noteikti teritorijas plānojuma mērķi, uzdevumi un pielietotie plānošanas<br />
principi. Novada perspektīvās attīstības analīzes kontekstā ir izvirzīti un apskatīti trīs<br />
izvirzītie teritorijas izmantošanas varianti. Šajā daļā ir izstrādāti teritorijas plānojuma<br />
risinājumi, skatot apdzīvojuma struktūru, satiksmes struktūru un sakarus, veikta<br />
inženiertehniskā nodrošinājuma analīze un plānotās situācijas apraksts, paralēli skatot arī<br />
dabas un kultūras mantojuma aizsardzību (tai skaitā – aizsargjoslu noteikšana) un rekreācijas<br />
vietas un objektus.<br />
Paskaidrojuma raksta III un IV daļu veido kartogrāfiskais materiāls – kartes, attēli un<br />
pielikumi.<br />
Teritorijas plānojuma 2. sējumā iekļauta esošās un plānotās (atļautās) teritorijas<br />
izmantošanas kartes, kā arī novadā esošo aizsargjoslu karte.<br />
Teritorijas plānojuma 3. sējums – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kur<br />
noteiktas detalizētas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei.<br />
Teritorijas plānojuma 4. sējumā apkopoti visi dokumenti, kas ir saistīti ar plānojuma izstrādi<br />
– galvenokārt, institūciju atzinumi, iedzīvotāju un organizāciju iesniegumi, un to<br />
izvērtējums, kā arī plānojuma sabiedriskās apspriešanas materiāli.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS<br />
3.1. Plānojuma teritorijas apskats<br />
Garkalnes novads atrodas Rīgas rajona ziemeļaustrumu daļā (skatīt 2. pielikumu). Novads tā<br />
ziemeļrietumos robežojas ar Carnikavas novadu, ziemeļos ar Ādažu novadu, austrumu daļā<br />
ar Inčukalna novadu un Vangažu pilsētu, dienvidaustrumos ar Ropažu novadu,<br />
dienvidrietumos ar Stopiņu novadu un rietumos ar Rīgas pilsētu. Garkalnes novadu šķērso<br />
šādas galvenās Latvijas Republikas transporta maģistrāles:<br />
autoceļi: Rīga – Ainaži (A1), Rīga – Veclaicene (A2), Rīga – Baltezers (A4);<br />
dzelzceļš Rīga - Valga.<br />
Garkalnes novadā noteiktas 13 ciema tipa apdzīvotas vietas: Amatnieki, Baltezers, Berģi,<br />
Bukulti, Garkalne, Langstiņi, Makstenieki, Priedkalne, Priežlejas, Skuķīši, Sunīši, Suži un<br />
Upesciems. Garkalnes novada teritorijas platība ir 15 053,2 ha jeb 150,5 km 2 . Saskaņā ar<br />
pašvaldības sniegto informāciju 2009. gada 1. februārī novadā savu dzīvesvietu bija<br />
deklarējuši 7199 iedzīvotāji un apdzīvojuma blīvums bija 47,8 iedzīvotāji uz 1 km 2 . No<br />
kopējā iedzīvotāju skaita tikai 402 iedzīvotāji dzīvo lauku teritorijā, pārējie dzīvo novada<br />
ciemos.<br />
Saskaņā ar Garkalnes novada domes sniegto informāciju 2009. gada sākumā no kopējās<br />
novada teritorijas mežsaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 10 566,8 ha lielu teritoriju;<br />
lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 600 ha (t.sk. sakņu dārzi apbūves zemēs), no<br />
kuriem 61,8 ha ir meliorēta zeme un dažāda veida dzīvojamās apbūves teritorijas aizņem 750<br />
ha (individuālā un daudzdzīvokļu apbūve). Pārējās zemes tiek izmantotas ūdenssaimniecībai,<br />
ieguves rūpniecībai, karjeru izstrādei, dažādām komerciālām būvēm, rūpniecības un<br />
satiksmes infrastruktūras objektiem, inženiertehniskās apgādes tīkliem u.c. objektiem.<br />
3.2. Vispārējs vides stāvokļa apskats<br />
Ģeoloģiskais un klimata raksturojums<br />
Garkalnes novads pēc ģeomorfoloģiskās rajonēšanas shēmas atrodas Piejūras zemienes<br />
Rīgavas līdzenumā (aizņem nelielu teritoriju novada ziemeļrietu mu daļā) un Viduslatvijas<br />
zemienes Ropažu līdzenumā (aizņem lielāko novada daļu). Teritorija ir viegli viļņota,<br />
līdzena, virs tās paceļas kāpu grēdas un masīvi, kuru augstums parasti mainās no dažiem<br />
metriem līdz 10 - 15 metriem. Reljefa ieplakās izveidojušies purvi un ezeri. Biežāk<br />
sastopamie augsnes tipi ir velēnpodzolētās glejaugsnes un tipiski podzolētās augsnes.<br />
Klimatu ietekmē novada ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas reljefa lielformas. Baltijas<br />
jūras tuvums iespaido klimata raksturu, samazina diennakts un sezonālās amplitūdas, sniega<br />
segas pastāvēšanas ilgumu, paaugstina vidējos temperatūras rādītājus. Vidējā gaisa<br />
temperatūra janvārī ir ap -5°C, jūlijā - + 17°C, nokrišņu daudzums 700 – 800 mm gadā.<br />
Valdošie ir rietumu un dienvidrietumu vēji.<br />
Mežu un purvu teritoriju raksturojums<br />
Saskaņā ar Garkalnes novada domes 2007. gada datiem meži novadā aizņem ~72% no<br />
novada kopējās teritorijas. No kopējās mežu platības ~15% pieder privātīpašniekiem, 15% -<br />
valstij, bet atlikušie 70% - Rīgas pilsētai un Garkalnes novadam. Vairāk kā 95% no mežiem<br />
veido skujkoki (priede, egle), lapu koku īpatsvars ir neliels.<br />
Novada teritorijā esošās meža zemes atrodas Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās<br />
virsmežniecības, Ādažu mežniecības uzraugāmajā teritorijā.<br />
Dažādi aprobežojumi meža saimnieciskajai izmantošanai (aizsargjoslu teritorijas,<br />
mikroliegumi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas) attiecas uz 2769,2 ha meža zemju, kas<br />
ir 22,7% no kopējās meža zemju platības. Garkalnes novadā izveidoti 15 mikroliegumi ar<br />
kopējo platību 104,5 ha, par kuriem detalizētāka informācija skatāma 1. tabulā.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
1. tabula<br />
Garkalnes novadā esošo mikroliegumu raksturojums<br />
Kods * 631 632 633 634 635 636 637 638 639 640 641 642 689 693 1732<br />
Kvartāla nr. 8. 12. 19.<br />
26.;<br />
25.<br />
27.;<br />
19.<br />
36.<br />
36.;<br />
37.<br />
37. 42. 53.<br />
58.;<br />
59.<br />
5. 49. 34.<br />
161.;<br />
153.; 152.<br />
Platība, ha. 6,9 6 5,7 7,5 8,5 1,7 6,4 3 3,4 1,5 5,5 3,6 6,7 2,8 35,3<br />
Īpašnieks<br />
VAS „Latvijas Valsts meži”<br />
* Pēc LVĢMA datubāzes „Mikroliegumi”.<br />
Tā kā ~72% no novada teritorijas sedz meži, tad tie uzskatāmi par nozīmīgu resursu pagasta<br />
attīstībai. Tie ir izmantojami mežsaimniecībā, kā arī rekreācijā, tam ir būtiska loma ainavas<br />
veidošanā, turklāt mežs veic vairākas ekoloģiskās funkcijas: dabisko dzīvotņu uzturēšana,<br />
hidroloģiskā režīma regulēšana, gaisa kvalitātes uzlabošana u. c. .<br />
Purvi aizņem 2% no mežu teritorijām. Garkalnes novadā nozīmīgākais purvs ir Maltuves<br />
purvs, kas atrodas novada austrumos uz robežas ar Ropažu novadu un kura kopējā platību ir<br />
445 ha. Tajā ir izpētīti kūdras resursi, bet šobrīd ieguve nenotiek.<br />
Ainaviskais un kultūrvēsturiskais raksturojums<br />
Garkalnes novadu pārsvarā veido smilšaino līdzenumu mežaine un mežāre, bet teritoriju<br />
šķērsojušās upes veido savdabīgu upju ieleju ainavu. Būtisks ainavas elements Garkalnes<br />
novadā ir ezeri.<br />
Garkalnes novadā mežsaimniecības zemes aizņem ~70,3% un lauksaimniecības zemes<br />
~13,5% no kopējās novada zemju platības. Lai gan novada mežos notiek intensīva<br />
mežsaimnieciskā darbība, kurai vērojama tendence palielināties, kā arī paredzēts paplašināt<br />
apbūvei paredzētās teritorijas (transformējot gan mežsaimniecībā, gan lauksaimniecībā<br />
izmantojamās zemes), šāds meža un lauksaimniecības zemju īpatsvars nodrošinās<br />
ekosistēmu stabilitāti un kvalitatīvu dzīves vidi. Protams, veicot dažādas saimnieciskās u.c.<br />
darbības, ir jāievēro visas vides aizsardzības prasības.<br />
Svarīgi ainavu veidojušie elementi ir tādi kultūrvēsturiskā mantojuma objekti kā baznīcas,<br />
kapsētas, muižas u.c. . Garkalnes novadā ir viens valsts aizsardzībā esošs vietējas nozīmes<br />
arheoloģijas piemineklis – Sunīšu viduslaiku kapsēta (valsts aizsardzības Nr. 2091). Bet par<br />
perspektīvu pieminekli var uzskatīt Zaķumuižu, kas atrodas Garkalnes ciemā.<br />
Lauka pētījumos 1994. un 2006. gadā biedrība „VAK Mantojums” ir ieguvusi informāciju<br />
par divām teritorijā esošiem arheoloģijas un kultūrvēsturiskas nozīmes vietām:<br />
1. „Zviedru kaujaslauks” atrodas Mašēnu ezera ziemeļu krasta aprimušā kāpu mežā.<br />
Šajā vietā bijis Zviedru kaujaslauks un te esot apbedīti zviedru zaldāti. Šajā vietā<br />
izplūst arī liels avots;<br />
2. Sunīšu ezera rietumu krasta mežā netālu no Sunīšu senkapiem atrodas bijušās<br />
baznīcas vieta. Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas<br />
centra inventarizācijas lietā Nr. p 463 – 1 I arheoloģiska pieminekļa aprakstā Berģu<br />
muižā ( Bergenhof) ir minēta „Kapella – Jumpravas baznīca”. Baznīcas vieta ir ne<br />
tikai arheoloģisks, bet arī sakrālas nozīmes piemineklis, kas būtu iezīmējams dabā kā<br />
Garkalnes novadam nozīmīgu kultūrvēsturisku tradīciju vieta.<br />
Kultūrvēsturisko mantojumu un novada ainavisko vērtību veido arī bijušās Ādažu<br />
mācītājmuižas teritorija, Baltezera krastā esošie novada dižkoki (divi ozoli ar 4,86 m un 3,99<br />
m lielu apkārtmēru), kas ir aizsargājami dabas pieminekļi.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
3.3. <strong>Vides</strong> stāvokli ietekmējošie faktori<br />
3.3.1. Blīvi apdzīvotās un apbūves teritorijas<br />
Garkalnes novadā ir vairākas blīvi apdzīvotas vietas (ciemi), kur dzīvesviet as deklarējuši<br />
vairāki simti iedzīvotāju. Informāciju, par lielāko blīvi apdzīvoto ciemu iedzīvotāju skaitu<br />
2008. gada 1. jūlijā skatīt 2. tabulā.<br />
2. tabula<br />
Iedzīvotāju skaits lielākajos Garkalnes novada ciemos 2009. gadā<br />
Ciems Garkalne Upesciems Berģi Langstiņi Bukulti Baltezers Sunīši Priedkalne<br />
Iedzīvotāju<br />
skaits<br />
1698 1005 940 622 578 439 419 255<br />
Avots: nepublicēti Garkalnes novada domes dati<br />
Priežlejas - apdzīvotās vietas apbūves apjoms (2009. gadā dzīvesvietu deklarējuši 40<br />
iedzīvotāji) un esošā infrastruktūra neatbilst ciema statusam.<br />
Suži - ciems sācis attīstīties kā dārzkopības kooperatīvs. Ciemā ir 347 ģimeņu ēkas, ieskaitot<br />
sezonas mājokļus, un 56 vairākdzīvokļu ēkas.<br />
Bukulti - ciemā ir 578 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 129 vairākdzīvokļu ēkas.<br />
Priedkalne - vieta radīta kā savrupmāju ciems. Priedkalnē ir 126 ģimeņu ēkas, ieskaitot<br />
sezonas mājokļus, un 4 vairākdzīvokļu ēkas.<br />
Baltezers - intensīva attīstība notikusi jau no 1950. gada. 2000. gados uzsākta neapbūvēto,<br />
tostarp applūstošo, ciema ziemeļu daļas teritoriju apguve. Šobrīd Baltezerā ir 170 ģimeņu<br />
ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 29 vairākdzīvokļu ēkas.<br />
Amatnieki - ciems atrodas joslā starp Rīgas apvedceļu A4 un Mazo Juglu. Amatniekos ir 56<br />
ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 11 vairākdzīvokļu ēkas.<br />
Berģi - pirms apbūves uzsākšanas, teritorija izmantota lauksaimniecībā, lielas platības klāja<br />
mežs. Patlaban apbūve pilnīgi saplūdusi ar Rīgas pilsētas daļas - Berģi - apbūvi. Berģos<br />
atrodas asfaltbetona ražotne un 2 degvielas uzpildes stacijas. Šobrīd Berģos ir 346 ģimeņu<br />
ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 25 vairākdzīvokļu ēkas.<br />
Sunīši - ciema centrālā daļa Sunīšu ezera austrumu krastā ir vienlaidus apbūvēta ar<br />
vienģimeņu mājām. Šobrīd Sunīšos ir 212 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 45<br />
vairākdzīvokļu ēkas.<br />
Upesciems - 368 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 12 vairākdzīvokļu ēkas.<br />
Langstiņi - sācis veidoties kā vasarnīcu ciems. 1920. - 1930. gados tā veidošanās<br />
paplašinājusies ar apbūvi bijušajās armijas teritorijā. Šobrīd Langstiņos ir 207 ģimeņu ēkas,<br />
ieskaitot sezonas mājokļus, un 11 vairākdzīvokļu ēkas.<br />
Garkalne - veidots kā vasarnīcu ciemats, šobrīd Garkalnes ciems kļuvis par novada centru.<br />
Garkalnē ir 404 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 189 vairākdzīvokļu ēkas.<br />
Saimniecisko darbību veic vairāki komersanti, kas darbojas degvielas un gāzes tirdzniecības,<br />
autoservisa, u.c. tirdzniecības jomās.<br />
Makstenieki - Sākotnēji veidojusies kā dārzkopības kooperatīva „Krievupe” apbūve un<br />
piemājas dārziņi. Ciems atrodas ~2 km no autoceļa A2. Šobrīd ciemā ir 161 ģimeņu ēka,<br />
ieskaitot sezonas mājokļus.<br />
Skuķīši - ciems sācis veidoties 1980. gados, kad mežsaimniecībā neizmantojamās Tumšupes<br />
palienas pļavas izdalītas apgūšanai dārzkopības kooperatīvam „VEF - Ozoli”. Skuķīšos ir<br />
276 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 10 vairākdzīvokļu ēkas.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
3.3.2. Ūdensapgāde<br />
Novada teritorijā atrodas Rīgas pilsētas ūdens ieguves vietas „Baltezers” un „Zaķumuiža”.<br />
Garkalnes novads kā ūdensapgādes avotu izmanto SIA „Rīgas ūdens” maģistrālo tīklu<br />
sistēmu, kuras kopgarums Garkalnes novadā ir ~28 500 m.<br />
Pašvaldības SIA „Garkalnes komunālserviss” apsaimnieko atzarus, pa kuriem tiek<br />
nodrošināta dzeramā ūdens piegāde novada apdzīvotajās vietās. SIA „Garkalnes<br />
komunālserviss” ar ūdensapgādi nodrošina Priedkalnes, Upesciema un Garkalnes ciemus.<br />
Upesciemā 2006. gadā ar centralizēto ūdensapgādi nodrošinātās mājsaimniecības (71 līgums<br />
ar PSIA „Garkalnes komunālserviss”) patērēja 37913 m 3 ūdens. Priedkalnē - 6427 m 3<br />
(līgumi ar 11 privātmājām), savukārt, Garkalnē - 5683 m 3 (49 līgumi).<br />
Tā kā Garkalnes novads robežojas ar Rīgas pilsētu, tad daļa mājsaimniecību, kas atrodas<br />
ciemos tiešā Rīgas tuvumā, ir pieslēgušās pilsētas centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem<br />
(Berģos un Upesciemā), bet daļa mājsaimniecību (Baltezera ciemā) ir pieslēgtas Ādažu<br />
novada Baltezera ciema ūdensapgādes tīkliem.<br />
Atsevišķos jaunajos dzīvojamo māju ciematos (piemēram, Sužos) ir nodrošināta lo kāla<br />
centralizētā ūdensapgādes sistēma. Vairākām privātmājām u.c. objektiem ir savi artēziskie<br />
urbumi (sīkāk 3. tabulā), kā arī citādi nodrošināta lokāla ūdens ieguve (spices, akas u.tml.).<br />
Vislabāk ar centralizētiem ūdensapgādes pakalpojumiem ir nodrošināti Baltezera un<br />
Upesciema iedzīvotāji, bet Berģos, Sunīšos un Priedkalnē apmēram puse no<br />
mājsaimniecībām ir pieslēgtas centralizētiem ūdensapgādes tīkliem. Pārējos ciemos<br />
nodrošinājums ar centralizētiem ūdensapgādes pakalpojumiem ir zems. Būtiski tas ir<br />
Garkalnes, Langstiņu, Bukultu, Sužu un Skuķīšu ciemos, kuri ir vieni no apdzīvotākām<br />
novada vietām. Kopumā Garkalnes novadā centralizētiem ūdensapgādes tīkliem ir pieslēgtas<br />
~30% no visām ciemos esošajām mājsaimniecībām.<br />
3. tabula<br />
Ūdensapgādes un kanalizācijas raksturojums Garkalnes novadā<br />
Apdzīvota<br />
vieta<br />
Mājsaimniecību<br />
skaits<br />
Artēzisko<br />
urbumu<br />
skaits<br />
Mājsaimniecības,<br />
kas pieslēgtas<br />
centralizētai<br />
ūdensapgādes<br />
sistēmai<br />
Mājsaimniecības, kas<br />
pieslēgtas centralizētai<br />
kanalizācijas sistēmai<br />
Skaits<br />
Procentos<br />
Baltezers 199 - 149<br />
20<br />
70<br />
45<br />
Berģi 387 - 174 60 16<br />
Priedkalne 130 1 71 65 50<br />
Garkalne 581 2 100<br />
59<br />
37<br />
16<br />
Upesciems 352 - 316 63 18<br />
Sunīši 257 1 110 110 43<br />
Suži 403 1 40 40 10<br />
Amatnieki 67 - - 65 97<br />
Bukulti 610 1 - 61* 10<br />
Langstiņi 284 - 30 32 11<br />
Makstenieki 161 - - - 0<br />
Skuķīši 286 - - - 0<br />
Priežlejas 10 - - - 0<br />
Lauku ter. 230 - - - 0<br />
KOPĀ: 3727 6 1009 682 18<br />
*projekta stadijā<br />
Analizējot ūdens patēriņu 2004. – 2009. gadā pēc kopējā patērētā daudzuma (skatīt 4.<br />
tabulu), var secināt, ka tam ir tendence samazināties. 2004. gadā bijis straujš ražošanā
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
izmantotā ūdens apjoma samazinājums, nākamajos gados patērētā ūdens apjomi šajā jomā<br />
atkal palielinās. Ūdens izmantošanā komunālām un sadzīves vajadzībām vērojama tendence<br />
pieaugt (līdz 2007. gadam), bet no 2008. gada pakāpeniski samazināties.<br />
4. tabula<br />
Ūdens izmantošana Garkalnes novada lielākos ūdensapgādes objektos<br />
Gads<br />
Kopā (tūkst.<br />
Tai skaitā (tūkst. m³/gadā)<br />
m³/gadā) Ražošanas vajadzībām Komunālām un sadzīves vajadzībām<br />
2004 73,19 1,13 72,06<br />
2005 68,64 0,35 68,30<br />
2006 68,64 0,05 68,59<br />
2007 69,62 0,42 69,20<br />
2008 59,99 0,40 59,59<br />
2009 42,25 0,40 41,85<br />
Avots: 2004. – 2007. gada formas "Nr.2-Ūdens" apkopojums un 2008. – 2009. Garkalnes novada domes<br />
nepublicētie materiāli<br />
3.3.3. Kanalizācija<br />
Notekūdeņu savākšana - centralizēta kanalizācijas sistēma (CKS) darbojas Upesciemā<br />
(pamatā daudzdzīvokļu māju rajonā), Garkalnē (daudzdzīvokļu mājām) un Priedkalnē<br />
(individuālajām mājām), ko apkalpo SIA „Garkalnes komunālserviss”. Uzņēmumam ir<br />
noslēgti līgumi par notekūdeņu savākšanu ar 43 mājsaimniecībām Garkalnē, Upesciemā - 40<br />
un Priedkalnē – 33.<br />
Vislabāk ar centralizētiem kanalizācijas savākšanas pakalpojumiem ir nodrošinātas<br />
Amatnieku (pieslēgumi Rīgas CKS) un Priedkalnes ciemu, vidējā līmenī – Baltezera un<br />
Sunīšu (pieslēgumi Rīgas CKS) ciemu mājsaimniecības, bet pārējo ciemu mājsaimniecību<br />
pieslēgums CKS ir zems vai nav vispār (skatīt 3. tabulu).<br />
Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana vidē - novadā CKS ir pieslēgtas nepilni 20% no visām<br />
ciemos esošajām mājsaimniecībām (3. tabula). Notekūdeņi tiek attīrīti 7 centralizētās<br />
notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (NAI). Pašvaldībai piederošās NAI, notekūdeņi tiek attīrīti<br />
bioloģiski, attīrīšanas procesā radušās dūņas tiek uzkrātas dūņu akās, no kurienes tās<br />
transportē uz Upesciema dūņu laukiem.<br />
5. tabula<br />
Garkalnes novada NAI un izplūdes vietu raksturojums 2008. gadā<br />
Uzņēmums/ atrašanās vieta<br />
Iekārtai<br />
piesaistīto<br />
iedz. skaits<br />
Aprēķinātais<br />
c. e.<br />
Projektētā<br />
jauda<br />
m 3 /dnn<br />
Novadītais<br />
daudzums,<br />
m 3 /gadā<br />
Izplūdes gala vieta<br />
SIA „Balt Aliance”/ Baltezers 300 290 73 10.748 Lielais Baltezers<br />
PSIA „Garkalnes<br />
Meliorācijas grāvis/<br />
900 270 100 38.765<br />
komunālserviss” , Upesciems<br />
Upesciema dīķos<br />
PSIA „Garkalnes<br />
180 33 60 84.630 Lielais Baltezers<br />
komunālserviss” , Priedkalne<br />
Avots: Valsts statistiskais pārskats "Nr. 2 - Ūdens"<br />
Novadā ir vēl citas NAI - AS „Māju serviss KSA” (bijušais SIA „Garkalnes nami”) Garkalnē<br />
un Sunīšos, AS „KU LAT Holding” Amatniekos, SIA „Kalna apogi” Sužos u.c., vidē<br />
novada attīrītos notekūdeņus, bet neiesniedz valsts statistikas pārskatus „Nr. 2 – Ūdens”.<br />
Mājsaimniecības, kuras nav pieslēgtas CKS, notekūdeņus novada lokālās attīrīšanas ietaisēs<br />
vai uzkrājtvertnēs un pēc tam izved. Lokālo ietaišu attīrīšanas kvalitāte netiek kontrolēta.<br />
Uzkrāšanas tvertnes bieži ir sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī ne vienmēr notekūdeņus novada<br />
izvedamajās bedrēs, tādējādi neattīrītie notekūdeņi piesārņo grunti un apkārtējos<br />
ūdensobjektus. Lietusūdens savākšanu paredzēts nodrošināt, izmantojot meliorācijas grāvju<br />
sistēmas, kuras šobrīd ir sliktā tehniskā stāvoklī. Novadā tiek apzināts esošo grāvju<br />
tehniskais stāvoklis un pamazām tiek veikta meliorācijas sistēmas atjaunošana.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Vērtējot 2004. - 2008. gadu, vērojama tendence, ka vidē novadīto notekūdeņu daudzums līdz<br />
2007. gadam samazinās, bet 2008. gadā strauji pieaug (skatīt 6. tabulu), pieaug arī<br />
normatīviem neatbilstoši attīrītu notekūdeņu novadīšana vidē.<br />
6. tabula<br />
Notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte Garkalnes novadā pa gadiem<br />
Kopā novadītie<br />
Tai skaitā (tūkst. m³/gadā) ar attīrīšanu<br />
notekūdeņi Normatīvi tīri Normatīvi netīri<br />
Gads<br />
tūkst. m³/gadā<br />
tūkst.<br />
m³/gadā<br />
% no kopējā novadīto<br />
notekūdeņu daudzuma<br />
tūkst.<br />
m³/gadā<br />
% no kopējā novadīto<br />
notekūdeņu daudzuma<br />
2004 52,02 23,64 45 28,38 55<br />
2005 49,32 17,82 36 31,50 64<br />
2006 35,31 23,96 68 11,35 32<br />
2007 29,49 12,11 41 17,39 59<br />
2008 134,143 10,75 8 123,40 92<br />
Avots: 2004. – 2008. gada formas Valsts statistiskais pārskats "Nr.2-Ūdens" apkopojums<br />
Novadā vieni no lielākajiem piesārņojošo vielu emisiju avotiem ir komunālo notekūdeņu<br />
novadīšanas sistēmas apdzīvotajās vietās. Galvenās piesārņojošās vielas, kas tiek novadītas<br />
vidē, ir suspendētās vielas un slāpekļa un fosfora savienojumi. Nākošajā tabulā redzams,<br />
kādas ir piesārņojošo vielu emisijas lielākajiem NAI operatoriem Garkalnes novadā.<br />
7. tabula<br />
Galvenās piesārņojošās vielas, kas tiek novadītas vidē pēc notekūdeņu attīrīšanas<br />
Piesārņojošā viela, parametrs (piesārņojuma<br />
Uzņēmums<br />
Novadīto<br />
notekūdeņu<br />
kategorija<br />
Susp.<br />
vielas<br />
ĶSP<br />
slodze gadā, t/g)<br />
Nelimitē<br />
BSP-5<br />
Nkop. Pkop.<br />
Normatīvi tīri<br />
SIA „Balt Aliance”<br />
0,010 0,250 0,010 0,070 0,060<br />
sadzīves notekūdeņi<br />
PSIA „Garkalnes Normatīvi netīri<br />
4,875 16,601 4,311 2,684 0,347<br />
komunālserviss”', Upesciems sadzīves notekūdeņi<br />
PSIA „Garkalnes Normatīvi netīri<br />
2,063 20,311 4,792 2,192 0,212<br />
komunālserviss”, Priedkalne sadzīves notekūdeņi<br />
Avots: Valsts statistiskais pārskats "Nr.2-Ūdens", par 2008. gadu<br />
Neattīrītu vai nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšana vidē ilgākā laika posmā negatīvi<br />
ietekmē virszemes ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli (ūdenstilpju aizaugšanu, ūdens<br />
kvalitātes pasliktināšanos u.c.). Nepieciešamība nodrošināt notekūdeņu savākšanu un<br />
normatīvu attīrīšanu ir būtiska Garkalnē, Bukultos, Upesciemā, Langstiņos, Berģos u.c., jo<br />
CKS neiesaistīto mājsaimniecību lielais skaits būtiski ietekmē Tumšupes, Lielās Juglas,<br />
Lielā Baltezera, Langstiņu un Mašēnu ezera u.c. virszemes ūdensobjektu stāvokli novadā.<br />
3.3.4. Projekti ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai<br />
Lai uzlabotu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu stāvokli un to darbības efektivitāti un<br />
mazinātu vides piesārņojumu, Garkalnes novadā izstrādāts projekts ūdenssaimniecības<br />
pakalpojumu attīstībai Langstiņos un Upesciemā. Projekta realizācijas rezultātā tiks veikta<br />
jaunu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve un esošo rekonstrukcija minētajos ciemos;<br />
jaunu NAI būvniecība Upesciemā un kanalizācijas tīklu izbūve, kas nodrošinās kanalizācijas<br />
ūdeņu novadīšanu Rīgas pilsētas kanalizācijas tīklu sistēmā. Projektu plānots realizēt līdz<br />
2015. gadam.<br />
Paralēli tiek izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums par ūdenssaimniecības un<br />
kanalizācijas sistēmu attīstību apkārt Lielajam un Mazajam Baltezeram Garkalnes un<br />
Ādažu novados. Šajā pamatojumā tiks risināti iespējamie kanalizācijas novadīšanas<br />
jautājumi no Baltezera, Priedkalnes un Bukultiem.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Ņemot vērā izstrādātos un šobrīd izstrādes stadijā esošos projektus, Garkalnes novada<br />
būvvalde novadam ir izstrādājusi ūdenssaimniecības attīstības plānu līdz 2023. gadam, tajā<br />
ietverot visas novada apdzīvotās vietas. Plāns paredz nodrošināt centralizētas ūdensapgādes<br />
sistēmas pieslēgumu vismaz 80% no visiem novada iedzīvotājiem.<br />
Šāda projekta realizācija ļautu būtiski uzlabot Garkalnes novada virszemes ūdensobjektu<br />
ekoloģisko stāvokli, kā arī iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, jo samazinātos neattīrītu<br />
notekūdeņu novadīšana vidē, kā arī iedzīvotājiem būtu iespēja pieslēgties centralizētai<br />
ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai.<br />
Novadā, veicot centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvi, jāņem vērā MK 22.01.2002.<br />
noteikumu Nr. 34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” IX nodaļas prasības,<br />
kurās noteikti termiņi tīklu izbūvei pie noteikta cilvēk ekvivalenta.<br />
3.3.5. Atkritumu apsaimniekošana<br />
Garkalnes novads ietilpst Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kura atkritumu<br />
apsaimniekošanas plāns „Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007. -<br />
2013. gadam” ir izstrādāts 2007. gadā. Reģionā darbojas viens sadzīves atkritumu<br />
savākšanas poligons „Getliņi”, ko apsaimnieko SIA „Getliņi EKO”.<br />
Atkritumu apsaimniekošana novadā tiek organizēta atbilstoši 2001. gada Garkalnes novada<br />
domes saistošajiem noteikumiem Nr. 7 „Par sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu<br />
un noglabāšanu Garkalnes novada ciematos un apdzīvotajās vietās”.<br />
Novadā ar atkritumu savākšanu nodarbojas SIA „Garkalnes komunālserviss”, AS „L&T”,<br />
SIA „EKO Rīga” un SIA „Jumis”. Novadā plānots izveidot reģionālu atkritumu pārstrādes<br />
vietu, kur ar atkritumu pārstādi nodarbosies novada domes izveidota komercsabiedrība SIA<br />
„Novada EKO”.<br />
2009. gada jūnijā par sadzīves atkritumu savākšanu ar mājsaimniecībām AS „L&T” bija<br />
noslēgti 917 līgumi, SIA „Garkalnes Komunālserviss” - 1058 līgumi; SIA „EKO Rīga” -<br />
~100 līgumi un SIA „Jumis” - mazāk par 10 līgumiem. Kopumā Garkalnes novadā ir<br />
noslēgti līgumi par sadzīves atkritumu izvešanu ar ~2085 mājsaimniecībām, kas ir ap 45%<br />
no to kopējā skaita.<br />
2009. gadā SIA „Garkalnes komunālserviss” savāca 449,15 t nešķirotu sadzīves atkritumu,<br />
dati par AS „L&T” savākto atkritumu daudzumu šajā gadā nav pieejami.<br />
Saskaņā ar reģionālā plāna datiem viens Pierīgas reģiona iedzīvotājs saražo vidēji 200 kg<br />
atkritumu gadā. Atbilstoši Garkalnes novada iedzīvotāju skaitam, novadā gada laikā<br />
vajadzētu savākt vidēji 1300 t atkritumu. Starpība starp reāli savākto un aprēķināto (radīto)<br />
atkritumu daudzumu liecina par trūkumiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.<br />
1. attēls<br />
Nelegāli izmesti atkritumi Garkalnes mežā<br />
Garkalnes novadā ir problēmas ar<br />
nesankcionētu sadzīves atkritumu<br />
izmešanu vidē (1. attēls) , kas izraisa<br />
mežu, ūdenstilpņu u. c. vietu<br />
piesārņošanu. Uzņēmumi bīstamos<br />
atkritumus nodod bīstamo atkritumu<br />
apsaimniekotājiem saskaņā ar<br />
noslēgtajiem līgumiem par atkritumu<br />
savākšanu.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
3.3.6. Piesārņotas un potenciāli piesārņotas teritorijas<br />
Izvērtējot Latvijas <strong>Vides</strong>, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) Piesārņoto un<br />
potenciāli piesārņoto vietu reģistrā pieejamo informāciju, tika secināts, ka novadā nav<br />
piesārņotu vietu, bet ir divas 2. kategorijas potenciāli piesārņotas vietas, kas ir iekļautas<br />
piesārņoto vietu reģistrā:<br />
1) SIA „Massonyx Ltd” sašķidrinātas gāzes glabāšanas un uzpildes stacija „Garkalne”,<br />
Reģ. Nr.: 80608/4833, kas nodarbojas ar ķīmisko vielu vairumtirdzniecību. Atrodas<br />
Garkalnes novadā , Lielā Zaļā iela - 7. Uzņēmumam ir B kategorijas atļauja Nr. RIT-<br />
20-B-0200, izsniegta 2005. g.. Objektā atrodas gāzes uzglabāšanas iekārtas ar<br />
tilpumu 100 m 3 un vairāk, darbojas kā gāzes uzpildes stacija;<br />
2) bijusī DUS „Garkalne”, Reģ. Nr.: 80608/3673, kas nodarbojās ar automobiļu<br />
degvielas mazumtirdzniecību. Atrodas Garkalnes novadā, Vidzemes šoseja 6a/2.<br />
Objekts ir slēgta degvielas uzpildes stacija, tā slēgšanas iemesls ir degvielas<br />
glabāšana un uzpilde, neievērojot vides aizsardzības prasības. Kopējais aktīvā laika<br />
periods ir 25 gadi. Tuvākā ūdenstilpne atrodas 280 m attālumā. Šībrīža objekta<br />
zonējums ir kā vienģimeņu māju apbūve.<br />
LVĢMA datu bāzē „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vielu reģistrs” nav sniegtas ziņas<br />
par potenciāli piesārņoto vietu (platību, piesārņojuma dziļumu) un esošo piesārņojumu, kas<br />
novadīts pazemes ūdeņos un augsnē.<br />
2. kategorijas potenciāli piesārņotai vietai, kas pieder SIA “Massonyx Ltd”, ir izsniegta B<br />
kategorijas atļauja (skatīt 8. tabulu 4. punktu) jau esošai piesārņojošai darbībai, kas nosaka<br />
uzņēmuma radītās piesārņojošās darbības ierobežojumus un pienākumus, lai samazinātu vai<br />
novērstu darbības radīto ietekmi uz vidi.<br />
3.3.7. Degvielas uzpildes stacijas un rūpnieciskie objekti<br />
Novadā atrodas potenciāli bīstami objekti, kas saistīti ar degvielas un gāzes tirdzniecību, kā<br />
arī rūpniecības uzņēmumi. 8. tabulā minētajiem uzņēmumiem ir izsniegtas B kategorijas<br />
piesārņojošo darbību atļaujas, kurās ir ietvertas prasības uzņēmuma darbības ietekmes uz<br />
vidi mazināšanai.<br />
Berģos, pie autoceļa Rīga – Sigulda, atrodas divas DUS, kurās notiek benzīna un<br />
dīzeļdegvielas tirdzniecība: SIA „Latvija Statoil” un SIA „East - West Transit”. Garkalnes<br />
novada Sunīšu ciema „Ziemeros” ar benzīna un dīzeļdegvielas tirdzniecību nodarbojas SIA<br />
„Ziemeļu nafta” DUS. Savukārt ziemeļaustrumos no Garkalnes ciema atrodas SIA<br />
„Massonyx Ltd.” sašķidrinātās gāzes uzpildes stacija (GUS). Gāze tiek uzglabāta virszemes<br />
rezervuāros un izmantota sadzīves gāzes balonu uzpildīšanai. Garkalnes novadā esošo DUS<br />
un GUS darbība būtisku ietekmi uz vidi un cilvēka veselību neatstāj.<br />
Rūpnieciskajam riskam pakļautas teritorijas, kas atrodas ražotņu – riska objektu apkārtnē.<br />
Novadā no rūpnieciskiem objektiem kā lielākie minami SIA „Kompānija Vitrum”, kas<br />
nodarbojas ar metālizstrādājumu, kā arī logu un durvju izgatavošanu Berģu ciemā, un SIA<br />
„Lemcon Latvija”, kas Berģos nodarbojas ar asfaltbetona ražošanu.<br />
Ražotņu darbība rada gaisa un trokšņa piesārņojumu. Abiem uzņēmumiem ir izsniegtas B<br />
kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas. 8. tabulā skatīt atļauju nosacījumus.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
8. tabula<br />
Garkalnē esošie uzņēmumi, kuriem ir B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja<br />
Nr.<br />
Darbības<br />
Nosaukums, atraš. vieta<br />
Atļaujas nosacījumi<br />
p.k.<br />
sfēra<br />
1.<br />
2.<br />
3.<br />
4.<br />
5.<br />
6.<br />
SIA „Latvijas Statoil”;<br />
Siguldas šoseja 1, Berģi<br />
SIA „Ziemeļu Nafta”;<br />
„Ziemeri”, Sunīši<br />
SIA „East - West Transit”;<br />
Rīgas-Siguldas šoseja 4a,<br />
Berģi<br />
SIA „Massonyx Ltd”;<br />
Lielā zaļā iela 7, Garkalne<br />
SIA „Kompānija Vitrum”<br />
Rožu prospekts 46a, Berģi<br />
SIA „Lemcon Latvija”<br />
„Bicītes”, Berģi<br />
DUS<br />
DUS<br />
DUS<br />
GUS<br />
Metālizstrādā<br />
jumu, logu<br />
un durvju<br />
izgatavošana<br />
Asfaltbetona<br />
ražošana<br />
Ikgadējais degvielas realizācijas apjoms:<br />
• benzīns 1800 t/ gadā;<br />
• dīzeļdegviela 1500 t/ gadā.<br />
Ikgadējais degvielas realizācijas apjoms:<br />
• benzīns 1000 t/ gadā;<br />
• dīzeļdegviela 2200 t/ gadā.<br />
Ikgadējais degvielas realizācijas apjoms:<br />
• benzīns 3800 t/ gadā;<br />
• dīzeļdegviela 2500 t/ gadā.<br />
Ikgadējais sašķidrinātās naftas gāzes pārkraušanas<br />
apjoms - 6000 t/ gadā.<br />
Atļauja izsniegta:<br />
• iekārtām dzelzs, tērauda vai citu metālu rūpnieciskai<br />
apstrādei ar ražošanas platību 1000 m 2 un vairāk;<br />
• katlu mājai ar jaudu 180 kW; kurināmais – dabas gāze;<br />
• pakešu logu un durvju ražošanai.<br />
Atļauja attiecas uz asfaltbetona ražošanu ar pieprasīto<br />
jaudu līdz 150000 t/gadā.<br />
3.3.8. Gāzes apgāde<br />
Gāzes piegādi novadā nodrošina AS „Latvijas Gāze”. Novadā apdzīvoto vietu gazifikācija<br />
veikta 1980. gados un šobrīd ar gāzi tiek nodrošināti ~70% novada iedzīvotāju. Centralizētas<br />
gāzes apgādes pagaidām nav Garkalnē, Maksteniekos, „VEF – Ozolos” un daļā Upesciema.<br />
Saskaņā ar AS „Latvijas gāze” sniegto informāciju, novada apdzīvotākajās vietās gāze tiek<br />
piegādāta no trim gāzes regulēšanas stacijām: „Rīga – 1”, „Zaķumuiža” un „Vangaži”.<br />
Šobrīd izstrādes stadijā atrodas gazifikācijas projekts Garkalnes novada Garkalnes ciemam.<br />
Gazifikācijas projekta īstenošanai netiek paredzēta būtiska ietekme uz vidi, jo gazifikācijas<br />
ieviešanas laikā paredzētās infrastruktūras būvniecība tiek veikta jau esošā sarkanās līnijas<br />
ekspluatācijas joslā. Gazifikācijas projekts vērtējams pozitīvi, jo, palielinot gāzes<br />
izmantošanu, tiks samazinātas kaitīgo vielu emisijas gaisā, jo netiks izmantoti dažādi šķidrie<br />
un cietie kurināmie, kuru sadedzināšana rada lielākas kaitīgo vielu emisijas gaisā.<br />
3.3.9. Ceļi, autosatiksme un dzelzceļš<br />
Novadu šķērso trīs valsts nozīmes autoceļi Via Baltica (A1), Rīga - Veclaicene (A2) un<br />
Rīgas apvadceļš (A4). Novadu šķērso dzelzceļa līnija s Rīga – Valga 18,6 km garš posms,<br />
kas virzās paralēli ceļam A2, krustojot to pie Garkalnes ciema. Šajā pašā virzienā izbūvētas<br />
komunikāciju un citas inženiertehniskās apgādes līnijas.<br />
Garkalnes novada teritorijā transporta maģistrāļu noslogojumā ir samērā augsts tranzīta<br />
plūsmu īpatsvars. Vislielākā transporta intensitāte vērojama pa valsts galvenajiem ceļiem<br />
A1, A2 un A4. Pēc Valsts a/s „Latvijas Valsts ceļi” esošiem valsts ceļu intensitātes datiem<br />
novada galvenos valsts ceļus 2007. gadā diennaktī vidēji šķērso:<br />
1. Garkalne – Ādaži (A1) – 17565 (aut./dienn.), smago automašīnu plūsmu veido 13%;<br />
2. Rīga - Garkalne (A2) - 21523 (aut./dienn.), smago automašīnu plūsmu veido 15%;<br />
3. Garkalne – Inčukalns (A2) – 16816 (aut./dienn.), smago automašīnu plūsmu veido 15%.<br />
Šajos ceļa posmos novērojama intensīva satiksme, kas skaidrojama ar tiešo Rīgas tuvumu,<br />
tādēļ minēto ceļu apkārtnē tiek radīts ievērojams gaisa piesārņojums, un tas ir pastāvīgs<br />
trokšņa avots (3. pielikumā skatīt trokšņa karti Garkalnes novadam). Lai atslogotu satiksmes<br />
radīto slodzi vidē, Garkalnes novadā tiek izstrādāti dažādi projekti:<br />
1. Ierosināta rekonstrukcijas projekta izstrāde autoceļa A2 posmam Rīgas apvedceļš –<br />
Sēnīte. <strong>Vides</strong> pārraudzības valsts birojs 23.08.2007. ir izdevis atzinumu par šī autoceļa
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
posma rekonstrukcijas IVN. Savā lēmumā tas rekomendē rekonstruējamo ceļa posmu<br />
saglabāt esošajā fiziskajā veidolā (2 x 2 joslas) ar esošo kustības režīmu, nomainot<br />
ceļa klātnes un veicot inženiertehnisko konstrukciju remontu vai nomaiņu;<br />
2. Tiek izstrādāts projekts „Baltezera apvedceļam”, tādējādi paredzot, ka tiks atslogota<br />
satiksme autoceļā A1, kā arī satiksme Bukultu ciema Ādažu ielas posmā. <strong>Vides</strong><br />
pārraudzības valsts birojs 2008. gadā ir izdevis atzinumu par šī autoceļa posma<br />
rekonstrukcijas IVN.<br />
3.3.10. Hidroelektrostacijas<br />
Garkalnes novadā atrodas viena hidroelektrostacija (turpmāk - HES) – Skuķīšu HES, kas<br />
darbojas uz Tumšupes kopš 2000. gada. Valsts SIA „<strong>Vides</strong> projekti” 2004. – 2005. gadā<br />
veiktajā pētījumā „Mazo hidroelektrostaciju darbības izvērtējums” norādīts, ka Skuķīšu HES<br />
atstāj relatīvi nelielu ietekmi uz vidi.<br />
3.3.11. Derīgo izrakteņu ieguve<br />
Saskaņā ar LVĢMA Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrā pieejamo informāciju<br />
Garkalnes novadā ir šādas derīgo izrakteņu atradnes:<br />
1) būvmateriālu izejvielu atradnes: „Garkalne”, „Krievupe”, „Duidas” un „Baltezera<br />
mežniecība”, no kurām šobrīd kā karjers tiek izmantota atradne „Garkalne”, kur derīgo<br />
izrakteņu ieguvi (smilts un smilts - grants) veic SIA „Garkalnes grants”, SIA „A.C.B.” un<br />
SIA „Nikov”.<br />
Lielākā smilts un grants atradne ir Garkalnes atradne. Atradnē „Garkalne” tiek iegūti 20% no<br />
Latvijā kopējā smilts ieguves apjoma. Karjers tā dienvidos robežojas ar dabas liegumu<br />
„Garkalnes meži”. Garkalne atrodas Remberģu ūdensgūtnes aizsardzības zonā.<br />
2. attēls Smilts - grants atradne „Garkalne” (2. attēls)<br />
Smilts - grants karjers „Garkalne”<br />
atrodas apmēram 1,5 km uz rietumiem no<br />
Vangažu pilsētas un ir izvietota Gaujas upes<br />
senajā deltā. Atradnes reljefs ir vāji posmots,<br />
tā augstuma atzīmes mainās 15 - 20 m<br />
robežās virs jūras līmeņa. Hidroģeoloģiskie<br />
pētījumi liecina, ka atradnes turpmākās<br />
izstrādes gaitā ūdensgūtnes jauda var<br />
samazināties par 10 – 15%. Tam jāpievērš<br />
uzmanība un jāveic padziļināti pētījumi, lai<br />
novērstu riskus.<br />
Atradni veido ziemeļaustrumu virzienā orientēta slāņveidīga iegula, kuras maksimālais<br />
biezums sasniedz 19,7 m, minimālais – nepārsniedz 3,0 m (vidējais biezums 8,1 m). Derīgās<br />
slāņkopas uzbūvei raksturīga smilts un grants slāņu mija, kurā grants frakcijas daudzums<br />
mainās no dažiem līdz 40%.<br />
Perspektīvs smilts - grants nogulumu izplatības lauks ir Krievupes atradne – starp dzelzceļu<br />
un Vidzemes šoseju (P kategorija, ap 19 mlj. kubikmetri), tomēr tā vēl ir vāji izpētīta vieta.<br />
2) Kūdras atradnes: Garkalnes novadā apzinātas 11 kūdras atradnes („Jūgi”, „Liniņi”,<br />
„Kauči”, „Lauga – Maltuve”, „Miķelciems”, Killensils”, „Langstiņi”, „Nr. 16643”, „Ķēniņi”<br />
un „Nr. 16706”), 5 no tām novada teritorijā atrodas daļēji. Visas atradnes atbilst P<br />
kategorijai, kopējais resursu apjoms – 1,76 milj. t. Nevienā atradnē nenotiek kūdras ieguve.<br />
3) Pazemes ūdens atradnes: „Baltezers”, „Baltezers I”, „Baltezers II”, „Zaķmuiža” un<br />
„Remberģi”. Visas atradnes tiek izmantotas Rīgas centralizētajai ūdensapgādei un dzeramā<br />
ūdens ieguvei. Baltezera – Zaķumuižas – Remberģu teritorija ir unikāla ar labas kvalitātes
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
gruntsūdens resursiem. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 9. pantā noteikto, atradnēm ir<br />
noteikta stingra režīma un ķīmiskā aizsargjosla.<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2009. – 2021. gadam noteikts, ka visā Garkalnes<br />
novadā gruntsūdeņi ir neaizsargāti no virszemes piesārņojuma, jo to aerācijas zonu veido<br />
ūdeni labi caurlaidīgas smiltis. Savukārt SIA „Rīgas ūdens” 05.05.2007. vēstulē (par<br />
nosacījumiem plānojuma izstrādei) uzsver, ka Baltezera – Zaķumuižas – Remberģu<br />
teritorijai nav reālas alternatīvas Rīgas ūdens apgādē un ka jau 20. gadsimta sākumā kā<br />
noteicošais faktors šo ūdensgūtņu ūdens resursu aizsardzībai definēta mežu masīvu<br />
saglabāšana.<br />
Jāatzīmē, ka no urbumiem ņemtais pazemes ūdens un tā krājumi tiek papildināti no Mazā<br />
Baltezera, izmantojot infiltrācijas metodi.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
3.4. <strong>Vides</strong> stāvoklis un problēmas teritorijās, kuras plānojums var<br />
būtiski ietekmēt<br />
3.4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas<br />
Garkalnes novadā atrodas divas Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas, kas<br />
iekļautas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā – dabas liegums „Lielā<br />
Baltezera salas” un dabas liegums „Garkalnes meži”. Novadā atrodas arī dabas liegums<br />
„Buļļezers” (dabas liegumu atrašanās vietas karti skatīt 4. pielikumā).<br />
Garkalnes novadā esošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas<br />
Teritorijas nosaukums Tips* Platība (ha)<br />
9. tabula<br />
Gads kopš noteikts<br />
aizsardzības statuss<br />
Dabas liegums „Garkalnes meži” C 1784,0** 2004<br />
Dabas liegums „Lielā Baltezera salas” B 20,0*** 1977<br />
Dabas liegums „Buļļezers” 27,0 1957<br />
* B - teritorijas, kas noteiktas atbilstoši Eiropas Padomes Direktīvai 92/43 EEC „Par dabisko biotopu,<br />
savvaļas faunas un floras aizsardzību”,<br />
C- teritorijas, kas noteiktas atbilstoši Eiropas Padomes Direktīvai 79/409 EEC "Par savvaļas putnu<br />
aizsardzību" un direktīvai 92/43 EEC "Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību".<br />
** T.sk. Vangažu pilsētā.<br />
*** T.sk. Ādažu novadā.<br />
DABAS LIEGUMS „GARKALNES MEŽI”<br />
Dabas liegums „Garkalnes meži” atrodas Rīgas rajona Garkalnes novada un Vangažu<br />
pilsētas teritorijā. Teritorijas platība - 1784 ha (no tiem 1726 ha atrodas Garkalnes novadā,<br />
bet 58 ha – Vangažu pilsētā). Lieguma teritorija sastāv no divām daļām, no kuram viena<br />
atrodas uz ziemeļrietumiem (139 ha platībā), bet otra – uz dienvidaustrumiem (1645 ha) no<br />
Garkalnes ciema. Praktiski visu dabas lieguma teritoriju aizņem meža zemes. Cauri lieguma<br />
teritorijai stiepjas valsts nozīmes autoceļš Rīga – Sigulda un dzelzceļa līnija Rīga – Sigulda.<br />
Teritorija ziemeļaustrumu malā robežojas ar smilts - grants karjeru „Grantskalni”, teritorijas<br />
lieguma robežās atrodas arī derīgo izrakteņu atradne „Garkalne”.<br />
Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu zaļās vārnas ligzdošanas vietu, kas ir Latvijā lielākā<br />
sastopamā šo aizsargājamo putnu ligzdošanas vieta (10 - 14 ligzdojoši pāri jeb 20 - 25% no<br />
visas nacionālās populācijas), kā arī tā ir viena no pēdējām zaļās dzilnas ligzdošanas vietām<br />
Latvijā. Liegumā sastopamas arī daudzas citas retas putnu sugas.<br />
No bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa nozīmīgākie teritorijas biotopi ir vecie<br />
priežu meži un sausais virsājs. Šie biotopi ir ļoti nozīmīgi ne tikai tur sastopamā augāja dēļ,<br />
bet arī kā teritorijā esošo putnu sugu dzīvotnes. Lieguma mežiem ir salīdzinoši liela<br />
sociālekonomiskā vērtība, jo tie tiek izmantoti mežsaimniecībā, kā arī ogošanai, sēņošanai<br />
un rekreācijas vajadzībām.<br />
Sausais virsājs izveidojies 1992. gada deguma vietā (70 ha) lieguma centrālajā daļā un ir<br />
Eiropas nozīmes aizsargājams biotops. Tas un bijušās militārās bāzes teritorija ir nozīmīgi<br />
zaļās vārnas barošanās biotopi. Deguma rietumu daļa, kas atrodas ieplakā, jau ir dabiskās<br />
sukcesijas rezultātā stipri aizaugusi, kā rezultātā tā lielā mērā zaudējusi savu sākotnējo<br />
nozīmi kā putnu barošanās vieta. Deguma austrumu daļa, kurā raksturīgas salīdzinoši sausas<br />
un neauglīgas augsnes, tikai palēnām tikusi apmežota un sākusi aizaugt ar priedītēm. Vēl<br />
joprojām šī teritorija ir atklāta un apaugusi ar sila viršiem, kuras ir piemērotas kā putnu<br />
barošanās vietas.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Bijusī militārā bāze (162 ha) lieguma dienvidu daļā ir salīdzinoši atklāta teritorija. Teritorijai<br />
raksturīgie izkliedus izvietotie meža pudurīši un atsevišķi vecie koki (dominējošā koku suga<br />
- priede) ir nozīmīgas melnās dzilnas u.c. dobumos ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas vietas.<br />
Teritorijā ir arī daudz pamestu, agrāk militārām vajadzībām lietotu, ēku un to gruvešu, kurus<br />
kā ligzdošanas vietu nereti izmanto pupuķi. Teritorija lēnām aizaug ar priedēm, tomēr atklātā<br />
platība joprojām veido tās lielāko daļu, tādēļ tas ir nozīmīgs barošanās biotops īpaši<br />
aizsargājamām putnu sugām. Teritorijas vērtību palielina bijušie elektrības stabi, kurus kā<br />
„medību posteņus” izmanto zaļā vārna.<br />
Kopumā dabas liegumā „Garkalnes meži” konstatētas 2 augu, 3 bezmugurkaulnieku, 13<br />
putnu un viena rāpuļu īpaši aizsargājama suga.<br />
Dabas liegumā „Garkalnes meži” ir ne tikai aizsargājamās dabas teritorijas, bet arī intensīvas<br />
saimnieciskās darbības zonas. Esošo antropogēno slodzi nosaka Rīgas pilsētas, dzelzceļa un<br />
autoceļu tuvums. Mežsaimniecība ir galvenais saimnieciskās darbības veids teritorijā.<br />
Pilsētas tuvums un ērtās piekļūšanas dēļ, Garkalnes meži ir iecienīta sēņošanas un ogošanas<br />
vieta. Notiek arī citas aktīvās atpūtas un rekreācijas aktivitātes.<br />
Dabas liegumam „Garkalnes meži” ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns (apstiprināts ar<br />
<strong>Vides</strong> ministra 07.06.2005. rīkojumu Nr. 201), kā arī individuālie aizsardzības un<br />
izmantošanas noteikumi, kuros ir izstrādāts funkcionālais zonējums (MK 21.10.2008.<br />
noteikumi Nr. 871 „Dabas lieguma „Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un<br />
izmantošanas noteikumi”). Minētajos noteikumos noteiktas šādas funkcionālās zonas:<br />
regulējamā režīma, dabas lieguma, dabas parka un neitrālā zona, kur katrai no tām ir noteikti<br />
izmantošanas ierobežojumi.<br />
Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā nosaka, ka tajā aizliegts bez VVD<br />
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kas izraisa pazemes<br />
ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izsniegt zemes dzīļu izmantošanas<br />
atļauju (licenci), visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu) a izliegta jaunu būvju<br />
būvniecība un esošo ceļu paplašināšana u. c. darbības.<br />
DABAS LIEGUMS „LIELĀ BALTEZERA SALAS”<br />
Lielā Baltezera salām jau 1924. gadā piešķirts dabas pieminekļa statuss, bet 1977. gadā –<br />
botāniskā lieguma statuss. Dabas liegums „Lielā Baltezera salas” izveidots 1999. gadā.<br />
Liegums atrodas Rīgas rajonā Ādažu un Garkalnes novados, un to veido piecas ezera salas.<br />
Ādažu novadā atrodas Ropažu un Liepu sala, bet Garkalnes novadā – Priežu, Auzu un Mazā<br />
sala. Lieguma kopējā platība – 20 ha, no kuriem Garkalnes novada teritorijā esošās salas<br />
aizņem 9,4 ha.<br />
Salas tiek aizsargātas, lai saglabātu dabiskās biocenozes no pārveidošanās antropogēnās<br />
darbības rezultātā. Lielā Baltezera salu galvenā vērtība ir to dabiskums. Neskatoties uz<br />
apdzīvoto vietu tuvumu, salās ir saglabājušies cilvēka maz ietekmēti meži, kas ir piemērota<br />
dzīves vieta dažādām augu un dzīvnieku sugām, īpaši jāatzīmē ievērojamais vaskulāro augu<br />
sugu skaits. Liegums ir arī nozīmīga vieta lapu koku praulgrauža aizsardzībai.<br />
Salas klāj neskarti, dabiski veidojušies priežu meži, platlapju (bērzu) meži, piekrastē<br />
izveidojušies pārmitri melnalkšņu meži, kas ir Latvijā īpaši aizsargājams biotops.<br />
Veģetācijas izveidošanos uz salām var dēvēt par primāro sukcesiju, jo augu sabiedrības<br />
attīstījušās uz jaunatsegta substrāta, pazeminoties ūdens līmenim. Visās salās ir līdzīga<br />
veģetācijas struktūra – augstākajās vietās izveidojušies priežu meži, reljefa pazeminājumos<br />
arī platlapju meži (galvenokārt liepu) meži, piekrastē lielākas platības aizņem melnalk šņu<br />
meži un pelēkā kārkla audzes. Izņēmums ir Mazā sala, kur dominē melnalkšņi.<br />
Salu piekrastes josla ir ļoti dinamiska, tā intensīvi aizaug. Apkārt salām izveidojušās niedru<br />
un meldru audzes, kuras īpaši platas ir salu dienvidu pusē. Auzu salā nelielās platībās
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
vērojamas dabiskas neielabotas pļavas fragmenti (0,2 ha). Auzu un Priežu salās gar krastu<br />
nelielās platībās izveidojušās augsto grīšļu pļavu fragmenti.<br />
Kopumā dabas liegumā „Lielā Baltezera salas” konstatētas 3 augu, 3 bezmugurkaulnieku,<br />
2 putnu un divas zīdītāju īpaši aizsargājamās sugas.<br />
Neviena no Lielā Baltezera salām nav apdzīvota, bet tās intensīvi tiek izmantotas rekreācijai.<br />
Apmeklētāju skaits ir salīdzinoši liels – vairāk kā 20 cilvēki nedēļā vasaras mēnešos. Tomēr,<br />
ņemot vērā salu nelielos izmērus, šāda antropogēnā slodze atstāj negatīvu ietekmi uz salu<br />
ekosistēmām. Pavasarī un rudenī apmeklētāju skaits samazinās. Ziemā, ezeram aizsalstot,<br />
apmeklētāju skaits atkal būtiski pieaug (līdz vairāk kā 50 cilvēkiem dienā). Nobradāšana un<br />
troksnis salu ekoloģisko līdzsvaru būtiski neietekmē, bet negatīvu ietekmi rada atstātie<br />
atkritumi.<br />
Dabas liegumam „Lielā Baltezera salas” nav izstrādāti individuālie aizsardzības un<br />
izmantošanas noteikumi (līdz ar to nav arī funkcionālais zonējums), bet 2005. gadā t ika<br />
izstrādāts dabas aizsardzības plāns (apstiprināts ar <strong>Vides</strong> ministra 18.02. 2004. rīkojumu<br />
Nr. 57). Liegumā ir spēkā MK 22.07.2003. noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas<br />
teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.<br />
DABAS LIEGUMS „BUĻĻEZERS”<br />
Dabas liegums „Buļļezers” kā aizsargājama teritorija noteikta jau 1957. gadā botāniskā<br />
lieguma statusā. Liegums dibināts, lai aizsargātu biotopu - dabīgi eitrofs ezers ar iegrimušo<br />
ūdensaugu un peldaugu augāju. 1999. gadā tas noteikts kā dabas liegums, bet teritorija nav<br />
iekļauta Natura 2000 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā.<br />
Dabas liegumu, kas atrodas Garkalnes novada austrumu daļā, veido Buļļezers un tā<br />
pieguļošais mežniecības kvartāls. Ezers tiek klasificēts kā beznoteces ezers, kas nozīmē, ka<br />
no tā neiztek upes vai pazemes straumes un ūdens ezeru atstāj tikai iztvaikojot. Teritorijā<br />
konstatētas daudzas aizsargājamas augu sugas (parastais plakanstaipeknis, trejvārpu<br />
plakanstaipeknis, sarkanā dzeguzene dzeloņsporu ezerene, gludsporu ezerene, Dortmana<br />
lobēlija, vālīšu staipeknis, palu staipeknītis, meža silpurene).<br />
Kopumā dabas liegumā „Buļļezers” konstatētas 10 augu, 1 bezmugurkaulnieku un 1<br />
zīdītāju īpaši aizsargājama suga.<br />
Dabas liegumā novērojama ļoti intensīva rekreācijas ietekme: nomīdīšana, peldvietas,<br />
ugunskuru kurināšana, troksnis, piesārņojums. Tas viss kopā degradē ezeru un tā apkārtni,<br />
īpaši šis fakts jāņem vērā tādēļ, ka ezeram nav izteku, tātad ūdens apmaiņa ir ļoti lēna, līdz ar<br />
to ūdens kvalitāti ietekmē jebkura antropogēnā slodze tā apkārtnē. 20. gs. 80- os gados vēl<br />
bija sastopamas oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrības minerālvielām nabadzīgās<br />
ūdenstilpnēs un to krastmalās, bet 2001. gadā šīs sugas vairs netika konstatētas. Šobrīd ezers<br />
jau ir stipri eitroficējies.<br />
Dabas liegumam „Buļļezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (līdz<br />
ar to arī funkcionālais zonējums), kā arī dabas aizsardzības plāns nav izstrādāti. Darbības<br />
liegumā ierobežo MK 22.07.2003. noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju<br />
vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
3.4.2. Ezeru teritorijas un upes<br />
Nozīmīgs resurss novada attīstībā ir ezeri. Tie tiek izmantoti rekreācijas vajadzībām, bet to<br />
piekrastes ir saistošas dzīvesvietu izvēlē un apbūvei. Līdz ar to ezeri ir uzskatāmi par<br />
teritorijām, kuru vides stāvokli plānojums var būtiski ietekmēt. Turpmāk sniegts novada<br />
nozīmīgāko ezeru raksturojums, kurus būtiski ietekmē antropogēnā darbība.<br />
LIELAIS BALTEZERS<br />
Lielais Baltezers atrodas<br />
3. attēls<br />
Garkalnes un Ādažu novados. Skats uz Lielo Baltezeru<br />
Tā kopējā platība ir 597,5 ha,<br />
vidējais dziļums – 2,7 m.<br />
Ezers veidojies Baltijas<br />
ledusezera periodā un līdz 20.<br />
gs. sākumam bija noslēgts<br />
avotu tipa ezers. Pēc 1903.<br />
gada tas iekļauts Rīgas<br />
ūdensvada un Gaujas -<br />
Daugavas ūdensceļa sistēmā.<br />
Kopš savienošanas ar citām<br />
ūdenstilpēm, tā līmenis<br />
pazeminājās par 1,8 m,<br />
tādejādi veidojās 50 m un<br />
platākas pludmales.<br />
Lielā Baltezera gultne ir lēzena, galvenokārt, smilšaina, vietām dūņu slānis ir līdz pat 2 m<br />
biezs, tā gultni klāj arī nogrimuši koki. Ezera krasta līnija veido ovāla formu, tā kontūra ir<br />
maz izrobota. Ezers pieskaitāms pie hipereitrofa tipa ezeriem, un eitrofikācijas procesiem ir<br />
tendence pieaugt.<br />
Vēsturiski ezera stāvokli ietekmēja minētā ezera iekļaušana ūdensceļos 20. gs. sākumā un<br />
meliorācijas pasākumi padomju gados. Tādējādi kādreizējo tīro pazemes ūdeņu vietā ezera<br />
barošanā galveno vietu ieņēma virszemes ūdeņi - Gauja, strauti, meliorācijas grāvji. Padomju<br />
gados sākās arī ezera piekrastes apbūve, kas īpaši intensīvi norisinās pēdējās desmitgadēs.<br />
Tas savukārt izraisa ezera piesārņošanu ar mājsaimniecību notekūdeņiem un saimnieciskās<br />
darbības ūdeņiem. Garkalnes novadā nozīmīgākie operatori, kuru notekūdeņu izplūdes vieta<br />
ir Lielais Baltezers ir SIA „Balt Aliance” (rehabilitācijas centrs un viesnīca), kas 2007. gadā<br />
novadīja ~12 tūkst. m 3 un SIA „Garkalnes komunālserviss” Priedkalnes NAI, kas 2007. gadā<br />
novadīja - 5,2 tūkst. m 3 notekūdeņu. Savukārt Ādažu novadā lielākais ezerā novadītais<br />
notekūdeņu daudzums ir ~13 tūkst. m 3 , ko novadīja SIA „Rīgas Ūdens” Baltezera NAI.<br />
Neattīrītu vai nepilnīgi attīrītu notekūdeņu novadīšana ūdenstilpē izrisa šādas sekas: ezera<br />
pastiprināta aizaugšana, ezera smilšaino dibenu klāj dūņas, ievērojami samazinājušies zivju<br />
resursi, novērojama ūdens „ziedēšana” (mikroskopisku augu - aļģu savairošanās) vasaras<br />
periodā. Ezerā palikušas tikai dažas publiski pieejamas vietas, kur iespējama atpūta pie<br />
ezera. Pēdējos gados ir pasliktinājusies tā apkārtnē iegūtā dzeramā ūdens kvalitāte.<br />
1995. - 1996. gada pētījumi (pēc SIA „Rīgas ūdens” un LR <strong>Vides</strong> ministrijas pasūtījuma)<br />
parādīja, ka ezera ūdens kvalitāte pasliktinās.<br />
Pēdējos gados vietām aktivizējusies ezera palienes uzbēršana, kā rezultātā tiek ietekmēti<br />
īpatnējie piekrastes biotopi un palienes pļavas. Tādejādi ezeram tiek radīta papildu<br />
piesārņojuma slodze un lokāli mainīts hidroloģiskais režīms.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
LANGSTIŅU EZERS<br />
Langstiņu ezers atrodas Garkalnes<br />
novada centrālajā daļā. Ezera spoguļa<br />
laukuma platība ir 35,7 ha, vidējais<br />
dziļums – 3,6 m. Ezerdobe veido<br />
garenu formu, krasta līnija ir maz<br />
robota, tie ir aizauguši, smilšaini, un<br />
vietām noskaloti. Ezera ūdens gultne<br />
ir smilšaina, austrumu daļā veidojas<br />
dūņas un kūdrājs. Ezers tiek klasificēts<br />
kā mezoeitrofs; stāvošs ezers. Ezera<br />
dienvidos tas ar novadgrāvi savienots<br />
ar Upesciema zivju dīķiem.<br />
Skats uz Langstiņu ezeru<br />
4. attēls<br />
Ezera stāvokli nopietni ietekmē Langstiņu ciema apbūve, kas praktiski apņēmusi visu ezera<br />
apkārtni. Tā kā ciemam nav centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas, tad notekūdeņi<br />
nonāk gruntsūdeņos un ezerā. Tas rada apstākļus pastiprinātai ezera aizaugšanai un ūdens<br />
„ziedēšanai” vasaras mēnešos. Apbūves intensitāte rada problēmas brīvai pieejai pie tā.<br />
Nopietns drauds ezera stāvoklim ir ezera austrumu krasta apbūve - tās vajadzībām tika<br />
nosusināts ezera ekosistēmu ietekmējošais purvs. Krastu apbūves laikā tiek veikta arī palieņu<br />
uzbēršana.<br />
MAŠĒNU EZERS<br />
5. attēls<br />
Ezera gultnes padziļināšana un palienes uzbēršana<br />
Mašēnu ezers atrodas Garkalnes<br />
novada dienvidrietumu daļā. Tā<br />
dienvidrietumos krasts robežojas<br />
ar Rīgas pilsētu. Ezera spoguļa<br />
platība 34,9 ha, vidējais dziļums –<br />
0,8 m. Mašēnu ezers ir Lielās<br />
Juglas un Mazās Juglas sanešu<br />
atdalīts deltas veidojums netālu no<br />
Juglas ezera. Abus ezerus savieno<br />
Juglas upe.<br />
Ezera gultne ir sekla, ieapaļa ar<br />
niedru sēkļiem. Tas tiek klasificēts<br />
kā aizaugošs, ultraeitrofs ezers.<br />
Ezers un tā apkārtne ir piemērota<br />
vieta zivīm un putniem. Ezera krasta<br />
līniju veido purvaina josla Juglas<br />
upes pusē, ziemeļu daļā – mežainas<br />
kāpas, savukārt ziemeļaustrumu<br />
ezera pusē atrodas apdzīvota vieta –<br />
Upesciems, kur ezera piekraste ir<br />
daļēji apbūvēta. Ezera krastu<br />
apbūves ietvaros tiek veikti intensīvi<br />
ezera padziļināšanas un palienes<br />
uzbēršanas darbi.<br />
6. attēls<br />
Ezera gultnes padziļināšana un palienes<br />
uzbēršana<br />
Palielinoties krasta apdzīvotībai, arvien lielāku ietekmi uz ezera ekoloģisko stāvokli atstāj<br />
sadzīves notekūdeņi un saimnieciskie ūdeņi, kas tiek novadīti no mājsaimniecībām.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
SUNĪŠU EZERS<br />
Ezers atrodas Garkalnes novada lejas daļā<br />
7. attēls<br />
jeb dienvidrietumu daļā. Ezera apkaimē<br />
Sunīšu ezers<br />
izvietojusies apdzīvota vieta Sunīši. Tā<br />
spoguļa platība ~22,2 ha, vidējais dziļums<br />
– 3 m. Ziemeļu daļā pie apdzīvotās vietas<br />
Sunīši ezera notece tiek regulēta ar slūžu<br />
mezglu, turpat atrodas arī noteka uz Lielo<br />
Juglu. Ezera krastu līnija ir robota, krasti<br />
ir slīpi, lēzeni, vietām uzbērti. Ezera<br />
rietumu daļā iestiepjas pussala, tā dienvidu<br />
virzienā pāriet garā līcī, ap kuru<br />
izveidojusies purvaine.<br />
Gar rietumu un ziemeļu krastu iet lauku ceļš. Plašu ezera apkārtni ieskauj priedulājs. Ezers ir<br />
stipri pārveidots, tā krasti apbūvēti, neapbūvēts palicis tikai tā dienvidu krasts. Šī iemesla dēļ<br />
ezera krastā praktiski nav pieejamas publiskas atpūtas vietas.<br />
UPESCIEMA ZIVJU DĪĶI<br />
Skats uz Upesciema zivju dīķiem<br />
8. attēls<br />
Upesciema zivju dīķi atrodas<br />
novada dienvidu daļā un daļēji arī<br />
Ropažu novadā. To kādreizējā<br />
platība bija 70 ha, pašlaik daļa no<br />
tiem ir aizauguši ar krūmiem un<br />
aizbērta apbūvei. Līdz 1993.<br />
gadam šeit darbojās Upesciema<br />
zivsaimniecība. Daļa teritorijas<br />
līdz 2004. gadam bija iekļauta<br />
putniem starptautiski nozīmīgo<br />
vietu sarakstā (PNV). Pavasara<br />
migrācijas laikā dīķos nozīmīgā<br />
skaitā pulcējās ziemeļu gulbji.<br />
Ligzdošanas sezonas laikā tika novērots lielais dumpis, melnais stārķis, jūras ērglis u.c.<br />
Diemžēl pieaugot apbūves teritorijām un atpūtnieku radīto traucējumu dēļ, ligzdojošo un<br />
caurceļojošo putnu skaits ir ievērojami samazinājies, un 2004. gadā šī teritorija tika svītrota<br />
no PNV saraksta.<br />
Dīķu ziemeļaustrumu daļa tiek izmantota rekreācijai un makšķerēšanai. Saskaņā ar<br />
Garkalnes novada Būvvaldes sniegto informāciju, apmēram 50% no kādreizējās<br />
dīķsaimniecības teritorijas paredzēts apbūvēt.<br />
Bez minētajiem ezeriem Garkalnes novadā atrodas arī citi ezeri – Asaru ezers, Buļļezers,<br />
Lielais un Mazais Jūgezers, Maku ezers, Melnezers, Sekšu ezers, Lēpītis, Sudrabezers,<br />
Vidusezers u.c.<br />
Visu lielāko ezeru teritorijām ir problēmas ar publiskās piekļuves vietām, kas zudušas<br />
apbūvējot piekrastes teritorijas. Visu apskatīto ezeru teritorijās lielākā vai mazākā mērā<br />
vērojama palieņu uzbēršana apbūves vajadzībām, kas var negatīvi ietekmēt ezeru piekrastes<br />
biotopus un ainavu, radīt papildu piesārņojuma slodzi, un izmaina teritorijas hidroloģisko<br />
režīmu.<br />
Garkalnes novads nevar lepoties ar bagātu un ainaviski izteiktu upju tīklu, tomēr to nozīmi<br />
novada attīstībā nevar neņemt vērā. Teritoriju šķērsojošās upes tiek izmantotas<br />
saimnieciskām vajadzībām un rekreācijai, tās veicina apdzīvotu vietu veidošanos.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Visas Garkalnes novadu šķērsojošās upes pieder Daugavas baseinam. Nozīmīgākās no tām ir<br />
Lielā Jugla un Mazā Jugla (robežojas ar Stopiņu novadu) un Lielās Juglas pieteka Tumšupe,<br />
kā arī Krievupe. Tālāk sniegts neliels minēto upju un to problēmu raksturojums.<br />
KRIEVUPE. No kopējā upes garuma (48 km) vairāk kā trešdaļa atrodas Garkal nes novadā.<br />
Augštecē tā tek caur priežu siliem, vietumis šķērso osu grēdas. Pirms Garkalnes ciema upe<br />
šķērso dabas liegumu „Garkalnes meži”. Garkalnes ciemā upes piekraste apbūvēta. Garkalnē<br />
upe izmet līkumu virzienā uz dienvidiem un tālāk tās krastos izvietojusies apdzīvota vieta<br />
Makstenieki. Virzienā uz dienvidiem upe lejtecē virzās pa pļavu masīviem un ietek<br />
Upesciema zivju dīķos.<br />
Upes ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā augsta, bet negatīvu ietekmi uz to atstāj mazais<br />
centralizētai kanalizācijas savākšanas sistēmai pieslēgto mājsaimniecību skaits Garkalnes un<br />
Makstenieku ciemā. Krievupe ietek Upesciema dīķos. Pašreiz netiek prognozēts, kā<br />
pakāpeniskā dīķu aizbēršana ietekmēs Krievupi.<br />
TUMŠUPE. Tā Garkalnes novadā lielākoties tek pa Ropažu novada robežu, izmetot loku<br />
Garkalnes novada teritorijā, tā atgriežas Ropažu novada teritorijā un virzienā uz dienvidiem<br />
ietek Lielajā Juglā. Upes piekraste gan upes posmā uz robežas ar Ropažu novadu, gan<br />
apmēram pusē no upes loka Garkalnes novadā, ir apbūvēta. Upes krastos izvietojusies<br />
apdzīvota vieta - Skuķīši - kādreizējā d/s „VEF-Ozoli” teritorija.<br />
Upes ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā laba. Garkalnes novadā tās stāvokli galvenokārt<br />
ietekmē Skuķīšu ciema dārzkopības kooperatīvs un privātmājas, jo ciemā nav centralizētas<br />
kanalizācijas savākšanas sistēmas.<br />
LIELĀ UN MAZĀ JUGLA. Lielā un Mazā Jugla atrodas netālu no ietekas Juglas ezerā uz<br />
Garkalnes novada un Rīgas pilsētas robežas, Mazā Jugla (kopējais garums ir 119 km un<br />
baseina platība – 675 km 2 ) saplūst kopā ar Lielo Juglu (garums 60 km, baseins – 951 km 2 )<br />
un veido kopīgu deltu. Lēzeno ieleju dēļ upju tece ir lēna. Upju sanešu materiāla akumulācija<br />
raksturīga gan Lielās, gan Mazās Juglas krastos. Vairākos posmos notiek upes gultnes<br />
aizsērēšana un dziļuma samazināšanās, bet pavasara palos tā pārplūst, veidojot plašu upes<br />
palieni.<br />
Lielā Jugla un Mazā Jugla ir nozīmīgs ekoloģiskais koridors ūdens organismu migrācijai, kā<br />
arī šo upju krasti un ielejas ir nozīmīgi sauszemes dzīvnieku un augu izplatībai, kas<br />
raksturīgi mitrājiem, lapu koku mežiem un slapjām pļavām.<br />
Upju ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā vidēja. Garkalnes novadā upju stāvokli galvenokārt<br />
ietekmē upju krastā esošās privātmājas, kas nav pieslēgtas centralizētai kanalizācijas<br />
savākšanas sistēmai.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
4. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES<br />
AIZSARDZĪBAS MĒRĶI<br />
Uz Garkalnes teritorijas plānojumu ir attiecināmi vairāki starptautiskie un nacionālie vides<br />
aizsardzības mērķi, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību.<br />
4.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi.<br />
Starptautiskie vides aizsardzības mērķi parādās noslēgtajās starpvalstu konvencijās un<br />
Eiropas Savienības Direktīvās. <strong>Vides</strong> aizsardzības mērķi noteikti Eiropas 6. vides<br />
aizsardzības rīcības programmā „Vide 2010:mūsu nākotne, mūsu izvēle”, kā galvenos minot:<br />
samazināt siltumnīcas efekta gāzu koncentrāciju atmosfērā līmenī tiktāl, lai<br />
neietekmētu izmaiņas klimatā;<br />
aizsargāt un atjaunot dabiskās ekosistēmas un apturēt bioloģiskās daudzveidības<br />
samazināšanos Eiropas un globālā mērogā;<br />
sasniegt tādu vides kvalitāti, ka cilvēka radītais piesārņojums, tai skaitā dažādi<br />
starojumi, nepalielina ietekmi vai risku sabiedrības veselībai;<br />
nodrošināt, ka atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu patēriņš nerada papildus<br />
slodzi videi, un panākt, ka ekonomisko izaugsmi nosaka nevis resursu izmantošanas,<br />
bet gan izmantošanas efektivitātes pieaugums.<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojumam svarīgi mērķi ir noteikti arī citos dokumentos:<br />
Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu - Bernes<br />
konvencija (1979);<br />
Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi -<br />
Ramsāres konvencija (1971);<br />
Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO<br />
konvencija. (1972);<br />
Eiropas Padomes Vispārējā Konvencija par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai.<br />
(2005);<br />
Konvencija par bioloģisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija (1992);<br />
Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību – Bonnas konvencija;<br />
Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un<br />
floras aizsardzību” – Biotopu direktīva (1992).<br />
Natura 2000 ir Eiropas Savienības (ES) īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, kas tiek<br />
veidots visās ES dalībvalstīs. Šāda tīkla izveidi nosaka ES Biotopu direktīva. Natura 2000<br />
tīklu veido teritorijās, kas ir nozīmīgas dabisko biotopu aizsardzībai un dažādu sugu<br />
dzīvotņu aizsardzībai. Šajā tīklā tiek iekļautas arī īpaši aizsargājamās teritorijas putniem, kas<br />
ir atbilstošas Eiropas Padomes Direktīvai 79/409/EEC „Par savvaļas putnu aizsardzību”I<br />
pielikumā uzskaitīto putnu sugu aizsardzības nodrošināšanai. Natura 2000 tīklam<br />
pievienojas katra ES dalībvalsts ar savu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmu.<br />
Garkalnes novadā kā Natura 2000 teritorijas ir noteiktas divas īpaši aizsargājamās dabas<br />
teritorijas: dabas liegums „Garkalnes meži” un dabas liegums „Lielā Baltezera salas”.<br />
Eiropas Reģionālās plānošanas ministru konferencē ir pieņemtas Vadlīnijas Eiropas<br />
kontinenta ilgtspējīgai telpiskajai attīstībai (12. sesija Hannovere, 2000. gada septembris).<br />
Šim dokumentam ir rekomendējošs raksturs, kura mērķis ir definēt telpiskās attīstības<br />
politikas pasākumus, ar kuru palīdzību cilvēki visās Eiropas Padomes dalībvalstīs var<br />
sasniegt pieņemamu dzīves līmeni. Atsevišķas šo vadlīniju rekomendācijas ir ņemtas vērā arī<br />
izstrādājot Garkalnes novada teritorijas plānojumu.<br />
Šajos dokumentos izvirzītie mērķi veido valstu nacionālās vides likumdošanas pamatus.<br />
Tāpēc plānojot vietējo teritoriju izmantošanu, jāvadās pēc nacionālajiem vides aizsardzības<br />
mērķiem.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
4.2. Nacionālie vides aizsardzības mērķi<br />
Starptautiskajos dokumentos izvirzītie mērķi veido nacionālās vides likumdošanas pamatus,<br />
tāpēc, plānojot teritoriju attīstību, jāvadās pēc nacionālajiem vides aizsardzības mērķiem.<br />
„Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm” ( MK 15.08.2002. rīkojums Nr.<br />
436) ir dokuments, kas nosaka valsts līmeņa rīcības ilgtspējības nodrošināšanu visās<br />
galvenajās nozarēs.<br />
<strong>Vides</strong> politikas pamatnostādnes 2009. - 2015. gadam veido pamatu vides kvalitātes<br />
saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai. <strong>Vides</strong> politikas<br />
virsmērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē:<br />
īstenojot ilgtspējīgu attīstību;<br />
saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;<br />
nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;<br />
sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli.<br />
Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, kas veicina dabas resursu ilgspējīgu<br />
izmantošanu, vienlaikus aizsargājot dabu, kā arī nodrošina pamatu dabas aizsardzības<br />
nodrošināšanai pašvaldību līmenī. Programmas mērķi ir:<br />
saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību;<br />
saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību;<br />
veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos;<br />
nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu.<br />
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012. gadam nosaka mērķus un<br />
pasākumus to sasniegšanai, kā arī pašvaldību atbildību tā īstenošanā. Tiek noteikti šādi<br />
atkritumu apsaimniekošanas mērķi:<br />
<br />
<br />
novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei;<br />
nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot:<br />
labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas;<br />
labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;<br />
resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu;<br />
ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu.<br />
Izstrādājot Garkalnes novada teritorijas plānojumu, ņemti vērā ilgtspējīgas attīstības politikas<br />
principi, kā arī citu nacionālo vides plānošanas dokumentu prasības vides aizsardzībā.<br />
Lielāka vērība būtu jāpievērš notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanai<br />
(notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atjaunošana/ nomaiņa, kanalizācijas sistēmu sakārtošana,<br />
centralizētas atkritumu savākšanas nodrošināšana visā novadā, atkritumu šķirošanas,<br />
lielgabarīta atkritumu savākšanas nodrošināšana u.c.).
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
5. GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA<br />
ĪSTENOŠANAS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS<br />
SIVN procesa uzdevums ir noteikt sagaidāmās izmaiņas vidē, kuras var rasties Garkalnes<br />
novada teritorijas plānojuma īstenošanas rezultātā, un izstrādāt pasākumus negatīvo ietekmju<br />
novēršanai vai samazināšanai. Apskatot vides stāvokli teritorijās, kuras plānošanas<br />
dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt, uzsvars tiek likts uz sekojošiem būtiskiem<br />
aspektiem no vides aizsardzības viedokļa:<br />
1. plānotās apbūves ietekme uz vidi;<br />
2. tūrisma attīstības ietekmes vērtējums;<br />
3. ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.<br />
SIVN procesā netika vērtēta to darbību ietekme uz vidi, kuras noteiktas hierarhiski augstāka<br />
līmeņa plānošanos dokumentos un iestrādātas Garkalnes novada teritorijas plānojumā, ņemot<br />
vērā augstāk stāvošo plānojumu prasības. Īpaši tas attiecas uz plānotajām automaģistrālēm<br />
u.c. transporta koridoriem. Šo attīstības projektu ietekme uz vidi izvērtēta citos plānošanas<br />
dokumentos, vai tiks veikta konkrētu projektu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN)<br />
procedūru ietvaros.<br />
5.1. Plānotās apbūves ietekme uz vidi<br />
Apbūves teritoriju noteikšana ir viens no svarīgākajiem teritorijas plānošanas uzdevumiem.<br />
Neplānota būvniecības attīstība veicina haotisku teritorijas attīstību, kā arī negatīvi ietekmē<br />
apkārtējo vidi. Teritorijas plānojuma tiešā ietekme uz vidi visvairāk saistīta ar zemes<br />
izmantošanas veidu maiņu un apbūves teritoriju paplašināšanu.<br />
5.1.1. Aizsargjoslas, to iedalījums, prasības, ierobežojumi<br />
Attīstot dažāda veida apbūvi, ļoti nozīmīgs to ierobežojošs faktors ir – vai paredzēto apbūvi<br />
neierobežo dažāda veida aizsargjoslas. Šajā apakšnodaļā tiek skatītas galvenās aizsargjoslas<br />
novadā, kas aizliedz vai ierobežo būvniecības uzsākšanu u.c. saimnieciskas darbības novadā.<br />
<strong>Vides</strong> un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas:<br />
Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas - novadā vairums ciemu atrodas virszemes<br />
ūdensobjektu piekrastēs, tādēļ liela nozīme ir tam, vai ciema apbūves laikā, netiek negatīvi<br />
ietekmētas šīs ekoloģiski jūtīgās teritorijas.<br />
Plānoto apbūvi ierobežo „Aizsargjoslu likums” (pieņemts 05.02.1997) ar grozījumiem līdz<br />
01.04.2008 un „Zvejniecības likums” (pieņemts 12.04.1995) ar grozījumiem līdz<br />
01.01.2009, kas nosaka virszemes ūdensobjektu tauvas joslas - minimālais platums gar<br />
privāto ūdeņu krastiem ir 4 m, bet gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 m.<br />
10. tabula<br />
Ūdensobjektiem noteiktās aizsargjoslas Garkalnes novada teritorijas plānojumā<br />
Ciems<br />
Virszemes ūdensobjekti<br />
Noteiktās aizsargjoslas ūdensobjektiem<br />
Ciemu teritorijā Lauku teritorijā<br />
Amatnieki Mazā Jugla ne mazāk kā 20 m 300 m<br />
Baltezers Lielais Baltezers ne mazāk kā 50 m 300 m<br />
Berģi<br />
Mašēnu ezers ne mazāk kā 20 m 100 m<br />
Lielā Jugla ne mazāk kā 20 m 100 m<br />
Mazā Jugla ne mazāk kā 20 m 300 m<br />
Bukulti Lielais Baltezers ne mazāk kā 50 m 300 m<br />
Garkalne Krievupe ne mazāk kā 20 m 100 m<br />
Langstiņi Langstiņu ezers ne mazāk kā 20 m 100 m<br />
Makstenieki Krievupe ne mazāk kā 20 m 100 m<br />
Priedkalne Lielais Baltezers ne mazāk kā 50 m 300 m<br />
Priežlejas Nav -
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Skuķīši Tumšupe ne mazāk kā 20 m 100 m<br />
Lielā Jugla ne mazāk kā 20 m 100 m<br />
Sunīši<br />
Sunīšu ezers ne mazāk kā 10 m 50 m<br />
Suži Ķīšezers ne mazāk kā 20 m<br />
Lielā Jugla ne mazāk kā 20 m 100 m<br />
Upesciems<br />
Upesciema zivju dīķi ne mazāk kā 10 m -<br />
Nosakot virszemes ūdensobjektu aizsardzību un teritorijas, uz kurām attiecas dažādi<br />
ierobežojumi, Garkalnes novadā būtiski skatīt ne tikai aizsargjoslas ap ūdens objektiem, bet<br />
arī applūstošas teritorijas.<br />
Pamatojoties uz Aizsargjoslu likumā noteikto, aizsargjoslas nosaka saskaņā ar MK<br />
03.06.2008. noteikumiem Nr. 406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas<br />
metodika”. Garkalnes novada Teritorijas plānojumā applūstošās teritorijas noteiktas pēc<br />
LVĢMA datiem, ņemot vērā aprēķina metodi, nevis pēc dabā esošām pazīmēm. Aprēķinu<br />
metode tikai orientējoši ļauj noteikt applūstošo teritoriju robežas, tādēļ tās precizējamas<br />
detālplānojuma izstrādes laikā, veicot topogrāfisko uzmērīšanu un novērtējot pēc dabā<br />
konstatējamām pazīmēm.<br />
Plānojot apbūvi virszemes ūdensobjektam ar applūstošo teritoriju, jāievēro Aizsargjoslu<br />
likuma 7. pants, kas nosaka, ka apbūves ierobežojumi ievērojami:<br />
lauku teritorijās - ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens<br />
līmenim (neatkarīgi no likuma 7. panta (2) daļas 1) punkta apakšpunktos noteiktiem<br />
minimālās aizsargjoslas platumiem);<br />
pilsētās un ciemos - visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošai norobežojošai<br />
būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst.<br />
Aizsargjoslu likuma 37. pants, kas papildinot šā likuma 35. pantā noteiktos vispārējos<br />
aizsargjoslu aprobežojumus, nosaka, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas<br />
uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus (izņemot likumā noteiktos izņēmumus).<br />
Teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā ir pieminētas novadā esošās aplūstošās<br />
teritorijas, apzinātas teritorijas, kurās šie procesi ir novērojami, virspusēji uzskaitītas<br />
iespējamās sekas, kādas var izraisīt applūstošo teritoriju nepareiza apgūšana. Netiek<br />
analizēts, kā tiktu risināti iespējamie applūšanas, grunts nosēšanās u.c. draudi, kuri iespējami<br />
jau pastāvošajai apbūvei.<br />
Aizsargjoslas ap purviem - minimālie aizsargjoslu platumi ap purviem tiek noteikti:<br />
1) 10 līdz 100 hektārus lielām platībām — 20 metru josla;<br />
2) par 100 hektāriem lielākām platībām — 50 metru - 100 metru joslas.<br />
Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām - nosaka stingra režīma, bakterioloģisko un<br />
ķīmisko aizsargjoslu. Stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība<br />
(t.sk. plānot un īstenot jaunu individuālo un sabiedrisko dzīvojamo apbūvi), izņemot to, kura<br />
saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens<br />
ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai. Ķīmiskajā aizsargjoslā<br />
paredzētās darbības realizēšanai jāveic sākotnējais novērtējums, kas nozīmē, ka uzsākot<br />
paredzēto darbību, lielā daļā Garkalnes novada (teritorija ap Lielo Baltezeru, Langstiņu,<br />
Garkalnes, Makstenieku ciemiem u.c.) ir jāpiemēro sākotnējā novērtējuma procedūra.<br />
Rīgas ūdensgutnes vietu stingrā režīma aizsargjoslas areāli atrodas Rīgas pilsētas mežos.<br />
„Aizsargjoslu likuma” 35. pants nosaka vispārējās prasības attiecībā uz cilvēka darbību<br />
aizsargjoslās, bet 39. pantā noteikti specifiskie aprobežojumi. Proti, noteikts, ka stingrā<br />
režīma aizsargjoslās aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība (tas nozīmē – arī<br />
mežsaimniecība), bet bakterioloģiskajās un ķīmiskajās aizsargjoslās jāveic paredzētās<br />
darbības IVN (Garkalnes novadā tā ir praktiski visa austrumu daļa, kā arī citas vietas).
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
MK 20.01.2004 noteikumi Nr. 43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas<br />
metodika” nosaka, ka ūdens ņemšanas vietās stingrā režīma aizsargjoslā papildus iepriekš<br />
minētajām prasībām aizliegts (atbilstīgi 9.1. un 9.2. punkts):<br />
• plānot un īstenot jaunu individuālo un sabiedrisko dzīvojamo apbūvi;<br />
• atrasties nepiederošām personām, kuras nav saistītas ar ūdens ieguves un apgādes<br />
objektu darbības nodrošināšanu ūdens ņemšanas vietās.<br />
Aizsargjoslas gar kultūras pieminekļiem - Sunīšu ciemā atrodas vietējas nozīmes<br />
arheoloģijas piemineklis – Sunīšu viduslaiku kapsēta (V alsts aizsardzības Nr. 2091) ar<br />
aizsargjoslu, kas noteikta sadalot īpašumu „Sunīši” apbūves gabalos. Piemineklis tagad<br />
atrodas zemes gabalā ar kadastra Nr. 8060012 – 0635, un aizsargājama ir šī zemes gabala<br />
teritorija un 15 m plata zona blakus esošo apbūves gabalu robežās.<br />
Sanitārās aizsargjoslas: Aizsargjoslas ap kapiem - novadā noteiktas pagasta kapiem 300 m,<br />
Pirmā Pasaules kara kritušo karavīru kapiem uz Mālpils šosejas - 100 m.<br />
Aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm - aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu<br />
attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā<br />
raksturojuma, bet pārsvarā tas ir 50 - 100 m.<br />
Drošības aizsargjoslas: Garkalnes novadā tiek noteikta 600 m drošības aizsargjosla ap SIA<br />
„Massonyx” gāzes krātuvi.<br />
5.1.2. Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumu apbūves nosacījumi<br />
Novadā visos ciemos dominē savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas izmantošana. Arī<br />
plānotajā izmantošanā lielākoties paredzēts attīstīt šāda veida apbūvi (no jauna veidojamu<br />
zemesgabalu minimālā platība 0,1 – 0,12 ha, maksimālais apbūves blīvums - 30%).<br />
Plānotajā izmantošanā tiek paredzēta arī cita veida apbūves teritoriju attīstība:<br />
mazstāvu dzīvojamā apbūve (no jauna veid ojamu zemesgabalu minimālā platība<br />
0,12 ha, ko atļauts samazināt līdz 0,06 ha)- Bukultos, Sužos, Baltezerā, Berģos,<br />
Upesciemā;<br />
jaukta dzīvojamās un komercdarbības objektu apbūve (0,12 ha) – Amatniekos,<br />
Berģos, Bukultos, Garkalnē, Langstiņos, Sužos, Upesciemā;<br />
daudzstāvu dzīvojamā apbūve (0,12 ha) – Berģos, Bukultos;<br />
komercdarbības objektu apbūve (0,12 ha) – Berģos, Garkalnē;<br />
ražošanas objektu apbūve (0,12 ha) – Berģos, Bukultos, Garkalnē;<br />
u.c. apbūves veidi.<br />
Novada esošajā izmantošanā no apbūves brīvo teritoriju zemes lietojums galvenokārt dalās<br />
lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijās. Plānotajā ciemu attīstībā minētās teritorijas<br />
lielākoties paredzēts transformēt par dažāda veida apbūves, kā arī rekreācijas teritorijām (tās<br />
paredzēts ierīkot gandrīz visos ciemos - Amatniekos, Baltezerā, Berģos, Bukultos, Garkalnē,<br />
Langstiņos, Maksteniekos, Priedkalne, Sunīši, Sužos, Upesciemā). Rekreācijas teritorijas<br />
tiek paredzētas arī pie Līņezera, Vidus un Maku ezeriem.<br />
Apbūves noteikumos noteiktās prasības dabas pamatnes teritoriju apbūvei:<br />
rekreācijas teritorija (0,06 ha; maksimālais apbūves blīvums- ne vairāk kā 20% no<br />
zemesgabala platības);<br />
atklāto telpu izbūves teritorija (ne mazāka kā 2 ha);<br />
lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas (Ne mazāka kā 1 ha);<br />
mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas (2 ha).<br />
Apbūves noteikumos rekreācijas teritorijai noteiktā no jauna veidojamu zemesgabalu<br />
minimālā platība noteikta 0,06 ha, kas ir vismazākā no visām noteiktajām minimālās<br />
apbūves platībām dažādiem zemes plānotās izmantošanas veidiem. Tas var veicināt<br />
rekreācijai atvēlēto teritoriju sadrumstalotību un pārāk blīvu apbūvi.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Jaunveidojamo apbūves un rekreācijas teritoriju izveides pamatojums un konkrētās teritorijās<br />
plānotās darbības:<br />
Jaunu mājokļu un pakalpojumu objektu pieaugums plānots galvenokārt palielinot esošo<br />
ciemu apbūves blīvumu, izmantojot esošo infrastruktūru, ierobežojot mežu un<br />
lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformāciju.<br />
Neviennozīmīgi vērtējamās apbūves teritorijas ir uz dienvidrietumiem no Maksteniekiem,<br />
teritorija, kas atrodas starp Baltezera ciemu un dabas liegumu „Garkalnes meži”, Skuķīšu<br />
ciemā plānoto sabiedriskas nozīmes apbūves teritorija un sabiedriskās apbūves plānošana pie<br />
Līņezera.<br />
Apbūves teritorijai, kas atrodas starp Baltezera ciemu un dabas liegumu „Garkalnes meži”<br />
un apbūves teritorijai uz dienvidrietumiem no Maksteniekiem ir apstiprināti detālplānojumi<br />
saskaņā ar iepriekšējiem teritorijas plānojumiem, kas paredz savrupmāju dzīvojamās<br />
apbūves teritoriju izveidi. Detālplānojumi paredz centralizētu kanalizācijas ūdeņu savākšanu<br />
un ūdensapgādi, kā arī sabiedriska rakstura objektu izbūvi un publiskās ārtelpas izveidi.<br />
Sabiedriskas nozīmes apbūves teritorija Skuķīšu ciemā plānot ierosināja Aizsardzības<br />
ministrija ar nodomu šeit veidot ātrās reaģēšanas vienības mācību centru (ar slēgtu šautuvi).<br />
Norādītajā teritorijā ietilpst arī mežu aizsargjosla ap mācību centru.<br />
Rekreācijas teritorijas izvēlētas tādās vietās, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas<br />
veids ir saistīts ar rekreācijas funkcijas nodrošināšanu: dziedniecisku, izglītojošu, sporta,<br />
fiziskās kultūras tūrismu un ietver ar rekreāciju saistītās ēkas un būves. Šīs vietas ir izvēlētas<br />
ciemu teritorijās un atsevišķās vietās ārpus ciemu teritorijām, kuras gadu gaitā jau tiek<br />
izmantota rekreācijas vajadzībām. Ciemu teritorijās rekreācijas teritorijas plānotas<br />
ūdenstilpju un ūdensteču tuvumā. Ūdensobjektu, kas atrodas ciemos, aizsargjoslu teritorija<br />
arī noteikta kā rekreācijas teritorija.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
5.1.3. Ciemu plānotā izmantošana<br />
Plānotās izmantošanas analīze pa ciemiem<br />
Ciems<br />
Priežlejas<br />
Suži<br />
Bukulti<br />
Ciemu esošais<br />
stāvoklis no TP<br />
Inženiertehniskais<br />
nodrošinājums neatbilst<br />
ciema statusam.<br />
Apbūves paplašināšana<br />
nav ieteicama.<br />
Teritorijai ir slikta<br />
notece, nav labiekārtota<br />
un ar pārāk blīvu<br />
apbūvi. Tālāko attīstību<br />
plānojot, ciema<br />
teritorijai nepieciešams<br />
vienots detālplānojums<br />
un tīklu izbūves plāns.<br />
Lai saglabātu Bukultu,<br />
kā cilvēkam labvēlīgas<br />
dzīves vides, fiziskās<br />
kvalitātes un vizuālo<br />
tēlu, nav pieļaujama<br />
Ādažu ceļam piegulošo<br />
mežu<br />
zemju<br />
transformēšana<br />
apbūvei, kā arī vēl<br />
neapbūvētās piekrastes<br />
apbūve.<br />
Ciemu plānotā izmantošana<br />
Būtiskas izmaiņas zemes<br />
lietojuma maiņā un apbūves<br />
veikšanā nav plānotas.<br />
Izmaiņas galvenokārt skar<br />
mežsaimniecības teritorijas, ko<br />
plānots attīstīt kā savrupmāju<br />
(DzS), mazstāvu dzīvojamās<br />
apbūves (DzM) vai jauktas<br />
dzīvojamās un komercdarbības<br />
objektu apbūves (JDzD)<br />
teritorijas, sabiedriskas nozīmes<br />
objektu (S), komercdarbības<br />
nozīmes (D) vai kā rekreācijas<br />
teritorijas (A).<br />
Izmaiņas galvenokārt skar<br />
mežsaimniecības<br />
un<br />
lauksaimniecības teritorijas, ko<br />
plānots attīstīt kā mazstāvu<br />
dzīvojamās apbūves teritorijas<br />
(DzM), veidot jauktu<br />
dzīvojamās un komercdarbības<br />
objektu (JDzD), daudzstāvu<br />
dzīvojamo māju (DzD) un<br />
komercdarbības objektu (D)<br />
apbūves teritorijas. Daļa Lielā<br />
Esošā un plānotā notekūdeņu<br />
apsaimniekošanas<br />
infrastruktūra<br />
Netiek nodrošināti centralizētas<br />
kanalizācijas savākšanas<br />
pakalpojumi, NAI - nav.<br />
Ciemā ir notekūdeņu attīrīšanas<br />
iekārta, kas paredzēta rindu māju<br />
ciematam „Apogi”.<br />
Nepieciešams ieviest vienotu<br />
CKS, jo šos pakalpojumus ciemā<br />
saņem tikai 10% mājsaimniecību.<br />
Nav CKS. Ir divas NAI, kuras<br />
nenodrošina normatīviem<br />
atbilstošu notekūdeņu attrīšanu.<br />
Notekūdeņi tiek novadīti Lielajā<br />
Baltezerā.<br />
Komentāri par plānoto izmantošanu<br />
11. tabula<br />
Netiek paredzēti pasākumi, kas būtiski ietekmētu<br />
vides kvalitāti ciemā.<br />
Risināms jautājums par notekūdeņu<br />
apsaimniekošanu.<br />
Risināms jautājums par notekūdeņu<br />
apsaimniekošanu, jo apbūves paplašināšana,<br />
nesakārtojot notekūdeņu apsaimniekošanu, var<br />
degradēt dzīves vides kvalitāti jau esošajā ciema<br />
daļā, kā arī blakus esošajā Ķīšezerā.<br />
Bukultu ciemā ir applūstošas teritorijas, tādēļ,<br />
plānojot šo teritoriju attīstību, jāievēro<br />
Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi<br />
attiecībā uz tām.<br />
Paredzams, ka notekūdeņu savākšanas un<br />
attīrīšanas sistēma uzlabosies pēc projekta<br />
ieviešanas, kas paredz ūdenssaimniecības<br />
pakalpojumu attīstību teritorijās apkārt<br />
Lielajam un Mazajam Baltezeram Garkalnes un<br />
Ādažu novados.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Ciems<br />
Priedkalne<br />
Baltezers<br />
Ciemu esošais<br />
stāvoklis no TP<br />
Ciema teritoriālās<br />
attīstības iespējas tā<br />
tagadējās robežās ir<br />
visai ierobežotas,<br />
savukārt apbūves<br />
attīstīšana ciemam<br />
piegulošajās Rīgas<br />
pilsētas mežu teritorijās<br />
saistīta ar risku<br />
pasliktināt ciema<br />
ainavu un vides<br />
kvalitāti.<br />
Līdz šim attīstot<br />
apbūvi, nepietiekami<br />
ievēroti dabiskās vides<br />
kvalitātes uzturēšanas<br />
nosacījumi.<br />
Ciemu plānotā izmantošana<br />
Baltezera piekrastes, kā arī<br />
Saulstaru ielas apkārtne,<br />
plānojumā paredzēta kā<br />
rekreācijas teritorija (A).<br />
Attīstot ciema teritoriju,<br />
plānojums galvenokārt paredz<br />
savrupmāju dzīvojamās<br />
apbūves teritorijas (DzS)<br />
paplašināt, samazinot<br />
mežsaimniecībā<br />
un<br />
lauksaimniecībā izmantojamās<br />
teritorijas Lielā Baltezera<br />
piekrastē, kā arī ciema<br />
dienvidrietumu daļā.<br />
Ezera piekraste plānojumā<br />
paredzēta kā rekreācijas<br />
teritorija (A).<br />
Plānojums paredz sabiedriskas<br />
nozīmes (S), kur atrodas<br />
notekūdeņu attīrīšanas iekārtas)<br />
apbūves teritoriju mainīt uz<br />
jauktu dzīvojamās un<br />
komercdarbības objektu (JDzD)<br />
apbūves teritorijām.<br />
Ciema dienvidos esošo vēl<br />
neapbūvēto, līdz šim<br />
mežsaimniecības teritoriju,<br />
plānots attīstīt kā mazstāvu<br />
dzīvojamās apbūves teritoriju<br />
(DzM), kā arī Lielā Baltezera<br />
piekrasti veidot kā rekreācijas<br />
Esošā un plānotā notekūdeņu<br />
apsaimniekošanas<br />
infrastruktūra<br />
Ciemā darbojas CKS, kam<br />
pieslēgti 50% mājsaimniecību.<br />
Ciemā ir bioloģiskās NAI, kuras<br />
nenodrošina normatīviem<br />
atbilstošu, notekūdeņu attrīšanu.<br />
Tos novada Lielajā Baltezerā.<br />
Paredzams, ka notekūdeņu<br />
apsaimniekošana uzlabosies pēc<br />
projekta<br />
ieviešanas<br />
ūdenssaimniecības pakalpojumu<br />
attīstībai teritorijās apkārt<br />
Lielajam un Mazajam<br />
Baltezeram.<br />
Centralizētos kanalizācijas<br />
pakalpojumus 45 %<br />
mājsaimniecību nodrošina<br />
pieslēgums Rīgas centralizētās<br />
kanalizācijas savākšanas<br />
sistēmām. Ciemā ir bioloģiskās<br />
NAI, kuras nenodrošina<br />
normatīviem atbilstošu<br />
notekūdeņu attīrīšanu un no<br />
kurām notekūdeņus novada<br />
Lielajā Baltezerā. Paredzams, ka<br />
notekūdeņu savākšanas un<br />
attīrīšanas sistēma uzlabosies pēc<br />
projekta ieviešanas, kas paredz<br />
Komentāri par plānoto izmantošanu<br />
Priedkalnes ciemā ir applūstošas teritorijas,<br />
tādēļ, plānojot šo teritoriju attīstību, jāievēro<br />
Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi<br />
attiecībā uz tām.<br />
Lielā Baltezera krasta zona zonēta kā rekreācijas<br />
teritorija, tādējādi nepieļaujot ezera piekrastes<br />
pārveidošanu par blīvi apdzīvotu dzīvojamās<br />
apbūves teritoriju.<br />
Baltezera ciemā ir applūstošas teritorijas, tādēļ,<br />
plānojot šo teritoriju attīstību, jāievēro<br />
Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi<br />
attiecībā uz tām.<br />
Ciema dienvidrietumos esošā mežsaimniecības<br />
teritorija tiek transformēta par mazstāvu<br />
dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM). Baltezera<br />
ciema daļa, kas robežojas ar Ādažu novada<br />
Garkalnes ciemu, plānota kā savrupmāju<br />
dzīvojamās apbūves teritorija (DzS) ,<br />
transformējot mežsaimniecībā izmantojamās<br />
zemes.<br />
Veicot Lielā Baltezera piekrastes teritoriju<br />
apbūvi, nepieļaut zemes uzbēršanu, ja nav veikti
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Ciems<br />
Amatnieki<br />
Berģi<br />
Ciemu esošais<br />
stāvoklis no TP<br />
Ciemā ir izteikts<br />
dalījums divās dabas<br />
apstākļu joslās -<br />
paaugstinātā<br />
pamatkrasta un Mazās<br />
Juglas palienē.<br />
Ciema teritorijā<br />
pagaidām ciemam<br />
atbilstoši apbūvēts ir<br />
tikai neliela daļa, pārējā<br />
apbūve veikta haotiski.<br />
Patlaban apbūve pilnīgi<br />
saplūdusi ar Rīgas<br />
pilsētas daļas - Berģi -<br />
apbūvi. Berģos atrodas<br />
asfaltbetona ražotne un<br />
2 benzīntanki.<br />
Ciema novietnes<br />
lielākās vērtības – laba<br />
sasniedzamība no<br />
Rīgas, ūdeņu un mežu<br />
bagātība.<br />
Ciemu plānotā izmantošana<br />
teritoriju (A).<br />
Pārējo Baltezera ciemu un to<br />
daļu, kas robežojas ar Ādažu<br />
novada Garkalnes ciemu,<br />
paredzēts paplašināt kā<br />
savrupmāju dzīvojamās<br />
apbūves teritoriju (DzS).<br />
Paredzēts attīstīt savrupmāju<br />
dzīvojamo apbūvi (DzS), kā arī<br />
nelielā ciema ziemeļrietumu<br />
daļā plānota jaukta dzīvojamās<br />
un komercdarbības objektu<br />
apbūve (JDzD). Ciema<br />
teritoriju, kas pieguļ Mazās<br />
Juglas krastam, tiek plānots<br />
attīstīt kā rekreācijas teritoriju<br />
(A). ciema austrumdaļā plānota<br />
mazstāvu dzīvojamā apbūve<br />
(DzM) un komercdarbības<br />
objektu apbūves teritorija (D).<br />
Plānots<br />
transformēt<br />
lauksaimniecībā<br />
un<br />
mežsaimniecībā izmantojamo<br />
teritoriju platības dažāda veida<br />
apbūvei - jauktas dzīvojamās un<br />
komercdarbības objektu<br />
(JDzD), savrupmāju dzīvojamo<br />
(DzS) un daudzstāvu<br />
dzīvojamās (DzD), ražošanas<br />
objektu (R) un komercdarbības<br />
objektu (D), kā arī mazstāvu<br />
Esošā un plānotā notekūdeņu<br />
apsaimniekošanas<br />
infrastruktūra<br />
ūdenssaimniecības pakalpojumu<br />
attīstību teritorijās apkārt<br />
Lielajam un Mazajam<br />
Baltezeram Garkalnes un Ādažu<br />
novados.<br />
Garkalnes novadā vislabāk<br />
nodrošinātais ciems ar<br />
centralizētiem kanalizācijas<br />
pakalpojumiem, ko nodrošina<br />
pieslēgums Rīgas centralizētās<br />
kanalizācijas savākšanas<br />
sistēmām (ar pakalpojumu<br />
nodrošināti 97%<br />
mājsaimniecību). Ciemā ir arī<br />
notekūdeņu attīrīšanas iekārta, no<br />
kuras notekūdeņus novada<br />
Mazajā Juglā.<br />
Berģos CKS ir pieslēgtas tikai<br />
16% mājsaimniecību. Teritorijas<br />
plānojums paredz, ka<br />
nepieciešams izbūvēt ciemā<br />
maģistrālās ūdensvada un<br />
kanalizācijas līnijas un pieslēgt<br />
tās Rīgas pilsētas tīkliem.<br />
Komentāri par plānoto izmantošanu<br />
pētījumi par piekrastes uzbēršanas radītajām<br />
ekoloģiskajām sekām – pārveidota ezera paliene,<br />
gruntsūdeņu izķīlēšanās jaunās kraujas pakājē,<br />
u.c. procesi.<br />
Amatnieku ciems robežojas ar Lielo un Mazo<br />
Juglu, kā arī atrodas abu upju satekvietā, tādēļ<br />
ciema teritorija atrodas ekoloģiski jūtīgā zonā.<br />
Plānotajā ciema attīstībā paredzēts par apbūves<br />
un rekreācijas teritorijām transformēt lielas<br />
lauksaimniecībā un mežsaimniecībā<br />
izmantojamās teritorijas.<br />
Plānojot applūstošo teritoriju attīstību jāievēro<br />
Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi<br />
attiecībā uz šīm teritorijām.<br />
Nebūtu pieļaujama apbūves uzsākšana, ja nav<br />
nodrošināta pieslēgšanās centralizētai<br />
kanalizācijas sistēmai.<br />
Plānotajā izmantošanā visā ciema izdalītajā<br />
teritorijā, arī ap Mašēnu ezeru un tam labajā pusē<br />
uzbērtās piekrastes teritoriju, tiek plānotas<br />
dažāda veida apbūves teritorijas. Ap Mašēnu<br />
ezeru esošās applūstošās teritorijas tiek veidotas<br />
kā rekreācijas teritorijas. Plānojot applūstošo<br />
teritoriju attīstību jāievēro Aizsargjoslu likumā<br />
noteiktie ierobežojumi attiecībā uz šīm<br />
teritorijām.<br />
Turpmākajā attīstībā nebūtu pieļaujama apbūves<br />
paplašināšana, ja netiek nodrošināta centralizēta
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Ciems<br />
Sunīši<br />
Upesciems<br />
Ciemu esošais<br />
stāvoklis no TP<br />
Ciema attīstības gaita<br />
bijusi haotiska, kā<br />
rezultātā vietā, kur bija<br />
iespējams radīt<br />
kvalitatīvu dzīvojamo<br />
vidi, izveidota apbūve,<br />
kura vērtējama kā<br />
viduvēja.<br />
Esošo apbūvi ierobežo<br />
applūstošās teritorijas.<br />
Ja<br />
apbūvei<br />
nepiemērotās vai maz<br />
piemērotās Lielās<br />
Juglas palienes, tagad<br />
Ciemu plānotā izmantošana<br />
dzīvojamās apbūves (DzM) un<br />
rekreācijas teritorijas (A)<br />
(galvenokārt Mašēnu ezera un<br />
Lielās Juglas lejteces piekraste).<br />
Izmaiņas galvenokārt skar<br />
lauksaimniecības<br />
un<br />
mežsaimniecības teritorijas, kur<br />
liela daļa no tām ir arī<br />
applūstošās teritorijas, kuras<br />
tiek plānots attīstīt kā<br />
rekreācijas teritorijas (A) , daļa<br />
ciema teritorijas plānots attīstīt<br />
kā mazstāvu dzīvojamās (DzM)<br />
un savrupmāju dzīvojamās<br />
(DzS) apbūves teritorijas.<br />
Izmaiņas pārsvarā skar<br />
lauksaimniecības<br />
un<br />
mežsaimniecības teritorijas,<br />
kuras galvenokārt tiek plānots<br />
attīstīt kā savrupmāju (DzS),<br />
mazstāvu dzīvojamās (DzM)<br />
Esošā un plānotā notekūdeņu<br />
apsaimniekošanas<br />
infrastruktūra<br />
Ar centralizētiem kanalizācijas<br />
pakalpojumiem ir nodrošinātas<br />
43% mājsaimniecību, kuru<br />
notekūdeņus novada Rīgas<br />
centralizētajā kanalizācijas tīklā.<br />
Ir notekūdeņu attīrīšanas iekārta,<br />
no tām notekūdeņus novada<br />
Lielajā Juglā.<br />
Ciemā darbojas CKS, taču<br />
nepieciešams risināt jautājumus<br />
par kanalizācijas novadi, jo ar<br />
pakalpojumu tiek nodrošināti<br />
tikai 18% mājsaimniecību.<br />
Ciemā ir bioloģiskās NAI, kuras<br />
Komentāri par plānoto izmantošanu<br />
notekūdeņu savākšana.<br />
Mašēnu ezera labajā krastā, pirms būvniecības<br />
uzsākšanas, veicama izpēte par grunts nestspēju<br />
uzbērtajā teritorijā un tās atbilstību apbūves<br />
veikšanai.<br />
Pamatojoties uz biedrības „VAK Mantojums”<br />
teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas<br />
laikā iesniegto vēstuli „Par teritorijas<br />
kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem”, noteikta<br />
nozīmīga dabas pieminekļa (avots) un iespējama<br />
apbedījuma vieta Mašēnu ezera ziemeļu krastā.<br />
Teritorija plānota kā rekreācijas teritorija.<br />
Sunīšu ciemā atrodas applūstošās teritorijas,<br />
plānojot applūstošo teritoriju attīstību jāievēro<br />
Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi<br />
attiecībā uz šīm teritorijām.<br />
Pamatojoties uz biedrības „VAK Mantojums”<br />
Garkalnes novada domei iesniegto vēstuli „Par<br />
teritorijas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem”,<br />
Sunīšu ezera rietumu krastā, netālu no Sunīšu<br />
senkapiem, atrodas bijušās Jumpravas baznīcas<br />
vieta, šī teritorija plānota kā rekreācijas teritorija.<br />
Teritorijas apsaimniekošanu turpmāk plānot, lai<br />
tā nav pretrunā ar kultūras pieminekļa<br />
aizsardzības noteikumiem.<br />
Plānotajā izmantošanā rekreācijas teritorijas<br />
galvenokārt tiek noteiktas ap Zivju dīķiem un<br />
Lielās Juglas palienē, daļa no tām ir teritorijas,<br />
kas pakļautas arī applūšanas riskam. Plānojot<br />
applūstošo teritoriju attīstību jāievēro<br />
Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Ciems<br />
Langstiņi<br />
Garkalne<br />
Ciemu esošais<br />
stāvoklis no TP<br />
bijušo zivju dīķu,<br />
platības tiks vienlaidus<br />
apbūvētas, iespējama<br />
vides ekoloģiskā<br />
līdzsvara izjaukšana, jo<br />
tiks ietekmēts<br />
hidroģeoloģiskais<br />
režīms plašā apkārtnē<br />
Šobrīd neapbūvēts<br />
palicis būvniecībai<br />
nelabvēlīgais mitrais<br />
ziemeļu<br />
un<br />
ziemeļaustrumu krasts.<br />
Saimniecisko darbību<br />
veic vairāki komersanti,<br />
kas darbojas degvielas<br />
un gāzes tirdzniecības,<br />
autoservisa, u.c.<br />
tirdzniecības jomās.<br />
Ciemu šķērso<br />
automaģistrāle Rīga –<br />
Santpēterburga un<br />
dzelzceļš Rīga – Valga.<br />
Ciemu plānotā izmantošana<br />
apbūves vai jauktas dzīvojamās<br />
un komercdarbības objektu<br />
(JDzD) apbūves teritorijas vai<br />
kā rekreācijas teritorijas (A).<br />
Upesciema centrālās daļā esošo<br />
mežsaimniecības teritoriju<br />
plānots attīstīt un veidot kā<br />
parku.<br />
Paredzēta ciema paplašināšana,<br />
galvenokārt paplašinot<br />
savrupmāju dzīvojamās<br />
apbūves teritoriju (DzS) un<br />
attīstot jauktas dzīvojamās un<br />
komercdarbības apbūves<br />
teritorijas (JDzD). Langstiņu<br />
ezera piekrasti plānots attīstīt kā<br />
rekreācijas teritoriju (A).<br />
Plānotajā izmantošanā tiek<br />
samazinātas lauksaimniecībā un<br />
mežsaimniecībā izmantojamo<br />
teritoriju platības, tās paredzot<br />
transformēt dažāda veida<br />
apbūvei – ražošanas objektu (R)<br />
un komercdarbības objektu (D),<br />
sabiedriskas nozīmes (S) arī<br />
savrupmāju dzīvojamo (DzS) ,<br />
daudzstāvu dzīvojamās (DzD)<br />
un jauktas dzīvojamās un<br />
Esošā un plānotā notekūdeņu<br />
apsaimniekošanas<br />
infrastruktūra<br />
daļēji nodrošina normatīviem<br />
atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu,<br />
tie tiek novadīti uz meliorācijas<br />
grāvi, kas ietek Upesciema dīķos.<br />
Paredzams, ka notekūdeņu<br />
apsaimniekošana uzlabosies pēc<br />
ūdenssaimniecības pakalpojumu<br />
attīstības projekta ieviešanas<br />
Upesciemā un Langstiņos.<br />
Nepieciešams ieviest CKS, jo<br />
ciemā netiek nodrošināta<br />
notekūdeņu apsaimniekošana.<br />
Paredzams, ka notekūdeņu<br />
apsaimniekošana uzlabosies pēc<br />
ūdenssaimniecības pakalpojumu<br />
attīstības projekta ieviešanas<br />
Upesciemā un Langstiņos.<br />
Ir CKS, taču šis pakalpojums ir<br />
pieejams tikai 16%<br />
mājsaimniecību. Ciemā ir trīs<br />
notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.<br />
Viena atrodas Garkalnes centrā,<br />
otra ciema ziemeļu daļā, netālu<br />
no ūdensgūtnes stingra režīma<br />
aizsargjoslas, un trešā – ciema<br />
lejasdaļā, netālu no dabas<br />
lieguma „Garkalnes meži”.<br />
Notekūdeņus pēc attīrīšanas<br />
Komentāri par plānoto izmantošanu<br />
attiecībā uz šīm teritorijām.<br />
Visā ciema teritorijā nebūtu pieļaujama apbūves<br />
uzsākšana, ja nav nodrošināta pieslēgšanās<br />
centralizētai kanalizācijas savākšanas sistēmai.<br />
Plānotā attīstība paredz mežsaimniecībā<br />
izmantojamā zemes masīva transformēšanu par<br />
jauktas dzīvojamās un komercdarbības apbūves<br />
teritoriju.<br />
Lai papildus neradītu antropogēno slodzi<br />
Langstiņu ezeram, kurā jau nonāk neattīrīti<br />
notekūdeņi no apkārt esošām apbūves<br />
teritorijām, nav pieļaujama jaunas apbūves<br />
uzsākšana, ja netiek atrisināts jautājums par<br />
notekūdeņu apsaimniekošanu atbilstoši<br />
likumdošanai.<br />
Ciemā atrodas applūstošās teritorijas, kas daļēji<br />
tiek plānotas kā rekreācijas teritorijas vai atstāts<br />
esošais zonējums – mežsaimniecības vai<br />
lauksaimniecības teritorija. Plānojot applūstošo<br />
teritoriju attīstību jāievēro Aizsargjoslu likumā<br />
noteiktie ierobežojumi attiecībā uz šīm<br />
teritorijām.<br />
Garkalnes ciemā plānots attīstīt divas teritorijas<br />
savrupmāju dzīvojamai apbūvei, kas atrodas<br />
dabas lieguma „Garkalnes meži” neitrālā zonā.<br />
Veicot apbūvi, jāievēro likumdošanā noteiktās
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Ciems<br />
Makste -<br />
nieki<br />
Skuķīši<br />
Ciemu esošais<br />
stāvoklis no TP<br />
Ciemu no visām pusēm<br />
ietver mežs, to šķērso<br />
Krievupe. Lielākā daļa<br />
bijušās dārzkopības<br />
kooperatīva apbūves<br />
izvietojusies<br />
neapplūstošā platībā.<br />
Apbūvētajā teritorijā –<br />
ainaviskums, ūdens un<br />
mežs - atbilst atpūtas<br />
vajadzībām, bet nav<br />
labvēlīgi<br />
Ciemu plānotā izmantošana<br />
komercdarbības (JDzD)<br />
apbūves teritorijām. Rekreācijas<br />
teritorijas (A) nelielās teritorijās<br />
tiek veidotas Krievupes palienē,<br />
kā arī Garkalnes ciema<br />
ziemeļos, neskartā meža ielokā.<br />
Paredzēta savrupmāju<br />
dzīvojamās apbūves teritoriju<br />
(DzS) paplašināšana<br />
galvenokārt jau esošajā apbūvē<br />
ciema centrālajā daļā, kā arī<br />
meža masīvā, kas atrodas uz<br />
dienvidiem no Maksteniekiem.<br />
Plānojums paredz paplašināt<br />
savrupmāju dzīvojamās<br />
apbūves teritorijas (DzS), kā arī<br />
sabiedriskas nozīmes objektu<br />
teritorijas (S) attīstību.<br />
Esošā un plānotā notekūdeņu<br />
apsaimniekošanas<br />
infrastruktūra<br />
iefiltrē zemē vai novada<br />
Krievupē.<br />
Ciems netiek nodrošināts ar<br />
centralizētas kanalizācijas<br />
savākšanas pakalpojumiem un<br />
ciemā nav NAI.<br />
Netiek nodrošināts ar<br />
centralizētas kanalizācijas<br />
savākšanas pakalpojumiem un<br />
ciemā nav NAI.<br />
Komentāri par plānoto izmantošanu<br />
prasības un ierobežojumi uz apbūves veikšanu<br />
ĪADT neitrālajā zonā, skatīt arī 5.3. apakšnodaļu.<br />
Plānotajā izmantošanā tiek paredzēta rekreācijas<br />
teritorija uz ziemeļiem no Garkalnes ciema,<br />
Garkalnes mežniecības 234. - 247. kv.. Lai<br />
nodrošinātu rekreācijai nepieciešamo<br />
infrastruktūru, nav nepieciešama teritorijas<br />
zonējuma maiņa, tādēļ teritorijai iesakāms atstāt<br />
esošo teritorijas zonējumu – mežsaimniecības<br />
teritorija.<br />
Ciemam tikai 16% mājsaimniecību saņem CKS<br />
pakalpojumus, tādēļ nav pieļaujama jaunas<br />
apbūves uzsākšana, ja netiek atrisināts jautājums<br />
par notekūdeņu apsaimniekošanu atbilstoši<br />
likumdošanai.<br />
Miķeļciema purva un Krievupes krastu apkārtnē<br />
atrodas aizsargājamas augu sugas, parastā<br />
plakanstaipekņa, atradnes. Tādēļ pirms apbūves<br />
uzsākšanas, teritorijā, kas atrodas uz dienvidiem<br />
no Maksteniekiem, jāveic bioloģiskās<br />
daudzveidības izpēte, lai novērsu negatīvo<br />
ietekmi uz aizsargājamiem biotopiem vai sugām.<br />
Lai papildus neradītu antropogēno slodzi<br />
ūdensobjektiem, nav pieļaujama jaunas apbūves<br />
uzsākšana, ja netiek veikta notekūdeņu<br />
apsaimniekošana atbilstoši likumdošanai.<br />
Tumšupes palienē Aizsargjoslu kartē atzīmētas<br />
applūstošo teritoriju platības, kurās netiek<br />
mainīts esošais zonējums – lauksaimniecības<br />
zemes. Plānojot applūstošo teritoriju attīstību<br />
jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktie
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Ciems<br />
Ciemu esošais<br />
stāvoklis no TP<br />
inženiertehnisko<br />
labierīcību iekārtošanai<br />
un kapitālu celtņu,<br />
tostarp dzīvojamo ēku,<br />
būvniecībai.<br />
Ciemu plānotā izmantošana<br />
Teritorijas, kas atrodas<br />
Tumšupes palienē un ir<br />
applūstošā teritorija, noteiktas<br />
kā pašvaldības zemes.<br />
Esošā un plānotā notekūdeņu<br />
apsaimniekošanas<br />
infrastruktūra<br />
Komentāri par plānoto izmantošanu<br />
ierobežojumi attiecībā uz šīm teritorijām.<br />
Nav pieļaujama jaunas apbūves uzsākšana, ja<br />
netiek atrisināts jautājums par notekūdeņu<br />
apsaimniekošanu atbilstoši likumdošanai.<br />
Plānotajā izmantošanā noteikta sabiedriskas<br />
nozīmes objektu teritorijas paplašināšana,<br />
transformējot mežsaimniecības teritorijas.<br />
Pamatojoties uz biedrības „VAK Mantojums”<br />
Garkalnes novada domei iesniegto vēstuli „Par<br />
mežu Juglas mežniecības 57. kvartālā”,<br />
secināms, ka minētās teritorijas tuvumā<br />
novērojama liela bioloģiskā sugu daudzveidība,<br />
tādēļ pirms apbūves uzsākšanas, veicama<br />
bioloģiskās daudzveidības izpēte, lai novērsu<br />
iespējamo negatīvo ietekmi uz aizsargājamiem<br />
biotopiem vai sugām.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
5.1.4. Kopsavilkums par plānotās apbūves ietekmi uz vidi<br />
Apbūves teritoriju attīstība paredzēta visos ciemos (izņemot Priežlejas), pārsvarā - dažāda<br />
blīvuma individuālās apbūves paplašināšana. Visiem ciemiem ir izdalāma kopēja pazīme -<br />
centralizēto sadzīves kanalizācijas sistēmu un NAI trūkums vai to sliktais stāvoklis, kur<br />
saskatāmas šādas problēmas:<br />
atsevišķu vietējās sadzīves notekūdeņu novadīšana virszemes ūdensobjektos;<br />
esošās NAI ir sliktā stāvoklī, tās pilnībā nespēj attīrīt notekūdeņus atbilstoši<br />
normatīviem;<br />
NAI trūkst Priežlejās, Berģu, Langstiņu, Makstenieku un Skuķīšu ciemos.<br />
Garkalnes novadā esošo ūdenstilpju specifikas dēļ, daudzas teritorijas ap ūdenstilpēm ir<br />
pakļautas applūšanas riskam. Saimnieciskās darbības aprobežojumi īpaši jāņem vērā, veicot<br />
apbūvi Upesciema, Amatnieku un Sunīšu ciemos, kā arī Makstenieku, Skuķīšu, Baltezera un<br />
Garkalnes ciemos. Daudzviet plānotajā izmantošanā šīs teritorijas plānots attīstīt kā<br />
rekreācijas teritorijas, tādējādi aizsargājot piekrastes bioloģisko daudzveidību.<br />
Plānotajā izmantošanā, veicot dažādu ražotņu un līnijbūvju (autoceļu izbūve, paplašināšana<br />
u.tml.) būvniecību jāievēro, lai netiktu pārsniegti MK 13.07.2004. noteikumos Nr. 597<br />
„<strong>Vides</strong> trokšņa novērtēšanas kārtība” noteiktie trokšņu līmeņi dažādiem diennakts<br />
periodiem. Garkalnes novada trokšņu karti skatīt 3. pielikumā.<br />
Plānojot ciemu attīstību un to apbūvi, tas pārsvarā tiek veikts paredzot lauksaimniecībā un<br />
mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju transformāciju.<br />
Realizējot Teritorijas plānojumā plānoto izmantošanu, jāapzinās, ka paredzot jaunas apbūves<br />
teritorijas, pieaugs radīto notekūdeņu un atkritumu daudzums. Atkritumu savākšanas un<br />
apsaimniekošanas kapacitāti iespējams palielināt saskaņā ar reģionālajā atkritumu<br />
apsaimniekošanas plānā paredzētajiem pasākumiem, bet notekūdeņu savākšanas un<br />
attīrīšanas kapacitāte tiks paaugstināta, realizējot paredzētos ūdenssaimniecības attīstības<br />
projektus novadā.<br />
Tā kā Garkalnes novads atrodas Rīgas tiešā tuvumā, tajā aktuāls ir pieprasījums pēc apbūves<br />
teritorijām. Plānojumā tiek paredzēta intensīva teritorijas dažāda blīvuma apbūve, kura skars<br />
dažādas novada teritorijas. Lai tiktu ievērota viena no plānojumā izvirzītajām prioritātēm<br />
ilgspējīgas attīstības iespējas, saskaņojot saimnieciskās darbības un dabas mijiedarbību,<br />
veicot plānojumā paredzēto apbūvi, tā jāsaskaņo ar likumdošanā un normatīvos aktos<br />
noteiktajām prasībām par dabas vērtību saglabāšanu un aizsardzību.<br />
Lai noteiktu apbūves ietekmi uz apkārtējo vidi, zemāk noteikti ietekmes indikatori.<br />
Ietekmes<br />
indikatori<br />
lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas, kas transformētas apbūvei;<br />
centralizēti savākto sadzīves atkritumu daudzums;<br />
centralizēti no urbumiem iegūtā ūdens un novadīto notekūdeņu daudzums;<br />
ekspluatācijā nodotu ēku skaits un to kopējā apbūves platība.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
5.2. Tūrisma attīstības ietekmes vērtējums<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojumā izdalīts atsevišķs teritorijas izmantošanas veids, kas<br />
paredzēts tūrisma attīstībai – rekreācijas teritorija. Apbūves noteikumos tā minēta kā<br />
izbūves teritorija, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir saistīts ar rekreācijas<br />
funkcijas nodrošināšanu: dziedniecisku, izglītojošu, sporta, fiziskās kultūras tūrismu un<br />
ietver ar rekreāciju saistītās ēkas un būves. Šāds teritorijas izmantošanas veids noteikts<br />
gandrīz visos ciemos, arī pie Līņezera, Vidus un Maku ezeriem u.c. vietās.<br />
Teritorijas plānojumā tiek nodalīti divi rekreācijas vietu tipi pēc to pieejamības - publiski<br />
pieejamie un komerciālie.<br />
Publiski pieejamās atpūtas vietas – mežaparki un parki. Citas publiski pieejamās atpūtas<br />
vietas, kas paredzamas perspektīvajā plānojumā ( vietējie tūrisma ceļi, pastaigu un izziņu<br />
takas, galvenokārt ciemu tuvumā, speciāli iekārtotas skatu un atpūtas vietas u.c.).<br />
Komerciālo rekreācijas objektu veidošana un apsaimniekošana novadā pašreiz vēl nav plaši<br />
attīstīta, tādēļ teritorijas plānojumā tikai vispārīgā veidā tiek minēti iespējamo nodarbību<br />
un iekārtojamo vietu veidi: dažādas trases, kempingu laukumi, ekoloģiskā tūrisma vietas<br />
mežos (ap Jūgezeru, Maku ezeru) un Maltuves purvā u.c..<br />
Rekreācijas teritorijas tiek paredzētas arī Līņu un Vidus ezera piekrastēs. Taču, pamatojoties<br />
uz biedrības „VAK Mantojums” plānojuma un <strong>Vides</strong> pārskata sabiedriskās apspriešanas<br />
laikā iesniegto vēstuli, šo ezeru apkārtnē konstatētas putniem nozīmīgas vietas. Kā dēļ rūpīgi<br />
jāizvērtē paredzamo rekreācijas teritoriju attīstības ietekme uz putniem nozīmīgām vietām.<br />
Šobrīd novadā nav izteiktu tūrisma infrastruktūras un piesaistes objektu, kā arī izstrādājot<br />
teritorijas plānojumu, īpaši pētījumi par rekreācijas iespējām netika veikti, bet novada<br />
ainaviskums un esošās dabas vērtības ir novērtētas kā pozitīvs tūrisma izveides aspekts.<br />
Saprātīga tūrisma infrastruktūras objektu attīstība ir pozitīvi vērtējama līdzsvarotas<br />
ekonomiskās attīstības kontekstā. Jāatzīmē, ka Garkalnes novadā tūrismam nav izteikta<br />
sezonāla rakstura. Pieaugot tūristu interesei par šo teritoriju, palielināsies arī antropogēnā<br />
ietekme uz vides kvalitāti, tāpēc nepieciešams jau laicīgi organizēt un plānot tūrisma plūsmu.<br />
Ietekmes<br />
indikatori<br />
jaunu tūrisma infrastruktūras objektu skaits (izdalot pēc to veidiem);<br />
tūristu plūsmas rādītāji – tūrisma mītņu apmeklējums, tūrisma objektu<br />
apmeklējuma biežums, tūristu skaits tajos u.tml..
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
5.3. Ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām<br />
Tā kā Garkalnes novadā atrodas divas Natura 2000 dabas teritorijas (liegumi - „Lielā<br />
Baltezera salas” un „Garkalnes meži”), kā arī Natura 2000 tīklā neiekļauta īpaši<br />
aizsargājama teritorija - dabas liegums „Buļļezers”, tad zemāk ir uzskaitītas nozīmīgākās<br />
problēmas katrai aizsargājamajai teritorijai. Šī informācija būtu jāņem vērā, plānojot šo<br />
teritoriju un arī tām pieguļošo teritoriju izmantošanu.<br />
Dabas liegums „Garkalnes meži”. Dabas liegumam ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns un<br />
īpašie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kuros noteikts lieguma funkcionālais<br />
zonējums, kā arī noteikti ierobežojumi darbībām lieguma teritorijā.<br />
Lieguma rietumu daļa robežojas ar Garkalnes ciema robežām, tādēļ dažāda veida apbūve vai<br />
saimnieciskās aktivitātes ciemā var netieši ietekmēt lieguma teritorijā esošās sugu dzīvotnes.<br />
Teritorijas plānojuma plānotajā izmantošanā apbūve dabas lieguma teritorijā plānota lieguma<br />
neitrālajā zonā (skatīt arī Teritorijas plānojuma plānotās izmantošanas kartē).<br />
Dabas lieguma teritorijā tiek paredzēta turpmākās izpētes teritorija, tādēļ nākotnē, plānojot<br />
šīs teritorijas attīstību, jāievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības un aprobežojumi, kas<br />
attiecināmi uz dabas liegumu.<br />
Liegumam ir izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kur noteikts<br />
lieguma zonējums, kā arī darbības ierobežojumi lieguma teritorijā. Zemesgabalu sadalīšana<br />
un jauna būvniecība atļauta tikai neitrālajā zonā, kas pieļaujama atbilstoši detālplānojumam<br />
un ietekmes uz Natura 2000 teritorijām vērtējuma rezultātiem, ja saņemts pozitīvs <strong>Vides</strong><br />
pārraudzības valsts biroja atzinums. Infrastruktūras būvniecība neitrālajā zonā veicama<br />
atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu, kur,<br />
veicot sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, iekļaut augu segu un meža biotopu eksperta<br />
un ornitologu atzinumus par plānoto darbību iespējamo ietekmi uz vidi.<br />
Dabas liegums „Lielā Baltezera salas”. Teritorijas plānojums neparedz darbības, kas tieši<br />
varētu mazināt dabas lieguma bioloģisko daudzveidību vai kā negatīvi ietekmēt tur esošos<br />
īpaši aizsargājamos biotopus.<br />
Tomēr tā kā dabas liegumā ietilpstošās salas ir atpūtnieku iecienītas atpūtas vietas, un<br />
plānojumā netiek paredzēti pasākumi, lai apmeklētāju plūsmu ierobežotu, tas palielinās<br />
antropogēno iedarbību uz lieguma teritoriju, jo līdz ar novada apdzīvotības palielināšanos,<br />
prognozējams atpūtnieku skaita pieaugums. Lai mazinātu atpūtnieku skaita pieauguma radīto<br />
ietekmi, pašvaldībai savu iespēju un kompetences robežās nepieciešams veicināt atbilstošas<br />
infrastruktūras izvietošanu (informāciju stendi, atpūtas vietu labiekārtošana u.tml.).<br />
Dabas liegums „Buļļezers”. Teritorijas plānojums neparedz darbības, kas varētu tieši mazināt<br />
dabas lieguma bioloģisko daudzveidību vai kā citādi negatīvi ietekmēt tur atrodamās īpaši<br />
aizsargājamās augu sugas.<br />
Kopumā vērtējot, plānojums neradīs negatīvu ietekmi uz aizsargājamām dabas teritorijām un<br />
objektiem, ja tiks ievērotas likumdošanā noteiktās prasības to aizsardzībai. MK 06.06.2006.<br />
noteikumi Nr. 455 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši<br />
aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)” nosaka, ka visas darbības, kas tiks realizētas<br />
Natura 2000 tīklā esošā ĪADT, ir pakļautas ietekmes uz Natura 2000 teritorijām ietekmes<br />
novērtējuma procedūrai.<br />
Ietekmes<br />
indikatori<br />
vietējo putnu populāciju indekss (sugu skaits, īpatņu skaits - piemēram,<br />
zaļās vārnas populācijai);<br />
ĪADT sadalījums pa aizsardzības kategorijām;<br />
semināri, apmācības u.c. pasākumu skaits, kas organizēti, ar mērķi<br />
informēt par novadā esošajām ĪADT.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
5.4. <strong>Vides</strong> aizsardzības mērķu integrācija Garkalnes novada<br />
teritorijas plānojumā<br />
Zemāk skatāmajā tabulā izvērtēts, kā dažādi vides aizsardzības mērķi integrēti Garkalnes<br />
novada Teritorijas plānojumā.<br />
<strong>Vides</strong> aizsardzības mērķu integrācija Garkalnes novada teritorijas plānojumā<br />
Nr.<br />
p.k.<br />
1.<br />
2.<br />
3.<br />
4.<br />
5.<br />
7.<br />
8.<br />
9.<br />
Mērķis<br />
Nodrošināt normatīviem un ilgtermiņa<br />
mērķiem atbilstošu gaisa kvalitāti,<br />
uzlabot to vietās, kur tā nav apmierinoša,<br />
īpašu uzmanību veltot ražošanas<br />
uzņēmumiem.<br />
Veicināt ilgtspējīgu un racionālu ūdens<br />
lietošanu, īpašu uzmanību pievēršot<br />
pazemes ūdens resursu saglabāšanai un<br />
eitrofikācijas apdraudētiem ezeriem un<br />
ūdenstilpēm.<br />
Nodrošināt racionālu, vidi saudzējošu un<br />
ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu.<br />
Ierobežot atkritumu rašanos un<br />
samazināt apglabājamo atkritumu<br />
daudzumu, veicinot to pārstrādi vai<br />
atkārtotu izmantošanu.<br />
Teritoriju plānošanā ņemt vērā esošo<br />
vides piesārņojumu.<br />
Izmantojot plānošanas metodes un<br />
saprātīgu zemes apsaimniekošanu,<br />
nepieļaut bioloģiskās daudzveidības<br />
samazināšanos un lauku ainavas<br />
degradēšanos.<br />
Saglabāt meža bioloģisko daudzveidību<br />
un ekoloģisko funkciju kvalitāti klimata<br />
un ūdens režīma regulācijā, kā arī<br />
augsnes aizsardzībā.<br />
Nodrošināt vides informācijas<br />
izmantošanu un analīzi normatīvo aktu<br />
izstrādes un politisku lēmumu<br />
pieņemšanas procesā un politikas<br />
efektivitātes izvērtēšanā.<br />
12. tabula<br />
Integrācija Garkalnes novada teritorijas plānojumā<br />
Plānojums neparedz attīstītību tādiem rūpniecības<br />
uzņēmumiem, kas varētu radīt būtisku gaisa<br />
piesārņojumu.<br />
Prognozējams, ka tūrisma attīstības ietekmē, var pieaugt<br />
autotransporta radītais piesārņojums.<br />
Plānojums nosaka jaunu apbūves teritoriju izveidi un<br />
esošo paplašināšanu. Plānotās apbūves ietekmē,<br />
palielināsies pazemes ūdens ieguve un novadīto<br />
notekūdeņu daudzums.<br />
Plānojumā ir paredzēti ūdenssaimniecības attīstības<br />
projekti, kas mazinās novadīto notekūdeņu ietekmi uz<br />
vides kvalitāti. Taču nepietiekami tiek risināts jautājums<br />
par gruntsūdeņu un virszemes ūdensobjektu aizsardzību.<br />
Plānojumā netiek paredzētas jaunas derīgo izrakteņu<br />
ieguves vietas.<br />
Esošai novada atkritumu apsaimniekošanas sistēmai ir<br />
pietiekoša kapacitāte, lai tiktu nodrošināta pietiekama<br />
atkritumu savākšanas pakāpe jaunajās apbūves un tūrisma<br />
infrastruktūras teritorijās. Novadā plānota atkritumu<br />
pārstrādes centra izveide.<br />
Iedzīvotājus aktīvāk jāiesaista atkritumu<br />
apsaimniekošanas sistēmā.<br />
Plānojumā parādītas potenciāli piesārņotās vietas. Tajā ir<br />
novērtēts virszemes ūdensobjektu esošais stāvoklis.<br />
Taču pārāk maza vērība tiek pievērsta sekām, kas var<br />
rasties paredzot un attīstot apbūvi, nesakārtojot<br />
notekūdeņu apsaimniekošanu.<br />
Ciemu apbūves paplašināšana tiek plānota tā, lai veidotos<br />
apdzīvojuma centri nevis visā novadā izkaisītas<br />
apdzīvotas vietas, kā arī, lai iedzīvotājiem būtu pieejama<br />
tehniskā infrastruktūra. Tas mazina apbūves ietekmi uz<br />
vērtīgām lauku ainavām un veicina bioloģiskās<br />
daudzveidības saglabāšanos.<br />
Plānotajā izmantošanā, lai aizsargātu novadā esošos mežu<br />
masīvus, tiek veidoti parki un meži ar ekoloģiskas<br />
nozīmes funkcijām.<br />
Taču plānotajā izmantošanā daļa meža teritoriju,<br />
galvenokārt ciemu apkārtnē, paredzētas apbūves attīstībai.<br />
Tas var veicināt dabiskās vides degradāciju un bioloģiskās<br />
daudzveidības samazināšanos.<br />
Gan izstrādājot novada teritorijas plānojumu, gan vērtējot<br />
tā ietekmi uz vidi, plaši tiek izmantota pieejamā vides<br />
informācija, kā arī nodrošināta sabiedrības iesaistīšana.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
5.5. Problēmas, neīstenojot teritorijas plānojumu<br />
Lai gan Garkalnes novadam ir spēkā esošs teritorijas plānojums (ar daļēju ierobežojumu),<br />
tomēr jaunā teritorijas plānojuma neīstenošana radīs problēmas turpmākai novada teritorijas<br />
saprātīgai attīstībai un izmantošanai, līdz ar to radot negatīvu ietekmi uz vides kvalitāti. Kā<br />
būtiskākās problēmas, neīstenojot izstrādāto teritorijas plānojumu, jāmin:<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
Neregulētas būvniecības un apbūves teritoriju attīstības negatīva ietekme uz vides<br />
kvalitāti (vietu apbūve, kur būvniecība nav pieļaujama vai nav ieteicama,<br />
domstarpības par ūdenstilpņu piekrastes zonu apbūvi un rekreācijas zonas<br />
samazināšanu);<br />
Nesakārtota atkritumu savākšanas un ūdenssaimniecības sistēma un līdz ar to<br />
piesārņojuma līmeņa paaugstināšanās;<br />
Mežu kā vienota dabas kompleksa degradācija, turpinoties mežu transformēšanai par<br />
apbūves teritorijām, un iespēju samazināšanās tos izmantot rekreācijai;<br />
Smilts – grants karjeru izveidošana vietās, kur tas var atstāt negatīvu ietekmi uz<br />
ūdens resursiem un ainaviskajām vērtībām;<br />
Ainavisko vērtību degradēšana dabas liegumos un ezeru apkārtnē;<br />
Teritorijas nelīdzsvarota attīstība. Plānojuma neesamība negarantē reģiona teritorijas<br />
ilgtspējīgu attīstību.<br />
Ja minētais plānošanas dokuments netiks īstenots, tad Garkalnes novadā būs apgrūtināta<br />
zemes gabalu sadalīšana, apvienošana, robežu maiņa, detālplānojumu izstrādāšana,<br />
būvniecības uzsākšana, esošo būvju atjaunošana, teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana,<br />
rekultivācija un saimnieciskās darbības uzsākšana. Šie visi augstākminētie faktori vairāk<br />
attieksies uz novada attīstības sociālekonomiskajām tendencēm, taču atstās zināmu ietekmi<br />
arī uz vides stāvokli.<br />
Tā kā Garkalnes novada attīstību lielā mērā veicina Rīgas pilsētas tuvums un novada<br />
ainaviskās vērtības, tad, attīstoties ekonomiskajai situācijai, neizbēgami pieaugs iedzīvotāju<br />
interese par šo teritoriju, kas saistāma ar pieaugošu antropogēno ietekmi uz vides kvalitāti.<br />
Izstrādātais plānojums ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, kurā aprakstīti iespējamie<br />
risinājumi šo problēmu un iespējamo risku novēršanai vai mazināšanai.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
5.6. Ietekmes uz vidi novērtējuma apkopojums<br />
Ietekmes uz vidi novērtējuma apkopojums<br />
12. tabula<br />
Plānojuma<br />
darbība<br />
Ietekme<br />
Ilgums<br />
Īstermiņa<br />
Ilgtermiņa<br />
P - pozitīva<br />
N - negatīva<br />
Tieša/ netieša ietekme<br />
Plānojumā paredzētie un<br />
ieteicamie pasākumi ietekmes samazināšanai<br />
Jaunu dzīvojamās<br />
apbūves teritoriju<br />
paredzēšana<br />
Novadīto notekūdeņu un iegūtā<br />
dzeramā ūdens daudzuma<br />
pieaugums<br />
N<br />
T<br />
Paplašinot apbūves teritorijas, pamatā, tās tiek paredzētas vietās, kur ir<br />
esošas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, vai arī<br />
tādas tiek plānotas (Langstiņos, ciemi apkārt Baltezeram u.c.), taču<br />
vietām, piemēram, Garkalnes ciemā, notekūdeņu apsaimniekošanas<br />
problēmas joprojām ir aktuālas.<br />
Nav ieteicams paredzēt apbūvi teritorijām, kur netiek nodrošināta<br />
normatīviem atbilstoša notekūdeņu apsaimniekošana.<br />
Radīto atkritumu apjoma<br />
pieaugums<br />
N N T<br />
Ūdenstilpju krasta zonu apbūve N T<br />
Atkritumu apsaimniekošanas attīstība un uzlabošanās ir iespējama<br />
esošās apsaimniekošanas sistēmas ietvaros.<br />
Nepieciešama aktīva iedzīvotāju iesaistīšana atkritumu<br />
apsaimniekošanā.<br />
Plānojuma Aizsargjoslu kartē atzīmētas applūstošās teritorijas. Plānotajā<br />
izmantošanā tās daļēji tiek plānotas kā rekreācijas teritorijas. Tādēļ,<br />
plānojot rekreācijas teritoriju attīstību, jāievēro Aizsargjoslu likumā un<br />
Zvejniecības likumā noteiktos ierobežojumus apbūvei, īpaši teritorijās,<br />
kuras pakļautas applūšanas riskam.<br />
Jāveic kanalizācijas sistēmu sakārtošana, lai vidē nenonāktu neattīrīti<br />
notekūdeņi.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Plānojuma<br />
darbība<br />
Tūrisma attīstības<br />
teritoriju<br />
paredzēšana<br />
Dabas liegumu u.c.<br />
aizsargājamu<br />
teritoriju veidošana<br />
un uzturēšana<br />
KOPĒJAIS<br />
NOVĒRTĒJUMS:<br />
Ietekme<br />
Mežsaimniecības un<br />
lauksaimniecības zemju<br />
transformācija apbūvei<br />
Palielinās tūrisma izraisītā<br />
antropogēnā slodze<br />
Tiek nodrošināta aizsargājamo<br />
biotopu vietēja, nacionāla un<br />
starptautiska līmeņa aizsardzība<br />
Īstermiņa<br />
Ilgums<br />
Ilgtermiņa<br />
P - pozitīva<br />
N - negatīva<br />
N<br />
P<br />
P<br />
Tieša/ netieša ietekme<br />
T<br />
N<br />
T<br />
Plānojumā paredzētie un<br />
ieteicamie pasākumi ietekmes samazināšanai<br />
Neparedzēt zemes izmantojuma veida maiņu teritorijās, kur<br />
transformējamā teritorija ir „atrauta” no ciema kopējās apbūves,<br />
piemēram, Garkalnes ciemā paredzētā rekreācijas teritorija un<br />
Makstenieku ciemā paredzētā savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorija.<br />
Šo teritoriju un to atļautā izmantošana jāplāno tā, lai tiktu mazināta<br />
tūrisma plūsmas ietekme uz vides kvalitāti un infrastruktūras objekti un<br />
tur paredzētās darbības negatīvi neietekmētu ainaviskās vērtības. Īpašu<br />
vērību pievēršot tūrisma plūsmas regulācijai ĪADT.<br />
Jāparedz pasākumi to uzturēšanai, lai saglabātu esošos biotopus.<br />
aizsargājamās teritorijās un to tuvumā neparedzēt saimniecisko darbību,<br />
ja tas nav iespējams, maksimāli samazināt darbības ietekmi uz vidi un<br />
teritorijā esošajām dabas vērtībām.<br />
Kopumā vērtējot Teritorijas plānojumu, secināms, ka tajos iestrādātās prasības, kuru mērķis ir:<br />
uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti,<br />
sakārtot esošo infrastruktūru,<br />
nodrošināt pagasta attīstību, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un dabas vērtības,<br />
nodrošināt sakārtotas atpūtas vietas,<br />
saglabāt pagastam raksturīgo ainavu,<br />
ir vērstas uz to, lai novada attīstībā sabalansēti un ilgtspējīgi tiktu attīstīta sociālās, vides aizsardzības un ekonomisko interešu<br />
sfēras. Tomēr lielāka vērība būtu jāpievērš notekūdeņu apsaimniekošanai un sekām, kas rodas notekūdeņus neapsaimniekojot,<br />
vai apsaimniekojot neatbilstoši normatīvajiem aktiem.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
6. RISINĀJUMI BŪTISKĀKO IETEKMJU UZ VIDI<br />
SAMAZINĀŠANAI<br />
Jebkurā plānošanas dokumentā var izdalīt divu veidu pasākumu grupas, kas var mazināt tā<br />
ietekmi uz vidi. Pirmo veido spēkā esošo normatīvo aktu prasības un dažāda līmeņa<br />
institūciju izvirzīto nosacījumu ievērošana. Otro grupu veido plānojuma izstrādes gaitā<br />
izstrādātie pasākumi, kas noteikti, lai mazinātu ietekmi uz vidi. Tikai normatīvu ievērošana<br />
teritorijas plānojuma izstrādē vienlaikus ar esošo instrumentu izmantošanu saprātīgu zemes<br />
izmantošanas veidu noteikšanā, var dot vēlamo rezultātu novada ilgtspējīgai attīstībai.<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojumā paredzētie un veiktie pasākumi ietekmes uz<br />
vidi mazināšanai:<br />
1) Pasākumi ietekmes uz vides kvalitāti un ainavu samazināšanai:<br />
Plānojumā tiek diferencēta minimālā jaunizveidojamā zemesgabala platība dažādiem zemes<br />
izmantojuma veidiem. Dažāda blīvuma apbūves teritorijām no 0,1 ha līdz 0,12 ha (mazstāvu<br />
dzīvojamai apbūvei atļauts samazināt līdz 0,06 ha), savukārt lauksaimniecībā izmantojamām<br />
teritorijām (ne mazāka kā 1 ha) un mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām ( 2 ha). Tas<br />
veicina dabas pamatņu teritoriju nesadrumstalošanu un ainaviskuma saglabāšanu.<br />
2) Aizsargjoslu noteikšana:<br />
Teritorijas plānojumā noteiktas aizsargjoslas, izdalot šādus aizsargjoslu veidus - vides un<br />
dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas un sanitārās<br />
aizsargjoslas.<br />
3) Prettrokšņa pasākumi:<br />
Lai samazinātu satiksmes radīto slodzi vidē, Garkalnes novadā tiek izstrādāti dažādi projekti<br />
trokšņa līmeņa samazināšanai.<br />
4) Būtiskākās veiktās izmaiņas teritorijas plānojumā, kas balstītas uz sabiedriskās<br />
apspriešanas laikā izteiktajiem priekšlikumiem:<br />
samazinātas plānotās apbūves teritorijas blakus Langstiņu ciemam un Bukultos;<br />
palielinātas apbūvējamās teritorijas Upesciema ziemeļu daļā, Amatniekos<br />
neapplūstošajā daļā nemainot ciemu robežas;<br />
plānotāji atteicās no jaunas savrupmāju dzīvojamās apbūves teritoriju plānošanas<br />
novada ZR daļā starp autoceļu A2, dzelzceļu Rīga – Sigulda un dabas liegumu<br />
„Garkalnes meži”;<br />
Rīgas pilsētas īpašumā esošās mežu teritorijas tika noteiktas kā meža aizsargjosla ap<br />
Rīgas pilsētu;<br />
rekreācijas teritorijās samazinātas būvniecības iespējas, t.sk., izslēgta privātmāju un<br />
dzīvokļa kā palīgizmantošana būvniecība;<br />
palielināta minimālā jaunizveidojamā zemesgabala platība lauksaimniecībā un<br />
mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām;<br />
izmainīta Skuķīšu ciema teritorijā turpmākās izpētes teritorija (dzelzceļa Rail Baltica<br />
trasējums).<br />
Papildus teritorijas plānojumā jau iestrādātajiem pasākumiem ietekmes uz vidi<br />
samazināšanai, 5. nodaļā minētās iespējamās ietekmes uz vidi ir iespējams novērst vai<br />
samazināt, ievērojot nosacījumus, kuri ir izklāstīti zemāk:<br />
1) Dažāda blīvuma apbūves veikšana un tās ietekme uz vidi:<br />
Apbūves noteikumos veikt korekciju, palielinot jaunveidojamā zemesgabala minimālo<br />
platību rekreācijas teritorijās (plānojumā noteikts 0,06 ha);
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
apbūves noteikumos paredzēt, ka jauna dzīvojamā vai sabiedriskā apbūve nav<br />
pieļaujama bez lokālas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas vai pieslēguma centralizētai<br />
sistēmai (izņēmuma kārtā būvniecība būtu pieļaujama vietās, kur teritorijas plānojuma<br />
periodā tiek projektēti un ieviesti ūdenssaimniecības attīstības projekti);<br />
iespēju robežās neparedzēt jaunas apbūves ĪADT un projektēto automaģistrāļu<br />
tuvumā, neveidot blīvas vienlaidus apbūves teritorijas, saglabājot zaļās zonas;<br />
ja izbūves laikā tiek pārsniegts pieļaujamā trokšņa līmenis, jāveic prettrokšņa<br />
pasākumu plānošana un ieviešana, kā to nosaka MK 13.07.2004. noteikumi Nr. 597<br />
"<strong>Vides</strong> trokšņa novērtēšanas kārtība";<br />
plānojot attīstību ezeru tuvumā, jārisina problēmas ar publiskās piekļuves vietām, bet<br />
palienes uzbēršana jāizvērtē atsevišķi katram zemesgabalam;<br />
veicot apbūvi teritorijās, kuras pakļautas applūšanas riskam, ievērot Aizsargjoslu<br />
likuma 37. Pants nosacījumi, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas<br />
uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus (izņemot likumā noteiktos<br />
izņēmumus);<br />
Teritorijas plānojumā veiktā aprēķinu metode tikai orientējoši ļauj noteikt applūstošo<br />
teritoriju robežas novadā, tādēļ tās precizējamas detālplānojuma izstrādes laikā, veicot<br />
topogrāfisko uzmērīšanu un novērtējot pēc dabā konstatējamām pazīmēm;<br />
ievērot nodaļā 5.1.3. Ciemu plānotā izmantošana, 11. tabulas ailē „Komentāri par<br />
plānoto izmantošanu” ietvertos nosacījumus, plānojot tālāku ciemu attīstību;<br />
lai plānotā savrupmāju būvniecība ciemos, kur paredzēta intensīva apbūve virszemes<br />
ūdensobjektu krastos, neradītu būtisku ietekmi, detālplānošanas un projektēšanas<br />
posmā jāparedz pasākumi, kas nepieļauj virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma<br />
un ūdens kvalitātes stāvokļa būtiskas izmaiņas;<br />
apbūvējot Lielās un Mazās Juglas upju krastus, jāņem vērā to ūdensteces īpatnības,<br />
kad pavasara palos pārplūst upju krasti, veidojot plašu upes palieni. Tāpēc<br />
saimnieciskā darbība nebūtu jāplāno upju palienēs, pirmajā virspalu terasē un upju<br />
gultnes līkumojošos (meandrējošos) posmos;<br />
precizējot virszemes ūdensobjektu krastu aizsargjoslu un plānojot šo teritoriju<br />
izmantošanu un apsaimniekošanu, jāņem vērā rekreācijas un dabas aizsardzības<br />
intereses.<br />
2) Aizsargājamo teritoriju apsaimniekošana un aizsardzība:<br />
gadījumā, ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt ĪADT, kas iekļautas Natura 2000<br />
tīklā, tad saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (14.10.1998.) 4.1 .<br />
panta 3. punktu jāveic IVN Natura 2000 teritorijā;<br />
lai īstenotu biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, jāņem vērā visi vides aspekti (gaiss,<br />
ūdens, augsne, teritorija), kas ietekmē teritorijā esošos biotopus un sugas;<br />
lai nodrošinātu esošo vērtīgo biotopu un īpaši aizsargājamo augu un rekreācijas zonu<br />
aizsardzību un to vērtību nenoplicināšanu, nepieciešams tās labiekārtot (braucamo ceļu<br />
noslēgšana, gājēju celiņu ierīkošana, dabas taku izveide u.tml.) un izstrādāt<br />
risinājumus un rekomendācijas apmeklētāju plūsmas regulēšanai - taku tuvumā<br />
izvietot informatīvos stendus ar informāciju, piemēram, par dabas vērtībām dabas<br />
takas teritorijā, aizliegtajām un atļautajām darbībām tajās, ierīkot atpūtas vietas ar<br />
ugunskuru vietām, neaizmirstot par šo vietu apsaimniekošanu;<br />
plānojot mežu apsaimniekošanu, nav pieļaujama to pārmērīga izretināšana, lai būtiski<br />
netiktu bojāta mežu ainaviskā vērtība un dabiskās dzīvotnes tajos.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
7. IESPĒJAMO PLĀNOJUMA ALTERNATĪVU IZVĒLES<br />
PAMATOJUMS<br />
Garkalnes novada teritorijas plānotā izmantošana ir pašvaldības ilgtspējīgas attīstības<br />
telpiskais instruments, kurš tiek piedāvāts teritorijas turpmākajiem 12 gadiem (2009. – 2021.<br />
gads). Izstrādes gaitā tika izvirzīti trīs iespējamie alternatīvie varianti novada attīstībai (skatīt<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam 9.1., 9.2., 9.3. attēlus, kuros<br />
attēlotas teritorijas plānotās izmantošanas kartes).<br />
1) Garkalnes novada teritorijas plānotās izmantošanas 1. alternatīva<br />
Teritorijas izmantošana notiek saskaņā ar katra apbūves gabala īpašnieka/ lietotāja izteikto<br />
vēlmi, ja tādas nav – atbilstoši esošajai izmantošanai. Alternatīvā tiek noteikti telpiskās<br />
attīstības areāli, kuri veido sadrumstalotu apbūves telpisko struktūru, nepamatota dažādu<br />
apbūves veidu mija, kur trūkst publiskai izmantošanai paredzētu platību. Turklāt izkaisīta<br />
apbūves attīstība apgrūtina infrastruktūras ieviešanu apbūvei paredzētajās teritorijās.<br />
Pieņemot, ka novadā tiktu attīstīti tikai Pierīgas tuvumā esošie ciemi, novārtā var tikt atstāta<br />
daļa pārējo apdzīvoto vietu, veidojot situāciju, ka netiks attīstīti ūdensapgādes un<br />
kanalizācijas sistēmu izbūves projekti. Sekas: ciemu apbūves haotiska attīstība.<br />
2) Garkalnes novada teritorijas plānotās izmantošanas 2. alternatīva<br />
Prioritāte – esošo ciemu teritorijas izmantošanas intensifikācija - apbūves paplašināšana ar<br />
daudzdzīvokļu mājām, nepārsniedzot 3 - stāvu augstumu un apbūvēto teritoriju ietverto<br />
mežu nogabalu aprīkošana rekreācijai. Plānotās izmantošanas izstrāde rada<br />
priekšnoteikumus, lai novada attīstības laikā, plānojot apbūvi vai saimniecisko darbību, tiktu<br />
piemēroti vides aizsardzības normatīvie akti, tiktu risinātas problēmas aizsargjoslu<br />
piemērošanā un ievērošanā, dabas resursu ieguvē u.c. jomās, it īpaši, uzsākot jaunu vai<br />
paplašinot esošo paredzēto darbību. Esošo ciemu robežas tiek paplašinātas tikai atsevišķos,<br />
pamatotos gadījumos. Alternatīvā iestrādātas galvenās vadlīnijas novada turpmākai attīstībai<br />
- kompakta zemes izmantošana apbūvei, kas rada optimālus priekšnosacījumus „atlūzu<br />
ciematu” izveidei par labiekārtotām apdzīvotām teritorijām.<br />
3) Garkalnes novada teritorijas plānotās izmantošanas 3. alternatīva.<br />
Prioritāte – priekšnosacījumu radīšanai „lielo” investoru ieceru īstenošanai. Alternatīvā liela<br />
daļa novada teritorijas tiek atvēlēta dažāda veida apbūvei. Atšķirībā no 2. alternatīvas, šajā<br />
variantā kā telpiskās attīstības areāli tiek noteiktas daudz plašākas teritorijas. Plānojumā<br />
minēto areālu robežas iezīmētas ap gandrīz visiem lielākajiem virszemes ūdensobjektiem<br />
novada teritorijā - apbūves rezultātā tiktu radīta liela slodze to ekosistēmām. Šo teritoriju<br />
apbūve būtu iespējama tikai tad, ja tiktu transformēta liela daļa lauksaimniecības un<br />
mežsaimniecības zemju, turklāt 3. alternatīvā kā telpiskās attīstības areāli noteiktas<br />
teritorijas, kas atrodas dabas lieguma „Garkalnes meži” ziemeļaustrumu daļā, kur noteikti<br />
saimnieciskās darbības ierobežojumi. Analizējot plānoto izmantošanu, SIVN procesā tika<br />
secināts, ka šīs alternatīvas realizācija Garkalnes novada teritorijas attīstībai nav vēlama un<br />
piemērojama.<br />
Vadoties pēc novada teritorijas plānojumā izvirzītā mērķa, kur paredzēta tiek visu triju jomu<br />
- ekonomiskās, sociālās un vides mijiedarbība un ilgtspējīga attīstība, tiek secināts, ka<br />
vislabāk šie nosacījumi iestrādāti teritorijas plānotās izmantošanas 2. variantā.<br />
Plānotās izmantošanas 2. variants ir izstrādāts, ņemot vērā gan normatīvo aktu prasības, gan<br />
starptautiskos, nacionālos un novada vides aizsardzības mērķus. Līdz ar to tajā paredzēto<br />
darbību realizācija ir uzskatāma par piemērotāko alternatīvu pie nosacījuma, ka tiek realizēti<br />
6. nodaļā aprakstītie risinājumi ietekmju samazināšanai un 8. nodaļā paredzētie<br />
kompensēšanas pasākumi.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
8. KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI<br />
Saskaņā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 10. nodaļas 43. pantu<br />
„paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē<br />
Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas,<br />
integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem. Ja paredzētā darbība<br />
vai plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas<br />
teritoriju (Natura 2000), darbību atļauj veikt vai dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos,<br />
kad tas ir vienīgais risinājums nozīmīgu sabiedrības sociālo vai ekonomisko interešu<br />
apmierināšanai un tajā ir ietverti kompensējoši pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo<br />
dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam”.<br />
Kritēriji, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi Natura 2000 tīklam, kā arī<br />
kompensējošo pasākumu veidi un to piemērošanas kārtība ir noteikta MK 18.07.2007.<br />
noteikumos Nr. 594 „Noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie<br />
pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju ( Natura 2000) tīklam, to<br />
piemērošanas kārtību un prasībām ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai”.<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojums neparedz darbības, kas tieši negatīvi ietekmēs vides<br />
kvalitāti un vērtīgās dabas teritorijas. Teritorijas plānojums ir izstrādāts balstoties uz<br />
prasībām, ko izvirza normatīvie akti un vides aizsardzības valsts institūcijas. Līdz ar to<br />
specifiski dabai nodarīto kaitējumu kompensēšanas pasākumi teritorijas plānojumā nav<br />
paredzēti.<br />
9. IESPĒJAMĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS<br />
Garkalnes novads, realizējot teritorijas plānojumā paredzētās darbības un īstenojot<br />
piedāvātos pasākumus paredzētās ietekmes samazināšanai un novēršanai, neradīs būtisku<br />
pārrobežu ietekmi gan skatoties Rīgas aglomerācijas, gan Baltijas jūras teritoriālajā<br />
griezumā.<br />
10. PASĀKUMI TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS<br />
MONITORINGAM<br />
Plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringam var izmantot valsts statistikas datus un<br />
informāciju, kas iegūta, veicot vides monitoringu. Jāatzīmē, ka Garkalnes novada teritorijā<br />
un tā tiešā tuvumā neatrodas neviena valsts vides monitoringa stacijas. Līdz ar to<br />
monitoringam ieteicams izmatot <strong>Vides</strong> pārskata 5. sadaļā minētos teritorijas plānojuma<br />
ietekmes uz vidi indikatorus.<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringam tiek piedāvāti vēl šādi<br />
papildus indikatori:<br />
centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām pieslēgto mājsaimniecību<br />
skaits;<br />
centralizētā atkritumu savākšanā iesaistīto mājsaimniecību skaits;<br />
sadzīvē radītais atkritumu daudzums (kg uz iedz. gadā);<br />
notekūdeņu emisija virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem (milj. m 3<br />
gadā);<br />
saņemto sūdzību par vides kvalitāti un piesārņojumu skaits;<br />
pašvaldības finansējums vides infrastruktūras objektu izbūvei gadā;<br />
izsniegto būvatļauju skaits gadā;<br />
iedzīvotāju skaita pieaugums ciemos gada laikā;<br />
derīgo izrakteņu ieguves apjomi gadā (t gadā).
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Šī novērtējuma veikšanai tiek izmantoti gan monitoringa, gan novērojumu, gan statistikas<br />
dati, kā arī dažādu ekspertu veikto pētījumu rezultāti, lai iegūtu vispusīgu priekšstatu par<br />
vides stāvokļa izmaiņām novadā un teritorijas plānojuma īstenošanas efektivitāti.<br />
Normatīvie akti nenosaka, ka monitoringa ziņojums jāsagatavo katru gadu, tomēr, lai iegūtu<br />
pilnīgu un korektu informāciju par teritorijas attīstību un tā ietekmi uz vidi, dati būtu jāvāc<br />
katru gadu vai ar noteiktu periodiskumu, piemēram, reizi trijos gados. Šāda regulāra<br />
monitoringa veikšana ļaus novērtēt plānojumā paredzēto pasākumu izpildi un to efektivitāti,<br />
kas dos iespēju izvērtēt, kā plānotie un realizētie pasākumi ir ietekmējuši vides stāvokli<br />
novadā.<br />
Nepieciešamības gadījumā par monitoringa veikšanu var konsultēties ar Valsts vides<br />
dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi un <strong>Vides</strong> pārraudzības valsts biroju.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
11. KOPSAVILKUMS<br />
<strong>Vides</strong> pārskats ir Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. - 2021. gadam stratēģiskā<br />
ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) sastāvdaļa, kura mērķis ir teritorijas plānojumā<br />
paredzēto darbību un teritorijas izmantošanas ietekmes uz vidi analīze.<br />
SIVN procedūra paredzēta likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējums” un tā veikšanas<br />
kārtība noteikta ar MK 23.03.2004. noteikumiem Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes<br />
uz vidi stratēģiskais novērtējums”. Garkalnes novada teritorijas plānojumam SIVN<br />
procedūra piemērota ar <strong>Vides</strong> pārraudzības valsts biroja lēmumu ar mērķi izvērtēt<br />
plānošanas dokumentā ietverto risinājumu atbilstību Natura 2000 teritorijas aizsardzības un<br />
apsaimniekošanas prasībām, un izvēlēties tos alternatīvos risinājumus, kas nerada negatīvu<br />
ietekmi uz vidi, izstrādāt optimālus priekšlikumus nelabvēlīgās ietekmes uz vidi novēršanai<br />
vai samazināšanai, kā arī iesaistīt sabiedrību plānošanas dokumenta izstrādē un lēmuma<br />
pieņemšanā.<br />
Pārskats Garkalnes novada teritorijas plānojumam sagatavots vides konsultāciju uzņēmumā<br />
SIA “VSKB Vide” un tas ir izstrādāts saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”<br />
un MK noteikumiem Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais<br />
novērtējums”, kā arī ņemot vērā konsultāciju ar <strong>Vides</strong> pārraudzības valsts biroju.<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojuma mērķis ir nodrošināt tādu teritorijas izmantošanu, kas<br />
radītu priekšnosacījumus ilgtspējīgas, ekoloģiski, ekonomiski un sociāli labvēlīgas dzīves<br />
vides izveidei un pastāvēšanai, atbilstu Garkalnes novada iedzīvotāju vairākuma interesēm<br />
un nodrošinātu iespēju pašvaldībai pildīt ar likumu noteiktās pašvaldības un arī specifiskās<br />
Pierīgas areāla funkcijas. Pieņemto mērķu īstenošanai izvirzīti uzdevumi šādās jomās:<br />
1. cilvēkresursu attīstīšana;<br />
2. sakoptas, drošas un veselīgas dzīves vides veidošana;<br />
3. saimnieciskā attīstība;<br />
4. ilgtspējīga telpiskā attīstība.<br />
Garkalnes pagasta teritorijas plānojums ir izstrādāts saskaņā ar MK 06.10.2009. noteikumu<br />
Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” prasībām. Tas ietver pagasta<br />
attīstības iespējas laika periodam līdz 2021.gadam.<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojums 2009. - 2021. gadam sastāv no 4 sējumiem:<br />
1. sējums – Paskaidrojuma raksts:<br />
I daļa - Pašreizējās situācijas raksturojums;<br />
II daļa - Garkalnes novada perspektīvā attīstība un teritorijas plānojuma<br />
risinājumi;<br />
III daļa – Pielikumi;<br />
IV daļa – Tematiskās kartes<br />
2. sējums – Grafiskā daļa;<br />
3. sējums – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;<br />
4. sējums – Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi:<br />
I daļa – Lēmumi;<br />
II daļa – Nosacījumi;<br />
III daļa - Sabiedriskās apspriešanas materiāli;<br />
IV daļa – Papildus materiāli.<br />
Garkalnes novads atrodas Rīgas rajona ziemeļaustrumu daļā. Novadā atrodas 2 Natura 2000<br />
īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas liegumi „Garkalnes meži” un „Lielā Baltezera<br />
salas”. Novadā atrodas arī dabas liegums „Buļļezers”, kas nav iekļauts Natura 2000 īpaši<br />
aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.<br />
Nozīmīgākās vērtības novadā ir esošie mežu un virszemes ūdensobjektu resursi. Tie ir
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
būtiski ainaviskās un rekreatīvās jeb atpūtas vērtību veidojošie elementi novadā.<br />
Iespējamās ietekmes uz vidi<br />
Tālāk tiek minēti būtiskākie faktori, kuri var atstāt ietekmi uz vidi:<br />
1. virszemes ūdensobjektu piekrastes blīva apbūve;<br />
2. virszemes ūdensobjektu applūstošo teritoriju apbūve;<br />
3. ietekmi uz vidi var atstāt mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju samazināšana,<br />
veicot meža zemju transformāciju;<br />
4. rūpnieciskās, noliktavu un komunālās saimniecības objektu apbūves teritoriju<br />
paplašināšana galvenokārt transformējot mežsaimniecībā izmantojamās zemes;<br />
5. plānota apbūve dabas lieguma „Garkalnes meži” neitrālajā zonā.<br />
Šobrīd Garkalnes novada teritorija dalās: dažāda veida apbūves teritorijās, lauksaimniecībā,<br />
mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās u. c.. Plānojums paredz daļu dabas brīvo pamatņu<br />
teritoriju transformāciju par dažāda blīvuma apbūves teritorijām.<br />
Ainavas un bioloģisko vērtību saglabāšanai un aizsardzībai plānojumā tiek noteiktas<br />
teritorijas, kurās tiek ierobežota saimnieciskā darbība – mežaparki un parki u.c. teritorijas.<br />
Lai saglabātu zaļo zonu ciemos un atsevišķu ezeru piekrastēs, tiek veidotas rekreācijas<br />
teritorijas, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir saistīts ar rekreācijas<br />
funkcijas nodrošināšanu.<br />
Teritorijas plānojums paredz atpūtas vietu attīstību novadā, tomēr nav pietiekamas<br />
informācijas par pašvaldības plāniem un termiņiem šo teritoriju sakārtošanai, uzlabošanai un<br />
uzraudzības nodrošināšanai.<br />
Risinājumi ietekmju mazināšanai<br />
Zemāk skatīt kopsavilkumu par risinājumiem ietekmes uz vidi mazināšanai.<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojumā paredzētie pasākumi ietekmes uz vidi<br />
mazināšanai:<br />
1) Pasākumi ietekmes uz vides kvalitāti un ainavu samazināšanai:<br />
Plānojumā tiek diferencēta minimālā jaunizveidojamā zemesgabala platība dažādiem zemes<br />
izmantojuma veidiem. Dažāda blīvuma apbūves teritorijām no 0,1 ha līdz 0,12 ha (mazstāvu<br />
dzīvojamai apbūvei atļauts samazināt līdz 0,06 ha), savukārt lauksaimniecībā izmantojamām<br />
teritorijām (ne mazāka kā 1 ha) un mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām (ne mazāka kā<br />
2 ha), tas veicina dabas pamatņu teritoriju nesadrumstalotību un ainaviskuma saglabāšanu.<br />
2) Aizsargjoslu noteikšana:<br />
Teritorijas plānojumā noteiktas aizsargjoslas, izdalot šādus aizsargjoslu veidus - vides un<br />
dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas un sanitārās<br />
aizsargjoslas.<br />
3) Prettrokšņa pasākumi:<br />
Lai atslogotu satiksmes radīto slodzi vidē, Garkalnes novadā tiek izstrādāti dažādi projekti<br />
trokšņa līmeņa samazināšanai.<br />
4) Izmaiņas teritorijas plānojumā, kas veiktas ņemot vērā sabiedriskās apspriedes laikā<br />
saņemtos komentārus un priekšlikumus.<br />
Papildus teritorijas plānojumā jau iestrādātajiem pasākumiem ietekmes uz vidi mazināšanai,<br />
5. nodaļā minētās iespējamās ietekmes uz vidi var novērst vai samazināt, ievērojot<br />
nosacījumus, kuri ir izklāstīti tālāk tekstā:<br />
1) Dažāda blīvuma apbūves veikšana un tās ietekme uz vidi:<br />
Apbūves noteikumos veikt korekciju, palielinot jaunveidojamā zemesgabala minimālo<br />
platību rekreācijas teritorijās (plānojumā noteikts 0,06 ha);
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
apbūves noteikumos paredzēt, ka jauna dzīvojamā vai sabiedriskā apbūve nav<br />
pieļaujama bez lokālas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas vai pieslēguma centralizētai<br />
sistēmai (izņēmuma kārtā būvniecība būtu pieļaujama vietās, kur teritorijas plānojuma<br />
periodā tiek projektēti un ieviesti ūdenssaimniecības attīstības projekti);<br />
iespēju robežās neparedzēt jaunas apbūves ĪADT un projektēto automaģistrāļu<br />
tuvumā, neveidot blīvas vienlaidus apbūves teritorijas, saglabājot zaļās zonas;<br />
ja izbūves laikā tiek pārsniegts pieļaujamā trokšņa līmenis, jāveic prettrokšņa<br />
pasākumu plānošana un ieviešana, kā to nosaka MK 13.07.2004. noteikumi Nr. 597<br />
"<strong>Vides</strong> trokšņa novērtēšanas kārtība";<br />
plānojot attīstību ezeru tuvumā, jārisina problēmas ar publiskās piekļuves vietām, bet<br />
palienes uzbēršana jāizvērtē atsevišķi katram zemesgabalam;<br />
veicot apbūvi teritorijās, kuras pakļautas applūšanas riskam, ievērot Aizsargjoslu<br />
likuma 37. Pants nosacījumi, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas<br />
uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus (izņe mot likumā noteiktos<br />
izņēmumus);<br />
Teritorijas plānojumā veiktā aprēķinu metode tikai orientējoši ļauj noteikt applūstošo<br />
teritoriju robežas novadā, tādēļ tās precizējamas detālplānojuma izstrādes laikā, veicot<br />
topogrāfisko uzmērīšanu un novērtējot pēc dabā konstatējamām pazīmēm;<br />
lai plānotā savrupmāju būvniecība ciemos, kur paredzēta intensīva apbūve virszemes<br />
ūdensobjektu krastos, neradītu būtisku ietekmi, detālplānošanas un projektēšanas<br />
posmā jāparedz pasākumi, kas nepieļauj virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma<br />
un ūdens kvalitātes stāvokļa būtiskas izmaiņas;<br />
apbūvējot Lielās un Mazās Juglas upju krastus, jāņem vērā to ūdensteces īpatnības,<br />
kad pavasara palos pārplūst upju krasti, veidojot plašu upes palieni. Tāpēc<br />
saimnieciskā darbība nebūtu jāplāno upju palienēs, pirmajā virspalu terasē un upju<br />
gultnes līkumojošos (meandrējošos) posmos;<br />
precizējot virszemes ūdensobjektu krastu aizsargjoslu un plānojot šo teritoriju<br />
izmantošanu un apsaimniekošanu, jāņem vērā rekreācijas un dabas aizsardzības<br />
intereses.<br />
2) Aizsargājamo teritoriju apsaimniekošana un aizsardzība:<br />
gadījumā, ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt ĪADT, kas iekļautas Natura 2000<br />
tīklā, tad saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (14.10.1998.) 4.1 .<br />
panta 3. punktu jāveic IVN Natura 2000 teritorijā;<br />
lai īstenotu biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, jāņem vērā visi vides aspekti (gaiss,<br />
ūdens, augsne, teritorija), kas ietekmē teritorijā esošos biotopus un sugas;<br />
lai nodrošinātu esošo vērtīgo biotopu un īpaši aizsargājamo augu un rekreācijas zonu<br />
aizsardzību un to vērtību nenoplicināšanu, nepieciešams tās labiekārtot (braucamo ceļu<br />
noslēgšana, gājēju celiņu ierīkošana, dabas taku izveide u.tml.) un izstrādāt<br />
risinājumus un rekomendācijas apmeklētāju plūsmas regulēšanai - taku tuvumā<br />
izvietot informatīvos stendus ar informāciju, piemēram, par dabas vērtībām dabas<br />
takas teritorijā, aizliegtajām un atļautajām darbībām tajās, ierīkot atpūtas vietas ar<br />
ugunskuru vietām, neaizmirstot par šo vietu apsaimniekošanu;<br />
plānojot mežu apsaimniekošanu, nav pieļaujama to pārmērīga izretināšana, lai būtiski<br />
netiktu bojāta mežu ainaviskā vērtība un dabiskās dzīvotnes tajos.<br />
Teritorijas plānojuma izstrādes laikā tika izvirzīti trīs iespējamie alternatīvie varianti par<br />
novada attīstību, kur par atbilstošāko <strong>Vides</strong> pārskata, kā arī Teritorijas plānojuma izstrādātāji<br />
atzīst 2. variantu.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Garkalnes novadam nav robeža ar kādu citu valsti, kā arī tas neatrodas tiešā citas valsts<br />
tuvumā. Pie tam novadā nav un netiek plānota tāda rūpniecības attīstība, kas pat pie<br />
noteiktiem klimatiskiem faktoriem, kā arī ņemot vērā fizioģeogrāfisko izvietojumu, varētu<br />
radīt pārrobežu ietekmi.<br />
Tā kā Garkalnes novada teritorijas plānojums izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem<br />
normatīvajiem aktiem, tas neparedz negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritorijām – dabas<br />
liegumiem „Garkalnes meži” un „Lielā Baltezera salas”. Līdz ar to specifiski dabai nodarīto<br />
kaitējumu kompensēšanas mehānismi plānošanas dokumentam nav paredzēti.<br />
Lai sekotu līdzi teritorijas plānojuma ieviešanai un tā efektivitātes monitoringam, Garkalnes<br />
novada teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringam tiek piedāvāti specifiski indikatori tā<br />
ietekmes uz vidi noteikšanai. Lai iegūtu pilnīgu un korektu informāciju par teritorijas<br />
attīstību un tā ietekmi uz vidi, dati būtu jāvāc katru gadu vai ar noteiktu periodiskumu,<br />
piemēram, reizi trijos gados. Šāda regulāra monitoringa veikšana ļaus novērtēt plānojumā<br />
paredzēto pasākumu izpildi un to efektivitāti, kas dos iespēju izvērtēt, kā plānotie un<br />
realizētie pasākumi ir ietekmējuši vides stāvokli novadā.<br />
Kopumā jāsecina, ka Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam plānotā<br />
un atļautā teritorijas izmantošana nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu<br />
prasībām. Garkalnes novada teritorijas plānojumu ir iespējams īstenot, ja tiek ievēroti<br />
teritorijas plānojumā esošie nosacījumi, kā arī normatīvajos aktos noteiktās vides<br />
aizsardzības prasības.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS<br />
Starptautiskie un Eiropas Savienības dokumenti<br />
1. Bernes konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, Berne, 1979.<br />
2. Bonnas konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību,1979.<br />
3. Ramsāres konvencija par starptautiskās nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi,<br />
Ramsāre, Irāna,1971.<br />
4. Riodežaneiro konvencija par bioloģisko daudzveidību, Riodežaneiro, 1992.<br />
5. UNESCO konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, Parīze, 1972.<br />
6. Padomes Direktīva 79/409/EEK „Par savvaļas putnu aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1979.<br />
7. Padomes Direktīva 97/11/EEK kura precizē un papildina direktīvu 79/409/EEK „Par savvaļas putnu<br />
aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1997.<br />
8. Biotopu direktīva - Padomes direktīva 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras<br />
aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1992.<br />
Nacionālie plānošanas un normatīvie dokumenti<br />
9. Nacionālais vides politikas plāns 2004.-2008., Rīga, 2003.<br />
10. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. Rīga, 1999.<br />
11. Aizsargjoslu likums, 05.02.1997.<br />
12. Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, 30.10.1998.<br />
13. Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, 02.03.1993.<br />
14. Sugu un biotopu aizsardzības likums, 16.03.2000.<br />
15. Teritorijas plānošanas likums, 22.05.2002.<br />
16. MK noteikumi Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”,<br />
23.03.2004.<br />
17. MK noteikumi Nr. 883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, 19.10.2004.<br />
18. MK noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un<br />
izmantošanas noteikumi”, 22.07.2003.<br />
19. MK noteikumi Nr. 175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem<br />
dabas pieminekļiem”, 17.04.2001.<br />
20. MK noteikumi Nr. 212 „Noteikumi par dabas liegumiem”, 15.06.1999.<br />
21. MK noteikumi Nr. 45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”,<br />
30.01.2001.<br />
22. MK noteikumi Nr. 871 "Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un<br />
izmantošanas noteikumi", 21.10.2008.<br />
23. MK noteikumi Nr. 483. „Piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība”, 20.11.2001.<br />
24. MK noteikumi Nr.619 “Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par<br />
lauksaimniecībā neizmantojamo zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas”, 20.07.2004.<br />
25. MK noteikumi Nr.597 "<strong>Vides</strong> trokšņa novērtēšanas kārtība",13.07.2004.<br />
Publikācijas un nepublicētie materiāli<br />
26. CD „Meža statistika 2007.” (2006., „Valsts meža dienests”).<br />
27. Dabas lieguma „Garkalnes meži” dabas aizsardzības plāns (2005. SIA „ Estonian, Latvian &<br />
Lithuanian Environment”)<br />
28. Dabas lieguma „Lielā Baltezera salas” dabas aizsardzības plāns (2005. SIA „Estonian, Latvian &<br />
Lithuanian Environment”)<br />
29. Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns (2003. „Daugavas projekts”)<br />
30. Lielā un Mazā Baltezera eitroficēšanās izpēte (M. Leinerte, www.ezeri.lv)<br />
31. Pārskats par Garkalnes novada ģeoloģisko uzbūvi, derīgiem izrakteņiem un pazemes ūdeņiem<br />
(2007. „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”)<br />
32. www.ezeri.lv
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
PIELIKUMI
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
1. pielikums. Pārskats par sabiedriskās apspriešanas procesu<br />
1.1. Ievads<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojumam stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN)<br />
procedūra piemērota saskaņā ar <strong>Vides</strong> pārraudzības valsts biroja 05.02.2007. lēmumu Nr. 12<br />
- p. „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”.<br />
SIVN ļauj izvērtēt plānošanas dokumentā ietverto risinājumu atbilstību NATURA 2000<br />
teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas prasībām un izvēlēties tos alternatīvos<br />
risinājumus, kas nerada negatīvu ietekmi, izstrādāt optimālus priekšlikumus nelabvēlīgās<br />
ietekmes uz vidi novēršanai vai samazināšanai, kā arī iesaistīt sabiedrību plānošanas<br />
dokumenta izstrādē un lēmuma pieņemšanā.<br />
Izstrādātais <strong>Vides</strong> pārskata projekts saskaņā ar Garkalnes novada domes 19.12.2008.<br />
lēmumu „Par Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu Garkalnes novada teritorijas<br />
plānojumam” (Protokola Nr.12., 2.§.) tika nodots sabiedriskajai apspriešanai, kuras termiņš<br />
tika noteikts no 22.12.2008. līdz 2.02.2009.<br />
Paziņojums par sabiedrisko apspriešanu tika ievietots 1 laikrakstos „Latvijas Vēstnesis”<br />
(22.12.2008., Nr.199) un „Rīgas Apriņķa Avīze” (19.12.2008.), tāpat informācija tika<br />
ievietota arī <strong>Vides</strong> pārraudzības valsts biroja un Garkalnes novada domes mājas lapās.<br />
Izstrādātais <strong>Vides</strong> pārskata projekts bija pieejams arī Garkalnes novada domē.<br />
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes 2 notika 16.01.2009. plkst. 16.00 un 28.01.2009. plkst.<br />
18.00. Garkalnes novada domes ēkas mazajā zālē Brīvības gatvē 455, Rīgā. Sabiedriskās<br />
sanāksmes pirmajā apspriešanā piedalījās 73, bet otrajā 93 sabiedrības pārstāvji.<br />
Pēc konsultācijām ar <strong>Vides</strong> pārraudzības valsts biroju <strong>Vides</strong> pārskats izvērtēšanai tika<br />
iesniegts šādām institūcijām: VVD Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei, Valsts aģentūrai<br />
“Sabiedrības veselības aģentūra” Rīgas filiālei, Rīgas plānošanas reģiona attīstības aģentūrai,<br />
Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei, Valsts meža<br />
dienesta Rīgas reģionālajai virsmežniecībai un Dabas aizsardzības pārvaldei.<br />
Ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas laikā un sanāksmēs saņemtos priekšlikumus, kā arī<br />
institūciju sniegtos atzinumus 3 (tika saņemti no VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes un<br />
Dabas aizsardzības pārvaldes) par <strong>Vides</strong> pārskatu, tas tika pilnveidots. Kopsavilkums par<br />
<strong>Vides</strong> pārskata pilnveidošanu skatāms pielikuma 1.5. apakšnodaļas pievienotajā tabulā 1.1.<br />
„Pārskats par saņemtajiem komentāriem no institūciju atzinumiem un sabiedrisko<br />
apspriešanu sēdēm”.<br />
Pēc sabiedriskās apspriedes laikā saņemto priekšlikumu un komentāru saņemšanas, <strong>Vides</strong><br />
pārskats tika koriģēts un iesniegts <strong>Vides</strong> pārraudzības valsts birojam atzinuma saņemšanai.<br />
<strong>Vides</strong> pārraudzības valsts birojs 18.12.2009. sniedza atzinumu Nr. 34 „Par Garkalnes novada<br />
teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskatu” 4 . Atzinumā izteiktie priekšlikumi<br />
tika ņemti vērā un attiecīgi papildināts <strong>Vides</strong> pārskats (šī pielikuma 1.7. apakšpunktā skatīt<br />
tabulu ar komentāriem par VPVB atzinumu).<br />
Ņemot vērā atzinumā minētos priekšlikumus <strong>Vides</strong> pārskata pilnveidošanai, tika sagatavota<br />
<strong>Vides</strong> pārskata gala redakcija.<br />
1 Sludinājumu kopijas skatīt pielikuma 1.2. apakšnodaļā<br />
2 Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes dalībnieku reģistrācijas lapas un protokolus skatīt pielikuma 1.3.<br />
apakšnodaļā<br />
3 Institūciju atzinumus skatīt pielikuma 1.4. apakšnodaļā<br />
4 VPVB atzinumu skatīt pielikuma 1.6. apakšnodaļā
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
1.2. <strong>Vides</strong> pārskata projekta sabiedriskās apspriešanas izsludināšana<br />
Paziņojuma ievietošana laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Paziņojuma ievietošana laikrakstā „Rīgas apriņķa avīze”
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Paziņojuma ievietošana VPVB mājas lapā
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Paziņojuma ievietošana Garkalnes novada mājas lapā
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
1.3. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokoli<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas<br />
sabiedriskās apspriešanas sanāksmes PROTOKOLS<br />
Vieta: Garkalnes novada dome, Brīvības gatve 455, Rīga<br />
Laiks: 16.01.2009. plkst.16<br />
Piedalās: Garkalnes novada domes darbinieki/ teritorijas plānojuma izstrādātāji (E.Bauze -<br />
Krastiņa, M.G.Bauze-Krastiņš, S.Čakāne, J.Dambis, R.Kluss, M.Lūse, A.Melluma,<br />
Z.Salaka, P.Salenieks, J.Skudra, J.Silovs, T.Štamers, M.Zālītis) un Garkalnes novada<br />
iedzīvotāji un citi interesenti (skat. dalībnieku reģistrācijas lapu pielikumā)<br />
Apspriedes vadītāji: J.Silovs, M.G.Bauze-Krastiņš<br />
Protokolē: Z.Salaka<br />
Garkalnes novada domes priekšsēdētājs J.Silovs atklāj apspriedi, dodot vārdu Garkalnes<br />
novada būvvaldes vadītājam J.Dambim.<br />
J.Dambis iepazīstina ar jaunā teritorijas plānojuma galvenajām izmaiņām no spēkā esošā<br />
„Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2007.-2019.gadam” un paziņo par Attīstības<br />
komitejas 14.01.2009. sēdē apspriesto jautājumu par sabiedriskās apspriešanas termiņa<br />
pagarināšanu par vienu mēnesi, precīzi datumi būs zināmi, kad tas tiks lemts Garkalnes<br />
novada domes sēdē.<br />
J.Dambis paskaidro par sabiedriskās apspriešanas termiņa pagarināšanas nepieciešamību:<br />
galvenais iemesls ir Apbūves noteikumu saskaņošanas nepieciešamība ar Paskaidrojuma<br />
rakstu un Grafisko daļu, kā arī to publiskošana internetā, lai izpildītu MK noteikumu Nr.883<br />
[19.10.2004. „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”] prasības teritorijas<br />
plānojuma 1.redakcijas publiskai pieejamībai vismaz 6 nedēļas. Sabiedriskās apspriešanas<br />
laikā darbs pie teritorijas plānojuma izstrādes turpinās.<br />
Tiek dots vārds teritorijas plānojuma ekspertei – pilsētplānotājai M.Lūsei.<br />
M.Lūse pateicas visiem par ierašanos un izskaidro galvenās līnijas, kas tika ievērotas<br />
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas izstrādē, uzsverot, ka plānojuma<br />
galvenais uzdevums ir nodrošināt ar augstāku komforta līmenī tagadējos/jau esošos<br />
Garkalnes novada ciemus, t.i. apgādāt ar ūdeni, kanalizāciju, sakārtot ielu struktūru u.tml.<br />
M.Lūse norāda, ka darbs Garkalnes novada teritorijas sakārtošanai ir daudz, šī plānojuma<br />
ietvaros (12 gados) tas nav pilnībā iespējams. Tiek uzsvērts, ka Garkalnes novads ir Rīgas<br />
pilsētas apgādātājs ar dzeramo ūdeni, tādēļ ir nepieciešams maksimāli ierobežot apbūvi ap<br />
ūdensgūtnēm, lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti. Teritorijas plānojuma ietvaros pēc<br />
iespējas tika ierobežota apbūves paplašināšana, jo ir daudz darba jau esošo ciemu<br />
sakārtošanā. M.Lūse uzsver nozīmīgus jautājumus Teritorijas plānojumā: Applūstošās<br />
teritorijas, kas ierobežo apbūvi zemes gabalu īpašniekiem; Nelielie zemes gabali Sužos un<br />
Skuķīšos, kas applūst un kas ir patvaļīgi apbūvēti, šajās teritorijās ir noteikta stingrāka<br />
izmantošana; Ciema robežas lielākajā daļā ciemu nemainās; Upesciema dīķu teritorijā, kuru<br />
daudzi investori vēlas apbūvi, priekšlikums ir plānot kā komercrekreācijas teritoriju,<br />
neveidojot kapitālo apbūvi.<br />
<br />
Jautājums ekspertei: cik saprotu teritorijas plānojumā ierobežojat apbūvi, lai saglabātu<br />
Rīgas ūdens kvalitāti, tad kā Jūs vērtējam faktu, ka Ādažu attīrīšanas iekārtas iepludina<br />
savus ūdeņus Gaujas-Baltezera kanālā un tad ņem dzeramo ūdeni no Baltezera.<br />
M.Lūse norāda, ka šo faktu vērtē negatīvi, informējot iedzīvotājus par sadarbībā ar Ādažiem<br />
uzsākto projektu, kas aptvert centralizētas kanalizācijas ieviešanu ap Mazo Baltezeru.<br />
J.Silovs informē iedzīvotājus par šo projektu plašāk – ir sastādīts TEP, jau 2010.gadā varētu<br />
uzsākties būvniecības darbi.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Jautājums: G.Zilbere. (Berģi) Par teritoriju Berģu ciemā, kas tiek iekļauta<br />
komercdarījumu zonā pie veikala DEPO. Kāpēc ir nepieciešama šī darījuma teritorija<br />
M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka 70% Garkalnes novada teritorijas aizņem meži, jo brīvās<br />
teritorijas kur ierādīt komercdarījumu un ražošanas teritorijas ir ļoti maz, investoriem nav<br />
kur ieguldīt naudu. Ja Rīga piekritīs būvēt, tad būs iespēja to darīt. Komercplatības<br />
pašvaldības budžeta ienes naudu no nodokļiem. Nodrošina arī darba vietas.<br />
Priekšlikums no G.Zilberes: pagriezt paralēli ceļam.<br />
M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka ir tāds plānotais zaļais koridors, ja pagriež, tad saīsina šo<br />
koridoru.<br />
M.Lūse piebilst, ka tas ir stingri dabas aizsargātāju uzskats, ka teritorijas vēdināšana ļoti<br />
traucē, viens no sliktākajiem paņēmieniem ir attīstīties lentveidā gar maģistrālajiem ceļiem.<br />
M.Lūse uzsver, ka novadam ir nepieciešamas teritorijas, kur investoriem ienākt, teritorijas<br />
plānojuma uzdevums ir norādīt iedzīvotājiem iespējamās darba vietas.<br />
Diskusija – par darījuma teritoriju nepieciešamību gar ceļu A2.<br />
J.Puriņš. (Patērētāju piedrība) Atbalsta Komercapbūvi, bet jautā kā notiks Rožu<br />
prospekta attīstība<br />
J.Silovs paskaidro, ka no pašvaldības lielajiem investoriem būs prasība sakārtot novadā<br />
infrastruktūru.<br />
A.Vinčenoka. Par sarkano teritoriju pie Langstiņiem.<br />
M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka šī teritorijas ir paredzēta jaukta dzīvojamā - darījuma<br />
apbūves teritorija – varēs gan apbūvēt, gan izveidot veikalu, protams, ja Rīgas pilsēta<br />
piekritīs apbūvēt un izrādīs iniciatīvu šo teritoriju apbūvēt.<br />
M.Lūse paskaidro<br />
Dreimane. (Mediķu iela) Vai ir kāds piedāvājums no Rīgas pilsētas apbūvēt šīs<br />
teritorijas<br />
M.G.Bauze-Krastiņš. Nē, nav saņemts. Tas ir teritorijas plānotāju priekšlikums.<br />
Dreimanis. Iebilst apbūves paplašināšanai Langstiņos. Prātīgāk ir koncentrēties uz to<br />
kas ir. Mazās ieliņas ir nesakārtotas, nav apgaismojuma.<br />
M.Lūse paskaidro, ka paredzēt perspektīvā iespēju būvēties nenozīmē, ka tur kāds rīt vai<br />
parīt, vai pat šo 12 gadu laikā uzsāks kādus būvdarbus, tā ir tikai iespēja, ja parādās kāda<br />
interese un vajadzība, tad to var realizēt šajā teritorijā, nevis kaut kur meža vidū.<br />
M.G.Bauze-Krastiņš piebilst, ka cilvēki, kas ienāks šīm teritorijām attīstoties, maksās<br />
nodokļus pašvaldības budžetā, kas savukārt sakārtos ielas utt.<br />
V.Pabriks: Kāda ir pašreizējā situācija teritorijas plānojumam<br />
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka šobrīd ir spēkā 2007.gada decembrī apstiprinātais<br />
„Garkalnes novada teritorijas plānojums 2007.-2019. gadam”.<br />
J.Silovs paskaidro, ka 2004.gadā apstiprinātais plānojums tika atcelts pēc RAPLM<br />
(Štokenberga) rīkojuma 2006.gada novembrī. Garkalnes novada dome 2007.gadā izstrādāja<br />
plānojumu, kam lielākā daļa teritorijas bija turpmākā izpētē, ko atrisina šī jaunā plānojuma<br />
1.redakcija.<br />
M.Vilāns: Jautājums par īpašumu: Saules iela 2, Garkalne. Pēc 2004.gada plānojuma<br />
tur bija jaukta dzīvojamā-darījuma teritorija, uz doto brīdi izmantošanas mērķis<br />
mežsaimniecība.<br />
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka šī teritorijas tiks plānota kā darījuma zonu.<br />
V. Pabriks. Jautājums par Tallinas-Siguldas šosejas krustojumu – sanāk pie tilta.<br />
M. G. Bauze -Krastiņš norāda, ka šī teritorijas tiks plānota kā darījuma zonu.<br />
M.Lūse norāda, ka šī teritorija ir strīdīga un ekspertu piedāvātais variants ir šāds – šo zonu<br />
atstājot kā mežu.<br />
Cik ir saistoši iedzīvotāju priekšlikumi šī teritorijas plānojuma izstrādē
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Jebkurš iesniegums, kas tiek saņemts Garkalnes novada domē, tiks izskatīts un uz to<br />
atbildēts. Priekšlikums var tikt pieņemts vai nepieņemts. Viss atkarīgs no ekspertiem un<br />
teritorijas plānojuma izstrādes grupas domām.<br />
<br />
Borģikovs. Kas būs ar ceļu pie Padebešiem, kas iet uz Ziemeļniekiem no Alberta<br />
dīķiem Kam pieder<br />
J.Silovs atbild, ka šis ceļš ir pašvaldības ceļš. Nav plānots neko darīt šajā gadā. Norāda, ka<br />
plānots ir attīstīt teritorijas tālāk [Jaunmuguri, Lejas-Spulles u.c.] un investoriem būs prasība<br />
sakārtot infrastruktūru, kā rezultātā šo ceļu arī varētu asfaltēt.<br />
M.G.Bauze-Krastiņš<br />
A.Jakovičš [VAK Mantojums] piebilst, ka šis ceļš neesot kārtīgi greiderēts.<br />
J.Silovs nepiekrīt – ceļš tiek greiderēts.<br />
A.Madveids. (1) Par ceļu uz Alberta dīķiem. Vai visi ceļi skaitās pašvaldības ceļi<br />
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka ne visi ceļi pieder pašvaldībai.<br />
Zemes ierīkotāja R.Šmite paskaidro, ka Upesciemā lielākā daļa ceļu ir privātie ceļi.<br />
(2) Par ceļu gar Padebešiem uz Langstiņiem. [Lejas Priedes] Tiek greiderēts, bet tā ir<br />
izmesta nauda.<br />
J.Silovs norāda, ka ja notiek būvdarbi, tad ir grūti uzturēt ceļu noteiktā kārtībā, jo Padebešu<br />
ciemats attīstās. [Diskusija turpinās]<br />
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tas nav teritorijas plānojuma jautājums.<br />
Vai tiek plānoti bērnu laukumi/ bērnudārzi<br />
[Diskusija] [Nav teritorijas plānojuma jautājums – par bērnudārzu pieprasījumu]<br />
M.Lūse norāda, ka bērnudārzu novietnes tiks atrisinātas, kad apbūve attīstīsies, domei ir<br />
tiesības investoram noteikt prasību ierādīt vietu, kur ir iespēja ierīkot bērnudārzu.<br />
E.Vīgants. Kāds ir statuss retinātai apbūvei, jo jaunajā teritorijas plānojumā nav<br />
izdalīts<br />
J.Dambis atbild, ka apbūves sadalījums ir savrupmāju apbūve, kas izdalās blīvā un<br />
daudzstāvu apbūvē.<br />
Kāda ir minimālā platība, lai varētu uzbūvēt vienu privātmāju<br />
J.Dambis atbild: no jauna izdalāmai apbūvei – minimālā z.g. platība ir 1200 kvadrātmetri.<br />
B.Ozola: Kam pieder meži ap Padebešiem<br />
M.G.Bauze-Krastiņš atbild, ka daļa pieder privātajiem, daļa Rīgas pilsētai.<br />
[Diskusija par iespējamo apbūvi šajā teritorijā.]<br />
M.G.Bauze-Krastiņš uzsver, ka šis ir perspektīvais plāns – iespējams, ka šo teritoriju nemaz<br />
neapbūvēs, ņemot vērā apstākļus.<br />
<br />
U.Jaudzems [Ķiršu iela, Amatnieki]: Jautājums par iebraucamo ceļu no Biķernieku<br />
ielas ciematā Amatnieki – neatbilstošs iedzīvotāju skaitam: Kā tiek plānots<br />
nodrošināt normālu piebraukšanu<br />
M.Lūse norāda, ka ciemata apbūve ir tikko iesākusies, vienmēr pirmie ir visneizdevīgākā<br />
stāvoklī, jo ielu izbūves un kopējo labierīcību izbūves aizkavējas. Viss Amatnieku ciems ir<br />
liels, salīdzinoši ar „Ainavām”. Atliek vien cerēt, ka jauni investori piedalīsies šo ceļu<br />
sakārtošanā.<br />
P.Salenieks paskaidro, ka ir izstrādāts lielais šosejas A4 projekts, kas paredz savācējceļus<br />
caur Amatnieku ciemu.<br />
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka cienījamais Satiksmes ministrs ir solījis šos ceļus izbūvēt.<br />
[Diskusija par ceļiem Amatniekos]<br />
M.Lūse norāda, ka ielu sistēma tiks risināta nākotnē.<br />
J.Silovs norāda, ka ir izstrādāti lielie šoseju A2 un A4 projekti, šobrīd tiek ir nolikti plauktā<br />
un nav zināms, kad tiks izvilkti ārā.<br />
<br />
J.Puriņš. Par Bukultiem. Applūstošā teritorija pie kanāla. Vai tur ir atstāta rekreācijas<br />
zona Vai tā arī paliks
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
M.G.Bauze-Krastiņš apstiprina: Jā, tā ir rekreācijas zona.<br />
Kā ir ar projektu A2 Sabiedriskās apspriešanas<br />
J.Silovs norāda, ka A2 projekts ir apstājies – ātrummaģistrāle nebūs, pārāk daudz esot<br />
jāinvestē vietējās pašvaldībās.<br />
J.Dambis norāda, ka šoseju attīstības plānu projektus ir iespējams apskatīties atnākot uz<br />
būvvaldi.<br />
A.Ansons. [Mētrāji] Par Bāliņiem, ieplānoto elektrolīniju. Vai tiešām ir plānots<br />
izcirsts 170 gadu vecu mežu Kā man tikt laukā no īpašuma<br />
M.G.Bauze-Krastiņš atbild, ka šo jautājumu vajadzētu uzdot Šleseram.<br />
M.Lūse: Šis jautājums ir lielā perspektīvā plānošana, kas notiek starptautiskā līmenī – un<br />
trase ir ierakstīta Latvijas attīstības plānos. Dzelzceļa līnija ir Via RailBaltica. Trases<br />
rezervācija ir noteikta Rīgas rajona plānojumā un vietējās teritorijas plānojumam ir jābūt<br />
saskaņā ar to.<br />
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka rezervētā teritorija ir pārāk plaša, ietverot arī aizsardzības<br />
līnijas, patiesībā tā būs šaurāka strēmelīte un nav zināms vispār, kad un vai vispār būs, bet<br />
gadījumā, ja tas skars Jūsu īpašumu ir paredzētas kompensācijas.<br />
M.Lūse norāda, ka teritorijās ir atļauta esošā izmantošana.<br />
A.Jakovičs: VAK Mantojums veic meža izpēti, kurā ir atrastas mikrolieguma sugas. Šis<br />
pētījums norāda, ka ceļu šādā maršrutā ir jākoriģē. Satiksmes ministrijai ir arī ir jāiziet<br />
„Ietekmes uz vidi vērtējuma” procedūra, kas paredz arī alternatīvos trases variantus.<br />
J.Kristons [Baložu prospekts, Berģi] Kas notiks ar Ratnieka tīrumiem [brūnā<br />
teritorija Berģu ciema vidū] Vai būs individuālā apbūve<br />
M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka ir ieplānota kā daudzstāvu apbūve turpinot Rīgas pilsētas<br />
apbūvi.<br />
M.Lūse precizē – tiek paredzēta daudzstāvu apbūve ar stāvu augstumu līdz 4 stāviem.<br />
M.G.Bauze-Krastiņš turpina: daudzstāvu individuālā apbūve pieļauj iespēju arī būvēt<br />
individuālās dzīvojamās mājas.<br />
E.Vīgants. Kas plānots rūtotajā stūrī, kas pieder pašvaldībai<br />
Zemes ierīkotāja R.Šmite atbild, ka šī teritorija nav vēl ierakstīta zemesgrāmatā kā<br />
pašvaldības zeme.<br />
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tiks reģistrēts kā pašvaldības zeme, cerams, ka valsts<br />
neatņems, un tad Dome skatīsies kā izmantot.<br />
G.Seņavs. Par veco pārbrauktuvi Garkalnes ciemā, vai būs tilts pāri dzelzceļam<br />
J.Silovs paskaidro, ka tas bij pats pirmais grandiozais A2 šosejas attīstības plāns, uz šo brīdi<br />
varam aizmirst par tilta izbūvi.<br />
J.Indulēns griežas pie iedzīvotājiem aicinot iedzīvotājiem izteikt priekšlikumus nevis<br />
tikai uzdot plikus jautājumus. Vecā Baltezera iedzīvotāji ir parakstījuši iesniegumu ar<br />
iebildumiem teritorijas plānojuma 1.redakcijai:<br />
(1)Par iespēju iepazīties ar teritorijas plānojuma materiāliem.<br />
M.G.Bauze-Krastiņš komentē, ka tādēļ tiek pagarināta teritorijas plānojuma sabiedriskā<br />
apspriešana par 6 nedēļām, lai iedzīvotājiem nodrošinātu iepazīties ar teritorijas<br />
plānojuma 1.redakciju pilnā apmērā.<br />
(2)Par Sūnu ielu – Kur ir iespēja redzēt applūstamības līniju šai kartē<br />
M.G.Bauze-Krastiņš atbild, ka tā ir norādīta citā kartē – Aizsargjoslu kartē.<br />
J.Indulēns norāda, ka teritorijas plānojumā nav ievērotas MK not. Nr.406 9.panta<br />
prasības, kas nosaka, ka ir jāņem vērā dabā esošās pazīmes novelkot aizsardzības līniju.<br />
Ja netiks izpildīts šis noteikums, iedzīvotāji atkal panāks, ka šis plānojums tiks apstrīdēts<br />
Satversmes tiesā.<br />
Ieteikums visiem iedzīvotājiem apskatīties, kas notiek ar viņu zemes gabalu un rakstiski<br />
iesniegt to ne tikai Domē.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
J.Dambis atbild, ka attiecībā uz aizsargjoslām. J.Indulēns norāda, ka visi iebildumi ir<br />
iesniegti jau rakstiski novada domē, kā arī <strong>Vides</strong> dienestā.<br />
[Diskusija starp I.Puriņu un J.Indulēnu]<br />
M.Lūse paskaidro, ka Baltezeram kā citiem ūdensobjektiem ir noteiktas augstuma atzīmes<br />
pēc LVĢMAs datiem, ņemot vērā aprēķina metodi.<br />
M.G.Bauze-Krastiņš piebilst, ka zemes gabali gar Baltezeru, kas iezīmēti ar zaļo krāsu,<br />
nesen ir iemainīti pret citām pašvaldības zemēm, lai tur nevarētu apbūvēt. Zemes gabalu<br />
izmantošana būs pašvaldības funkciju veikšanai.<br />
L.Enģele. [Latvijas Botānikas biedrība] Jautājums par rekreācijas teritorijām – kādas<br />
apbūves ir plānotas Kas ir rakstīts Apbūves noteikumos<br />
J.Dambis izskaidro, ka šajās teritorijās ir plānota tāda apbūve, kas ir domāta rekreācijai –<br />
saistīta ar cilvēka veselības uzlabošanu – piem. sporta kompleksi, golfa laukumi.<br />
L.Enģele jautā vai ir paredzētas apbūves piemēram kempings, atpūtas komplekss,<br />
bowlinga centrs<br />
J.Dambis apstiprina, ka šādas būves ir iespējamas.<br />
L.Enģele izsaka priekšlikumu detalizēt šīs teritorijas atbilstoši Aizsargjoslu likumam, ka<br />
aplūstošajās teritorijās apbūve ir pretlikumīga, kā arī šajā galvenajā kartē iezīmēt<br />
aizsargjoslu ap ūdensobjektiem, lai nemaldinātu iedzīvotājus.<br />
L.Enģele. Par applūstošajām teritorijām. Vai ir veikta izpēte pēc dabā esošām<br />
pazīmēm, lai noteiktu applūstamības līniju<br />
J.Dambis atbild, ka L.Baltezera nav veikta, pašreiz SIA Meliorprojekts apkopo viņu rīcībā<br />
esošos datus par M.Baltezeru, Lielo un Mazo Juglu.<br />
L.Enģele. Kā ir ar pārējām applūstošajām teritorijām<br />
J.Dambis norāda, ka šo darbu nav iespējams izpildīt visā teritorijā.<br />
L.Enģele ierosina Paskaidrojumu rakstā iekļaut atsevišķu nodaļu par Applūstošo teritoriju<br />
noteikšanas metodiku.<br />
<br />
L.Enģele skaidro Aizsargjoslu likumu: ... ja nav iespējams noteikt dabā, tad tiek<br />
pieļauta iespēja izmantot aprēķina formulas. Atbilstoši iegūtajiem datiem ir jānosaka<br />
aizsargjosla. Kāda ir aizsargjosla abām Juglas upēs sateces rajonā<br />
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tas ir redzams Aizsargjoslu kartē.<br />
L.Enģele norāda, ka aizsargjosla ir redzama, bet nav ievērotas prasības, ka jāiekļauj<br />
applūstamības līnijas robeža.<br />
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka šajā gadījumā ir jāiet uz kompromisu.<br />
M.Lūse pateicas par ierosinājumu un norāda, ka teritorijas plānojuma izstrādes grupā tiks<br />
izskatīts šis jautājums, cik lielas iznāk šīs teritorijas.<br />
L.Enģele vēl ierosina: noteikt aizsargjoslu arī ārpus applūstamības, nevis pa minimālo<br />
applūstamības robežu [pa zig-zag], bet kā reālu aizsargjoslu, kas pasargātu ūdensobjektu no<br />
vides piesārņojuma un cilvēciskās ietekmes, atbilstoši Aizsargjoslu likumam.<br />
Diskusija.<br />
M.Lūse norāda, ka grūti būs izpildīt šo noteikumu, jo priekš tam ir nepieciešami<br />
topogrāfiskie uzmērījumi visai Garkalnes novada teritorijai un novadam nav tādu līdzekļu –<br />
prasīs daudz laika un pārsniegs iespējas, ka ir pašvaldības rīcībā šī teritorijas plānojuma<br />
ietvaros.<br />
L.Enģele atdzīst, ka dabā noteikt šo līniju visai teritorijai ir grūti, bet norāda, ka plānojuma<br />
tekstā ir iespējams ierādīt teritoriju, kuras augstuma atzīme būtu 2m. Globālajā kartē norādot<br />
līniju mazākā applūšanas riska robežās. Apbūves noteikumos ierakstīt iespēju, ka īpašnieks<br />
var ar lineālu iet dabā un mērīt/precizēt šo līniju.<br />
J.Silovs pateicas par priekšlikumiem un aicina iedzīvotājus iesniegt iesniegumus.<br />
<br />
L.Kronberga. Par zemes gabaliem pie Baltezera sanatorijas. Šie zemes gabali ir<br />
uzpūsti. Kā var atļaut apbūvēt.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
M.Lūse norāda, ka tur ir stāvkrasts.<br />
L.Kronberga norāda, ka tādas mājas Krasta ielā 6 nav.<br />
[Diskusija par veco Baltezeru]<br />
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tad šī teritorija ir jāizpēta.<br />
L.Kronberga. Kā tiks sakārtotas ielas vecajā Baltezerā Kad tiks asfaltētas ielas<br />
J.Silovs norāda, ka šajā gadā neasfaltēts nevienu ielu. [Diskusija par budžeta līdzekļiem]<br />
Par veco Baltezeru, nav pabeigts ūdensvads.<br />
J.Silovs norāda, ka projekts nav pabeigts, nav pievilkts pie visām mājām. [Diskusija par<br />
ūdensapgādi] P.Salenieks norāda, ka šis jautājums ir jārunā ar inženierspeciālistu M.Zālīti.<br />
J.Dambis paskaidro, ka pieslēgšanas notiek, kad maģistrālais vads nedarbojas un tanī brīdī<br />
visdrīzāk pieslēgsies.<br />
A.Grīslīte. Baltezers. Vai ir paredzēta apbūve Dzilnas ielas galā priekšā mūsu<br />
mājām Tur applūst. [Diskusija par šīs teritorijas applūstamību]<br />
M.G.Bauze-Krastiņš pateicas par informāciju un atzīmē, ka tiks risināts, kad tiks saņemti<br />
dati no Meliorprojekts.<br />
<br />
A.Jahovičs. [VAK Mantojums] Par Mašēnu ezera piekrastes uzbērumu. Vai ir bijis<br />
dambja nostiprināšanas projekts<br />
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka dambis nav nepieciešams.<br />
A.Jahovičs skaidro, ka ir nepieciešams dambis, jo uzbērums plaisā, jo smilts ir uzbērta uz<br />
kūdras, minot piemēru Juglas ciems – mājas jau plaisā. Jārok bedre, jāliek pāļi. Teritorija nav<br />
iespējams apbūvēt.<br />
M.Lūse norāda, ka eksperti ir pasūtījuši domei hidroģeoloģisko izpēti šai problēmu<br />
teritorijai.<br />
L.Enģele ierosina Domei izvērtēt šīs uzbēršanas juridisko un tiesisko statusu.<br />
U.Jaudzems [Amatnieki] Kāpēc tika daudz mežu ir iezīmēti oranžā krāsā<br />
M.G.Bauze-Krastiņš atkārto, ka lielākā teritorija Garkalnes novada aizņem mežu.<br />
M.Lūse paskaidro, ka šī teritorija nav komercapbūves teritorija – tā ir jaukta dzīvojamā<br />
apbūve, kas nozīme, ka tur var būvēt dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu mājas ar iespēju<br />
pirmajos stāvos izvietot komercobjektus, šajā zonējumā teritorijā ir iespējams vairāk<br />
saglabāt mežus nekā individuālo dzīvojamo māju apbūvē.<br />
L.Enģele. Par <strong>Vides</strong> pārskatu. Ierosinājums ir precizēt atbilstoši Teritorijas<br />
plānojumam un situācijai dabā. L.Enģele atzīst, ka <strong>Vides</strong> pārskats ir viegli lasāms,<br />
bet arī nav izvērtētas applūstošās teritorijas, ne tas kā ir noteiktas applūstošās<br />
teritorijas – vai atbilstoši situācijai dabā, vai atbilstoši metodikai, nav arī par<br />
notekūdeņiem. Vai tiešām Reģionālajai <strong>Vides</strong> pārvaldei nav kontroles dati par visām<br />
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas darbojas <strong>Vides</strong> pārskatā būtu vēlama esošās<br />
vides situācijas analīze un kā plānotās darbības varētu ietekmēt un mainīt teritoriju.<br />
Būtu nepieciešama kodolīga analīze par vides situāciju novadā.<br />
M.Lūse norāda, ka visām NAI ir riska objekta statuss, jo tās piesārņo apkārtējo vidi, tās ir<br />
jāizvērtē no ietaises apjoma un vispārējā <strong>Vides</strong> stāvokļa viedokļa.<br />
L.Enģele. Par nākamo sabiedriskās apspriešanas sanāksmi. Būtu ļoti labi ja publiski<br />
tiktu iepazīstināts ar saņemtajiem institūciju atzinumiem par teritorijas plānojumu, jo<br />
apspriedē var arī piedalīties attiecīgo institūciju pārstāvji.<br />
Vai ir atzīmētas pašvaldību zemes uz plānotās kartes<br />
M.G.Bauze-Krastiņš parāda iedzīvotājiem ar kādu krāsu ir atzīmētas pašvaldību zemes.<br />
J.Silovs slēdz apspriedi un aicina uz nākamo sabiedrisko apspriešanu 28.janvārī.<br />
Sēde slēgta plkst. 18.45<br />
Pārskatu sagatavoja:<br />
Z.Salaka
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
1.4. Institūciju sniegtie atzinumi<br />
Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes atzinums
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
1.5. Pārskats par saņemtajiem komentāriem no institūciju atzinumiem un sabiedrisko<br />
apspriešanu sēdēm (ietverti tikai tie komentāri, kas attiecas uz <strong>Vides</strong> pārskata projektu)<br />
Komentārs<br />
Dabas aizsardzības pārvalde<br />
Iesaka 3.4.1. apakšnodaļā „Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas” norādīt,<br />
ka dabas lieguma „Garkalnes meži” dabas aizsardzības plāns ir<br />
apstiprināts ar <strong>Vides</strong> ministra 2005. gada 7. jūnija rīkojumu Nr. 201 un<br />
dabas lieguma „Baltezera salas” dabas aizsardzības plāns apstiprināts ar<br />
<strong>Vides</strong> ministra 2004. gada 18. februāra rīkojumu Nr. 57.<br />
Lūdz lietot precīzus nosaukumus: Eiropas Padomes Direktīva<br />
79/409/EEC „Par savvaļas putnu aizsardzību”, Eiropas Padomes<br />
Direktīva 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras<br />
aizsardzību.”<br />
Iesaka lietot korektu nosaukumu: Valsts meža dienesta Rīgas reģionālā<br />
virsmežniecība.<br />
Atbilde<br />
1.1. tabula<br />
Papildināta <strong>Vides</strong><br />
pārskata 3.4.1.<br />
apakšnodaļa.<br />
Papildināta <strong>Vides</strong><br />
pārskata 29. lpp.<br />
Papildināta <strong>Vides</strong><br />
pārskata 4.; 10. lpp.<br />
Informē, ka Garkalnes novadā ir izveidoti 15 mikroliegumi Papildināta <strong>Vides</strong><br />
pārskata 10. lpp.<br />
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde<br />
Jākonkretizē Garkalnes novada ūdenssaimniecības un kanalizācijas<br />
sistēmas attīstība – jāparedz centralizētos inženierkomunikāciju tīklus<br />
esošajās un plānotajās dzīvojamās un ražošanas objektu apbūves<br />
teritorijās, nosakot galīgos termiņus, līdz kuriem ir jāveic tīklu izbūve.<br />
Teritorijas plānojumā ir jāievēro Aizsargjoslu likuma 7. panta (2)daļas<br />
1)o un 2)b apakšpunktos un 37. panta (1)daļas 4)punktā noteiktās<br />
prasības, kas nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu izveidi un<br />
saimnieciskās darbības aprobežojumus tajās. Augstāk minētās prasības ir<br />
jāņem vērā uzrādot virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, kā arī<br />
teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, nosakot saimnieciskās<br />
darbības aprobežojumus.<br />
Rekomendē Garkalnes novada teritorijas plānojuma Teritorijas<br />
izmantošanas un apbūves noteikumos veikt korekcijas sadaļās, kas<br />
attiecas uz Lauksaimniecībā un Mežsaimniecībā izmantojamām<br />
teritorijām, nodefinējot tādus svarīgus teritorijas izmantošanas<br />
nosacījumus, kā minimālā zemes vienības platība un maksimālais<br />
apbūves blīvums. VVD LRVP uzskata, ka apbūves izvietojums, sevišķi<br />
Mežsaimniecībā izmantojamā teritorijā varētu potenciāli negatīvi<br />
ietekmēt turpmāko šo teritoriju attīstību un negatīvi atsaukties uz vides<br />
kvalitāti (mežu te ritoriju apbūve, mežu zemes transformācija ar tai<br />
sekojošu mežu izciršanu). VVD LRVP ierosina palielināt minimālo<br />
jaunveidojamo parceļu platību, ja tiek saglabāta iecere par apbūves<br />
izvietošanu Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās, lai samazinātu<br />
mežu izciršanu.<br />
VA Sabiedrības veselības aģentūras Rīgas filiāle<br />
Nav sniegti komentāri attiecībā uz <strong>Vides</strong> pārskatu.<br />
Rīgas plānošanas reģiona Attīstības aģentūra<br />
Nav sniegti komentāri attiecībā uz <strong>Vides</strong> pārskatu.<br />
Valsts meža dienesta Rīgas reģionālā virsmežniecība<br />
Papildinātas <strong>Vides</strong><br />
pārskata 3.3.2.;<br />
3.3.3.; 3.3.4.<br />
apakšnodaļas.<br />
Papildināta <strong>Vides</strong><br />
pārskata 5.1.1.<br />
apakšnodaļa un 6.<br />
nodaļa.<br />
<strong>Vides</strong> pārskats<br />
papildināts 47. lpp.,<br />
papildinot 6. nodaļu ar<br />
Lielrīgas Reģionālās<br />
vides pārvaldes<br />
ierosinājumu.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Komentārs<br />
Nav sniegti komentāri attiecībā uz <strong>Vides</strong> pārskatu.<br />
Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde<br />
Nav sniegti komentāri attiecībā uz <strong>Vides</strong> pārskatu.<br />
Sabiedriskās apspriešanas sēžu laikā saņemtie komentāri<br />
Sabiedriskās apspriešanas sēde, 16.01.2009.<br />
L. Eņģele - Ierosinājums <strong>Vides</strong> pārskatu precizēt atbilstoši teritorijas<br />
plānojumam un situācijai dabā.<br />
L. Eņģele - nav izvērtētas applūstošās teritorijas, ne tas kā ir noteiktas<br />
applūstošās teritorijas – vai atbilstoši situācijai dabā, vai atbilstoši<br />
metodikai; detalizētāk izvērtēt applūstošo teritoriju stāvokli/ skatīt<br />
aizsargjoslas, īpaši pie Lielās un Mazās Juglas satekas.<br />
Pārskatīt apskatu par notekūdeņiem, to apjomiem un sastāvā esošo vielu<br />
emisijām Garkalnes novadā.<br />
<strong>Vides</strong> pārskatā būtu vēlama esošās vides situācijas analīze un kā plānotās<br />
darbības varētu ietekmēt un mainīt teritoriju. Būtu nepieciešama kodolīga<br />
analīze par vides situāciju novadā.<br />
Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie komentāri<br />
Ilona, Langstiņu ciema iedzīvotāja, 26306668 (12.02.1009.)<br />
Jautājums par Langstiņu ciema notekūdeņiem, vai tie tiek novadīti un<br />
apsaimniekoti atbilstoši likumdošanai.<br />
Sūdzības: ūdens kvalitāte ezerā nepārprotami pasliktinās, ja vērtē pēdējā<br />
gadu desmita griezumā, kas izpaužas kā ezera aizaugšana, kā arī pēdējos<br />
gados vasaras karstajos mēnešos Langstiņu ezerā ir parādījušās zilaļģes.<br />
A. Jakovičs [VAK Mantojums]<br />
Par Mašēnu piekrastes plānoto teritorijas izmantošanu<br />
2007. g. Mašēnu ezera dienvidu un dienvidaustrumu krastā notikusi<br />
piekrastes nelikumīga uzbēršana, sagatavojot to apbūvei, kā arī notiek<br />
gruntsūdeņu piesārņošana un veidojas dzīvei nelabvēlīgi dzīves apstākļi.<br />
Neraugoties uz ģeoloģijas speciālistu izteikto norādi uz risku, kā arī<br />
faktu, ka uzskalotā smilts, bez speciāli projektētām hidrotehniskām<br />
aizsargbūvēm (dambjiem), nemazina teritorijas plūdu risku, Garkalnes<br />
teritorijas plānotās izmantošanas kartē, minētā vieta ir atzīmēta kā<br />
„savrupmājas dzīvojamās apbūves teritorija (DzS)”.<br />
Dambju veidošana minētajā vietā nonāk pretrunā ar Aizsargjoslu likumu,<br />
kas nosaka būvniecības ierobežojumus applūstošajās teritorijās, degradēs<br />
Lielās Juglas un Mašēnu ezera krasta ainavu un pārtrauks tās<br />
pašatjaunošanās procesu. Pašlaik vairākās uzbērtajās vietās jau<br />
novērojama zemes nosēšanās un saplaisāšana. Iegrimstot smiltīm,<br />
atjaunojas arī Mašēnu ezeram blakus esošais ezeriņš – Cūkaste. Šeit<br />
atzīmējams, ka vieta iekļauta Putniem starptautiski nozīmīgu Latvijas<br />
vietu sarakstā „Upesciems”.<br />
Atbilde<br />
<strong>Vides</strong> pārskats<br />
aktualizēts atbilstoši<br />
Teritorijas plānojuma<br />
1. redakcijai.<br />
Izdalīta atsevišķa<br />
apakšnodaļa, kas<br />
veltīta aizsargjoslu un<br />
applūstošo teritoriju<br />
analīzei. Skatīt 5.1.1.<br />
apakšnodaļu.<br />
<strong>Vides</strong> pārskatā sniegta<br />
publiski pieejamā<br />
informācija.<br />
Esošā vides stāvokļa<br />
analīze papildināta 3.<br />
nodaļā.<br />
Jautājums attiecināms<br />
uz teritorijas<br />
plānojumu, nevis<br />
<strong>Vides</strong> pārskatu.<br />
<strong>Vides</strong> pārskatā<br />
novērtēts ezera<br />
stāvoklis un izstrādāti<br />
nosacījumi, lai ezera<br />
stāvokli nepasliktinātu.<br />
Informācija ņemta<br />
vērā, 5.1.3.<br />
apakšnodaļas 11.<br />
tabulā Plānotās<br />
izmantošanas analīze<br />
pa ciemiem.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Komentārs<br />
Ievērojot zemes īpašnieku nelikumīgo darbību un vietas ekoloģisko<br />
nozīmi, kā arī Aizsargjoslas likuma prasības, ierosinām turpmāk<br />
būvdarbus šeit nepieļaut un Garkalnes attīstības plānojumā šo vietu<br />
noteikt kā neapbūvējamu, iespējams ieviešot jaunu zonējuma veidu –<br />
„Upju paliene ar ekoloģiskas nozīmes funkciju”.<br />
A. Jakovičs [VAK Mantojums]<br />
Par rekreācijas teritoriju starp Maku un Vidus ezeru<br />
Garkalnes teritorijas plānojumam pievienotajā shēmā Garkalnes<br />
teritorijas plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana, vieta starp Maku un<br />
Vidus ezeriem ir atzīmēta kā „Rekreācijas teritorija (A)”.<br />
Biedrība „VAK Mantojums” 2007. g. sadarbībā ar Rīgas pašvaldības<br />
„Aģentūru Rīgas meža aģentūra” (tagad Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas<br />
meži”) veica pētījumu apkārtējā meža masīvā, kurā pie Maku un Vidus<br />
ezera tika konstatētas trīs īpaši aizsargājamas sugas:<br />
1. ūpis (Bubo bubo) – ligzdošanas vieta;<br />
2. dzērve (Grus grus) – ligzdošanas vieta;<br />
3. jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) – regulāra uzturēšanās vieta.<br />
Ornitoloģijas eksperts A. Petriņš novērtēja, ka Maku un Vidus ezera<br />
apkārtnē 500 m rādiusā ir putniem nozīmīgas vietas. 2008. gadā mežs pie<br />
minētajiem ezeriem tika noteikts kā mikroliegumos ūpja aizsardzībai, kas<br />
nav atzīmēts teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā.<br />
Ievērojot, ka minētā rekreācijas teritorija tieši robežojas ar mikroliegumu<br />
un tās tiešā tuvumā atrodas arī dzērvju ligzdošanas vieta, aizsargājamās<br />
dabas vērtības var apdraudēt pastiprināta antropogēnā ietekme, tajā skaitā<br />
– troksnis un intensīvi apkārtējā meža apmeklējumi. Zonējumā atļautā<br />
apbūve veicinātu vietas apmeklētāju skaita palielināšanos un tādējādi<br />
degradētu tās unikālo vērtību.<br />
Ierosinām zemes gabala teritoriju ap Vidus un Maku ezeriem, kur<br />
pašlaik ir jaunaudze un izcirtums, noteikt par „Mežu ar ekoloģiskas<br />
nozīmes funkciju (E)”, savukārt zemes gabala rietumu daļā esošo<br />
pļavu un lauku noteikt kā lauksaimniecības vai „Rekreācijas<br />
teritoriju (A)”, kuras apbūve ierobežojama un obligāti saskaņojama<br />
ar vides ekspertiem un Valsts meža dienestu.<br />
A. Jakovičs [VAK Mantojums]<br />
Par Līņu ezera apkārtnes plānoto izmantošanu<br />
Garkalnes teritorijas plānotā (atļautā) teritorijas izmantošanā, Līņu ezera<br />
ziemeļu austrumu un dienvidu krastā ir atzīmēta „Rekreācijas teritorija<br />
(A)”. Otrpus auto maģistrālei VIA Baltica – Baltezera apvedceļš,<br />
aptuveni 0,5 – 1 km no Līņezera ir plānota „Ražošanas objektu apbūves<br />
teritorija (R) un Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)”.<br />
Veiktajos pētījumos noskaidrots, ka mežu masīvā starp Līņu un vidus<br />
ezeriem uzturas jūras ērglis, kā arī uzturas un iespējams ligzdo dzērve,<br />
abas šīs putnu sugas ir Latvijā īpaši aizsargājamas, kā arī tās aizsargā ES<br />
Putnu direktīva (1. pielikums).<br />
Eksperts ornitologs A. Puriņš novērtēja, ka Līņu ezera tāpat kā Maku un<br />
Vidus ezeru apkārtnē līdz 500 m rādiusā ir putniem nozīmīgas vietas un<br />
šie ezeri veido vienotu vides kompleksu un ainavas telpu.<br />
Pamatojoties uz projektā gūtajiem novērojumiem, uzskatām, ka Līņu<br />
ezera apkārtne ir unikāla ar savu dabisko vidi un tāpēc, ja ezera austrumu<br />
krastā ir saglabājama neliela rekreācijas vieta klusajai atpūtai<br />
(makšķerēšanai, dabas vērošanai u.tml.), lai pašreizējā mežu teritorijā<br />
Atbilde<br />
Informācija ņemta<br />
vērā, 5.1.3.<br />
apakšnodaļas 11.<br />
tabulā Plānotās<br />
izmantošanas analīze<br />
pa ciemiem.<br />
Ierosinājums ņemts<br />
vērā Teritorijas<br />
plānojumā.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Komentārs<br />
ierīkotu gājēju ceļus, laukumus, sporta un atpūtas objektus, nav<br />
nepieciešama teritorijas zonējuma maiņa.<br />
Pie Baltezera apvedceļa tuvumā paredzētā „Ražošanas objektu apbūves<br />
teritorija (R)” un „Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)”<br />
nonāk pretrunā ar gan ar ezera ekoloģisko, gan rekreatīvās vietas<br />
funkciju, turklāt ražošanas teritorija un daudzstāvu apbūve disonētu arī ar<br />
Baltezera ciematu zaļo un ekskluzīvo raksturu, kas var samazināt<br />
Baltezera krasta nekustamo īpašumu pievilcību un vērtību. Ierosina:<br />
1. 200 m joslā ap Līņezeru noteikt zonējumu „mežs ar ekoloģiskas<br />
nozīmes funkciju (E)”. Nepieciešamības gadījumā saglabājot<br />
pašreizējo zonējumu „Rekreācijas teritorija (A)”, šīs pašas<br />
teritorijas austrumu daļā pie automaģistrāles.<br />
2. Plānoto „Ražošanas objektu apbūves teritoriju (R)” un<br />
Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)”<br />
dienvidaustrumos no Līņezera noteikt par „Savrupmāju<br />
dzīvojamās apbūves teritoriju (DzS)” vai cita veida teritoriju, kas<br />
organiski iekļautos apkārtējo savrupmāju ciematu<br />
arhitektoniskajā telpā.<br />
A. Jakovičs [VAK Mantojums]<br />
Par teritorijas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem<br />
Lauka pētījumos 1994. un 2006. gadā biedrība „VAK Mantojums” ir<br />
ieguvusi informāciju par divām teritorijā esošiem arheoloģijas un<br />
kultūrvēsturiskas nozīmes vietām „Zviedru kaujas lauku” un Jumpravas<br />
(Sunīšu) baznīcas vietu.<br />
1. Atbilstoši pašreiz sagatavotam teritorijas zonējumam, „Zviedru<br />
kaujaslauks” atrodas Mašēnu ezera ziemeļu krastam pieguļošajā<br />
„Jauktas dzīvojamās apbūves un komercdarbības objektu<br />
apbūves teritorijā (JDzD)” – pašlaik vēl ainaviskā, rekreācijai<br />
piemērotā aprimušā kāpu mežā. Pēc vairāku Upesciema<br />
iedzīvotāju ziņām šajā vietā bijis Zviedru kaujaslauks un te esot<br />
apbedīti zviedru zaldāti. Jāpiebilst, ka pie Mašēnu ezera šeit<br />
izplūst arī liels avots, faktiski viens no lielākajiem Garkalnes<br />
novadā. Ievērojot šo novada mērogos nozīmīgo dabas<br />
pieminekli (avots) un iespējamo apbedījuma vietu, ierosina<br />
iekļaut teritoriju zonā „turpmākas izpētes teritorija” vai arī<br />
„Mežs ar rekreācijas nozīmes funkciju mežaparks (MP)”;<br />
2. Sunīšu ezera rietumu krasta mežā netālu no teritorijas plānojumā<br />
fiksētajiem Sunīšu senkapiem atrodas bijušās baznīcas vieta.<br />
Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Pieminekļu<br />
dokumentācijas centra inventarizācijas lietā Nr. p 463 – 1 I<br />
arheoloģiska pieminekļa aprakstā Berģu muižā (Bergenhof) ir<br />
minēta „Kapella – Jumpravas baznīca”. Baznīcas vieta ir ne tikai<br />
arheoloģisks, bet arī sakrālas nozīmes piemineklis, kas būtu<br />
iezīmējams dabā kā Garkalnes novadam nozīmīgu<br />
kultūrvēsturisku tradīciju vieta. Jumpravas baznīcas vieta ir<br />
precizējama dabā un tāpēc pagaidām vēl neapbūvētā Sunīšu<br />
ezera ziemeļrietumu krastā pagaidām ir atstājama kā<br />
turpmākās izpētes teritorija, bet vēlāk konkretizētā vieta,<br />
ievērojot arheoloģiskam piemineklim nepieciešamo<br />
aizsargjoslu, nosakāma par „Rekreācijas teritoriju (A)”.<br />
Atbilde<br />
Informācija ņemta<br />
vērā, 5.1.3.<br />
apakšnodaļas 11.<br />
tabulā Plānotās<br />
izmantošanas analīze<br />
pa ciemiem.<br />
A. Jakovičs [VAK Mantojums] Informācija ņemta<br />
vērā, 5.1.3.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Komentārs<br />
Par mežu masīvu pie Maksteniekiem<br />
Garkalnes teritorijas plānotajā (atļautā) izmantošanas kartē mežu masīvs<br />
uz dienvidiem no Maksteniekiem, starp Miķeļciema purvu rietumos un<br />
Krievupi austrumos, atzīmēts kā „Savrupmājas dzīvojamās apbūves<br />
teritorija (DzS)”. Teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā minēts, ka<br />
Makstenieku ciemu plānots attīstīt kā vietējas nozīmes centru, kura<br />
funkcijas būtu izmitināšana un rekreācija. Teritorija atrodas plaša mežu<br />
masīva vidusdaļā, tāpēc tās turpmāka attīstīšana atstās negatīvu ietekmi<br />
uz visu ietverošo meža masīva kvalitāti, radot draudus gan videi, gan<br />
samazinot rekreācijas iespējas apkārtējo ciemu iedzīvotājiem.<br />
Miķeļciema purva un Krievupes apkārtnē atrodas īpaši aizsargājama<br />
auga, parastā plakanstaipekņa (Diphasium coplantum), atradnes.<br />
Lūgts paskaidrot, vai teritorijas plānojuma izstrādātāji ir veikuši<br />
pētījumu par apbūves paplašināšanas ietekmi uz apkārtējo mežu<br />
vides kvalitāti, un ja šādu pētījumu nav, tiek aicināts ievērot ES<br />
vides tiesībās noteikto Piesardzības principu. Ierosina nemainīt līdz<br />
šim noteikto zemju lietojuma veidu – lauksaimniecības vai<br />
mežsaimniecības zeme, kā arī norāda, ka pirms jaunu apbūves<br />
teritoriju noteikšanas pašreizējās mežu zemēs to vietās veicama<br />
detalizēta bioloģiskās daudzveidības izpēte.<br />
A. Jakovičs [VAK Mantojums]<br />
Par mežu Juglas mežniecības 57. kvartālā<br />
Garkalnes teritorijas plānotajā (atļautā) izmantošanas kartē Rīgas pilsētai<br />
piederošais mežs Juglas mežniecībā 57. kv. pie Skuķīšiem ir attēlots kā<br />
„Sabiedriskas nozīmes objektu teritorija (S)”.<br />
2008. gadā veiktajos pētījumos konstatēts, ka norādītajā teritorijā atrodas<br />
EP Biotopu direktīvas pielikuma biotops – Boreālie meži. Teritorijas<br />
ziemeļu daļā, joslā līdz Maltuves purvam ir konstatēta liela bioloģiskā<br />
daudzveidība un iespējams atrodas vienīgā medņu riesta vieta Garkalnes<br />
novadā. Nepilnu kilometru uz ziemeļaustrumiem no plānotās sabiedriskās<br />
nozīmes objektu teritorijas pašlaik ir ierosināts melnā stārķa<br />
mikroliegumos. Ievērojot šos faktus, uzskatāms, ka minētās teritorijas<br />
apdzīvotība negatīvi ietekmēs no bioloģiskās daudzveidības un sugu<br />
aizsardzības viedokļa nozīmīgu teritoriju.<br />
Tiek ierosināts Rīgas pilsētai piederošā meža daļā (Juglas<br />
mežniecības 57. kv.) saglabāt zonējumu „Mežs ar ekoloģiskas<br />
nozīmes funkciju (E)”.<br />
A. Jakovičs [VAK Mantojums]<br />
Par mežu Garkalnes mežniecības 234. – 247. kv.<br />
Garkalnes teritorijas plānotajā (atļautā) izmantošanas kartē Rīgas pilsētai<br />
piederošais mežs Garkalnes mežniecības 234., 235., 236., 244., 246. un<br />
247. kv. ir attēlots kā „Rekreācijas teritorija (A)”.<br />
Ievērojot, ka Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos<br />
Rekreācijas teritorijām (A) Atļautās izmantošanas noteikumi ļauj<br />
izmantot zemi arī savrupmāju, dvīņu māju, mazstāvu daudzdzīvokļu<br />
nama un citu celtņu būvniecībai, šāda teritorijas zonējuma maiņa tiek<br />
uzskatīta par nepieņemamu, jo tā sekmētu vienota mežu masīva<br />
sadrumstalošanu un kopumā samazinātu meža masīva rekreatīvo<br />
kvalitāti. Lai pašreizējā meža teritorijā iekārtotu gājēju ceļus, laukumus,<br />
sporta un atpūtas objektus, nav nepieciešama teritorijas zonējuma maiņa.<br />
Tiek ierosināts iepriekšminēto meža kvartālu zemes lietojuma veida<br />
Atbilde<br />
apakšnodaļas 11.<br />
tabulā Plānotās<br />
izmantošanas analīze<br />
pa ciemiem.<br />
Informācija ņemta<br />
vērā, 5.1.3.<br />
apakšnodaļas 11.<br />
tabulā Plānotās<br />
izmantošanas analīze<br />
pa ciemiem.<br />
Informācija ņemta<br />
vērā, 5.1.3.<br />
apakšnodaļas 11.<br />
tabulā Plānotās<br />
izmantošanas analīze<br />
pa ciemiem.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
Komentārs<br />
(mežsaimniecības teritorija) saglabāšana.<br />
L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]<br />
Lieki nepārrakstīt informāciju, kas nereti ir visai nepilnīga no vides<br />
aizsardzības viedokļa, veselu nodaļu veidā no teritorijas plānojuma (..),<br />
bet tā vietā analizēt plānojuma materiāla saturu un norādīt uz trūkumiem<br />
un nepieciešamajiem uzlabojumiem un papildus risinājumiem plānojumā.<br />
L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]<br />
Izslēgt no pārskata formālus un nepamatotus apgalvojumus, piemēram, 8.<br />
tabulā 33. lpp. bez iepriekšēja izvērtējuma tiek minēts, ka novada<br />
plānojumā „ir izmantoti instrumenti, kas mazina apbūves ietekmi uz<br />
vērtīgām lauku ainavām un veicina bioloģiskās daudzveidības<br />
saglabāšanos” un „netiek paredzētas tādas darbības mežu teritorijās, kas<br />
varētu būtiski mainīt to bioloģisko daudzveidību un ekoloģiskās<br />
funkcijas”, „netiek radīti tādi priekšnoteikumi, kas varētu radīt jaunas<br />
piesārņotas vietas”, kaut arī plānojumā ir paredzēta apbūve lielās mežu<br />
un lauksaimniecības zemju platībās, kā arī applūstošajās un bijušo dīķu<br />
teritorijās.<br />
L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]<br />
Izslēgt no <strong>Vides</strong> pārskata tur sarakstītās aplamības, piemēram, pārskata<br />
34. un 35. lpp. tiek rakstīts par „savrupmāju blīvas apbūves teritorijām”<br />
un „savrupmāju retinātas apbūves teritorijām”, taču šādi zemes<br />
iamantošanas veidi Apbūves noteikumos netiek minēti, tiek norādīti arī<br />
Apbūves noteikumiem neatbilstoši apbūves blīvuma un zemesgabala<br />
platuma rādītāji (..).<br />
Apskatīt arī pārējo apbūves teritoriju veidus, kas plānoti arī līdzšinējās<br />
dabas teritorijās.<br />
L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]<br />
Atbilstoši Apbūves noteikumiem jāprecizē arī t.s. „dabas pamatnes”<br />
teritoriju veidi un jāizvērtē plānoto Rekreācijas teritoriju un tur atļautās<br />
apbūves iespējamā ietekme uz vidi.<br />
L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]<br />
Precīzi jāinterpretē (pārskata 37. lpp.) Aizsargjoslu likums un Virszemes<br />
ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika (likuma 37. pants nekādā<br />
gadījumā nenosaka būvniecības ierobežojumus 10% plūdu riska<br />
teritorijās, bet gan applūstošajās teritorijās, ko nosaka atbilstoši<br />
metodikai) un jāizvērtē plānojumā noteikto applūstošo teritoriju un<br />
aizsargjoslu atbilstība Aizsargjoslu likumam.<br />
L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]<br />
Pārskata 10. tabulā un 6. nodaļā nepieciešams formulēt konkrētus,<br />
teritorijai atbilstošus, no plānojuma izvērtējuma izrietošus ieteikumus un<br />
secinājumus.<br />
Atbilde<br />
Koriģēta <strong>Vides</strong><br />
pārskata 3. nodaļa,<br />
papildināta 5. un 6.<br />
nodaļa.<br />
Komentārs ņemts vērā.<br />
Koriģēta minētā<br />
tabula, tagad skatīt kā<br />
12. tabulu, 43. lpp.<br />
<strong>Vides</strong> pārskats<br />
aktualizēts atbilstoši<br />
Garkalnes novada<br />
Teritorijas plānojuma<br />
1. redakcijai.<br />
Komentārs ņemts vērā<br />
5.1.2. apakšnodaļā.<br />
<strong>Vides</strong> pārskats<br />
aktualizēts atbilstoši<br />
Garkalnes novada<br />
Teritorijas plānojuma<br />
1. redakcijai.<br />
Par rekreācijas<br />
teritorijām - komentārs<br />
ņemts vērā 5.1.2.<br />
apakšnodaļā.<br />
Papildināta <strong>Vides</strong><br />
pārskata 5.1.1.<br />
apakšnodaļa un 6.<br />
nodaļa.<br />
Koriģēta <strong>Vides</strong><br />
pārskata tagad 12.<br />
tabula, konkrēti<br />
risinājumi katram<br />
ciemam analizēti un<br />
definēti 11. tabulā.<br />
Koriģēta arī <strong>Vides</strong><br />
pārskata 6. nodaļa.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
1.6. <strong>Vides</strong> pārraudzības valsts biroja atzinums
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
<br />
<br />
<br />
2009.gada 18.decembrī<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
1
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
2
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
3
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
4
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
5
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
6
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
7
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
8
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
9
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
10
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
11
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
12
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
13
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
1.7. Apskats par <strong>Vides</strong> pārskata projekta pilnveidojumu ņemot vērā <strong>Vides</strong><br />
pārraudzības valsts biroja atzinumu Nr. 34.<br />
VPVB priekšlikums<br />
<strong>Vides</strong> pārskatā ietvert<br />
informāciju arī par<br />
teritorijas plānojumā<br />
veiktajām izmaiņām, kas<br />
balstītas uz sabiedriskās<br />
apspriešanas laikā<br />
izteiktajiem priekšlikumiem.<br />
Dot jaunveidojamo apbūves<br />
un rekreācijas teritoriju<br />
izveides pamatojumu, kā arī<br />
iespēju robežās sniegt<br />
informāciju par konkrētās<br />
teritorijās plānotajām<br />
darbībām.<br />
Labojumi vides pārskatā un komentāri<br />
Plānošanas dokumentu sabiedriskās apspriešanas laikā tika<br />
saņemti institūciju atzinumi ar ieteikumiem un<br />
rekomendācijām dokumenta papildināšanai. Arī sabiedrība<br />
aktīvi līdzdarbojās Teritorijas plānojuma izstrādē, sniedzot<br />
gan komentārus, gan priekšlikumus par sev interesējošiem<br />
jautājumiem. Sabiedriskās apspriedes laikā sniegtie komentāri<br />
tika izvērtēti, veiktas izmaiņas arī Teritorijas plānojumā.<br />
<strong>Vides</strong> pārraudzības valsts biroja priekšlikums ņemts vērā un<br />
papildināta <strong>Vides</strong> pārskata 6. nodaļa (47. lpp.) sadaļā<br />
Būtiskākās veiktās izmaiņas Teritorijas plānojumā, kas<br />
balstītas uz sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktajiem<br />
priekšlikumiem.<br />
<strong>Vides</strong> pārskats ir papildināts ar informāciju par teritorijām,<br />
kur plānojumā paredzēta jaunveidojamo apbūves un<br />
rekreācijas teritoriju izveide, kā arī iespēju robežās sniegta<br />
informācija par konkrētās teritorijās plānotajām darbībām.<br />
Papildināta 5.1. apakšnodaļa Plānotās apbūves ietekme uz<br />
vidi (32. lpp).
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
2. pielikums. Garkalnes novada atrašanās vietas karte
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
3. pielikums. Ceļu satiksmes izraisītais trokšņu līmenis trokšņa rādītājam Ldvn A2<br />
ceļa posmā no Rīgas robežas līdz Garkalnei 2006. gadā
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam <strong>Vides</strong> pārskats<br />
4. pielikums. Garkalnes novada ĪADT ģeogrāfiskā novietojuma karte