Vides pÄrskats - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
Vides pÄrskats - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
Vides pÄrskats - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Garkalnes novada teritorijas
plānojuma 2009. – 2021.
gadam
Vides pārskats
SIA VSKB Viide Garkallne 2009
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Saturs
IEVADS
1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS
1.1. Principi un metodes
1.2. Sabiedriskās apspriešanas process
2. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS PAMATNOSTĀDNES
2.1. Plānojuma un Vides pārskata saistība ar citiem plānošanas dokumentiem
2.2. Plānojuma mērķis un risināmie uzdevumi
2.3. Satura īss izklāsts
3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS
3.1. Plānojuma teritorijas apskats
3.2. Vispārējs vides stāvokļa apskats
3.3. Vides stāvokli ietekmējošie faktori
3.3.1. Blīvi apdzīvotās un apbūves teritorijas
3.3.2. Ūdensapgāde
3.3.3. Kanalizācija
3.3.4. Projekti ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai
3.3.5. Atkritumu apsaimniekošana
3.3.6. Piesārņotas un potenciāli piesārņotas teritorijas
3.3.7. Degvielas uzpildes stacijas un rūpnieciskie objekti
3.3.8. Gāzes apgāde
3.3.9. Ceļi, autosatiksme un dzelzceļš
3.3.10. Hidroelektrostacijas
3.3.11. Derīgo izrakteņu ieguve
3.4. Vides stāvoklis un problēmas teritorijās, kuras plānojums var būtiski ietekmēt
3.4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
3.4.2. Ezeru teritorijas un upes
4. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI
4.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi.
4.2. Nacionālie vides aizsardzības mērķi
5. GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS IETEKMES UZ VIDI
NOVĒRTĒJUMS
5.1. Plānotās apbūves ietekme uz vidi
5.1.1. Aizsargjoslas, to iedalījums, prasības, ierobežojumi
5.1.2. Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumu apbūves nosacījumi
5.1.3. Ciemu plānotā izmantošana
5.1.4. Kopsavilkums par plānotās apbūves ietekmi uz vidi
5.2. Tūrisma attīstības ietekmes vērtējums
5.3. Ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
5.4. Vides aizsardzības mērķu integrācija Garkalnes novada teritorijas plānojumā
5.5. Problēmas, neīstenojot teritorijas plānojumu
5.6. Ietekmes uz vidi novērtējuma apkopojums
6. RISINĀJUMI BŪTISKĀKO IETEKMJU UZ VIDI SAMAZINĀŠANAI
7. IESPĒJAMO PLĀNOJUMA ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMS
8. KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI
9. IESPĒJAMĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS
10. PASĀKUMI TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS MONITORINGAM
11. KOPSAVILKUMS
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS
PIELIKUMI
1. pielikums. Pārskats par sabiedriskās apspriešanas procesu
2. pielikums. Garkalnes novada atrašanās vietas karte
3. pielikums. Ceļu satiksmes izraisītais trokšņu līmenis trokšņa rādītājam Ldvn A2
ceļa posmā no Rīgas robežas līdz Garkalnei 2006. gadā
4. pielikums. Garkalnes novada ĪADT ģeogrāfiskā novietojuma karte
IEVADS
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
„Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. - 2021. gadam” stratēģiskā
ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir plānojumā paredzētās teritorijas
izmantošanas un atļauto darbību ietekmes uz vidi analīze. Procesa rezultāti ir
apkopoti Vides pārskatā.
Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - SIVN) nepieciešamība noteikta likumā
„Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Garkalnes novada teritorijas plānojumam 2009. – 2021.
gadam (turpmāk - teritorijas plānojums) SIVN procedūra piemērota saskaņā ar Vides
pārraudzības valsts biroja 05.02.2007. lēmumu Nr. 12 - p. „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi
novērtējuma procedūras piemērošanu”.
SIVN ļauj izvērtēt plānojumā paredzēto pasākumu atbilstību aizsargājamo dabas teritoriju
aizsardzības mērķiem un apsaimniekošanas prasībām un izstrādāt priekšlikumus
nelabvēlīgās ietekmes uz vidi samazināšanai vai novēršanai. SIVN procesā tika nodrošināta
sabiedrības un atbildīgo institūciju līdzdalība plānošanas dokumenta izstrādē, tādējādi
panākot, ka lēmuma pieņemšanā piedalās dažādas Garkalnes novada attīstībā iesaistītās
puses.
Garkalnes pagasta teritorijas plānojuma 2004. – 2016. gadam darbība tika apturēta 2006.
gada beigās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu „Par Garkalnes
pagasta padomes 30.12.2004. saistošo noteikumu „Par Garkalnes pagasta teritorijas
plānojumu 2004. – 2016. gadam” apturēšanu”. 2008. gada sākumā tika daļēji atjaunota
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2007. – 2019. gadam darbība, lielu daļu novada
teritorijas nosakot kā turpmākās izpētes teritoriju. Jaunais Garkalnes novada teritorijas
plānojums 2009. – 2021. gadam ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošo „Teritorijas plānošanas
likuma” (22.05.2002.) un Ministru Kabineta (MK) 06.10.2009. noteikumu Nr. 1148
„Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” prasībām, ņemot vērā to grozījumus,
kas izdoti teritorijas plānojuma izstrādes laikā.
Vienlaicīgi ar teritorijas plānojuma 2009. - 2021. gadam izstrādi notika arī novada Telpiskās
attīstības stratēģijas 2008. - 2030. gadam (turpmāk - attīstības stratēģija) izstrādāšana, kas
tika apstiprināta 19.12.2008. un šobrīd turpinās darbs pie attīstības programmas izstrādes.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma Vides pārskatu izstrādāja SIA „VSKB Vide” saskaņā
ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un 23.03.2004. MK noteikumiem Nr. 157
„Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, kā arī ņemot vērā
konsultāciju ar Vides pārraudzības valsts biroju rezultātus. Vides pārskats izstrādāts
teritorijas plānojuma 4. redakcijai. Sagatavošanai izmantota informācija no teritorijas
plānojuma 4. redakcijas materiāliem.
Vides pārskats sagatavots kā Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam
sastāvdaļa.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN
IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS
1.1. Principi un metodes
SIVN veikts saskaņā ar MK 23.03.2004. noteikumiem Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams
ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” un likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
(30.10.1998.).
Garkalnes novada teritorijas plānojuma SIVN tika veikts pielietojot šādus principus:
1) novērtējuma process veikts pamatojoties uz plānotāju un padomes sniegto
informāciju, kā arī informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām,
novērtējumā tiks ņemti vērā arī sabiedriskajā apspriešanā izteiktie priekšlikumi;
2) novērtējums izdarīts ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu, principu „piesārņotājs
maksā” un piesardzības principu.
un metodes:
1) vides stāvokļa novērtējuma metode - novērtējums tiek balstīts uz esošā vides stāvokļa
datu analīzi, kas ļāva konstatēt, kādi aktivitāšu veidi ir pieļaujami izvēlētajā vidē;
2) informācijas analīze – tika analizēta plānojumā un citos publiski pieejamos
dokumentos ietvertā informācija, kas raksturo vides stāvokli Garkalnes novada
teritorijā;
3) diskusijas - tika veiktas pārrunas ar amatpersonām, teritorijas plānojuma
izstrādātājiem, nevalstiskām organizācijām un atbildīgo valsts institūciju pārstāvjiem
un dažādu jomu ekspertiem;
4) lauka pētījumi - apskatāmās teritorijas un potenciālo vides problēmu apsekošana uz
vietas;
5) kartogrāfisko materiālu, aerofoto un ainavas analīze.
1.2. Sabiedriskās apspriešanas process
Sagatavojot Vides pārskatu, izstrādātājs konsultējies ar Vides pārraudzības valsts biroju,
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi, Dabas aizsardzības pārvaldi.
Pieprasījums atzinuma, par Vides pārskata projektu, saņemšanai tika nosūtīts šādām
institūcijām:
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālai vides pārvaldei;
Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Rīgas filiālei;
Rīgas plānošanas reģiona attīstības aģentūrai;
Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldei;
Valsts meža dienesta Rīgas reģionālai virsmežniecībai;
Dabas aizsardzības pārvaldei.
Atzinumus un komentārus par Vides pārskata projektu sniegušas sekojošas institūcijas u.c.
iestādes un privātpersonas:
Dabas aizsardzības pārvalde;
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde;
Latvijas Botāniķu biedrības pārstāve – L. Eņģele;
VAK Mantojums valdes priekšsēdētājs - A. Jakovičs;
u.c. privātpersonas.
Informācija par sabiedriskās apspriešanas procesu ir apkopota pielikumā Nr. 1.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
2. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS
PAMATNOSTĀDNES
2.1. Plānojuma un Vides pārskata saistība ar citiem plānošanas
dokumentiem
Garkalnes novada teritorijas plānojums ir saistīts ar dažādiem starptautiskas (Eiropas
Savienības), nacionālas un vietējas nozīmes plānošanas dokumentiem. Teritorijas plānojumā
tiek integrēti minētajos dokumentos noteiktie mērķi. Informāciju par plānojuma mērķiem
skatīt Vides pārskata 2.2. sadaļā.
Izstrādājot Garkalnes novada teritorijas plānojumu, kā arī veicot tā SIVN, tika ņemtas vērā
Rīgas plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojuma 2005. – 2025. gadam un
Rīgas rajona teritorijas plānojuma 2008. - 2020. gadam sniegtās rekomendācijas vietēja
līmeņa plānošanas dokumentiem un dažāda veida attīstības ietekmes uz vidi novēršanai un
mazināšanai.
Tālāk uzskaitīti būtiskākie plānošanas dokumenti, kuri ņemti vērā, izstrādājot Garkalnes
novada teritorijas plānojumu un SIVN.
Eiropas Savienības plānošanas dokumenti:
- Eiropas 6. vides aizsardzības rīcības programma “Vide 2010: mūsu nākotne,
mūsu izvēle” nosaka prioritārās vides jomas, kas ir:
klimata izmaiņas;
dabas un bioloģiskā daudzveidība;
vides, veselības un dzīves kvalitāte;
dabas resursi un atkritumi.
Nacionālie plānošanas dokumenti:
- Vides politikas pamatnostādnes 2009. - 2015. gadam, kas veido pamatu vides
kvalitātes saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai;
- Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, kas veicina dabas resursu
ilgspējīgu izmantošanu, vienlaikus aizsargājot dabu, kā arī nodrošina pamatu dabas
aizsardzības nodrošināšanai pašvaldību līmenī;
- Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012. gadam nosaka mērķus un
pasākumus to sasniegšanai, kā arī pašvaldību atbildību tā īstenošanā;
Reģionālie plānošanas dokumenti:
Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2005. - 2025. gadam ir ilgtermiņa
teritorijas attīstības plānošanas dokuments. Plānojuma izstrādes mērķis ir telpiskā
redzējuma izveide reģiona attīstības stratēģijā nosprausto ekonomisko un sociālo
mērķu īstenošanai, kas tiek skatīti teritoriālā griezumā;
Rīgas rajona teritorijas plānojums 2008. - 2020. gadam detalizē reģiona plānojuma
prasības un pamatnostādnes un nosaka izmantošanas prasības tām teritorijām, kuru
ietekmes sfēra pārsniedz vienas pašvaldības robežas;
Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007. - 2013. gadam ietver
Rīgas (izņemot Rīgu un Jūrmalu) un Ogres rajonu pašvaldības, iekļauta informācija
par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, izlietotā iepakojuma, nolietoto
transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī būvniecības
atkritumu apsaimniekošanu.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Vietējie plānošanas dokumenti:
- Garkalnes pagasta teritorijas plānojums 2004. - 2016. gadam;
- Garkalnes novada telpiskās attīstības stratēģija 2008. - 2030. gadam;
- Vangažu pilsētas teritorijas plānojums 2006. – 2018. gadam;
- Ādažu pagasta teritoriālais plānojums 2000. – 2005. gadam;
- Stopiņu pagasta teritorijas plānojums 2003. – 2014. gadam;
- Ropažu pagasta teritorijas plānojums 2004. – 2016. gadam.
Tā kā Garkalnes novadā atrodas trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), tad,
izstrādājot teritorijas plānojumu, tika ņemti vērā arī šo teritoriju dabas aizsardzības plāni
(izstrādāti dabas liegumiem „Garkalnes meži” un „Lielā Baltezera salas”), kā arī
individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (izstrādāti dabas liegumam
„Garkalnes meži”). Dabas liegumam „Buļļezers” dabas aizsardzības plāns un individuālie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi nav izstrādāti. SIVN izstrādē izmantota šo plānu un
noteikumu aprakstošā daļa par dabas vērtībām teritorijā. Dabas aizsardzības plānos paustie
ieteikumi sugu un biotopu aizsardzībai tika izvērtēti, izstrādājot teritorijas plānojumu.
Vienlaikus ar teritorijas plānojuma izstrādi notiek arī Garkalnes novada attīstības
programmas izstrāde, kuras attīstības risinājumi atspoguļosies teritorijas plānojumā, bet
SIVN procesā tika veikts tikai plānojuma stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.
2.2. Plānojuma mērķis un risināmie uzdevumi
Plānojuma mērķis un uzdevumi izvirzīti atbilstoši Garkalnes novada attīstības stratēģijā
sniegtajai vīzijai, definētajiem vispārējiem mērķiem un attīstības stratēģiskajiem virzieniem.
Pamatojoties uz novada attīstības vīziju, Garkalnes novada teritorijas plānojuma mērķis ir
nodrošināt tādu teritorijas izmantošanu, kas radītu priekšnosacījumus ilgtspējīgas,
ekoloģiski, ekonomiski un sociāli labvēlīgas dzīves vides izveidei/ pastāvēšanai, atbilstu
Garkalnes novada iedzīvotāju vairākuma interesēm un nodrošinātu iespēju pašvaldībai pildīt
ar likumu noteiktās pašvaldības un arī specifiskās Pierīgas areāla funkcijas.
Lai īstenotu teritorijas plānojumā noteikto mērķi, ir izvirzīti uzdevumi, kas veidoti kā
konkrētu priekšlikumu kopums stratēģijā formulēto attīstības virzienu īstenošanai:
1. cilvēkresursu (cilvēk kapitāla) attīstīšana – mācībiestāžu veidošana un ierīkošana un
mājokļu būvniecība;
2. sakoptas, drošas un veselīgas dzīves vides veidošana - paredz iespēju attīstīt centralizētu
ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu, pēc iespējas pieslēdzot to Rīgas vai citiem ūdensvadu
tīkliem un kanalizācijas sistēmām, būvēt grāvjus u.c. meliorācijas iekārtas pārmitrās vietās,
veikt atkritumu savākšanas un utilizācijas reorganizāciju, nodrošināt publiski pieejamas zaļās
platības atpūtai un izklaidei, kā arī nodrošināt ērtas piekļuves un satiksmes drošības
prasībām atbilstošu ceļu un ielu tīklu;
3. saimnieciskā attīstība - priekšnosacījumu radīšana dažāda profila uzņēmumu izvietošanai,
daudzpusīgai komercdarbībai un daudzveidīgu tirgū konkurētspējīgu mājokļu būvniecībai,
kā arī nodrošināt iespēju novada teritorijā darboties un attīstīties piepilsētas zonai raksturīgai
infrastruktūrai (Rīgas ūdensapgādes tīklam, saglabājot nesadrumstalotus mežaudžu masīvus,
un netraucētai valsts maģistrālo satiksmes artēriju (autoceļu un dzelzceļu) rekonstrukcijai un
attīstībai);
4. ilgtspējīga telpiskā attīstība - to veicina visu iepriekš izvirzīto teritorijas plānojuma
uzdevumu izpilde, kā arī paredzēt teritorijas plānojumā attēlot visu aizsargājamo dabas un
kultūrvēsturisko teritoriju un to aizsargjoslu robežas un veicināt kultūrvēsturisko objektu
saglabāšanu.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
2.3. Satura īss izklāsts
Garkalnes novada teritorijas plānojums 2009. - 2021. gadam sastāv no 4 sējumiem:
1. sējums – Paskaidrojuma raksts:
I daļa - Pašreizējās situācijas raksturojums;
II daļa - Garkalnes novada perspektīvā attīstība un teritorijas plānojuma risinājumi;
III daļa – Pielikumi;
IV daļa – Tematiskās kartes;
2. sējums – Grafiskā daļa;
3. sējums – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;
4. sējums – Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi:
I daļa – Lēmumi;
II daļa – Nosacījumi;
III daļa - Sabiedriskās apspriešanas materiāli;
IV daļa – Papildus materiāli.
Teritorijas plānojuma pirmajā daļā sniegts novada pašreizējās situācijas raksturojums. Šajās
nodaļās detalizēti aprakstīta plānojuma saistība ar Garkalnes novada telpiskās attīstības
stratēģiju un tajā izvirzītajām prioritātēm un mērķiem, kā arī skatīta teritorijas plānojuma
saistība ar dažāda līmeņa plānošanas dokumentiem. Sniegta informācija par esošo stāvokli
dažādās jomās, kā arī skaidrojumi par atļautās izmantošanas veidiem un analizēti pašvaldības
attīstības resursi.
Otrajā daļā sniegta novada perspektīvās attīstības analīze, veikts novada attīstības resursu
novērtējums, un noteikti teritorijas plānojuma mērķi, uzdevumi un pielietotie plānošanas
principi. Novada perspektīvās attīstības analīzes kontekstā ir izvirzīti un apskatīti trīs
izvirzītie teritorijas izmantošanas varianti. Šajā daļā ir izstrādāti teritorijas plānojuma
risinājumi, skatot apdzīvojuma struktūru, satiksmes struktūru un sakarus, veikta
inženiertehniskā nodrošinājuma analīze un plānotās situācijas apraksts, paralēli skatot arī
dabas un kultūras mantojuma aizsardzību (tai skaitā – aizsargjoslu noteikšana) un rekreācijas
vietas un objektus.
Paskaidrojuma raksta III un IV daļu veido kartogrāfiskais materiāls – kartes, attēli un
pielikumi.
Teritorijas plānojuma 2. sējumā iekļauta esošās un plānotās (atļautās) teritorijas
izmantošanas kartes, kā arī novadā esošo aizsargjoslu karte.
Teritorijas plānojuma 3. sējums – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kur
noteiktas detalizētas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei.
Teritorijas plānojuma 4. sējumā apkopoti visi dokumenti, kas ir saistīti ar plānojuma izstrādi
– galvenokārt, institūciju atzinumi, iedzīvotāju un organizāciju iesniegumi, un to
izvērtējums, kā arī plānojuma sabiedriskās apspriešanas materiāli.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS
3.1. Plānojuma teritorijas apskats
Garkalnes novads atrodas Rīgas rajona ziemeļaustrumu daļā (skatīt 2. pielikumu). Novads tā
ziemeļrietumos robežojas ar Carnikavas novadu, ziemeļos ar Ādažu novadu, austrumu daļā
ar Inčukalna novadu un Vangažu pilsētu, dienvidaustrumos ar Ropažu novadu,
dienvidrietumos ar Stopiņu novadu un rietumos ar Rīgas pilsētu. Garkalnes novadu šķērso
šādas galvenās Latvijas Republikas transporta maģistrāles:
autoceļi: Rīga – Ainaži (A1), Rīga – Veclaicene (A2), Rīga – Baltezers (A4);
dzelzceļš Rīga - Valga.
Garkalnes novadā noteiktas 13 ciema tipa apdzīvotas vietas: Amatnieki, Baltezers, Berģi,
Bukulti, Garkalne, Langstiņi, Makstenieki, Priedkalne, Priežlejas, Skuķīši, Sunīši, Suži un
Upesciems. Garkalnes novada teritorijas platība ir 15 053,2 ha jeb 150,5 km 2 . Saskaņā ar
pašvaldības sniegto informāciju 2009. gada 1. februārī novadā savu dzīvesvietu bija
deklarējuši 7199 iedzīvotāji un apdzīvojuma blīvums bija 47,8 iedzīvotāji uz 1 km 2 . No
kopējā iedzīvotāju skaita tikai 402 iedzīvotāji dzīvo lauku teritorijā, pārējie dzīvo novada
ciemos.
Saskaņā ar Garkalnes novada domes sniegto informāciju 2009. gada sākumā no kopējās
novada teritorijas mežsaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 10 566,8 ha lielu teritoriju;
lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 600 ha (t.sk. sakņu dārzi apbūves zemēs), no
kuriem 61,8 ha ir meliorēta zeme un dažāda veida dzīvojamās apbūves teritorijas aizņem 750
ha (individuālā un daudzdzīvokļu apbūve). Pārējās zemes tiek izmantotas ūdenssaimniecībai,
ieguves rūpniecībai, karjeru izstrādei, dažādām komerciālām būvēm, rūpniecības un
satiksmes infrastruktūras objektiem, inženiertehniskās apgādes tīkliem u.c. objektiem.
3.2. Vispārējs vides stāvokļa apskats
Ģeoloģiskais un klimata raksturojums
Garkalnes novads pēc ģeomorfoloģiskās rajonēšanas shēmas atrodas Piejūras zemienes
Rīgavas līdzenumā (aizņem nelielu teritoriju novada ziemeļrietu mu daļā) un Viduslatvijas
zemienes Ropažu līdzenumā (aizņem lielāko novada daļu). Teritorija ir viegli viļņota,
līdzena, virs tās paceļas kāpu grēdas un masīvi, kuru augstums parasti mainās no dažiem
metriem līdz 10 - 15 metriem. Reljefa ieplakās izveidojušies purvi un ezeri. Biežāk
sastopamie augsnes tipi ir velēnpodzolētās glejaugsnes un tipiski podzolētās augsnes.
Klimatu ietekmē novada ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas reljefa lielformas. Baltijas
jūras tuvums iespaido klimata raksturu, samazina diennakts un sezonālās amplitūdas, sniega
segas pastāvēšanas ilgumu, paaugstina vidējos temperatūras rādītājus. Vidējā gaisa
temperatūra janvārī ir ap -5°C, jūlijā - + 17°C, nokrišņu daudzums 700 – 800 mm gadā.
Valdošie ir rietumu un dienvidrietumu vēji.
Mežu un purvu teritoriju raksturojums
Saskaņā ar Garkalnes novada domes 2007. gada datiem meži novadā aizņem ~72% no
novada kopējās teritorijas. No kopējās mežu platības ~15% pieder privātīpašniekiem, 15% -
valstij, bet atlikušie 70% - Rīgas pilsētai un Garkalnes novadam. Vairāk kā 95% no mežiem
veido skujkoki (priede, egle), lapu koku īpatsvars ir neliels.
Novada teritorijā esošās meža zemes atrodas Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās
virsmežniecības, Ādažu mežniecības uzraugāmajā teritorijā.
Dažādi aprobežojumi meža saimnieciskajai izmantošanai (aizsargjoslu teritorijas,
mikroliegumi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas) attiecas uz 2769,2 ha meža zemju, kas
ir 22,7% no kopējās meža zemju platības. Garkalnes novadā izveidoti 15 mikroliegumi ar
kopējo platību 104,5 ha, par kuriem detalizētāka informācija skatāma 1. tabulā.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
1. tabula
Garkalnes novadā esošo mikroliegumu raksturojums
Kods * 631 632 633 634 635 636 637 638 639 640 641 642 689 693 1732
Kvartāla nr. 8. 12. 19.
26.;
25.
27.;
19.
36.
36.;
37.
37. 42. 53.
58.;
59.
5. 49. 34.
161.;
153.; 152.
Platība, ha. 6,9 6 5,7 7,5 8,5 1,7 6,4 3 3,4 1,5 5,5 3,6 6,7 2,8 35,3
Īpašnieks
VAS „Latvijas Valsts meži”
* Pēc LVĢMA datubāzes „Mikroliegumi”.
Tā kā ~72% no novada teritorijas sedz meži, tad tie uzskatāmi par nozīmīgu resursu pagasta
attīstībai. Tie ir izmantojami mežsaimniecībā, kā arī rekreācijā, tam ir būtiska loma ainavas
veidošanā, turklāt mežs veic vairākas ekoloģiskās funkcijas: dabisko dzīvotņu uzturēšana,
hidroloģiskā režīma regulēšana, gaisa kvalitātes uzlabošana u. c. .
Purvi aizņem 2% no mežu teritorijām. Garkalnes novadā nozīmīgākais purvs ir Maltuves
purvs, kas atrodas novada austrumos uz robežas ar Ropažu novadu un kura kopējā platību ir
445 ha. Tajā ir izpētīti kūdras resursi, bet šobrīd ieguve nenotiek.
Ainaviskais un kultūrvēsturiskais raksturojums
Garkalnes novadu pārsvarā veido smilšaino līdzenumu mežaine un mežāre, bet teritoriju
šķērsojušās upes veido savdabīgu upju ieleju ainavu. Būtisks ainavas elements Garkalnes
novadā ir ezeri.
Garkalnes novadā mežsaimniecības zemes aizņem ~70,3% un lauksaimniecības zemes
~13,5% no kopējās novada zemju platības. Lai gan novada mežos notiek intensīva
mežsaimnieciskā darbība, kurai vērojama tendence palielināties, kā arī paredzēts paplašināt
apbūvei paredzētās teritorijas (transformējot gan mežsaimniecībā, gan lauksaimniecībā
izmantojamās zemes), šāds meža un lauksaimniecības zemju īpatsvars nodrošinās
ekosistēmu stabilitāti un kvalitatīvu dzīves vidi. Protams, veicot dažādas saimnieciskās u.c.
darbības, ir jāievēro visas vides aizsardzības prasības.
Svarīgi ainavu veidojušie elementi ir tādi kultūrvēsturiskā mantojuma objekti kā baznīcas,
kapsētas, muižas u.c. . Garkalnes novadā ir viens valsts aizsardzībā esošs vietējas nozīmes
arheoloģijas piemineklis – Sunīšu viduslaiku kapsēta (valsts aizsardzības Nr. 2091). Bet par
perspektīvu pieminekli var uzskatīt Zaķumuižu, kas atrodas Garkalnes ciemā.
Lauka pētījumos 1994. un 2006. gadā biedrība „VAK Mantojums” ir ieguvusi informāciju
par divām teritorijā esošiem arheoloģijas un kultūrvēsturiskas nozīmes vietām:
1. „Zviedru kaujaslauks” atrodas Mašēnu ezera ziemeļu krasta aprimušā kāpu mežā.
Šajā vietā bijis Zviedru kaujaslauks un te esot apbedīti zviedru zaldāti. Šajā vietā
izplūst arī liels avots;
2. Sunīšu ezera rietumu krasta mežā netālu no Sunīšu senkapiem atrodas bijušās
baznīcas vieta. Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas
centra inventarizācijas lietā Nr. p 463 – 1 I arheoloģiska pieminekļa aprakstā Berģu
muižā ( Bergenhof) ir minēta „Kapella – Jumpravas baznīca”. Baznīcas vieta ir ne
tikai arheoloģisks, bet arī sakrālas nozīmes piemineklis, kas būtu iezīmējams dabā kā
Garkalnes novadam nozīmīgu kultūrvēsturisku tradīciju vieta.
Kultūrvēsturisko mantojumu un novada ainavisko vērtību veido arī bijušās Ādažu
mācītājmuižas teritorija, Baltezera krastā esošie novada dižkoki (divi ozoli ar 4,86 m un 3,99
m lielu apkārtmēru), kas ir aizsargājami dabas pieminekļi.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
3.3. Vides stāvokli ietekmējošie faktori
3.3.1. Blīvi apdzīvotās un apbūves teritorijas
Garkalnes novadā ir vairākas blīvi apdzīvotas vietas (ciemi), kur dzīvesviet as deklarējuši
vairāki simti iedzīvotāju. Informāciju, par lielāko blīvi apdzīvoto ciemu iedzīvotāju skaitu
2008. gada 1. jūlijā skatīt 2. tabulā.
2. tabula
Iedzīvotāju skaits lielākajos Garkalnes novada ciemos 2009. gadā
Ciems Garkalne Upesciems Berģi Langstiņi Bukulti Baltezers Sunīši Priedkalne
Iedzīvotāju
skaits
1698 1005 940 622 578 439 419 255
Avots: nepublicēti Garkalnes novada domes dati
Priežlejas - apdzīvotās vietas apbūves apjoms (2009. gadā dzīvesvietu deklarējuši 40
iedzīvotāji) un esošā infrastruktūra neatbilst ciema statusam.
Suži - ciems sācis attīstīties kā dārzkopības kooperatīvs. Ciemā ir 347 ģimeņu ēkas, ieskaitot
sezonas mājokļus, un 56 vairākdzīvokļu ēkas.
Bukulti - ciemā ir 578 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 129 vairākdzīvokļu ēkas.
Priedkalne - vieta radīta kā savrupmāju ciems. Priedkalnē ir 126 ģimeņu ēkas, ieskaitot
sezonas mājokļus, un 4 vairākdzīvokļu ēkas.
Baltezers - intensīva attīstība notikusi jau no 1950. gada. 2000. gados uzsākta neapbūvēto,
tostarp applūstošo, ciema ziemeļu daļas teritoriju apguve. Šobrīd Baltezerā ir 170 ģimeņu
ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 29 vairākdzīvokļu ēkas.
Amatnieki - ciems atrodas joslā starp Rīgas apvedceļu A4 un Mazo Juglu. Amatniekos ir 56
ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 11 vairākdzīvokļu ēkas.
Berģi - pirms apbūves uzsākšanas, teritorija izmantota lauksaimniecībā, lielas platības klāja
mežs. Patlaban apbūve pilnīgi saplūdusi ar Rīgas pilsētas daļas - Berģi - apbūvi. Berģos
atrodas asfaltbetona ražotne un 2 degvielas uzpildes stacijas. Šobrīd Berģos ir 346 ģimeņu
ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 25 vairākdzīvokļu ēkas.
Sunīši - ciema centrālā daļa Sunīšu ezera austrumu krastā ir vienlaidus apbūvēta ar
vienģimeņu mājām. Šobrīd Sunīšos ir 212 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 45
vairākdzīvokļu ēkas.
Upesciems - 368 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 12 vairākdzīvokļu ēkas.
Langstiņi - sācis veidoties kā vasarnīcu ciems. 1920. - 1930. gados tā veidošanās
paplašinājusies ar apbūvi bijušajās armijas teritorijā. Šobrīd Langstiņos ir 207 ģimeņu ēkas,
ieskaitot sezonas mājokļus, un 11 vairākdzīvokļu ēkas.
Garkalne - veidots kā vasarnīcu ciemats, šobrīd Garkalnes ciems kļuvis par novada centru.
Garkalnē ir 404 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 189 vairākdzīvokļu ēkas.
Saimniecisko darbību veic vairāki komersanti, kas darbojas degvielas un gāzes tirdzniecības,
autoservisa, u.c. tirdzniecības jomās.
Makstenieki - Sākotnēji veidojusies kā dārzkopības kooperatīva „Krievupe” apbūve un
piemājas dārziņi. Ciems atrodas ~2 km no autoceļa A2. Šobrīd ciemā ir 161 ģimeņu ēka,
ieskaitot sezonas mājokļus.
Skuķīši - ciems sācis veidoties 1980. gados, kad mežsaimniecībā neizmantojamās Tumšupes
palienas pļavas izdalītas apgūšanai dārzkopības kooperatīvam „VEF - Ozoli”. Skuķīšos ir
276 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 10 vairākdzīvokļu ēkas.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
3.3.2. Ūdensapgāde
Novada teritorijā atrodas Rīgas pilsētas ūdens ieguves vietas „Baltezers” un „Zaķumuiža”.
Garkalnes novads kā ūdensapgādes avotu izmanto SIA „Rīgas ūdens” maģistrālo tīklu
sistēmu, kuras kopgarums Garkalnes novadā ir ~28 500 m.
Pašvaldības SIA „Garkalnes komunālserviss” apsaimnieko atzarus, pa kuriem tiek
nodrošināta dzeramā ūdens piegāde novada apdzīvotajās vietās. SIA „Garkalnes
komunālserviss” ar ūdensapgādi nodrošina Priedkalnes, Upesciema un Garkalnes ciemus.
Upesciemā 2006. gadā ar centralizēto ūdensapgādi nodrošinātās mājsaimniecības (71 līgums
ar PSIA „Garkalnes komunālserviss”) patērēja 37913 m 3 ūdens. Priedkalnē - 6427 m 3
(līgumi ar 11 privātmājām), savukārt, Garkalnē - 5683 m 3 (49 līgumi).
Tā kā Garkalnes novads robežojas ar Rīgas pilsētu, tad daļa mājsaimniecību, kas atrodas
ciemos tiešā Rīgas tuvumā, ir pieslēgušās pilsētas centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem
(Berģos un Upesciemā), bet daļa mājsaimniecību (Baltezera ciemā) ir pieslēgtas Ādažu
novada Baltezera ciema ūdensapgādes tīkliem.
Atsevišķos jaunajos dzīvojamo māju ciematos (piemēram, Sužos) ir nodrošināta lo kāla
centralizētā ūdensapgādes sistēma. Vairākām privātmājām u.c. objektiem ir savi artēziskie
urbumi (sīkāk 3. tabulā), kā arī citādi nodrošināta lokāla ūdens ieguve (spices, akas u.tml.).
Vislabāk ar centralizētiem ūdensapgādes pakalpojumiem ir nodrošināti Baltezera un
Upesciema iedzīvotāji, bet Berģos, Sunīšos un Priedkalnē apmēram puse no
mājsaimniecībām ir pieslēgtas centralizētiem ūdensapgādes tīkliem. Pārējos ciemos
nodrošinājums ar centralizētiem ūdensapgādes pakalpojumiem ir zems. Būtiski tas ir
Garkalnes, Langstiņu, Bukultu, Sužu un Skuķīšu ciemos, kuri ir vieni no apdzīvotākām
novada vietām. Kopumā Garkalnes novadā centralizētiem ūdensapgādes tīkliem ir pieslēgtas
~30% no visām ciemos esošajām mājsaimniecībām.
3. tabula
Ūdensapgādes un kanalizācijas raksturojums Garkalnes novadā
Apdzīvota
vieta
Mājsaimniecību
skaits
Artēzisko
urbumu
skaits
Mājsaimniecības,
kas pieslēgtas
centralizētai
ūdensapgādes
sistēmai
Mājsaimniecības, kas
pieslēgtas centralizētai
kanalizācijas sistēmai
Skaits
Procentos
Baltezers 199 - 149
20
70
45
Berģi 387 - 174 60 16
Priedkalne 130 1 71 65 50
Garkalne 581 2 100
59
37
16
Upesciems 352 - 316 63 18
Sunīši 257 1 110 110 43
Suži 403 1 40 40 10
Amatnieki 67 - - 65 97
Bukulti 610 1 - 61* 10
Langstiņi 284 - 30 32 11
Makstenieki 161 - - - 0
Skuķīši 286 - - - 0
Priežlejas 10 - - - 0
Lauku ter. 230 - - - 0
KOPĀ: 3727 6 1009 682 18
*projekta stadijā
Analizējot ūdens patēriņu 2004. – 2009. gadā pēc kopējā patērētā daudzuma (skatīt 4.
tabulu), var secināt, ka tam ir tendence samazināties. 2004. gadā bijis straujš ražošanā
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
izmantotā ūdens apjoma samazinājums, nākamajos gados patērētā ūdens apjomi šajā jomā
atkal palielinās. Ūdens izmantošanā komunālām un sadzīves vajadzībām vērojama tendence
pieaugt (līdz 2007. gadam), bet no 2008. gada pakāpeniski samazināties.
4. tabula
Ūdens izmantošana Garkalnes novada lielākos ūdensapgādes objektos
Gads
Kopā (tūkst.
Tai skaitā (tūkst. m³/gadā)
m³/gadā) Ražošanas vajadzībām Komunālām un sadzīves vajadzībām
2004 73,19 1,13 72,06
2005 68,64 0,35 68,30
2006 68,64 0,05 68,59
2007 69,62 0,42 69,20
2008 59,99 0,40 59,59
2009 42,25 0,40 41,85
Avots: 2004. – 2007. gada formas "Nr.2-Ūdens" apkopojums un 2008. – 2009. Garkalnes novada domes
nepublicētie materiāli
3.3.3. Kanalizācija
Notekūdeņu savākšana - centralizēta kanalizācijas sistēma (CKS) darbojas Upesciemā
(pamatā daudzdzīvokļu māju rajonā), Garkalnē (daudzdzīvokļu mājām) un Priedkalnē
(individuālajām mājām), ko apkalpo SIA „Garkalnes komunālserviss”. Uzņēmumam ir
noslēgti līgumi par notekūdeņu savākšanu ar 43 mājsaimniecībām Garkalnē, Upesciemā - 40
un Priedkalnē – 33.
Vislabāk ar centralizētiem kanalizācijas savākšanas pakalpojumiem ir nodrošinātas
Amatnieku (pieslēgumi Rīgas CKS) un Priedkalnes ciemu, vidējā līmenī – Baltezera un
Sunīšu (pieslēgumi Rīgas CKS) ciemu mājsaimniecības, bet pārējo ciemu mājsaimniecību
pieslēgums CKS ir zems vai nav vispār (skatīt 3. tabulu).
Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana vidē - novadā CKS ir pieslēgtas nepilni 20% no visām
ciemos esošajām mājsaimniecībām (3. tabula). Notekūdeņi tiek attīrīti 7 centralizētās
notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (NAI). Pašvaldībai piederošās NAI, notekūdeņi tiek attīrīti
bioloģiski, attīrīšanas procesā radušās dūņas tiek uzkrātas dūņu akās, no kurienes tās
transportē uz Upesciema dūņu laukiem.
5. tabula
Garkalnes novada NAI un izplūdes vietu raksturojums 2008. gadā
Uzņēmums/ atrašanās vieta
Iekārtai
piesaistīto
iedz. skaits
Aprēķinātais
c. e.
Projektētā
jauda
m 3 /dnn
Novadītais
daudzums,
m 3 /gadā
Izplūdes gala vieta
SIA „Balt Aliance”/ Baltezers 300 290 73 10.748 Lielais Baltezers
PSIA „Garkalnes
Meliorācijas grāvis/
900 270 100 38.765
komunālserviss” , Upesciems
Upesciema dīķos
PSIA „Garkalnes
180 33 60 84.630 Lielais Baltezers
komunālserviss” , Priedkalne
Avots: Valsts statistiskais pārskats "Nr. 2 - Ūdens"
Novadā ir vēl citas NAI - AS „Māju serviss KSA” (bijušais SIA „Garkalnes nami”) Garkalnē
un Sunīšos, AS „KU LAT Holding” Amatniekos, SIA „Kalna apogi” Sužos u.c., vidē
novada attīrītos notekūdeņus, bet neiesniedz valsts statistikas pārskatus „Nr. 2 – Ūdens”.
Mājsaimniecības, kuras nav pieslēgtas CKS, notekūdeņus novada lokālās attīrīšanas ietaisēs
vai uzkrājtvertnēs un pēc tam izved. Lokālo ietaišu attīrīšanas kvalitāte netiek kontrolēta.
Uzkrāšanas tvertnes bieži ir sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī ne vienmēr notekūdeņus novada
izvedamajās bedrēs, tādējādi neattīrītie notekūdeņi piesārņo grunti un apkārtējos
ūdensobjektus. Lietusūdens savākšanu paredzēts nodrošināt, izmantojot meliorācijas grāvju
sistēmas, kuras šobrīd ir sliktā tehniskā stāvoklī. Novadā tiek apzināts esošo grāvju
tehniskais stāvoklis un pamazām tiek veikta meliorācijas sistēmas atjaunošana.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Vērtējot 2004. - 2008. gadu, vērojama tendence, ka vidē novadīto notekūdeņu daudzums līdz
2007. gadam samazinās, bet 2008. gadā strauji pieaug (skatīt 6. tabulu), pieaug arī
normatīviem neatbilstoši attīrītu notekūdeņu novadīšana vidē.
6. tabula
Notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte Garkalnes novadā pa gadiem
Kopā novadītie
Tai skaitā (tūkst. m³/gadā) ar attīrīšanu
notekūdeņi Normatīvi tīri Normatīvi netīri
Gads
tūkst. m³/gadā
tūkst.
m³/gadā
% no kopējā novadīto
notekūdeņu daudzuma
tūkst.
m³/gadā
% no kopējā novadīto
notekūdeņu daudzuma
2004 52,02 23,64 45 28,38 55
2005 49,32 17,82 36 31,50 64
2006 35,31 23,96 68 11,35 32
2007 29,49 12,11 41 17,39 59
2008 134,143 10,75 8 123,40 92
Avots: 2004. – 2008. gada formas Valsts statistiskais pārskats "Nr.2-Ūdens" apkopojums
Novadā vieni no lielākajiem piesārņojošo vielu emisiju avotiem ir komunālo notekūdeņu
novadīšanas sistēmas apdzīvotajās vietās. Galvenās piesārņojošās vielas, kas tiek novadītas
vidē, ir suspendētās vielas un slāpekļa un fosfora savienojumi. Nākošajā tabulā redzams,
kādas ir piesārņojošo vielu emisijas lielākajiem NAI operatoriem Garkalnes novadā.
7. tabula
Galvenās piesārņojošās vielas, kas tiek novadītas vidē pēc notekūdeņu attīrīšanas
Piesārņojošā viela, parametrs (piesārņojuma
Uzņēmums
Novadīto
notekūdeņu
kategorija
Susp.
vielas
ĶSP
slodze gadā, t/g)
Nelimitē
BSP-5
Nkop. Pkop.
Normatīvi tīri
SIA „Balt Aliance”
0,010 0,250 0,010 0,070 0,060
sadzīves notekūdeņi
PSIA „Garkalnes Normatīvi netīri
4,875 16,601 4,311 2,684 0,347
komunālserviss”', Upesciems sadzīves notekūdeņi
PSIA „Garkalnes Normatīvi netīri
2,063 20,311 4,792 2,192 0,212
komunālserviss”, Priedkalne sadzīves notekūdeņi
Avots: Valsts statistiskais pārskats "Nr.2-Ūdens", par 2008. gadu
Neattīrītu vai nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšana vidē ilgākā laika posmā negatīvi
ietekmē virszemes ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli (ūdenstilpju aizaugšanu, ūdens
kvalitātes pasliktināšanos u.c.). Nepieciešamība nodrošināt notekūdeņu savākšanu un
normatīvu attīrīšanu ir būtiska Garkalnē, Bukultos, Upesciemā, Langstiņos, Berģos u.c., jo
CKS neiesaistīto mājsaimniecību lielais skaits būtiski ietekmē Tumšupes, Lielās Juglas,
Lielā Baltezera, Langstiņu un Mašēnu ezera u.c. virszemes ūdensobjektu stāvokli novadā.
3.3.4. Projekti ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai
Lai uzlabotu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu stāvokli un to darbības efektivitāti un
mazinātu vides piesārņojumu, Garkalnes novadā izstrādāts projekts ūdenssaimniecības
pakalpojumu attīstībai Langstiņos un Upesciemā. Projekta realizācijas rezultātā tiks veikta
jaunu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve un esošo rekonstrukcija minētajos ciemos;
jaunu NAI būvniecība Upesciemā un kanalizācijas tīklu izbūve, kas nodrošinās kanalizācijas
ūdeņu novadīšanu Rīgas pilsētas kanalizācijas tīklu sistēmā. Projektu plānots realizēt līdz
2015. gadam.
Paralēli tiek izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums par ūdenssaimniecības un
kanalizācijas sistēmu attīstību apkārt Lielajam un Mazajam Baltezeram Garkalnes un
Ādažu novados. Šajā pamatojumā tiks risināti iespējamie kanalizācijas novadīšanas
jautājumi no Baltezera, Priedkalnes un Bukultiem.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Ņemot vērā izstrādātos un šobrīd izstrādes stadijā esošos projektus, Garkalnes novada
būvvalde novadam ir izstrādājusi ūdenssaimniecības attīstības plānu līdz 2023. gadam, tajā
ietverot visas novada apdzīvotās vietas. Plāns paredz nodrošināt centralizētas ūdensapgādes
sistēmas pieslēgumu vismaz 80% no visiem novada iedzīvotājiem.
Šāda projekta realizācija ļautu būtiski uzlabot Garkalnes novada virszemes ūdensobjektu
ekoloģisko stāvokli, kā arī iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, jo samazinātos neattīrītu
notekūdeņu novadīšana vidē, kā arī iedzīvotājiem būtu iespēja pieslēgties centralizētai
ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai.
Novadā, veicot centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvi, jāņem vērā MK 22.01.2002.
noteikumu Nr. 34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” IX nodaļas prasības,
kurās noteikti termiņi tīklu izbūvei pie noteikta cilvēk ekvivalenta.
3.3.5. Atkritumu apsaimniekošana
Garkalnes novads ietilpst Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kura atkritumu
apsaimniekošanas plāns „Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007. -
2013. gadam” ir izstrādāts 2007. gadā. Reģionā darbojas viens sadzīves atkritumu
savākšanas poligons „Getliņi”, ko apsaimnieko SIA „Getliņi EKO”.
Atkritumu apsaimniekošana novadā tiek organizēta atbilstoši 2001. gada Garkalnes novada
domes saistošajiem noteikumiem Nr. 7 „Par sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu
un noglabāšanu Garkalnes novada ciematos un apdzīvotajās vietās”.
Novadā ar atkritumu savākšanu nodarbojas SIA „Garkalnes komunālserviss”, AS „L&T”,
SIA „EKO Rīga” un SIA „Jumis”. Novadā plānots izveidot reģionālu atkritumu pārstrādes
vietu, kur ar atkritumu pārstādi nodarbosies novada domes izveidota komercsabiedrība SIA
„Novada EKO”.
2009. gada jūnijā par sadzīves atkritumu savākšanu ar mājsaimniecībām AS „L&T” bija
noslēgti 917 līgumi, SIA „Garkalnes Komunālserviss” - 1058 līgumi; SIA „EKO Rīga” -
~100 līgumi un SIA „Jumis” - mazāk par 10 līgumiem. Kopumā Garkalnes novadā ir
noslēgti līgumi par sadzīves atkritumu izvešanu ar ~2085 mājsaimniecībām, kas ir ap 45%
no to kopējā skaita.
2009. gadā SIA „Garkalnes komunālserviss” savāca 449,15 t nešķirotu sadzīves atkritumu,
dati par AS „L&T” savākto atkritumu daudzumu šajā gadā nav pieejami.
Saskaņā ar reģionālā plāna datiem viens Pierīgas reģiona iedzīvotājs saražo vidēji 200 kg
atkritumu gadā. Atbilstoši Garkalnes novada iedzīvotāju skaitam, novadā gada laikā
vajadzētu savākt vidēji 1300 t atkritumu. Starpība starp reāli savākto un aprēķināto (radīto)
atkritumu daudzumu liecina par trūkumiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.
1. attēls
Nelegāli izmesti atkritumi Garkalnes mežā
Garkalnes novadā ir problēmas ar
nesankcionētu sadzīves atkritumu
izmešanu vidē (1. attēls) , kas izraisa
mežu, ūdenstilpņu u. c. vietu
piesārņošanu. Uzņēmumi bīstamos
atkritumus nodod bīstamo atkritumu
apsaimniekotājiem saskaņā ar
noslēgtajiem līgumiem par atkritumu
savākšanu.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
3.3.6. Piesārņotas un potenciāli piesārņotas teritorijas
Izvērtējot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) Piesārņoto un
potenciāli piesārņoto vietu reģistrā pieejamo informāciju, tika secināts, ka novadā nav
piesārņotu vietu, bet ir divas 2. kategorijas potenciāli piesārņotas vietas, kas ir iekļautas
piesārņoto vietu reģistrā:
1) SIA „Massonyx Ltd” sašķidrinātas gāzes glabāšanas un uzpildes stacija „Garkalne”,
Reģ. Nr.: 80608/4833, kas nodarbojas ar ķīmisko vielu vairumtirdzniecību. Atrodas
Garkalnes novadā , Lielā Zaļā iela - 7. Uzņēmumam ir B kategorijas atļauja Nr. RIT-
20-B-0200, izsniegta 2005. g.. Objektā atrodas gāzes uzglabāšanas iekārtas ar
tilpumu 100 m 3 un vairāk, darbojas kā gāzes uzpildes stacija;
2) bijusī DUS „Garkalne”, Reģ. Nr.: 80608/3673, kas nodarbojās ar automobiļu
degvielas mazumtirdzniecību. Atrodas Garkalnes novadā, Vidzemes šoseja 6a/2.
Objekts ir slēgta degvielas uzpildes stacija, tā slēgšanas iemesls ir degvielas
glabāšana un uzpilde, neievērojot vides aizsardzības prasības. Kopējais aktīvā laika
periods ir 25 gadi. Tuvākā ūdenstilpne atrodas 280 m attālumā. Šībrīža objekta
zonējums ir kā vienģimeņu māju apbūve.
LVĢMA datu bāzē „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vielu reģistrs” nav sniegtas ziņas
par potenciāli piesārņoto vietu (platību, piesārņojuma dziļumu) un esošo piesārņojumu, kas
novadīts pazemes ūdeņos un augsnē.
2. kategorijas potenciāli piesārņotai vietai, kas pieder SIA “Massonyx Ltd”, ir izsniegta B
kategorijas atļauja (skatīt 8. tabulu 4. punktu) jau esošai piesārņojošai darbībai, kas nosaka
uzņēmuma radītās piesārņojošās darbības ierobežojumus un pienākumus, lai samazinātu vai
novērstu darbības radīto ietekmi uz vidi.
3.3.7. Degvielas uzpildes stacijas un rūpnieciskie objekti
Novadā atrodas potenciāli bīstami objekti, kas saistīti ar degvielas un gāzes tirdzniecību, kā
arī rūpniecības uzņēmumi. 8. tabulā minētajiem uzņēmumiem ir izsniegtas B kategorijas
piesārņojošo darbību atļaujas, kurās ir ietvertas prasības uzņēmuma darbības ietekmes uz
vidi mazināšanai.
Berģos, pie autoceļa Rīga – Sigulda, atrodas divas DUS, kurās notiek benzīna un
dīzeļdegvielas tirdzniecība: SIA „Latvija Statoil” un SIA „East - West Transit”. Garkalnes
novada Sunīšu ciema „Ziemeros” ar benzīna un dīzeļdegvielas tirdzniecību nodarbojas SIA
„Ziemeļu nafta” DUS. Savukārt ziemeļaustrumos no Garkalnes ciema atrodas SIA
„Massonyx Ltd.” sašķidrinātās gāzes uzpildes stacija (GUS). Gāze tiek uzglabāta virszemes
rezervuāros un izmantota sadzīves gāzes balonu uzpildīšanai. Garkalnes novadā esošo DUS
un GUS darbība būtisku ietekmi uz vidi un cilvēka veselību neatstāj.
Rūpnieciskajam riskam pakļautas teritorijas, kas atrodas ražotņu – riska objektu apkārtnē.
Novadā no rūpnieciskiem objektiem kā lielākie minami SIA „Kompānija Vitrum”, kas
nodarbojas ar metālizstrādājumu, kā arī logu un durvju izgatavošanu Berģu ciemā, un SIA
„Lemcon Latvija”, kas Berģos nodarbojas ar asfaltbetona ražošanu.
Ražotņu darbība rada gaisa un trokšņa piesārņojumu. Abiem uzņēmumiem ir izsniegtas B
kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas. 8. tabulā skatīt atļauju nosacījumus.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
8. tabula
Garkalnē esošie uzņēmumi, kuriem ir B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja
Nr.
Darbības
Nosaukums, atraš. vieta
Atļaujas nosacījumi
p.k.
sfēra
1.
2.
3.
4.
5.
6.
SIA „Latvijas Statoil”;
Siguldas šoseja 1, Berģi
SIA „Ziemeļu Nafta”;
„Ziemeri”, Sunīši
SIA „East - West Transit”;
Rīgas-Siguldas šoseja 4a,
Berģi
SIA „Massonyx Ltd”;
Lielā zaļā iela 7, Garkalne
SIA „Kompānija Vitrum”
Rožu prospekts 46a, Berģi
SIA „Lemcon Latvija”
„Bicītes”, Berģi
DUS
DUS
DUS
GUS
Metālizstrādā
jumu, logu
un durvju
izgatavošana
Asfaltbetona
ražošana
Ikgadējais degvielas realizācijas apjoms:
• benzīns 1800 t/ gadā;
• dīzeļdegviela 1500 t/ gadā.
Ikgadējais degvielas realizācijas apjoms:
• benzīns 1000 t/ gadā;
• dīzeļdegviela 2200 t/ gadā.
Ikgadējais degvielas realizācijas apjoms:
• benzīns 3800 t/ gadā;
• dīzeļdegviela 2500 t/ gadā.
Ikgadējais sašķidrinātās naftas gāzes pārkraušanas
apjoms - 6000 t/ gadā.
Atļauja izsniegta:
• iekārtām dzelzs, tērauda vai citu metālu rūpnieciskai
apstrādei ar ražošanas platību 1000 m 2 un vairāk;
• katlu mājai ar jaudu 180 kW; kurināmais – dabas gāze;
• pakešu logu un durvju ražošanai.
Atļauja attiecas uz asfaltbetona ražošanu ar pieprasīto
jaudu līdz 150000 t/gadā.
3.3.8. Gāzes apgāde
Gāzes piegādi novadā nodrošina AS „Latvijas Gāze”. Novadā apdzīvoto vietu gazifikācija
veikta 1980. gados un šobrīd ar gāzi tiek nodrošināti ~70% novada iedzīvotāju. Centralizētas
gāzes apgādes pagaidām nav Garkalnē, Maksteniekos, „VEF – Ozolos” un daļā Upesciema.
Saskaņā ar AS „Latvijas gāze” sniegto informāciju, novada apdzīvotākajās vietās gāze tiek
piegādāta no trim gāzes regulēšanas stacijām: „Rīga – 1”, „Zaķumuiža” un „Vangaži”.
Šobrīd izstrādes stadijā atrodas gazifikācijas projekts Garkalnes novada Garkalnes ciemam.
Gazifikācijas projekta īstenošanai netiek paredzēta būtiska ietekme uz vidi, jo gazifikācijas
ieviešanas laikā paredzētās infrastruktūras būvniecība tiek veikta jau esošā sarkanās līnijas
ekspluatācijas joslā. Gazifikācijas projekts vērtējams pozitīvi, jo, palielinot gāzes
izmantošanu, tiks samazinātas kaitīgo vielu emisijas gaisā, jo netiks izmantoti dažādi šķidrie
un cietie kurināmie, kuru sadedzināšana rada lielākas kaitīgo vielu emisijas gaisā.
3.3.9. Ceļi, autosatiksme un dzelzceļš
Novadu šķērso trīs valsts nozīmes autoceļi Via Baltica (A1), Rīga - Veclaicene (A2) un
Rīgas apvadceļš (A4). Novadu šķērso dzelzceļa līnija s Rīga – Valga 18,6 km garš posms,
kas virzās paralēli ceļam A2, krustojot to pie Garkalnes ciema. Šajā pašā virzienā izbūvētas
komunikāciju un citas inženiertehniskās apgādes līnijas.
Garkalnes novada teritorijā transporta maģistrāļu noslogojumā ir samērā augsts tranzīta
plūsmu īpatsvars. Vislielākā transporta intensitāte vērojama pa valsts galvenajiem ceļiem
A1, A2 un A4. Pēc Valsts a/s „Latvijas Valsts ceļi” esošiem valsts ceļu intensitātes datiem
novada galvenos valsts ceļus 2007. gadā diennaktī vidēji šķērso:
1. Garkalne – Ādaži (A1) – 17565 (aut./dienn.), smago automašīnu plūsmu veido 13%;
2. Rīga - Garkalne (A2) - 21523 (aut./dienn.), smago automašīnu plūsmu veido 15%;
3. Garkalne – Inčukalns (A2) – 16816 (aut./dienn.), smago automašīnu plūsmu veido 15%.
Šajos ceļa posmos novērojama intensīva satiksme, kas skaidrojama ar tiešo Rīgas tuvumu,
tādēļ minēto ceļu apkārtnē tiek radīts ievērojams gaisa piesārņojums, un tas ir pastāvīgs
trokšņa avots (3. pielikumā skatīt trokšņa karti Garkalnes novadam). Lai atslogotu satiksmes
radīto slodzi vidē, Garkalnes novadā tiek izstrādāti dažādi projekti:
1. Ierosināta rekonstrukcijas projekta izstrāde autoceļa A2 posmam Rīgas apvedceļš –
Sēnīte. Vides pārraudzības valsts birojs 23.08.2007. ir izdevis atzinumu par šī autoceļa
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
posma rekonstrukcijas IVN. Savā lēmumā tas rekomendē rekonstruējamo ceļa posmu
saglabāt esošajā fiziskajā veidolā (2 x 2 joslas) ar esošo kustības režīmu, nomainot
ceļa klātnes un veicot inženiertehnisko konstrukciju remontu vai nomaiņu;
2. Tiek izstrādāts projekts „Baltezera apvedceļam”, tādējādi paredzot, ka tiks atslogota
satiksme autoceļā A1, kā arī satiksme Bukultu ciema Ādažu ielas posmā. Vides
pārraudzības valsts birojs 2008. gadā ir izdevis atzinumu par šī autoceļa posma
rekonstrukcijas IVN.
3.3.10. Hidroelektrostacijas
Garkalnes novadā atrodas viena hidroelektrostacija (turpmāk - HES) – Skuķīšu HES, kas
darbojas uz Tumšupes kopš 2000. gada. Valsts SIA „Vides projekti” 2004. – 2005. gadā
veiktajā pētījumā „Mazo hidroelektrostaciju darbības izvērtējums” norādīts, ka Skuķīšu HES
atstāj relatīvi nelielu ietekmi uz vidi.
3.3.11. Derīgo izrakteņu ieguve
Saskaņā ar LVĢMA Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrā pieejamo informāciju
Garkalnes novadā ir šādas derīgo izrakteņu atradnes:
1) būvmateriālu izejvielu atradnes: „Garkalne”, „Krievupe”, „Duidas” un „Baltezera
mežniecība”, no kurām šobrīd kā karjers tiek izmantota atradne „Garkalne”, kur derīgo
izrakteņu ieguvi (smilts un smilts - grants) veic SIA „Garkalnes grants”, SIA „A.C.B.” un
SIA „Nikov”.
Lielākā smilts un grants atradne ir Garkalnes atradne. Atradnē „Garkalne” tiek iegūti 20% no
Latvijā kopējā smilts ieguves apjoma. Karjers tā dienvidos robežojas ar dabas liegumu
„Garkalnes meži”. Garkalne atrodas Remberģu ūdensgūtnes aizsardzības zonā.
2. attēls Smilts - grants atradne „Garkalne” (2. attēls)
Smilts - grants karjers „Garkalne”
atrodas apmēram 1,5 km uz rietumiem no
Vangažu pilsētas un ir izvietota Gaujas upes
senajā deltā. Atradnes reljefs ir vāji posmots,
tā augstuma atzīmes mainās 15 - 20 m
robežās virs jūras līmeņa. Hidroģeoloģiskie
pētījumi liecina, ka atradnes turpmākās
izstrādes gaitā ūdensgūtnes jauda var
samazināties par 10 – 15%. Tam jāpievērš
uzmanība un jāveic padziļināti pētījumi, lai
novērstu riskus.
Atradni veido ziemeļaustrumu virzienā orientēta slāņveidīga iegula, kuras maksimālais
biezums sasniedz 19,7 m, minimālais – nepārsniedz 3,0 m (vidējais biezums 8,1 m). Derīgās
slāņkopas uzbūvei raksturīga smilts un grants slāņu mija, kurā grants frakcijas daudzums
mainās no dažiem līdz 40%.
Perspektīvs smilts - grants nogulumu izplatības lauks ir Krievupes atradne – starp dzelzceļu
un Vidzemes šoseju (P kategorija, ap 19 mlj. kubikmetri), tomēr tā vēl ir vāji izpētīta vieta.
2) Kūdras atradnes: Garkalnes novadā apzinātas 11 kūdras atradnes („Jūgi”, „Liniņi”,
„Kauči”, „Lauga – Maltuve”, „Miķelciems”, Killensils”, „Langstiņi”, „Nr. 16643”, „Ķēniņi”
un „Nr. 16706”), 5 no tām novada teritorijā atrodas daļēji. Visas atradnes atbilst P
kategorijai, kopējais resursu apjoms – 1,76 milj. t. Nevienā atradnē nenotiek kūdras ieguve.
3) Pazemes ūdens atradnes: „Baltezers”, „Baltezers I”, „Baltezers II”, „Zaķmuiža” un
„Remberģi”. Visas atradnes tiek izmantotas Rīgas centralizētajai ūdensapgādei un dzeramā
ūdens ieguvei. Baltezera – Zaķumuižas – Remberģu teritorija ir unikāla ar labas kvalitātes
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
gruntsūdens resursiem. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 9. pantā noteikto, atradnēm ir
noteikta stingra režīma un ķīmiskā aizsargjosla.
Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2009. – 2021. gadam noteikts, ka visā Garkalnes
novadā gruntsūdeņi ir neaizsargāti no virszemes piesārņojuma, jo to aerācijas zonu veido
ūdeni labi caurlaidīgas smiltis. Savukārt SIA „Rīgas ūdens” 05.05.2007. vēstulē (par
nosacījumiem plānojuma izstrādei) uzsver, ka Baltezera – Zaķumuižas – Remberģu
teritorijai nav reālas alternatīvas Rīgas ūdens apgādē un ka jau 20. gadsimta sākumā kā
noteicošais faktors šo ūdensgūtņu ūdens resursu aizsardzībai definēta mežu masīvu
saglabāšana.
Jāatzīmē, ka no urbumiem ņemtais pazemes ūdens un tā krājumi tiek papildināti no Mazā
Baltezera, izmantojot infiltrācijas metodi.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
3.4. Vides stāvoklis un problēmas teritorijās, kuras plānojums var
būtiski ietekmēt
3.4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
Garkalnes novadā atrodas divas Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas, kas
iekļautas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā – dabas liegums „Lielā
Baltezera salas” un dabas liegums „Garkalnes meži”. Novadā atrodas arī dabas liegums
„Buļļezers” (dabas liegumu atrašanās vietas karti skatīt 4. pielikumā).
Garkalnes novadā esošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
Teritorijas nosaukums Tips* Platība (ha)
9. tabula
Gads kopš noteikts
aizsardzības statuss
Dabas liegums „Garkalnes meži” C 1784,0** 2004
Dabas liegums „Lielā Baltezera salas” B 20,0*** 1977
Dabas liegums „Buļļezers” 27,0 1957
* B - teritorijas, kas noteiktas atbilstoši Eiropas Padomes Direktīvai 92/43 EEC „Par dabisko biotopu,
savvaļas faunas un floras aizsardzību”,
C- teritorijas, kas noteiktas atbilstoši Eiropas Padomes Direktīvai 79/409 EEC "Par savvaļas putnu
aizsardzību" un direktīvai 92/43 EEC "Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību".
** T.sk. Vangažu pilsētā.
*** T.sk. Ādažu novadā.
DABAS LIEGUMS „GARKALNES MEŽI”
Dabas liegums „Garkalnes meži” atrodas Rīgas rajona Garkalnes novada un Vangažu
pilsētas teritorijā. Teritorijas platība - 1784 ha (no tiem 1726 ha atrodas Garkalnes novadā,
bet 58 ha – Vangažu pilsētā). Lieguma teritorija sastāv no divām daļām, no kuram viena
atrodas uz ziemeļrietumiem (139 ha platībā), bet otra – uz dienvidaustrumiem (1645 ha) no
Garkalnes ciema. Praktiski visu dabas lieguma teritoriju aizņem meža zemes. Cauri lieguma
teritorijai stiepjas valsts nozīmes autoceļš Rīga – Sigulda un dzelzceļa līnija Rīga – Sigulda.
Teritorija ziemeļaustrumu malā robežojas ar smilts - grants karjeru „Grantskalni”, teritorijas
lieguma robežās atrodas arī derīgo izrakteņu atradne „Garkalne”.
Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu zaļās vārnas ligzdošanas vietu, kas ir Latvijā lielākā
sastopamā šo aizsargājamo putnu ligzdošanas vieta (10 - 14 ligzdojoši pāri jeb 20 - 25% no
visas nacionālās populācijas), kā arī tā ir viena no pēdējām zaļās dzilnas ligzdošanas vietām
Latvijā. Liegumā sastopamas arī daudzas citas retas putnu sugas.
No bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa nozīmīgākie teritorijas biotopi ir vecie
priežu meži un sausais virsājs. Šie biotopi ir ļoti nozīmīgi ne tikai tur sastopamā augāja dēļ,
bet arī kā teritorijā esošo putnu sugu dzīvotnes. Lieguma mežiem ir salīdzinoši liela
sociālekonomiskā vērtība, jo tie tiek izmantoti mežsaimniecībā, kā arī ogošanai, sēņošanai
un rekreācijas vajadzībām.
Sausais virsājs izveidojies 1992. gada deguma vietā (70 ha) lieguma centrālajā daļā un ir
Eiropas nozīmes aizsargājams biotops. Tas un bijušās militārās bāzes teritorija ir nozīmīgi
zaļās vārnas barošanās biotopi. Deguma rietumu daļa, kas atrodas ieplakā, jau ir dabiskās
sukcesijas rezultātā stipri aizaugusi, kā rezultātā tā lielā mērā zaudējusi savu sākotnējo
nozīmi kā putnu barošanās vieta. Deguma austrumu daļa, kurā raksturīgas salīdzinoši sausas
un neauglīgas augsnes, tikai palēnām tikusi apmežota un sākusi aizaugt ar priedītēm. Vēl
joprojām šī teritorija ir atklāta un apaugusi ar sila viršiem, kuras ir piemērotas kā putnu
barošanās vietas.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Bijusī militārā bāze (162 ha) lieguma dienvidu daļā ir salīdzinoši atklāta teritorija. Teritorijai
raksturīgie izkliedus izvietotie meža pudurīši un atsevišķi vecie koki (dominējošā koku suga
- priede) ir nozīmīgas melnās dzilnas u.c. dobumos ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas vietas.
Teritorijā ir arī daudz pamestu, agrāk militārām vajadzībām lietotu, ēku un to gruvešu, kurus
kā ligzdošanas vietu nereti izmanto pupuķi. Teritorija lēnām aizaug ar priedēm, tomēr atklātā
platība joprojām veido tās lielāko daļu, tādēļ tas ir nozīmīgs barošanās biotops īpaši
aizsargājamām putnu sugām. Teritorijas vērtību palielina bijušie elektrības stabi, kurus kā
„medību posteņus” izmanto zaļā vārna.
Kopumā dabas liegumā „Garkalnes meži” konstatētas 2 augu, 3 bezmugurkaulnieku, 13
putnu un viena rāpuļu īpaši aizsargājama suga.
Dabas liegumā „Garkalnes meži” ir ne tikai aizsargājamās dabas teritorijas, bet arī intensīvas
saimnieciskās darbības zonas. Esošo antropogēno slodzi nosaka Rīgas pilsētas, dzelzceļa un
autoceļu tuvums. Mežsaimniecība ir galvenais saimnieciskās darbības veids teritorijā.
Pilsētas tuvums un ērtās piekļūšanas dēļ, Garkalnes meži ir iecienīta sēņošanas un ogošanas
vieta. Notiek arī citas aktīvās atpūtas un rekreācijas aktivitātes.
Dabas liegumam „Garkalnes meži” ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns (apstiprināts ar
Vides ministra 07.06.2005. rīkojumu Nr. 201), kā arī individuālie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi, kuros ir izstrādāts funkcionālais zonējums (MK 21.10.2008.
noteikumi Nr. 871 „Dabas lieguma „Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi”). Minētajos noteikumos noteiktas šādas funkcionālās zonas:
regulējamā režīma, dabas lieguma, dabas parka un neitrālā zona, kur katrai no tām ir noteikti
izmantošanas ierobežojumi.
Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā nosaka, ka tajā aizliegts bez VVD
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kas izraisa pazemes
ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izsniegt zemes dzīļu izmantošanas
atļauju (licenci), visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu) a izliegta jaunu būvju
būvniecība un esošo ceļu paplašināšana u. c. darbības.
DABAS LIEGUMS „LIELĀ BALTEZERA SALAS”
Lielā Baltezera salām jau 1924. gadā piešķirts dabas pieminekļa statuss, bet 1977. gadā –
botāniskā lieguma statuss. Dabas liegums „Lielā Baltezera salas” izveidots 1999. gadā.
Liegums atrodas Rīgas rajonā Ādažu un Garkalnes novados, un to veido piecas ezera salas.
Ādažu novadā atrodas Ropažu un Liepu sala, bet Garkalnes novadā – Priežu, Auzu un Mazā
sala. Lieguma kopējā platība – 20 ha, no kuriem Garkalnes novada teritorijā esošās salas
aizņem 9,4 ha.
Salas tiek aizsargātas, lai saglabātu dabiskās biocenozes no pārveidošanās antropogēnās
darbības rezultātā. Lielā Baltezera salu galvenā vērtība ir to dabiskums. Neskatoties uz
apdzīvoto vietu tuvumu, salās ir saglabājušies cilvēka maz ietekmēti meži, kas ir piemērota
dzīves vieta dažādām augu un dzīvnieku sugām, īpaši jāatzīmē ievērojamais vaskulāro augu
sugu skaits. Liegums ir arī nozīmīga vieta lapu koku praulgrauža aizsardzībai.
Salas klāj neskarti, dabiski veidojušies priežu meži, platlapju (bērzu) meži, piekrastē
izveidojušies pārmitri melnalkšņu meži, kas ir Latvijā īpaši aizsargājams biotops.
Veģetācijas izveidošanos uz salām var dēvēt par primāro sukcesiju, jo augu sabiedrības
attīstījušās uz jaunatsegta substrāta, pazeminoties ūdens līmenim. Visās salās ir līdzīga
veģetācijas struktūra – augstākajās vietās izveidojušies priežu meži, reljefa pazeminājumos
arī platlapju meži (galvenokārt liepu) meži, piekrastē lielākas platības aizņem melnalk šņu
meži un pelēkā kārkla audzes. Izņēmums ir Mazā sala, kur dominē melnalkšņi.
Salu piekrastes josla ir ļoti dinamiska, tā intensīvi aizaug. Apkārt salām izveidojušās niedru
un meldru audzes, kuras īpaši platas ir salu dienvidu pusē. Auzu salā nelielās platībās
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
vērojamas dabiskas neielabotas pļavas fragmenti (0,2 ha). Auzu un Priežu salās gar krastu
nelielās platībās izveidojušās augsto grīšļu pļavu fragmenti.
Kopumā dabas liegumā „Lielā Baltezera salas” konstatētas 3 augu, 3 bezmugurkaulnieku,
2 putnu un divas zīdītāju īpaši aizsargājamās sugas.
Neviena no Lielā Baltezera salām nav apdzīvota, bet tās intensīvi tiek izmantotas rekreācijai.
Apmeklētāju skaits ir salīdzinoši liels – vairāk kā 20 cilvēki nedēļā vasaras mēnešos. Tomēr,
ņemot vērā salu nelielos izmērus, šāda antropogēnā slodze atstāj negatīvu ietekmi uz salu
ekosistēmām. Pavasarī un rudenī apmeklētāju skaits samazinās. Ziemā, ezeram aizsalstot,
apmeklētāju skaits atkal būtiski pieaug (līdz vairāk kā 50 cilvēkiem dienā). Nobradāšana un
troksnis salu ekoloģisko līdzsvaru būtiski neietekmē, bet negatīvu ietekmi rada atstātie
atkritumi.
Dabas liegumam „Lielā Baltezera salas” nav izstrādāti individuālie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi (līdz ar to nav arī funkcionālais zonējums), bet 2005. gadā t ika
izstrādāts dabas aizsardzības plāns (apstiprināts ar Vides ministra 18.02. 2004. rīkojumu
Nr. 57). Liegumā ir spēkā MK 22.07.2003. noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
DABAS LIEGUMS „BUĻĻEZERS”
Dabas liegums „Buļļezers” kā aizsargājama teritorija noteikta jau 1957. gadā botāniskā
lieguma statusā. Liegums dibināts, lai aizsargātu biotopu - dabīgi eitrofs ezers ar iegrimušo
ūdensaugu un peldaugu augāju. 1999. gadā tas noteikts kā dabas liegums, bet teritorija nav
iekļauta Natura 2000 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā.
Dabas liegumu, kas atrodas Garkalnes novada austrumu daļā, veido Buļļezers un tā
pieguļošais mežniecības kvartāls. Ezers tiek klasificēts kā beznoteces ezers, kas nozīmē, ka
no tā neiztek upes vai pazemes straumes un ūdens ezeru atstāj tikai iztvaikojot. Teritorijā
konstatētas daudzas aizsargājamas augu sugas (parastais plakanstaipeknis, trejvārpu
plakanstaipeknis, sarkanā dzeguzene dzeloņsporu ezerene, gludsporu ezerene, Dortmana
lobēlija, vālīšu staipeknis, palu staipeknītis, meža silpurene).
Kopumā dabas liegumā „Buļļezers” konstatētas 10 augu, 1 bezmugurkaulnieku un 1
zīdītāju īpaši aizsargājama suga.
Dabas liegumā novērojama ļoti intensīva rekreācijas ietekme: nomīdīšana, peldvietas,
ugunskuru kurināšana, troksnis, piesārņojums. Tas viss kopā degradē ezeru un tā apkārtni,
īpaši šis fakts jāņem vērā tādēļ, ka ezeram nav izteku, tātad ūdens apmaiņa ir ļoti lēna, līdz ar
to ūdens kvalitāti ietekmē jebkura antropogēnā slodze tā apkārtnē. 20. gs. 80- os gados vēl
bija sastopamas oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrības minerālvielām nabadzīgās
ūdenstilpnēs un to krastmalās, bet 2001. gadā šīs sugas vairs netika konstatētas. Šobrīd ezers
jau ir stipri eitroficējies.
Dabas liegumam „Buļļezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (līdz
ar to arī funkcionālais zonējums), kā arī dabas aizsardzības plāns nav izstrādāti. Darbības
liegumā ierobežo MK 22.07.2003. noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju
vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
3.4.2. Ezeru teritorijas un upes
Nozīmīgs resurss novada attīstībā ir ezeri. Tie tiek izmantoti rekreācijas vajadzībām, bet to
piekrastes ir saistošas dzīvesvietu izvēlē un apbūvei. Līdz ar to ezeri ir uzskatāmi par
teritorijām, kuru vides stāvokli plānojums var būtiski ietekmēt. Turpmāk sniegts novada
nozīmīgāko ezeru raksturojums, kurus būtiski ietekmē antropogēnā darbība.
LIELAIS BALTEZERS
Lielais Baltezers atrodas
3. attēls
Garkalnes un Ādažu novados. Skats uz Lielo Baltezeru
Tā kopējā platība ir 597,5 ha,
vidējais dziļums – 2,7 m.
Ezers veidojies Baltijas
ledusezera periodā un līdz 20.
gs. sākumam bija noslēgts
avotu tipa ezers. Pēc 1903.
gada tas iekļauts Rīgas
ūdensvada un Gaujas -
Daugavas ūdensceļa sistēmā.
Kopš savienošanas ar citām
ūdenstilpēm, tā līmenis
pazeminājās par 1,8 m,
tādejādi veidojās 50 m un
platākas pludmales.
Lielā Baltezera gultne ir lēzena, galvenokārt, smilšaina, vietām dūņu slānis ir līdz pat 2 m
biezs, tā gultni klāj arī nogrimuši koki. Ezera krasta līnija veido ovāla formu, tā kontūra ir
maz izrobota. Ezers pieskaitāms pie hipereitrofa tipa ezeriem, un eitrofikācijas procesiem ir
tendence pieaugt.
Vēsturiski ezera stāvokli ietekmēja minētā ezera iekļaušana ūdensceļos 20. gs. sākumā un
meliorācijas pasākumi padomju gados. Tādējādi kādreizējo tīro pazemes ūdeņu vietā ezera
barošanā galveno vietu ieņēma virszemes ūdeņi - Gauja, strauti, meliorācijas grāvji. Padomju
gados sākās arī ezera piekrastes apbūve, kas īpaši intensīvi norisinās pēdējās desmitgadēs.
Tas savukārt izraisa ezera piesārņošanu ar mājsaimniecību notekūdeņiem un saimnieciskās
darbības ūdeņiem. Garkalnes novadā nozīmīgākie operatori, kuru notekūdeņu izplūdes vieta
ir Lielais Baltezers ir SIA „Balt Aliance” (rehabilitācijas centrs un viesnīca), kas 2007. gadā
novadīja ~12 tūkst. m 3 un SIA „Garkalnes komunālserviss” Priedkalnes NAI, kas 2007. gadā
novadīja - 5,2 tūkst. m 3 notekūdeņu. Savukārt Ādažu novadā lielākais ezerā novadītais
notekūdeņu daudzums ir ~13 tūkst. m 3 , ko novadīja SIA „Rīgas Ūdens” Baltezera NAI.
Neattīrītu vai nepilnīgi attīrītu notekūdeņu novadīšana ūdenstilpē izrisa šādas sekas: ezera
pastiprināta aizaugšana, ezera smilšaino dibenu klāj dūņas, ievērojami samazinājušies zivju
resursi, novērojama ūdens „ziedēšana” (mikroskopisku augu - aļģu savairošanās) vasaras
periodā. Ezerā palikušas tikai dažas publiski pieejamas vietas, kur iespējama atpūta pie
ezera. Pēdējos gados ir pasliktinājusies tā apkārtnē iegūtā dzeramā ūdens kvalitāte.
1995. - 1996. gada pētījumi (pēc SIA „Rīgas ūdens” un LR Vides ministrijas pasūtījuma)
parādīja, ka ezera ūdens kvalitāte pasliktinās.
Pēdējos gados vietām aktivizējusies ezera palienes uzbēršana, kā rezultātā tiek ietekmēti
īpatnējie piekrastes biotopi un palienes pļavas. Tādejādi ezeram tiek radīta papildu
piesārņojuma slodze un lokāli mainīts hidroloģiskais režīms.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
LANGSTIŅU EZERS
Langstiņu ezers atrodas Garkalnes
novada centrālajā daļā. Ezera spoguļa
laukuma platība ir 35,7 ha, vidējais
dziļums – 3,6 m. Ezerdobe veido
garenu formu, krasta līnija ir maz
robota, tie ir aizauguši, smilšaini, un
vietām noskaloti. Ezera ūdens gultne
ir smilšaina, austrumu daļā veidojas
dūņas un kūdrājs. Ezers tiek klasificēts
kā mezoeitrofs; stāvošs ezers. Ezera
dienvidos tas ar novadgrāvi savienots
ar Upesciema zivju dīķiem.
Skats uz Langstiņu ezeru
4. attēls
Ezera stāvokli nopietni ietekmē Langstiņu ciema apbūve, kas praktiski apņēmusi visu ezera
apkārtni. Tā kā ciemam nav centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas, tad notekūdeņi
nonāk gruntsūdeņos un ezerā. Tas rada apstākļus pastiprinātai ezera aizaugšanai un ūdens
„ziedēšanai” vasaras mēnešos. Apbūves intensitāte rada problēmas brīvai pieejai pie tā.
Nopietns drauds ezera stāvoklim ir ezera austrumu krasta apbūve - tās vajadzībām tika
nosusināts ezera ekosistēmu ietekmējošais purvs. Krastu apbūves laikā tiek veikta arī palieņu
uzbēršana.
MAŠĒNU EZERS
5. attēls
Ezera gultnes padziļināšana un palienes uzbēršana
Mašēnu ezers atrodas Garkalnes
novada dienvidrietumu daļā. Tā
dienvidrietumos krasts robežojas
ar Rīgas pilsētu. Ezera spoguļa
platība 34,9 ha, vidējais dziļums –
0,8 m. Mašēnu ezers ir Lielās
Juglas un Mazās Juglas sanešu
atdalīts deltas veidojums netālu no
Juglas ezera. Abus ezerus savieno
Juglas upe.
Ezera gultne ir sekla, ieapaļa ar
niedru sēkļiem. Tas tiek klasificēts
kā aizaugošs, ultraeitrofs ezers.
Ezers un tā apkārtne ir piemērota
vieta zivīm un putniem. Ezera krasta
līniju veido purvaina josla Juglas
upes pusē, ziemeļu daļā – mežainas
kāpas, savukārt ziemeļaustrumu
ezera pusē atrodas apdzīvota vieta –
Upesciems, kur ezera piekraste ir
daļēji apbūvēta. Ezera krastu
apbūves ietvaros tiek veikti intensīvi
ezera padziļināšanas un palienes
uzbēršanas darbi.
6. attēls
Ezera gultnes padziļināšana un palienes
uzbēršana
Palielinoties krasta apdzīvotībai, arvien lielāku ietekmi uz ezera ekoloģisko stāvokli atstāj
sadzīves notekūdeņi un saimnieciskie ūdeņi, kas tiek novadīti no mājsaimniecībām.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
SUNĪŠU EZERS
Ezers atrodas Garkalnes novada lejas daļā
7. attēls
jeb dienvidrietumu daļā. Ezera apkaimē
Sunīšu ezers
izvietojusies apdzīvota vieta Sunīši. Tā
spoguļa platība ~22,2 ha, vidējais dziļums
– 3 m. Ziemeļu daļā pie apdzīvotās vietas
Sunīši ezera notece tiek regulēta ar slūžu
mezglu, turpat atrodas arī noteka uz Lielo
Juglu. Ezera krastu līnija ir robota, krasti
ir slīpi, lēzeni, vietām uzbērti. Ezera
rietumu daļā iestiepjas pussala, tā dienvidu
virzienā pāriet garā līcī, ap kuru
izveidojusies purvaine.
Gar rietumu un ziemeļu krastu iet lauku ceļš. Plašu ezera apkārtni ieskauj priedulājs. Ezers ir
stipri pārveidots, tā krasti apbūvēti, neapbūvēts palicis tikai tā dienvidu krasts. Šī iemesla dēļ
ezera krastā praktiski nav pieejamas publiskas atpūtas vietas.
UPESCIEMA ZIVJU DĪĶI
Skats uz Upesciema zivju dīķiem
8. attēls
Upesciema zivju dīķi atrodas
novada dienvidu daļā un daļēji arī
Ropažu novadā. To kādreizējā
platība bija 70 ha, pašlaik daļa no
tiem ir aizauguši ar krūmiem un
aizbērta apbūvei. Līdz 1993.
gadam šeit darbojās Upesciema
zivsaimniecība. Daļa teritorijas
līdz 2004. gadam bija iekļauta
putniem starptautiski nozīmīgo
vietu sarakstā (PNV). Pavasara
migrācijas laikā dīķos nozīmīgā
skaitā pulcējās ziemeļu gulbji.
Ligzdošanas sezonas laikā tika novērots lielais dumpis, melnais stārķis, jūras ērglis u.c.
Diemžēl pieaugot apbūves teritorijām un atpūtnieku radīto traucējumu dēļ, ligzdojošo un
caurceļojošo putnu skaits ir ievērojami samazinājies, un 2004. gadā šī teritorija tika svītrota
no PNV saraksta.
Dīķu ziemeļaustrumu daļa tiek izmantota rekreācijai un makšķerēšanai. Saskaņā ar
Garkalnes novada Būvvaldes sniegto informāciju, apmēram 50% no kādreizējās
dīķsaimniecības teritorijas paredzēts apbūvēt.
Bez minētajiem ezeriem Garkalnes novadā atrodas arī citi ezeri – Asaru ezers, Buļļezers,
Lielais un Mazais Jūgezers, Maku ezers, Melnezers, Sekšu ezers, Lēpītis, Sudrabezers,
Vidusezers u.c.
Visu lielāko ezeru teritorijām ir problēmas ar publiskās piekļuves vietām, kas zudušas
apbūvējot piekrastes teritorijas. Visu apskatīto ezeru teritorijās lielākā vai mazākā mērā
vērojama palieņu uzbēršana apbūves vajadzībām, kas var negatīvi ietekmēt ezeru piekrastes
biotopus un ainavu, radīt papildu piesārņojuma slodzi, un izmaina teritorijas hidroloģisko
režīmu.
Garkalnes novads nevar lepoties ar bagātu un ainaviski izteiktu upju tīklu, tomēr to nozīmi
novada attīstībā nevar neņemt vērā. Teritoriju šķērsojošās upes tiek izmantotas
saimnieciskām vajadzībām un rekreācijai, tās veicina apdzīvotu vietu veidošanos.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Visas Garkalnes novadu šķērsojošās upes pieder Daugavas baseinam. Nozīmīgākās no tām ir
Lielā Jugla un Mazā Jugla (robežojas ar Stopiņu novadu) un Lielās Juglas pieteka Tumšupe,
kā arī Krievupe. Tālāk sniegts neliels minēto upju un to problēmu raksturojums.
KRIEVUPE. No kopējā upes garuma (48 km) vairāk kā trešdaļa atrodas Garkal nes novadā.
Augštecē tā tek caur priežu siliem, vietumis šķērso osu grēdas. Pirms Garkalnes ciema upe
šķērso dabas liegumu „Garkalnes meži”. Garkalnes ciemā upes piekraste apbūvēta. Garkalnē
upe izmet līkumu virzienā uz dienvidiem un tālāk tās krastos izvietojusies apdzīvota vieta
Makstenieki. Virzienā uz dienvidiem upe lejtecē virzās pa pļavu masīviem un ietek
Upesciema zivju dīķos.
Upes ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā augsta, bet negatīvu ietekmi uz to atstāj mazais
centralizētai kanalizācijas savākšanas sistēmai pieslēgto mājsaimniecību skaits Garkalnes un
Makstenieku ciemā. Krievupe ietek Upesciema dīķos. Pašreiz netiek prognozēts, kā
pakāpeniskā dīķu aizbēršana ietekmēs Krievupi.
TUMŠUPE. Tā Garkalnes novadā lielākoties tek pa Ropažu novada robežu, izmetot loku
Garkalnes novada teritorijā, tā atgriežas Ropažu novada teritorijā un virzienā uz dienvidiem
ietek Lielajā Juglā. Upes piekraste gan upes posmā uz robežas ar Ropažu novadu, gan
apmēram pusē no upes loka Garkalnes novadā, ir apbūvēta. Upes krastos izvietojusies
apdzīvota vieta - Skuķīši - kādreizējā d/s „VEF-Ozoli” teritorija.
Upes ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā laba. Garkalnes novadā tās stāvokli galvenokārt
ietekmē Skuķīšu ciema dārzkopības kooperatīvs un privātmājas, jo ciemā nav centralizētas
kanalizācijas savākšanas sistēmas.
LIELĀ UN MAZĀ JUGLA. Lielā un Mazā Jugla atrodas netālu no ietekas Juglas ezerā uz
Garkalnes novada un Rīgas pilsētas robežas, Mazā Jugla (kopējais garums ir 119 km un
baseina platība – 675 km 2 ) saplūst kopā ar Lielo Juglu (garums 60 km, baseins – 951 km 2 )
un veido kopīgu deltu. Lēzeno ieleju dēļ upju tece ir lēna. Upju sanešu materiāla akumulācija
raksturīga gan Lielās, gan Mazās Juglas krastos. Vairākos posmos notiek upes gultnes
aizsērēšana un dziļuma samazināšanās, bet pavasara palos tā pārplūst, veidojot plašu upes
palieni.
Lielā Jugla un Mazā Jugla ir nozīmīgs ekoloģiskais koridors ūdens organismu migrācijai, kā
arī šo upju krasti un ielejas ir nozīmīgi sauszemes dzīvnieku un augu izplatībai, kas
raksturīgi mitrājiem, lapu koku mežiem un slapjām pļavām.
Upju ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā vidēja. Garkalnes novadā upju stāvokli galvenokārt
ietekmē upju krastā esošās privātmājas, kas nav pieslēgtas centralizētai kanalizācijas
savākšanas sistēmai.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
4. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES
AIZSARDZĪBAS MĒRĶI
Uz Garkalnes teritorijas plānojumu ir attiecināmi vairāki starptautiskie un nacionālie vides
aizsardzības mērķi, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību.
4.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi.
Starptautiskie vides aizsardzības mērķi parādās noslēgtajās starpvalstu konvencijās un
Eiropas Savienības Direktīvās. Vides aizsardzības mērķi noteikti Eiropas 6. vides
aizsardzības rīcības programmā „Vide 2010:mūsu nākotne, mūsu izvēle”, kā galvenos minot:
samazināt siltumnīcas efekta gāzu koncentrāciju atmosfērā līmenī tiktāl, lai
neietekmētu izmaiņas klimatā;
aizsargāt un atjaunot dabiskās ekosistēmas un apturēt bioloģiskās daudzveidības
samazināšanos Eiropas un globālā mērogā;
sasniegt tādu vides kvalitāti, ka cilvēka radītais piesārņojums, tai skaitā dažādi
starojumi, nepalielina ietekmi vai risku sabiedrības veselībai;
nodrošināt, ka atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu patēriņš nerada papildus
slodzi videi, un panākt, ka ekonomisko izaugsmi nosaka nevis resursu izmantošanas,
bet gan izmantošanas efektivitātes pieaugums.
Garkalnes novada teritorijas plānojumam svarīgi mērķi ir noteikti arī citos dokumentos:
Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu - Bernes
konvencija (1979);
Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi -
Ramsāres konvencija (1971);
Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO
konvencija. (1972);
Eiropas Padomes Vispārējā Konvencija par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai.
(2005);
Konvencija par bioloģisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija (1992);
Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību – Bonnas konvencija;
Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un
floras aizsardzību” – Biotopu direktīva (1992).
Natura 2000 ir Eiropas Savienības (ES) īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, kas tiek
veidots visās ES dalībvalstīs. Šāda tīkla izveidi nosaka ES Biotopu direktīva. Natura 2000
tīklu veido teritorijās, kas ir nozīmīgas dabisko biotopu aizsardzībai un dažādu sugu
dzīvotņu aizsardzībai. Šajā tīklā tiek iekļautas arī īpaši aizsargājamās teritorijas putniem, kas
ir atbilstošas Eiropas Padomes Direktīvai 79/409/EEC „Par savvaļas putnu aizsardzību”I
pielikumā uzskaitīto putnu sugu aizsardzības nodrošināšanai. Natura 2000 tīklam
pievienojas katra ES dalībvalsts ar savu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmu.
Garkalnes novadā kā Natura 2000 teritorijas ir noteiktas divas īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas: dabas liegums „Garkalnes meži” un dabas liegums „Lielā Baltezera salas”.
Eiropas Reģionālās plānošanas ministru konferencē ir pieņemtas Vadlīnijas Eiropas
kontinenta ilgtspējīgai telpiskajai attīstībai (12. sesija Hannovere, 2000. gada septembris).
Šim dokumentam ir rekomendējošs raksturs, kura mērķis ir definēt telpiskās attīstības
politikas pasākumus, ar kuru palīdzību cilvēki visās Eiropas Padomes dalībvalstīs var
sasniegt pieņemamu dzīves līmeni. Atsevišķas šo vadlīniju rekomendācijas ir ņemtas vērā arī
izstrādājot Garkalnes novada teritorijas plānojumu.
Šajos dokumentos izvirzītie mērķi veido valstu nacionālās vides likumdošanas pamatus.
Tāpēc plānojot vietējo teritoriju izmantošanu, jāvadās pēc nacionālajiem vides aizsardzības
mērķiem.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
4.2. Nacionālie vides aizsardzības mērķi
Starptautiskajos dokumentos izvirzītie mērķi veido nacionālās vides likumdošanas pamatus,
tāpēc, plānojot teritoriju attīstību, jāvadās pēc nacionālajiem vides aizsardzības mērķiem.
„Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm” ( MK 15.08.2002. rīkojums Nr.
436) ir dokuments, kas nosaka valsts līmeņa rīcības ilgtspējības nodrošināšanu visās
galvenajās nozarēs.
Vides politikas pamatnostādnes 2009. - 2015. gadam veido pamatu vides kvalitātes
saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Vides politikas
virsmērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē:
īstenojot ilgtspējīgu attīstību;
saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;
nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;
sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli.
Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, kas veicina dabas resursu ilgspējīgu
izmantošanu, vienlaikus aizsargājot dabu, kā arī nodrošina pamatu dabas aizsardzības
nodrošināšanai pašvaldību līmenī. Programmas mērķi ir:
saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību;
saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību;
veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos;
nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012. gadam nosaka mērķus un
pasākumus to sasniegšanai, kā arī pašvaldību atbildību tā īstenošanā. Tiek noteikti šādi
atkritumu apsaimniekošanas mērķi:
novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei;
nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot:
labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas;
labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;
resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu;
ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu.
Izstrādājot Garkalnes novada teritorijas plānojumu, ņemti vērā ilgtspējīgas attīstības politikas
principi, kā arī citu nacionālo vides plānošanas dokumentu prasības vides aizsardzībā.
Lielāka vērība būtu jāpievērš notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanai
(notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atjaunošana/ nomaiņa, kanalizācijas sistēmu sakārtošana,
centralizētas atkritumu savākšanas nodrošināšana visā novadā, atkritumu šķirošanas,
lielgabarīta atkritumu savākšanas nodrošināšana u.c.).
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
5. GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA
ĪSTENOŠANAS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS
SIVN procesa uzdevums ir noteikt sagaidāmās izmaiņas vidē, kuras var rasties Garkalnes
novada teritorijas plānojuma īstenošanas rezultātā, un izstrādāt pasākumus negatīvo ietekmju
novēršanai vai samazināšanai. Apskatot vides stāvokli teritorijās, kuras plānošanas
dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt, uzsvars tiek likts uz sekojošiem būtiskiem
aspektiem no vides aizsardzības viedokļa:
1. plānotās apbūves ietekme uz vidi;
2. tūrisma attīstības ietekmes vērtējums;
3. ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
SIVN procesā netika vērtēta to darbību ietekme uz vidi, kuras noteiktas hierarhiski augstāka
līmeņa plānošanos dokumentos un iestrādātas Garkalnes novada teritorijas plānojumā, ņemot
vērā augstāk stāvošo plānojumu prasības. Īpaši tas attiecas uz plānotajām automaģistrālēm
u.c. transporta koridoriem. Šo attīstības projektu ietekme uz vidi izvērtēta citos plānošanas
dokumentos, vai tiks veikta konkrētu projektu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN)
procedūru ietvaros.
5.1. Plānotās apbūves ietekme uz vidi
Apbūves teritoriju noteikšana ir viens no svarīgākajiem teritorijas plānošanas uzdevumiem.
Neplānota būvniecības attīstība veicina haotisku teritorijas attīstību, kā arī negatīvi ietekmē
apkārtējo vidi. Teritorijas plānojuma tiešā ietekme uz vidi visvairāk saistīta ar zemes
izmantošanas veidu maiņu un apbūves teritoriju paplašināšanu.
5.1.1. Aizsargjoslas, to iedalījums, prasības, ierobežojumi
Attīstot dažāda veida apbūvi, ļoti nozīmīgs to ierobežojošs faktors ir – vai paredzēto apbūvi
neierobežo dažāda veida aizsargjoslas. Šajā apakšnodaļā tiek skatītas galvenās aizsargjoslas
novadā, kas aizliedz vai ierobežo būvniecības uzsākšanu u.c. saimnieciskas darbības novadā.
Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas:
Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas - novadā vairums ciemu atrodas virszemes
ūdensobjektu piekrastēs, tādēļ liela nozīme ir tam, vai ciema apbūves laikā, netiek negatīvi
ietekmētas šīs ekoloģiski jūtīgās teritorijas.
Plānoto apbūvi ierobežo „Aizsargjoslu likums” (pieņemts 05.02.1997) ar grozījumiem līdz
01.04.2008 un „Zvejniecības likums” (pieņemts 12.04.1995) ar grozījumiem līdz
01.01.2009, kas nosaka virszemes ūdensobjektu tauvas joslas - minimālais platums gar
privāto ūdeņu krastiem ir 4 m, bet gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 m.
10. tabula
Ūdensobjektiem noteiktās aizsargjoslas Garkalnes novada teritorijas plānojumā
Ciems
Virszemes ūdensobjekti
Noteiktās aizsargjoslas ūdensobjektiem
Ciemu teritorijā Lauku teritorijā
Amatnieki Mazā Jugla ne mazāk kā 20 m 300 m
Baltezers Lielais Baltezers ne mazāk kā 50 m 300 m
Berģi
Mašēnu ezers ne mazāk kā 20 m 100 m
Lielā Jugla ne mazāk kā 20 m 100 m
Mazā Jugla ne mazāk kā 20 m 300 m
Bukulti Lielais Baltezers ne mazāk kā 50 m 300 m
Garkalne Krievupe ne mazāk kā 20 m 100 m
Langstiņi Langstiņu ezers ne mazāk kā 20 m 100 m
Makstenieki Krievupe ne mazāk kā 20 m 100 m
Priedkalne Lielais Baltezers ne mazāk kā 50 m 300 m
Priežlejas Nav -
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Skuķīši Tumšupe ne mazāk kā 20 m 100 m
Lielā Jugla ne mazāk kā 20 m 100 m
Sunīši
Sunīšu ezers ne mazāk kā 10 m 50 m
Suži Ķīšezers ne mazāk kā 20 m
Lielā Jugla ne mazāk kā 20 m 100 m
Upesciems
Upesciema zivju dīķi ne mazāk kā 10 m -
Nosakot virszemes ūdensobjektu aizsardzību un teritorijas, uz kurām attiecas dažādi
ierobežojumi, Garkalnes novadā būtiski skatīt ne tikai aizsargjoslas ap ūdens objektiem, bet
arī applūstošas teritorijas.
Pamatojoties uz Aizsargjoslu likumā noteikto, aizsargjoslas nosaka saskaņā ar MK
03.06.2008. noteikumiem Nr. 406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas
metodika”. Garkalnes novada Teritorijas plānojumā applūstošās teritorijas noteiktas pēc
LVĢMA datiem, ņemot vērā aprēķina metodi, nevis pēc dabā esošām pazīmēm. Aprēķinu
metode tikai orientējoši ļauj noteikt applūstošo teritoriju robežas, tādēļ tās precizējamas
detālplānojuma izstrādes laikā, veicot topogrāfisko uzmērīšanu un novērtējot pēc dabā
konstatējamām pazīmēm.
Plānojot apbūvi virszemes ūdensobjektam ar applūstošo teritoriju, jāievēro Aizsargjoslu
likuma 7. pants, kas nosaka, ka apbūves ierobežojumi ievērojami:
lauku teritorijās - ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens
līmenim (neatkarīgi no likuma 7. panta (2) daļas 1) punkta apakšpunktos noteiktiem
minimālās aizsargjoslas platumiem);
pilsētās un ciemos - visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošai norobežojošai
būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst.
Aizsargjoslu likuma 37. pants, kas papildinot šā likuma 35. pantā noteiktos vispārējos
aizsargjoslu aprobežojumus, nosaka, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas
uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus (izņemot likumā noteiktos izņēmumus).
Teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā ir pieminētas novadā esošās aplūstošās
teritorijas, apzinātas teritorijas, kurās šie procesi ir novērojami, virspusēji uzskaitītas
iespējamās sekas, kādas var izraisīt applūstošo teritoriju nepareiza apgūšana. Netiek
analizēts, kā tiktu risināti iespējamie applūšanas, grunts nosēšanās u.c. draudi, kuri iespējami
jau pastāvošajai apbūvei.
Aizsargjoslas ap purviem - minimālie aizsargjoslu platumi ap purviem tiek noteikti:
1) 10 līdz 100 hektārus lielām platībām — 20 metru josla;
2) par 100 hektāriem lielākām platībām — 50 metru - 100 metru joslas.
Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām - nosaka stingra režīma, bakterioloģisko un
ķīmisko aizsargjoslu. Stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība
(t.sk. plānot un īstenot jaunu individuālo un sabiedrisko dzīvojamo apbūvi), izņemot to, kura
saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens
ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai. Ķīmiskajā aizsargjoslā
paredzētās darbības realizēšanai jāveic sākotnējais novērtējums, kas nozīmē, ka uzsākot
paredzēto darbību, lielā daļā Garkalnes novada (teritorija ap Lielo Baltezeru, Langstiņu,
Garkalnes, Makstenieku ciemiem u.c.) ir jāpiemēro sākotnējā novērtējuma procedūra.
Rīgas ūdensgutnes vietu stingrā režīma aizsargjoslas areāli atrodas Rīgas pilsētas mežos.
„Aizsargjoslu likuma” 35. pants nosaka vispārējās prasības attiecībā uz cilvēka darbību
aizsargjoslās, bet 39. pantā noteikti specifiskie aprobežojumi. Proti, noteikts, ka stingrā
režīma aizsargjoslās aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība (tas nozīmē – arī
mežsaimniecība), bet bakterioloģiskajās un ķīmiskajās aizsargjoslās jāveic paredzētās
darbības IVN (Garkalnes novadā tā ir praktiski visa austrumu daļa, kā arī citas vietas).
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
MK 20.01.2004 noteikumi Nr. 43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas
metodika” nosaka, ka ūdens ņemšanas vietās stingrā režīma aizsargjoslā papildus iepriekš
minētajām prasībām aizliegts (atbilstīgi 9.1. un 9.2. punkts):
• plānot un īstenot jaunu individuālo un sabiedrisko dzīvojamo apbūvi;
• atrasties nepiederošām personām, kuras nav saistītas ar ūdens ieguves un apgādes
objektu darbības nodrošināšanu ūdens ņemšanas vietās.
Aizsargjoslas gar kultūras pieminekļiem - Sunīšu ciemā atrodas vietējas nozīmes
arheoloģijas piemineklis – Sunīšu viduslaiku kapsēta (V alsts aizsardzības Nr. 2091) ar
aizsargjoslu, kas noteikta sadalot īpašumu „Sunīši” apbūves gabalos. Piemineklis tagad
atrodas zemes gabalā ar kadastra Nr. 8060012 – 0635, un aizsargājama ir šī zemes gabala
teritorija un 15 m plata zona blakus esošo apbūves gabalu robežās.
Sanitārās aizsargjoslas: Aizsargjoslas ap kapiem - novadā noteiktas pagasta kapiem 300 m,
Pirmā Pasaules kara kritušo karavīru kapiem uz Mālpils šosejas - 100 m.
Aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm - aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu
attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā
raksturojuma, bet pārsvarā tas ir 50 - 100 m.
Drošības aizsargjoslas: Garkalnes novadā tiek noteikta 600 m drošības aizsargjosla ap SIA
„Massonyx” gāzes krātuvi.
5.1.2. Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumu apbūves nosacījumi
Novadā visos ciemos dominē savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas izmantošana. Arī
plānotajā izmantošanā lielākoties paredzēts attīstīt šāda veida apbūvi (no jauna veidojamu
zemesgabalu minimālā platība 0,1 – 0,12 ha, maksimālais apbūves blīvums - 30%).
Plānotajā izmantošanā tiek paredzēta arī cita veida apbūves teritoriju attīstība:
mazstāvu dzīvojamā apbūve (no jauna veid ojamu zemesgabalu minimālā platība
0,12 ha, ko atļauts samazināt līdz 0,06 ha)- Bukultos, Sužos, Baltezerā, Berģos,
Upesciemā;
jaukta dzīvojamās un komercdarbības objektu apbūve (0,12 ha) – Amatniekos,
Berģos, Bukultos, Garkalnē, Langstiņos, Sužos, Upesciemā;
daudzstāvu dzīvojamā apbūve (0,12 ha) – Berģos, Bukultos;
komercdarbības objektu apbūve (0,12 ha) – Berģos, Garkalnē;
ražošanas objektu apbūve (0,12 ha) – Berģos, Bukultos, Garkalnē;
u.c. apbūves veidi.
Novada esošajā izmantošanā no apbūves brīvo teritoriju zemes lietojums galvenokārt dalās
lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijās. Plānotajā ciemu attīstībā minētās teritorijas
lielākoties paredzēts transformēt par dažāda veida apbūves, kā arī rekreācijas teritorijām (tās
paredzēts ierīkot gandrīz visos ciemos - Amatniekos, Baltezerā, Berģos, Bukultos, Garkalnē,
Langstiņos, Maksteniekos, Priedkalne, Sunīši, Sužos, Upesciemā). Rekreācijas teritorijas
tiek paredzētas arī pie Līņezera, Vidus un Maku ezeriem.
Apbūves noteikumos noteiktās prasības dabas pamatnes teritoriju apbūvei:
rekreācijas teritorija (0,06 ha; maksimālais apbūves blīvums- ne vairāk kā 20% no
zemesgabala platības);
atklāto telpu izbūves teritorija (ne mazāka kā 2 ha);
lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas (Ne mazāka kā 1 ha);
mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas (2 ha).
Apbūves noteikumos rekreācijas teritorijai noteiktā no jauna veidojamu zemesgabalu
minimālā platība noteikta 0,06 ha, kas ir vismazākā no visām noteiktajām minimālās
apbūves platībām dažādiem zemes plānotās izmantošanas veidiem. Tas var veicināt
rekreācijai atvēlēto teritoriju sadrumstalotību un pārāk blīvu apbūvi.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Jaunveidojamo apbūves un rekreācijas teritoriju izveides pamatojums un konkrētās teritorijās
plānotās darbības:
Jaunu mājokļu un pakalpojumu objektu pieaugums plānots galvenokārt palielinot esošo
ciemu apbūves blīvumu, izmantojot esošo infrastruktūru, ierobežojot mežu un
lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformāciju.
Neviennozīmīgi vērtējamās apbūves teritorijas ir uz dienvidrietumiem no Maksteniekiem,
teritorija, kas atrodas starp Baltezera ciemu un dabas liegumu „Garkalnes meži”, Skuķīšu
ciemā plānoto sabiedriskas nozīmes apbūves teritorija un sabiedriskās apbūves plānošana pie
Līņezera.
Apbūves teritorijai, kas atrodas starp Baltezera ciemu un dabas liegumu „Garkalnes meži”
un apbūves teritorijai uz dienvidrietumiem no Maksteniekiem ir apstiprināti detālplānojumi
saskaņā ar iepriekšējiem teritorijas plānojumiem, kas paredz savrupmāju dzīvojamās
apbūves teritoriju izveidi. Detālplānojumi paredz centralizētu kanalizācijas ūdeņu savākšanu
un ūdensapgādi, kā arī sabiedriska rakstura objektu izbūvi un publiskās ārtelpas izveidi.
Sabiedriskas nozīmes apbūves teritorija Skuķīšu ciemā plānot ierosināja Aizsardzības
ministrija ar nodomu šeit veidot ātrās reaģēšanas vienības mācību centru (ar slēgtu šautuvi).
Norādītajā teritorijā ietilpst arī mežu aizsargjosla ap mācību centru.
Rekreācijas teritorijas izvēlētas tādās vietās, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas
veids ir saistīts ar rekreācijas funkcijas nodrošināšanu: dziedniecisku, izglītojošu, sporta,
fiziskās kultūras tūrismu un ietver ar rekreāciju saistītās ēkas un būves. Šīs vietas ir izvēlētas
ciemu teritorijās un atsevišķās vietās ārpus ciemu teritorijām, kuras gadu gaitā jau tiek
izmantota rekreācijas vajadzībām. Ciemu teritorijās rekreācijas teritorijas plānotas
ūdenstilpju un ūdensteču tuvumā. Ūdensobjektu, kas atrodas ciemos, aizsargjoslu teritorija
arī noteikta kā rekreācijas teritorija.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
5.1.3. Ciemu plānotā izmantošana
Plānotās izmantošanas analīze pa ciemiem
Ciems
Priežlejas
Suži
Bukulti
Ciemu esošais
stāvoklis no TP
Inženiertehniskais
nodrošinājums neatbilst
ciema statusam.
Apbūves paplašināšana
nav ieteicama.
Teritorijai ir slikta
notece, nav labiekārtota
un ar pārāk blīvu
apbūvi. Tālāko attīstību
plānojot, ciema
teritorijai nepieciešams
vienots detālplānojums
un tīklu izbūves plāns.
Lai saglabātu Bukultu,
kā cilvēkam labvēlīgas
dzīves vides, fiziskās
kvalitātes un vizuālo
tēlu, nav pieļaujama
Ādažu ceļam piegulošo
mežu
zemju
transformēšana
apbūvei, kā arī vēl
neapbūvētās piekrastes
apbūve.
Ciemu plānotā izmantošana
Būtiskas izmaiņas zemes
lietojuma maiņā un apbūves
veikšanā nav plānotas.
Izmaiņas galvenokārt skar
mežsaimniecības teritorijas, ko
plānots attīstīt kā savrupmāju
(DzS), mazstāvu dzīvojamās
apbūves (DzM) vai jauktas
dzīvojamās un komercdarbības
objektu apbūves (JDzD)
teritorijas, sabiedriskas nozīmes
objektu (S), komercdarbības
nozīmes (D) vai kā rekreācijas
teritorijas (A).
Izmaiņas galvenokārt skar
mežsaimniecības
un
lauksaimniecības teritorijas, ko
plānots attīstīt kā mazstāvu
dzīvojamās apbūves teritorijas
(DzM), veidot jauktu
dzīvojamās un komercdarbības
objektu (JDzD), daudzstāvu
dzīvojamo māju (DzD) un
komercdarbības objektu (D)
apbūves teritorijas. Daļa Lielā
Esošā un plānotā notekūdeņu
apsaimniekošanas
infrastruktūra
Netiek nodrošināti centralizētas
kanalizācijas savākšanas
pakalpojumi, NAI - nav.
Ciemā ir notekūdeņu attīrīšanas
iekārta, kas paredzēta rindu māju
ciematam „Apogi”.
Nepieciešams ieviest vienotu
CKS, jo šos pakalpojumus ciemā
saņem tikai 10% mājsaimniecību.
Nav CKS. Ir divas NAI, kuras
nenodrošina normatīviem
atbilstošu notekūdeņu attrīšanu.
Notekūdeņi tiek novadīti Lielajā
Baltezerā.
Komentāri par plānoto izmantošanu
11. tabula
Netiek paredzēti pasākumi, kas būtiski ietekmētu
vides kvalitāti ciemā.
Risināms jautājums par notekūdeņu
apsaimniekošanu.
Risināms jautājums par notekūdeņu
apsaimniekošanu, jo apbūves paplašināšana,
nesakārtojot notekūdeņu apsaimniekošanu, var
degradēt dzīves vides kvalitāti jau esošajā ciema
daļā, kā arī blakus esošajā Ķīšezerā.
Bukultu ciemā ir applūstošas teritorijas, tādēļ,
plānojot šo teritoriju attīstību, jāievēro
Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi
attiecībā uz tām.
Paredzams, ka notekūdeņu savākšanas un
attīrīšanas sistēma uzlabosies pēc projekta
ieviešanas, kas paredz ūdenssaimniecības
pakalpojumu attīstību teritorijās apkārt
Lielajam un Mazajam Baltezeram Garkalnes un
Ādažu novados.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Ciems
Priedkalne
Baltezers
Ciemu esošais
stāvoklis no TP
Ciema teritoriālās
attīstības iespējas tā
tagadējās robežās ir
visai ierobežotas,
savukārt apbūves
attīstīšana ciemam
piegulošajās Rīgas
pilsētas mežu teritorijās
saistīta ar risku
pasliktināt ciema
ainavu un vides
kvalitāti.
Līdz šim attīstot
apbūvi, nepietiekami
ievēroti dabiskās vides
kvalitātes uzturēšanas
nosacījumi.
Ciemu plānotā izmantošana
Baltezera piekrastes, kā arī
Saulstaru ielas apkārtne,
plānojumā paredzēta kā
rekreācijas teritorija (A).
Attīstot ciema teritoriju,
plānojums galvenokārt paredz
savrupmāju dzīvojamās
apbūves teritorijas (DzS)
paplašināt, samazinot
mežsaimniecībā
un
lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas Lielā Baltezera
piekrastē, kā arī ciema
dienvidrietumu daļā.
Ezera piekraste plānojumā
paredzēta kā rekreācijas
teritorija (A).
Plānojums paredz sabiedriskas
nozīmes (S), kur atrodas
notekūdeņu attīrīšanas iekārtas)
apbūves teritoriju mainīt uz
jauktu dzīvojamās un
komercdarbības objektu (JDzD)
apbūves teritorijām.
Ciema dienvidos esošo vēl
neapbūvēto, līdz šim
mežsaimniecības teritoriju,
plānots attīstīt kā mazstāvu
dzīvojamās apbūves teritoriju
(DzM), kā arī Lielā Baltezera
piekrasti veidot kā rekreācijas
Esošā un plānotā notekūdeņu
apsaimniekošanas
infrastruktūra
Ciemā darbojas CKS, kam
pieslēgti 50% mājsaimniecību.
Ciemā ir bioloģiskās NAI, kuras
nenodrošina normatīviem
atbilstošu, notekūdeņu attrīšanu.
Tos novada Lielajā Baltezerā.
Paredzams, ka notekūdeņu
apsaimniekošana uzlabosies pēc
projekta
ieviešanas
ūdenssaimniecības pakalpojumu
attīstībai teritorijās apkārt
Lielajam un Mazajam
Baltezeram.
Centralizētos kanalizācijas
pakalpojumus 45 %
mājsaimniecību nodrošina
pieslēgums Rīgas centralizētās
kanalizācijas savākšanas
sistēmām. Ciemā ir bioloģiskās
NAI, kuras nenodrošina
normatīviem atbilstošu
notekūdeņu attīrīšanu un no
kurām notekūdeņus novada
Lielajā Baltezerā. Paredzams, ka
notekūdeņu savākšanas un
attīrīšanas sistēma uzlabosies pēc
projekta ieviešanas, kas paredz
Komentāri par plānoto izmantošanu
Priedkalnes ciemā ir applūstošas teritorijas,
tādēļ, plānojot šo teritoriju attīstību, jāievēro
Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi
attiecībā uz tām.
Lielā Baltezera krasta zona zonēta kā rekreācijas
teritorija, tādējādi nepieļaujot ezera piekrastes
pārveidošanu par blīvi apdzīvotu dzīvojamās
apbūves teritoriju.
Baltezera ciemā ir applūstošas teritorijas, tādēļ,
plānojot šo teritoriju attīstību, jāievēro
Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi
attiecībā uz tām.
Ciema dienvidrietumos esošā mežsaimniecības
teritorija tiek transformēta par mazstāvu
dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM). Baltezera
ciema daļa, kas robežojas ar Ādažu novada
Garkalnes ciemu, plānota kā savrupmāju
dzīvojamās apbūves teritorija (DzS) ,
transformējot mežsaimniecībā izmantojamās
zemes.
Veicot Lielā Baltezera piekrastes teritoriju
apbūvi, nepieļaut zemes uzbēršanu, ja nav veikti
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Ciems
Amatnieki
Berģi
Ciemu esošais
stāvoklis no TP
Ciemā ir izteikts
dalījums divās dabas
apstākļu joslās -
paaugstinātā
pamatkrasta un Mazās
Juglas palienē.
Ciema teritorijā
pagaidām ciemam
atbilstoši apbūvēts ir
tikai neliela daļa, pārējā
apbūve veikta haotiski.
Patlaban apbūve pilnīgi
saplūdusi ar Rīgas
pilsētas daļas - Berģi -
apbūvi. Berģos atrodas
asfaltbetona ražotne un
2 benzīntanki.
Ciema novietnes
lielākās vērtības – laba
sasniedzamība no
Rīgas, ūdeņu un mežu
bagātība.
Ciemu plānotā izmantošana
teritoriju (A).
Pārējo Baltezera ciemu un to
daļu, kas robežojas ar Ādažu
novada Garkalnes ciemu,
paredzēts paplašināt kā
savrupmāju dzīvojamās
apbūves teritoriju (DzS).
Paredzēts attīstīt savrupmāju
dzīvojamo apbūvi (DzS), kā arī
nelielā ciema ziemeļrietumu
daļā plānota jaukta dzīvojamās
un komercdarbības objektu
apbūve (JDzD). Ciema
teritoriju, kas pieguļ Mazās
Juglas krastam, tiek plānots
attīstīt kā rekreācijas teritoriju
(A). ciema austrumdaļā plānota
mazstāvu dzīvojamā apbūve
(DzM) un komercdarbības
objektu apbūves teritorija (D).
Plānots
transformēt
lauksaimniecībā
un
mežsaimniecībā izmantojamo
teritoriju platības dažāda veida
apbūvei - jauktas dzīvojamās un
komercdarbības objektu
(JDzD), savrupmāju dzīvojamo
(DzS) un daudzstāvu
dzīvojamās (DzD), ražošanas
objektu (R) un komercdarbības
objektu (D), kā arī mazstāvu
Esošā un plānotā notekūdeņu
apsaimniekošanas
infrastruktūra
ūdenssaimniecības pakalpojumu
attīstību teritorijās apkārt
Lielajam un Mazajam
Baltezeram Garkalnes un Ādažu
novados.
Garkalnes novadā vislabāk
nodrošinātais ciems ar
centralizētiem kanalizācijas
pakalpojumiem, ko nodrošina
pieslēgums Rīgas centralizētās
kanalizācijas savākšanas
sistēmām (ar pakalpojumu
nodrošināti 97%
mājsaimniecību). Ciemā ir arī
notekūdeņu attīrīšanas iekārta, no
kuras notekūdeņus novada
Mazajā Juglā.
Berģos CKS ir pieslēgtas tikai
16% mājsaimniecību. Teritorijas
plānojums paredz, ka
nepieciešams izbūvēt ciemā
maģistrālās ūdensvada un
kanalizācijas līnijas un pieslēgt
tās Rīgas pilsētas tīkliem.
Komentāri par plānoto izmantošanu
pētījumi par piekrastes uzbēršanas radītajām
ekoloģiskajām sekām – pārveidota ezera paliene,
gruntsūdeņu izķīlēšanās jaunās kraujas pakājē,
u.c. procesi.
Amatnieku ciems robežojas ar Lielo un Mazo
Juglu, kā arī atrodas abu upju satekvietā, tādēļ
ciema teritorija atrodas ekoloģiski jūtīgā zonā.
Plānotajā ciema attīstībā paredzēts par apbūves
un rekreācijas teritorijām transformēt lielas
lauksaimniecībā un mežsaimniecībā
izmantojamās teritorijas.
Plānojot applūstošo teritoriju attīstību jāievēro
Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi
attiecībā uz šīm teritorijām.
Nebūtu pieļaujama apbūves uzsākšana, ja nav
nodrošināta pieslēgšanās centralizētai
kanalizācijas sistēmai.
Plānotajā izmantošanā visā ciema izdalītajā
teritorijā, arī ap Mašēnu ezeru un tam labajā pusē
uzbērtās piekrastes teritoriju, tiek plānotas
dažāda veida apbūves teritorijas. Ap Mašēnu
ezeru esošās applūstošās teritorijas tiek veidotas
kā rekreācijas teritorijas. Plānojot applūstošo
teritoriju attīstību jāievēro Aizsargjoslu likumā
noteiktie ierobežojumi attiecībā uz šīm
teritorijām.
Turpmākajā attīstībā nebūtu pieļaujama apbūves
paplašināšana, ja netiek nodrošināta centralizēta
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Ciems
Sunīši
Upesciems
Ciemu esošais
stāvoklis no TP
Ciema attīstības gaita
bijusi haotiska, kā
rezultātā vietā, kur bija
iespējams radīt
kvalitatīvu dzīvojamo
vidi, izveidota apbūve,
kura vērtējama kā
viduvēja.
Esošo apbūvi ierobežo
applūstošās teritorijas.
Ja
apbūvei
nepiemērotās vai maz
piemērotās Lielās
Juglas palienes, tagad
Ciemu plānotā izmantošana
dzīvojamās apbūves (DzM) un
rekreācijas teritorijas (A)
(galvenokārt Mašēnu ezera un
Lielās Juglas lejteces piekraste).
Izmaiņas galvenokārt skar
lauksaimniecības
un
mežsaimniecības teritorijas, kur
liela daļa no tām ir arī
applūstošās teritorijas, kuras
tiek plānots attīstīt kā
rekreācijas teritorijas (A) , daļa
ciema teritorijas plānots attīstīt
kā mazstāvu dzīvojamās (DzM)
un savrupmāju dzīvojamās
(DzS) apbūves teritorijas.
Izmaiņas pārsvarā skar
lauksaimniecības
un
mežsaimniecības teritorijas,
kuras galvenokārt tiek plānots
attīstīt kā savrupmāju (DzS),
mazstāvu dzīvojamās (DzM)
Esošā un plānotā notekūdeņu
apsaimniekošanas
infrastruktūra
Ar centralizētiem kanalizācijas
pakalpojumiem ir nodrošinātas
43% mājsaimniecību, kuru
notekūdeņus novada Rīgas
centralizētajā kanalizācijas tīklā.
Ir notekūdeņu attīrīšanas iekārta,
no tām notekūdeņus novada
Lielajā Juglā.
Ciemā darbojas CKS, taču
nepieciešams risināt jautājumus
par kanalizācijas novadi, jo ar
pakalpojumu tiek nodrošināti
tikai 18% mājsaimniecību.
Ciemā ir bioloģiskās NAI, kuras
Komentāri par plānoto izmantošanu
notekūdeņu savākšana.
Mašēnu ezera labajā krastā, pirms būvniecības
uzsākšanas, veicama izpēte par grunts nestspēju
uzbērtajā teritorijā un tās atbilstību apbūves
veikšanai.
Pamatojoties uz biedrības „VAK Mantojums”
teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas
laikā iesniegto vēstuli „Par teritorijas
kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem”, noteikta
nozīmīga dabas pieminekļa (avots) un iespējama
apbedījuma vieta Mašēnu ezera ziemeļu krastā.
Teritorija plānota kā rekreācijas teritorija.
Sunīšu ciemā atrodas applūstošās teritorijas,
plānojot applūstošo teritoriju attīstību jāievēro
Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi
attiecībā uz šīm teritorijām.
Pamatojoties uz biedrības „VAK Mantojums”
Garkalnes novada domei iesniegto vēstuli „Par
teritorijas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem”,
Sunīšu ezera rietumu krastā, netālu no Sunīšu
senkapiem, atrodas bijušās Jumpravas baznīcas
vieta, šī teritorija plānota kā rekreācijas teritorija.
Teritorijas apsaimniekošanu turpmāk plānot, lai
tā nav pretrunā ar kultūras pieminekļa
aizsardzības noteikumiem.
Plānotajā izmantošanā rekreācijas teritorijas
galvenokārt tiek noteiktas ap Zivju dīķiem un
Lielās Juglas palienē, daļa no tām ir teritorijas,
kas pakļautas arī applūšanas riskam. Plānojot
applūstošo teritoriju attīstību jāievēro
Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Ciems
Langstiņi
Garkalne
Ciemu esošais
stāvoklis no TP
bijušo zivju dīķu,
platības tiks vienlaidus
apbūvētas, iespējama
vides ekoloģiskā
līdzsvara izjaukšana, jo
tiks ietekmēts
hidroģeoloģiskais
režīms plašā apkārtnē
Šobrīd neapbūvēts
palicis būvniecībai
nelabvēlīgais mitrais
ziemeļu
un
ziemeļaustrumu krasts.
Saimniecisko darbību
veic vairāki komersanti,
kas darbojas degvielas
un gāzes tirdzniecības,
autoservisa, u.c.
tirdzniecības jomās.
Ciemu šķērso
automaģistrāle Rīga –
Santpēterburga un
dzelzceļš Rīga – Valga.
Ciemu plānotā izmantošana
apbūves vai jauktas dzīvojamās
un komercdarbības objektu
(JDzD) apbūves teritorijas vai
kā rekreācijas teritorijas (A).
Upesciema centrālās daļā esošo
mežsaimniecības teritoriju
plānots attīstīt un veidot kā
parku.
Paredzēta ciema paplašināšana,
galvenokārt paplašinot
savrupmāju dzīvojamās
apbūves teritoriju (DzS) un
attīstot jauktas dzīvojamās un
komercdarbības apbūves
teritorijas (JDzD). Langstiņu
ezera piekrasti plānots attīstīt kā
rekreācijas teritoriju (A).
Plānotajā izmantošanā tiek
samazinātas lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā izmantojamo
teritoriju platības, tās paredzot
transformēt dažāda veida
apbūvei – ražošanas objektu (R)
un komercdarbības objektu (D),
sabiedriskas nozīmes (S) arī
savrupmāju dzīvojamo (DzS) ,
daudzstāvu dzīvojamās (DzD)
un jauktas dzīvojamās un
Esošā un plānotā notekūdeņu
apsaimniekošanas
infrastruktūra
daļēji nodrošina normatīviem
atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu,
tie tiek novadīti uz meliorācijas
grāvi, kas ietek Upesciema dīķos.
Paredzams, ka notekūdeņu
apsaimniekošana uzlabosies pēc
ūdenssaimniecības pakalpojumu
attīstības projekta ieviešanas
Upesciemā un Langstiņos.
Nepieciešams ieviest CKS, jo
ciemā netiek nodrošināta
notekūdeņu apsaimniekošana.
Paredzams, ka notekūdeņu
apsaimniekošana uzlabosies pēc
ūdenssaimniecības pakalpojumu
attīstības projekta ieviešanas
Upesciemā un Langstiņos.
Ir CKS, taču šis pakalpojums ir
pieejams tikai 16%
mājsaimniecību. Ciemā ir trīs
notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Viena atrodas Garkalnes centrā,
otra ciema ziemeļu daļā, netālu
no ūdensgūtnes stingra režīma
aizsargjoslas, un trešā – ciema
lejasdaļā, netālu no dabas
lieguma „Garkalnes meži”.
Notekūdeņus pēc attīrīšanas
Komentāri par plānoto izmantošanu
attiecībā uz šīm teritorijām.
Visā ciema teritorijā nebūtu pieļaujama apbūves
uzsākšana, ja nav nodrošināta pieslēgšanās
centralizētai kanalizācijas savākšanas sistēmai.
Plānotā attīstība paredz mežsaimniecībā
izmantojamā zemes masīva transformēšanu par
jauktas dzīvojamās un komercdarbības apbūves
teritoriju.
Lai papildus neradītu antropogēno slodzi
Langstiņu ezeram, kurā jau nonāk neattīrīti
notekūdeņi no apkārt esošām apbūves
teritorijām, nav pieļaujama jaunas apbūves
uzsākšana, ja netiek atrisināts jautājums par
notekūdeņu apsaimniekošanu atbilstoši
likumdošanai.
Ciemā atrodas applūstošās teritorijas, kas daļēji
tiek plānotas kā rekreācijas teritorijas vai atstāts
esošais zonējums – mežsaimniecības vai
lauksaimniecības teritorija. Plānojot applūstošo
teritoriju attīstību jāievēro Aizsargjoslu likumā
noteiktie ierobežojumi attiecībā uz šīm
teritorijām.
Garkalnes ciemā plānots attīstīt divas teritorijas
savrupmāju dzīvojamai apbūvei, kas atrodas
dabas lieguma „Garkalnes meži” neitrālā zonā.
Veicot apbūvi, jāievēro likumdošanā noteiktās
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Ciems
Makste -
nieki
Skuķīši
Ciemu esošais
stāvoklis no TP
Ciemu no visām pusēm
ietver mežs, to šķērso
Krievupe. Lielākā daļa
bijušās dārzkopības
kooperatīva apbūves
izvietojusies
neapplūstošā platībā.
Apbūvētajā teritorijā –
ainaviskums, ūdens un
mežs - atbilst atpūtas
vajadzībām, bet nav
labvēlīgi
Ciemu plānotā izmantošana
komercdarbības (JDzD)
apbūves teritorijām. Rekreācijas
teritorijas (A) nelielās teritorijās
tiek veidotas Krievupes palienē,
kā arī Garkalnes ciema
ziemeļos, neskartā meža ielokā.
Paredzēta savrupmāju
dzīvojamās apbūves teritoriju
(DzS) paplašināšana
galvenokārt jau esošajā apbūvē
ciema centrālajā daļā, kā arī
meža masīvā, kas atrodas uz
dienvidiem no Maksteniekiem.
Plānojums paredz paplašināt
savrupmāju dzīvojamās
apbūves teritorijas (DzS), kā arī
sabiedriskas nozīmes objektu
teritorijas (S) attīstību.
Esošā un plānotā notekūdeņu
apsaimniekošanas
infrastruktūra
iefiltrē zemē vai novada
Krievupē.
Ciems netiek nodrošināts ar
centralizētas kanalizācijas
savākšanas pakalpojumiem un
ciemā nav NAI.
Netiek nodrošināts ar
centralizētas kanalizācijas
savākšanas pakalpojumiem un
ciemā nav NAI.
Komentāri par plānoto izmantošanu
prasības un ierobežojumi uz apbūves veikšanu
ĪADT neitrālajā zonā, skatīt arī 5.3. apakšnodaļu.
Plānotajā izmantošanā tiek paredzēta rekreācijas
teritorija uz ziemeļiem no Garkalnes ciema,
Garkalnes mežniecības 234. - 247. kv.. Lai
nodrošinātu rekreācijai nepieciešamo
infrastruktūru, nav nepieciešama teritorijas
zonējuma maiņa, tādēļ teritorijai iesakāms atstāt
esošo teritorijas zonējumu – mežsaimniecības
teritorija.
Ciemam tikai 16% mājsaimniecību saņem CKS
pakalpojumus, tādēļ nav pieļaujama jaunas
apbūves uzsākšana, ja netiek atrisināts jautājums
par notekūdeņu apsaimniekošanu atbilstoši
likumdošanai.
Miķeļciema purva un Krievupes krastu apkārtnē
atrodas aizsargājamas augu sugas, parastā
plakanstaipekņa, atradnes. Tādēļ pirms apbūves
uzsākšanas, teritorijā, kas atrodas uz dienvidiem
no Maksteniekiem, jāveic bioloģiskās
daudzveidības izpēte, lai novērsu negatīvo
ietekmi uz aizsargājamiem biotopiem vai sugām.
Lai papildus neradītu antropogēno slodzi
ūdensobjektiem, nav pieļaujama jaunas apbūves
uzsākšana, ja netiek veikta notekūdeņu
apsaimniekošana atbilstoši likumdošanai.
Tumšupes palienē Aizsargjoslu kartē atzīmētas
applūstošo teritoriju platības, kurās netiek
mainīts esošais zonējums – lauksaimniecības
zemes. Plānojot applūstošo teritoriju attīstību
jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktie
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Ciems
Ciemu esošais
stāvoklis no TP
inženiertehnisko
labierīcību iekārtošanai
un kapitālu celtņu,
tostarp dzīvojamo ēku,
būvniecībai.
Ciemu plānotā izmantošana
Teritorijas, kas atrodas
Tumšupes palienē un ir
applūstošā teritorija, noteiktas
kā pašvaldības zemes.
Esošā un plānotā notekūdeņu
apsaimniekošanas
infrastruktūra
Komentāri par plānoto izmantošanu
ierobežojumi attiecībā uz šīm teritorijām.
Nav pieļaujama jaunas apbūves uzsākšana, ja
netiek atrisināts jautājums par notekūdeņu
apsaimniekošanu atbilstoši likumdošanai.
Plānotajā izmantošanā noteikta sabiedriskas
nozīmes objektu teritorijas paplašināšana,
transformējot mežsaimniecības teritorijas.
Pamatojoties uz biedrības „VAK Mantojums”
Garkalnes novada domei iesniegto vēstuli „Par
mežu Juglas mežniecības 57. kvartālā”,
secināms, ka minētās teritorijas tuvumā
novērojama liela bioloģiskā sugu daudzveidība,
tādēļ pirms apbūves uzsākšanas, veicama
bioloģiskās daudzveidības izpēte, lai novērsu
iespējamo negatīvo ietekmi uz aizsargājamiem
biotopiem vai sugām.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
5.1.4. Kopsavilkums par plānotās apbūves ietekmi uz vidi
Apbūves teritoriju attīstība paredzēta visos ciemos (izņemot Priežlejas), pārsvarā - dažāda
blīvuma individuālās apbūves paplašināšana. Visiem ciemiem ir izdalāma kopēja pazīme -
centralizēto sadzīves kanalizācijas sistēmu un NAI trūkums vai to sliktais stāvoklis, kur
saskatāmas šādas problēmas:
atsevišķu vietējās sadzīves notekūdeņu novadīšana virszemes ūdensobjektos;
esošās NAI ir sliktā stāvoklī, tās pilnībā nespēj attīrīt notekūdeņus atbilstoši
normatīviem;
NAI trūkst Priežlejās, Berģu, Langstiņu, Makstenieku un Skuķīšu ciemos.
Garkalnes novadā esošo ūdenstilpju specifikas dēļ, daudzas teritorijas ap ūdenstilpēm ir
pakļautas applūšanas riskam. Saimnieciskās darbības aprobežojumi īpaši jāņem vērā, veicot
apbūvi Upesciema, Amatnieku un Sunīšu ciemos, kā arī Makstenieku, Skuķīšu, Baltezera un
Garkalnes ciemos. Daudzviet plānotajā izmantošanā šīs teritorijas plānots attīstīt kā
rekreācijas teritorijas, tādējādi aizsargājot piekrastes bioloģisko daudzveidību.
Plānotajā izmantošanā, veicot dažādu ražotņu un līnijbūvju (autoceļu izbūve, paplašināšana
u.tml.) būvniecību jāievēro, lai netiktu pārsniegti MK 13.07.2004. noteikumos Nr. 597
„Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” noteiktie trokšņu līmeņi dažādiem diennakts
periodiem. Garkalnes novada trokšņu karti skatīt 3. pielikumā.
Plānojot ciemu attīstību un to apbūvi, tas pārsvarā tiek veikts paredzot lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju transformāciju.
Realizējot Teritorijas plānojumā plānoto izmantošanu, jāapzinās, ka paredzot jaunas apbūves
teritorijas, pieaugs radīto notekūdeņu un atkritumu daudzums. Atkritumu savākšanas un
apsaimniekošanas kapacitāti iespējams palielināt saskaņā ar reģionālajā atkritumu
apsaimniekošanas plānā paredzētajiem pasākumiem, bet notekūdeņu savākšanas un
attīrīšanas kapacitāte tiks paaugstināta, realizējot paredzētos ūdenssaimniecības attīstības
projektus novadā.
Tā kā Garkalnes novads atrodas Rīgas tiešā tuvumā, tajā aktuāls ir pieprasījums pēc apbūves
teritorijām. Plānojumā tiek paredzēta intensīva teritorijas dažāda blīvuma apbūve, kura skars
dažādas novada teritorijas. Lai tiktu ievērota viena no plānojumā izvirzītajām prioritātēm
ilgspējīgas attīstības iespējas, saskaņojot saimnieciskās darbības un dabas mijiedarbību,
veicot plānojumā paredzēto apbūvi, tā jāsaskaņo ar likumdošanā un normatīvos aktos
noteiktajām prasībām par dabas vērtību saglabāšanu un aizsardzību.
Lai noteiktu apbūves ietekmi uz apkārtējo vidi, zemāk noteikti ietekmes indikatori.
Ietekmes
indikatori
lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas, kas transformētas apbūvei;
centralizēti savākto sadzīves atkritumu daudzums;
centralizēti no urbumiem iegūtā ūdens un novadīto notekūdeņu daudzums;
ekspluatācijā nodotu ēku skaits un to kopējā apbūves platība.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
5.2. Tūrisma attīstības ietekmes vērtējums
Garkalnes novada teritorijas plānojumā izdalīts atsevišķs teritorijas izmantošanas veids, kas
paredzēts tūrisma attīstībai – rekreācijas teritorija. Apbūves noteikumos tā minēta kā
izbūves teritorija, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir saistīts ar rekreācijas
funkcijas nodrošināšanu: dziedniecisku, izglītojošu, sporta, fiziskās kultūras tūrismu un
ietver ar rekreāciju saistītās ēkas un būves. Šāds teritorijas izmantošanas veids noteikts
gandrīz visos ciemos, arī pie Līņezera, Vidus un Maku ezeriem u.c. vietās.
Teritorijas plānojumā tiek nodalīti divi rekreācijas vietu tipi pēc to pieejamības - publiski
pieejamie un komerciālie.
Publiski pieejamās atpūtas vietas – mežaparki un parki. Citas publiski pieejamās atpūtas
vietas, kas paredzamas perspektīvajā plānojumā ( vietējie tūrisma ceļi, pastaigu un izziņu
takas, galvenokārt ciemu tuvumā, speciāli iekārtotas skatu un atpūtas vietas u.c.).
Komerciālo rekreācijas objektu veidošana un apsaimniekošana novadā pašreiz vēl nav plaši
attīstīta, tādēļ teritorijas plānojumā tikai vispārīgā veidā tiek minēti iespējamo nodarbību
un iekārtojamo vietu veidi: dažādas trases, kempingu laukumi, ekoloģiskā tūrisma vietas
mežos (ap Jūgezeru, Maku ezeru) un Maltuves purvā u.c..
Rekreācijas teritorijas tiek paredzētas arī Līņu un Vidus ezera piekrastēs. Taču, pamatojoties
uz biedrības „VAK Mantojums” plānojuma un Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas
laikā iesniegto vēstuli, šo ezeru apkārtnē konstatētas putniem nozīmīgas vietas. Kā dēļ rūpīgi
jāizvērtē paredzamo rekreācijas teritoriju attīstības ietekme uz putniem nozīmīgām vietām.
Šobrīd novadā nav izteiktu tūrisma infrastruktūras un piesaistes objektu, kā arī izstrādājot
teritorijas plānojumu, īpaši pētījumi par rekreācijas iespējām netika veikti, bet novada
ainaviskums un esošās dabas vērtības ir novērtētas kā pozitīvs tūrisma izveides aspekts.
Saprātīga tūrisma infrastruktūras objektu attīstība ir pozitīvi vērtējama līdzsvarotas
ekonomiskās attīstības kontekstā. Jāatzīmē, ka Garkalnes novadā tūrismam nav izteikta
sezonāla rakstura. Pieaugot tūristu interesei par šo teritoriju, palielināsies arī antropogēnā
ietekme uz vides kvalitāti, tāpēc nepieciešams jau laicīgi organizēt un plānot tūrisma plūsmu.
Ietekmes
indikatori
jaunu tūrisma infrastruktūras objektu skaits (izdalot pēc to veidiem);
tūristu plūsmas rādītāji – tūrisma mītņu apmeklējums, tūrisma objektu
apmeklējuma biežums, tūristu skaits tajos u.tml..
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
5.3. Ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Tā kā Garkalnes novadā atrodas divas Natura 2000 dabas teritorijas (liegumi - „Lielā
Baltezera salas” un „Garkalnes meži”), kā arī Natura 2000 tīklā neiekļauta īpaši
aizsargājama teritorija - dabas liegums „Buļļezers”, tad zemāk ir uzskaitītas nozīmīgākās
problēmas katrai aizsargājamajai teritorijai. Šī informācija būtu jāņem vērā, plānojot šo
teritoriju un arī tām pieguļošo teritoriju izmantošanu.
Dabas liegums „Garkalnes meži”. Dabas liegumam ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns un
īpašie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kuros noteikts lieguma funkcionālais
zonējums, kā arī noteikti ierobežojumi darbībām lieguma teritorijā.
Lieguma rietumu daļa robežojas ar Garkalnes ciema robežām, tādēļ dažāda veida apbūve vai
saimnieciskās aktivitātes ciemā var netieši ietekmēt lieguma teritorijā esošās sugu dzīvotnes.
Teritorijas plānojuma plānotajā izmantošanā apbūve dabas lieguma teritorijā plānota lieguma
neitrālajā zonā (skatīt arī Teritorijas plānojuma plānotās izmantošanas kartē).
Dabas lieguma teritorijā tiek paredzēta turpmākās izpētes teritorija, tādēļ nākotnē, plānojot
šīs teritorijas attīstību, jāievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības un aprobežojumi, kas
attiecināmi uz dabas liegumu.
Liegumam ir izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kur noteikts
lieguma zonējums, kā arī darbības ierobežojumi lieguma teritorijā. Zemesgabalu sadalīšana
un jauna būvniecība atļauta tikai neitrālajā zonā, kas pieļaujama atbilstoši detālplānojumam
un ietekmes uz Natura 2000 teritorijām vērtējuma rezultātiem, ja saņemts pozitīvs Vides
pārraudzības valsts biroja atzinums. Infrastruktūras būvniecība neitrālajā zonā veicama
atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu, kur,
veicot sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, iekļaut augu segu un meža biotopu eksperta
un ornitologu atzinumus par plānoto darbību iespējamo ietekmi uz vidi.
Dabas liegums „Lielā Baltezera salas”. Teritorijas plānojums neparedz darbības, kas tieši
varētu mazināt dabas lieguma bioloģisko daudzveidību vai kā negatīvi ietekmēt tur esošos
īpaši aizsargājamos biotopus.
Tomēr tā kā dabas liegumā ietilpstošās salas ir atpūtnieku iecienītas atpūtas vietas, un
plānojumā netiek paredzēti pasākumi, lai apmeklētāju plūsmu ierobežotu, tas palielinās
antropogēno iedarbību uz lieguma teritoriju, jo līdz ar novada apdzīvotības palielināšanos,
prognozējams atpūtnieku skaita pieaugums. Lai mazinātu atpūtnieku skaita pieauguma radīto
ietekmi, pašvaldībai savu iespēju un kompetences robežās nepieciešams veicināt atbilstošas
infrastruktūras izvietošanu (informāciju stendi, atpūtas vietu labiekārtošana u.tml.).
Dabas liegums „Buļļezers”. Teritorijas plānojums neparedz darbības, kas varētu tieši mazināt
dabas lieguma bioloģisko daudzveidību vai kā citādi negatīvi ietekmēt tur atrodamās īpaši
aizsargājamās augu sugas.
Kopumā vērtējot, plānojums neradīs negatīvu ietekmi uz aizsargājamām dabas teritorijām un
objektiem, ja tiks ievērotas likumdošanā noteiktās prasības to aizsardzībai. MK 06.06.2006.
noteikumi Nr. 455 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)” nosaka, ka visas darbības, kas tiks realizētas
Natura 2000 tīklā esošā ĪADT, ir pakļautas ietekmes uz Natura 2000 teritorijām ietekmes
novērtējuma procedūrai.
Ietekmes
indikatori
vietējo putnu populāciju indekss (sugu skaits, īpatņu skaits - piemēram,
zaļās vārnas populācijai);
ĪADT sadalījums pa aizsardzības kategorijām;
semināri, apmācības u.c. pasākumu skaits, kas organizēti, ar mērķi
informēt par novadā esošajām ĪADT.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
5.4. Vides aizsardzības mērķu integrācija Garkalnes novada
teritorijas plānojumā
Zemāk skatāmajā tabulā izvērtēts, kā dažādi vides aizsardzības mērķi integrēti Garkalnes
novada Teritorijas plānojumā.
Vides aizsardzības mērķu integrācija Garkalnes novada teritorijas plānojumā
Nr.
p.k.
1.
2.
3.
4.
5.
7.
8.
9.
Mērķis
Nodrošināt normatīviem un ilgtermiņa
mērķiem atbilstošu gaisa kvalitāti,
uzlabot to vietās, kur tā nav apmierinoša,
īpašu uzmanību veltot ražošanas
uzņēmumiem.
Veicināt ilgtspējīgu un racionālu ūdens
lietošanu, īpašu uzmanību pievēršot
pazemes ūdens resursu saglabāšanai un
eitrofikācijas apdraudētiem ezeriem un
ūdenstilpēm.
Nodrošināt racionālu, vidi saudzējošu un
ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu.
Ierobežot atkritumu rašanos un
samazināt apglabājamo atkritumu
daudzumu, veicinot to pārstrādi vai
atkārtotu izmantošanu.
Teritoriju plānošanā ņemt vērā esošo
vides piesārņojumu.
Izmantojot plānošanas metodes un
saprātīgu zemes apsaimniekošanu,
nepieļaut bioloģiskās daudzveidības
samazināšanos un lauku ainavas
degradēšanos.
Saglabāt meža bioloģisko daudzveidību
un ekoloģisko funkciju kvalitāti klimata
un ūdens režīma regulācijā, kā arī
augsnes aizsardzībā.
Nodrošināt vides informācijas
izmantošanu un analīzi normatīvo aktu
izstrādes un politisku lēmumu
pieņemšanas procesā un politikas
efektivitātes izvērtēšanā.
12. tabula
Integrācija Garkalnes novada teritorijas plānojumā
Plānojums neparedz attīstītību tādiem rūpniecības
uzņēmumiem, kas varētu radīt būtisku gaisa
piesārņojumu.
Prognozējams, ka tūrisma attīstības ietekmē, var pieaugt
autotransporta radītais piesārņojums.
Plānojums nosaka jaunu apbūves teritoriju izveidi un
esošo paplašināšanu. Plānotās apbūves ietekmē,
palielināsies pazemes ūdens ieguve un novadīto
notekūdeņu daudzums.
Plānojumā ir paredzēti ūdenssaimniecības attīstības
projekti, kas mazinās novadīto notekūdeņu ietekmi uz
vides kvalitāti. Taču nepietiekami tiek risināts jautājums
par gruntsūdeņu un virszemes ūdensobjektu aizsardzību.
Plānojumā netiek paredzētas jaunas derīgo izrakteņu
ieguves vietas.
Esošai novada atkritumu apsaimniekošanas sistēmai ir
pietiekoša kapacitāte, lai tiktu nodrošināta pietiekama
atkritumu savākšanas pakāpe jaunajās apbūves un tūrisma
infrastruktūras teritorijās. Novadā plānota atkritumu
pārstrādes centra izveide.
Iedzīvotājus aktīvāk jāiesaista atkritumu
apsaimniekošanas sistēmā.
Plānojumā parādītas potenciāli piesārņotās vietas. Tajā ir
novērtēts virszemes ūdensobjektu esošais stāvoklis.
Taču pārāk maza vērība tiek pievērsta sekām, kas var
rasties paredzot un attīstot apbūvi, nesakārtojot
notekūdeņu apsaimniekošanu.
Ciemu apbūves paplašināšana tiek plānota tā, lai veidotos
apdzīvojuma centri nevis visā novadā izkaisītas
apdzīvotas vietas, kā arī, lai iedzīvotājiem būtu pieejama
tehniskā infrastruktūra. Tas mazina apbūves ietekmi uz
vērtīgām lauku ainavām un veicina bioloģiskās
daudzveidības saglabāšanos.
Plānotajā izmantošanā, lai aizsargātu novadā esošos mežu
masīvus, tiek veidoti parki un meži ar ekoloģiskas
nozīmes funkcijām.
Taču plānotajā izmantošanā daļa meža teritoriju,
galvenokārt ciemu apkārtnē, paredzētas apbūves attīstībai.
Tas var veicināt dabiskās vides degradāciju un bioloģiskās
daudzveidības samazināšanos.
Gan izstrādājot novada teritorijas plānojumu, gan vērtējot
tā ietekmi uz vidi, plaši tiek izmantota pieejamā vides
informācija, kā arī nodrošināta sabiedrības iesaistīšana.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
5.5. Problēmas, neīstenojot teritorijas plānojumu
Lai gan Garkalnes novadam ir spēkā esošs teritorijas plānojums (ar daļēju ierobežojumu),
tomēr jaunā teritorijas plānojuma neīstenošana radīs problēmas turpmākai novada teritorijas
saprātīgai attīstībai un izmantošanai, līdz ar to radot negatīvu ietekmi uz vides kvalitāti. Kā
būtiskākās problēmas, neīstenojot izstrādāto teritorijas plānojumu, jāmin:
Neregulētas būvniecības un apbūves teritoriju attīstības negatīva ietekme uz vides
kvalitāti (vietu apbūve, kur būvniecība nav pieļaujama vai nav ieteicama,
domstarpības par ūdenstilpņu piekrastes zonu apbūvi un rekreācijas zonas
samazināšanu);
Nesakārtota atkritumu savākšanas un ūdenssaimniecības sistēma un līdz ar to
piesārņojuma līmeņa paaugstināšanās;
Mežu kā vienota dabas kompleksa degradācija, turpinoties mežu transformēšanai par
apbūves teritorijām, un iespēju samazināšanās tos izmantot rekreācijai;
Smilts – grants karjeru izveidošana vietās, kur tas var atstāt negatīvu ietekmi uz
ūdens resursiem un ainaviskajām vērtībām;
Ainavisko vērtību degradēšana dabas liegumos un ezeru apkārtnē;
Teritorijas nelīdzsvarota attīstība. Plānojuma neesamība negarantē reģiona teritorijas
ilgtspējīgu attīstību.
Ja minētais plānošanas dokuments netiks īstenots, tad Garkalnes novadā būs apgrūtināta
zemes gabalu sadalīšana, apvienošana, robežu maiņa, detālplānojumu izstrādāšana,
būvniecības uzsākšana, esošo būvju atjaunošana, teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana,
rekultivācija un saimnieciskās darbības uzsākšana. Šie visi augstākminētie faktori vairāk
attieksies uz novada attīstības sociālekonomiskajām tendencēm, taču atstās zināmu ietekmi
arī uz vides stāvokli.
Tā kā Garkalnes novada attīstību lielā mērā veicina Rīgas pilsētas tuvums un novada
ainaviskās vērtības, tad, attīstoties ekonomiskajai situācijai, neizbēgami pieaugs iedzīvotāju
interese par šo teritoriju, kas saistāma ar pieaugošu antropogēno ietekmi uz vides kvalitāti.
Izstrādātais plānojums ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, kurā aprakstīti iespējamie
risinājumi šo problēmu un iespējamo risku novēršanai vai mazināšanai.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
5.6. Ietekmes uz vidi novērtējuma apkopojums
Ietekmes uz vidi novērtējuma apkopojums
12. tabula
Plānojuma
darbība
Ietekme
Ilgums
Īstermiņa
Ilgtermiņa
P - pozitīva
N - negatīva
Tieša/ netieša ietekme
Plānojumā paredzētie un
ieteicamie pasākumi ietekmes samazināšanai
Jaunu dzīvojamās
apbūves teritoriju
paredzēšana
Novadīto notekūdeņu un iegūtā
dzeramā ūdens daudzuma
pieaugums
N
T
Paplašinot apbūves teritorijas, pamatā, tās tiek paredzētas vietās, kur ir
esošas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, vai arī
tādas tiek plānotas (Langstiņos, ciemi apkārt Baltezeram u.c.), taču
vietām, piemēram, Garkalnes ciemā, notekūdeņu apsaimniekošanas
problēmas joprojām ir aktuālas.
Nav ieteicams paredzēt apbūvi teritorijām, kur netiek nodrošināta
normatīviem atbilstoša notekūdeņu apsaimniekošana.
Radīto atkritumu apjoma
pieaugums
N N T
Ūdenstilpju krasta zonu apbūve N T
Atkritumu apsaimniekošanas attīstība un uzlabošanās ir iespējama
esošās apsaimniekošanas sistēmas ietvaros.
Nepieciešama aktīva iedzīvotāju iesaistīšana atkritumu
apsaimniekošanā.
Plānojuma Aizsargjoslu kartē atzīmētas applūstošās teritorijas. Plānotajā
izmantošanā tās daļēji tiek plānotas kā rekreācijas teritorijas. Tādēļ,
plānojot rekreācijas teritoriju attīstību, jāievēro Aizsargjoslu likumā un
Zvejniecības likumā noteiktos ierobežojumus apbūvei, īpaši teritorijās,
kuras pakļautas applūšanas riskam.
Jāveic kanalizācijas sistēmu sakārtošana, lai vidē nenonāktu neattīrīti
notekūdeņi.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Plānojuma
darbība
Tūrisma attīstības
teritoriju
paredzēšana
Dabas liegumu u.c.
aizsargājamu
teritoriju veidošana
un uzturēšana
KOPĒJAIS
NOVĒRTĒJUMS:
Ietekme
Mežsaimniecības un
lauksaimniecības zemju
transformācija apbūvei
Palielinās tūrisma izraisītā
antropogēnā slodze
Tiek nodrošināta aizsargājamo
biotopu vietēja, nacionāla un
starptautiska līmeņa aizsardzība
Īstermiņa
Ilgums
Ilgtermiņa
P - pozitīva
N - negatīva
N
P
P
Tieša/ netieša ietekme
T
N
T
Plānojumā paredzētie un
ieteicamie pasākumi ietekmes samazināšanai
Neparedzēt zemes izmantojuma veida maiņu teritorijās, kur
transformējamā teritorija ir „atrauta” no ciema kopējās apbūves,
piemēram, Garkalnes ciemā paredzētā rekreācijas teritorija un
Makstenieku ciemā paredzētā savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorija.
Šo teritoriju un to atļautā izmantošana jāplāno tā, lai tiktu mazināta
tūrisma plūsmas ietekme uz vides kvalitāti un infrastruktūras objekti un
tur paredzētās darbības negatīvi neietekmētu ainaviskās vērtības. Īpašu
vērību pievēršot tūrisma plūsmas regulācijai ĪADT.
Jāparedz pasākumi to uzturēšanai, lai saglabātu esošos biotopus.
aizsargājamās teritorijās un to tuvumā neparedzēt saimniecisko darbību,
ja tas nav iespējams, maksimāli samazināt darbības ietekmi uz vidi un
teritorijā esošajām dabas vērtībām.
Kopumā vērtējot Teritorijas plānojumu, secināms, ka tajos iestrādātās prasības, kuru mērķis ir:
uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti,
sakārtot esošo infrastruktūru,
nodrošināt pagasta attīstību, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un dabas vērtības,
nodrošināt sakārtotas atpūtas vietas,
saglabāt pagastam raksturīgo ainavu,
ir vērstas uz to, lai novada attīstībā sabalansēti un ilgtspējīgi tiktu attīstīta sociālās, vides aizsardzības un ekonomisko interešu
sfēras. Tomēr lielāka vērība būtu jāpievērš notekūdeņu apsaimniekošanai un sekām, kas rodas notekūdeņus neapsaimniekojot,
vai apsaimniekojot neatbilstoši normatīvajiem aktiem.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
6. RISINĀJUMI BŪTISKĀKO IETEKMJU UZ VIDI
SAMAZINĀŠANAI
Jebkurā plānošanas dokumentā var izdalīt divu veidu pasākumu grupas, kas var mazināt tā
ietekmi uz vidi. Pirmo veido spēkā esošo normatīvo aktu prasības un dažāda līmeņa
institūciju izvirzīto nosacījumu ievērošana. Otro grupu veido plānojuma izstrādes gaitā
izstrādātie pasākumi, kas noteikti, lai mazinātu ietekmi uz vidi. Tikai normatīvu ievērošana
teritorijas plānojuma izstrādē vienlaikus ar esošo instrumentu izmantošanu saprātīgu zemes
izmantošanas veidu noteikšanā, var dot vēlamo rezultātu novada ilgtspējīgai attīstībai.
Garkalnes novada teritorijas plānojumā paredzētie un veiktie pasākumi ietekmes uz
vidi mazināšanai:
1) Pasākumi ietekmes uz vides kvalitāti un ainavu samazināšanai:
Plānojumā tiek diferencēta minimālā jaunizveidojamā zemesgabala platība dažādiem zemes
izmantojuma veidiem. Dažāda blīvuma apbūves teritorijām no 0,1 ha līdz 0,12 ha (mazstāvu
dzīvojamai apbūvei atļauts samazināt līdz 0,06 ha), savukārt lauksaimniecībā izmantojamām
teritorijām (ne mazāka kā 1 ha) un mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām ( 2 ha). Tas
veicina dabas pamatņu teritoriju nesadrumstalošanu un ainaviskuma saglabāšanu.
2) Aizsargjoslu noteikšana:
Teritorijas plānojumā noteiktas aizsargjoslas, izdalot šādus aizsargjoslu veidus - vides un
dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas un sanitārās
aizsargjoslas.
3) Prettrokšņa pasākumi:
Lai samazinātu satiksmes radīto slodzi vidē, Garkalnes novadā tiek izstrādāti dažādi projekti
trokšņa līmeņa samazināšanai.
4) Būtiskākās veiktās izmaiņas teritorijas plānojumā, kas balstītas uz sabiedriskās
apspriešanas laikā izteiktajiem priekšlikumiem:
samazinātas plānotās apbūves teritorijas blakus Langstiņu ciemam un Bukultos;
palielinātas apbūvējamās teritorijas Upesciema ziemeļu daļā, Amatniekos
neapplūstošajā daļā nemainot ciemu robežas;
plānotāji atteicās no jaunas savrupmāju dzīvojamās apbūves teritoriju plānošanas
novada ZR daļā starp autoceļu A2, dzelzceļu Rīga – Sigulda un dabas liegumu
„Garkalnes meži”;
Rīgas pilsētas īpašumā esošās mežu teritorijas tika noteiktas kā meža aizsargjosla ap
Rīgas pilsētu;
rekreācijas teritorijās samazinātas būvniecības iespējas, t.sk., izslēgta privātmāju un
dzīvokļa kā palīgizmantošana būvniecība;
palielināta minimālā jaunizveidojamā zemesgabala platība lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām;
izmainīta Skuķīšu ciema teritorijā turpmākās izpētes teritorija (dzelzceļa Rail Baltica
trasējums).
Papildus teritorijas plānojumā jau iestrādātajiem pasākumiem ietekmes uz vidi
samazināšanai, 5. nodaļā minētās iespējamās ietekmes uz vidi ir iespējams novērst vai
samazināt, ievērojot nosacījumus, kuri ir izklāstīti zemāk:
1) Dažāda blīvuma apbūves veikšana un tās ietekme uz vidi:
Apbūves noteikumos veikt korekciju, palielinot jaunveidojamā zemesgabala minimālo
platību rekreācijas teritorijās (plānojumā noteikts 0,06 ha);
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
apbūves noteikumos paredzēt, ka jauna dzīvojamā vai sabiedriskā apbūve nav
pieļaujama bez lokālas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas vai pieslēguma centralizētai
sistēmai (izņēmuma kārtā būvniecība būtu pieļaujama vietās, kur teritorijas plānojuma
periodā tiek projektēti un ieviesti ūdenssaimniecības attīstības projekti);
iespēju robežās neparedzēt jaunas apbūves ĪADT un projektēto automaģistrāļu
tuvumā, neveidot blīvas vienlaidus apbūves teritorijas, saglabājot zaļās zonas;
ja izbūves laikā tiek pārsniegts pieļaujamā trokšņa līmenis, jāveic prettrokšņa
pasākumu plānošana un ieviešana, kā to nosaka MK 13.07.2004. noteikumi Nr. 597
"Vides trokšņa novērtēšanas kārtība";
plānojot attīstību ezeru tuvumā, jārisina problēmas ar publiskās piekļuves vietām, bet
palienes uzbēršana jāizvērtē atsevišķi katram zemesgabalam;
veicot apbūvi teritorijās, kuras pakļautas applūšanas riskam, ievērot Aizsargjoslu
likuma 37. Pants nosacījumi, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas
uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus (izņemot likumā noteiktos
izņēmumus);
Teritorijas plānojumā veiktā aprēķinu metode tikai orientējoši ļauj noteikt applūstošo
teritoriju robežas novadā, tādēļ tās precizējamas detālplānojuma izstrādes laikā, veicot
topogrāfisko uzmērīšanu un novērtējot pēc dabā konstatējamām pazīmēm;
ievērot nodaļā 5.1.3. Ciemu plānotā izmantošana, 11. tabulas ailē „Komentāri par
plānoto izmantošanu” ietvertos nosacījumus, plānojot tālāku ciemu attīstību;
lai plānotā savrupmāju būvniecība ciemos, kur paredzēta intensīva apbūve virszemes
ūdensobjektu krastos, neradītu būtisku ietekmi, detālplānošanas un projektēšanas
posmā jāparedz pasākumi, kas nepieļauj virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma
un ūdens kvalitātes stāvokļa būtiskas izmaiņas;
apbūvējot Lielās un Mazās Juglas upju krastus, jāņem vērā to ūdensteces īpatnības,
kad pavasara palos pārplūst upju krasti, veidojot plašu upes palieni. Tāpēc
saimnieciskā darbība nebūtu jāplāno upju palienēs, pirmajā virspalu terasē un upju
gultnes līkumojošos (meandrējošos) posmos;
precizējot virszemes ūdensobjektu krastu aizsargjoslu un plānojot šo teritoriju
izmantošanu un apsaimniekošanu, jāņem vērā rekreācijas un dabas aizsardzības
intereses.
2) Aizsargājamo teritoriju apsaimniekošana un aizsardzība:
gadījumā, ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt ĪADT, kas iekļautas Natura 2000
tīklā, tad saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (14.10.1998.) 4.1 .
panta 3. punktu jāveic IVN Natura 2000 teritorijā;
lai īstenotu biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, jāņem vērā visi vides aspekti (gaiss,
ūdens, augsne, teritorija), kas ietekmē teritorijā esošos biotopus un sugas;
lai nodrošinātu esošo vērtīgo biotopu un īpaši aizsargājamo augu un rekreācijas zonu
aizsardzību un to vērtību nenoplicināšanu, nepieciešams tās labiekārtot (braucamo ceļu
noslēgšana, gājēju celiņu ierīkošana, dabas taku izveide u.tml.) un izstrādāt
risinājumus un rekomendācijas apmeklētāju plūsmas regulēšanai - taku tuvumā
izvietot informatīvos stendus ar informāciju, piemēram, par dabas vērtībām dabas
takas teritorijā, aizliegtajām un atļautajām darbībām tajās, ierīkot atpūtas vietas ar
ugunskuru vietām, neaizmirstot par šo vietu apsaimniekošanu;
plānojot mežu apsaimniekošanu, nav pieļaujama to pārmērīga izretināšana, lai būtiski
netiktu bojāta mežu ainaviskā vērtība un dabiskās dzīvotnes tajos.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
7. IESPĒJAMO PLĀNOJUMA ALTERNATĪVU IZVĒLES
PAMATOJUMS
Garkalnes novada teritorijas plānotā izmantošana ir pašvaldības ilgtspējīgas attīstības
telpiskais instruments, kurš tiek piedāvāts teritorijas turpmākajiem 12 gadiem (2009. – 2021.
gads). Izstrādes gaitā tika izvirzīti trīs iespējamie alternatīvie varianti novada attīstībai (skatīt
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam 9.1., 9.2., 9.3. attēlus, kuros
attēlotas teritorijas plānotās izmantošanas kartes).
1) Garkalnes novada teritorijas plānotās izmantošanas 1. alternatīva
Teritorijas izmantošana notiek saskaņā ar katra apbūves gabala īpašnieka/ lietotāja izteikto
vēlmi, ja tādas nav – atbilstoši esošajai izmantošanai. Alternatīvā tiek noteikti telpiskās
attīstības areāli, kuri veido sadrumstalotu apbūves telpisko struktūru, nepamatota dažādu
apbūves veidu mija, kur trūkst publiskai izmantošanai paredzētu platību. Turklāt izkaisīta
apbūves attīstība apgrūtina infrastruktūras ieviešanu apbūvei paredzētajās teritorijās.
Pieņemot, ka novadā tiktu attīstīti tikai Pierīgas tuvumā esošie ciemi, novārtā var tikt atstāta
daļa pārējo apdzīvoto vietu, veidojot situāciju, ka netiks attīstīti ūdensapgādes un
kanalizācijas sistēmu izbūves projekti. Sekas: ciemu apbūves haotiska attīstība.
2) Garkalnes novada teritorijas plānotās izmantošanas 2. alternatīva
Prioritāte – esošo ciemu teritorijas izmantošanas intensifikācija - apbūves paplašināšana ar
daudzdzīvokļu mājām, nepārsniedzot 3 - stāvu augstumu un apbūvēto teritoriju ietverto
mežu nogabalu aprīkošana rekreācijai. Plānotās izmantošanas izstrāde rada
priekšnoteikumus, lai novada attīstības laikā, plānojot apbūvi vai saimniecisko darbību, tiktu
piemēroti vides aizsardzības normatīvie akti, tiktu risinātas problēmas aizsargjoslu
piemērošanā un ievērošanā, dabas resursu ieguvē u.c. jomās, it īpaši, uzsākot jaunu vai
paplašinot esošo paredzēto darbību. Esošo ciemu robežas tiek paplašinātas tikai atsevišķos,
pamatotos gadījumos. Alternatīvā iestrādātas galvenās vadlīnijas novada turpmākai attīstībai
- kompakta zemes izmantošana apbūvei, kas rada optimālus priekšnosacījumus „atlūzu
ciematu” izveidei par labiekārtotām apdzīvotām teritorijām.
3) Garkalnes novada teritorijas plānotās izmantošanas 3. alternatīva.
Prioritāte – priekšnosacījumu radīšanai „lielo” investoru ieceru īstenošanai. Alternatīvā liela
daļa novada teritorijas tiek atvēlēta dažāda veida apbūvei. Atšķirībā no 2. alternatīvas, šajā
variantā kā telpiskās attīstības areāli tiek noteiktas daudz plašākas teritorijas. Plānojumā
minēto areālu robežas iezīmētas ap gandrīz visiem lielākajiem virszemes ūdensobjektiem
novada teritorijā - apbūves rezultātā tiktu radīta liela slodze to ekosistēmām. Šo teritoriju
apbūve būtu iespējama tikai tad, ja tiktu transformēta liela daļa lauksaimniecības un
mežsaimniecības zemju, turklāt 3. alternatīvā kā telpiskās attīstības areāli noteiktas
teritorijas, kas atrodas dabas lieguma „Garkalnes meži” ziemeļaustrumu daļā, kur noteikti
saimnieciskās darbības ierobežojumi. Analizējot plānoto izmantošanu, SIVN procesā tika
secināts, ka šīs alternatīvas realizācija Garkalnes novada teritorijas attīstībai nav vēlama un
piemērojama.
Vadoties pēc novada teritorijas plānojumā izvirzītā mērķa, kur paredzēta tiek visu triju jomu
- ekonomiskās, sociālās un vides mijiedarbība un ilgtspējīga attīstība, tiek secināts, ka
vislabāk šie nosacījumi iestrādāti teritorijas plānotās izmantošanas 2. variantā.
Plānotās izmantošanas 2. variants ir izstrādāts, ņemot vērā gan normatīvo aktu prasības, gan
starptautiskos, nacionālos un novada vides aizsardzības mērķus. Līdz ar to tajā paredzēto
darbību realizācija ir uzskatāma par piemērotāko alternatīvu pie nosacījuma, ka tiek realizēti
6. nodaļā aprakstītie risinājumi ietekmju samazināšanai un 8. nodaļā paredzētie
kompensēšanas pasākumi.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
8. KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI
Saskaņā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 10. nodaļas 43. pantu
„paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē
Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas,
integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem. Ja paredzētā darbība
vai plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas
teritoriju (Natura 2000), darbību atļauj veikt vai dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos,
kad tas ir vienīgais risinājums nozīmīgu sabiedrības sociālo vai ekonomisko interešu
apmierināšanai un tajā ir ietverti kompensējoši pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo
dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam”.
Kritēriji, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi Natura 2000 tīklam, kā arī
kompensējošo pasākumu veidi un to piemērošanas kārtība ir noteikta MK 18.07.2007.
noteikumos Nr. 594 „Noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie
pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju ( Natura 2000) tīklam, to
piemērošanas kārtību un prasībām ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai”.
Garkalnes novada teritorijas plānojums neparedz darbības, kas tieši negatīvi ietekmēs vides
kvalitāti un vērtīgās dabas teritorijas. Teritorijas plānojums ir izstrādāts balstoties uz
prasībām, ko izvirza normatīvie akti un vides aizsardzības valsts institūcijas. Līdz ar to
specifiski dabai nodarīto kaitējumu kompensēšanas pasākumi teritorijas plānojumā nav
paredzēti.
9. IESPĒJAMĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS
Garkalnes novads, realizējot teritorijas plānojumā paredzētās darbības un īstenojot
piedāvātos pasākumus paredzētās ietekmes samazināšanai un novēršanai, neradīs būtisku
pārrobežu ietekmi gan skatoties Rīgas aglomerācijas, gan Baltijas jūras teritoriālajā
griezumā.
10. PASĀKUMI TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS
MONITORINGAM
Plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringam var izmantot valsts statistikas datus un
informāciju, kas iegūta, veicot vides monitoringu. Jāatzīmē, ka Garkalnes novada teritorijā
un tā tiešā tuvumā neatrodas neviena valsts vides monitoringa stacijas. Līdz ar to
monitoringam ieteicams izmatot Vides pārskata 5. sadaļā minētos teritorijas plānojuma
ietekmes uz vidi indikatorus.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringam tiek piedāvāti vēl šādi
papildus indikatori:
centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām pieslēgto mājsaimniecību
skaits;
centralizētā atkritumu savākšanā iesaistīto mājsaimniecību skaits;
sadzīvē radītais atkritumu daudzums (kg uz iedz. gadā);
notekūdeņu emisija virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem (milj. m 3
gadā);
saņemto sūdzību par vides kvalitāti un piesārņojumu skaits;
pašvaldības finansējums vides infrastruktūras objektu izbūvei gadā;
izsniegto būvatļauju skaits gadā;
iedzīvotāju skaita pieaugums ciemos gada laikā;
derīgo izrakteņu ieguves apjomi gadā (t gadā).
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Šī novērtējuma veikšanai tiek izmantoti gan monitoringa, gan novērojumu, gan statistikas
dati, kā arī dažādu ekspertu veikto pētījumu rezultāti, lai iegūtu vispusīgu priekšstatu par
vides stāvokļa izmaiņām novadā un teritorijas plānojuma īstenošanas efektivitāti.
Normatīvie akti nenosaka, ka monitoringa ziņojums jāsagatavo katru gadu, tomēr, lai iegūtu
pilnīgu un korektu informāciju par teritorijas attīstību un tā ietekmi uz vidi, dati būtu jāvāc
katru gadu vai ar noteiktu periodiskumu, piemēram, reizi trijos gados. Šāda regulāra
monitoringa veikšana ļaus novērtēt plānojumā paredzēto pasākumu izpildi un to efektivitāti,
kas dos iespēju izvērtēt, kā plānotie un realizētie pasākumi ir ietekmējuši vides stāvokli
novadā.
Nepieciešamības gadījumā par monitoringa veikšanu var konsultēties ar Valsts vides
dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi un Vides pārraudzības valsts biroju.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
11. KOPSAVILKUMS
Vides pārskats ir Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. - 2021. gadam stratēģiskā
ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) sastāvdaļa, kura mērķis ir teritorijas plānojumā
paredzēto darbību un teritorijas izmantošanas ietekmes uz vidi analīze.
SIVN procedūra paredzēta likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējums” un tā veikšanas
kārtība noteikta ar MK 23.03.2004. noteikumiem Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes
uz vidi stratēģiskais novērtējums”. Garkalnes novada teritorijas plānojumam SIVN
procedūra piemērota ar Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu ar mērķi izvērtēt
plānošanas dokumentā ietverto risinājumu atbilstību Natura 2000 teritorijas aizsardzības un
apsaimniekošanas prasībām, un izvēlēties tos alternatīvos risinājumus, kas nerada negatīvu
ietekmi uz vidi, izstrādāt optimālus priekšlikumus nelabvēlīgās ietekmes uz vidi novēršanai
vai samazināšanai, kā arī iesaistīt sabiedrību plānošanas dokumenta izstrādē un lēmuma
pieņemšanā.
Pārskats Garkalnes novada teritorijas plānojumam sagatavots vides konsultāciju uzņēmumā
SIA “VSKB Vide” un tas ir izstrādāts saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
un MK noteikumiem Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais
novērtējums”, kā arī ņemot vērā konsultāciju ar Vides pārraudzības valsts biroju.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma mērķis ir nodrošināt tādu teritorijas izmantošanu, kas
radītu priekšnosacījumus ilgtspējīgas, ekoloģiski, ekonomiski un sociāli labvēlīgas dzīves
vides izveidei un pastāvēšanai, atbilstu Garkalnes novada iedzīvotāju vairākuma interesēm
un nodrošinātu iespēju pašvaldībai pildīt ar likumu noteiktās pašvaldības un arī specifiskās
Pierīgas areāla funkcijas. Pieņemto mērķu īstenošanai izvirzīti uzdevumi šādās jomās:
1. cilvēkresursu attīstīšana;
2. sakoptas, drošas un veselīgas dzīves vides veidošana;
3. saimnieciskā attīstība;
4. ilgtspējīga telpiskā attīstība.
Garkalnes pagasta teritorijas plānojums ir izstrādāts saskaņā ar MK 06.10.2009. noteikumu
Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” prasībām. Tas ietver pagasta
attīstības iespējas laika periodam līdz 2021.gadam.
Garkalnes novada teritorijas plānojums 2009. - 2021. gadam sastāv no 4 sējumiem:
1. sējums – Paskaidrojuma raksts:
I daļa - Pašreizējās situācijas raksturojums;
II daļa - Garkalnes novada perspektīvā attīstība un teritorijas plānojuma
risinājumi;
III daļa – Pielikumi;
IV daļa – Tematiskās kartes
2. sējums – Grafiskā daļa;
3. sējums – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;
4. sējums – Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi:
I daļa – Lēmumi;
II daļa – Nosacījumi;
III daļa - Sabiedriskās apspriešanas materiāli;
IV daļa – Papildus materiāli.
Garkalnes novads atrodas Rīgas rajona ziemeļaustrumu daļā. Novadā atrodas 2 Natura 2000
īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas liegumi „Garkalnes meži” un „Lielā Baltezera
salas”. Novadā atrodas arī dabas liegums „Buļļezers”, kas nav iekļauts Natura 2000 īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
Nozīmīgākās vērtības novadā ir esošie mežu un virszemes ūdensobjektu resursi. Tie ir
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
būtiski ainaviskās un rekreatīvās jeb atpūtas vērtību veidojošie elementi novadā.
Iespējamās ietekmes uz vidi
Tālāk tiek minēti būtiskākie faktori, kuri var atstāt ietekmi uz vidi:
1. virszemes ūdensobjektu piekrastes blīva apbūve;
2. virszemes ūdensobjektu applūstošo teritoriju apbūve;
3. ietekmi uz vidi var atstāt mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju samazināšana,
veicot meža zemju transformāciju;
4. rūpnieciskās, noliktavu un komunālās saimniecības objektu apbūves teritoriju
paplašināšana galvenokārt transformējot mežsaimniecībā izmantojamās zemes;
5. plānota apbūve dabas lieguma „Garkalnes meži” neitrālajā zonā.
Šobrīd Garkalnes novada teritorija dalās: dažāda veida apbūves teritorijās, lauksaimniecībā,
mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās u. c.. Plānojums paredz daļu dabas brīvo pamatņu
teritoriju transformāciju par dažāda blīvuma apbūves teritorijām.
Ainavas un bioloģisko vērtību saglabāšanai un aizsardzībai plānojumā tiek noteiktas
teritorijas, kurās tiek ierobežota saimnieciskā darbība – mežaparki un parki u.c. teritorijas.
Lai saglabātu zaļo zonu ciemos un atsevišķu ezeru piekrastēs, tiek veidotas rekreācijas
teritorijas, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir saistīts ar rekreācijas
funkcijas nodrošināšanu.
Teritorijas plānojums paredz atpūtas vietu attīstību novadā, tomēr nav pietiekamas
informācijas par pašvaldības plāniem un termiņiem šo teritoriju sakārtošanai, uzlabošanai un
uzraudzības nodrošināšanai.
Risinājumi ietekmju mazināšanai
Zemāk skatīt kopsavilkumu par risinājumiem ietekmes uz vidi mazināšanai.
Garkalnes novada teritorijas plānojumā paredzētie pasākumi ietekmes uz vidi
mazināšanai:
1) Pasākumi ietekmes uz vides kvalitāti un ainavu samazināšanai:
Plānojumā tiek diferencēta minimālā jaunizveidojamā zemesgabala platība dažādiem zemes
izmantojuma veidiem. Dažāda blīvuma apbūves teritorijām no 0,1 ha līdz 0,12 ha (mazstāvu
dzīvojamai apbūvei atļauts samazināt līdz 0,06 ha), savukārt lauksaimniecībā izmantojamām
teritorijām (ne mazāka kā 1 ha) un mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām (ne mazāka kā
2 ha), tas veicina dabas pamatņu teritoriju nesadrumstalotību un ainaviskuma saglabāšanu.
2) Aizsargjoslu noteikšana:
Teritorijas plānojumā noteiktas aizsargjoslas, izdalot šādus aizsargjoslu veidus - vides un
dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas un sanitārās
aizsargjoslas.
3) Prettrokšņa pasākumi:
Lai atslogotu satiksmes radīto slodzi vidē, Garkalnes novadā tiek izstrādāti dažādi projekti
trokšņa līmeņa samazināšanai.
4) Izmaiņas teritorijas plānojumā, kas veiktas ņemot vērā sabiedriskās apspriedes laikā
saņemtos komentārus un priekšlikumus.
Papildus teritorijas plānojumā jau iestrādātajiem pasākumiem ietekmes uz vidi mazināšanai,
5. nodaļā minētās iespējamās ietekmes uz vidi var novērst vai samazināt, ievērojot
nosacījumus, kuri ir izklāstīti tālāk tekstā:
1) Dažāda blīvuma apbūves veikšana un tās ietekme uz vidi:
Apbūves noteikumos veikt korekciju, palielinot jaunveidojamā zemesgabala minimālo
platību rekreācijas teritorijās (plānojumā noteikts 0,06 ha);
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
apbūves noteikumos paredzēt, ka jauna dzīvojamā vai sabiedriskā apbūve nav
pieļaujama bez lokālas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas vai pieslēguma centralizētai
sistēmai (izņēmuma kārtā būvniecība būtu pieļaujama vietās, kur teritorijas plānojuma
periodā tiek projektēti un ieviesti ūdenssaimniecības attīstības projekti);
iespēju robežās neparedzēt jaunas apbūves ĪADT un projektēto automaģistrāļu
tuvumā, neveidot blīvas vienlaidus apbūves teritorijas, saglabājot zaļās zonas;
ja izbūves laikā tiek pārsniegts pieļaujamā trokšņa līmenis, jāveic prettrokšņa
pasākumu plānošana un ieviešana, kā to nosaka MK 13.07.2004. noteikumi Nr. 597
"Vides trokšņa novērtēšanas kārtība";
plānojot attīstību ezeru tuvumā, jārisina problēmas ar publiskās piekļuves vietām, bet
palienes uzbēršana jāizvērtē atsevišķi katram zemesgabalam;
veicot apbūvi teritorijās, kuras pakļautas applūšanas riskam, ievērot Aizsargjoslu
likuma 37. Pants nosacījumi, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas
uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus (izņe mot likumā noteiktos
izņēmumus);
Teritorijas plānojumā veiktā aprēķinu metode tikai orientējoši ļauj noteikt applūstošo
teritoriju robežas novadā, tādēļ tās precizējamas detālplānojuma izstrādes laikā, veicot
topogrāfisko uzmērīšanu un novērtējot pēc dabā konstatējamām pazīmēm;
lai plānotā savrupmāju būvniecība ciemos, kur paredzēta intensīva apbūve virszemes
ūdensobjektu krastos, neradītu būtisku ietekmi, detālplānošanas un projektēšanas
posmā jāparedz pasākumi, kas nepieļauj virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma
un ūdens kvalitātes stāvokļa būtiskas izmaiņas;
apbūvējot Lielās un Mazās Juglas upju krastus, jāņem vērā to ūdensteces īpatnības,
kad pavasara palos pārplūst upju krasti, veidojot plašu upes palieni. Tāpēc
saimnieciskā darbība nebūtu jāplāno upju palienēs, pirmajā virspalu terasē un upju
gultnes līkumojošos (meandrējošos) posmos;
precizējot virszemes ūdensobjektu krastu aizsargjoslu un plānojot šo teritoriju
izmantošanu un apsaimniekošanu, jāņem vērā rekreācijas un dabas aizsardzības
intereses.
2) Aizsargājamo teritoriju apsaimniekošana un aizsardzība:
gadījumā, ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt ĪADT, kas iekļautas Natura 2000
tīklā, tad saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (14.10.1998.) 4.1 .
panta 3. punktu jāveic IVN Natura 2000 teritorijā;
lai īstenotu biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, jāņem vērā visi vides aspekti (gaiss,
ūdens, augsne, teritorija), kas ietekmē teritorijā esošos biotopus un sugas;
lai nodrošinātu esošo vērtīgo biotopu un īpaši aizsargājamo augu un rekreācijas zonu
aizsardzību un to vērtību nenoplicināšanu, nepieciešams tās labiekārtot (braucamo ceļu
noslēgšana, gājēju celiņu ierīkošana, dabas taku izveide u.tml.) un izstrādāt
risinājumus un rekomendācijas apmeklētāju plūsmas regulēšanai - taku tuvumā
izvietot informatīvos stendus ar informāciju, piemēram, par dabas vērtībām dabas
takas teritorijā, aizliegtajām un atļautajām darbībām tajās, ierīkot atpūtas vietas ar
ugunskuru vietām, neaizmirstot par šo vietu apsaimniekošanu;
plānojot mežu apsaimniekošanu, nav pieļaujama to pārmērīga izretināšana, lai būtiski
netiktu bojāta mežu ainaviskā vērtība un dabiskās dzīvotnes tajos.
Teritorijas plānojuma izstrādes laikā tika izvirzīti trīs iespējamie alternatīvie varianti par
novada attīstību, kur par atbilstošāko Vides pārskata, kā arī Teritorijas plānojuma izstrādātāji
atzīst 2. variantu.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Garkalnes novadam nav robeža ar kādu citu valsti, kā arī tas neatrodas tiešā citas valsts
tuvumā. Pie tam novadā nav un netiek plānota tāda rūpniecības attīstība, kas pat pie
noteiktiem klimatiskiem faktoriem, kā arī ņemot vērā fizioģeogrāfisko izvietojumu, varētu
radīt pārrobežu ietekmi.
Tā kā Garkalnes novada teritorijas plānojums izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem
normatīvajiem aktiem, tas neparedz negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritorijām – dabas
liegumiem „Garkalnes meži” un „Lielā Baltezera salas”. Līdz ar to specifiski dabai nodarīto
kaitējumu kompensēšanas mehānismi plānošanas dokumentam nav paredzēti.
Lai sekotu līdzi teritorijas plānojuma ieviešanai un tā efektivitātes monitoringam, Garkalnes
novada teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringam tiek piedāvāti specifiski indikatori tā
ietekmes uz vidi noteikšanai. Lai iegūtu pilnīgu un korektu informāciju par teritorijas
attīstību un tā ietekmi uz vidi, dati būtu jāvāc katru gadu vai ar noteiktu periodiskumu,
piemēram, reizi trijos gados. Šāda regulāra monitoringa veikšana ļaus novērtēt plānojumā
paredzēto pasākumu izpildi un to efektivitāti, kas dos iespēju izvērtēt, kā plānotie un
realizētie pasākumi ir ietekmējuši vides stāvokli novadā.
Kopumā jāsecina, ka Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam plānotā
un atļautā teritorijas izmantošana nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu
prasībām. Garkalnes novada teritorijas plānojumu ir iespējams īstenot, ja tiek ievēroti
teritorijas plānojumā esošie nosacījumi, kā arī normatīvajos aktos noteiktās vides
aizsardzības prasības.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS
Starptautiskie un Eiropas Savienības dokumenti
1. Bernes konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, Berne, 1979.
2. Bonnas konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību,1979.
3. Ramsāres konvencija par starptautiskās nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi,
Ramsāre, Irāna,1971.
4. Riodežaneiro konvencija par bioloģisko daudzveidību, Riodežaneiro, 1992.
5. UNESCO konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, Parīze, 1972.
6. Padomes Direktīva 79/409/EEK „Par savvaļas putnu aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1979.
7. Padomes Direktīva 97/11/EEK kura precizē un papildina direktīvu 79/409/EEK „Par savvaļas putnu
aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1997.
8. Biotopu direktīva - Padomes direktīva 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras
aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1992.
Nacionālie plānošanas un normatīvie dokumenti
9. Nacionālais vides politikas plāns 2004.-2008., Rīga, 2003.
10. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. Rīga, 1999.
11. Aizsargjoslu likums, 05.02.1997.
12. Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, 30.10.1998.
13. Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, 02.03.1993.
14. Sugu un biotopu aizsardzības likums, 16.03.2000.
15. Teritorijas plānošanas likums, 22.05.2002.
16. MK noteikumi Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”,
23.03.2004.
17. MK noteikumi Nr. 883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, 19.10.2004.
18. MK noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi”, 22.07.2003.
19. MK noteikumi Nr. 175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem
dabas pieminekļiem”, 17.04.2001.
20. MK noteikumi Nr. 212 „Noteikumi par dabas liegumiem”, 15.06.1999.
21. MK noteikumi Nr. 45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”,
30.01.2001.
22. MK noteikumi Nr. 871 "Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi", 21.10.2008.
23. MK noteikumi Nr. 483. „Piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība”, 20.11.2001.
24. MK noteikumi Nr.619 “Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par
lauksaimniecībā neizmantojamo zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas”, 20.07.2004.
25. MK noteikumi Nr.597 "Vides trokšņa novērtēšanas kārtība",13.07.2004.
Publikācijas un nepublicētie materiāli
26. CD „Meža statistika 2007.” (2006., „Valsts meža dienests”).
27. Dabas lieguma „Garkalnes meži” dabas aizsardzības plāns (2005. SIA „ Estonian, Latvian &
Lithuanian Environment”)
28. Dabas lieguma „Lielā Baltezera salas” dabas aizsardzības plāns (2005. SIA „Estonian, Latvian &
Lithuanian Environment”)
29. Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns (2003. „Daugavas projekts”)
30. Lielā un Mazā Baltezera eitroficēšanās izpēte (M. Leinerte, www.ezeri.lv)
31. Pārskats par Garkalnes novada ģeoloģisko uzbūvi, derīgiem izrakteņiem un pazemes ūdeņiem
(2007. „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”)
32. www.ezeri.lv
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
PIELIKUMI
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
1. pielikums. Pārskats par sabiedriskās apspriešanas procesu
1.1. Ievads
Garkalnes novada teritorijas plānojumam stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN)
procedūra piemērota saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja 05.02.2007. lēmumu Nr. 12
- p. „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”.
SIVN ļauj izvērtēt plānošanas dokumentā ietverto risinājumu atbilstību NATURA 2000
teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas prasībām un izvēlēties tos alternatīvos
risinājumus, kas nerada negatīvu ietekmi, izstrādāt optimālus priekšlikumus nelabvēlīgās
ietekmes uz vidi novēršanai vai samazināšanai, kā arī iesaistīt sabiedrību plānošanas
dokumenta izstrādē un lēmuma pieņemšanā.
Izstrādātais Vides pārskata projekts saskaņā ar Garkalnes novada domes 19.12.2008.
lēmumu „Par Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu Garkalnes novada teritorijas
plānojumam” (Protokola Nr.12., 2.§.) tika nodots sabiedriskajai apspriešanai, kuras termiņš
tika noteikts no 22.12.2008. līdz 2.02.2009.
Paziņojums par sabiedrisko apspriešanu tika ievietots 1 laikrakstos „Latvijas Vēstnesis”
(22.12.2008., Nr.199) un „Rīgas Apriņķa Avīze” (19.12.2008.), tāpat informācija tika
ievietota arī Vides pārraudzības valsts biroja un Garkalnes novada domes mājas lapās.
Izstrādātais Vides pārskata projekts bija pieejams arī Garkalnes novada domē.
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes 2 notika 16.01.2009. plkst. 16.00 un 28.01.2009. plkst.
18.00. Garkalnes novada domes ēkas mazajā zālē Brīvības gatvē 455, Rīgā. Sabiedriskās
sanāksmes pirmajā apspriešanā piedalījās 73, bet otrajā 93 sabiedrības pārstāvji.
Pēc konsultācijām ar Vides pārraudzības valsts biroju Vides pārskats izvērtēšanai tika
iesniegts šādām institūcijām: VVD Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei, Valsts aģentūrai
“Sabiedrības veselības aģentūra” Rīgas filiālei, Rīgas plānošanas reģiona attīstības aģentūrai,
Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei, Valsts meža
dienesta Rīgas reģionālajai virsmežniecībai un Dabas aizsardzības pārvaldei.
Ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas laikā un sanāksmēs saņemtos priekšlikumus, kā arī
institūciju sniegtos atzinumus 3 (tika saņemti no VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes un
Dabas aizsardzības pārvaldes) par Vides pārskatu, tas tika pilnveidots. Kopsavilkums par
Vides pārskata pilnveidošanu skatāms pielikuma 1.5. apakšnodaļas pievienotajā tabulā 1.1.
„Pārskats par saņemtajiem komentāriem no institūciju atzinumiem un sabiedrisko
apspriešanu sēdēm”.
Pēc sabiedriskās apspriedes laikā saņemto priekšlikumu un komentāru saņemšanas, Vides
pārskats tika koriģēts un iesniegts Vides pārraudzības valsts birojam atzinuma saņemšanai.
Vides pārraudzības valsts birojs 18.12.2009. sniedza atzinumu Nr. 34 „Par Garkalnes novada
teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam Vides pārskatu” 4 . Atzinumā izteiktie priekšlikumi
tika ņemti vērā un attiecīgi papildināts Vides pārskats (šī pielikuma 1.7. apakšpunktā skatīt
tabulu ar komentāriem par VPVB atzinumu).
Ņemot vērā atzinumā minētos priekšlikumus Vides pārskata pilnveidošanai, tika sagatavota
Vides pārskata gala redakcija.
1 Sludinājumu kopijas skatīt pielikuma 1.2. apakšnodaļā
2 Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes dalībnieku reģistrācijas lapas un protokolus skatīt pielikuma 1.3.
apakšnodaļā
3 Institūciju atzinumus skatīt pielikuma 1.4. apakšnodaļā
4 VPVB atzinumu skatīt pielikuma 1.6. apakšnodaļā
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
1.2. Vides pārskata projekta sabiedriskās apspriešanas izsludināšana
Paziņojuma ievietošana laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Paziņojuma ievietošana laikrakstā „Rīgas apriņķa avīze”
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Paziņojuma ievietošana VPVB mājas lapā
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Paziņojuma ievietošana Garkalnes novada mājas lapā
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
1.3. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokoli
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas
sabiedriskās apspriešanas sanāksmes PROTOKOLS
Vieta: Garkalnes novada dome, Brīvības gatve 455, Rīga
Laiks: 16.01.2009. plkst.16
Piedalās: Garkalnes novada domes darbinieki/ teritorijas plānojuma izstrādātāji (E.Bauze -
Krastiņa, M.G.Bauze-Krastiņš, S.Čakāne, J.Dambis, R.Kluss, M.Lūse, A.Melluma,
Z.Salaka, P.Salenieks, J.Skudra, J.Silovs, T.Štamers, M.Zālītis) un Garkalnes novada
iedzīvotāji un citi interesenti (skat. dalībnieku reģistrācijas lapu pielikumā)
Apspriedes vadītāji: J.Silovs, M.G.Bauze-Krastiņš
Protokolē: Z.Salaka
Garkalnes novada domes priekšsēdētājs J.Silovs atklāj apspriedi, dodot vārdu Garkalnes
novada būvvaldes vadītājam J.Dambim.
J.Dambis iepazīstina ar jaunā teritorijas plānojuma galvenajām izmaiņām no spēkā esošā
„Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2007.-2019.gadam” un paziņo par Attīstības
komitejas 14.01.2009. sēdē apspriesto jautājumu par sabiedriskās apspriešanas termiņa
pagarināšanu par vienu mēnesi, precīzi datumi būs zināmi, kad tas tiks lemts Garkalnes
novada domes sēdē.
J.Dambis paskaidro par sabiedriskās apspriešanas termiņa pagarināšanas nepieciešamību:
galvenais iemesls ir Apbūves noteikumu saskaņošanas nepieciešamība ar Paskaidrojuma
rakstu un Grafisko daļu, kā arī to publiskošana internetā, lai izpildītu MK noteikumu Nr.883
[19.10.2004. „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”] prasības teritorijas
plānojuma 1.redakcijas publiskai pieejamībai vismaz 6 nedēļas. Sabiedriskās apspriešanas
laikā darbs pie teritorijas plānojuma izstrādes turpinās.
Tiek dots vārds teritorijas plānojuma ekspertei – pilsētplānotājai M.Lūsei.
M.Lūse pateicas visiem par ierašanos un izskaidro galvenās līnijas, kas tika ievērotas
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas izstrādē, uzsverot, ka plānojuma
galvenais uzdevums ir nodrošināt ar augstāku komforta līmenī tagadējos/jau esošos
Garkalnes novada ciemus, t.i. apgādāt ar ūdeni, kanalizāciju, sakārtot ielu struktūru u.tml.
M.Lūse norāda, ka darbs Garkalnes novada teritorijas sakārtošanai ir daudz, šī plānojuma
ietvaros (12 gados) tas nav pilnībā iespējams. Tiek uzsvērts, ka Garkalnes novads ir Rīgas
pilsētas apgādātājs ar dzeramo ūdeni, tādēļ ir nepieciešams maksimāli ierobežot apbūvi ap
ūdensgūtnēm, lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti. Teritorijas plānojuma ietvaros pēc
iespējas tika ierobežota apbūves paplašināšana, jo ir daudz darba jau esošo ciemu
sakārtošanā. M.Lūse uzsver nozīmīgus jautājumus Teritorijas plānojumā: Applūstošās
teritorijas, kas ierobežo apbūvi zemes gabalu īpašniekiem; Nelielie zemes gabali Sužos un
Skuķīšos, kas applūst un kas ir patvaļīgi apbūvēti, šajās teritorijās ir noteikta stingrāka
izmantošana; Ciema robežas lielākajā daļā ciemu nemainās; Upesciema dīķu teritorijā, kuru
daudzi investori vēlas apbūvi, priekšlikums ir plānot kā komercrekreācijas teritoriju,
neveidojot kapitālo apbūvi.
Jautājums ekspertei: cik saprotu teritorijas plānojumā ierobežojat apbūvi, lai saglabātu
Rīgas ūdens kvalitāti, tad kā Jūs vērtējam faktu, ka Ādažu attīrīšanas iekārtas iepludina
savus ūdeņus Gaujas-Baltezera kanālā un tad ņem dzeramo ūdeni no Baltezera.
M.Lūse norāda, ka šo faktu vērtē negatīvi, informējot iedzīvotājus par sadarbībā ar Ādažiem
uzsākto projektu, kas aptvert centralizētas kanalizācijas ieviešanu ap Mazo Baltezeru.
J.Silovs informē iedzīvotājus par šo projektu plašāk – ir sastādīts TEP, jau 2010.gadā varētu
uzsākties būvniecības darbi.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Jautājums: G.Zilbere. (Berģi) Par teritoriju Berģu ciemā, kas tiek iekļauta
komercdarījumu zonā pie veikala DEPO. Kāpēc ir nepieciešama šī darījuma teritorija
M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka 70% Garkalnes novada teritorijas aizņem meži, jo brīvās
teritorijas kur ierādīt komercdarījumu un ražošanas teritorijas ir ļoti maz, investoriem nav
kur ieguldīt naudu. Ja Rīga piekritīs būvēt, tad būs iespēja to darīt. Komercplatības
pašvaldības budžeta ienes naudu no nodokļiem. Nodrošina arī darba vietas.
Priekšlikums no G.Zilberes: pagriezt paralēli ceļam.
M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka ir tāds plānotais zaļais koridors, ja pagriež, tad saīsina šo
koridoru.
M.Lūse piebilst, ka tas ir stingri dabas aizsargātāju uzskats, ka teritorijas vēdināšana ļoti
traucē, viens no sliktākajiem paņēmieniem ir attīstīties lentveidā gar maģistrālajiem ceļiem.
M.Lūse uzsver, ka novadam ir nepieciešamas teritorijas, kur investoriem ienākt, teritorijas
plānojuma uzdevums ir norādīt iedzīvotājiem iespējamās darba vietas.
Diskusija – par darījuma teritoriju nepieciešamību gar ceļu A2.
J.Puriņš. (Patērētāju piedrība) Atbalsta Komercapbūvi, bet jautā kā notiks Rožu
prospekta attīstība
J.Silovs paskaidro, ka no pašvaldības lielajiem investoriem būs prasība sakārtot novadā
infrastruktūru.
A.Vinčenoka. Par sarkano teritoriju pie Langstiņiem.
M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka šī teritorijas ir paredzēta jaukta dzīvojamā - darījuma
apbūves teritorija – varēs gan apbūvēt, gan izveidot veikalu, protams, ja Rīgas pilsēta
piekritīs apbūvēt un izrādīs iniciatīvu šo teritoriju apbūvēt.
M.Lūse paskaidro
Dreimane. (Mediķu iela) Vai ir kāds piedāvājums no Rīgas pilsētas apbūvēt šīs
teritorijas
M.G.Bauze-Krastiņš. Nē, nav saņemts. Tas ir teritorijas plānotāju priekšlikums.
Dreimanis. Iebilst apbūves paplašināšanai Langstiņos. Prātīgāk ir koncentrēties uz to
kas ir. Mazās ieliņas ir nesakārtotas, nav apgaismojuma.
M.Lūse paskaidro, ka paredzēt perspektīvā iespēju būvēties nenozīmē, ka tur kāds rīt vai
parīt, vai pat šo 12 gadu laikā uzsāks kādus būvdarbus, tā ir tikai iespēja, ja parādās kāda
interese un vajadzība, tad to var realizēt šajā teritorijā, nevis kaut kur meža vidū.
M.G.Bauze-Krastiņš piebilst, ka cilvēki, kas ienāks šīm teritorijām attīstoties, maksās
nodokļus pašvaldības budžetā, kas savukārt sakārtos ielas utt.
V.Pabriks: Kāda ir pašreizējā situācija teritorijas plānojumam
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka šobrīd ir spēkā 2007.gada decembrī apstiprinātais
„Garkalnes novada teritorijas plānojums 2007.-2019. gadam”.
J.Silovs paskaidro, ka 2004.gadā apstiprinātais plānojums tika atcelts pēc RAPLM
(Štokenberga) rīkojuma 2006.gada novembrī. Garkalnes novada dome 2007.gadā izstrādāja
plānojumu, kam lielākā daļa teritorijas bija turpmākā izpētē, ko atrisina šī jaunā plānojuma
1.redakcija.
M.Vilāns: Jautājums par īpašumu: Saules iela 2, Garkalne. Pēc 2004.gada plānojuma
tur bija jaukta dzīvojamā-darījuma teritorija, uz doto brīdi izmantošanas mērķis
mežsaimniecība.
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka šī teritorijas tiks plānota kā darījuma zonu.
V. Pabriks. Jautājums par Tallinas-Siguldas šosejas krustojumu – sanāk pie tilta.
M. G. Bauze -Krastiņš norāda, ka šī teritorijas tiks plānota kā darījuma zonu.
M.Lūse norāda, ka šī teritorija ir strīdīga un ekspertu piedāvātais variants ir šāds – šo zonu
atstājot kā mežu.
Cik ir saistoši iedzīvotāju priekšlikumi šī teritorijas plānojuma izstrādē
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Jebkurš iesniegums, kas tiek saņemts Garkalnes novada domē, tiks izskatīts un uz to
atbildēts. Priekšlikums var tikt pieņemts vai nepieņemts. Viss atkarīgs no ekspertiem un
teritorijas plānojuma izstrādes grupas domām.
Borģikovs. Kas būs ar ceļu pie Padebešiem, kas iet uz Ziemeļniekiem no Alberta
dīķiem Kam pieder
J.Silovs atbild, ka šis ceļš ir pašvaldības ceļš. Nav plānots neko darīt šajā gadā. Norāda, ka
plānots ir attīstīt teritorijas tālāk [Jaunmuguri, Lejas-Spulles u.c.] un investoriem būs prasība
sakārtot infrastruktūru, kā rezultātā šo ceļu arī varētu asfaltēt.
M.G.Bauze-Krastiņš
A.Jakovičš [VAK Mantojums] piebilst, ka šis ceļš neesot kārtīgi greiderēts.
J.Silovs nepiekrīt – ceļš tiek greiderēts.
A.Madveids. (1) Par ceļu uz Alberta dīķiem. Vai visi ceļi skaitās pašvaldības ceļi
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka ne visi ceļi pieder pašvaldībai.
Zemes ierīkotāja R.Šmite paskaidro, ka Upesciemā lielākā daļa ceļu ir privātie ceļi.
(2) Par ceļu gar Padebešiem uz Langstiņiem. [Lejas Priedes] Tiek greiderēts, bet tā ir
izmesta nauda.
J.Silovs norāda, ka ja notiek būvdarbi, tad ir grūti uzturēt ceļu noteiktā kārtībā, jo Padebešu
ciemats attīstās. [Diskusija turpinās]
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tas nav teritorijas plānojuma jautājums.
Vai tiek plānoti bērnu laukumi/ bērnudārzi
[Diskusija] [Nav teritorijas plānojuma jautājums – par bērnudārzu pieprasījumu]
M.Lūse norāda, ka bērnudārzu novietnes tiks atrisinātas, kad apbūve attīstīsies, domei ir
tiesības investoram noteikt prasību ierādīt vietu, kur ir iespēja ierīkot bērnudārzu.
E.Vīgants. Kāds ir statuss retinātai apbūvei, jo jaunajā teritorijas plānojumā nav
izdalīts
J.Dambis atbild, ka apbūves sadalījums ir savrupmāju apbūve, kas izdalās blīvā un
daudzstāvu apbūvē.
Kāda ir minimālā platība, lai varētu uzbūvēt vienu privātmāju
J.Dambis atbild: no jauna izdalāmai apbūvei – minimālā z.g. platība ir 1200 kvadrātmetri.
B.Ozola: Kam pieder meži ap Padebešiem
M.G.Bauze-Krastiņš atbild, ka daļa pieder privātajiem, daļa Rīgas pilsētai.
[Diskusija par iespējamo apbūvi šajā teritorijā.]
M.G.Bauze-Krastiņš uzsver, ka šis ir perspektīvais plāns – iespējams, ka šo teritoriju nemaz
neapbūvēs, ņemot vērā apstākļus.
U.Jaudzems [Ķiršu iela, Amatnieki]: Jautājums par iebraucamo ceļu no Biķernieku
ielas ciematā Amatnieki – neatbilstošs iedzīvotāju skaitam: Kā tiek plānots
nodrošināt normālu piebraukšanu
M.Lūse norāda, ka ciemata apbūve ir tikko iesākusies, vienmēr pirmie ir visneizdevīgākā
stāvoklī, jo ielu izbūves un kopējo labierīcību izbūves aizkavējas. Viss Amatnieku ciems ir
liels, salīdzinoši ar „Ainavām”. Atliek vien cerēt, ka jauni investori piedalīsies šo ceļu
sakārtošanā.
P.Salenieks paskaidro, ka ir izstrādāts lielais šosejas A4 projekts, kas paredz savācējceļus
caur Amatnieku ciemu.
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka cienījamais Satiksmes ministrs ir solījis šos ceļus izbūvēt.
[Diskusija par ceļiem Amatniekos]
M.Lūse norāda, ka ielu sistēma tiks risināta nākotnē.
J.Silovs norāda, ka ir izstrādāti lielie šoseju A2 un A4 projekti, šobrīd tiek ir nolikti plauktā
un nav zināms, kad tiks izvilkti ārā.
J.Puriņš. Par Bukultiem. Applūstošā teritorija pie kanāla. Vai tur ir atstāta rekreācijas
zona Vai tā arī paliks
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
M.G.Bauze-Krastiņš apstiprina: Jā, tā ir rekreācijas zona.
Kā ir ar projektu A2 Sabiedriskās apspriešanas
J.Silovs norāda, ka A2 projekts ir apstājies – ātrummaģistrāle nebūs, pārāk daudz esot
jāinvestē vietējās pašvaldībās.
J.Dambis norāda, ka šoseju attīstības plānu projektus ir iespējams apskatīties atnākot uz
būvvaldi.
A.Ansons. [Mētrāji] Par Bāliņiem, ieplānoto elektrolīniju. Vai tiešām ir plānots
izcirsts 170 gadu vecu mežu Kā man tikt laukā no īpašuma
M.G.Bauze-Krastiņš atbild, ka šo jautājumu vajadzētu uzdot Šleseram.
M.Lūse: Šis jautājums ir lielā perspektīvā plānošana, kas notiek starptautiskā līmenī – un
trase ir ierakstīta Latvijas attīstības plānos. Dzelzceļa līnija ir Via RailBaltica. Trases
rezervācija ir noteikta Rīgas rajona plānojumā un vietējās teritorijas plānojumam ir jābūt
saskaņā ar to.
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka rezervētā teritorija ir pārāk plaša, ietverot arī aizsardzības
līnijas, patiesībā tā būs šaurāka strēmelīte un nav zināms vispār, kad un vai vispār būs, bet
gadījumā, ja tas skars Jūsu īpašumu ir paredzētas kompensācijas.
M.Lūse norāda, ka teritorijās ir atļauta esošā izmantošana.
A.Jakovičs: VAK Mantojums veic meža izpēti, kurā ir atrastas mikrolieguma sugas. Šis
pētījums norāda, ka ceļu šādā maršrutā ir jākoriģē. Satiksmes ministrijai ir arī ir jāiziet
„Ietekmes uz vidi vērtējuma” procedūra, kas paredz arī alternatīvos trases variantus.
J.Kristons [Baložu prospekts, Berģi] Kas notiks ar Ratnieka tīrumiem [brūnā
teritorija Berģu ciema vidū] Vai būs individuālā apbūve
M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka ir ieplānota kā daudzstāvu apbūve turpinot Rīgas pilsētas
apbūvi.
M.Lūse precizē – tiek paredzēta daudzstāvu apbūve ar stāvu augstumu līdz 4 stāviem.
M.G.Bauze-Krastiņš turpina: daudzstāvu individuālā apbūve pieļauj iespēju arī būvēt
individuālās dzīvojamās mājas.
E.Vīgants. Kas plānots rūtotajā stūrī, kas pieder pašvaldībai
Zemes ierīkotāja R.Šmite atbild, ka šī teritorija nav vēl ierakstīta zemesgrāmatā kā
pašvaldības zeme.
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tiks reģistrēts kā pašvaldības zeme, cerams, ka valsts
neatņems, un tad Dome skatīsies kā izmantot.
G.Seņavs. Par veco pārbrauktuvi Garkalnes ciemā, vai būs tilts pāri dzelzceļam
J.Silovs paskaidro, ka tas bij pats pirmais grandiozais A2 šosejas attīstības plāns, uz šo brīdi
varam aizmirst par tilta izbūvi.
J.Indulēns griežas pie iedzīvotājiem aicinot iedzīvotājiem izteikt priekšlikumus nevis
tikai uzdot plikus jautājumus. Vecā Baltezera iedzīvotāji ir parakstījuši iesniegumu ar
iebildumiem teritorijas plānojuma 1.redakcijai:
(1)Par iespēju iepazīties ar teritorijas plānojuma materiāliem.
M.G.Bauze-Krastiņš komentē, ka tādēļ tiek pagarināta teritorijas plānojuma sabiedriskā
apspriešana par 6 nedēļām, lai iedzīvotājiem nodrošinātu iepazīties ar teritorijas
plānojuma 1.redakciju pilnā apmērā.
(2)Par Sūnu ielu – Kur ir iespēja redzēt applūstamības līniju šai kartē
M.G.Bauze-Krastiņš atbild, ka tā ir norādīta citā kartē – Aizsargjoslu kartē.
J.Indulēns norāda, ka teritorijas plānojumā nav ievērotas MK not. Nr.406 9.panta
prasības, kas nosaka, ka ir jāņem vērā dabā esošās pazīmes novelkot aizsardzības līniju.
Ja netiks izpildīts šis noteikums, iedzīvotāji atkal panāks, ka šis plānojums tiks apstrīdēts
Satversmes tiesā.
Ieteikums visiem iedzīvotājiem apskatīties, kas notiek ar viņu zemes gabalu un rakstiski
iesniegt to ne tikai Domē.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
J.Dambis atbild, ka attiecībā uz aizsargjoslām. J.Indulēns norāda, ka visi iebildumi ir
iesniegti jau rakstiski novada domē, kā arī Vides dienestā.
[Diskusija starp I.Puriņu un J.Indulēnu]
M.Lūse paskaidro, ka Baltezeram kā citiem ūdensobjektiem ir noteiktas augstuma atzīmes
pēc LVĢMAs datiem, ņemot vērā aprēķina metodi.
M.G.Bauze-Krastiņš piebilst, ka zemes gabali gar Baltezeru, kas iezīmēti ar zaļo krāsu,
nesen ir iemainīti pret citām pašvaldības zemēm, lai tur nevarētu apbūvēt. Zemes gabalu
izmantošana būs pašvaldības funkciju veikšanai.
L.Enģele. [Latvijas Botānikas biedrība] Jautājums par rekreācijas teritorijām – kādas
apbūves ir plānotas Kas ir rakstīts Apbūves noteikumos
J.Dambis izskaidro, ka šajās teritorijās ir plānota tāda apbūve, kas ir domāta rekreācijai –
saistīta ar cilvēka veselības uzlabošanu – piem. sporta kompleksi, golfa laukumi.
L.Enģele jautā vai ir paredzētas apbūves piemēram kempings, atpūtas komplekss,
bowlinga centrs
J.Dambis apstiprina, ka šādas būves ir iespējamas.
L.Enģele izsaka priekšlikumu detalizēt šīs teritorijas atbilstoši Aizsargjoslu likumam, ka
aplūstošajās teritorijās apbūve ir pretlikumīga, kā arī šajā galvenajā kartē iezīmēt
aizsargjoslu ap ūdensobjektiem, lai nemaldinātu iedzīvotājus.
L.Enģele. Par applūstošajām teritorijām. Vai ir veikta izpēte pēc dabā esošām
pazīmēm, lai noteiktu applūstamības līniju
J.Dambis atbild, ka L.Baltezera nav veikta, pašreiz SIA Meliorprojekts apkopo viņu rīcībā
esošos datus par M.Baltezeru, Lielo un Mazo Juglu.
L.Enģele. Kā ir ar pārējām applūstošajām teritorijām
J.Dambis norāda, ka šo darbu nav iespējams izpildīt visā teritorijā.
L.Enģele ierosina Paskaidrojumu rakstā iekļaut atsevišķu nodaļu par Applūstošo teritoriju
noteikšanas metodiku.
L.Enģele skaidro Aizsargjoslu likumu: ... ja nav iespējams noteikt dabā, tad tiek
pieļauta iespēja izmantot aprēķina formulas. Atbilstoši iegūtajiem datiem ir jānosaka
aizsargjosla. Kāda ir aizsargjosla abām Juglas upēs sateces rajonā
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tas ir redzams Aizsargjoslu kartē.
L.Enģele norāda, ka aizsargjosla ir redzama, bet nav ievērotas prasības, ka jāiekļauj
applūstamības līnijas robeža.
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka šajā gadījumā ir jāiet uz kompromisu.
M.Lūse pateicas par ierosinājumu un norāda, ka teritorijas plānojuma izstrādes grupā tiks
izskatīts šis jautājums, cik lielas iznāk šīs teritorijas.
L.Enģele vēl ierosina: noteikt aizsargjoslu arī ārpus applūstamības, nevis pa minimālo
applūstamības robežu [pa zig-zag], bet kā reālu aizsargjoslu, kas pasargātu ūdensobjektu no
vides piesārņojuma un cilvēciskās ietekmes, atbilstoši Aizsargjoslu likumam.
Diskusija.
M.Lūse norāda, ka grūti būs izpildīt šo noteikumu, jo priekš tam ir nepieciešami
topogrāfiskie uzmērījumi visai Garkalnes novada teritorijai un novadam nav tādu līdzekļu –
prasīs daudz laika un pārsniegs iespējas, ka ir pašvaldības rīcībā šī teritorijas plānojuma
ietvaros.
L.Enģele atdzīst, ka dabā noteikt šo līniju visai teritorijai ir grūti, bet norāda, ka plānojuma
tekstā ir iespējams ierādīt teritoriju, kuras augstuma atzīme būtu 2m. Globālajā kartē norādot
līniju mazākā applūšanas riska robežās. Apbūves noteikumos ierakstīt iespēju, ka īpašnieks
var ar lineālu iet dabā un mērīt/precizēt šo līniju.
J.Silovs pateicas par priekšlikumiem un aicina iedzīvotājus iesniegt iesniegumus.
L.Kronberga. Par zemes gabaliem pie Baltezera sanatorijas. Šie zemes gabali ir
uzpūsti. Kā var atļaut apbūvēt.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
M.Lūse norāda, ka tur ir stāvkrasts.
L.Kronberga norāda, ka tādas mājas Krasta ielā 6 nav.
[Diskusija par veco Baltezeru]
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tad šī teritorija ir jāizpēta.
L.Kronberga. Kā tiks sakārtotas ielas vecajā Baltezerā Kad tiks asfaltētas ielas
J.Silovs norāda, ka šajā gadā neasfaltēts nevienu ielu. [Diskusija par budžeta līdzekļiem]
Par veco Baltezeru, nav pabeigts ūdensvads.
J.Silovs norāda, ka projekts nav pabeigts, nav pievilkts pie visām mājām. [Diskusija par
ūdensapgādi] P.Salenieks norāda, ka šis jautājums ir jārunā ar inženierspeciālistu M.Zālīti.
J.Dambis paskaidro, ka pieslēgšanas notiek, kad maģistrālais vads nedarbojas un tanī brīdī
visdrīzāk pieslēgsies.
A.Grīslīte. Baltezers. Vai ir paredzēta apbūve Dzilnas ielas galā priekšā mūsu
mājām Tur applūst. [Diskusija par šīs teritorijas applūstamību]
M.G.Bauze-Krastiņš pateicas par informāciju un atzīmē, ka tiks risināts, kad tiks saņemti
dati no Meliorprojekts.
A.Jahovičs. [VAK Mantojums] Par Mašēnu ezera piekrastes uzbērumu. Vai ir bijis
dambja nostiprināšanas projekts
M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka dambis nav nepieciešams.
A.Jahovičs skaidro, ka ir nepieciešams dambis, jo uzbērums plaisā, jo smilts ir uzbērta uz
kūdras, minot piemēru Juglas ciems – mājas jau plaisā. Jārok bedre, jāliek pāļi. Teritorija nav
iespējams apbūvēt.
M.Lūse norāda, ka eksperti ir pasūtījuši domei hidroģeoloģisko izpēti šai problēmu
teritorijai.
L.Enģele ierosina Domei izvērtēt šīs uzbēršanas juridisko un tiesisko statusu.
U.Jaudzems [Amatnieki] Kāpēc tika daudz mežu ir iezīmēti oranžā krāsā
M.G.Bauze-Krastiņš atkārto, ka lielākā teritorija Garkalnes novada aizņem mežu.
M.Lūse paskaidro, ka šī teritorija nav komercapbūves teritorija – tā ir jaukta dzīvojamā
apbūve, kas nozīme, ka tur var būvēt dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu mājas ar iespēju
pirmajos stāvos izvietot komercobjektus, šajā zonējumā teritorijā ir iespējams vairāk
saglabāt mežus nekā individuālo dzīvojamo māju apbūvē.
L.Enģele. Par Vides pārskatu. Ierosinājums ir precizēt atbilstoši Teritorijas
plānojumam un situācijai dabā. L.Enģele atzīst, ka Vides pārskats ir viegli lasāms,
bet arī nav izvērtētas applūstošās teritorijas, ne tas kā ir noteiktas applūstošās
teritorijas – vai atbilstoši situācijai dabā, vai atbilstoši metodikai, nav arī par
notekūdeņiem. Vai tiešām Reģionālajai Vides pārvaldei nav kontroles dati par visām
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas darbojas Vides pārskatā būtu vēlama esošās
vides situācijas analīze un kā plānotās darbības varētu ietekmēt un mainīt teritoriju.
Būtu nepieciešama kodolīga analīze par vides situāciju novadā.
M.Lūse norāda, ka visām NAI ir riska objekta statuss, jo tās piesārņo apkārtējo vidi, tās ir
jāizvērtē no ietaises apjoma un vispārējā Vides stāvokļa viedokļa.
L.Enģele. Par nākamo sabiedriskās apspriešanas sanāksmi. Būtu ļoti labi ja publiski
tiktu iepazīstināts ar saņemtajiem institūciju atzinumiem par teritorijas plānojumu, jo
apspriedē var arī piedalīties attiecīgo institūciju pārstāvji.
Vai ir atzīmētas pašvaldību zemes uz plānotās kartes
M.G.Bauze-Krastiņš parāda iedzīvotājiem ar kādu krāsu ir atzīmētas pašvaldību zemes.
J.Silovs slēdz apspriedi un aicina uz nākamo sabiedrisko apspriešanu 28.janvārī.
Sēde slēgta plkst. 18.45
Pārskatu sagatavoja:
Z.Salaka
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
1.4. Institūciju sniegtie atzinumi
Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes atzinums
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
1.5. Pārskats par saņemtajiem komentāriem no institūciju atzinumiem un sabiedrisko
apspriešanu sēdēm (ietverti tikai tie komentāri, kas attiecas uz Vides pārskata projektu)
Komentārs
Dabas aizsardzības pārvalde
Iesaka 3.4.1. apakšnodaļā „Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas” norādīt,
ka dabas lieguma „Garkalnes meži” dabas aizsardzības plāns ir
apstiprināts ar Vides ministra 2005. gada 7. jūnija rīkojumu Nr. 201 un
dabas lieguma „Baltezera salas” dabas aizsardzības plāns apstiprināts ar
Vides ministra 2004. gada 18. februāra rīkojumu Nr. 57.
Lūdz lietot precīzus nosaukumus: Eiropas Padomes Direktīva
79/409/EEC „Par savvaļas putnu aizsardzību”, Eiropas Padomes
Direktīva 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras
aizsardzību.”
Iesaka lietot korektu nosaukumu: Valsts meža dienesta Rīgas reģionālā
virsmežniecība.
Atbilde
1.1. tabula
Papildināta Vides
pārskata 3.4.1.
apakšnodaļa.
Papildināta Vides
pārskata 29. lpp.
Papildināta Vides
pārskata 4.; 10. lpp.
Informē, ka Garkalnes novadā ir izveidoti 15 mikroliegumi Papildināta Vides
pārskata 10. lpp.
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde
Jākonkretizē Garkalnes novada ūdenssaimniecības un kanalizācijas
sistēmas attīstība – jāparedz centralizētos inženierkomunikāciju tīklus
esošajās un plānotajās dzīvojamās un ražošanas objektu apbūves
teritorijās, nosakot galīgos termiņus, līdz kuriem ir jāveic tīklu izbūve.
Teritorijas plānojumā ir jāievēro Aizsargjoslu likuma 7. panta (2)daļas
1)o un 2)b apakšpunktos un 37. panta (1)daļas 4)punktā noteiktās
prasības, kas nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu izveidi un
saimnieciskās darbības aprobežojumus tajās. Augstāk minētās prasības ir
jāņem vērā uzrādot virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, kā arī
teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, nosakot saimnieciskās
darbības aprobežojumus.
Rekomendē Garkalnes novada teritorijas plānojuma Teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumos veikt korekcijas sadaļās, kas
attiecas uz Lauksaimniecībā un Mežsaimniecībā izmantojamām
teritorijām, nodefinējot tādus svarīgus teritorijas izmantošanas
nosacījumus, kā minimālā zemes vienības platība un maksimālais
apbūves blīvums. VVD LRVP uzskata, ka apbūves izvietojums, sevišķi
Mežsaimniecībā izmantojamā teritorijā varētu potenciāli negatīvi
ietekmēt turpmāko šo teritoriju attīstību un negatīvi atsaukties uz vides
kvalitāti (mežu te ritoriju apbūve, mežu zemes transformācija ar tai
sekojošu mežu izciršanu). VVD LRVP ierosina palielināt minimālo
jaunveidojamo parceļu platību, ja tiek saglabāta iecere par apbūves
izvietošanu Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās, lai samazinātu
mežu izciršanu.
VA Sabiedrības veselības aģentūras Rīgas filiāle
Nav sniegti komentāri attiecībā uz Vides pārskatu.
Rīgas plānošanas reģiona Attīstības aģentūra
Nav sniegti komentāri attiecībā uz Vides pārskatu.
Valsts meža dienesta Rīgas reģionālā virsmežniecība
Papildinātas Vides
pārskata 3.3.2.;
3.3.3.; 3.3.4.
apakšnodaļas.
Papildināta Vides
pārskata 5.1.1.
apakšnodaļa un 6.
nodaļa.
Vides pārskats
papildināts 47. lpp.,
papildinot 6. nodaļu ar
Lielrīgas Reģionālās
vides pārvaldes
ierosinājumu.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Komentārs
Nav sniegti komentāri attiecībā uz Vides pārskatu.
Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde
Nav sniegti komentāri attiecībā uz Vides pārskatu.
Sabiedriskās apspriešanas sēžu laikā saņemtie komentāri
Sabiedriskās apspriešanas sēde, 16.01.2009.
L. Eņģele - Ierosinājums Vides pārskatu precizēt atbilstoši teritorijas
plānojumam un situācijai dabā.
L. Eņģele - nav izvērtētas applūstošās teritorijas, ne tas kā ir noteiktas
applūstošās teritorijas – vai atbilstoši situācijai dabā, vai atbilstoši
metodikai; detalizētāk izvērtēt applūstošo teritoriju stāvokli/ skatīt
aizsargjoslas, īpaši pie Lielās un Mazās Juglas satekas.
Pārskatīt apskatu par notekūdeņiem, to apjomiem un sastāvā esošo vielu
emisijām Garkalnes novadā.
Vides pārskatā būtu vēlama esošās vides situācijas analīze un kā plānotās
darbības varētu ietekmēt un mainīt teritoriju. Būtu nepieciešama kodolīga
analīze par vides situāciju novadā.
Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie komentāri
Ilona, Langstiņu ciema iedzīvotāja, 26306668 (12.02.1009.)
Jautājums par Langstiņu ciema notekūdeņiem, vai tie tiek novadīti un
apsaimniekoti atbilstoši likumdošanai.
Sūdzības: ūdens kvalitāte ezerā nepārprotami pasliktinās, ja vērtē pēdējā
gadu desmita griezumā, kas izpaužas kā ezera aizaugšana, kā arī pēdējos
gados vasaras karstajos mēnešos Langstiņu ezerā ir parādījušās zilaļģes.
A. Jakovičs [VAK Mantojums]
Par Mašēnu piekrastes plānoto teritorijas izmantošanu
2007. g. Mašēnu ezera dienvidu un dienvidaustrumu krastā notikusi
piekrastes nelikumīga uzbēršana, sagatavojot to apbūvei, kā arī notiek
gruntsūdeņu piesārņošana un veidojas dzīvei nelabvēlīgi dzīves apstākļi.
Neraugoties uz ģeoloģijas speciālistu izteikto norādi uz risku, kā arī
faktu, ka uzskalotā smilts, bez speciāli projektētām hidrotehniskām
aizsargbūvēm (dambjiem), nemazina teritorijas plūdu risku, Garkalnes
teritorijas plānotās izmantošanas kartē, minētā vieta ir atzīmēta kā
„savrupmājas dzīvojamās apbūves teritorija (DzS)”.
Dambju veidošana minētajā vietā nonāk pretrunā ar Aizsargjoslu likumu,
kas nosaka būvniecības ierobežojumus applūstošajās teritorijās, degradēs
Lielās Juglas un Mašēnu ezera krasta ainavu un pārtrauks tās
pašatjaunošanās procesu. Pašlaik vairākās uzbērtajās vietās jau
novērojama zemes nosēšanās un saplaisāšana. Iegrimstot smiltīm,
atjaunojas arī Mašēnu ezeram blakus esošais ezeriņš – Cūkaste. Šeit
atzīmējams, ka vieta iekļauta Putniem starptautiski nozīmīgu Latvijas
vietu sarakstā „Upesciems”.
Atbilde
Vides pārskats
aktualizēts atbilstoši
Teritorijas plānojuma
1. redakcijai.
Izdalīta atsevišķa
apakšnodaļa, kas
veltīta aizsargjoslu un
applūstošo teritoriju
analīzei. Skatīt 5.1.1.
apakšnodaļu.
Vides pārskatā sniegta
publiski pieejamā
informācija.
Esošā vides stāvokļa
analīze papildināta 3.
nodaļā.
Jautājums attiecināms
uz teritorijas
plānojumu, nevis
Vides pārskatu.
Vides pārskatā
novērtēts ezera
stāvoklis un izstrādāti
nosacījumi, lai ezera
stāvokli nepasliktinātu.
Informācija ņemta
vērā, 5.1.3.
apakšnodaļas 11.
tabulā Plānotās
izmantošanas analīze
pa ciemiem.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Komentārs
Ievērojot zemes īpašnieku nelikumīgo darbību un vietas ekoloģisko
nozīmi, kā arī Aizsargjoslas likuma prasības, ierosinām turpmāk
būvdarbus šeit nepieļaut un Garkalnes attīstības plānojumā šo vietu
noteikt kā neapbūvējamu, iespējams ieviešot jaunu zonējuma veidu –
„Upju paliene ar ekoloģiskas nozīmes funkciju”.
A. Jakovičs [VAK Mantojums]
Par rekreācijas teritoriju starp Maku un Vidus ezeru
Garkalnes teritorijas plānojumam pievienotajā shēmā Garkalnes
teritorijas plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana, vieta starp Maku un
Vidus ezeriem ir atzīmēta kā „Rekreācijas teritorija (A)”.
Biedrība „VAK Mantojums” 2007. g. sadarbībā ar Rīgas pašvaldības
„Aģentūru Rīgas meža aģentūra” (tagad Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas
meži”) veica pētījumu apkārtējā meža masīvā, kurā pie Maku un Vidus
ezera tika konstatētas trīs īpaši aizsargājamas sugas:
1. ūpis (Bubo bubo) – ligzdošanas vieta;
2. dzērve (Grus grus) – ligzdošanas vieta;
3. jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) – regulāra uzturēšanās vieta.
Ornitoloģijas eksperts A. Petriņš novērtēja, ka Maku un Vidus ezera
apkārtnē 500 m rādiusā ir putniem nozīmīgas vietas. 2008. gadā mežs pie
minētajiem ezeriem tika noteikts kā mikroliegumos ūpja aizsardzībai, kas
nav atzīmēts teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā.
Ievērojot, ka minētā rekreācijas teritorija tieši robežojas ar mikroliegumu
un tās tiešā tuvumā atrodas arī dzērvju ligzdošanas vieta, aizsargājamās
dabas vērtības var apdraudēt pastiprināta antropogēnā ietekme, tajā skaitā
– troksnis un intensīvi apkārtējā meža apmeklējumi. Zonējumā atļautā
apbūve veicinātu vietas apmeklētāju skaita palielināšanos un tādējādi
degradētu tās unikālo vērtību.
Ierosinām zemes gabala teritoriju ap Vidus un Maku ezeriem, kur
pašlaik ir jaunaudze un izcirtums, noteikt par „Mežu ar ekoloģiskas
nozīmes funkciju (E)”, savukārt zemes gabala rietumu daļā esošo
pļavu un lauku noteikt kā lauksaimniecības vai „Rekreācijas
teritoriju (A)”, kuras apbūve ierobežojama un obligāti saskaņojama
ar vides ekspertiem un Valsts meža dienestu.
A. Jakovičs [VAK Mantojums]
Par Līņu ezera apkārtnes plānoto izmantošanu
Garkalnes teritorijas plānotā (atļautā) teritorijas izmantošanā, Līņu ezera
ziemeļu austrumu un dienvidu krastā ir atzīmēta „Rekreācijas teritorija
(A)”. Otrpus auto maģistrālei VIA Baltica – Baltezera apvedceļš,
aptuveni 0,5 – 1 km no Līņezera ir plānota „Ražošanas objektu apbūves
teritorija (R) un Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)”.
Veiktajos pētījumos noskaidrots, ka mežu masīvā starp Līņu un vidus
ezeriem uzturas jūras ērglis, kā arī uzturas un iespējams ligzdo dzērve,
abas šīs putnu sugas ir Latvijā īpaši aizsargājamas, kā arī tās aizsargā ES
Putnu direktīva (1. pielikums).
Eksperts ornitologs A. Puriņš novērtēja, ka Līņu ezera tāpat kā Maku un
Vidus ezeru apkārtnē līdz 500 m rādiusā ir putniem nozīmīgas vietas un
šie ezeri veido vienotu vides kompleksu un ainavas telpu.
Pamatojoties uz projektā gūtajiem novērojumiem, uzskatām, ka Līņu
ezera apkārtne ir unikāla ar savu dabisko vidi un tāpēc, ja ezera austrumu
krastā ir saglabājama neliela rekreācijas vieta klusajai atpūtai
(makšķerēšanai, dabas vērošanai u.tml.), lai pašreizējā mežu teritorijā
Atbilde
Informācija ņemta
vērā, 5.1.3.
apakšnodaļas 11.
tabulā Plānotās
izmantošanas analīze
pa ciemiem.
Ierosinājums ņemts
vērā Teritorijas
plānojumā.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Komentārs
ierīkotu gājēju ceļus, laukumus, sporta un atpūtas objektus, nav
nepieciešama teritorijas zonējuma maiņa.
Pie Baltezera apvedceļa tuvumā paredzētā „Ražošanas objektu apbūves
teritorija (R)” un „Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)”
nonāk pretrunā ar gan ar ezera ekoloģisko, gan rekreatīvās vietas
funkciju, turklāt ražošanas teritorija un daudzstāvu apbūve disonētu arī ar
Baltezera ciematu zaļo un ekskluzīvo raksturu, kas var samazināt
Baltezera krasta nekustamo īpašumu pievilcību un vērtību. Ierosina:
1. 200 m joslā ap Līņezeru noteikt zonējumu „mežs ar ekoloģiskas
nozīmes funkciju (E)”. Nepieciešamības gadījumā saglabājot
pašreizējo zonējumu „Rekreācijas teritorija (A)”, šīs pašas
teritorijas austrumu daļā pie automaģistrāles.
2. Plānoto „Ražošanas objektu apbūves teritoriju (R)” un
Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)”
dienvidaustrumos no Līņezera noteikt par „Savrupmāju
dzīvojamās apbūves teritoriju (DzS)” vai cita veida teritoriju, kas
organiski iekļautos apkārtējo savrupmāju ciematu
arhitektoniskajā telpā.
A. Jakovičs [VAK Mantojums]
Par teritorijas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem
Lauka pētījumos 1994. un 2006. gadā biedrība „VAK Mantojums” ir
ieguvusi informāciju par divām teritorijā esošiem arheoloģijas un
kultūrvēsturiskas nozīmes vietām „Zviedru kaujas lauku” un Jumpravas
(Sunīšu) baznīcas vietu.
1. Atbilstoši pašreiz sagatavotam teritorijas zonējumam, „Zviedru
kaujaslauks” atrodas Mašēnu ezera ziemeļu krastam pieguļošajā
„Jauktas dzīvojamās apbūves un komercdarbības objektu
apbūves teritorijā (JDzD)” – pašlaik vēl ainaviskā, rekreācijai
piemērotā aprimušā kāpu mežā. Pēc vairāku Upesciema
iedzīvotāju ziņām šajā vietā bijis Zviedru kaujaslauks un te esot
apbedīti zviedru zaldāti. Jāpiebilst, ka pie Mašēnu ezera šeit
izplūst arī liels avots, faktiski viens no lielākajiem Garkalnes
novadā. Ievērojot šo novada mērogos nozīmīgo dabas
pieminekli (avots) un iespējamo apbedījuma vietu, ierosina
iekļaut teritoriju zonā „turpmākas izpētes teritorija” vai arī
„Mežs ar rekreācijas nozīmes funkciju mežaparks (MP)”;
2. Sunīšu ezera rietumu krasta mežā netālu no teritorijas plānojumā
fiksētajiem Sunīšu senkapiem atrodas bijušās baznīcas vieta.
Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Pieminekļu
dokumentācijas centra inventarizācijas lietā Nr. p 463 – 1 I
arheoloģiska pieminekļa aprakstā Berģu muižā (Bergenhof) ir
minēta „Kapella – Jumpravas baznīca”. Baznīcas vieta ir ne tikai
arheoloģisks, bet arī sakrālas nozīmes piemineklis, kas būtu
iezīmējams dabā kā Garkalnes novadam nozīmīgu
kultūrvēsturisku tradīciju vieta. Jumpravas baznīcas vieta ir
precizējama dabā un tāpēc pagaidām vēl neapbūvētā Sunīšu
ezera ziemeļrietumu krastā pagaidām ir atstājama kā
turpmākās izpētes teritorija, bet vēlāk konkretizētā vieta,
ievērojot arheoloģiskam piemineklim nepieciešamo
aizsargjoslu, nosakāma par „Rekreācijas teritoriju (A)”.
Atbilde
Informācija ņemta
vērā, 5.1.3.
apakšnodaļas 11.
tabulā Plānotās
izmantošanas analīze
pa ciemiem.
A. Jakovičs [VAK Mantojums] Informācija ņemta
vērā, 5.1.3.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Komentārs
Par mežu masīvu pie Maksteniekiem
Garkalnes teritorijas plānotajā (atļautā) izmantošanas kartē mežu masīvs
uz dienvidiem no Maksteniekiem, starp Miķeļciema purvu rietumos un
Krievupi austrumos, atzīmēts kā „Savrupmājas dzīvojamās apbūves
teritorija (DzS)”. Teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā minēts, ka
Makstenieku ciemu plānots attīstīt kā vietējas nozīmes centru, kura
funkcijas būtu izmitināšana un rekreācija. Teritorija atrodas plaša mežu
masīva vidusdaļā, tāpēc tās turpmāka attīstīšana atstās negatīvu ietekmi
uz visu ietverošo meža masīva kvalitāti, radot draudus gan videi, gan
samazinot rekreācijas iespējas apkārtējo ciemu iedzīvotājiem.
Miķeļciema purva un Krievupes apkārtnē atrodas īpaši aizsargājama
auga, parastā plakanstaipekņa (Diphasium coplantum), atradnes.
Lūgts paskaidrot, vai teritorijas plānojuma izstrādātāji ir veikuši
pētījumu par apbūves paplašināšanas ietekmi uz apkārtējo mežu
vides kvalitāti, un ja šādu pētījumu nav, tiek aicināts ievērot ES
vides tiesībās noteikto Piesardzības principu. Ierosina nemainīt līdz
šim noteikto zemju lietojuma veidu – lauksaimniecības vai
mežsaimniecības zeme, kā arī norāda, ka pirms jaunu apbūves
teritoriju noteikšanas pašreizējās mežu zemēs to vietās veicama
detalizēta bioloģiskās daudzveidības izpēte.
A. Jakovičs [VAK Mantojums]
Par mežu Juglas mežniecības 57. kvartālā
Garkalnes teritorijas plānotajā (atļautā) izmantošanas kartē Rīgas pilsētai
piederošais mežs Juglas mežniecībā 57. kv. pie Skuķīšiem ir attēlots kā
„Sabiedriskas nozīmes objektu teritorija (S)”.
2008. gadā veiktajos pētījumos konstatēts, ka norādītajā teritorijā atrodas
EP Biotopu direktīvas pielikuma biotops – Boreālie meži. Teritorijas
ziemeļu daļā, joslā līdz Maltuves purvam ir konstatēta liela bioloģiskā
daudzveidība un iespējams atrodas vienīgā medņu riesta vieta Garkalnes
novadā. Nepilnu kilometru uz ziemeļaustrumiem no plānotās sabiedriskās
nozīmes objektu teritorijas pašlaik ir ierosināts melnā stārķa
mikroliegumos. Ievērojot šos faktus, uzskatāms, ka minētās teritorijas
apdzīvotība negatīvi ietekmēs no bioloģiskās daudzveidības un sugu
aizsardzības viedokļa nozīmīgu teritoriju.
Tiek ierosināts Rīgas pilsētai piederošā meža daļā (Juglas
mežniecības 57. kv.) saglabāt zonējumu „Mežs ar ekoloģiskas
nozīmes funkciju (E)”.
A. Jakovičs [VAK Mantojums]
Par mežu Garkalnes mežniecības 234. – 247. kv.
Garkalnes teritorijas plānotajā (atļautā) izmantošanas kartē Rīgas pilsētai
piederošais mežs Garkalnes mežniecības 234., 235., 236., 244., 246. un
247. kv. ir attēlots kā „Rekreācijas teritorija (A)”.
Ievērojot, ka Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos
Rekreācijas teritorijām (A) Atļautās izmantošanas noteikumi ļauj
izmantot zemi arī savrupmāju, dvīņu māju, mazstāvu daudzdzīvokļu
nama un citu celtņu būvniecībai, šāda teritorijas zonējuma maiņa tiek
uzskatīta par nepieņemamu, jo tā sekmētu vienota mežu masīva
sadrumstalošanu un kopumā samazinātu meža masīva rekreatīvo
kvalitāti. Lai pašreizējā meža teritorijā iekārtotu gājēju ceļus, laukumus,
sporta un atpūtas objektus, nav nepieciešama teritorijas zonējuma maiņa.
Tiek ierosināts iepriekšminēto meža kvartālu zemes lietojuma veida
Atbilde
apakšnodaļas 11.
tabulā Plānotās
izmantošanas analīze
pa ciemiem.
Informācija ņemta
vērā, 5.1.3.
apakšnodaļas 11.
tabulā Plānotās
izmantošanas analīze
pa ciemiem.
Informācija ņemta
vērā, 5.1.3.
apakšnodaļas 11.
tabulā Plānotās
izmantošanas analīze
pa ciemiem.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Komentārs
(mežsaimniecības teritorija) saglabāšana.
L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]
Lieki nepārrakstīt informāciju, kas nereti ir visai nepilnīga no vides
aizsardzības viedokļa, veselu nodaļu veidā no teritorijas plānojuma (..),
bet tā vietā analizēt plānojuma materiāla saturu un norādīt uz trūkumiem
un nepieciešamajiem uzlabojumiem un papildus risinājumiem plānojumā.
L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]
Izslēgt no pārskata formālus un nepamatotus apgalvojumus, piemēram, 8.
tabulā 33. lpp. bez iepriekšēja izvērtējuma tiek minēts, ka novada
plānojumā „ir izmantoti instrumenti, kas mazina apbūves ietekmi uz
vērtīgām lauku ainavām un veicina bioloģiskās daudzveidības
saglabāšanos” un „netiek paredzētas tādas darbības mežu teritorijās, kas
varētu būtiski mainīt to bioloģisko daudzveidību un ekoloģiskās
funkcijas”, „netiek radīti tādi priekšnoteikumi, kas varētu radīt jaunas
piesārņotas vietas”, kaut arī plānojumā ir paredzēta apbūve lielās mežu
un lauksaimniecības zemju platībās, kā arī applūstošajās un bijušo dīķu
teritorijās.
L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]
Izslēgt no Vides pārskata tur sarakstītās aplamības, piemēram, pārskata
34. un 35. lpp. tiek rakstīts par „savrupmāju blīvas apbūves teritorijām”
un „savrupmāju retinātas apbūves teritorijām”, taču šādi zemes
iamantošanas veidi Apbūves noteikumos netiek minēti, tiek norādīti arī
Apbūves noteikumiem neatbilstoši apbūves blīvuma un zemesgabala
platuma rādītāji (..).
Apskatīt arī pārējo apbūves teritoriju veidus, kas plānoti arī līdzšinējās
dabas teritorijās.
L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]
Atbilstoši Apbūves noteikumiem jāprecizē arī t.s. „dabas pamatnes”
teritoriju veidi un jāizvērtē plānoto Rekreācijas teritoriju un tur atļautās
apbūves iespējamā ietekme uz vidi.
L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]
Precīzi jāinterpretē (pārskata 37. lpp.) Aizsargjoslu likums un Virszemes
ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika (likuma 37. pants nekādā
gadījumā nenosaka būvniecības ierobežojumus 10% plūdu riska
teritorijās, bet gan applūstošajās teritorijās, ko nosaka atbilstoši
metodikai) un jāizvērtē plānojumā noteikto applūstošo teritoriju un
aizsargjoslu atbilstība Aizsargjoslu likumam.
L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]
Pārskata 10. tabulā un 6. nodaļā nepieciešams formulēt konkrētus,
teritorijai atbilstošus, no plānojuma izvērtējuma izrietošus ieteikumus un
secinājumus.
Atbilde
Koriģēta Vides
pārskata 3. nodaļa,
papildināta 5. un 6.
nodaļa.
Komentārs ņemts vērā.
Koriģēta minētā
tabula, tagad skatīt kā
12. tabulu, 43. lpp.
Vides pārskats
aktualizēts atbilstoši
Garkalnes novada
Teritorijas plānojuma
1. redakcijai.
Komentārs ņemts vērā
5.1.2. apakšnodaļā.
Vides pārskats
aktualizēts atbilstoši
Garkalnes novada
Teritorijas plānojuma
1. redakcijai.
Par rekreācijas
teritorijām - komentārs
ņemts vērā 5.1.2.
apakšnodaļā.
Papildināta Vides
pārskata 5.1.1.
apakšnodaļa un 6.
nodaļa.
Koriģēta Vides
pārskata tagad 12.
tabula, konkrēti
risinājumi katram
ciemam analizēti un
definēti 11. tabulā.
Koriģēta arī Vides
pārskata 6. nodaļa.
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
1.6. Vides pārraudzības valsts biroja atzinums
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
2009.gada 18.decembrī
1
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
2
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
3
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
4
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
5
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
6
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
7
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
8
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
9
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
10
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
11
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
12
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
13
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
1.7. Apskats par Vides pārskata projekta pilnveidojumu ņemot vērā Vides
pārraudzības valsts biroja atzinumu Nr. 34.
VPVB priekšlikums
Vides pārskatā ietvert
informāciju arī par
teritorijas plānojumā
veiktajām izmaiņām, kas
balstītas uz sabiedriskās
apspriešanas laikā
izteiktajiem priekšlikumiem.
Dot jaunveidojamo apbūves
un rekreācijas teritoriju
izveides pamatojumu, kā arī
iespēju robežās sniegt
informāciju par konkrētās
teritorijās plānotajām
darbībām.
Labojumi vides pārskatā un komentāri
Plānošanas dokumentu sabiedriskās apspriešanas laikā tika
saņemti institūciju atzinumi ar ieteikumiem un
rekomendācijām dokumenta papildināšanai. Arī sabiedrība
aktīvi līdzdarbojās Teritorijas plānojuma izstrādē, sniedzot
gan komentārus, gan priekšlikumus par sev interesējošiem
jautājumiem. Sabiedriskās apspriedes laikā sniegtie komentāri
tika izvērtēti, veiktas izmaiņas arī Teritorijas plānojumā.
Vides pārraudzības valsts biroja priekšlikums ņemts vērā un
papildināta Vides pārskata 6. nodaļa (47. lpp.) sadaļā
Būtiskākās veiktās izmaiņas Teritorijas plānojumā, kas
balstītas uz sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktajiem
priekšlikumiem.
Vides pārskats ir papildināts ar informāciju par teritorijām,
kur plānojumā paredzēta jaunveidojamo apbūves un
rekreācijas teritoriju izveide, kā arī iespēju robežās sniegta
informācija par konkrētās teritorijās plānotajām darbībām.
Papildināta 5.1. apakšnodaļa Plānotās apbūves ietekme uz
vidi (32. lpp).
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
2. pielikums. Garkalnes novada atrašanās vietas karte
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
3. pielikums. Ceļu satiksmes izraisītais trokšņu līmenis trokšņa rādītājam Ldvn A2
ceļa posmā no Rīgas robežas līdz Garkalnei 2006. gadā
Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats
4. pielikums. Garkalnes novada ĪADT ģeogrāfiskā novietojuma karte