Vides pārskats - Rīgas Plānošanas Reģions

rpr.gov.lv

Vides pārskats - Rīgas Plānošanas Reģions

Garkalnes novada teritorijas

plānojuma 2009. – 2021.

gadam

Vides pārskats

SIA VSKB Viide Garkallne 2009


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Saturs

IEVADS

1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS

1.1. Principi un metodes

1.2. Sabiedriskās apspriešanas process

2. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS PAMATNOSTĀDNES

2.1. Plānojuma un Vides pārskata saistība ar citiem plānošanas dokumentiem

2.2. Plānojuma mērķis un risināmie uzdevumi

2.3. Satura īss izklāsts

3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS

3.1. Plānojuma teritorijas apskats

3.2. Vispārējs vides stāvokļa apskats

3.3. Vides stāvokli ietekmējošie faktori

3.3.1. Blīvi apdzīvotās un apbūves teritorijas

3.3.2. Ūdensapgāde

3.3.3. Kanalizācija

3.3.4. Projekti ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai

3.3.5. Atkritumu apsaimniekošana

3.3.6. Piesārņotas un potenciāli piesārņotas teritorijas

3.3.7. Degvielas uzpildes stacijas un rūpnieciskie objekti

3.3.8. Gāzes apgāde

3.3.9. Ceļi, autosatiksme un dzelzceļš

3.3.10. Hidroelektrostacijas

3.3.11. Derīgo izrakteņu ieguve

3.4. Vides stāvoklis un problēmas teritorijās, kuras plānojums var būtiski ietekmēt

3.4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

3.4.2. Ezeru teritorijas un upes

4. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI

4.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi.

4.2. Nacionālie vides aizsardzības mērķi

5. GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS IETEKMES UZ VIDI

NOVĒRTĒJUMS

5.1. Plānotās apbūves ietekme uz vidi

5.1.1. Aizsargjoslas, to iedalījums, prasības, ierobežojumi

5.1.2. Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumu apbūves nosacījumi

5.1.3. Ciemu plānotā izmantošana

5.1.4. Kopsavilkums par plānotās apbūves ietekmi uz vidi

5.2. Tūrisma attīstības ietekmes vērtējums

5.3. Ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

5.4. Vides aizsardzības mērķu integrācija Garkalnes novada teritorijas plānojumā

5.5. Problēmas, neīstenojot teritorijas plānojumu

5.6. Ietekmes uz vidi novērtējuma apkopojums

6. RISINĀJUMI BŪTISKĀKO IETEKMJU UZ VIDI SAMAZINĀŠANAI

7. IESPĒJAMO PLĀNOJUMA ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMS

8. KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI

9. IESPĒJAMĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

10. PASĀKUMI TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS MONITORINGAM

11. KOPSAVILKUMS

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS

PIELIKUMI

1. pielikums. Pārskats par sabiedriskās apspriešanas procesu

2. pielikums. Garkalnes novada atrašanās vietas karte

3. pielikums. Ceļu satiksmes izraisītais trokšņu līmenis trokšņa rādītājam Ldvn A2

ceļa posmā no Rīgas robežas līdz Garkalnei 2006. gadā

4. pielikums. Garkalnes novada ĪADT ģeogrāfiskā novietojuma karte


IEVADS

Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

„Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. - 2021. gadam” stratēģiskā

ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir plānojumā paredzētās teritorijas

izmantošanas un atļauto darbību ietekmes uz vidi analīze. Procesa rezultāti ir

apkopoti Vides pārskatā.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - SIVN) nepieciešamība noteikta likumā

„Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Garkalnes novada teritorijas plānojumam 2009. – 2021.

gadam (turpmāk - teritorijas plānojums) SIVN procedūra piemērota saskaņā ar Vides

pārraudzības valsts biroja 05.02.2007. lēmumu Nr. 12 - p. „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi

novērtējuma procedūras piemērošanu”.

SIVN ļauj izvērtēt plānojumā paredzēto pasākumu atbilstību aizsargājamo dabas teritoriju

aizsardzības mērķiem un apsaimniekošanas prasībām un izstrādāt priekšlikumus

nelabvēlīgās ietekmes uz vidi samazināšanai vai novēršanai. SIVN procesā tika nodrošināta

sabiedrības un atbildīgo institūciju līdzdalība plānošanas dokumenta izstrādē, tādējādi

panākot, ka lēmuma pieņemšanā piedalās dažādas Garkalnes novada attīstībā iesaistītās

puses.

Garkalnes pagasta teritorijas plānojuma 2004. – 2016. gadam darbība tika apturēta 2006.

gada beigās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu „Par Garkalnes

pagasta padomes 30.12.2004. saistošo noteikumu „Par Garkalnes pagasta teritorijas

plānojumu 2004. – 2016. gadam” apturēšanu”. 2008. gada sākumā tika daļēji atjaunota

Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2007. – 2019. gadam darbība, lielu daļu novada

teritorijas nosakot kā turpmākās izpētes teritoriju. Jaunais Garkalnes novada teritorijas

plānojums 2009. – 2021. gadam ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošo „Teritorijas plānošanas

likuma” (22.05.2002.) un Ministru Kabineta (MK) 06.10.2009. noteikumu Nr. 1148

„Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” prasībām, ņemot vērā to grozījumus,

kas izdoti teritorijas plānojuma izstrādes laikā.

Vienlaicīgi ar teritorijas plānojuma 2009. - 2021. gadam izstrādi notika arī novada Telpiskās

attīstības stratēģijas 2008. - 2030. gadam (turpmāk - attīstības stratēģija) izstrādāšana, kas

tika apstiprināta 19.12.2008. un šobrīd turpinās darbs pie attīstības programmas izstrādes.

Garkalnes novada teritorijas plānojuma Vides pārskatu izstrādāja SIA „VSKB Vide” saskaņā

ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un 23.03.2004. MK noteikumiem Nr. 157

„Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, kā arī ņemot vērā

konsultāciju ar Vides pārraudzības valsts biroju rezultātus. Vides pārskats izstrādāts

teritorijas plānojuma 4. redakcijai. Sagatavošanai izmantota informācija no teritorijas

plānojuma 4. redakcijas materiāliem.

Vides pārskats sagatavots kā Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam

sastāvdaļa.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN

IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS

1.1. Principi un metodes

SIVN veikts saskaņā ar MK 23.03.2004. noteikumiem Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams

ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” un likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

(30.10.1998.).

Garkalnes novada teritorijas plānojuma SIVN tika veikts pielietojot šādus principus:

1) novērtējuma process veikts pamatojoties uz plānotāju un padomes sniegto

informāciju, kā arī informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām,

novērtējumā tiks ņemti vērā arī sabiedriskajā apspriešanā izteiktie priekšlikumi;

2) novērtējums izdarīts ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu, principu „piesārņotājs

maksā” un piesardzības principu.

un metodes:

1) vides stāvokļa novērtējuma metode - novērtējums tiek balstīts uz esošā vides stāvokļa

datu analīzi, kas ļāva konstatēt, kādi aktivitāšu veidi ir pieļaujami izvēlētajā vidē;

2) informācijas analīze – tika analizēta plānojumā un citos publiski pieejamos

dokumentos ietvertā informācija, kas raksturo vides stāvokli Garkalnes novada

teritorijā;

3) diskusijas - tika veiktas pārrunas ar amatpersonām, teritorijas plānojuma

izstrādātājiem, nevalstiskām organizācijām un atbildīgo valsts institūciju pārstāvjiem

un dažādu jomu ekspertiem;

4) lauka pētījumi - apskatāmās teritorijas un potenciālo vides problēmu apsekošana uz

vietas;

5) kartogrāfisko materiālu, aerofoto un ainavas analīze.

1.2. Sabiedriskās apspriešanas process

Sagatavojot Vides pārskatu, izstrādātājs konsultējies ar Vides pārraudzības valsts biroju,

Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi, Dabas aizsardzības pārvaldi.

Pieprasījums atzinuma, par Vides pārskata projektu, saņemšanai tika nosūtīts šādām

institūcijām:

Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālai vides pārvaldei;

Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Rīgas filiālei;

Rīgas plānošanas reģiona attīstības aģentūrai;

Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldei;

Valsts meža dienesta Rīgas reģionālai virsmežniecībai;

Dabas aizsardzības pārvaldei.

Atzinumus un komentārus par Vides pārskata projektu sniegušas sekojošas institūcijas u.c.

iestādes un privātpersonas:

Dabas aizsardzības pārvalde;

Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde;

Latvijas Botāniķu biedrības pārstāve – L. Eņģele;

VAK Mantojums valdes priekšsēdētājs - A. Jakovičs;

u.c. privātpersonas.

Informācija par sabiedriskās apspriešanas procesu ir apkopota pielikumā Nr. 1.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

2. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS

PAMATNOSTĀDNES

2.1. Plānojuma un Vides pārskata saistība ar citiem plānošanas

dokumentiem

Garkalnes novada teritorijas plānojums ir saistīts ar dažādiem starptautiskas (Eiropas

Savienības), nacionālas un vietējas nozīmes plānošanas dokumentiem. Teritorijas plānojumā

tiek integrēti minētajos dokumentos noteiktie mērķi. Informāciju par plānojuma mērķiem

skatīt Vides pārskata 2.2. sadaļā.

Izstrādājot Garkalnes novada teritorijas plānojumu, kā arī veicot tā SIVN, tika ņemtas vērā

Rīgas plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojuma 2005. – 2025. gadam un

Rīgas rajona teritorijas plānojuma 2008. - 2020. gadam sniegtās rekomendācijas vietēja

līmeņa plānošanas dokumentiem un dažāda veida attīstības ietekmes uz vidi novēršanai un

mazināšanai.

Tālāk uzskaitīti būtiskākie plānošanas dokumenti, kuri ņemti vērā, izstrādājot Garkalnes

novada teritorijas plānojumu un SIVN.

Eiropas Savienības plānošanas dokumenti:

- Eiropas 6. vides aizsardzības rīcības programma “Vide 2010: mūsu nākotne,

mūsu izvēle” nosaka prioritārās vides jomas, kas ir:

klimata izmaiņas;

dabas un bioloģiskā daudzveidība;

vides, veselības un dzīves kvalitāte;

dabas resursi un atkritumi.

Nacionālie plānošanas dokumenti:

- Vides politikas pamatnostādnes 2009. - 2015. gadam, kas veido pamatu vides

kvalitātes saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai;

- Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, kas veicina dabas resursu

ilgspējīgu izmantošanu, vienlaikus aizsargājot dabu, kā arī nodrošina pamatu dabas

aizsardzības nodrošināšanai pašvaldību līmenī;

- Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012. gadam nosaka mērķus un

pasākumus to sasniegšanai, kā arī pašvaldību atbildību tā īstenošanā;

Reģionālie plānošanas dokumenti:

Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2005. - 2025. gadam ir ilgtermiņa

teritorijas attīstības plānošanas dokuments. Plānojuma izstrādes mērķis ir telpiskā

redzējuma izveide reģiona attīstības stratēģijā nosprausto ekonomisko un sociālo

mērķu īstenošanai, kas tiek skatīti teritoriālā griezumā;

Rīgas rajona teritorijas plānojums 2008. - 2020. gadam detalizē reģiona plānojuma

prasības un pamatnostādnes un nosaka izmantošanas prasības tām teritorijām, kuru

ietekmes sfēra pārsniedz vienas pašvaldības robežas;

Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007. - 2013. gadam ietver

Rīgas (izņemot Rīgu un Jūrmalu) un Ogres rajonu pašvaldības, iekļauta informācija

par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, izlietotā iepakojuma, nolietoto

transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī būvniecības

atkritumu apsaimniekošanu.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Vietējie plānošanas dokumenti:

- Garkalnes pagasta teritorijas plānojums 2004. - 2016. gadam;

- Garkalnes novada telpiskās attīstības stratēģija 2008. - 2030. gadam;

- Vangažu pilsētas teritorijas plānojums 2006. – 2018. gadam;

- Ādažu pagasta teritoriālais plānojums 2000. – 2005. gadam;

- Stopiņu pagasta teritorijas plānojums 2003. – 2014. gadam;

- Ropažu pagasta teritorijas plānojums 2004. – 2016. gadam.

Tā kā Garkalnes novadā atrodas trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), tad,

izstrādājot teritorijas plānojumu, tika ņemti vērā arī šo teritoriju dabas aizsardzības plāni

(izstrādāti dabas liegumiem „Garkalnes meži” un „Lielā Baltezera salas”), kā arī

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (izstrādāti dabas liegumam

„Garkalnes meži”). Dabas liegumam „Buļļezers” dabas aizsardzības plāns un individuālie

aizsardzības un izmantošanas noteikumi nav izstrādāti. SIVN izstrādē izmantota šo plānu un

noteikumu aprakstošā daļa par dabas vērtībām teritorijā. Dabas aizsardzības plānos paustie

ieteikumi sugu un biotopu aizsardzībai tika izvērtēti, izstrādājot teritorijas plānojumu.

Vienlaikus ar teritorijas plānojuma izstrādi notiek arī Garkalnes novada attīstības

programmas izstrāde, kuras attīstības risinājumi atspoguļosies teritorijas plānojumā, bet

SIVN procesā tika veikts tikai plānojuma stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

2.2. Plānojuma mērķis un risināmie uzdevumi

Plānojuma mērķis un uzdevumi izvirzīti atbilstoši Garkalnes novada attīstības stratēģijā

sniegtajai vīzijai, definētajiem vispārējiem mērķiem un attīstības stratēģiskajiem virzieniem.

Pamatojoties uz novada attīstības vīziju, Garkalnes novada teritorijas plānojuma mērķis ir

nodrošināt tādu teritorijas izmantošanu, kas radītu priekšnosacījumus ilgtspējīgas,

ekoloģiski, ekonomiski un sociāli labvēlīgas dzīves vides izveidei/ pastāvēšanai, atbilstu

Garkalnes novada iedzīvotāju vairākuma interesēm un nodrošinātu iespēju pašvaldībai pildīt

ar likumu noteiktās pašvaldības un arī specifiskās Pierīgas areāla funkcijas.

Lai īstenotu teritorijas plānojumā noteikto mērķi, ir izvirzīti uzdevumi, kas veidoti kā

konkrētu priekšlikumu kopums stratēģijā formulēto attīstības virzienu īstenošanai:

1. cilvēkresursu (cilvēk kapitāla) attīstīšana – mācībiestāžu veidošana un ierīkošana un

mājokļu būvniecība;

2. sakoptas, drošas un veselīgas dzīves vides veidošana - paredz iespēju attīstīt centralizētu

ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu, pēc iespējas pieslēdzot to Rīgas vai citiem ūdensvadu

tīkliem un kanalizācijas sistēmām, būvēt grāvjus u.c. meliorācijas iekārtas pārmitrās vietās,

veikt atkritumu savākšanas un utilizācijas reorganizāciju, nodrošināt publiski pieejamas zaļās

platības atpūtai un izklaidei, kā arī nodrošināt ērtas piekļuves un satiksmes drošības

prasībām atbilstošu ceļu un ielu tīklu;

3. saimnieciskā attīstība - priekšnosacījumu radīšana dažāda profila uzņēmumu izvietošanai,

daudzpusīgai komercdarbībai un daudzveidīgu tirgū konkurētspējīgu mājokļu būvniecībai,

kā arī nodrošināt iespēju novada teritorijā darboties un attīstīties piepilsētas zonai raksturīgai

infrastruktūrai (Rīgas ūdensapgādes tīklam, saglabājot nesadrumstalotus mežaudžu masīvus,

un netraucētai valsts maģistrālo satiksmes artēriju (autoceļu un dzelzceļu) rekonstrukcijai un

attīstībai);

4. ilgtspējīga telpiskā attīstība - to veicina visu iepriekš izvirzīto teritorijas plānojuma

uzdevumu izpilde, kā arī paredzēt teritorijas plānojumā attēlot visu aizsargājamo dabas un

kultūrvēsturisko teritoriju un to aizsargjoslu robežas un veicināt kultūrvēsturisko objektu

saglabāšanu.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

2.3. Satura īss izklāsts

Garkalnes novada teritorijas plānojums 2009. - 2021. gadam sastāv no 4 sējumiem:

1. sējums – Paskaidrojuma raksts:

I daļa - Pašreizējās situācijas raksturojums;

II daļa - Garkalnes novada perspektīvā attīstība un teritorijas plānojuma risinājumi;

III daļa – Pielikumi;

IV daļa – Tematiskās kartes;

2. sējums – Grafiskā daļa;

3. sējums – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;

4. sējums – Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi:

I daļa – Lēmumi;

II daļa – Nosacījumi;

III daļa - Sabiedriskās apspriešanas materiāli;

IV daļa – Papildus materiāli.

Teritorijas plānojuma pirmajā daļā sniegts novada pašreizējās situācijas raksturojums. Šajās

nodaļās detalizēti aprakstīta plānojuma saistība ar Garkalnes novada telpiskās attīstības

stratēģiju un tajā izvirzītajām prioritātēm un mērķiem, kā arī skatīta teritorijas plānojuma

saistība ar dažāda līmeņa plānošanas dokumentiem. Sniegta informācija par esošo stāvokli

dažādās jomās, kā arī skaidrojumi par atļautās izmantošanas veidiem un analizēti pašvaldības

attīstības resursi.

Otrajā daļā sniegta novada perspektīvās attīstības analīze, veikts novada attīstības resursu

novērtējums, un noteikti teritorijas plānojuma mērķi, uzdevumi un pielietotie plānošanas

principi. Novada perspektīvās attīstības analīzes kontekstā ir izvirzīti un apskatīti trīs

izvirzītie teritorijas izmantošanas varianti. Šajā daļā ir izstrādāti teritorijas plānojuma

risinājumi, skatot apdzīvojuma struktūru, satiksmes struktūru un sakarus, veikta

inženiertehniskā nodrošinājuma analīze un plānotās situācijas apraksts, paralēli skatot arī

dabas un kultūras mantojuma aizsardzību (tai skaitā – aizsargjoslu noteikšana) un rekreācijas

vietas un objektus.

Paskaidrojuma raksta III un IV daļu veido kartogrāfiskais materiāls – kartes, attēli un

pielikumi.

Teritorijas plānojuma 2. sējumā iekļauta esošās un plānotās (atļautās) teritorijas

izmantošanas kartes, kā arī novadā esošo aizsargjoslu karte.

Teritorijas plānojuma 3. sējums – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kur

noteiktas detalizētas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei.

Teritorijas plānojuma 4. sējumā apkopoti visi dokumenti, kas ir saistīti ar plānojuma izstrādi

– galvenokārt, institūciju atzinumi, iedzīvotāju un organizāciju iesniegumi, un to

izvērtējums, kā arī plānojuma sabiedriskās apspriešanas materiāli.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS

3.1. Plānojuma teritorijas apskats

Garkalnes novads atrodas Rīgas rajona ziemeļaustrumu daļā (skatīt 2. pielikumu). Novads tā

ziemeļrietumos robežojas ar Carnikavas novadu, ziemeļos ar Ādažu novadu, austrumu daļā

ar Inčukalna novadu un Vangažu pilsētu, dienvidaustrumos ar Ropažu novadu,

dienvidrietumos ar Stopiņu novadu un rietumos ar Rīgas pilsētu. Garkalnes novadu šķērso

šādas galvenās Latvijas Republikas transporta maģistrāles:

autoceļi: Rīga – Ainaži (A1), Rīga – Veclaicene (A2), Rīga – Baltezers (A4);

dzelzceļš Rīga - Valga.

Garkalnes novadā noteiktas 13 ciema tipa apdzīvotas vietas: Amatnieki, Baltezers, Berģi,

Bukulti, Garkalne, Langstiņi, Makstenieki, Priedkalne, Priežlejas, Skuķīši, Sunīši, Suži un

Upesciems. Garkalnes novada teritorijas platība ir 15 053,2 ha jeb 150,5 km 2 . Saskaņā ar

pašvaldības sniegto informāciju 2009. gada 1. februārī novadā savu dzīvesvietu bija

deklarējuši 7199 iedzīvotāji un apdzīvojuma blīvums bija 47,8 iedzīvotāji uz 1 km 2 . No

kopējā iedzīvotāju skaita tikai 402 iedzīvotāji dzīvo lauku teritorijā, pārējie dzīvo novada

ciemos.

Saskaņā ar Garkalnes novada domes sniegto informāciju 2009. gada sākumā no kopējās

novada teritorijas mežsaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 10 566,8 ha lielu teritoriju;

lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 600 ha (t.sk. sakņu dārzi apbūves zemēs), no

kuriem 61,8 ha ir meliorēta zeme un dažāda veida dzīvojamās apbūves teritorijas aizņem 750

ha (individuālā un daudzdzīvokļu apbūve). Pārējās zemes tiek izmantotas ūdenssaimniecībai,

ieguves rūpniecībai, karjeru izstrādei, dažādām komerciālām būvēm, rūpniecības un

satiksmes infrastruktūras objektiem, inženiertehniskās apgādes tīkliem u.c. objektiem.

3.2. Vispārējs vides stāvokļa apskats

Ģeoloģiskais un klimata raksturojums

Garkalnes novads pēc ģeomorfoloģiskās rajonēšanas shēmas atrodas Piejūras zemienes

Rīgavas līdzenumā (aizņem nelielu teritoriju novada ziemeļrietu mu daļā) un Viduslatvijas

zemienes Ropažu līdzenumā (aizņem lielāko novada daļu). Teritorija ir viegli viļņota,

līdzena, virs tās paceļas kāpu grēdas un masīvi, kuru augstums parasti mainās no dažiem

metriem līdz 10 - 15 metriem. Reljefa ieplakās izveidojušies purvi un ezeri. Biežāk

sastopamie augsnes tipi ir velēnpodzolētās glejaugsnes un tipiski podzolētās augsnes.

Klimatu ietekmē novada ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas reljefa lielformas. Baltijas

jūras tuvums iespaido klimata raksturu, samazina diennakts un sezonālās amplitūdas, sniega

segas pastāvēšanas ilgumu, paaugstina vidējos temperatūras rādītājus. Vidējā gaisa

temperatūra janvārī ir ap -5°C, jūlijā - + 17°C, nokrišņu daudzums 700 – 800 mm gadā.

Valdošie ir rietumu un dienvidrietumu vēji.

Mežu un purvu teritoriju raksturojums

Saskaņā ar Garkalnes novada domes 2007. gada datiem meži novadā aizņem ~72% no

novada kopējās teritorijas. No kopējās mežu platības ~15% pieder privātīpašniekiem, 15% -

valstij, bet atlikušie 70% - Rīgas pilsētai un Garkalnes novadam. Vairāk kā 95% no mežiem

veido skujkoki (priede, egle), lapu koku īpatsvars ir neliels.

Novada teritorijā esošās meža zemes atrodas Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās

virsmežniecības, Ādažu mežniecības uzraugāmajā teritorijā.

Dažādi aprobežojumi meža saimnieciskajai izmantošanai (aizsargjoslu teritorijas,

mikroliegumi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas) attiecas uz 2769,2 ha meža zemju, kas

ir 22,7% no kopējās meža zemju platības. Garkalnes novadā izveidoti 15 mikroliegumi ar

kopējo platību 104,5 ha, par kuriem detalizētāka informācija skatāma 1. tabulā.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

1. tabula

Garkalnes novadā esošo mikroliegumu raksturojums

Kods * 631 632 633 634 635 636 637 638 639 640 641 642 689 693 1732

Kvartāla nr. 8. 12. 19.

26.;

25.

27.;

19.

36.

36.;

37.

37. 42. 53.

58.;

59.

5. 49. 34.

161.;

153.; 152.

Platība, ha. 6,9 6 5,7 7,5 8,5 1,7 6,4 3 3,4 1,5 5,5 3,6 6,7 2,8 35,3

Īpašnieks

VAS „Latvijas Valsts meži”

* Pēc LVĢMA datubāzes „Mikroliegumi”.

Tā kā ~72% no novada teritorijas sedz meži, tad tie uzskatāmi par nozīmīgu resursu pagasta

attīstībai. Tie ir izmantojami mežsaimniecībā, kā arī rekreācijā, tam ir būtiska loma ainavas

veidošanā, turklāt mežs veic vairākas ekoloģiskās funkcijas: dabisko dzīvotņu uzturēšana,

hidroloģiskā režīma regulēšana, gaisa kvalitātes uzlabošana u. c. .

Purvi aizņem 2% no mežu teritorijām. Garkalnes novadā nozīmīgākais purvs ir Maltuves

purvs, kas atrodas novada austrumos uz robežas ar Ropažu novadu un kura kopējā platību ir

445 ha. Tajā ir izpētīti kūdras resursi, bet šobrīd ieguve nenotiek.

Ainaviskais un kultūrvēsturiskais raksturojums

Garkalnes novadu pārsvarā veido smilšaino līdzenumu mežaine un mežāre, bet teritoriju

šķērsojušās upes veido savdabīgu upju ieleju ainavu. Būtisks ainavas elements Garkalnes

novadā ir ezeri.

Garkalnes novadā mežsaimniecības zemes aizņem ~70,3% un lauksaimniecības zemes

~13,5% no kopējās novada zemju platības. Lai gan novada mežos notiek intensīva

mežsaimnieciskā darbība, kurai vērojama tendence palielināties, kā arī paredzēts paplašināt

apbūvei paredzētās teritorijas (transformējot gan mežsaimniecībā, gan lauksaimniecībā

izmantojamās zemes), šāds meža un lauksaimniecības zemju īpatsvars nodrošinās

ekosistēmu stabilitāti un kvalitatīvu dzīves vidi. Protams, veicot dažādas saimnieciskās u.c.

darbības, ir jāievēro visas vides aizsardzības prasības.

Svarīgi ainavu veidojušie elementi ir tādi kultūrvēsturiskā mantojuma objekti kā baznīcas,

kapsētas, muižas u.c. . Garkalnes novadā ir viens valsts aizsardzībā esošs vietējas nozīmes

arheoloģijas piemineklis – Sunīšu viduslaiku kapsēta (valsts aizsardzības Nr. 2091). Bet par

perspektīvu pieminekli var uzskatīt Zaķumuižu, kas atrodas Garkalnes ciemā.

Lauka pētījumos 1994. un 2006. gadā biedrība „VAK Mantojums” ir ieguvusi informāciju

par divām teritorijā esošiem arheoloģijas un kultūrvēsturiskas nozīmes vietām:

1. „Zviedru kaujaslauks” atrodas Mašēnu ezera ziemeļu krasta aprimušā kāpu mežā.

Šajā vietā bijis Zviedru kaujaslauks un te esot apbedīti zviedru zaldāti. Šajā vietā

izplūst arī liels avots;

2. Sunīšu ezera rietumu krasta mežā netālu no Sunīšu senkapiem atrodas bijušās

baznīcas vieta. Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas

centra inventarizācijas lietā Nr. p 463 – 1 I arheoloģiska pieminekļa aprakstā Berģu

muižā ( Bergenhof) ir minēta „Kapella – Jumpravas baznīca”. Baznīcas vieta ir ne

tikai arheoloģisks, bet arī sakrālas nozīmes piemineklis, kas būtu iezīmējams dabā kā

Garkalnes novadam nozīmīgu kultūrvēsturisku tradīciju vieta.

Kultūrvēsturisko mantojumu un novada ainavisko vērtību veido arī bijušās Ādažu

mācītājmuižas teritorija, Baltezera krastā esošie novada dižkoki (divi ozoli ar 4,86 m un 3,99

m lielu apkārtmēru), kas ir aizsargājami dabas pieminekļi.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

3.3. Vides stāvokli ietekmējošie faktori

3.3.1. Blīvi apdzīvotās un apbūves teritorijas

Garkalnes novadā ir vairākas blīvi apdzīvotas vietas (ciemi), kur dzīvesviet as deklarējuši

vairāki simti iedzīvotāju. Informāciju, par lielāko blīvi apdzīvoto ciemu iedzīvotāju skaitu

2008. gada 1. jūlijā skatīt 2. tabulā.

2. tabula

Iedzīvotāju skaits lielākajos Garkalnes novada ciemos 2009. gadā

Ciems Garkalne Upesciems Berģi Langstiņi Bukulti Baltezers Sunīši Priedkalne

Iedzīvotāju

skaits

1698 1005 940 622 578 439 419 255

Avots: nepublicēti Garkalnes novada domes dati

Priežlejas - apdzīvotās vietas apbūves apjoms (2009. gadā dzīvesvietu deklarējuši 40

iedzīvotāji) un esošā infrastruktūra neatbilst ciema statusam.

Suži - ciems sācis attīstīties kā dārzkopības kooperatīvs. Ciemā ir 347 ģimeņu ēkas, ieskaitot

sezonas mājokļus, un 56 vairākdzīvokļu ēkas.

Bukulti - ciemā ir 578 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 129 vairākdzīvokļu ēkas.

Priedkalne - vieta radīta kā savrupmāju ciems. Priedkalnē ir 126 ģimeņu ēkas, ieskaitot

sezonas mājokļus, un 4 vairākdzīvokļu ēkas.

Baltezers - intensīva attīstība notikusi jau no 1950. gada. 2000. gados uzsākta neapbūvēto,

tostarp applūstošo, ciema ziemeļu daļas teritoriju apguve. Šobrīd Baltezerā ir 170 ģimeņu

ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 29 vairākdzīvokļu ēkas.

Amatnieki - ciems atrodas joslā starp Rīgas apvedceļu A4 un Mazo Juglu. Amatniekos ir 56

ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 11 vairākdzīvokļu ēkas.

Berģi - pirms apbūves uzsākšanas, teritorija izmantota lauksaimniecībā, lielas platības klāja

mežs. Patlaban apbūve pilnīgi saplūdusi ar Rīgas pilsētas daļas - Berģi - apbūvi. Berģos

atrodas asfaltbetona ražotne un 2 degvielas uzpildes stacijas. Šobrīd Berģos ir 346 ģimeņu

ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 25 vairākdzīvokļu ēkas.

Sunīši - ciema centrālā daļa Sunīšu ezera austrumu krastā ir vienlaidus apbūvēta ar

vienģimeņu mājām. Šobrīd Sunīšos ir 212 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 45

vairākdzīvokļu ēkas.

Upesciems - 368 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 12 vairākdzīvokļu ēkas.

Langstiņi - sācis veidoties kā vasarnīcu ciems. 1920. - 1930. gados tā veidošanās

paplašinājusies ar apbūvi bijušajās armijas teritorijā. Šobrīd Langstiņos ir 207 ģimeņu ēkas,

ieskaitot sezonas mājokļus, un 11 vairākdzīvokļu ēkas.

Garkalne - veidots kā vasarnīcu ciemats, šobrīd Garkalnes ciems kļuvis par novada centru.

Garkalnē ir 404 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 189 vairākdzīvokļu ēkas.

Saimniecisko darbību veic vairāki komersanti, kas darbojas degvielas un gāzes tirdzniecības,

autoservisa, u.c. tirdzniecības jomās.

Makstenieki - Sākotnēji veidojusies kā dārzkopības kooperatīva „Krievupe” apbūve un

piemājas dārziņi. Ciems atrodas ~2 km no autoceļa A2. Šobrīd ciemā ir 161 ģimeņu ēka,

ieskaitot sezonas mājokļus.

Skuķīši - ciems sācis veidoties 1980. gados, kad mežsaimniecībā neizmantojamās Tumšupes

palienas pļavas izdalītas apgūšanai dārzkopības kooperatīvam „VEF - Ozoli”. Skuķīšos ir

276 ģimeņu ēkas, ieskaitot sezonas mājokļus, un 10 vairākdzīvokļu ēkas.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

3.3.2. Ūdensapgāde

Novada teritorijā atrodas Rīgas pilsētas ūdens ieguves vietas „Baltezers” un „Zaķumuiža”.

Garkalnes novads kā ūdensapgādes avotu izmanto SIA „Rīgas ūdens” maģistrālo tīklu

sistēmu, kuras kopgarums Garkalnes novadā ir ~28 500 m.

Pašvaldības SIA „Garkalnes komunālserviss” apsaimnieko atzarus, pa kuriem tiek

nodrošināta dzeramā ūdens piegāde novada apdzīvotajās vietās. SIA „Garkalnes

komunālserviss” ar ūdensapgādi nodrošina Priedkalnes, Upesciema un Garkalnes ciemus.

Upesciemā 2006. gadā ar centralizēto ūdensapgādi nodrošinātās mājsaimniecības (71 līgums

ar PSIA „Garkalnes komunālserviss”) patērēja 37913 m 3 ūdens. Priedkalnē - 6427 m 3

(līgumi ar 11 privātmājām), savukārt, Garkalnē - 5683 m 3 (49 līgumi).

Tā kā Garkalnes novads robežojas ar Rīgas pilsētu, tad daļa mājsaimniecību, kas atrodas

ciemos tiešā Rīgas tuvumā, ir pieslēgušās pilsētas centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem

(Berģos un Upesciemā), bet daļa mājsaimniecību (Baltezera ciemā) ir pieslēgtas Ādažu

novada Baltezera ciema ūdensapgādes tīkliem.

Atsevišķos jaunajos dzīvojamo māju ciematos (piemēram, Sužos) ir nodrošināta lo kāla

centralizētā ūdensapgādes sistēma. Vairākām privātmājām u.c. objektiem ir savi artēziskie

urbumi (sīkāk 3. tabulā), kā arī citādi nodrošināta lokāla ūdens ieguve (spices, akas u.tml.).

Vislabāk ar centralizētiem ūdensapgādes pakalpojumiem ir nodrošināti Baltezera un

Upesciema iedzīvotāji, bet Berģos, Sunīšos un Priedkalnē apmēram puse no

mājsaimniecībām ir pieslēgtas centralizētiem ūdensapgādes tīkliem. Pārējos ciemos

nodrošinājums ar centralizētiem ūdensapgādes pakalpojumiem ir zems. Būtiski tas ir

Garkalnes, Langstiņu, Bukultu, Sužu un Skuķīšu ciemos, kuri ir vieni no apdzīvotākām

novada vietām. Kopumā Garkalnes novadā centralizētiem ūdensapgādes tīkliem ir pieslēgtas

~30% no visām ciemos esošajām mājsaimniecībām.

3. tabula

Ūdensapgādes un kanalizācijas raksturojums Garkalnes novadā

Apdzīvota

vieta

Mājsaimniecību

skaits

Artēzisko

urbumu

skaits

Mājsaimniecības,

kas pieslēgtas

centralizētai

ūdensapgādes

sistēmai

Mājsaimniecības, kas

pieslēgtas centralizētai

kanalizācijas sistēmai

Skaits

Procentos

Baltezers 199 - 149

20

70

45

Berģi 387 - 174 60 16

Priedkalne 130 1 71 65 50

Garkalne 581 2 100

59

37

16

Upesciems 352 - 316 63 18

Sunīši 257 1 110 110 43

Suži 403 1 40 40 10

Amatnieki 67 - - 65 97

Bukulti 610 1 - 61* 10

Langstiņi 284 - 30 32 11

Makstenieki 161 - - - 0

Skuķīši 286 - - - 0

Priežlejas 10 - - - 0

Lauku ter. 230 - - - 0

KOPĀ: 3727 6 1009 682 18

*projekta stadijā

Analizējot ūdens patēriņu 2004. – 2009. gadā pēc kopējā patērētā daudzuma (skatīt 4.

tabulu), var secināt, ka tam ir tendence samazināties. 2004. gadā bijis straujš ražošanā


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

izmantotā ūdens apjoma samazinājums, nākamajos gados patērētā ūdens apjomi šajā jomā

atkal palielinās. Ūdens izmantošanā komunālām un sadzīves vajadzībām vērojama tendence

pieaugt (līdz 2007. gadam), bet no 2008. gada pakāpeniski samazināties.

4. tabula

Ūdens izmantošana Garkalnes novada lielākos ūdensapgādes objektos

Gads

Kopā (tūkst.

Tai skaitā (tūkst. m³/gadā)

m³/gadā) Ražošanas vajadzībām Komunālām un sadzīves vajadzībām

2004 73,19 1,13 72,06

2005 68,64 0,35 68,30

2006 68,64 0,05 68,59

2007 69,62 0,42 69,20

2008 59,99 0,40 59,59

2009 42,25 0,40 41,85

Avots: 2004. – 2007. gada formas "Nr.2-Ūdens" apkopojums un 2008. – 2009. Garkalnes novada domes

nepublicētie materiāli

3.3.3. Kanalizācija

Notekūdeņu savākšana - centralizēta kanalizācijas sistēma (CKS) darbojas Upesciemā

(pamatā daudzdzīvokļu māju rajonā), Garkalnē (daudzdzīvokļu mājām) un Priedkalnē

(individuālajām mājām), ko apkalpo SIA „Garkalnes komunālserviss”. Uzņēmumam ir

noslēgti līgumi par notekūdeņu savākšanu ar 43 mājsaimniecībām Garkalnē, Upesciemā - 40

un Priedkalnē – 33.

Vislabāk ar centralizētiem kanalizācijas savākšanas pakalpojumiem ir nodrošinātas

Amatnieku (pieslēgumi Rīgas CKS) un Priedkalnes ciemu, vidējā līmenī – Baltezera un

Sunīšu (pieslēgumi Rīgas CKS) ciemu mājsaimniecības, bet pārējo ciemu mājsaimniecību

pieslēgums CKS ir zems vai nav vispār (skatīt 3. tabulu).

Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana vidē - novadā CKS ir pieslēgtas nepilni 20% no visām

ciemos esošajām mājsaimniecībām (3. tabula). Notekūdeņi tiek attīrīti 7 centralizētās

notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (NAI). Pašvaldībai piederošās NAI, notekūdeņi tiek attīrīti

bioloģiski, attīrīšanas procesā radušās dūņas tiek uzkrātas dūņu akās, no kurienes tās

transportē uz Upesciema dūņu laukiem.

5. tabula

Garkalnes novada NAI un izplūdes vietu raksturojums 2008. gadā

Uzņēmums/ atrašanās vieta

Iekārtai

piesaistīto

iedz. skaits

Aprēķinātais

c. e.

Projektētā

jauda

m 3 /dnn

Novadītais

daudzums,

m 3 /gadā

Izplūdes gala vieta

SIA „Balt Aliance”/ Baltezers 300 290 73 10.748 Lielais Baltezers

PSIA „Garkalnes

Meliorācijas grāvis/

900 270 100 38.765

komunālserviss” , Upesciems

Upesciema dīķos

PSIA „Garkalnes

180 33 60 84.630 Lielais Baltezers

komunālserviss” , Priedkalne

Avots: Valsts statistiskais pārskats "Nr. 2 - Ūdens"

Novadā ir vēl citas NAI - AS „Māju serviss KSA” (bijušais SIA „Garkalnes nami”) Garkalnē

un Sunīšos, AS „KU LAT Holding” Amatniekos, SIA „Kalna apogi” Sužos u.c., vidē

novada attīrītos notekūdeņus, bet neiesniedz valsts statistikas pārskatus „Nr. 2 – Ūdens”.

Mājsaimniecības, kuras nav pieslēgtas CKS, notekūdeņus novada lokālās attīrīšanas ietaisēs

vai uzkrājtvertnēs un pēc tam izved. Lokālo ietaišu attīrīšanas kvalitāte netiek kontrolēta.

Uzkrāšanas tvertnes bieži ir sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī ne vienmēr notekūdeņus novada

izvedamajās bedrēs, tādējādi neattīrītie notekūdeņi piesārņo grunti un apkārtējos

ūdensobjektus. Lietusūdens savākšanu paredzēts nodrošināt, izmantojot meliorācijas grāvju

sistēmas, kuras šobrīd ir sliktā tehniskā stāvoklī. Novadā tiek apzināts esošo grāvju

tehniskais stāvoklis un pamazām tiek veikta meliorācijas sistēmas atjaunošana.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Vērtējot 2004. - 2008. gadu, vērojama tendence, ka vidē novadīto notekūdeņu daudzums līdz

2007. gadam samazinās, bet 2008. gadā strauji pieaug (skatīt 6. tabulu), pieaug arī

normatīviem neatbilstoši attīrītu notekūdeņu novadīšana vidē.

6. tabula

Notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte Garkalnes novadā pa gadiem

Kopā novadītie

Tai skaitā (tūkst. m³/gadā) ar attīrīšanu

notekūdeņi Normatīvi tīri Normatīvi netīri

Gads

tūkst. m³/gadā

tūkst.

m³/gadā

% no kopējā novadīto

notekūdeņu daudzuma

tūkst.

m³/gadā

% no kopējā novadīto

notekūdeņu daudzuma

2004 52,02 23,64 45 28,38 55

2005 49,32 17,82 36 31,50 64

2006 35,31 23,96 68 11,35 32

2007 29,49 12,11 41 17,39 59

2008 134,143 10,75 8 123,40 92

Avots: 2004. – 2008. gada formas Valsts statistiskais pārskats "Nr.2-Ūdens" apkopojums

Novadā vieni no lielākajiem piesārņojošo vielu emisiju avotiem ir komunālo notekūdeņu

novadīšanas sistēmas apdzīvotajās vietās. Galvenās piesārņojošās vielas, kas tiek novadītas

vidē, ir suspendētās vielas un slāpekļa un fosfora savienojumi. Nākošajā tabulā redzams,

kādas ir piesārņojošo vielu emisijas lielākajiem NAI operatoriem Garkalnes novadā.

7. tabula

Galvenās piesārņojošās vielas, kas tiek novadītas vidē pēc notekūdeņu attīrīšanas

Piesārņojošā viela, parametrs (piesārņojuma

Uzņēmums

Novadīto

notekūdeņu

kategorija

Susp.

vielas

ĶSP

slodze gadā, t/g)

Nelimitē

BSP-5

Nkop. Pkop.

Normatīvi tīri

SIA „Balt Aliance”

0,010 0,250 0,010 0,070 0,060

sadzīves notekūdeņi

PSIA „Garkalnes Normatīvi netīri

4,875 16,601 4,311 2,684 0,347

komunālserviss”', Upesciems sadzīves notekūdeņi

PSIA „Garkalnes Normatīvi netīri

2,063 20,311 4,792 2,192 0,212

komunālserviss”, Priedkalne sadzīves notekūdeņi

Avots: Valsts statistiskais pārskats "Nr.2-Ūdens", par 2008. gadu

Neattīrītu vai nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšana vidē ilgākā laika posmā negatīvi

ietekmē virszemes ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli (ūdenstilpju aizaugšanu, ūdens

kvalitātes pasliktināšanos u.c.). Nepieciešamība nodrošināt notekūdeņu savākšanu un

normatīvu attīrīšanu ir būtiska Garkalnē, Bukultos, Upesciemā, Langstiņos, Berģos u.c., jo

CKS neiesaistīto mājsaimniecību lielais skaits būtiski ietekmē Tumšupes, Lielās Juglas,

Lielā Baltezera, Langstiņu un Mašēnu ezera u.c. virszemes ūdensobjektu stāvokli novadā.

3.3.4. Projekti ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai

Lai uzlabotu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu stāvokli un to darbības efektivitāti un

mazinātu vides piesārņojumu, Garkalnes novadā izstrādāts projekts ūdenssaimniecības

pakalpojumu attīstībai Langstiņos un Upesciemā. Projekta realizācijas rezultātā tiks veikta

jaunu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve un esošo rekonstrukcija minētajos ciemos;

jaunu NAI būvniecība Upesciemā un kanalizācijas tīklu izbūve, kas nodrošinās kanalizācijas

ūdeņu novadīšanu Rīgas pilsētas kanalizācijas tīklu sistēmā. Projektu plānots realizēt līdz

2015. gadam.

Paralēli tiek izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums par ūdenssaimniecības un

kanalizācijas sistēmu attīstību apkārt Lielajam un Mazajam Baltezeram Garkalnes un

Ādažu novados. Šajā pamatojumā tiks risināti iespējamie kanalizācijas novadīšanas

jautājumi no Baltezera, Priedkalnes un Bukultiem.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Ņemot vērā izstrādātos un šobrīd izstrādes stadijā esošos projektus, Garkalnes novada

būvvalde novadam ir izstrādājusi ūdenssaimniecības attīstības plānu līdz 2023. gadam, tajā

ietverot visas novada apdzīvotās vietas. Plāns paredz nodrošināt centralizētas ūdensapgādes

sistēmas pieslēgumu vismaz 80% no visiem novada iedzīvotājiem.

Šāda projekta realizācija ļautu būtiski uzlabot Garkalnes novada virszemes ūdensobjektu

ekoloģisko stāvokli, kā arī iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, jo samazinātos neattīrītu

notekūdeņu novadīšana vidē, kā arī iedzīvotājiem būtu iespēja pieslēgties centralizētai

ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai.

Novadā, veicot centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvi, jāņem vērā MK 22.01.2002.

noteikumu Nr. 34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” IX nodaļas prasības,

kurās noteikti termiņi tīklu izbūvei pie noteikta cilvēk ekvivalenta.

3.3.5. Atkritumu apsaimniekošana

Garkalnes novads ietilpst Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kura atkritumu

apsaimniekošanas plāns „Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007. -

2013. gadam” ir izstrādāts 2007. gadā. Reģionā darbojas viens sadzīves atkritumu

savākšanas poligons „Getliņi”, ko apsaimnieko SIA „Getliņi EKO”.

Atkritumu apsaimniekošana novadā tiek organizēta atbilstoši 2001. gada Garkalnes novada

domes saistošajiem noteikumiem Nr. 7 „Par sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu

un noglabāšanu Garkalnes novada ciematos un apdzīvotajās vietās”.

Novadā ar atkritumu savākšanu nodarbojas SIA „Garkalnes komunālserviss”, AS „L&T”,

SIA „EKO Rīga” un SIA „Jumis”. Novadā plānots izveidot reģionālu atkritumu pārstrādes

vietu, kur ar atkritumu pārstādi nodarbosies novada domes izveidota komercsabiedrība SIA

„Novada EKO”.

2009. gada jūnijā par sadzīves atkritumu savākšanu ar mājsaimniecībām AS „L&T” bija

noslēgti 917 līgumi, SIA „Garkalnes Komunālserviss” - 1058 līgumi; SIA „EKO Rīga” -

~100 līgumi un SIA „Jumis” - mazāk par 10 līgumiem. Kopumā Garkalnes novadā ir

noslēgti līgumi par sadzīves atkritumu izvešanu ar ~2085 mājsaimniecībām, kas ir ap 45%

no to kopējā skaita.

2009. gadā SIA „Garkalnes komunālserviss” savāca 449,15 t nešķirotu sadzīves atkritumu,

dati par AS „L&T” savākto atkritumu daudzumu šajā gadā nav pieejami.

Saskaņā ar reģionālā plāna datiem viens Pierīgas reģiona iedzīvotājs saražo vidēji 200 kg

atkritumu gadā. Atbilstoši Garkalnes novada iedzīvotāju skaitam, novadā gada laikā

vajadzētu savākt vidēji 1300 t atkritumu. Starpība starp reāli savākto un aprēķināto (radīto)

atkritumu daudzumu liecina par trūkumiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

1. attēls

Nelegāli izmesti atkritumi Garkalnes mežā

Garkalnes novadā ir problēmas ar

nesankcionētu sadzīves atkritumu

izmešanu vidē (1. attēls) , kas izraisa

mežu, ūdenstilpņu u. c. vietu

piesārņošanu. Uzņēmumi bīstamos

atkritumus nodod bīstamo atkritumu

apsaimniekotājiem saskaņā ar

noslēgtajiem līgumiem par atkritumu

savākšanu.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

3.3.6. Piesārņotas un potenciāli piesārņotas teritorijas

Izvērtējot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) Piesārņoto un

potenciāli piesārņoto vietu reģistrā pieejamo informāciju, tika secināts, ka novadā nav

piesārņotu vietu, bet ir divas 2. kategorijas potenciāli piesārņotas vietas, kas ir iekļautas

piesārņoto vietu reģistrā:

1) SIA „Massonyx Ltd” sašķidrinātas gāzes glabāšanas un uzpildes stacija „Garkalne”,

Reģ. Nr.: 80608/4833, kas nodarbojas ar ķīmisko vielu vairumtirdzniecību. Atrodas

Garkalnes novadā , Lielā Zaļā iela - 7. Uzņēmumam ir B kategorijas atļauja Nr. RIT-

20-B-0200, izsniegta 2005. g.. Objektā atrodas gāzes uzglabāšanas iekārtas ar

tilpumu 100 m 3 un vairāk, darbojas kā gāzes uzpildes stacija;

2) bijusī DUS „Garkalne”, Reģ. Nr.: 80608/3673, kas nodarbojās ar automobiļu

degvielas mazumtirdzniecību. Atrodas Garkalnes novadā, Vidzemes šoseja 6a/2.

Objekts ir slēgta degvielas uzpildes stacija, tā slēgšanas iemesls ir degvielas

glabāšana un uzpilde, neievērojot vides aizsardzības prasības. Kopējais aktīvā laika

periods ir 25 gadi. Tuvākā ūdenstilpne atrodas 280 m attālumā. Šībrīža objekta

zonējums ir kā vienģimeņu māju apbūve.

LVĢMA datu bāzē „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vielu reģistrs” nav sniegtas ziņas

par potenciāli piesārņoto vietu (platību, piesārņojuma dziļumu) un esošo piesārņojumu, kas

novadīts pazemes ūdeņos un augsnē.

2. kategorijas potenciāli piesārņotai vietai, kas pieder SIA “Massonyx Ltd”, ir izsniegta B

kategorijas atļauja (skatīt 8. tabulu 4. punktu) jau esošai piesārņojošai darbībai, kas nosaka

uzņēmuma radītās piesārņojošās darbības ierobežojumus un pienākumus, lai samazinātu vai

novērstu darbības radīto ietekmi uz vidi.

3.3.7. Degvielas uzpildes stacijas un rūpnieciskie objekti

Novadā atrodas potenciāli bīstami objekti, kas saistīti ar degvielas un gāzes tirdzniecību, kā

arī rūpniecības uzņēmumi. 8. tabulā minētajiem uzņēmumiem ir izsniegtas B kategorijas

piesārņojošo darbību atļaujas, kurās ir ietvertas prasības uzņēmuma darbības ietekmes uz

vidi mazināšanai.

Berģos, pie autoceļa Rīga – Sigulda, atrodas divas DUS, kurās notiek benzīna un

dīzeļdegvielas tirdzniecība: SIA „Latvija Statoil” un SIA „East - West Transit”. Garkalnes

novada Sunīšu ciema „Ziemeros” ar benzīna un dīzeļdegvielas tirdzniecību nodarbojas SIA

„Ziemeļu nafta” DUS. Savukārt ziemeļaustrumos no Garkalnes ciema atrodas SIA

„Massonyx Ltd.” sašķidrinātās gāzes uzpildes stacija (GUS). Gāze tiek uzglabāta virszemes

rezervuāros un izmantota sadzīves gāzes balonu uzpildīšanai. Garkalnes novadā esošo DUS

un GUS darbība būtisku ietekmi uz vidi un cilvēka veselību neatstāj.

Rūpnieciskajam riskam pakļautas teritorijas, kas atrodas ražotņu – riska objektu apkārtnē.

Novadā no rūpnieciskiem objektiem kā lielākie minami SIA „Kompānija Vitrum”, kas

nodarbojas ar metālizstrādājumu, kā arī logu un durvju izgatavošanu Berģu ciemā, un SIA

„Lemcon Latvija”, kas Berģos nodarbojas ar asfaltbetona ražošanu.

Ražotņu darbība rada gaisa un trokšņa piesārņojumu. Abiem uzņēmumiem ir izsniegtas B

kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas. 8. tabulā skatīt atļauju nosacījumus.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

8. tabula

Garkalnē esošie uzņēmumi, kuriem ir B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja

Nr.

Darbības

Nosaukums, atraš. vieta

Atļaujas nosacījumi

p.k.

sfēra

1.

2.

3.

4.

5.

6.

SIA „Latvijas Statoil”;

Siguldas šoseja 1, Berģi

SIA „Ziemeļu Nafta”;

„Ziemeri”, Sunīši

SIA „East - West Transit”;

Rīgas-Siguldas šoseja 4a,

Berģi

SIA „Massonyx Ltd”;

Lielā zaļā iela 7, Garkalne

SIA „Kompānija Vitrum”

Rožu prospekts 46a, Berģi

SIA „Lemcon Latvija”

„Bicītes”, Berģi

DUS

DUS

DUS

GUS

Metālizstrādā

jumu, logu

un durvju

izgatavošana

Asfaltbetona

ražošana

Ikgadējais degvielas realizācijas apjoms:

• benzīns 1800 t/ gadā;

• dīzeļdegviela 1500 t/ gadā.

Ikgadējais degvielas realizācijas apjoms:

• benzīns 1000 t/ gadā;

• dīzeļdegviela 2200 t/ gadā.

Ikgadējais degvielas realizācijas apjoms:

• benzīns 3800 t/ gadā;

• dīzeļdegviela 2500 t/ gadā.

Ikgadējais sašķidrinātās naftas gāzes pārkraušanas

apjoms - 6000 t/ gadā.

Atļauja izsniegta:

• iekārtām dzelzs, tērauda vai citu metālu rūpnieciskai

apstrādei ar ražošanas platību 1000 m 2 un vairāk;

• katlu mājai ar jaudu 180 kW; kurināmais – dabas gāze;

• pakešu logu un durvju ražošanai.

Atļauja attiecas uz asfaltbetona ražošanu ar pieprasīto

jaudu līdz 150000 t/gadā.

3.3.8. Gāzes apgāde

Gāzes piegādi novadā nodrošina AS „Latvijas Gāze”. Novadā apdzīvoto vietu gazifikācija

veikta 1980. gados un šobrīd ar gāzi tiek nodrošināti ~70% novada iedzīvotāju. Centralizētas

gāzes apgādes pagaidām nav Garkalnē, Maksteniekos, „VEF – Ozolos” un daļā Upesciema.

Saskaņā ar AS „Latvijas gāze” sniegto informāciju, novada apdzīvotākajās vietās gāze tiek

piegādāta no trim gāzes regulēšanas stacijām: „Rīga – 1”, „Zaķumuiža” un „Vangaži”.

Šobrīd izstrādes stadijā atrodas gazifikācijas projekts Garkalnes novada Garkalnes ciemam.

Gazifikācijas projekta īstenošanai netiek paredzēta būtiska ietekme uz vidi, jo gazifikācijas

ieviešanas laikā paredzētās infrastruktūras būvniecība tiek veikta jau esošā sarkanās līnijas

ekspluatācijas joslā. Gazifikācijas projekts vērtējams pozitīvi, jo, palielinot gāzes

izmantošanu, tiks samazinātas kaitīgo vielu emisijas gaisā, jo netiks izmantoti dažādi šķidrie

un cietie kurināmie, kuru sadedzināšana rada lielākas kaitīgo vielu emisijas gaisā.

3.3.9. Ceļi, autosatiksme un dzelzceļš

Novadu šķērso trīs valsts nozīmes autoceļi Via Baltica (A1), Rīga - Veclaicene (A2) un

Rīgas apvadceļš (A4). Novadu šķērso dzelzceļa līnija s Rīga – Valga 18,6 km garš posms,

kas virzās paralēli ceļam A2, krustojot to pie Garkalnes ciema. Šajā pašā virzienā izbūvētas

komunikāciju un citas inženiertehniskās apgādes līnijas.

Garkalnes novada teritorijā transporta maģistrāļu noslogojumā ir samērā augsts tranzīta

plūsmu īpatsvars. Vislielākā transporta intensitāte vērojama pa valsts galvenajiem ceļiem

A1, A2 un A4. Pēc Valsts a/s „Latvijas Valsts ceļi” esošiem valsts ceļu intensitātes datiem

novada galvenos valsts ceļus 2007. gadā diennaktī vidēji šķērso:

1. Garkalne – Ādaži (A1) – 17565 (aut./dienn.), smago automašīnu plūsmu veido 13%;

2. Rīga - Garkalne (A2) - 21523 (aut./dienn.), smago automašīnu plūsmu veido 15%;

3. Garkalne – Inčukalns (A2) – 16816 (aut./dienn.), smago automašīnu plūsmu veido 15%.

Šajos ceļa posmos novērojama intensīva satiksme, kas skaidrojama ar tiešo Rīgas tuvumu,

tādēļ minēto ceļu apkārtnē tiek radīts ievērojams gaisa piesārņojums, un tas ir pastāvīgs

trokšņa avots (3. pielikumā skatīt trokšņa karti Garkalnes novadam). Lai atslogotu satiksmes

radīto slodzi vidē, Garkalnes novadā tiek izstrādāti dažādi projekti:

1. Ierosināta rekonstrukcijas projekta izstrāde autoceļa A2 posmam Rīgas apvedceļš –

Sēnīte. Vides pārraudzības valsts birojs 23.08.2007. ir izdevis atzinumu par šī autoceļa


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

posma rekonstrukcijas IVN. Savā lēmumā tas rekomendē rekonstruējamo ceļa posmu

saglabāt esošajā fiziskajā veidolā (2 x 2 joslas) ar esošo kustības režīmu, nomainot

ceļa klātnes un veicot inženiertehnisko konstrukciju remontu vai nomaiņu;

2. Tiek izstrādāts projekts „Baltezera apvedceļam”, tādējādi paredzot, ka tiks atslogota

satiksme autoceļā A1, kā arī satiksme Bukultu ciema Ādažu ielas posmā. Vides

pārraudzības valsts birojs 2008. gadā ir izdevis atzinumu par šī autoceļa posma

rekonstrukcijas IVN.

3.3.10. Hidroelektrostacijas

Garkalnes novadā atrodas viena hidroelektrostacija (turpmāk - HES) – Skuķīšu HES, kas

darbojas uz Tumšupes kopš 2000. gada. Valsts SIA „Vides projekti” 2004. – 2005. gadā

veiktajā pētījumā „Mazo hidroelektrostaciju darbības izvērtējums” norādīts, ka Skuķīšu HES

atstāj relatīvi nelielu ietekmi uz vidi.

3.3.11. Derīgo izrakteņu ieguve

Saskaņā ar LVĢMA Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrā pieejamo informāciju

Garkalnes novadā ir šādas derīgo izrakteņu atradnes:

1) būvmateriālu izejvielu atradnes: „Garkalne”, „Krievupe”, „Duidas” un „Baltezera

mežniecība”, no kurām šobrīd kā karjers tiek izmantota atradne „Garkalne”, kur derīgo

izrakteņu ieguvi (smilts un smilts - grants) veic SIA „Garkalnes grants”, SIA „A.C.B.” un

SIA „Nikov”.

Lielākā smilts un grants atradne ir Garkalnes atradne. Atradnē „Garkalne” tiek iegūti 20% no

Latvijā kopējā smilts ieguves apjoma. Karjers tā dienvidos robežojas ar dabas liegumu

„Garkalnes meži”. Garkalne atrodas Remberģu ūdensgūtnes aizsardzības zonā.

2. attēls Smilts - grants atradne „Garkalne” (2. attēls)

Smilts - grants karjers „Garkalne”

atrodas apmēram 1,5 km uz rietumiem no

Vangažu pilsētas un ir izvietota Gaujas upes

senajā deltā. Atradnes reljefs ir vāji posmots,

tā augstuma atzīmes mainās 15 - 20 m

robežās virs jūras līmeņa. Hidroģeoloģiskie

pētījumi liecina, ka atradnes turpmākās

izstrādes gaitā ūdensgūtnes jauda var

samazināties par 10 – 15%. Tam jāpievērš

uzmanība un jāveic padziļināti pētījumi, lai

novērstu riskus.

Atradni veido ziemeļaustrumu virzienā orientēta slāņveidīga iegula, kuras maksimālais

biezums sasniedz 19,7 m, minimālais – nepārsniedz 3,0 m (vidējais biezums 8,1 m). Derīgās

slāņkopas uzbūvei raksturīga smilts un grants slāņu mija, kurā grants frakcijas daudzums

mainās no dažiem līdz 40%.

Perspektīvs smilts - grants nogulumu izplatības lauks ir Krievupes atradne – starp dzelzceļu

un Vidzemes šoseju (P kategorija, ap 19 mlj. kubikmetri), tomēr tā vēl ir vāji izpētīta vieta.

2) Kūdras atradnes: Garkalnes novadā apzinātas 11 kūdras atradnes („Jūgi”, „Liniņi”,

„Kauči”, „Lauga – Maltuve”, „Miķelciems”, Killensils”, „Langstiņi”, „Nr. 16643”, „Ķēniņi”

un „Nr. 16706”), 5 no tām novada teritorijā atrodas daļēji. Visas atradnes atbilst P

kategorijai, kopējais resursu apjoms – 1,76 milj. t. Nevienā atradnē nenotiek kūdras ieguve.

3) Pazemes ūdens atradnes: „Baltezers”, „Baltezers I”, „Baltezers II”, „Zaķmuiža” un

„Remberģi”. Visas atradnes tiek izmantotas Rīgas centralizētajai ūdensapgādei un dzeramā

ūdens ieguvei. Baltezera – Zaķumuižas – Remberģu teritorija ir unikāla ar labas kvalitātes


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

gruntsūdens resursiem. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 9. pantā noteikto, atradnēm ir

noteikta stingra režīma un ķīmiskā aizsargjosla.

Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2009. – 2021. gadam noteikts, ka visā Garkalnes

novadā gruntsūdeņi ir neaizsargāti no virszemes piesārņojuma, jo to aerācijas zonu veido

ūdeni labi caurlaidīgas smiltis. Savukārt SIA „Rīgas ūdens” 05.05.2007. vēstulē (par

nosacījumiem plānojuma izstrādei) uzsver, ka Baltezera – Zaķumuižas – Remberģu

teritorijai nav reālas alternatīvas Rīgas ūdens apgādē un ka jau 20. gadsimta sākumā kā

noteicošais faktors šo ūdensgūtņu ūdens resursu aizsardzībai definēta mežu masīvu

saglabāšana.

Jāatzīmē, ka no urbumiem ņemtais pazemes ūdens un tā krājumi tiek papildināti no Mazā

Baltezera, izmantojot infiltrācijas metodi.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

3.4. Vides stāvoklis un problēmas teritorijās, kuras plānojums var

būtiski ietekmēt

3.4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Garkalnes novadā atrodas divas Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas, kas

iekļautas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā – dabas liegums „Lielā

Baltezera salas” un dabas liegums „Garkalnes meži”. Novadā atrodas arī dabas liegums

„Buļļezers” (dabas liegumu atrašanās vietas karti skatīt 4. pielikumā).

Garkalnes novadā esošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Teritorijas nosaukums Tips* Platība (ha)

9. tabula

Gads kopš noteikts

aizsardzības statuss

Dabas liegums „Garkalnes meži” C 1784,0** 2004

Dabas liegums „Lielā Baltezera salas” B 20,0*** 1977

Dabas liegums „Buļļezers” 27,0 1957

* B - teritorijas, kas noteiktas atbilstoši Eiropas Padomes Direktīvai 92/43 EEC „Par dabisko biotopu,

savvaļas faunas un floras aizsardzību”,

C- teritorijas, kas noteiktas atbilstoši Eiropas Padomes Direktīvai 79/409 EEC "Par savvaļas putnu

aizsardzību" un direktīvai 92/43 EEC "Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību".

** T.sk. Vangažu pilsētā.

*** T.sk. Ādažu novadā.

DABAS LIEGUMS „GARKALNES MEŽI”

Dabas liegums „Garkalnes meži” atrodas Rīgas rajona Garkalnes novada un Vangažu

pilsētas teritorijā. Teritorijas platība - 1784 ha (no tiem 1726 ha atrodas Garkalnes novadā,

bet 58 ha – Vangažu pilsētā). Lieguma teritorija sastāv no divām daļām, no kuram viena

atrodas uz ziemeļrietumiem (139 ha platībā), bet otra – uz dienvidaustrumiem (1645 ha) no

Garkalnes ciema. Praktiski visu dabas lieguma teritoriju aizņem meža zemes. Cauri lieguma

teritorijai stiepjas valsts nozīmes autoceļš Rīga – Sigulda un dzelzceļa līnija Rīga – Sigulda.

Teritorija ziemeļaustrumu malā robežojas ar smilts - grants karjeru „Grantskalni”, teritorijas

lieguma robežās atrodas arī derīgo izrakteņu atradne „Garkalne”.

Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu zaļās vārnas ligzdošanas vietu, kas ir Latvijā lielākā

sastopamā šo aizsargājamo putnu ligzdošanas vieta (10 - 14 ligzdojoši pāri jeb 20 - 25% no

visas nacionālās populācijas), kā arī tā ir viena no pēdējām zaļās dzilnas ligzdošanas vietām

Latvijā. Liegumā sastopamas arī daudzas citas retas putnu sugas.

No bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa nozīmīgākie teritorijas biotopi ir vecie

priežu meži un sausais virsājs. Šie biotopi ir ļoti nozīmīgi ne tikai tur sastopamā augāja dēļ,

bet arī kā teritorijā esošo putnu sugu dzīvotnes. Lieguma mežiem ir salīdzinoši liela

sociālekonomiskā vērtība, jo tie tiek izmantoti mežsaimniecībā, kā arī ogošanai, sēņošanai

un rekreācijas vajadzībām.

Sausais virsājs izveidojies 1992. gada deguma vietā (70 ha) lieguma centrālajā daļā un ir

Eiropas nozīmes aizsargājams biotops. Tas un bijušās militārās bāzes teritorija ir nozīmīgi

zaļās vārnas barošanās biotopi. Deguma rietumu daļa, kas atrodas ieplakā, jau ir dabiskās

sukcesijas rezultātā stipri aizaugusi, kā rezultātā tā lielā mērā zaudējusi savu sākotnējo

nozīmi kā putnu barošanās vieta. Deguma austrumu daļa, kurā raksturīgas salīdzinoši sausas

un neauglīgas augsnes, tikai palēnām tikusi apmežota un sākusi aizaugt ar priedītēm. Vēl

joprojām šī teritorija ir atklāta un apaugusi ar sila viršiem, kuras ir piemērotas kā putnu

barošanās vietas.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Bijusī militārā bāze (162 ha) lieguma dienvidu daļā ir salīdzinoši atklāta teritorija. Teritorijai

raksturīgie izkliedus izvietotie meža pudurīši un atsevišķi vecie koki (dominējošā koku suga

- priede) ir nozīmīgas melnās dzilnas u.c. dobumos ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas vietas.

Teritorijā ir arī daudz pamestu, agrāk militārām vajadzībām lietotu, ēku un to gruvešu, kurus

kā ligzdošanas vietu nereti izmanto pupuķi. Teritorija lēnām aizaug ar priedēm, tomēr atklātā

platība joprojām veido tās lielāko daļu, tādēļ tas ir nozīmīgs barošanās biotops īpaši

aizsargājamām putnu sugām. Teritorijas vērtību palielina bijušie elektrības stabi, kurus kā

„medību posteņus” izmanto zaļā vārna.

Kopumā dabas liegumā „Garkalnes meži” konstatētas 2 augu, 3 bezmugurkaulnieku, 13

putnu un viena rāpuļu īpaši aizsargājama suga.

Dabas liegumā „Garkalnes meži” ir ne tikai aizsargājamās dabas teritorijas, bet arī intensīvas

saimnieciskās darbības zonas. Esošo antropogēno slodzi nosaka Rīgas pilsētas, dzelzceļa un

autoceļu tuvums. Mežsaimniecība ir galvenais saimnieciskās darbības veids teritorijā.

Pilsētas tuvums un ērtās piekļūšanas dēļ, Garkalnes meži ir iecienīta sēņošanas un ogošanas

vieta. Notiek arī citas aktīvās atpūtas un rekreācijas aktivitātes.

Dabas liegumam „Garkalnes meži” ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns (apstiprināts ar

Vides ministra 07.06.2005. rīkojumu Nr. 201), kā arī individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi, kuros ir izstrādāts funkcionālais zonējums (MK 21.10.2008.

noteikumi Nr. 871 „Dabas lieguma „Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi”). Minētajos noteikumos noteiktas šādas funkcionālās zonas:

regulējamā režīma, dabas lieguma, dabas parka un neitrālā zona, kur katrai no tām ir noteikti

izmantošanas ierobežojumi.

Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā nosaka, ka tajā aizliegts bez VVD

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kas izraisa pazemes

ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izsniegt zemes dzīļu izmantošanas

atļauju (licenci), visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu) a izliegta jaunu būvju

būvniecība un esošo ceļu paplašināšana u. c. darbības.

DABAS LIEGUMS „LIELĀ BALTEZERA SALAS”

Lielā Baltezera salām jau 1924. gadā piešķirts dabas pieminekļa statuss, bet 1977. gadā –

botāniskā lieguma statuss. Dabas liegums „Lielā Baltezera salas” izveidots 1999. gadā.

Liegums atrodas Rīgas rajonā Ādažu un Garkalnes novados, un to veido piecas ezera salas.

Ādažu novadā atrodas Ropažu un Liepu sala, bet Garkalnes novadā – Priežu, Auzu un Mazā

sala. Lieguma kopējā platība – 20 ha, no kuriem Garkalnes novada teritorijā esošās salas

aizņem 9,4 ha.

Salas tiek aizsargātas, lai saglabātu dabiskās biocenozes no pārveidošanās antropogēnās

darbības rezultātā. Lielā Baltezera salu galvenā vērtība ir to dabiskums. Neskatoties uz

apdzīvoto vietu tuvumu, salās ir saglabājušies cilvēka maz ietekmēti meži, kas ir piemērota

dzīves vieta dažādām augu un dzīvnieku sugām, īpaši jāatzīmē ievērojamais vaskulāro augu

sugu skaits. Liegums ir arī nozīmīga vieta lapu koku praulgrauža aizsardzībai.

Salas klāj neskarti, dabiski veidojušies priežu meži, platlapju (bērzu) meži, piekrastē

izveidojušies pārmitri melnalkšņu meži, kas ir Latvijā īpaši aizsargājams biotops.

Veģetācijas izveidošanos uz salām var dēvēt par primāro sukcesiju, jo augu sabiedrības

attīstījušās uz jaunatsegta substrāta, pazeminoties ūdens līmenim. Visās salās ir līdzīga

veģetācijas struktūra – augstākajās vietās izveidojušies priežu meži, reljefa pazeminājumos

arī platlapju meži (galvenokārt liepu) meži, piekrastē lielākas platības aizņem melnalk šņu

meži un pelēkā kārkla audzes. Izņēmums ir Mazā sala, kur dominē melnalkšņi.

Salu piekrastes josla ir ļoti dinamiska, tā intensīvi aizaug. Apkārt salām izveidojušās niedru

un meldru audzes, kuras īpaši platas ir salu dienvidu pusē. Auzu salā nelielās platībās


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

vērojamas dabiskas neielabotas pļavas fragmenti (0,2 ha). Auzu un Priežu salās gar krastu

nelielās platībās izveidojušās augsto grīšļu pļavu fragmenti.

Kopumā dabas liegumā „Lielā Baltezera salas” konstatētas 3 augu, 3 bezmugurkaulnieku,

2 putnu un divas zīdītāju īpaši aizsargājamās sugas.

Neviena no Lielā Baltezera salām nav apdzīvota, bet tās intensīvi tiek izmantotas rekreācijai.

Apmeklētāju skaits ir salīdzinoši liels – vairāk kā 20 cilvēki nedēļā vasaras mēnešos. Tomēr,

ņemot vērā salu nelielos izmērus, šāda antropogēnā slodze atstāj negatīvu ietekmi uz salu

ekosistēmām. Pavasarī un rudenī apmeklētāju skaits samazinās. Ziemā, ezeram aizsalstot,

apmeklētāju skaits atkal būtiski pieaug (līdz vairāk kā 50 cilvēkiem dienā). Nobradāšana un

troksnis salu ekoloģisko līdzsvaru būtiski neietekmē, bet negatīvu ietekmi rada atstātie

atkritumi.

Dabas liegumam „Lielā Baltezera salas” nav izstrādāti individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi (līdz ar to nav arī funkcionālais zonējums), bet 2005. gadā t ika

izstrādāts dabas aizsardzības plāns (apstiprināts ar Vides ministra 18.02. 2004. rīkojumu

Nr. 57). Liegumā ir spēkā MK 22.07.2003. noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas

teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

DABAS LIEGUMS „BUĻĻEZERS”

Dabas liegums „Buļļezers” kā aizsargājama teritorija noteikta jau 1957. gadā botāniskā

lieguma statusā. Liegums dibināts, lai aizsargātu biotopu - dabīgi eitrofs ezers ar iegrimušo

ūdensaugu un peldaugu augāju. 1999. gadā tas noteikts kā dabas liegums, bet teritorija nav

iekļauta Natura 2000 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā.

Dabas liegumu, kas atrodas Garkalnes novada austrumu daļā, veido Buļļezers un tā

pieguļošais mežniecības kvartāls. Ezers tiek klasificēts kā beznoteces ezers, kas nozīmē, ka

no tā neiztek upes vai pazemes straumes un ūdens ezeru atstāj tikai iztvaikojot. Teritorijā

konstatētas daudzas aizsargājamas augu sugas (parastais plakanstaipeknis, trejvārpu

plakanstaipeknis, sarkanā dzeguzene dzeloņsporu ezerene, gludsporu ezerene, Dortmana

lobēlija, vālīšu staipeknis, palu staipeknītis, meža silpurene).

Kopumā dabas liegumā „Buļļezers” konstatētas 10 augu, 1 bezmugurkaulnieku un 1

zīdītāju īpaši aizsargājama suga.

Dabas liegumā novērojama ļoti intensīva rekreācijas ietekme: nomīdīšana, peldvietas,

ugunskuru kurināšana, troksnis, piesārņojums. Tas viss kopā degradē ezeru un tā apkārtni,

īpaši šis fakts jāņem vērā tādēļ, ka ezeram nav izteku, tātad ūdens apmaiņa ir ļoti lēna, līdz ar

to ūdens kvalitāti ietekmē jebkura antropogēnā slodze tā apkārtnē. 20. gs. 80- os gados vēl

bija sastopamas oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrības minerālvielām nabadzīgās

ūdenstilpnēs un to krastmalās, bet 2001. gadā šīs sugas vairs netika konstatētas. Šobrīd ezers

jau ir stipri eitroficējies.

Dabas liegumam „Buļļezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (līdz

ar to arī funkcionālais zonējums), kā arī dabas aizsardzības plāns nav izstrādāti. Darbības

liegumā ierobežo MK 22.07.2003. noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

3.4.2. Ezeru teritorijas un upes

Nozīmīgs resurss novada attīstībā ir ezeri. Tie tiek izmantoti rekreācijas vajadzībām, bet to

piekrastes ir saistošas dzīvesvietu izvēlē un apbūvei. Līdz ar to ezeri ir uzskatāmi par

teritorijām, kuru vides stāvokli plānojums var būtiski ietekmēt. Turpmāk sniegts novada

nozīmīgāko ezeru raksturojums, kurus būtiski ietekmē antropogēnā darbība.

LIELAIS BALTEZERS

Lielais Baltezers atrodas

3. attēls

Garkalnes un Ādažu novados. Skats uz Lielo Baltezeru

Tā kopējā platība ir 597,5 ha,

vidējais dziļums – 2,7 m.

Ezers veidojies Baltijas

ledusezera periodā un līdz 20.

gs. sākumam bija noslēgts

avotu tipa ezers. Pēc 1903.

gada tas iekļauts Rīgas

ūdensvada un Gaujas -

Daugavas ūdensceļa sistēmā.

Kopš savienošanas ar citām

ūdenstilpēm, tā līmenis

pazeminājās par 1,8 m,

tādejādi veidojās 50 m un

platākas pludmales.

Lielā Baltezera gultne ir lēzena, galvenokārt, smilšaina, vietām dūņu slānis ir līdz pat 2 m

biezs, tā gultni klāj arī nogrimuši koki. Ezera krasta līnija veido ovāla formu, tā kontūra ir

maz izrobota. Ezers pieskaitāms pie hipereitrofa tipa ezeriem, un eitrofikācijas procesiem ir

tendence pieaugt.

Vēsturiski ezera stāvokli ietekmēja minētā ezera iekļaušana ūdensceļos 20. gs. sākumā un

meliorācijas pasākumi padomju gados. Tādējādi kādreizējo tīro pazemes ūdeņu vietā ezera

barošanā galveno vietu ieņēma virszemes ūdeņi - Gauja, strauti, meliorācijas grāvji. Padomju

gados sākās arī ezera piekrastes apbūve, kas īpaši intensīvi norisinās pēdējās desmitgadēs.

Tas savukārt izraisa ezera piesārņošanu ar mājsaimniecību notekūdeņiem un saimnieciskās

darbības ūdeņiem. Garkalnes novadā nozīmīgākie operatori, kuru notekūdeņu izplūdes vieta

ir Lielais Baltezers ir SIA „Balt Aliance” (rehabilitācijas centrs un viesnīca), kas 2007. gadā

novadīja ~12 tūkst. m 3 un SIA „Garkalnes komunālserviss” Priedkalnes NAI, kas 2007. gadā

novadīja - 5,2 tūkst. m 3 notekūdeņu. Savukārt Ādažu novadā lielākais ezerā novadītais

notekūdeņu daudzums ir ~13 tūkst. m 3 , ko novadīja SIA „Rīgas Ūdens” Baltezera NAI.

Neattīrītu vai nepilnīgi attīrītu notekūdeņu novadīšana ūdenstilpē izrisa šādas sekas: ezera

pastiprināta aizaugšana, ezera smilšaino dibenu klāj dūņas, ievērojami samazinājušies zivju

resursi, novērojama ūdens „ziedēšana” (mikroskopisku augu - aļģu savairošanās) vasaras

periodā. Ezerā palikušas tikai dažas publiski pieejamas vietas, kur iespējama atpūta pie

ezera. Pēdējos gados ir pasliktinājusies tā apkārtnē iegūtā dzeramā ūdens kvalitāte.

1995. - 1996. gada pētījumi (pēc SIA „Rīgas ūdens” un LR Vides ministrijas pasūtījuma)

parādīja, ka ezera ūdens kvalitāte pasliktinās.

Pēdējos gados vietām aktivizējusies ezera palienes uzbēršana, kā rezultātā tiek ietekmēti

īpatnējie piekrastes biotopi un palienes pļavas. Tādejādi ezeram tiek radīta papildu

piesārņojuma slodze un lokāli mainīts hidroloģiskais režīms.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

LANGSTIŅU EZERS

Langstiņu ezers atrodas Garkalnes

novada centrālajā daļā. Ezera spoguļa

laukuma platība ir 35,7 ha, vidējais

dziļums – 3,6 m. Ezerdobe veido

garenu formu, krasta līnija ir maz

robota, tie ir aizauguši, smilšaini, un

vietām noskaloti. Ezera ūdens gultne

ir smilšaina, austrumu daļā veidojas

dūņas un kūdrājs. Ezers tiek klasificēts

kā mezoeitrofs; stāvošs ezers. Ezera

dienvidos tas ar novadgrāvi savienots

ar Upesciema zivju dīķiem.

Skats uz Langstiņu ezeru

4. attēls

Ezera stāvokli nopietni ietekmē Langstiņu ciema apbūve, kas praktiski apņēmusi visu ezera

apkārtni. Tā kā ciemam nav centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas, tad notekūdeņi

nonāk gruntsūdeņos un ezerā. Tas rada apstākļus pastiprinātai ezera aizaugšanai un ūdens

„ziedēšanai” vasaras mēnešos. Apbūves intensitāte rada problēmas brīvai pieejai pie tā.

Nopietns drauds ezera stāvoklim ir ezera austrumu krasta apbūve - tās vajadzībām tika

nosusināts ezera ekosistēmu ietekmējošais purvs. Krastu apbūves laikā tiek veikta arī palieņu

uzbēršana.

MAŠĒNU EZERS

5. attēls

Ezera gultnes padziļināšana un palienes uzbēršana

Mašēnu ezers atrodas Garkalnes

novada dienvidrietumu daļā. Tā

dienvidrietumos krasts robežojas

ar Rīgas pilsētu. Ezera spoguļa

platība 34,9 ha, vidējais dziļums –

0,8 m. Mašēnu ezers ir Lielās

Juglas un Mazās Juglas sanešu

atdalīts deltas veidojums netālu no

Juglas ezera. Abus ezerus savieno

Juglas upe.

Ezera gultne ir sekla, ieapaļa ar

niedru sēkļiem. Tas tiek klasificēts

kā aizaugošs, ultraeitrofs ezers.

Ezers un tā apkārtne ir piemērota

vieta zivīm un putniem. Ezera krasta

līniju veido purvaina josla Juglas

upes pusē, ziemeļu daļā – mežainas

kāpas, savukārt ziemeļaustrumu

ezera pusē atrodas apdzīvota vieta –

Upesciems, kur ezera piekraste ir

daļēji apbūvēta. Ezera krastu

apbūves ietvaros tiek veikti intensīvi

ezera padziļināšanas un palienes

uzbēršanas darbi.

6. attēls

Ezera gultnes padziļināšana un palienes

uzbēršana

Palielinoties krasta apdzīvotībai, arvien lielāku ietekmi uz ezera ekoloģisko stāvokli atstāj

sadzīves notekūdeņi un saimnieciskie ūdeņi, kas tiek novadīti no mājsaimniecībām.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

SUNĪŠU EZERS

Ezers atrodas Garkalnes novada lejas daļā

7. attēls

jeb dienvidrietumu daļā. Ezera apkaimē

Sunīšu ezers

izvietojusies apdzīvota vieta Sunīši. Tā

spoguļa platība ~22,2 ha, vidējais dziļums

– 3 m. Ziemeļu daļā pie apdzīvotās vietas

Sunīši ezera notece tiek regulēta ar slūžu

mezglu, turpat atrodas arī noteka uz Lielo

Juglu. Ezera krastu līnija ir robota, krasti

ir slīpi, lēzeni, vietām uzbērti. Ezera

rietumu daļā iestiepjas pussala, tā dienvidu

virzienā pāriet garā līcī, ap kuru

izveidojusies purvaine.

Gar rietumu un ziemeļu krastu iet lauku ceļš. Plašu ezera apkārtni ieskauj priedulājs. Ezers ir

stipri pārveidots, tā krasti apbūvēti, neapbūvēts palicis tikai tā dienvidu krasts. Šī iemesla dēļ

ezera krastā praktiski nav pieejamas publiskas atpūtas vietas.

UPESCIEMA ZIVJU DĪĶI

Skats uz Upesciema zivju dīķiem

8. attēls

Upesciema zivju dīķi atrodas

novada dienvidu daļā un daļēji arī

Ropažu novadā. To kādreizējā

platība bija 70 ha, pašlaik daļa no

tiem ir aizauguši ar krūmiem un

aizbērta apbūvei. Līdz 1993.

gadam šeit darbojās Upesciema

zivsaimniecība. Daļa teritorijas

līdz 2004. gadam bija iekļauta

putniem starptautiski nozīmīgo

vietu sarakstā (PNV). Pavasara

migrācijas laikā dīķos nozīmīgā

skaitā pulcējās ziemeļu gulbji.

Ligzdošanas sezonas laikā tika novērots lielais dumpis, melnais stārķis, jūras ērglis u.c.

Diemžēl pieaugot apbūves teritorijām un atpūtnieku radīto traucējumu dēļ, ligzdojošo un

caurceļojošo putnu skaits ir ievērojami samazinājies, un 2004. gadā šī teritorija tika svītrota

no PNV saraksta.

Dīķu ziemeļaustrumu daļa tiek izmantota rekreācijai un makšķerēšanai. Saskaņā ar

Garkalnes novada Būvvaldes sniegto informāciju, apmēram 50% no kādreizējās

dīķsaimniecības teritorijas paredzēts apbūvēt.

Bez minētajiem ezeriem Garkalnes novadā atrodas arī citi ezeri – Asaru ezers, Buļļezers,

Lielais un Mazais Jūgezers, Maku ezers, Melnezers, Sekšu ezers, Lēpītis, Sudrabezers,

Vidusezers u.c.

Visu lielāko ezeru teritorijām ir problēmas ar publiskās piekļuves vietām, kas zudušas

apbūvējot piekrastes teritorijas. Visu apskatīto ezeru teritorijās lielākā vai mazākā mērā

vērojama palieņu uzbēršana apbūves vajadzībām, kas var negatīvi ietekmēt ezeru piekrastes

biotopus un ainavu, radīt papildu piesārņojuma slodzi, un izmaina teritorijas hidroloģisko

režīmu.

Garkalnes novads nevar lepoties ar bagātu un ainaviski izteiktu upju tīklu, tomēr to nozīmi

novada attīstībā nevar neņemt vērā. Teritoriju šķērsojošās upes tiek izmantotas

saimnieciskām vajadzībām un rekreācijai, tās veicina apdzīvotu vietu veidošanos.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Visas Garkalnes novadu šķērsojošās upes pieder Daugavas baseinam. Nozīmīgākās no tām ir

Lielā Jugla un Mazā Jugla (robežojas ar Stopiņu novadu) un Lielās Juglas pieteka Tumšupe,

kā arī Krievupe. Tālāk sniegts neliels minēto upju un to problēmu raksturojums.

KRIEVUPE. No kopējā upes garuma (48 km) vairāk kā trešdaļa atrodas Garkal nes novadā.

Augštecē tā tek caur priežu siliem, vietumis šķērso osu grēdas. Pirms Garkalnes ciema upe

šķērso dabas liegumu „Garkalnes meži”. Garkalnes ciemā upes piekraste apbūvēta. Garkalnē

upe izmet līkumu virzienā uz dienvidiem un tālāk tās krastos izvietojusies apdzīvota vieta

Makstenieki. Virzienā uz dienvidiem upe lejtecē virzās pa pļavu masīviem un ietek

Upesciema zivju dīķos.

Upes ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā augsta, bet negatīvu ietekmi uz to atstāj mazais

centralizētai kanalizācijas savākšanas sistēmai pieslēgto mājsaimniecību skaits Garkalnes un

Makstenieku ciemā. Krievupe ietek Upesciema dīķos. Pašreiz netiek prognozēts, kā

pakāpeniskā dīķu aizbēršana ietekmēs Krievupi.

TUMŠUPE. Tā Garkalnes novadā lielākoties tek pa Ropažu novada robežu, izmetot loku

Garkalnes novada teritorijā, tā atgriežas Ropažu novada teritorijā un virzienā uz dienvidiem

ietek Lielajā Juglā. Upes piekraste gan upes posmā uz robežas ar Ropažu novadu, gan

apmēram pusē no upes loka Garkalnes novadā, ir apbūvēta. Upes krastos izvietojusies

apdzīvota vieta - Skuķīši - kādreizējā d/s „VEF-Ozoli” teritorija.

Upes ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā laba. Garkalnes novadā tās stāvokli galvenokārt

ietekmē Skuķīšu ciema dārzkopības kooperatīvs un privātmājas, jo ciemā nav centralizētas

kanalizācijas savākšanas sistēmas.

LIELĀ UN MAZĀ JUGLA. Lielā un Mazā Jugla atrodas netālu no ietekas Juglas ezerā uz

Garkalnes novada un Rīgas pilsētas robežas, Mazā Jugla (kopējais garums ir 119 km un

baseina platība – 675 km 2 ) saplūst kopā ar Lielo Juglu (garums 60 km, baseins – 951 km 2 )

un veido kopīgu deltu. Lēzeno ieleju dēļ upju tece ir lēna. Upju sanešu materiāla akumulācija

raksturīga gan Lielās, gan Mazās Juglas krastos. Vairākos posmos notiek upes gultnes

aizsērēšana un dziļuma samazināšanās, bet pavasara palos tā pārplūst, veidojot plašu upes

palieni.

Lielā Jugla un Mazā Jugla ir nozīmīgs ekoloģiskais koridors ūdens organismu migrācijai, kā

arī šo upju krasti un ielejas ir nozīmīgi sauszemes dzīvnieku un augu izplatībai, kas

raksturīgi mitrājiem, lapu koku mežiem un slapjām pļavām.

Upju ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā vidēja. Garkalnes novadā upju stāvokli galvenokārt

ietekmē upju krastā esošās privātmājas, kas nav pieslēgtas centralizētai kanalizācijas

savākšanas sistēmai.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

4. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES

AIZSARDZĪBAS MĒRĶI

Uz Garkalnes teritorijas plānojumu ir attiecināmi vairāki starptautiskie un nacionālie vides

aizsardzības mērķi, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību.

4.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi.

Starptautiskie vides aizsardzības mērķi parādās noslēgtajās starpvalstu konvencijās un

Eiropas Savienības Direktīvās. Vides aizsardzības mērķi noteikti Eiropas 6. vides

aizsardzības rīcības programmā „Vide 2010:mūsu nākotne, mūsu izvēle”, kā galvenos minot:

samazināt siltumnīcas efekta gāzu koncentrāciju atmosfērā līmenī tiktāl, lai

neietekmētu izmaiņas klimatā;

aizsargāt un atjaunot dabiskās ekosistēmas un apturēt bioloģiskās daudzveidības

samazināšanos Eiropas un globālā mērogā;

sasniegt tādu vides kvalitāti, ka cilvēka radītais piesārņojums, tai skaitā dažādi

starojumi, nepalielina ietekmi vai risku sabiedrības veselībai;

nodrošināt, ka atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu patēriņš nerada papildus

slodzi videi, un panākt, ka ekonomisko izaugsmi nosaka nevis resursu izmantošanas,

bet gan izmantošanas efektivitātes pieaugums.

Garkalnes novada teritorijas plānojumam svarīgi mērķi ir noteikti arī citos dokumentos:

Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu - Bernes

konvencija (1979);

Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi -

Ramsāres konvencija (1971);

Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO

konvencija. (1972);

Eiropas Padomes Vispārējā Konvencija par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai.

(2005);

Konvencija par bioloģisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija (1992);

Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību – Bonnas konvencija;

Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un

floras aizsardzību” – Biotopu direktīva (1992).

Natura 2000 ir Eiropas Savienības (ES) īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, kas tiek

veidots visās ES dalībvalstīs. Šāda tīkla izveidi nosaka ES Biotopu direktīva. Natura 2000

tīklu veido teritorijās, kas ir nozīmīgas dabisko biotopu aizsardzībai un dažādu sugu

dzīvotņu aizsardzībai. Šajā tīklā tiek iekļautas arī īpaši aizsargājamās teritorijas putniem, kas

ir atbilstošas Eiropas Padomes Direktīvai 79/409/EEC „Par savvaļas putnu aizsardzību”I

pielikumā uzskaitīto putnu sugu aizsardzības nodrošināšanai. Natura 2000 tīklam

pievienojas katra ES dalībvalsts ar savu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmu.

Garkalnes novadā kā Natura 2000 teritorijas ir noteiktas divas īpaši aizsargājamās dabas

teritorijas: dabas liegums „Garkalnes meži” un dabas liegums „Lielā Baltezera salas”.

Eiropas Reģionālās plānošanas ministru konferencē ir pieņemtas Vadlīnijas Eiropas

kontinenta ilgtspējīgai telpiskajai attīstībai (12. sesija Hannovere, 2000. gada septembris).

Šim dokumentam ir rekomendējošs raksturs, kura mērķis ir definēt telpiskās attīstības

politikas pasākumus, ar kuru palīdzību cilvēki visās Eiropas Padomes dalībvalstīs var

sasniegt pieņemamu dzīves līmeni. Atsevišķas šo vadlīniju rekomendācijas ir ņemtas vērā arī

izstrādājot Garkalnes novada teritorijas plānojumu.

Šajos dokumentos izvirzītie mērķi veido valstu nacionālās vides likumdošanas pamatus.

Tāpēc plānojot vietējo teritoriju izmantošanu, jāvadās pēc nacionālajiem vides aizsardzības

mērķiem.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

4.2. Nacionālie vides aizsardzības mērķi

Starptautiskajos dokumentos izvirzītie mērķi veido nacionālās vides likumdošanas pamatus,

tāpēc, plānojot teritoriju attīstību, jāvadās pēc nacionālajiem vides aizsardzības mērķiem.

„Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm” ( MK 15.08.2002. rīkojums Nr.

436) ir dokuments, kas nosaka valsts līmeņa rīcības ilgtspējības nodrošināšanu visās

galvenajās nozarēs.

Vides politikas pamatnostādnes 2009. - 2015. gadam veido pamatu vides kvalitātes

saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Vides politikas

virsmērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē:

īstenojot ilgtspējīgu attīstību;

saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;

nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli.

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, kas veicina dabas resursu ilgspējīgu

izmantošanu, vienlaikus aizsargājot dabu, kā arī nodrošina pamatu dabas aizsardzības

nodrošināšanai pašvaldību līmenī. Programmas mērķi ir:

saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību;

saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību;

veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos;

nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012. gadam nosaka mērķus un

pasākumus to sasniegšanai, kā arī pašvaldību atbildību tā īstenošanā. Tiek noteikti šādi

atkritumu apsaimniekošanas mērķi:



novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei;

nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot:

labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas;

labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;

resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu;

ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu.

Izstrādājot Garkalnes novada teritorijas plānojumu, ņemti vērā ilgtspējīgas attīstības politikas

principi, kā arī citu nacionālo vides plānošanas dokumentu prasības vides aizsardzībā.

Lielāka vērība būtu jāpievērš notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanai

(notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atjaunošana/ nomaiņa, kanalizācijas sistēmu sakārtošana,

centralizētas atkritumu savākšanas nodrošināšana visā novadā, atkritumu šķirošanas,

lielgabarīta atkritumu savākšanas nodrošināšana u.c.).


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

5. GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA

ĪSTENOŠANAS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

SIVN procesa uzdevums ir noteikt sagaidāmās izmaiņas vidē, kuras var rasties Garkalnes

novada teritorijas plānojuma īstenošanas rezultātā, un izstrādāt pasākumus negatīvo ietekmju

novēršanai vai samazināšanai. Apskatot vides stāvokli teritorijās, kuras plānošanas

dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt, uzsvars tiek likts uz sekojošiem būtiskiem

aspektiem no vides aizsardzības viedokļa:

1. plānotās apbūves ietekme uz vidi;

2. tūrisma attīstības ietekmes vērtējums;

3. ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

SIVN procesā netika vērtēta to darbību ietekme uz vidi, kuras noteiktas hierarhiski augstāka

līmeņa plānošanos dokumentos un iestrādātas Garkalnes novada teritorijas plānojumā, ņemot

vērā augstāk stāvošo plānojumu prasības. Īpaši tas attiecas uz plānotajām automaģistrālēm

u.c. transporta koridoriem. Šo attīstības projektu ietekme uz vidi izvērtēta citos plānošanas

dokumentos, vai tiks veikta konkrētu projektu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN)

procedūru ietvaros.

5.1. Plānotās apbūves ietekme uz vidi

Apbūves teritoriju noteikšana ir viens no svarīgākajiem teritorijas plānošanas uzdevumiem.

Neplānota būvniecības attīstība veicina haotisku teritorijas attīstību, kā arī negatīvi ietekmē

apkārtējo vidi. Teritorijas plānojuma tiešā ietekme uz vidi visvairāk saistīta ar zemes

izmantošanas veidu maiņu un apbūves teritoriju paplašināšanu.

5.1.1. Aizsargjoslas, to iedalījums, prasības, ierobežojumi

Attīstot dažāda veida apbūvi, ļoti nozīmīgs to ierobežojošs faktors ir – vai paredzēto apbūvi

neierobežo dažāda veida aizsargjoslas. Šajā apakšnodaļā tiek skatītas galvenās aizsargjoslas

novadā, kas aizliedz vai ierobežo būvniecības uzsākšanu u.c. saimnieciskas darbības novadā.

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas:

Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas - novadā vairums ciemu atrodas virszemes

ūdensobjektu piekrastēs, tādēļ liela nozīme ir tam, vai ciema apbūves laikā, netiek negatīvi

ietekmētas šīs ekoloģiski jūtīgās teritorijas.

Plānoto apbūvi ierobežo „Aizsargjoslu likums” (pieņemts 05.02.1997) ar grozījumiem līdz

01.04.2008 un „Zvejniecības likums” (pieņemts 12.04.1995) ar grozījumiem līdz

01.01.2009, kas nosaka virszemes ūdensobjektu tauvas joslas - minimālais platums gar

privāto ūdeņu krastiem ir 4 m, bet gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 m.

10. tabula

Ūdensobjektiem noteiktās aizsargjoslas Garkalnes novada teritorijas plānojumā

Ciems

Virszemes ūdensobjekti

Noteiktās aizsargjoslas ūdensobjektiem

Ciemu teritorijā Lauku teritorijā

Amatnieki Mazā Jugla ne mazāk kā 20 m 300 m

Baltezers Lielais Baltezers ne mazāk kā 50 m 300 m

Berģi

Mašēnu ezers ne mazāk kā 20 m 100 m

Lielā Jugla ne mazāk kā 20 m 100 m

Mazā Jugla ne mazāk kā 20 m 300 m

Bukulti Lielais Baltezers ne mazāk kā 50 m 300 m

Garkalne Krievupe ne mazāk kā 20 m 100 m

Langstiņi Langstiņu ezers ne mazāk kā 20 m 100 m

Makstenieki Krievupe ne mazāk kā 20 m 100 m

Priedkalne Lielais Baltezers ne mazāk kā 50 m 300 m

Priežlejas Nav -


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Skuķīši Tumšupe ne mazāk kā 20 m 100 m

Lielā Jugla ne mazāk kā 20 m 100 m

Sunīši

Sunīšu ezers ne mazāk kā 10 m 50 m

Suži Ķīšezers ne mazāk kā 20 m

Lielā Jugla ne mazāk kā 20 m 100 m

Upesciems

Upesciema zivju dīķi ne mazāk kā 10 m -

Nosakot virszemes ūdensobjektu aizsardzību un teritorijas, uz kurām attiecas dažādi

ierobežojumi, Garkalnes novadā būtiski skatīt ne tikai aizsargjoslas ap ūdens objektiem, bet

arī applūstošas teritorijas.

Pamatojoties uz Aizsargjoslu likumā noteikto, aizsargjoslas nosaka saskaņā ar MK

03.06.2008. noteikumiem Nr. 406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas

metodika”. Garkalnes novada Teritorijas plānojumā applūstošās teritorijas noteiktas pēc

LVĢMA datiem, ņemot vērā aprēķina metodi, nevis pēc dabā esošām pazīmēm. Aprēķinu

metode tikai orientējoši ļauj noteikt applūstošo teritoriju robežas, tādēļ tās precizējamas

detālplānojuma izstrādes laikā, veicot topogrāfisko uzmērīšanu un novērtējot pēc dabā

konstatējamām pazīmēm.

Plānojot apbūvi virszemes ūdensobjektam ar applūstošo teritoriju, jāievēro Aizsargjoslu

likuma 7. pants, kas nosaka, ka apbūves ierobežojumi ievērojami:

lauku teritorijās - ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens

līmenim (neatkarīgi no likuma 7. panta (2) daļas 1) punkta apakšpunktos noteiktiem

minimālās aizsargjoslas platumiem);

pilsētās un ciemos - visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošai norobežojošai

būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst.

Aizsargjoslu likuma 37. pants, kas papildinot šā likuma 35. pantā noteiktos vispārējos

aizsargjoslu aprobežojumus, nosaka, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas

uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus (izņemot likumā noteiktos izņēmumus).

Teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā ir pieminētas novadā esošās aplūstošās

teritorijas, apzinātas teritorijas, kurās šie procesi ir novērojami, virspusēji uzskaitītas

iespējamās sekas, kādas var izraisīt applūstošo teritoriju nepareiza apgūšana. Netiek

analizēts, kā tiktu risināti iespējamie applūšanas, grunts nosēšanās u.c. draudi, kuri iespējami

jau pastāvošajai apbūvei.

Aizsargjoslas ap purviem - minimālie aizsargjoslu platumi ap purviem tiek noteikti:

1) 10 līdz 100 hektārus lielām platībām — 20 metru josla;

2) par 100 hektāriem lielākām platībām — 50 metru - 100 metru joslas.

Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām - nosaka stingra režīma, bakterioloģisko un

ķīmisko aizsargjoslu. Stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība

(t.sk. plānot un īstenot jaunu individuālo un sabiedrisko dzīvojamo apbūvi), izņemot to, kura

saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens

ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai. Ķīmiskajā aizsargjoslā

paredzētās darbības realizēšanai jāveic sākotnējais novērtējums, kas nozīmē, ka uzsākot

paredzēto darbību, lielā daļā Garkalnes novada (teritorija ap Lielo Baltezeru, Langstiņu,

Garkalnes, Makstenieku ciemiem u.c.) ir jāpiemēro sākotnējā novērtējuma procedūra.

Rīgas ūdensgutnes vietu stingrā režīma aizsargjoslas areāli atrodas Rīgas pilsētas mežos.

„Aizsargjoslu likuma” 35. pants nosaka vispārējās prasības attiecībā uz cilvēka darbību

aizsargjoslās, bet 39. pantā noteikti specifiskie aprobežojumi. Proti, noteikts, ka stingrā

režīma aizsargjoslās aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība (tas nozīmē – arī

mežsaimniecība), bet bakterioloģiskajās un ķīmiskajās aizsargjoslās jāveic paredzētās

darbības IVN (Garkalnes novadā tā ir praktiski visa austrumu daļa, kā arī citas vietas).


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

MK 20.01.2004 noteikumi Nr. 43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas

metodika” nosaka, ka ūdens ņemšanas vietās stingrā režīma aizsargjoslā papildus iepriekš

minētajām prasībām aizliegts (atbilstīgi 9.1. un 9.2. punkts):

• plānot un īstenot jaunu individuālo un sabiedrisko dzīvojamo apbūvi;

• atrasties nepiederošām personām, kuras nav saistītas ar ūdens ieguves un apgādes

objektu darbības nodrošināšanu ūdens ņemšanas vietās.

Aizsargjoslas gar kultūras pieminekļiem - Sunīšu ciemā atrodas vietējas nozīmes

arheoloģijas piemineklis – Sunīšu viduslaiku kapsēta (V alsts aizsardzības Nr. 2091) ar

aizsargjoslu, kas noteikta sadalot īpašumu „Sunīši” apbūves gabalos. Piemineklis tagad

atrodas zemes gabalā ar kadastra Nr. 8060012 – 0635, un aizsargājama ir šī zemes gabala

teritorija un 15 m plata zona blakus esošo apbūves gabalu robežās.

Sanitārās aizsargjoslas: Aizsargjoslas ap kapiem - novadā noteiktas pagasta kapiem 300 m,

Pirmā Pasaules kara kritušo karavīru kapiem uz Mālpils šosejas - 100 m.

Aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm - aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu

attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā

raksturojuma, bet pārsvarā tas ir 50 - 100 m.

Drošības aizsargjoslas: Garkalnes novadā tiek noteikta 600 m drošības aizsargjosla ap SIA

„Massonyx” gāzes krātuvi.

5.1.2. Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumu apbūves nosacījumi

Novadā visos ciemos dominē savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas izmantošana. Arī

plānotajā izmantošanā lielākoties paredzēts attīstīt šāda veida apbūvi (no jauna veidojamu

zemesgabalu minimālā platība 0,1 – 0,12 ha, maksimālais apbūves blīvums - 30%).

Plānotajā izmantošanā tiek paredzēta arī cita veida apbūves teritoriju attīstība:

mazstāvu dzīvojamā apbūve (no jauna veid ojamu zemesgabalu minimālā platība

0,12 ha, ko atļauts samazināt līdz 0,06 ha)- Bukultos, Sužos, Baltezerā, Berģos,

Upesciemā;

jaukta dzīvojamās un komercdarbības objektu apbūve (0,12 ha) – Amatniekos,

Berģos, Bukultos, Garkalnē, Langstiņos, Sužos, Upesciemā;

daudzstāvu dzīvojamā apbūve (0,12 ha) – Berģos, Bukultos;

komercdarbības objektu apbūve (0,12 ha) – Berģos, Garkalnē;

ražošanas objektu apbūve (0,12 ha) – Berģos, Bukultos, Garkalnē;

u.c. apbūves veidi.

Novada esošajā izmantošanā no apbūves brīvo teritoriju zemes lietojums galvenokārt dalās

lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijās. Plānotajā ciemu attīstībā minētās teritorijas

lielākoties paredzēts transformēt par dažāda veida apbūves, kā arī rekreācijas teritorijām (tās

paredzēts ierīkot gandrīz visos ciemos - Amatniekos, Baltezerā, Berģos, Bukultos, Garkalnē,

Langstiņos, Maksteniekos, Priedkalne, Sunīši, Sužos, Upesciemā). Rekreācijas teritorijas

tiek paredzētas arī pie Līņezera, Vidus un Maku ezeriem.

Apbūves noteikumos noteiktās prasības dabas pamatnes teritoriju apbūvei:

rekreācijas teritorija (0,06 ha; maksimālais apbūves blīvums- ne vairāk kā 20% no

zemesgabala platības);

atklāto telpu izbūves teritorija (ne mazāka kā 2 ha);

lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas (Ne mazāka kā 1 ha);

mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas (2 ha).

Apbūves noteikumos rekreācijas teritorijai noteiktā no jauna veidojamu zemesgabalu

minimālā platība noteikta 0,06 ha, kas ir vismazākā no visām noteiktajām minimālās

apbūves platībām dažādiem zemes plānotās izmantošanas veidiem. Tas var veicināt

rekreācijai atvēlēto teritoriju sadrumstalotību un pārāk blīvu apbūvi.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Jaunveidojamo apbūves un rekreācijas teritoriju izveides pamatojums un konkrētās teritorijās

plānotās darbības:

Jaunu mājokļu un pakalpojumu objektu pieaugums plānots galvenokārt palielinot esošo

ciemu apbūves blīvumu, izmantojot esošo infrastruktūru, ierobežojot mežu un

lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformāciju.

Neviennozīmīgi vērtējamās apbūves teritorijas ir uz dienvidrietumiem no Maksteniekiem,

teritorija, kas atrodas starp Baltezera ciemu un dabas liegumu „Garkalnes meži”, Skuķīšu

ciemā plānoto sabiedriskas nozīmes apbūves teritorija un sabiedriskās apbūves plānošana pie

Līņezera.

Apbūves teritorijai, kas atrodas starp Baltezera ciemu un dabas liegumu „Garkalnes meži”

un apbūves teritorijai uz dienvidrietumiem no Maksteniekiem ir apstiprināti detālplānojumi

saskaņā ar iepriekšējiem teritorijas plānojumiem, kas paredz savrupmāju dzīvojamās

apbūves teritoriju izveidi. Detālplānojumi paredz centralizētu kanalizācijas ūdeņu savākšanu

un ūdensapgādi, kā arī sabiedriska rakstura objektu izbūvi un publiskās ārtelpas izveidi.

Sabiedriskas nozīmes apbūves teritorija Skuķīšu ciemā plānot ierosināja Aizsardzības

ministrija ar nodomu šeit veidot ātrās reaģēšanas vienības mācību centru (ar slēgtu šautuvi).

Norādītajā teritorijā ietilpst arī mežu aizsargjosla ap mācību centru.

Rekreācijas teritorijas izvēlētas tādās vietās, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas

veids ir saistīts ar rekreācijas funkcijas nodrošināšanu: dziedniecisku, izglītojošu, sporta,

fiziskās kultūras tūrismu un ietver ar rekreāciju saistītās ēkas un būves. Šīs vietas ir izvēlētas

ciemu teritorijās un atsevišķās vietās ārpus ciemu teritorijām, kuras gadu gaitā jau tiek

izmantota rekreācijas vajadzībām. Ciemu teritorijās rekreācijas teritorijas plānotas

ūdenstilpju un ūdensteču tuvumā. Ūdensobjektu, kas atrodas ciemos, aizsargjoslu teritorija

arī noteikta kā rekreācijas teritorija.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

5.1.3. Ciemu plānotā izmantošana

Plānotās izmantošanas analīze pa ciemiem

Ciems

Priežlejas

Suži

Bukulti

Ciemu esošais

stāvoklis no TP

Inženiertehniskais

nodrošinājums neatbilst

ciema statusam.

Apbūves paplašināšana

nav ieteicama.

Teritorijai ir slikta

notece, nav labiekārtota

un ar pārāk blīvu

apbūvi. Tālāko attīstību

plānojot, ciema

teritorijai nepieciešams

vienots detālplānojums

un tīklu izbūves plāns.

Lai saglabātu Bukultu,

kā cilvēkam labvēlīgas

dzīves vides, fiziskās

kvalitātes un vizuālo

tēlu, nav pieļaujama

Ādažu ceļam piegulošo

mežu

zemju

transformēšana

apbūvei, kā arī vēl

neapbūvētās piekrastes

apbūve.

Ciemu plānotā izmantošana

Būtiskas izmaiņas zemes

lietojuma maiņā un apbūves

veikšanā nav plānotas.

Izmaiņas galvenokārt skar

mežsaimniecības teritorijas, ko

plānots attīstīt kā savrupmāju

(DzS), mazstāvu dzīvojamās

apbūves (DzM) vai jauktas

dzīvojamās un komercdarbības

objektu apbūves (JDzD)

teritorijas, sabiedriskas nozīmes

objektu (S), komercdarbības

nozīmes (D) vai kā rekreācijas

teritorijas (A).

Izmaiņas galvenokārt skar

mežsaimniecības

un

lauksaimniecības teritorijas, ko

plānots attīstīt kā mazstāvu

dzīvojamās apbūves teritorijas

(DzM), veidot jauktu

dzīvojamās un komercdarbības

objektu (JDzD), daudzstāvu

dzīvojamo māju (DzD) un

komercdarbības objektu (D)

apbūves teritorijas. Daļa Lielā

Esošā un plānotā notekūdeņu

apsaimniekošanas

infrastruktūra

Netiek nodrošināti centralizētas

kanalizācijas savākšanas

pakalpojumi, NAI - nav.

Ciemā ir notekūdeņu attīrīšanas

iekārta, kas paredzēta rindu māju

ciematam „Apogi”.

Nepieciešams ieviest vienotu

CKS, jo šos pakalpojumus ciemā

saņem tikai 10% mājsaimniecību.

Nav CKS. Ir divas NAI, kuras

nenodrošina normatīviem

atbilstošu notekūdeņu attrīšanu.

Notekūdeņi tiek novadīti Lielajā

Baltezerā.

Komentāri par plānoto izmantošanu

11. tabula

Netiek paredzēti pasākumi, kas būtiski ietekmētu

vides kvalitāti ciemā.

Risināms jautājums par notekūdeņu

apsaimniekošanu.

Risināms jautājums par notekūdeņu

apsaimniekošanu, jo apbūves paplašināšana,

nesakārtojot notekūdeņu apsaimniekošanu, var

degradēt dzīves vides kvalitāti jau esošajā ciema

daļā, kā arī blakus esošajā Ķīšezerā.

Bukultu ciemā ir applūstošas teritorijas, tādēļ,

plānojot šo teritoriju attīstību, jāievēro

Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi

attiecībā uz tām.

Paredzams, ka notekūdeņu savākšanas un

attīrīšanas sistēma uzlabosies pēc projekta

ieviešanas, kas paredz ūdenssaimniecības

pakalpojumu attīstību teritorijās apkārt

Lielajam un Mazajam Baltezeram Garkalnes un

Ādažu novados.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Ciems

Priedkalne

Baltezers

Ciemu esošais

stāvoklis no TP

Ciema teritoriālās

attīstības iespējas tā

tagadējās robežās ir

visai ierobežotas,

savukārt apbūves

attīstīšana ciemam

piegulošajās Rīgas

pilsētas mežu teritorijās

saistīta ar risku

pasliktināt ciema

ainavu un vides

kvalitāti.

Līdz šim attīstot

apbūvi, nepietiekami

ievēroti dabiskās vides

kvalitātes uzturēšanas

nosacījumi.

Ciemu plānotā izmantošana

Baltezera piekrastes, kā arī

Saulstaru ielas apkārtne,

plānojumā paredzēta kā

rekreācijas teritorija (A).

Attīstot ciema teritoriju,

plānojums galvenokārt paredz

savrupmāju dzīvojamās

apbūves teritorijas (DzS)

paplašināt, samazinot

mežsaimniecībā

un

lauksaimniecībā izmantojamās

teritorijas Lielā Baltezera

piekrastē, kā arī ciema

dienvidrietumu daļā.

Ezera piekraste plānojumā

paredzēta kā rekreācijas

teritorija (A).

Plānojums paredz sabiedriskas

nozīmes (S), kur atrodas

notekūdeņu attīrīšanas iekārtas)

apbūves teritoriju mainīt uz

jauktu dzīvojamās un

komercdarbības objektu (JDzD)

apbūves teritorijām.

Ciema dienvidos esošo vēl

neapbūvēto, līdz šim

mežsaimniecības teritoriju,

plānots attīstīt kā mazstāvu

dzīvojamās apbūves teritoriju

(DzM), kā arī Lielā Baltezera

piekrasti veidot kā rekreācijas

Esošā un plānotā notekūdeņu

apsaimniekošanas

infrastruktūra

Ciemā darbojas CKS, kam

pieslēgti 50% mājsaimniecību.

Ciemā ir bioloģiskās NAI, kuras

nenodrošina normatīviem

atbilstošu, notekūdeņu attrīšanu.

Tos novada Lielajā Baltezerā.

Paredzams, ka notekūdeņu

apsaimniekošana uzlabosies pēc

projekta

ieviešanas

ūdenssaimniecības pakalpojumu

attīstībai teritorijās apkārt

Lielajam un Mazajam

Baltezeram.

Centralizētos kanalizācijas

pakalpojumus 45 %

mājsaimniecību nodrošina

pieslēgums Rīgas centralizētās

kanalizācijas savākšanas

sistēmām. Ciemā ir bioloģiskās

NAI, kuras nenodrošina

normatīviem atbilstošu

notekūdeņu attīrīšanu un no

kurām notekūdeņus novada

Lielajā Baltezerā. Paredzams, ka

notekūdeņu savākšanas un

attīrīšanas sistēma uzlabosies pēc

projekta ieviešanas, kas paredz

Komentāri par plānoto izmantošanu

Priedkalnes ciemā ir applūstošas teritorijas,

tādēļ, plānojot šo teritoriju attīstību, jāievēro

Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi

attiecībā uz tām.

Lielā Baltezera krasta zona zonēta kā rekreācijas

teritorija, tādējādi nepieļaujot ezera piekrastes

pārveidošanu par blīvi apdzīvotu dzīvojamās

apbūves teritoriju.

Baltezera ciemā ir applūstošas teritorijas, tādēļ,

plānojot šo teritoriju attīstību, jāievēro

Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi

attiecībā uz tām.

Ciema dienvidrietumos esošā mežsaimniecības

teritorija tiek transformēta par mazstāvu

dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM). Baltezera

ciema daļa, kas robežojas ar Ādažu novada

Garkalnes ciemu, plānota kā savrupmāju

dzīvojamās apbūves teritorija (DzS) ,

transformējot mežsaimniecībā izmantojamās

zemes.

Veicot Lielā Baltezera piekrastes teritoriju

apbūvi, nepieļaut zemes uzbēršanu, ja nav veikti


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Ciems

Amatnieki

Berģi

Ciemu esošais

stāvoklis no TP

Ciemā ir izteikts

dalījums divās dabas

apstākļu joslās -

paaugstinātā

pamatkrasta un Mazās

Juglas palienē.

Ciema teritorijā

pagaidām ciemam

atbilstoši apbūvēts ir

tikai neliela daļa, pārējā

apbūve veikta haotiski.

Patlaban apbūve pilnīgi

saplūdusi ar Rīgas

pilsētas daļas - Berģi -

apbūvi. Berģos atrodas

asfaltbetona ražotne un

2 benzīntanki.

Ciema novietnes

lielākās vērtības – laba

sasniedzamība no

Rīgas, ūdeņu un mežu

bagātība.

Ciemu plānotā izmantošana

teritoriju (A).

Pārējo Baltezera ciemu un to

daļu, kas robežojas ar Ādažu

novada Garkalnes ciemu,

paredzēts paplašināt kā

savrupmāju dzīvojamās

apbūves teritoriju (DzS).

Paredzēts attīstīt savrupmāju

dzīvojamo apbūvi (DzS), kā arī

nelielā ciema ziemeļrietumu

daļā plānota jaukta dzīvojamās

un komercdarbības objektu

apbūve (JDzD). Ciema

teritoriju, kas pieguļ Mazās

Juglas krastam, tiek plānots

attīstīt kā rekreācijas teritoriju

(A). ciema austrumdaļā plānota

mazstāvu dzīvojamā apbūve

(DzM) un komercdarbības

objektu apbūves teritorija (D).

Plānots

transformēt

lauksaimniecībā

un

mežsaimniecībā izmantojamo

teritoriju platības dažāda veida

apbūvei - jauktas dzīvojamās un

komercdarbības objektu

(JDzD), savrupmāju dzīvojamo

(DzS) un daudzstāvu

dzīvojamās (DzD), ražošanas

objektu (R) un komercdarbības

objektu (D), kā arī mazstāvu

Esošā un plānotā notekūdeņu

apsaimniekošanas

infrastruktūra

ūdenssaimniecības pakalpojumu

attīstību teritorijās apkārt

Lielajam un Mazajam

Baltezeram Garkalnes un Ādažu

novados.

Garkalnes novadā vislabāk

nodrošinātais ciems ar

centralizētiem kanalizācijas

pakalpojumiem, ko nodrošina

pieslēgums Rīgas centralizētās

kanalizācijas savākšanas

sistēmām (ar pakalpojumu

nodrošināti 97%

mājsaimniecību). Ciemā ir arī

notekūdeņu attīrīšanas iekārta, no

kuras notekūdeņus novada

Mazajā Juglā.

Berģos CKS ir pieslēgtas tikai

16% mājsaimniecību. Teritorijas

plānojums paredz, ka

nepieciešams izbūvēt ciemā

maģistrālās ūdensvada un

kanalizācijas līnijas un pieslēgt

tās Rīgas pilsētas tīkliem.

Komentāri par plānoto izmantošanu

pētījumi par piekrastes uzbēršanas radītajām

ekoloģiskajām sekām – pārveidota ezera paliene,

gruntsūdeņu izķīlēšanās jaunās kraujas pakājē,

u.c. procesi.

Amatnieku ciems robežojas ar Lielo un Mazo

Juglu, kā arī atrodas abu upju satekvietā, tādēļ

ciema teritorija atrodas ekoloģiski jūtīgā zonā.

Plānotajā ciema attīstībā paredzēts par apbūves

un rekreācijas teritorijām transformēt lielas

lauksaimniecībā un mežsaimniecībā

izmantojamās teritorijas.

Plānojot applūstošo teritoriju attīstību jāievēro

Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi

attiecībā uz šīm teritorijām.

Nebūtu pieļaujama apbūves uzsākšana, ja nav

nodrošināta pieslēgšanās centralizētai

kanalizācijas sistēmai.

Plānotajā izmantošanā visā ciema izdalītajā

teritorijā, arī ap Mašēnu ezeru un tam labajā pusē

uzbērtās piekrastes teritoriju, tiek plānotas

dažāda veida apbūves teritorijas. Ap Mašēnu

ezeru esošās applūstošās teritorijas tiek veidotas

kā rekreācijas teritorijas. Plānojot applūstošo

teritoriju attīstību jāievēro Aizsargjoslu likumā

noteiktie ierobežojumi attiecībā uz šīm

teritorijām.

Turpmākajā attīstībā nebūtu pieļaujama apbūves

paplašināšana, ja netiek nodrošināta centralizēta


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Ciems

Sunīši

Upesciems

Ciemu esošais

stāvoklis no TP

Ciema attīstības gaita

bijusi haotiska, kā

rezultātā vietā, kur bija

iespējams radīt

kvalitatīvu dzīvojamo

vidi, izveidota apbūve,

kura vērtējama kā

viduvēja.

Esošo apbūvi ierobežo

applūstošās teritorijas.

Ja

apbūvei

nepiemērotās vai maz

piemērotās Lielās

Juglas palienes, tagad

Ciemu plānotā izmantošana

dzīvojamās apbūves (DzM) un

rekreācijas teritorijas (A)

(galvenokārt Mašēnu ezera un

Lielās Juglas lejteces piekraste).

Izmaiņas galvenokārt skar

lauksaimniecības

un

mežsaimniecības teritorijas, kur

liela daļa no tām ir arī

applūstošās teritorijas, kuras

tiek plānots attīstīt kā

rekreācijas teritorijas (A) , daļa

ciema teritorijas plānots attīstīt

kā mazstāvu dzīvojamās (DzM)

un savrupmāju dzīvojamās

(DzS) apbūves teritorijas.

Izmaiņas pārsvarā skar

lauksaimniecības

un

mežsaimniecības teritorijas,

kuras galvenokārt tiek plānots

attīstīt kā savrupmāju (DzS),

mazstāvu dzīvojamās (DzM)

Esošā un plānotā notekūdeņu

apsaimniekošanas

infrastruktūra

Ar centralizētiem kanalizācijas

pakalpojumiem ir nodrošinātas

43% mājsaimniecību, kuru

notekūdeņus novada Rīgas

centralizētajā kanalizācijas tīklā.

Ir notekūdeņu attīrīšanas iekārta,

no tām notekūdeņus novada

Lielajā Juglā.

Ciemā darbojas CKS, taču

nepieciešams risināt jautājumus

par kanalizācijas novadi, jo ar

pakalpojumu tiek nodrošināti

tikai 18% mājsaimniecību.

Ciemā ir bioloģiskās NAI, kuras

Komentāri par plānoto izmantošanu

notekūdeņu savākšana.

Mašēnu ezera labajā krastā, pirms būvniecības

uzsākšanas, veicama izpēte par grunts nestspēju

uzbērtajā teritorijā un tās atbilstību apbūves

veikšanai.

Pamatojoties uz biedrības „VAK Mantojums”

teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas

laikā iesniegto vēstuli „Par teritorijas

kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem”, noteikta

nozīmīga dabas pieminekļa (avots) un iespējama

apbedījuma vieta Mašēnu ezera ziemeļu krastā.

Teritorija plānota kā rekreācijas teritorija.

Sunīšu ciemā atrodas applūstošās teritorijas,

plānojot applūstošo teritoriju attīstību jāievēro

Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi

attiecībā uz šīm teritorijām.

Pamatojoties uz biedrības „VAK Mantojums”

Garkalnes novada domei iesniegto vēstuli „Par

teritorijas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem”,

Sunīšu ezera rietumu krastā, netālu no Sunīšu

senkapiem, atrodas bijušās Jumpravas baznīcas

vieta, šī teritorija plānota kā rekreācijas teritorija.

Teritorijas apsaimniekošanu turpmāk plānot, lai

tā nav pretrunā ar kultūras pieminekļa

aizsardzības noteikumiem.

Plānotajā izmantošanā rekreācijas teritorijas

galvenokārt tiek noteiktas ap Zivju dīķiem un

Lielās Juglas palienē, daļa no tām ir teritorijas,

kas pakļautas arī applūšanas riskam. Plānojot

applūstošo teritoriju attīstību jāievēro

Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Ciems

Langstiņi

Garkalne

Ciemu esošais

stāvoklis no TP

bijušo zivju dīķu,

platības tiks vienlaidus

apbūvētas, iespējama

vides ekoloģiskā

līdzsvara izjaukšana, jo

tiks ietekmēts

hidroģeoloģiskais

režīms plašā apkārtnē

Šobrīd neapbūvēts

palicis būvniecībai

nelabvēlīgais mitrais

ziemeļu

un

ziemeļaustrumu krasts.

Saimniecisko darbību

veic vairāki komersanti,

kas darbojas degvielas

un gāzes tirdzniecības,

autoservisa, u.c.

tirdzniecības jomās.

Ciemu šķērso

automaģistrāle Rīga –

Santpēterburga un

dzelzceļš Rīga – Valga.

Ciemu plānotā izmantošana

apbūves vai jauktas dzīvojamās

un komercdarbības objektu

(JDzD) apbūves teritorijas vai

kā rekreācijas teritorijas (A).

Upesciema centrālās daļā esošo

mežsaimniecības teritoriju

plānots attīstīt un veidot kā

parku.

Paredzēta ciema paplašināšana,

galvenokārt paplašinot

savrupmāju dzīvojamās

apbūves teritoriju (DzS) un

attīstot jauktas dzīvojamās un

komercdarbības apbūves

teritorijas (JDzD). Langstiņu

ezera piekrasti plānots attīstīt kā

rekreācijas teritoriju (A).

Plānotajā izmantošanā tiek

samazinātas lauksaimniecībā un

mežsaimniecībā izmantojamo

teritoriju platības, tās paredzot

transformēt dažāda veida

apbūvei – ražošanas objektu (R)

un komercdarbības objektu (D),

sabiedriskas nozīmes (S) arī

savrupmāju dzīvojamo (DzS) ,

daudzstāvu dzīvojamās (DzD)

un jauktas dzīvojamās un

Esošā un plānotā notekūdeņu

apsaimniekošanas

infrastruktūra

daļēji nodrošina normatīviem

atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu,

tie tiek novadīti uz meliorācijas

grāvi, kas ietek Upesciema dīķos.

Paredzams, ka notekūdeņu

apsaimniekošana uzlabosies pēc

ūdenssaimniecības pakalpojumu

attīstības projekta ieviešanas

Upesciemā un Langstiņos.

Nepieciešams ieviest CKS, jo

ciemā netiek nodrošināta

notekūdeņu apsaimniekošana.

Paredzams, ka notekūdeņu

apsaimniekošana uzlabosies pēc

ūdenssaimniecības pakalpojumu

attīstības projekta ieviešanas

Upesciemā un Langstiņos.

Ir CKS, taču šis pakalpojums ir

pieejams tikai 16%

mājsaimniecību. Ciemā ir trīs

notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Viena atrodas Garkalnes centrā,

otra ciema ziemeļu daļā, netālu

no ūdensgūtnes stingra režīma

aizsargjoslas, un trešā – ciema

lejasdaļā, netālu no dabas

lieguma „Garkalnes meži”.

Notekūdeņus pēc attīrīšanas

Komentāri par plānoto izmantošanu

attiecībā uz šīm teritorijām.

Visā ciema teritorijā nebūtu pieļaujama apbūves

uzsākšana, ja nav nodrošināta pieslēgšanās

centralizētai kanalizācijas savākšanas sistēmai.

Plānotā attīstība paredz mežsaimniecībā

izmantojamā zemes masīva transformēšanu par

jauktas dzīvojamās un komercdarbības apbūves

teritoriju.

Lai papildus neradītu antropogēno slodzi

Langstiņu ezeram, kurā jau nonāk neattīrīti

notekūdeņi no apkārt esošām apbūves

teritorijām, nav pieļaujama jaunas apbūves

uzsākšana, ja netiek atrisināts jautājums par

notekūdeņu apsaimniekošanu atbilstoši

likumdošanai.

Ciemā atrodas applūstošās teritorijas, kas daļēji

tiek plānotas kā rekreācijas teritorijas vai atstāts

esošais zonējums – mežsaimniecības vai

lauksaimniecības teritorija. Plānojot applūstošo

teritoriju attīstību jāievēro Aizsargjoslu likumā

noteiktie ierobežojumi attiecībā uz šīm

teritorijām.

Garkalnes ciemā plānots attīstīt divas teritorijas

savrupmāju dzīvojamai apbūvei, kas atrodas

dabas lieguma „Garkalnes meži” neitrālā zonā.

Veicot apbūvi, jāievēro likumdošanā noteiktās


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Ciems

Makste -

nieki

Skuķīši

Ciemu esošais

stāvoklis no TP

Ciemu no visām pusēm

ietver mežs, to šķērso

Krievupe. Lielākā daļa

bijušās dārzkopības

kooperatīva apbūves

izvietojusies

neapplūstošā platībā.

Apbūvētajā teritorijā –

ainaviskums, ūdens un

mežs - atbilst atpūtas

vajadzībām, bet nav

labvēlīgi

Ciemu plānotā izmantošana

komercdarbības (JDzD)

apbūves teritorijām. Rekreācijas

teritorijas (A) nelielās teritorijās

tiek veidotas Krievupes palienē,

kā arī Garkalnes ciema

ziemeļos, neskartā meža ielokā.

Paredzēta savrupmāju

dzīvojamās apbūves teritoriju

(DzS) paplašināšana

galvenokārt jau esošajā apbūvē

ciema centrālajā daļā, kā arī

meža masīvā, kas atrodas uz

dienvidiem no Maksteniekiem.

Plānojums paredz paplašināt

savrupmāju dzīvojamās

apbūves teritorijas (DzS), kā arī

sabiedriskas nozīmes objektu

teritorijas (S) attīstību.

Esošā un plānotā notekūdeņu

apsaimniekošanas

infrastruktūra

iefiltrē zemē vai novada

Krievupē.

Ciems netiek nodrošināts ar

centralizētas kanalizācijas

savākšanas pakalpojumiem un

ciemā nav NAI.

Netiek nodrošināts ar

centralizētas kanalizācijas

savākšanas pakalpojumiem un

ciemā nav NAI.

Komentāri par plānoto izmantošanu

prasības un ierobežojumi uz apbūves veikšanu

ĪADT neitrālajā zonā, skatīt arī 5.3. apakšnodaļu.

Plānotajā izmantošanā tiek paredzēta rekreācijas

teritorija uz ziemeļiem no Garkalnes ciema,

Garkalnes mežniecības 234. - 247. kv.. Lai

nodrošinātu rekreācijai nepieciešamo

infrastruktūru, nav nepieciešama teritorijas

zonējuma maiņa, tādēļ teritorijai iesakāms atstāt

esošo teritorijas zonējumu – mežsaimniecības

teritorija.

Ciemam tikai 16% mājsaimniecību saņem CKS

pakalpojumus, tādēļ nav pieļaujama jaunas

apbūves uzsākšana, ja netiek atrisināts jautājums

par notekūdeņu apsaimniekošanu atbilstoši

likumdošanai.

Miķeļciema purva un Krievupes krastu apkārtnē

atrodas aizsargājamas augu sugas, parastā

plakanstaipekņa, atradnes. Tādēļ pirms apbūves

uzsākšanas, teritorijā, kas atrodas uz dienvidiem

no Maksteniekiem, jāveic bioloģiskās

daudzveidības izpēte, lai novērsu negatīvo

ietekmi uz aizsargājamiem biotopiem vai sugām.

Lai papildus neradītu antropogēno slodzi

ūdensobjektiem, nav pieļaujama jaunas apbūves

uzsākšana, ja netiek veikta notekūdeņu

apsaimniekošana atbilstoši likumdošanai.

Tumšupes palienē Aizsargjoslu kartē atzīmētas

applūstošo teritoriju platības, kurās netiek

mainīts esošais zonējums – lauksaimniecības

zemes. Plānojot applūstošo teritoriju attīstību

jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktie


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Ciems

Ciemu esošais

stāvoklis no TP

inženiertehnisko

labierīcību iekārtošanai

un kapitālu celtņu,

tostarp dzīvojamo ēku,

būvniecībai.

Ciemu plānotā izmantošana

Teritorijas, kas atrodas

Tumšupes palienē un ir

applūstošā teritorija, noteiktas

kā pašvaldības zemes.

Esošā un plānotā notekūdeņu

apsaimniekošanas

infrastruktūra

Komentāri par plānoto izmantošanu

ierobežojumi attiecībā uz šīm teritorijām.

Nav pieļaujama jaunas apbūves uzsākšana, ja

netiek atrisināts jautājums par notekūdeņu

apsaimniekošanu atbilstoši likumdošanai.

Plānotajā izmantošanā noteikta sabiedriskas

nozīmes objektu teritorijas paplašināšana,

transformējot mežsaimniecības teritorijas.

Pamatojoties uz biedrības „VAK Mantojums”

Garkalnes novada domei iesniegto vēstuli „Par

mežu Juglas mežniecības 57. kvartālā”,

secināms, ka minētās teritorijas tuvumā

novērojama liela bioloģiskā sugu daudzveidība,

tādēļ pirms apbūves uzsākšanas, veicama

bioloģiskās daudzveidības izpēte, lai novērsu

iespējamo negatīvo ietekmi uz aizsargājamiem

biotopiem vai sugām.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

5.1.4. Kopsavilkums par plānotās apbūves ietekmi uz vidi

Apbūves teritoriju attīstība paredzēta visos ciemos (izņemot Priežlejas), pārsvarā - dažāda

blīvuma individuālās apbūves paplašināšana. Visiem ciemiem ir izdalāma kopēja pazīme -

centralizēto sadzīves kanalizācijas sistēmu un NAI trūkums vai to sliktais stāvoklis, kur

saskatāmas šādas problēmas:

atsevišķu vietējās sadzīves notekūdeņu novadīšana virszemes ūdensobjektos;

esošās NAI ir sliktā stāvoklī, tās pilnībā nespēj attīrīt notekūdeņus atbilstoši

normatīviem;

NAI trūkst Priežlejās, Berģu, Langstiņu, Makstenieku un Skuķīšu ciemos.

Garkalnes novadā esošo ūdenstilpju specifikas dēļ, daudzas teritorijas ap ūdenstilpēm ir

pakļautas applūšanas riskam. Saimnieciskās darbības aprobežojumi īpaši jāņem vērā, veicot

apbūvi Upesciema, Amatnieku un Sunīšu ciemos, kā arī Makstenieku, Skuķīšu, Baltezera un

Garkalnes ciemos. Daudzviet plānotajā izmantošanā šīs teritorijas plānots attīstīt kā

rekreācijas teritorijas, tādējādi aizsargājot piekrastes bioloģisko daudzveidību.

Plānotajā izmantošanā, veicot dažādu ražotņu un līnijbūvju (autoceļu izbūve, paplašināšana

u.tml.) būvniecību jāievēro, lai netiktu pārsniegti MK 13.07.2004. noteikumos Nr. 597

Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” noteiktie trokšņu līmeņi dažādiem diennakts

periodiem. Garkalnes novada trokšņu karti skatīt 3. pielikumā.

Plānojot ciemu attīstību un to apbūvi, tas pārsvarā tiek veikts paredzot lauksaimniecībā un

mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju transformāciju.

Realizējot Teritorijas plānojumā plānoto izmantošanu, jāapzinās, ka paredzot jaunas apbūves

teritorijas, pieaugs radīto notekūdeņu un atkritumu daudzums. Atkritumu savākšanas un

apsaimniekošanas kapacitāti iespējams palielināt saskaņā ar reģionālajā atkritumu

apsaimniekošanas plānā paredzētajiem pasākumiem, bet notekūdeņu savākšanas un

attīrīšanas kapacitāte tiks paaugstināta, realizējot paredzētos ūdenssaimniecības attīstības

projektus novadā.

Tā kā Garkalnes novads atrodas Rīgas tiešā tuvumā, tajā aktuāls ir pieprasījums pēc apbūves

teritorijām. Plānojumā tiek paredzēta intensīva teritorijas dažāda blīvuma apbūve, kura skars

dažādas novada teritorijas. Lai tiktu ievērota viena no plānojumā izvirzītajām prioritātēm

ilgspējīgas attīstības iespējas, saskaņojot saimnieciskās darbības un dabas mijiedarbību,

veicot plānojumā paredzēto apbūvi, tā jāsaskaņo ar likumdošanā un normatīvos aktos

noteiktajām prasībām par dabas vērtību saglabāšanu un aizsardzību.

Lai noteiktu apbūves ietekmi uz apkārtējo vidi, zemāk noteikti ietekmes indikatori.

Ietekmes

indikatori

lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas, kas transformētas apbūvei;

centralizēti savākto sadzīves atkritumu daudzums;

centralizēti no urbumiem iegūtā ūdens un novadīto notekūdeņu daudzums;

ekspluatācijā nodotu ēku skaits un to kopējā apbūves platība.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

5.2. Tūrisma attīstības ietekmes vērtējums

Garkalnes novada teritorijas plānojumā izdalīts atsevišķs teritorijas izmantošanas veids, kas

paredzēts tūrisma attīstībai – rekreācijas teritorija. Apbūves noteikumos tā minēta kā

izbūves teritorija, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir saistīts ar rekreācijas

funkcijas nodrošināšanu: dziedniecisku, izglītojošu, sporta, fiziskās kultūras tūrismu un

ietver ar rekreāciju saistītās ēkas un būves. Šāds teritorijas izmantošanas veids noteikts

gandrīz visos ciemos, arī pie Līņezera, Vidus un Maku ezeriem u.c. vietās.

Teritorijas plānojumā tiek nodalīti divi rekreācijas vietu tipi pēc to pieejamības - publiski

pieejamie un komerciālie.

Publiski pieejamās atpūtas vietas – mežaparki un parki. Citas publiski pieejamās atpūtas

vietas, kas paredzamas perspektīvajā plānojumā ( vietējie tūrisma ceļi, pastaigu un izziņu

takas, galvenokārt ciemu tuvumā, speciāli iekārtotas skatu un atpūtas vietas u.c.).

Komerciālo rekreācijas objektu veidošana un apsaimniekošana novadā pašreiz vēl nav plaši

attīstīta, tādēļ teritorijas plānojumā tikai vispārīgā veidā tiek minēti iespējamo nodarbību

un iekārtojamo vietu veidi: dažādas trases, kempingu laukumi, ekoloģiskā tūrisma vietas

mežos (ap Jūgezeru, Maku ezeru) un Maltuves purvā u.c..

Rekreācijas teritorijas tiek paredzētas arī Līņu un Vidus ezera piekrastēs. Taču, pamatojoties

uz biedrības „VAK Mantojums” plānojuma un Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas

laikā iesniegto vēstuli, šo ezeru apkārtnē konstatētas putniem nozīmīgas vietas. Kā dēļ rūpīgi

jāizvērtē paredzamo rekreācijas teritoriju attīstības ietekme uz putniem nozīmīgām vietām.

Šobrīd novadā nav izteiktu tūrisma infrastruktūras un piesaistes objektu, kā arī izstrādājot

teritorijas plānojumu, īpaši pētījumi par rekreācijas iespējām netika veikti, bet novada

ainaviskums un esošās dabas vērtības ir novērtētas kā pozitīvs tūrisma izveides aspekts.

Saprātīga tūrisma infrastruktūras objektu attīstība ir pozitīvi vērtējama līdzsvarotas

ekonomiskās attīstības kontekstā. Jāatzīmē, ka Garkalnes novadā tūrismam nav izteikta

sezonāla rakstura. Pieaugot tūristu interesei par šo teritoriju, palielināsies arī antropogēnā

ietekme uz vides kvalitāti, tāpēc nepieciešams jau laicīgi organizēt un plānot tūrisma plūsmu.

Ietekmes

indikatori

jaunu tūrisma infrastruktūras objektu skaits (izdalot pēc to veidiem);

tūristu plūsmas rādītāji – tūrisma mītņu apmeklējums, tūrisma objektu

apmeklējuma biežums, tūristu skaits tajos u.tml..


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

5.3. Ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām

Tā kā Garkalnes novadā atrodas divas Natura 2000 dabas teritorijas (liegumi - „Lielā

Baltezera salas” un „Garkalnes meži”), kā arī Natura 2000 tīklā neiekļauta īpaši

aizsargājama teritorija - dabas liegums „Buļļezers”, tad zemāk ir uzskaitītas nozīmīgākās

problēmas katrai aizsargājamajai teritorijai. Šī informācija būtu jāņem vērā, plānojot šo

teritoriju un arī tām pieguļošo teritoriju izmantošanu.

Dabas liegums „Garkalnes meži”. Dabas liegumam ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns un

īpašie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kuros noteikts lieguma funkcionālais

zonējums, kā arī noteikti ierobežojumi darbībām lieguma teritorijā.

Lieguma rietumu daļa robežojas ar Garkalnes ciema robežām, tādēļ dažāda veida apbūve vai

saimnieciskās aktivitātes ciemā var netieši ietekmēt lieguma teritorijā esošās sugu dzīvotnes.

Teritorijas plānojuma plānotajā izmantošanā apbūve dabas lieguma teritorijā plānota lieguma

neitrālajā zonā (skatīt arī Teritorijas plānojuma plānotās izmantošanas kartē).

Dabas lieguma teritorijā tiek paredzēta turpmākās izpētes teritorija, tādēļ nākotnē, plānojot

šīs teritorijas attīstību, jāievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības un aprobežojumi, kas

attiecināmi uz dabas liegumu.

Liegumam ir izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kur noteikts

lieguma zonējums, kā arī darbības ierobežojumi lieguma teritorijā. Zemesgabalu sadalīšana

un jauna būvniecība atļauta tikai neitrālajā zonā, kas pieļaujama atbilstoši detālplānojumam

un ietekmes uz Natura 2000 teritorijām vērtējuma rezultātiem, ja saņemts pozitīvs Vides

pārraudzības valsts biroja atzinums. Infrastruktūras būvniecība neitrālajā zonā veicama

atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu, kur,

veicot sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, iekļaut augu segu un meža biotopu eksperta

un ornitologu atzinumus par plānoto darbību iespējamo ietekmi uz vidi.

Dabas liegums „Lielā Baltezera salas”. Teritorijas plānojums neparedz darbības, kas tieši

varētu mazināt dabas lieguma bioloģisko daudzveidību vai kā negatīvi ietekmēt tur esošos

īpaši aizsargājamos biotopus.

Tomēr tā kā dabas liegumā ietilpstošās salas ir atpūtnieku iecienītas atpūtas vietas, un

plānojumā netiek paredzēti pasākumi, lai apmeklētāju plūsmu ierobežotu, tas palielinās

antropogēno iedarbību uz lieguma teritoriju, jo līdz ar novada apdzīvotības palielināšanos,

prognozējams atpūtnieku skaita pieaugums. Lai mazinātu atpūtnieku skaita pieauguma radīto

ietekmi, pašvaldībai savu iespēju un kompetences robežās nepieciešams veicināt atbilstošas

infrastruktūras izvietošanu (informāciju stendi, atpūtas vietu labiekārtošana u.tml.).

Dabas liegums „Buļļezers”. Teritorijas plānojums neparedz darbības, kas varētu tieši mazināt

dabas lieguma bioloģisko daudzveidību vai kā citādi negatīvi ietekmēt tur atrodamās īpaši

aizsargājamās augu sugas.

Kopumā vērtējot, plānojums neradīs negatīvu ietekmi uz aizsargājamām dabas teritorijām un

objektiem, ja tiks ievērotas likumdošanā noteiktās prasības to aizsardzībai. MK 06.06.2006.

noteikumi Nr. 455 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)” nosaka, ka visas darbības, kas tiks realizētas

Natura 2000 tīklā esošā ĪADT, ir pakļautas ietekmes uz Natura 2000 teritorijām ietekmes

novērtējuma procedūrai.

Ietekmes

indikatori

vietējo putnu populāciju indekss (sugu skaits, īpatņu skaits - piemēram,

zaļās vārnas populācijai);

ĪADT sadalījums pa aizsardzības kategorijām;

semināri, apmācības u.c. pasākumu skaits, kas organizēti, ar mērķi

informēt par novadā esošajām ĪADT.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

5.4. Vides aizsardzības mērķu integrācija Garkalnes novada

teritorijas plānojumā

Zemāk skatāmajā tabulā izvērtēts, kā dažādi vides aizsardzības mērķi integrēti Garkalnes

novada Teritorijas plānojumā.

Vides aizsardzības mērķu integrācija Garkalnes novada teritorijas plānojumā

Nr.

p.k.

1.

2.

3.

4.

5.

7.

8.

9.

Mērķis

Nodrošināt normatīviem un ilgtermiņa

mērķiem atbilstošu gaisa kvalitāti,

uzlabot to vietās, kur tā nav apmierinoša,

īpašu uzmanību veltot ražošanas

uzņēmumiem.

Veicināt ilgtspējīgu un racionālu ūdens

lietošanu, īpašu uzmanību pievēršot

pazemes ūdens resursu saglabāšanai un

eitrofikācijas apdraudētiem ezeriem un

ūdenstilpēm.

Nodrošināt racionālu, vidi saudzējošu un

ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu.

Ierobežot atkritumu rašanos un

samazināt apglabājamo atkritumu

daudzumu, veicinot to pārstrādi vai

atkārtotu izmantošanu.

Teritoriju plānošanā ņemt vērā esošo

vides piesārņojumu.

Izmantojot plānošanas metodes un

saprātīgu zemes apsaimniekošanu,

nepieļaut bioloģiskās daudzveidības

samazināšanos un lauku ainavas

degradēšanos.

Saglabāt meža bioloģisko daudzveidību

un ekoloģisko funkciju kvalitāti klimata

un ūdens režīma regulācijā, kā arī

augsnes aizsardzībā.

Nodrošināt vides informācijas

izmantošanu un analīzi normatīvo aktu

izstrādes un politisku lēmumu

pieņemšanas procesā un politikas

efektivitātes izvērtēšanā.

12. tabula

Integrācija Garkalnes novada teritorijas plānojumā

Plānojums neparedz attīstītību tādiem rūpniecības

uzņēmumiem, kas varētu radīt būtisku gaisa

piesārņojumu.

Prognozējams, ka tūrisma attīstības ietekmē, var pieaugt

autotransporta radītais piesārņojums.

Plānojums nosaka jaunu apbūves teritoriju izveidi un

esošo paplašināšanu. Plānotās apbūves ietekmē,

palielināsies pazemes ūdens ieguve un novadīto

notekūdeņu daudzums.

Plānojumā ir paredzēti ūdenssaimniecības attīstības

projekti, kas mazinās novadīto notekūdeņu ietekmi uz

vides kvalitāti. Taču nepietiekami tiek risināts jautājums

par gruntsūdeņu un virszemes ūdensobjektu aizsardzību.

Plānojumā netiek paredzētas jaunas derīgo izrakteņu

ieguves vietas.

Esošai novada atkritumu apsaimniekošanas sistēmai ir

pietiekoša kapacitāte, lai tiktu nodrošināta pietiekama

atkritumu savākšanas pakāpe jaunajās apbūves un tūrisma

infrastruktūras teritorijās. Novadā plānota atkritumu

pārstrādes centra izveide.

Iedzīvotājus aktīvāk jāiesaista atkritumu

apsaimniekošanas sistēmā.

Plānojumā parādītas potenciāli piesārņotās vietas. Tajā ir

novērtēts virszemes ūdensobjektu esošais stāvoklis.

Taču pārāk maza vērība tiek pievērsta sekām, kas var

rasties paredzot un attīstot apbūvi, nesakārtojot

notekūdeņu apsaimniekošanu.

Ciemu apbūves paplašināšana tiek plānota tā, lai veidotos

apdzīvojuma centri nevis visā novadā izkaisītas

apdzīvotas vietas, kā arī, lai iedzīvotājiem būtu pieejama

tehniskā infrastruktūra. Tas mazina apbūves ietekmi uz

vērtīgām lauku ainavām un veicina bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanos.

Plānotajā izmantošanā, lai aizsargātu novadā esošos mežu

masīvus, tiek veidoti parki un meži ar ekoloģiskas

nozīmes funkcijām.

Taču plānotajā izmantošanā daļa meža teritoriju,

galvenokārt ciemu apkārtnē, paredzētas apbūves attīstībai.

Tas var veicināt dabiskās vides degradāciju un bioloģiskās

daudzveidības samazināšanos.

Gan izstrādājot novada teritorijas plānojumu, gan vērtējot

tā ietekmi uz vidi, plaši tiek izmantota pieejamā vides

informācija, kā arī nodrošināta sabiedrības iesaistīšana.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

5.5. Problēmas, neīstenojot teritorijas plānojumu

Lai gan Garkalnes novadam ir spēkā esošs teritorijas plānojums (ar daļēju ierobežojumu),

tomēr jaunā teritorijas plānojuma neīstenošana radīs problēmas turpmākai novada teritorijas

saprātīgai attīstībai un izmantošanai, līdz ar to radot negatīvu ietekmi uz vides kvalitāti. Kā

būtiskākās problēmas, neīstenojot izstrādāto teritorijas plānojumu, jāmin:






Neregulētas būvniecības un apbūves teritoriju attīstības negatīva ietekme uz vides

kvalitāti (vietu apbūve, kur būvniecība nav pieļaujama vai nav ieteicama,

domstarpības par ūdenstilpņu piekrastes zonu apbūvi un rekreācijas zonas

samazināšanu);

Nesakārtota atkritumu savākšanas un ūdenssaimniecības sistēma un līdz ar to

piesārņojuma līmeņa paaugstināšanās;

Mežu kā vienota dabas kompleksa degradācija, turpinoties mežu transformēšanai par

apbūves teritorijām, un iespēju samazināšanās tos izmantot rekreācijai;

Smilts – grants karjeru izveidošana vietās, kur tas var atstāt negatīvu ietekmi uz

ūdens resursiem un ainaviskajām vērtībām;

Ainavisko vērtību degradēšana dabas liegumos un ezeru apkārtnē;

Teritorijas nelīdzsvarota attīstība. Plānojuma neesamība negarantē reģiona teritorijas

ilgtspējīgu attīstību.

Ja minētais plānošanas dokuments netiks īstenots, tad Garkalnes novadā būs apgrūtināta

zemes gabalu sadalīšana, apvienošana, robežu maiņa, detālplānojumu izstrādāšana,

būvniecības uzsākšana, esošo būvju atjaunošana, teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana,

rekultivācija un saimnieciskās darbības uzsākšana. Šie visi augstākminētie faktori vairāk

attieksies uz novada attīstības sociālekonomiskajām tendencēm, taču atstās zināmu ietekmi

arī uz vides stāvokli.

Tā kā Garkalnes novada attīstību lielā mērā veicina Rīgas pilsētas tuvums un novada

ainaviskās vērtības, tad, attīstoties ekonomiskajai situācijai, neizbēgami pieaugs iedzīvotāju

interese par šo teritoriju, kas saistāma ar pieaugošu antropogēno ietekmi uz vides kvalitāti.

Izstrādātais plānojums ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, kurā aprakstīti iespējamie

risinājumi šo problēmu un iespējamo risku novēršanai vai mazināšanai.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

5.6. Ietekmes uz vidi novērtējuma apkopojums

Ietekmes uz vidi novērtējuma apkopojums

12. tabula

Plānojuma

darbība

Ietekme

Ilgums

Īstermiņa

Ilgtermiņa

P - pozitīva

N - negatīva

Tieša/ netieša ietekme

Plānojumā paredzētie un

ieteicamie pasākumi ietekmes samazināšanai

Jaunu dzīvojamās

apbūves teritoriju

paredzēšana

Novadīto notekūdeņu un iegūtā

dzeramā ūdens daudzuma

pieaugums

N

T

Paplašinot apbūves teritorijas, pamatā, tās tiek paredzētas vietās, kur ir

esošas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, vai arī

tādas tiek plānotas (Langstiņos, ciemi apkārt Baltezeram u.c.), taču

vietām, piemēram, Garkalnes ciemā, notekūdeņu apsaimniekošanas

problēmas joprojām ir aktuālas.

Nav ieteicams paredzēt apbūvi teritorijām, kur netiek nodrošināta

normatīviem atbilstoša notekūdeņu apsaimniekošana.

Radīto atkritumu apjoma

pieaugums

N N T

Ūdenstilpju krasta zonu apbūve N T

Atkritumu apsaimniekošanas attīstība un uzlabošanās ir iespējama

esošās apsaimniekošanas sistēmas ietvaros.

Nepieciešama aktīva iedzīvotāju iesaistīšana atkritumu

apsaimniekošanā.

Plānojuma Aizsargjoslu kartē atzīmētas applūstošās teritorijas. Plānotajā

izmantošanā tās daļēji tiek plānotas kā rekreācijas teritorijas. Tādēļ,

plānojot rekreācijas teritoriju attīstību, jāievēro Aizsargjoslu likumā un

Zvejniecības likumā noteiktos ierobežojumus apbūvei, īpaši teritorijās,

kuras pakļautas applūšanas riskam.

Jāveic kanalizācijas sistēmu sakārtošana, lai vidē nenonāktu neattīrīti

notekūdeņi.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Plānojuma

darbība

Tūrisma attīstības

teritoriju

paredzēšana

Dabas liegumu u.c.

aizsargājamu

teritoriju veidošana

un uzturēšana

KOPĒJAIS

NOVĒRTĒJUMS:

Ietekme

Mežsaimniecības un

lauksaimniecības zemju

transformācija apbūvei

Palielinās tūrisma izraisītā

antropogēnā slodze

Tiek nodrošināta aizsargājamo

biotopu vietēja, nacionāla un

starptautiska līmeņa aizsardzība

Īstermiņa

Ilgums

Ilgtermiņa

P - pozitīva

N - negatīva

N

P

P

Tieša/ netieša ietekme

T

N

T

Plānojumā paredzētie un

ieteicamie pasākumi ietekmes samazināšanai

Neparedzēt zemes izmantojuma veida maiņu teritorijās, kur

transformējamā teritorija ir „atrauta” no ciema kopējās apbūves,

piemēram, Garkalnes ciemā paredzētā rekreācijas teritorija un

Makstenieku ciemā paredzētā savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorija.

Šo teritoriju un to atļautā izmantošana jāplāno tā, lai tiktu mazināta

tūrisma plūsmas ietekme uz vides kvalitāti un infrastruktūras objekti un

tur paredzētās darbības negatīvi neietekmētu ainaviskās vērtības. Īpašu

vērību pievēršot tūrisma plūsmas regulācijai ĪADT.

Jāparedz pasākumi to uzturēšanai, lai saglabātu esošos biotopus.

aizsargājamās teritorijās un to tuvumā neparedzēt saimniecisko darbību,

ja tas nav iespējams, maksimāli samazināt darbības ietekmi uz vidi un

teritorijā esošajām dabas vērtībām.

Kopumā vērtējot Teritorijas plānojumu, secināms, ka tajos iestrādātās prasības, kuru mērķis ir:

uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti,

sakārtot esošo infrastruktūru,

nodrošināt pagasta attīstību, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un dabas vērtības,

nodrošināt sakārtotas atpūtas vietas,

saglabāt pagastam raksturīgo ainavu,

ir vērstas uz to, lai novada attīstībā sabalansēti un ilgtspējīgi tiktu attīstīta sociālās, vides aizsardzības un ekonomisko interešu

sfēras. Tomēr lielāka vērība būtu jāpievērš notekūdeņu apsaimniekošanai un sekām, kas rodas notekūdeņus neapsaimniekojot,

vai apsaimniekojot neatbilstoši normatīvajiem aktiem.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

6. RISINĀJUMI BŪTISKĀKO IETEKMJU UZ VIDI

SAMAZINĀŠANAI

Jebkurā plānošanas dokumentā var izdalīt divu veidu pasākumu grupas, kas var mazināt tā

ietekmi uz vidi. Pirmo veido spēkā esošo normatīvo aktu prasības un dažāda līmeņa

institūciju izvirzīto nosacījumu ievērošana. Otro grupu veido plānojuma izstrādes gaitā

izstrādātie pasākumi, kas noteikti, lai mazinātu ietekmi uz vidi. Tikai normatīvu ievērošana

teritorijas plānojuma izstrādē vienlaikus ar esošo instrumentu izmantošanu saprātīgu zemes

izmantošanas veidu noteikšanā, var dot vēlamo rezultātu novada ilgtspējīgai attīstībai.

Garkalnes novada teritorijas plānojumā paredzētie un veiktie pasākumi ietekmes uz

vidi mazināšanai:

1) Pasākumi ietekmes uz vides kvalitāti un ainavu samazināšanai:

Plānojumā tiek diferencēta minimālā jaunizveidojamā zemesgabala platība dažādiem zemes

izmantojuma veidiem. Dažāda blīvuma apbūves teritorijām no 0,1 ha līdz 0,12 ha (mazstāvu

dzīvojamai apbūvei atļauts samazināt līdz 0,06 ha), savukārt lauksaimniecībā izmantojamām

teritorijām (ne mazāka kā 1 ha) un mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām ( 2 ha). Tas

veicina dabas pamatņu teritoriju nesadrumstalošanu un ainaviskuma saglabāšanu.

2) Aizsargjoslu noteikšana:

Teritorijas plānojumā noteiktas aizsargjoslas, izdalot šādus aizsargjoslu veidus - vides un

dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas un sanitārās

aizsargjoslas.

3) Prettrokšņa pasākumi:

Lai samazinātu satiksmes radīto slodzi vidē, Garkalnes novadā tiek izstrādāti dažādi projekti

trokšņa līmeņa samazināšanai.

4) Būtiskākās veiktās izmaiņas teritorijas plānojumā, kas balstītas uz sabiedriskās

apspriešanas laikā izteiktajiem priekšlikumiem:

samazinātas plānotās apbūves teritorijas blakus Langstiņu ciemam un Bukultos;

palielinātas apbūvējamās teritorijas Upesciema ziemeļu daļā, Amatniekos

neapplūstošajā daļā nemainot ciemu robežas;

plānotāji atteicās no jaunas savrupmāju dzīvojamās apbūves teritoriju plānošanas

novada ZR daļā starp autoceļu A2, dzelzceļu Rīga – Sigulda un dabas liegumu

„Garkalnes meži”;

Rīgas pilsētas īpašumā esošās mežu teritorijas tika noteiktas kā meža aizsargjosla ap

Rīgas pilsētu;

rekreācijas teritorijās samazinātas būvniecības iespējas, t.sk., izslēgta privātmāju un

dzīvokļa kā palīgizmantošana būvniecība;

palielināta minimālā jaunizveidojamā zemesgabala platība lauksaimniecībā un

mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām;

izmainīta Skuķīšu ciema teritorijā turpmākās izpētes teritorija (dzelzceļa Rail Baltica

trasējums).

Papildus teritorijas plānojumā jau iestrādātajiem pasākumiem ietekmes uz vidi

samazināšanai, 5. nodaļā minētās iespējamās ietekmes uz vidi ir iespējams novērst vai

samazināt, ievērojot nosacījumus, kuri ir izklāstīti zemāk:

1) Dažāda blīvuma apbūves veikšana un tās ietekme uz vidi:

Apbūves noteikumos veikt korekciju, palielinot jaunveidojamā zemesgabala minimālo

platību rekreācijas teritorijās (plānojumā noteikts 0,06 ha);


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

apbūves noteikumos paredzēt, ka jauna dzīvojamā vai sabiedriskā apbūve nav

pieļaujama bez lokālas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas vai pieslēguma centralizētai

sistēmai (izņēmuma kārtā būvniecība būtu pieļaujama vietās, kur teritorijas plānojuma

periodā tiek projektēti un ieviesti ūdenssaimniecības attīstības projekti);

iespēju robežās neparedzēt jaunas apbūves ĪADT un projektēto automaģistrāļu

tuvumā, neveidot blīvas vienlaidus apbūves teritorijas, saglabājot zaļās zonas;

ja izbūves laikā tiek pārsniegts pieļaujamā trokšņa līmenis, jāveic prettrokšņa

pasākumu plānošana un ieviešana, kā to nosaka MK 13.07.2004. noteikumi Nr. 597

"Vides trokšņa novērtēšanas kārtība";

plānojot attīstību ezeru tuvumā, jārisina problēmas ar publiskās piekļuves vietām, bet

palienes uzbēršana jāizvērtē atsevišķi katram zemesgabalam;

veicot apbūvi teritorijās, kuras pakļautas applūšanas riskam, ievērot Aizsargjoslu

likuma 37. Pants nosacījumi, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas

uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus (izņemot likumā noteiktos

izņēmumus);

Teritorijas plānojumā veiktā aprēķinu metode tikai orientējoši ļauj noteikt applūstošo

teritoriju robežas novadā, tādēļ tās precizējamas detālplānojuma izstrādes laikā, veicot

topogrāfisko uzmērīšanu un novērtējot pēc dabā konstatējamām pazīmēm;

ievērot nodaļā 5.1.3. Ciemu plānotā izmantošana, 11. tabulas ailē „Komentāri par

plānoto izmantošanu” ietvertos nosacījumus, plānojot tālāku ciemu attīstību;

lai plānotā savrupmāju būvniecība ciemos, kur paredzēta intensīva apbūve virszemes

ūdensobjektu krastos, neradītu būtisku ietekmi, detālplānošanas un projektēšanas

posmā jāparedz pasākumi, kas nepieļauj virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma

un ūdens kvalitātes stāvokļa būtiskas izmaiņas;

apbūvējot Lielās un Mazās Juglas upju krastus, jāņem vērā to ūdensteces īpatnības,

kad pavasara palos pārplūst upju krasti, veidojot plašu upes palieni. Tāpēc

saimnieciskā darbība nebūtu jāplāno upju palienēs, pirmajā virspalu terasē un upju

gultnes līkumojošos (meandrējošos) posmos;

precizējot virszemes ūdensobjektu krastu aizsargjoslu un plānojot šo teritoriju

izmantošanu un apsaimniekošanu, jāņem vērā rekreācijas un dabas aizsardzības

intereses.

2) Aizsargājamo teritoriju apsaimniekošana un aizsardzība:

gadījumā, ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt ĪADT, kas iekļautas Natura 2000

tīklā, tad saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (14.10.1998.) 4.1 .

panta 3. punktu jāveic IVN Natura 2000 teritorijā;

lai īstenotu biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, jāņem vērā visi vides aspekti (gaiss,

ūdens, augsne, teritorija), kas ietekmē teritorijā esošos biotopus un sugas;

lai nodrošinātu esošo vērtīgo biotopu un īpaši aizsargājamo augu un rekreācijas zonu

aizsardzību un to vērtību nenoplicināšanu, nepieciešams tās labiekārtot (braucamo ceļu

noslēgšana, gājēju celiņu ierīkošana, dabas taku izveide u.tml.) un izstrādāt

risinājumus un rekomendācijas apmeklētāju plūsmas regulēšanai - taku tuvumā

izvietot informatīvos stendus ar informāciju, piemēram, par dabas vērtībām dabas

takas teritorijā, aizliegtajām un atļautajām darbībām tajās, ierīkot atpūtas vietas ar

ugunskuru vietām, neaizmirstot par šo vietu apsaimniekošanu;

plānojot mežu apsaimniekošanu, nav pieļaujama to pārmērīga izretināšana, lai būtiski

netiktu bojāta mežu ainaviskā vērtība un dabiskās dzīvotnes tajos.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

7. IESPĒJAMO PLĀNOJUMA ALTERNATĪVU IZVĒLES

PAMATOJUMS

Garkalnes novada teritorijas plānotā izmantošana ir pašvaldības ilgtspējīgas attīstības

telpiskais instruments, kurš tiek piedāvāts teritorijas turpmākajiem 12 gadiem (2009. – 2021.

gads). Izstrādes gaitā tika izvirzīti trīs iespējamie alternatīvie varianti novada attīstībai (skatīt

Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam 9.1., 9.2., 9.3. attēlus, kuros

attēlotas teritorijas plānotās izmantošanas kartes).

1) Garkalnes novada teritorijas plānotās izmantošanas 1. alternatīva

Teritorijas izmantošana notiek saskaņā ar katra apbūves gabala īpašnieka/ lietotāja izteikto

vēlmi, ja tādas nav – atbilstoši esošajai izmantošanai. Alternatīvā tiek noteikti telpiskās

attīstības areāli, kuri veido sadrumstalotu apbūves telpisko struktūru, nepamatota dažādu

apbūves veidu mija, kur trūkst publiskai izmantošanai paredzētu platību. Turklāt izkaisīta

apbūves attīstība apgrūtina infrastruktūras ieviešanu apbūvei paredzētajās teritorijās.

Pieņemot, ka novadā tiktu attīstīti tikai Pierīgas tuvumā esošie ciemi, novārtā var tikt atstāta

daļa pārējo apdzīvoto vietu, veidojot situāciju, ka netiks attīstīti ūdensapgādes un

kanalizācijas sistēmu izbūves projekti. Sekas: ciemu apbūves haotiska attīstība.

2) Garkalnes novada teritorijas plānotās izmantošanas 2. alternatīva

Prioritāte – esošo ciemu teritorijas izmantošanas intensifikācija - apbūves paplašināšana ar

daudzdzīvokļu mājām, nepārsniedzot 3 - stāvu augstumu un apbūvēto teritoriju ietverto

mežu nogabalu aprīkošana rekreācijai. Plānotās izmantošanas izstrāde rada

priekšnoteikumus, lai novada attīstības laikā, plānojot apbūvi vai saimniecisko darbību, tiktu

piemēroti vides aizsardzības normatīvie akti, tiktu risinātas problēmas aizsargjoslu

piemērošanā un ievērošanā, dabas resursu ieguvē u.c. jomās, it īpaši, uzsākot jaunu vai

paplašinot esošo paredzēto darbību. Esošo ciemu robežas tiek paplašinātas tikai atsevišķos,

pamatotos gadījumos. Alternatīvā iestrādātas galvenās vadlīnijas novada turpmākai attīstībai

- kompakta zemes izmantošana apbūvei, kas rada optimālus priekšnosacījumus „atlūzu

ciematu” izveidei par labiekārtotām apdzīvotām teritorijām.

3) Garkalnes novada teritorijas plānotās izmantošanas 3. alternatīva.

Prioritāte – priekšnosacījumu radīšanai „lielo” investoru ieceru īstenošanai. Alternatīvā liela

daļa novada teritorijas tiek atvēlēta dažāda veida apbūvei. Atšķirībā no 2. alternatīvas, šajā

variantā kā telpiskās attīstības areāli tiek noteiktas daudz plašākas teritorijas. Plānojumā

minēto areālu robežas iezīmētas ap gandrīz visiem lielākajiem virszemes ūdensobjektiem

novada teritorijā - apbūves rezultātā tiktu radīta liela slodze to ekosistēmām. Šo teritoriju

apbūve būtu iespējama tikai tad, ja tiktu transformēta liela daļa lauksaimniecības un

mežsaimniecības zemju, turklāt 3. alternatīvā kā telpiskās attīstības areāli noteiktas

teritorijas, kas atrodas dabas lieguma „Garkalnes meži” ziemeļaustrumu daļā, kur noteikti

saimnieciskās darbības ierobežojumi. Analizējot plānoto izmantošanu, SIVN procesā tika

secināts, ka šīs alternatīvas realizācija Garkalnes novada teritorijas attīstībai nav vēlama un

piemērojama.

Vadoties pēc novada teritorijas plānojumā izvirzītā mērķa, kur paredzēta tiek visu triju jomu

- ekonomiskās, sociālās un vides mijiedarbība un ilgtspējīga attīstība, tiek secināts, ka

vislabāk šie nosacījumi iestrādāti teritorijas plānotās izmantošanas 2. variantā.

Plānotās izmantošanas 2. variants ir izstrādāts, ņemot vērā gan normatīvo aktu prasības, gan

starptautiskos, nacionālos un novada vides aizsardzības mērķus. Līdz ar to tajā paredzēto

darbību realizācija ir uzskatāma par piemērotāko alternatīvu pie nosacījuma, ka tiek realizēti

6. nodaļā aprakstītie risinājumi ietekmju samazināšanai un 8. nodaļā paredzētie

kompensēšanas pasākumi.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

8. KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI

Saskaņā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 10. nodaļas 43. pantu

„paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē

Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas,

integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem. Ja paredzētā darbība

vai plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas

teritoriju (Natura 2000), darbību atļauj veikt vai dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos,

kad tas ir vienīgais risinājums nozīmīgu sabiedrības sociālo vai ekonomisko interešu

apmierināšanai un tajā ir ietverti kompensējoši pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo

dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam”.

Kritēriji, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi Natura 2000 tīklam, kā arī

kompensējošo pasākumu veidi un to piemērošanas kārtība ir noteikta MK 18.07.2007.

noteikumos Nr. 594 „Noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie

pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju ( Natura 2000) tīklam, to

piemērošanas kārtību un prasībām ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai”.

Garkalnes novada teritorijas plānojums neparedz darbības, kas tieši negatīvi ietekmēs vides

kvalitāti un vērtīgās dabas teritorijas. Teritorijas plānojums ir izstrādāts balstoties uz

prasībām, ko izvirza normatīvie akti un vides aizsardzības valsts institūcijas. Līdz ar to

specifiski dabai nodarīto kaitējumu kompensēšanas pasākumi teritorijas plānojumā nav

paredzēti.

9. IESPĒJAMĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Garkalnes novads, realizējot teritorijas plānojumā paredzētās darbības un īstenojot

piedāvātos pasākumus paredzētās ietekmes samazināšanai un novēršanai, neradīs būtisku

pārrobežu ietekmi gan skatoties Rīgas aglomerācijas, gan Baltijas jūras teritoriālajā

griezumā.

10. PASĀKUMI TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS

MONITORINGAM

Plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringam var izmantot valsts statistikas datus un

informāciju, kas iegūta, veicot vides monitoringu. Jāatzīmē, ka Garkalnes novada teritorijā

un tā tiešā tuvumā neatrodas neviena valsts vides monitoringa stacijas. Līdz ar to

monitoringam ieteicams izmatot Vides pārskata 5. sadaļā minētos teritorijas plānojuma

ietekmes uz vidi indikatorus.

Garkalnes novada teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringam tiek piedāvāti vēl šādi

papildus indikatori:

centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām pieslēgto mājsaimniecību

skaits;

centralizētā atkritumu savākšanā iesaistīto mājsaimniecību skaits;

sadzīvē radītais atkritumu daudzums (kg uz iedz. gadā);

notekūdeņu emisija virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem (milj. m 3

gadā);

saņemto sūdzību par vides kvalitāti un piesārņojumu skaits;

pašvaldības finansējums vides infrastruktūras objektu izbūvei gadā;

izsniegto būvatļauju skaits gadā;

iedzīvotāju skaita pieaugums ciemos gada laikā;

derīgo izrakteņu ieguves apjomi gadā (t gadā).


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Šī novērtējuma veikšanai tiek izmantoti gan monitoringa, gan novērojumu, gan statistikas

dati, kā arī dažādu ekspertu veikto pētījumu rezultāti, lai iegūtu vispusīgu priekšstatu par

vides stāvokļa izmaiņām novadā un teritorijas plānojuma īstenošanas efektivitāti.

Normatīvie akti nenosaka, ka monitoringa ziņojums jāsagatavo katru gadu, tomēr, lai iegūtu

pilnīgu un korektu informāciju par teritorijas attīstību un tā ietekmi uz vidi, dati būtu jāvāc

katru gadu vai ar noteiktu periodiskumu, piemēram, reizi trijos gados. Šāda regulāra

monitoringa veikšana ļaus novērtēt plānojumā paredzēto pasākumu izpildi un to efektivitāti,

kas dos iespēju izvērtēt, kā plānotie un realizētie pasākumi ir ietekmējuši vides stāvokli

novadā.

Nepieciešamības gadījumā par monitoringa veikšanu var konsultēties ar Valsts vides

dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi un Vides pārraudzības valsts biroju.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

11. KOPSAVILKUMS

Vides pārskats ir Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. - 2021. gadam stratēģiskā

ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) sastāvdaļa, kura mērķis ir teritorijas plānojumā

paredzēto darbību un teritorijas izmantošanas ietekmes uz vidi analīze.

SIVN procedūra paredzēta likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējums” un tā veikšanas

kārtība noteikta ar MK 23.03.2004. noteikumiem Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes

uz vidi stratēģiskais novērtējums”. Garkalnes novada teritorijas plānojumam SIVN

procedūra piemērota ar Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu ar mērķi izvērtēt

plānošanas dokumentā ietverto risinājumu atbilstību Natura 2000 teritorijas aizsardzības un

apsaimniekošanas prasībām, un izvēlēties tos alternatīvos risinājumus, kas nerada negatīvu

ietekmi uz vidi, izstrādāt optimālus priekšlikumus nelabvēlīgās ietekmes uz vidi novēršanai

vai samazināšanai, kā arī iesaistīt sabiedrību plānošanas dokumenta izstrādē un lēmuma

pieņemšanā.

Pārskats Garkalnes novada teritorijas plānojumam sagatavots vides konsultāciju uzņēmumā

SIA “VSKB Vide” un tas ir izstrādāts saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

un MK noteikumiem Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais

novērtējums”, kā arī ņemot vērā konsultāciju ar Vides pārraudzības valsts biroju.

Garkalnes novada teritorijas plānojuma mērķis ir nodrošināt tādu teritorijas izmantošanu, kas

radītu priekšnosacījumus ilgtspējīgas, ekoloģiski, ekonomiski un sociāli labvēlīgas dzīves

vides izveidei un pastāvēšanai, atbilstu Garkalnes novada iedzīvotāju vairākuma interesēm

un nodrošinātu iespēju pašvaldībai pildīt ar likumu noteiktās pašvaldības un arī specifiskās

Pierīgas areāla funkcijas. Pieņemto mērķu īstenošanai izvirzīti uzdevumi šādās jomās:

1. cilvēkresursu attīstīšana;

2. sakoptas, drošas un veselīgas dzīves vides veidošana;

3. saimnieciskā attīstība;

4. ilgtspējīga telpiskā attīstība.

Garkalnes pagasta teritorijas plānojums ir izstrādāts saskaņā ar MK 06.10.2009. noteikumu

Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” prasībām. Tas ietver pagasta

attīstības iespējas laika periodam līdz 2021.gadam.

Garkalnes novada teritorijas plānojums 2009. - 2021. gadam sastāv no 4 sējumiem:

1. sējums – Paskaidrojuma raksts:

I daļa - Pašreizējās situācijas raksturojums;

II daļa - Garkalnes novada perspektīvā attīstība un teritorijas plānojuma

risinājumi;

III daļa – Pielikumi;

IV daļa – Tematiskās kartes

2. sējums – Grafiskā daļa;

3. sējums – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;

4. sējums – Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi:

I daļa – Lēmumi;

II daļa – Nosacījumi;

III daļa - Sabiedriskās apspriešanas materiāli;

IV daļa – Papildus materiāli.

Garkalnes novads atrodas Rīgas rajona ziemeļaustrumu daļā. Novadā atrodas 2 Natura 2000

īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas liegumi „Garkalnes meži” un „Lielā Baltezera

salas”. Novadā atrodas arī dabas liegums „Buļļezers”, kas nav iekļauts Natura 2000 īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.

Nozīmīgākās vērtības novadā ir esošie mežu un virszemes ūdensobjektu resursi. Tie ir


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

būtiski ainaviskās un rekreatīvās jeb atpūtas vērtību veidojošie elementi novadā.

Iespējamās ietekmes uz vidi

Tālāk tiek minēti būtiskākie faktori, kuri var atstāt ietekmi uz vidi:

1. virszemes ūdensobjektu piekrastes blīva apbūve;

2. virszemes ūdensobjektu applūstošo teritoriju apbūve;

3. ietekmi uz vidi var atstāt mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju samazināšana,

veicot meža zemju transformāciju;

4. rūpnieciskās, noliktavu un komunālās saimniecības objektu apbūves teritoriju

paplašināšana galvenokārt transformējot mežsaimniecībā izmantojamās zemes;

5. plānota apbūve dabas lieguma „Garkalnes meži” neitrālajā zonā.

Šobrīd Garkalnes novada teritorija dalās: dažāda veida apbūves teritorijās, lauksaimniecībā,

mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās u. c.. Plānojums paredz daļu dabas brīvo pamatņu

teritoriju transformāciju par dažāda blīvuma apbūves teritorijām.

Ainavas un bioloģisko vērtību saglabāšanai un aizsardzībai plānojumā tiek noteiktas

teritorijas, kurās tiek ierobežota saimnieciskā darbība – mežaparki un parki u.c. teritorijas.

Lai saglabātu zaļo zonu ciemos un atsevišķu ezeru piekrastēs, tiek veidotas rekreācijas

teritorijas, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir saistīts ar rekreācijas

funkcijas nodrošināšanu.

Teritorijas plānojums paredz atpūtas vietu attīstību novadā, tomēr nav pietiekamas

informācijas par pašvaldības plāniem un termiņiem šo teritoriju sakārtošanai, uzlabošanai un

uzraudzības nodrošināšanai.

Risinājumi ietekmju mazināšanai

Zemāk skatīt kopsavilkumu par risinājumiem ietekmes uz vidi mazināšanai.

Garkalnes novada teritorijas plānojumā paredzētie pasākumi ietekmes uz vidi

mazināšanai:

1) Pasākumi ietekmes uz vides kvalitāti un ainavu samazināšanai:

Plānojumā tiek diferencēta minimālā jaunizveidojamā zemesgabala platība dažādiem zemes

izmantojuma veidiem. Dažāda blīvuma apbūves teritorijām no 0,1 ha līdz 0,12 ha (mazstāvu

dzīvojamai apbūvei atļauts samazināt līdz 0,06 ha), savukārt lauksaimniecībā izmantojamām

teritorijām (ne mazāka kā 1 ha) un mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām (ne mazāka kā

2 ha), tas veicina dabas pamatņu teritoriju nesadrumstalotību un ainaviskuma saglabāšanu.

2) Aizsargjoslu noteikšana:

Teritorijas plānojumā noteiktas aizsargjoslas, izdalot šādus aizsargjoslu veidus - vides un

dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas un sanitārās

aizsargjoslas.

3) Prettrokšņa pasākumi:

Lai atslogotu satiksmes radīto slodzi vidē, Garkalnes novadā tiek izstrādāti dažādi projekti

trokšņa līmeņa samazināšanai.

4) Izmaiņas teritorijas plānojumā, kas veiktas ņemot vērā sabiedriskās apspriedes laikā

saņemtos komentārus un priekšlikumus.

Papildus teritorijas plānojumā jau iestrādātajiem pasākumiem ietekmes uz vidi mazināšanai,

5. nodaļā minētās iespējamās ietekmes uz vidi var novērst vai samazināt, ievērojot

nosacījumus, kuri ir izklāstīti tālāk tekstā:

1) Dažāda blīvuma apbūves veikšana un tās ietekme uz vidi:

Apbūves noteikumos veikt korekciju, palielinot jaunveidojamā zemesgabala minimālo

platību rekreācijas teritorijās (plānojumā noteikts 0,06 ha);


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

apbūves noteikumos paredzēt, ka jauna dzīvojamā vai sabiedriskā apbūve nav

pieļaujama bez lokālas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas vai pieslēguma centralizētai

sistēmai (izņēmuma kārtā būvniecība būtu pieļaujama vietās, kur teritorijas plānojuma

periodā tiek projektēti un ieviesti ūdenssaimniecības attīstības projekti);

iespēju robežās neparedzēt jaunas apbūves ĪADT un projektēto automaģistrāļu

tuvumā, neveidot blīvas vienlaidus apbūves teritorijas, saglabājot zaļās zonas;

ja izbūves laikā tiek pārsniegts pieļaujamā trokšņa līmenis, jāveic prettrokšņa

pasākumu plānošana un ieviešana, kā to nosaka MK 13.07.2004. noteikumi Nr. 597

"Vides trokšņa novērtēšanas kārtība";

plānojot attīstību ezeru tuvumā, jārisina problēmas ar publiskās piekļuves vietām, bet

palienes uzbēršana jāizvērtē atsevišķi katram zemesgabalam;

veicot apbūvi teritorijās, kuras pakļautas applūšanas riskam, ievērot Aizsargjoslu

likuma 37. Pants nosacījumi, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas

uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus (izņe mot likumā noteiktos

izņēmumus);

Teritorijas plānojumā veiktā aprēķinu metode tikai orientējoši ļauj noteikt applūstošo

teritoriju robežas novadā, tādēļ tās precizējamas detālplānojuma izstrādes laikā, veicot

topogrāfisko uzmērīšanu un novērtējot pēc dabā konstatējamām pazīmēm;

lai plānotā savrupmāju būvniecība ciemos, kur paredzēta intensīva apbūve virszemes

ūdensobjektu krastos, neradītu būtisku ietekmi, detālplānošanas un projektēšanas

posmā jāparedz pasākumi, kas nepieļauj virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma

un ūdens kvalitātes stāvokļa būtiskas izmaiņas;

apbūvējot Lielās un Mazās Juglas upju krastus, jāņem vērā to ūdensteces īpatnības,

kad pavasara palos pārplūst upju krasti, veidojot plašu upes palieni. Tāpēc

saimnieciskā darbība nebūtu jāplāno upju palienēs, pirmajā virspalu terasē un upju

gultnes līkumojošos (meandrējošos) posmos;

precizējot virszemes ūdensobjektu krastu aizsargjoslu un plānojot šo teritoriju

izmantošanu un apsaimniekošanu, jāņem vērā rekreācijas un dabas aizsardzības

intereses.

2) Aizsargājamo teritoriju apsaimniekošana un aizsardzība:

gadījumā, ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt ĪADT, kas iekļautas Natura 2000

tīklā, tad saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (14.10.1998.) 4.1 .

panta 3. punktu jāveic IVN Natura 2000 teritorijā;

lai īstenotu biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, jāņem vērā visi vides aspekti (gaiss,

ūdens, augsne, teritorija), kas ietekmē teritorijā esošos biotopus un sugas;

lai nodrošinātu esošo vērtīgo biotopu un īpaši aizsargājamo augu un rekreācijas zonu

aizsardzību un to vērtību nenoplicināšanu, nepieciešams tās labiekārtot (braucamo ceļu

noslēgšana, gājēju celiņu ierīkošana, dabas taku izveide u.tml.) un izstrādāt

risinājumus un rekomendācijas apmeklētāju plūsmas regulēšanai - taku tuvumā

izvietot informatīvos stendus ar informāciju, piemēram, par dabas vērtībām dabas

takas teritorijā, aizliegtajām un atļautajām darbībām tajās, ierīkot atpūtas vietas ar

ugunskuru vietām, neaizmirstot par šo vietu apsaimniekošanu;

plānojot mežu apsaimniekošanu, nav pieļaujama to pārmērīga izretināšana, lai būtiski

netiktu bojāta mežu ainaviskā vērtība un dabiskās dzīvotnes tajos.

Teritorijas plānojuma izstrādes laikā tika izvirzīti trīs iespējamie alternatīvie varianti par

novada attīstību, kur par atbilstošāko Vides pārskata, kā arī Teritorijas plānojuma izstrādātāji

atzīst 2. variantu.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Garkalnes novadam nav robeža ar kādu citu valsti, kā arī tas neatrodas tiešā citas valsts

tuvumā. Pie tam novadā nav un netiek plānota tāda rūpniecības attīstība, kas pat pie

noteiktiem klimatiskiem faktoriem, kā arī ņemot vērā fizioģeogrāfisko izvietojumu, varētu

radīt pārrobežu ietekmi.

Tā kā Garkalnes novada teritorijas plānojums izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem

normatīvajiem aktiem, tas neparedz negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritorijām – dabas

liegumiem „Garkalnes meži” un „Lielā Baltezera salas”. Līdz ar to specifiski dabai nodarīto

kaitējumu kompensēšanas mehānismi plānošanas dokumentam nav paredzēti.

Lai sekotu līdzi teritorijas plānojuma ieviešanai un tā efektivitātes monitoringam, Garkalnes

novada teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringam tiek piedāvāti specifiski indikatori tā

ietekmes uz vidi noteikšanai. Lai iegūtu pilnīgu un korektu informāciju par teritorijas

attīstību un tā ietekmi uz vidi, dati būtu jāvāc katru gadu vai ar noteiktu periodiskumu,

piemēram, reizi trijos gados. Šāda regulāra monitoringa veikšana ļaus novērtēt plānojumā

paredzēto pasākumu izpildi un to efektivitāti, kas dos iespēju izvērtēt, kā plānotie un

realizētie pasākumi ir ietekmējuši vides stāvokli novadā.

Kopumā jāsecina, ka Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam plānotā

un atļautā teritorijas izmantošana nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu

prasībām. Garkalnes novada teritorijas plānojumu ir iespējams īstenot, ja tiek ievēroti

teritorijas plānojumā esošie nosacījumi, kā arī normatīvajos aktos noteiktās vides

aizsardzības prasības.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS

Starptautiskie un Eiropas Savienības dokumenti

1. Bernes konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, Berne, 1979.

2. Bonnas konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību,1979.

3. Ramsāres konvencija par starptautiskās nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi,

Ramsāre, Irāna,1971.

4. Riodežaneiro konvencija par bioloģisko daudzveidību, Riodežaneiro, 1992.

5. UNESCO konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, Parīze, 1972.

6. Padomes Direktīva 79/409/EEK „Par savvaļas putnu aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1979.

7. Padomes Direktīva 97/11/EEK kura precizē un papildina direktīvu 79/409/EEK „Par savvaļas putnu

aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1997.

8. Biotopu direktīva - Padomes direktīva 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras

aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1992.

Nacionālie plānošanas un normatīvie dokumenti

9. Nacionālais vides politikas plāns 2004.-2008., Rīga, 2003.

10. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. Rīga, 1999.

11. Aizsargjoslu likums, 05.02.1997.

12. Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, 30.10.1998.

13. Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, 02.03.1993.

14. Sugu un biotopu aizsardzības likums, 16.03.2000.

15. Teritorijas plānošanas likums, 22.05.2002.

16. MK noteikumi Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”,

23.03.2004.

17. MK noteikumi Nr. 883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, 19.10.2004.

18. MK noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi”, 22.07.2003.

19. MK noteikumi Nr. 175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem

dabas pieminekļiem”, 17.04.2001.

20. MK noteikumi Nr. 212 „Noteikumi par dabas liegumiem”, 15.06.1999.

21. MK noteikumi Nr. 45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”,

30.01.2001.

22. MK noteikumi Nr. 871 "Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi", 21.10.2008.

23. MK noteikumi Nr. 483. „Piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība”, 20.11.2001.

24. MK noteikumi Nr.619 “Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par

lauksaimniecībā neizmantojamo zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas”, 20.07.2004.

25. MK noteikumi Nr.597 "Vides trokšņa novērtēšanas kārtība",13.07.2004.

Publikācijas un nepublicētie materiāli

26. CD „Meža statistika 2007.” (2006., „Valsts meža dienests”).

27. Dabas lieguma „Garkalnes meži” dabas aizsardzības plāns (2005. SIA „ Estonian, Latvian &

Lithuanian Environment”)

28. Dabas lieguma „Lielā Baltezera salas” dabas aizsardzības plāns (2005. SIA „Estonian, Latvian &

Lithuanian Environment”)

29. Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns (2003. „Daugavas projekts”)

30. Lielā un Mazā Baltezera eitroficēšanās izpēte (M. Leinerte, www.ezeri.lv)

31. Pārskats par Garkalnes novada ģeoloģisko uzbūvi, derīgiem izrakteņiem un pazemes ūdeņiem

(2007. „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”)

32. www.ezeri.lv


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

PIELIKUMI


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

1. pielikums. Pārskats par sabiedriskās apspriešanas procesu

1.1. Ievads

Garkalnes novada teritorijas plānojumam stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN)

procedūra piemērota saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja 05.02.2007. lēmumu Nr. 12

- p. „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”.

SIVN ļauj izvērtēt plānošanas dokumentā ietverto risinājumu atbilstību NATURA 2000

teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas prasībām un izvēlēties tos alternatīvos

risinājumus, kas nerada negatīvu ietekmi, izstrādāt optimālus priekšlikumus nelabvēlīgās

ietekmes uz vidi novēršanai vai samazināšanai, kā arī iesaistīt sabiedrību plānošanas

dokumenta izstrādē un lēmuma pieņemšanā.

Izstrādātais Vides pārskata projekts saskaņā ar Garkalnes novada domes 19.12.2008.

lēmumu „Par Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu Garkalnes novada teritorijas

plānojumam” (Protokola Nr.12., 2.§.) tika nodots sabiedriskajai apspriešanai, kuras termiņš

tika noteikts no 22.12.2008. līdz 2.02.2009.

Paziņojums par sabiedrisko apspriešanu tika ievietots 1 laikrakstos „Latvijas Vēstnesis”

(22.12.2008., Nr.199) un „Rīgas Apriņķa Avīze” (19.12.2008.), tāpat informācija tika

ievietota arī Vides pārraudzības valsts biroja un Garkalnes novada domes mājas lapās.

Izstrādātais Vides pārskata projekts bija pieejams arī Garkalnes novada domē.

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes 2 notika 16.01.2009. plkst. 16.00 un 28.01.2009. plkst.

18.00. Garkalnes novada domes ēkas mazajā zālē Brīvības gatvē 455, Rīgā. Sabiedriskās

sanāksmes pirmajā apspriešanā piedalījās 73, bet otrajā 93 sabiedrības pārstāvji.

Pēc konsultācijām ar Vides pārraudzības valsts biroju Vides pārskats izvērtēšanai tika

iesniegts šādām institūcijām: VVD Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei, Valsts aģentūrai

“Sabiedrības veselības aģentūra” Rīgas filiālei, Rīgas plānošanas reģiona attīstības aģentūrai,

Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei, Valsts meža

dienesta Rīgas reģionālajai virsmežniecībai un Dabas aizsardzības pārvaldei.

Ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas laikā un sanāksmēs saņemtos priekšlikumus, kā arī

institūciju sniegtos atzinumus 3 (tika saņemti no VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes un

Dabas aizsardzības pārvaldes) par Vides pārskatu, tas tika pilnveidots. Kopsavilkums par

Vides pārskata pilnveidošanu skatāms pielikuma 1.5. apakšnodaļas pievienotajā tabulā 1.1.

„Pārskats par saņemtajiem komentāriem no institūciju atzinumiem un sabiedrisko

apspriešanu sēdēm”.

Pēc sabiedriskās apspriedes laikā saņemto priekšlikumu un komentāru saņemšanas, Vides

pārskats tika koriģēts un iesniegts Vides pārraudzības valsts birojam atzinuma saņemšanai.

Vides pārraudzības valsts birojs 18.12.2009. sniedza atzinumu Nr. 34 „Par Garkalnes novada

teritorijas plānojuma 2009. – 2021. gadam Vides pārskatu” 4 . Atzinumā izteiktie priekšlikumi

tika ņemti vērā un attiecīgi papildināts Vides pārskats (šī pielikuma 1.7. apakšpunktā skatīt

tabulu ar komentāriem par VPVB atzinumu).

Ņemot vērā atzinumā minētos priekšlikumus Vides pārskata pilnveidošanai, tika sagatavota

Vides pārskata gala redakcija.

1 Sludinājumu kopijas skatīt pielikuma 1.2. apakšnodaļā

2 Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes dalībnieku reģistrācijas lapas un protokolus skatīt pielikuma 1.3.

apakšnodaļā

3 Institūciju atzinumus skatīt pielikuma 1.4. apakšnodaļā

4 VPVB atzinumu skatīt pielikuma 1.6. apakšnodaļā


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

1.2. Vides pārskata projekta sabiedriskās apspriešanas izsludināšana

Paziņojuma ievietošana laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Paziņojuma ievietošana laikrakstā „Rīgas apriņķa avīze”


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Paziņojuma ievietošana VPVB mājas lapā


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Paziņojuma ievietošana Garkalnes novada mājas lapā


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

1.3. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokoli

Garkalnes novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas

sabiedriskās apspriešanas sanāksmes PROTOKOLS

Vieta: Garkalnes novada dome, Brīvības gatve 455, Rīga

Laiks: 16.01.2009. plkst.16

Piedalās: Garkalnes novada domes darbinieki/ teritorijas plānojuma izstrādātāji (E.Bauze -

Krastiņa, M.G.Bauze-Krastiņš, S.Čakāne, J.Dambis, R.Kluss, M.Lūse, A.Melluma,

Z.Salaka, P.Salenieks, J.Skudra, J.Silovs, T.Štamers, M.Zālītis) un Garkalnes novada

iedzīvotāji un citi interesenti (skat. dalībnieku reģistrācijas lapu pielikumā)

Apspriedes vadītāji: J.Silovs, M.G.Bauze-Krastiņš

Protokolē: Z.Salaka

Garkalnes novada domes priekšsēdētājs J.Silovs atklāj apspriedi, dodot vārdu Garkalnes

novada būvvaldes vadītājam J.Dambim.

J.Dambis iepazīstina ar jaunā teritorijas plānojuma galvenajām izmaiņām no spēkā esošā

„Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2007.-2019.gadam” un paziņo par Attīstības

komitejas 14.01.2009. sēdē apspriesto jautājumu par sabiedriskās apspriešanas termiņa

pagarināšanu par vienu mēnesi, precīzi datumi būs zināmi, kad tas tiks lemts Garkalnes

novada domes sēdē.

J.Dambis paskaidro par sabiedriskās apspriešanas termiņa pagarināšanas nepieciešamību:

galvenais iemesls ir Apbūves noteikumu saskaņošanas nepieciešamība ar Paskaidrojuma

rakstu un Grafisko daļu, kā arī to publiskošana internetā, lai izpildītu MK noteikumu Nr.883

[19.10.2004. „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”] prasības teritorijas

plānojuma 1.redakcijas publiskai pieejamībai vismaz 6 nedēļas. Sabiedriskās apspriešanas

laikā darbs pie teritorijas plānojuma izstrādes turpinās.

Tiek dots vārds teritorijas plānojuma ekspertei – pilsētplānotājai M.Lūsei.

M.Lūse pateicas visiem par ierašanos un izskaidro galvenās līnijas, kas tika ievērotas

Garkalnes novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas izstrādē, uzsverot, ka plānojuma

galvenais uzdevums ir nodrošināt ar augstāku komforta līmenī tagadējos/jau esošos

Garkalnes novada ciemus, t.i. apgādāt ar ūdeni, kanalizāciju, sakārtot ielu struktūru u.tml.

M.Lūse norāda, ka darbs Garkalnes novada teritorijas sakārtošanai ir daudz, šī plānojuma

ietvaros (12 gados) tas nav pilnībā iespējams. Tiek uzsvērts, ka Garkalnes novads ir Rīgas

pilsētas apgādātājs ar dzeramo ūdeni, tādēļ ir nepieciešams maksimāli ierobežot apbūvi ap

ūdensgūtnēm, lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti. Teritorijas plānojuma ietvaros pēc

iespējas tika ierobežota apbūves paplašināšana, jo ir daudz darba jau esošo ciemu

sakārtošanā. M.Lūse uzsver nozīmīgus jautājumus Teritorijas plānojumā: Applūstošās

teritorijas, kas ierobežo apbūvi zemes gabalu īpašniekiem; Nelielie zemes gabali Sužos un

Skuķīšos, kas applūst un kas ir patvaļīgi apbūvēti, šajās teritorijās ir noteikta stingrāka

izmantošana; Ciema robežas lielākajā daļā ciemu nemainās; Upesciema dīķu teritorijā, kuru

daudzi investori vēlas apbūvi, priekšlikums ir plānot kā komercrekreācijas teritoriju,

neveidojot kapitālo apbūvi.


Jautājums ekspertei: cik saprotu teritorijas plānojumā ierobežojat apbūvi, lai saglabātu

Rīgas ūdens kvalitāti, tad kā Jūs vērtējam faktu, ka Ādažu attīrīšanas iekārtas iepludina

savus ūdeņus Gaujas-Baltezera kanālā un tad ņem dzeramo ūdeni no Baltezera.

M.Lūse norāda, ka šo faktu vērtē negatīvi, informējot iedzīvotājus par sadarbībā ar Ādažiem

uzsākto projektu, kas aptvert centralizētas kanalizācijas ieviešanu ap Mazo Baltezeru.

J.Silovs informē iedzīvotājus par šo projektu plašāk – ir sastādīts TEP, jau 2010.gadā varētu

uzsākties būvniecības darbi.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Jautājums: G.Zilbere. (Berģi) Par teritoriju Berģu ciemā, kas tiek iekļauta

komercdarījumu zonā pie veikala DEPO. Kāpēc ir nepieciešama šī darījuma teritorija

M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka 70% Garkalnes novada teritorijas aizņem meži, jo brīvās

teritorijas kur ierādīt komercdarījumu un ražošanas teritorijas ir ļoti maz, investoriem nav

kur ieguldīt naudu. Ja Rīga piekritīs būvēt, tad būs iespēja to darīt. Komercplatības

pašvaldības budžeta ienes naudu no nodokļiem. Nodrošina arī darba vietas.

Priekšlikums no G.Zilberes: pagriezt paralēli ceļam.

M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka ir tāds plānotais zaļais koridors, ja pagriež, tad saīsina šo

koridoru.

M.Lūse piebilst, ka tas ir stingri dabas aizsargātāju uzskats, ka teritorijas vēdināšana ļoti

traucē, viens no sliktākajiem paņēmieniem ir attīstīties lentveidā gar maģistrālajiem ceļiem.

M.Lūse uzsver, ka novadam ir nepieciešamas teritorijas, kur investoriem ienākt, teritorijas

plānojuma uzdevums ir norādīt iedzīvotājiem iespējamās darba vietas.

Diskusija – par darījuma teritoriju nepieciešamību gar ceļu A2.

J.Puriņš. (Patērētāju piedrība) Atbalsta Komercapbūvi, bet jautā kā notiks Rožu

prospekta attīstība

J.Silovs paskaidro, ka no pašvaldības lielajiem investoriem būs prasība sakārtot novadā

infrastruktūru.

A.Vinčenoka. Par sarkano teritoriju pie Langstiņiem.

M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka šī teritorijas ir paredzēta jaukta dzīvojamā - darījuma

apbūves teritorija – varēs gan apbūvēt, gan izveidot veikalu, protams, ja Rīgas pilsēta

piekritīs apbūvēt un izrādīs iniciatīvu šo teritoriju apbūvēt.

M.Lūse paskaidro

Dreimane. (Mediķu iela) Vai ir kāds piedāvājums no Rīgas pilsētas apbūvēt šīs

teritorijas

M.G.Bauze-Krastiņš. Nē, nav saņemts. Tas ir teritorijas plānotāju priekšlikums.

Dreimanis. Iebilst apbūves paplašināšanai Langstiņos. Prātīgāk ir koncentrēties uz to

kas ir. Mazās ieliņas ir nesakārtotas, nav apgaismojuma.

M.Lūse paskaidro, ka paredzēt perspektīvā iespēju būvēties nenozīmē, ka tur kāds rīt vai

parīt, vai pat šo 12 gadu laikā uzsāks kādus būvdarbus, tā ir tikai iespēja, ja parādās kāda

interese un vajadzība, tad to var realizēt šajā teritorijā, nevis kaut kur meža vidū.

M.G.Bauze-Krastiņš piebilst, ka cilvēki, kas ienāks šīm teritorijām attīstoties, maksās

nodokļus pašvaldības budžetā, kas savukārt sakārtos ielas utt.

V.Pabriks: Kāda ir pašreizējā situācija teritorijas plānojumam

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka šobrīd ir spēkā 2007.gada decembrī apstiprinātais

„Garkalnes novada teritorijas plānojums 2007.-2019. gadam”.

J.Silovs paskaidro, ka 2004.gadā apstiprinātais plānojums tika atcelts pēc RAPLM

(Štokenberga) rīkojuma 2006.gada novembrī. Garkalnes novada dome 2007.gadā izstrādāja

plānojumu, kam lielākā daļa teritorijas bija turpmākā izpētē, ko atrisina šī jaunā plānojuma

1.redakcija.

M.Vilāns: Jautājums par īpašumu: Saules iela 2, Garkalne. Pēc 2004.gada plānojuma

tur bija jaukta dzīvojamā-darījuma teritorija, uz doto brīdi izmantošanas mērķis

mežsaimniecība.

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka šī teritorijas tiks plānota kā darījuma zonu.

V. Pabriks. Jautājums par Tallinas-Siguldas šosejas krustojumu – sanāk pie tilta.

M. G. Bauze -Krastiņš norāda, ka šī teritorijas tiks plānota kā darījuma zonu.

M.Lūse norāda, ka šī teritorija ir strīdīga un ekspertu piedāvātais variants ir šāds – šo zonu

atstājot kā mežu.

Cik ir saistoši iedzīvotāju priekšlikumi šī teritorijas plānojuma izstrādē


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Jebkurš iesniegums, kas tiek saņemts Garkalnes novada domē, tiks izskatīts un uz to

atbildēts. Priekšlikums var tikt pieņemts vai nepieņemts. Viss atkarīgs no ekspertiem un

teritorijas plānojuma izstrādes grupas domām.


Borģikovs. Kas būs ar ceļu pie Padebešiem, kas iet uz Ziemeļniekiem no Alberta

dīķiem Kam pieder

J.Silovs atbild, ka šis ceļš ir pašvaldības ceļš. Nav plānots neko darīt šajā gadā. Norāda, ka

plānots ir attīstīt teritorijas tālāk [Jaunmuguri, Lejas-Spulles u.c.] un investoriem būs prasība

sakārtot infrastruktūru, kā rezultātā šo ceļu arī varētu asfaltēt.

M.G.Bauze-Krastiņš

A.Jakovičš [VAK Mantojums] piebilst, ka šis ceļš neesot kārtīgi greiderēts.

J.Silovs nepiekrīt – ceļš tiek greiderēts.

A.Madveids. (1) Par ceļu uz Alberta dīķiem. Vai visi ceļi skaitās pašvaldības ceļi

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka ne visi ceļi pieder pašvaldībai.

Zemes ierīkotāja R.Šmite paskaidro, ka Upesciemā lielākā daļa ceļu ir privātie ceļi.

(2) Par ceļu gar Padebešiem uz Langstiņiem. [Lejas Priedes] Tiek greiderēts, bet tā ir

izmesta nauda.

J.Silovs norāda, ka ja notiek būvdarbi, tad ir grūti uzturēt ceļu noteiktā kārtībā, jo Padebešu

ciemats attīstās. [Diskusija turpinās]

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tas nav teritorijas plānojuma jautājums.

Vai tiek plānoti bērnu laukumi/ bērnudārzi

[Diskusija] [Nav teritorijas plānojuma jautājums – par bērnudārzu pieprasījumu]

M.Lūse norāda, ka bērnudārzu novietnes tiks atrisinātas, kad apbūve attīstīsies, domei ir

tiesības investoram noteikt prasību ierādīt vietu, kur ir iespēja ierīkot bērnudārzu.

E.Vīgants. Kāds ir statuss retinātai apbūvei, jo jaunajā teritorijas plānojumā nav

izdalīts

J.Dambis atbild, ka apbūves sadalījums ir savrupmāju apbūve, kas izdalās blīvā un

daudzstāvu apbūvē.

Kāda ir minimālā platība, lai varētu uzbūvēt vienu privātmāju

J.Dambis atbild: no jauna izdalāmai apbūvei – minimālā z.g. platība ir 1200 kvadrātmetri.

B.Ozola: Kam pieder meži ap Padebešiem

M.G.Bauze-Krastiņš atbild, ka daļa pieder privātajiem, daļa Rīgas pilsētai.

[Diskusija par iespējamo apbūvi šajā teritorijā.]

M.G.Bauze-Krastiņš uzsver, ka šis ir perspektīvais plāns – iespējams, ka šo teritoriju nemaz

neapbūvēs, ņemot vērā apstākļus.


U.Jaudzems [Ķiršu iela, Amatnieki]: Jautājums par iebraucamo ceļu no Biķernieku

ielas ciematā Amatnieki – neatbilstošs iedzīvotāju skaitam: Kā tiek plānots

nodrošināt normālu piebraukšanu

M.Lūse norāda, ka ciemata apbūve ir tikko iesākusies, vienmēr pirmie ir visneizdevīgākā

stāvoklī, jo ielu izbūves un kopējo labierīcību izbūves aizkavējas. Viss Amatnieku ciems ir

liels, salīdzinoši ar „Ainavām”. Atliek vien cerēt, ka jauni investori piedalīsies šo ceļu

sakārtošanā.

P.Salenieks paskaidro, ka ir izstrādāts lielais šosejas A4 projekts, kas paredz savācējceļus

caur Amatnieku ciemu.

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka cienījamais Satiksmes ministrs ir solījis šos ceļus izbūvēt.

[Diskusija par ceļiem Amatniekos]

M.Lūse norāda, ka ielu sistēma tiks risināta nākotnē.

J.Silovs norāda, ka ir izstrādāti lielie šoseju A2 un A4 projekti, šobrīd tiek ir nolikti plauktā

un nav zināms, kad tiks izvilkti ārā.


J.Puriņš. Par Bukultiem. Applūstošā teritorija pie kanāla. Vai tur ir atstāta rekreācijas

zona Vai tā arī paliks


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

M.G.Bauze-Krastiņš apstiprina: Jā, tā ir rekreācijas zona.

Kā ir ar projektu A2 Sabiedriskās apspriešanas

J.Silovs norāda, ka A2 projekts ir apstājies – ātrummaģistrāle nebūs, pārāk daudz esot

jāinvestē vietējās pašvaldībās.

J.Dambis norāda, ka šoseju attīstības plānu projektus ir iespējams apskatīties atnākot uz

būvvaldi.

A.Ansons. [Mētrāji] Par Bāliņiem, ieplānoto elektrolīniju. Vai tiešām ir plānots

izcirsts 170 gadu vecu mežu Kā man tikt laukā no īpašuma

M.G.Bauze-Krastiņš atbild, ka šo jautājumu vajadzētu uzdot Šleseram.

M.Lūse: Šis jautājums ir lielā perspektīvā plānošana, kas notiek starptautiskā līmenī – un

trase ir ierakstīta Latvijas attīstības plānos. Dzelzceļa līnija ir Via RailBaltica. Trases

rezervācija ir noteikta Rīgas rajona plānojumā un vietējās teritorijas plānojumam ir jābūt

saskaņā ar to.

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka rezervētā teritorija ir pārāk plaša, ietverot arī aizsardzības

līnijas, patiesībā tā būs šaurāka strēmelīte un nav zināms vispār, kad un vai vispār būs, bet

gadījumā, ja tas skars Jūsu īpašumu ir paredzētas kompensācijas.

M.Lūse norāda, ka teritorijās ir atļauta esošā izmantošana.

A.Jakovičs: VAK Mantojums veic meža izpēti, kurā ir atrastas mikrolieguma sugas. Šis

pētījums norāda, ka ceļu šādā maršrutā ir jākoriģē. Satiksmes ministrijai ir arī ir jāiziet

„Ietekmes uz vidi vērtējuma” procedūra, kas paredz arī alternatīvos trases variantus.

J.Kristons [Baložu prospekts, Berģi] Kas notiks ar Ratnieka tīrumiem [brūnā

teritorija Berģu ciema vidū] Vai būs individuālā apbūve

M.G.Bauze-Krastiņš paskaidro, ka ir ieplānota kā daudzstāvu apbūve turpinot Rīgas pilsētas

apbūvi.

M.Lūse precizē – tiek paredzēta daudzstāvu apbūve ar stāvu augstumu līdz 4 stāviem.

M.G.Bauze-Krastiņš turpina: daudzstāvu individuālā apbūve pieļauj iespēju arī būvēt

individuālās dzīvojamās mājas.

E.Vīgants. Kas plānots rūtotajā stūrī, kas pieder pašvaldībai

Zemes ierīkotāja R.Šmite atbild, ka šī teritorija nav vēl ierakstīta zemesgrāmatā kā

pašvaldības zeme.

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tiks reģistrēts kā pašvaldības zeme, cerams, ka valsts

neatņems, un tad Dome skatīsies kā izmantot.

G.Seņavs. Par veco pārbrauktuvi Garkalnes ciemā, vai būs tilts pāri dzelzceļam

J.Silovs paskaidro, ka tas bij pats pirmais grandiozais A2 šosejas attīstības plāns, uz šo brīdi

varam aizmirst par tilta izbūvi.

J.Indulēns griežas pie iedzīvotājiem aicinot iedzīvotājiem izteikt priekšlikumus nevis

tikai uzdot plikus jautājumus. Vecā Baltezera iedzīvotāji ir parakstījuši iesniegumu ar

iebildumiem teritorijas plānojuma 1.redakcijai:

(1)Par iespēju iepazīties ar teritorijas plānojuma materiāliem.

M.G.Bauze-Krastiņš komentē, ka tādēļ tiek pagarināta teritorijas plānojuma sabiedriskā

apspriešana par 6 nedēļām, lai iedzīvotājiem nodrošinātu iepazīties ar teritorijas

plānojuma 1.redakciju pilnā apmērā.

(2)Par Sūnu ielu – Kur ir iespēja redzēt applūstamības līniju šai kartē

M.G.Bauze-Krastiņš atbild, ka tā ir norādīta citā kartē – Aizsargjoslu kartē.

J.Indulēns norāda, ka teritorijas plānojumā nav ievērotas MK not. Nr.406 9.panta

prasības, kas nosaka, ka ir jāņem vērā dabā esošās pazīmes novelkot aizsardzības līniju.

Ja netiks izpildīts šis noteikums, iedzīvotāji atkal panāks, ka šis plānojums tiks apstrīdēts

Satversmes tiesā.

Ieteikums visiem iedzīvotājiem apskatīties, kas notiek ar viņu zemes gabalu un rakstiski

iesniegt to ne tikai Domē.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

J.Dambis atbild, ka attiecībā uz aizsargjoslām. J.Indulēns norāda, ka visi iebildumi ir

iesniegti jau rakstiski novada domē, kā arī Vides dienestā.

[Diskusija starp I.Puriņu un J.Indulēnu]

M.Lūse paskaidro, ka Baltezeram kā citiem ūdensobjektiem ir noteiktas augstuma atzīmes

pēc LVĢMAs datiem, ņemot vērā aprēķina metodi.

M.G.Bauze-Krastiņš piebilst, ka zemes gabali gar Baltezeru, kas iezīmēti ar zaļo krāsu,

nesen ir iemainīti pret citām pašvaldības zemēm, lai tur nevarētu apbūvēt. Zemes gabalu

izmantošana būs pašvaldības funkciju veikšanai.

L.Enģele. [Latvijas Botānikas biedrība] Jautājums par rekreācijas teritorijām – kādas

apbūves ir plānotas Kas ir rakstīts Apbūves noteikumos

J.Dambis izskaidro, ka šajās teritorijās ir plānota tāda apbūve, kas ir domāta rekreācijai –

saistīta ar cilvēka veselības uzlabošanu – piem. sporta kompleksi, golfa laukumi.

L.Enģele jautā vai ir paredzētas apbūves piemēram kempings, atpūtas komplekss,

bowlinga centrs

J.Dambis apstiprina, ka šādas būves ir iespējamas.

L.Enģele izsaka priekšlikumu detalizēt šīs teritorijas atbilstoši Aizsargjoslu likumam, ka

aplūstošajās teritorijās apbūve ir pretlikumīga, kā arī šajā galvenajā kartē iezīmēt

aizsargjoslu ap ūdensobjektiem, lai nemaldinātu iedzīvotājus.

L.Enģele. Par applūstošajām teritorijām. Vai ir veikta izpēte pēc dabā esošām

pazīmēm, lai noteiktu applūstamības līniju

J.Dambis atbild, ka L.Baltezera nav veikta, pašreiz SIA Meliorprojekts apkopo viņu rīcībā

esošos datus par M.Baltezeru, Lielo un Mazo Juglu.

L.Enģele. Kā ir ar pārējām applūstošajām teritorijām

J.Dambis norāda, ka šo darbu nav iespējams izpildīt visā teritorijā.

L.Enģele ierosina Paskaidrojumu rakstā iekļaut atsevišķu nodaļu par Applūstošo teritoriju

noteikšanas metodiku.


L.Enģele skaidro Aizsargjoslu likumu: ... ja nav iespējams noteikt dabā, tad tiek

pieļauta iespēja izmantot aprēķina formulas. Atbilstoši iegūtajiem datiem ir jānosaka

aizsargjosla. Kāda ir aizsargjosla abām Juglas upēs sateces rajonā

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tas ir redzams Aizsargjoslu kartē.

L.Enģele norāda, ka aizsargjosla ir redzama, bet nav ievērotas prasības, ka jāiekļauj

applūstamības līnijas robeža.

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka šajā gadījumā ir jāiet uz kompromisu.

M.Lūse pateicas par ierosinājumu un norāda, ka teritorijas plānojuma izstrādes grupā tiks

izskatīts šis jautājums, cik lielas iznāk šīs teritorijas.

L.Enģele vēl ierosina: noteikt aizsargjoslu arī ārpus applūstamības, nevis pa minimālo

applūstamības robežu [pa zig-zag], bet kā reālu aizsargjoslu, kas pasargātu ūdensobjektu no

vides piesārņojuma un cilvēciskās ietekmes, atbilstoši Aizsargjoslu likumam.

Diskusija.

M.Lūse norāda, ka grūti būs izpildīt šo noteikumu, jo priekš tam ir nepieciešami

topogrāfiskie uzmērījumi visai Garkalnes novada teritorijai un novadam nav tādu līdzekļu –

prasīs daudz laika un pārsniegs iespējas, ka ir pašvaldības rīcībā šī teritorijas plānojuma

ietvaros.

L.Enģele atdzīst, ka dabā noteikt šo līniju visai teritorijai ir grūti, bet norāda, ka plānojuma

tekstā ir iespējams ierādīt teritoriju, kuras augstuma atzīme būtu 2m. Globālajā kartē norādot

līniju mazākā applūšanas riska robežās. Apbūves noteikumos ierakstīt iespēju, ka īpašnieks

var ar lineālu iet dabā un mērīt/precizēt šo līniju.

J.Silovs pateicas par priekšlikumiem un aicina iedzīvotājus iesniegt iesniegumus.


L.Kronberga. Par zemes gabaliem pie Baltezera sanatorijas. Šie zemes gabali ir

uzpūsti. Kā var atļaut apbūvēt.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

M.Lūse norāda, ka tur ir stāvkrasts.

L.Kronberga norāda, ka tādas mājas Krasta ielā 6 nav.

[Diskusija par veco Baltezeru]

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka tad šī teritorija ir jāizpēta.

L.Kronberga. Kā tiks sakārtotas ielas vecajā Baltezerā Kad tiks asfaltētas ielas

J.Silovs norāda, ka šajā gadā neasfaltēts nevienu ielu. [Diskusija par budžeta līdzekļiem]

Par veco Baltezeru, nav pabeigts ūdensvads.

J.Silovs norāda, ka projekts nav pabeigts, nav pievilkts pie visām mājām. [Diskusija par

ūdensapgādi] P.Salenieks norāda, ka šis jautājums ir jārunā ar inženierspeciālistu M.Zālīti.

J.Dambis paskaidro, ka pieslēgšanas notiek, kad maģistrālais vads nedarbojas un tanī brīdī

visdrīzāk pieslēgsies.

A.Grīslīte. Baltezers. Vai ir paredzēta apbūve Dzilnas ielas galā priekšā mūsu

mājām Tur applūst. [Diskusija par šīs teritorijas applūstamību]

M.G.Bauze-Krastiņš pateicas par informāciju un atzīmē, ka tiks risināts, kad tiks saņemti

dati no Meliorprojekts.


A.Jahovičs. [VAK Mantojums] Par Mašēnu ezera piekrastes uzbērumu. Vai ir bijis

dambja nostiprināšanas projekts

M.G.Bauze-Krastiņš norāda, ka dambis nav nepieciešams.

A.Jahovičs skaidro, ka ir nepieciešams dambis, jo uzbērums plaisā, jo smilts ir uzbērta uz

kūdras, minot piemēru Juglas ciems – mājas jau plaisā. Jārok bedre, jāliek pāļi. Teritorija nav

iespējams apbūvēt.

M.Lūse norāda, ka eksperti ir pasūtījuši domei hidroģeoloģisko izpēti šai problēmu

teritorijai.

L.Enģele ierosina Domei izvērtēt šīs uzbēršanas juridisko un tiesisko statusu.

U.Jaudzems [Amatnieki] Kāpēc tika daudz mežu ir iezīmēti oranžā krāsā

M.G.Bauze-Krastiņš atkārto, ka lielākā teritorija Garkalnes novada aizņem mežu.

M.Lūse paskaidro, ka šī teritorija nav komercapbūves teritorija – tā ir jaukta dzīvojamā

apbūve, kas nozīme, ka tur var būvēt dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu mājas ar iespēju

pirmajos stāvos izvietot komercobjektus, šajā zonējumā teritorijā ir iespējams vairāk

saglabāt mežus nekā individuālo dzīvojamo māju apbūvē.

L.Enģele. Par Vides pārskatu. Ierosinājums ir precizēt atbilstoši Teritorijas

plānojumam un situācijai dabā. L.Enģele atzīst, ka Vides pārskats ir viegli lasāms,

bet arī nav izvērtētas applūstošās teritorijas, ne tas kā ir noteiktas applūstošās

teritorijas – vai atbilstoši situācijai dabā, vai atbilstoši metodikai, nav arī par

notekūdeņiem. Vai tiešām Reģionālajai Vides pārvaldei nav kontroles dati par visām

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas darbojas Vides pārskatā būtu vēlama esošās

vides situācijas analīze un kā plānotās darbības varētu ietekmēt un mainīt teritoriju.

Būtu nepieciešama kodolīga analīze par vides situāciju novadā.

M.Lūse norāda, ka visām NAI ir riska objekta statuss, jo tās piesārņo apkārtējo vidi, tās ir

jāizvērtē no ietaises apjoma un vispārējā Vides stāvokļa viedokļa.

L.Enģele. Par nākamo sabiedriskās apspriešanas sanāksmi. Būtu ļoti labi ja publiski

tiktu iepazīstināts ar saņemtajiem institūciju atzinumiem par teritorijas plānojumu, jo

apspriedē var arī piedalīties attiecīgo institūciju pārstāvji.

Vai ir atzīmētas pašvaldību zemes uz plānotās kartes

M.G.Bauze-Krastiņš parāda iedzīvotājiem ar kādu krāsu ir atzīmētas pašvaldību zemes.

J.Silovs slēdz apspriedi un aicina uz nākamo sabiedrisko apspriešanu 28.janvārī.

Sēde slēgta plkst. 18.45

Pārskatu sagatavoja:

Z.Salaka


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

1.4. Institūciju sniegtie atzinumi

Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes atzinums


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

1.5. Pārskats par saņemtajiem komentāriem no institūciju atzinumiem un sabiedrisko

apspriešanu sēdēm (ietverti tikai tie komentāri, kas attiecas uz Vides pārskata projektu)

Komentārs

Dabas aizsardzības pārvalde

Iesaka 3.4.1. apakšnodaļā „Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas” norādīt,

ka dabas lieguma „Garkalnes meži” dabas aizsardzības plāns ir

apstiprināts ar Vides ministra 2005. gada 7. jūnija rīkojumu Nr. 201 un

dabas lieguma „Baltezera salas” dabas aizsardzības plāns apstiprināts ar

Vides ministra 2004. gada 18. februāra rīkojumu Nr. 57.

Lūdz lietot precīzus nosaukumus: Eiropas Padomes Direktīva

79/409/EEC „Par savvaļas putnu aizsardzību”, Eiropas Padomes

Direktīva 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras

aizsardzību.”

Iesaka lietot korektu nosaukumu: Valsts meža dienesta Rīgas reģionālā

virsmežniecība.

Atbilde

1.1. tabula

Papildināta Vides

pārskata 3.4.1.

apakšnodaļa.

Papildināta Vides

pārskata 29. lpp.

Papildināta Vides

pārskata 4.; 10. lpp.

Informē, ka Garkalnes novadā ir izveidoti 15 mikroliegumi Papildināta Vides

pārskata 10. lpp.

Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde

Jākonkretizē Garkalnes novada ūdenssaimniecības un kanalizācijas

sistēmas attīstība – jāparedz centralizētos inženierkomunikāciju tīklus

esošajās un plānotajās dzīvojamās un ražošanas objektu apbūves

teritorijās, nosakot galīgos termiņus, līdz kuriem ir jāveic tīklu izbūve.

Teritorijas plānojumā ir jāievēro Aizsargjoslu likuma 7. panta (2)daļas

1)o un 2)b apakšpunktos un 37. panta (1)daļas 4)punktā noteiktās

prasības, kas nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu izveidi un

saimnieciskās darbības aprobežojumus tajās. Augstāk minētās prasības ir

jāņem vērā uzrādot virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, kā arī

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, nosakot saimnieciskās

darbības aprobežojumus.

Rekomendē Garkalnes novada teritorijas plānojuma Teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos veikt korekcijas sadaļās, kas

attiecas uz Lauksaimniecībā un Mežsaimniecībā izmantojamām

teritorijām, nodefinējot tādus svarīgus teritorijas izmantošanas

nosacījumus, kā minimālā zemes vienības platība un maksimālais

apbūves blīvums. VVD LRVP uzskata, ka apbūves izvietojums, sevišķi

Mežsaimniecībā izmantojamā teritorijā varētu potenciāli negatīvi

ietekmēt turpmāko šo teritoriju attīstību un negatīvi atsaukties uz vides

kvalitāti (mežu te ritoriju apbūve, mežu zemes transformācija ar tai

sekojošu mežu izciršanu). VVD LRVP ierosina palielināt minimālo

jaunveidojamo parceļu platību, ja tiek saglabāta iecere par apbūves

izvietošanu Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās, lai samazinātu

mežu izciršanu.

VA Sabiedrības veselības aģentūras Rīgas filiāle

Nav sniegti komentāri attiecībā uz Vides pārskatu.

Rīgas plānošanas reģiona Attīstības aģentūra

Nav sniegti komentāri attiecībā uz Vides pārskatu.

Valsts meža dienesta Rīgas reģionālā virsmežniecība

Papildinātas Vides

pārskata 3.3.2.;

3.3.3.; 3.3.4.

apakšnodaļas.

Papildināta Vides

pārskata 5.1.1.

apakšnodaļa un 6.

nodaļa.

Vides pārskats

papildināts 47. lpp.,

papildinot 6. nodaļu ar

Lielrīgas Reģionālās

vides pārvaldes

ierosinājumu.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Komentārs

Nav sniegti komentāri attiecībā uz Vides pārskatu.

Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde

Nav sniegti komentāri attiecībā uz Vides pārskatu.

Sabiedriskās apspriešanas sēžu laikā saņemtie komentāri

Sabiedriskās apspriešanas sēde, 16.01.2009.

L. Eņģele - Ierosinājums Vides pārskatu precizēt atbilstoši teritorijas

plānojumam un situācijai dabā.

L. Eņģele - nav izvērtētas applūstošās teritorijas, ne tas kā ir noteiktas

applūstošās teritorijas – vai atbilstoši situācijai dabā, vai atbilstoši

metodikai; detalizētāk izvērtēt applūstošo teritoriju stāvokli/ skatīt

aizsargjoslas, īpaši pie Lielās un Mazās Juglas satekas.

Pārskatīt apskatu par notekūdeņiem, to apjomiem un sastāvā esošo vielu

emisijām Garkalnes novadā.

Vides pārskatā būtu vēlama esošās vides situācijas analīze un kā plānotās

darbības varētu ietekmēt un mainīt teritoriju. Būtu nepieciešama kodolīga

analīze par vides situāciju novadā.

Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie komentāri

Ilona, Langstiņu ciema iedzīvotāja, 26306668 (12.02.1009.)

Jautājums par Langstiņu ciema notekūdeņiem, vai tie tiek novadīti un

apsaimniekoti atbilstoši likumdošanai.

Sūdzības: ūdens kvalitāte ezerā nepārprotami pasliktinās, ja vērtē pēdējā

gadu desmita griezumā, kas izpaužas kā ezera aizaugšana, kā arī pēdējos

gados vasaras karstajos mēnešos Langstiņu ezerā ir parādījušās zilaļģes.

A. Jakovičs [VAK Mantojums]

Par Mašēnu piekrastes plānoto teritorijas izmantošanu

2007. g. Mašēnu ezera dienvidu un dienvidaustrumu krastā notikusi

piekrastes nelikumīga uzbēršana, sagatavojot to apbūvei, kā arī notiek

gruntsūdeņu piesārņošana un veidojas dzīvei nelabvēlīgi dzīves apstākļi.

Neraugoties uz ģeoloģijas speciālistu izteikto norādi uz risku, kā arī

faktu, ka uzskalotā smilts, bez speciāli projektētām hidrotehniskām

aizsargbūvēm (dambjiem), nemazina teritorijas plūdu risku, Garkalnes

teritorijas plānotās izmantošanas kartē, minētā vieta ir atzīmēta kā

„savrupmājas dzīvojamās apbūves teritorija (DzS)”.

Dambju veidošana minētajā vietā nonāk pretrunā ar Aizsargjoslu likumu,

kas nosaka būvniecības ierobežojumus applūstošajās teritorijās, degradēs

Lielās Juglas un Mašēnu ezera krasta ainavu un pārtrauks tās

pašatjaunošanās procesu. Pašlaik vairākās uzbērtajās vietās jau

novērojama zemes nosēšanās un saplaisāšana. Iegrimstot smiltīm,

atjaunojas arī Mašēnu ezeram blakus esošais ezeriņš – Cūkaste. Šeit

atzīmējams, ka vieta iekļauta Putniem starptautiski nozīmīgu Latvijas

vietu sarakstā „Upesciems”.

Atbilde

Vides pārskats

aktualizēts atbilstoši

Teritorijas plānojuma

1. redakcijai.

Izdalīta atsevišķa

apakšnodaļa, kas

veltīta aizsargjoslu un

applūstošo teritoriju

analīzei. Skatīt 5.1.1.

apakšnodaļu.

Vides pārskatā sniegta

publiski pieejamā

informācija.

Esošā vides stāvokļa

analīze papildināta 3.

nodaļā.

Jautājums attiecināms

uz teritorijas

plānojumu, nevis

Vides pārskatu.

Vides pārskatā

novērtēts ezera

stāvoklis un izstrādāti

nosacījumi, lai ezera

stāvokli nepasliktinātu.

Informācija ņemta

vērā, 5.1.3.

apakšnodaļas 11.

tabulā Plānotās

izmantošanas analīze

pa ciemiem.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Komentārs

Ievērojot zemes īpašnieku nelikumīgo darbību un vietas ekoloģisko

nozīmi, kā arī Aizsargjoslas likuma prasības, ierosinām turpmāk

būvdarbus šeit nepieļaut un Garkalnes attīstības plānojumā šo vietu

noteikt kā neapbūvējamu, iespējams ieviešot jaunu zonējuma veidu –

„Upju paliene ar ekoloģiskas nozīmes funkciju”.

A. Jakovičs [VAK Mantojums]

Par rekreācijas teritoriju starp Maku un Vidus ezeru

Garkalnes teritorijas plānojumam pievienotajā shēmā Garkalnes

teritorijas plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana, vieta starp Maku un

Vidus ezeriem ir atzīmēta kā „Rekreācijas teritorija (A)”.

Biedrība „VAK Mantojums” 2007. g. sadarbībā ar Rīgas pašvaldības

„Aģentūru Rīgas meža aģentūra” (tagad Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas

meži”) veica pētījumu apkārtējā meža masīvā, kurā pie Maku un Vidus

ezera tika konstatētas trīs īpaši aizsargājamas sugas:

1. ūpis (Bubo bubo) – ligzdošanas vieta;

2. dzērve (Grus grus) – ligzdošanas vieta;

3. jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) – regulāra uzturēšanās vieta.

Ornitoloģijas eksperts A. Petriņš novērtēja, ka Maku un Vidus ezera

apkārtnē 500 m rādiusā ir putniem nozīmīgas vietas. 2008. gadā mežs pie

minētajiem ezeriem tika noteikts kā mikroliegumos ūpja aizsardzībai, kas

nav atzīmēts teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā.

Ievērojot, ka minētā rekreācijas teritorija tieši robežojas ar mikroliegumu

un tās tiešā tuvumā atrodas arī dzērvju ligzdošanas vieta, aizsargājamās

dabas vērtības var apdraudēt pastiprināta antropogēnā ietekme, tajā skaitā

– troksnis un intensīvi apkārtējā meža apmeklējumi. Zonējumā atļautā

apbūve veicinātu vietas apmeklētāju skaita palielināšanos un tādējādi

degradētu tās unikālo vērtību.

Ierosinām zemes gabala teritoriju ap Vidus un Maku ezeriem, kur

pašlaik ir jaunaudze un izcirtums, noteikt par „Mežu ar ekoloģiskas

nozīmes funkciju (E)”, savukārt zemes gabala rietumu daļā esošo

pļavu un lauku noteikt kā lauksaimniecības vai „Rekreācijas

teritoriju (A)”, kuras apbūve ierobežojama un obligāti saskaņojama

ar vides ekspertiem un Valsts meža dienestu.

A. Jakovičs [VAK Mantojums]

Par Līņu ezera apkārtnes plānoto izmantošanu

Garkalnes teritorijas plānotā (atļautā) teritorijas izmantošanā, Līņu ezera

ziemeļu austrumu un dienvidu krastā ir atzīmēta „Rekreācijas teritorija

(A)”. Otrpus auto maģistrālei VIA Baltica – Baltezera apvedceļš,

aptuveni 0,5 – 1 km no Līņezera ir plānota „Ražošanas objektu apbūves

teritorija (R) un Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)”.

Veiktajos pētījumos noskaidrots, ka mežu masīvā starp Līņu un vidus

ezeriem uzturas jūras ērglis, kā arī uzturas un iespējams ligzdo dzērve,

abas šīs putnu sugas ir Latvijā īpaši aizsargājamas, kā arī tās aizsargā ES

Putnu direktīva (1. pielikums).

Eksperts ornitologs A. Puriņš novērtēja, ka Līņu ezera tāpat kā Maku un

Vidus ezeru apkārtnē līdz 500 m rādiusā ir putniem nozīmīgas vietas un

šie ezeri veido vienotu vides kompleksu un ainavas telpu.

Pamatojoties uz projektā gūtajiem novērojumiem, uzskatām, ka Līņu

ezera apkārtne ir unikāla ar savu dabisko vidi un tāpēc, ja ezera austrumu

krastā ir saglabājama neliela rekreācijas vieta klusajai atpūtai

(makšķerēšanai, dabas vērošanai u.tml.), lai pašreizējā mežu teritorijā

Atbilde

Informācija ņemta

vērā, 5.1.3.

apakšnodaļas 11.

tabulā Plānotās

izmantošanas analīze

pa ciemiem.

Ierosinājums ņemts

vērā Teritorijas

plānojumā.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Komentārs

ierīkotu gājēju ceļus, laukumus, sporta un atpūtas objektus, nav

nepieciešama teritorijas zonējuma maiņa.

Pie Baltezera apvedceļa tuvumā paredzētā „Ražošanas objektu apbūves

teritorija (R)” un „Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)”

nonāk pretrunā ar gan ar ezera ekoloģisko, gan rekreatīvās vietas

funkciju, turklāt ražošanas teritorija un daudzstāvu apbūve disonētu arī ar

Baltezera ciematu zaļo un ekskluzīvo raksturu, kas var samazināt

Baltezera krasta nekustamo īpašumu pievilcību un vērtību. Ierosina:

1. 200 m joslā ap Līņezeru noteikt zonējumu „mežs ar ekoloģiskas

nozīmes funkciju (E)”. Nepieciešamības gadījumā saglabājot

pašreizējo zonējumu „Rekreācijas teritorija (A)”, šīs pašas

teritorijas austrumu daļā pie automaģistrāles.

2. Plānoto „Ražošanas objektu apbūves teritoriju (R)” un

Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)”

dienvidaustrumos no Līņezera noteikt par „Savrupmāju

dzīvojamās apbūves teritoriju (DzS)” vai cita veida teritoriju, kas

organiski iekļautos apkārtējo savrupmāju ciematu

arhitektoniskajā telpā.

A. Jakovičs [VAK Mantojums]

Par teritorijas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem

Lauka pētījumos 1994. un 2006. gadā biedrība „VAK Mantojums” ir

ieguvusi informāciju par divām teritorijā esošiem arheoloģijas un

kultūrvēsturiskas nozīmes vietām „Zviedru kaujas lauku” un Jumpravas

(Sunīšu) baznīcas vietu.

1. Atbilstoši pašreiz sagatavotam teritorijas zonējumam, „Zviedru

kaujaslauks” atrodas Mašēnu ezera ziemeļu krastam pieguļošajā

„Jauktas dzīvojamās apbūves un komercdarbības objektu

apbūves teritorijā (JDzD)” – pašlaik vēl ainaviskā, rekreācijai

piemērotā aprimušā kāpu mežā. Pēc vairāku Upesciema

iedzīvotāju ziņām šajā vietā bijis Zviedru kaujaslauks un te esot

apbedīti zviedru zaldāti. Jāpiebilst, ka pie Mašēnu ezera šeit

izplūst arī liels avots, faktiski viens no lielākajiem Garkalnes

novadā. Ievērojot šo novada mērogos nozīmīgo dabas

pieminekli (avots) un iespējamo apbedījuma vietu, ierosina

iekļaut teritoriju zonā „turpmākas izpētes teritorija” vai arī

„Mežs ar rekreācijas nozīmes funkciju mežaparks (MP)”;

2. Sunīšu ezera rietumu krasta mežā netālu no teritorijas plānojumā

fiksētajiem Sunīšu senkapiem atrodas bijušās baznīcas vieta.

Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Pieminekļu

dokumentācijas centra inventarizācijas lietā Nr. p 463 – 1 I

arheoloģiska pieminekļa aprakstā Berģu muižā (Bergenhof) ir

minēta „Kapella – Jumpravas baznīca”. Baznīcas vieta ir ne tikai

arheoloģisks, bet arī sakrālas nozīmes piemineklis, kas būtu

iezīmējams dabā kā Garkalnes novadam nozīmīgu

kultūrvēsturisku tradīciju vieta. Jumpravas baznīcas vieta ir

precizējama dabā un tāpēc pagaidām vēl neapbūvētā Sunīšu

ezera ziemeļrietumu krastā pagaidām ir atstājama kā

turpmākās izpētes teritorija, bet vēlāk konkretizētā vieta,

ievērojot arheoloģiskam piemineklim nepieciešamo

aizsargjoslu, nosakāma par „Rekreācijas teritoriju (A)”.

Atbilde

Informācija ņemta

vērā, 5.1.3.

apakšnodaļas 11.

tabulā Plānotās

izmantošanas analīze

pa ciemiem.

A. Jakovičs [VAK Mantojums] Informācija ņemta

vērā, 5.1.3.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Komentārs

Par mežu masīvu pie Maksteniekiem

Garkalnes teritorijas plānotajā (atļautā) izmantošanas kartē mežu masīvs

uz dienvidiem no Maksteniekiem, starp Miķeļciema purvu rietumos un

Krievupi austrumos, atzīmēts kā „Savrupmājas dzīvojamās apbūves

teritorija (DzS)”. Teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā minēts, ka

Makstenieku ciemu plānots attīstīt kā vietējas nozīmes centru, kura

funkcijas būtu izmitināšana un rekreācija. Teritorija atrodas plaša mežu

masīva vidusdaļā, tāpēc tās turpmāka attīstīšana atstās negatīvu ietekmi

uz visu ietverošo meža masīva kvalitāti, radot draudus gan videi, gan

samazinot rekreācijas iespējas apkārtējo ciemu iedzīvotājiem.

Miķeļciema purva un Krievupes apkārtnē atrodas īpaši aizsargājama

auga, parastā plakanstaipekņa (Diphasium coplantum), atradnes.

Lūgts paskaidrot, vai teritorijas plānojuma izstrādātāji ir veikuši

pētījumu par apbūves paplašināšanas ietekmi uz apkārtējo mežu

vides kvalitāti, un ja šādu pētījumu nav, tiek aicināts ievērot ES

vides tiesībās noteikto Piesardzības principu. Ierosina nemainīt līdz

šim noteikto zemju lietojuma veidu – lauksaimniecības vai

mežsaimniecības zeme, kā arī norāda, ka pirms jaunu apbūves

teritoriju noteikšanas pašreizējās mežu zemēs to vietās veicama

detalizēta bioloģiskās daudzveidības izpēte.

A. Jakovičs [VAK Mantojums]

Par mežu Juglas mežniecības 57. kvartālā

Garkalnes teritorijas plānotajā (atļautā) izmantošanas kartē Rīgas pilsētai

piederošais mežs Juglas mežniecībā 57. kv. pie Skuķīšiem ir attēlots kā

„Sabiedriskas nozīmes objektu teritorija (S)”.

2008. gadā veiktajos pētījumos konstatēts, ka norādītajā teritorijā atrodas

EP Biotopu direktīvas pielikuma biotops – Boreālie meži. Teritorijas

ziemeļu daļā, joslā līdz Maltuves purvam ir konstatēta liela bioloģiskā

daudzveidība un iespējams atrodas vienīgā medņu riesta vieta Garkalnes

novadā. Nepilnu kilometru uz ziemeļaustrumiem no plānotās sabiedriskās

nozīmes objektu teritorijas pašlaik ir ierosināts melnā stārķa

mikroliegumos. Ievērojot šos faktus, uzskatāms, ka minētās teritorijas

apdzīvotība negatīvi ietekmēs no bioloģiskās daudzveidības un sugu

aizsardzības viedokļa nozīmīgu teritoriju.

Tiek ierosināts Rīgas pilsētai piederošā meža daļā (Juglas

mežniecības 57. kv.) saglabāt zonējumu „Mežs ar ekoloģiskas

nozīmes funkciju (E)”.

A. Jakovičs [VAK Mantojums]

Par mežu Garkalnes mežniecības 234. – 247. kv.

Garkalnes teritorijas plānotajā (atļautā) izmantošanas kartē Rīgas pilsētai

piederošais mežs Garkalnes mežniecības 234., 235., 236., 244., 246. un

247. kv. ir attēlots kā „Rekreācijas teritorija (A)”.

Ievērojot, ka Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos

Rekreācijas teritorijām (A) Atļautās izmantošanas noteikumi ļauj

izmantot zemi arī savrupmāju, dvīņu māju, mazstāvu daudzdzīvokļu

nama un citu celtņu būvniecībai, šāda teritorijas zonējuma maiņa tiek

uzskatīta par nepieņemamu, jo tā sekmētu vienota mežu masīva

sadrumstalošanu un kopumā samazinātu meža masīva rekreatīvo

kvalitāti. Lai pašreizējā meža teritorijā iekārtotu gājēju ceļus, laukumus,

sporta un atpūtas objektus, nav nepieciešama teritorijas zonējuma maiņa.

Tiek ierosināts iepriekšminēto meža kvartālu zemes lietojuma veida

Atbilde

apakšnodaļas 11.

tabulā Plānotās

izmantošanas analīze

pa ciemiem.

Informācija ņemta

vērā, 5.1.3.

apakšnodaļas 11.

tabulā Plānotās

izmantošanas analīze

pa ciemiem.

Informācija ņemta

vērā, 5.1.3.

apakšnodaļas 11.

tabulā Plānotās

izmantošanas analīze

pa ciemiem.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

Komentārs

(mežsaimniecības teritorija) saglabāšana.

L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]

Lieki nepārrakstīt informāciju, kas nereti ir visai nepilnīga no vides

aizsardzības viedokļa, veselu nodaļu veidā no teritorijas plānojuma (..),

bet tā vietā analizēt plānojuma materiāla saturu un norādīt uz trūkumiem

un nepieciešamajiem uzlabojumiem un papildus risinājumiem plānojumā.

L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]

Izslēgt no pārskata formālus un nepamatotus apgalvojumus, piemēram, 8.

tabulā 33. lpp. bez iepriekšēja izvērtējuma tiek minēts, ka novada

plānojumā „ir izmantoti instrumenti, kas mazina apbūves ietekmi uz

vērtīgām lauku ainavām un veicina bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanos” un „netiek paredzētas tādas darbības mežu teritorijās, kas

varētu būtiski mainīt to bioloģisko daudzveidību un ekoloģiskās

funkcijas”, „netiek radīti tādi priekšnoteikumi, kas varētu radīt jaunas

piesārņotas vietas”, kaut arī plānojumā ir paredzēta apbūve lielās mežu

un lauksaimniecības zemju platībās, kā arī applūstošajās un bijušo dīķu

teritorijās.

L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]

Izslēgt no Vides pārskata tur sarakstītās aplamības, piemēram, pārskata

34. un 35. lpp. tiek rakstīts par „savrupmāju blīvas apbūves teritorijām”

un „savrupmāju retinātas apbūves teritorijām”, taču šādi zemes

iamantošanas veidi Apbūves noteikumos netiek minēti, tiek norādīti arī

Apbūves noteikumiem neatbilstoši apbūves blīvuma un zemesgabala

platuma rādītāji (..).

Apskatīt arī pārējo apbūves teritoriju veidus, kas plānoti arī līdzšinējās

dabas teritorijās.

L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]

Atbilstoši Apbūves noteikumiem jāprecizē arī t.s. „dabas pamatnes”

teritoriju veidi un jāizvērtē plānoto Rekreācijas teritoriju un tur atļautās

apbūves iespējamā ietekme uz vidi.

L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]

Precīzi jāinterpretē (pārskata 37. lpp.) Aizsargjoslu likums un Virszemes

ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika (likuma 37. pants nekādā

gadījumā nenosaka būvniecības ierobežojumus 10% plūdu riska

teritorijās, bet gan applūstošajās teritorijās, ko nosaka atbilstoši

metodikai) un jāizvērtē plānojumā noteikto applūstošo teritoriju un

aizsargjoslu atbilstība Aizsargjoslu likumam.

L. Eņģele [Latvijas Botāniķu biedrība]

Pārskata 10. tabulā un 6. nodaļā nepieciešams formulēt konkrētus,

teritorijai atbilstošus, no plānojuma izvērtējuma izrietošus ieteikumus un

secinājumus.

Atbilde

Koriģēta Vides

pārskata 3. nodaļa,

papildināta 5. un 6.

nodaļa.

Komentārs ņemts vērā.

Koriģēta minētā

tabula, tagad skatīt kā

12. tabulu, 43. lpp.

Vides pārskats

aktualizēts atbilstoši

Garkalnes novada

Teritorijas plānojuma

1. redakcijai.

Komentārs ņemts vērā

5.1.2. apakšnodaļā.

Vides pārskats

aktualizēts atbilstoši

Garkalnes novada

Teritorijas plānojuma

1. redakcijai.

Par rekreācijas

teritorijām - komentārs

ņemts vērā 5.1.2.

apakšnodaļā.

Papildināta Vides

pārskata 5.1.1.

apakšnodaļa un 6.

nodaļa.

Koriģēta Vides

pārskata tagad 12.

tabula, konkrēti

risinājumi katram

ciemam analizēti un

definēti 11. tabulā.

Koriģēta arī Vides

pārskata 6. nodaļa.


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

1.6. Vides pārraudzības valsts biroja atzinums


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats




2009.gada 18.decembrī
































1


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats











































2


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats










































3


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats











































4


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats











































5


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats










































6


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats











































7


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats











































8


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats






































9


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats









































10


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats












































11


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats










































12


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats


































13


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

1.7. Apskats par Vides pārskata projekta pilnveidojumu ņemot vērā Vides

pārraudzības valsts biroja atzinumu Nr. 34.

VPVB priekšlikums

Vides pārskatā ietvert

informāciju arī par

teritorijas plānojumā

veiktajām izmaiņām, kas

balstītas uz sabiedriskās

apspriešanas laikā

izteiktajiem priekšlikumiem.

Dot jaunveidojamo apbūves

un rekreācijas teritoriju

izveides pamatojumu, kā arī

iespēju robežās sniegt

informāciju par konkrētās

teritorijās plānotajām

darbībām.

Labojumi vides pārskatā un komentāri

Plānošanas dokumentu sabiedriskās apspriešanas laikā tika

saņemti institūciju atzinumi ar ieteikumiem un

rekomendācijām dokumenta papildināšanai. Arī sabiedrība

aktīvi līdzdarbojās Teritorijas plānojuma izstrādē, sniedzot

gan komentārus, gan priekšlikumus par sev interesējošiem

jautājumiem. Sabiedriskās apspriedes laikā sniegtie komentāri

tika izvērtēti, veiktas izmaiņas arī Teritorijas plānojumā.

Vides pārraudzības valsts biroja priekšlikums ņemts vērā un

papildināta Vides pārskata 6. nodaļa (47. lpp.) sadaļā

Būtiskākās veiktās izmaiņas Teritorijas plānojumā, kas

balstītas uz sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktajiem

priekšlikumiem.

Vides pārskats ir papildināts ar informāciju par teritorijām,

kur plānojumā paredzēta jaunveidojamo apbūves un

rekreācijas teritoriju izveide, kā arī iespēju robežās sniegta

informācija par konkrētās teritorijās plānotajām darbībām.

Papildināta 5.1. apakšnodaļa Plānotās apbūves ietekme uz

vidi (32. lpp).


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

2. pielikums. Garkalnes novada atrašanās vietas karte


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

3. pielikums. Ceļu satiksmes izraisītais trokšņu līmenis trokšņa rādītājam Ldvn A2

ceļa posmā no Rīgas robežas līdz Garkalnei 2006. gadā


Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam Vides pārskats

4. pielikums. Garkalnes novada ĪADT ģeogrāfiskā novietojuma karte

More magazines by this user
Similar magazines