R14-AVIZE-LAT-READ-16MAY

rolandskozulis

R14-AVIZE-LAT-READ-16MAY

Eiropas kultūras

galvaspilsētas

programma

Force Majeure programmas pieteikums Kalendārs no janvāra līdz decembrim

Intervijas ar tematisko līniju kuratoriem Pasaules koru olimpiāde un citi lielākie

gada notikumi Dzimuši Rīgā – Gustavs Klucis un Vija Celmiņa


Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Kāds būs tavs

2014. gads

Jums rokās ir 2014. gada Rīgas – Eiropas kultūras

galvaspilsētas programma. Pie tās sagatavošanas

strādājuši un turpina strādāt simtiem cilvēku – gan

rīdzinieku, gan ne-rīdzinieku. Mēs visi vēlamies, lai

šis gads būtu nozīmīgs ne tikai Rīgas, bet arī visu

pārējo Latvijas iedzīvotāju dzīvēs.

Tagad sākas jūsu darbs – iepazīstieties ar plānotajiem

notikumiem, izveidojiet savu gada plānu

un – pats galvenais – piedalieties! Tieši no jums,

jūsu aktivitātes un vēlēšanās piedalīties 2014. gada

norisēs ir atkarīgs tas, vai šis gads ieies Rīgas un

visas Latvijas vēsturē. Gads, kura pozitīvā enerģija

turpinās darboties un attīstīt mūsu kultūras dzīvi arī

tālākā nākotnē.

Es ticu, ka kultūra ir spēks, kas var padarīt labāku

mūsu dzīvi. Kultūra var mūs glābt, tā ir mūsu izdzīvošanas

neatņemama sastāvdaļa. Mūsu izdzīvošanai

absolūti nepieciešams kultūras nepārvaramais

pozitīvais spēks – tāpēc bija vajadzīgs šis provokatīvais

programmas nosaukums – Force Majeure*. Tas

neļaus mums ieslīgt pašapmierinātībā un provinciālismā,

bet liks kustēties, domāt un darīt.

Force Majeure ir radošā spēka simbols, kura rezultātus

nav iespējams pilnībā iepriekš paredzēt.

Brīnums vienkārši notiek un pārsteidz visus, pat tā

veidotājus.

Kopumā visa gada garumā tiek plānots sarīkot

vairāk nekā 200 īpaši veidotu Force Majeure programmas

pasākumu vēl papildus jau tradicionālajai

Rīgas kultūras afišai, festivāliem un bagātīgajai

mākslas un koncertdzīvei. Atcerieties – lai kuru no

tiem jūs arī neizvēlētos apmeklēt, esiet atvērti un

gatavi piedzīvot arī ko negaidītu un brīnumainu!

Rīga 2014 komandas vārdā

Diāna Čivle, nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja

* force majeure – tulkojumā no franču valodas nozīmē

nepārvarama vara. Ierosinām to lasīt kā foršs

mažors!

5. lpp. Gaismas pils – sapnis un

izaicinājums

Gunārs Janaitis

Esplanāde 2014 norišu telpas mets. Autors – Austris Mailītis. A.I.I.M.

6. lpp. No Vāgnera līdz Vaskam – Latvijas

Nacionālās operas pārsteigumi

Esplanāde

2014 –

laipni

lūdzam

mūsu sapņu

kultūras

namā!

Aicinām visus ciemos mūsu sapņu kultūras

namā, lai piepildītu to ar radošām idejām un

pārdrošām nākotnes vīzijām!

Nodibinājuma Rīga 2014 atvērtais birojs –

Esplanāde 2014 – darbosies no jūnija sākuma līdz

septembrim Esplanādes parkā, laukumā pretim

Raiņa piemineklim. Šeit varēs saņemt informāciju

par Eiropas kultūras galvaspilsētas gada

jaunumiem, vērot un piedalīties daudzveidīgās

kultūras norisēs.

Tagad

es esmu

rīdzinieks!

Esplanāde 2014:

Es arī!

vieta, kur diskutēt par to, kādu Rīgu mēs katrs

vēlētos redzēt;

vieta, kur satikt un atrast domubiedrus,

vieta, kur justies kā mājās un izbaudīt bezmaksas

wi-fi iespējas.

Mēs visi kaut uz brīdi būsim rīdzinieki 2014. gadā

Eiropas kultūras galvaspilsētā!

Iepazīsties ar jauno

portālu!

No šā gada aprīļa darbu uzsāk jauns, daudzfunkcionāls

kultūras portāls www.riga2014.org

Tajā viegli uztveramā veidā tiek piedāvāta informācija

par aktuālām kultūras norisēm valstī un

pasaulē, akcentu liekot uz Rīgas – Eiropas kultūras

galvaspilsētas notikumiem.

Šeit ikviens viegli uztveramā un saprotamā

formā varēs sekot kultūras procesu dinamikai.

Foto, video un audio galerijās atrast savus māksliniekus.

Portālā iespējams reģistrēties un papildus Rīga

2014 un tā sadarbības partneru žurnālistu informācijai

piedāvāt arī savējo. Reģistrētajiem lietotājiem

paredzēti vairāki bonusi, piemēram, ziņu

atlase pa žanriem, sava Rīga 2014 pasākumu kalendāra

izveide un iespēja komentēt rakstus.

Portāls lasāms arī krievu un angļu valodā. Tā

saturs lietojams visās mediju platformās.

www.riga2014.org

Kultūras programmas

kuratoru komanda

No kreisās:

Gints Grūbe – publicists, politologs, televīzijas un

dokumentālo filmu režisors. Tematiskās līnijas

“Brīvības iela” kurators.

Solvita Krese – mākslas kritiķe, mākslas izstāžu

kuratore, Laikmetīgās mākslas centra direktore.

Tematiskās līnijas “Izdzīvošanas komplekts”

kuratore.

Gundega Laiviņa – Jaunā teātra institūta un

Starptautiskā jaunā teātra festivāla Homo

Novus direktore. Tematiskās līnijas “Ceļu karte”

kuratore.

Diāna Čivle – nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja,

mākslinieciskās koncepcijas autore gaismas

festivālam “Staro Rīga”. Tematiskās līnijas

“Rīgas karnevāls” kuratore.

Aiva Rozenberga – nodibinājuma Rīga 2014

programmu vadītāja.

Vita Timermane-Moora – Latvijas diplomāte,

koordinējusi festivāla “Pārsteidzošā Latvija”

programmu Francijā un festivālu “Francijas

pavasaris” Latvijā. Tematiskās līnijas “Dzintara

ādere” kuratore.

Uģis Brikmanis – neskaitāmu starptautiskas

un nacionālas nozīmes koncertu, notikumu,

izrāžu producents un režisors. Tematiskās līnijas

“Okeāna alkas” kurators.

Kristaps Kalns

11. lpp. Kultūra izgaismo Stūra māju

27. lpp. Pasaules koris uz vienas skatuves

Sean Hughes

2

3


Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Ceļš uz Gaismas pili turpinās

Anda Baklāne, filozofijas maģistre, LNB pārstāve Bibliotēkas interesēs, protams, nekad nav bijis tikt

uztvertai kā aizejoša laikmeta templim. Bibliotēka

Gaismas pils un Latvijas Nacionālā bibliotēka vēlas, lai to redz kā darbnīcu, raktuves, elektrostaciju

vai laboratoriju (un lai nebūtu nepieciešams

ilgu laiku pastāvējušas paralēlās pasaulēs, pārvietojušās

it kā katra savā trajektorijā. Gaismas pils pieminēt, ka, visu šo sakot, domāts gan fizisku, gan

tapšanas gaitā vienlaikus tiek uzbūvētas divas bibliotēkas

– fiziskā ēka un jaunā Nacionālā digitālā ceļš uz bibliotēku ir bijis ārkārtīgi garš, tādēļ dau-

virtuālu, jo tas ir pats par sevi saprotams). Tomēr

bibliotēka, taču ziņas no Gaismas pils būvlaukuma dziem tā bijusi piramīdu būvniecība.

parasti nokļuvušas priekšplānā.

Latvijā nav otras tādas ēkas, kuras veidols cilvēku

apziņā būtu tik cieši sajūgts ar dažādām me-

Telpu problēmu Valsts bibliotēka sāka apzināties

jau drīz pēc dibināšanas 1919. gadā, un šis jautājums

turpināja būt aktuāls līdz pat 1988. gadam, nēzes metaforas daudzkārt uzskaitītas publikācijās

taforām un simboliem. Gunara Birkerta ieceres ģe-

kad tika uzrunāts trimdā dzīvojošais latviešu arhitekts

Gunars Birkerts. Pasaulē atzītais, talantīgais tautas pasakas un Raiņa lugas “Zelta zirgs”, teika

par bibliotēkas projektu: Stikla kalns no latviešu

un neordinārais mākslinieks piekrita uzdāvināt Latvijai

Nacionālās bibliotēkas projektu. Tobrīd neviens klēts veidols, bērzu birzs motīvs u. c.

par nogrimušo Burtnieku pili, 12. gs. koka pils un

nevarēja iedomāties, ka līdz brīdim, kad bibliotēka Laikā no pirmās Birkerta projekta versijas tapšanas

līdz būvniecībai pienācis jauns laikmets, Latvija

būs uzcelta, paies vairāk nekā 20 gadu.

2012. gadā iznāca režisora Dāvja Sīmaņa dokumentālā

filma par Gaismas pils būvniecību – “Pēdē-

pragmatiskākā laikmetā – antitēzes, kritiskas vēr-

no sirsnīgas jūsmas un cerību ēras ienākusi daudz

jā tempļa hronikas”. Tieši ilgais un grūtais ceļš pie tību pārvērtēšanas un mītu dekonstrukcijas fāzē.

jaunās bibliotēkas skaudri sasaucas ar Sīmaņa filmā Bibliotēkas veidols kā pavisam uzskatāma un burtiska

simboliska forma nereti izrādās labs notverto majestātisko tempļa būvniecības poētiku.

pamats,

uz kura sākt šķetināt samudžinātos nacionālo vērtību

un zināšanu organizācijas nākotnes jautājumus.

Savukārt pati celtne no idejas kļuvusi par reālu objektu

pilsētas ainavā, sāk veidot savus – jaunus –

tēlus un attēlus: te tā izskatās pēc kruīza kuģa, te

pēc radiolokācijas stacijas, te iznirst no miglas kā

Daugavā iepeldējušās mitoloģiskās milzu zivs mugura.

Šai ēkai piemīt personība, tā nemaz neļaujas,

ka to iegrāmato kā vienkāršu, līdz spīdumam sadeldētu

simbolu.

Taču tiktāl mēs runājam vienīgi par “ārpusi”. Īstais

bibliotēkas tēls sāks veidoties tikai brīdī, kad no

monolīta, abstrakta veidola tā kļūs par dzīves telpu.

Bibliotēka arvien vairāk saaugs ar ēku, taču tās nekad

pilnībā nepārklāsies. Bibliotēkas lauks vienmēr

būs plašāks par ēkas lauku, jo bibliotēka ir pasaules

atmiņas daļa. Vienlaikus ēkas telpa nepiederēs bibliotēkai

vienai pašai – tā būs “platforma” – tabula

rasa, kur varēs rakstīt ikviens (iespējams, to var

iztēloties arī kā milzu koku, kā pakājē var satikties

arī vienkārši tāpat, lai atpūstos no radīšanas).

Tas, kā runājam par bibliotēku, ko no tās gaidām,

vienmēr būs mainīgs lielums: mēs tiecamies

sakārtot zināšanas atbilstoši saviem priekšstatiem

par to, kā iekārtota pasaule un kā darbojas mūsu

prāts. Tāpēc bibliotēka, tāpat kā Rīga, protams, nekad

nebūs gatava.

Gaismas pils – sapnis un

izaicinājums

Rīga 2014 komanda cer, ka tieši gads, kurā Rīga

nesīs Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu,

būs tas, kas iesāksies ar Gaismas pils atvēršanu apmeklētājiem.

Jaunās telpas apmeklētājiem piedāvās

ne vien unikālas grāmatu, periodikas, karšu, nošu,

audiovizuālo u. c. materiālu kolekcijas un mūsdienīgu,

viesmīlīgu vidi mācībām un pētniecībai, bet arī

Grāmatniecības muzeju, konferenču un izstāžu zāles,

telpas kultūras pasākumu rīkošanai, ļaujot īstenot

vīziju par jauno bibliotēku kā visai sabiedrībai

atvērtu zinātnes, kultūras, izglītības un komunikācijas

centru.

Bibliotēkas darbības uzsākšana simboliski apliecinās

Latvijas valdības un sabiedrības uzticību garīgajām

vērtībām. Tieši tāpēc Rīga 2014 komanda kā

centrālo Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas

notikumu izsludina tautas līdzdalības akciju – grāmatu

draugu ķēdi, kurā ikviens interesents varēs

justies līdzdalīgs grāmatu pārceļošanai no vecās

bibliotēkas ēkas uz jauno. Turēsim īkšķus par to,

lai sapnis par Gaismas pili kļūtu par realitāti, tāpat

kā daudzi citi Force Majeure kultūras programmas

projekti, kuru īstenošanai nepieciešama LNB jaunā

ēka – atvērta, iekārtota un gatava uzņemt viesus.

Visi stājas ķēdē!

Uzvelkam cepures, šalles un cimdus un piedalāmies

unikālajā tautas akcijā – grāmatu draugu ķēdē! Simboliskā

tautas akcija, kurā no rokas rokā tiks nodotas

grāmatas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas

vecās ēkas uz jauno, moderno celtni otrā Daugavas

krastā, būs viens no 2014. gada atklāšanas pasākumiem

17.–19. janvārī.

RĪGA

Ilze Isaka

Gaismas

pils

Gūtenberga

otrā

atnākšana

Mūsdienu laikmetu grāmatniecībā nereti sauc par

“otro Gūtenberga atnākšanu”. Kas šodienas elektroniskajā

laikmetā ir grāmata Vai mainoties grāmatas

un informācijas publicēšanas tehniskajai videi, mainās

arī lasītājs Vai mainās satura nozīme Šādiem

jautājumiem tiks pievērsta uzmanība pasākumos, kas

notiks jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā.

Grāmata 1514–2014, izstāde jūlijs–decembris

Izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā veltīta drukātās

grāmatas 500 gadiem. Tā būs mūsdienīga, interaktīva

un informācijas piesātināta izstāde, kuras

uzmanības centrā būs 1514. gads, laiks, kas raksturīgs

ar grāmatu drukāšanas “eksploziju” un jauniem

Kristaps Kalns

lasīšanas paradumiem. Grāmatas vedīs aizraujošā

ceļojumā 500 gadu senos notikumos, kad dzīvoja un

radīja Roterdamas Erasms, Mārtiņš Luters, Leonardo,

Rafaels, Mikelandželo, Ticiāns, Dīrers, kad pirmo reizi

pasaules kartē minēts Amerikas vārds, kad valdīja izcili

monarhi un Renesanse bija pašā zenītā.

Izstādē Eiropas bibliotēku unikālas grāmatas papildinās

interaktīvas prezentācijas, kas palīdzēs iegūt

maksimāli plašu informāciju ne tikai par grāmatniecību,

bet arī par vēsturi, ģeogrāfiju, politiku, reliģiju,

mākslu, mūziku pirms 500 gadiem. Izstādē skanēs

Renesanses laika mūzika, būs skatāmi izcilu mākslinieku,

piemēram, Albrehta Dīrera mākslas darbi.

Paralēli izstādei katru mēnesi notiks kāda pasaulē

atzīta domātāja, piemēram, Umberto Eko, lekcijas par

grāmatas un kultūras nozīmi cilvēka un sabiedrības

dzīvē – akadēmiskie lasījumi “21. gadsimta saturs”.

21. gadsimta saturs, akadēmiskie lasījumi

2014. gada augusts – 2015. gada janvāris

Akadēmiskie lasījumi “21. gadsimta saturs” veltīti

cilvēces lasīšanas vēsturei. Tas būs stāsts par lasīšanas

paradumu maiņu: 1514: manuskripti un drukāto

Okeāna alkas

kurators Uģis Brikmanis

okeāns ir avots

un avots ir okeāns

un avots no avota

ir ceļā

no okeāna uz okeānu

nebeidzamu krīžu un apokaliptisku izjūtu

nogurdinātā

laikmetīgā doma

atelpas mirkļos reižu reizēm atskārš,

ka tā joprojām atrodas savās četrās dimensijās,

kurās tā nav varējusi nedz noliegt, nedz

apstiprināt

bezgalīgi daudz dimensiju iespējamību.

grāmatu bums, 2014: drukāto un digitālo grāmatu līdzāspastāvēšana.

Rokrakstu grāmatas nomaiņa ar iespiesto grāmatu

ir īstens force majeure kultūras, sociālajā un ekonomikas

vidē. Lasījumu pamattēmas: grāmatniecības

mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā kultūras,

izglītības, pētniecības un sociālie centri, elektroniskā

vide un digitālās publikācijas. Lasījumos būs

iespēja dzirdēt pasaules mēroga speciālistu viedokli

par šiem tematiem.

Vai mēs alkstam izzināt esamības okeānu vai arī,

būdami tikai okeāna eksperiments, pastāvam kā

instruments,

jo okeāns alkst vērot un izzināt pats sevi

Jebkurā gadījumā okeāna alkas pastāv,

un tajās mītošā enerģija realizēsies

koncertos, izstādēs, filmās, ļoti atšķirīgos darbos.

Šīs ieceres izteikt vienā vērtību sistēmā nav

iespējams,

un nav ar’ nepieciešams,

tās dzīvo robežzonā

starp izzināto un neizzināto,

izzināmo un neizzināmo.

Vai piligrims, kas tuvojas horizontam, nav kļuvis

par optisku ilūziju

Varbūt horizonts tuvojas mums, bet mēs izmisīgi

bēgam no tā

4

5


Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Latviešu mūzika, pasaules kustība

Savdabīgu akcentu 2014. gada repertuārā veidos

arī trīs jauni baleta viencēlieni, kuru pasaules

pirmizrāde gaidāma aprīlī. Trīs izcilu latviešu

komponistu – Pētera Vaska, Riharda Dubras un

Georga Pelēča – mūzika kļuvusi par iedvesmas

avotu dejas pasaulē, uzrunājot spilgtākos mūsdienu

horeogrāfus. Lai arī neviena no partitūrām

nav rakstīta speciāli dejai, skaņas pārkāpj žanriskās

robežas, ieinteresējot šķietami atšķirīgu

mentalitāšu ārzemju horeogrāfus, kuriem būtisks

kļuvis mūzikā iekodētais emocionālais lauks un

vēstījums.

Vaska mūzika bijis izaicinājums vairākiem mūsdienu

horeogrāfiem, jo valdzina ar ziemeļniecisko

dabu un spēju attēlot cilvēka dvēseles stāvokļus

eksistenciālās situācijās. Ne velti Vasks ir visvairāk

skanējušais latviešu komponists mūsdienu

dejas izrādēs pasaulē. Šoreiz viņa mūziku dejā

būs ieraudzījis argentīniešu izcelsmes horeogrāfs

Demiss Volpi (Demis Volpi).

Tikmēr Riharda Dubras mūzikā suģestē īpaša

garīgā vertikāle un iekšējās brīvības sajūta, kura

vienmēr izteikta simfoniski spēcīgā attīstībā un ar

citiem komponistiem nesajaucamā skaņu rakstā,

ko savā manierē atslēgs Bratislavas baleta vadītājs

Mario Radačovskis (Mário Radačovský).

Savukārt Georga Pelēča mūzikā fascinē detaļu

spilgtums, vienkāršs, brīžiem naivs (taču ne vienkāršots!)

skats uz pasauli, izteikts ar savdabīgu,

spilgti teatrālu tēlainību, ko izgaismos izcilā britu

horeogrāfa, Dānijas Dejas teātra vadītāja Tima

Raštona (Tim Rushton) kustību partitūra.

Kirstenas Dēlholmas scenogrāfijas makets koncertuzvedumam Rienci.

No Vāgnera

līdz

Vaskam –

Latvijas

Nacionālās

operas

pārsteigumi

Informāciju sagatavoja LNO preses birojs

Simboliski akcentējot izcilā vācu komponista

Riharda Vāgnera ciešo saistību ar Latvijas galvaspilsētu,

Latvijas Nacionālajā operā (LNO) taps

viņa pirmās, turklāt Rīgā aizsāktās operas “Rienci”

(“Rienzi”) iestudējums, kura pirmizrāde gaidāma

jau 2014. gada janvārī – tieši Eiropas kultūras

galvaspilsētas programmas Force Majeure atklāšanā.

Der atgādināt, ka viena no būtiskākajām

Latvijas opermākslas lappusēm saistīta ar laiku,

ko Rihards Vāgners pavadīja Rīgā: te viņš uzturējies

no 1837. līdz 1839. gadam, būdams Pilsētas

teātra pirmais kapelmeistars. “Rienci” multimediālo

iestudējumu veidos dāņu režisore Kirstena

Dēlholma (Kirsten Dehlholm), ar kuru LNO jau

izveidojusies veiksmīga sadarbība iestudējumos

“Operācija: Orfejs” un “Kara daba”.

“Strādāt ar Vāgnera mūziku nozīmē pieskarties

bagātam kultūras mantojumam, tādēļ man

patīk, ka šī opera ir tik reti iestudēta. Tas nav,

piemēram, “Parsifāls”, kuru uzreiz visi salīdzina

ar citiem iestudējumiem. Tas būs neparasts, vizuāli

izteiksmīgs un konceptuāls uzvedums,” atklāj

režisore.

Operas par leģendārām Latvijas

personībām

Lai gan Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas

– gads tiks aizsākts Vāgnera zīmē, kopumā

Baltā nama programmā 2014. gadā dominēs latviešu

komponistu operas un baleti.

Martā pirmizrādi piedzīvos jaunā komponista

Kristapa Pētersona oriģinālopera “Šahs”. Kā izteicies

pats autors, opera veltīta burvim no Rīgas

jeb pasaules čempionam šahā Mihailam Tālam.

Par pēdējo “šaha romantiķi” dēvētais neparasti

apdāvinātais rīdzinieks Mihails Tāls bija viens

no savdabīgākajiem un atpazīstamākajiem Rīgas

simboliem. Operas muzikālā dramaturģija būs

precīzi balstīta uz 1960. gada Maskavā pasaules

čempionātā izspēlēto šaha partiju starp Mihailu

Tālu un Mihailu Botviņņiku. Projekta radošo komandu

veidos spilgti jaunās paaudzes mākslinieki,

kas jau iekļuvuši starptautiskā mākslinieku

apritē un guvuši balvas prestižos starptautiskos

konkursos: diriģents Ainārs Rubiķis, Londonā rezidējošais

latviešu horeogrāfs Kirils Burlovs, režisors

Viesturs Meikšāns un scenogrāfs Reinis Suhanovs,

savukārt video māk slinieks būs Karloss

Frenklins (Carlos Franklin) no Francijas.

Savukārt komponists Artūrs Maskats savā topošajā

oriģināloperā “Valentīna” pievērsies Latvijas

kultūras leģendai – kinozinātniecei Valentīnai

Freimanei.

“Viņas personiskais dzīvesstāsts cieši savijies

ar Latvijas un Eiropas vēstures notikumiem,

ļaujot plašāk atklāt laikmeta panorāmu visā tās

krāsainībā un pretrunīgumā. Valentīnas mūža

dramatiskākie mirkļi sakrituši ar zīmīgiem 20.

vēstures notikumiem – laiku, kurā bija nepieciešams

milzīgs garīgais spēks, lai fiziski un morāli

izdzīvotu, tomēr šeit nav tikai politika: visus notikumus

caurvij arī spilgts mīlas stāsts un dziļas

jūtas,” stāsta komponists.

Sadarbībā ar operas libreta autori – dzejnieci

Liānu Langu – komponists atainojis Latvijas

vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām

tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses

laika posmā no 1939. līdz 1944. gadam. Līdzās

sarežģītiem un pretrunīgiem operas galvenajiem

varoņiem nozīmīga loma paredzēta Rīgas tēlam:

Rīga, par spīti dramatiskām un traģiskām laikmetu

kolīzijām, vienmēr “ceļas uz augšu” (dzejnieks

Aleksandrs Čaks), mainās, atdzimst. Tas ir attīstības

ceļš, kurā mūs aicina Valentīna.

Iestudējuma radošo komandu veidos režisors

Viesturs Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece

Ieva Jurjāne, kā arī diriģents un iestudējuma

muzikālais vadītājs – Modests Pitrēns.

Dzimuši Rīgā!

Īpašu publikas interesi izraisa koncertcikla

Born in Riga ietvaros 6. jūlijā paredzētais galā

koncerts, kurā uz īpaši šim nolūkam uzbūvētas

skatuves pie LNO uzstāsies no Latvijas nākušas

pasaules mūzikas zvaigznes. Savu dalību unikālajā

koncertā solījuši dziedātāji: Maija Kovaļevska,

Marina Rebeka, Egils Siliņš, orķestris Kremerata

Baltica, vijolniece Baiba Skride, ērģelniece Iveta

Apkalna u. c. Koncertu varēs noskatīties arī uz

operas apkārtnē izvietotajiem ekrāniem. Savukārt

novembrī koncertcikla Born in Riga ietvaros

Rīgā viesosies Mariss Jansons ar vienu no izcilākajiem

pasaules orķestriem – Bavārijas Radio

orķestri.

Maija Kovaļevska (1979) – latviešu operdziedātāja,

soprāns. 2006. gadā uzvarējusi pasaules jauno

operas solistu konkursā Operalia. Tajā pašā gadā

debitējusi slavenajā Ņujorkas Metropolitēna operā

ar Mimī lomu Pučīni “Bohēmā”. Regulāri uzstājas

Metropolitēna operā, Vīnes Valsts operā, Londonas

Karaliskajā operā un Minhenes Valsts operā.

J. Bergauer

Marina Rebeka (1980) – latviešu dziedātāja,

soprāns. Pasaules slavu ieguvusi ar Violetas lomu

Verdi operā “Traviata” Berlīnes Vācu operā un

donnas Annas lomu Mocarta operā “Dons Žuans”

Ņujorkas Metropolitēna operā.

Mariss Jansons (1943) – viens no izcilākajiem

diriģentiem pasaulē. Kopš 1973. gada vadījis vairā

kus simfoniskos orķestrus Eiropā un ASV. Bijis

Oslo Filharmoniskā orķestra muzikālais vadītājs

un galvenais Londonas Filharmonijas orķestra

vies diriģents. Šobrīd – Amsterdamas Karaliskā

Concertgebouw orķestra virsdiriģents.

F64

F64

Egils Siliņš (1961) – latviešu operdziedātājs,

basbaritons. Pasaules slavu ieguvis ar Mefistofeļa

lomu Guno operā “Fausts” Vīnes Tautas operā. Pēc

2003. gada ar titullomu operā “Klīstošais holandietis”

un Votāna lomu operās “Reinas zelts”, “Valkīra” un

“Zigfrīds” sevi apliecinājis kā izcils Riharda Vāgnera

opermūzikas interprets.

Iveta Apkalna (1976) – latviešu ērģelniece. Ar

koncertiem uzstājusies slavenākajās Eiropas

un Ziemeļamerikas katedrālēs, baznīcās un

koncertzālēs, piedalījusies vadošajos mūzikas

festivālos un saņēmusi mūzikas balvas nozīmīgos

ērģeļmūzikas konkursos. Regulāri koncertē Rīgas

Domā. Repertuārā ir ērģeļmūzikas skaņdarbi no Baha

līdz mūsdienu komponistiem.

6

7


Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

laika distances privilēģiju un atteikties no kārdinājuma

nosodīt vai noliegt, un rosinās domāt par visos

laikmetos būtiskiem jautājumiem – par indivīda izvēles

brīvības robežām un atbildību, par mākslinieka

un varas attiecībām, par mākslinieka personības un

mākslas darba ietekmi uz sabiedrisko domu.

Konstruktīvisma pionieris

Māksla kā dabas viltojums

Elita Ansone,

izstādes kuratore

Vija Celmiņa. Okeāns ar krustu 1970.–1971. Papīrs, akvatinta. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija.

Latvijā dzimušajai amerikāņu māksliniecei Vijai

Celmiņai ir fascinējoša karjera – no Kalifornijas Universitātē

mākslu apguvušas studentes, kas 60. un

70. gados dzīvoja un strādāja Losandželosā Venēcijas

pludmalē, līdz pasaulē pieprasītai zvaigznei,

kas 80.–90. gados nostiprināja savu nozīmi Ņujorkas

mākslas dzīvē. Prezentējot amerikāņu mākslu,

sākot no 20. gs. 60. gadiem līdz mūsdienām, Vijas

Celmiņas darbi atrodas nozīmīgākajās mūsdienu

mākslas kolekcijās pasaulē – Mūsdienu mākslas muzejā

Ņujorkā, Vitnija mākslas muzejā, Metropolitēna

mākslas muzejā, Pompidū mākslas centrā Parīzē,

Nacionālajā Teita galerijā Londonā u. c.

Kā sešus gadus vecs bērns Vija Celmiņa kopā ar

ģimeni pameta dzimto Rīgu, 2. pasaules kara beigās

dodoties bēgļu gaitās. Vēlāk, viņas agrīnajos darbos

sešdesmito gadu vidū, parādīsies atmiņā palikušās

bērnības bailes. Amerikāņu un vācu militārās aviācijas

tehnika – kā monohromi kadri no vēstures atmiņām.

Šo darbu sērijā nelielu gleznu formātos svina

pelēkas lidmašīnas, ieslēgtas nelielu gleznu šaurībā,

rada klaustrofobisku iespaidu. Arī citu satraucošu

notikumu un negadījumu dokumentalitāte sešdesmitajos

gados Viju Celmiņu uzrunājusi no ziņu un

žurnālu lapaspusēm, un viņa tos fotoreālistiskā manierē

pārgleznojusi.

Popārta mākslas intelektuālais pienesums labi

parādīja, ka arī karstās ziņas kļūst par masu patēriņa

produktiem. Šajā laikā māksliniece sāka vākt

žurnālu izgriezumus, kas noderēja par ierosmi darbiem,

un fotogrāfija vai kāds cits attēls ķuva par

starpnieku starp viņas mākslu un objektu, kas tiek

attēlots visu viņas turpmāko daiļradi.

Sešdesmitajos gados ikdienas priekšmeti – lampa,

elektriskais sildītājs, cepamā panna, kas atradās

viņas askētiskajā darbnīcā – uzgleznoti radīja

savādu vientulības noskaņu, ko daži kritiķi atzīmējuši

kā nomada bēgles sajūtas apliecinājumu. Tiesa,

Celmiņas popārts ir visai sirreāls. Hipertrofētas

milzu izmēra ķemmes, zīmuļa vai dzēšgumijas

skulptūras rāda arī Magrita ietekmi.

Svarīga Celmiņas mākslai izrādījās kosmosa

ieka rošanas ēra, kad ziņas par cilvēku uz mēness

un pirmie mēness virsmas uzņēmumi ķuva par vielu

mākslai. Zvaigžņu lauki visus turpmākos gadus

Celmiņas mākslā būs kā publikas iemīļoti bestselleri

– izpildīti ar fotoreālistisku precizitāti ogles un

grafīta zīmējumā, mecotintas un akvatintas novilkumos,

kā arī glezniecībā.

Līdzās zvaigznēm mākslinieci uzrunājis okeāns –

tā vienmuļi ņirbošā vilnīšu virsma. Līdzās okeānam

– tuksnesis, tā akmentiņiem kā zvaigznēm

nosētā zeme. 1975. gadā māksliniece radīja četru

darbu ciklu ar nosaukumu “Portfolio”, kurā attēloja

tuksnesi, okeānu, galaktiku un debesis. Tādējādi

Celmiņa pieteica savu tēmu loku, kas saistīts ar

neaptverami plašām dabas struktūrām. Vēlāk šīm

struktūrām pievienosies arī zirnekļu tīkls. Māksliniece

nemēdz filozofēt par metafiziku, kas neapšubāmi

atrodama viņas izvēlētajos objektos. Viņa

uzsver, ka strādā tikai ar papīra virsmu un vienīgais

ko viņa vēlas, ir nodarboties ar šo virsmu. Savu

tehniku māksliniece izkopusi līdz augstākajai perfekcijai,

darbi top ilgstoši un lēni, skrupulozā virsmas

apstrādē.

Cilvēka vēlēšanos atdarināt to, ko viņš redzējis,

kas skaidri izpaužas mākslas mimētiskajā dabā,

māksliniece konceptuāli parādīja objektā “Saglabāt

attēlu atmiņā” (To fix Image in Memory, 1977–1982).

11 tuksnesī uzlasītiem akmeņiem tika izgatavotas

bronzas kopijas un apgleznotas, atdarinot akmeņu

dabisko rakstu. Ar juveliera meistarību izgatavotās

akmeņu kopijas nav iespējams atšķirt no oriģināla.

“Viltošanas” jeb atdarināšanas koncepts māksliniecei

svarīgs joprojām, ko viņa turpina, izgatavojot

arī pēdējos gados atrastu priekšmetu (found objects)

kopijas.

Esam lepni, ka varēsim parādīt Vijas Celmiņas

darbus Rīgā – ap četrdesmit viņas grafikas, ogles

un grafīta zīmējumus, gleznas un dažus objektus,

kas nāks no Modernās mākslas muzeja Ņujorkā,

Nacionālās mākslas galerijas Vašingtonā, Latvijas

Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kā arī Vijas

Celmiņas mākslas darbu kolekcijas un citām mākslas

kolekcijām.

Vija Celmiņa. Darbi. Mākslas muzejs “Rīgas Birža”.

2014. gada 11. aprīlis – 22. jūnijs

Gustavs Klucis. Bezdelīgas [Daiļlēkšana]. Atklātnes mets Vissavienības spartakiādei Maskavā. 1928.

Gustavs

Klucis Kāda

ekspe rimenta

anatomija

Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija.

22. augusts – 26. oktobris. LNMM izstāžu zāle

“Arsenāls”.

Iveta Derkusova, kuratore

“Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija”

LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” būs vēl neredzēti plaša

apjoma izstāde mākslinieka dzimtenē – vairāk

nekā 200 dažādu darbu.

Izstādes nosaukums atsaucas uz paša mākslinieka

rakstīto manifestu, kurā Gustavs Klucis aizstāvējis

domu, ka māksliniekam ir tiesības uz eksperimentu.

Gustavs Klucis uzdrīkstējās iet mākslā pa to ceļu,

kas šķita saistošs, vienlaikus ticot, ka viņa radošie

un pilsoniskie mērķi saskan ar tās valsts un tās sabiedrības

mērķiem, kurā viņš dzīvoja un radīja. Laika

distances privilēģija sniedz mums zināšanas par

vēsturisko notikumu fonu, kas konstruktīvistu eksperimentālo

mākslu pārvērta padomju varas ideoloģiskajā

ierocī. Izstāde aicinās skatītāju nolikt malā

Gustavs Klucis (1895, Valmieras apriņķa Ķoņu pagasts

– 1938, Maskava) piedzima Latvijā, bet radošā

dzīve 20. gadsimta 20.–30. gados aizritēja Maskavā.

Gustava Kluča ieguldījums konstruktīvisma estētikas

veidošanā, fotomontāžas attīstībā un plakāta

mākslas jomā ierindo viņu starp nozīmīgākajām

20. gadsimta mākslas personībām. Gustava Kluča

daiļrade mūs iepazīstina ar krievu avangarda perioda

mākslu, bet dzīvesstāstā simboliski atklājas to

daudzo tūkstošu latviešu liktenis, kas pēc boļševiku

apvērsuma (oktobra revolūcijas) 1917. gadā palika

Krievijā un kļuva par Staļina Lielā terora upuriem

1930. gadu beigās.

1915. gadā, tikai dažus mēnešus pirms tam, kad

latviešiem Rīgā atļāva dibināt savus strēlnieku bataljonus

cīņai pret vācu iebrucējiem, Rīgas pilsētas

mākslas skolas audzēkni Gustavu Kluci iesauca Krievijas

impērijas armijā un nosūtīja uz Petrogradu.

1917. gada revolūcija spēcīgi ietekmēja gan tolaik tikai

22 gadus vecā jaunekļa politiskos uzskatus, gan

noteica viņa ceļu mākslā. Gustavs Klucis brīvprātīgi

iestājās 9. latviešu strēlnieku bataljonā un aktīvi iesaistījās

revolūcijas notikumos. Viņa dienesta gaitas

turpinājās Ļeņina apsardzē, un 1918. gada martā

mākslinieks kopā ar jauno padomju valdību pārcēlās

no Petrogradas uz Maskavu.

No 1918. gada rudens līdz 1921. gadam Gustavs

Klucis studēja Maskavas Vhutemas, Augstākajās

mākslinieciski tehniskajās darbnīcās, kur mācījās pie

izcilām personībām – Kazimira Maļēviča un Natana

Pevznera. Kluča vēlme “izsmelt visu zināmo mākslas

virzienu un “-ismu” izteiksmes formas, lai atbrīvotos

no pagātnes nastas, no vecajām mākslas skolām un

radītu jaunu mākslu tagadnei”, likumsakarīgi ieveda

viņu konstruktīvisma virziena pionieru vidē. Gustava

Kluča 1920. gadu konstrukcijas, daudzfunkcionālo

aģitācijas stendu, tribīņu un izstāžu iekārtojuma

projekti ir izcili funkcionālā dizaina paraugi.

Padomju varas pirmajos gados konstruktīvisms

simbolizēja radošās brīvības uzvaru. Būdams eksperimentētājs

un novators, Gustavs Klucis radīja jaunu

vizuālā tēla konstruēšanas metodi – fotomontāžu,

ko plaši izmantoja žurnālu un grāmatu noformējumā

un plakātos. Ienesot krāsainu plakņu kompozīcijās

fotogrāfijas un lozungu tekstus, mākslinieks nojauca

robežu starp abstrakti nosacīto un reālo. Tomēr visai

drīz mākslinieciskās konstruēšanas periods pārauga

cilvēku dvēseļu inženierijā, un totalitārais padomju

režīms sāka izmantot mākslu kā vienu no iedarbīgākajiem

propagandas ieročiem.Tādējādi desmitiem

tūkstošu lielās tirāžas nodrukātie Kluča 1930. gadu

politiskie plakāti ar monumentālajiem padomju līderu

portretiem un lozungiem, kas aicina pildīt Komunistiskās

partijas vadlīnijas un piecgades plānus,

šodien ir pretrunīgi vērtēts mākslas mantojums.

Gustava Kluča lojalitāte padomju varai viņu nepasargāja

no traģiska likteņa. 1938. gada 17. janvārī,

pamatojoties uz safabricētu apsūdzību, G. Klucis

tika arestēts kā “bruņotas latviešu teroristu organizācijas

biedrs” un 26. februārī nošauts Butovas poligonā

Maskavā.

8

9


Kultūra

izgaismos

Stūra māju

Rīga, pilsētas centrs, Brīvības iela 61 (Brīvības

un Stabu ielas stūris) – pazīstama ar nosaukumiem

“Stūra māja”, “Čeka”, oficiāli – Latvijas PSRS Valsts

Drošības komiteja (VDK). Šī masīvā ēka aizputējušām,

tumšām stikla acīm akli raugās pilsētā, slēpjot

aiz saviem mūriem simtiem baisu stāstu un noslēpumu.

2014. gadā šis nams piedzīvos īstu šķīstīšanu,

kļūstot par vienu no Rīgas kultūrvēsturiskajiem

objektiem un gada garumā piedāvās savdabīgu, vēl

nebijušas koncepcijas muzeju.

Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

No īres nama par cietumu

Saskaņā ar Aleksandra Vanaga (1873–1919)

projektu nams Brīvības ielā 61 tika paredzēts

kā tradicionāls īres nams ar pirmajā stāvā izvietotiem

veikaliem. Sešstāvu ēka tika uzcelta

1912. gadā, un tās arhitektūrā tika ietverti tolaik

raksturīgie jūgendstila elementi ar mākslinieciski

izteiksmīgiem fasādes elementiem un dekoratīvu

interjera apdari iekštelpās. Telpu plānojumā

izmantotie gaiteņi, kas savienoja istabas, liek

domāt, ka patiesais šīs ēkas mērķis bija vairāk

komerciāls nekā vienkāršs daudzdzīvokļu nams.

Līdz pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem

ēkā mitinājās raiba dažādu institūciju kompānija,

bet tad namu savā pārziņā pārņēma Latvijas Republikas

Iekšlietu ministrija.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā

namā iekārtojās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja,

tautā pazīstama kā čeka jeb Stūra māja.

Drīz daļā pagrabtelpu un 1. stāvā tika izbūvētas

cietuma kameras, kā arī spīdzināšanas un nāvessodu

izpildes telpa. Līdz Vācijas – PSRS kara

sākumam šeit tika nogalināti ap simts nevainīgu

Latvijas pilsoņu.

Stūra mājai ir divi pagalmi, kas saglabājušies

līdz mūsdienām – viens liels, ar masīviem dzelzs

vārtiem, un otrs mazāks, kas bija paredzēts ieslodzīto

pastaigām, pārklāts ar dzeloņstiepļu žogu

un robežojās ar kaimiņu dzīvojamo ēku.

Kopumā cietumā bijušas 44 kameras ar aptuveni

175 gultām. Vēlāk, kad ieslodzīto skaits

strauji palielinājās, kameras tika pārpildītas, un,

piemēram, kamerā ar sešām gultām tika ievietoti

pat 36 cilvēki.

Gaiteņos starp kamerām bija izklāta bieza,

sarkana grīdsega, lai nedzirdētu sarga soļus un

neredzētu spīdzināto cilvēku asiņu pēdas. Naktīs

sargi vairākkārt slēdza kameru durvis, lai apcietinātie

trūktos no miega un gaidītu iespējamo vešanu

uz nopratināšanu. Tomēr bieži tā bija viltus

trauksme, lai tikai pamodinātu un neļautu izgulēties.

Kameru durvīs bija ierīkota novērošana, ko

visi varēja redzēt, taču mūrī, netālu no durvīm,

bija izveidotas slepenas, papildu novērošanas

“acis”, ko ieslodzītie nevarēja pamanīt. Uz katrām

Kristaps Kalns

Brīvības iela

kurators

Gints Grūbe

Brīvības iela ir simboliska skatuve, zīmju sistēma,

stāsts par vēsturi un kariem, par kuriem varam

teikt – tie beidzās tikai vakar, lai arī ir pagājis

jau varbūt vesels gadsimts. Brīvības iela nav tikai

konkrēta Rīgas iela, tā ir pasaules varas vēstures

skatuve. Tas ir arī stāsts par vienas Eiropas pilsētas

un tās iedzīvotāju attiecībām ar varu.

Pirmais pasaules karš un tā sekas daudzu Eiropas

vēsturnieku interpretācijās beidzas ap to laiku,

kad Rīgas galvenajai ielai atdeva Brīvības nosaukumu.

Rīga karā vienmēr ir bijusi iesaistīta starp

citām varām. Un arī Brīvības iela ir tāda ass – starp

Austrumiem un Rietumiem, starp citām varām. Ei-

Kultūra izgaismo Stūra māju

četrām līdz piecām kamerām bija paredzēts viens

dežurējošais sargs, kura uzdevums bija novērot

apcietināto uzvedību.

Baisais atgādinājums

Pēc Otrā pasaules kara čekas cietuma kameras

izmantoja kā iepriekšējās izmeklēšanas izolatoru.

Nekas būtisks ēkā netika mainīts; tā saglabāja

līdzšinējo plānojumu un infrastruktūru, ieskaitot

restotus būrus gaiteņu malās, kameru iekārtojumu,

arī tādus atribūtus kā čuguna atkritumu vadu,

kas saglabājies kopš cara laikiem, arhaisko lifta

pacelšanas mehānismu u. c. VDK šajā ēkā atradās

līdz 1991. gadam, kad Latvija atguva valstisko

neatkarību un šajā ēkā ievācās Valsts policija.

2003. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem pie

nama tika atklāta tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidota

piemiņas zīme “Melnais slieksnis”. 2008. gadā

policija pārcēlās uz jaunuzcelto, moderno ēku Čiekurkalnā,

un kopš tā laika Stūra māja stāv tukša

un pamesta. Lai arī šis nams ir iekļauts valsts aizsargājamo

kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852

“Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā, interese par

ēkas turpmāku izmantošanu līdz šim bijusi niecīga.

Paaudzes vienojošs kultūrvēsturisks

centrs

Par to, ka baisā noslēpumainības aura ap Stūra

māju beidzot jākliedē, vienisprātis ir nodibinājuma

Rīga 2014 radošā komanda. Gadā, kad Rīga

kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, šajā drūmajā

namā tiks iedegta gaisma – gan tiešā, gan

pārnestā nozīmē. Tiesa, nekādi lielie remontdarbi

šeit apzināti netiks veikti, visdrīzāk ēka tiks mazliet

sakopta, lai tajā īstenotu vairākus Rīga 2014

projektus.

2014. gadā šajā namā uz laiku, kamēr Rīga leposies

ar Eiropas kultūras vēstneses statusu, plānots

atklāt vairākas tematiskās izstādes, ko sižetiski

vienos vēstures notikumi un ar tiem saistītie

cilvēku likteņstāsti. Kopumā paredzēts izveidot

sešas tematiskās ekspozīcijas, kuru izveidi apņēmušās

veikt vairākas ar vēsturi, mākslu un kultūru

saistītas institūcijas.

ropas kultūras galvaspilsētas programma “Brīvības

iela” apgūs telpas, kuras nav bijušas plašai sabiedrībai

pieejamas, bet kuru vēsturiskā pastāvēšana

tieši saistīta ar vēstures notikumiem, atvērs diskusijai

tēmas, par kurām dažādu varas un liktens

diktētu pagriezienu dēļ runāts nelabprāt un kuras

vēl aizvien ir tabu.

Opera “Valentīna” Nacionālajā operā, karojošie

pieminekļi bijušā Ļeņina pieminekļa vietā, bijušās

VDK ēkas atvēršana ar saturu, kas liek domāt par

gadsimta attiecībām ar tajā dzīvojušajiem cilvēkiem,

dzejnieku sabraukšana no pasaules “karstajiem

punktiem” Esplanādē, izstāde “1914”, Eiropas

teātra veidota retrospekcija valodā, kas nereti par

pagājušā attiecībām ar šodienu pasaka vairāk, nekā

pirmajā mirklī varētu šķist. Brīvības iela 2014. gadā

veidos pati savu paplašinājumu ne tikai pagātnē.

Idejas autoru iecere ir izveidot šeit savdabīgas

koncepcijas muzeju, kas sniegtu “dzīvas”

liecības par notikušo šajā namā, raksturotu šo

vēsturisko laiku un vidi. Pārkāpjot Stūra mājas

slieksni, ikviens apmeklētājs sajustos kā nonācis

patiesībā nebūt tik senā pagātnē – laikā, kad šeit

valdīja padomju vara, totalitārisms un genocīds.

Emocionāli piesātināts ceļojums pagātnē no pagrabstāva

līdz augšējam, 6. stāvam, par ko sola

rūpēties Latvijas okupācijas muzeja projektsmaršruts

Stūra mājas.

Viena no ekspozīcijām, ko plāno izveidot Rīgas

Vēstures un kuģniecības muzejs – “10 lietu stāsti

par varu un laiku”. Tās būs lietas no muzeja fondiem,

ar kuru starpniecību iecerēts nodot vēstījumu

par cilvēka un varas attiecībām pagājušajā

gadsimtā. Tie būs personiski stāsti par cilvēkiem,

kam šie priekšmeti piederējuši, par varas ietekmētiem

likteņiem, par lēmumiem, kas pieņemti,

pakļaujoties vai pretojoties varas diktētiem apstākļiem.

Šo ekspozīciju iekārtos ēkas 5. stāvā.

Turpat apmeklētājus sagaidīs izstāde “Latviešu

koferis”. Ko latvietis ņēma līdzi savā koferī,

piespiedu kārtā dodoties emigrācijā uz svešām

valstīm Ko izvēlēties, ko paņemt līdzi un ko atstāt

un zaudēt uz visiem laikiem Skatītājam būs

iespēja ne tikai aplūkot šos priekšmetus dzīvē,

bet klausīties audiostāstus, vērot videomateriālus

un izmantot citas moderno tehnoloģiju iespējas.

Dodoties tālāk, turpat 5. stāvā būs izvietota

vēl kāda ekspozīcija – ”Liktens lietu muzejs”. Tā

būs lieliska iespēja iepazīt rīdziniekiem kādreiz

piederējušos personiskos priekšmetus, ar kuriem

saistīti īpaši notikumi vai aizraujoši dzīvesstāsti.

Nama 6. stāvā tiks atvērta starptautiska fotoizstāde

“Draudzības imanence”. Tās mērķis ar

foto un kino materiālu starpniecību meklēt kopīgo

starp dažādām Eiropas valstīm pagājušā gadsimta

vēsturisko notikumu griežos. Tie būs stāsti

par katras tautas nacionālo identitāti, prasmi un

spēju saglabāt to laikā, kad pasaules lielvaras

centās mainīt pastāvošo kārtību.

Mazliet romantisku un naivu noskaņu 6. stāva

telpās ienesīs Latvijas Naivās mākslas muzeja

ekspozīcija. Vēsturiski notikumi, personiski likteņstāsti

naivisma izpausmēs – vienkārši, nesarežģīti

un tomēr dziļi emocionāli darbi.

Stūra māja.

30. aprīlis – 26. septembris. Brīvības iela 61.

10

Dmitrijs Suļžics / F64, (c) žurnāls IR

11


Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

2014. gada Eiropas

kultūras galvaspilsētas

programma

jan

[janvāris]

01. janvāris – 31. marts

TV raidījumu cikls “Dzintara pusē”

TV ēterā startē atraktīvs, informatīvi izklaidējošs

TV raidījumu cikls “Dzintara pusē” par Jaunā

dzintara ceļa faktisko pierādījumu meklējumiem,

hipotēzēm un līdzībām līdz šim mazāk pētītajā

ziemeļu-dienvidu asī. Tematiskās līnijas “Dzintara

ādere” ietvaros dzintars tiek definēts kā viens

no nozīmīgākajiem Latvijas un visa Baltijas jūras

reģiona identitātes elementiem.

09. janvāris Latvijas Universitātē, radio “Naba”,

“Nabaklab” Zinātnes kafejnīcas

Projekta “RīgaPunkts” ietvaros notiks dažādi ar

zinātni saistīti pasākumi, tostarp sarunu cikls ar

zinātniekiem “Zinātnes kafejnīcas”. Tā pasākumos

būs iespēja klātienē satikt kādu zinātnieku un

uzdot viņam jebkuru interesējošu jautājumu.

Diskusijas neformālā vidē.

11. janvāris Turaidas muzejrezervātā

Grāmatas “Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē –

godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums”

faksimilizdevuma atvēršana un izstādes

“Jaunais un citādais laiks” atklāšana

Grāmatu “Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē –

godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu

nolikums” pirmo reizi Rīgā 1593. gadā iespiedis

Nikolauss Mollīns. Klajā tiks laists faksimilizdevums

ar tulkojumu latviešu valodā un zinātniskiem

komentāriem. Vienlaikus Turaidas muzejrezervātā

atklās izstādi “Jaunais un citādais laiks”.

16. gadsimta tērpu demonstrēšana – Bauskas pils

muzejs. 16. gadsimta mūzikas koncerts.

15. janvāris – 19. janvāris Dažādās vietās Rīgā

Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšana

Eiropas kultūras galvaspilsētas gads Rīgā tiks

atklāts ar vairākām īpaši izveidotām izstādēm,

īpašām akcijām un pasākumiem dažādās Rīgas

vietās visplašākajai auditorijai. Atklāšanas

pasākumi iezīmēs visa turpmākā Eiropas kultūras

galvaspilsētas gada norises un programmas

saturu.

15. janvāris – 31. decembris

Latvijas Dabas muzejā Dzintars laiku lokos

Šī ekspozīcija būs pirmais pieturas punkts Eiropas

kultūras galvaspilsētas muzeju projektā “Dzintara

ceļš”. Tā iepazīstinās ar Baltijas dzintaru, rādot

tā dabīgās formas, krāsu toņu daudzveidību un

nozīmīgo vietu pasaules dzintaru depozītu vidū.

Ekspozīcijā tiks akcentēts mūsdienīgais dzintara

izmantojams zinātnē.

16. janvāris – 16. marts Latvijas Nacionālajā

bibliotēkā No Johansona līdz Johansonam

Kinētiskās mākslas izstādē septiņi Latvijas

mākslinieki, kas pārstāv trīs dažādas paaudzes un

katrs savā laikā bijuši spilgti novatori, ar saviem

mākslas darbiem atklās stāstu gan par Latvijas

mākslas un kultūras vērtībām, gan tās vēstures

griežiem. Izstādē pārstāvētie mākslinieki ir:

Gustavs Klucis (1895–1938), Kārlis Johansons

(1890–1929), Valdis Celms (1943), Jānis Krievs

(1942), Artūrs Riņķis (1942), Gints Gabrāns

(1970) un Voldemārs Johansons (1981).

17. janvāris – 20. aprīlis LNMM izstāžu zālē

“Arsenāls” 1914

Izstādē būs apkopotas vizuālās mākslas liecības

par Pirmo pasaules karu kā atskaites punktu

20. gs. Eiropas vēsturiskajā, sociālajā un kultūras

attīstībā. Izstāde tiek organizēta sadarbībā ar

Eiropas valstu nacionālajiem mākslas muzejiem.

17. janvāris Latvijas Nacionālajā operā

Riharda Vāgnera opera “Rienci”

Multimediāls operas uzvedums, kuru veidos

starptautiska radošā grupa.

18. janvāris Rīgas ielās, posmā starp veco

un jauno bibliotēku Grāmatu draugu ķēde

Atklājot Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu Rīgā,

ikviens ir aicināts simboliski sadoties rokās par

kultūras vērtībām, to saglabāšanu un tālāknešanu.

Kopīga grāmatu draugu ķēde apliecinās vērtību

sistēmu Rīgā un Latvijā, no rokas rokā nododot

grāmatas no vecās Latvijas Nacionālās bibliotēkas

ēkas uz Gaismas pili.

18. janvāris Daugavas akvatorijā starp AB dambi

un Kuģu ielu Pasaules uguns skulptūru čempionāts

Pasaules uguns skulptūru čempionāta fināls,

kurā ar muzikālu šovu tiks noskaidroti pasaules

čempioni uguns skulptūru veidošanā. Katra

skulptūra tiks dedzināta – vērtēta desmit minūtes.

Noslēgumā tēlnieka Kārļa Īles uguns instalācija –

teātris, ar publikas iesaistīšanu.

19. janvāris Latvijas Nacionālajā operā

Riharda Vāgnera opera “Rienci”

Multimediāls operas uzvedums, kuru veidos

starptautiska radošā grupa.

20. janvāris – 26. janvāris Kādā no teātriem vai

netradicionālām spēles vietām Brīvības ielas

tuvumā forte forte

Laikmetīgās teātra programmas pirmā izrāžu

nedēļa. Režisors un programma tiks precizēti.

Kāds ir Eiropas teātris 2014. gadā “Forte forte”

ietver piecas Eiropas vadošo režisoru izrādes,

kas papildinātas ar teorētisko, māksliniecisko

un izglītības sadaļu. Kopā būs piecas viesizrāžu

nedēļas, katru nedēļu veltot viena mākslinieka

daiļradei. Izrāžu tematiskajā centrā ir indivīda un

varas, individualitātes un socialitātes, “nenormālā”

un “normālā”, personības un masu attiecības.

21. janvāris Latvijas Nacionālajā operā

Riharda Vāgnera opera “Rienci”

Multimediāls operas uzvedums, kuru veidos

starptautiska radošā grupa.

22. janvāris Vieta tiks precizēta

Escaping Riga pirmizrāde

Filma “Escaping Riga” ir aizraujošs stāsts par divu

ģēniju – krievu kinorežisora Sergeja Eizenšteina

un britu domātāja sera Jesajas Berlina – īpašo

un traģisko draudzību. Filmas režisors – Dāvis

Sīmanis.

FEB

[februāris]

7. februāris – 16. marts Spinoza

Projekta “Gaidot... (Kādas idejas arheoloģija)”

ietvaros notiks viena no jaunlaiku nozīmīgākā

filozofijas sacerējuma – nīderlandiešu filozofa

Benedikta Spinozas darba “Ētika” aktualizēšana,

vizualizēšana un pārkārtošana. Idejas autors –

filozofs Ainārs Kamoliņš.

13. februāris Latvijas Universitātē,

radio “Naba”, “Nabaklab” Zinātnes kafejnīcas

“RīgaPunkts” ietvaros notiks dažādi ar zinātni

saistīti pasākumi, tostarp sarunu cikls ar

zinātniekiem “Zinātnes kafejnīcas”. Tā pasākumos

būs iespēja klātienē satikt kādu zinātnieku un

uzdot viņam jebkuru interesējošu jautājumu.

14. februāris – 16. februāris

Latvijas Dzelzceļa muzejā Līsistrate

Divas viencēliena kameroperas jeb diptihs par

tēmu “Sieviete un karš”. Projekta idejas autores

un mākslinieciskās vadītājas A. Dreģes vadībā

taps gan drāma (komponists J. Nīmanis, režisore

C. Cyris (Šveice)), gan komēdija (komponists

K. Evalds (Šveice), režisore Z. Kreicberga).

Diriģents – N. Dreģis, uzvedumā piedalīsies koris

“Putni” un mūziķi no Šveices, Latvijas un Vācijas.

15. februāris Bastejkalnā Rīgas ziemošanās

Jauna ziemas tradīcija, kas apvieno karnevālu

norises ar kultūras, sporta izklaidēm visu vecumu

pilsētniekiem un pilsētas viesiem. Pasākuma

noslēgumā Ziemas balle: masku parāde,

sportiskas izklaides un sacensības, mākslinieku

meistardarbnīcas, dažādi priekšnesumi

un dejas.

16. februāris Rīgas skijoringa svētki

Pasākums, kas iepazīstina ar vienu no spilgtāka

jām motorizācijas kultūrtradīcijām ziemas

apstākļos. Tajā paredzēts iekļaut karnevāl parādes

rallija braucienu, kā arī saistītos pasākumu kompleksus

– ielu mākslas darbnīcas, vides mākslas

objektus, filmu skati, fotomākslas konkursskati,

suvenīrmākslas konkursu, lekciju, diskusiju,

konferenci un pastmarkas izdošanu, grāmatas

tulkojuma un bērnu bilžgrāmatas prezentāciju,

atsevišķus pasākumus apkaimēs un novados.

17. februāris – 23. februāris Kādā no teātriem vai

netradicionālām spēles vietām Brīvības ielas tuvumā

forte forte

Laikmetīgās teātra programmas otrā izrāžu

nedēļa. Režisors un programma tiks precizēti.

Kāds ir Eiropas teātris 2014. gadā “Forte forte”

ietver piecas Eiropas vadošo režisoru izrādes,

kas papildinātas ar teorētisko, māksliniecisko

un izglītības sadaļu. Kopā būs piecas viesizrāžu

nedēļas, katru nedēļu veltot viena mākslinieka

daiļradei. Izrāžu tematiskajā centrā ir indivīda un

varas, individualitātes un socialitātes, “nenormālā”

un “normālā”, personības un masu attiecības.

26. februāris – 2. marts Starptautisku

kuratoru-domātāju vizītes Rīgā “Gaidot...

(Kādas idejas arheoloģija)”

Projekta “Gaidot... (Kādas idejas arheoloģija)”

ietvaros paredzēta starptautiski aktīvu mākslas

un kultūras profesionāļu klātbūtne Rīgā aktuālo

mākslas diskursa tēmu pārvaicāšanai un turpmāku

diskusiju izvērsumam. Vizīšu programmas

kuratori: Anne Barlow, Courtenay Finn, Egija

Inzule, Ainārs Kamoliņš, Margarida Mendes,

Zane Onckule, Chris Sharp, Jānis Taurens, Alise

Tīfentāle u. c. Norises datumi var tikt mainīti.

MAR

[marts]

12. marts Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē

Šahs

Kristapa Pētersona operas “Šahs” pasaules

pirmizrāde, kas veltīta Burvim no Rīgas, pasaules

čempionam šahā – Mihailam Tālam. Iestudējuma

radošajā komandā – diriģents Ainārs Rubiķis,

Londonā rezidējošais latviešu horeogrāfs Kirils

Burlovs, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs

Reinis Suhanovs un franču videomākslinieks

Carlos Franklin.

13. marts Latvijas Universitātē, radio “Naba”,

“Nabaklab” Zinātnes kafejnīcas

“RīgaPunkts” ietvaros notiks dažādi ar zinātni

saistīti pasākumi, tostarp sarunu cikls ar

zinātniekiem “Zinātnes kafejnīcas”. Tā pasākumos

būs iespēja klātienē satikt kādu zinātnieku un

uzdot viņam jebkuru interesējošu jautājumu.

13. marts – 25. augusts

Latvijas Dzelzceļa muzejā re:visited

Izstādē tiks eksponēti ārvalstu mākslinieku

15–20 darbi, kuri izpelnījušies ievē rību kādā no

pēdējo gadu Eiropas mākslas biennālēm.

13. marts Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē

Šahs

Kristapa Pētersona operas pasaules pirmizrāde,

kas veltīta Burvim no Rīgas, pasaules čempionam

šahā – Mihailam Tālam. Iestudējuma radošajā

komandā – diriģents Ainārs Rubiķis, Londonā

rezidējošais latviešu horeogrāfs Kirils Burlovs,

režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis

Suhanovs un franču videomākslinieks Carlos

Franklin. Opera tiks iestudēta krievu valodā.

15. marts – 16. marts Amber Songs

Koncertā “Amber Songs” tiks atskaņotas latviešu

tautasdziesmas dažādu valstu komponistu apdarē.

Ideja ir popularizēt jaunu kora repertuāru, kas

balstīts latviskajā identitātē. Piedalās jauniešu

koris “Kamēr...”, diriģents Jānis Liepiņš un

20 komponisti/dziesmu apdarinātāji no visas

pasaules, kas šā projekta ietvaros strādājuši

ar latviešu tautasdziesmām.

21. marts – 22. marts TippingPoint

Projekta “Klimata izaicinājums” ietvaros

norisināsies simpozijs “TippingPoint”. Tā laikā

notiks uzaicināto mākslinieku un zinātnieku

tikšanās, darbs grupās par konkrētām tēmām,

paneļdiskusijas u. c. Platforma, no kuras

vēlāk attīstās idejas un sadarbības projekti,

kas nodrošina ilglaicīgu ietekmi mūsdienīgas,

intelektuālas kultūrvides un kvalitatīvas pilsētvides

veidošanā.

24. marts – 30. marts Kādā no teātriem vai

netradicionālām spēles vietām Brīvības ielas tuvumā

forte forte

Laikmetīgās teātra programmas trešā izrāžu

nedēļa. Režisors un programma tiks precizēti.

Kāds ir Eiropas teātris 2014. gadā “Forte forte”

ietver piecas Eiropas vadošo režisoru izrādes,

kas papildinātas ar teorētisko, māksliniecisko

un izglītības sadaļu. Kopā būs piecas viesizrāžu

nedēļas, katru nedēļu veltot viena mākslinieka

daiļradei. Izrāžu tematiskajā centrā ir indivīda un

varas, individualitātes un socialitātes, “nenormālā”

un “normālā”, personības un masu attiecības.

27. marts – 30. novembris Brīvības ielas un

Elizabetes ielas krustojumā. Pieminekļu kari

Objekts, uz kura pēc kārtas tiks eksponēti

četru valstu – Krievijas, Vācijas, Zviedrijas un

Polijas – mākslinieku veidoti pieminekļi. Tie

eksponēsies kontekstā ar vēsturiskiem materiāliem

par Vācijas, Krievijas, Polijas un Zviedrijas

vēsturisko ekspansiju Latvijā. Skatītājiem būs

iespēja fotografēties uz objekta fona, sevi

simboliski padarot par vēl vienu, galēji subjektīvu

ekspozīcijas objektu.

31. marts Lielajā ģildē Windstream 2014 Baha zīmē

Baha 329. dzimšanas dienā

Projekta “Windstream 2014 Baha zīmē” ietvaros

notiks koncerts par godu Johana Sebastiāna Baha

dzimšanas dienai. Pūtēju orķestris “Rīga” diriģenta

Mārtiņa Ozoliņa vadībā atskaņos Baha mūzikas

aranžijas pūtēju orķestrim, kas pasūtītas latviešu

komponistiem.

APR

[aprīlis]

02. aprīlis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Pasaule bilžu grāmatā

Konferencē tiks runāts par bilžu grāmatas īpašo

lomu bērnu personības un pasaules uzskata

tapšanā, pasaules tendencēm bilžu grāmatu žanrā.

Konferences dalībnieki – rakstnieki, mākslinieki,

tulkotāji, literatūras un mākslas pētnieki, izdevēji

un visi, kas ikdienā veido kontaktu starp bērnu

un grāmatu – bibliotekāri, pedagogi, žurnālisti.

Vienlaikus notiks aktivitāšu programma bērniem,

ko vadīs Latvijas un citu valstu mākslinieki.

02. aprīlis – 02. maijs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Izstāde “Attēls stāsta”

Izstādē tiks eksponētas Baltijas jūras

reģiona valstu bilžu grāmatu 1. kvadrinnāles

dalībnieku darbi – mākslinieku ilustrācijas

un satura koncepts iecerētai grāmatai. Galvenā

balva – grāmatas pasūtījums, tulkojums un

izdošana izplatīšanai iesaistīto valstu bibliotēkās.

4. aprīlis Rīgas Domā

Bahs. Pasija. Rīga Marka un Lūkas pasijas

Koncertu sērijā “Bahs. Pasija. Rīga” tiks atskaņota

Johana Sebastiāna Baha mazpazīstamā “Marka

pasija”, kā arī īpaši šai koncertu sērijai veltītais

jaundarbs – Ērika Ešenvalda “Lūkas pasija”,

kas būs tās pasaules pirmatskaņojums. Šos

skaņdarbus Rīgas klausītāji varēs baudīt

augstvērtīgā interpretācijā: diriģents Sigvards

Kļava un Latvijas Radio koris sadarbosies ar

orķestri “Sinfonietta Rīga” un Eiropas labākajiem

baroka mūzikas solistiem.

5. aprīlis Zināšanu melnais tirgus

Projekta “Klimata izaicinājums” ietvaros būs

apskatāma vācu kuratores Hannas Hurcigas

instalācija “Zināšanu melnais tirgus”. Tajā

būs iespējama saruna ar 100 ekspertiem, kas

atgādinas tādus zināšanu nodošanas veidus

kā arhīvi un lasītavas, kombinējot tos ar

komunikācijas situācijām, kas līdzīgas biržai

vai konsultāciju sesijām.

9. aprīlis – 2. maijs Skaņu mākslas izstāde

“Skan II”

Iespēja iepazīt novatoriskas laikmetīgās

mākslas formas, kā arī atgādināt par Rīgas

īpašo arhitektūras mantojumu. Piedalās: Evelīna

Deičmane, Voldemārs Johansons, Leif Elggren &

Carl Michael Von Hauswolff, John Wiese, Michael

J. Schumacher, Edwin van der Heide, Arnaud

Jacobs, Maja Ratkje/Signe Liden, David Helbich,

Mark Bain, Christina Kubisch, Thomas Rutgers &

Jitske Blom, Stefan Roigk, Pascal Broccolichi,

Tarek Atoui, Bernhard Gal.

10. aprīlis Latvijas Universitātē, radio “Naba”,

“Nabaklab” Zinātnes kafejnīcas

“RīgaPunkts” ietvaros notiks dažādi ar zinātni

saistīti pasākumi, tostarp sarunu cikls ar

zinātniekiem “Zinātnes kafejnīcas”. Tā pasākumos

būs iespēja klātienē satikt kādu zinātnieku un

uzdot viņam jebkuru interesējošu jautājumu.

11. aprīlis Sv. Pētera baznīcā

Bahs. Pasija. Rīga J. S. Bahs. Mateja pasija

Johana Sebastiāna Baha monumentālās “Mateja

pasijas” mūzikas diženumu koncertu sērijā

“Bahs. Pasija. Rīga” klausītājiem atklās sevišķi

augstvērtīgu mūziķu sniegums: Latvijas Radio

koris sadarbosies ar Eiropas izcilākajiem baroka

mūzikas interpretiem – orķestri “Les Passions

de l’Ame” (Šveice), diriģentu Hansu Kristofu

Rādemani (Hans-Christoph Rademann; Vācija)

un daudz ievērojamu ārvalstu solistu.

11. aprīlis – 30.jūnijs Mākslas muzejā “Rīgas Birža”

Vija Celmiņa. Darbi

Vijas Celmiņas darbu izstāde, kuras kuratore ir

Elita Ansone. Izstādē būs iekļautas mākslinieces

gleznas, zīmējumi, grafika. Šī būs nebijusi iespēja

iepazīties ar pazīstamās mākslinieces daiļradi,

kas no 20. gs. 60. gadiem iekļauj popmākslas,

fotoreālisma un konceptuālisma izpausmes.

Izstādes atklāšanā piedalīsies arī pati māksliniece.

13. aprīlis Mākslas muzejā “Rīgas Birža”

Svētdienas sarunas muzejā

Tikšanās ar mākslinieci Viju Celmiņu.

Sarunu vadīs izstādes kuratore Elita Ansone.

15. aprīlis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Akadēmiskie lasījumi “21. gadsimta saturs”

Akadēmiskie lasījumi veltīti cilvēces lasīšanas

vēsturei. Rokrakstu grāmatas nomaiņa ar iespiesto

grāmatu ir īstens force majeure kultūras, sociālajā

un ekonomikas vidē. Pamattēmas: grāmatniecības

mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā

kultūras, izglītības, pētniecības un sociālie centri,

elektroniskā vide un digitālās publikācijas.

Lasījumos būs iespēja dzirdēt pasaules mēroga

speciālistu viedokli par šiem tematiem. Norises

datums var tikt mainīts.

12

13


Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

15. aprīlis – 1. novembris Paula Stradiņa Medicīnas

vēstures muzejā Dzintars mītiskais un zinātniskais

Izstāde parādīs dzintara un cilvēka mijiedarbību

no laikiem, kad Baltija Vidusjūras tautām

bija mītiska dzintara zeme. Ko par dzintara

izmantošanu rakstījuši Avicenna, Tacits, Plīnijs

Dzintars mūsdienās un Latvijas zinātnieku devums

tā pētniecībā un jaunu izstrādājumu izveidē.

Eksponāti no Latvijas un citu valstu muzejiem.

17. aprīlis Lielajā ģildē

“Windstream 2014” žūrijas koncerts

Projekta “Windstream 2014 Baha zīmē” ietvaros

notiks starptautiskā komponistu konkursa

“Windstream 2014” žūrijas koncerts. Konkursa

žūrijā ir pieci izcili, starptautiski atzīti mūziķi,

kuriem dota iespēja reprezentēt sevi koncertā.

Koncertā uzstāsies arī profesionālais pūtēju

orķestris “Rīga”.

18. aprīlis Sv. Jāņa baznīcā J. S. Bahs. Jāņa pasija

Koncertu sērijā “Bahs. Pasija. Rīga” tiks

atskaņots Johana Sebastiāna Baha izcilais

vokāli instrumentālais darbs – dramatiskā “Jāņa

pasija”. Lielajā piektdienā to Rīgas klausītājiem

dāvās Eiropas labākie baroka mūzikas interpreti:

orķestris Concerto Copenhagen, dāņu diriģents

Larss Ulriks Mortensens (Lars Ulrik Mortensen) un

ievērojami viessolisti sadarbībā ar Latvijas Radio

kori.

19. aprīlis Lielajā ģildē

Konkursa “Windstream 2014” fināls

Projekta “Windstream 2014 Baha zīmē” ietvaros

notiks starptautiskā komponistu konkursa

“Windstream 2014” finālkoncerts, kurā notiks

labāko iesūtīto skaņdarbu atskaņošana. Tā ir

konkursa trešā kārta. Koncertā piedalīsies pūtēju

orķestris “Rīga” diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā.

20. aprīlis Lielajā ģildē Konkursa “Windstream

2014” laureātu koncerts un apbalvošana

Projekta “Windstream 2014 Baha zīmē” ietvaros

notiks starptautiskā komponistu konkursa

“Windstream 2014” laureātu koncerts un

apbalvošana. Koncertā piedalīsies profesionālais

pūtēju orķestris “Rīga” un diriģents Mārtiņš

Ozoliņš. Noslēgums pusotra gada garumā

ilgušajam konkursam “Windstream 2014”, kurā

pēc atlases divās kārtās un atskaņojuma trešajā

kārtā tiks paziņoti laureāti.

20. aprīlis – 30. aprīlis Vieta tiks precizēta

“Habitus Baltija” Dzintara ādere

Starptautiskais jauno modes mākslinieku konkursa

“Habitus Baltija” ietvaros notiks jauno dizaineru

skiču konkurss “Dzintara ādere”, kurā jaunie

modes mākslinieki radīs dzintara tematikas tērpu

skices. Labākās skices autors iegūs finansējumu

reāla tērpa radīšanai, kas tiks parādīts modes

skatē.

21. aprīlis – 27. aprīlis Iesakņotāji apkaimēs

Projekta “Iesakņotāji” ietvaros notiks darbnīca

“Iesakņotāji apkaimēs”, kurā seniori un bērni sēs

un audzēs stādus. Izaudzētie stādi tiks stādīti

Rīgas apkaimju zaļajās zonās, tā sekmējot

pilsētvides sakārtošanu perifērijā un aktualizējot

iedzīvotāju iesaistīšanos apkārtējās vides

labiekārtošanā. Norises datumi var tikt mainīti

atkarībā no laika apstākļiem.

22. aprīlis – 31. decembris Rīgas Kino muzejā

un kinoteātrī “Splendid Palace” Kino trofejas

Projekta “Kino trofejas” ietvaros tiks atklāta un

līdz gada beigām būs apskatāma izstāde par kino

repertuāru laika posmā īsi pēc Otrā pasaules

kara. Izstādē būs divas galvenās tematiskās

līnijas. Sadaļa, kas visciešāk saslēgsies ar filmu

programmu, būs veltīta kino repertuāra politikai

pēckara gados. Tiks eksponēti gan filmu fragmenti,

gan tā laika kino repertuāra publikācijas, preses

materiāli u. c. Otra izstādes tēma veltīta kinoteātru

arhitektūrai šajā laika posmā.

23. aprīlis – 27. aprīlis Gaidot... (Kādas idejas

arheoloģija) Starptautisku kuratoru-domātāju

vizītes Rīgā

Projekta “Gaidot... (Kādas idejas arheoloģija)”

ietvaros paredzēta starptautiski aktīvu mākslas

un kultūras profesionāļu klātbūtne Rīgā aktuālo

mākslas diskursa tēmu pārvaicāšanai un turpmāku

diskusiju izvērsumam. Vizīšu programmas

kuratori: Anne Barlow, Courtenay Finn, Egija

Inzule, Ainārs Kamoliņš, Margarida Mendes,

Zane Onckule, Chris Sharp, Jānis Taurens, Alise

Tīfentāle u. c. Norises datumi var tikt mainīti.

24. aprīlis – 30. aprīlis Rīgas Kino muzejā un

kinoteātrī “Splendid Palace” Kino trofejas

Projekta “Kino trofejas” ietvaros būs skatāma filmu

programma, kas sastāvēs no kinoteātra “Splendid

Palace” 1940., 1950. gadu repertuāra. Tā būs

sava veida laika mašīna, lai no nākotnes nonāktu

atpakaļ pagātnē, Staļinisma pēdējos gados.

24. aprīlis – 26. aprīlis Kino “Splendid Palace”

un Rīgas Kongresu namā, Latvijas radio 1. studijā.

“Riga Jazz Stage”

Starptautiskajā džeza mākslinieku konkursā “Riga

Jazz Stage 2014” piedalīsies jaunie mākslinieki

no vairāk nekā 15 valstīm. 2014. gada konkursā

mūziķi sacentīsies divās kategorijās: “Jazz Vocal”

un “Jazz Saxophone”.

25. un 26. aprīlis Latvijas Nacionālajā operā

Latviešu komponisti pasaules horeogrāfu baleta

versijās

LNO pasaules pirmizrādi piedzīvos trīs jauni baleta

viencēlieni ar izcilu latviešu komponistu – Pētera

Vaska, Riharda Dubras un Georga Pelēča – mūziku.

Latviešu komponistu mūzika patiesi uzrunājusi

spilgtākos mūsdienu ārvalstu horeogrāfus: Demisu

Volpi (Demis Volpi), Mario Radačovski (Mário

Radačovský) un Timu Raštonu (Tim Rushton).

26. aprīlis Rīgas pagalmos

Lielās talkas pagalmu sakopšana un labiekārtošana

Lielās talkas dienā vairākos Rīgas pagalmos

notiks šo pagalmu labiekārtošanas darbi – tiks

tīrīts, stādīts, krāsots, uzstādītas jaunas iekārtas

u.c. Vienas dienas laikā pagalmi pārtaps līdz

nepazīšanai par prieku sev un citiem pilsētniekiem,

un to izdarīs paši lielie un mazie iedzīvotāji kopā

ar saviem padomdevējiem – studentu autoru

grupām, profesionāliem ainavu arhitektiem,

arhitektiem. Norises datums var tikt mainīts.

28. aprīlis – 4. maijs Iesakņotāji apkaimēs

Projekta “Iesakņotāji” ietvaros notiks darbnīca

“Iesakņotāji apkaimēs”, kurā seniori un bērni sēs

un audzēs stādus. Izaudzētie stādi tiks stādīti

Rīgas apkaimju zaļajās zonās, tā sekmējot

pilsētvides sakārtošanu perifērijā un aktualizējot

iedzīvotāju iesaistīšanos apkārtējās vides

labiekārtošanā. Norises datumi var tikt mainīti

atkarībā no laika apstākļiem.

28. aprīlis No Brīvības – Elizabetes ielas stūra līdz

Brīvības – Stabu ielas stūrim 12 logi uz Brīvības ielu

Posmā no Brīvības – Elizabetes ielas stūra līdz

Brīvības – Stabu ielas stūrim tiks izveidoti 8–12

autentiski skatlogi, kas atbilst vēsturiskajam laika

posmam no 1914. līdz 2014. gadam. Skatlogi kļūs

par vēsturisku spoguli, kas rādīs ainas no senās

dzīves, atainojot konkrētā laika modes, kultūras

vai politiskās tendences utt. Mākslinieciskā

koncepta izstrādē un realizācijā piedalīsies

māksliniece Monika Pormale.

29. aprīlis Vairākās vietās Rīgā

Dejas diena tavā darbā

Projekta laikā laikmetīgās dejas horeogrāfi

pievērsīsies dažādu profesiju ikdienas kustību

izpētei viņu dabiskajā vidē, novērojot, pierakstot,

kopā vingrojot, dejojot u. tml. Ierasti žesti un

kustības kļūs par materiālu horeogrāfiskām frāzēm,

ko skatītāji un garāmgājēji varēs vērot kā izrādi.

29. aprīlī Rīgā būs liela šādu horeogrāfisku izrāžu

koncentrācija, cenšoties panākt dejošanu gandrīz

visas dienas garumā. Tiks sagatavota norišu vietu

karte, lai tas kļūtu par publiski apmek lējamu

pasākumu skatītājiem. Diena noslēgsies ar visiem

interesentiem piejamu ballīti “Bal Modern”, kuras

laikā atraktīvi horeogrāfi no Parīzes un Briseles

pierādīs, ka ar deju var aizraut ikvienu!

30. aprīlis – 30. septembris

“Stūra mājā” Brīvības ielā Par spīti visam

Latvijas naivā māksla savu uzplaukumu ir piedzīvojusi

laika periodā no 1950. līdz 1990. gadam,

kuram par iemeslu netieši bija Otrais pasaules

karš un tam sekojušā Latvijas okupācija. Izstādē

atspoguļota vienkāršu radošas personības vēlme

pretoties necilvēciskam režīmam.

30. aprīlis – 30. septembris “Stūra mājā”

Brīvības ielā Desmit lietu stāsti par cilvēku un varu

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs iecerējis

izstādi, kurā savus stāstus stāstīs desmit muzeja

priekšmeti, tos papildinās un izvērsīs citi muzeja

krājumā esošie priekšmeti. Tiks atklāta ne tikai

konkrēta cilvēka, bet arī dzimtas, pilsētas un

valsts likteņi varu maiņās 20. gs.

30. aprīlis – 30. septembris “Stūra mājā”

Brīvības ielā Draudzības (re)konstrukcija

Izstādes centrā ir attiecības – “draudzība”, kas

tiek veidota vai tiek uzturēta piespiedu apstākļos,

kad lielvaru pārstāvji iedomājas “draudzēties”

ar mazākām valstīm. Piemēram, PSRS lielajā

“tautu draudzībā”, pavisam citā veidolā – ASV un

Islandes attiecībās. Izstāde piedāvās šo draudzību

(re)konstrukcijas mākslas valodā. Izstādē tiks

izmantoti gan arhīvu materiāli, gan mūsdienu

mākslinieku darbi, kas reflektē par tēmu.

30. aprīlis – 30. septembris “Stūra mājā”

Brīvības ielā Liktens lietu muzejs.

Izstādi veido rīdzinieku muzejam uzticētās lietas

un priekšmeti, kas mainījuši viņu dzīvi un vienmēr

bijuši līdzās. Jauns personīgās vēstures priekšmetu

muzejs, kuru rīdzinieki būs veidojuši paši.

Ekspozīciju papildinās videoekrāni ar priekšmetu

stāstiem. Tiks izdota grāmata “Liktens lietas”, kas

apkopos spilgtākos stāstus un priekšmetu attēlus.

Projekta autore – režisore un žurnāliste Ilona

Brūvere. Mākslinieks – Artis Rutks.

30. aprīlis – septembris “Stūra mājā” Brīvības ielā

Latvieša koferis

Ļaužu izbraukšana no Latvijas ir notikusi daudzos

vēstures periodos, kurus caur individuāliem

stāstiem un cilvēku pieredzi paredzēts atspoguļot

izstādē. Galvenais izstādes simbols ir koferis.

Kofera piepildīšana ir aizbraucēju izšķiršanās par

vērtībām – ko ņemt līdzi un ko atstāt. Izstādes

fokusā būs priekšmeti, kas izstāstīs stāstu ar savu

īpašnieku atmiņu, vēsturisku fotogrāfiju, video

un audio materiālu, datorgrafikas un animācijas

palīdzību. Arī apmeklētājiem tiks lūgta atbilde uz

jautājumu – ko tu ņemtu līdzi, ja rīt būtu jāatstāj

Latvija uz nezināmu laiku

30. aprīlis – 31. septembris

“Stūra mājā” Brīvības ielā Izstaigā “Stūra māju”!

Okupācijas muzeja projekts “Stūra māja” dos

iespēju visplašākajai sabiedrībai iepazīties ar

bijušās Valsts Drošības komitejas jeb čekas

galveno mītni Rīgā, izveidojot izstādi par tās

darbību Latvijā un sagatavojot ēkas apskates

maršrutu. Cilvēki varēs apskatīt ieslodzījuma

kameras, pagrabus, pastaigas laukumus,

pratināmo personu pārvadājamo liftu un

izmeklētāju kabinetus. Tas būs atklājums jaunajai

paaudzei un valsts viesiem, vienlaikus arī piemiņa

tiem, kas cietuši čekas ēkas sienās.

MAI

[maijs]

1. maijs – 30. maijs Ziedoņdārzā

Ziedoņdārza stāsti

Projekta ietvaros mēneša garumā katru darba

dienu parkā notiks aktivitātes dažādām vecuma

grupām. Pirmdienas būs iepazīšanās dienas,

otrdienas – rotaļu dienas, trešdienās – sajūtu, bet

ceturtdienās – sarunu dienas. Piektdienās plānoti

daudzveidīgi Neparasto dienu pasākumi, kurus

organizēs Latvijas Kultūras koledžas studenti

sadarbībā ar profesionāliem māksliniekiem,

fotogrāfiem, mūziķiem un citām ap Ziedoņdārzu

dzīvojošajām radošajām personībām.

1. maijs Visā Latvijā

Draugs podā jeb Kartupeļa dienasgrāmata

Projekta “Kartupeļu opera” ietvaros ikviens tiek

aicināts iepazīt klātienē kartupeļa augšanas

procesu, pašiem tos izaudzējot podā. Kopā

izbaudīt vasaru, atrodot draugus, ar stāstiem un

foto priecējot citus. Katrs iesaistītais saņems podu

kartupeļu stādu – pirmo kartupeli jeb ciltstēvu.

Par stāda labsajūtu ir jārūpējas visu aktivitātes

laiku – no maija līdz oktobrim, veidojot kartupeļa

dienasgrāmatu. Visas kartupeļa aktivitātes

jāatspoguļo kartupeļa profilā projekta mājaslapā.

1. maijs – 30. maijs Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”

un parkā Deja iziet pilsētā

Projekta “Deja iziet pilsētā” ietvaros

pasaulslavenās beļģu kompānijas “Les Ballets

C de la B” horeogrāfs Kūns Augustīnens uzturēsies

Rīgā un vairāku nedēļu garumā strādās ar

10–12 latviešu horeogrāfiem un dejotājiem,

veidojot izrādi. Mēģinājumi un radošais process

daļēji notiks apkaimes iedzīvotāju un nejaušu

garāmgājēju klātbūtnē, padarot viņus par mākslas

procesa lieciniekiem.

1. maijs – 31. maijs iRiga

Projekta “Rīgas Fotomēnesis 2014. Urban

Viewfinders” ietvaros notiks fotogrāfiju konkurss

“iRiga”, kurā varēs piedalīties ikviens. Mērķis

ir atklāt un iepazīt Rīgu no iespējami dažādiem

netipiskiem skatpunktiem. Projekts “iRiga”

aizsācies jau 2013. gadā ar fotokonkursu

neierobežotam profesionāļu un amatieru lokam.

Gada laikā tiek izvirzītas 11 tēmas, atbilstoši

kurām autori aicināti elektroniski iesūtīt savus

darbus tīmekļa vietnē “Flickr”. Konkursa

noslēgumā fotogrāfijas tiks atlasītas un eksponētas

kopējā izstādē.

5. maijs – 11. maijs Iesakņotāji apkaimēs

Projekta “Iesakņotāji” ietvaros notiks darbnīca,

kurā seniori un bērni sēs un audzēs stādus.

Izaudzētie stādi tiks stādīti Rīgas apkaimju zaļajās

zonās, tā sekmējot pilsētvides sakārtošanu

perifērijā un aktualizējot iedzīvotāju iesaistīšanos

apkārtējās vides labiekārtošanā. Norises datumi

var tikt mainīti atkarībā no laika apstākļiem.

6. maijs – 13. jūnijs Peldošajā galerijā “Noass”

un “Betanovuss”, AB dambī Es būšu muzejā

Projekta ietvaros Naivās mākslas muzejā notiks

pavasara plenērs, kā laikā ikviens tiks aicināts

atklāt savu radošo potenciālu un uzsākt radošu

darbību.

6. maijs Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi

Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā tiksies

ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju vadīs moderators,

piedalīsies arī tulkotāji. Iecerētais ģeogrāfiskais

loks: Lietuva, Igaunija, Polija, Zviedrija,

Norvēģija, Lielbritānija (īpaša uzmanība Skotijai un

Velsai), Īrija, Vācija, Šveice, Spānija (īpašs uzsvars

uz Kataloniju), Gruzija, Krievija un Turcija.

7. maijs Kinofilmas par fotogrāfiju

Projekta “Rīgas Fotomēnesis 2014. Urban

Viewfinders” ietvaros tiks prezentētas vairākas

filmas par fotogrāfiem un fotogrāfijas attīstību

un aktualitātēm.

8. maijs Latvijas Universitātē, radio “Naba”,

“Nabaklab” Zinātnes kafejnīcas

“RīgaPunkts” ietvaros notiks dažādi ar zinātni

saistīti pasākumi, tostarp sarunu cikls ar

zinātniekiem “Zinātnes kafejnīcas”. Tā pasākumos

būs iespēja klātienē satikt kādu zinātnieku un

uzdot viņam jebkuru interesējošu jautājumu.

8. maijs – 31. maijs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

“Urban Viewfinders. Jaunā Baltijas un Ziemeļvalstu

fotogrāfija”

Projekta “Rīgas Fotomēnesis 2014. Urban

Viewfinders” centrālais pasākums būs Baltijas

un Ziemeļvalstu autoru darbu izstāde, kurā

piedalīsies ap 15 autoru, kuri fokusējas uz cilvēku

sevis meklējumiem šodienas urbānajā telpā –

mijiedarbību starp privāto un publisko, lokālo un

globālo, mentālo un fizisko. Izstādē tiks meklēti

ceļi tradicionālo robežu pārvarēšanai. Izstādes

laikā notiks vairākas diskusijas un portfolio skate.

8. maijs Grāmatas “Rīgas salas” atvēršana

Grāmatas “Rīgas salas” atvēršanas svētki

notiks projekta “Rīgas fotomēnesis 2014. Urban

Viewfinders”, laikā un tajā piedalīsies rakstniece

Gundega Repše un fotogrāfs Kaspars Goba.

Norises datums var tikt mainīts.

9. maijs Rīgas Fototirgus

Projekta “Rīgas Fotomēnesis 2014. Urban

Viewfinders” ietvaros notiks “Rīgas Fototirgus”,

kas būs tikšanās vieta fotožurnālu un grāmatu

izdevējiem, pašizdevējiem, kā arī mākslas

galerijām un citiem, kam interesē izdevumu

aktualitātes. Norises datums var tikt mainīts.

10. maijs Vidzemes tirgus teritorijā Brīvības dārzs

Projekta ietvaros notiks kolektīva augu

stādīšanas akcija un seminārs par pilsētas

dārza izveidošanu uz palodzēm, balkonos un

terasēs. Pasākuma ietvaros varēs iepazīties

ar pilsētas dārzu iekopšanas pieredzi un gūt

praktiskus padomus augu stādīšanā un kopšanā.

No praktizējošiem dārzkopjiem varēs saņemt

padomus un rokasgrāmatu par augu audzēšanu

uz palodzēm, balkonos un terasēs. Rokasgrāmata

tiks sagatavota, pamatojoties uz pētījumiem

par dārzkopības tradīcijām Rīgā, satura izveidē

iesaistot gan mazdārziņu apsaimniekotājus, gan

individuālus palodžu un balkonu dārzkopjus.

12. maijs – 18. maijs Iesakņotāji apkaimēs

Projekta “Iesakņotāji” ietvaros notiks darbnīca,

kurā seniori un bērni sēs un audzēs stādus.

Izaudzētie stādi tiks stādīti Rīgas apkaimju zaļajās

zonās, tā sekmējot pilsētvides sakārtošanu

perifērijā un aktualizējot iedzīvotāju iesaistīšanos

apkārtējās vides labiekārtošanā. Norises datumi

var tikt mainīti atkarībā no laika apstākļiem.

13. maijs Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi

Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā tiksies

ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju vadīs

moderators, piedalīsies arī tulkotāji. Iecerētais

ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija, Polija,

Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša uzmanība

Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice, Spānija

(īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija, Krievija un

Turcija.

13. maijs – 17. maijs Radošajā kvartālā VEF

teritorijā Blank Canvas: art ground, crime ground,

play ground

Ielu mākslas festivāla nedēļas norise sadalīta

divās daļās. Dienas daļā ielu mākslinieki iepriekš

izvēlētās un saskaņotās vietās Rīgas centrā un

apkaimēs ar interesentu un brīvprātīgo palīdzību

veidos darbus. Vakara daļa ir veidota, lai auditorija

tiktu iepazīstināta ar ielu mākslu un piesaistītu tai

lielāku sabiedrības uzmanību, kā arī dotu iespēju

interesentiem izglītoties, apmeklējot profesionāļu

vadītas lekcijas, diksusijas un radošās darbnīcas.

14. maijs – 1. novembris Latvijas Nacionālajā

vēstures muzejā Dzintars – Baltijas jūras

dārgakmens

Izstāde rādīs izcilākos dažādu gadsimtu dzintara

darinājumus un to tapšanas gaitu – no akmens

laikmeta līdz mūsdienām. Kas ir slavenā dzintarā

darinātā aļņa galva Atklāj pats! Unikālos muzeja

eksponātus papildinās un bagātinās multimediju

iespējas, izstaigājot seno “Dzintara ceļu”.

15. maijs Kinofilmas par fotogrāfiju

Projekta “Rīgas Fotomēnesis 2014. Urban

Viewfinders” ietvaros tiks prezentētas vairākas

filmas par fotogrāfiem, fotogrāfijas attīstību un

aktualitātēm.

15. maijs – 31. maijs Rīgas salas

Projekta “Rīgas fotomēnesis 2014. Urban

Viewfinders” laikā tiks atklāta un divas nedēļas

būs apskatāma izstāde “Rīgas salas”. Atklāšanā

piedalīsies rakstniece Gundega Repše un fotogrāfs

Kaspars Goba. Norises datums var tikt mainīts.

15. maijs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Akadēmiskie lasījumi “21. gadsimta saturs”

Akadēmiskie lasījumi veltīti cilvēces lasīšanas

vēsturei. Rokrakstu grāmatas nomaiņa ar iespiesto

grāmatu ir īstens force majeure kultūras, sociālajā

un ekonomikas vidē. Pamattēmas: grāmatniecības

mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā

kultūras, izglītības, pētniecības un sociālie centri,

elektroniskā vide un digitālās publikācijas.

Lasījumos būs iespēja dzirdēt pasaules mēroga

speciālistu viedokli par šiem tematiem. Norises

datums var tikt mainīts.

15. maijs – 3. augusts LNMM izstāžu zālē

“Arsenāls”, “RIXC” Mediju telpā, Spīķeru radošajā

kvartālā Lauki

Starptautiskā mediju mākslas izstāde “Lauki”

iepazīstinās ar mākslas un tehnoloģiju zinātnes

paralēlām attīstības līnijām. Izstādē būs skatāmi

gan vēsturiski darbi no dažādām Eiropas muzeju

un galeriju kolekcijām, kas aplūko to, kā zinātnes

izgudrojumi un mediju tehnoloģijas tikušas

izmantotas 20. gadsimta mākslā, kā arī visjaunākās

tendences jaunu pieeju un formu meklējumos

21. gadsimta mākslas praksēs Latvijā, Baltijā,

Eiropā un pasaulē. Izstādi papildinās festi vāls

“Māksla+Komunikācija” ar performancēm, radošām

darbnīcām, eksperimentālu filmu pro grammu,

konferenci un mākslinieku prezentācijām.

16. maijs Rīgas Domā “Ērģeļmūzika BACH zīmē”

atklāšanas koncerts

Pirmā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika

BACH zīmē” ietvaros.

17. maijs Latvijas Nacionālajā operā

“Dzimuši Rīgā” Ingas Kalnas koncerts

Rīgā dzimusī Inga Kalna (soprāns) ir starptautiski

atzīta soliste, kura uzstājusies Itālijā, Francijā,

Anglijā, Kanādā, ASV, Izraēlā, Zviedrijā, Somijā,

Šveicē, Nīderlandē un citviet pasaulē. Viņas

repertuārā ir Rietumeiropas komponistu gandrīz

visu slaveno operu liriskā soprāna partijas.

17. maijs Rīgas pilsētvidē Kaimiņi

Projekta “Rīgas Foto mēnesis 2014. Urban

Viewfinders” ietvaros Muzeju nakts laikā vairākās

vietās pilsētvidē notiks fotogrāfiju izstādes

“Kaimiņi” atklāšana. Izstādē būs apskatāmi

vairāku fotogrāfu darbi, kas atklās atšķirīgo

un kopīgo Rīgas apkaimju sejās.

17. maijs – 01. oktobris Peldošajā galerijā “Noass”

un “Betanovuss”, AB dambī Es būšu muzejā

Projekta “Es būšu muzejā” ietvaros uz vasaras

sezonu tiks atvērta un līdz pat oktobrim būs

apskatāma Latvijas Naivās mākslas muzeja

pamatekspozīcija. AB dambī izvietotajā muzejā

tiks prezentēti darbi no dažādām pasaules valstīm.

Muzeja atkivitātēs tiks iesaistīti gan mākslas jomas

profesionāļi un mākslinieki, gan iedzīvotāji un

pilsētas viesi.

14

15


Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

17. maijs – 22.jūnijs Peldošajā galerijā “Noass”

un “Betanovuss”, AB dambī Es būšu muzejā

Projekta ietvaros paralēli Latvijas Naivās mākslas

muzeja pamatekspozīcijai līdz vasaras saulgriežiem

būs iespējams apskatīt arī Starptautiskā

Autsaideru un naivās mākslas festivāla ekspozīciju

“Fest Naive Maskava–Rīga”.

18. maijs Latvijas Nacionālajā operā Latviešu

komponisti pasaules horeogrāfu baleta versijās

Izrāde piedāvā trīs jaunus baleta viencēlienus,

ko veidojuši trīs ārvalstu horeogrāfi: argentīniešu

izcelsmes horeogrāfs, kurš mācījies Štutgartē un

kura darbus iestudē gan Eiropā, gan Amerikā,

Demiss Volpi (Demis Volpi), Bratislavas Baleta

vadītājs Mario Radačovskis (Mário Radačovský)

un britu horeogrāfs, Dānijas Dejas teātra vadītājs

Tims Raštons (Tim Rushton).

18. maijs Brīvības ielā Brīvības skrējiens

Gadskārtējo Nordea Rīga maratonu aizsāks

Brīvības skrējiens, kas, visticamāk, notiks vienā no

galvenajām pilsētas ielām – Brīvības ielā.

19. maijs – 25. maijs Iesakņotāji apkaimēs

Projekta “Iesakņotāji” ietvaros notiks darbnīca

“Iesakņotāji apkaimēs”, kurā seniori un bērni sēs

un audzēs stādus. Izaudzētie stādi tiks stādīti

Rīgas apkaimju zaļajās zonās, tā sekmējot

pilsētvides sakārtošanu apkaimēs un aktualizējot

iedzīvotāju iesaistīšanos apkārtējās vides

labiekārtošanā. Norises datumi var tikt mainīti

atkarībā no laika apstākļiem.

20. maijs Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi

Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kuros

tiksies ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju

vadīs moderators, piedalīsies arī tulkotāji.

Iecerētais ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija,

Polija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša

uzmanība Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice,

Spānija (īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija,

Krievija un Turcija.

22. maijs Kinofilmas par fotogrāfiju

Projekta “Rīgas Foto mēnesis 2014. Urban

Viewfinders” ietvaros tiks prezentētas vairākas

filmas par fotogrāfiem un fotogrāfijas attīstību

un aktualitātēm.

22. maijs – 20. jūlijs Latvijas Dzelzceļa vēstures

muzejā “Horizontu meklējot”

Starptautiskā laikmetīgās mākslas izstāde piedāvā

atrast katram savu horizontu. Tā meklēšana

iezīmē indivīda tiekšanos uz Visumu un vēlēšanos

izprast pasaules kārtību. Kuratore – Ieva Kulakova.

23. maijs – 02. augusts Mākslas galerijā “Putti”

Starptautiska izstāde “Dzintars mūsdienu

laikmetīgajās mākslas rotās”

Izstāde atspoguļos dzintaru kā materiālu

laikmetīgā un mūsdienīgā rotā atbilstoši

profesionālas mākslas kritērijiem. Izstādē piedalās

Latvijas un ārvalstu laikmetīgo rotu mākslinieki.

Izstādes dalībnieki ir atpazīstamību guvuši

mūsdienu rotu mākslinieki no tām valstīm, kas

vēsturiski atradušās uz sauszemes “Dzintara

ceļā” – Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija,

Čehija, Austrija, Slovēnija, Ungārija un Itālija.

25. maijs Liepājas Sv. Trīsvienības

katedrālē Ērģeļmūzika BACH zīmē

Pirmā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika

BACH zīmē” ietvaros.

27. maijs Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi

Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kuros

tiksies ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju

vadīs moderators, piedalīsies arī tulkotāji.

Iecerētais ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija,

Polija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša

uzmanība Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice,

Spānija (īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija,

Krievija

un Turcija.

29. maijs Kinofilmas par fotogrāfiju

Projekta “Rīgas Foto mēnesis 2014. Urban

Viewfinders” ietvaros tiks prezentētas filmas

par fotogrāfiem un fotogrāfijas attīstību un

aktualitātēm.

29. maijs – 29. jūnijs Latvijas Mākslas akadēmijā

Dizains 2014

Projekta “Vai Rīga jau gatava” un Latvijas

Mākslas akadēmijas Dizaina diplomandu dienas

ietvaros tiks organizēta izstāde, kas iepazīstinās

ar Rīgas amatniecības, industrijas un inovācijas

mijiedarbību jaunu vai uzlabotu dizaina produktu

ieviešanā.

30. maijs – 01. jūnijs Skaņu mākslas izstāde

“Skan II”

Skaņu mākslas izstāde iepazīstinās apmeklētājus

ar novatoriskas laikmetīgās mākslas formām,

kā arī atgādinās par Rīgas īpašo arhitektūras

mantojumu. Dalībnieki: Evelīna Deičmane,

Voldemārs Johansons, Leif Elggren & Carl

Michael Von Hauswolff, John Wiese, Michael

J. Schumacher, Edwin van der Heide, Arnaud

Jacobs, Maja Ratkje/Signe Liden, David Helbich,

Mark Bain, Christina Kubisch, Thomas Rutgers

& Jitske Blom, Stefan Roigk, Pascal Broccolichi,

Tarek Atoui, Bernhard Gal.

30. maijs – 05. oktobrī Esplanādē Esplanāde 2014

Esplanādes parkā, laukumā pretim Raiņa

piemineklim, darbosies nodibinājuma “Rīga 2014”

atvērtais birojs – “Esplanāde 2014”, kurā varēs

uzzināt par Eiropas kultūras galvaspilsētas gada

jaunumiem, vērot un piedalīties daudzveidīgās

kultūras norisēs. Vieta, kur diskutēt par to,

kādu Rīgu mēs katrs vēlētos redzēt, vieta, kur

satikt un atrast domubiedrus, vieta, kur justies

kā mājās un izbaudīt bezmaksas wi-fi iespējas.

Pierakstam nav nozīmes – mēs visi kaut uz brīdi

varam būt rīdzinieki 2014. gadā Eiropas kultūras

galvaspilsētā! Norises datumi var tikt mainīti.

JŪN

[jūnijs]

01. jūnijs Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā

Ērģeļmūzika BACH zīmē

Pirmā koncertprogramma projekta

“Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros.

01. jūnijs – 31. jūlijs Vieta tiks precizēta

Rīgas paš | portreti

Izstādē būs redzami dažādu Rīgas iedzīvotāju

fotogrāfiski pašportreti, kas radīti radošās

darbnīcās ar ārzemju un Latvijas māksliniekiem.

Varēs apskatīt arī Latvijas fotogrāfu radītas

portretu sērijas no Bolderājas, Āgenskalna un

Ķengaraga, kā arī argentīnieša Marcos Lopez

Rīgas iedzīvotāju portretus krāšņajā pop-latino

stilā. Paralēli izstādei spilgtākie darbi tiks izstādīti

pilsētvidē Rīgas apkaimēs.

1. jūnijs – 20. jūnijs Rīgā un mikrorajonos

Mūzikas nakts visā Rīgā

“Rīgas festivāla” atklāšanā jeb “Mūzikas naktī visā

Rīgā” koncertzālēs un uz brīvdabas skatuvēm visā

pilsētā tiks piedāvāta profesionālo kolektīvu un

mūziķu apvienību daudzveidīgu stilu programma.

Piedalīsies: Latvijas Radio koris, VAK “Latvija”,

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris,

“Sinfonietta Rīga”, Spīķeru kvartets, “Sinfonietta

Rīga” stīgu kvartets, vokālā grupa “Framest”,

Denisa Paškeviča džeza trio, trio “Opera”, trio

“Deko”, trio “Art-i-shock” u. c.

1. jūnijs – 20. jūnijs “Rīgas vēstules“

“Rīgas festivāla” ietvaros būs skatāma kameropera

“Rīgas vēstules” – muzikāls stāsts par jauniešiem,

kas izbauda veselu emociju gammu – mīlestību,

atsvešināšanos, satuvināšanos, ilgas un

labprātīgu trimdu. Komponists – Krists Auznieks,

režisore – Indra Roga, libreta autore – Inga Ābele,

izpildītāji – vokālā grupa “Framest”, instrumentāla

grupa un elektronika.

1. jūnijs – 20. jūnijs Spīķeru brīvdabas

estrādē Gustavs Mālers – 8. simfonija

“Rīgas festivāla” ietvaros labākie Latvijas

profesionālie kolektīvi atskaņos “Tūkstošu

simfoniju”, kas, pēc G. Mālera vārdiem, ir “līksma

dāvana tautai”. Spēlēs Liepājas Simfoniskais

orķestris un Latvijas Nacionālais simfoniskais

orķestris, dziedās Latvijas Radio koris, Valsts

Akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Nacionālās

operas koris, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas

akadēmijas studentu jauktais koris, jauniešu koris

“Balsis”, jauniešu koris “Kamēr…”, Rīgas kamerkoris

“Ave Sol”, Rīgas Doma zēnu koris un Rīgas Doma

kora skolas meiteņu koris.

1. jūnijs – 20. jūnijs Ielu bērnu projekts

“Rīgas festivāla” ietvaros profesionālā

priekšnesumā tiks iesaistīti “ielu bērni”, kas

saskārušies ar dzīves grūtībām ģimenēs, un riska

grupas bērni, veidojot muzikālu izrādi. Dalībnieki –

orķestris “Sinfonietta Rīga”, deju grupa “Dzirnas”,

populāri dziedātāji, horeogrāfs Agris Daņiļēvičs,

muzikālais vadītājs – Christian Lindberg

(Zviedrija). “Ielu bērni” tiks sagatavoti un iesaistīti

kā hip-hop stila dejotāju grupa.

1. jūnijs – 20. jūnijs Igaunijas un Lietuvas

profesionālo koru un orķestru koncerti

“Rīgas festivāla” ietvaros tiks piedāvāti Igaunijas

un Lietuvas profesionālo kolektīvu koncerti. Tā būs

Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Igaunijas

kamerkora, Lietuvas Nacionālā simfoniskā orķestra

un Lietuvas kamerorķestra saspēle ar latviešu

solistiem un diriģentiem.

1. jūnijs Vērmanes dārzā un Esplanādē

Bērnu Eiropas karnevāls

Bērnu Eiropas karnevāls būs plašs pasākums divos

Rīgas centrālajos parkos. To atklās masku gājiens

kostīmos pa Vērmanes dārzu, kurā piedalīsies

bērni ar vecākiem. Uz Vērmanes dārza centrālās

skatuves notiks galvenā programma ar bērnu

mūzikas un deju priekšnesumiem, leļļu izrādēm,

rotaļnieku aktivitātēm u. c. Norises teritorijā būs

bērnu grāmatu tirdziņš, ar iespēju grāmatas ne

tikai iegādāties, bet arī ar tām mainīties.

3. jūnijs Latvijas Nacionālajā operā

Riharda Vāgnera opera “Rienci”

Multimediāls operas uzvedums, kuru veidos

starptautiska radošā grupa.

3. jūnijs Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi

Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kuros

tiksies ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju

vadīs moderators, piedalīsies arī tulkotāji.

Iecerētais ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija,

Polija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša

uzmanība Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice,

Spānija (īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija,

Krievija un Turcija.

4. jūnijs – 2. jūlijs Esplanādē Izstāde “Pagātne”

Projekta “Iesakņotāji” ietvaros būs apskatāma

izstāde, kas būs informatīvs un vizuāls materiāls

foto un video veidā par mazdārziņu attīstību

un par cilvēkiem, kas tos veidojuši un vēl joprojām

apdzīvo un kopj. Paralēli izstādei – diskusijas,

koncerti utt.

05. jūnijs Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē

Šahs

Kristapa Pētersona operas pasaules pirmizrāde,

kas veltīta Burvim no Rīgas, pasaules čempionam

šahā – Mihailam Tālam. Iestudējuma radošajā

komandā – diriģents Ainārs Rubiķis, Londonā

rezidējošais latviešu horeogrāfs Kirils Burlovs,

režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis

Suhanovs un franču videomākslinieks Carlos

Franklin. Opera tiks iestudēta krievu valodā.

06. jūnijs Rīgas Domā Ērģeļmūzika BACH zīmē

Otrā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika

BACH zīmē” ietvaros.

08. jūnijs Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē

Ērģeļmūzika BACH zīmē

Otrā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika

BACH zīmē” ietvaros.

08. jūnijs Vecmīlgrāvī, kultūras pilī

“Ziemeļblāzma” Piena svētki

Svētdienā aicinām kopā Vecmīlgrāvja daudzveidīgo

iedzīvotāju saimi radošā, nepiespiestā vasaras

gaisotnē nosvinēt savas Rīgas svētkus un pavadīt

jauku brīvdienu. Būs nodarbes gan lieliem, gan

maziem no plkst. 12 līdz pat 23. Teātra spēle,

ielu mākslinieki, radošas izpausmes, cirks,

atrakcijas, tirdziņš, amatnieki, frizieri, masieri,

pavārskola. Bērnu stūrītī – zīmēšana, veidošana,

skaņu laboratorija, bungu skola, maskas, šūpoles.

Mierīgā zona – vīns, mūzika, sarunas.

10. jūnijs Latvijas Nacionālajā operā

Riharda Vāgnera opera “Rienci”

Multimediāls operas uzvedums, kuru veidos

starptautiska radošā grupa.

10. jūnijs Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi

Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kuros

tiksies ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju

vadīs moderators, piedalīsies arī tulkotāji.

Iecerētais ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija,

Polija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša

uzmanība Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice,

Spānija (īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija,

Krievija un Turcija.

11. jūnijs – 15. jūnijs Starptautisku kuratorudomātāju

vizītes Rīgā

Projekta “Gaidot... (Kādas idejas arheoloģija)”

ietvaros paredzēta starptautiski aktīvu mākslas

un kultūras profesionāļu klātbūtne Rīgā aktuālo

mākslas diskursa tēmu pārvaicāšanai un turpmāku

diskusiju izvērsumam. Vizīšu programmas

kuratori: Anne Barlow, Courtenay Finn, Egija

Inzule, Ainārs Kamoliņš, Margarida Mendes,

Zane Onckule, Chris Sharp, Jānis Taurens, Alise

Tīfentāle u. c. Norises datumi var tikt mainīti.

12. jūnijs – 28. septembris Spīķeru radošajā kvartālā

pie ēkas Maskavas ielā 8/1 Rīga 2014 un Monsa

2015 “Transmedia Café”

Projekta ideja ir par laikmetīgu, daudzfunkcionālu

sabiedrisku telpu pilsētā, ko raksturo dinamika un

spēja sevi nodrošināt ar nepieciešamo enerģiju.

Konteiners vasarā tiks novietots Spīķeru kvartālā,

tas kalpos par tikšanās vietu, pildot kultūras

un sociālas funkcijas. To plānots arī pārvest

uz dažādām Rīgas apkaimēm, lai piesaistītu

visplašākās publikas interesi par jauno tehnoloģiju

rosinātajām jaunajām sociālajām praksēm. Šo

projektu “RIXC” rīkos kopā ar galveno sadarbības

partneri “Technocité” un Monsa 2015 (Beļģija) un

citiem partneriem no Grenobles Francijā, Kanādas

un Austrālijas, kā arī ar Liepājas Universitāti u. c.

15. jūnijs Latvijas Nacionālajā operā

Riharda Vāgnera opera “Rienci”

Multimediāls operas uzvedums, kuru veidos

starptautiska radošā grupa.

15. jūnijs Dubultu evaņģēliski luteriskajā

baznīcā Ērģeļmūzika BACH zīmē

Otrā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika

BACH zīmē” ietvaros.

17. jūnijs – 22. jūnijs Peldošajā galerijā “Noass”

un “Betanovuss”, AB dambī Es būšu muzejā

Projekta ietvaros Naivās mākslas muzejā notiks

vasaras plenērs, kura laikā jau ierasti ikviens tiks

aicināts atklāt savu radošo potenciālu un uzsākt

radošu darbību.

21. jūnijs Mežaparka Lielajā estrādē

Eiropas saulgrieži

Pasākumā dažādu valstu kori, deju grupas u. c.

piedāvās savu valstu saulgriežu tradīcijas. Dalību

jau apstiprinājuši kolektīvi no Tartu, Rostokas,

Hamburgas, Veļikijnovgorodas, Tallinas, Kauņas,

Noršēpingas, Viļņas un Brēmenes. Daudzveidīgo

programmu klāstu papildinās saulgriežu

gadatirgus.

22. jūnijs Liepājas Sv. Trīsvienības

katedrālē Ērģeļmūzika BACH zīmē

Trešā koncertprogramma projekta

“Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros.

22. jūnijs – 23. jūnijs Mežaparka Lielajā

estrādē “Dancājiet Jāņu nakti!”

Jāņu nakts mistērija, ietiecoties mūsu tautas

senākajās tradīcijās, joprojām ir dzīvs un

laikmetīgs rituāls. Pasākums notiks tradicionālajā

saulgriežu svinēšanas laikā. Koncertuzvedumā

piedalīsies deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras

kopas un vairāki kori.

27. jūnijs Rīgas Domā Ērģeļmūzika BACH zīmē

Trešā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika

BACH zīmē” ietvaros.

29. jūnijs Dubultu evaņģēliski luteriskajā

baznīcā Ērģeļmūzika BACH zīmē

Trešā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika

BACH zīmē” ietvaros.

JŪL

[jūlijs]

1. jūlijs – 31. decembris

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Grāmata 1514–2014

Projekta mērķis ir izveidot mūsdienīgu, interaktīvu

un informācijas piesātinātu izstādi, kuras

uzmanības centrā būs 1514. gads, laiks, kas

raksturīgs ar grāmatu drukāšanas “eksploziju” un

jauniem lasīšanas paradumiem. Grāmatas vedīs

aizraujošā ceļojumā 500 gadu senos notikumos,

kad dzīvoja un radīja Roterdamas Erasms, Mārtiņš

Luters, Leonardo, Rafaels, Mikelandželo, Ticiāns,

Dīrers, kad pirmo reizi pasaules kartē minēts

Amerikas vārds, kad valdīja izcili monarhi un

Renesanse bija pašā zenītā.

2. jūlijs – 1. augusts Esplanādē “Tagadne”

Projekta “Iesakņotāji” ietvaros būs apskatāma

izstāde, kas būs stāsts par starppaaudžu

solidarizāciju un to, kā ir būt senioram Rīgā

un kā aktīvi novecot. Paralēli izstādei diskusijas,

koncerti, darbnīcas utt.

2. jūlijs Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”

Gidona Krēmera un “Kremerata Baltica” koncerts

Koncertu cikla “Dzimuši Rīgā” ietvaros notiks

Gidona Krēmera koncerts. Pasākuma pamatideja –

vest “augsto” mākslu ārā no Vecrīgas un

paplašināt muzikālās Rīgas robežas.

3. jūlijs “Splendid Palace” “Gidona Rīga”

Projekta “Dzimuši Rīgā” ietvaros notiks kinovakars,

kurā tiks atspoguļota rīdzinieka Gidona Krēmera

dzīve un darbs dokumentālajā un mākslas kino.

3. jūlijs Kongresu namā Mare Balticum

Festivāla “Rīgas ritmi” ietvaros sevi pieteiks jauns

starptautisks mūzikas projekts ar Latvijas Radio

bigbenda piedalīšanos. Tā mūzikas materiāls –

Latvijas jūras dziesmas.

4. jūlijs Lielajā ģildē Mīlestība. Opuss “Žanis

un Johanna”

Projekta “Balsis no tumsas jeb Žaņa Lipkes riņķa

kvadratūra “ietvaros notiks Artura Maskata opusa

“Žanis un Johanna” pirmatskaņojums. Izpildītāji –

“Kremerata Baltica” Gidona Krēmera vadībā.

Scenogrāfs un režisors – Reinis Suhanovs. Žanis

un Johanna Lipkes ir ne tikai cilvēcības paraugs,

viņi cauri smagiem likteņa pārbaudījumiem

saglabā mīlestību līdz pat pēdējai mūža dienai.

5. jūlijs Vecrīgā, Doma laukumā

Eiropas militāro orķestru salidojums

Eiropas militāro orķestru parādes maršs cauri

Vecrīgai, kā arī festivāla atklāšanas koncerts Doma

laukumā. Norises datums var tikt mainīts.

6. jūlijs Rīgā, “Skonto” stadionā, un citās Latvijas

pilsētās Eiropas militāro orķestru salidojums

Orķestru izbraukumu koncerti Latvijas reģionos

un festivāla noslēguma koncerts Rīgā (“Skonto”

stadionā) ar orķestru defilē programmā. Galvenie

dalībnieki – Lielbritānijas Karalisko Gaisa spēku

orķestris, Spānijas Gaisa spēku militārais orķestris

u. c. Norises datums var tikt mainīts.

6. jūlijs Skvērā pie Latvijas Nacionālās operas

Dzimuši Rīgā

Krāšņā koncertā zem klajas debess uzstāsies Rīgā

dzimušās akadēmiskās mūzikas zvaigznes. Pie

Latvijas Nacionālās operas tiks īpaši koncertam

uzbūvēta skatuve, koncertu translēs arī uz

ekrāniem, kas izvietoti kanālmalā.

6. jūlijs Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē

Ērģeļmūzika BACH zīmē

Ceturtā koncertprogramma projekta

“Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros.

9. jūlijs – 19. jūlijs 8. Pasaules koru olimpiāde

Pasaules koru olimpiāde vieno koristus no visas

pasaules draudzīgā sacensībā. Pasākumi notiks

lielākajās Rīgas koncertzālēs un pasākumu norises

vietās. Pilsētu ar koru dziesmām pieskandinās kori

no visas pasaules.

9. jūlijs Spīķeru pagalmā Pazudušais dēls

Senās mūzikas festivāla ietvaros koncerts-dziesmu

spēle “Pazudušais dēls” piedāvās sekot pazudušā

dēla atgriešanās notikumam, kas risināsies

1527. gadā radītajā Burkarda Valdisa dziesmu

spēlē. Piedalīsies bijušie vokālās grupas “Cosmos”

dalībnieki, seno deju grupa “Ballare”, aktieri un

renesanses mūzikas ansamblis režisora Vara

Klausītāja vadībā. Norises datums var tikt mainīts.

10. jūlijs Baroka ansambļa “Barosica” koncerti

Senās mūzikas festivāla ietvaros notiks baroka

mūzikas koncerti latviešu izpildītāju priekšnesumā.

Uzstāsies Ieva Parša, mecosoprāns, Agnese

Kanniņa-Liepiņa, vijole, Ieva Saliete, klavesīns, un

Jānis Stafeckis, kontrabass. Norises datums var

tikt mainīts.

10. jūlijs Mūzika Rīgā 1570–1800

Senās mūzikas festivāla ietvaros notiks koncerts,

kura programmā iekļauti skaņdarbi, kas Rīgas

baznīcās un koncertzālēs skanējuši laikā no

1570. līdz 1800. gadam – G. M. Telemans,

J. V. Mēders, F. A. Feihtners. Piedalīsies Sergejs

Jēgers (kontrtenors), Kristīne Adamaite (ērģeles),

Agnese Kanniņa – Liepiņa (baroka vijole), Kristīne

Stumbure (traversflauta), Danuta Ločmele (baroka

čells), Rīgas Doma zēnu koris (diriģents Mārtiņš

Klišāns), baroka koris “Collegium Choro Musici

Riga”, baroka orķestris “Collegium Musicum Riga”,

diriģents Māris Kupčs. Norises datums var tikt

mainīts.

16

17


Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

10. jūlijs Latvijas Universitātes Botāniskajā

dārzā Rīgas Puķu balle 2014

“Puķu Balle” ir vērienīgākā, daudzveidīgākā

un plašāk apmeklētā ziedu un dekoratīvo

augu izstāde Baltijas valstīs. Šis tradicionālais

pasākums ir centrālais vasaras notikums visiem,

kas interesējas par puķēm un dekoratīvajiem

stādījumiem, grib veidot skaistus dārzus un

priecāties par puķu skaistumu. Blakus ziedēšanas

brīnumam notiks koncerti.

11. jūlijs Rīgas Domā Gregoriskie dziedājumi

Senās mūzikas festivāla ietvaros koncerts

ar vienīgo gregoriskās mūzikas profesionālo

interpretu Latvijā piedalīšanos. Piedalīsies vokālais

ansamblis “Schola Cantorum Riga” un kontrtenors

Sergejs Jēgers. Norises datums var tikt mainīts.

12. jūlijs Rīgā un Rundāles pilī Orlando Furioso

Senās mūzikas festivāla ietvaros būs skatāms

2012. gadā atrastās Antonio Vivaldi operas

“Orlando Furioso” uzvedums. Opera radīta

1727. gadā, bet atrasta tikai 270 gadus pēc

komponista nāves. Piedalīsies solisti, Latvijas

Radio koris, Čehijas baroka orķestris un ansamblis

“Collegium 1704”. Norises datums

var tikt mainīts.

11. jūlijs Rīgas Domā Ērģeļmūzika BACH zīmē

Ceturtā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika

BACH zīmē” ietvaros.

13. jūlijs Dubultu evaņģēliski luteriskajā

baznīcā Ērģeļmūzika BACH zīmē

Ceturtā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika

BACH zīmē” ietvaros.

18. jūlijs – 22. augusts Skaņu mākslas izstāde

“Skan II”

Skaņu mākslas izstāde sniegs iespēju iepazīt

novatoriskas laikmetīgās mākslas formas, kā arī

atgādinās par Rīgas īpašo arhitektūras mantojumu.

Dalībnieki: Evelīna Deičmane, Voldemārs

Johansons, Leif Elggren & Carl Michael Von

Hauswolff, John Wiese, Michael J. Schumacher,

Edwin van der Heide, Arnaud Jacobs, Maja Ratkje/

Signe Liden, David Helbich, Mark Bain, Christina

Kubisch, Thomas Rutgers & Jitske Blom, Stefan

Roigk, Pascal Broccolichi, Tarek Atoui, Bernhard

Gal.

20. jūlijs Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē

Ērģeļmūzika BACH zīmē

Piektā koncertprogramma projekta

“Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros.

21. jūlijs – 3. augusts Dāmu paradīze

Piecas izrādes iepazīstinās ar kultūrvēsturisko

fenomenu – Eiropas modi. Ceļojums laikā ik

pa divām desmitgadēm, sākot no 1900. gada.

Piedalīsies pazīstami Rīgas kostīmu mākslinieki.

Autore – režisore un producente Ilona Brūvere.

Modes stila konsultante Natālija Jansone.

25. jūlijs Rīgas Domā Ērģeļmūzika BACH zīmē

Piektā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika

BACH zīmē” ietvaros.

26. jūlijs Esplanādē Saullēkts pilsētā

Introvertās mākslas festivāla “Ad lucem” ietvaros

notiks saullēkta sagaidīšana, kas ilgs septiņas

stundas no 26. jūlija plkst. 23 līdz 27. jūlija

plkst. 6, sniedzot garīgi piesātinātu, meditatīvu

programmu. Muzicēs Laima Jansone (Latvija,

kokle), Timo Vēnenens (Timo Vaananen, Somija,

kantele), Aladins Abass (Aladin Abbas, Ēģipte/

Norvēģija, balss, ūds, tabla) u. c.

27. jūlijs Dubultu evaņģēliski luteriskajā

baznīcā Ērģeļmūzika BACH zīmē

Piektā koncertprogramma projekta

“Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros.

30. jūlijs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Lord of Horizons

Introvertās mākslas festivāla “Ad lucem” ietvaros

notiks pasākums “Lord of Horizons”. Par tā

iedvesmas avotu kļuvis 17. gs. tulks, skolotājs

un komponists Ulī Afkī, kura dzīve Austrumu un

Rietumu kultūru krustcelēs ir visu laiku lielākās

vertības – cilvēcības apliecinājums. Piedalīsies

orientālās mūzikas ansamblis “Sarband”. Tā

mākslinieciskais vadītājs Vladimirs Ivanovs

(Vladimir Ivanoff, Bulgārija/Vācija) ir ievērojams

vācu muzikologs, lautas spēles, baroka un

orientālās mūzikas speciālists. Austrumu un

Rietumu mūzikas sasaiste, kristietības un islāma

refleksijas mūzikā, Ulda Bērziņa korāna lasījumi

latviešu valodā.

AUG

[augusts]

1. augusts Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”

Nakts meditācija

Introvertās mākslas festivāla “Ad lucem” ietvaros

notiks “Nakts meditācija”. Improvizācijas meistara

Metjū Bārlija (Matthew Barley, Lielbritānija) jau

par leģendu kļuvusī “Nakts meditācija” ir vārdiem

neaprakstāms un neaizmirstams pārdzīvojums.

Astoņu stundu garā nakts koncertā klausītāji

gremdēsies orķestrālajos akustiskā un elektriskā

čella tembros gan sēžot, gan guļus uz segām,

spilveniem vai guļammaisiem – iemiegot,

pamostoties, nonākot citā, neikdienišķā uztveres

dimensijā. Koncerts sāksies 1. augustā plkst. 23

un turpināsies līdz 2. augusta plkst. 7.

6. augusts – 5. septembris Esplanādē Nākotne

Projekta “Iesakņotāji” ietvaros būs apskatāma

izstāde “Nākotne”, kas būs pasaules un pašmāju

inovatīvu un pārsteidzošu mākslas un dizaina

objektu apskats pilsētvides veidošanā un

piemērošanā dažādu cilvēku vajadzībām.

Paralēli izstādei risināsies diskusijas, koncerti,

darbnīcas.

1. augusts – 3. augusts Dzintara ceļš – Latvijas

nākotne pasaulē

Grāmatas “Dzintara ceļš – Latvijas nākotne

pasaulē” atklāšana. Latvijas zinātniece Inga

Ļašenko, kas jau vairākus gadus veic pētījumus

saistībā ar dzintaru, pasniegs savu vīziju un

dzintaru.

3. augusts Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē

Ērģeļmūzika BACH zīmē

Sestā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika

BACH zīmē” ietvaros.

3. augusts Atjaunotajā Lucavsalas parkā

Piena svētki

Piena svētki Lucavsalā atklās šīs salas burvību,

parādot, cik tā tagad tīra un pieejama kā

romantiķiem, tā fotogrāfiem un zinātkāriem

pilsētniekiem. Skaista svētdiena pie Daugavas

ūdeņiem. Uzstāsies latviešu un ārvalstu mūziķi.

Ielu mākslinieki, performances, cirks, atrakcijas,

tirdziņš, amatnieki, frizieri, masieri, pavārskola.

Atsevišķa teātra skatuve. Bērnu stūrītī – zīmēšana,

veidošana, skaņu laboratorija, bungu skola,

maskas, šūpoles. Mierīgā zona – vīns, mūzika,

sarunas.

6. augusts – 28. septembris Dekoratīvās mākslas

un dizaina muzejā Dzintara laikmets

Kultūrantropoloģisks pētījums par dzintara fenomenu

vienas tautas mākslā, kultūrā un sociālās

dzīves apritē. Idejas autore ir Inese Baranovska.

Izstādei tiks piesaistīti mākslinieki – Ingrīda Zābere,

Izolde Cēsniece, Gints Gabrāns, Monika Pormale,

Rūdolfs Bekičs u. c.

8. augusts Rīgas Domā Ērģeļmūzika BACH zīmē

Sestā koncertprogramma projekta

“Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros.

08. augusts Dzintaru koncertzālē, Jūrmalā

Ceļojumu gadi

Koncerta “Ceļojumu gadi” tematika būs

daudzveidīga un aicinās uz radošu pieeju.

Piedalīsies: “Kremerata Baltica”, LNSO, Ksenija

Sidorova (akordeons), Gidons Kremers (vijole),

Elīna Bukša (vijole), Ramons Jaffe (čells), Inga

Kalna (soprāns), Egils Siliņš (bass), Andrejs

Osokins (klavieres) un citi.

8. augusts – 9. augusts Latvijas Etnogrāfiskajā

brīvdabas muzejā Amatnieku meistardarbnīcu

darbu izstāde

Būs skatāma 2014. gada maijā notikušajās

amatnieku darbnīcās “Tilts” tapušo darbu izstāde.

8. augusts – 10. augusts AB dambī, pilsētas

laukumos, ielās, parkos, pagalmos Re Re Rīga

Starptautisks ielu mākslas un pasaules mūzikas

festivāls, kura programma apvienos visdažādākās

mākslas formas – deju, mūziku, senās Eiropas

tradīcijās sakņotus ielu priekšnesumus un nouveau

cirque – akrobātus, žonglierus, ugunspūtējus,

zobenrijējus, virvesdejotājus utt. Centrālā norises

vieta būs AB dambis, no kura mūzika un māksla

“izies ielās” un trīs dienas pēc kārtas piepildīs

pilsētas laukumus, parkus, ielas un pagalmus.

10. augusts Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā

Ērģeļmūzika BACH zīmē

Sestā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika

BACH zīmē” ietvaros.

12. augusts Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi

Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā tiksies

ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju vadīs

moderators, piedalīsies arī tulkotāji. Iecerētais

ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija, Polija,

Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša uzmanība

Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice, Spānija

(īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija, Krievija

un Turcija.

12. augusts – 12. septembris Jāņa Akuratera muzejā

un muzeja dārzā Cafe Spleen jeb Augusts 1914

Akcijas mērķis ir izprast, kā karš radīja brīvību

un kā karš izmainīja cilvēku domāšanu jeb radīja

moderno cilvēku. “Cafe Spleen jeb Augusts 1914”

veido akcijas telpa kā izstāde, vokāli instrumentālā

oratorija ar J. Akuratera, E. Virzas, K. Skalbes

dzeju un starpakciju seansi.

15. augusts – 24. augusts Tenso Eiropas kamerkora

2014. gada vasaras darbnīca Rīgā

Kora diriģenti un pedagogi Kaspars Putniņš un

Gērts Bergss veiks jauno dziedātāju noklausīšanos,

lai projektam izvēlētos labākos kora dalībniekus.

Vasaras darbnīcā tiks iestudēts kora kopdarbs

ar progresīvākajiem jaunās paaudzes latviešu

māksliniekiem – komponistu Kristapu Pētersonu,

režisori Zani Kreicbergu, ģitāristu Kasparu Zemīti

un DJ Monsta, kas tiks pirmatskaņots “Tenso

dienās Rīgā”.

17. augusts Liepājas Sv. Trīsvienības

katedrālē Ērģeļmūzika BACH zīmē

Septītā koncertprogramma projekta

“Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros.

18. augusts – 31. augusts Vairākās Rīgas apkaimēs:

Purvciemā, Zolitūdē, Sarkandaugavā

un Grīzņkalnā Urban Storytelling

Urbānās mākslas festivāls “Urban Storytelling”

piedāvās pilsētvidē integrētu kultūras programmu.

Katrai no Rīgas apkaimēm ir sava urbānā un

cilvēcīgā sirds, sava telpa un centrālā vide, ap

kuru koncentrējas apkaimes dzīvība. Ap to arī

tiks veidotas festivāla aktivitātes, stāstīti katras

apkaimes stāsti. Purvciemā pasākumi notiks

pie Mēbeļu nama, Zolitūdē – dzīvojamo 12

stāvu namu bloka pagalmā, Sarkandaugavā –

Psihoneiroloģiskās slimnīcas atklātā parka

teritorijā, bet Grīziņkalnā – Vārnu–Zvaigžņu ielas

rajonā.

19. augusts Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi

Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā katrā

tiksies divi ārzemju un viens Latvijas rakstnieks.

Diskusiju vadīs moderators, piedalīsies arī

tulkotāji. Iecerētais ģeogrāfiskais loks: Lietuva,

Igaunija, Polija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija

(īpaša uzmanība Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija,

Šveice, Spānija (īpašs uzsvars uz Kataloniju),

Gruzija, Krievija un Turcija. Sarīkojumu laiks no

plkst. 17 līdz 19.

20. augusts – 24. augusts Starptautisku kuratorudomātāju

vizītes Rīgā “Gaidot... (Kādas idejas

arheoloģija)”

Projekta “Gaidot... (Kādas idejas arheoloģija)”

ietvaros paredzēta starptautiski aktīvu mākslas

un kultūras profesionāļu klātbūtne Rīgā aktuālo

mākslas diskursa tēmu pārvaicāšanai un turpmāku

diskusiju izvērsumam. Vizīšu programmas

kuratori: Anne Barlow, Courtenay Finn, Egija

Inzule, Ainārs Kamoliņš, Margarida Mendes,

Zane Onckule, Chris Sharp, Jānis Taurens, Alise

Tīfentāle u. c. Norises datumi var tikt mainīti.

22. augusts – 26. oktobris LNMM izstāžu zālē

“Arsenāls” Gustavs Klucis (1895–1938).

Kāda eksperimenta anatomija

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un sadarbības

institūciju piedāvātā izstāde būs pilnvērtīgs stāsts

par izcilā mākslinieka Gustava Kluča dzīvi un

mākslu.

24. augusts Dubultu evaņģēliski luteriskajā

baznīcā Ērģeļmūzika BACH zīmē

Septītā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika

BACH zīmē” ietvaros.

26. augusts Esplanādē Raiņa un Aspazijas lasījumi

Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā katrā

tiksies divi ārzemju un viens Latvijas rakstnieks.

Diskusiju vadīs moderators, piedalīsies arī

tulkotāji. Iecerētais ģeogrāfiskais loks: Lietuva,

Igaunija, Polija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija

(īpaša uzmanība Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija,

Šveice, Spānija (īpašs uzsvars uz Kataloniju),

Gruzija, Krievija un Turcija. Sarīkojumu laiks

no plkst. 17 līdz 19.

29. augusts Rīgas Domā Ērģeļmūzika BACH zīmē

Septītā koncertprogramma projekta “Ērģeļmūzika

BACH zīmē” ietvaros.

30. augusts Vakarbuļļu pludmalē

Seno ugunskuru nakts

Seno ugunskuru nakts akcijā nodibinājums

“Rīga 2014” aicina visus Latvijas piekrastes

novadu un pilsētu iedzīvotājus iedegt ugunskurus

jūras krastā. Akcija paredzēta, lai cilvēki pievērstu

uzmanību vides kvalitātei un dabas resursu

saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Iedzīvotājiem

Vakarbuļļu pludmalē pievienosies gan uzaicinātie

dažādu jomu mākslinieki, gan zinātnes pārstāvji.

SEP

[septembris]

1. septembris Ražas novākšanas svētki

Projekta “Iesakņotāji” ietvaros notiks Ražas

novākšanas svētki – projekta noslēgums.

1. septembris Vairākās Rīgas vidusskolās

Projekta “Spēka pote” atklāšana

Vairākās Rīgas vidusskolās tiks atklāti un

prezentēti mākslas darbi, kas būs veidoti

konkrētas vides kontekstā un sadarbībā ar skolu.

Skolēnu un viesu klātbūtnē notiks mākslas darbu

atklāšana.

2. septembris Esplanādē

Raiņa un Aspazijas lasījumi

Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā tiksies

ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju vadīs

moderators, piedalīsies arī tulkotāji. Iecerētais

ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija, Polija,

Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša uzmanība

Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice, Spānija

(īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija, Krievija

un Turcija.

2. septembris – 16. septembris Peldošajā galerijā

“Noass” un “Betanovuss”, AB dambī Es būšu muzejā

Projekta ietvaros Naivās mākslas muzejā notiks

rudens plenērs, kura laikā jau ierasti ikviens tiks

aicināts atklāt savu radošo potenciālu un uzsākt

radošu darbību.

3. septembris Kinoteātrī “Splendid Palace”

Force Majeure. Rīga

Notiks septiņu Eiropas mūsdienu dokumentālā

kino klasiķu veidotās sociālantropoloģiskās filmas

pirmizrāde. Piedalīsies filmas autori – Latvijas

režisors Ivars Seleckis, Rainers Komerss no

Vācijas, Betina Henekele no Austrijas, Audri Stoni

no Lietuvas, Jāku Kilmi no Igaunijas, Viktors

Kosakovskis no Krievijas un Pernils Rosa Grēnkjērs

vai Adu Sēbijs no Dānijas. Piedalīsies arī filmas

līdzautori antropologi: Ieva Raubiško, Baiba Bela-

Krūmiņa, Viesturs Celmiņš, Agnese Cimdiņa

un Dace Dzenovska.

4. septembris – 21. septembris Pilsētvidē

“Survival Kit”

Laikmetīgās mākslas festivāls aicinās palūkoties

uz pilsētu kā utopiju. Izstādi veido trīs sadaļas –

vēsturiskais atskats uz pilsētu arhitektoniskajām,

sociālajām un politiskajām utopijām, sākot ar

arhitekta Kloda-Nikolā Ledū (Francija) darbiem,

apvienību “Archigram” (Lielbritānija), latviešu

kinētiskās mākslas pārstāvjiem u. c. projektiem.

Izstādes mūsdienu daļā izvēlēti latviešu un

ārvalstu mākslinieki, kas apspēlēs šodienas

pilsētas pārmaiņas. Mākslas darbi pilsētvidē –

dalībnieki – Exyzt (Francija), Cardbordia (Krievija),

Apolonija Šusteršica (Slovēnija/Nīderlande) u. c.

5. septembris – 27. oktobris

Muzejā “Rīgas Birža” Nākotnes mākslu meklējot

Multidisciplinārs projekts ar mērķi veikt latviešu

gleznotāja, teorētiķa un pētnieka Voldemāra

Matveja (1877–1914) darbības popularizāciju,

ņemot vērā viņa unikālo ieguldījumu ārpus Eiropas

kultūru – Okeānijas, Āfrikas un Ziemeļāzijas –

mākslas pētniecībā 20. gs. sākumā. Viņa

grāmatas “Lieldienu salas māksla” (1914), “Āfrikas

māksla” (1919) tika izdotas krievu valodā ar

Vladimira Markova pseidonīmu un sen kļuvušas

par bibliogrāfisku retumu. Tomēr no šodienas

perspektīvas ir skaidrs, ka Matveja teorētiskās

atziņas veicināja daudzu kā latviešu, tā krievu

avangarda novatorisko mākslinieku izpratni par

šo kultūru nozīmi modernās mākslas turpmākā

attīstībā.

5. septembris – 18. septembris Kaimiņi trokšņo

“Dzejas dienu” laikā notiks dzejnieku lasījumi,

radošās darbnīcas un publiskas lekcijas, kas

apliecinās literatūru kā sociālās un kultūras

integrācijas līdzekli, iespēju nogludināt konfliktus

un sadarboties. Uz Rīgu tiks aicināti dažādu

valstu un reģionu literāti un dzejnieki: armēņi /

azerbaidžāņi; grieķi / turki; alžīrieši / francūži;

armēņi / turki; krievi / čečeni; izraēļi / arābi; kurdi

/ turki; izraēlieši / palestīnieši; gruzīni / abhāzi;

gruzīni / osetieši; angļi / īri; angļi / skoti; serbi /

horvāti, serbi / bosnieši; vācieši / čehi; vācieši /

franči; krievi / somi; itāļi / austrieši.

6. septembris Vidzemes tirgū Brīvības dārzs

Projekts “Brīvības dārzs” noslēgsies kultūras

foruma “Baltā nakts” laikā, kad tiks novākta

izaudzētā raža un meistardarbnīcās to sagatavos

apēšanai, ziemas krājumiem, tautas aptiekai.

Notiks arī projekta rezultātu apkopošana – attēlu

kolāžas, video u. c.

7. septembris Dubultu evaņģēliski luteriskajā

baznīcā Ērģeļmūzika BACH zīmē

Projekta “Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros

notiks jaunradītās triloģijas Dubultu daļas

pirmatskaņojums, kuras autors ir komponists

Rihards Dubra.

8. septembris Rātslaukumā, uz Akmens tilta,

pie Nacionālās bibliotēkas un tās iekštelpās

Gribu iet uz bibliotēku

Karnevāla gājiens Starptautiskajā rakstpratības

dienā. Bērni, kas piedalās projektā “Bērnu un

jauniešu žūrija”, izvēlēsies savu mīļāko grāmatu

un ietērpsies šīs grāmatas varoņu tērpos, lai veiktu

simbolisku gājienu. Pie bibliotēkas un bibliotēkā

notiks dažādas performances un hepeningi.

Gājiens sāksies Rātslaukumā, kur tā dalībnieki

uzzinās savu uzdevumu – doties uz Stikla kalnu,

lai atmodinātu tur dusošo Saulcerīti. Piedalīsies ap

2000 dalībnieku – bērni un pieaugušie no Latvijas

un latviešu diasporas centriem pasaulē.

9. septembris Esplanādē

Raiņa un Aspazijas lasījumi

Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā tiksies

ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju vadīs

moderators, piedalīsies arī tulkotāji. Iecerētais

ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija, Polija,

Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša uzmanība

Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice, Spānija

(īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija, Krievija un

Turcija.

11. septembris Latvijas Universitātē, radio “Naba”,

“Nabaklab” Zinātnes kafejnīcas

“RīgaPunkts” ietvaros notiks dažādi ar zinātni

saistīti pasākumi, tostarp sarunu cikls ar

zinātniekiem “Zinātnes kafejnīcas”. Tā pasākumos

būs iespēja klātienē satikt kādu zinātnieku un

uzdot viņam jebkuru interesējošu jautājumu.

12. septembris Latvijas Nacionālajā

bibliotēkā Dzintara ceļš

Dzejas dienu ietvaros notiekošais koncerts

“Dzintara ceļš” pulcēs Rīgā ievērojamākos Eiropas

dzejniekus un nozīmīgākos latviešu komponistus

pasaules līmeņa vokālās mūzikas jaundarbu

radīšanā. Piedalīsies: Valsts Akadēmiskais koris

“Latvija”, Māris Sirmais, 12 latviešu komponisti

un 12 Eiropas dzejnieki.

12. septembris – 31. decembris Latvijas Nacionālajā

bibliotēkā Mana – Tava – mūsu Rīga

Rīdzinieku stāsti

Izstāde “Mana – Tava – mūsu Rīga” un sarunu

cikls “Rīdzinieku stāsti” veicinās dažādu

nacionalitāšu rīdzinieku kultūrkomunikāciju,

savstarpējo sapratni, izziņu un bagātināšanos.

Piedalīsies: Igors Ļenskis, Vladislavs Volkovs,

Svetlana Bogojavļenska, Valters Ščerbinskis, Ēriks

Jēkabsons un mazākumtautību biedrību pārstāvji.

18

19


Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

14. septembris Liepājas Sv. Trīsvienības

katedrālē Ērģeļmūzika BACH zīmē

Projekta “Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros

notiks jaunradītās triloģijas Liepājas daļas

pirmatskaņojums, kuras autors ir komponists

Jānis Lūsēns.

15. septembris Latvijas Nacionālajā

bibliotēkā 21. gadsimta saturs

Akadēmiskie lasījumi veltīti cilvēces lasīšanas

vēsturei. Rokrakstu grāmatas nomaiņa ar iespiesto

grāmatu ir īstens force majeure kultūras, sociālajā

un ekonomikas vidē. Pamattēmas: grāmatniecības

mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā

kultūras, izglītības, pētniecības un sociālie centri,

elektroniskā vide un digitālās publikācijas.

Lasījumos būs iespēja dzirdēt pasaules mēroga

speciālistu viedokli par šiem tematiem. Norises

datums var tikt mainīts.

15. septembris – 25. decembris

Žaņa Lipkes memoriālajā muzejā

Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu

Projekta “Balsis” no tumsas jeb Žaņa Lipkes

riņķa kvadratūra ietvaros tiks atklāta grāmata

“Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu”.

Tās ideja ir uzrunāt bērnus, kuri ir visbrīvākie

no aizspriedumiem un mītiem, dodot viņiem

iespēju ielūkoties sarežģītajos Otrā pasaules

kara notikumos. Grāmatas teksta autore – Inese

Zandere, ilustrācijas – Reinis Pētersons.

16. septembris Esplanādē

Raiņa un Aspazijas lasījumi

Projekta ietvaros notiks 12 sarīkojumi, kurā tiksies

ārzemju un Latvijas rakstnieki. Diskusiju vadīs

moderators, piedalīsies arī tulkotāji. Iecerētais

ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija, Polija,

Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša uzmanība

Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice, Spānija

(īpašs uzsvars uz Kataloniju), Gruzija, Krievija

un Turcija.

16. septembris – 3.oktobrī Peldošajā galerijā

“Noass” un “Betanovuss”, AB dambī Es būšu muzejā

Projekta “Es būšu muzejā” ietvaros Naivās mākslas

muzejā būs apskatāmi muzeja pavasara plenēra

laikā tapušie darbi.

19. septembris Latvijas Nacionālajā operā Valentīna

Pasaules pirmizrāde jaunai latviešu komponista

Artura Maskata operai, kas balstīta leģendārās

kinozinātnieces Valentīnas Freimanes dzīvesstāstā.

19. septembris – 20. septembris Latvijas

Universitātē Baltijas dzintars pāri laikam

un robežām

Zinātniskā konference “Baltijas dzintars pāri

laikam un robežām” gan popularizēs dzintaru, gan

rosinās domu, ideju un pieeju apmaiņu dažādu

nozaru dzintara pētnieku starpā. Konferences

norise paredzēta divas dienas, par referentiem

paredzēts aicināt vadošos pasaules dzintara

pētniekus no dažādām zinātņu nozarēm.

22. septembris – 28. septembris Kādā no teātriem

vai netradicionālām spēles vietām Brīvības ielas

tuvumā forte forte. Ceturtā izrāžu nedēļa

Laikmetīgās teātra programmas ceturtā izrāžu

nedēļa. Režisors un programma tiks precizēti.

Kāds ir Eiropas teātris 2014. gadā “Forte forte”

ietver piecas Eiropas vadošo režisoru izrādes,

kas papildinātas ar teorētisko, māksliniecisko

un izglītības sadaļu. Kopā būs piecas viesizrāžu

nedēļas, katru nedēļu veltot viena mākslinieka

daiļradei. Izrāžu tematiskajā centrā ir indivīda un

varas, individualitātes un socialitātes, “nenormālā”

un “normālā”, personības un masu attiecības.

26. septembris Rīgas Domā Ērģeļmūzika BACH zīmē

Projekta “Ērģeļmūzika BACH zīmē” ietvaros notiks

jaunradītās triloģijas pirmatskaņojums. Dubultu

daļas autors ir Rihards Dubra, Liepājas daļas

autors – Jānis Lūsēns, bet Rīgas daļu komponējis

Ēriks Ešenvalds.

26. septembris – 27. oktobris Dzīvokļos Rīgas centrā

Kur ir mūsu mīļais zinātnieks

Pasākums notiks trīs identiskos dzīvokļos ar

identisku iekārtojumu. Vienā zinātnieks vēl

tikai gatavosies veikt pārdrošu kvantu fizikas

eksperimentu, otrā dzīvoklī zinātnieks jau būs

mistiski pazudis, bet trešo dzīvokli apdzīvos kāds

viegli atpazīstams subkultūras radījums.

27. septembris Latvijas Nacionālajā operā Valentīna

Jauna Artura Maskata opera, kas balstīta

leģendārās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes

dzīvesstāstā.

27. septembris Latvijas Universitātē

RīgaPunkts Zinātnes festivāls

Zinātnes festivāla ietvaros būs klausāma unikāla

koncert programma, kas būs Latvijas neatkarīgo

mūziķu un zinātnieku sadarbības rezultāts, ļaujot

satikties zinātniskām teorijām ar radošo vidi. Pēc

īpaši izstrādāta maršruta pasākuma dalībnieki

varēs saistošā, atraktīvā un praktiski izmantojamā

formātā uzzināt ko vairāk par Latvijas un pasaules

zinātnieku sasniegumiem. Pasākuma veidošanā

iesaistīti Latvijas Universitātes zinātnieki, kā arī

Latvijas neatkarīgās mūzikas labākie pārstāvji.

29. septembris – 05. oktobris Pārdaugavā,

Āgenskalnā, E. Smiļģa Teātra muzejā, LKA teātra un

audiovizuālās mākslas katedrā “Zirgu pasts” u. c.

“Patriarha rudens 2014”

Latvijas Kultūras akadēmijas festivāls būs nedēļas

maratons plašākai publikai, lai tā iepazītu Latvijas

Kultūras akadēmijas topošo jauno mākslinieku

daiļradi. Festivāla atklāšanas tradīcija vienmēr

paliek nemainīga – koncertuzvedums Āgenskalna

tirgus paviljonā, pēc kura notiek svinīgs gājiens

uz E. Smiļģa Teātra muzeju. Nedēļas garumā tiks

izrādīts jauno teātra režisoru un aktieru, kino

režisoru un operatoru, kā arī horeogrāfu veikums.

Vieslekcijas, meistarklases, viesizrādes.

30. septembris – 30. novembris Latvijas Nacionālajā

teātrī Spožums un posts Šengenas zonā

Izrāžu sērija-festivāls, kurā Eiropas režisori veidos

izrādes par nacionālās identitātes un suverenitātes

saglabāšanas tēmu unificētā Eiropā. Koncepciju

veido režisors Valters Sīlis un dramaturgs Jānis

Balodis, vienojoties ar ārzemju režisoriem, katras

izrādes tēmu risināt atšķirīgi, izmantojot unikālus

skatuves mākslas paņēmienus. Šī sērija arī

iepazīstinās ar tām skatuves mākslas iespējām,

kas pārkāpj dramatiska teātra robežas, veidojot

gan izrādes, kas pēta dokumentālā teātra iespējas,

gan izrādes, kas veidotas, satiekoties teātrim,

mūsdienu dejai un performances mākslai.

OKT

[oktobris]

01. oktobris – 30. novembris “kim” laikmetīgās

mākslas centrā, “RIXC” Mediju telpā Hiperboliskās

plaknes un ilgtspējības tīkli

Projekta ietvaros tiks eksponēti Dainas Taimiņas

un rokdarbnieču tamborētie 3D objekti, LiepU

MPLab Jauno mediju mākslas programma,

studentu radītās digitālās vizualizācijas, kā arī

interaktīvais ilgtspējības tīklu interfeiss. Izstāde

būs apskatāma Rīgā, Latvijas publiskajās

bibliotēkās, kā arī internetā un Latvijas publisko

bibliotēku informācijas tīklā. Ekspozīciju papildinās

lekcijas un radošās darbnīcas.

09. oktobris – 15. oktobris Latvijas Nacionālajā teātrī

Opera par kartupeli

Asprātīga opera visai ģimenei par kartupeļu

ceļojumu no Dienvidamerikas līdz Latvijai un dzīvi

tajā. Komponists – Valts Pūce, libreta autore –

Inese Zandere, režisors – Jans Villems van den

Bošs (Nīderlande). Piedalīsies: Latvijas Nacionālā

teātra aktieri, Rīgas Doma meiteņu koris diriģentes

Airas Birziņas vadībā, kamerorķestris un Latvijas

mūzikas skolu jaunieši – dziedātāji un dejotāji.

10. oktobris – 12. oktobris Vieta tiks precizēta

“Skaņu mežs”

Nepieradinātās mūzikas festivāls “Skaņu mežs”

atainos jaunākās norises mūzikas pasaulē.

15. oktobris Latvijas Nacionālajā

bibliotēkā 21. gadsimta saturs

Akadēmiskie lasījumi veltīti cilvēces lasīšanas

vēsturei. Rokrakstu grāmatas nomaiņa ar iespiesto

grāmatu ir īstens force majeure kultūras, sociālajā

un ekonomikas vidē. Pamattēmas: grāmatniecības

mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā

kultūras, izglītības, pētniecības un sociālie centri,

elektroniskā vide un digitālās publikācijas.

Lasījumos būs iespēja dzirdēt pasaules mēroga

speciālistu viedokli par šiem tematiem. Norises

datums var tikt mainīts.

16. oktobris Sv. Pētera baznīcā Mistiskā pasaka

“Tenso dienās” Latvijas Radio koris kopā ar

izcilākajiem Eiropas profesionālajiem koriem

pārsteigs ar jaunām, nedzirdētām programmām.

“Tenso dienu” pirmajā koncertā “Mistiskā pasaka”

Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards

Kļava aizvedīs Kārļa Skalbes, Hansa Kristiana

Andersena un Brāļu Grimmu pasaku valstībā, kur

amerikāņu komponista Deivida Langa darbam

“Meitene ar sērkociņiem” līdzās skanēs Ērika

Ešenvalda un Līgas Celmas radīto pasaku pasaules

pirmatskaņojumi.

18. oktobris Lielajā ģildē Laicīgā mūzika

“Tenso dienās” Latvijas Radio koris kopā ar

izcilākajiem Eiropas profesionālajiem koriem

pārsteigs ar jaunām, nedzirdētām programmām.

“Tenso dienu” programmas vadlīnijas: mistiskais,

profānais un sakrālais ir krustpunkti, kuros

sastapsies dažādu valstu mūzikas laikmeti ar

nacionālās koru kultūras savdabību, kora mūzikas

novitātes ar tradicionālās dziedāšanas veidiem,

radot inovatīvu vokālās mākslas un citu mūsdienu

mākslas komponentu sintēzi. Laicīgās mūzikas

koncertā piedalīsies RIAS “Kammerchor” (Vācija),

“Eric Ericsons Kammarkör” (Zviedrija), Igaunijas

Filharmoniskais kamerkoris un Latvijas Nacionālais

simfoniskais orķestris diriģenta Kaspara Putniņa

vadībā.

20. oktobris – 26. oktobris Kādā no teātriem vai

netradicionālām spēles vietām Brīvības ielas

tuvumā forte forte. Piektā izrāžu nedēļa

Laikmetīgās teātra programmas piektā izrāžu

nedēļa. Režisors un programma tiks precizēti.

Kāds ir Eiropas teātris 2014. gadā “Forte forte”

ietver piecas Eiropas ietekmīgu režisoru izrādes,

kas papildinātas ar teorētisko, māksliniecisko

un izglītības sadaļu. Kopā būs piecas viesizrāžu

nedēļas, katru nedēļu veltot viena mākslinieka

daiļradei. Izrāžu tematiskajā centrā ir indivīda un

varas, individualitātes un socialitātes, “nenormālā”

un “normālā”, personības un masu attiecības.

21. oktobris – 25. oktobris Tenso Eiropas kamerkora

noslēguma darbnīca

Tenso Eiropas kamerkora projekta ietvaros Rīgā

notiks kora trešā darbnīca.

22. oktobris Rīgas Domā

Sakrālās mūzikas koncerts “Lux aeterna”

Sakrālās mūzikas koncertā “Lux aeterna” skanēs

franču un flāmu baroka laikmeta polifonijas

paraugi, norvēģu garīgās tautasdziesmas,

Pētera Vaska un Arvo Perta mūzika un jaunas

oriģinālkompozīcijas, kas tapušas Latvijas Radio

kora skaņu laboratorijā – latviešu bizantiskie

dziedājumi. Koncerta mākslinieciskais vadītājs

– Sigvards Kļava, piedalās – “Nederlands

Kamerkoor” (Nīderlande), “Musicatreize”

(Francija), “Det Norske Solistkor” (Norvēģija),

Latvijas Radio koris, Latvijas Nacionālais

simfoniskais orķestris un solisti.

24. oktobris Tabakas fabrikā Tenso jauniešu nakts

Pēc Latvijas Radio kora diriģenta Kaspara Putniņa

un Tenso Eiropas Profesionālo koru asociācijas

iniciatīvas tiek veidots jauns – pirmais Eiropas

profesionālais koris. Tas apvieno Eiropas izcilākos

jaunos dziedātājus un atklāj jaunus ceļus kora

mūzikas laukā. Rīgā 2013.–2014. gadā notiks

TECC (Tenso Europe Chamber Choir) vasaras

darbnīcas, kas vainagosies ar iestudējuma

“Seriāls” pirmizrādi. Tenso Eiropas kamerkora

darbnīcu noslēgumā notiks pasākums “Tenso

jauniešu nakts”, kurā tiks pirmatskaņots

kora multimediāls iestudējums “Seriāls”. Šis

aizraujošais nakts ceļojums telpā skars aktuālu

tēmu – sabiedrības manipulāciju caur medijiem.

Iestudējuma veidotāji: diriģents un muzikālais

vadītājs Kaspars Putniņš, komponists Kristaps

Pētersons, režisore Zane Kreicberga, ģitārists

Kaspars Zemītis un DJ Monsta.

27. oktobris – 2. novembris Lielajā ģildē, Rīgas

Domā, Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas

Radio 1. studijā, Spīķeru koncertzālē, Sv. Jāņa

baznīcā Eiroradio koncertu sērija “European Capital

of Culture, Riga”

Eiroradio koncertu sērijas “European Capital

of Culture, Riga” mērķis ir pievērst Eiroradio

78 dalībvalstu auditorijas uzmanību bagātīgajai

Latvijas mūzikas dzīvei, piedāvājot klātbūtnes

sajūtu daudzos īpašos koncertos.

NOV

[novembris]

5. novembris – 9. novembris Vieta tiks precizēta

Starptautisku kuratoru-domātāju vizītes Rīgā

Projekta “Gaidot... (Kādas idejas arheoloģija)”

ietvaros paredzēta starptautiski aktīvu mākslas

un kultūras profesionāļu klātbūtne Rīgā aktuālo

mākslas diskursa tēmu pārvaicāšanai un turpmāku

diskusiju izvērsumam. Vizīšu programmas

kuratori: Anne Barlow, Courtenay Finn, Egija

Inzule, Ainārs Kamoliņš, Margarida Mendes,

Zane Onckule, Chris Sharp, Jānis Taurens, Alise

Tīfentāle u. c. Norises datumi var tikt mainīti.

8. novembris Latvijas Nacionālajā operā

Marisa Jansona un Bavārijas Radio orķestra

koncerts

Ar diriģenta Marisa Jansona un Bavārijas Radio

orķestra koncertiem Rīgā tiks godināta diriģenta

Arvīda Jansona piemiņa viņa jubilejas gadā.

9. novembris Latvijas Nacionālajā operā

Marisa Jansona un Bavārijas Radio orķestra

koncerts

Ar diriģenta Marisa Jansona un Bavārijas Radio

orķestra koncertiem Rīgā tiks godināta diriģenta

Arvīda Jansona piemiņa viņa jubilejas gadā.

9. novembris – 15. novembris Dzejas kartogrāfija

Projektā piedalīsies dzejnieki: Olga Seredjuka,

Jeļena Glazova, Sergejs Moreino, Aleksandrs

Meņšikovs, Ļena Šakure, Artūrs Punte, Sergejs

Timofejevs, Semjons Haņins, Žoržs Uaļļiks,

Vladimirs Svetlovs. Mūziķi: Andrejs Eiguss

(aka Selfish), Jevgeny Droomoff (aka Choop),

multimediju mākslinieki: Vladimirs Leibgams,

Katrīna Neiburga, Pēteris Ķimelis, Aleksandrs

Jegunovs, Aleksandrs Jakovļevs un atdzejotāji:

Pēteris Dragūns, Inga Gaile, Jānis Elsbergs,

Kārlis Vērdiņš un Ingmāra Balode, kā arī ārvalstu

dzejnieki un mākslinieki.

14. novembris Latvijas Nacionālajā operā Valentīna

Jauna Artura Maskata opera, kas balstīta

leģendārās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes

dzīvesstāstā.

14. novembris – 31. decembris

Mākslas muzejā “Rīgas Birža”

Tutanhamona dzintars

Projekta ietvaros būs apskatāma mākslas izstāde

un notiks konference. Šo projektu Latvijas

Nacionālais mākslas muzejs veido sadarbībā ar

Kairas Nacionālo muzeju (Ēģipte), Vidusjūras

un Tuvo Austrumu mākslas muzeju Stokholmā

(Zviedrija), M. K. Čurļoņa Nacionālo mākslas

muzeju Kauņā, Lietuvas Nacionālo muzeju Viļņā

(Lietuva) un Reģionālo Arheoloģijas muzeju

Potenzā (Itālija). Konference top sadarbībā ar

Latvijas Universitāti. Kā zinātniskais konsultants

projektā piedalīsies Luvras Senās Ēģiptes

departaments.

14. novembris – 18. novembris Rīgas pilsētvidē

Staro Rīga

Gaismas festivāla laikā Rīgā izgaismojas ap

100 gaismas objektu. Ēku fasādes, tilti, pieminekļi

un parki kļūst par gaismas un video tehnoloģiju

izstādes objektiem un gaismas instalāciju

ekspozīcijām. Objektus papildina muzikālas

un teatrālas norises. Festivāls ar īpaši krāšņu

programmu iekļauts 2014. gada programmā un

notiks jau septīto reizi.

15. novembris Latvijas Nacionālajā

bibliotēkā 21. gadsimta saturs

Akadēmiskie lasījumi “21. gadsimta saturs” būs

veltīti cilvēces lasīšanas vēsturei. Rokrakstu

grāmatas nomaiņa ar iespiesto grāmatu ir

īstens force majeure kultūras, sociālajā un

ekonomikas vidē. Pamattēmas: grāmatniecības

mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā

kultūras, izglītības, pētniecības un sociālie centri,

elektroniskā vide un digitālās publikācijas.

Lasījumos būs iespēja dzirdēt pasaules mēroga

speciālistu viedokli par šiem tematiem. Norises

datums var tikt mainīts.

21. novembris – 23. novembris “Splendid Palace”

“Priekšpilsētu kino”

Projekta “Priekšpilsētu kino” ietvaros tā

dalībniekiem un publikai notiks svinīgs noslēguma

pasākums un labāko filmu seansi.

28. novembris – 31. janvāris “Forum Cinema”,

“Splendid Palace”, “K sunī”, “Cinemon”,

“Multikino”, Daugavpils kinoteātrī “Silverscreen”,

kino “Gaisma” Valmierā un citos kinoteātros

Rīga – sešas versijas

Projekts “Rīga vēl nav gatava” ietver sešas

zinātniskās fantastikas īsfilmas stereoskopiskajā

3D formātā. Visu filmu darbība norisināsies Rīgā

tuvākā vai tālākā nākotnē, un tiks apspēlētas

tēmas par ceļošanu laikā, virtuālo realitāti, vienu

pasaules valdību un sapņu zagšanu.

Rīga būs pirmā pilsēta Eiropā, kura piedāvās

īsfilmu izlasi par pilsētvidi, veidotu s3D tehnikā.

DEC

[decembris]

1. decembris – 31. decembris Vieta tiks precizēta

J. S. Bahs – “Ziemassvētku oratorija”

Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros

klausītājiem tiks piedāvāta pazīstama klasiskā

mūzika, ko jau tradicionāli gada nogalē atskaņo

dažādi mākslinieki – J. S. Baha “Ziemassvētku

oratorija”. Piedalīsies: solisti, Rīgas Doma zēnu

koris, kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un

diriģents Sigvards Kļava.

1. decembris – 31. decembris G. F. Hendelis “Mesija”

Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros

tiks piedāvāta pazīstama klasiskā mūzika, ko

jau tradicionāli gada nogalē atskaņo dažādi

mākslinieki – G. F. Hendeļa “Mesija”. Piedalīsies:

solisti, Rīgas Doma zēnu koris, “Collegium

Musicum Rīga” un diriģents Māris Kupčs.

1. decembris – 31. decembris

“Sinfonietta Rīga” un Vivaldi

Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros

tiks piedāvāta pazīstama klasiskā mūzika, ko

jau tradicionāli gada nogalē atskaņo dažādi

mākslinieki. Šoreiz tiks izpildīti A. Vivaldi

skaņdarbi. Piedalīsies: solisti, “Sinfonietta Rīga”

un diriģents Normunds Šnē.

13. decembrī Latvijas Nacionālajā operā Eiropas

Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija

Ceremonija ierasti pulcē ap pusotru tūkstoti

pasaules līmeņa kino profesionāļu, un tajā tiek

apbalvoti Eiropas kino sasniegumu radītāji un

ekrāna personības.

1. decembris – 31. decembris Eiropas vainags

Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros būs

klausāmas dažādu Eiropas valstu komponistu

Ziemassvētku dziesmu apdares (pirmatskaņojumi)

dažādiem solistiem, ansambļiem no katras Eiropas

valsts. Jau tagad zināms, ka piedalīsies Latvijas

Radio koris, vokālā grupa “Framest”, “Hilliard

Ensemble” u. c.

15. decembris Latvijas Nacionālajā

bibliotēkā 21. gadsimta saturs

Akadēmiskie lasījumi veltīti cilvēces lasīšanas

vēsturei. Rokrakstu grāmatas nomaiņa ar iespiesto

grāmatu ir īstens force majeure kultūras, sociālajā

un ekonomikas vidē. Pamattēmas: grāmatniecības

mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā

kultūras, izglītības, pētniecības un sociālie centri,

elektroniskā vide un digitālās publikācijas.

Lasījumos būs iespēja dzirdēt pasaules mēroga

speciālistu viedokli par šiem tematiem.

Norises datums var tikt mainīts.

20

21


Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Iestaigā taciņu uz tuvāko

radošo kvartālu jau šogad!

VEF

izstāžu telpas. Tomēr kvartāla lielākā pievilcība ir

tirdziņi, kuros piedāvā ekoloģisko pārtiku un modes

Kādreizējā rūpnīca VEF atrodas aiz Gaisa tilta,

kas uz Brīvības ielas iezīmē Rīgas vēsturiskā centra

robežu. Padomju laika industrijas flagmaņa pamestajos

cehos spontāni izveidojās mākslinieku komūna,

kura tur atrada telpas darbnīcām, lētākām nekā

īres namos. Tagad šajā vietā vispamanāmākās ir

alternatīvā mākslas centra Totaldobže aktivitātes,

kas aptver amplitūdu no mākslinieku rezidencēm

un izstādēm līdz dzejas slamam, elektroniskajai

mūzikai un hepeningiem. Totaldobže īpašu uzmanību

pievērš dažādu jomu mākslinieku savstarpējai

iepazīstināšanai ar ziņkārīgu, bet augstajās mākslās

ne visai ieinteresētu jauniešu auditoriju. Industriālās

pamestības šarms viņiem ir daudz uzrunājošāka

vieta nekā balti krāsotas muzeju telpas.

preces, kas darinātas vienā eksemplārā. Te bieži

notiek kino seansi un mūziķu uzstāšanās. Kvartāls

ir iecienīts jauno radošo profesionāļu vidū, kuri vēlas

baudīt stilīgi relaksētu atmosfēru.

Kaņepes kultūras centrs

Divstāvu ēkā, kas izceļas starp buržuāziski solīdajiem

centra namiem, kādreiz atradās mūzikas

skola. Gaidot pārcelšanos uz labākām telpām, tā

netika ne remontēta, ne īpaši uzposta. Tas nodrošina

ēkai visai alternatīvu izskatu, kas ļoti labi atbilst

saturam: pēc Dāvja Kaņepes, jauna kinorežisora,

iniciatīvas šeit vispirms parādījās ballītes un saviesīgi

apdzīvots pagalms, kas papildinājās ar zīmējumu

un foto izstādēm, nelieliem koncertiem, vēlāk

arī performancēm un kino izrādēm. Centrs ir ļoti

draudzīgs gados jauniem apmeklētājiem, īpaši velosipēdistiem,

studentiem un jauniešiem, kas vēl

tikai meklē savu vietu mākslā. Vieta labi iederas

maršrutā, ko radoši alternatīvā publika parasti izstaigā

piektdienu vakaros – no Lāčplēša ielas bāriem

“Čomskis”, “Teātra bārs”, “Miit” un “Fazenda”

līdz Miera ielas nesteidzīgās apkalpošanas pasēdētuvēm

vai otrādi.

Vasarsvētki Miera ielas

republikā

Jau simts gadus pa Miera ielu traucas elektriskais

tramvajs. 19. gs. sākumā celto īres namu pirmajos

stāvos vienmēr atradušās dažādas iestādes

un bodītes. Savulaik Miera iela bijusi pazīstama kā

grāmatu izdevēja Rapas mājvieta, bet vēlāk tā nesaraujami

saistīta ar fabrikas “Laima” šokolādes

smaržu. Šobrīd visā Miera ielas garumā ir uzplaucis

radošs kvartāls, ko veido kafejnīcas, veikaliņi un

dažādas radošas iniciatīvas. Šeit gluži neplānoti satikušies

radoši un uzņēmīgi ļaudis, kuri nodibinājuši

biedrību “Miera ielas republika”, lai kopīgi iesaistītos

radošo kvartālu kustībā un piedalītos pilsētas

Emīls Desjatņikovs / F64

Mākslinieka Vincena Bēkmana (Beļģija) radošā akcija - Rīgas iedzīvotāju pašportreti Imantā un Autoostā

dzīvē.

Par tradīciju solās kļūt vērienīgie Miera ielas

Kultūru –

ārpus centra

robežām!

Rīga 2014 tematiskās līnijas “Ceļu karte” kuratore

Gundega Laiviņa šo programmu dēvē par

“58 Rīgām”, jo tieši tik apkaimju veido pilsētas karti.

Šīs tematiskās līnijas galvenais uzdevums ir panākt

to, lai 58 Rīgas apkaimes katra ar savu identitāti

caurvītu visu kultūras galvaspilsētas gada programmu.

Katrs nams var būt kultūras nams

“Joprojām gan fiziskajā telpā, gan cilvēku domāšanā

kultūras aina ir centralizēta. Apmeklēt savas

apkaimes lielveikalu visi ir iemanījušies, bet, tiklīdz

turpat blakus kādā netradicionālā vietā notiek kultūras

vai mākslas pasākums, cilvēki pret to izturas

ar aizdomām, jo tradicionāli mākslas pasākumus ir

ierasts doties baudīt uz centru,” teic Gundega.

Kāpēc apkaimēs kultūras pasākumi parasti norisinās

netradicionālās vietās Lielākoties vienkārši nav

citu variantu, jo lielākajā daļā apkaimju nav mākslas

un kultūras norisēm piemērotu telpu.

Gatavojot Rīga 2014 Eiropas kultūras galvaspilsētas

programmu, Gundega intereses pēc kartējusi

Rīgas kultūrtelpu un secinājusi – visblīvāk apdzīvotajās

apkaimēs nav tikpat kā nevienas kultūras celtnes!

“Pieredze rāda, ka kultūras un mākslas centri

“iegriež” sabiedrisko dzīvi jaunā līmenī un stiprina

vietas identitāti un piederību tai,” akcentē kuratore.

Galvenajās lomās – Rīgas iedzīvotāji

Visa gada garumā ieplānoti apmēram 20 “Ceļu kartes”

projekti, kas nosacīti iedalāmi divās lielās grupās:

notikumi apkaimēs un Rīgas dokumentēšana ar

mākslas līdzekļiem vai mākslas darbu starpniecību.

“Daudzos no šiem projektiem rīdzinieks būs galvenais

protagonists, varonis, arī līdzradītājs. Manuprāt,

tas ir ļoti svarīgi,” ir pārliecināta Gundega

Laiviņa.

Viens no līnijas centrālajiem notikumiem ir dokumentālā

filma “Force Majeure. Rīga”, ko producē

“Mistrus media”. Ideja par filmu radusies vienā no

pirmajām “prāta vētrām”, kas rīkota laikā, kad Rīga

vēl tikai gatavojās piedalīties konkursā par Eiropas

kultūras galvaspilsētas statusu.

“Jauno pilnmetrāžas dokumentālo filmu veidos dažādu

dokumentālā kino režisoru veidotas īsmetrāžas

epizodes. Filmas tapšanā piedalīsies izcili dokumentālisti

no vairākām Eiropas valstīm, un katram pārī

būs Latvijas sociālantropologs, kurš “atvērs Rīgas

durvis”, piedāvās tematus un piedalīsies filmēšanas

procesā. Mākslinieki sāks strādāt jau šovasar, bet

filmas pirmizrāde paredzēta nākamā gada septembrī,

un ceru, ka tā neatpaliks no filmas “Parīze, es

mīlu tevi” vai mūsu pašu leģendārās “Šķērsielas”.

Šo profesionāļu meistardarbu papildinās Kinocentra

rīkotās kino meistardarbnīcas jauniešiem, kuru laikā

jaunie cilvēki veidos filmas par savu apkaimi.”

Maijs – foto mēnesis

Maijs būs mēnesis, kad Rīgā dominēs fotogrāfija

– notiks intensīva profesionālo fotogrāfu un

iedzīvotāju sadarbība, sākot no atvērtas platformas,

kurā ikviens iedzīvotājs varēs piedāvāt savas Rīgas

fotogrāfijas, līdz profesionāļu fotoizstādei pilsētvidē.

Šo projektu rīko vairākas organizācijas, sākot ar

interneta žurnālu “Fotokvartāls” un beidzot ar Starptautisko

vasaras fotoskolu, kas jau ir sākusi iniciatīvu

“Laikmetīgie portreti un pašportreti”. Šā projekta

laikā profesionāļi dažādās Rīgas apkaimēs pilnveidos

iedzīvotāju iemaņas fotogrāfijā, bet rezultāts būs

apskatāms izstādē.

Brīnišķīga liecība par Rīgu būs fotogrāfa un kinorežisora

Kaspara Gobas un rakstnieces Gundegas

Repšes Rīgas salu projekts. “Gundega raksta grāmatu,

un Kaspars veido fotogrāfijas par Rīgas salām

– vietām, kuras pilsētas attīstības rezultātā skar

ļoti straujas un neatgriezeniskas pārmaiņas. Grāmata

tiks atvērta nākampavasar, bet fotoizstāde notiks

maijā kā foto mēneša sastāvdaļa.”

Urbānā māksla un poēzija

Vēl Gundega vēlas izcelt ielu mākslas festivālu

“Blank Canvas” pavasarī un Urbānās poēzijas festivālu

vasarā. “Abu festivālu mērķis ir aptvert iespējami

vairākas apkaimes un veidot programmas, kuru

rezultātā izveidotie mākslas darbi paliks publiskajā

telpā kā vides mākslas objekti. “Blank Canvas” uzmanības

centrā būs grafiti, kas tiks pacelts pilnīgi

jaunā līmenī, no pilsētvidi degradējoša elementa

kļūstot par apbrīnas vērtu mākslas virzienu, pateicoties

augstākā līmeņa māksliniekiem, kas Rīgā radīs

jaunus mākslas darbus. Savukārt urbānās poēzijas

festivāls kaut uz brīdi par mākslas notikumu

epicentru padarīs tādas apkaimes kā Purvciems, Zolitūde,

Brasa, Grīziņkalns, Sarkandaugava un Torņakalns.

Kalnciema kvartāls

Atšķirībā no radošajiem kvartāliem, kas apgūs

urbāni industrializētu vidi, kvartāls, kas izvietojies

Kalnciema ielas malā pa ceļam no Rīgas centra uz

lidostu, sastāv no nelieliem elegantiem koka namiņiem,

ko rekonstruējuši to īpašnieki brāļi Dambergi.

Ēkās, kas grupējas ap pagalmu, izvietojušies

arhitektu un dizaineru biroji, restorāns un nelielas

Gints Ivuškāns / F64

Ceļu karte

kuratore

Gundega

Laiviņa

Pilsētas faktūra, telpa, ritms, cilvēki gadu desmitiem

ir iedvesmojuši māksliniekus jaunu darbu

radīšanai. Daudzi kļūst par vērtīgām liecībām,

noteikta pilsētas laikmeta portretējumiem. Ļoti

gribētos, lai “Ceļu kartes” notikumu rezultātā

taptu laikmetīgs, intīms un meistarīgs 2014. gada

Rīgas portrets, kurā ikviens rīdzinieks atpazītu

savu pilsētu un reizē ieraudzītu to no jauna.

Tieši tādēļ vairums “Ceļu kartes” mākslinieku

dzīvos un strādās kādā no 58 Rīgas apkaimēm,

Inga Nestere

vasarsvētki, kas pirmoreiz notika 2012. gadā, izpelnoties

plašu rīdzinieku atsaucību. Šogad svētki

ieplānoti 18. maijā, ielas posmā no Brīvības ielas

līdz Tabakas fabrikai. Vasarsvētki veidosies no daudziem

mazākiem un lielākiem notikumiem, kurus

rīkos radošie uzņēmumi, biedrības un iniciatīvas

gan savās telpās, gan pagalmos un uz ielas, sadarbojoties

ar iedzīvotājiem un namīpašniekiem.

Paredzēts, ka Miera ielas vasarsvētki ar brīvdabas

izrādēm, koncertiem, mākslinieku darbnīcām

un citiem projektiem norisināsies arī 2014. gada

maijā.

radot jaunus mākslas darbus – filmas, dzejoļus,

fotogrāfijas, grāmatas, instalācijas, dizaina

priekšmetus, sienu gleznojumus un izrādes, kuru

līdzradītāji un galvenie varoņi ir rīdzinieki, bet

notikumu “skatuve” – publiskā telpa.

“Ceļu kartes” programma droši kāps pāri

robežām, kas līdz šim kultūru noturējušas centrā,

lai kaut uz mirkli arī Purvciemu, Vecmīlgrāvi vai

Sarkandaugavu padarītu par kultūras dzīves epicentru

cerībā, ka tur notiekošais sagatavos labu

augsni kultūras un mākslas klātbūtnei ikvienā

apkaimē arī pēc 2014. gada.

22

23


Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

2014. gadā runās par utopisko pilsētu un izdzīvošanas

modeļiem tajā.

Vai šīs idejas ir radušās, izmantojot festivāla

nu jau piecus gadus ilgo pieredzi

Pirmā Survival Kit izstāde notika ekonomiskās

krīzes sākumā, kad šķita, ka kultūra ir vienīgā pozitīvā

nepārvaramā vara, kas spēj palīdzēt cilvēkiem

mainīt pasauli. Secinājām, ka “Izdzīvošanas

komplekts” ir ļoti spēcīga stratēģija, ko iekļaut arī

Rīgas – kultūras galvaspilsētas piedāvājumā. Protams,

festivālu pieredze deva impulsu šīs tematiskās

līnijas attīstībai. Ir arī daudz citu projektu, kas

papildina kādu no minētajiem virzieniem, tomēr

visiem raksturīgi trīs pamatprincipi – interese par

senajām prasmēm, zinātni un iedzīvotāju iesaistīšana.

Vai mērķis ir atklāt jaunus modeļus, kā, cilvēkiem

mijiedarboties ar urbāno vidi, padarīt

to iedzīvotājiem draudzīgāku

Jā, viens no vadmotīviem ir iedzīvināt pazīstamos

“dari pats” (Do It Yourself – DIY) principus.

Aktivizēsies radošie kvartāli, kas Rīgā parādījās

ne pārāk sen, un šobrīd lielā mērā uzskatāmi par

veiksmes stāstu. Laikmetīgās Mākslas centrs kopā

ar Sorosa fondu Latvijā pirms pāris gadiem īstenoja

projektu “Brigāde”, konkursa kārtībā piešķirot

finan siālu atbalstu radošām iniciatīvām, kas piedāvāja

netradicionālas uzņēmējdarbības formas. Ar

prieku jāatzīst, ka lielākā daļa no tām ir izdzīvojušas.

Turklāt tās visur, kur parādās, izraisa vīrusa

efektu – apkārt pulcējas radoši jaunieši, izklaides

vietas. Pašlaik jau notiek otrais konkurss, kurā pieteikušās

jaunas radošās brigādes. 2014. gadā būs

jūtams arī to pienesums. Es radošo uzņēmējdarbību

redzu kā dzīvotspējīgu formātu kultūras vidē, jo

pieejamo līdzekļu nav daudz, un māksliniekiem ir

jāmeklē iespējas savas idejas realizēt.

Kā savienosies pilsētu amatniecības un agrārā

vidē iegūtu prasmju tradīcijas

Viss, ko mēģina darīt festivāls Survival Kit, modelējot

utopisko pilsētu vai meklējot, kā pilsētu

padarīt labāku, ir saistīts ar augkopības integrāciju

pilsētas vidē, kas pasaulē ir ļoti izplatīta, bet Rīgā

līdz šim par spīti tam, ka tā ir zaļa pilsēta, nav plaši

praktizēta. Mums ir daudz skaistu pilsētas parku,

bet uz tiem var tikai skatīties, aiztikt nedrīkst.

Parki un dārzi ir jāatdod pilsētniekiem lietošanai.

2014. gada projekti šo sapni padarīs tuvāku.

Rotko vilcienā no Rīgas uz

Daugavpili

Pilsēta kā

paradīzes

dārzs

Pilsēta kā paradīzes dārzs, kurā katra radība

jūtas gaidīta un laimīga dzīvo saskaņā ar dabu,

jaunākajām tehnoloģijām un saviem radošajiem

impulsiem – šādu vīziju piedāvā Latvijas laikmetīgās

mākslas centrs. Stāsta tā direktore, festivāla

Survival Kit un Force Majeure programmas kuratore

Solvita Krese:

Kultūras galvaspilsētas programmas tematiskajā

līnijā “Izdzīvošanas komplekts/Survival Kit” ir

daudz aktivitāšu, kurās tiks iesaistīti pilsētas iedzīvotāji

un kurās aicināti iesaistīties arī pilsētas viesi.

Kā jau vedina domāt nosaukums, aktualizēsim

jautājumus par izdzīvošanas stratēģijām. Viens no

virzieniem, ko akcentēsim, ir aicinājums atgriezties

pie senajām prasmēm, interpretējot tās mūsdienīgā

veidā. Vēlamies parādīt, ka daudz kas no senatnes

ir nepelnīti aizmirsts un ka šīs prasmes var likt

lietā pavisam citā veidā. Šajā aspektā nozīmīga būs

milzīga izstāde Latvijas Mākslas akadēmijā, kas notiks

visos tās ēkas korpusos un blakus esošajā parkā.

Akadēmijas diplomandi veidos izstādi, kurā tiks

iesaistīti arī amatnieki. Kopā ar studentiem strādās

ražotāji un zinātnieki.

Daudzsološi darbojas Etnogrāfiskais Brīvdabas

muzejs, kurā tradicionāli notiek amatnieku gadatirgus.

2014. gada augustā līdzīgā veidā notiks

laikmetīgo amatnieku gadatirgus, kurā piedāvātie

izstrādājumi jau balansēs uz lietišķās mākslas un

dizaina robežas.

Otrs būtisks virziens Eiropas kultūras galvaspilsētas

mākslas programmas sagatavošanā būs

mākslas mijiedarbība ar zinātni, radot inovatīvus risinājumus.

Būs plaša izstāde ar nosaukumu “Lauki”,

ko izstāžu zālē “Arsenāls” organizē elektroniskās

mākslas un mediju centrs “RIXC”. Tēma aptver gan

atjaunojamās enerģijas, gan jauno mediju izmantojumu

ikdienā. Pētīsim, kā māksla, mijiedarbojoties

ar jaunajiem medijiem, jaunajām tehnoloģijām, var

mums palīdzēt izdzīvot. Vērienīgu pasākumu veidos

arī Radio “NABA” – viņi kopā ar zinātniekiem visa

gada garumā Latvijas Universitātē rīkos zinātniskās

kafejnīcas, kurās piedalīsies mākslinieki kopā ar zinātniekiem.

Šeit sarunas par sarežģītiem tematiem

notiks cilvēkiem saprotamā veidā – izstāstot tās

iespējami vienkāršos vārdos. Šīs programmas kulminācija

būs Zinātnes naktī, kas notiks septembrī,

topošajā Universitātes ciematā, kas tiek būvēts pie

Torņkalna stacijas. Visticamāk, tajā laikā tas būs

nepabeigtas jaunbūves stadijā, kurā vairākas naktis

pēc kārtas varēs izplosīties zinātnieki, mūziķi,

dīdžeji un vīdžeji.

Vai taisnība, ka Rīga 2014. gadā kļūšot ievērojami

zaļāka

Interesanti būs urban gardening jeb pilsētas

dārzkopības projekti, kuros tiks iesaistīti rajonu

iedzīvotāji. Tur mākslinieku un sociālantropologu

grupa, kas šobrīd sevi sauc par “Iesakņotājiem”,

kopā ar senioriem un bērniem būvēs siltumnīcas un

attīstīs urbānās dārzkopības prasmes. Būs sadarbība

ar pansionātu iemītniekiem. Tas viss vainagosies

Esplanādē vai nu ar atsevišķu siltumnīcu, vai Rīga

2014 informācijas centrā ievietotajām dobēm. Visu

vasaru varēs vērot stādu augšanas procesu un uzzināt,

ko tikai nevar izaudzēt pilsētas centrā! Nebūs

brīnums, ja Esplanādes skvērā augs kāposti vai tiks

iekoptas sakņu dobes.

Vēl kādu interesantu pilsētas dārzkopības aktivitāti

rīko starpnozaru grupa “Serde”. Viņi apzaļumos

plato dzegu – tādu kā paplatinātu palodzi otrā stāva

līmenī –, kas apjož milzīgo ēku Brīvības un Matīsa

ielu krustojumā. Uz tās tiks izveidots kaut kas līdzīgs

gaisa dārzam. Tas labi saskanēs ar kvartāla

iekšpusē esošo Vidzemes tirgu, kur tiks izstādītas

ekoloģiskās augu segas. Tās veidos franču mākslinieks

Žoaness Simons–Perē (Joanes Simon-Perre),

tradicionālajās lupatu segās iestrādājot strēmeles

ar augu sēklām. Pēc tam tās turpinās dīgt un augt,

un ziedēt, un tas, man šķiet, varētu būt ļoti interesanti.

Vai tas nozīmē, ka māksla nostāsies opozīcijā

virtuālajai pasaulei

Gan jau “RIXC” tik un tā visu vadīs, izmantojot

datorus! Viņi jau tagad veic eksperimentus, piemēram,

sarunājoties ar augiem caur skaļruņiem un

tamlīdzīgi.

Būs Lielā talka. Pasākumu programmā piedalīsies

arī ainavu arhitekti. Daudz kas tiks darīts mikrorajonu

pagalmos – Zolitūdē, Maskačkā, Purčikā...

Tiks iekustināta masīva kustība, kurā kopā ar ainavu

arhitektiem un citiem speciālistiem iedzīvotāju

rokām pagalmi tiks pārveidoti zaļojošās oāzēs. Ar

mākslinieku līdzdalību būvēs spēļu laukumus no

otrreizējiem materiāliem. Festivāls Survival Kit

Didzis Grodzs

Marks Rotko, Bez nosaukuma Nr. 7

(Oranžais un šokolādes), 176,9x110,5, 1957,

no Keitas Rotko-Pricelas kolekcijas

Abstraktā ekspresionisma pamatlicējs. Pasaulslavenais

gleznotājs Marks Rotko gan dzimis

Daugavpilī, tomēr viņa mākslas un personības

globālais mērogs nepieļauj iespēju neiekļaut

viņam veltītus notikumus Rīga 2014 kultūras

programmā, projektā “Dzimis Rīgā”.

2014. gadā no 24.–26. septembrim par godu

Marka Rotko 111. dzimšanas dienai uz starptautisku

konferenci Latvijā ieradīsies izcili mākslas

speciālisti, lai diskutētu par Marka Rotko

devumu pasaules mākslā. Pirmās konferences

dienas noslēgumā Rīgā ieplānots Lielbritānijas

mākslinieka un mūziķa Džeimsa Klarka (James

Clarke) koncerts. Digitalā izstādē “Rotko un

Daugavpils” LNB jaunajā ēkā būs aplūkojams

materiāls no Daugavpils Marka Rotko mākslas

centra (DMRMC) sagatavotas digitālās ekspozīcijas.

Savukārt 25. septembrī visi konferences dalībnieki

vilcienā dosies uz Daugavpils Marka

Rotko mākslas centru, kur tiks atklāta Latvijas

laikmetīgās glezniecības izstāde. Vilcienā tiks

translētas filmas, notiks sarunas neformālā gaisotnē.

Pati izstāde tiek veidota kā pētniecisks

Izdzīvošanas

komplekts

kuratore

Solvita Krese

Tematiskā līnija “Izdzīvošanas komplekts” ir

aicinājums meklēt radošus risinājumus visās

dzīves situācijās, nebaidīties darīt un darināt

lietas pašam, kā arī pārliecināties, ka ar kultūras

palīdzību iespājams atdzīvināt gan sen aizmirstas

prasmes, gan pieradināt nākotnē vērstas

inovācijas, gan arī pozitīvi izmainīt apkārtējo vidi.

Šīs tematiskās līnijas ietvaros mākslinieki

tiksies ar amatniekiem un kopīgi “tulkos” seno

arodu zinašanas mūsdienu dizaina valodā.

projekts, lai raksturotu mūsdienu glezniecību

Latvijā, velkot paralēles ar Rotko un abstrakto

ekspresionismu šodien.

DMRMC ir veidots kā multifunkcionāls kultūras,

mākslas un izglītības centrs, kas tiks atklāts

2013. gada aprīļa beigās. Ar Rotko ģimeni izveidojusies

laba sadarbība, un centrā apskatei būs

pieejami seši mākslinieka oriģinālie darbi. Centra

Rotko sektorā katram apmeklētajam būs papildu

iespēja digitālā formātā sajust Dvinskas 20. gs.

sākuma gaisotni Rotko bērnības acīm, izsekot

mākslinieka dzīves un radošajam ceļam ASV, sasniedzot

augstākās mākslas virsotnes.

Centra bibliotēkā un dokumentācijas centrā

iespē jams padziļināti izzināt biogrāfiskos un hronoloģiskos

faktus, videozālē noskatīties filmas

par izcilo personību un pabūt vienatnē Rotko

klusuma telpā. Vienlaikus būs apskatāmas sešas

pastāvīgās un mainīgās ekspozīcijas; te izvietots

arī studiju rezidenču sektors ar aprīkotām mākslinieku

studiju telpām.

Marka Rotko starptautiskā konference.

24.–26. septembris. Rīga–Daugavpils.

Kultūras un zinātnes sadarbības laboratorijas

atvērs plašu lauku radošiem eksperimetiem

un pārdrošu ideju testēšanai. “Pielaikojot” radošo

industriju darbības modeli, dažādas izdzīvošanas

stratēģijas demonstrēs radošo kvartālu

iemītnieki.

Arhitekti un kultūras aktīvisti kopā ar māju

iedzīvotājiem sakops un pārveidos savus

pagalmus, ielas, rajonus. “Izdzīvošanas

komplekts” būs arī izaicinājums katram

no mums – rīdziniekam vai pilsētas viesim –

pārvarēt kūtrumu, nedrošību un šaubas – darīt

pašam un piedalīties!

24

25


Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Dmitrijs Suļžics / F64

Pasaules koris – uz vienas skatuves!

Sean Hughes

Rīgas karnevāls

kuratore

Diāna Čivle

Starojošā, skanīgā, plaukstošā, dziedošā,

dejojošā, krāsainā, stilīgā – varētu vēl ilgi

turpināt, izkrāsojot daudzveidīgo Rīgas ikdienas

kultūras dzīves ainavu. Regulāra festivālu

norise, izcili koncerti un operas uzvedumi, teātra

izrādes katru vakaru, spoži mākslinieki, citādība

radošajos kvartālos.

Kad kļūst siltāks, kultūra iziet Rīgas ielās un

piepilda tās ar īpašo svētku atmosfēru. Rīgai

patīk svinēt kultūru. Bet Rīgai patīk arī jauni

izaicinājumi.

Karnevālu būtība ir mainīt un mainīties.

Uzlikt masku un pārtapt, spēlēt un rotaļāties arī

bez maskas, izbaudīt aizliegto un visu sagriezt

kājām gaisā. Rīgas karnevāla tematiskās līnijas

pasākumi visa gada garumā aicina iekāpt

krāsaino notikumu karuselī, baudīt un priecāties,

ļauties kultūras piedzīvojumam.

Ziemošanās, Eiropas saulgriežu ugunis un

Jāņu nakts mistērija, modes kaleidoskops, 3D

karnevāls – un izkāpjam no karuseļa iedvesmoti,

citādi, itin kā nonākot pavisam jaunā vietā, jo

tevī viss ir mainījies. Un parādījušās jaunas košas

ainas Rīgas pasākumu kalendārā.

Dmitrijs Suļžics / F64

Vai varat iztēloties tūkstošiem koristu no visas

pasaules visdažādākajos tautastērpos soļojam Rīgas

ielās Tieši tā jūlijā startēs lielākais un nozīmīgākais

starptautiskais notikums koru mūzikas

dzīvē. Pasaules koru olimpiāde 2014 Rīgā pulcēs

ap 20 000 koristu no vairāk nekā 70 valstīm. Vairāk

par šiem mūzikas svētkiem pastāstīja Pasaules

koru olimpiādes 2014 mākslinieciskais vadītājs, Jāzepa

Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asoc. prof.

Romāns Vanags.

Kā radusies Pasaules koru olimpiādes ideja

Pasaulē tiek rīkots daudz dažādu koru sacensību,

bet bieži vien, lai tajās piedalītos, jāiztur ļoti

stingra atlase, uz tām tiek aicināti tikai patiešām

izcili amatierkolektīvi. Savulaik koncertorganizācija

Musica Mundi sāka rīkot nelielus konkursus,

kuros varēja piedalīties faktiski jebkurš koris, saņemot

profesionālas ekspertu žūrijas novērtējumu

un veidojot radošu sadarbību ar citiem koriem. Šī

tradīcija ir pāraugusi par Pasaules koru olimpiādi,

kuru nu jau rīko starptautiskā koru kultūras organizācija

Interkultur.

Vai šajā pasākumā tiek ievērots olimpiskais

princips – galvenais ir piedalīties

Princips tiešām tiek uzturēts – neatkarīgi no koru

skaita olimpiāde notiek ik pēc diviem gadiem, un

tajā piedalās visi, kas vēlas piedalīties – vai tie būtu

300, 350 vai vairāk koru. Atkarībā no pieteikumu

skaita tiek izveidota žūrija, kurā strādā septiņdesmit

līdz astoņdesmit augstas klases kora mūzikas ekspertu,

pasaulē pazīstami diriģenti un komponisti.

Šobrīd Pasaules koru olimpiāde ir plašākais koru

forums pasaulē, kur satiekas diriģenti, eksperti,

notiek meistarklases, izcilu koru, orķestru un vokālo

grupu koncerti. Protams, notiek arī koru sacensības

dažādos līmeņos un kategorijās.

Kādās kategorijās kori var pieteikties

Kori mērosies spēkiem atklātajā un čempionu

konkursos, kuru dalībnieku sastāvu noteiks kvalifikācijas

atlase. Sacensība Pasaules koru olimpiādē

Rīgā risināsies 29, tostarp folkloras, sakrālās mūzikas,

popmūzikas/šovu koru, gospeļu, spiričuelu,

kā arī tradicionālajās koru konkursu kategorijās.

Tas nozīmē, ka arī klausītājiem būs daudz

iespēju dzirdēt visdažādāko mūziku

Tiem, kam interesē kora mūzika, plašāku iespēju

nemaz nav. Bez koru konkursiem plānots

arī atklāšanas koncerts, piecu kontinentu sadziedāšanās

kopkoncertā Mežaparka estrādē, īpašs

sakrālās mūzikas koncerts Rīgas Domā, Baltijas

zēnu kopkora koncerts ar pasaulslavenā amerikāņu

komponista Mortena Lauridsena mūziku. Interesenti

varēs iepa zīties ar visdažādāko tautu kora

mūziku no visas pasaules, sākot ar Dienvidāfriku

un beidzot ar Ķīnu.

Vai Latvijā kaut kas būs arī citādāk nekā

parasti koru pasākumos

Pirmkārt, vairāk iespēju būs piedalīties tieši Latvijas

un tuvējo kaimiņvalstu koriem, kuriem finansiāli

nebūtu iespējams aizbraukt, piemēram, uz koru

olimpiādi Ķīnā vai ASV. Žūrijā būs daudz Latvijas

pazīstamāko diriģentu un kormūzikas komponistu.

Pasaulē ir daudz dzirdēts par latviešu kordziedāšanas

tradīcijām, ar kurām mums būs izdevība iepazīstināt

olimpiādes dalībniekus. Rīgā plānojam sarīkot

unikālu kopkora koncertu Mežaparka estrādē

– tāds vēl olimpiādes vēsturē nebūs bijis! Šī Pasaules

koru olimpiāde būs mūsu īpašā iespēja parādīt

citiem, kādi tad ir tie “dziedošie latvieši”. Pasaules

kontekstā tas ir unikāli, ka mēs savu identitāti

esam nostiprinājuši humānā veidā, ar tautasdziesmām

un dziedāšanas tradīcijām. Profesora Imanta

Kokara sapnis ir piepildījies – iespēju uzņemt Rīgā

Pasaules koru olimpiādi esam nopelnījuši ar saviem

izcilajiem starptautiskajiem sasniegumiem kormūzikā.

Pēc šīs koru olimpiādes Latvija noteikti paliks

pasaules kordziedāšanas kartē uz visiem laikiem.

www.singriga.lv

26

27


Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Sāmu astoņi

gadalaiki Ūmeo

2014. gadā

Ūmeo ir viena no straujāk augošajām pilsētām

Skandināvijā, kuras iedzīvotāju trešā daļa ir Ūmeo

Universitātes studenti ne tikai no Zviedrijas un

tās kaimiņvalstīm, bet arī no pārējās pasaules.

Jauneklīguma gars nosaka gaisotni pilsētā, kurā

ir spēcīga alternatīvo kultūru scēna, aktīva feministu

kustība.

Mūsdienu Ūmeo kultūras aktīvākais punkts

ir Ūmeo Universitātes mākslas, dizaina un arhitektūras

fakultāšu komplekss, kura centrs ir

2012. gada vasarā atklātais Mākslas muzejs. Tas

ir arhitektoniski vienots dāņu respektablā arhitektu

biroja Henning Larsen projektēts ēku komplekss

Ūmes upes krastā. Laba iespēja mākslu un

ziemeļu dabu baudīt vienuviet.

Līdz 2014. gadam zviedri ir nolēmuši sakārtot

vēl citus astoņus punktus Ūmeo pilsētvidē.

Viens no nesen pabeigtajiem pilsētvides uzlabošanas

projektiem ir tunelis zem pilsētas centrālās

dzelzceļa stacijas. Pavisam utilitāra dzelzceļa

līnijas šķērsošana pazemē ir pārvērsta par patīkamu,

gaišu un dzīvu vietu pilsētā, kurā būtiska

loma atvēlēta mākslas darbiem, atpūtas vietām

un ērtiem velosipēdu celiņiem.

Ūmeo ir dienvidu robeža sāmu apdzīvotajām

teritorijām. Ūmeo 2014. gads un tā Eiropas kultūras

galvaspilsētas programma tiek iedalīta

astoņos sāmu kultūrai tradicionālos gadalaikos.

Katram gadalaikam par centrālo notikumu tiek izvēlēts

viens no kultūras galvaspilsētas gada lielajiem

notikumiem, lielākoties kāds festivāls, kuru

papildina citi mazāk vērienīgi pasākumi. Katram

gadalaikam ir sava noskaņa atbilstoši dabas ritmam

gada cikla laikā, kas atspoguļojas pasākumu

tematikā un žanrā. Zviedri savā vairāku simtu

pasākumu lielajā 2014. gadā programmā akcentu

liek uz iedzīvotāju iesaisti un pasākumiem, kuri,

kā iecerēts, piesaistīs plašu audi toriju.

Sigulda –

Eiropas

kultūras

galvaspilsētas

2014. gada

partnerpilsēta

Sigulda ir viena no skaistākajām Latvijas pilsētām.

Tā ir izaugusi uz Gaujas senlejas abiem krastiem

un pārsteidz ar elpu aizraujošām ainavām,

seniem notikumiem, maģiskām pilīm, adrenalīnu

raisošām aktivitātēm un spilgtiem mūzikas sarīkojumiem

visa gada garumā.

Ziema ar sniegotajiem kalniem un starptautiskajām

sacensībām ir izveidojusi Siguldu par starptautisku

ziemas sporta centru. Vasara ar pļavas ziedu

smaržu, īsāko nakti un neskaitāmiem koncertiem ir

laiks, kad visplašāk iespējams baudīt Siguldas piedāvātās

iespējas.

Lai tas būtu rudens zelta lapkritis, ziemas sniegotais

klusums, pavasara pumpuru sprāgšana vai

vasaras tvanīgums – Sigulda aizrauj!

Iepazīstieties ar Siguldas

2014. gada galveno notikumu

kalendāru!

2013. gada decembris – 2014. gada janvāris

Vides mākslas festivāls Nature. Urban. Future.

meklē risinājumus dabas un pilsētvides savstarpējām

attiecībām. Tā ir iespēja līdzdarboties un atpūsties

radoši: sastapties ar mākslas izpausmēm izstādēs,

akcijās, koncertos, doties pastaigā pa pilsētu

un baudīt mazo formu vides gaismas objektus, kas

tapuši sadarbībā ar gaismas festivālu Staro Rīga.

2014. gada 1. – 9.marts

Ziemas festivāls slēpošanas trasēs un Siguldas

Bobsleja un kamaniņu trasē (pasaulē tādas ir tikai

17) līdzās profesionālām sporta sacensībām piedāvās

arī mākslas projektus, sniega skulptūru čempionātu,

unikālu koncertu ar mūziķiem, kuri līdztekus

mākslinieciskajai darbībai guvuši vērā ņemamus sasniegumus

sportā un visjautrāko Ziemas karnevālu.

21. jūnijs

Vasaras saulgrieži Turaidas pils dārzā (Eiropas

nozīmes kultūras piemineklis un pasaules mēroga

tūrisma objekts ar 800 gadu vēsturi), kad gada īsākā

nakts iemirdzas tūkstošiem ugunskuros, piedāvā

izdzīvot senās tradīcijas: sētas pušķošana, vainagu

vīšana, siera siešana, dziesmu dziedāšana, saules

pavadīšana, iededzot uguni kalna galā, un saules

sagaidīšana no rīta.

27. – 30. jūnijs

Gidons Krēmers un izcilu Baltijas valstu jauno

mūziķu kamerorķestris festivālā Kremerata Baltica

piedāvās pazīstamu skaņdarbu transkripcijas netradicionālā

novatoriskā manierē.

30. jūnijs – 9. jūlijs

10 dienas pasaules valstu jaunie mūziķi satiksies

meistarkursos profesionālās meistarības pilnveidē

koncertzālē ”Baltais flīģelis”. Meistarkursu darbības

forma – lekcijas, semināri, individuālās nodarbības,

grupu nodarbības (orķestris, koris, ansambļi), izvēles

nodarbības un koncerti ikvienam.

1. – 3. augusts

Starptautiskajos Siguldas opermūzikas svētkos

unikālā brīvdabas koncertzāle – Siguldas pilsdrupu

estrāde – atdzīvojas. Skatītājiem tiks piedāvāts

pasaules klases mūzikas jauniestudējums slavenu

mākslinieku izpildījumā, kamermūzikas koncerts,

izrāde bērniem, garīgās mūzikas koncerts un galā

koncerts.

9. augusts

Zinātnes, mūzikas, dzejas un vizuālās mākslas

pasākums Dabas koncertzāle savus cienītājus aicinās

uz Siguldas senieleju, lai pārsteigtu ar tās unikālajām

dabas vērtībām izziņas pārgājienos, pētniecības

un radošās darbnīcās un vakara koncertā.

Galvenais varonis, kas palīdzēs izdzīvot šo stāstu,

būs bruņuzivs un devona laika liecības unikālajā

Gaujas senlejā.

Jēkabs Kazāks. Bēgļi. 1917. Audekls, eļļa.

Eiropas Kinoakadēmijas

balva Rīgā

13. decembrī, pašā gada noslēgumā Rīgā, notiks

viens no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas

nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem –

27. Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšana.

Eiropas kino balvas nominanti un ieguvēji, Eiropas

Kinoakadēmijas locekļi, pasākuma viesi un

kontinenta kino cienītāji aplaudēs tā kinomākslas

jaunākajiem sasniegumiem Latvijas Nacionālajā

100 gadus

pēc 1914

“1914” ir gadskaitlis, kas izmainīja Eiropu. Gadsimtiem

ilgās impēriju lielvaras izzuda, bet radās

Eiropa, ko pazīstam šodien – ar vienpadsmit jaunām

valstīm, tostarp Latviju. Rīga visa 20. gadsimta

garumā atradusies pēckara – pirmskara attiecībās,

zaudētāju – uzvarētāju attiecībās. Savā ziņā

karš šeit beidzās tikai 1991. gadā. Latvijā atmiņas

par vēstures notikumiem ir reālas un dzīvas – līdzīgi,

kā tas ir daudzu eiropiešu apziņā. Atskatīties un

izvērtēt I pasaules karu, tā ietekmi uz Latviju un

Eiropu tieši simts gadus pēc tā sākšanās ir absolūta

nepieciešamība.

operā, kuru ceremonijas rīkotāji atzina par vienu

no iespaidīgākajām Latvijas galvaspilsētas ēkām.

Eiropas Kinoakadēmijas balvu piešķir 17 kategorijās,

apbalvojot gada labāko filmu, režisoru, aktrisi

un aktieri. Viens no spilgtākajiem brīžiem šajā

norisē allaž ir apbalvojumi par īpašiem nopelniem

kinematogrāfā, kuru ieguvēju vidū jāmin tādas

zvaigznes kā Izabella Ipēra, Helēna Mirrena un

Bernardo Bertoluči.

Eiropas Kinoakadēmijas balva katru otro gadu

tiek pasniegta Berlīnē, bet pārējos gados šis kino

notikums dodas ceļā, lai izceltu Eiropas kino kultūras

dzīvi citviet. Rīga var lepoties ar to, ka pārņemusi

šīs tradīcijas stafeti no tādām pilsētām kā

Parīze, Glāzgova, Londona, Roma, Barselona un

citas.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rīkotā izstāde

ar nosaukumu “1914” iecerēta kā vizuāli dokumentāls

vēstījums. Tā apvienos mākslu, kultūru un vēsturi,

iedzīvinot personiskus stāstus gan I pasaules

kara laika, gan mūsdienu mākslinieku skatījumā.

Tiks meklētas likumsakarības un attīstības virzieni

periodā, kad sabrūk vecā pasaule, un uz cilvēku

ciešanām, šausmām un iznīcības fona veidojas

neatkarīgas valstis.

1914. Starptautiska izstāde. No 17. janvāra līdz

aprīlim. LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”.

28

29


Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Pa senā

Dzintara ceļa

pēdām

Senais Dzintara ceļš:

no Rīgas līdz Bizantijai

Grāmatā apkopoti Latvijā dzimušās

Kembridžas Universitātes profesores Māras

Kalniņš mūža garumā veiktie pētījumi un

ceļojumu iespaidi par Baltijas dzintara gaitām

pasaulē. Lasītājs kopā ar profesori aicināts

“Senais Dzintara ceļš Eiropā ir pazīstams, taču par

pašu dzintaru zina ļoti maz – kāpēc senais tirdzniecības

ceļš tika nosaukts tieši dzintara vārdā,

kāpēc romieši to veda visu tālo ceļu no Baltijas,

ar ko tas joprojām pārsteidz mūsdienās” ekspedīcijas

“Pa seno Dzintara ceļu” ideju raksturo Rīga

2014 tematiskās līnijas “Dzintara ādere” kuratore

doties pa Senā dzintara ceļa pēdām no Baltijas

jūras uz Rietumeiropu un Vidusjūras valstīm.

M. Kalniņš grāmatā apraksta iespaidus,

apmeklējot senajās hronikās minētās vietas un

pētot muzejos atrodamos dzintara eksponātus.

Grāmatu angļu un latviešu valodā izdevusi

izdevniecība “Pētergailis”.

Vita Timermane-Moora.

ties. Ekspedīcijā meklējām dzintaru cilvēkos – un

Tāpēc 2012. gada rudenī Vita Timermane-Moo-

atradām!” ekspedīcijas rezultātus raksturo ku-

ra, Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece Inga

ratore. Ceļojuma laikā tapa arī dienasgrāmata.

Ļašenko un TV raidījuma “Ziemeļu puse” radošā

Lūk, viens no ierakstiem: “...tikāmies ar Janušu

komanda – stāstnieki Marta Selecka un Gustavs

Puštaju – emiritētu profesoru, kurš izveidojis Rie-

Terzens, kā arī operators Valdis Celmiņš – devās

tumungārijas Universitātes Filoloģijas fakultātes

ekspedīcijā pa Centrāleiropu, lai uz senā Dzinta-

programmu “Dzintara ceļš”. Tās veidošanai profe-

ra ceļa bāzes veidotu jaunus kultūras sadarbības

sors iedvesmojies Rīgas Domā, klausoties Bahu!

projektus. Astoņu dienu laikā ekspedīcijas dalīb-

Galvenais dzintars tomēr slēpjas pašos cilvēkos.

nieki mēroja ceļu no Prāgas līdz Cīrihei kopumā

Un pēc vētras parādās...”

vairāk nekā 1700 kilometru garumā, šķērsojot

septiņas valstis – Čehiju, Slovākiju, Austriju, Un-

Par ekspedīcijas gaitām Vides filmu studi-

gāriju, Slovēniju, Lihtenšteinu un Šveici.

jā tapusi filma, kura pie LTV skatītājiem nonāks

“Mūsu zināšanas par dzintara vērtību un līdz

2014. gada pavasarī.

Kristaps Kalns

galam neapjausto zinātnisko un medicīnisko potenciālu

ir unikālas un liek cilvēku acīm ieples-

Kas vēl

dzintaram

padomā

Latvijas tūkstošgadīgās dzintara apstrādes tradīcijas

bijušas pamatā senajam Dzintara tirdzniecības

ceļam – vienam no seno romiešu radītajiem pieciem

tirdzniecības ceļiem. Bet ko dzintars var piedāvāt

mūsdienu cilvēkam

Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, apmeklējot

izstādes Rīgas muzejos un galerijās, varēs izstaigāt

simbolisku jauno Dzintara ceļu, kas iepazīstinās ar

dzintara kultūrvēsturisko, ģeoloģisko, medicīnisko

un māksliniecisko vērtību. Viena no tām – izstāde

Latvijas Dabas vēstures muzejā “No dzintara līdz

dzintara diegam”, radusies sadarbojoties Rīgas Teh-

ciešamo iekārtu, turklāt arī tehnoloģiskais process

ir ļoti dārgs,” zinātniece rezumē. Viņas veikums –

liela spole ar zeltainu, smalku diegu un turpat laboratorijā

tapuši paraudziņi.

Sākotnēji Ingai Ļašenko pat nav nācis prātā, ka

viņas izgudrojums varētu tikt izmantots mākslas

darba tapšanā. Zinātniecei tas šķitis pārsteidzoši,

lai gan viņa uzskata: audumos, no kā tiek ražots apģērbs,

dzintara diegs būtu lieliska sastāvdaļa – tas

stimulē ādas šūnu atjaunošanos, uzlabo ādas stāvokli,

kavē trombu veidošanos... “Mans uzdevums

bija izgudrot diegu, par audumu radīšanu lai domā

Dzintara ādere

kuratore

Vita Timermane-Moora

Dzintars ir klimatisko force majeure apstākļu

ietekmē radies “dabas bērns”, tīrradnis ar evolūcijas

kodu. Latviešiem dzintars cieši saistīts

ar pašapziņu un nacionālo identitāti, taču nu ir

laiks pētīt, atklāt un paskatīties uz ikdienā ierasto

ar jaunu, zinātkāres un atvērtas domāšanas

skatu.

ba. Tas ir Rīgas, Latvijas ieguldījums pasaules

kultūrā un cilvēces radošās darbības attīstībā.

“Dzintara āderi“ veido pasākumi, kuri sakņojas

mūsdienu saziņas un starpdisciplinārās sadarbības

jaunās dimensijās, jaunos kultūras sadarbības

tīklos un to sniegtajās iespējās; tas ir

stāsts par dzintara mūsdienīgajām iespējām un

simboliski – par mūsu kultūras izcilības vērtībām,

kas izskan tālu pasaulē.

niskās universitātes doktorei Ingai Ļašenko un Latvijas

tekstilmāksliniekiem.

Inga Ļašenko, kuras darbavieta ir Rīgas Tehniskās

universitātes Biotekstilmateriālu zinātniski pētnieciskā

labo ratorija, stāsta, ka doma par dzintara

dizaineri,” smaida zinātniece, jau pavisam nopietni

piebilstot – par dzintara diegu saturošu audumu

ražošanu interese ir milzīga: šo tehnoloģiju vēlas

izmantot gan itāļi, gan Saūda Arābijas ražotāji, gan

kāda latviešu izcelsmes dizainere, kuras linauduma

Kristaps Kalns

“Dzintara ādere” ir tematiskā līnija, kas atklāj

tos zinātniskos un kultūras sasniegumus, kuriem

ir izcilības un pasaules līmeņa pienesuma vērtī-

izmantošanu diega ražošanā viņai radusies pirms

izstrādājumi esot labi pazīstami Amerikā.

Zelts

dažiem gadiem, Kairas Nacionālajā muzejā atrodot

rakstu par dzintara izmantošanu senajā Ēģiptē,

konkrētāk – par ēģiptiešu ideju no dzintara izgatavot

mākslīgos asinsvadus.

“Laikam tobrīd pie manis atlidoja mūza ar domu –

Iveta Vecenāne ir pirmā māksliniece pasaulē,

kura savām instalācijām un gobelēniem sāka izmantot

Ingas Ļašenko radīto dzintara diegu, parādot

dzintara kā senā materiāla mūsdienu iespējas

zinātnē un mākslā un savienojot pagātni un nākotni.

Izdevējs: nodibinājums “Rīga 2014”

Adrese: K. Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010

Rakstiet: riga2014@riga2014.org

Zvaniet: +371 67043639

Dzintars!

kādēļ dzintaru nevarētu izmantot medicīnas tekstilā”

saka zinātniece, kuras viens veikums – sudraba

pavediens – jau tiek izmantots speciālu zeķu (ar

ārstniecisku efektu) ražošanai, turklāt tas jau iekarojis

uzmanību visā pasaulē.

Īstenojot ideju par dzintara diegu, Ingai Ļašenko

nācies apceļot teju visu Eiropu – valstis, kuras ag-

Ivetas veidotie dzintara diega darbi jau pabijuši Romas

Etrusku muzejā (Villa Giulia), izstādes “Baltijas

nedēļa dzintara zīmē” ietvaros, bet ceļojoša izstāde

ar Ivetas tekstīlijām un informāciju par dzintara

diegu apceļo Latvijas vēstniecības.

Ivetu sajūsmina doma, ka viņas darbos izmantots

pasaules nozīmes zinātnisks atklājums ar Lat-

EIROPAS KULTŪRAS GALVASPILSĒTA

EUROPEAN CAPITAL OF CULTURE

Redkolēģija: Marika Vītiņa, Diāna Čivle,

Anna Muhka, Aiva Rozenberga, Dace Vilsone

Rakstu autori: Una Griškeviča, Vilnis Vējš un Antra

Veļķere

Grafiskais dizains: Egils Mednis

Tipogrāfija: SIA “Poligrāfijas grupa Mūkusala”

Tirāža: 100 000 eksemplāru

rāk vienoja t. s. Dzintara ceļš. “Iznākums ir starptautisks

projekts: ideja radusies Latvijā, dzintars

tiek iegūts Kaļiņingradas apgabalā, pats dzintara

diegs top Vācijā, jo mums diemžēl šeit nav nepie-

vijas patentu, un tie nes pasaulē ideju, ka māksla

un zinātne – divas pilnīgi atšķirīgas pasaules – var

darboties roku rokā. “Gribu uzbūvēt troni dzintara

diegam!” māksliniece neslēpj savu mērķi.

Programma un pasākumu kalendārs var mainīties,

aktuālākā informācija portālā

www.riga2014.org

30

31


32

Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Similar magazines