R14-AVIZE-LAT-READ-16MAY

rolandskozulis

R14-AVIZE-LAT-READ-16MAY

Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

Ceļš uz Gaismas pili turpinās

Anda Baklāne, filozofijas maģistre, LNB pārstāve Bibliotēkas interesēs, protams, nekad nav bijis tikt

uztvertai kā aizejoša laikmeta templim. Bibliotēka

Gaismas pils un Latvijas Nacionālā bibliotēka vēlas, lai to redz kā darbnīcu, raktuves, elektrostaciju

vai laboratoriju (un lai nebūtu nepieciešams

ilgu laiku pastāvējušas paralēlās pasaulēs, pārvietojušās

it kā katra savā trajektorijā. Gaismas pils pieminēt, ka, visu šo sakot, domāts gan fizisku, gan

tapšanas gaitā vienlaikus tiek uzbūvētas divas bibliotēkas

– fiziskā ēka un jaunā Nacionālā digitālā ceļš uz bibliotēku ir bijis ārkārtīgi garš, tādēļ dau-

virtuālu, jo tas ir pats par sevi saprotams). Tomēr

bibliotēka, taču ziņas no Gaismas pils būvlaukuma dziem tā bijusi piramīdu būvniecība.

parasti nokļuvušas priekšplānā.

Latvijā nav otras tādas ēkas, kuras veidols cilvēku

apziņā būtu tik cieši sajūgts ar dažādām me-

Telpu problēmu Valsts bibliotēka sāka apzināties

jau drīz pēc dibināšanas 1919. gadā, un šis jautājums

turpināja būt aktuāls līdz pat 1988. gadam, nēzes metaforas daudzkārt uzskaitītas publikācijās

taforām un simboliem. Gunara Birkerta ieceres ģe-

kad tika uzrunāts trimdā dzīvojošais latviešu arhitekts

Gunars Birkerts. Pasaulē atzītais, talantīgais tautas pasakas un Raiņa lugas “Zelta zirgs”, teika

par bibliotēkas projektu: Stikla kalns no latviešu

un neordinārais mākslinieks piekrita uzdāvināt Latvijai

Nacionālās bibliotēkas projektu. Tobrīd neviens klēts veidols, bērzu birzs motīvs u. c.

par nogrimušo Burtnieku pili, 12. gs. koka pils un

nevarēja iedomāties, ka līdz brīdim, kad bibliotēka Laikā no pirmās Birkerta projekta versijas tapšanas

līdz būvniecībai pienācis jauns laikmets, Latvija

būs uzcelta, paies vairāk nekā 20 gadu.

2012. gadā iznāca režisora Dāvja Sīmaņa dokumentālā

filma par Gaismas pils būvniecību – “Pēdē-

pragmatiskākā laikmetā – antitēzes, kritiskas vēr-

no sirsnīgas jūsmas un cerību ēras ienākusi daudz

jā tempļa hronikas”. Tieši ilgais un grūtais ceļš pie tību pārvērtēšanas un mītu dekonstrukcijas fāzē.

jaunās bibliotēkas skaudri sasaucas ar Sīmaņa filmā Bibliotēkas veidols kā pavisam uzskatāma un burtiska

simboliska forma nereti izrādās labs notverto majestātisko tempļa būvniecības poētiku.

pamats,

uz kura sākt šķetināt samudžinātos nacionālo vērtību

un zināšanu organizācijas nākotnes jautājumus.

Savukārt pati celtne no idejas kļuvusi par reālu objektu

pilsētas ainavā, sāk veidot savus – jaunus –

tēlus un attēlus: te tā izskatās pēc kruīza kuģa, te

pēc radiolokācijas stacijas, te iznirst no miglas kā

Daugavā iepeldējušās mitoloģiskās milzu zivs mugura.

Šai ēkai piemīt personība, tā nemaz neļaujas,

ka to iegrāmato kā vienkāršu, līdz spīdumam sadeldētu

simbolu.

Taču tiktāl mēs runājam vienīgi par “ārpusi”. Īstais

bibliotēkas tēls sāks veidoties tikai brīdī, kad no

monolīta, abstrakta veidola tā kļūs par dzīves telpu.

Bibliotēka arvien vairāk saaugs ar ēku, taču tās nekad

pilnībā nepārklāsies. Bibliotēkas lauks vienmēr

būs plašāks par ēkas lauku, jo bibliotēka ir pasaules

atmiņas daļa. Vienlaikus ēkas telpa nepiederēs bibliotēkai

vienai pašai – tā būs “platforma” – tabula

rasa, kur varēs rakstīt ikviens (iespējams, to var

iztēloties arī kā milzu koku, kā pakājē var satikties

arī vienkārši tāpat, lai atpūstos no radīšanas).

Tas, kā runājam par bibliotēku, ko no tās gaidām,

vienmēr būs mainīgs lielums: mēs tiecamies

sakārtot zināšanas atbilstoši saviem priekšstatiem

par to, kā iekārtota pasaule un kā darbojas mūsu

prāts. Tāpēc bibliotēka, tāpat kā Rīga, protams, nekad

nebūs gatava.

Gaismas pils – sapnis un

izaicinājums

Rīga 2014 komanda cer, ka tieši gads, kurā Rīga

nesīs Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu,

būs tas, kas iesāksies ar Gaismas pils atvēršanu apmeklētājiem.

Jaunās telpas apmeklētājiem piedāvās

ne vien unikālas grāmatu, periodikas, karšu, nošu,

audiovizuālo u. c. materiālu kolekcijas un mūsdienīgu,

viesmīlīgu vidi mācībām un pētniecībai, bet arī

Grāmatniecības muzeju, konferenču un izstāžu zāles,

telpas kultūras pasākumu rīkošanai, ļaujot īstenot

vīziju par jauno bibliotēku kā visai sabiedrībai

atvērtu zinātnes, kultūras, izglītības un komunikācijas

centru.

Bibliotēkas darbības uzsākšana simboliski apliecinās

Latvijas valdības un sabiedrības uzticību garīgajām

vērtībām. Tieši tāpēc Rīga 2014 komanda kā

centrālo Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas

notikumu izsludina tautas līdzdalības akciju – grāmatu

draugu ķēdi, kurā ikviens interesents varēs

justies līdzdalīgs grāmatu pārceļošanai no vecās

bibliotēkas ēkas uz jauno. Turēsim īkšķus par to,

lai sapnis par Gaismas pili kļūtu par realitāti, tāpat

kā daudzi citi Force Majeure kultūras programmas

projekti, kuru īstenošanai nepieciešama LNB jaunā

ēka – atvērta, iekārtota un gatava uzņemt viesus.

Visi stājas ķēdē!

Uzvelkam cepures, šalles un cimdus un piedalāmies

unikālajā tautas akcijā – grāmatu draugu ķēdē! Simboliskā

tautas akcija, kurā no rokas rokā tiks nodotas

grāmatas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas

vecās ēkas uz jauno, moderno celtni otrā Daugavas

krastā, būs viens no 2014. gada atklāšanas pasākumiem

17.–19. janvārī.

RĪGA

Ilze Isaka

Gaismas

pils

Gūtenberga

otrā

atnākšana

Mūsdienu laikmetu grāmatniecībā nereti sauc par

“otro Gūtenberga atnākšanu”. Kas šodienas elektroniskajā

laikmetā ir grāmata Vai mainoties grāmatas

un informācijas publicēšanas tehniskajai videi, mainās

arī lasītājs Vai mainās satura nozīme Šādiem

jautājumiem tiks pievērsta uzmanība pasākumos, kas

notiks jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā.

Grāmata 1514–2014, izstāde jūlijs–decembris

Izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā veltīta drukātās

grāmatas 500 gadiem. Tā būs mūsdienīga, interaktīva

un informācijas piesātināta izstāde, kuras

uzmanības centrā būs 1514. gads, laiks, kas raksturīgs

ar grāmatu drukāšanas “eksploziju” un jauniem

Kristaps Kalns

lasīšanas paradumiem. Grāmatas vedīs aizraujošā

ceļojumā 500 gadu senos notikumos, kad dzīvoja un

radīja Roterdamas Erasms, Mārtiņš Luters, Leonardo,

Rafaels, Mikelandželo, Ticiāns, Dīrers, kad pirmo reizi

pasaules kartē minēts Amerikas vārds, kad valdīja izcili

monarhi un Renesanse bija pašā zenītā.

Izstādē Eiropas bibliotēku unikālas grāmatas papildinās

interaktīvas prezentācijas, kas palīdzēs iegūt

maksimāli plašu informāciju ne tikai par grāmatniecību,

bet arī par vēsturi, ģeogrāfiju, politiku, reliģiju,

mākslu, mūziku pirms 500 gadiem. Izstādē skanēs

Renesanses laika mūzika, būs skatāmi izcilu mākslinieku,

piemēram, Albrehta Dīrera mākslas darbi.

Paralēli izstādei katru mēnesi notiks kāda pasaulē

atzīta domātāja, piemēram, Umberto Eko, lekcijas par

grāmatas un kultūras nozīmi cilvēka un sabiedrības

dzīvē – akadēmiskie lasījumi “21. gadsimta saturs”.

21. gadsimta saturs, akadēmiskie lasījumi

2014. gada augusts – 2015. gada janvāris

Akadēmiskie lasījumi “21. gadsimta saturs” veltīti

cilvēces lasīšanas vēsturei. Tas būs stāsts par lasīšanas

paradumu maiņu: 1514: manuskripti un drukāto

Okeāna alkas

kurators Uģis Brikmanis

okeāns ir avots

un avots ir okeāns

un avots no avota

ir ceļā

no okeāna uz okeānu

nebeidzamu krīžu un apokaliptisku izjūtu

nogurdinātā

laikmetīgā doma

atelpas mirkļos reižu reizēm atskārš,

ka tā joprojām atrodas savās četrās dimensijās,

kurās tā nav varējusi nedz noliegt, nedz

apstiprināt

bezgalīgi daudz dimensiju iespējamību.

grāmatu bums, 2014: drukāto un digitālo grāmatu līdzāspastāvēšana.

Rokrakstu grāmatas nomaiņa ar iespiesto grāmatu

ir īstens force majeure kultūras, sociālajā un ekonomikas

vidē. Lasījumu pamattēmas: grāmatniecības

mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā kultūras,

izglītības, pētniecības un sociālie centri, elektroniskā

vide un digitālās publikācijas. Lasījumos būs

iespēja dzirdēt pasaules mēroga speciālistu viedokli

par šiem tematiem.

Vai mēs alkstam izzināt esamības okeānu vai arī,

būdami tikai okeāna eksperiments, pastāvam kā

instruments,

jo okeāns alkst vērot un izzināt pats sevi

Jebkurā gadījumā okeāna alkas pastāv,

un tajās mītošā enerģija realizēsies

koncertos, izstādēs, filmās, ļoti atšķirīgos darbos.

Šīs ieceres izteikt vienā vērtību sistēmā nav

iespējams,

un nav ar’ nepieciešams,

tās dzīvo robežzonā

starp izzināto un neizzināto,

izzināmo un neizzināmo.

Vai piligrims, kas tuvojas horizontam, nav kļuvis

par optisku ilūziju

Varbūt horizonts tuvojas mums, bet mēs izmisīgi

bēgam no tā

4

5

Similar magazines