LGPNusacejumi

Skanis i burti
Itamā nūdaļā paruodeitys golvonuos skaņu i burtu atbiļsmis.
Ar burtim a, e, i, y, o, u apzeimoj eisūs patskaņus a, e, i, y, o,
u: art, mežs, tikt, cyts, ols, kubuls.
l Ar burtim ā, ē, ī, ū apzeimoj garūs patskaņus ā, ē, ī, ū:
dāls, dzēst, īva, ūga.
l Šaurūs i plotūs patskaņus e, ē apzeimoj burti e, ē:
padebess, svešs, mes, zeme, plēst.
l Burts ē apzeimoj tikai garū patskani e: ēst, vēļ.
l Burts y apzeimoj cītū patskani i: vysod, zyrgs.
l Divskaņus roksta ar burtu savīnuojumim ai, au, ei, ie, iu,
yu, ou, ui, uo: maize, saule, zeile, sierms, niule, lyugt, klouga,
puika, suoļs.
Pīļaunama divskaņa uo apzeimuošona ari ar ō (sōļs).
l Škirama patskaņu i, y, divskaņu iu, yu raksteiba.
l Vuorda suokumā roksta iu: Iubuļs, iudiņs, iudris.
l Aiz g, j, k roksta i voi iu: giva, jimt, kimūss; giut, jiura, kiuļs.
l Aiz č, r, š, ž roksta y voi yu: čyguons, čyvynuot, grybu,
ryka, šys, šyvums, Žykars; gryuds, šyut, žyužuot, izjamūt
gadīņus, kod nuokušajā ziļbē ir meikstynuotuoja skaņa: čivinēt,
gribēt, riceņa, šivieja, žideņš.
Atseviška apakšnūdaļa veļteita puorskanis lykumam.
Puorskaņa ir rakstureiga tikai latgaliskajom izlūksnem i, kai tū
atzeist volūdnīki, ir sasaglobuojuse vaca volūdys paruodeiba,
kaidys nav cytūs latvīšu volūdys dialektūs.
l Raksteibā atspūguļojams puorskanis lykums, t. i.,
īprīkšejuos ziļbis patskaņa kvalitati nūsoka nuokušuo ziļbe.
Ziļbis kvalitate mainuos piec nūteiktu lykumu:
a : e (azars – ezereņš, malns – meļneica)
a : o (acs – ocu, rakt – rokdams)
ā : ie (bārzs – bierzeņš, lāns – lieneigs)
ē : ie : ā (ēst – iesšu – āzdams, sēdēt – siedieju – sādādams)
i : y (likt – lyku, zivs – zyvu)
y : i (styga – stidzeņa, tylts – tiļteņš)
18