Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība - ES fondi

esfondi.lv

Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība - ES fondi

1.Pielikums

1.OP „Cilvēkresursi un nodarbinātība”

Prioritāte ”Izglītības un zinātnes attīstība

1.pasākums ”Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība

DaĜa

Ievada rindkopa

Pasākuma mērėis

Pasākuma

pamatojums

Saturs

Latvijas galvenais resurss valsts attīstības mērėu sasniegšanai ir zināšanas, jaunrade, inovācijas un prasme izmantot savas

zināšanas savu mērėu sasniegšanai, līdz ar to izvēloties uz cilvēku centrētu un bāzētu attīstības ceĜu. Jaunas zināšanas un to

racionāla un mērėtiecīga izmantošana ir vērtīgākais mūsu resurss, lai sasniegtu attīstītajām valstīm raksturīgu visas

sabiedrības un katra indivīda dzīves kvalitāti. Zinātnes un pētniecības attīstība saskaĦā ar Lisabonas stratēăiju ir viens no

galvenajiem faktoriem, kas veicina valsts ekonomisko attīstību un konkurētspēju, kā arī ceĜ sabiedrības labklājību.

Zinātniskie pētījumi ir nepieciešams etaps zināšanu bāzes radīšanai, uz kuras pamata tiek izstrādātas tehnoloăijas un radītas

inovācijas. Lietišėie pētījumi modernajās tehnoloăijās sekmē valsts konkurētspēju globālajā ekonomikā. Savukārt,

komercsabiedrību konkurētspēja ir tieši atkarīga no to spējas tirgum ātri dot jaunus produktus un pakalpojumus, un to

iespējams panākt veicot ieguldījumus lietišėajos pētījumos.

Attīstīt zinātnes un pētniecības potenciālu, lai veicinātu augsta līmeĦa darbaspēka piesaisti zinātniski pētnieciskajam

darbam

Latvija atrodas vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā pēc tādiem pētniecības un attīstības (P&A) kritērijiem kā: valsts

investīciju apjoms P&A attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), privātā kapitāla ieguldījums, zinātnieku skaits,

zinātnisko publikāciju skaits, patentēto izgudrojumu skaits u.c. Kā viens no cēloĦiem zinātnes attīstībā ir nepietiekošais

finansējums, kas būtiski ir samazinājies kopš pagājušā gadsimta 80.gada beigām. Tā rezultātā ievērojami samazinājusies ir

Latvijas zinātnes potenciāla kapacitāte, tas nozīmē, ka netika atjaunināta zinātniskā infrastruktūra, vairākas reizes

samazinājās zinātnē strādājošo skaits, neliels ir līgumdarbu skaits ar vietējiem un ārvalstu uzĦēmumiem, un līdz ar to

inovatīvo izgudrojumu skaits. Viens no P&A kritērijiem ir valsts un privātā kapitāla ieguldījumu samērs P&A finansēšanā.

2004.gadā Latvijā kopējais finansējums P&A bija tikai 0,47% no IKP. Valsts finansējums pētniecībai 2004. gadā sasniedza

0,18% no IKP, bet privāto investīciju apmērs šajā jomā bija 0,20% no IKP (IZM dati).

Tabula. Sektoru finansējums P&A 2004.gadā (% no IKP)

Kopējais

finansējums

Valsts budžeta finansējums Biznesa

finansējums

sektora


2

DaĜa

Saturs

ES 25 1,90* 0,67*** 1,27***

E15 1,95* 0,69*** 1,30***

Latvija 0,42** 0,18** 0,20**

*-Eurostat;

** -Izglītības un zinātnes ministrijas statistikas dati;

*** -European innovation scoreboard 2004.

Viena no galvenajām problēmām ir cilvēkresursu problēma zinātnē, kas radusies zinātnieku zemā atalgojuma un daĜēji

nesakārtotas likumdošanas rezultātā. Kopš 1991.gada vairāk kā četras reizes ir samazinājies kopējais P&A nodarbināto

zinātnieku skaits (2004.gadā P&A atbilstoši pilna laika ekvivalentam bija nodarbināti 3324 zinātnieki). Attiecībā pret

kopējo pētniecībā nodarbināto skaitu ir samazinājies gados jaunu zinātnieku īpatsvars, kā arī mazs ir doktorantūras studiju

beidzēju skaits, īpaši dabas zinātnēs un inženierzinātnēs. Arī zinātnieku skaits uz 1000 nodarbinātajiem 2003.gadā bija tikai

2,9, kas ievērojami atpaliek no citām ES dalībvalstīm- vidēji ES - 5,4, savukārt Somijā - 16,2, bet Zviedrijā – 10,2

zinātnieki uz 1000 nodarbinātajiem (European Commission, Key Figures 2005). Produktīvai P&A sektora darbībai un

attīstības nodrošināšanai nepieciešami vismaz 2 000 zinātnieki uz 1 miljonu iedzīvotāju, līdz ar to aktīvi strādājošo

zinātnieku kopskaitam Latvijā līdz 2010. gadam jāsasniedz vismaz 5 000.

TādēĜ šī pasākuma ietvaros ir paredzēta atbalsta programma starpdisciplināriem zinātniskajiem pētījumiem saskaĦā ar

zinātnes prioritātēm, uzsvaru liekot uz cilvēkresursu problēmas risināšanu kontekstā ar zinātnes attīstību kopumā. Tiks

sekmētas zinātnes un pētniecības potenciāla iespējas reăionos, lai palielinātu augsta līmeĦa darbaspēka iesaistīšanu darba

tirgū, tādējādi veicinātu nodarbinātību un reăionu attīstību.

Lai palielinātu privātā kapitāla investīcijas pētniecībā, Izglītības un zinātnes ministrija realizē Tirgus orientēto pētījumu

programmu, kuras mērėis ir sniegt atbalstu pētniecības aktivitātēm, veicināt zinātnes un ražošanas integrāciju un

pētniecības rezultātu ieviešanu praksē. Šī pasākuma ietvaros ir paredzēts šo atbalsta shēmu attīstīt, būtiski palielinot

finansējumu lietišėo pētījumu programmai un pārveidojot to kā atklāto projektu konkursu valsts zinātniskajām institūcijām.

Latvijas zinātnieki un institūcijas aktīvi piedalās ES Ietvara programmās (IP). Aktīva dalība tika uzsākta 1999.gadā, kad

savu darbību uzsāka ES 5.IP, kur tika iesniegti 667 projektu pieteikumi, no kuriem sekmīgi bija un ES līdzfinansējumu

saĦēma 178 projekti. Kopumā Latvijas dalībnieku sekmju rezultātā kopējais ES piešėirtais projektu finansējums divas

reizes pārsniedza Latvijas dalības maksu 5.IP budžetā. Kopš 2002.gada, kad darbojas jau ES 6.IP, vidējais sekmju līmenis

ir samazinājies apmēram divas reizes, būtiski atpaliekot no veco dalībvalstu sekmēm, kaut arī aktivitāte projektu

pieteikumu līmenī ir ievērojami pieaugusi. Lai sekmīgi piedalītos ES IP, nepieciešama cieša sadarbība ar ārvalstu

zinātniskajām grupām un uzĦēmumiem, jaunu sadarbības kontaktu veidošana. Lai palielinātu Latvijas zinātnieku

konkurētspēju dalībai 7.IP (2007.-2013.gads), pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts starptautiskās sadarbības veicināšanai

zinātnē un inovācijā. Īpaša atbalsta aktivitāte ir nepieciešama, lai ārvalstu zinātniekus un ražotājus iepazīstinātu ar Latvijas


3

DaĜa

Plānošanas

dokumentu ietvars

Saturs

zinātnes sasniegumiem, atbalstot zinātnieku dalību starptautiskās izstādēs, gadatirgos un tirdzniecības misijās, kas ir

būtiski, lai veicinātu ārvalsta kapitāla investīciju pieaugumu Latvijas zinātnē.

Pasākuma “Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība” ieviešana nodrošinās:

• Latvijas valsts zinātnisko institūciju konkurētspēju pasaulē;

• veikto pētījumu kvalitātes celšanos pasaules līmenī;

• nepieciešamo zināšanu bāzi, vidi un nosacījumus lietišėajiem pētījumiem un līdz ar to inovāciju attīstībai valstī;

• pētniecībā nodarināto skaita pieaugumu tā radot pētniecības potenciāla „kritisko masu”;

• augstskolu un valsts zinātnisko institūtu starptautisko sadarbību;

• Latvijas pilnvērtīgu iekĜaušanos ES Kopējā pētniecības telpā kā līdzvērtīgai partnerei;

• intereses par zinātnieka karjeru pieaugumu, kas radītu pieaugumu doktorantu un jauno zinātnieku skaitam;

• sabiedrības un skolu jaunatnes izpratnes veidošanai par zinātnes un inovāciju sasniegumiem;

• vietējā un ārvalstu privātā kapitāla ieguldījumu pieaugumu P&A;

• augstu tehnoloăiju un produktu ar augstu pievienotu vērtību izstrādni un eksportu.

Zinātnes un inovācijas potenciāla attīstību nosaka vairāki Eiropas līmeĦa un Latvijas politikas dokumenti:

• Eiropas Padomes un Parlamenta lēmums par 7.Ietvara programmu pētniecībā un tehnoloăiju attīstībā un EURATOM

7.Ietvara programmu pētniecībā un rezultātu demonstrēšanā (2007.-2013.), kas nosaka 7.Ietvara programmas struktūru

un darbības principus.

• Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums.

• Zinātniskās darbības likums uzdod veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību.

• Nacionālais stratēăiskais ietvardokuments 2007.-2013.gadam (NSID) norāda, ka Latvijas zinātnes un pētniecības (P&A)

potenciāla pilnvērtīgai izmantošanai un tālākai attīstībai izšėiroši ir izmantot SF līdzekĜus, lai atbalstītu zinātniskos

centrus un nozares, kuras var skaidri demonstrēt savu pētniecisko potenciālu arī starptautiskā mērogā, kā arī attīstības

perspektīvu.

• Latvijas Nacionālā Lisabonas programma 2005.-2008.gadam (LNLP) uzsver P&A un uzĦēmumu veidošanas noteicošo

lomu tautsaimniecības attīstībā, kā arī atklāj, ka inovāciju sistēma ir vāji attīstīta un nenodrošina valsts konkurētspēju.

• LR Saeimas 2005.gada 26.oktobrī apstiprinātais ilgtermiĦa konceptuālais dokuments ”Latvijas izaugsmes modelis:

Cilvēks pirmajā vietā”.


4

DaĜa

Aktivitātes

Saturs

1.aktivitāte – Atbalsts lietišėiem pētījumiem

Mērėis: sekmēt praktiskas ievirzes pētniecības projektus, kuri veicina zinātnes un ražošanas integrāciju un pētniecisko

rezultātu ieviešanu atbilstoši prioritārajiem zinātnes virzieniem:

- agrobiotehnoloăija – inovatīvas, videi draudzīgas pārtikas produktu ieguves tehnoloăijas;

- biomedicīna un biofarmācija – gēnu tehnoloăijas un jaunu bioloăiski aktīvu vielu sintēzes tehnoloăijas;

- enerăētika – videi draudzīgi atjaunojamās enerăijas veidi, enerăijas piegādes drošība un efektīva izmantošana,

enerăētikas stratēăija.

- informātika – droša programmatūra, integrētas informācijas un komunikācijas sistēmas un tīkli, elektroniskās

tehnoloăijas;

- materiālzinātnes – nanotehnoloăijas funkcionālo materiālu iegūšanai, jaunas paaudzes kompozītmateriāli;

- meža zinātne – ilgtspēja, jauni produkti un tehnoloăijas;

- medicīnas zinātne – lietišėo zinātĦu tehnoloăijās bāzēta klīniskās medicīnas zinātnes attīstība.

Finansējums tiks piešėirts lietišėo pētījumu projektiem, kuru mērėis ir veicināt pētniecības rezultātu pielietošanu,

pētniecības un ražošanas sektoru integrāciju, uz zināšanām bāzētu nozaru attīstību, tehnoloăiski orientētu MVK veidošanos,

kvalitātes nodrošinājuma sistēmas uzlabošanu un jaunu darba vietu radīšanu zinātĦietilpīgajās nozarēs. Aktivitātes ietvaros

paredzēts, ka tiem projektiem, kuros kā attiecināmās izmaksas būs iekĜauta pētnieciskās aparatūras iegāde finansējums tiks

piešėirts no ERAF, savukārt cilvēkresursu attīstības veicinošās aktivitātes tiks finansētas no ESF finansējuma. Aktivitātes

ietvaros tiks finansēti:

• personāla izdevumi (zinātniskais personāls un palīgpersonāls, kas piedalās projekta realizācijā);

• izdevumi infrastruktūras uzturēšanai;

• konferenču, semināru un kongresu izdevumi;

Finansējuma saĦēmēji: zinātniskās institūcijas, kuras ir reăistrētas zinātnisko institūciju reăistrā.

2.aktivitāte – Atbalsts zinātnes potenciāla attīstībai

Mērėis: sekmēt zinātnes intelektuālā potenciāla attīstību, radot jaunas darba vietas zinātniekiem, veicinot jauno zinātnieku

iesaistīšanu projektu vadībā, atbalstot Latvijas zinātnieku atgriešanos darbā Latvijas zinātniskajās institūcijās

(reemigrāciju), piesaistot zinātniskajam pētniecības darbam Latvijā ārvalstu zinātniekus.

Aktivitātes ietvaros paredzēts atbalstīt jaunu zinātnisko grupu izveidošanu, kuru vadībā būs jaunie zinātnieki. Finansējums

paredzēts jaunu, starpdisciplināru pētījumu virzienu attīstīšanai un jaunu zinātnisko grupu darbības uzsākšanai. Piešėirot

finansējumu tiks Ħemta vērā pētījumu nozīme tautsaimniecības attīstībā, lai veicinātu konkurētspēju un attīstību. Aktivitātes

ietvaros ir paredzēts stiprināt Latvijas Zinātnes padomes kapacitāti, lai tā spētu īstenot konkurētspējīgu zinātnes politiku

Latvijā. Sekmējot zinātnisko pētījumu veikšanu tiks radīta nepieciešamā zināšanu bāze un veidots pētniecības intelektuālais

potenciāls, lai nodrošinātu Latvijas inovatīvā potenciāla celšanu.


5

DaĜa

SaskaĦā ar

horizontālajām

prioritātēm

Saturs

Aktivitātes ietvaros paredzēts finansēt:

• darba apmaksas izdevumus valsts zinātnisko institūciju zinātniskajiem darbiniekiem, tai skaitā, jaunajiem

zinātniekiem (septiĦus gadus pēc aizstāvētas doktora disertācijas);

• konferenču, semināru un kongresu izdevumi;

• projekta administratīvos izdevumus;

• intelektuālā īpašuma aizsardzība (patentu pieteikšanai un uzturēšanai).

Finansējuma saĦēmēji: zinātniskās institūcijas - zinātniskie institūti, augstskolas, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos un

nolikumos ir paredzēta zinātniskā darbība un kuras ir reăistrētas zinātnisko institūciju reăistrā.

3.aktivitāte – Atbalsts starptautisko sakaru un sadarbības attīstībai

Mērėis: sniegt atbalstu valsts zinātniskajām institūcijām starptautiskās sadarbības kontaktu veidošanā, nodrošinot iespēju

piedalīties starptautiskās izstādēs, gadatirgos, mesēs un tirdzniecības misijās.

Aktivitātes ietvaros paredzēts finansēt sekojošus izdevumus:

• dalība starptautiskās izstādēs, gadatirgos, mesēs, tirdzniecības misijās:

dalības maksa;

stendu platības un stendu konstrukciju noma;

pakalpojumu un produktu demonstrēšanas izmaksas;

publikācijas plašsaziĦas līdzekĜos;

transporta izdevumi;

uzturēšanās izdevumi.

• mārketinga un informatīvo materiālu (bukleti, CD, DVD, katalogi, filmas u.c.) sagatavošana un izdošana.

Finansējuma saĦēmēji: zinātniskās institūcijas - zinātniskie institūti, augstskolas, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos un

nolikumos ir paredzēta zinātniskā darbība un kuras ir reăistrētas zinātnisko institūciju reăistrā.

Pasākuma īstenošana tiešā veidā sekmēs horizontālās prioritātes „Izglītība un zinātne” mērėu sasniegšanu un aktivitātes ir

vērstas uz zinātnes un pētniecības potenciāla attīstību un jaunu zinātnieku iesaistīšanu projektu vadībā, sekmējot Latvijas

zinātnieku atgriešanos darbā Latvijas zinātniskajās institūcijās, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību.

Pasākums kopumā tiks vērsts uz horizontālās prioritātes teritorijas līdzsvarota attīstība mērėu sasniegšanu. Visās pasākuma

aktivitātēs tiks Ħemts vērā reăionālais aspekts, kur konkursu atlases kritērijos paredzēts iestrādāt reăionālā aspekta kritēriju.

Projektu atlases kritērijos atbilstība horizontālajiem mērėiem tiks noteikta kā atsevišės kritērijs.

Pasākums kopumā veicinās vienādu iespēju nodrošināšanu. Piemērotās aktivitātēs vienādu iespēju nodrošināšana tiks

noteikta kā projektu atlases kritērijs. Tiks veikti pētījumi par to, kā atbilstošas aktivitātes ir veicinājušas vienādu iespēju

nodrošināšanu.


6

DaĜa

Iepriekšējais

atbalsts

Sinerăija

Saturs

Visās pasākuma aktivitātēs tiks nodrošināta dzimumu līdztiesība.

Sākot ar 2004.gadu zinātnes attīstībai kĜuva pieejami ES struktūrfondu līdzekĜi 25 000 000 EUR apmērā realizācijai laika

periodā no 2004.-2006.gadam. 2004.gada 17.jūnijā tika saskaĦota IZM Nacionālā programma „Atbalsts zinātniskās

infrastruktūras modernizēšanai valsts zinātniskajās institūcijās”, kuras ietvaros Latvijas zinātnes attīstībā no 2004.-

2006.gadam kopumā tiks ieguldīti 15 800 000 EUR. Pārējais finansējums 9 200 000 EUR apmērā laikā no 2006.-

2008.gadam tiks izlietots lietišėās pētniecības projektu realizācijas atbalstam. Atklātais projektu konkurss un iesniegto

projektu pieteikumu vērtēšana notika 2005.gadā.

Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstības pasākumi sekmēs NSID stratēăiskās tematiskās ass Nr.2 ”Konkurētspējas

palielināšana un virzība uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku” noteiktos mērėus. Pasākumam ir cieša saistība ar 2.OP

pasākumu „Zinātnes un pētniecības potenciāla kapacitātes un infrastruktūras attīstība”. Atbalstot lietišėo pētījumu projektus

un attīstot zinātnes un pētniecības potenciālu tiks veicināta plašāka inovāciju radīšana un praktiska pielietošana

uzĦēmējdarbībā, kā arī sekmēta ilgtspējīga ekonomikas izaugsme. Paredzēts, ka tiem pētniecības projektiem, kuros kā

attiecināmās izmaksas būs iekĜauta pētnieciskās aparatūras iegāde finansējums tiks piešėirts no 2.OP pasākumu „Zinātnes

un pētniecības potenciāla kapacitātes un infrastruktūras attīstība” (ERAF), savukārt cilvēkresursu attīstības veicinošās

aktivitātes tiks finansētas no 1.OP 1.pasākuma “Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība” (ESF) finansējuma.

Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstības pasākumu izvirzītais tiešais mērėis – attīstīt zinātnes un pētniecības potenciālu,

lai veicinātu augsta līmeĦa darbaspēka piesaisti zinātniski pētnieciskajam darbam dos pozitīvu ietekmi uz Eiropas

Reăionālā attīstības fonda finansētiem pasākumiem, kas saistīti ar pētniecības infrastruktūras modernizāciju (otrā tematiskā

ass), panākot sinerăijas efektu. Atbalstot zinātnes un pētniecības infrastruktūras uzlabojumus gan augstskolās, gan

zinātniskajos institūtos, tiks dots pozitīvs iespaids uz cilvēkresursu attīstību, panākot sinerăijas efektu ar doktorantūras

programmu īstenošanas un pēcdoktorantūras pētījumu atbalstu.

Ieviešanas tabula

Nr. Aktivitātes

nosaukums

1. Atbalsts

lietišėajiem

pētījumiem

2. Atbalsts

zinātnes

potenciāla

Ieviešanas

veids

Atklāts

projektu

konkurss

Atklātais

projektu

konkurss

Starpniekinstitūcija

Izglītības un

zinātnes ministrija

Izglītības un

zinātnes ministrija

Ieviešanas

aăentūra

PIAA

PIAA

Deleăētās

funkcijas

Finanšu

plānošana

aktivitāšu

līmenī;

projektu

atlase un

Finansējuma

saĦēmēji

Zinātniskās

institūcijas

Zinātniskās

institūcijas


7

attīstībai

3. Atbalsts

starptautisko

sakaru un

sadarbības

attīstībai

Atklātais

projektu

konkurss

Izglītības un

zinātnes ministrija

PIAA

apstiprināšana

, līgumu

slēgšana,

izpildes

uzraudzība,

kontrole un

pārbaudes

projektu

īstenošanas

vietās,

progresu

pārskatu

pārbaude un

māksājumu

pieprasījumu

apstiprināšana

. Informācijas

un

publicitātes

pasākumu

veikšana

Zinātniskās

institūcijas

Finanšu plāna tabula (milj.Ls)

1.Pasākums.

Zinātnes un

pētniecības

potenciāla

attīstība

Kopā

Publiskais

finansējums

ESF

Nacionālais

publiskais

finansējums

Privātais

finansējums

1=2+5 2=3+4 3 4 5

47 47 35,1 11,9

2007. 4,4 4,4 3,3 1,1

2008. 7,3 7,3 5,4 1,9


8

2009. 7,8 7,8 5,8 2

2010. 8,3 8,3 6,2 2,1

2011. 8,3 8,3 6,2 2,1

2012. 8,3 8,3 6,2 2,1

2013. 2,6 2,6 2 0,6

1.aktivitāte 20,4 20,4 15,3 5,1

Atbalsts

lietišėiem

pētījumiem

2007. 1,4 1,4 1,1 0,3

2008. 3,5 3,5 2,6 0,9

2009. 3,5 3,5 2,6 0,9

2010. 3,5 3,5 2,6 0,9

2011. 3,5 3,5 2,6 0,9

2012. 3,5 3,5 2,6 0,9

2013. 1,5 1,5 1,1 0,4

2.aktivitāte 21 21 15,7 5,3

Atbalsts

zinātnes

potenciāla

attīstībai

2007. 2 2 1,5 0,5

2008. 3 3 2,2 0,8

2009. 3,5 3,5 2,6 0,9

2010. 4 4 3 1

2011. 4 4 3 1

2012. 4 4 3 1

2013. 0,5 0,5 0,4 0,1

3.aktivitāte 5,6 5,6 4,2 1,4

Atbalsts

starptautisko

sakaru un

sadarbības

attīstībai

2007. 1 1 0,7 0,3

2008. 0,8 0,8 0,6 0,2


9

2009. 0,8 0,8 0,6 0,2

2010. 0,8 0,8 0,6 0,2

2011. 0,8 0,8 0,6 0,2

2012. 0,8 0,8 0,6 0,2

2013. 0,6 0,6 0,5 0,1

Uzraudzības rādītāju tabula

Iznākuma rādītāji Kvantifikācija Aprēėina skaidrojums

2004.gads 2013.gads

1.Atbalstīto lietišėo pētījumu

projektu skaits

85 300 ĥemot vērā līdzšinējo Tirgus

orientēto pētījumu projektu skaitu

2.Dalība starptautiskajās

konferencēs, tirdzniecības

misijās un starptautiskajās

izstādēs (skaits)

gadā (80 – 100)

- 150 ĥemot vērā līdzšinējo dalības

intensitāti

Rezultāta rādītāji Kvantifikācija Aprēėina skaidrojums

2004.gads 2013.gads

1. Jaunu kvalificētu zinātnieku

% daudzums no kopējā

zinātnieku skaita.

5% 10% ĥemot vērā līdzšinējo īpatsvaru -

5%

Izstrādāto jauno tehnoloăiju,

produktu un pakalpojumu skaits

- 500 Rezultatīvais rādītājs būs atkarīgs

no izstrādāto jauno produktu

skaita, vidēji viens produkts katrā

realizētajā projektā

Publicēto SCI publikāciju skaits 300 2000 Uz šo brīdi ir ap 300 SCI

publikācijas gadā

Pieteikto patentu skaits (EPO,

USPO)

12 140 Patreiz 6 patenti uz 1 milj.

iedzīvotājiem gadā. Plānoti 20

patenti gadā

Ietekmes rādītāji Kvantifikācija Aprēėina skaidrojums

1.Piesaistītais ārvalstu investīciju

apjoms.

2004.gads 2013.gads

- 10% Plānots 7 gadu laikā patreizējo

piesaistīto ārvalstu investīciju

apmēru divkāršot


10

2.Starptautiskās sadarbības

pieaugums (%)

3.Zinātnisko darbinieku

īpatsvara pieaugums (% )

- 50% ĥemot vērā infrastruktūras

modernizāciju un atbalsta

palielinājumu zinātnei,

prognozējams šāds starptautiskās

sadarbības pieaugums

- 40% Salīdzinot ar 2005.gadu plānots

šāds zinātnisko darbinieku

īpatsvara pieaugums

More magazines by this user
Similar magazines