K U L T Ė R A S K A N O N A N E D ‰ ŠA - Nacionālais Kino centrs

Sestdien, 9. janvårî, pulksten 19:00
CEPLIS
(spélfilma, 1972, kråsaina, platekråns, 99’)
Scenårija autors – Viktors Lorencs, režisors – Rolands Kalniñš, operators – Gvido Skulte,
måkslinieks – Uldis Pauzers, kostîmu måksliniece – Ieva Kundziña, grima måkslinieces – Rasma Prande,
Elita Rudzîte, komponists – Mar©ers Zariñš, skañu operators – Viktors Liçovs,
redaktors – Osvalds Kublanovs, montåžas režisore – Zigrîda Geistarte, filmas direktors – Viktors Riepša
Lomås – Eduards Påvuls (Ceplis), Helga Dancberga (Berta), Gunårs Cilinskis (Nagainis),
Regîna Razuma (Austra Zîle), Aivars Siliñš (Edmunts Sausais), Velta Straume (Valentîna),
Rolands Zagorskis (Caune), Lidija Freimane (Sausene), Arturs Dimiters (Sesks), Uldis Dumpis (Briedis),
O¬©erts Kroders (deputåts K¬aviñš), Rostislavs Gorjajevs (deputåts Cîrulis), Juris Strenga (Dzi¬upietis),
Lîga Liepiña (Zuša kundze) un citi
Filma uzñemta péc Påvila Rozîša romåna motîviem. 20. gadsimta 20. gadi Latvijå. Uzñémîgais Edgars
Ceplis nodibina akciju sabiedrîbu, lai no Latvijas måla ražotu ˚ie©e¬us eksportam, viña projektå iesaistås
daudzi, cerot uz solîto milzu pe¬ñu. Drîz Ceplis aizraujas ar sava kantora mašînrakstîtåju Austru Zîli, bet
bizness tikmér atståts novårtå, turklåt izrådås, ka Cep¬a izvélétais måls ˚ie©e¬u ražošanai nav derîgs.
Kamér neviens cits to nav uzzinåjis, Ceplis åtri savérpj intrigu, un par akciju sabiedrîbas vadîtåju k¬üst
Nagaiña znots Sausais.
Joprojåm aktuåla un stilistiski smalka satîra par müžîgiem netikumiem un arhetipiskåm våjîbåm, izcili
aktierdarbi, ar filmas dramatur©iju saskañots vizuålais risinåjums kadra koloristikå.
Spilgta raksturu un latviešu mentalitåtes studija, talantîgs un izteiksmes lîdzek¬u izvélé suveréns inscenéjums –
tåda ir Rolanda Kalniña režisétå filma, kas droši uzskatåma par vienu no Latvijas kino véstures pamatakmeñiem.
Filmas autori piedåvå klasisku naratîvu, vérienîgus, pretrunîgus raksturus izcilu latviešu aktieru atveidå,
arî télaini izsmalcinåtu un koloristiski jégpilnu filmas vizuålo risinåjumu, kas paspilgtina attiecîbu un raksturu
dramatismu.
Ceplis vienlaikus sniedz gan ironisku skatîjumu uz pirmås Latvijas brîvvalsts uzñéméju aktivitåtém un š˚ietami
müžîgo kåri padarît „apçakaréšanu” par Latvijas bizneså dominéjošo principu, gan arî romantizétu retro, sava
veida idillisku, tonåli un priekšmetiski (vide, térpi) rüpîgi izstrådåtu Latvijas brîvvalsts télu. Ja atceramies, ka
filma tapusi 1972. gadå, jårespekté filméšanas grupas pårliecinoši veiktais darbs, radot ne tikai sava veida
idillisko „pazaudétå laika” saliñu, kåda 70. gados š˚ita Latvijas brîvvalsts, tås priekšmetiskås vides un sajütu
restauråciju, bet arî ironisku tås varoñu vértéjumu.
Par Cep¬a nevîstošo aktualitåti var pårliecinåties joprojåm, filmu raksturo visi kvalitatîva, pårliecinoša måkslas
darba parametri – pårliecinošs ståstîjums, perfekts aktieru darbs, izcils operatora un kostîmu måkslinieka
darbs. Jånovérté arî Rolanda Kalniña precîzå intuîcija, izvéloties Cep¬a lomai aktieri Eduardu Påvulu, kas filmå
nospéléjis hrestomåtisku savas karjeras lomu. Par saviem labåkajiem aktierdarbiem Ceplim var pateikties arî
vairåkas aktrises: Regîna Razuma, kura tolaik bija dejotåja (Austra Zîle ir viñas pirmå lielå loma), profesionålå
aktrise Helga Dancberga rafinétås Cep¬a kundzes Bertas lomå spilgti debitéja kino, lielisks bija arî Veltas
Straumes darbs Valentînas lomå.
Paradoksåli, ka Rolanda Kalniña biogråfijå filmu Ceplis ietver trîs filmas ar dramatiskiem likteñiem – pirms
Cep¬a cenzüra „nolika plauktå” (aizliedza) divas viña filmas: Akmens un š˚embas (1966) un Çetri balti krekli
(1967), savukårt filma Piejüras klimats (1974), pie kuras Rolands Kalniñš strådåja péc Cep¬a, tika iznîcinåta
nepabeigta, lai gan potenciåli varéja k¬üt par vienu no stilistiski izaicinošåkajåm komédijåm latviešu kino
vésturé.
Ceplis ir viena no izcilåkajåm latviešu filmåm – nianséts, tra©ikomisks skatîjums uz Latvijas brîvvalsts
buržuåzijas diskréto šarmu. Starp citu, gadå, kad tapa Ceplis, uzñemts arî Francijå strådåjošå spåñu režisora
Luisa Bunjuela šedevrs Buržuåzijas diskrétais šarms / Le charme discret de la bourgeoise (1972).