05 - Jūrmalas pilsētas pašvaldība

jpd.gov.lv

05 - Jūrmalas pilsētas pašvaldība

05.09.2013.

Nr. 18 (53)

JŪRMALAS

pašvaldības informācijas biļetens

Ja nesaņemat izdevumu

savā pasta kastītē, jautājiet

savam pastniekam vai

zvaniet domes Sabiedrisko

attiecību nodaļai pa tālruni

67093952!

Šajā numurā:

Pieaug tūristu

skaits rudenī

un ziemā

2. lpp.

Sveiciens

Saules

dzejniekam

5. lpp.

Jaunas izstādes Jūrmalā

pilsētas

vienpadsmit

muzejos

simtgadnieku

7. lpp. 9. lpp.

Gatavi jauniem pedagoģiskiem

meklējumiem un izaicinājumiem

Jānis Šķesters un Simona Garkule (attēlā centrā) ir divi no 12 jaunajiem pedagogiem, kuri šajā mācību gadā sāk darba gaitas Jūrmalas skolās. Viņi izvēlējušies darbu Kauguru vidusskolā. Jānis Šķesters

mācīs sociālās zinības, Simona Garkule ir Kauguru vidusskolas absolvente un tagad atgriežas savā skolā, kur strādās par angļu valodas skolotāju. „Studēju filosofiju un tad vienā mirklī sapratu, ka

gribu darīt ko jēgpilnu, tāpēc izvēlējos iet šādu ceļu,” par savu izvēlēto misiju saka jaunais skolotājs, programmas „Iespējamā misija” dalībnieks J. Šķesters.

Katru gadu augustā visā Latvijā notiek pedagogu konferences, kurās

tiek pārrunātas jaunā mācību gada aktualitātes un izvirzīti galvenie

uzdevumi. Jūrmalā 27. augustā Kauguru vidusskolā notika pedagogu

konference „Izaicinājumi izglītībā 21. gadsimtā”, kas šogad bija jo

īpaši plaši apmeklēta – uz konferenci bija ieradušies 220 pedagogi no

visām pilsētas izglītības iestādēm.

Pedagogu konferencē ar ziediem

tika sveikti 12 jaunie pedagogi,

kuri sāk savas darba gaitas Jūrmalas

izglītības iestādēs. Pilsētas

dome jaunajiem pedagogiem dāvināja

fotoalbumu „Citāda Jūrmala”.

Zālē valdīja gan svinīga, bet tajā

pašā laikā arī draudzīga un nepiespiesta

gaisotne. Konferencē skolotājiem

veiksmi jaunajā mācību

gadā novēlēja Jūrmalas pilsētas

domes Izglītības jautājumu komitejas

priekšsēdētāja Iveta Blaua,

Jaunatnes un sporta jautājumu komitejas

priekšsēdētāja Irēna Kausiniece,

Izglītības konsultatīvās padomes

priekšsēdētājs Jānis Ezers

un Latvijas Izglītības darbinieku

arodbiedrības Jūrmalas nodaļas

priekšsēdētāja Irina Avdejeva.

Jūrmalas pilsētas pedagogu

konferencē piedalījās Izglītības

un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra

vietniece, Izglītības departamenta

direktore Evija Papule,

kura iepazīstināja ar aktualitātēm,

kas skar gan vispārējo, gan

interešu, profesionālo un speciālo

izglītību un, protams, arī finanšu

un atalgojuma jautājumus.

Turpinājums 3. lpp.

Konference „Izaicinājumi izglītībā 21. gadsimtā” šogad bija plaši apmeklēta – uz to bija ieradušies vairāk nekā 200

pedagogu no visām pilsētas izglītības iestādēm.


2 AKTUalitātes

05.09.2013. Nr. 18 (53) JŪRMALAS

pašvaldības informācijas biļetens

Dome nolēma

22.08.2013. sēdē

• Nolēma pagarināt Jūrmalas pilsētas

vēlēšanu komisijas kandidātu

pieteikšanās termiņu līdz 5. septembrim,

jo pēc sludinājuma publicēšanas

laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”

nebija pieteicies pietiekams

pretendentu skaits.

• Pamatojoties uz iedzīvotāju

iesniegumiem, veica grozījumus

saistošajos noteikumos par rūpnieciskās

zvejas rīku skaita limita sadali

Rīgas jūras līča piekrastē – saņemts

viens personas atteikums piešķirto

zvejas rīku izmantošanai un divi

pieteikumi zvejas rīku izmantošanai.

Domes sēdē minētie iesniegumi tika

atbalstīti.

• Veica grozījumus pašvaldības šā

gada budžetā. Plānots novirzīt budžeta

ieņēmumu pārsniegumu pār

izdevumiem Ls 100 000 apjomā pašvaldības

teritoriju apsaimniekošanai

(kopšanai un tīrīšanai), Ls 12 850

pludmales sakopšanai un labiekārtošanai,

Ls 16 500 sadzīves atkritumu

izvešanai. Tāpat no budžeta ieņēmumu

pārsnieguma pār izdevumiem Ls

12 134 apjomā tiks novirzīti līdzekļi

dažādām kultūras aktivitātēm, tostarp

Irkutskas Filharmonijas orķestra

koncerta rīkošanai Jūrmalā

un deju kolektīva „Vēlreiz” dalībai

festivālā Sanktpēterburgā. Novirzot

ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem,

papildu līdzekļi piešķirti

programmatūras un printera iegādei

Vaivaru pamatskolai, lai realizētu

speciālās izglītības programmas

izglītojamiem ar redzes traucējumiem,

tāpat tiks atbalstīts Jūrmalas

Valsts ģimnāzijas talantīgo skolēnu

brauciens uz sadraudzības ģimnāziju

Olštinā, Polijā, kā arī citas aktivitātes

pašvaldības funkciju īstenošanai.

• Nolēma īstenot Izglītības un zinātnes

ministrijas (IZM) atklātajā

projektu konkursā apstiprināto

Jūrmalas pilsētas domes projektu

„Jūrmalas pilsētas jaunatnes politikas

indeksa noteikšana”, kas paredz

pasākumu kopumu Jūrmalas

pilsētas jaunatnes politikas indeksa

noteikšanai. Projekts dos iespēju

noskaidrot dažādu jaunatnes politikas

aspektu ietekmi uz jauniešu dzīvi

un pašvērtējumu, tostarp novērtēt

Jūrmalas jauniešu dzīves kvalitāti.

Projektu 100 % apmērā finansē IZM.

Projekta ieviešanu koordinēs domes

Ekonomikas un attīstības nodaļa sadarbībā

ar Jūrmalas Bērnu un jauniešu

interešu centru.

• Veica grozījumus Jūrmalas domes

lēmumā par dalību projektā

ūdenstūrisma attīstībai. Grozījumu

mērķis bija apstiprināt valsts budžeta

dotāciju Ls 710 apmērā, kā arī

papildus piešķirt Ls 3189 no pašvaldības

budžeta, lai šogad varētu pabeigt

plānoto peldvietas ierīkošanu

un labiekārtošanu Lielupes krastā

(Ezera ielas galā). Projekts tiek īstenots

Latvijas–Igaunijas sadarbības

programmā.

• Atbalstīja pašvaldības dalību

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta

(KPFI) projektu konkursa

„Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta

gāzu emisiju samazināšanai”

3. kārtā. Domes Ekonomikas

un attīstības nodaļa sagatavojusi

un iesniegusi pieteikumu SIA „Vides

investīciju fondam” Jūrmalas Sporta

centra ēkas Rūpniecības ielā 13

siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai,

tas ir, ēkas daļu un tās inženierkomunikāciju

renovācijai, lai

nodrošinātu energoefektīvu uzturēšanu.

Projekta kopējās indikatīvās

izmaksas tiek rēķinātas Ls 892 151

apjomā, bet projekta apstiprināšanas

gadījumā 48 % no tām būtu

KPFI finansējums.

Jūrmalas pašvaldības informācijas biļetens

Izdevējs: Jūrmalas pilsētas dome, reģ. Nr. 90000056357

Tālrunis: 67093928, 67093872

E-pasts: prese@jpd.gov.lv

Atbildīgais par izdevumu: Sabiedrisko attiecību nodaļa

Adrese: Jomas ielā 1/5, Jūrmalā, LV-2015

Foto: Ojārs Martinsons, domes arhīvs

Tūristu skaita ziņā rudenī

un ziemā stabils pieaugums

Tūristu skaits Jūrmalā 2013. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar

2012. gadu ir palielinājies par vidēji 12 procentiem. Gada pirmajā

ceturksnī, ziemas mēnešos, pieaugums bija 10 %, otrajā – 15 procenti.

Saskaņā ar Centrālās statistikas

pārvaldes datiem Jūrmalas naktsmītnēs

2013. gada janvārī, februārī

un martā nakšņojuši 22 827

cilvēki, otrajā ceturksnī – 37 090,

tādējādi pirmajā pusgadā kopā

– 59 917 tūristi. Trešo daļu no kopējā

tūristu skaita veido vietējie

tūristi, no Latvijas, un 70 % – viesi

no citām valstīm. Tieši ziemas mēnešos

Jūrmalas naktsmītņu piedāvājumu

vairāk izmantojuši viesi no

Latvijas – 40 % no kopējā pilsētas

viesu skaita, bet, laikam kļūstot

siltākam, gada otrajā ceturksnī,

palielinājies tūristu īpatsvars, kuri

Jūrmalā ierodas no citām valstīm.

„Esmu gandarīts, ka mūsu kopīgais

darbs ar Jūrmalas tūrisma

uzņēmējiem tūrisma produktu

pilnveidošanā popularizēšanā

dod pārliecinošus rezultātus,”

pauž Jūrmalas pilsētas domes

priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

„Pēdējo pāris gadu laikā ievērojami

pieaudzis pilsētas viesu skaits,

kas Jūrmalā izmanto kūrortrehabilitācijas

un spa, kā arī darījumu

tūrisma piedāvājumu. Mūsu piedāvātie

veselības un darījumu tūrisma

produkti ir eksportprodukti

ar augstu pievienoto vērtību, kā

redzams, tie ir konkurētspējīgi

Baltijas valstīs un citviet Eiropā,

un tiem nav sezonalitātes problēmu,

līdz ar to tūrisma nozares

spēj konkurēt, darboties un attīstīties

visu gadu.”

Tūristi no Latvijas Jūrmalā šā

gada sākumā pavadījuši vidēji

četras diennaktis, tūristu skaita

pieaugums no Krievijas pirmajā

un otrajā ceturksnī salīdzinājumā

ar pagājušo gadu ir 26 %, savukārt

gandrīz nav mainījusies tūrisma

plūsma no Igaunijas, viesi no šīs

valsts Jūrmalā tāpat pavadījuši vidēji

divas diennaktis. Ievērojami

Augustā domes Būvvaldes komisija

akceptēja autoceļu projektēšanas

uzņēmuma SIA „BRD projekts”

izstrādāto tehnisko projektu

tranzītielas P128 jeb Talsu šosejas/Kolkas ielas rekonstrukcijai. Nākamais

posms projekta īstenošanai ir iepirkumu konkursa izsludināšana darbu

veikšanai, lai 2014. gada sezonā varētu sākt būvdarbus.

pieaudzis viesu skaits no Lietuvas

– par gandrīz 30 procentiem. Viesu

skaits no Baltkrievijas palielinājies

nedaudz, toties ievērojami

pieaudzis viņu uzturēšanās ilgums

Jūrmalā, sasniedzot vidēji 13 dienas.

Divreiz palielinājusies tūristu

plūsma no Polijas. Tūristu skaitliskais

apjoms no Izraēlas nav pieaudzis,

toties gada otrajā ceturksnī

divas reizes, vidēji – līdz piecām

dienām, pieaudzis viņu uzturēšanās

ilgums salīdzinoši ar tādu

pašu laika periodu pērn. Kopumā

tūristu vidējais uzturēšanās ilgums

Jūrmalā bijis trīs diennaktis.

Lielākā daļa tūristu Jūrmalā

naktsmītnēm izvēlas kūrorta rehabilitācijas

centrus, kūrortviesnīcas

un viesnīcas. Viesu mājas

lielākoties izvēlas tūristi no Latvijas,

Krievijas un Somijas, savukārt

kempingiem priekšroku dod tūristi

no Latvijas, Lietuvas, Polijas,

Vācijas, Somijas.

Vislielākais noslogojums pirmajā

pusgadā bija kūrortviesnīcās – vidēji

40 % (jūnijā jau 50 %), kūrorta

Sāks Talsu šosejas rekonstrukciju

Plānotā rekonstrukcija aptver

Talsu šosejas posmu no Ventspils

šosejas līdz Jūrmalas robežai Kolkas

ielā kopumā nedaudz vairāk kā

sešu kilometru garumā. Tā ir pirmā

iela Jūrmalā, kuras remontdarbiem

izdevies piesaistīt Eiropas Reģionālās

attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Līdz šim pašvaldība

ielu remontdarbus veikusi tikai par

saviem budžeta līdzekļiem. Projekta

kopējās izmaksas ir 3 271 158

lati, no kuriem ERAF finansējums

2 420 656 lati – tas ir, 74 % no projekta

attiecināmajām izmaksām.

Savukārt Jūrmalas pilsētas domes

līdzfinansējums ir 23,75 % no attiecināmajām

izmaksām – 776 900

latu; valsts budžeta dotācija –

2,25 %, tas ir, 73 601 lats.

Apjomīgo projektu vada Ekonomikas

un attīstības nodaļa sadarbībā

ar Būvniecības nodaļu, kas

koordinēs ielas rekonstrukcijas

darbus. „Lielākie rekonstrukcijas

darbi plānoti nākamā gada sezonā.

Atbilstīgi projekta nosacījumiem

ielas rekonstrukcija jāpabeidz līdz

2015. gada 31. augustam. Projekta

īstenošanas rezultātā tiks uzlabota

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) programmā tiek

plānots atklāts projektu konkurss „Siltumnīcefekta gāzu emisijas

samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to

uzlādes infrastruktūras ieviešanai’’. Projekta mērķis ir veicināt

izmešu samazināšanu, tāpēc KPFI finansējums pašvaldībām paredz

līdzfinansējumu šādu automobiļu iegādei.

Tūristu sadalījums pa valstīm

2013. gada pirmajā pusē

1. Latvija – 31 %

2. Krievija – 30 %

3. Igaunija – 10 %

4. Lietuva – 7 %

5. Baltkrievija – 4 %

6. Somija – 2,5 %

7. Vācija – 2 %

8. Norvēģija –2 %

9. Zviedrija – 2 %

10. Polija – 2 %

rehabilitācijas centros – 38 procenti.

Viesnīcās zemākais noslogojums

vērojams februārī, martā un

aprīlī – vidēji 11 %, taču jau maijā

tas bijis 28 % un jūnijā 40 procentu.

Tā kā kempingi sāk darboties

tikai jūnijā, patlaban nevar spriest

par to statistikas datiem.

Statistikā apkopoti dati tikai par

Jūrmalas naktsmītnēs nakšņojušajiem

viesiem; informācijā aptver

38 naktsmītnes, kurās kopā

ir 3675 gultasvietas.

Gunta Ušpele,

Tūrisma un ārējo sakaru nodaļa

pilsētas infrastruktūra, satiksme

būs drošāka un ērtāka, tiks labiekārtota

vide atbilstīgi pieejamības

prasībām,” galvenos ieguvumus

min domes Ekonomikas un attīstības

nodaļas projektu administrators

Jānis Artemjevs.

Posmā no Ventspils šosejas līdz

Celtnieku ielai tranzītiela tiks pilnībā

rekonstruēta. Pēc pārbūves satiksme

tiks organizēta pa trim joslām

un no vidējās varēs veikt kreiso

pagriezienu, tādējādi uzlabojot

satiksmes drošību. Plānots izbūvēt

rotācijas apļus četros krustojumos:

Ventspils šosejas un Talsu šosejas

krustojumā, Talsu šosejas un Mazās

nometņu ielas, Talsu šoseja un Skolas

ielas un Kolkas ielas un Jaunķemeru

ceļa krustojumā.

Autovadītāju ērtībām autobusu

pieturas ielas malā izbūvēs padziļinājumu

jeb tā saukto „kabatu”. Tiks

rekonstruēts esošais un vēl paplašināts

ielas apgaismojums, ierīkoti

luksofori un ielas aizsargbarjeras.

Arī velobraucēji un kājāmgājēji

varēs justies ērtāk un drošāk, jo

projektā plānota veloceliņu un

ietvju rekonstrukcija, jaunu gājēju

pāreju izbūve, kā arī atpūtas soliņu

ierīkošana, vides labiekārtošana un

apzaļumošana.

Projekts „Jūrmalas pilsētas tranzītielas

P128 (Talsu šoseja/Kolkas

iela) izbūve” (vienošanās Nr.

3DP/3.2.1.2.0./12/APIA/SM/009)

tiek īstenots ERAF darbības programmas

„Infrastruktūra un pakalpojumi”

papildinājuma 3.2. prioritātes

„Teritoriju pieejamības

un sasniedzamības veicināšana”

3.2.1.pasākuma „Pieejamības un

transporta sistēmas attīstība”

3.2.1.2.aktivitātē „Tranzītielu sakārtošana

pilsētu teritorijās”.

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Izmēģinājuma braucienā vērtē elektromobiļus

Lai iepazītos ar elektroautomobiļa

priekšrocībām, 30. augustā

pilsētas domes deputāts, Transporta

un komunālo lietu komitejas

priekšsēdētājs Jānis Lediņš, pašvaldības

policijas priekšnieks Valdis

Kivkucāns un citi pašvaldības

iestāžu speciālisti Jūrmalā devās

izmēģinājuma braucienā ar jauno

elektromobili „Nissan Leaf”.

„Automobilis nav slikts, tam nav

faktiski nekāda trokšņa un vibrācijas,

šķiet arī drošs,” pēc izmēģinājuma

brauciena īsi rezumēja J.

Lediņš, „tikai, un tas ir pats galvenais,

vispirms jānodrošina uzlādes

staciju infrastruktūra. Šāda uzlādēta

elektromobiļa dienas resurss

ir aptuveni 150 kilometru. Akumulatora

uzlādi var veikt gan no

parastā mājas elektrotīkla – tad

tam vajadzēs 8–10 stundas, gan

uzlādes stacijā, kur to var uzlādēt

pusstundā. Un ekspluatācijas izmaksas

salīdzinājumā ar degvielu

ir daudz mazākas.”

J. Lediņa viedoklim piekrīt arī

V. Kivkucāns, vien piebilst, ka fakts,

ka automašīna darbojas tik klusu,

no drošības viedokļa drīzāk uzskatāms

par mīnusu. „Patruļām to neizmantotu,

jo pārāk dārgi izmaksā

Transporta un komunālo lietu komitejas priekšsēdētājs Jānis Lediņš pēc izmēģinājuma

brauciena atzina, ka pārvietošanās ar elektromobili ir ērta, galvenā

problēma to ieviešanai patlaban ir ātro uzlādes staciju infrastruktūras trūkums.

aprīkojums, bet iecirkņa inspektoriem

kā dienesta automašīna būtu

ļoti noderīga. Starp citu, patlaban

izmēģinām Latvijā ražotus elektrovelosipēdus,

un atsauksmes ir ļoti

labas. Tādus gan varētu izmantot

patruļās,” tā pašvaldības policijas

priekšnieks.

Elita Cepurīte,

Sabiedrisko attiecību nodaļa


JŪRMALAS

pašvaldības informācijas biļetens

05.09.2013. Nr. 18 (53)

AKTUalitātes 3

Rit konkursa „Eiropas Gada pašvaldība

2013” otrā kārta

Latvijas pašvaldībās, kuras piedalās konkursā „Eiropas

Gada pašvaldība 2013”, augusta beigās sākusies otrās

kārtas vērtēšana. Konkursa otrajā kārtā noteiks gan

Eiropas Gada pašvaldību, gan laureātus četrās nominācijās:

„Pašvaldība kultūrai”, „Pašvaldība integrācijai un

iekļaušanai”, „Pašvaldība veselībai” un „Pašvaldība Eiropas

Savienības vērtību popularizēšanai”.

Kā jau esam informējuši, arī

Jūrmalas pašvaldība piedalās šajā

konkursā un tika izvirzīta otrajai

kārtai. Mūsu pilsētā vērtēšanas

komisija viesojās 28. augustā, lai

izvērtētu paveikto iedzīvotāju

integrācijas, kultūras jomā, veselīga

dzīvesveida popularizēšanā,

kā arī Eiropas Savienības vērtību

popularizēšanā un iedzīvotāju iesaistē

starptautiskajā sadarbībā.

Vērtēšanas komisijas sastāvā ir

pārstāvji no Latvijas Pašvaldību

savienības, Kultūras ministrijas,

Labklājības ministrijas, Izglītības

un zinātnes ministrijas, Veselības

ministrijas un Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības

ministrijas.

Gatavi jauniem pedagoģiskiem meklējumiem

un izaicinājumiem

Turpinājums no 1. lpp.

Jūrmalā tāpat kā daudzviet Latvijā

samazinājies bērnu skaits,

un vislielākais samazinājums ir

vidusskolas posmā. Šobrīd valstī

ir aktuāls jautājums par mazo vidusskolu

pastāvēšanu, kurās nereti

12. klasi beidz pieci vai astoņi

skolēni, un šādu skolu pastāvēšana

nav rentabla. Valstī noteiktās

skolotāju un skolēnu skaita attiecības

uz vienu skolotāju šajā mācību

gadā ir mainījušās: no 10,2

uz 10,35 skolēniem, un šīs izmaiņas

ietekmēs skolas kopējo valsts

mērķdotācijas apjomu. Pedagogi,

kuri bija iesaistījušies Eiropas Sociālā

fonda projektā „Pedagoga

konkurētspējas veicināšana izglītības

sistēmas optimizācijas apstākļos”

un ieguva atbilstošas kvalitātes

pakāpi, saņems piemaksu.

Pozitīvs solis – pēc ilgām un

Vērtēšanas komisija

tikās ar Jūrmalas

pilsētas domes izpilddirektora

pienākumu

izpildītāju Guntu Smalko,

domes deputāti,

Kultūras jautājumu komitejas

priekšsēdētāju

un Jūrmalas Latviešu

biedrības vadītāju Guntu

Liepiņu, Sociālo un

veselības jautājumu komitejas

priekšsēdētāju Daci Riņķi, Labklājības

pārvaldes vadītāju Laimu

Grobiņu, Tūrisma un ārējo sakaru

nodaļas vadītāju Guntu Ušpeli

un citiem speciālistiem. Komisijas

pārstāvji prezentācijās tika iepazīstināti

ar Jūrmalas pieteikumu,

kā arī iepazinās ar dažādiem objektiem

un iestāžu darbību: apskatīja

izstādes Jūrmalas Pilsētas muzejā,

Jūrmalas vēsturisko koka arhitektūru,

Jūrmalas Brīvdabas muzeju,

ar domes finansiālo atbalstu izveidoto

ielu vingrošanas infrastruktūru,

kā arī labiekārtoto Kauguru

Ģimnāzija piedalās inovatīvo skolu vadības programmā

Rudens ziedi, skaistas

ieceres, jaunas idejas un

prieks par atkalsatikšanos ar

klasesbiedriem un skolotājiem

rada to patīkamo gaisotni, kas

raksturīga ikvienā skolā, sākot

jauno darba cēlienu. Jūrmalas

Valsts ģimnāzijā Zinību diena bija

vēl jo īpašāka – renovētajā skolas

vestibilā tika atklāta plāksne

„Microsoft Partners in Learning

programmas dalībskola”, kas

liecina par ģimnāzijas dalību

„Microsoft Partners in Learning

Microsoft Office 365” Latvijas

Inovatīvo skolu programmā.

„Partners in Learning” ir globāla

„Microsoft” programma, kuras

mērķis ir veicināt individualizētu

pieeju mācību procesā ikvienam

jebkurā mācību priekšmetā, izmantojot

informācijas un komunikācijas

tehnoloģijas sniegtās iespējas,

Zigurda Bilzoņa foto

Vērtēšanas komisija Jūrmalas Pilsētas muzejā tikās ar Jūrmalas pilsētas domes vadību un

iepazinās ar muzeja ekspozīcijām un telpām.

Jauno mācību gadu Jūrmalas Valsts ģimnāzija sāk kā „Microsoft Partners in

Learning programmas dalībskola”. Zinību dienā skolēnus un pedagogus sveica

domes Izglītības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Iveta Blaua (no kreisās),

ģimnāzijas direktore Sandra Rone un Izglītības nodaļas vadītāja Aīda Paipare.

kā arī palīdzēt attīstīt radošumu un

talantus izglītības procesā.

Dalība šajā programmā ilga no

2012. gada jūlija līdz 2013. gada

aprīlim. Inovāciju vadību apguva

ģimnāzijas direktore Sandra Rone

un vēl 19 Latvijas skolu direktori.

Darba rezultātā tika izveidota savstarpējā

sadarbībā un sabiedrības

līdzdalībā balstīta platforma skolu

Pedagogu konferencē tika sveikti jaunie pedagogi, kas uzsāk savas darba

gaitas Jūrmalas izglītības iestādēs.

pludmali, kur īpaši domāts par

vides pieejamību, un apmeklēja

dienas aprūpes centrus pensijas

vecuma cilvēkiem un bērniem.

Konkursa otrās kārtas vērtēšanas

rezultāti būs zināmi septembra

vidū.

Sabiedrisko attiecību nodaļa

vadītājiem skolu pārmaiņu organizēšanā,

veicinot 21. gadsimta

prasmes skolas darba organizācijā.

Dalība šajā programmā ir apliecinājums

arī tam, ka ģimnāzija ir

mūsdienīga skola, kurā tiek īstenots

uz skolēnu orientēts mācību

process, kurā skolotājiem tiek nodrošināta

saziņas vide un resursi,

lai sekmētu sadarbību un piekļuvi

mācību saturam. Skola, kurā strādā

inovatīvi skolotāji, kas mācību

procesā izmanto jaunākās informācijas

tehnoloģijas. Skola, kurā

mācās motivēti, radoši skolēni,

kas, apgūstot zināšanas, izstrādājot

zinātniski pētnieciskos darbus,

spēj daudzveidīgi izmantot mūsdienu

tehnoloģiju iespējas. Tas ir

arī apliecinājums tam, ka ģimnāzija

ir gatava jauniem pedagoģiskiem

meklējumiem un izaicinājumiem!

Modra Sproģe,

Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktora

vietniece metodiskajā darbā

garām diskusijām beidzot ir sakārtots

jautājums par mācību

līdzekļiem un ir skaidri noteikts,

kas jānodrošina valstij, kas pašvaldībai

un kas vecākiem. Sākot

ar šā gada 1. septembri skolēnu

vecākiem par saviem līdzekļiem ir

jānodrošina individuālie mācību

piederumi, priekšmeti un materiāli,

kurus bērns izmantos kā mācību

līdzekļus. Individuālie mācību piederumi,

kas jānodrošina skolēnu

vecākiem, ir kancelejas preces, apģērbs

un apavi, atsevišķu mācību

priekšmetu (sports, mājturība un

tehnoloģijas u.c.) obligātā satura

apguvei nepieciešamais specifiskais

apģērbs, apavi un higiēnas

piederumi, materiāli, ko skolēns

izmanto mācību procesā un rada

priekšmetu vai produktu savām

vajadzībām (piemēram, izejmateriāli,

ko skolēns lieto veidošanas

apguvei mājturības stundā (plastilīns

u.c.), vai rokdarbiem (dzija,

adāmadatas, diegi u.c.).

Konferences izskaņā ar Jūrmalas

Attīstības programmu

2014.–2020. gadam pedagogus

iepazīstināja tās izstrādātājs,

„NK Konsultāciju biroja” pārstāvis

Gatis Pāvils, bet īpašu svētku

noskaņu radīja Rīgas Pedagoģijas

un izglītības vadības akadēmijas

simfoniskā orķestra kamersastāva

koncerts.

Aīda Paipare,

Izglītības nodaļas vadītāja

Dome nolēma

• Atzina par spēku zaudējušu domes

2010. gadā pieņemto lēmumu

par sadzīves atkritumu pārstrādi

metāntenkos un biogāzes ražotnes

rekonstrukciju Mežmalas ielā 43

(bijušās Slokas papīrfabrikas notekūdeņu

attīrīšanas iekārtu teritorijā),

izveidojot jaunu sadzīves atkritumu

pārstrādes objektu. Pilsētas dome

2010. gada 22. jūlijā bija pieņēmusi

lēmumu atbalstīt SIA „Zaļās tehnoloģijas”

izstrādāto koncepciju par sadzīves

atkritumu pārstrādi metāntenkos

un biogāzes ražotnes rekonstrukciju

Mežmalas ielā 43, taču, pamatojoties

uz to, ka SIA „Zaļās tehnoloģijas” nav

izpildījusi lēmumā norādītos nosacījumus,

proti, nav noslēgusi vienošanos

ar pilsētas domi; pēc pilsētas

domes atļaujas saņemšanas ne vēlāk

kā trīs gadu laikā SIA bija jāuzbūvē ražotne

un jāuzsāk biogāzes ražošana,

bet tas nav izdarīts.

• Apstiprināja jaunus saistošos noteikumus,

kas nosaka atpūtnieku un

tūristu uzņemšanas nodevas apmēru

Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā. Saistošie noteikumi paredz

diferencētu nodevu attiecībā uz

mītņu grupām, un tas ir: viesnīcām,

viesu mājām, dzīvokļu viesnīcām būs

jāmaksā vairāk (Ls 0,70 par nakti par

vienu tūristu) nekā kūrortviesnīcām,

kūrorta ārstniecības iestādēm, sanatorijām

un kūrorta rehabilitācijas

centriem (Ls 0,25). Atbalsts ar mazāku

nodevu paredzēts hosteļiem

un kempingiem – Ls 0,15 par tūristu

par nakti. Jaunajos saistošajos noteikumos

atšķirībā no iepriekšējiem

noteikumiem ir paredzētas grupas,

par kuru uzņemšanu vispār nav jāmaksā

nodeva, un tās ir bērni līdz 6

gadu vecumam un cilvēki, kuri tiek

nosūtīti uz valsts apmaksātu sociālo,

medicīnisko rehabilitāciju.

04.09.2013. ārkārtas sēdē

Uz dienesta pārbaudes laiku no

darba atstādināja Jūrmalas pilsētas

domes Dzīvokļu nodaļas vadītāju

Dzintaru Krūmiņu, bet domes

ārkārtas sēdē tika atcelti no amata

visi līdzšinējie Jūrmalas pašvaldības

Dzīvokļu komisijas locekļi.

Dz. Krūmiņa atstādināšana veikta,

pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes

izveidotās dienesta pārbaudes

komisijas ziņojumu par atklātajām

nelikumībām saistībā ar pašvaldības

dzīvojamo telpu Jūrmalā, Kauņas ielā

26-15 īres līguma noslēgšanu. Domes

vadības uzmanības lokā šis dzīvoklis

nonāca, jo Jūrmalas pilsētas dome

bija saņēmusi privātpersonas iesniegumu

par minētā dzīvokļa, kuram līdz

2010. gada 2. decembrim bija dienesta

dzīvokļa statuss, atsavināšanu jeb

atpirkšanu no pašvaldības.

Pēc domes priekšsēdētāja Gata

Trukšņa iniciatīvas tika izveidota

dienesta pārbaudes komisija, lai izvērtētu

pašvaldības dzīvojamo telpu

īres līguma noslēgšanas tiesiskumu

un Jūrmalas pilsētas domes Dzīvokļu

nodaļas rīcības likumību.

Ārkārtas sēdē, pamatojoties uz dienesta

pārbaudes komisijas ziņojumu,

deputāti nolēma atcelt no amata Jūrmalas

pašvaldības Dzīvokļu komisijas

locekļus, kā arī atcēla Jūrmalas pilsētas

domes 2010. gada 2. decembra

lēmumu. Lai konstatētu, vai līdzīgi

lēmumi nav pieņemti arī citos gadījumos,

dienesta pārbaudes komisijai

uzdots līdz 1. novembrim izvērtēt visus

dokumentus par dzīvojamo telpu

īres līgumu noslēgšanu Jūrmalas pašvaldībā,

kā arī veikt dienesta pārbaudi

par Dzīvokļu nodaļas rīcības likumību

laika posmā no 2008. gada 1. janvāra.

Uz dienesta pārbaudes veikšanas

laiku par Jūrmalas pilsētas domes

Dzīvokļu nodaļas vadītāja pienākumu

izpildītāju iecelts dienesta pārbaudes

komisijas loceklis Aivars Paegle.

Nākamā domes sēde – 12. septembrī.

Ar Jūrmalas pilsētas domes sēžu

lēmumiem pilnā apjomā var iepazīties

mājaslapā www.jurmala.lv un

Apmeklētāju apkalpošanas centros

pilsētas domē.


4 pašvaldības

notikumi pilsētā

05.09.2013. Nr. 18 (53)

JŪRMALAS

informācijas biļetens

Jūrmalas Kultūras centra ēka – pārmaiņu gaidās

Jūrmalas Kultūras centra namā Majoros turpinās rekonstrukcijas

darbi, kas paredz vērienīgas izmaiņas gan ēkas estētiskajā, gan

tehniskajā noformējumā. Kad remonta dēļ nams tika slēgts

apmeklētājiem, bija iebildumi, ka tiek izjaukts ikdienas kultūras

dzīves ritms, bija arī neizpratne, kādēļ nams jāslēdz, taču netrūka arī

šā lēmuma atbalstītāju.

Vēl pirms tika izveidots Jūrmalas

Kultūras centrs, „Jūrmalas pilsētas

kultūrvides attīstības stratēģijā

2008.–2020. gadam” pilsētas

kultūras iestāžu infrastruktūras

novērtējumā toreizējā Majoru

Kultūras nama infrastruktūras

kvalitāte tika atzīta kā neapmierinoša.

Kā galvenie trūkumi bija

norādīts novecojis, sniegtajiem

pakalpojumiem neatbilstošs iekšējo

telpu stāvoklis un tehniskais

aprīkojums.

Kultūras centra publiskā darbība

2010. gada pirmajā pusē

tika apturēta, iestāde tika daļēji

slēgta, radošie kolektīvi darbojās,

bet vairs ne tik intensīvi. Jūrmalas

Kultūras centra ēkā tolaik darbojās

14 radošie kolektīvi: seši deju

kolektīvi, četri kori, trīs ansambļi

un pūtēju orķestris. Lēmumu par

slēgšanu pieņēma tobrīd darbu

sākušais Jūrmalas Kultūras centra

direktors Agnis Kristvalds, un

slēgšanas galvenie iemesli bija

ēkas katastrofālais tehniskais un

estētiskais stāvoklis, morāli novecojis

vai neesošs tehniskais

aprīkojums.

Jūrmalas Kultūras centra slēgšanas

laikā 2010. gadā bija ekonomiskā

krīze visā valstī un tāpēc

būtiskas izmaiņas kultūras centrā

nebija iespējamas, jo pietiekama

finansējuma šim nolūkam Jūrmalas

pašvaldībā tobrīd nebija, tāpat

nebija pieejami Eiropas Savienības

fondu līdzekļi. Tāpēc rekonstrukcijas

darbi sākti tikai tagad.

Laikietilpīgas un sarežģītas ir iepirkuma

konkursu procedūras, jo

ēkas atjaunošana saistīta ar daudziem

komplicētiem uzdevumiem

– pārbūvējot un remontējot iekštelpas,

precīzi jāsaprot katras telpas

funkciju, telpas profesionāli

jāaprīko ar skatuvēm, iekares mehānismiem,

kulisēm, profesionālu

gaismu, skaņu un video tehniku,

jānodrošina ergonomisks un ērts

mēbelējums publiskajām telpām,

mēbeles biroja telpām, palīgtelpām,

tērpu, rekvizītu un tehniskā

aprīkojuma noliktavas. Lai

Jūrmalas Kultūras centrs varētu

profesionāli strādāt, attiecīgajam

telpu aprīkojumam nepieciešama

divas reizes lielāka elektrības jauda,

nekā tā ir patlaban. Visas šīs

vajadzības prasa skaidru redzējumu

un būtisku iedziļināšanos, lai

nams kalpotu ilgi un arī turpmāk

atbilstu prasībām.

Kultūras centra rekonstrukcijas

darbos Jūrmalas pilsētas dome

ieguldīs 600 tūkstošus latu, no

kuriem 55 tūkstoši paredzēti

ēkas jumta atjaunošanai, kurš ir

kritiskā stāvoklī. Kultūras centra

tehniskajam aprīkojumam un mēbeļu

iegādei plānots ieguldīt apmēram

170 tūkstošus latu.

Lai gan no ārpuses šķiet, ka

Jūrmalas Kultūras centrā valda

miers un klusums, daudz jau ir

paveikts. Cilvēkiem, kuri šeit turpina

strādāt, darba vide kļuvusi

drošāka un patīkamāka. Uzstādīta

izziņošanas un ugunsdzēsības

sistēma, nomainīta apkures sistēma.

Pilnībā izremontēts Jūrmalas

Kultūras centra foajē ar atsevišķu

garderobes zonu, izstāžu telpām

un palīgtelpām personālam. Visā

ēkā nomainīta elektroinstalācija,

demontēts lielās zāles interjers.

Daudz jau ir izdarīts, bet vēl būs

Lai gan no ārpuses šķiet, ka Jūrmalas

Kultūras centrā valda miers

un klusums, iekštelpās turpinās

remontdarbi.

jāveic ļoti apjomīgi darbi, lai namu

savestu pilnīgā kārtībā.

„Jūrmalas Kultūras centra rekonstrukcijas

laikā būs neērtības

gan darbiniekiem, gan radošajiem

kolektīviem, bet ar to būs jāsamierinās.

Paldies tām pašvaldības

iestādēm, kuras remonta laikā

uzņems Jūrmalas Kultūras centra

radošos kolektīvus! Kultūras centra

vadība remonta laikā strādās

savās līdzšinējās telpās, lai turpinātu

savu darbu un koordinētu

rekonstrukcijas gaitu,” stāsta

A. Kristvalds. Jūrmalas Kultūras

centra izstrādātais jaunais projekts

paredz, ka nākotnē namā

būs pieejams plašs kultūras žanru

piedāvājums – kino, izrādes, izstādes,

konferences, koncerti, balles

u.c. pasākumi.

„Mūsu mērķis ir nodrošināt

augstas kvalitātes māksliniecisko

piedāvājumu, kā arī viesmīlīgi uzņemt

apmeklētājus rekonstruētajās

telpās. Vēlos, lai mūsu radītā

vide mums sniegtu atbalstu darbā!

Lai Jūrmalas Kultūras centra

darbinieki būtu lepni, ka strādā

Jūrmalas Kultūras centrā, lai mēs

ar prieku nāktu uz darbu un ar

tādu pašu prieku varētu piedāvāt

citiem labāko kultūrā, mākslā Jūrmalā,

Latvijā un ārpus tās,” saka

A. Kristvalds.

Sanija Jurenase,

Jūrmalas Kultūras centrs

Lielupes krastā ierīkos peldvietu

„Līdz šim Jūrmalā oficiālās peldvietas bija iekārtotas tikai pie jūras,

bet nākamgad tāda varētu būt arī Lielupes krastā pie Ezeru ielas,”

pastāstīja Ekonomikas un attīstības nodaļas projektu administrators

Jānis Artemjevs.

Jūrmalas pilsētas dome īsteno

projektu, kura rezultātā tiks labiekārtota

atpūtnieku, makšķernieku

un laivotāju iecienītā atpūtas

vieta pie Lielupes Ezeru ielas galā.

„Tai ir ģeogrāfiski piemērots novietojums

– upes pamatne ir lēzena,

smilšaina un stabila un peldvieta

atrodas līcītī, kam straume

plūst garām,” atklāj J. Artemjevs.

Jūrmalas pilsētas dome pēc

izpilddirektora pienākumu izpildītājas

Guntas Smalkās ierosinājuma

iesniegusi pieteikumu Veselības

inspekcijai šīs atpūtas vietas

atzīšanai par oficiālu peldvietu.

Izvietojot peldvietā labiekārtojumu,

informatīvos stendus un informatīvās

zīmes, tiks izpildīti nosacījumi

atbilstīgi noteikumiem

par peldvietu izveidošanu. Lai

uzlabotu šīs peldvietas kvalitāti,

Jūrmalas pilsētas dome, ieviesīs

arī citus kritērijus atbilstīgi peldvietu

izveidošanas noteikumiem.

Augustā atbilstīgi izsludinātā

iepirkumu konkursa rezultātiem

Jūrmalas dome noslēdza līgumu

ar SIA „SINOTS” par peldvietas

Atpūtnieku, makšķernieku un laivotāju iecienītā atpūtas vieta Lielupes krastā, Ezeru ielas galā, drīzumā tiks

labiekārtota.

labiekārtojuma izgatavošanu un

izvietošanu. Projektā paredzēts,

ka krastmalā tiks ierīkoti masīvkoka

galdi ar soliem un nojumēm,

atpūtas soli, velosipēdu pieslēgšanas

vietas, izvietota atkritumu

tvertnes un pārvietojamās tualetes

nojume un ierīkotas ugunskura

vietas. Informatīvās norādes

par atpūtas vietu plānots izvietot

tā, lai tās būtu pamanāmas gan

laivotājiem, gan tiem, kas uz upi

dodas kājām vai ar auto.

Krastā tiks izbūvēta peldoša

laipa un piestātne airu laivām, ko

varēs izmantot upju tūrisma cienītāji.

Būs arī informācijas stends

par ūdenstūrisma iespējām ne

tikai Lielupē, bet arī kaimiņvalsts

Igaunijas upēs, jo šo projektu Jūrmalas

pilsētas dome īsteno Igaunijas–Latvijas

pārrobežu sadarbības

programmā. Interesanti, ka

līdzīgi upju ūdens tūrisma attīstības

un peldvietu labiekārtošanas

projekti tiek īstenoti deviņās vietās

Igaunijā un 30 vietās Latvijā.

„Jūrmalas pilsētas domes Pilsētsaimniecības

un labiekārtošanas

nodaļa jau vairākas peldsezonas

šajā atpūtas vietā izvieto

pārģērbšanās kabīnes, nodrošina

zāles pļaušanu, teritorijas sakopšanu,

kā arī 2013. gada sezonā

izvietoja sadzīves atkritumu

konteineru,” stāsta J. Artemjevs.

„Jūrmalas pilsētas domes Būvniecības

nodaļa 2012. gada nogalē

pēc šā projekta uzsākšanas ir izbūvējusi

grants seguma pievadceļu

Ezeru ielā posmā no Slokas

ielas līdz atpūtas vietai. Ielas galā

izvietotas masīvkoka brusas, kas

liedz iespēju autotransportam

iebraukt peldvietas teritorijā.

Pie atpūtas vietas tika izveidots

paplašinājums automašīnu novietošanai.

Šie darbi ir veikti par

Jūrmalas pilsētas domes budžeta

līdzekļiem, lai veicinātu pilsētas

teritoriju sakārtošanu un nodrošinātu

vides pieejamību.”

Projekts „Ūdens tūrisma kā dabas

un aktīvā tūrisma komponentes

attīstība Latvijā un Igaunijā/

RIVERWAYS” (Lielupes ūdenstūrisma

veicināšanai) tiek īstenots

Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības

programmā.

Kopējais projekta finansējums

– EUR 2 168 674,70 (LVL

1 524 153,25). Jūrmalas pilsētas

domes kā partnera kopējais projekta

budžeta finansējums – EUR

25 748,00 (LVL 18 096,00). No

tiem projekta attiecināmā summa

– 100% – 20 200,00 EUR (LVL

14 197,00), kur Eiropas Reģionālās

attīstības fonda līdzfinansējums ir

EUR 16 766,00 (LVL 11 783,00) jeb

83 %, valsts budžeta dotācija EUR

1010,00 (LVL 710,00) jeb 5 %, bet

Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansējums

EUR 2424,00 (LVL 1704,00)

jeb 12 %. Neattiecināmā summa,

kuru sedz Jūrmalas pilsētas dome,

ir EUR 5548,00 (LVL 3899,00).

Elita Cepurīte,

Sabiedrisko attiecību nodaļa


JŪRMALAS

pašvaldības informācijas biļetens

05.09.2013. Nr. 18 (53)

Jūrmala – Raiņa un Aspazijas pilsēta

5

Sveiciens Saules dzejniekam Rainim

Pirmā atmiņa man – saule;

Arī pēdējā būs – saule:

Visu dzīvi mani tura

Taisnu saules stiprā roka.

(Rainis)

„11. septembrī ir dzejnieka Raiņa dzimšanas diena, un nevarēju

pieņemt, ka Rainis paliek bez sveiciena,” tā augusta izskaņā atrakstīja

biedrības „Aspazijas mantojums” priekšsēdētāja Ināra Andžāne,

vēstules nobeigumā vēlot, „lai labas domas un vēl daudz saules!”

Ievas Jātnieces foto

Saule steidzīgiem un viegliem

pirkstiem pāršķirsta gadus – nu

jau tie ir 148. Protams, ka Saulei

tāds laiks šķiet kā viens vienīgs

mirklis, bet tas šobrīd nav svarīgi.

Saule atceras kādu gleznu logā –

tajā atvasarā pirms 148 gadiem –

māte ar bērnu, Tadenavas Madonna

ar bērnu, Dārta Pliekšāne ar

dēlu Jāni. Saule pasmaida un pārvelk

siltu staru mazā zēna skropstām,

bet Jānis nepamostas. Tomēr

Saule jau zina, ka šis cilvēks reiz

pateiks: „Kad nekur vairs nebūs

Saule atceras kādu gleznu logā – tajā

atvasarā pirms 148 gadiem…

drauga,/Tad tu viena būsi, saule.”

Saule zina, ka tikai vienreiz

tautas mūžā dzimst Saules dzejnieks,

un viņš nekad neaizmirsīs

sauli. Tajā tālajā brīdī mazās rokas

Pliekšānu Dārtas azotē vēl nav turējušas

spalvaskātu, bet Saule jau

zina visu. Tas mazais Saules bērns

būs cilvēks, kurš sauli citiem nesīs,

kurš saulē skatīsies un smaidīs,

kurš savā daiļradē saulei dos jaunas

skaņas, veidus un krāsas, kurš

neslēpsies no saules, bet smels

tajā spēku. Viņš sauli rītos sveicinās

un vakaros no tās atvadīsies,

bet dienasgrāmatās bieži būs jaušams,

ka darbi nevedas un dvēsele

nomākta tajās dienās, kad laiks

ir apmācies. Spožā saules gaismā

taps daudzi viņa darbi, jo Jānis

Pliekšāns no saules stariem nekad

neslēpsies ēnā.

Saule viegliem pirkstu galiem

apvelk plānu un spožu staru vaiņagu

ap Dārtas galvu un priecājas,

ka šī glezna, ierāmēta Tadenavas

loga rāmī, paliks Saules atmiņā

uz mūžiem. Tādu gleznu neizdzēš

migla, tumsa un laiks, kaut arī Dārtas

Pliekšānes mierā saliktās, reiz

Saules dzejnieku auklējušās rokas

jau sen klāj Vitebskas kapu smiltis.

Majoros, kur mūžība atnāca pie

Raiņa, atnesot pēdējo atmiņu par

Raiņa jaunu dienu zeme – šā gada 28. augustā. „Skaisti bija tur piestāties, vieta klusa un atdzīvojas pamatā tikai uz Dzejas

dienām, bet noskaņa gan tur ir dzīva,” tā foto autore Ieva Jātniece.

Sauli, vasaras dienā pie vasarnīcas

vārtiņiem dzejnieks sastapa

kādu vijolnieku. Rainis vēlējās, lai

vijolnieks nospēlē viņa vismīļāko

melodiju „Tek saulīte tecēdama”,

jo to visbiežāk dziedājusi Dārta

Pliekšāne. Saule iedomājas, kā tas

toreiz bija – sirms dzejnieks pie savas

mājas vārtiņiem un smeldzīga

vijoles balss, kas aiznes dziesmu

par sauli pa smilšaino Aleksandra

ielu līdz kāpai. Par to domājot,

Saulei atkal acu priekšā Tadenavas

loga rāmī ietvertā glezna – Dārta

Pliekšāne ar mazo Jāni…

Tagad Saule iemet staru J. Pliekšāna

ielas pagalmā un trāpa tieši

akmens tēla acīs. Raiņa piemineklis

rāmi stāv Saules staros, un Saule

jau 148. reizi iedomājas par to,

ka Rainis tautai dzimst tikai vienu

reizi. Bet Saule jau sen to visu ir

zinājusi.

Uz Merkura, Saules sistēmas vismazākās

planētas, atrodams Raiņa

krāteris (diametrs ir 82 kilometri).

Katru dienu mūs sveicina Saule,

Raiņa pirmā un pēdējā atmiņa,

viņa dzīvesziņas atskaites punkts…

1907. gadā Rainis piezīmēs ieraksta:

„Kad saule būs, atpūtīšos un

varēšu no jauna strādāt un sevī

uziet jaunu…”

Tik daudz ņemt no saules,

lai būtu Rainis.

Tik daudz dot saulei,

lai būtu Rainis.

Tikai tā var tapt par saulei

neatņemamo – Saules dzejnieku.

Ināra Andžāne

4. konference „Jūrmala – Raiņa un Aspazijas pilsēta”

Majoru vidusskolā 12. septembrī plkst. 13.00 notiks 4. konference „Jūrmala – Raiņa un Aspazijas pilsēta”.

Jau ceturto gadu septembrī konferencē „Jūrmala – Raiņa un Aspazijas pilsēta” klausītājus pulcē Raiņa

un Aspazijas vārds. Šogad konference būs interaktīvs notikums, kurā piedalīsies dažādas paaudzes.

Konferences gaitā Jūrmalas smiltīs atradīsim gan Raiņa platmali un Aspazijas krelles, gan tiksimies ar

abiem dzejniekiem.

Aspazija 1903. gada vasarā kāpa

uz Dubultu-Majoru Labdarības

biedrības skolas skatuves, lai lasītu

dzeju no Raiņa pirmā dzejoļu

krājuma. Pagājuši 110 gadi, un pienācis

laiks atkal ieraudzīt dzejnieci

uz šīs pašas skatuves. Jūs teiksiet:

„Tas nav iespējams!” Konference

pierādīs, ka tas ir iespējams tikai

Jūrmalā – Raiņa un Aspazijas pilsētā,

un jāpiebilst, ka abi dzejnieki

ticēja brīnumiem un meklēja

neparasto visur, arī mūsu pilsētā.

Tādēļ arī mēs varam šeit tikties

ar pagātni, jo gadi neatņem spārnus

nevienam fantāzijas putnam.

Tādēļ varam mūžam mainīgajās

Jūrmalas smiltīs ne tikai meklēt un

atrast Aspazijas krelles un Raiņa

cepuri, bet šos metaforiskos atradumus

paturēt savās dvēselēs uz

visiem laikiem. To nosaka arī tas,

ka dzejnieki vienmēr vēlējās būt

Jūrmalā, un liktenis gan Rainim,

gan Aspazijai lēma šeit sagaidīt to

brīdi, kad smilšu pulkstenis klusē.

Šāgada konference notiks trīs

daļās. Prmajā daļā – „Raiņa platmale

Jūrmalas smiltīs” – būs diskusija

par paveikto un plānotajiem

darbiem Raiņa un Aspazijas piemiņas

saglabāšanai pilsētā; otrajā

daļā – „Aspazijas krelles Jūrmalas

smiltīs” – baltajās pludmales

smiltīs Aspazijas krelles meklēs

Aija Magone (Raiņa un Aspazijas

muzejs) ar savu pētījumu par abu

dzejnieku tuvas draudzenes rakstnieces,

žurnālistes un sabiedriskās

darbinieces Ivandes Kaijas gaitām

Jūrmalā, bet Ināra Andžāne runās

par jauniem atklājumiem Aspazijas

gaitās Jūrmalā. Trešā daļa – „Tikšanās

ar Raini un Aspaziju Jūrmalā”

– ir stilistes Evelīnas Buntas izstrādātais

projekts.

Konferencē piedalīsies Jūrmalas

vidusskolu jaunieši, Jūrmalas domes

darba grupa „Jūrmala – Raiņa

un Aspazijas pilsēta”, pilsētas domes

nodaļu un iestāžu, Jūrmalas

nevalstisko organizāciju pārstāvji

un viesi no muzejiem, kas saistīti

ar Raiņa un Aspazijas vārdu.

Konferenci „Jūrmala – Raiņa un

Aspazijas pilsēta” rīko Jūrmalas

Latviešu biedrība sadarbībā ar

biedrību „Aspazijas mantojums”,

atbalsta Jūrmalas pilsētas dome.

Ināra Andžāne,

biedrības „Aspazijas mantojums”

priekšsēdētāja

Uzdāvini grāmatu Latvijas

Nacionālajai bibliotēkai!

Latvijas Nacionālā bibliotēka līdz 1. novembrim rīko akciju „Tautas grāmatu plaukts”.

Tās mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem piedalīties Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas

pils satura veidošanā, dāvinot bibliotēkai sev nozīmīgu un īpašu grāmatu, lai to kopā

ar dāvinātāja ierakstīto vēstījumu lasītu cilvēki šodien un arī nākamajās paaudzēs.

„Tautas grāmatu plaukts” tiks izvietots Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas

ātrijā un sliesies piecstāvu mājas augstumā. „Tautas grāmatu plaukta” plānotais

apjoms ir pāris desmiti tūkstošu grāmatu. Akcijas rezultātā tiks ne vien piepildīts

„Tautas grāmatu plaukts”, bet noskaidrota arī nācijas mīļākā grāmata un autors.

Plānots, ka grāmatu dāvināšana „Tautas

grāmatu plauktam” notiks „Rīga 2014” telpā

Esplanādē Rīgā līdz 15. septembrim un

visās Latvijas bibliotēkās līdz 1. novembrim.

Akcijā sadāvinātās grāmatas 18. janvārī

„Grāmatu draugu ķēdē” ceļos no Latvijas

Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz jauno,

simboliski aizsākot bibliotēkas piepildīšanu

ar iedzīvotāju veidotu saturu.

Akcijai izveidota interneta vietne www.tautasgramatuplaukts.lv,

kurā interesenti varēs

iepazīties ar dāvināto grāmatu nosaukumiem,

autoriem, tautas grāmatu lasīšanas kanonu

un citām ar akciju saistītām aktualitātēm.

Paldies par dāvinājumu!

Pateicoties jūrmalnieku Lubgānu dzimtas dāvinājumam, Jūrmalas Centrālās

bibliotēkas literatūras krājums papildinājies ar daudzām vērtīgām grāmatām – nozaru

enciklopēdijām, vārdnīcām un krāšņi ilustrētiem mākslas albumiem.

Jūrmalas Centrālā bibliotēka lasītājiem

piedāvā plašāko mākslas literatūras krājumu

pilsētā – gandrīz 3500 iespieddarbu.

Turpmāk mākslas un uzziņu literatūras krājums

būs vēl bagātāks – to papildinās vērtīgi

izdevumi no mākslinieces grafiķes Ainas

Lubgānes un Jāņa Lubgāna bibliotēkām:

E. H. Gombriha „Mākslas vēsture”, U. Šēberes

„Eiropas skaistākās pilis”, grāmatas

„100 pasaules skaistākās katedrāles”, „Latvju

raksti” trīs sējumos un citas. Dāvināto

grāmatu vidū ir daudz mākslas literatūras

izdevumu svešvalodās – šādi grāmatu eksemplāri

līdz šim bibliotēkas lietotājiem

nebija pieejami.

Bibliotēka pateicas visiem grāmatu dāvinātājiem

– bibliotēkas lasītājiem un pilsētas

iedzīvotājiem – Indrai Kalvānei, Jurim

Rozenburgam, Līvijai Veģei, Maijai Baumanei,

Dāvidam Kleineram, Anitai Rogovskai,

Brigitai Lapiņai, Aijai Vanhanenai, Jānim

Jerkinam, Vilnim Baumertam, Marinai Laumanei,

Kasparam Grīnbergam, Nikolajam

Larginam un visiem labas gribas cilvēkiem,

kuri bagātinājuši Jūrmalas Centrālās bibliotēkas

grāmatu krājumu.

Daiga Javorska,

Jūrmalas Centrālā bibliotēka


6 Pilsētā

05.09.2013. Nr. 18 (53) JŪRMALAS

pašvaldības informācijas biļetens

Diena pie jūras – dāvana

Latgales bērniem

Bulduru pludmalē 21. augustā

uz labdarības fonda „Balans”

rīkoto Neptūna dienu Jūrmalā

bija ieradušies 140 bērnu no

Latgales, lai sporta sacensībās,

spēlēs un rotaļās pavadītu dienu

pie jūras. Daudzi no viņiem

nekad nebija redzējuši jūru,

tāpēc ne tikai daudzu labdarības

pasākuma atbalstītāju sarūpētās

dāvanas, bet tieši pludmalē pie

jūras pavadītā diena, iepazīšanās

ar jauniem draugiem viņiem Bērni no Krāslavas, Kārsavas, Maltas internāta un Aglonas sporta sacensībās

un spēlēs izbaudīja dienu Jūrmalā. Daudziem no viņiem tā bija iespēja pirmo

sagādāja patiesu prieku.

reizi redzēt jūru.

Pašvaldības sacenšas Majoros

Majoru pludmalē sestdien, 24. augustā, sportiski radošā gaisotnē tika

aizvadītas gadskārtējās Latvijas pašvaldību darbinieku sporta spēles,

kurās piedalījās aptuveni 200 dalībnieku no 16 pašvaldībām.

Sporta diena sākās ar svinīgu

atklāšanu, kurā kolēģus no daudziem

Latvijas novadiem un pagastiem

sveica Latvijas Pašvaldību

savienības (LPS) priekšsēdis Andris

Jaunsleinis un Jūrmalas domes izpilddirektora

vietnieka p. i. Arturs

Grants.

Latvijas pašvaldību darbinieki sacentās

pludmales volejbolā, virves

vilkšanā, riteņbraukšanā, jūrnieku

mezglu siešanā un vēl virknē mākslinieciski

radošu sacensību, piemēram,

ziepju burbuļu veidošanā,

zīmēšanā, mīklu minēšanā un roku

masāžā.

Sešpadsmit komandu konkurencē

sīvā cīņā, tikai ar viena punkta

Foto no labdarības fonda „Balans” arhīva

Jūrmalas pilsētas dome tāpat kā

pērn arī šogad atbalstīja labdarības

akciju, dāvinot skolai noderīgus

kancelejas piederumus. Pilsētas

domes vārdā bērnus no Krāslavas,

Kārsavas, Maltas internāta un Aglonas,

kuriem nav vecāku vai kuru

ģimenes atrodas sociālo dienestu

aprūpē, sveica Sociālo un veselības

jautājumu komitejas priekšsēdētāja

Dace Riņķe. Pēc pāris dienu

lietavām bija uzspīdējusi saule, un

Turnīra kauss – Jūrmalai

D. Riņķe aicināja bērnus izbaudīt

skaisto dienu mūsu pilsētā pie jūras

un novēlēja, lai tā stiprina veselību

un pozitīvu enerģiju visam jaunajam

mācību gadam.

Sabiedrisko attiecību nodaļa

pārsvaru apsteidzot tuvākos sekotājus

rēzekniešus, kopvērtējumā

uzvaru izcīnīja kolēģi no Olaines,

bet Preiļu pašvaldība ieguva trešo

vietu.

Jūrmalnieki kopvērtējumā bija

10. vietā, tomēr nepārspēti palika

pludmales volejbola turnīrā „četri

pret četri”, apsteidzot Pļaviņu un

Viļānu komandas. Pludmales volejbola

komandas sastāvā cīnījās Jānis

Gasjūns, Helmuts Staško, Arturs

Grants, Indra Brinkmane un Anete

Ābelīte. Arī jūrmalnieka Dzintars

Adieņa gleznotā jūra ieņēma godpilno

pirmo vietu gleznošanā uz

koka dēlīšiem.

Lielisku sniegumu Jūrmalas komanda

parādīja un patiesi pozitīvas

emocijas guva, zīmējot smiltīs, cepot

smilšu torti un kopā nodziedot

dziesmu par jūru. Kopumā pašvaldību

komandas sacentās aptuveni

23 dažādās aktivitātēs, parādot

savus talantus sportā, savas zināšanas

un radošās spējas.

Sporta spēļu noslēgumā pašvaldību

komandu pārstāvji pateicās

sacensību organizatoriem par lieliski

pavadīto dienu, kas noslēdzās ar

saulrietu, ballīti pludmales liedagā

un uguņošanu.

Dagnija Būmane.

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Simboliski iededzam

senās ugunis

Starptautiskajā Seno ugunskuru

naktī, 31. augustā, Kauguru

pludmalē saulrieta laikā kopā

ar latviešu tradīciju kopu

„Skance”, folkloras kopu

„Mare” un vīru kori „Burinieks”

ar dziesmām un rotaļām tika

aizdegts ugunskurs un aizvadīta

Seno ugunskuru nakts, lai

godinātu uguni un jūru un

atgādinātu par mūsu vēsturi un

kultūras mantojumu.

Piedaloties Seno ugunskuru

naktī, jūrmalnieki simboliski pievienojās

ugunskuru ķēdei Latvijas,

Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas,

Dānijas, Somijas un Zviedrijas

ūdeņu piekrastēs, tādējādi apliecinot

piejūras tautu vienotību.

Seno ugunskuru nakts tradīcija

iedibināta 1992. gadā Somijas

pilsētā Turku, un tā drīz vien guva

lielu atsaucību arī Igaunijā, Zviedrijā,

Vācijā, Polijā un citās Baltijas

jūras valstīs. Latvijā šī akcija tiek

rīkota jau vairāk nekā desmit

gadu. Jūrmalas pilsēta tradicionāli

piedalās šajā akcijā un arī šogad

ir atsaukusies nodibinājuma

„Rīga 2014” aicinājumam ikvienam

Latvijas iedzīvotājam pievienoties

šai akcijai.

Sporta spēļu dalībniekus sveica LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis (no kreisās)

un Jūrmalas domes izpilddirektora vietnieka p. i. Arturs Grants.

Sporta spēlēs piedalījās gandrīz 200 dalībnieku no 16 pašvaldībām.

No Gunāra Krūmiņa piemiņai veltītā basketbola turnīra Liepājā mūsu sporta

skolas basketbolistes atgriezās ar 1. vietu un sacensību kausu.

Gatavojoties Jaunatnes basketbola līgas ceturtajai sezonai, 28.–30.

augustā Jūrmalas Sporta skolas U15 vecuma grupas meitenes

piedalījās Gunāra Krūmiņa piemiņai veltītajā basketbola turnīrā

Liepājā.

Trijās sacensību dienās jūrmalnieces

mērojās spēkiem ar Ventspils

un Liepājas basketbolistēm,

ar sporta skolu „Rīdzene” un apvienoto

Cēsu–Juglas komandu.

Apliecinot savu gatavību jaunajai

sezonai, Jūrmalas Sporta skolas

meitenes uzvarēja visās piecās

spēlēs, izcīnot 1. vietu turnīrā un

atvedot kausu uz Jūrmalu. Par

turnīra vērtīgāko spēlētāju Jūrmalas

komandā atzīta Amanda

Švedenberga.

Nākamās spēles jūrmalnieces

sagaida jau pēc pāris nedēļām,

kad no 20.–22. septembrī Jūrmalā,

sporta namā „Taurenītis”,

risināsies Eiropas Jaunatnes basketbola

līgas sezonas atklāšanas

posms, kurā sacentīsies komandas

no Zviedrijas, Somijas, Krievijas,

Igaunijas un Latvijas.

Paldies par saņemto atbalstu,

gatavojoties jaunajai sezonai, Jūrmalas

pilsētas domei, uzņēmumam

SIA „Jūrmalas mežaparki”

un Dzintrai Homkai personīgi.

Andris Steļmahs

No Irkutskas – ar uzvaru

un sadarbības iecerēm

Georgs Tadejs Bārda, 13 gadus vecs neredzīgs jaunietis, ar uzvaru

un jaunām iecerēm atgriezies no Irkutskas (Krievijā), kur augusta

beigās notika starptautiskās paraolimpiskās jāšanas sacensības –

Gubernatora kausa izcīņa. Georga braucienu uz sacensībām finansiāli

atbalstīja Jūrmalas pilsētas dome.

Kā pastāstīja biedrības „Es redzu”

vadītāja Aivija Bārda, „ļoti priecājamies

par Georga uzvaru, mēs visi

par viņu turējām īkšķus, un Georgs

ar savu sniegumu sacensībās visus

pārsteidza un izraisīja sabiedrības

interesi par šo rehabilitācijas veidu

un neredzīgo jāšanas sportu. Latvijas

karoga uzvilkšana mastā, skanot

Latvijas himnai, Georgam bija

neaizmirstams notikums. Nu viņš

atgriezies Latvijā, līdzi vedot iegūtos

diplomus un apbalvojumus, kā

arī bagāts jauniem iespaidiem un

emocijām.”

Georga uzvara ir īpaša ar to, ka

pirmo reizi pilnīgi neredzīgs cilvēks

ne tikai piedalās, bet arī uzvar

šādās sacensībās.

Foto no biedrības „Es redzu” arhīva

Irkutskas apgabala gubernators

Sergejs Jeroščenko ar sacensību dalībniekiem.

No labās: Georgs Bārda.

Irkutskas zirgu sporta federācija

un Tihomirovu fonds izteica pateicību

Jūrmalas pilsētas domes

priekšsēdētājam Gatim Truksnim

par Latvijas sportista atbalstīšanu

un ieguldījumu šā sporta veida attīstībā,

kā arī par devumu Latvijas

un Krievijas sportistu draudzības

saišu stiprināšanā.

„Šo sacensību statuss bija ļoti

augsts, un to uzvarētāji tika uzaicināti

uz pieņemšanu pie Irkutskas

reģiona gubernatora Sergeja Jeroščenko.

Tikšanās laikā tika pārrunātas

Latvijas un Krievijas sadarbības

iespējas rehabilitācijas jomā.

Krievija uztver Latviju kā perspektīvu

sadarbības partneri, un nākotnē

varētu kopīgi rīkot līdzīgu jāšanas

festivālu arī Latvijā, tādējādi

Latvija varētu kļūt par savdabīgu

Eiropas centru pieredzes apmaiņai

un sadarbībai, jo neredzīgu jātnieku

pasaulē joprojām ir ļoti maz!”

pastāstīja A. Bārda.

Sabiedrisko attiecību nodaļa


JŪRMALAS 05.09.2013. Nr. 18 (53)

pašvaldības informācijas biļetens

„Caur caurēm”.

Pasaule mūsos un ap mums

Jūrmalas Pilsētas muzejā

5. martā plkst. 18.00 atklāj

Gundara Rutka un Andra Ligera

fotoizstādi „Caur caurēm”.

Izstāde veidota kā divu pie jūras

dzimušu un augušu mākslinieku

saruna caur objektīvu, kuru liktenīgā

sastapšanās notika Dievnamā.

Galerija ir viņu doma un atspulgu,

vizuāla mirkļa improvizācija, kurā

caurvijas pasaule mūsos un ap

mums, veidojot tiltu starp redzamo

un neredzamo.

Apskatāmie darbi citādi, daudziem

neierasti, iezīmē visos laikos

aktuālo tēmu – dzīves svētceļoju-

No izstādes darbiem.

Ievas Strazdiņas „Kultūraugi”

Mākslinieku namā Muižas ielā

6 atklāta stikla mākslinieces

Ievas Strazdiņas personālizstāde

„Kultūraugi”. Tajā var skatīt

autores pēdējā laikā izaudzēto

stikla mākslas ražu, kas piepildīs

un piesildīs Mākslinieku nama

telpas, dodot vislabvēlīgākos

apstākļus kultūraugu tālākajai

kultivēšanai skatītāju acīs un

prātos.

Pati autore par savu izstādi un

izstādes koncepciju stāsta: „Izstādē

nav jāmeklē zemteksti, aktuāli

jautājumi, eksistenciālas vai globālas

problēmas. „Kultūraugi” ir

kārtējie sajūtu fragmenti stiklā.

Un šīs sajūtas ir tās, kuras rodas,

mainoties gadalaikiem un vērojot

procesus dabā – šoreiz dārzā.

Katrā no stikla darbiem ir fiksēts

kāds mirklis. Vai tā būtu gaismas

un ēnas spēle, īpaši toņu salikumi

vai grafiski augu ritmi – tas viss

sakārtojies nelielos stikla darbos

– kausējumos un maza izmēra

Gundars Rutkis (no kreisās) un Andris

Ligeris – mākslinieki sarunā caur

fotoobjektīvu.

mu. Katram izstādes apmeklētājam

būs iespēja ielūkoties fotogrāfu

dvēseles nostūros un piedzīvot

kaut ko no šī ceļa, kurā ikviens

aicināts doties un meklēt sevi –

katru dienu pa mazai drusciņai,

līdz katrs atradīsim sevi – to īsto

neierobežoto.

Gundara Rutka un Andra Ligera

fotoizstāde „Caur caurēm” apskatāma

līdz 29. septembrim.

Gundars Rutkis,

mākslinieks

vitrāžās”.

Ieva Strazdiņa beigusi Rīgas Lietišķās

Mākslas vidusskolas Stikla

mākslas nodaļu un Latvijas Mākslas

akadēmijas Stikla dizaina nodaļu.

Sarīkojusi sešas personālizstādes,

aktīvi piedalās vietējās un

starptautiskās izstādēs. Pagājušajā

gadā prestižajā Bornholmas

(Dānija) izstādē, „European Glass

Context 2012” I. Strazdiņas darbs

pārstāvēja Latviju. Mākslinieces

darbi atrodas muzeju un privātās

kolekcijās visā pasaulē.

Agnese Bule,

Mākslinieku nama vadītāja

Pilsētā 7

No izstādes darbiem. Ojāra Martinsona foto.

Jūra, saule un

vējš fotogrāfijā

Jūrmalas

Pilsētas

muzejā

5. martā

plkst. 17.00

atklāj

fotostudijas

„Aspazija”

izstādi „Jūra,

saule, vējš”.

Izstādes

moto: „Ik No izstādes darbiem. Ojāra Martinsona foto.

notikumam

ir jēga, tikai jāprot to atminēt”

(Zenta Mauriņa). Sajust prieku

no saules siltuma un spožuma,

jūras viļņu melodijas un vēja

spēku, mainot mākoņu dekorāciju

debesīs, tajā ieliekot savas

izjūtas, kā arī dalīties ar skatītāju

– tāds ir fotostudijas „Aspazija”

dalībnieku devums šās vasaras

nogalē. Saulrieti pavada aizvadītās

dienas, un mākoņu steiga

debesīs liek domāt par rītdienas

to dara cilvēks, kas izmanto vēja

spēku un lido virs ūdeņiem.

Viļņu šalkas, gaismas atspulgs

ūdenī un vēja dzenātie mākoņi ir

galvenais motīvs fotogrāfu Ojāra

Martinsona, Ojāra Griķa, Jevģenija

Pugina, Ata Meiberga, Andra

Sīmaņa un citu fotogrāfu daiļradē.

Fotostudijas „Aspazija” izstāde

„Jūra, saule, vējš” pilsētas

muzejā apskatāma līdz 29. septembrim.

gaidāmo laiku. Nesteidzīgās kaijas

ne vienmēr cīnās ar vēju, bet

fotostudija

Atis Meibergs,

„Aspazija”

No izstādes darbiem. Ata Meiberga foto

Muzejā iepazīst senos amatus

Augusta beigās Jūrmalas Brīvdabas muzejs aicināja uz gadskārtējiem

Amatu dienas svētkiem, kas muzejā tiek rīkoti jau desmito gadu.

Un interesentu tiem netrūka – ik pa laikam varēja dzirdēt ne tikai

latviešu, bet arī lietuviešu, krievu, somu, vācu, angļu un citas „mēles”,

tātad arī tūristiem no citām valstīm bija interese iepazīt senos

amatus.

Amatu dienā varēja mācīties

lāpīt tīklus, siet jūrnieku mezglus,

apgūt striķu un virvju vīšanas

pamatus, redzēt, kā tiek

kūpinātas zivis un, protams, arī

nobaudīt tās. Varēja vērot seno

amatu meistarus darba procesā

un arī pārbaudīt savu roku veiklību,

grebjot koka karotes, darinot

pastalas, aužot, veidojot rotas un

dažādas figūriņas. Īpašs piedāvājums

bija sarūpēts mazajiem apmeklētājiem:

bērni varēja aplūkot

un spēlēties ar vecmeistara darinātām

koka rotaļlietām, braukt ar

„jocīgo” divriteni, staigāt ar koka

kājām un šaut ar „lielgabalu”. Senās

rotaļās un dejās aicināja folkloras

kopa „Milzkalnieki”.

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Aigara Červinska foto

Varēja vērot seno amatu meistarus

darba procesā un arī pārbaudīt

savu roku veiklību.


8 pašvaldības

ATPŪTA

05.09.2013. Nr. 18 (53)

JŪRMALAS

informācijas biļetens

Aicinām apmeklēt!

Kultūras, izklaides un sporta pasākumi Jūrmalā

Horna dārzā

Jomas ielā 35

• 11. septembrī plkst. 16.30 Dzejas

dienas Jūrmalā. Piedalās Ģirts Alsters,

Niks Mihailovs, Andris Akmentiņš,

Haralds Sīmanis.

Jūrmalas Pilsētas muzejā

Tirgoņu ielā 29

• 5. septembrī plkst. 17.00 Fotostudijas

„Aspazija” izstādes „Jūra, saule

un vējš” atklāšana; apskatāma līdz 29.

septembrim.

• 5. septembrī plkst. 17.30 Gundars

Rutkis, Andris Ligeris fotoizstādē

„Caur caurēm”; apskatāma līdz 29.

septembrim.

• 6. septembrī plkst. 17.00 Benno Tālivalža

gleznu izstādes „Studijas” atklāšana;

apskatāma līdz 29. septembrim.

• 6. septembrī plkst. 17.00 Zitas

Sudņikas gleznu izstādes „Sudraba rīti

– zelta vakari” atklāšana; apskatāma

līdz 29. septembrim.

• Izstāde „Mode kūrortā”. Apģērbu

un aksesuāru mode kūrortos no

19. gadsimta beigām līdz 20. gs. 90.

gadiem.

• Pastāvīgā vēstures ekspozīcija

„Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrorta

vēsture 18.–20. gadsimtā”.

• Trešdienās, piektdienās un sestdienās

no plkst. 09.00 līdz 13.00 un no

13.00 līdz 17.00 Zīmēšanas un gleznošanas

studija „Mūžu dzīvo, mūžu

Mana izvēle

Taiga Vaišļa,

Jūrmalas Mākslas

skolas direktore

Iesaku apmeklēt

brīnišķīgu cilvēku

un lielisku mākslinieku

Benno Tālivalža

gleznu izstādi „Studijas” un

Zitas Sudņikas izstādi „Sudraba

rīti – zelta vakari” Jūrmalas Pilsētas

muzejā.. Abi mākslinieki ir lieli

Jūrmalas Mākslas skolas draugi,

piedalījušies daudzu konkursu vērtēšanā

un snieguši padomus jaunajiem

māksliniekiem.

Varbūt paskatīsimies uz savu

skaisto pilsētu skrienot Tāpēc

iesaku izvēlēties piemērotāko distances

garumu un 21. septembrī

piedalīties Jūrmalas skriešanas

pusmaratonā!

Kūrorta rehabilitācijas

centrā „Jaunķemeri”

Kolkas ielā 20

• 5. septembrī plkst. 14.40 Reitterapijas

nozīme medicīnas rehabilitācijas

procesā.

• 5. septembrī plkst. 17.00 Mākslas

filma „Briljantu roka” (Krievija,

komēdija).

• 6. septembrī plkst. 20.00 Krievu

dziesmu vokālais ansamblis „Otrada”.

• 7. septembrī plkst. 19.45 E. Vartanova

autorvakars.

• 9. septembrī plkst. 19.30

Mākslas filma „Karaliene” (Anglija,

vēsturiska).

• 12. septembrī plkst. 17.00 Mākslas

filma „Taksi-1” (ASV, komēdija).

• 12. septembrī plkst. 20.00 S. Koršaka

koncerts.

• 13. septembrī plkst. 19.30 Mākslas

filma „Parīze, es mīlu tevi!” (Francija,

melodrāma).

• 14. septembrī plkst. 20.00

Horeogrāfisko miniatūru ansambļa

„Vecrīga” koncerts.

• 17. septembrī plkst. 14.40 Memācies”.

Mākslinieces Baibas Māzeres

vadībā iespēja apgūt zīmēšanas un

gleznošanas prasmes.

• Pirmdienās plkst. 16.00–18.00 Pasaku

darbnīca, smilšu spēļu darbnīca,

radošā darbnīca – nodarbības bērniem

vecumā no 5 līdz 12 gadiem. Tālr.

informācijai 29331883 – Inese Ābola;

26312474 – Aleksandra Zommere.

Muzejs atvērts plkst. 10.00–18.00,

pirmdien, otrdien – slēgts. Ieeja muzejā

bez maksas.

Jūrmalas Brīvdabas muzejā

Tīklu ielā 1a Lielupē

• Pastāvīgā ekspozīcija „Jūrmalas

zvejnieku sēta 19.–20. gadsimtā”.

Enkuru un zvejas laivu kolekcija, virvju

vīšanas darbnīca.

Muzejs atvērts plkst. 10.00–18.00;

pirmdien – slēgts. Ieeja muzejā bez

maksas.

Mākslinieku namā

Muižas ielā 6

• Ievas Strazdiņas stikla mākslas

izstāde „Kultūraugi”; apskatāma līdz 5.

oktobrim.

Kauguru kultūras namā

Raiņa ielā 110

• 13. septembrī Dzejas dienas

Jūrmalā:

no plkst. 12.00 līdz 19.00 grāmatu

tirdziņš;

plkst. 13.00 Ulda Ausekļa grāmatas

„Labākie dzejoļi par runci Franci”

atklāšanas svētki;

plkst. 19.00 „Nav laiks, ir tikai mirkļi…”

Jānis Paukštello un Andris Bērziņš.

Pie Raiņa priedēm

Jaundubultos, Amatas ielas galā

• 13. septembrī plkst. 13.30 Dzejas

dienas Jūrmalā. Rainis un 21. gadsimts.

Rainis un Jūrmala. Radošo darbu

konkursa uzvarētāji. Ģitāristu priekšnesumi.

Raiņa bērnu dzeja jaunāko

klašu skolēniem un viņu vecmāmiņām.

Raiņa zāļu tēja un kliņģeris.

Majoru vidusskolā

Rīgas ielā 3

• 12. septembrī plkst. 13.00 4. konference

„Jūrmala – Raiņa un Aspazijas

pilsēta”.

Kauguru bibliotēkā

Engures ielā 4a

• 11. septembrī plkst. 13.00 Dzejas

Mana izvēle

Guntars Miķelsons,

Slokas pamatskolas

direktors

Jūrmalas sporta

un kultūras pasākumu

daudzveidība

piesaista ikvienu.

Esmu atklājis, ka aizraujoši ir vērot

futbola spēles klātienē mūsu pilsētas

stadionā Slokā, tādēļ ieteiktu

noskatīties kādu no Latvijas virslīgas

spēlēm 21., 22. vai 25. septembrī.

Interesanti būtu paskatīties arī ralliju

„Latvija 2013” Jūrmalas posmā.

Septembris Latvijā atnes Dzejas

dienas. Jūrmalā tās izskanēs no

Priedaines līdz pat Ķemeriem, bet

īpaša aura tām ir pie Raiņa priedēm,

kur iesaku doties uz pasākumu

13. septembrī, lai ļautos dzejas

un mūzikas valdzinājumam.

Ikdienas steigā noteikti vajadzētu

atrast laiku piestāt Jūrmalas

Pilsētas muzejā, lai iegrimtu Zitas

Sudņikas gleznu pasaulē.

dienas Jūrmalā. „Rudens jau atbraucis

dzeltenos ratos…”. Bērnu tikšanās ar

Jūrmalas teātra aktrisi Ravitu Rozīti.

Sarunas par un ap dzeju.

Bulduru bibliotēkā

Edinburgas prospektā 89

• 12. septembrī no plkst. 12.00 līdz

15.00 Dzejas dienas Jūrmalā. Ineses

Zanderes dzejoļu lasījumi. Veltījums

dzejnieces 55 gadu jubilejai.

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā

J. Pliekšāna ielā 5/7

• 11. septembrī plkst. 14.30 Dzejas

dienas Jūrmalā. Sveicieni Rainim

dzimšanas dienā. Jūrmalas skolu

jaunatne lasa dzeju un noliek ziedus

pie Raiņa pieminekļa.

• 11. septembrī plkst. 16.00 Dzejas

dienas Jūrmalā. Baltkrievu dzejniekam

Jankam Kupalam veltītas izstādes

„Sirdī savā ieskaties” atklāšana;

apskatāma līdz 28. oktobrim.

• „Dārgumu meklējumi muzejā”

(iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni

29630957).

• Spēļu un pārsteigumu taka bērniem,

sākumskolas un pamatskolas

vecuma skolēniem.

• Lielupes vidusskolas audzēkņu

vizuālās mākslas darbu izstāde

„Ziedu klēpis”; apskatāma līdz 10.

septembrim.

• „Septiņi ceļi”. Raiņa ārzemju

ceļojumi.

• Pastāvīgā ekspozīcija – memoriālās

telpas, dzejnieku personiskā

bibliotēka.

Muzejs atvērts plkst. 11.00–18.00;

svētdien, pirmdien – slēgts.

Mākslas galerijas gleznu

teātra ART rezidencē

„Inner Light”

Omnibusa ielā 19

• „Fraktālā grafika Inner Light”.

Romāna Hodirjeva un Aleksandra

Jermolajeva eksperimentālās grafikas

gleznu izstāde.

• Vitālija Jermolajeva gaismas gleznu

izstāde „Gaismas ceļojums”. Gaismas

glezniecība „Inner Light” arhitektūrā

un glezniecībā.

• Milānas Modes nedēļas 2011 dalībnieces,

jūrmalnieces Liānas Ņikoļinas

lietišķās mākslas darbu izstāde

„Jūrmala–Milāna–Rīga”.

Galerija atvērta katru dienu

plkst. 12.00–18.00.

Intas un Imanta Ozoliņu

izstāžu zālē

Kāpu ielā 143/3

• Izstāde „Ziedi no Airi”; apskatāma

līdz 30. septembrim.

• Mākslinieka Imanta Ozoliņa darbistabas

apskate, iepazīšanās ar grafikas

darbiem.

Apmeklējums piesakāms

pa tālr. 67766447 (vakaros),

29401393, 28391308.

dicīniskā rehabilitācija. Veselības

atjaunošana un saglabāšanas principi.

• 16. septembrī plkst. 19.30

Mākslas filma „Velna rats” (Krievija,

melodrāma).

• 17. septembrī plkst. 19.30 Mākslas

filma „Blefs” (Itālija, komēdija).

• 19. septembrī plkst. 17.00 Mākslas

filma „Switch” (ASV, komēdija).

Jūrmalas pilsētas

stadionā „Sloka”

Skolas ielā 5

• 18. septembrī plkst. 10.00 „Pirmais

solis 2013” Bērnu sporta svētki.

1.–4. kl.

• 21. septembrī plkst. 16.00 Latvijas

futbola virslīgas spēle: „FC Jūrmala” –

„Ilūkstes NSS”.

• 22. septembrī plkst. 16.00 Latvijas

futbola virslīgas spēle: „JPFS/FK Spartaks”

– „FK Daugava Rīga”.

• 25. septembrī plkst. 18.00 Latvijas

futbola virslīgas spēle: „FC Jūrmala” –

„FK Ventspils”.

• 27. septembrī „Olimpiskā diena

2013”.

Kauguru vidusskolas

sporta laukumā

Raiņa ielā 118

• 7. septembrī plkst. 14.00 Zemgales

čempionāts futbolā (2000. g. dz.):

„JSC” – „Salaspils”.

• 8. septembrī Jūrmalas pilsētas

domes čempionāts futbolā. 10. kārta:

plkst. 14.00 „Tornado-Fein” –

„Fitness”;

plkst. 15.00 „D-Jūrmala” – „Selga”;

plkst. 16.00 „Jakosports” –

„Selga-Impakt”.

• 14. septembrī Jūrmalas pilsētas

domes čempionāts futbolā. 11. kārta:

plkst. 14.00 „Saga-Impakt” – „Selga”;

plkst. 15.00 „D-Jūrmala” –

„Jakosports”;

plkst. 16.00 „Saga-Impakt” –

„Jakosport”.

• 22. septembrī plkst. 14.00 Latvijas

čempionāts futbolā2013. 1. līgas spēle:

„FC Jūrmala-2” – „FS METTA-2”.

• 24. septembrī plkst. 17.00 Zemgales

čempionāts futbolā (2000. g. dz.):

„JSC” – „Jelgava”.

Jūrmalas Sporta centrā

Rūpniecības ielā 13

• 14. septembrī plkst. 11.00 „Jūrmalas

domes kauss”. Peldēšanas

sacensības.

Pie Dzintaru koncertzāles

Dzintaru prospektā 1

• 21. septembrī plkst. 10.00 Jūrmalas

skriešanas pusmaratons:

plkst. 07.00 sākas dalībnieku reģistrācija

un numuru izņemšana;

plkst. 08.30 beidzas reģistrācija

21,0975km pusmaratonam;

plkst. 08.30 beidzas reģistrācija

10,5km distancei;

plkst. 10.00 starts 21,0975km

pusmaratonam;

plkst. 10.00 starts 10,5km distancei;

plkst. 11.00 beidzas reģistrācija

bērnu distancei;

plkst. 11.00 beidzas reģistrācija 5 km

distancei;

plkst. 12.30 starts bērnu skrējienam;

plkst. 13.45 starts 5 km distancei.

JūrmalĀ

• 22. septembrī Rallijs „Latvija

2013”. Jūrmalas posms:

plkst. 14.00 starts Ķemeros;

plkst. 15.20 starts Lielupē pie „Līvu

akvaparka”.

Ķemeros

• 21. septembrī plkst. 11.00 Piedzīvojumu

sacensības „Triatel xRace”

5. posms.

LielupĒ, BuļļuciemĀ

• 11. septembrī plkst. 16.00 Orientēšanās

sacensības „Magnēts”.

Priedaines distancē

Priedainē, pie Lielupes auto tilta

• 21. septembrī plkst. 11.00 Latvijas

čempionāts MIX 2X un 4 airēšanā.

Iespējamas izmaiņas! Sekojiet līdzi

informācijai mājaslapā

www.jurmala.lv!


JŪRMALAS 05.09.2013. Nr. 18 (53)

9

pašvaldības informācijas biļetens

Mūsu cilvēki

Pilsētas muzejā

jau 30 gadus

Aizvadītās nedēļas nogalē 30. augustā tika atzīmēti muzeja direktores

Intas Baumanes 30 darba gadi Jūrmalas pilsētas muzejā.

Ciemos pie muzeja vadītājas

bija ieradies kupls sveicēju pulks.

Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora

p.i. Gunta Smalkā pasniedza

Intai Baumanei domes Atzinības

rakstu un Kultūras ministrijas

Muzeju nodaļas vadītāja vietniece

Anita Jirgensone pasniedza Kultūras

ministrijas Atzinības rakstu.

Jubilāri sveikt bija ieradušies kolēģi,

mākslinieki, deputāti un daudzi

citi, ar ko šo garo darba gadu laikā

iznācis sadarboties.

Inta Baumane Jūrmalas muzejā,

kurš tolaik atradās Dubultu

evaņģēliski luteriskās baznīcas telpās,

sāka strādāt 1983. gadā, kad

aiz muguras jau bija mācības LVU

Vēstures un filozofijas fakultātē.

Darbs tika darīts ar prieku, un Inta

īsā laikā no jaunākās zinātniskās

līdzstrādnieces kļuva par vecāko

zinātnisko līdzstrādnieci, vēlāk –

par galveno fondu glabātāju, bet

pēc pieciem gadiem – par muzeja

direktori.

Šajos gados muzejs ievērojami

izaudzis. Tam ir divas filiāles – Aspazijas

māja Dubultos un brīvdabas

muzejs Lielupē. Pārzināmo

tēmu un darbu apjoms ir plašs un

daudzveidīgs. Lai tik lielu saimniecību

pārraudzītu, nepieciešams

tieši tas, kas piemīt Intai – pilsētas

vēstures pārzināšana, labas zināšanas

mākslā, literatūrā un zvejniecības

vēsturē, profesionālās

muzeoloģijas zinības, uzņēmuma

un tā resursu vadīšanas spējas

jāapvieno ar individuālu pieeju

darbiniekiem. Īpaši svarīga ir stratēģiskā

domāšana, veidojot plānus

un budžetus. Nepieciešama arī izpratne

celtniecības un saimnieciskajos

jautājumos.

Muzejs 1990. gadā pārcēlās no

telpām Dubultu baznīcā uz dzīvojamo

ēku Priedainē, kur darbojās

bez ekspozīciju zāles. Tikai 1997.

gadā atkal varēja veidot vēsturiskās

un mākslas izstādes, jo muzejs

bija izvietots pašreizējā vietā

Muzeja direktori Intu Baumani (no labās) sveic Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora p.i. Gunta Smalkā.

Tirgoņu ielā 29 – bijušās ķīmiskās pasniedz Jūrmalas pilsētas muzejam

un Jūrmalas Gada balva kultūrā

tīrītavas un veļas mazgātavas ēkā.

Vides pieejamības balvu par muzeja vēstures ekspozīcijai. Arī

Vēl pagāja vairāki gadi, līdz tika humānāko ēku Latvijā. 2005. gadā pagājušajā gadā muzejs saņēma

pabeigta šīs ēkas rekonstrukcijas saņemta Jūrmalas Gada balva kultūrā.

pilsētas Gada balvu kultūrā.

otrā kārta.

2008. gadā Ekonomikas mi-

Inta Baumane pasākumā ar

Gaišās un labi aprīkotās muzeja nistrijas Atzinības raksts piešķirts prieku secināja: „Ja muzejs ir vajadzīgs

ēkas ienākšana Jūrmalas pilsētā ekspozīcijai „Rīgas Jūrmalas un Ķemeru

sabiedrībai un atstāj pozitīvu

bija skaists notikums. Atjaunotās

kūrorta vēsture”. Tajā pašā ietekmi uz apmeklētājiem, tas ir

ēkas panākums ir tās pieejamība gadā saņemta Vidzemes Tūrisma galvenais rādītājs mūsu kolektīvā

arī cilvēkiem ar īpašam vajadzībām asociācijas Gada balva nominācijā

darba novērtējumam.”

– biedrība „Apeirons” 2004. gadā

„Kūrortu tūrisma piedāvājums”

Ārija

Vanaga

Jūrmala – veselīga pilsēta

Sveicam simt

gadu jubilejā

Mūsu pilsēta kļuvusi par vienu simtgadnieku bagātāka – 1. septembrī

100 gadu jubileja bija jūrmalniecei Natālijai Dementjevai.

Apaļajā jubilejā Dementjevas

kundze saņēma Valsts prezidenta

apsveikumu, Jūrmalas pilsētas

domes vārdā sveica deputāte,

Sociālo un veselības jautājumu komitejas

priekšsēdētāja Dace Riņķe,

sociālās aprūpes centra direktore

Agita Bērzupe un Labklājības pārvaldes

vadītāja Laima Grobiņa.

Sveicēji jubilārei vēlēja labu veselību

un dāvanā pasniedza ziedus un

kliņģeri, kā arī 100 latus, ko saskaņā

ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem

pilsētas dome piešķir

100 gadu jubilejā.

Natālija Dementjeva dzimusi

1913. gadā Daugavpils pilsētā

daudzbērnu ģimenē. Natālijai agri

mirusi māte, tāpēc bērnība nebija

viegla, pastāstīja viņas meita

Tamāra Ločmele. Neraugoties uz

Visi sociālās aprūpes centra iemītnieki tika aicināti uz gaviļnieces godināšanu un svētku kliņģeri, jubilāre tika sveikta ar

dziesmām un sirsnīgiem vēlējumiem.

tolaiku grūtajiem apstākļiem, Natālija

mācījusies sākumskolā, pēc

tam arī ieguvusi pavāra diplomu.

Natālijas kundze bijusi ļoti laba

mājsaimniece, rūpējusies par dēlu

un meitu, kopusi dārzu. Agrākos

gados vadījusi sabiedriski aktīvu

dzīvi, piedalījusies Dziesmusvētkos,

bieži apmeklējusi operu, teātra

izrādes. Dzīvojusi Rīgā, pēc tam

pārcēlusies uz dzīvi pie meitas Jūrmalā.

Nu jau vairāk nekā divdesmit

gadu Natālija ir atraitne, bet sirmā

kundze nav viena – ir meita un

mazbērni un arī mazmazbērni.

„Veselības problēmu dēļ meita

viņu vairs nespēj aprūpēt, tāpēc

Natālijas kundze tagad mīt Jūrmalas

sociālās aprūpes centrā,

taču meita viņu apciemo vai katru

dienu, un abas tad risina mīļas,

sirsnīgas sarunas,” pastāstīja

aprūpes centra nodaļas vadītāja

Skaidrīte Šteinberga. „Natālijas

dzīve bijusi harmoniska un piepildīta,

un arī tagad viņa ir līdzsvarā

ar sevi, ļoti jauks, gaišs cilvēks,” tā

S. Šteinberga.

Veselīgā pilsētā var dzīvot simt

gadu un vairāk! Patlaban mūsu

pilsētā ir vienpadsmit cilvēku, kas

pārkāpuši 100 gadu slieksni – deviņas

kundzes un divi kungi; vecākajai

jūrmalniecei novembrī būs 104

gadi.

Elita Cepurīte,

Sabiedrisko attiecību nodaļa

In memoriam

Tas vienmēr notiek par ātru, negaidot

un nebrīdinot. Jo īpaši tad, ja

cilvēks nav radis gausties, par sevi

un savām raizēm citiem stāstīt. Un

vienmēr bijis tepat blakus, gatavs

palīdzēt, izdarīt, nokārtot, sakārtot,

uzrakstīt, precizēt, nevienu neaizmirst

dzimšanas dienā vai citos

godos.

Bet tagad Ilonas Beitānes sirds

Ilona Beitāne

22.06.1937.–30.08.2013.

ir apstājusies un kopš ceturtdienas,

2013. gada 5. septembra, pusdienlaika

klausīsies putnu balsīs un rudens

lapu čaukstos Ķemeru kapu kalniņā.

Ilona Beitāne piedzima Bauskas

rajonā un uzauga bērnunamā. Pēc

vidusskolas pabeigšanas divus gadus

nostrādāja Bauskas izpildkomitejā un

pēc tam – Ķemeru sanatorijā visu atlikušo

mūžu līdz pat mūsu lepnā Baltā

kuģa bēdīgi slavenajai privatizācijai.

Lai kā saucās amats, kas tika ierakstīts

oficiālajos dokumentos, Ilona

praktiski visus šos garos gadus bija

sanatorijas bibliotēkas dvēsele. Viņas

valstība atradās vienā no Ķemeru

sanatorijas skaistākajām telpām ar

kultūrvēsturisku vērtību. Bibliotēkā

bija daudz unikālu izdevumu, Ilonas

saglabāti, saudzēti, pat slēpti un īpaši

loloti brīžos, kad padomiskie noteikumi

lika no bibliotēkām politisku

ambīciju dēļ izņemt un likvidēt vecās

grāmatas. Taču šeit tās saglabājās.

Visu mūžu būdama aktīva un nespēdama

palikt malā valstij būtiskos

procesos, Ilona iestājās Tautas frontē.

Viņa bija tā, kas organizēja pirmā

sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšanu

virs Ķemeru sanatorijas, viņa bija viena

no deputātiem, kas virzīja Jūrmalu

pretim dzīvei neatkarīgā valstī.

Viņa bija viena no kaismīgākajām

pretiniecēm sanatorijas pārdošanai

svešzemju investoriem un nemitīgi

atgādināja par kultūrvēsturiskajām

vērtībām, kurām draud iznīcība. Izrādījās

– viņas nojautas bija pravietiskas.

Unikālā sanatorijas bibliotēka,

sasaiņota tajās pašās kastēs, kur to

iepakoja Ilona pirms ēkas rekonstrukcijas

un restaurācijas sākuma, tagad

ir prom…

Ilona daudzus gadus darbojās pilsētas

vēlēšanu komisijā, bija tās sekretāre

un visu paveica pedantiski precīzi

un vienmēr laikā. Arī šovasar. Viņa

darbojās arī Jūrmalas Latviešu biedrībā

un tās Dāmu komitejā. Viņa bija

Ķemeru Iedzīvotāju biedrības sekretāre,

jo tik perfektus protokolus,

šķita, neviens cits neuzrakstīs.

Atbildību, stila izjūtu un precizitāti

it visā viņa prasīja gan no sevis, gan

no pasaules. Nekurnot desmit gadus

gādāja par smagi slimo dzīvesdraugu.

Un nekurnēja arī tagad, kad

pašai veselība sastreikoja, negaudās

un nesaudzēja sevi, neklausīja draugus,

kas mudināja vairāk padomāt

arī pašai par sevi. Bet Ilona bija pienākuma

cilvēks, kam darbs un attieksme

pret citiem bija svarīgākais.

Jūrmalas pilsētas dome


10 SLUDINĀJUMI

05.09.2013. Nr. 18 (53) JŪRMALAS

pašvaldības informācijas biļetens

Jūrmalnieku ievērībai: jauni grozījumi maršrutos Nr. 8, Nr. 10 un Nr. 11!

Pēc iedzīvotāju ierosinājuma 2013. gada 15. augustā veikti papildu grozījumi un noteikti papildu reisi

Jūrmalas pilsētas autobusu kustības sarakstos maršrutos Nr. 8, Nr. 10 un Nr. 11.

8. maršruta autobusu kustības saraksts

„Muižas iela–Ganību iela”

Darba dienās

Ganību iela–Muižas iela

Ganību AO

reiss

iela Sloka Krastciems Valteri Dubulti Dome Majori K/z ATF “Jūrmala Muižas

Dzintari SV” iela

2 6:10 6:20 6:28 6:32 6:47 6:50 6:51 6:54 7:03 7:10

4 7:20 7:30 7:38 7:42 7:57 8:00 8:02 8:06 8:17 8:25

6 7:40 7:50 7:58 8:02 8:17 8:20 8:22 8:26 8:37 8:45

8 8:30 8:40 8:48 8:52 9:07 9:10 9:12 9:16 9:27 9:35

10 9:50 10:00 10:08 10:12 10:27 10:30 10:32 10:36 10:47 10:55

12 10:40 10:50 10:58 11:02 11:17 11:20 11:22 11:26 11:37 11:45

14 11:35 11:45 11:53 11:57 12:12 12:15 12:17 12:21 12:32 12:40

16 13:10 13:20 13:28 13:32 13:47 13:50 13:52 13:56 14:07 14:15

18 14:05 14:15 14:23 14:27 14:42 14:45 14:47 14:51 15:02 15:10

20 15:50 16:00 16:08 16:12 16:27 16:30 16:32 16:36 16:47 16:55

22 16:35 16:45 16:53 16:57 17:12 17:15 17:17 17:21 17:32 17:40

24 17:30 17:40 17:48 17:52 18:07 18:10 18:12 18:16 18:27 18:35

26 18:55 19:05 19:13 19:17 19:32 19:35 19:37 19:41 19:52 20:00

28* 19:25 19:35 19:43 19:47 20:02 20:05 20:07 20:11 20:22 20:30

30* 20:10 20:20 20:28 20:32 20:47 20:50 20:51 20:54 21:03 21:10

32* 21:25 21:35 21:43 21:47 22:02 22:05 22:07 22:11 22:22 22:30

Muižas iela–Ganību iela

reiss Muižas ATF “Jūrmala K/z Majori Dome Dubulti Valteri Krastciems AO Sloka Ganību

iela SV” Dzintari

iela

1 6:15 6:22 6:31 6:34 6:36 6:38 6:53 6:57 7:05 7:15

3 7:15 7:23 7:34 7:38 7:40 7:43 7:58 8:02 8:10 8:20

5 8:35 8:43 8:54 8:58 9:00 9:03 9:18 9:22 9:30 9:40

7 9:25 9:33 9:44 9:48 9:50 9:53 10:08 10:12 10:20 10:30

9 10:20 10:28 10:39 10:43 10:45 10:48 11:03 11:07 11:15 11:25

11 11:50 11:58 12:09 12:13 12:15 12:18 12:33 12:37 12:45 12:55

13 12:45 12:53 13:04 13:08 13:10 13:13 13:28 13:32 13:40 13:50

15 14:20 14:28 14:39 14:43 14:45 14:48 15:03 15:07 15:15 15:25

17 15:15 15:23 15:34 15:38 15:40 15:43 15:58 16:02 16:10 16:20

19 16:10 16:18 16:29 16:33 16:35 16:38 16:53 16:57 17:05 17:15

21* 17:05 17:13 17:24 17:28 17:30 17:33 17:48 17:52 18:00 18:10

23* 18:10 18:18 18:29 18:33 18:35 18:38 18:53 18:57 19:05 19:15

25* 19:00 19:08 19:19 19:23 19:25 19:28 19:43 19:47 19:55 20:05

27* 20:05 20:13 20:24 20:28 20:30 20:33 20:48 20:52 21:00 21:10

29* 21:15 21:22 21:31 21:34 21:36 21:38 21:53 21:57 22:05 22:15

10. maršruta autobusu kustības saraksts

„TC Bulduri–Ķemeru dz.st.” (ekspresis)

Darba dienās

TC Bulduri–Ķemeru dz.st.

ķemeru dz.st.–TC Bulduri

reiss TC Dzintari Majori Dubulti Dz.st. Dz.st. reiss Dz.st. Dz.st. Dubulti Majori Dzintari TC

1

Bulduri

6:05 6:11 6:13 6:15

Sloka

6:34

Ķemeri

6:50 2

Ķemeri

6:55

Sloka

7:10 7:30 7:32 7:34

Bulduri

7:40

3 6:35 6:41 6:43 6:45 7:04 7:20 4 7:25 7:40 8:00 8:02 8:04 8:10

5 6:55 7:01 7:03 7:05 7:24 7:40 6 7:50 8:05 8:25 8:27 8:29 8:35

7* 7:10 7:16 7:18 7:20 7:50 8:00 8 8:05 8:20 8:40 8:42 8:44 8:50

9 7:50 7:56 7:58 8:00 8:19 8:35 10 8:35 8:50 9:10 9:12 9:14 9:20

11 8:15 8:21 8:23 8:25 8:44 9:00 12 9:05 9:20 9:40 9:42 9:44 9:50

13 8:40 8:46 8:48 8:50 9:09 9:25 14 9:30 9:45 10:05 10:07 10:09 10:15

15 9:30 9:36 9:38 9:40 9:59 10:15 16 10:20 10:35 10:55 10:57 10:59 11:05

17 9:55 10:01 10:03 10:05 10:24 10:40 18 10:45 11:00 11:20 11:22 11:24 11:30

19 10:20 10:26 10:28 10:30 10:49 11:05 20 11:10 11:25 11:45 11:47 11:49 11:55

21 11:10 11:16 11:18 11:20 11:39 11:55 22 12:00 12:15 12:35 12:37 12:39 12:45

23 11:35 11:41 11:43 11:45 12:04 12:20 24 12:25 12:40 13:00 13:02 13:04 13:10

25 12:00 12:06 12:08 12:10 12:29 12:45 26 12:50 13:05 13:25 13:27 13:29 13:35

27 12:50 12:56 12:58 13:00 13:19 13:35 28 13:40 13:55 14:15 14:17 14:19 14:25

29 13:15 13:21 13:23 13:25 13:44 14:00 30 14:05 14:20 14:40 14:42 14:44 14:50

31 13:40 13:46 13:48 13:50 14:09 14:25 32 14:30 14:45 15:05 15:07 15:09 15:15

33 14:30 14:36 14:38 14:40 14:59 15:15 34 15:20 15:35 15:55 15:57 15:59 16:05

35 14:55 15:01 15:03 15:05 15:24 15:40 36 15:45 16:00 16:20 16:22 16:24 16:30

37 15:20 15:26 15:28 15:30 15:49 16:05 38 16:10 16:25 16:45 16:47 16:49 16:55

39 16:10 16:16 16:18 16:20 16:39 16:55 40 17:00 17:15 17:35 17:37 17:39 17:45

41 16:35 16:41 16:43 16:45 17:04 17:20 42 17:25 17:40 18:00 18:02 18:04 18:10

43 17:00 17:06 17:08 17:10 17:29 17:45 44 17:50 18:05 18:25 18:27 18:29 18:35

45* 17:20 17:26 17:28 17:30 17:49 18:05 46* 18:10 18:30 18:50 18:52 18:54 19:00

47 17:50 17:56 17:58 18:00 18:19 18:35 48 18:40 18:55 19:15 19:17 19:19 19:25

49 18:15 18:21 18:23 18:25 18:44 19:00 50 19:05 19:20 19:40 19:42 19:44 19:50

51 18:40 18:46 18:48 18:50 19:09 19:25 52 19:30 19:45 20:05 20:07 20:09 20:15

53 19:30 19:36 19:38 19:40 19:59 20:15 54 20:20 20:35 20:55 20:57 20:59 21:05

55 19:55 20:01 20:03 20:05 20:24 20:40 56 20:45 21:00 21:20 21:22 21:24 21:30

57 20:20 20:26 20:28 20:30 20:49 21:05 58 21:10 21:25 21:45 21:47 21:49 21:55

59 21:10 21:16 21:18 21:20 21:39 21:55 60* 22:15 22:30 22:50 22:52 22:54 23:00

11.maršruta autobusu kustības

saraksts „Buļļuciems–

sanatorija Jaunķemeri”

(ekspresis; kursē darba dienās)

Buļļuciems–sanatorija Jaunķemeri

Reiss Buļļuciems TC

Bulduri

Dzintari Majori Dubulti Dz.st.

Sloka

Jaun -

ķemeri

1 6:15 6:25 6:31 6:33 6:35 6:54 7:05

3 7:00 7:10 7:16 7:18 7:20 7:39 7:50

5 8:00 8:10 8:16 8:18 8:20 8:39 8:50

7 9:10 9:20 9:26 9:28 9:30 9:49 10:00

9 10:00 10:10 10:16 10:18 10:20 10:39 10:50

11 11:35 11:45 11:51 11:53 11:55 12:14 12:25

13 12:35 12:45 12:51 12:53 12:55 13:14 13:25

15 13:40 13:50 13:56 13:58 14:00 14:19 14:30

17 14:30 14:40 14:46 14:48 14:50 15:09 15:20

19 15:40 15:50 15:56 15:58 16:00 16:19 16:30

21* 17:10 17:20 17:26 17:28 17:30 17:49 18:00

23 17:55 18:05 18:11 18:13 18:15 18:34 18:45

25* 19:10 19:20 19:26 19:28 19:30 19:49 20:00

Sanatorija Jaunķemeri–Buļļuciems

Reiss Jaun - Dz.st. Dubulti Majori Dzintari TC Buļļuciems

ķemeri Sloka

Bulduri

2 6:10 6:30 6:32 6:34 6:40 6:50

4 7:10 7:20 7:40 7:42 7:44 7:50 7:57

6 8:10 8:20 8:40 8:42 8:44 8:50 9:00

8 9:05 9:15 9:35 9:37 9:39 9:45 9:55

10 10:40 10:50 11:10 11:12 11:14 11:20 11:30

12 11:30 11:40 12:00 12:02 12:04 12:10 12:20

14 12:35 12:45 13:05 13:07 13:09 13:15 13:25

16 13:35 13:45 14:05 14:07 14:09 14:15 14:25

18 14:45 14:55 15:15 15:17 15:19 15:25 15:35

20 15:35 15:45 16:05 16:07 16:09 16:15 16:25

22 16:50 17:00 17:20 17:22 17:24 17:30 17:40

24* 18:20 18:30 18:50 18:52 18:54 19:00 19:10

26* 18:55 19:05 19:25 19:27 19:29 19:35 19:45

28* 20:10 20:20 20:40 20:42 20:44 20:50 21:00

Kursē pa Vikingu ielu

*grozīti reisi

Jūrmalas Mākslas skola

aicina vecākus pieteikt pirmsskolas vecuma bērnus

estētikas skoliņā „Mans mazais” (3–4 g. v.).

Piecus un sešus gadus veciem bērniem, kuri neapmeklē bērnudārzu,

nodrošinām sagatavošanu skolai

(licencētas programmas).

Skolas adrese: Jūrmala, Bulduri, Muižas iela 7

tālr.: 67767529,67769257

e-pasts: jms@inbox.lv

mājaslapa: www.jurmala.makslasskola.lv

Jaunā pirmsskolas izglītības iestāde Ķemeros

aicina darbā:

• pirmsskolas izglītības skolotājus (trīs vakances);

• logopēdu (0,5 slodzes).

Prasības:

• atbilstoša augstākā izglītība;

• labas komunikācijas prasmes ar bērniem;

• iepriekšēja darba pieredze pirmsskolā tiks uzskatīta par priekšrocību;

• vēlams – radoša pieeja, iniciatīva un entuziasms.

CV un pieteikumus sūtīt uz e-pasta adresi: piipienenite@edu.jurmala.lv!

Sociālo deju klubs „ASSORTI ” ielūdz

uz deju nodarbībām „Aicinājums uz deju…”

Tikšanās laikā jūs uzzināsiet, kāpēc dejo Eiropā un visā pasaulē, kā ātri un veiksmīgi

apgūt dažādas dejas. Mēs ievedīsim jūs bagātīgajā deju pasaulē, kurā baudīsiet

mūziku, ritmus un deju. Apgūstot sociālās dejas, var iemācīties improvizēt,

justies brīvi un pārliecinoši jebkuras mūzikas pavadījumā.

Pēdējā laikā sociālo deju popularitāte strauji pieaug, jo tas ir labs veids, kā savienot

fiziskas aktivitātes, kas mums ir ļoti vajadzīgas, un brīnišķīgi pavadīt brīvo

laiku nodarbībās un sociālo deju vakaros.

Nodarbības notiek katru svētdienu plkst. 13.00 Kauguru kultūras namā.

Projektu atbalsta Jūrmalas pilsētas dome; nodarbības ir bez maksas.

Tālrunis informācijai: 29747749; Juris Blūzmanis, Jūrmalas senioru apvienības vadītājs

Jūrmalas pilsētas Jaundubultu vidusskolai (mazākumtautību skola )

steidzami vajadzīgs vēstures skolotājs 2013./2014 m. g.

radošā, saliedētā kolektīvā.

Savu CV un motivācijas vēstuli (ja ir, arī atsauksmes) sūtīt

Jaundubultu vidusskolai Jūrmalā, Lielupes ielā 21; jaundubultuvsk@edu.jurmala.lv vai iesniegt personīgi.

Tālrunis uzziņām: 67760866

Skolas administrācija

Jūrmalas Sporta centrs uzņem jaunus audzēkņus sporta grupās:

• futbola nodaļā – no 5 gadu vecuma;

• peldēšanas nodaļā – no 5 gadu vecuma;

• regbija nodaļā – no 9 gadu vecuma;

• peldēšanas apmācības grupās – no 3 gadu vecuma (interešu izglītība).

Dalības maksa mēnesī – Ls 8,00. Bērniem no maznodrošinātajām

ģimenēm – bez maksas!

Informācija pa tālruni 29254370 no plkst. 9.00 līdz plkst.17.00.


JŪRMALAS

pašvaldības informācijas biļetens

Iesaisties Jūrmalas jauniešu domē!

Jūrmalas jaunieti vecumā no 13 līdz 25 gadiem, aicinām tevi

iesaistīties Jūrmalas Jauniešu domē!

Jūrmalas Jauniešu domes darbību atbalsta un koordinē Jūrmalas Bērnu un jauniešu

interešu centrs. Tā izveidota, lai nodrošinātu pilsētas jauniešu interešu

pārstāvību un vajadzību aizstāvību, dotu iespēju jauniešu iniciatīvām, piedāvātu

problēmu risinājumus no jauniešu skatpunkta, sagatavojot priekšlikumus

Jūrmalas pilsētas domei.

Jauniešu dome 2013. gadā jau ir īstenojusi vairākus projektus un iniciatīvas

un organizējusi dažādus pasākumus, tostarp pilsētas Jauniešu dienu, Pavasara

sporta spēles, uzsākusi starptautiskus sadarbības projektus ar Gruziju, Spāniju,

Zviedriju, iesniegusi vairākas iniciatīvas Jūrmalas pilsētas domei.

Uzlabo jauniešu dzīvi Jūrmalā, īsteno savas idejas un veido vidi, kādu vēlies to

redzēt!

Jauniešu domē Tu varēsi:

• iesaistīties projektu sagatavošanā vietējā un starptautiskā mērogā;

• piedalīties dažādās neformālās apmācībās;

• attīstīt savas organizatoriskās, prezentācijas un uzstāšanās prasmes;

• strādāt brīvprātīgo darbu;

• pierādīt sevi un gūt praktiskā darba pieredzi savam CV.

Jauniešu domes dalībnieku pieteikuma anketu un nolikumu meklē

www.bjic.jurmala.lv! Aizpildītu pieteikuma anketu nosūti uz e-pastu:

jurmalasjauniesi@gmail.com!

Jauniešu domes atklātā sēde notiks 10. septembrī. Tiksimies Asaros,

Zemgales ielā 4, Jūrmalas Bērnu un jauniešu interešu centrā!

Turpinās cigun nodarbības

Informējam interesentus, ka no septembra cigun nodarbības vada Raits

Černajs. Nodarbības notiek otrdienās plkst. 18.30 Mellužu pludmalē Rožu

ielas galā, sestdienās plkst. 11.00 Kauguru pludmalē Kapteiņa Zolta ielas

galā pie glābšanas stacijas. Projekts turpināsies līdz šā gada beigām; sliktos

laika apstākļos, kā arī rudenī un ziemā nodarbības notiks telpās.

Tālrunis informācijai: 22322476 (projekta vadītāja Gunita Galiņa-Kalniņa);

29214943 (Raits Černajs); e-pasts: gunita@gunita.lv.

Veselības veicināšanas projektu līdzfinansē Jūrmalas pilsētas dome, tāpēc

nodarbības interesentiem ir pieejamas bez maksas.

Jūrmalas pilsētas dome paziņo

Pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes atzinumu būvniecības

publiskajai apspriešanai, kas apstiprināts ar Būvvaldes komisijas

14.03.2013. lēmumu Nr.440, SIA „Jaunmāja” (reģ.Nr.40003706622, Mārupes

ielā 4–30, Rīgā, tālr. +371 2976 2257) nodod publiskajai apspriešanai

būvniecības ieceri:

„Tele 2” mobilo telekomunikāciju bāzes stacija un sakaru masts zemes gabalā

ar kadastra Nr. 13000163220, Asari 3220, Jūrmalā.

Būvniecības ieceres projektētājs: SIA „Jaunmāja” (reģ.Nr.40003706622,

Mārupes ielā 4–30, Rīgā, tālr. +371 2976 2257).

Informatīvie materiāli par būvniecības ieceri apskatāmi un rakstiskas atsauksmes

iesniedzamas no 13.09.2013. līdz 11.10.2013. Jūrmalas pilsētas

domes Apmeklētāju apkalpošanas centrā Edinburgas prospektā 75, Jūrmalā,

LV-2010, tālr. +371 67147595. Darba laiks: pirmdiena 8.30–18.00;

otrdiena, trešdiena, ceturtdiena 8.30–17.00; piektdiena 8.30–16.00.

Publiskās apspriešanas pārraudzības pašvaldības atbildīgās sekretāres M.

Smilgas tālrunis informācijai: +371 67147596.

Būvniecības ieceres prezentācija notiks 17.09.2013. plkst. 17.30 Edinburgas

prospektā 75, Jūrmalā, 1.stāva zālē.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Teritorijas attīstības plānošanas likuma

29.pantu Jūrmalas pilsētas dome paziņo, ka 2013.gada 22.augustā ir pieņemts

lēmums Nr.501 „Par detālplānojuma projekta zemesgabalam Jūrmalā,

Ķemeru ielā 26 apstiprināšanu”.

Ar detālplānojuma paskaidrojuma rakstu, apbūves noteikumiem un grafisko

daļu var iepazīties pašvaldības tīmekļa vietnē www.jurmala.lv un ar detālplānojuma

pilnu dokumentāciju var iepazīties Jūrmalas pilsētas domes

Pilsētplānošanas nodaļas arhīvā Jūrmalā, Edinburgas prospektā 75.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Teritorijas attīstības plānošanas likuma

29.pantu Jūrmalas pilsētas dome paziņo, ka 2013.gada 22.augustā ir pieņemts

lēmums Nr.502 „Par detālplānojuma projekta zemesgabalam Jūrmalā,

Peldu ielā 4 apstiprināšanu”.

Ar detālplānojuma apbūves noteikumiem un grafisko daļu var iepazīties

pašvaldības tīmekļa vietnē www.jurmala.lv un ar detālplānojuma pilnu

dokumentāciju var iepazīties Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas

nodaļas arhīvā Jūrmalā, Edinburgas prospektā 75.

Informē Dzimtsarakstu nodaļa

19.08.–25.08.2013. reģistrēti

• 13 bērni: 5 meitenes (Aļona, Emīlija Anna, Karīna, Nadežda Kristīne,

Šarlote) un 8 zēni (Daniils, Ernests, Klāvs, Kristaps, Martins, Patriks, Rafaēls,

Viesturs);

• 9 laulības;

• 8 mirušie: Mihails Korņejenkovs (1939), Mihails Lozinskis (1936), Aleksandra

Oboļeviča (1949), Andris Ošiņš (1938), Ārija Sikora (1921), Boriss

Timofejevs (1950), Nikolajs Turuns (1941), Boriss Uvarins (1932).

26.08.–31.08.2013. reģistrēti

• 21 bērns: 12 meitenes (Amēlija, Anna, Daniela, Liliana, Loreta, divas

Madaras, Marlēna, Melisa, Nora, Ulrika, Valērija) un 9 zēni (Deniss, Ilians,

Kristens, Lukass, Miķelis, Raido, Roberts, Rodrigo, Sebastians);

• 12 laulības;

• 14 mirušie: Ivans Baikovs (1914), Ilga Beijere (1929), Sergejs Eglītis

(1961), Grigorijs Krots ( 1931), Elza Anna Krūmiņa (1939), Aina Liepa

(1928), Raisa Sabeckene (1938), Lidija Smirnova (1929), Skaidrīte Stauvere

(1915), Rasma Šteinberga (1939), Ilse Štube (1927), Ņina Upeniece (1951),

Inta Vētra (1956), Zigfrīds Vēžnieks (1921).

05.09.2013. Nr. 18 (53)

„Tēti, tu

man esi tik

vajadzīgs!”

Pasākums par godu

Tēva dienai

svētdien, 8. septembrī,

plkst. 17.00

Kauguru vidusskolas zālē

Raiņa ielā 118

Ieeja bez maksas

Tālrunis uzziņām: 67740715

Pasākums notiek sabiedrības

integrācijas

projektā „Attiecību stiprināšana

ģimenē”.

Projektu līdzfinansē Jūrmalas

pilsētas dome

Aicina

Jūrmalas teātris

Ja Tev jau ir 15 gadi un interesē

teātra māksla,

aicinām pieteikties

Jūrmalas jauniešu teātra studijā!

Pirmā tikšanās 17. septembrī

plkst. 17.00

Jūrmalas teātrī Bulduros,

Muižas ielā 7

Tālrunis uzziņām: 67751089

www.jurmalasteatris.lv

LīdzjūtībaS

Baltie bērzi, šalciet klusi,

Sveiciet tālos apvāršņus.

Tēva sirds ir aprimusi,

Čaklās rokas mierā dus.

(J. Sirmbārdis)

Izsakām visdziļāko līdzjūtību

Vitai Jaunzemei ar ģimeni,

vīru mūžībā aizvadot.

Jūrmalas pilsētas domes

Dzīvokļu nodaļas kolektīvs

Mūžam mēs nemiera bērni.

Mūžam mums asinīs dūc

nemiera sarkanā dziesma.

Mūžam alkst nemiera krūts.

(Fricis Bārda)

Izsakām visdziļāko līdzjūtību

tuviniekiem, draugiem un

kolēģiem, no ilggadējās

Jūrmalas vēlēšanu komisijas

sekretāres, Ķemeru un visas

Jūrmalas

patriotes Ilonas Beitānes

atvadoties.

Izvadīšana 5. septembrī

plkst. 13.00 no Ķemeru

kapu kapličas.

Jūrmalas pilsētas domes

kolektīvs

Šodien apzvana.

Kaut ko apzvana…

Šodien iezvana.

Kaut ko iezvana…

Šodien aizzvana.

Kaut kur aizzvana

daļu no manis.

Šodien es iezvanos

zvanā…

(Ojārs Vācietis)

Jūrmalas Latviešu biedrība

atvadās no Ilonas Beitānes,

cilvēka, kas Jūrmalas

sabiedriskajā dzīvē ir

ieguldījusi daudz zināšanu,

laika un enerģijas. Izsakām

līdzjūtību piederīgajiem,

draugiem un līdzgaitniekiem.

Jūrmalas Latviešu biedrības

vārdā – priekšsēdētāja

Gunta Liepiņa

SLUDINĀJUMI 11

Jūrmalas pilsētas dome paziņo

Jūrmalas pilsētas dome saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2012.

gada 16.oktobra noteikumu Nr.711 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības

plānošanas dokumentiem” 105.punktu paziņo, ka 2013.gada 22.augustā

ir pieņēmusi lēmumu Nr.497 „Par detālplānojuma projekta izstrādes

uzsākšanu zemesgabalam Jūrmalā, Dzintaru prospektā 55”. Detālplānojuma

izstrādes vadītāja – R.Ansule.

Zemesgabals Jūrmalā, Dzintaru prospektā 55 atrodas Bulduru rajonā, teritorijā

starp Dzintaru prospektu, Krišjāņa Barona ielu, Ainažu ielu un kāpu meža

teritoriju.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem

Nr.42 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” zemesgabals atrodas

Jauktā dzīvojamās apbūves teritorijā (6JDz), Valsts nozīmes pilsētbūvniecības

pieminekļa teritorijā, Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā.

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir paredzēt esošās apbūves rekonstrukcijas

un jaunas apbūves izvietojuma nosacījumus, un nosakot apbūves rādītājus –

apbūves intensitāti, blīvumu un augstumu zemesgabalā, kā arī plānoto (atļauto)

izmantošanu, vadoties pēc Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra

saistošo noteikumu Nr.42 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās

daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, Latvijas Republikas būvnormatīviem,

vides un ekoloģiskajiem apstākļiem.

Detālplānojuma izstrādes ierosinātājs ir V.Satina.

Visas ieinteresētās personas ar jautājumiem par detālplānojumu var vērsties

Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļā Edinburgas prospektā 75,

apmeklētāju pieņemšanas laikā, katru pirmdienu no plkst. 14.00 līdz 18.00,

pie detālplānojuma izstrādes vadītājas 54.kabinetā.

Jūrmalas pilsētas dome paziņo, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes

2013.gada 22.augustā lēmumu Nr.499 „Par detālplānojuma projekta

zemesgabalam Jūrmalā, Kāpu ielā 81 nodošanu publiskajai apspriešanai

un atzinumu saņemšanai” tika nolemts nodot publiskajai apspriešanai un

atzinumu saņemšanai detālplānojuma projektu.

Publiskā apspriešana notiks no 2013.gada 5.septembra līdz 2013.gada

3.oktobrim.

Publiskās apspriešanas laikā ar detālplānojuma projektu varēs iepazīties

Jūrmalas „Zemes nama” ēkas 1.stāva vestibilā Edinburgas prospektā 75

un pašvaldības tīmekļa vietnē www.jurmala.lv.

Rakstiskus priekšlikumus un ierosinājumus var iesniegt Jūrmalas pilsētas

domes Pilsētplānošanas nodaļā Edinburgas prospektā 75, pirmdienās no

plkst. 8.30 līdz 18.00, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no plkst. 8.30

līdz 17.00, piektdienās no plkst. 8.30 līdz 16.00. Apmeklētāju pieņemšana

notiek katru pirmdienu no plkst.14.00 līdz 18.00 pie projekta vadītājas

Kristīnes Gribonikas 59.kabinetā.

Aicinām piedalīties publiskās apspriešanas sanāksmē 2013.gada 12.septembrī

plkst. 16.30 1.stāvā sanāksmju zālē, „Zemes nama” ēkā Jūrmalā,

Edinburgas prospektā 75.

Jūrmalas pilsētas dome paziņo, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2013.

gada 22.augustā lēmumu Nr.500 „Par detālplānojuma grozījumu projekta

zemesgabalam Jūrmalā, Kāpu ielā 135 nodošanu publiskajai apspriešanai

un atzinumu saņemšanai” tika nolemts nodot publiskajai apspriešanai un

atzinumu saņemšanai detālplānojuma projektu.

Publiskā apspriešana notiks no 2013.gada 5.septembra līdz 2013.gada

3.oktobrim.

Publiskās apspriešanas laikā ar detālplānojuma projektu varēs iepazīties

Jūrmalas „Zemes nama” ēkas 1.stāva vestibilā Edinburgas prospektā 75 un

pašvaldības tīmekļa vietnē www.jurmala.lv.

Rakstiskus priekšlikumus un ierosinājumus var iesniegt Jūrmalas pilsētas domes

Pilsētplānošanas nodaļā Edinburgas prospektā 75, pirmdienās no plkst. 8.30 līdz

18.00, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00, piektdienās

no plkst. 8.30 līdz 16.00. Apmeklētāju pieņemšana notiek katru pirmdienu no

plkst.14.00 līdz 18.00 pie projekta vadītājas Kristīnes Gribonikas 59.kabinetā.

Aicinām piedalīties publiskās apspriešanas sanāksmē 2013.gada 12.septembrī

plkst. 16.00 1.stāvā sanāksmju zālē, „Zemes nama” ēkā Jūrmalā,

Edinburgas prospektā 75.

Jūrmalas pilsētas dome saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2012.

gada 16.oktobra noteikumu Nr.711 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības

plānošanas dokumentiem” 105.punktu paziņo, ka 2013.gada 22.augustā

ir pieņēmusi lēmumu Nr.498 „Par detālplānojuma projekta izstrādes uzsākšanu

zemesgabalam Jūrmalā, Vārnukrogs 1802”. Detālplānojuma izstrādes

vadītāja – K.Gribonika.

Zemesgabals Jūrmalā, Vārnukrogs 1802 atrodas Vārnukroga rajonā, teritorijā

starp Vārnukroga ceļu un Lielupi.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumu zemesgabals atrodas Dabas

teritorijā (1D2) un pēc transformācijas teritorija atradīsies Vasarnīcu apbūves

teritorijas priežu parkā (1VP*).

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt detālplānojumu, paredzot sakārtot

esošo vasarnīcu apbūves struktūru, kā arī risināt labiekārtojuma priekšlikumus

teritorijā un precizēt apbūves rādītājus – apbūves intensitāti, blīvumu un augstumu

zemesgabalā, kā arī plānoto (atļauto) izmantošanu, vadoties pēc Jūrmalas pilsētas

domes 2012.gada 11.oktobra saistošo noteikumu Nr.42 „Par Jūrmalas pilsētas

teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumu apstiprināšanu” teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem,

Latvijas Republikas būvnormatīviem, vides un ekoloģiskajiem apstākļiem.

Detālplānojuma izstrādes ierosinātājs ir vasarnīcu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība

„Ausma-3”.

Visas ieinteresētās personas ar jautājumiem par detālplānojumu var vērsties

Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļā Edinburgas prospektā 75 apmeklētāju

pieņemšanas laikā, katru pirmdienu no plkst. 14.00 līdz 18.00, pie

detālplānojuma izstrādes vadītājas 59.kabinetā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Teritorijas attīstības plānošanas likuma

29.pantu Jūrmalas pilsētas dome paziņo, ka 2013.gada 22.augustā ir pieņemts

lēmums Nr.503 „Par detālplānojuma grozījumu projekta zemesgabalam

Jūrmalā, Salacas ielā 3 apstiprināšanu”.

Ar detālplānojuma apbūves noteikumiem un grafisko daļu var iepazīties

pašvaldības tīmekļa vietnē www.jurmala.lv un ar detālplānojuma pilnu dokumentāciju

var iepazīties Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas

arhīvā Jūrmalā, Edinburgas prospektā 75.


12 dzejas dienas

05.09.2013. Nr. 18 (53) JŪRMALAS

pašvaldības informācijas biļetens

Dzejas dienas Raiņa un Aspazijas pilsētā

Ar daudziem dzejas popularizēšanas sarīkojumiem Jūrmalā

iezīmējas šāgada Dzejas dienas, kas Latvijā aizsākās 1965.

gadā – dzejnieka Raiņa simtgadē – un arvien ir atzīmētas

ar pasākumiem pie Raiņa priedēm Amatas ielas galā

Jaundubultos.

Pirms 148 gadiem 11. septembrī

sauli pirmo reizi ieraudzīja

mazs puisēns Jānis Pliekšāns,

kurš izauga par pasaules mēroga

dzejnieku Raini, savu mūžu vadīja

kopā ar citu izcilu dzejnieci

Aspaziju (Elzu Rozenbergu) un

savos dzīves ceļos atkal un atkal

atgriezās Jūrmalā, kas abiem latviešu

dzejas dižgariem kļuva arī

par viņu pēdējo dzīvesvietu. Jūrmalā

ir daudzas ar abiem dzejniekiem

saistītas vietas, te ir Raiņa

paša celtā māja, divi viņiem veltīti

muzeji – Aspazijas māja un Raiņa

un Aspazijas vasarnīca –, kur

rūpīgi tiek lolots un popularizēts

viņu mantojums. Līdz ar to Dzejas

dienas Jūrmalā allaž ir īpašas, ar

Raiņa un Aspazijas piemiņas elpu

apdvestas.

Triju dienu garumā Dzejas dienas

organizē Jūrmalas Kultūras

centrs, un tajās varēs dzirdēt

gan jauno, gan jau par klasiķiem

kļuvušo dzejnieku sacerējumus.

Paralēli dzejas lasījumiem varēs

baudīt mūziku, kuras tapšanu iedvesmojusi

dzeja.

Tieši Raiņa dzimšanas dienā,

11. septembrī, notiks sarīkojumi

Horna dārza lapenē Jomas ielā

35, Majoros. Plkst. 16.30 apmeklētāji

tiek aicināti uz Jūrmalas teātra

aktiera Ģirta Alstera dzejoļu

grāmatas „Uz pirkstu galiem”

pirmlasījumiem. Būs iespēja dzirdēt

arī jaunos dzejniekus Niku Mihailovu

un Oskaru Upenieku. Pēc

tam plkst. 17.15 kopā ar Andri Akmentiņu

varēs ielūkoties dzejā un

mūzikā „Foreļu mīlestība”. Dzejas

dienu Horna dārzā noslēgs dziesminieka

Haralda Sīmaņa uzstāšanās,

kurā viņš klausītājus priecēs

ar dziesmās ietērptu dzeju. Pasākuma

noslēgumā kopā ar māksliniekiem

baudīsim tradicionālo

Burtiņu zupu.

Tajā pašā dienā uz diviem sarīkojumiem

aicinās Raiņa un Aspazijas

vasarnīca J. Pliekšāna ielā 5/7,

Majoros. Plkst. 14.30 sveicienus

Rainim dzimšanas dienā sūtīs Jūrmalas

skolu jaunatne, lasot dzeju

un noliekot ziedus pie Raiņa pieminekļa

muzeja pagalmā. Plkst.

16.00 tiks atklāta baltkrievu dzejniekam

Jankam Kupalam veltīta

izstāde „Sirdī savā ieskatīties”,

kuru varēs apskatīt līdz 28. oktobrim.

Izmantojot Dzejas dienu

poētisko pacēlumu un īpašo gaisotni,

Dzejas dienu festivāla laikā

ar citādu iedvesmu der aplūkot

arī muzeja ikdienas piedāvājumu

– unikālo izstādi „Septiņi ceļi” par

Raiņa ārzemju ceļojumiem, Lielupes

vidusskolas audzēkņu vizuālās

mākslas darbu izstādi – veltījumu

Aspazijai „Ziedu klēpis”, kā arī iepazīt

vasarnīcas pastāvīgo ekspozīciju.

Muzeja darbinieki piedāvā

īpašu spēļu un pārsteigumu taku

bērniem, sākumskolas un pamatskolas

vecuma skolēniem, kā arī

dārgumu meklējumus muzejā.

Kauguru bibliotēkā Engures

ielā 4a, Kauguros, 11. septembrī

plkst. 13.00 sarīkojumā „Rudens

jau atbraucis dzeltenos ratos…”

bērni tiksies ar Jūrmalas teātra

aktrisi Ravitu Rozīti, lai sarunātos

par dzeju, bet Bulduru bibliotēkā

Edinburgas prospektā 89, Bulduros,

12. septembrī no

plkst. 12.00 līdz 15.00

būs dzejnieces Ineses

Zanderes 55 gadu jubilejai

veltīti dzejoļu

lasījumi.

Jau ceturto gadu

konferencē „Jūrmala

– Raiņa un Aspazijas

pilsēta” 12. septembrī

plkst. 13.00 Majoru

vidusskolā Rīgas ielā

3, Majoros, pulcēsies

klausītāji, kam īpaši

tuvs Raiņa un Aspazijas

vārds. Tas būs

interaktīvs notikums,

kurā Jūrmalas smiltīs

atradīs Raiņa platmali

un Aspazijas krelles un

notiks neticamais – ieradīsies

pats dzejnieku

pāris! Konferencē

līdzās pieaugušajiem

dzejas draugiem tradicionāli

piedalās visu

pilsētas vidusskolu audzēkņi,

gūstot emocionālu

un neparastu ska-

Raiņa priedes 2006. gadā. Viena no tradicionālajām Dzejas dienu norises vietām.

tījumu uz dažkārt hrestomātiski

pasniegto dižgaru daiļradi un piemiņu.

Konferenci var apmeklēt

ikviens interesents. To ar pilsētas

domes atbalstu organizē Jūrmalas

Latviešu biedrība sadarbībā ar

biedrību „Aspazijas mantojums”

un Majoru vidusskolu.

Piektdien, 13. septembrī, plkst.

13.30 visus aicina Raiņa priedes

Jaundubultos, Amatas ielas galā,

pie jūras, kur Pumpuru vidusskolas

kolektīvs sadarbībā ar pašlaik

restaurācijas un rekonstrukcijas

procesā esošās Aspazijas mājas

muzejniekiem tiksies sarīkojumā

„Rainis un 21. gadsimts”. Lasījumam

vietā, kur, kā leģendas vēsta,

savus dzejoļus mīlējis rakstīt

Rainis, izraudzīta viņa dzeja bērniem

un vārds tiks dots skolas

radošo darbu konkursa uzvarētājiem.

Viesos aicināti arī Jelgavas

jaunie dzejnieki un rakstnieki.

Sarīkojums varētu būt zīmīgs ar

to, ka, iespējams, tas pēdējo reizi

notiks nokaltušās vēsturiskās Raiņa

priedes pakājē, jo pašvaldība

jau sagatavojusi šīs teritorijas labiekārtojuma

projektu, lai šeit uzstādītu

vides objektu „Raiņa priedes”,

kura autors ir jūrmalnieks,

tēlnieks Kristaps Gulbis.

Dzejas dienu maratonu Jūrmalā

noslēgs sarīkojumi Kauguru kultūras

namā Raiņa ielā 110, Kauguros,

kur visas dienas garumā

no plkst. 12.00 līdz 19.00 darbosies

grāmatu tirdziņš. Plkst. 13.00

bērnus un vecākus aicinās Ulda

Ausekļa grāmatas „Labākie dzejoļi

par runci Franci” iznākšanas

svētki kopā ar autora draugiem

runci Franci, viņa draudzeni minci

Munci, komponistu Uldi Fridrihsonu

un izdevniecības „Jumava”

ļaudīm. Plkst. 19.00 sarīkojumā

„Nav laiks. Ir tikai mirkļi…” šogad

mūžībā aizsauktā dzejnieka Imanta

Ziedoņa dzeju lasīs un izdziedās

Dailes teātra aktieri Jānis Paukštello

un Andris Bērziņš.

Visos Dzejas dienu pasākumos

Jūrmalā ieeja bez maksas.

Veronika Ramāne,

Sabiedrisko attiecību nodaļa

More magazines by this user
Similar magazines