II daÄ¼a. Teritorijas izmantoÅ¡anas un apbÅ«ves noteikumi

Garkalnes novada teritorijas

plānojums 2013.–2024.gadam

II.daļa

Teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumi

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

EIROPAS SAVIENĪBA

GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS

2013-2024

II daļa

TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN

APBŪVES NOTEIKUMI

1. redakcija

Teritorijas plānojuma izstrādes vadītājs

Garkalnes novada būvvaldes vadītājs, arhitekts

Garkalnes novada teritorijas plānotāja

Projekta vadītāja, arhitekte

Kartogrāfs

Alvis Zīriņš

Jānis Dambis

Sandra Čakāne

Ilma Valdmane

Jānis Skudra

GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013-2024

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

1.redakcija

SATURS

1. Vispārīgie jautājumi 5

2. Lietotie termini 5

3. Vispārīgie noteikumi teritoriju izmantošanai 6

3.1. Jaunu zemes vienību veidošana, robežu pārkārtošana 6

3.2. Ainavu aizsardzība un pārvaldība 7

3.3. Kultūrvēsturiskie pieminekļi un to aizsardzība 7

3.4. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 7

4. Vispārīgas prasības apbūvei 8

4.1. Ēku un būvju augstums, stāvu skaits 8

4.2. Būvlaides 8

4.3. Redzamības nodrošināšana pie ielu un ceļu krustojumiem 8

4.4. Attālumi no būvēm un kokiem 8

4.5. Saimniecības ēkas un būves 9

4.6. Ēkas, būves vai to daļas funkcionalitātes maiņa 9

4.7. Aizsardzība pret trokšņiem un piesārņojumu 10

4.8. Teritorijas labiekārtojums un ārtelpas elementi 10

4.9. Satiksmes infrastruktūra 11

4.10. Transporta līdzekļu novietošana 12

4.11. Meliorācijas sistēmu, ūdensnoteku un mākslīgo ūdenskrātuvju ierīkošana

un uzturēšana

12

4.12. Paaugstinātas bīstamības objekti 13

5. Prasības teritoriju inženiertehniskai apgādei 13

6. Aizsargjoslas 14

6.1. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas 14

6.2. Aizsargjoslas ap purviem 14

6.3. Aizsardzības zonas ap kultūras pieminekļiem 14

6.4. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām 15

6.5. Aizsargjoslas gar autoceļiem 15

6.6. Aizsargjoslas gar dzelzceļu 16

6.7. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem 16

6.8. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm 16

6.9. Aizsargjoslas ap kapsētām 17

Projekts 3i 2013 2



1.redakcija

6.10. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem 17

6.11. Mežu aizsargjosla ap Rīgas pilsētu 17

7. Teritorijas funkcionālais zonējums 18

7.1. Savrupmāju apbūves teritorijas - DzS1, DzS2 19

7.2. Mazstāvu dzīvojamas apbūves teritorijas - DzM 19

7.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas - DzD1, DzD2 20

7.4. Publiskās apbūves teritorijas - P1, P2 21

7.5. Jauktas centra apbūves teritorijas - JC 22

7.6. Tehniskās apbūves teritorijas - TA 23

7.7. Transporta infrastruktūras teritorijas - TR 23

7.8. Rūpnieciskās apbūves teritorijas - R1 24

7.9. Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas - R2 25

7.10. Dabas un apstādījumu teritorijas – DA1 25

7.11. Kapsētu teritorijas – DA2 25

7.12. Mežu teritorijas - M1, M2, M3 26

7.13. Purvu teritorijas - M4 26

7.14. Ūdeņu teritorijas - Ū 27

7.15. Lauksaimniecības teritorijas - L1 27

7.16. Lauku apbūves teritorijas - L2 28

8. Nosacījumi ciemu teritoriju apbūvei 30

8.1. Garkalnes ciems 30

8.2. Berģu ciems 31

8.3. Baltezera ciems 32

8.4. Bukultu ciems 33

8.5. Priedkalnes ciems 35

8.6. Upesciems 36

8.7. Amatnieku ciems 37

8.8. Sunīšu ciems 38

8.9. Langstiņu ciems 39

8.10 Makstenieku ciems 40

8.11. Sužu ciems 41

8.12. Skuķīšu ciems 42

Projekts 3i 2013 3



1.redakcija

9. Teritorijas ar īpašiem nosacījumiem (TIN) 43

9.1 TIN1 - teritorija ar īpašiem noteikumiem 43

9.2 TIN3 - teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 43

9.3. TIN7 - nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas 43

10. Prasības detālplānojumu īstenošanai 44

11. Spēkā esošie detālplānojumi un lokālplānojumi 45

PIELIKUMI

1.Pielikums. Spēkā esošo detālplānojumu saraksts

2.Pielikums. Rekomendējamie ceļu un ielu profili

3.Pielikums. Garkalnes novada ģeodēzisko punktu saraksts

4. Pielikums. Pašvaldības ceļu saraksts

5.Pielikums. Teritorijas ar īpašiem nosacījumiem

Projekts 3i 2013 4



1.redakcija

1.nodaļa

1. Vispārīgie jautājumi

1. Garkalnes novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk tekstā

Apbūves noteikumi) nosaka vispārīgas prasības teritorijas apbūvei un izmantošanai

Garkalnes novadā, attiecas uz visām teritorijām un ir saistoši visām fiziskajām un

juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, lietotājiem, un

nomniekiem.

2. Apbūves noteikumi ir jāievēro, uzsākot jebkuras teritorijas plānošanu un apbūvi,

zemes īpašumu izmantošanu, sadalīšanu, apvienošanu, robežu pārkārtošanu, veicot ēku un

būvju projektēšanu, būvniecību, rekonstrukciju, vai nojaukšanu.

3. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

3.1. atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana – materiālu un produkcijas uzglabāšanas

veids brīvā dabā vai būvju platībās, kas nav iekļautas ēkās (izņemot

transportlīdzekļu novietni);

3.2. atkritumu savākšanas laukums – teritorija, kas paredzēta un atbilstoši izbūvēta

sadzīves atkritumu konteineru izvietošanai, specializētu vai lielgabarīta sadzīves

atkritumu savākšanai un kalpo kā šo atkritumu savākšanas vieta;

3.3. atļautā izmantošana – teritorijas izmantošana, apbūve, saimnieciskā darbība,

būvju, ēku un zemes izmantošana atbilstoši teritorijas plānojumā, lokālplānojumā

vai detālplānojumā noteiktajam teritorijas izmantošanas veidam;

3.4. autonovietne - teritorija, ēka, būve vai būves daļa, kurā ietilpst autostāvvietas,

piebrauktuves un vertikālās komunikācijas automašīnu novietošanai;

3.5. autostāvvieta - viena transportlīdzekļa novietošanai paredzēts un šim nolūkam

iekārtots laukums autonovietnē;

3.6. iedibināta apbūve - noteiktā teritorijā esošs apbūves tips ar savu apbūves raksturu,

būvju apjomu, izmēru un proporciju sistēmu, formu, arhitektūru un pielietotajiem

materiāliem.;

3.7. iedibināts stāvu skaits - stāvu skaits, kāds ir vismaz 50% no kvartālā esošām ēkām;

3.8. iekšpagalms - laukums, ko pilnībā vai daļēji pa perimetru norobežo ēkas vai to

daļas;

3.9. industriālais (tehnoloģiskais) parks - teritorija, kas sagatavota uzņēmējdarbības

attīstībai ar izbūvētu infrastruktūru, ražošanas telpām un atbilstošiem

pakalpojumiem, lai pēc iespējas īsākā laikā būtu iespējams uzsākt ražošanu;

3.10. inženiertehniskā teritorijas sagatavošana – inženiertehnisko pasākumu

komplekss, ko veic, lai būvniecībai paredzētajā teritorijā būtu iespējams veikt

būvniecību;

3.11.sezonas rakstura būve - viegli uzstādāma un demontējama būve, kas paredzēta

izmantošanai konkrētā sezonā, tai skaitā demontējama terase, nojume, paviljons,

tirdzniecības kiosks vai kafejnīca.

3.12. vizuālā ietekme - iespaids, ko esošā vai plānotā darbība vizuāli atstāj uz apkārtējo

apbūvi un ainavas kvalitāti;

3.13. vizualizācija - zīmējums, datorsimulācijas, fotomontāžas vai citu tehnisku

paņēmienu pielietojums, lai ilustrētu plānotā risinājuma vizuālo ietekmi.

3.14.zemesgabala fronte - horizontāls attālums starp zemesgabala sānu robežām pa

ielas sarkano līniju;

Projekts 3i 2013 5



1.redakcija

3. Vispārīgie noteikumi teritoriju izmantošanai

4. Nav atļauta tāda zemes, ēku un būvju izmantošana, kas rada apdraudējumu iedzīvotājiem

vai izraisa būtisku vides piesārņojumu – nepieļaujami augstu risku vai neatbilstību vides

kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko

drošību un cilvēku veselību ar uguns briesmām, plūdu riskiem, troksni, smaku,

pārmērīgu dūmu daudzumu u.tml.

5. Nevienā teritorijā nav atļauts:

5.1. novietot, savākt un glabāt atkritumus, lūžņus, nelietojamus motorizētus satiksmes

līdzekļus, izņemot vietās, kas īpaši paredzētas šādiem mērķiem;

5.2. patvaļīgi izvietot konteinerus, paviljonus, kioskus, ceļojumu treilerus, vagoniņus un

citas līdzīga rakstura konstrukcijas ārpus teritorijas plānojumā paredzētajām vietām,

kā arī izmantot tos kā dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja zemes vienībai ir

būvlaukuma statuss;

5.3. patvaļīgi aizsprostot upes un strautus, pārveidot meliorācijas būves un ierīces,

izmainīt upju, strautu, ezeru krasta līniju, gultni un hidroloģisko režīmu.

6. Metāllūžņu savākšanu un šķirošanu, kā arī lietotās sadzīves tehnikas, transportlīdzekļu

u.tml. uzkrāšanu, atļauts veikt tikai Tehniskās apbūves teritorijās un Rūpnieciskās

apbūves teritorijās.

7. Esošās zemes vienības, kuru platība un apbūves parametri ir mazāki par šajos Apbūves

noteikumos noteiktajiem, drīkst izmantot un uz tām var veikt būvniecību atbilstoši

teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam, ievērojot šādus

nosacījumus:

7.1. ja iespējams nodrošināt nepieciešamo inženiertehnisko apgādi;

7.2. ja ir ievēroti minimālie noteiktie attālumi starp ēkām un līdz zemes vienības

robežām, jeb panākta rakstiska vienošanās ar blakus zemes vienības īpašnieku par

šo attālumu samazināšanu;

7.3. ja zemes vienība atrodas esošās apbūves teritorijā un netiek pārkāptas citu

normatīvo aktu prasības.

3.1. Jaunu zemes vienību veidošana, robežu pārkārtošana

8. Nav atļauts veidot tādas zemes vienības, kurām nav nodrošināta piekļūšana.

9. Veidojot jaunas zemes vienības neapbūvētā teritorijā, ievēro šādus nosacījumus:

9.1. jaunveidojamās zemes vienības platības neatbilstība šajos Apbūves noteikumos

noteiktai minimālai platība nepārsniedz 10%, izņemot gadījumus, kad tas

nepieciešams inženiertīklu vai publiskās infrastruktūras nodrošināšanai, esošas ēkas

vai būves funkcionēšanai, kā arī gadījumos, kad jaunā zemes vienība tiek veidota,

apvienojot (konsolidējot) vairākas esošās mazākas zemes vienības;

9.2. neapbūvētas zemes vienības minimālais platums atļauj izvietot apbūvi, ievērojot

normatīvo aktu noteiktos minimālos attālumus līdz zemes vienības robežām.

10. Esošās apbūves teritorijās zemes vienību nevar sadalīt, ja:

10.1. atkāpe no šajos Apbūves noteikumos noteiktajiem apbūves parametriem

pārsniedz 10%, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus;

10.2. tiek apgrūtinātas piekļūšanas iespējas blakus esošajiem nekustamajiem

īpašumiem.

Projekts 3i 2013 6



1.redakcija

3.2. Ainavu aizsardzība un pārvaldība

6. Garkalnes novada teritorijā ir izdalāmas šādas vizuāli jutīgās teritorijas:

6.1. ainaviski pievilcīgas vietas gar autoceļu A2- Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža

(Veclaicene) un A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne), kur ceļš šķērso

atraktīvās meža ainavas;

6.2. vizuāli nozīmīgas publiski pieejamas vietas ciemos pie ūdeņiem - Baltezerā,

Priedkalnē, Upesciemā, Sunīšos, kas veido lokālo dzīves vidi un kalpo novada

vizuālā tēla veidošanai;

6.3. ainaviski pievilcīgi mazpārveidotu dabas teritoriju areāli ap mežezeriem, gar

Krievupi un Tumšupi, kā arī mežos;

6.4. kultūrainava ar lauku sētām ap kādreizējo Bāliņkrogu.

7. Plānojot saimniecisko darbību un apbūvi vizuāli jutīgajās teritorijās, izstrādājams ainavu

dizaina plāns, kurā jāparedz pasākumi raksturīgās meža ainavas, dabisko biotopu,

saudzes kvartālu, mikroliegumu un savdabīgo meža struktūrelementu (koku, kāpu, lauču,

smiltāju) aizsardzībai un saglabāšanai.

8. Vizuāli jutīgajās teritorijās pašvaldība var izvirzīt nosacījumus jaunbūvju

arhitektoniskajam veidolam un noteikt prasību iekļaut būvprojektā plānotā objekta

vizuālās ietekmes izvērtējumu.

9. Ja vizuāli jutīgajās teritorijās nepieciešams teritorijas attīstības komplekss risinājums,

pašvaldība var izvirzīt prasību izstrādāt detālplānojumu.

10. Ainaviski jutīgās mežu teritorijas ir gar autoceļu A2 un dzelzceļu posmā Rīga –

Garkalne, gar autoceļu A4, gar autoceļu A1 un mežu teritorijas, kas robežojas ar

ciemiem.(Sandra)

3.3. Kultūrvēsturiskie pieminekļi un to aizsardzība

11. Sunīšu viduslaiku kapsēta ir arheoloģijas piemineklis, kam noteikta individuāla kultūras

pieminekļa aizsardzības zona.

12. Veicot vietējas nozīmes kultūrvēsturisko objektu rekonstrukciju, saglabājams to apjoms

proporcijas, stilistika, raksturīgās būvdetaļas, fasāžu apdare, funkcionālie un dekoratīvie

elementi.

13. Ja vēsturiskas ēkas saglabāšana nav mērķtiecīga, tās vietā būvē laikmetīgu ēku,

saglabājot oriģinālās ēkas apjomu proporcijas.

3.4. Īpaši aizsargāmas dabas teritorijas

14. Īpaši aizsargājamās teritorijas un to izmantošanu nosaka normatīvie akti. Garkalnes

novadā tas attiecas uz šādām teritorijām - dabas liegums „Buļļezers”, dabas liegums

„Lielā Baltezera salas”, dabas liegums „Garkalnes meži”.

15. Dabas liegumam „Garkalnes meži” ir apstiprināti jauni individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi (06.12.2011. MK noteikumi Nr.930 "Dabas lieguma "Garkalnes

meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi").

16. Dabas liegumā „Garkalnes meži” ir noteiktas šādas funkcionālās zonas: regulējamā

režīma zona, dabas lieguma zona, dabas parka zona, neitrālā zona.

17. Dabas parka neitrālajā zonā var veikt būvniecību un zemes gabalu sadalīšanu, izstrādājot

detālplānojumu un saņemot VPVB atzinumu par Stratēģiskās ietekmes uz vidi

novērtējuma procedūras piemērošanu vai nepiemērošanu.

Projekts 3i 2013 7



1.redakcija

4. Vispārīgas prasības apbūvei

4.1. Ēku un būvju augstums, stāvu skaits

18. Ēkas (būves) augstumu mēra ielas vai piebraucamā ceļa pusē no zemes virsmas līmeņa

līdz jumta korei, dzegai, jumta malai, vai tai ēkas (būves) daļai, kas aiztur gaismas

iekļūšanu 45 o leņķī.

19. Ja dažādās ēkas fasādēs ir atšķirīgs stāvu skaits, tad stāvu skaitu un augstumu aprēķina

no augstākās fasādes puses.

20. Jumta stāva izbūvi ieskaita ēkas stāvu skaitā, ja tā platība 2,5 m augstumā no grīdas

pārsniedz 70% no ēkas pirmā stāva platības.

21. Pagrabstāvu ieskaita ēkas stāvu skaitā, ja pagrabstāva griestu augstums ir vienāds vai

pārsniedz 2,5 m un griesti atrodas vairāk kā 1,25 m virs zemes virsmas līmeņa.

4.2. Būvlaides

22. Ciemos būvlaides nosaka kā attālumu no ielas sarkanās līnijas līdz apbūvei. Esošajās

apbūves teritorijās ievēro jau iedibināto būvlaidi, ja vien tā neatrodas sarkanajās līnijās.

23. Jaunveidojamās apbūves teritorijās maģistrālajām ielām un ciema nozīmes ielām

būvlaides attālums no ielas sarkanās līnijas ir 6 m, bet vietējas nozīmes ielām un

piebrauktuvēm ne mazāks par 3 m, izņemot gadījumus, kad citi risinājumi nav iespējami.

24. Ārpus ciemiem būvlaidi nosaka kā attālumu no autoceļa aizsargjoslas. Būvlaide var

sakrist ar ceļa aizsargjoslu, bet nevar būt mazāka par to, izņemot gadījumus, kad tas

nepieciešams transporta infrastruktūras un apkalpes objektu būvniecībai, kā arī

inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietošanai.

25. Ēkas izvietojamas uz būvlaides, izņemot atsevišķus funkcionāli pamatotus risinājumus,

kad nepieciešama lielāka atkāpe no ielas sarkanās līnijas.

26. Uz ielas būvlaides izvietojama galvenā ēka, bet palīgēkas - apbūves gabala iekšpagalmā.

4.3. Redzamības nodrošināšana pie ielu un ceļu krustojumiem

27. Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un ceļu

krustojumiem ievēro redzamības brīvlaukus, atbilstoši Latvijas valsts standartos

noteiktām prasībām.

28. Tajā zemes vienības daļā, ko veido redzamības brīvlauki, nedrīkst izvietot ēkas un

būves, tai skaitā žogus, paviljonus, kioskus, dažādus stendus, reklāmas objektus, kā arī

ierīkot stādījumus augstākus par 0,8 m.

29. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un

transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām

ierīcēm.

30. Paredzot pieslēgumus valsts autoceļiem un dzelzceļam, kā arī ievērojot uzbraukšanas un

tuvošanās redzamības brīvlauku, ievērot Latvijas valsts standartu un citu ar transporta

kustību saistīto normatīvo aktu prasības.

4.4. Attālumi no būvēm līdz kokiem

31. Stādot kokus un krūmus ēku un būvju tuvumā, ievēro nosacījumu, ka pieaugušā vecumā

tie nedrīkst traucēt dzīvojamo un sabiedrisko telpu insolāciju un izgaismošanu, kā arī

ēku un būvju apsaimniekošanu un drošu ekspluatāciju, kā arī projicēties blakus zemes

īpašumā.

32. Plānojot koku stādīšanu, to izvietojuma shēmu saskaņo būvvaldē vai iekļauj būvprojekta

sastāvā.

Projekts 3i 2013 8



1.redakcija

33. Attālumus no ēkām, būvēm un inženiertīkliem līdz kokiem un krūmiem pieņem saskaņā

ar tabulu:

Ēkas, būves, inženiertīkli, labiekārtojuma elementi

Līdz koka

stumbram

attālums metros

līdz krūmam

Ēkas un būves ārsiena 5,0* 3,0

Ietves un gājēju celiņa mala 0,7* 1,5

Ielas brauktuves, ceļa nostiprinātās apmales

mala, vai grāvja augšmala

2,0 1,0

Tilta, estakādes balsts, apgaismojuma stabs 4,0 -

Nogāzes, terases pamata pēda 1,0* 0,5

Atbalsta pamata pēda vai iekšējā mala 3,0 1,0

Pazemes inženierkomunikācijas :

- gāzes vads, (no cauruļvada ārmalas )

- siltumtrase (no cauruļvada ārmalas )

- ūdensvads, kanalizācija, drenāža, (no cauruļvada

ārmalas )

- strāvas un sakaru kabelis

1,5

2,0

2,0

2,0

-

1,0

-

0,7

Piezīme:

*Norādītie attālumi attiecināmi uz kokiem ar lapotnes (vainaga) diametru līdz 5 metriem

4.5. Saimniecības ēkas un būves

34. Ciemu teritorijās no saimniecības ēkas vai būves līdz dzīvojamai mājai blakus zemes

īpašumā ievēro minimālo attālumu – 8,0 m. Šo attālumu var samazināt:

34.1. saņemot blakus zemes vienības īpašnieka saskaņojumu;

34.2. ja dzīvojamā māja un saimniecības ēka atrodas vienā zemes vienībā.

35. Lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētās būves, atbilstoši. Ministru Kabineta

2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas

un apbūves noteikumi” prasībām, var izvietot tikai novada lauku teritorijā.

36. Būves dzīvniekiem sporta, atpūtas, izziņas vai tūrisma vajadzībām, kā arī dzīvnieku

viesnīcām un patversmēm var izvietot atbilstoši zonējumā noteiktajai atļautai

izmantošanai, vai lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajās vietās.

4.6. Ēkas, būves vai to daļas funkcionalitātes maiņa

37. Jebkura ēku, būvju vai to daļu funkcionalitātes maiņa jāsaskaņo ar pašvaldību.

Ieplānotajai jaunajai funkcijai ir jāatbilst pašvaldības teritorijas plānojumā,

lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajam.

38. Nav atļauta tādu funkciju maiņa, kas pasliktina apstākļus blakus īpašumos, apgrūtina

piekļūšanu, likumīgi uzsākto zemes izmantošanu, ēku un būvju ekspluatāciju, vai

pasliktina vides stāvokli.

39. Paredzot kādai ēkas daļai vai telpu grupai publiskās funkcijas, funkciju maiņu var veikt

tikai pie nosacījuma, ka tiks nodrošināta vides pieejamība un veikti atbilstoši

pielāgošanas pasākumi.

Projekts 3i 2013 9



1.redakcija

4.7. Aizsardzība pret trokšņiem un piesārņojumu

40. Teritorijās, kur nepieciešama dzīvojamās un publiskās apbūves vai atsevišķu objektu

aizsardzība pret ražošanas uzņēmumu vai transporta radītajiem trokšņiem un

piesārņojumu, izstrādā trokšņu mazināšanas rīcības plānu un atbilstoši tam ierīko

prettrokšņa sienu.

41. Prettrokšņa sienu var izbūvēt gan kā atsevišķu konstrukciju, gan kā žogu ar atbilstošiem

tehniskiem parametriem un būvmateriāliem, vai arī ierīkot kā blīvu stādījumu joslu, vai

arī izveidojot zemes uzbērumu. Projektējot prettrokšņa sienas līdzās autoceļiem, ievēro

atbilstošo normatīvo aktu prasības.

42. Prettrokšņa sienas vai ekrāna nepieciešamību un tā parametrus nosaka, balstoties uz

trokšņa līmeņa mērījumiem un pieļaujamo trokšņa līmeni, projektu saskaņojot Būvvaldē.

43. Projektējot prettrokšņa sienu un izvēloties konkrētu risinājumu, jāņem vērā ainaviskie

aspekti un konstrukcijas iederība apkārtējā apbūvē.

4.8. Teritorijas labiekārtojums un ārtelpas elementi

44. Projektējot jaunu apbūvi, paredz atkritumu apsaimniekošanas kārtību un prognozētajam

atkritumu apjomam atbilstošus tvertņu novietnes laukumus.

45. Atkritumu tvertņu izvietojumu nosaka detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas

labiekārtojuma projektā, saskaņā ar funkcionāli pamatotu piebraucamo ceļu un gājēju

celiņu plānojumu.

46. Ārtelpas dizaina elementi – brīvdabas estrādes, lapenes, pergolas, soliņi, atbalsta sienas,

strūklakas, autobusu pieturas, ar zemi saistīti reklāmas nesēji, karogu masti u.c. ir būves,

un to izbūve vai uzstādīšana veicama saskaņā ar saskaņotu skici vai akceptētu

būvprojektu atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

47. Publiskās ārtelpas būves, izklaides un dizaina elementi jāuztur labā tehniskā stāvoklī,

nodrošinot to ekspluatācijas vai lietošanas drošumu un higiēniskumu, nekaitīgumu

cilvēku veselībai un videi.

48. Visos gadījumos, ja būvdarbu dēļ iespējami apstādījumu, ārtelpas dizaina elementu vai

labiekārtojuma bojājumi, būvprojektā jāparedz to atjaunošana vai alternatīvi risinājumi.

49. Sezonas rakstura vai īslaicīgas izmantošanas tirdzniecības objektus (kioskus, nojumes,

paviljonus, āra kafejnīcas u.c.) atļauts ierīkot tikai saskaņā ar Būvvaldē saskaņotu skici

vai akceptētu būvprojektu atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

50. Diennakts tumšajā laikā jānodrošina ielu, laukumu, skvēru, parku un citu publiskās

ārtelpas teritoriju apgaismojums.

51. Zemes vienības īpašniekam jānodrošina, lai ielas vai ceļa pusē pie galvenās būves uz

sienas būtu piestiprināta mājas numura zīme, kas izgatavota pēc pašvaldības noteikta

parauga. To piestiprina pie galvenās būves fasādes 2,5-3,0 m augstumā.

52. Zemesgabalu un ēku numuriem jābūt apgaismotiem un labi saskatāmiem. Ja numura

zīme nav skaidri saskatāma no ielas, tā jāizvieto pie žoga ieejas vārtiņiem zemesgabalā.

Daudzdzīvokļu mājām numura zīmei jābūt arī pie citām ieejām ielas pusē.

53. Stūra zemes vienības īpašniekam jānodrošina, lai uz žoga vai būves stūra būtu

piestiprināta pēc pašvaldības noteikta parauga izgatavota plāksnīte ar ielas vai laukuma

nosaukumu valsts valodā. Plāksnīte no žoga vai būves stūra jāizvieto no 0,1 līdz 1,0 m

attālumā. Pie būves fasādes plāksnīti piestiprina 2- 2,5 augstumā no zemes līmeņa.

54. Zemes vienības īpašnieka pienākums ir piestiprināt pie būves ielas fasādes karoga

turētāju vai uzstādīt brīvi stāvošu, balti krāsotu karoga mastu valsts karoga uzvilkšanai.

Projekts 3i 2013 10



1.redakcija

55. Žogs ir būve, un tā novietojums un vizuālais risinājums ir jāsaskaņo novada Būvvaldē.

56. Žogu (arī dzīvžogus) drīkst ierīkot:

56.1. ielas vai ceļa pusē – pa ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas

robežu;

56.2. stūra zemes vienībās – pa redzamības brīvlauka līniju, izņemot esošās apbūvētās

zemes vienības un vēsturiskā centra teritorijā;

56.3. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm – pa tauvas joslas robežu, izņemot normatīvos

aktos noteiktos gadījumus;

56.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.

57. Žogi uz robežas ar pierobežniekiem jāceļ un jāuztur kopīgi. Ja nav panākta vienošanās,

tad katras zemes vienības īpašniekam jāceļ un jāuztur tā žoga puse, kas, skatoties no

zemes vienības, ir pa labi.

58. Žoga vārti nedrīkst būt verami uz ielas pusi un to atvērums nedrīkst traucēt gājēju un

transporta kustību.

59. Maksimāli pieļaujamais žoga augstums zemes vienības ielas vai ceļa pusē ir 1,6m, gar

pārējām zemes vienības robežām - 2m.

60. Rūpnieciskās apbūves teritorijās maksimāli pieļaujamais žoga augstums līdz 2,5 m.

61. Atkarībā no žoga augstuma, zemes vienības ielas vai ceļa pusē jāievēro šāda žoga

caurredzamība:

61.1. līdz 1 metru augstam žogam – bez ierobežojumiem;

61.2. no 1m līdz 1,6 m augstam žogam – jānodrošina vismaz 30% caurredzamība

(izņemot dzīvžogus);

61.3. ražošanas apbūves teritorijās žogu var veidot necaurredzamus.

62. Žoga augstums nosakāms, pieņemot par „nulles” līmeni pašreizējo vai plānoto ietves

līmeni ielas pusē. Zemes vienību robežpunktos iekškvartālā žogu saskares vietās

„nulles” atzīmi nosaka pierobežniekiem savstarpēji vienojoties.

63. Žogiem jābūt stilistiski saskaņotiem ar ēku, ievērojot vienotu žogu augstumu kvartāla

robežās.

64. Publiskās apbūves teritorijās žogiem ir jābūt atbilstošiem to funkcionālajai

izmantošanai, maksimāli saglabājot publisko telpu un ēku pieejamību.

4.9. Satiksmes infrastruktūra

65. Garkalnes novada ciemu ielas atbilstoši to funkcijām un nozīmei, ir iedalītas šādās

kategorijās:

65.1. BI kategorija - tranzīta ielas, kas ir valsts autoceļa posms, sākums, vai

turpinājums un pa kurām notiek tranzīta satiksme ar augstu intensitāti;

65.2. BII, BIII, CIII kategorija - maģistrālās ielas ar augstu satiksmes intensitātes

pakāpi, kas savieno atsevišķas ciema daļas, nodrošina visa ciema vai tā ievērojamas

daļas apkalpošanu;

65.3. CIII, CIV kategorija - ciema nozīmes ielas, kas nodrošina transporta un gājēju

sakarus starp ciema teritorijām, sabiedriskajiem centriem, nodrošina izvadus uz

maģistrālām ielām;

65.4. DIV, DV kategorija - vietējas nozīmes ielas, kas izvada transportu līdz

augstākas kategorijas ielām;

Projekts 3i 2013 11



1.redakcija

65.5. EV, EVI kategorija – piebrauktuves, kas nodrošina piekļūšanu pie atsevišķām

zemes vienībām, ēkām un ēku grupām kvartāla iekšienē, kā arī izvadus līdz vietējas

nozīmes ielām;

65.6. gājēju ielas un celiņi – nodrošina gājēju satiksmi ar darba, mācību un atpūtas

vietām, publiskajām un apkalpes iestādēm, sabiedriskā transporta pieturām;

65.7. veloceliņi – nodrošina velosatiksmi ar darba, mācību un atpūtas vietām,

publiskajām un apkalpes iestādēm, sabiedriskā transporta pieturām.

66. Atkarībā no ielas kategorijas ir noteikts to sarkano līniju platums. Ielu saraksts dots

katram ciemam šo noteikumu atbilstošajā apakšnodaļā.

67. Rekomendējamie ielu šķērsprofilu paraugi parādīti 2.Pielikuma attēlos. Izbūvējot jaunas

ielas un rekonstruējot esošās ielas, jāievēro katrai ielas kategorijai atbilstošā šķērsprofilu

elementu nomeklatūra, bet to savstarpējo izkārtojumu var izvēlēties atkarībā no

konkrētās situācijas.

4.10. Transporta līdzekļu novietošana

68. Minimālo autostāvvietu skaitu pie jaunbūvējamiem daudzdzīvokļu namiem, publiskām

iestādēm, darījumu un ražošanas objektiem nosaka detālplānojumos vai būvprojektos,

atbilstoši normatīviem aktiem.

69. Ja tiek mainīts ēku vai būvju izmantošanas veids, palielināts to apjoms, vai arī pieaug

nodarbināto skaits, dzīvokļu skaits vai mainās kādi citi faktori, ir jānodrošina arī

nepieciešamo autostāvvietu skaits atbilstoši jaunajai funkcijai vai izmantošanai.

70. Nepieciešamo minimālo autostāvvietu skaitu pie publiskām iestādēm nosaka atkarībā no

katra objekta specifikas, orientējoties pēc zemāk esošās tabulas:

Objekts Kritērijs Autostāvvietu

skaits

Tirdzniecības objekti

uz 10m 2 tirdzniecības zāles

platības

Tirgi uz 2 tirdzniecības vietām 1

Restorāni, kafejnīcas uz 100 vietām 15

Kultūras iestādes uz 100 skatītāju vietām 15

Sporta būves uz 20 skatītāju vietām 1

Peldvietas un atpūtas zonas uz 100 apmeklētājiem 20

Mežaparki uz 100 apmeklētājiem 10

Īslaicīgas atpūtas objekti uz 100 apmeklētājiem 15

1

71. Papildus auto novietnēm pie publiskām ēkām un būvēm ierīko speciāli aprīkotas

velosipēdu, motociklu (t.sk.mopēdu un motorolleru) un tūristu autobusu novietnes.

Nepieciešamo novietņu skaitu nosaka katrā konkrētā situācijā.

4.11. Meliorācijas sistēmu, ūdensnoteku un mākslīgu ūdenskrātuvju ierīkošana un

uzturēšana

72. Projektējot jaunu apbūvi un veicot būvniecību, vai mainot zemes virsmas līmeni,

aizliegts pārveidot meliorācijas sistēmas, ja tā rezultātā pasliktinās situācija blakus

esošajos zemesgabalos un tiek izjaukta virszemes ūdeņu un lietus ūdeņu dabiskā notece,

kā arī izmainīts gruntsūdeņu režīms.

Projekts 3i 2013 12



1.redakcija

73. Nav atļauts aizbērt esošos novadgrāvjus un dabīgas ūdens noteces, ja nav izstrādāts

meliorācijas sistēmu pārkārtošanas projekts un atbilstoši normatīvo aktu prasībām

nodrošināta alternatīva ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēma.

74. Izstrādājot detālplānojumu vai būvprojektu apbūves teritorijā ar paaugstinātu

gruntsūdens līmeni, detālplānojumā vai būvprojektā iekļauj meliorācijas sistēmas

risinājumu priekšlikumus.

75. Ja esošās meliorācijas sistēmas (novadgrāvji, drenas u.c.) traucē veikt plānoto apbūvi,

detālplānojuma vai būvprojekta sastāvā izstrādā meliorācijas sistēmas pārkārtošanas vai

rekonstrukcijas projektu.

76. Uzsākot neapbūvētas teritorijas apbūvi vai labiekārtošanu, jāparedz virszemes ūdeņu

noteces organizēšana.

4.12. Paaugstinātas bīstamības objekti

77. Degvielas uzpildes stacijas tvertnes un pildnes izvieto speciālos laukumos, ievērojot

šādus minimālos attālumus no degvielas pildnēm vai degvielas pazemes rezervuāriem:

77.1. 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām;

77.2. 25 metri līdz ražošanas ēkām;

77.3. 30 m līdz mežu masīviem;

78. Plānojot jaunas dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas, tās paredz vietās, kur

piesārņojošo objektu, tai skaitā autoceļu un dzelzceļu, ietekme nepārsniedz normatīvajos

aktos noteiktos piesārņojuma robežlielumus.

79. Izvietojot paaugstinātas bīstamības objektus, vai plānojot apbūvi to tuvumā, ievēro

normatīvo aktu prasības.

80. Objektiem, kuru darbība saistīta ar rūpnieciskā riska radīšanu, nepieciešams veikt

rūpnieciskā riska novērtējumu.

81. Sprādzienbīstamas būves vai telpas aprīko ar aizsargsistēmām, atbilstoši normatīvo aktu

prasībām.

5. Vispārīgas prasības teritoriju inženiertehniskai apgādei

82. Plānojot kompleksu teritorijas apbūvi, tai skaitā jaunu dzīvojamo apbūvi,

lokālplānojuma vai detālplānojuma sastāvā iekļauj inženiertehniskās apgādes

risinājumus un to tīklu izbūves shēmas.

83. Teritoriju drīkst apbūvēt atbilstoši detālplānojuma dokumentācijas sastāvā iekļautajai

īstenošanas kārtībai, kurā noteikta galveno inženierkomunikāciju izbūves secība un

atbildība par inženierkomunikāciju izbūvi.

84. Pēc lokālplānojuma vai detālplānojuma apstiprināšanas, apbūvei paredzētajai teritorijai

izstrādā inženierkomunikāciju tehniskos projektu.

85. No jauna būvējamu un rekonstruējamu inženiertehniskās apgādes objektu, t.sk.

inženierkomunikāciju jauda nevar būt mazāka par tādu raksturlielumu, kas nodrošina

teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumos ieplānotās izmantošanas

funkcionēšanu.

86. Inženierkomunikāciju izbūves pasūtītājs nodrošina izbūvēto inženierkomunikāciju

uzmērīšanu un iesniedz pašvaldībā topogrāfisko plānu un izbūvēto tīklu izpildshēmu

(elektroniski un izdrukas veidā).

87. Inženierkomunikāciju būvniecības darbos ietilpst arī teritorijas sakārtošana un ceļu, ielu,

ietvju seguma un zaļo stādījumu atjaunošana. Pēc inženierkomunikāciju pārbūves vai

rekonstrukcijas neizmantojamās inženierkomunikāciju sistēmas daļas (izņemot kabeļus)

tiek demontēta, ko veic būvniecības ierosinātājs.

Projekts 3i 2013 13



1.redakcija

6. Aizsargjoslas

6.1. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas

88. Ezeriem un mākslīgām ūdenstilpēm ir jāievēro šādi minimālie aizsargjoslu platumi:

Nosaukums

Platība

(ha)

Ciemu

teritorijā (m)

Lielais Baltezers 582 50 -

Mazais Baltezers 199 50 -

Langstiņu ezers 35 20 -

Lielais Jūgezers 35 - 100

Mašēnu ezers 32 20 -

Sudrabezers 32 - 100

Sunīšu ezers 23 20 -

Sekšu ezers 14 - 50

Pārējām ūdenstilpēm 10 10

Lauku teritorijā

(m)

89. Upēm ir jāievēro šādi minimālie aizsargjoslu platumi;

Nosaukums Garums (km) Ciemu

teritorijā (m)

Mazā Jugla 119 20 -

Liela Jugla 63 20 -

Tumšupe 52 20 100

Krievupe 48 20 100

Juglas kanāls 3 20 -

Pārējās ūdensteces 10 10

Lauku teritorijā

(m)

90. Lokālplānojumā vai detālplānojumā var tikt precizētas applūstošās teritorijas, atbilstoši

koriģējot Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlotās aizsargjoslas, taču tās nedrīkst

būt mazākas par šajos noteikumos noteiktajām. Aizsargjoslu precizēšana nav uzskatāma

par Apbūves noteikumu un teritorijas plānojuma grozījumiem.

6.2. Aizsargjoslas ap purviem

91. 50 m aizsargjosla ir noteikta ap Maltuves purvu. Ap pārējiem purviem, kuru platība

lielāka par 10 ha, jāievēro 20m aizsargjosla.

6.3. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem

92. Ap Sunīšu viduslaiku kapsētu ir noteikta individuāla aizsardzības zona – 15 m no

zemesgabala (kadastra Nr. 8060 012 0635) robežām.

93. Ja normatīvo aktu noteiktajā kārtībā tiek apstiprināti jauni valsts aizsargājamie kultūras

pieminekļi un tiem noteiktas aizsardzības zonas, to stāšanās spēkā nav uzskatāmas par šo

apbūves noteikumu grozījumiem.

Projekts 3i 2013 14



1.redakcija

6.4. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

94. Teritorijas plānojumā grafiski attēlotas aizsargjoslas ap pazemes ūdensgūtnēm:

Baltezera ūdensgūtni (Baltezers, Baltezers I, Baltezers II), Remberģu ūdensgūtni un

Zaķumuižas ūdensgūtni.

94.1. stingra režīma aizsargjosla saskaņā ar aprēķināto (SIA „Rīgas ūdens” dotie dati);

94.2. ķīmiskā aizsargjosla (platība 6380 ha) - kopīga visām Baltezera, Zaķumuižas un

Remberģu ūdensgūtnēm.

94.3. bakterioloģiskā aizsargjosla - kopīga visām Baltezera ūdensgūtnēm (platība - 680

ha);

95. Ķīmiskajā aizsargjoslā ap stingrā režīma aizsargjoslu gan pazemes ūdensgūtnēm, gan

Mazā Baltezera virszemes ūdens ņemšanas vietai ir noteikta 500 m zona, kurā aizliegts:

95.1.veikt meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņu,

izņemot zemes lietošanas kategorijas maiņu esošo ciemu teritorijās un ēku un būvju

būvniecībai viensētās ārpus ciema teritorijas robežām, kā arī gadījumos, kad tas

nepieciešams ūdensapgādes būvju būvniecībai;

95.2. paplašināt esošos ciemus;

95.3. jaunbūvējamos un rekonstruējamos objektos novadīt notekūdeņus (arī pēc

attīrīšanas lokālajās attīrīšanas iekārtās) gruntī un virszemes ūdensobjektos.

96. Ap virszemes ūdens ņemšanas vietu „Mazais Baltezers” noteiktas un grafiski parādītas

šādas aizsargjoslas:

96.1. ķīmiskā aizsargjosla;

96.2. bakterioloģiskā aizsargjosla;

6.5. Aizsargjoslas gar autoceļiem

97. Garkalnes novadā gar autoceļiem ir noteiktas šādas aizsargjoslas (no ceļa ass uz katru

pusi):

Valsts galveniem autoceļiem:

A1 Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži)

A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene)

A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne)

Valsts reģionāliem autoceļiem:

P2 Juglas papīrfabrika-Upesciems

P3 Garkalne-Alauksts

Valsts vietējiem autoceļiem:

V29 Berģi-Upesciems-Langstiņi,

V30 Baltezers-Ādaži,

V31 Pievedceļš Muceniekiem,

V46 Ādaži-Garkalne,

V49 Garkalne-Ošlauki,

V50 Baltezers-Āņi-Lapmeži,

V54 Pievedceļš Langstiņiem

Pašvaldības autoceļiem

(saraksts 4.pielikumā)

100 m lauku teritorijā,

Garkalnē, Berģos, Upesciemā,

Sunīšos, Amatniekos

60 m lauku teritorijā,

Amatniekos, Skuķīšos

30 m lauku teritorijā

30 m lauku teritorijā

Projekts 3i 2013 15



1.redakcija

6.6.Aizsargjoslas gar dzelzceļu

98. Dzelzceļa līnijas Rīga – Lugaži (Valga) ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums

ir vienāds ar dzelzceļa nodalījuma joslu, bet maksimālais platums ciemu teritorijā nevar

būt lielāks par 50 m un lauku teritorijā lielāks par 100 m no galvenā ceļa malējās sliedes.

99. Pārējiem sliežu ceļiem ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums vienāds ar

dzelzceļa nodalījuma joslu, bet maksimālais platums ciemu teritorijās nevar būt lielāks

par 25m un lauku teritorijā lielāks par 50 m katrā pusē no malējās sliedes ārpus ciemiem.

100. Drošības aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar dzelzceļa nodalījuma joslu,

bet maksimālais platums ciemu teritorijās nevar būt lielāks par 25m un lauku teritorijā

lielāks par 50 m katrā pusē no malējās sliedes ārpus ciemiem.

6.7. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

101. Gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ir jāievēro šādas aizsargjoslas:

Nominālais

spriegums

Ciemos

Lauku teritorijā

110 kV 7 m malējiem vadiem uz ārpusi

no līnijas

30 m no malējiem vadiem uz

ārpusi no līnijas

līdz 20 kV 2,5 m no līnijas ass 6,5 m no līnijas ass

102. Gan ciemos, gan lauku teritorijā gar elektropārvades kabeļu līnijām ir jāievēro 1m

aizsargjosla.

103. Garkalnes novada teritorijas plānojumā aizsargjoslas gar visiem elektriskajiem

tīkliem un iekārtam nav grafiski parādītas, jo to neļauj plānojuma mērogs. Aizsargjoslas

gar visa veida elektriskajiem tīkliem, iekārtam un objektiem ir jānorāda un jāprecizē

detālplānojumos un būvprojektos.

6.8.Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm

104. Garkalnes novada teritorijā ap gāzes vadiem un gāzapgādes iekārtām ir jāievēro šāds

aizsargjoslu platums:

104.1. ap gāzes vadu Rīga-IKGP1 700 mm un Rīga-IKGP2 700 mm – 150 m

drošības aizsargjosla;

104.2. ekspluatācijas aizsargjoslas gar gāzesvadiem:

a) līdz 0,4 megapaskāliem — 1 metra attālumā;

b) vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā;

c) vairāk par 1,6 megapaskāliem — 15 metru attālumā.

104.3. ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu

iekārtām – 10 metru attālumā;

104.4. ap gāzes balonu grupu iekārtām – 10 metru attālumā, ap sašķidrinātās

ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 25 m drošības

aizsargjosla;

104.5. ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) – 25 m

līdz 50 m drošības aizsargjosla, ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) – 25

m drošības aizsargjosla;

104.6. ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām

— 100 metru attālumā.

Projekts 3i 2013 16



1.redakcija

6.9. Aizsargjoslas ap kapsētām

105. Jaunciema kapsēta (daļēji atrodas Garkalnes novadā) - 300 m sanitārā aizsargjosla.

106. Garkalnes kapsēta (atrodas Ādažu novadā) - 300 m sanitārā aizsargjosla.

107. Sunīšu kapsētai, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, ir noteikta

individuāla kultūras pieminekļa aizsardzības zona.

6.10.Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

108. Garkalnes novadā esošo ģeodēzisko punktu saraksts – valsts ģeodēzisko punktu

saraksts un vietējā ģeodēziskā tīkla punktu saraksts dots 3. Pielikumā.

109. Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir 5m plata zemes josla no ģeodēziskā punkta

konstrukcijas ārējās malas.

110. Ģeodēziskos punktus un to aizsargjoslas kā apgrūtinājumu ietver zemes īpašuma

(lietojuma) dokumentos. Ģeodēziskos punktus parāda zemes robežu un situācijas plānos,

bet ēkās ierīkotos – arī ēku inventarizācijas plānos.

111. Veicot novada teritorijā jebkura veida būvniecību, t.sk. esošo ēku renovāciju,

rekonstrukciju, inženierkomunikāciju, ceļu un tiltu būvniecību, teritorijas labiekārtošanu

u.c. saimniecisko darbību, kas skar ģeodēziskā punktu aizsargjoslu, darbības valsts

ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslā ir jāsaskaņo ar LĢIA, bet vietējā ģeodēziskā tīkla

punktu aizsargjoslā - ar pašvaldību.

6.11. Meža aizsargjosla ap Rīgas pilsētu

112. Teritorijas plānojumā parādīta meža aizsargjosla ap Rīgas pilsētu, kas noteikta

atbilstoši normatīvo aktu prasībām un saskaņā ar 2006.g.26.janvārī noslēgto līgumu

Nr.R0-06-15-lī starp Rīgas pilsētas domi un Garkalnes pagasta padomi.

Projekts 3i 2013 17



1.redakcija

7. Teritorijas funkcionālais zonējums

7.1.tabula

Funkcionālās zonas

Apakšzonas

DzS - savrupmāju apbūves teritorijas

DzS1 - savrupmāju apbūves teritorijas

DzS2 - savrupmāju apbūves teritorijas

DzM - mazstāvu dzīvojamās apbūves

teritorijas

DzD - daudzstāvu dzīvojamās apbūves

teritorijas

DzD1 - daudzstāvu dzīvojamās apbūves

teritorijas

DzD2 - daudzstāvu dzīvojamās apbūves

teritorijas

P- publiskās apbūves teritorijas P1- publiskās apbūves teritorijas

P2 -publiskās apbūves teritorijas

JC - jauktas centru apbūves teritorijas

R - rūpnieciskās apbūves teritorijas

R1- rūpnieciskās apbūves teritorijas

R2 – derīgo izrakteņu ieguves teritorijas

TR - transporta infrastruktūras

teritorijas

TA - tehniskās apbūves teritorijas

DA - dabas un apstādījumu teritorijas

M - mežu teritorijas

L - lauksaimniecības teritorijas

DA1- dabas un apstādījumu teritorijas

DA2- kapsētu teritorijas

M1- saimnieciskie meži

M2- aizsargājamie meži

M3- saudzējamie meži

M4- purvu teritorijas

L1- lauksaimniecības teritorijas

L2- lauku apbūves teritorijas

Ū- ūdeņu teritorijas

Projekts 3i 2013 18



1.redakcija

7.1. Savrupmāju apbūves teritorijas - DzS1 un DzS2 (Baltezers, Priedkalne)

113. Savrupmāju apbūves teritorijas galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un dvīņu

māju apbūve.

114. Savrupmāju apbūves teritorijā atļauts izvietot:

114.1. savrupmāju;

114.2. dvīņu māju;

114.3. saimniecības ēkas un palīgbūves;

114.4. ierīkot labiekārtotu publisko ārtelpu – sporta, rotaļu laukumus, apstādījumus,

skvērus u.tml.

115. Kā papildizmantošanu, uz atsevišķas zemes vienības var izvietot:

115.1. vietējas nozīmes pārvaldes iestādi;

115.2. pirmskolas bērnu iestādi,;

115.3. veselības aprūpes iestādi;

115.4. citu publiska rakstura iestādi;

115.5. vietējas nozīmes tirdzniecības vai pakalpojumu objektu, ar nosacījumu, ka tas

nepasliktinās dzīves apstākļus apkārtējiem iedzīvotājiem;

115.6. teritorijas apgādei nepieciešamos inženiertīklus un objektus.

116. Dzīvojamā mājā vai palīgēkās atļauts iekārtot telpas individuālajam darbam.

117. Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība – 1200 m 2 , dvīņu mājām – 600 m 2 .

118. Maksimālais apbūves blīvums - 30%.

119. Minimālā brīvā zaļā teritorija - 60%.

120. Maksimālais stāvu skaits - DzS1 teritorijā 2 stāvi un mansards, DzS2 teritorijā 3

stāvi.

121. Maksimālais apbūves augstums - DzS1 teritorijā 10 m, DzS2 teritorijā 12 m.

122. Uz vienas zemes vienības var izvietot vienu dzīvojamo māju ar palīgēkām.

123. Zemes vienības minimālā fronte -15 m.

124. Būvlaide - jāievēro iedibinātā būvlaide, ja tādas nav, tad atbilstoši ielas kategorijai,

bet ne mazāka par 3m.

125. Zemes vienībām jābūt iežogotām. Žogiem jābūt caurredzamiem, no kvalitatīviem

materiāliem, nepārsniedzot 1,6 m augstumu. Ierīkojot dzīvžogus, to augstums gar ielas fronti

nedrīkst pārsniegt 1,3m.

126. Pieļaujamā atkāpe no noteiktajiem apbūves rādītājiem - zemes vienības minimālās

platības, apbūves blīvuma un brīvās zaļās teritorijas ir 10%.

7.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas - DzM

127. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju galvenais izmantošanas veids ir mazstāvu

daudzdzīvokļu namu un rindu māju dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem.

128. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas teritorijās atļauts izvietot:

128.1. savrupmāju, dvīņu māju;

128.2. mazstāvu daudzdzīvokļu namu;

128.3. rindu māju;

Projekts 3i 2013 19



1.redakcija

128.4. dažādu sociālo grupu kopdzīvojamo māju;

128.5. nepieciešamās palīgēkas un būves.

129. Kā papildizmantošanu ar nosacījumu kā tiek saglabāta publiskā ārtelpa, uz atsevišķas

zemes vienības var izvietot:


129.2. kultūras iestādi;

129.3. pirmskolas bērnu iestādi;



129.6. vietējas nozīmes tirdzniecības vai pakalpojumu objektu;


130. Dzīvojamo māju pirmajos stāvos atļauts ierīkot vietējas nozīmes pārvaldes iestādi,

veselības aprūpes iestādi, bibliotēku, biroju, vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu

objektu, kas nerada traucējumus mājas iedzīvotajiem.

131. Nav atļauts pārveidot daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpas citiem mērķiem.

132. Jaunveidojamā zemes vienības minimālā platība – atkarībā no plānota objekta

specifikas, bet ne mazāk par 1200 m 2 , dvīņu mājām 1000 m 2 , rindu mājām 600 m 2 .


134. Minimālā brīvā zaļā teritorija - 50% līdz 60%, to precizē detālplānojumā vai

būvprojektā.

135. Maksimālā apbūves intensitāte – 120%.

136. Maksimālais stāvu skaits - 3 stāvi.

137. Maksimālais apbūves augstums – 12 m.


platības, apbūves blīvuma, apbūves intensitātes un brīvās zaļās teritorijas ir 10%.

139. Būvlaide - jāievēro iedibinātā būvlaide, ja tādas nav, tad atbilstoši ielas kategorijai.

Jaunās apbūves teritorijās ne mazāka par 6 m.

140. Zemes vienības minimālā fronte -15 m, rindu mājām - 7,5 m.

141. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās jānodrošina labiekārtota publiskā ārtelpa -

skvēri, apstādījumi, sporta un rotaļu laukumi, auto stāvvietas iedzīvotāju vajadzībām u.c.

objekti.

7.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas - DzD1 un DzD2 (Berģos)

142. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju galvenais izmantošanas veids ir

daudzstāvu daudzdzīvokļu namu dzīvojamā apbūve.

143. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās atļauts izvietot:

143.1. daudzstāvu daudzdzīvokļu namu;


143.3. rindu māju;

143.4. dažādu sociālo grupu kopdzīvojamo māju;

143.5. nepieciešamās palīgēkas un būves.

Projekts 3i 2013 20



1.redakcija

144. Ja tiek saglabāta publiska ārtelpa, uz atsevišķas zemes vienības kā

papildizmantošanu var izvietot:


144.2. kultūras iestādi;

144.3. pirmskolas bērnu iestādi;



144.6. vietējas nozīmes tirdzniecības vai pakalpojumu objektu;


145. Dzīvojamo māju pirmajos stāvos atļauts ierīkot vietējas nozīmes pārvaldes iestādi,

veselības aprūpes iestādi, bibliotēku, biroju, vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu

objektu.

146. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās nav atļauts izvietot izklaides iestādes –

kazino, spēļu zāles, disko klubus u.tml. objektus.

147. Nav atļauts pārveidot daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpas citiem mērķiem.

148. Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība – DzD1 teritorijā 2000 m 2 , DzD2

teritorijā 2500 m 2 .


150. Minimālā brīvā zaļā teritorija - 50% līdz 60%, to precizē detālplānojumā vai

būvprojektā.

151. Maksimālā apbūves intensitāte –DzD1 teritorijā 160%, DzD2 teritorijā 260%.

152. Maksimālais stāvu skaits - DzD1 teritorijā 5 stāvi, DzD2 teritorijā 7 stāvi.

153. Maksimālais apbūves augstums - DzD1 teritorijā 18 m, DzD2 teritorijā 25 m.




Jaunās apbūves teritorijās ne mazāka par 6 m.

156. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās jānodrošina labiekārtota publiskā ārtelpa -

skvēri, apstādījumi, sporta un rotaļu laukumi, auto stāvvietas iedzīvotāju vajadzībām u.c.

objekti.

7.4. Publiskās apbūves teritorijas - P1 un P2 (Berģos)

157. Publiskās apbūves teritoriju galvenais izmantošanas veids ir sabiedriska, sociāla un

komerciāla rakstura iestāžu apbūve.

158. Publiskās apbūves teritorijās atļauts izvietot:

158.1. valsts un pašvaldības pārvaldes iestādi;

158.2. reliģijas, izglītības, kultūras, zinātnes iestādi;

158.3. veselības aprūpes, sociālās aprūpes iestādi;

158.4. sporta būvi, masu izklaides un atpūtas pasākumu objektu;

158.5. komerciāla rakstura iestādi – banku, viesnīcu, biroju, darbnīcu u.tml.;

158.6. mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektu;


Projekts 3i 2013 21



1.redakcija

159. Publiskās apbūves teritorijās kā papildizmantošanu, var izvietot atsevišķus objektus,

kas nepieciešami publiskās funkcijas un vides kvalitātes nodrošināšanai, tai skaitā mājokļus

(dzīvokļus vai dzīvojamo māju), saimniecības ēku un palīgbūves, auto stāvlaukumu, garāžu,

degvielas uzpildes staciju.

160. Jaunveidojamā zemes vienības minimālā platība - P1 teritorijā 1200m 2 , P2 teritorijā

2000m 2 .


162. Maksimālā apbūves intensitāte - P1 teritorijā 300%, P2 teritorijā 600%.

163. Minimālā brīvā zaļā teritorija - 50% līdz 60 %.

164. Maksimālais stāvu skaits - P1 teritorijā 5 stāvi; P2 teritorijā 12 stāvi.

165. Maksimālais apbūves augstums – P1 teritorijā 20 m, P2 teritorijā 40m.

166. Stāvu skaita un augstuma ierobežojumi neattiecas uz kulta celtnēm un

inženierbūvēm.




Jaunās apbūves gadījumā to nosaka būvvalde, atkarībā no konkrētā objekta specifikas.

169. Publiskās apbūves teritorijās jānodrošina labiekārtota publiskā ārtelpa - skvēri,

apstādījumi, sporta un rotaļu laukumi, auto stāvvietas u.c. objekti.

7.5. Jauktas centra apbūves teritorijas - JC

170. Jauktās centra apbūves teritorijās paredzēta daudzveidīga izmantošana, kas ietver

savstarpēji saderīgas funkcijas – dzīvojamo apbūvi, publiskās iestādes, dažādus

pakalpojumus un objektus, kas nepieciešami teritorijas apkalpei un inženiertehniskajam

nodrošinājumam.

171. Jauktās centra apbūves teritorijās atļauts izvietot:

171.1. daudzstāvu daudzdzīvokļu namu;


171.3. valsts un pašvaldības pārvaldes iestādi;

171.4. reliģijas, izglītības, kultūras, zinātnes iestādi;

171.5. veselības aprūpes, sociālās aprūpes iestādi;

171.6. sporta būvi, masu izklaides un atpūtas pasākumu objektu;

171.7. komerciāla rakstura iestādi - viesnīcu, biroju;

171.8. mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektu;

171.9. nelielus ražošanas uzņēmumus vai darbnīcas, kas nerada piesārņojumu.

172. Jauktās centru apbūves teritorijās var izvietot objektus, kas saistīti ar daudzveidīgu

teritorijas izmantošanu un vides kvalitātes nodrošināšanu, tai skaitā tirgus laukumus,

atrakciju un spēļu laukumus, automašīnu stāvlaukumus, kā arī inženiertehniskās apgādes

objektus un tīklus.

173. Jaunveidojamā zemes vienības minimālā platība – 1200 m 2 .


175. Minimālā brīvā zaļā teritorija - 50% līdz 60 % , to precizē detālplānojumā. Bērnu

pirmsskolas iestādes zemes vienības brīvā teritorija nevar būt mazāka par šīs iestādes

stāvu platību.

176. Maksimālā apbūves intensitāte - 160%.

Projekts 3i 2013 22




1.redakcija

178. Maksimālais apbūves augstums – 15 m. Augstuma ierobežojumi neattiecas uz kulta

celtnēm un inženierbūvēm.




bet ne mazāk par 3 m.

181. Jauktās centru apbūves teritorijās jānodrošina pietiekošas labiekārtotas publiskās

ārtelpas teritorijas.

182. Atkarībā no katra objekta specifikas, pašvaldība lokālplānojumā, detālplānojumā vai

būvprojektā var izvirzīt prasības un nosacījumus ēku krāsojumam, arhitektoniskajam

veidolam un labiekārtojuma elementiem.

7.6. Tehniskās apbūves teritorijas -TA

183. Tehniskās apbūves teritoriju galvenais izmantošanas veids ir komunālās saimniecības

uzņēmumu un inženiertehniskās apgādes objektu apbūve.

184. Tehniskās apbūves teritorijās atļauts izvietot:

184.1. visas veida inženiertehniskās apgādes objektus un tīklus;

184.2. notekūdeņu attīrīšanas ietaises; atkritumu šķirošanas un pārkraušanas punktu,

kompostēšanas laukumu;

184.3. noliktavas, darbnīcas, garāžas, transporta stāvlaukumus;

184.4. ugunsdzēsēju depo;

184.5. muitas noliktavu, loģistikas objektu;

184.6. transporta uzņēmumu;

184.7. tehniskās apkopes staciju;

184.8. degvielas uzpildes staciju (tai skaitā gāzes uzpildes);

184.9. energoapgādes uzņēmumu;

184.10. komunālās saimniecības uzņēmumu;

184.11. industriālo vai tehnoloģisko parku;

184.12. vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības objektu.

185. Tehniskās apbūves teritorijās kā papildizmantošanu var izvietot tirdzniecības un

pakalpojumu iestādi, biroju, finanšu iestādi, kā arī nelielu vispārīgās ražošanas uzņēmumu,

kas nerada būtisku piesārņojumu. Atļauta arī ārpustelpu uzglabāšana.

186. Zemes vienības minimālo platību pieņem atkarībā no katra objekta specifikas.

187. Zemes vienības apbūves blīvumu, apbūves augstumu un brīvo zaļo teritoriju nosaka,

vadoties pēc plānotā objekta specifikas.

7.7. Transporta infrastruktūras teritorijas -TR

188. Transporta infrastruktūras teritoriju galvenais izmantošanas veids ir visu veidu

transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamā lineārā transporta infrastruktūra, tai

skaitā autoceļi, dzelzceļš, ielas, laukumi, piebraucamie ceļi, kā arī transporta apkalpojošā

infrastruktūra.

189. Transporta infrastruktūras teritorijās atļauts izvietot:

189.1. visa veida transporta infrastruktūras objektus;

Projekts 3i 2013 23



1.redakcija

189.2. kravas stacijas;

189.3. muitas noliktavas;

189.4. garāžas;

189.5. loģistikas objektus;

189.6. ar transporta pakalpojumiem saistītos objektus un uzņēmumus, t.sk. DUS,

remontdarbnīcas;

189.7. transporta stāvlaukumus;

189.8. ar transporta pakalpojumiem saistītas tirdzniecības iestādes.

190. Zemes vienības minimālā platība, pieļaujamais apbūves blīvums, minimālā brīvā

zaļā teritorija transporta infrastruktūras teritorijās netiek noteikta. Tos pieņem atkarībā

no katra objekta specifikas.

191. Ielu teritoriju nosaka starp sarkanajām līnijām atbilstoši katras ielas kategorijai. Ielu

kategorijas norādītas katram ciemam, šo noteikumu atbilstošajā sadaļā.

192. Strupceļos ierīko vismaz 12 x 12 m apgriešanās laukumus vai lokus ar minimālo

diametru 18 m.

7.8. Rūpnieciskās apbūves teritorijas - R1

193. Rūpnieciskās apbūves teritoriju galvenais izmantošanas veids ir rūpnieciskās

ražošanas uzņēmumu apbūve.

194. Rūpnieciskās apbūves teritorijās atļauts izvietot:

194.1. vispārīgās ražošanas uzņēmumu;

194.2. vieglās ražošanas uzņēmumu;

194.3. lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu;

194.4. pārtikas ražošanas uzņēmumu,

194.5. kokapstrādes uzņēmumu,

194.6. transporta uzņēmumu, kravas staciju;

194.7. energoapgādes uzņēmumu;

194.8. komunālās saimniecības uzņēmumu;

194.9. vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības objektu

194.10. industriālo vai tehnoloģisko parku;

194.11. atkritumu šķirošanas un pārkraušanas punktu, kompostēšanas laukumu.

195. Rūpnieciskās apbūves teritorijās var izvietot objektus, kas saistīti ar uzņēmējdarbībai

nepieciešamās vides nodrošināšanu, tai skaitā industriālo un tehnoloģisko parku, biroju,

transporta līdzekļu stāvlaukumu, pārvaldes iestādi, degvielas uzpildes staciju, tehniskās

apkopes punktu, remontdarbnīcu, tehnikas novietni, garāžu, noliktavu u.tml. Atļauta arī

ārpustelpu uzglabāšana.

196. Rūpnieciskās apbūves teritorijās nav atļauta dzīvojamā apbūve.

197. Zemes vienības minimālo platību nosaka atkarībā no plānotā objekta specifikas.

198. Zemes vienības maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 80 %.

199. Zemes vienības minimālā brīvā (zaļā) teritorija tiek noteikta detālplānojumā vai

attiecīgā objekta ģenerālplānā, vadoties pēc paredzētās saimnieciskās darbības un

atbilstošiem būvnormatīviem.

200. Maksimālo ēku un būvju augstumu nosaka lokālplānojumā vai detālplānojumā.

Projekts 3i 2013 24



1.redakcija

201. Starp rūpnieciskās apbūves un dzīvojamās apbūves teritorijām jāparedz apzaļumota

josla, lai mazinātu varbūtējo piesārņojuma risku. Tās platumu pieņem atkarībā no ražošanas

objekta specifikas.

202. Rūpnieciskās apbūves teritorijas atļauts iežogot ar necaurredzamu žogu. Žogam jābūt

kvalitatīvam un iederīgam vidē.

7.9. Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas - R2

203. Rūpnieciskās apbūves teritorijās, kas noteiktas kā Derīgo izrakteņu ieguves

teritorijas galvenais izmantošanas veids ir derīgo izrakteņu ieguve, pārstrāde un ar to saistītā

apbūve un infrastruktūra.

204. Pēc izstrādes veicama karjeru rekultivācija, izvēloties optimālāko rekultivācijas veidu

un efektīvāko teritorijas izmantošanu pēc rekultivācijas.

205. Ierīkojot jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas tuvāk par 50 m no blakus esošā

zemes īpašuma robežas (arī kaimiņu pašvaldībā), jāsaņem tā īpašnieka saskaņojums

7.10. Dabas un apstādījumu teritorijas - DA1

206. Dabas un apstādījumu teritoriju galvenais izmantošanas veids ir rekreācija, sports,

tūrisms, brīvā laika vai kvalitatīvas dabas un kultūrvides nodrošināšana, ietverot ar atbilstošo

funkciju saistītās ēkas un būves.

207. Dabas un apstādījumu teritorijā atļauts izvietot un ierīkot:

207.1. brīvdabas estrādi;

207.2. paviljonu;

207.3. skatu torni;

207.4. mežaparku, parku, skvēru, apstādījumus;

207.5. labiekārtotu pludmali;

207.6. tūrisma un dabas takas;

207.7. velotrasi, slēpošanas trasi.

208. Dabas un apstādījumu teritorijās var izvietot publiskās funkcijas nodrošināšanai

nepieciešamos infrastruktūras objektus un būves, kā arī ierīkot tūrisma un rekreācijas

objektiem nepieciešamās transporta līdzekļu stāvvietas un teritorijas labiekārtojumu, veikt

meliorācijas sistēmu izbūvi.

209. Dabas un apstādījumu teritorijās zemes vienības minimālo platību, pieļaujamo

apbūves blīvumu, brīvā zaļā teritoriju un ēku vai būvju augstumu nosaka pašvaldība katrā

konkrētā gadījumā, vadoties pēc plānotā objekta un teritorijas specifikas.

210. Lokālplānojumā vai detālplānojumā pašvaldība var izvirzīt papildus nosacījumus.

7.11. Kapsētu teritorijas - DA2

11. Kapsētu teritorija ietver Jaunciema kapsētu. Kapsētas teritorijas izmantošanas

prasības nosaka atbilstošie pašvaldības saistošie noteikumi.

12. Kapsētu teritorijās atļauts izvietot objektus, kas nepieciešami kapsētu funkcijas

nodrošināšanai, tai skaitā ceremoniju ēku, palīgēkas, inženierkomunikācijas un to objektus,

labiekārtojumu un autostāvvietas.

Projekts 3i 2013 25



1.redakcija

7.12. Mežu teritorijas - M1, M2, M3

211. Mežu teritorijās jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha, izņemot

gadījumus, kas tas nepieciešams meža infrastruktūras objekta būvniecībai vai robežu

pārkārtošanai.

212. Garkalnes novadā meži ir iedalīti sekojošās kategorijās: saimnieciskie meži (M1),

aizsargājamie meži (M2), saudzējamie meži (M3).

213. Saimnieciskie meži (M1) ietver mežu teritorijas, kurās nav noteikti ierobežojumi

saimnieciskai darbībai. To galvenais izmantošanas veids ir mežsaimniecība.

214. Saimniecisko mežu teritorijās atļauts izvietot un ierīkot:

214.1. meža infrastruktūru;

214.2. ar mežu uzturēšanu un pārvaldību saistītās būves;

214.3. transporta infrastruktūras objektus;

214.4. inženierapgādes tīklus un objektus;

214.5. savvaļas dzīvnieku dārzus;

214.6. ar sportu un rekreāciju saistītus objektus;

214.7. labiekārtotas atpūtas un skatu vietas;

214.8. tūrisma un dabas takas;

214.9. velotrasi, slēpošanas trasi.

215. Aizsargājamie meži (M2) ir meži ar ekoloģiskas nozīmes funkciju, un ietver meža

teritorijas, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikti saimnieciskās darbības

ierobežojumi un aizliegumi (ĪADT, mikroliegumi, aizsargjoslas ap purviem, virszemes

ūdensobjektu aizsargjoslas. Galvenā izmantošana ir saistīta ar vides, sugu un biotopu

aizsardzību, un atbilstošu meža apsaimniekošanu.

216. Aizsargājamo mežu (M2) teritorijā atļauts ierīkot:

216.1. dabas takas;

216.2. slēpošanas trasi.

217. Saudzējamie meži (M3) ir meži ar rekreācijas nozīmes funkciju un ietver ainaviski

un kultūrvēsturiski vērtīgas teritorijas. Atļautā izmantošana ir mežsaimniecība, rekreācija,

un ar to saistītās infrastruktūras un labiekārtojuma ierīkošana.

7.13. Purvu teritorijas (M4)

218. Novada teritorijas plānojumā ir izdalīti purvi, kuru platība lielāka par 10 ha.

219. Purvu izmantošanas galvenie mērķi ir saistīti ar dabas daudzveidības saglabāšanu un

kūdras ieguvi.

13. Purvu teritorijās var iekārtot dabas takas, skatu torņus un citus ar meža infrastruktūru

saistītus objektus, kā arī atjaunot kādreizējos ūdensobjektus, ja tas nav pretrunā ar

normatīvajiem aktiem vai konkrētās teritorijas dabas aizsardzības plānu.

220. Pēc derīgo izrakteņu iegūšanas (kūdras izstrādes), veicama izstrādāto teritoriju

renaturalizācija, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu – apmežojot, atjaunojot purvu

vai ierīkojot ūdenstilpes, vai arī ierīkojot ilggadīgo kultivēto ogu stādījumus.

221. Aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem, kā mitrzemēm, nosaka Meža likums.

Projekts 3i 2013 26



1.redakcija

7.14. Ūdeņu teritorijas (Ū)

222. Ūdeņu teritorijas galvenais izmantošanas veids ir zivsaimniecība, zvejniecība,

ūdenstransports, sports, tūrisms, rekreācija un ar tiem saistīto objektu iekārtošana.

223. Ūdeņu teritorijās atļauts iekārtot peldētavas, laivu un jahtu piestātnes, izvietot

peldbūves un inženiertīklus.

224. 223.punktā minēto objektu ierīkošanai nepieciešams Būvvaldes saskaņojums.

225. Izvietojot laipas laivu piestātnēm, to garums ezerā nedrīkst pārsniegt 20m, skaitot no

krasta līnijas, bet jahtu piestātnēm L.Baltezerā un M.Baltezerā - 30m.

226. Ūdeņu teritorijās un to piekrastē (tauvas joslā) atļautas darbības, kas nepieciešamas

attiecīgā ūdensobjekta apsaimniekošanai, izmantošanai un aizsardzībai.

227. Novada ezeros, izņemot Lielo Baltezeru, Mazo Baltezeru un Juglas kanālu, nav

atļauts pārvietoties ar motorizētiem ūdenstransporta līdzekļiem.

7.15. Lauksaimniecības teritorijas (L1)

228. Lauksaimniecības teritorijas galvenais izmantošanas veids ir daudzveidīga

lauksaimnieciskā darbība - augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība, lopkopība, biškopība,

dīķsaimniecība un ar to saistītie pakalpojumi - lauku tūrisms, lauksaimniecības produkcijas

pārstrāde.

229. Lauksaimniecības teritorijā var izvietot un ierīkot:

229.1. lauksaimniecības un lopkopības produkcijas pārstrādes uzņēmumus;

229.2. kokapstrādes uzņēmumus;

229.3. tirdzniecības un pakalpojumu objektus,

229.4. reliģiskos un kultūras objektus;

229.5. sporta, tūrisma un rekreācijas objektus (t.sk. golfa laukumu, slēpošanas trasi,

moto trasi u.c.);

229.6. zivju dīķus, veikt hidromelioratīvo būvniecību;

229.7. atsevišķas publiskās un komerciestādes;

229.8. slēpošanas trasi.

230. Lauksaimniecības teritorijā kā papildizmantošanu var izvietot transporta

infrastruktūras un loģistikas objektus, energoapgādes objektus, atbilstoši normatīvo aktu

prasībām ierīkot derīgo izrakteņu ieguves vietas, kapsētas.

231. Lauksaimniecības teritorijā jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha,

izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams kopīpašuma sadalīšanai, transporta infrastruktūras,

inženierapgādes tīklu un to objektu izbūvei vai uzturēšanai, atsevišķu ražošanas, publiska

vai komerciāla rakstura objektu būvniecībai un apsaimniekošanai.

232. Lauksaimniecības teritorijā esošo viensētu ar pagalmu atļauts atdalīt no pārējās

zemes vienības, ja viensētai ir nodrošināta piekļūšana (piebraukšana), ir iespējams atrisināt

inženiertehnisko apgāde un zemes vienības platība nav mazāka par 0,3 ha.

233. Zemes vienības maksimālais apbūves blīvums nosakāms katrā atsevišķā gadījumā,

bet ne vairāk par 12%, izņemot gadījumus, kad tiek atdalīta jau esošā atsevišķā viensēta.

234. Maksimālais stāvu skaits dzīvojamām un publiskām ēkām – 2 stāvi ar bēniņu izbūvi.

Projekts 3i 2013 27



1.redakcija

7.16. Lauku apbūves teritorijas (L2)

14. Lauku apbūves teritorijās galvenais zemes, ēku un būvju izmantošanas veids ir

daudzveidīga piemājas lauku saimniecību darbība.

15. Lauku apbūves teritorijās atļauts izvietot:

15.1. savrupmāju ar nepieciešamajām palīgēkām;

15.2. viesu namu, lauku tūrisma mītni, moteli;

15.3. tirdzniecības vai pakalpojumu objektu;

15.4. veterinārās aprūpes iestādi, dzīvnieku patversmi;

15.5. ar rekreāciju un sportu saistītas būves, tai skaitā sporta dzīvnieku novietni;

15.6. kokaudzētavu, stādu audzētavu, siltumnīcu kompleksu, augļu dārzu;

15.7. nelielu ražošanas uzņēmumu,

15.8. tehniskās apkopes punktu, autoservisa uzņēmumu, degvielas uzpildes staciju

(DUS), remontdarbnīcu, tehnikas novietni, garāžu, noliktavu;

15.9. mazdārziņus un sakņu dārzus (bez apbūves).

16. Jaunveidojamā zemes vienības minimālā platība - 3500 m 2 .


18. Brīvā zaļā teritorija - 80 %.


20. Maksimālais apbūves augstums - līdz 12 m.

21. Būvlaide - ne mazāk par 6m. Iedibinātas būvlaides gadījumā, ir jāievēro iedibinātā

būvlaide.

Projekts 3i 2013 28

7.1.tabula. Funkcionālās zonas un apakšzonas

DzS1 DzS2 DzM DzD1 DzD2 P1 P2 JC TA TR R1 R2 DA1 DA2 Ū M1 M2 M3 M4 L1 L2 TIN1 TIN3 TIN7

Garkalne Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì

Berģi Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì

Baltezers Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì

Bukulti Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì

Priedkalne Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì

Upesciems Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì

Amatnieki Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì

Sunīši Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì

Langstiņi Ì Ì Ì Ì - Ì Ì Ì

Makstenieki Ì Ì - Ì Ì Ì

Suži Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì

Skuķīši Ì Ì - Ì Ì Ì Ì

Priežlejas Ì Ì

Lauku ter. Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì Ì

Teritorija, ar īpašiem nosacījumiem TIN1

Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums TIN3

Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija TIN7

Projekts 3i 2013

29

8. Nosacījumi ciemu teritoriju apbūvei

8.1.Garkalnes ciems

235. Garkalnes ciemā ielām noteiktas šādas kategorijas ar atbilstošo sarkano līniju platumu:

Kategorija Ielas nosaukums / ceļa Nr. vai nosaukums Sarkano

līniju

platums m

Būvlaide

m

Tranzīta iela

Vidzemes šoseja no Mālpils šosejas līdz autoceļam A2

Mālpils šoseja no autoceļa A2 līdz Vidzemes šosejai

20,0

Pa esošajām

sarkanajām

līnijām

6,0

Maģistrālās ielas (B)

Vidzemes šoseja,

Pa esošajām

sarkanajām

līnijām

6,0

Gaujas iela, Austrumu iela

15,0

Ciema nozīmes ielas

(C)

Saules iela, Priežu iela, Sēņu iela, Lielā Zaļā iela,

Graudiņu iela ar pievadceļu

12,0 6,0 ko var

samazināt

līdz 3,0

vai

iedibinātā

būvlaide

Vietējas

iela (D)

nozīmes

Upes iela, Stacijas iela, Garkalnes iela, Bērzu iela,

Vītolu iela, Upeslīču iela, Zvaigžņu iela, Lakstīgalu

iela, Zaļā iela, Ropažu iela, Vidus iela, Meža iela,

Kļavu iela, Kalnu iela, L. Zaļās ielas daļa, Oļu iela,

Pīlādžu iela, Loka iela, Bultu iela, Dzeņu iela, Zaļumu

iela, Nākotnes iela, Kāpu iela, Ausmas iela, Blāzmas

iela, Krēslas iela, Lauku iela, Pūpolu iela, Mežnoru

iela, Baraviku iela, Gaileņu iela, Sniega iela, Ziemas

iela, Mežrožu iela, Mākoņu iela, Vaivaru iela,

Nobrauktuve no Mālpils šosejas, Mežvīteņu iela

12 ,0 3,0

Piebrauktuves (E) 6,0 3,0 vai

iedibinātā

būvlaide

236. Garkalnes ciemā izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus pašvaldība var izvirzīt

papildus nosacījumus un prasības šādām teritorijām un objektiem:

236.1. autoceļa A2 piegulošajām teritorijām;

236.2. dzelzceļa teritorijai pie Garkalnes dzelzceļa stacijas;

236.3. Krievupei piegulošajām teritorijām;

236.4. pasta ēkai Vidzemes šosejā 23;

236.5. kādreizējo vasarnīcu ēku apbūvei Saules ielā;

236.6. vēsturiskajām ēkām pie Vidzemes šosejas

236.7. apbedījuma vietām pie Saules un Dzeņu ielām;

236.8. J.Jaunsudrabiņa piemiņas vietai Saules ielā 4;

Projekts 3i 2013

30

236.9. ugunsdzēsēju skatu tornim;,



1.redakcija

236.10. šaursliežu dzelzceļam Garkalne – Skuķīši;

236.11. kāpu teritorijām ar izteiktu reljefa augstumu starpību (h>3m) pie maģistrālām

ielām;

237. Žogiem jābūt stilistiski saskanīgiem ar ēku un blakus zemes gabalu žogu risinājumu,

ievērojot vienotu žogu augstumu kvartāla robežās. Žogu arhitektoniskais risinājums, tai skaitā

krāsojums, saskaņojams Būvvaldē.

238. Nav atļauts krāsot dabiskā akmens, keramikas un cēlapmetumu žogus.

239. Žogiem publiskās apbūves teritorijās ir jābūt atbilstošiem to funkcionālajai

izmantošanai, maksimāli saglabājot publisko telpu;

8.2. Berģu ciems

240. Berģu ciemā ielām noteiktas šādas kategorijas ar atbilstošo sarkano līniju platumu:


līniju

platums

m

Būvlaide

m

Maģistrālās ielas (B)


(C)

Vietējas nozīmes ielas

(D)

Berģu iela, Ezera prospekts, Upesciema iela,

Rožu prospekts,

Taku iela

Akmeņu iela, Līgo iela, Jaunā Līgo iela,

Pērses iela

Saulgriežu iela, Strazdu iela, Jaunības iela,

Mednieku iela ar laukumu, Lapu iela, Caunu

iela, Klāvkaltiņu iela, Lietus iela, Mašēnu

iela, Bitēnu iela, Moru iela, Griezes iela,

Lauču iela, Robežu iela, Baložu prospekts,

Ziedoņu iela, Kastanu iela, Lauvu iela, Lūšu

iela, Zaķu iela, Stirnu iela, Briežu iela,

Vanagu iela, Stūra iela, Saulgriežu iela

20,0

16,0

16,0

12,0 6,0

15,0 vai

iedibinātā

būvlaide

10,0

6,0

12,0 3,0m vai

iedibinātā

būvlaide

Piebrauktuves (E) 6,0 3,0 m vai

iedibinātā

būvlaide

241. Berģu ciemā izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus pašvaldība var izvirzīt


241.1. Autoceļa A2 un A4 piegulošajām teritorijām;

241.2. zemes īpašumā „Takas”, (kadastra apzīmējums 8060-011-0250), paredzot

publiskas dabas un apstādījumu teritorijas izveidi;

241.3. Mašēnu ezeram un tā piekrastes teritorijai;

241.4. Brīvdabas muzejam piegulošajai teritorijai, gar Berģu ielu, Akmeņu ielu un

Ezera prospektu noteikts maksimālo būvju augstuma - 10m;

241.5. kāpu saglabāšanu teritorijā ar izteiktu reljefa augstumu starpību (h>3m) pie

ciema maģistrālajām ielām;

Projekts 3i 2013

31



1.redakcija

242. Gar valsts galveno autoceļu A4 pie dzīvojamās apbūves teritorijām jāparedz

aizsargstādījumu josla un jāglabā esošais mežs kā buferzona.





izmantošanai, maksimāli saglabājot publisko telpu;

245. Žogi jākrāso ar izturīgām krāsām. Nedrīkst krāsot dabisko akmeni, keramiku un

cēlapmetumu žogos;

246. Gar ielas fronti nav atļauta stiepļu žoga ierīkošana, izņemot gadījumus, kad tas tiek

apaudzēts ar dzīvžogu vai vīteņaugiem.

8.3. Baltezera ciems

247. Baltezera ciemā ielām noteiktas šādas kategorijas ar atbilstošo sarkano līniju platumu:

Kategorija

Ielas nosaukums / ceļa Nr. vai

nosaukums

Sarkano

līniju

platums m

Būvlaide

m

Maģistrālās ielas (B) Alderu iela 19,0 6,0 vai pa

nogāzes

augšējo

kranti

Ciema nozīmes ielas (C)

Senču prospekts, Krastmalas iela

Māras iela,

Mētru iela,

15, 0

Pa

esošajām

sarkanajām

līnijām

6,0 vai

iedibinātā

būvlaide

6,0

6,0

Vietējas nozīmes iela (D)

Dzelmes iela, Dzilnas iela, Zvirgzdu iela,

Druvas iela, Kursas iela, Līču iela,

Pļavas iela, Sūnu iela, Krasta iela,

Piekrastes iela, Laivu iela, Kraujas iela,

Liepkalnu iela, Plostiņu iela, Veckauču

iela, Dārtas iela, Ausmas iela, Katrīnas

iela, Anetes iela, Annas iela, Laimas iela,

Airu iela

12,0 3,0 vai

iedibinātā

būvlaide

Piebrauktuve (E) 6,0 3,0 vai

iedibinātā

būvlaide

248. Izvietojot apbūvi gar Lielo Baltezeru, tuvākais pieļaujamais attālums no ūdenslīnijas

līdz dzīvojamām mājām ir 50 m, bet saimniecības ēkām – 30 m, ja vien teritorija nav

applūstoša.

249. Būves, kas saistītas ar ūdeņu izmantošanu (laivu novietnes, pirtis u.tml.), var izvietot

tuvāk, ievērojot tauvas joslu. Peldbūvju izvietojums saskaņojams būvvaldē.

250. Laipu un laivu piestātņu maksimālais garums ezerā no krasta līnijas – 20 m, bet jahtu

piestātņu maksimālais garums – 30m.

Projekts 3i 2013

32



1.redakcija

251. Teritorijā starp Lielo Baltezeru un esošo apbūvi atļautas tikai vienstāva ēkas (iekaitot

mansardu).

252. Plānojot jaunu apbūvi gar Lielo Baltezeru, ēkas izvieto, veidojot skata koridorus uz

ezeru no ielām un piebrauktuvēm.




254. Baltezera ciemā izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus pašvaldība var izvirzīt


254.1. L.Baltezera piekrastes teritorijās veicams plānotās apbūves ietekmes

izvērtējums uz ezera ainavu.

254.2. Autoceļam A1 piegulošajām teritorijām;

8.4. Bukultu ciems

255. Bukultu ciemā ielām noteiktas šādas kategorijas ar atbilstošo sarkano līniju platumu:


līniju

platums m

Maģistrālās lielas (B) Ādažu iela 20,0 vai pa

esošajām

sarkanajām

līnijām

Būvlaide

m

10,0 vai

iedibinātā

būvlaide


(C)

Rudens iela, Vecupes iela, Muižas iela 15,0 6,0 vai

iedibinātā

būvlaide

Vietējas nozīmes iela

(D)

Ķepīša iela, Saulkrastu iela, Silmalas iela,

Jaunsētas iela, Atvaru iela, Asaru iela, Dāliju

iela, Dāliju iela, Asteru iela, Lejasvīgantu

iela, Kalnavīgantu iela, Salas iela, Tīreļu iela,

Skaņu iela, Dziesmu iela, Zvīņu iela, Zvanu

iela, Saulkalnu iela, Saulstaru iela, Ķīšu iela,

Mazā Ķīšu iela, Lēpju iela, Nogāzes iela,

Pakalniešu iela, Augšiela, Riekstu iela,

Vāveru iela, Rūķu iela, Skudru iela, Grāvju

iela, Laipu iela, Lāču iela, Īsā iela, Lapsu

iela, Ežu iela, Mērnieku iela, Zemes iela,

Avotu iela, Rīta iela, Pavasara iela, Vasaras

iela, Stārķu iela, Spāru iela, Spārnu iela,

Kuģu iela, Vecupes iela, Zandartu iela, Zušu

iela, Jāņa iela, Marijas iela, Salnas iela, Rasas

iela, Ūdens iela, Peldu iela, Vēja iela, Mēness

iela, Vēžu iela, Vimbu iela, Līņu iela, Nēģu

iela, Foreļu iela, Plaužu iela, Ozolzīļu iela,

Niedru iela, Kalmju iela, Nomales iela,

Bebru iela, Sīļu iela, Salas iela, Kaiju iela,

Gundegu iela, Liliju iela, Neļķu iela,

Vīgriežu iela, Pīpeņu iela, Pureņu iela, Raudu

iela

12,0 3,0 vai

iedibinātā

būvlaide


iedibinātā

būvlaide

Projekts 3i 2013

33



1.redakcija



applūstoša.





259. Juglas kanālam un Lielajam Baltezeram jāievēro 10m tauvas josla.


mansardu).






263. Bukultos izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus pašvaldība var izvirzīt papildus

nosacījumus un prasības šādām teritorijām un objektiem:

263.1. L. Baltezera piekrastes teritorijās veicams plānotās apbūves ietekmes


263.2. Juglas kanāla piekrastes teritorijā veicams plānotās apbūves ietekmes

izvērtējums uz kanāla ainavu;

263.3. zemes īpašumam „Bukultu maģistrāle” (kadastra apzīmējums 8060- 002-1105),

paredzot publiskas dabas un apstādījumu teritorijas izveidi;

263.4. zemes īpašumam „Puriņi”(kadastra apzīmējums 8060- 002- 0352), teritorijas

daļā starp Bukultu maģistrāli un Ādažu ielu, paredzot publiskas dabas un apstādījumu

teritorijas izveidi;

263.5. zemes īpašumam Ādažu ielā 25, (kadastra apzīmējums 8060- 002-1077), un

Muižas ielā 2, (kadastra apzīmējums 8060-002-1017), paredzot ciema sabiedriskā

centra veidošanu;

263.6. zemes īpašumam „Bukultu grāvis” (kadastra apzīmējumu 8060- 002- 1212),

„Vecupes” 2.z.g., (kadastra apzīmējums 8060-002-0790), zemesgabala „Vecupes”

1.z.g., (kadastra apzīmējums 8060-002-0366) teritorijas daļai, paredzot publiskas

dabas un apstādījumu teritorijas izveidi;

263.7. zemes īpašumam Saulstaru ielā 2 (kadastra apzīmējums 8060- 002- 0982),

paredzot publiskas dabas un apstādījumu teritorijas izveidi;

263.8. kādreizējai Bukultu mācītājmuižai un militārajam objektam pie Ādažu ielas;

Projekts 3i 2013

34



1.redakcija

8.5. Priedkalnes ciems

264. Priedkalnes ciemā ielām noteiktas šādas kategorijas ar atbilstošo sarkano līniju

platumu:

Kategorija


nosaukums

Sarkano

līniju

platums

m

Būvlaide

m

Ciema nozīmes ielas (C) Krastmalas iela 15,0 6,0 vai

iedibinātā

būvlaide

Vietējas nozīmes ielas (D)

Liedaga iela, Ainavas iela, Čiekuru iela

Kadiķu iela, Viršu iela, Skuju iela

12,0 3,0 vai

iedibinātā

būvlaide


iedibinātā

būvlaide



applūstoša.





268. Juglas kanālam un Lielajam Baltezeram jāievēro 10m tauvas josla.


mansardu).






272. Žogiem jābūt atbilstošiem to funkcionālajai izmantošanai, maksimāli saglabājot

publisko telpu;

273. Baltezera kanālam un Lielajam Baltezeram noteikta 10m tauvas josla.

274. Priedkalnē izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus pašvaldība var izvirzīt


274.1. L. Baltezera piekrastes teritorijās veicams plānotās apbūves ietekmes izvērtējums

uz ezera ainavu.

274.2. Juglas kanāla piekrastes teritorijā veicams plānotās apbūves ietekmes izvērtējums

uz kanāla ainavu;

274.3. Zemes īpašumam „Priedkalne” (kadastra apzīmējums 8060- 002- 0021), paredzot

publiskas dabas un apstādījumu teritorijas izveidi;

Projekts 3i 2013

35



1.redakcija

8.6. Upesciems

275. Upesciemā ielām noteiktas šādas kategorijas ar atbilstošo sarkano līniju platumu:

Kategorija


nosaukums

Sarkano

līniju

platums m

Būvlaide

m

Maģistrālās ielas(B)

Elenburgas iela, Skolas iela

Garā jūdze, Pērļu iela, Padebešu iela,

Vilciņu iela

(Padebešu un Vilciņu ielu savienojums)

20,0

15,0 vai pa

esošajām

sarkanajām

līnijām

15,0 vai

iedibinātā

būvlaide

10,0 vai

iedibinātā

būvlaide


Ziedu iela,

Pērses iela

15,0

20,0

6,0 vai

iedibinātā

būvlaide


Karpu iela, Irbenāju iela, Salmu iela,

Kārklu iela, Jasmīnu iela, Rasenes iela,

Magoņu iela, Madaru iela, Spāru iela,

Grodu iela, Kungu iela, Garozas iela,

Parka iela, Strauta iela, Dārzniecības

iela, Etnas iela, Elku iela, Ērkšķu iela,

Smilgu iela, Ievu iela, Galotņu iela,

Ēnas iela

10,0 3,0 vai

iedibinātā

būvlaide


iedibinātā

būvlaide

276. Pašvaldība var izvirzīt papildus nosacījumus un prasības šādām teritorijām un

objektiem:

276.1. Upesciema dīķu (kādreizējie zivsaimniecības „Upesciems” dīķi) sistēmai;

276.2. Lielās Juglas upes piekrastes teritorijām, tai skaitā publiskas piekļuves upei

nodrošināšanai;

276.3. Zemes īpašumiem Skolas iela 8 (kadastra apzīmējums 8060-011-0248), Skolas

iela 10 (kadastra apzīmējums 8060-011-0010), Skolas iela 14 ( kadastra apzīmējums

8060-011-0237), Skolas iela 14 a (kadastra apzīmējums 8060-011-0315), Vilciņu iela

2 (kadastra apzīmējums 8060-011-0339), Vilciņu iela 1 (kadastra apzīmējums 8060-

011-0329), Elenburgas iela 150 (kadastra apzīmējums 8060-011-0462), ciema

sabiedriskā centra veidošanai;

276.4. kādreizējās Berģu muižas centram;

276.5. kāpu teritorijai ar izteiktu reljefa augstumu starpību (h>3m) t.sk. zemes

īpašumam Skolas ielā 8 (kadastra apzīmējums 8060- 011-0248).

277. Būves, kas saistītas ar ūdeņu izmantošanu (laivu novietnes, pirtis u.tml.), izvieto

ievērojot tauvas joslu. Peldbūvju izvietojums saskaņojams būvvaldē.

278. Meža joslā starp autoceļu A4 un dzīvojamo apbūvi (DA1 teritorijā), kas pilda

aizsargstādījumu funkciju, gar autoceļu nav atļauta pameža izciršana un teritorijas reljefa

pārveidošana.

Projekts 3i 2013

36



1.redakcija





izmantošanai, maksimāli saglabājot publisko telpu.

8.7. Amatnieku ciems

281. Amatniekos ielām noteiktas šādas kategorijas ar atbilstošo sarkano līniju platumu:

Kategorija


nosaukums

Sarkano

līniju

platums m

Būvlaide

m


Vecstārastu iela

Amatnieku iela

15,0

19,0 vai pa

esošajām

sarkanajām

līnijām

6,0 vai

iedibinātā

būvlaide


Ķiršu iela, Ābeļu iela, Alkšņu iela,

Lazdu iela, Kalēju iela, Jumiķu iela,

Riņķa iela

12,0 3,0 vai

iedibinātā

būvlaide

Piebrauktuve (E) Dambis gar Mazo Juglu 6,0 3,0 vai

iedibinātā

būvlaide


objektiem:

282.1. Mazās Juglas upes piekrastes teritorijām, tai skaitā publiskas piekļuves upei

nodrošināšanai;


282.3. Kādreizējo kāpu teritorijām ar izteiktu reljefa augstumu starpību;

282.4. Dambim gar Mazo Juglu;

283. Meža joslā starp autoceļu A4 un dzīvojamo apbūvi (DA1 teritorijā), kas pilda


pārveidošana.




Projekts 3i 2013

37



1.redakcija

8.8. Sunīšu ciems

285. Sunīšos ielām noteiktas šādas kategorijas ar atbilstošo sarkano līniju platumu:

Kategorija


nosaukums

Sarkano

līniju

platums m

Būvlaide

m

Maģistrālā iela (B)

Mārtiņrožu iela,

Kaiceles iela (savienojums līdz Mārtiņrožu

ielai)

15,0 vai pa

esošajām

sarkanajām

līnijām

6,0



(D)

Kaiceles iela, Gaigalu iela , Ērgļu iela,

Sunīšu iela, Rutku iela, Ezerkrasta iela,

Fazānu iela

Līčupes iela, Garā iela, Ezerpriežu iela,

Kalnāju iela, Māla iela, Pāvu iela, Dzērvju

iela, Cielavu iela, Klijānu iela, Maijrožu

iela, Vikingu iela, Vijupes iela, Upmalas

iela, Akas iela, Dīķa iela, Medņu iela,

Ūdensrožu iela, Sapņu iela, Rožlapu iela,

12,0 6,0

12,0 3,0 vai

iedibinātā

būvlaide


iedibinātā

būvlaide


objektiem:

286.1. Sunīšu ezeram piegulošajām teritorijām veicams plānotās apbūves ietekmes


286.2. Mazās Juglas upes piekrastes teritorijām, tai skaitā publiskas piekļuves upei

nodrošināšanai, upes stāvkrasta aizsardzībai utt.;

286.3. Upesciema dīķu (kādreizējie zivsaimniecības „Upesciems” dīķi) sistēmai;


286.5. Teritorijai ap ģeoloģiskiem urbumiem ūdens mērīšanai zemes īpašumā

Mārtiņrožu ielā 51(kadastra apzīmējums 8060-012-0642);

286.6. Sunīšu senkapiem;

286.7. Autoceļam A4 piegulošajām teritorijām, tai skaitā ;

287. Plānojot jaunu apbūvi gar Sunīšu ezeru, veido skata koridorus uz ezeru no ielām un

piebrauktuvēm

288. Meža joslā starp autoceļu A4 un dzīvojamo apbūvi (DA1 teritorija), kas pilda


pārveidošana.


ievērojot tauvas joslu. Peldbūvju izvietojums saskaņojams būvvaldē.




Projekts 3i 2013

38



1.redakcija

8.9. Langstiņu ciems

291. Langstiņos ielām noteiktas šādas kategorijas ar atbilstošo sarkano līniju platumu:

Kategorija


nosaukums

Sarkano

līniju

platums m

Būvlaide

m

Maģistrālās ielas (B) Elenburgas iela 20,0 15,0 vai

iedibinātā

būvlaide



(D)

Krievupes iela, Rīgas iela, Sila iela

Mežmalas iela,

Dārza iela, Ceriņu iela, Vijolīšu iela, Jaunā

iela, Ozolu iela, Velēnu iela, Zariņu iela,

Liepu iela, Meldru iela, Mūzas iela, Dainu

iela, Aļņu iela, Lielezera iela, Mediķu iela,

Sakaru iela, Mildas iela, Krusta iela

12,0 6,0

12,0

vai pa

esošajām

sarkanajām

līnijām

3,0 vai

iedibinātā

būvlaide


iedibinātā

būvlaide


objektiem:

292.1. Langstiņu ezeram piegulošajām teritorijām, kur veicams plānotās apbūves

ietekmes izvērtējums uz ezera ainavu;

292.2. zemes īpašumiem Sakaru ielā 5 (kadastra apzīmējums 8060-007-0206) un

Sakaru ielā 5a (kadastra apzīmējums 8060-007-0207) paredzot publiskas teritorijas

izveidi;

292.3. 20.gs. sākuma koka arhitektūras objektiem;

292.4. t.s.„Tanku grāvim”.

293. Plānojot jaunu apbūvi gar Langstiņu ezeru, jāveido skata koridori uz ezeru no ielām un

piebrauktuvēm un jānodrošina publiska piekļuve ezeram.


ievērojot Langstiņu ezeram 10 m tauvas joslu. Peldbūvju izvietojums saskaņojams būvvaldē.





izmantošanai, maksimāli saglabājot publisko telpu.

Projekts 3i 2013

39



1.redakcija

8.10. Makstenieku ciems

297. Maksteniekos ciemā ielām noteiktas šādas kategorijas ar atbilstošo sarkano līniju

platumu:

Kategorija


nosaukums

Sarkano

līniju

platums

m

Būvlaide

m

Ciema nozīmes ielas(C) Ogu iela 12,0 6,0


Zemeņu iela, Melleņu iela, Dzērveņu

iela, Brūkleņu iela, Aveņu iela,

Makstenieku iela, Circeņu iela, Paegļu

iela, Lemešu iela, Kameņu iela, Kurmju

iela

12,0 3,0 vai

iedibinātā

būvlaide


iedibinātā

būvlaide


objektiem:

298.1. Krievupei pieguļošajām teritorijām, tai skaitā publiskas piekļuves upei

nodrošināšanai;

298.2. kādreizējās mežsarga mājas kompleksam;

298.3. kādreizējās medību pils un parka vietai.




Projekts 3i 2013

40



1.redakcija

8.11. Sužu ciems

300. Sužos ielām noteiktas šādas kategorijas ar atbilstošo sarkano līniju platumu:

Kategorija


nosaukums

Sarkano

līniju

platums m

Būvlaide

m


Pulkveža iela, Ceļmalas iela,

Miera iela,

12,0 vai pa

esošajām

sarkanajām

līnijām

20,0 vai pa

esošajām

sarkanajām

līnijām

6,0 vai

iedibinātā

būvlaide


(D)

Apogu iela, Viskanta iela, Kaprāļa iela,

Ābolu iela, Purva iela, Kūdras iela, Ledus

iela, Ziemeļu iela, Mazā iela, Medus iela,

Merkūra iela, Marsa iela, Svaru iela, Putnu

iela, Leitnanta iela, Kapteiņa iela, Grīzupes

iela, Majora iela, Radinieku iela, Draugu

iela, Kadetu iela, Jaunaudzes iela, Maijas

iela, Staru iela, Pilota iela, Kaktusu iela,

Apiņu iela

12,0 vai pa

esošajām

sarkanajām

līnijām

3,0

iedibinātā

būvlaide


iedibinātā

būvlaide

301. Sužos jāizstrādā ielu rekonstrukcijas projekts ar transporta kustības shēmu, paredzot

reālai situācijai atbilstošus profila elementus un parametrus, ieplānojot apgriešanās laukumus

un kabatas, kā arī informatīvo norāžu izvietojumu, ielu nosaukumu plāksnes atbilstoši saistošo

noteikumu prasībām.

302. Esošajās ielās, kas šaurākas par 10m, var samazināt būvlaides līdz 1,0-1,5m ar

noteikumu, ka priekšpagalms netiek iežogots un priekšpagalmā tiek izbūvēta gājēju ietve, kas

ir ielas sastāvdaļa. Fasādes maksimālais augstums pie samazinātās būvlaides ir 4,0 m no

zemes līmeņa līdz dzegai. Prasības ielas profilam katrā konkrētā gadījumā nosaka Būvvalde.

303. Esošajās apbūves teritorijās (ciema vecākajā daļā) jāievēro šādas prasības:

303.1. Nevienā ēkas punktā maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt attālumu starp šī

punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra attāluma starp šī punkta

projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņu zemesgabalu;

303.2. Ja ēka izvietota tuvāk par 4,0 m no kaimiņu zemesgabala robežas, tad tās jumta

augstums jebkurā šīs zonas punktā nedrīkst pārsniegt 6,0 m;

303.3. Šo augstumu drīkst palielināt ar kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstisku

piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, norādot

augstumu, kādam viņš piekrīt.




Projekts 3i 2013

41



1.redakcija

8.12. Skuķīšu ciems

305. Skuķīšos ielām noteiktas šādas kategorijas ar atbilstošo sarkano līniju platumu:

Kategorija



Piebrauktuves (E)


nosaukums

Mālpils šoseja – 10.līnija

Zaķumuižas ceļš - 14.līnija

1.līnija 2.līnija, 3.līnija, 4.līnija,

5.līnija, 6.līnija, 7.līnija, 10.līnija,



19.līnija, 20.līnija, 21.līnija, 22.līnija

1.šķērslīnija, 2.šķērslīnija,








19.šķērslīnija

Sarkano

līniju

platums

m

15,0 vai

pa

esošajām

sarkanajām

līnijām

12,0 vai

pa

esošajām

sarkanajām

līnijām

Būvlaide

m

6,0

3,0 vai

iedibinātā

būvlaide

6,0 3,0 vai

iedibinātā

būvlaide

306. Meža joslā starp autoceļu P3 un dzīvojamo apbūvi, kas pilda aizsargstādījumu

funkciju, gar autoceļu nav atļauta pameža izciršana un teritorijas reljefa pārveidošana.


ievērojot tauvas joslu.

308. Tumšupei izstrādājams krastu nostiprināšanas projekts, paredzot piekļuvi upei un

publiski pieejamas atpūtas vietas pie ūdens.

309. Skuķīšu ciemā DzS1 teritorijās ir atļauta sīklopu ( trušu, mājputnu) turēšana;

Projekts 3i 2013

42



1.redakcija

9. Teritorijas ar īpašiem nosacījumiem (TIN)

9.1. TIN1 - teritorija ar īpašiem noteikumiem

310. TIN1 teritorija, kurai izstrādājams meliorācijas sistēmu izpētes un pārkārtošanas

projekts:

310.1. Amatniekos;

310.2. Sunīšu ciemā Kaiceles pļavas;

310.3. Sužos;

310.4. Berģos - teritorijā starp Berģu, Akmeņu un Līgo ielām.

9.2. TIN3 - teritorija, kurai izstrādājams komplekss detālplānojums

311. TIN3 teritorijas, kurās izstrādājams detālplānojums – Upesciemā, Amatniekos un

Sužos.

312. Detālplānojumā jāiekļauj:

312.1. satiksmes organizācijas risinājums, ietverot plānoto ielu savienojumu ar esošo ielu

tīklu;

312.2. jāprecizē apbūves parametri, jānosaka apbūves izvietojums;

312.3. teritorijas arhitektoniski telpiskās kompozīcijas koncepcija;

312.4. izstrādā vienotas prasības publiskās ārtelpai labiekārtojumam un vides dizainam.

9.3. TIN7 - nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas

313. Garkalnes novadā kā nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas (TIN7) ir

noteikta perspektīvā dzelzceļa RAIL BALTICA trase, autoceļa A1 Baltezera apvedceļa

trase, Piejūras maģistrāle;

314. Šajās teritorijās ir atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu, taču turpmāk var

paredzēt tikai īslaicīgas lietošanas būves, kas saistītas ar apkalpi, pakalpojumiem, tūrismu,

rekreāciju vai citiem līdzīgiem izmantošanas mērķiem, un ir izmantojamas līdz plānotā

infrastruktūras objekta būvniecībai.

315. Līdz plānotā infrastruktūras objekta būvniecībai TIN7 teritorijā ir atļauta

mežsaimnieciskā un lauksaimnieciskā darbība.

Projekts 3i 2013

43



1.redakcija

10. Prasības detālplānojumu izstrādei un īstenošanai

316. Detālplānojumus obligāti izstrādā visos normatīvo aktu noteiktajos gadījumos, kā arī

veicot zemes vienību sadalīšanu vairāk kā 3 jaunās zemes vienībās, kā arī teritorijas

plānojumā noteiktajās teritorijās.

317. Detālplānojumā precizē un detalizē teritorijas atļauto izmantošanu, apbūves

nosacījumus un parametrus. Jauktās apbūves teritorijām katrai parcelei nosaka vienu

konkrētu izmantošanas veidu.

318. Ja detālplānojuma teritorijas robežās ir noteikti vairāki teritoriju izmantošanas veidi,

izstrādājot detālplānojumu pieļaujama teritorijas izmantošanas veidu robežu precizēšana

līdz 10%, saglabājot kopējās zemes izmantošanas veidu platību attiecības detālplānojuma

teritorijā, un šīs izmaiņas nav uzskatāmas par teritorijas plānojuma grozījumiem

319. Pašvaldības apstiprinātais detālplānojuma darba uzdevums ir derīgs divus gadus. Ja

gada laikā nav uzsākta detālplānojuma izstrāde, ir jāsaņem jauns darba uzdevums.

320. Pašvaldība darba uzdevumā var noteikt šādas papildus prasības:

320.1. neveidot vienlaidus apbūvi gar ūdenstilpju un ūdensteču krastiem;

320.2. veikt augu sugu, biotopu un ornitoloģisko izpēti;

320.3. veikt ģeoloģisko izpēti;

320.4. precizēt plūdu riska teritorijas, noteikt palienes robežu;

320.5. paredzēt kompleksus pretplūdu pasākumus teritorijām, kas atrodas plūdu riska

teritorijās ārpus virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām;

320.6. veikt ainavas analīzi, izstrādāt teritorijas ainavu dizaina plānu.

321. Jaunās apbūves teritorijās, kur nav izveidota ielu infrastruktūra un nav esošā apbūve,

izstrādājot detālplānojumus un sadalot zemes gabalu parcelēs, ne mazāk kā 20% no

sadalāmā zemes gabala teritorijas jāparedz publiskiem ārtelpai (ielām, publiskiem

apstādījumiem u.tml. vajadzībām) un sabiedrisko objektu (pirmskolas bērnu iestādes u.c.)

izvietošanai.

322. Izstrādājot ciemu lokālplānojumus vai detālplānojumus ciemu iekšējā telpiskajā

struktūrā jāparedz pietiekošas zaļās teritorijas – parki, skvēri, apstādījumi, kas papildus

atpūtas funkcijai pilda izolējošas, vizuāli estētiskas un ekoloģiskas funkcijas.

323. Publisko zaļo teritoriju minimālo platību nosaka lokālplānojumā vai detālplānojumā.

324. Izstrādājot detālplānojumus, ir jāveido vienots ceļu tīkls ar kaimiņu zemes gabaliem.

Strupceļu veidošana pieļaujama tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos.

325. Detālplānojumos un zemes ierīcības projektos jaunveidojamo ielu, autoceļu un

laukumu teritorijas izdala kā atsevišķas zemes vienības – ielām ietver teritoriju starp

sarkanajām līnijām, bet autoceļiem - teritoriju starp autoceļa nodalījuma joslām, atbilstoši

katras ielas vai autoceļa kategorijai.

326. Izvērtējot konkrēto situāciju un pamatojot nepieciešamību, pašvaldībai ir tiesības arī

citos gadījumos pieprasīt izstrādāt kompleksu detālplānojumu, kas aptver vairākus zemes

īpašumus.

327. Detālplānojuma īstenošanas kārtībā pašvaldība var noteikt šādas prasības:

327.1. noteikt termiņu līdz kuram uzsākama detālplānojuma īstenošana;

327.2. veikt jaunizveidoto zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu, reģistrāciju Nekustamā

īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ierakstīšanu zemesgrāmatā

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

327.3. ēku projektēšanai un realizēt meliorācijas sistēmas pārkārtošanu, ja detālplānojuma

teritorija meliorēta vai tajā ir grāvji ūdens novadīšanai un plānotā apbūve skars

meliorācijas sistēmas vai grāvjus;

Projekts 3i 2013

44



1.redakcija

327.4. izstrādāt meliorācijas projektu pirms plānošanas un arhitektūras uzdevuma

saņemšanas;

327.5. vienlaicīgi ar meliorācijas sistēmas pārkārtošanu atļaut ceļu vai ielu

projektēšanu, esošo inženierbūvju pārkārtošanas un jaunu inženierbūvju projektēšana

un būvniecību

327.6. noteikt, ka būvatļauja ēku būvniecībai izsniedzama pēc ceļu vai ielu izbūves

zemes klātnes līmenī ar šķembu segumu un ugunsdzēsības prasību izpildes;

327.7. citas prasības detālplānojuma īstenošanai

328. Attīstītājs izprojektē un izbūvē nepieciešamākos publiskās infrastruktūras objektus:

koplietošanas ielas, ceļus un nepieciešamās inženierkomunikācijas pirms būvniecības

uzsākšanas atsevišķās jaunizveidotajās zemes vienībās.

329. Punktā 328. minētās publiskās infrastruktūras izbūvi var veikt pa kārtām, pirmajā kārtā

iekļaujot visnepieciešamākos būvdarbus – ielu un ceļu izbūvi ar grants segumu un

elektroapgādes ierīkošanu. Būvniecības otro kārtu var veikt pēc ēku uzbūvēšanas.

330. Lokālplānojumā vai detālplānojumā paredz brīvas piekļūšanas iespējas publiskajiem

ūdeņiem, mežiem, rekreācijas teritorijām un sabiedrībai nozīmīgiem dabas un

kultūrvēsturiskajiem objektiem.

331. Lokālplānojumu un detālplānojumu risinājumiem jānodrošina pēc iespējas līdzvērtīga

pieeja publiskai ārtelpai, neapbūvējot ūdensmalas un ainaviski vērtīgākās vietas.

11.Spēkā esošie detālplānojumi un lokālplānojumi

332. Pašvaldība uztur un aktualizē spēkā esošo detālplānojumu un lokālplānojumu sarakstu,

un normatīvo aktu noteiktā kārtībā to ievieto savā mājas lapā.

333. Spēkā esošo detālplānojumu saraksts dots šo noteikumu 1.Pielikumā. Detālplānojumu

un lokālplānojumu sarakstu aktualizēšana un papildināšana nav uzskatama par Apbūves

noteikumu grozījumiem.

334. Pilns detālplānojuma eksemplārs glabājas Garkalnes novada domē.

Projekts 3i 2013

45



PIELIKUMI

1.PIELIKUMS

Spēkā esošo detālplānojumu saraksts

Nr.p.

k.

Detālplānojuma nosaukums Ciems Apstiprināšanas datums

1999.g.

1. Skudriņas Upesciems

2. Vecliepiņas-3 Sunīši

15.03.1999.

Apstiprināts ar SN*

20.12.2011.

03.1999.

Apstiprināts ar SN 20.12.2011.

3. Vecliepiņas-3 (izmaiņu proj.) Sunīši

4. Rutki - 1 Sunīši

5. Ezīši Baltezers

2000.g.

6. Zālīši Berģi

7. Lejasvīganti TP Bukulti

8. Mārtiņi, Kalnmārtiņi, Ezerkrasti Sunīši

9. Lāči Sunīši

10. Lilitas Berģi

11. Liepkalni Priedkalne

2001.g.

12. Robežu ielā 2 Berģi

2002.g.

13. Vecsili Berģi

14. Kalnieši Garkalne

15. Saulespriedes Sunīši

2003.g.

16. Galotnes Upesciems

17. Rutki, Ainavas( grozījumi) Amatnieki

13.05.1999.


27.10.1999.


12.11.1999.


14.03.2000.


02.04.2000.


21.06.2000.


19.07.2000.


19.07.2000.


04.10.2000.


21.02.2001.


2002.


23.10.2002.


23.10.2002.


26.02.2003.


26.02.2003.


Projekts 3i 2013 1



PIELIKUMI

18. Pļaviņas

Lauku

teritorija

10.04.2003.


19. Mārsili 1.,2.,3. z.g. Baltezers 16.04.2003.

20. Kvālbergi

21. Skūpsti

Garkalne

Berģi

21.05.2003.

Apstiprināts ar SN

20.12.2011.

21.05.2003.

22. Upmales Sunīši 24.09.2003.

23. Imantas, Dāri Garkalne

22.10.2003.


24. Mildas Langstiņi, 17.12.2003.

25. Rubeņi

26. Vidzemes šoseja 44

Berģi

Garkalne

2003.

08.2003.

2004.g.

27. Rutki, Ainavas grozījumi Amatnieki 30.01.2004.

28. Jaunmuguri Upesciems 23.02.2004.

29. Dzērvju iela 2 Sunīši 25.02.2004.

30. Mežtīreļi Bukulti 25.02.2004.


32. Virsaiši Sunīši 25.02.2004.

33. Padebeši Upesciems 24.03.2004.

34. Ezerpriedes Sunīši 21.04.2004.

35. Saktas Berģi 21.04.2004.

36. Takas Berģi 21.04.2004.

37. Vikingi Sunīši 21.04.2004.

38. Ziediņi Berģi 21.04.2004.

39. Mārkalni 2.z.g. Sunīši 21.04.2004.

40. Sunīši Sunīši 30.06.2004.


2005.g.

Garkalne

42. Gaileņu iela 2

12.01.2005.

43. Āboliņi

44. Elenburgas iela 15, Dainu iela 16

45. Evijas

46. Kalnāji

47. Viļņi, Jauntīreļi

Upesciems

Langstiņi

Bukulti

Sunīši

Bukulti

26.01.2005.

26.01.2005.

26.01.2005.

26.01.2005.

26.01.2005.

Projekts 3i 2013 2



PIELIKUMI

48. Vecdumbrāji

Upesciems

26.01.2005.

49. Vecbriezes

Amatnieki

23.02.2005.

50. Austrumu iela 14

Garkalne

09.03.2005.

51. Buciņi

Berģi

25.05.2005.

52. Amatnieku iela 10, Amatnieku iela 11

Amatnieki

29.06.2005.

53. Apogi, Putnu kalns, Pulkveža iela 28

Suži

29.06.2005.

54. Dainu iela 12, Dainu iela 12A

Langstiņi

29.06.2005.

55. Kobiņi, Sudmalas, Dzērvju iela 12a

Sunīši

29.06.2005.

56. Kodes

Garkalne

29.06.2005.

57. Mediķu iela 11

Langstiņi

29.06.2005.

58. Pērļu iela 7

Upesciems

29.06.2005.

59. Sēņu iela 11

Garkalne

29.06.2005.

60. Skolas iela 3

Upesciems

29.06.2005.

61. Gundegu iela 8

Bukulti

27.07.2005.

62. Mediķu iela 6

Langstiņi

27.07.2005.

63. Atmatas, Zemzari

Langstiņi

24.08.2005.

64. Papardes-3, Danas, Ramonas, Andri

Bukulti

24.08.2005.

65. Skaņu iela 5

Bukulti

24.08.2005.

66. Tīreļi, Tīreļi-2, Vectīreļi

Bukulti

26.10.2005.

67. Dārza iela 11

Langstiņi

26.10.2005.

68. Kraujas iela 2d

Baltezers

26.10.2005.

69. Sunīšu 15

Sunīši

26.10.2005.

70. Puķulapas-2

Upesciems

26.10.2005.

71. Zvaigžņu iela 3

Garkalne

29.11.2005.

72. Sēņu iela 10

Garkalne

29.11.2005.

73. Mazvimbas

Berģi

28.12.2005.

2006.g.

74. Jaun-Smiltiņas Bukulti 25.01.2006.

75. Mori Berģi 25.01.2006.

Projekts 3i 2013 3



PIELIKUMI

76. Birztalas Upesciems 22.02.2006.

77. Sēņu iela 13, Vaivaru iela 2, Vaivaru iela 2a Garkalne 29.03.2006.

78. Rutku iela 25, Vecrutki Sunīši 29.03.2006.

79. Vētras (Šalkas) Bukulti 29.03.2006.

80. Zvani Garkalne 26.04.2006.

81. Purlīči Upesciems 26.04.2006.

82. Glūdas, Līčupes Sunīši 26.04.2006.

83. Krūmiņi Upesciems 26.04.2006.

84. Muižas iela 6 Bukulti 26.04.2006.

85. Lejnieki

Lauku

teritorija

31.05.2006.

86. Airu iela 1 Baltezers 31.05.2006.

87. Puķulapas Upesciems 28.06.2006.

88. "Jaunspūļi", "Spūļi", "Mazspūļi", daļā "Ainavas" Amatnieki 28.06.2006.

89. Āmuļi, Vikingu iela 18 Sunīši 26.07.2006.

90. Zālīši Berģi 26.07.2006.

91. Jaunvilciņi Upesciems 23.08.2006.

92. Makstenieku sils Makstenieki 23.08.2006.

93. Pērses iela 17 Berģi 23.08.2006.

94. Krasta iela 5, 6, 7, 9, 11; Kraujas iela 9

Baltezers

27.09.2006.

95. Smilšu iela 5 Garkalne 25.10.2006.

96. Ziedoņa iela 6 Berģi 25.10.2006.

97. Pērses iela 23 Berģi 25.10.2006.

98. Puniņi Suži 25.10.2006.

99. Vālodzes Upesciems 25.10.2006.

100. "Brekši", "Zvejnieki" Upesciems 2006.

2008.g.

101. Dreieri Upesciems 30.01.2008.

102. Dīķa iela 4, Lauksaimnieks 1z.v. Sunīši 30.01.2008.

103.

z.g.kad.Nr. 8060-003-0275; 8060-003-0274

daļai

Baltezers 30.01.2008.

104. Upesciema iela 60, 62 Berģi 30.01.2008.

105. Mežlīdes Berģi 27.02.2008.

106. Kalna Mašēni Upesciems 30.04.2008.

z.g.kad.Nr. 8060-003-0274 daļai (Dzeramā Lauku

107.

02.07.2008.

ūdens sagatavošanas vietai)

teritorija

108. Dumpji Baltezers 30.07.2008.

109. Elenburgas iela 63 Upesciems 27.08.2008.

110. Griķi Bukulti 27.08.2008.

111. Krusta iela 1A

Langstiņi

29.10.2008.

Projekts 3i 2013 4



PIELIKUMI

112. Baložu prospekts 17 Berģi 29.10.2008.

113. "Ūdri" Garkalne 29.10.2008.

114. Ošu gatve 1 Bukulti 29.10.2008.

115. Lapu iela 19A Berģi 26.11.2008.

116. Taku iela 15, 21 Berģi 26.11.2008.

117. Spundes iela 5 Berģi 19.12.2008.

118. Ozolu iela 17

Langstiņi

19.12.2008.

2009.g.

119. Ticība 2.z.g. Suži 30.01.2009.

120. "Rozītes" Berģi 30.01.2009.

121. Saulgriežu iela 7A Berģi 30.01.2009.

122. Mētru iela 3 Baltezers 30.01.2009.

123. "Vīnogas" Amatnieki 25.02.2009.

124. Skolas iela 7 Upesciems 25.02.2009.

125. Krievupes iela 16B

Langstiņi

25.03.2009.

126. Dzegužu iela 2 Sunīši 29.04.2009.

127. "Jaundukuri" Upesciems 29.04.2009.

128. Kaiceles iela 3A Sunīši 29.04.2009.

129. Vec-kauči (pilnveidošana) Baltezers 29.04.2009.

130. Ezera prospekts 13D Berģi 29.04.2009.

131. Dzintaru iela 1;3, Taku iela 32, "Takas" daļa Berģi 27.05.2009.

132. Ciedras Priedkalne 27.05.2009.

133. Rīgas-Siguldas šoseja 8 Berģi 17.06.2009.

134. Rožu prospekts 53 Berģi 26.08.2009.

135. Rubeņu iela 2, 3, Rubeņu iela Berģi 28.10.2009.

136. SN Nr.1-dp. „Alīses”,8060-003-0232

137.

2010.g.

SN Nr.2-dp. „Ruduļi”, „Mirdzas”, „Asni”,

8060-003-0160,

8060-003-0162

8060-003-0161

Lauku

teritorija

27.03.2010. Nr.1, 10.§)

Baltezers 27.03.2010. Nr.1, 11.§)

138. „Līgotņu”, „Zemzari” Bukulti 31.03.2010.

139. SN Nr.4-dp. „Kalēji”, 8060-010-0459; Skuķīši 31.03.2010. Nr.3, 7.§

140. Bērziņi Upesciems 28.07.2010.

141. SN Nr.6-dp „Rihardi”,8060-008-0025 Upesciems 21.12.2010.Nr.18, 21.§)

2011.g.

142. SN Nr.1-dp „Ābeļdārzs”,8060-012-0186 Amatnieki 25.01.2011. Nr.1, 1.§)

143. "Virpuļi, Reinīši" Upesciems 22.02.2011.

144. SN Nr.3-dp „Bebri”,8060-007-0202 Langstiņi 29.03.2011. Nr.4, 5.§)

Lauku

145. SN Nr.4- „Stārķi”,8060-001-0453,

teritorija 27.04.2011. Nr.5, 2.§)

Projekts 3i 2013 5



PIELIKUMI

146. SN Nr.5-dp “„Mētras”,8060-002-0017 Bukulti 30.08.2011.Nr.10, 13.§)

147. SN Nr.6-dp "Šleseri" kad.nr.8060-002-0270 Bukulti 27.09.2011.Nr.11, 14.§)

2012.g.

148.

SN Nr.2-dp groz’ijumi

kad. Nr. 8060 003 0275; 8060 003 0274 Baltezers 24.04.2012. Nr.7, 5.§)

149. SN Nr.3-dp „Vālodzes”grozījumi Upesciems 29.05.2012. Nr.9, 10.§)

150. SN Nr.4-dp „Briežu iela” Berģi 31.07.2012. Nr.11, 5.§)

151. SN Nr.5-dp „Mārsili”1.2.3. z.g. grozījumi Baltezers 31.07.2012. Nr.11, 6.§)

152.

153.

154.

2013.g.

„Augšvimbas”, „Rīgas-Siguldas šoseja 1e”

kadastra Nr.8060-006-0144, , kad, Nr. 8060-

004-0054, 8060-006-0564,

„Upmales” 2.zemes gabals izmaiņu projekts

zemes vienībai Upmalas ielā 2.

kad.nr.8060-012-0539

„Bērziņkalns”, 8060-011-0247,

8060-011-00328

Berģi

Sunīši

Upesciems

26.02.2013..Nr.2,2.§).

26.02.2013. Nr.2,9.§)

30.04.2013..Nr.4,9.§

SN * -saistošie noteikumi

Projekts 3i 2013 6



2.PIELIKUMS

REKOMENDĒJAMIE CEĻU UN IELU PROFILI

1.attēls.Pašvaldības autoceļš (BI kategorija)

(Nodalījuma josla 19-22m)

2.attēls.Pašvaldības autoceļš (BI kategorija)

3.attēls.Tranzīta iela/maģistrālā iela (BI, BII kategorija)

Projekts 3i 2013 1



4.attēls.Tranzīta iela/maģistrālā iela (BI, BII kategorija)

5.attēls.Maģistrālā iela (BII, BIII, CIII kategorija)

(18-20m)

6.attēls.Ciema nozīmes iela (CIII, CIV kategorija)

(15m)

Projekts 3i 2013 2



7.attēls.Ciema nozīmes iela (CIII, CIV kategorija)

(12m)

8.attēls.Vietējas nozīmes iela (DIV, DV kategorija)

(9-10m)

Piezīme: pieļaujamais minimālais būvlaides attālums DIV, DV kategorijas ielām – 3m

Projekts 3i 2013 3



9.attēls. Piebrauktuve (EV, EVI kategorija)

(6m)

10.attēls.Servitūta ceļš (4,5m)

Projekts 3i 2013 4



PIELIKUMI

3.PIELIKUMS

GARKALNES NOVADA ĢEODĒZISKO PUNKTU SARAKSTS

(Valsts ģeodēziskā tīkla datu bāze 2013. http://geodezija.lgia.gov.lv)

Nosaukums Klase X (m) Y (m)

Apsek.

gads

Bāliņi 51005 G2;Gr3 319035 528156

0393 N1; Gr3 319017 518950 2010

0396 N1; Gr3 322042 524071 2010

0963 N1; Gr3 320503 519456 2001

1153 N1; Gr3 320477 521991 2010

116 N1; Gr3 322237 524797 2010

1169 N1; Gr3 326405 531694 2010

1331 N1; Gr3 322671 525737 2010

183 N1; Gr3 323859 528321 2010

1847 N1; Gr3 319929 521070 2010

1850 N1; Gr3 321093 523009 2010

1944, 1944 N1 313886 520568 2008

2064 N1 319017 518949 2009

364 N1; Gr3 319581 519887 2010

3730, 3730 N1 314952 520287 2008

46 N1 318233 518128 2001

6058, 6058 N1 315498 519760 2008

612 N1; Gr3 325925 530920 2010

6330 N1; Gr3 314371 520776 2011

6927 N1; Gr3 315849 519518 2011

85 N1; Gr3 325110 529719 2010

Kauči, Kauči T3; N1; Gr3 323755.2 527349.1 2010

Krustojums, Krustojums T3; N1; Gr3 323289.2 526604.8 2010

Kauči T1 322925.5 529380.5 2005

Artis T3 325569.3 533261.1 2009

Buņči T3 319610.3 531330.3 2006

Ginters T3 320234.9 522720.1 2009

Kauči, Kauči T3; N1; Gr3 323755.2 527349.1 2010

Krustojums, Krustojums T3; N1; Gr3 323289.2 526604.8 2010

Ropaži T3 322880.1 525084.2 2009

Salaspušļi T3 319420.6 518439.7 2009

Ādaži D T3 319794.5 516343.8 2009

Projekts 3i 2013



PIELIKUMI

4. PIELIKUMS

Garkalnes pašvaldības A grupas ceļu saraksts

Nr.

p.k.

Ceļa nosaukums

Ceļu raksturojošie parametri

Ceļi

Tilti un satiksmes pārvadi

Adrese

adrese

(km)

no līdz km

garums

(km)

seguma

veids

nosaukums

ģeogrāfiskās

koordinātas

Garums (m)

brauktuves

laukums(m2)

Divlīmeņu

Nobrauktuvju

Brauktuves

laukums

Konstrukcijas

materiāls

Īpašuma kadastra

numurs

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14

Rīgas-Siguldas šos 18.km 0 1,7 1,7 Grants - - 8060-005-0066

– Remberģi (pielik. Nr.1)

Makstenieki-Mālpils 0 2,87 2,87 Bez seg. 8060-009-0197

šoseja (pielik. Nr.3)

Rīgas-Siguldas šoseja 0 1.68 1.68 Grants - - 8060-005-0062

21.km.-Gāršas( piel. Nr.12

Rīgas-Siguldas šos. 0 1.26 1.26 Bez seg. - - 8060-005-0060

21.km-Dzelzc.21.km

6

( pielik. Nr.12)

Rīgas-Siguldas šos.- 0 2.0 2.0 Grants - 0- Nav 9,5 38 - Betona 8060-009-0196

Makstenieki (pielik.Nr.17)

1.95 mēr.

Mālpils šoseja-Zaķumuiža 0 0.96 0.96 Grants - 0- Nav 12,4 50 - Koka braukt., 8060-010-0496

(pielik.20)

0.55 mēr.

met. balsti

Mālpils šos. – 10.līnija 0 0.31 0.31 Grants - - 8060-010-0498

(pielik. Nr.22)

Mālpils šos. -12.līnija 0 0,3 0,3 Grants - - 8060-010-0499

(pielik. Nr.23)

Mālpils šos. –Skuķīši 0 0.13 0.13 Bez seg. - . 8060-010-0504

(pielik. Nr.24

A grupas ceļi kopā

11.21 km, tai skaitā ar grants segumu 6.95 km

Avots: pašvaldības dati 2012.g.

Projekts 3i 2013



PIELIKUMI

Garkalnes novada pašvaldības B grupas ceļu saraksts

Nr.

p.k.

Ceļa nosaukums


Ceļi


Adrese

adrese

(km)

no līdz km

garums

(km)

seguma

veids

nosaukums

ģeogrāfiskās

koordinātas

Garums (m)

(km)

brauktuves

laukums(m2)

Divlīmeņu

Nobrauktuvju

Brauktuves

laukums

Konstrukcijas

materiāls

Īpašuma kadastra

numurs

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14

10.

Langstiņi-Meždruvas 0 2.28 2.28 Bez seg. 8060-009-0393

(pielik.-.2)

11.

Atvari-Kalnaspulles 0 1.5 1.5 Grants - - 8060-011-0234

(pielik.-5).

8060-011-0154

12. Remberģi – Āņu ceļš (p-6) 0 1.4 1,4 Bez seg. - - 8060-005-0065

13. Āņu ceļs-Grantskalni( p-7) 0 0.42 0.42 Bez seg. 8060-005-0064

14. Suži-Mežciems( piel.-8) 0 0.71 0.71 Grants 8060-001-0485

15. Ādažu iela–Mežciems(p-9) 0 2,3 2,3 Bez seg. - - 8060-001-0483

16.

Jaunciema ceļš –

0 0,4 0,4 Grants - - 8060-001-0487

Priežlejas( pielik.-10)

17.

Jaunciema ceļš-Mežciems 0 2.32 2.32 Bez seg. 8060-001-0484

(pielik.-11)

18.

Austrumu iela– Krievupes 0 2,0 2,0 Grants - - 8060-004-0962

pļavas(pielik.-14)

19.

Lapmeži-Krievupes stacija 0 0.95 0.95 Bez seg. 8060-005-0067

(pielik.-15)

20. Jaunciema ceļš-Purmaļi(18 0 1.7 1.7 Grants 8060-001-0486

21.

Zaķumuižas ceļš-14.līnija 0 0.5 0.5 Grants - - 8060-010-0497

(pielik. 21)

14.

Nobrauktuve no A1 0 0.70 0.70 Asfalts 8060-003-0179

autoceļa (pielik.-30)

B grupas ceļi kopā:

17.18 km, tai skaitā grants segums -6.81 km, asfalta segums- 0.7 km


Projekts 3i 2013



PIELIKUMI

Garkalnes novada pašvaldības C grupas ceļu saraksts

Nr.

p.k.

Ceļa nosaukums


Ceļi


Adrese

adrese

(km)

no līdz km

garums

(km)

seguma

veids

nosaukums

ģeogrāfiskās

koordinātas

Garums (m)

brauktuves

laukums(m2)

Divlīmeņu

Nobrauktuvju

Brauktuves

laukums

Konstrukcijas

materiāls

Īpašuma kadastra

numurs

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14

22.

Makstenieki-Meždruvas 0 0.5 0.5

8060-009-0152

Bez seg.

(pielik.Nr.4)

(z.v-8060-009-0409)

23.

Mežkalni-Miķeļciems 0 1.7 1.7

- - 8060-008-0070

Bez seg.

(pielik.-16)

Galasētas– Gāršas

- - 8060-005-0061

24. (Pielik.-19) 0 0,72 0,72 Grants

(z.v.8060-005-0061,

8060-005-0119)

25. Mālpils šos.-Kalēji (p.-25) 0 0.24 0.24 Bez seg. 8060-010-0505

26.

Dzelzceļa 31.km-

8060-005-0012

0 2.3 2.3 Bez seg.

Krievupes pļavas (p.-26)

(z.v.8060-005-0120)

6. Ramaņu iela(piel.-27) 0 0.18 0.18 Bez seg

8060-008-0310

(z.v.8060-008-0315

7. Vecstārastu ceļš(piel.-28) 0 0.10 0.10 Bez seg.

8060-012-0056

(z.v-8060-012-0372)

8. Niedrāju ceļš (pielik.-29) 0 0.09 0.09 Grants

8060-002-1206

(z.v.8060-002-1206

C grupas ceļi (kopā)-5.83 km; t.sk. ar grants segumu-0.81 km

(A+B+C)ceļu kopgarums-34.22 km, t.sk.ar grants segumu-14.57 km, ar asfalta segumu-0.7 km


Projekts 3i 2013

5. PIELIKUMS



PIELIKUMI

Teritorijas ar īpašiem nosacījumiem (TIN)

Projekts 3i 2013

II daÄ¼a. Teritorijas izmantoÅ¡anas un apbÅ«ves noteikumi

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?