darba vides risku novērtēšanas vadlīnijas - Eiropas darba drošības ...

osha.lv

darba vides risku novērtēšanas vadlīnijas - Eiropas darba drošības ...

Darbâ neriskçievçro

darba

droðîbu!

DARBA VIDES

RISKU NOVÇRTÇÐANAS

VADLÎNIJAS

DARBA VIDES RISKU NOVÇRTÇÐANA

UN TÂS MÇRÍIS

RISKA PAMATJÇDZIENI

UN KOMPONENTES

RISKU NOVÇRTÇÐANAS SOÏI, PROCEDÛRA

UN METODES


Darba vides

risku novçrtçðanas

vadlînijas

Rîga

2003


SATURS

Ievads......................................................................................................................................................4

I. Vispârîgas nostâdnes ..........................................................................................................................6

1.1. Riska novçrtçðanas mçría sasniegðana..............................................................................................6

1.2. Metodoloìija......................................................................................................................................7

1.3. Risku novçrtçðanai piemçrojamie kritçriji.........................................................................................7

1.4. Piemçri aktivitâtçm un situâcijâm darbâ, veicot risku novçrtçðanu...................................................9

1.5. Risku noteikðanas un novçrtçðanas pamatnosacîjumi......................................................................11

1.6. Pakâpeniskâ pieeja risku noteikðanâ un novçrtçðanâ.......................................................................12

II. Riska pamatjçdzieni.......................................................................................................................15

III. Riska komponentes........................................................................................................................17

IV. Riska novçrtçðana...........................................................................................................................18

4.1. Riska novçrtçðanas soïi................................................................................................................19

4.2. Riska novçrtçðanas procedûra .....................................................................................................22

4.3. Riska novçrtçðanas metodes........................................................................................................29

Literatûra...............................................................................................................................................72

3


Ievads

Risks ir dabîga dzîves sastâvdaïa, kas pavada cilvçku visâs viòa darbîbas jomâs. Vienâ gadîjumâ

risks var bût liels un bût par cçloni avârijâm vai nelaimes gadîjumiem darbâ, t.sk. arodsaslimðanâm.

Citos gadîjumos risks ir mazâks, un tâ sekas nav tik bîstamas. Piemçram, neliela trauma vai

nenozîmîgi materiâli zaudçjumi.

Jebkuram riskam ir savs objektîvs vai subjektîvs cçlonis, kura izcelsme var bût dabîga

(viesuïvçtras, zibens, plûdi, u.tml.) vai tehnogçna (visa veida darbîbas ar íîmiskâm, bioloìiski

aktîvâm, sprâdzienbîstamâm, ugunsnedroðâm u.tml. vielâm, kâ arî citas darbîbas, kas saistîtas ar

tehnoloìiskajiem procesiem darba vidç, t.sk. bîstamo vielu uzglabâðana un kravu transportçðana).

Darba vidç avâriju cçloòi parasti ir rûpnieciska rakstura, t.sk. transporta negadîjumi, kuru rezultâtâ

cilvçki tiek pakïauti riskam ar smagâm sekâm. Avârijas riskam ir raksturîgs lokâls briesmu avots

(toksisku vielu noplûdes vai ugunsgrçks) ar avârijas centru, kura radîto briesmu lielums ir atkarîgs no

attâluma lîdz tam. Tâ kâ avârijâs bieþi vien cieð liels cilvçku daudzums, tad var runât gan par

individuâlo, gan sociâlo risku.

Mazos uzòçmumos nelaimes gadîjumi un darbinieku saslimðana rada îpaðas problçmas un ietekmç

ne tikai atseviðía darbinieka veselîbu, bet arî visa uzòçmuma darbîbu. Viena cilvçka prombûtne var

pilnîbâ izjaukt tehnoloìisko procesu, izmainît darba ritmu u.tml.

Darba devçja uzdevums, saskaòâ ar LR Darba aizsardzîbas likumu (20.06.2001), ir nodroðinât

uzòçmumâ vai organizâcijâ strâdâjoðo veselîbu un droðîbu, kâ arî veikt darba vides sakârtoðanu

atbilstoði MK noteikumiem Nr.379 "Darba vides iekðçjâs uzraudzîbas kârtîba" (23.08.2001).

Risku novçrtçðanu paredz arî Eiropas Savienîbas pamatdirektîvas 89/391/EEC, tâm pakârtotâs

speciâlâs direktîvas par darba droðîbu darba vietâs (89/654/EEC, 89/655/EEC, 89/656/EEC,

90/269/EEC, 90/270/EEC, u.c.) un direktîvas par darbinieku aizsardzîbu pret íîmiskiem, fizikâliem un

bioloìiskiem riskiem (98/24/EC, 2000/54/EC, 2002/44/EC u.c.). Riska analîzes, vadîbas un

novçrtçðanas pamatnostâdnes tiek iekïautas arî ðâdos starptautiskajos standartos: vides vadîbas

standartâ ISO 14001 („Environmental management systems standards”), kvalitâtes standartâ ISO

9001 („Quality systems: Model for quality assurance in design, development, production, installation

and servising”), arodveselîbas un darba droðîbas vadîbas sistçmâ OHSAS 18001 („Occupational

Health and Safety Assessment series — 18001”).

Eiropas Kopienas dokumenti „VESELÎBA UN DARBA DROÐÎBA” (EC DOC/05/20/97) paredz

vispârçju pieeju darbâ esoðo risku novçrtçðanai. Ðîs nostâdnes un ieteikumi atspoguïoti —

„GUIDANCE ON RISK ASSESSMENT AT WORK, Luxemburg: Office for Official Publications of

the European Communities, 1996-2000”. Daþas no ðîm vadlîniju nostâdnçm parâdîtas vadlîniju 1.1. un

1.2. nodaïâs.

Politiku darba droðîbâ un veselîbas aizsardzîbâ nosaka arî Starptautiskâs darba organizâcijas (SDO)

"Darba droðîbas un veselîbas aizsardzîbas vadîbas sistçmu vadlînijas" (ILO-OSH 2001). Eiropas

Savienîba ir devusi ieskatu turpmâkâs darbîbâs un prioritâtçs attiecîbâ uz darba aizsardzîbas jomu

dokumentâ "Piemçroðanâs pârmaiòâm darbâ un sabiedrîbâ: Kopienas jaunâ darba droðîbas un

veselîbas aizsardzîbas stratçìija 2002-2006."

4


Risku novçrtçðanas juridiskais pamats

LR Darba aizsardzîbas likums

LR MK noteikumi Nr. 379

"Darba vides iekðçjâs uzraudzîbas veikðanas kârtîba"

p. 2. Darba vides iekðçjâ uzraudzîba sastv no ðâdiem posmiem:

2.1. darba vides iekðçjâs uzraudzîbas plânoðana;

2.2. darba vides riska novçrtçðana...;

Risku novrtçðana balstâs uz:

1. Eiropas Savienîbas pamatdirektîvas 89/391/EEC „Councile Directive of on

the introduction of measures to encourage improvements in

the Safety and Health at work ” 6.3. (a) un 9.1.(a) pantiem par prasîbâm

risku novçrtçðanas ievieðanâ Eiropas Kopienas dalîbvalstîs;

2. Individuâlajâm direktîvâm par darba droðîbu darba vietâs (89/654/EEC,

89/655/EEC, 89/656/EEC, 90/269/EEC, 90/270/EEC, u.c.) un

darbinieku aizsardzîbu pret íîm iskiem, fiz ikâliem un b iol oìiskiem riskiem

(98/24/EC, 2000/54/EC, 2002/44/EC u.c.);

3. vides vadîbas standartu ISO 14001 "Environmental manegement systems

standarts" un kvalitâtes standartu ISO 9001 "Quality systems: Model for

quality assurance in design, development, production, installation and

servising";

4. arodveselîbas un darba droðîbas vadîbas sistçmu OHSAS 18001

("Occupational Health and Safety Asessment Series — 18001");

5. speciâlâm starptautiski atzîtâm riska kvalitatîvâm un kvantitatîvâm

novçrtçðanas metodçm, piemçram:

briesmu un darba operâciju pçtîðanas metode HAZOP (Hazard and

Operability Study),

kïûmes stâvokïu un rezultâtu analîze FMEA (Failure Mode and Effect

Analysis),

„Kas notiks-ja” metode What-if,

kïûdu "koka" analîze FTA (Fault Tree Analys is); Iepriekðçjâ briesmu

analîze PHA (Preliminary Hazard Analysis),

daþâdas jauktas vai modificçtas metodes, kas balstâs uz kvalitatîvo vai

kvantitatîvo analîzi, kâ arî datorprogrammas risku novrtçðanai (SIL,

DELPHI-tehnika, DEFI-metode MOSAR-metode, PHA-5, Assessor,

Auditwork, Markova-metode, Monte-Carlo simulcija u.c.);

6. kvalitatîvâm un puskvantitatîvâm novçrtðanas metodçm, izmantojot riska

matricas un ballu/punktu vçrtçðanas sistçmas.

5


I. VISPÂRÎGAS NOSTÂDNES

(Eiropas Kopienas dokumentu skatîjumâ)

1.1. Riska novçrtçðanas mçría sasniegðana

Kamçr riska novçrtçðanas mçríis ietver profesionâlo risku novçrðanu, un tam vienmçr jâbût par

galveno uzdevumu, to ne vienmçr izdodas sasniegt praksç. Gadîjumos, kad ir neiespçjami novçrst

risku, jâsamazina risku apjoms un atlikuðais risks ir jâkontrolç. Vçlâkajâ posmâ, kâ daïa no pârskata

programmas, ðâdi atlikuðie riski tiek atkârtoti izvçrtçti un jauno zinâðanu ietvaros tiek apskatîta iespçja

samazinât vai novçrst risku vispâr.

Risku novçrtçðana ir jâveido un jâpiemçro tâ, lai darba devçjiem vai personâm, kuras kontrolç

veicamo darbu, palîdzçtu:

noteikt darbâ radîtâs briesmas un novçrtçt ar tâm saistîtos riskus, lai, ievçrojot spçkâ esoðâs

likumdoðanas prasîbas, varçtu noteikt, kâdi pasâkumi jâveic darbinieku un citu personu droðîbas

un veselîbas nodroðinâðanâ;

novçrtçt risku, lai balstoties uz iegûto informâciju, varçtu pareizi organizçt darbu, izvçlçties

darbam nepiecieðamâs iekârtas, íîmiskâs vielas, materiâlus u.tml.;

pârbaudît, vai piemçrojamie darba aizsardzîbas pasâkumi ir adekvâti;

noteikt darbîbas prioritâtes, ja novçrtçðanas rezultâtâ tiek atklâts, ka nepiecieðami turpmâki

pasâkumi;

parâdît darbiniekiem un viòu pârstâvjiem, ka visi ar darbu saistîtie faktori ir ievçroti, kâ arî veikti

visi nepiecieðamie pasâkumi droða darba organizçðanâ;

nodroðinât, ka preventîvie pasâkumi, darba un raþoðanas metodes, kuras tika uzskatîtas par

nepiecieðamâm un tika ieviestas pçc riska novçrtçðanas, uzlabo veselîbas un darba droðîbas lîmeni

darbiniekiem.

Riska lîmenis darbâ jânovçrtç ikreiz, kad tiek ieviestas izmaiòas, kas maina riska faktorus,

piemçram, jauns process, jaunas iekârtas vai materiâli, izmaiòas darba organizâcijâ vai jaunas darba

situâcijas, tai skaitâ jaunas darbnîcas un citas telpas.

Novçrtçjot risku un tâ seku novçrðanu, kâ arî piemçrojot kontroles pasâkumus, ir svarîgi, lai risks

netiktu pârnests tâlâk. Jâpanâk, lai atrisinot vienu problçmu, netiktu radîta nâkamâ. Piemçram,

apðaubâmas ir priekðrocîbas, kas tiks gûtas, pârvelkot biroja logus ar plçvi trokðòu samazinâðanai no

ârpuses, ja netiks nodroðinâta pienâcîga ventilâcija.

Ir svarîgi, lai risks netiktu pârnests uz citu vietu. Piemçram, toksisko vielu izplûðana neapdraudçtu

citu telpu vai sabiedrisko vietu (kâdâ slimnîcâ gaiss no morga noplûdes ventilâcijas sistçmas tika

novadîts tieði zem bçrnu nodaïas palâtas logiem).

Risku novçrtçðana jâveic, nevis darbojoties izolçti darba devçjam, bet gan iesaistot ðajâ procesâ arî

darbiniekus vai viòu pârstâvjus. Novçrtçðanas ietvaros jâkonsultçjas ar darbiniekiem un jâsniedz

informâcija par izdarîtajiem secinâjumiem un veicamajiem aizsardzîbas pasâkumiem.

Bûtisks elements, kas vienmçr jâòem vçrâ, ir iespçjamâ citu uzòçmumu darbinieku vai personu

klâtbûtne darba vietâ. Viòu klâtbûtnei ir jâpievçrð uzmanîba ne tikai tâpçc, ka tâs ir riskam pakïautâs

personas, bet arî tamdçï, ka viòu darbîba var apdraudçt darbiniekus, kuri jau pastâvîgi strâdâ ðajâs

telpâs. Tâ, piemçram, apakðuzòçmçji ieved objektâ savu transportu, kura klâtbûtne nav paredzçta.

Viòiem jâizmanto tâdi bîstami riska avoti, kâ metinâðanas iekârtas, jâpârvieto un jâuzglabâ smagas

ierîces vai citi materiâli, kas atrodas lîdzâs ejâm vai celiòiem. Tâdçjâdi apakðuzòçmçju ierîces un cita

tehnika var radît potenciâlo risku uzòçmumâ nodarbinâtajiem.

6


Darba devçjiem risku novçrtçðana jâveic, òemot vçrâ pastâvoðo mijiedarbîbu starp viòu

darbiniekiem un veicamajâm darbîbâm uzòçmumâ, kurâ viòi strâdâ. Viòiem jâinformç telpu nomnieks

un citi darba devçji vai viòu darbinieki, uz kuriem tas attiecas, par iespçjamiem riskiem un

nepiecieðamajiem aizsardzîbas pasâkumiem.

Vienmçr jâòem vçrâ, ka darba telpas var apmeklçt, piemçram, studenti, sabiedrîbas locekïi,

slimnîcas pacienti, pie kam maz ticams, ka viòi pârzina pastâvoðos riskus un veicamos aizsardzîbas

pasâkumus. Tieði tâdçï, daudziem uzòçmumiem ir jâizstrâdâ speciâli apmeklçtâjiem paredzçtus

noteikumus. Katram apmeklçtâjam jâizsniedz ðâdu noteikumu kopsavilkuma eksemplârs.

aizsardzîbas jomâ, par pamatu òemot:

a)

b)

c)

1.2. Metodoloìija

Nav noteiktu likumu, kâ jâveic riska novçrtçðana. Tomçr ir divi principi, kuri vienmçr jâpatur

prâtâ, novçrtçjot riskus:

jâòem vçrâ visi riski faktori un iespçjamâs briesmas;

identificçjot risku, jânoskaidro vai no riska nevar izvairîties vispâr, ja ne, tad kâdas var bût sekas.

Var izmantot visdaþâdâkâs riska novçrtçðanas metodes (un to kombinâcijas), ar noteikumu, ka

tajâs ietverti nepiecieðamie elementi. Riska novçrtçðanas metodes parasti ir izstrâdâtas, balstoties uz:

darba vides novçroðanu (piemçram, darbinieka darba apstâkïi, iekârtu droðîba, putekïi un dûmi,

temperatûra, apgaismojums, troksnis utt.);

darba uzdevumu noteikðanu (noteikt visus uzdevumus, lai pârliecinâtos, ka tie ir ietverti riska

novçrtçðanâ);

darba uzdevumu izskatîðanu (daþâdu uzdevumu rezultâtâ raduðos risku novçrtçðana);

notiekoðo darbu novçroðanu (pârbaudît, lai noskaidrotu, vai procedûras atbilst paredzçtajiem

principiem un lai pârliecinâtos, vai neradîsies nekâdi citi riski);

darba raksturu (novçrtçt iespçjamo bîstamîbu);

darba vietu ietekmçjoðiem ârçjiem faktoriem (piemçram, klimatiskie apstâkïi darbiniekiem, kas

strâdâ brîvâ dabâ);

pârskatu par psiholoìiskajiem, sociâlajiem un fiziskajiem faktoriem, kas veicina darbâ esoðo

stresu; kâ tie mijiedarbojas savâ starpâ un ar citiem darba organizâcijas un vides faktoriem;

darba organizâcijas nosacîjumiem (atpûtas pauzes darbiniekiem u.c.).

Izdarîtos novçrojumus jâsaskaòo ar higiçnas normu kritçjiem u.c. normatîvajiem aktiem darba

tiesiskâs prasîbas;

publicçtos standartus un norâdîjumus, piemçram, Ministra kabineta noteikumus, uzvedîbas

noteikumus darba vietâ (instrukcijas), darba neaizsargâtîbas lîmeòus, tirdzniecîbas asociâciju

standartus, raþotâju norâdes utt.;

risku novçrðanas hierarhijas principus:

izvairîðanos no riska,

bîstamo risku aizvietoðana ar droðiem vai mazâk bîstamiem riskiem (piemçram, toksisku

íîmisko vielu aizvietoðana ar veselîbai mazâk kaitîgâm vielâm),

risku likvidçðana paðos to pirmsâkumos,

kolektîvo, nevis individuâlo aizsardzîbas pasâkumu veikðana (piemçram, aizsardzîbai pret

dûmiem prioritâte ir vietçjâs nosûces ventilâcijas sistçmas ierîkoðana, nevis gâzmasku lietoðana),

pielâgoðanâs tehniskajam progresam un informâcijas izmaiòâm,

aizsardzîbas lîmeòa paaugstinâðana.

1. 3. Risku novçrtçðanai piemçrojamie kritçriji

Tas, kâda risku novçrtçðanas metode tiks izmantota, bûs atkarîgs no:

darba vietas rakstura (piemçram, pastâvîga vai îslaicîga darba vieta);

darbîbas veida (piemçram, atkârtotas darbîbas, attîstîbâ esoðs/mainîgs process, pçc pieprasîjuma

veiktais darbs);

7


veicamâ uzdevuma (piemçram, datu apstrâde, darbs ar toksiskâm íîmiskâm vielâm, darbs pie

elektriskâs sadales iekârtas, darbs ierobeþotâs telpâs u.tml.);

tehniskâs sareþìîtîbas pakâpes.

Daþos gadîjumos tâ varbût bûs viena metode, kas aptver visu darba vietu un tajâ esoðos riskus.

Savukârt, citos gadîjumos daþâdâm darba vietâm daïâm var bût piemçrojamas vairâkas atðíirîgas

metodes.

Piemçram, lielâ inþeniertehniskajâ darbnîcâ, kur parasti tiek apstrâdâts standartveida produktu

klâsts, risku novçrtçðana jâveic, atseviðíi apskatot:

iekârtas un citas mehâniska rakstura briesmas;

apstrâdâtos vai iekârtâs izmantotos materiâlus (îpaðus kausçjumus, dzesçðanas ðíîdumus utt., un to

iespçjamo ietekmi uz veselîbu);

vispârçjo darba vidi (mikroklimatu, ventilâciju, troksni un apgaismojumu);

piekïûðanas lîdzekïus (liftus, kâpnes, transportu u.tml.);

palîgierîces (pacelðanas iekârtas, darba transports u.c.);

îpaðos procesus (metâla rûdîðana u.tml.);

elektrodroðîbu;

citas darbîbas, tâdas kâ tîrîðanu un ekspluatâciju;

psiholoìiskos, sociâlos un fiziskos faktorus, kas veicina darba vietâ esoðo stresu.

Daþas citas darba vietâs veiktâs darbîbas jâvçrtç atseviðíi, apskatot darbus, kas tiek piemçroti

telpâm pilnîbâ. Piemçram, logu tîrîðana vai apgaismes ierîèu ierîkoðana, jaunu iekârtu izvçle, jaunu

darbinieku apmâcîba.

Taèu, izvçrtçjot ðîs darbîbas atseviðíi, joprojâm ir svarîgi òemt vçrâ, vai starp tâm nepastâv

mijiedarbîba, kas varçtu ietekmçt risku novçrtçðanu.

Lielâkâ daïa novçrtçjuma, kas jâveic iepriekð minçtajos gadîjumos, droði vien tiks veikta,

balstoties uz darba aktivitâtes izpçti. Taèu daþiem aspektiem, tâdiem kâ datortehnoloìiju izmantoðanai

vai îpaðiem ekspluatâcijas nosacîjumiem, bûtu nepiecieðama rûpîgâka pieeja.

Praksç bieþi vien der padomât par risku novçrtçðanu, kâ par vairâku pakâpju (novçrtçðanas soïu)

procesu, kurâ katra nâkoðâ pakâpe ir solis uz priekðu, lai sîkâk novçrtçtu konkrçto darba vietu, kurâ ir

identificçts risks. Plaðâk ðos soïus varçtu raksturot sekojoði:

vispârçjâ novçrtçðana, kad riski ir labi zinâmi, to var viegli noteikt un îstenot kontroles pasâkumus;

risku, kuriem jâpievçrð lielâka (detalizçtâka) uzmanîba, novçrtçðana. Svarîgi, lai, neatkarîgi no tâ,

kura metode tiktu pieòemta, Jûs konsultçtos un iesaistîtu novçrtçðanâ nodarbinâtos ðajâ darba

vietâ. Tas nepiecieðams, lai riski tiktu noteikti:

izmantojot zinâðanas par bîstamîbu, piemçram, íîmisko vielu îpaðîbâm, bîstamâm iekârtu daïâm

utt.;

pielietojot zinâðanas par darba apstâkïiem un to negatîvo ietekmi, kura varbût netika paredzçta.

Piemçram, gadîjumâ, ja darbinieku grupai vai kâdam atseviðíam darbiniekam attîstâs akûti

slimîbas simptomi, vispirms jâmçìina noteikt risks un tikai pçc tam tas ir jâizvçrtç.

Veicot darbâ pastâvoðâ riska novçrtçðanu, bieþi vien âtrâkais un droðâkais veids, kâ iegût

informâciju par to, kas patiesi notiek, ir pavaicât izvçrtçjamajâ darbâ iesaistîtajiem darbiniekiem

(izmantot aptaujas lapas). Viòi zina, kâdas darbîbas viòi pçc kârtas veic; vai tajâ ir kâdas problçmas,

kâ arî veidus, kâ realizçt sareþìîtu uzdevumu un kâdus piesardzîbas pasâkumus viòi veic.

Darbiniekiem jâpârliecinâs, lai neatkarîgi no tâ, kurð veic riska novçrtçðanu, uzòçmuma darba

aizsardzîbas speciâlists vai no ârienes piesaistîtais konsultants — viòð runâtu ar darbiniekiem, kuri

patiesîbâ izpilda ðo darbu.

Vajadzçtu pievçrst uzmanîbu tâdiem riskiem, kas pçc to rakstura ir grûti nosakâmi. Tâs ir

problçmas, kuras var rasties nepareizas darba organizâcijas rezultâtâ un kuras cilvçki parasti uzskata

paðas par sevi saprotamâm, vai samierinâs ar tâm uz savu çrtîbu rçíina. Problçmas var izraisît veids,

kâdâ darba devçjs norâda uz darba uzdevumu veikðanu. Piemçram, darbinieki var uzskatît par

8


nepamatotâm darbîbas, kuras jâveic ïoti âtri, piespiedu darba pozas, kas var izraisît akûtas sâpes un

atkârtotus sastiepumus.

Veicot vispârçjo novçrtçðanu:

jânosaka riski, kurus iespçjams samazinât vai novçrst. Daudzos gadîjumos to izdarît nav

iespçjams, tomçr tas vienmçr jâòem vçrâ;

jânosaka tie riski, kuri ir labi zinâmi un attiecîbâ uz kuriem ir viegli nosakâmi un pieejami

kontroles pasâkumi;

jâapsver darbîbas, kuras nepiecieðamas detalizçtâkam riska novçrtçjumam gadîjumos, kad var

rasties neordinâras situâcijas darba procesâ (avârijas, ugunsgrçka un sprâdziena iespçjamîba). Tâ,

piemçram, detalizçts novçrtçjums jâveic tad, ja augðup un lejup pa kâpnçm tiek nçsâti ârkârtîgi

lieli smagumi vai arî, ja rokas instrumenti tiek izmantoti akmeòu drupinâðanai.

1.4. Piemçri aktivitâtçm un situâcijâm darbâ, veicot risku novçrtçðanu

Ðis ir ilustratîvs saraksts no EK dokumenta "Guidance on risk assessment at work, 4.3.§)". Tajâ

netiek norâdîtas prioritâtes.

1) Darba iekârtu izmantoðana:

nepietiekami aizsargâtas rotçjoðâs vai kustîgâs daïas, kuras var traumçt darbinieku (saspiest,

sadurt, sasist, satvert vai saraut);

brîva detaïu vai materiâlu kustîba (nokriðana, ripoðana, slîdçðana, saðíiebðanâs, notrûkðana,

ðûpoðanâs, sagrûðana), kuras rezultâtâ var tikt traumçti;

iekârtu vai automaðînu kustîba;

ugunsgrçka un sprâdziena briesmas (piemçram, berze, paaugstinâts spiediens).

nepareiza rokas instrumentu lietoðana.

2) Darba telpu raksturs un izvietojums:

bîstamâs virsmas (asas malas, izvirzîjuma vietas);

darbs lielâ augstumâ;

darbi, kas saistîti ar neçrtâm kustîbâm /pozâm;

ierobeþota telpa (piemçram, nepiecieðamîba strâdât starp nostiprinâtam daïâm);

atkabinâðanâs un slîdçðana (mitras vai citas slîdoðas virsmas utt.);

darba stacijas stabilitâte;

individuâlo aizsardzîbas lîdzekïu lietoðanas uz citiem darba aspektiem ietekme;

darba metodes;

ieieðana un strâdâðana ierobeþotâs telpâs.

3) Elektrîbas izmantoðana:

elektriskâ sadales iekârta;

elektroiekârtas, piemçram, slçgts elektrotîkls, apgaismes íçdes;

elektriski darbinâmas iekârtas, to izolâcija;

pârnçsâjamo elektrisko instrumentu izmantoðana;

elektriskâs strâvas izraisîtais ugunsgrçks vai sprâdziens.

gaisa elektrolînijas.

4) Veselîbai bîstamo íîmisko vielu vai íîmisko produktu iedarbîba:

veselîbai bîstamu vielu (tai skaitâ aerosolu un smalku putekïu) ieelpoðana, uzòemðana ar pârtiku

un uzsûkðanâs caur âdu;

viegli uzliesmojoðu un eksplozîvu materiâlu izmantoðana;

skâbekïa trûkums (asfiksija);

korozîvo vielu klâtbûtne;

Reaìçjoðâs/nestabilâs vielas;

sensibilizatoru klâtbûtne.

5) Fizikâlo faktoru iedarbîba:

elektromagnçtiskâ starojuma (infrasarkanâ un ultravioletâ starojuma, redzamâs gaismas, jonizçjoðâ

starojuma) iedarbîba;

9


elektromagnçtiskâ lauka (mikroviïòu, radara u.c. viïòu) iedarbîba;

lâzerstarojuma iedarbîba;

trokðòu, ultraskaòas iedarbîba;

mehânisko vibrâciju iedarbîba;

karstu vielu/ðíîdinâtâju iedarbîba;

aukstu vielu/ðíîdinâtâju iedarbîba;

augsta spiediena (saspiests gaiss, tvaiks, ðíidrumi) iedarbîba.

6) Bioloìisko faktoru iedarbîba:

bioloìiski aktîvo vielu izmantoðana (risks saindçties ar endotoksîniem);

mikroorganismu netîða iedarbîba (infekcijas slimîbas);

alergçnu klâtbûtne.

7) Apkârtçjâs vides faktori un darba vide:

nepietiekams vai nepiemçrots apgaismojums;

nepiemçrota temperatûras, mitruma un gaisa apmaiòas kontrole;

piesâròotâju klâtbûtne.

8) Darba vides un cilvçcisko faktoru mijiedarbîba:

darba droðîbas sistçmas atkarîba no:

- nepiecieðamîbas saòemt un precîzi apstrâdâtu informâciju;

- personâla zinâðanâm un spçjâm;

- darbinieku uzvedîbas normâm;

- labas komunikâcijas;

- droðîbas nosacîjumu atkâpçm vai darba droðîbas procedûru izmaiòâm;

- individuâlo aizsardzîbas lîdzekïu piemçrotîbas;

- vâjas motivâcijas ievçrot droðîbas sistçmas;

- ergonomiskiem faktoriem (rokas instrumentu un iekârtu konstrukcijas piemçrotîba darbinieka

antropometriskajiem un fizioloìiskajiem râdîtâjiem).

9) Psiholoìiskie faktori:

darba raksturs (intensitâte, monotonija);

darba vietas izvietojums (strâdâðana vienatnç);

nenoteiktîba un konfliktsituâcijas;

apstâkïi, kas ietekmç darba un uzdevuma izpildi, lçmumu pieòemðanu;

darba kontrole (pârâk bieþa vai zema);

reakcija avârijas gadîjumâ.

10) Darba organizâcija:

darba procesu noteiktie faktori (piemçram, nepârtraukts darbs, darbs maiòâs, darbs naktîs);

efektîva vadîba sistçma un darba aizsardzîbas pasâkumu organizçðana, plânoðana, pârraudzîba un

kontrole;

iekârtu, tai skaitâ darba droðîbas ierîèu ekspluatâcija;

attiecîgie pasâkumi negadîjumu un avâriju atrisinâðanai.

11) Citi faktori:

vardarbîba darba vietâ, ar kâdu sastopas darbinieki, droðîbas sargi u.c.;

bîstamîba darbâ ar dzîvniekiem;

bîstamîba pârmçrîga augsta vai zema spiediena atmosfçrâ;

slikti klimatiskie apstâkïi;

bîstamîba strâdâjot ûdens tuvumâ vai zem ûdens.

12) Darbinieki un citas riskam pakïautâs personas:

raþoðanas, izplatîðanas, mazumtirdzniecîbas, izpçtes un attîstîbas aktivitâtçs iesaistîtie darbinieki;

papildus vai palîgpakalpojumu darbinieki (apkopçjas, ekspluatâcijas darbinieki, pagaidu darbinieki

utt.);

lîgumstrâdnieki (citu organizâciju darbinieki);

paðnodarbinâtie;

studenti, mâcekïi un apmâcâmie;

biroju un veikalu darbinieki;

10


apmeklçtâji;

avârijas dienesti;

laboratorijas darbinieki.

13) Darbinieki, kam nepiecieðama îpaða aizsardzîba:

invalîdi;

jauni un veci darbinieki;

grûtnieces un mâtes, kas baro zîdaiòus;

neapmâcîti vai nepieredzçjuði darbinieki (piemçram, jaunpieòemtie, sezonas un îstermiòa

strâdnieki);

ierobeþotâs vai slikti vçdinâtâs telpâs strâdâjoðie;

ekspluatâcijas darbinieki;

darbinieki, kas sirgst ar imûndefîcîtu;

darbinieki, kuriem ir arodslimîbu vai ar darbu saistîto slimîbu pazîmes (piemçram, bronhîts);

darbinieki, kas lieto zâles (piemçram, insulînu).

1.5. Risku noteikðanas un novçrtçðanas pamatnosacîjumi

Eiropas vadlîniju „Guidance on risk assessment at work” 3.4. paragrâfâ minçtie ieteikumi ir ðâdi:

apkopot jaunâko informâciju;

veikt apskati — novçrtçt riskus, pârbaudît kontroles pasâkumus, un, ja nepiecieðams, piedâvât

papildus pasâkumus;

noteikt prioritâtes;

izvçrtçt, vai nepiecieðams piesaistît citas kompetentas personas risku novçrtçðanai;

vest reìistru;

informçt visas darbâ iesaistîtâs personas;

pârraudzît atbilstîbu.

Izpildot ðîs darbîbas, neaizmirstiet iesaistît darbiniekus un/vai viòu pârstâvjus, lai arî viòi varçtu

dod padomus un piedalîties.

1) Apkopot jaunâko informâciju.

Svarîga ir sekojoða rakstura informâcija:

iepazît attiecîgajam sektoram raksturîgâs briesmas;

attiecîgo standartu, likumu un noteikumu ievçroðanai nepiecieðamie aizsardzîbas pasâkumi;

aizsardzîbas pasâkumi, kuri izrâdîjuðies ïoti vçrtîgi;

attiecîgie kritçriji risku novçrtçðanas veikðanai, piemçram, uz etiíetçm esoðie uzraksti par attiecîgo

risku;

darbinieku paziòojums saviem pârstâvjiem, kontrolieriem vai darba devçjiem par pamanîtajiem

riskiem.

2) Veikt apskati - novçrtçt riskus, pârbaudît kontroles pasâkumus, un, ja nepiecieðams, piedâvât

papildus pasâkumus.

Apskates saturs. Tâs mçríis ir noskaidrot saistîbâ ar kâdâm apzinâtâm aktivitâtçm var iestâties

attiecîgajam sektoram (darba vietai un darba videi) raksturîgâs briesmas. Noteikt, kur tâs rodas, vai

vienmçr un visur tiek izmantoti nepiecieðamie, ieteiktie vai kâdi citi praktiski aizsardzîbas pasâkumi.

Apskates veids. Apskates veids ietver:

darbîbu vai procesu novçroðanu;

darba vietas pârbaudi;

darba organizçðanas apstâkïus un veidus;

îpaðas briesmas vai riskus.

Apskates veikðana. Apskati iespçjams veikt, salîdzinot ideâlo situâciju ar faktiski notiekoðo,

izmantojot:

pârbaudes sarakstus, kurâ atspoguïotas iespçjamâs briesmas un attiecîgâ kontroles pasâkumu

forma;

pârbaudes sarakstus attiecîbâ uz aizsargpasâkumiem, veicot noteiktas darbîbas;

11


darba droðîbas instrukcijas;

íîmisko vielu informâcijas (datu) lapas, tai skaitâ norâdes par veicamajiem kontroles pasâkumiem;

standartus, likumus un noteikumus.

3) Noteikt prioritâtes.

Jânoskaidro nepiecieðamo pasâkumu steidzamîba un jâizvçrtç, kâds no riska faktoriem var radît

briesmas (ugunsgrçks, sprâdziens, saindçðanâs iespçja u.tml.) un kurð ir jânovçrð pirmâm kârtâm. Pie

prioritâtçm jâpieskaita arî obligâto veselîbas pârbauþu nepiecieðamîba.

4) Izvçrtçt, vai nepiecieðams piesaistît citas kompetentas personas risku novçrtçðanai.

Novçrtçjot risku un izlemjot par atbilstoðo pasâkumu veikðanu, attiecîgajâm personâm vienmçr sev

jâuzdod jautâjums, vai viòiem ir pietiekoðas spçjas un zinâðanas, lai pareizi veiktu veselîbas un darba

droðîbas situâcijas izvçrtçðanu.

5) Vest reìistru.

Jâieved darba aizsardzîbas pasâkumu kopsavilkuma reìistrs (darba droðîbas pârskats). Tajâ

jâatzîmç, kad risks jâkontrolç, izmantojot attiecîgos aizsardzîbas pasâkumus.

Ðâdus reìistrus var izmantot par pamatu:

informâcijai visâm ieinteresçtajâm personâm;

lai novçrtçtu, vai ir ieviesti nepiecieðamie pasâkumi;

apliecinâjumam pârraudzîbas iestâdçm;

jebkurai pârskatîðanai, ja mainâs darba apstâkïi.

Iesakâm sastâdît reìistru, kurâ iekïauta vismaz ðâda informâcija:

personas, kuras veic pârbaudi, vârds un uzvârds (un ja nepiecieðams, arî amats), kâ arî pârbaudes

datums;

uzòçmums, nodaïa;

darba vieta, darbîba;

uzòçmuma darbîbas rezultâtâ raduðâs briesmas un riska faktori;

nepiecieðamie aizsargpasâkumi (ja nepiecieðams, noteikumi, kuros ðâds pasâkums ir izklâstîts);

nepiecieðamie preventîvie pasâkumi (piemçram, atslodzes vingrinâjumi biroja darbiniekiem

u.tml.);

sîkâka informâcija par nepiecieðamo pasâkumu ievieðanu (piemçram, atbildîgâs personas vârds,

uzvârds, datums);

sîkâka informâcija par secîgajiem pârraudzîbas pasâkumiem, piemçram, regulâro pârbauþu datumi,

atsauce uz kompetentâm personâm.

6) Informçt visas darbâ iesaistîtâs personas.

Visas attiecîgâs personas jâinformç par briesmu pastâvçðanu vai par jebkuru iespçjamo kaitçjumu,

kuram viòas ir pakïautas, kâ arî par visiem nepiecieðamajiem aizsardzîbas pasâkumiem ðâda kaitçjuma

novçrðanai vai samazinâðanai.

7) Pârraudzît atbilstîbu.

Regulâri jâpârbauda veselîba un darba droðîba darba vietâ, lai noskaidrotu, kâ tiek ievçroti

aizsardzîbas pasâkumi.

Patiesîbâ ðîs darbîbas jâattiecina uz riska vadîbas elementiem un par tiem ir atbildîgs darba devçjs,

veicot darba vides iekðçjo uzraudzîbu.

Detalizçtâkas norâdes par darba vietâ pastâvoðo risku, darba iekârtu un bîstamo íîmisko vielu

izraisîtâ riska novçrtçðanu dotas EK dokumenta „Guidance on risk assessment at work”2B pielikumâ.

1.6. Pakâpeniskâ pieeja risku noteikðanâ un novçrtçðanâ

1) Darba vietu izvçrtçðana.

Definîcija. Darba vieta ir jebkura darba telpâs esoðâ vieta, kurâ darbinieki veic savu darbu.

Minimâlâs prasîbas. Minimâlâs prasîbas attiecîbâ uz darba aizsardzîbu darba vietâs ir noteiktas

Ministru kabineta noteikumos Nr.125 "Darba aizsardzîbas prasîbas darba vietâs" (19.03.2002.), kurâ ir

ietvertas ES direktîvas 89/654/EEC prasîbas.

12


Pastâv minimâlie noteikumi attiecîbâ uz:

stabilitâti un veicamâ darba pamatotîbu;

elektriskajâm iekârtâm;

izejas ceïiem un avârijas izejâm;

ugunsgrçka noteikðanu un ugunsdroðîbas iekârtâm;

ventilâciju;

telpu temperatûru;

apgaismojumu;

grîdâm, sienâm, griestiem un jumtiem;

logiem un jumta logiem;

durvîm un vârtiem;

satiksmes ceïiem — bîstamiem rajoniem;

eskalatoriem;

iekrauðanas trapiem;

telpu izmçriem un pârvietoðanâs iespçjâm darba telpâ;

atpûtas iespçjâm;

telpâm grûtniecçm un ar krûti barojoðâm mâtçm;

medicîniskâs palîdzîbas istabu;

pirmâs palîdzîbas iespçjâm;

invalîdu darba vietâm;

darba vietâm ârpus telpâm.

Novçrtçðanas process. Novçrtçðana, kâ likums, ir darba vietu pârbaude, vai arî gadîjumos, kad tas

iespçjams (piemçram, darba aktivitâtçm bûvniecîbâ), profesiju darbîbas novçrtçðana.

Resursi. Jâbût pârbaudes lapu formâm, kas izstrâdâtas, lai veicinâtu faktiskâs/ideâlâs situâcijas

noskaidroðanu nacionâlajâ likumdoðanâ.

2) Darba iekârtu izraisîto risku novçrtçðana.

Definîcija. Pie darba iekârtâm pieskaitâmas visas maðînas, aparâti, instrumenti, kas tiek lietotas

darba procesâ.

Minimâlâs prasîbas. Minimâlâs prasîbas attiecîbâ uz maðînu droðîbu ir noteiktas Ministru

kabineta noteikumos Nr.168 "Noteikumi par maðînu droðîbu" (30.05.2000.), bet prasîbas attiecîbâ uz

iekârtu droðu lietoðanu ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr.526 "Darba aizsardzîbas

prasîbas, lietojot darba aprîkojumu un strâdâjot augstumâ" (09.12.2002.).

Darba iekârtu izraisîtâs briesmas. Tiklîdz iekârta ir uzstâdîta un tiek izmantota darba vietâ, tâpat

ir nepiecieðams novçrtçt darba vides riskus.

Darba iekârtu darbîbas rezultâtâ nepieïaujami riski var iestâties:

darba vietas rakstura dçï;

nepareizas darba organizâcijas dçï;

nesavienojamu iekârtu pozîciju dçï;

vairâku iekârtu pozîciju kumulatîvâs ietekmes dçï (piemçram, trokðòa un infrasarkanâ starojuma

kopçjâ ietekme);

daþâdas minimâlo prasîbu interpretâcijas dçï;

Eiropas vai nacionâlo standartu trûkuma dçï.

3) Visbieþâk sastopamo briesmu novçrtçðana.

Jâpârbauda, vai:

raþotâja instrukcijas ir atbilstoðas un tiek ievçrotas; vai vienmçr darbojas visas raþotâja minçtâs

droðîbas iekârtas;

vai iekârtu un darba vietas ergonomiskais dizains veicina darbinieka darbu;

vai personâm, kuras veic darbu, ir nepiecieðamâ izglîtîba;

vai ir novçrsts fizisko faktoru izraisîtais un psiholoìiskais stress;

vai iekârta joprojâm atbilst raþotâja specifikâcijai, ir ierîkota atbilstoðâ vietâ un tiek ekspluatçta

vadoties pçc raþotâja noteiktiem nosacîjumiem;

13


vai tiek ievçroti papildus darba vietâ piemçrojamie kritçriji.

4) Novçrtçðanas procedûra.

Parasti novçrtçðanas procedûra aptver visus aspektus kopâ, t.i. iekârtas, attiecîgâs darbîbas un

darba vietu, pielietotâs bîstamâs íîmiskâs vielas un individuâlos aizsardzîbas lîdzekïus.

5) Resursi.

Tie atrodami:

lietoðanas instrukcijâs;

aizsardzîbas pasâkumu pârbaudes sarakstos;

atsaucç uz attiecîgajiem kritçrijiem vai standartiem.

6) Risku, kas rodas veselîbai íîmisko vielu un íîmisko produktu (íîmisko lîdzekïu) lietoðanas

rezultâtâ, novçrtçðana.

Definîcijas. "Íîmiskâs vielas vai lîdzekïi" ir jebkurð íîmiskais elements vai maisîjums pats par

sevi vai kopâ ar kâdu citu, savâ dabiskajâ stâvoklî vai stâvoklî, kâdâ tas tika saraþots darba procesa

gaitâ, arî tad, kad tas nav saraþots apzinâti.

Íîmiskâs vielas var izmantot attiecîgajâ darba procesâ, tâs var rasties darba procesâ vai bût kâda

procesa rezultâts. Íîmiskie lîdzekïi var bût tie, kurus lieto telpu tîrîðanai, dezinfekcijai, kâ arî visi

ðíîdinâtâji, kurus izmanto krâsoðanas darbos.

Uzmanîba jâpievçrð íîmisko lîdzekïu raþoðanai, uzglabâðanai, pârvietoðanai, paraugu atlasîðanai,

izmantoðanai un transportçðanai, kâ arî apstrâdei.

7) Darba devçja pienâkumi.

Darba devçjam jâzina par darba vietâ esoðajiem íîmiskajiem lîdzekïiem. Vislabâk to îstenot, vedot

visu bîstamo darba vietâ rodoðos vai lietoðanai paredzçto íîmisko vielu krâjumu reìistru, norâdot

íîmisko vielu un íîmisko produktu "riska" un "droðîbas" fâzes. To var îstenot ar raþotâju vai

piegâdâtâju droðîbas datu lapas palîdzîbu.

Ðâdâ reìistrâ jânorâda:

klasifikâcijas un identifikâcijas noteikumi;

droðîbas datu lapas;

rakstiskas instrukcijas par lietoðanu vai risku samazinâðanu;

potenciâlâ mijiedarbîba ar citiem íîmiskajiem lîdzekïiem.

Darba devçjam jâveic visu darba vietu, kurâs sastopamas bîstamas vielas, izvçrtçðana. Vçlams, lai

bez riskiem, kuri bieþi netiek uzskatîti par nozîmîgiem, piemçram, kserokopçðanas aparâtu lietoðana

pat labi vçdinâtâ telpâ (izdalâs ozons un slâpekïa oksîdi), novçrtçðana tiktu veikta rakstiski un ietvertu

sîku informâciju par:

riskam pakïauto darbinieku skaitu;

iedarbîbas raksturu, lîmeni, ilgumu un veidu (ja iespçjams, pamatojot ar mçrîjumiem);

íîmisko vielu koncentrâciju darba vidç (salîdzinât ar íîmisko vielu aroda ekspozîcijas

robeþvçrtîbâm darba vides gaisâ);

visâm ar paaugstinâtu risku saistîtajâm darbîbâm;

iespçjamo ietekmi uz veselîbu un droðîbu;

nepiecieðamo sertifikâciju (ja tâda ir);

droðîbas datu lapâ nepiecieðamo informâciju, kuru nodroðina íîmisko vielu vai íîmisko produktu

piegâdâtâjs vai importçtâjs.

8) Bîstamo íîmisko vielu (lîdzekïu) identifikâcija.

Raþotâjam uz visiem rezervuâriem un traukiem, kuros atrodas íîmiskâ viela, jânorâda tâs

bîstamîba. Raþotâjam no savas puses jâsastâda datu lapa. Ja rodas kâdas ðaubas, tad lietotâjam

jâpieprasa, lai raþotâjs vai piegâdâtâjs sniegtu rakstisku informâciju.

Gadîjumos, kad íîmiskâs vielas tiek pârvietotas uz citiem darba vietâ esoðajiem rezervuâriem,

caurulçm utt., arî uz tâm jâatzîmç to saturs.

14


9) Individuâlo aizsardzîbas lîdzekïu izvçle.

Individuâlie aizsardzîbas lîdzekïi jâizmanto tikai tad, ja ar kolektîvo tehnisko vai organizatorisko

pasâkumu palîdzîbu nav iespçjams nodroðinât darbinieku droðîbu un veselîbas aizsardzîbu.

Definîcija. Individuâlie aizsardzîbas lîdzekïi (IAL) ir lîdzekïi, kas paredzçti izmantoðanai vai

valkâðanai, lai pasargâtu darbiniekus no briesmâm. Jebkura veida darbinieka izmantotais îpaðais

aizsardzîbas lîdzeklis, kas tiek izmantot ðim mçríim, ir uzskatâms par individuâlo aizsardzîbas lîdzekli.

Minimâlâs prasîbas. Minimâlâs darba aizsardzîbas prasîbas, lietojot individuâlos aizsardzîbas

lîdzekïus, ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr.372 "Darba aizsardzîbas prasîbas, lietojot

individuâlos aizsardzîbas lîdzekïus", kuros ir iestrâdâtas ES direktîvas 89/656/EEC prasîbas.

Individuâlo aizsardzîbas lîdzekïu novçrtçjums. Individuâlie aizsardzîbas lîdzekïi jâizvçlas,

pamatojoties uz novçrtçðanu, ieskaitot:

risku novçrtçðanu, ja nav iespçjams pienâcîgi novçrst tos ar citu lîdzekïu palîdzîbu;

îpaðîbu, kâdâm jâatbilst individuâlajiem aizsardzîbas lîdzekïiem, noskaidroðanu, lai nodroðinâtu

nepiecieðamo aizsardzîbu pret risku;

paða aizsardzîbas lîdzekïa novçrtçðanu (vai piedâvâtajiem individuâlajiem aizsardzîbas lîdzekïiem

piemît nepiecieðamâs îpaðîbas).

Novçrtçðanâ un izvçlç jâiesaista attiecîgie darbinieki vai viòu pârstâvji (uzticîbas personas).

II. RISKA PAMATJÇDZIENI

RISKS — komplekss jâdziens, kas aptver nelaimes vai citu atgadîjumu ar kaitîgâm sekâm varbûtîbu

un to izraisîto seku apjoma novçrtçjumu.

Matemâtiski risku (R) var izteikt ðâdi:

Q _ iespçjamîba (negadîjuma varbûtîba);

p _ sekas (zaudçjumu apjoms);

R = Q × p, kur

Risku var raksturot arî ar vienâdojumu, kas ietver briesmu eksistenci, iespçjamîbu izvairîties no

riskiem un riska smaguma pakâpi:

Risks (R) =E×A×S, kur

E (Existence) _ varbûtîba, ka pastâv noteikti riski

A (Avoidance) _ varbûtîba, ka var izvairîties no riskiem

S (Severity) _ kategorija, kas nosaka riska smaguma pakâpi

RISKU VEIDI

Risks darba vidç

Apzinâts risks

Neapzinâts

(neparedzçts) risks

Vides piesâròojuma

risks

15


Citi risku veidi: uzòçmçjdarbîbas riski, komerciâlie un finansiâlie riski, darbîbas pârtraukðanas

risks, rûpnieciskie riski, investçðanas riski, valstiskie un politiskie riski.

Risks pçc savas bûtîbas var bût vadâms — ja tiek izveidots riska novçrtçjuma juridiskais pamats,

metodiskais nodroðinâjums un novçrtçðanas procedûra, kâ arî ir noteiktas speciâlâs prasîbas bîstamo

objektu pârvaldîtâjiem riska samazinâðanai.

TERMINI, KURUS LIETO RISKU NOVÇRTÇÐANÂ

Briesmas — par briesmâm sauc tâdu nâkotnç iespçjamu notikumu, kura norisç tiek nodarîts

ïaunums (radîti zaudçjumi): kaitçjums veselîbai, îpaðumam vai videi.

Sekas — kvalitatîvi vai kvantitatîvi izteikts nelaimes gadîjuma rezultâts.

Incidents — tâds notikums vai notikumu virkne, kura varçtu novest pie nelaimes gadîjuma, ja

netiktu apturçta.

Negadîjums — notikums, kura rezultâtâ tiek nodarîts kaitçjums (radîti zaudçjumi), nelaimes

gadîjuma situâcija, kurâ laimîgâ kârtâ cilvçki nav cietuði.

Nelaimes gadîjums — notikums, kura rezultâtâ cietis viens vai vairâki darbinieki un viòiem tiek

nodarîts kaitçjums veselîbai vai iestâjas nâve.

Ierosinoðais notikums — pirmais solis notikumu virknç, kas ved pie nelaimes gadîjuma.

Pamatnotikums — nelaimes gadîjuma galvenais notikums, kura rezultâtâ izpauþas briesmas.

Individuâlais risks — varbûtîba indivîdam aiziet bojâ nelaimes gadîjuma rezultâtâ, atrodoties

noteiktâ ìeogrâfiskâ punktâ attiecîbâ pret bîstamo objektu.

Sociâlais risks — varbûtîba, ka nelaimes gadîjumâ aizies bojâ ne mazâk kâ N cilvçku, un tas

raksturo avârijas nopietnîbu (divdimensionâls lielums, kas râda sakarîbu starp bojâ gâjuðo cilvçku

skaitu un varbûtîbu, ka ðis skaitlis tiek pârsniegts).

Riska avots — tehnisks objekts, sociâla vai dabas parâdîba, kas pie noteiktiem nosacîjumiem var

novest pie nelaimes gadîjuma.

Riska zonas — teritorija, kuru var iespaidot nelaimes gadîjuma nevçlamas izpausmes.

Riska faktori — kvalitatîvi izteikti risku iespaidojoðie raksturotâji (kritçriji).

Riska parametri — kvantitatîvi (skaitliski) izteikti risku iespaidojoðie raksturotâji, kurus var

izmantot riska modeïa matemâtiskajâs izteiksmçs.

Riska prioritizçðana — riska komponentu ranþçðana pçc to aktualitâtes.

Riska samazinâðanas operatîvie pasâkumi — mçrítiecîgs darbîbu komplekss negadîjuma seku

lokalizçðanai un samazinâðanai.

Riska samazinâðanas preventîvie pasâkumi — mçrítiecîgs darbîbu komplekss, kas vçrsts uz

notikuma varbûtîbas un iespçjamo zaudçjumu samazinâðanu pirms negadîjuma.

Riska vadîba — tehnisku, organizatorisku, tiesisku un politisku pasâkumu kopums, kas vçrsts uz

nevçlamâ notikuma atgadîðanâs varbûtîbas un iespçjamo seku apjoma samazinâðanu.

Riska analîze — riska avotu bîstamîbas apzinâðanâs un novçrtçðanas procedûras.

16


Varbûtîba

Varbûtîba iet bojâ

1 cilvçkam

Varbûtîba, ka letâlu iznâkumu nav

Kaitçjuma

nopietnîba

Varbûtîba, ka nav nodarîti

kaitçjumi veselîbai

Cietuðo

skaits

IV. RISKA NOVÇRTÇÐANA

Briesmu radoðie faktori, kas jânovçrtç, var bût daþâdi. Pamatâ tie ir fizikâlie faktori (troksnis,

vibrâcija, jonizçjoðais un nejonizçjoðais starojums, mikroklimats u.c.), mehâniskie, íîmisko vai

bioloìiski aktîvo vielu klâtbûtne, ergonomiskie, psihosociâlie, organizatoriskie u.c. faktori, kâ arî

iekârtas, darba metodes, tehnoloìijas u.tml.

Galvenos darba vides riska faktorus var sagrupçt ðâdi:

DARBA VIDES RISKA FAKTORI

íîmiskie faktori

- KODÎGÂS VIELAS

- KAIRINOÐÂS VIELAS

- NAKRKOTISKÂS VIELAS

- SMACÇJOÐÂS VIELAS

- KARCEROGÇNÂS VIELAS

- AEROSOLI UN PUTEKÏI

- ORGANISKIE ÐÍÎDINÂTÂJI

- ÍÎMISKIE ELEMENTI UN TO

SAVIENOJUMI AR VISPÂRÇJU

TOKSISKU IEDARBÎBU u.c.

fizikâlie faktori

- MIKROKLIMATS

- TROKSNIS

- ULTRASKAÒA

- INFRASKAÒA

- VIBRÂCIJA

- ELEKTRISKÂ STRÂVA

- STATISKÂ ELEKTRÎBA

- APGAISMOJUMS

- ULTRAVIOLETAIS STAROJUMS

- INFRASARKANAIS STAROJUMS

- LÂZERU STAROJUMS

- ELEKTROMAGNÇTISKIE LAUKI

- JONIZÇJOÐAIS STAROJUMS

- AUGSTS UN ZEMS SPIEDIENS

- SÇNES

- BAKTÇRIJAS

- VÎRUSI u.c.

bioloìiskie faktori

mehâniskie faktori

- KUSTÎBÂ ESOÐIE MEHÂNISMI,

TRANSPORTIERI, CELTÒI u.c.

psihosociâlie un

organizatoriskie fakori

- DARBA ESTÇTIKA

- STRESS DARBÂ u.c.

- VESELÎBAS VEICINÂÐANAS

PREVENTÎVIE PASÂKUMI (atpûtas pauzes,

noguruma profilakse u.tml.)

ergonomiskie faktori

- SMAGUMA CELÐANA UN PÂRVIETOÐANA

- DARBA MONOTONIJA

- DARBA SLODZE u.c.

- DARBA SPRIEDZE

- BIOMEHÂNIKAS UN ATROPOMETRIJAS PAMATI

18


Darba vides risku novçrtçðanas vadlînijas

4.1. RISKA NOVÇRTÇÐANAS SOÏI

Eiropas Kopienas piedâvâtâ risku novçrtçðanas procedûras shçma:

darba aizsardzîbas

normatîvajiem aktiem

14. Seko riska

novçrtçðanas programmas

ietekmei

19


Darba vides risku novçrtçðanas vadlînijas

Novçrtçðanas galveno shçmu vienkârðotâ veidâ var attçlot ðâdi:

Datu savâkðana

un izvçrtçðana

Ekspozîcijas

novçrtçjums

Bîstamîbas

novçrtçjums

Riska

raksturojums

1. Datu savâkðana un izvçrtçðana.

Savâc visus iespçjamos datus par riskiem.

Saðíiro datus atbilstoði atseviðíâm vidçm.

Izvçrtç datus pçc noteiktiem kritçrijiem (atbilstîba darba aizsardzîbas normatîvajiem aktiem,

higiçnas normâm, smaguma celðanas, bîstamo iekârtu noteikumiem u.tml.)

Riski darba vidç

(fizikâlie, ergonomiskie,

pshiosociâlie)

Riski darba vides gaisâ

(íîmiskie un bioloìiskie)

Riski apkârtçjâ vidç

(augsnç, gaisâ, ûdenî)

2. Ekspozîcijas novçrtçðana.

Raksturot briesmu avotu, piemçram:

Trokðòa ekspozîciju no iekârtas.

Organisko ðíîdinâtâju klâtbûtni darba vides gaisâ (krâsoðanas darbi).

Noteikt ekspozîcijas ceïu vai virzienu no avota.

Noteikt briesmâm pakïauto vidi un personu loku, kas pakïauti ekspozîcijai.

Noteikt briesmu pârvietoðanâs ceïu un kvantitatîvi noteikt ekspozîcijas parametrus ar detektoru

(piemçram, troksni ar trokðòa spiediena lîmeòa mçrîtâju, ðíîdinâtâju tvaiku koncentrâciju ar

Dregera portatîvo analizatoru).

3. Briesmu avota novçrtçðana.

Noteikt briesmu avota bîstamîbu.

Noteikt notikuma (piemçram, sprâdziena) iespçjamîbu (varbûtîbu).

Noteikt seku bîstamîbu (traumas, saindçðanâs u.tml.).

Noteikt atseviðíu faktoru vai avotu prioritâti, ja riska faktori ir vairâki (piemçram, troksnis un

viegli uzliesmojoði ðíidrumi), nosakot tos, kurus pçc iespçjas âtrâk ir jânovçrð.

Noteikt sakarîbas starp briesmu avotu ekspozîciju un nepiecieðamo aizsardzîbas lîdzekïu izvçli.

Piemçram, izvçlçties noteiktus IAL, ja toksisko vielu koncentrâcija pârsniedz aroda ekspozîcijas

robeþvçrtîbas (AER _ mg/cm 3 , ppm).

4. Riska raksturojums.

Sastâdît ekspozîcijas novçrtçjuma vai toksicitâtes pârskatu .

Aprçíinât riskus (izteikt kvalitatîvi, piemçram, ar „jâ” vai „nç”, vai novçrtçt skaitliski, izteikt

ballçs, probitfunkcijâs u.tml.).

Apvienot riskus, òemot vçrâ cilvçka faktoru: darbinieku veselîbas, psihofizioloìiskâs,

psihosociâlâs, ergonomiskâs u.c. prasîbas (pçc aptaujas lapu datiem).

20


Apkopot novçrtçðanas rezultâtus, fiksçt tos ierakstu (dokumentu) veidâ, iekïauj droðîbas pârskatâ

un skaidri parâdot nepiecieðamos pasâkumus riska novçrðanâ.

Papildinât droðîbas pârskatu, izmantojot kâdu no riska novçrtçðanas metodçm (matricâm), vai

izmantojot speciâlâs riska novçrtçðanas datorprogrammas.

5. Kopçjais riska novçrtçðanas scenârijs.

Prioritâtes

noteikðana

Novçrtçðanas

scenârijs

Datu

apstrâde

Ekspozîcijas

novçrtçðana

Briesmu

novçrtçðana

Riska

novçrtçðanas

grafikas,

dokumenti

Risku

samazinâðanas

iespçjas

Risku

raksturojums

Novçrtçðanas procedûras soïi var bût arî citâdi. Bieþi lieto 5, 6 un vairâku soïu metodes. Minçsim

daþas no tâm.

5 soïu metode

1. SOLIS. Meklçjiet briesmas vai riska faktorus.

2. SOLIS. Izlemiet, ko ðie riski var ietekmçt; ja cilvçkus, tad cik daudzus un kâ.

3. SOLIS. Izvçrtçjiet varbûtçjâs riska sekas un izlemiet, kurð no riskiem eksistç, kam ir prioritâte,

raugoties no darba droðîbas viedokïa vai kaitçjuma iespçjamîbas cilvçkam.

4. SOLIS. Dokumentçjiet savus izmeklçðanas/novçrtçðanas rezultâtus.

5. SOLIS. Pârbaudiet savu novçrtçjumu, izlabojiet, ja tas nepiecieðams.

6 soïu metode

1. SOLIS. Ko tas var ietekmçt

Domâjiet ne tikai par tiem, kas sava darba specifikas dçï var iegût traumas, kaitçjumu veselîbai

u.tml., respektîvi, strâdâ ðajâ darbâ, bet arî par tiem, kas jûs apciemo. Tâdi var bût klienti, apmeklçtâji,

studenti, apkopçji u.c. Òemiet vçrâ viòu skaitu .

2. SOLIS. Identificçjiet briesmas.

Nepiecieðams uzskaitît visus iespçjamos riska faktorus darba vietâ. Atceraties, ka briesmas var

parâdîties daþâdâm darbîbâm. Nav nepiecieðams atrast atseviðíu briesmu tipu katrai darbîbai.

Briesmas jâidentificç:

novçrojot sava uzòçmuma darbîbu (tehnoloìiskos procesus, biroja darbu u.tml.);

aptaujâjot darbiniekus, kas veic darbu (arî izpildot aptaujas lapas, ja darbinieku ir daudz);

lietojot kontroljautâjumus, kas izstrâdâti un piemçrojami jûsu uzòçmuma specifikai (darba vietu

audits).

21


Ja briesmas, vai specifisko risku ir daudz, tad droðîbas pârskatâ aprakstiet un dokumentçjiet tos

anotâciju veidâ, bet pielikumâ dodiet pilnîgu, piemçram, íîmisko vielu sarakstu (ar bîstamîbu

raksturojoðiem parametriem).

3. SOLIS. Novçrtçjiet riskus.

Izvçlieties novçrtçðanas metodi (kvalitatîvo, puskvantitatîvo vai kvantitatîvo) atkarîbâ no

uzòçmuma/organizâcijas specifikas, lieluma, cilvçku skaita u.tml.

4. SOLIS. Nosakiet nepiecieðamâs risku novçrðanas metodes.

Novçrðanas metodes jâpapildina ar profilaktisko pasâkumu izstrâdi (piemçram, ergonomisko risku

gadîjumâ — daþâdas atslodzes vingrinâjumi, atpûtas pauþu ilgums u.tml.).

5. SOLIS. Tâlâkâs darbîbas.

Zem tâlâkâm darbîbâm tiek saprasts riska vadîbas sistçmas izstrâde (piemçram, darba vides iekðçjâ

uzraudzîbas plâna izstrâde, uzòçmuma darba aizsardzîbas politikas izstrâde) un citas darbîbas, kas

nepiecieðamas risku analîzç.

6. SOLIS. Pârbaudiet savu novçrtçjumu, sastâdot droðîbas pârskatu.

Droðîbas pârskatâ atspoguïojiet novçrtçðanas rezultâtus (piemçram, tabulas veidâ), nosakiet

prioritâtes, nepiecieðamos profilakses pasâkumus, lîdzekïu apjomu un laiku, kad ðie pasâkumi tiks

veikti

4.2. RISKA NOVÇRTÇÐANAS PROCEDÛRA

ISO 14000 PRASÎBAS, UZSÂKOT RISKU NOVÇRTÇÐANAS PROCEDÛRU:

precîzi noteikt risku, lai darba devçjs varçtu izvçlçties nepiecieðamos darba organizâcijas

paòçmienus, piemçrot nepiecieðamo droðîbas tehniku, lietot attiecîgas íîmiskâs vielas u.tml.;

precîzi novçrtçt bîstamîbu, lai darba devçjs varçtu izlemt, kâdas likumdoðanas prasîbas jâievçro

uzòçmuma darbîbâ, t.sk. attiecîbâ uz individuâlo aizsardzîbas lîdzekïu izvçli;

noteikt to personu skaitu, kuras tiek pakïautas bîstamiem vai veselîbai kaitîgiem faktoriem;

novçrtçt aizsardzîbas pasâkumu un lîdzekïu pietiekamîbu;

uzskatâmi parâdît (kartes, tabulas, grafiku u.tml.), ka visi iespçjamie riski darba vietâ ir ievçroti;

noteikt pasâkumus risku novçrðanâ vai samazinâðanâ.

Faktori, kas jâòem vçrâ pie riska novçrtçðanas:

briesmas, kas iekïauj darba vides riska faktoru (fizikâlo, íîmisko, bioloìisko, psihosociâlo u.c.)

kaitîgo ietekmi;

paredzamâ iespçjamîba (varbûtîba) un kaitçjuma smagums;

risks, kas iekïauj kompleksa cilvçks/maðîna mijiedarbîbu;

risks, kas iekïauj kompleksa cilvçks/maðîna mijiedarbîbu ar apkârtçjo vidi;

riska palielinâðanâs iespçja, iekïaujot kompleksa cilvçks/maðîna mijiedarbîbu un iedarbîbu uz

apkârtçjo vidi.

Novçrtçðanas galvenie kritçriji:

riski, no kuriem var izvairîties;

riski, no kuriem nevar izvairîties;

22


darba pielâgoðana darbiniekam (darba vietas plânoðana, raþoðanas iekârtu izvçle, monotona darba

samazinâðana);

bîstamu raþoðanas faktoru aizstâðana ar droðiem vai mazâk bîstamiem;

darbinieku informçðana par bîstamiem faktoriem, viòu atbilstoða un pienâcîga instruçðana.

Sagatavoðanâs novçrtçjumam (ekspertîzes prasîbas atbilstoði ISO 14000):

Likumdoðanas analîze.

Apskate.

Specifisko normatîvu analîze.

Aptauja.

Sakars ar bîstamo iekârtu normatîviem.

Dokumentçðana.

Sakars ar ugunsdroðîbas normatîviem.

Vçrtçjums.

Sakars ar vides aizsardzîbas normatîviem.

Sîkâkai izpçtei pakïaujamie riska faktori.

Traumu un saslimstîbas analîze darba vietâ.

Esoðie riska faktori un to mçrîjumi.

Esoðâs darbinieku sûdzîbas.

Darba droðîbu un veselîbu ietekmçjoðo apstâkïu apraksts:

Situâcijas un darbojoðos riska faktoru ietekmes apraksts (aptaujas lapas izpilde).

Iespçjamâs riska sekas (traumas, arodsaslimðana, avârija).

Cilvçka pakïautîbas pakâpe riskam (kvalifikâcijas trûkums, fizioloìiskâs îpatnîbas u.c.

Cilvçku skaits, kas pakïauti riskam.

Bîstamîbu veicinoðie apstâkïi:

Nepiecieðamâs apmâcîbas un kvalifikâcijas trûkums.

Instruktâþas trûkums.

Riska faktoru mçrîjumu trûkums.

Regulâru medicînisko apskaðu trûkums.

Higiçnas normu trûkums.

Pirmâs palîdzîbas apmâcîbas trûkums.

Saslimðanas un traumu statistikas trûkums.

Iekðçjâs kârtîbas noteikumu trûkums.

Riska faktora pieïaujamo normatîvu trûkums.

Individuâlo aizsardzîbas lîdzekïu trûkums.

Citu aizsargierîèu trûkums vai nelietoðana.

Monotons darbs, darbs piespiedu stâvoklî, liela fiziskâ darba (dinamiska, statiska vai

statokinçtiska) slodze.

Darbinieku psiholoìiskâ nesaderîba u.c.

Vçrtçjumu skala:

Raþoðana iespçjama, riska faktori nav konstatçti, vai to esamîba un normatîvie parametri atbilst

nacionâlajai likumdoðanai / starptautisko standartu prasîbâm.

Raþoðana ierobeþojama lîdz atklâto trûkumu novçrðanai un atkârtotai ekspertîzei.

Nepiecieðamas papildus riska pârbaudes.

Raþoðana jâpârtrauc acîmredzama riska gadîjumâ.

DARBA VIDES VESELÎBAS UN DROÐÎBAS PÂRVALDÎBAS

STANDARTA OHSAS 18001 PRASÎBAS

(OHSAS 18002:1999, Guidelines for the implementation of OHSAS 18001.

BS 8800:1996, Guide to occupational health and safety management systems)

Darba vides veselîbas un droðîbas pârvaldîbas sistçma ir daïa no visaptveroðâs pârvaldîbas

sistçmas, kas pârvalda riskus, kuri saistîti ar organizâcijas darbîbu. Tajâ ietilpst organizatoriskâ

struktûra, plânoðanas aktivitâtes, atbildîba, praktiskâs darbîbas, procedûras, procesi un resursu

23


attîstîba, ievieðana, sasniegðana, pârskatîðana un organizâcijas darba vides veselîbas un droðîbas

politikas uzturçðana.

Veiksmîgas darba vides veselîbas un droðîbas pârvaldîbas sistçmas elementus var attçlot ðâdi:

Nepârtraukta

pilnveidoðana

Veiksmîgas darba vides

veselîbas un droðîbas

pârvaldes sistçmas

Pârvaldes

pârskats

Pârbaude

un korektîva

darbîba

Vides politika

Plânoðana

Ievieðana

un

lietoðana

Darba vides veselîbas un droðîbas sistçmas politika

Augstâkajai pârvaldîbai jâdefinç organizâcijas darba vides veselîbas un droðîbas politika, kas

skaidri nosaka visaptveroðus mçríus veselîbai un droðîbai un to uzlaboðanu un tai:

a) jâbût piemçrotai organizâcijas darba vides veselîbas un droðîbas sistçmas risku raksturam un

apjomam;

b) jâiekïauj saistîbas par nepârtrauktu darba vides uzlaboðanu;

c) jâiekïauj saistîbas pakïauties attiecîgajiem vides tiesîbu aktiem un citâm prasîbâm, ar kurâm

organizâcijai ir saistîbas;

d) jâbût dokumentçtai, ieviestai un uzturçtai;

e) jâbût izskaidrotai visiem darbiniekiem ar nolûku, lai darbinieki apzinâtos savas individuâlâs

saistîbas darba vides veselîbas un droðîbas sistçmâ;

f) jâbût pieejamai ieinteresçtajâm pusçm;

g) periodiski jâpârskata, lai pârliecinâtos par tâs svarîgumu un piemçrotîbu organizâcijai.

Pârvaldes pârskats

Darba vides veselîbas

un droðîbas politika

Pârbaude

Politika

Atgriezeniskâ

saite uz mçrîjumu

veikðanu

Plânoðana

24


Briesmu identificçðanas, riska novçrtçjuma un riska kontroles plânoðana

Organizâcijai vai komercsabiedrîbai jâizveido un jâuztur procedûras notiekoðo briesmu

identifikâcijai, risku novçrtçðanai un nepiecieðamo kontroles pasâkumu veikðanai. Tajos ietilpst:

ierastâs un neierastâs aktivitâtes;

visu darbinieku (ieskaitot apakðlîgumu slçdzçjus un apmeklçtâjus), kuriem pieejama darba vide,

aktivitâtes;

iespçjas darba vietâ, kuras garantç organizâcija.

Organizâcijai vai komercsabiedrîbai jâpârliecinâs, ka ðo novçrtçjumu un kontroles pasâkumu

rezultâti tiek òemti vçrâ uzstâdot mçríus aroda veselîbâ un darba droðîbâ. Organizâcijai jâdokumentç

informâcija un tâ jâaktualizç.

Organizâcijai vai komercsabiedrîbai attiecîbâ uz briesmu identifikâciju un risku novçrtçðanu

jâievçro vairâki nosacîjumi:

novçrtçðanas metodikai jâbût definçtai un izstrâdâtai atkarîbâ no darbîbas sfçras, rakstura un laika,

lai nodroðinâtu darba aktivitâti nevis pretaktivitâti;

jâparedz klasificçðana un identificçðana tiem riskiem, kurus jânovçrð vai jâkontrolç;

jâòem vçrâ operatîvâ pieredze un riska kontroles paòçmienu potenciâlâs iespçjas;

jânodroðina strâdâjoðie ar informâciju par prasîbâm, kas nepiecieðamas apmâcîbas un/vai

operatîvâs kontroles attîstîbas vajadzîbu identifikâcijâ;

jânodroðina nepiecieðamo darbîbu pârraudzîba, lai nodroðinâtu to efektîvu un savlaicîgu

îstenoðanu.

KAS IR PIEÏAUJAMS RISKS

Pieïaujams risks ir kritçrijs, kas ïauj strâdât ar tâdu droðîbas lîmeni, kad riska iespçjamîba ir

samazinâta lîdz minimumam, vai arî riska sekas (pie lielas riska varbûtîbas) ir minimâlâs. Ja lieto

stingrâku vçrtçðanas skalu, tad vienîgais pieïaujamais risks attiecinâms uz varbûtîbu Q, kas vienâda ar

0, un droðîba darbâ ir pilnîgi garantçta. Reâlos darba apstâkïos tâ parasti nav, jo pastâv, kaut neliela,

tomçr noteikta riska varbûtîba, respektîvi, Q >0.

Tâ kâ risks ir iespçjams katrreiz, tad nulles riski ir praktiski nesasniedzams mçríis, bet jebkurâ

gadîjumâ risks jâcenðas samazinât lîdz minimumam!

Ja risks ir novçrtçts kâ pieïaujams, tad var uzskatît, ka vairâk aizsardzîbas pasâkumi (lîdzekïi)

turpmâkai droðîbas palielinâðanai nav nepiecieðami, it seviðíi tad, ja nepiecieðams ðiem mçríiem

ziedot lielus materiâlos lîdzekïus.

Piemçri, kad risks ir pieïaujams:

1. Pilnîgi pietiekams droðîbas pasâkums ir íîmisko vielu vai íîmisko produktu koncentrâcijas

darba vides gaisâ samazinâðana lîdz likumâ noteiktâm aroda ekspozîcijas robeþvçrtîbâm (AER,

mg/m3, ppm). Latvijâ tas noteikts ar valsts standartu LVS 89:1998 „Íîmisko vielu aroda ekspozîcijas

robeþvçrtîbas darba vides gaisâ”.

2. Troksni darba vidç (piemçram, raþoðanas tehnoloìiskajos procesos) pçc iespçjas jânovçrð vai

jâsamazina lîdz normatîvajos aktos noteiktajâm ekspozîcijas robeþvçrtîbâm, t.i. skaòas spiediena

lîmenis jâsamazina lîdz 70...80 dBA (decibeliem ekvivalentajâ skalâ), ko var uzskatît par pieïaujamu

un nekaitîgu veselîbai (salîdzinâðanai — 60 dBA ir skaïa sarunvaloda). Skaòas spiediena lîmenis

troksnim nedrîkst pârsniegt 87 dBA. Ja to nevar novçrst, tad strâdâjoðiem obligâti jâlieto individuâlie

aizsardzîbas lîdzekïi (mîkstie auss ieliktòi vai antifoni). Obligâtajâm veselîbas pârbaudçm strâdâjoðie

pakïauti tad, ja trokðòa ekspozîcijas lîmenis pârsniedz 80 dBA.

25


Pieïaujama riska zonas shçma (Rowe, 1980)

Augsts riska lîmenis

NEPIEÏAUJAMS RISKS

Robeþa, kad

nepiecieðami

porfilaktiskie

pasâkumi riska

samazinâðanai

Palielinâta riska zona

Vçlams riksu samazinât

Pieïaujams risks

Pasâkumi nav nepiecieðami

Pieïaujamâ

riska zona

Pieïaujamâ riska zonu var sasniegt, izmantojot preventîvos riska samazinâðanas pasâkumus,

tehniskos palîglîdzekïus (piemçram, trokðòa samazinâðana, uzstâdot telpâ akustiskos absorbçtâjus), kâ

arî estçtiskos lîdzekïus (telpu krâsojums, dizains u.c.) psihosociâlo risku, t.sk. stresa samazinâðanai.

Jo lielâku peïòu cilvçks grib iegût no savas darbîbas, jo lielâku risku viòð ir gatavs pieïaut.

Pieïaujamam riskam daþkârt grûti noteikt robeþu. Lçmums, uz kâdu risku cilvçks ir gatavs, parasti tiek

pieòemts, vairâk vadoties pçc darbîbas izdevîguma, nevis no riska lieluma. Tâdçï pieïaujamâ riska vai

riska robeþas noteikðana vienmçr ir subjektîva un saistîta ar noteiktu situâciju. Cilvçks uzskata risku

par pieòemamu, ievçrojot daudzus apstâkïus. Tos var attçlot ðâdi:

Faktori, kas ietekmç pieïaujamo risku

Psihologs P. Slovics (Slovic, 1978) parâda vienkârðu shçmu un matricu, kas attçlo viena cilvçka

vai visas sabiedrîbas attieksmi uz risku apkârtçjâ vidç:

Risks pçc savas izvçles

Riska sekas uzreiz ir redzamas

Nav citas iespçjas

Bîstamîba ir neizbçgama

Risks pastâv darba vietâ

Parasta bîstamîba (uz ielas, u.c.)

Risks ietekmç parastus cilvçkus

Riska sekas ir atgriezeniskas

Piespiedu risks

Sekas redzamas pçc kâda laika

Ir citas iespçjas

No briesmâm var izvairîties

Darba vietâ risks nepastâv

Îpaða bîstamîba

Ietekmç seviðíi jûtîgus cilvçkus

Neatgriezeniskas sekas

26


Attieksmes pret riska noteikðanu matrica parâda, kâda mijiedarbîba ir zinâðanâm par risku un tâ

sekâm.

Matrica attieksmes pret risku noteikðanai

Nav jûtams

Bîstamîba nav zinâma

Nav sekas

Jauns risks

Risks, kas nav zinâms zinâtnei

Zinâðanas par risku

Vadâms

Nebaida

Vietçja katastrofa

Daþi upuri

Bez riska nâkoðajâm paaudzçm

Sekas viegli samazinât

Samazinâs ar laiku

Pçc savas izvçles

Sekas

Nevadâms

Bailes iedvesoðs

Liela katastrofa

Daudz upuru

Liels risks nâkoðajâm paaudzçm

Sekas grûti novçrst

Palielinâs laikâ

Nav sava izvçle

Nosaka pçc izjûtas

Ir zinâms cietuðajam

Ietekme ir redzama uzreiz

Iepriekð labi zinâms risks

Risks, kas pazîstams zinâtnei

27


Riska novçrtçðanas procedûras 6 soïu shçma

28


4.3. NOVÇRTÇÐANAS METODES

Risku novçrtçðanai var izmantot daþâdas metodes un shçmas. Risku var novçrtçt kvalitatîvi vai

kvantitatîvi. Izmantojot kvalitatîvâs metodes, risks pamatâ tiek novçrtçts subjektîvi. Daudzos

gadîjumos ðo metoþu pamatâ ir tâ saucamâs "riska matricas". Ja riska novçrtçðanas procedûrâ tiek

ieviesta ballu vai punktu sistçma, kas vairâk vai mazâk objektîvi (skaitliski) novçrtç negadîjuma

iespçjamîbu un tâ bîstamîbas sekas, tad var runât par puskvantitatîvu novçrtçðanas metodi.

Puskvantitatîvâ metode parasti papildina kvalitatîvo analîzi. To izmanto arî kvantitatîvâs analîzes

sâkuma stadijâ.

Kvalitatîvi novçrtçts risks raksturo potenciâlo briesmu izcelsmi un bîstamîbas veidu, piemçram,

pie karsta sildelementa var apdedzinâties, çteris var uzliesmot, dinamîts var sprâgt u.tml. Kvalitatîvs

riska novçrtçjums faktiski nenosaka ne bîstamâ notikuma atgadîðanâs varbûtîbu telpâ un laikâ, ne arî

iespçjamo seku apjomu. Ja arî tas nosaka varbûtîbu un seku bîstamîbu, tad nepiecieðamie parametri ir

noteikti pçc ballu vai punktu sistçmas.

Skaitliskam jeb riska kvantitatîvam novçrtçjumam ir virkne priekðrocîbu, salîdzinot ar potenciâlo

briesmu apzinâðanu:

iegûtais skaitliskais riska novçrtçjums dod pamatojumu objektîvi spriest par apdraudçtîbas pakâpi

un salîdzinât to ar normatîvajâm prasîbâm;

dod iespçju izstrâdât riska pakâpei atbilstoðu riska vadîbas sistçmu.

Tikai skaitliski novçrtçtus riskus var savstarpçji salîdzinât, neskatoties uz to izcelsmes un negatîvo

izpausmju atðíirîgo dabu. Piemçram, var salîdzinât kâdas vielas eksplozijas un toksiskâs iedarbîbas

radîtos riskus, var noteikt prioritâtes, kurð no minçtajiem procesiem var rasties âtrâk un kura iedarbîba

var radît lielâkas briesmas (lielâks negadîjumu skaits, lielâks kaitçjums veselîbai u.tml.).

4.3.1. RISKA KVALITATÎVÂ NOVÇRTÇÐANA

Kâdos gadîjumos pietiks ar kvalitatîvu briesmu novçrtçjumu, bet kâdos nepiecieðams skaitlisks

riska aprçíins

Atbilde uz ðo jautâjumu bûtu jâsniedz kompetentiem ekspertiem, jo tas atkarîgs no uzòçmuma

lieluma, darbîbas rakstura, raþoðanas tehnoloìijas, konkrçtâ bîstamâ objekta parametriem un vides,

kurâ tas atrodas. Piemçram, infrasarkanâ starojuma sildîðanas ierîces var atðíirties pçc iekârtu tipiem,

sildelementu konstrukcijas un jaudas, tehniskâs uzraudzîbas un apkalpes sistçmas, droðîbas sistçmas,

ekspluatâcijas intensitâtes, citu ierîèu tuvuma u.tml. Sadzîvç lietojamâm mikroviïòu krâsnîm pilnîgi

pietiekami ir droðîbas pasâkumi, kas norâdîti instrukcijâ (pamatâ elektrodroðîba).

Praksç ðâdas kvalitatîvâs riska novçrtçjuma metodes tiek lietotas visbieþâk, jo tâm ir virkne

priekðrocîbu, salîdzinot ar skaitliskajâm

jeb aprçíinu (kvantitatîvajâm) metodçm.

Svarîgâkâ no tâm ir vienkârðîba. Metodes

ir çrti lietojamas un neprasa dziïas

zinâðanas un detalizçta faktu materiâla

analîzi, lîdz ar to ir âtras un finansiâli

izdevîgas. Ir izstrâdâtas metodes

daþâdâm nozarçm un katram

konkrçtajam riskam.

Daudzâs valstîs ir izstrâdâtas riska

matricas, kas lielâ mçrâ atvieglo riska

avotu klasifikâcijas procesu. Zinot

avârijas atgadîðanâs varbûtîbu un seku

nopietnîbas skalu kritçrijus, riska avots

tiek klasificçts kâ riska matricas

noteiktas ðûniòas elements ar atbilstoðâm

droðîbas pasâkumu prasîbâm.

29


MATRICAS AR BALLU, PUNKTU VAI BURTU VÇRTÇJUMU

MATRICA (I) kvalitatîvai risku novçrtçðanai pçc 5 ballu sistçmas

Ðai sistçmai piemçrojams riska vadîbas modelis (nepiecieðamie pasâkumi), kas izstrâdâts Somijâ

Tamperes Tehnoloìiskajâ universitâtç (Booth, 1994), un kuru bieþi lieto, novçrtçjot darba vides riskus

uzòçmumiem ar salîdzinoði vienkârðiem raþoðanas tehnoloìiskajiem procesiem:

NEPIEÏAUJAMS

Riska pakâpes un nepiecieðamie pasâkumi matricai I

NEPIEÏAUJAMS

30


MATRICA (II) (Geronimo, 2001)

MATRICA (III) (Geronimo, 2001)

Briesmu sekas

smaguma

31


Briesmu iespçjamîba matricai II un III:

Matricu II un III skaidrojums.

Izpletòlçcçjam bîstamîbu rada augstuma apzinâðanâs brîvajâ kritienâ, jo tas var novest pie fatâlâm

sekâm. Sekas ir Katastrofiskas vai 1. kategorija (sk. matricu II). Varbûtîba, ka tas notiks, var bût bieþa,

tâtad, A lîmenis.

Vispârçjâ veidâ briesmu no lekðanas augstuma neapzinâðanâs ir Katastrofiski — Bieþas un risku

var nosaukt (novçrtçt) kâ 1A kategoriju matricas (I) piemçrâ un 1.kategoriju — matricas (II) piemçrâ.

Briesmas ir definçtas kâ nepieïaujamas. Jautâjums — kâ tâs samazinât. Jânosaka pasâkumi, kas

ietekmç sistçmu, lai izmainîtu matricas parametrus. Izmainot varbûtîbas-seku funkcijai jebkuru

parametru (vai abus vienlaicîgi), risks tiks samazinâts.

Viens no veidiem, kâ samazinât briesmu sekas minçtajâ piemçrâ, ir nodroðinât izpletòlçcçju ar

automâtisku iekârtu, kas atver papildizpletni zemes tuvumâ. Tâdçjâdi var izvairîties no nâves vai

smagiem miesas bojâjumiem.

Ir vairâki ceïi, kâ samazinât briesmu iespçjamîbu. Izpletòlçcçjs var izmantot vizuâlu altimetru,

altimetru, kas dod skaòu signâlu noteiktâ augstumâ, var skatîties laiku pa laikam uz tuvojoðos zemi,

vai arî uz citiem lçcçjiem (ja tâdi ir) z — kad tiem atveras izpletòi. Ja ðie pasâkumi tiek veikti, tad

varbûtîbu var samazinât lîdz D — maz ticamu.

Ja izpletòlçcçjs ir apgâdâts ar automâtisko papildizpletòa atvçrðanas iekârtu, viòam ir altimetrs un

viòð apzinâs zemes tuvoðanos, novçrtçjuma klasifikâcija bûs Pieïaujama — maz ticama. Tas ir 3D

kategorija pirmajâ riska matricâ, vai 14. kategorija otrajâ riska matricâ.

Tas nenozîmç, ka risks ir pilnîgi izslçgts. Izpletòlçcçjam jâzina, ka minçtie palîglîdzekïi pilnîgi

negarantç droðîbu, toties palîdz novçrtçt augstumu, kad izpletnis ir jâatver. Papildus riska analîzes

metodes, tâdas, kâ „Kïûmes analîze” (Failure mode analysis) un citas kvantitatîvâs metodes, var dot

daudz pilnîgâku risku novçrtçðanu.

MATRICA (IV) (Long and John, 1993)

32


MATRICA (V) (US-Army, 2000)

Riska pakâpes matricai V:

Riska novçrtçðanas kods matricai V:

I KATEGORIJA _ briesmas var izsaukt nâvi vai nopietnus draudus lielam cilvçku skaitam

(saslimðana, epidçmija, traumas).

II KATEGORIJA _ briesmas var radît nopietnas traumas, slimîbas, materiâla îpaðîbu izmaiòas,

iekârtu ilglaicîgus bojâjumus.

III KATEGORIJA _ briesmas var radît vidçjus miesas bojâjumus, îslaicîgu saslimðanu vai iekârtu

îslaicîgus bojâjumus.

IV KATEGORIJA _ briesmas personâlam ir minimâlas, nenozîmîgi iekârtu bojâjumi.

SUBKATEGORIJA "A" _ notikums noteikti atgadîsies, sekas iestâsies nekavçjoties (piemçram,

iekârtu bojâjums, ja elektroinstalâcija nav kârtîbâ), vai arî bieþi atkârtosies îsâ laika periodâ.

SUBKATEGORIJA "B" _ iespçjams, ka atgadîsies pçc kâda noteikta laika, vai arî bieþi atkârtosies

ilgâkâ laika periodâ.

SUBKATEGORIJA "C" _ varçtu bût daþi atgadîjumi pçc ilgâka laika.

SUBKATEGORIJA "D" _ atgadîjumi var bût, bet ïoti reti (ne bieþâk kâ reizi gadâ/5 gados/10 gados).

33


MATRICA (VI) (Edith Cowan University, 2003)

Paskaidrojumi matricai VI:

E — ekstrçms (ïoti nopietns) risks; nekavçjoties nepiecieðamas aktivitâtes; darba devçjam/darba

aizsardzîbas speciâlistam jâizstrâdâ detalizçts plâns riska novçrðanai, jâziòo darba aizsardzîbas daïai.

L — liels risks, nepiecieðama darba devçja îpaða uzmanîba, veicot riska novçrtçðanu un darba

vides iekðçjo kontroli; nepiecieðami preventîvie pasâkumi riska samazinâðanai un tie jâveic pçc

iespçjas îsâ laikâ.

V — vidçjs risks, jâvelta nepiecieðamâ uzmanîba riska vadîbas pasâkumiem, jânosaka riska

parametri, izmantojot testçðanas laboratoriju.

M — mazs risks, nepiecieðamas rutînas (standartizçtâs) procedûras darba aizsardzîbas jomâ,

daþkârt nepiecieðami îslaicîgi vai specifiski pasâkumi.

MATRICA (VII) (NASA, Huoston, Texas, 2003)

ASV Nacionâlâ aeronautikas un kosmosa administrâcija NASA piedâvâ risku vadîbas un

novçrtçðanas shçmu, kuru var izmantot gan finansiâlo, gan avârijas, gan darba vides u.c. risku

kvalitatîvai novçrtçðanai, tikai to jâpiemçro Latvijas komercuzòçmumu specifikai (miljonus lielos

izdevumus var transformçt par daudz mazâkiem, òemot vçrâ konkrçta uzòçmuma budþetu):

34


NASA piedâvâtâ riska vadîbas shçma un paskaidrojumi matricai VII:

ne

35


Seku pamatojums matricai VII:

1. Izmaksas definçtas dolâros, kuri nepiecieðami risku samazinâðanai. Tâs nav izmaksas, kuras rada

notikuðâ riska (negadîjuma, iekârtu avârijas u.tml.) sekas.

2. Plânojuma definîcija: 2. pakâpe nosaka piegâdes (aparatûras, munîcijas u.tml.) datumu, bet 1.

pakâpe attiecas uz starta (iekârtu, tehnoloìiju, raíeðu u.c. palaiðanas) datumiem.

3. Tehnikas definçjumâ iekïauts viss, kas nav izmaksâs un plânojumâ droðîbas lîdzekïi,

programmatûra, tehnoloìiskie procesi u.tml.

4. Izmaksu, plânojuma un tehnikas sekas var eksistçt patstâvîgi, savstarpçji neietekmçjot viens otru.

5. Risku pakâpes pakïaujas likumam: Risks = Varbûtîba x Sekas.

MATRICA (VIII) (Queensland University, Australia, 2003)

Matrica balstâs uz 5-lîmeòu varbûtîbas un 3-lîmeòu seku novçrtçjuma skalu.

Riska novçrtçjums: 1-5 (Zems) 6-10 (Vidçjs) 1-15 ( Augsts)

Piemçrs matricai VIII: zâles pïauðana nelielâ mâjas pagalmâ

MATRICA (IX) (The University of Melbourne, Australia, 2003)

36


Risku skaidrojums matricai IX:

K: katastrofisks vai ekstrçms risks; akcijas nepiecieðamas nekavçjoties.

L: liels risks; nepiecieðama darba aizsardzîbas speciâlista iejaukðanâs, jâparedz pasâkumi/

V: vidçjs risks; jâprecizç droðîbas pasâkumi, jânosaka prioritâtes.

M: mazs risks, nepiecieðama kârtîba darba vadîbas un darba aizsardzîbas organizçðanai.

MATRICA (X) (Bristol Business School, UK, 2003)

Matrica paredzçta salîdzinoðai vai iepriekðçjai risku novçrtçðanai, kooperâcijâ ar tâdâm riska

novçrtçðanas metodçm, kâ „Kïûmes stâvokïa un efektu analîze (FMEA)”, Pareto-analîze u.c. To bieþi

izmanto vairâku tehnoloìisko procesu salîdzinâðanai, novçrtçjot katra procesa priekðrocîbu vai

iespçjamâs kïûmes.

1. tabula. Kïûmes sekas

37


2. tabula. Kïûmes iespçjamais bieþums

No 1. un 2. tabulas atvasinâta t.s. „Kritiskâ matrica” (3. tabula), kura raksturo punktu skaitu, kas

dod kopçjo riska raksturojumu (100 punkti atbilst maksimâlajam riska lîmenim).

3. tabula. Kïûmes iespçjamais bieþums

4. tabula. Kritisko tehnoloìiju/etapu/ciklu raksturoðanas matrica

Tehnoloìisko ciklu raksturoðanas matricas (4. tabulas) izmantoðanas piemçrs.

Izmantojot 4. tabulâ doto matricu parâdîts vairâku polimçru termiskâs pârstrâdes tehnoloìiju

T1...T4 (lieðana zem spiediena, vakuumformçðana u.c.) risku novçrtçjums pçc Kritiskâs Matricas

punktu skaita, ievçrojot ðo tehnoloìiju darbîbas nosacîjumus vai apstâkïus C1...C4. Piemçram,

apstâkïos C4 visâm tehnoloìiskajâm iekârtâm ir nodroðinâta dzesçðana tikai ar saspiesta aukstâ gaisa

plûsmu. Var redzçt, ka ar ðo dzesçðanas veidu pietiek tikai tehnoloìijai T2 un T3. Citâm tehnoloìijâm,

lai nenotiktu bieþas kïûmes, acîmredzot, nepiecieðami citi dzesçðanas veidi.

38


MATRICA (XI) (Standard of Safety Instrumental System _ SIL, Bently, Nevada, USA,2002)

Metodi SIL var lietot, lai vienkârðotu kvantitatîvâs „Kïûdu koka analîzes” vai Markova

analîzes metodes.

ir

ia) Droðîbas integrâcijas pakâpes: Plânotâ/aprçíinâtâ kïûmes varbûtîba

*Iespçjamîba, kas sistçma vairs nestrâdâ.

39


) Droðîbas integrâcijas pakâpes: Bîstamâs kïûmes bieþums stundâ

Metode dod iespçju prognozçt arî tehnoloìiskâs produkcijas noderîgumu vai izmantojamîbu,

nosakot t.s. „Noderîguma integrâcijas pakâpi _ NIP”, ja ir aprçíinâti ðâdi parametri: VLSK _ vidçjais

laiks starp kïûmi (laika periods, kad var sagaidît kïûmi); VLLS _ vidçjais laiks, lai salabotu sistçmu

(iekârtu u.tml.) un vidçjâ darbatteices varbûtîba.

Novçrtçðanâ Izmanto sakarîbas:

Kïûmes raðanâs âtrums = 1/ VLSK

VDV = (Kïûmes raðanâs âtrums) 2 × Testa intervâls

NIP=a _ ________ , kur

b×c×d

e

NIP _ noderîguma integrâcijas pakâpe; a _ remontam, apkopei patçrçtais laiks (salîdzinot ar

darbîbas laiku), %; b _ zaudçtâs naudas summa ($ u.c.) laika vienîbâ; c _ VLLS; d _ VDV (bîstamâs

kïûmes varbûtîba laika vienîbâ); e _ paðreizçjie izdevumi laika vienîbâ.

Citi praksç lietotie varbûtîbas skaitliskie piemçri:

40


4.3.2. RISKA KVANTITATÎVÂ UN PUSKVANTITATÎVÂ NOVÇRTÇÐANA

Darba vides riska kvantitatîvâ novçrtçðana balstâs uz matemâtiskâm metodçm, lietojot varbûtîbas

teorijas principus, algoritmus, empîriskus koeficientus, funkcijas, analîzes metodes (Montekarlo,

Markova u.c.), kâ arî daþâdas datorprogrammas.

Novçrtçðanâ bieþâk lietotie parametri:

Saslimstîbas (arodslimîbu u.c. ar darbu saistîto slimîbu) varbûtîba.

Saindçðanâs varbûtîba.

Arodpatoloìijas varbûtîba.

Darba stresa un izdegðanas sindroma varbûtîba.

Traumatisma varbûtîba.

Sprâdziena varbûtîba.

Ugunsgrçka varbûtîba.

Avârijas varbûtîba.

Íîmisko, radiâcijas, bioloìisko, ekoloìisko, epidemioloìisko u.c. risku varbûtîba.

Kvantitatîvâ novçrtçjuma metodes ir darbietilpîgas un parasti saistîtas ar daudzu nozaru speciâlistu

piesaistîðanu. Taèu skaitliskâm riska novçrtçðanas metodçm ir arî virkne priekðrocîbu, kuru dçï tâs ir

praktiski neaizstâjamas. Pirmkârt, tikai skaitliski izteiktus riskus vai to komponentes var savstarpçji

salîdzinât. Otrkârt, aprçíini ir atkârtojami. Treðkârt, aprçíinu ceïâ iegûtâm vçrtîbâm ir objektîvs

raksturs.

Kvantitatîvâs novçrtçðanas sâkotnçjais posms parasti balstâs uz puskvantitatîvo (Semi-

Quantitative Risk Assessment) metodi, kad risku novçrtçðanâ izmanto aptaujas lapu datus, vienkârðotas

varbûtîbas un briesmu seku analîzes aprçíinus pçc ballu sistçmas un izmantojot matricas.

Praksç bieþâk lietoto riska novçrtçjumu kvantitatîvo metoþu skaits nav pârâk liels. Tâpat kâ

kvalitatîvajâm metodçm, arî katrai kvantitatîvai metodei ir savs pamatuzdevums un pielietojuma

ierobeþojumi. Piemçram, lai noteiktu nevçlamâ notikuma atgadîðanâs varbûtîbu, izmanto kïûdu

loìiskâs analîzes metodi jeb kïûdu koka metodi (Fault tree analysis), kas nodroðina riska realizâcijas

loìiskâ mehânisma izzinâðanu un skaitlisku novçrtçjumu. Ar notikumu loìiskâs analîzes metodi (Event

tree analysis) var veikt droðîbas sistçmas efektivitâtes novçrtçjumu. Abu metoþu apvienojums ir

cçloòu - seku analîzes metode (Couse-consequence analysis).

Íîmijas tehnoloìisko procesu riska novçrtçðanâ visbieþâk izmanto briesmu un operatîvâs darbîbas

izpçtes metodei (HAZOP _ Hazard and Operability Study), papildinot to ar kvantitatîviem aprçíiniem.

Pastâv arî vairâkas citas starptautiskajâ praksç lietotâs novçrtçðanas metodes un ar tâm saistîtâs

datorprogrammas, kas atvieglo speciâlista darbu, veicot visu datu matemâtisko apstrâdi (atrisina

vienâdojumus, dod uzskatâmas shçmas, tabulas un rekomendâcijas preventîviem pasâkumiem).

Riska kvantitatîvajam novçrtçjumam pamatâ izmanto matemâtisko sakarîbu:

(1)

kur P i

_ varbûtîba, ka iestâsies nevçlamas sekas Xi

Ja formulâ (1) sekas X i uzskata par primâro lielumu, kas neatkârtojas, tad varbûtîba P i veidojas no

daþâdiem ierosinoðiem notikumiem I j , un varbûtîbas noteikðanâ jâvadâs pçc varbûtîbas teorijas

likumsakarîbâm. Piemçram, ja ierosinoðie notikumi I j ir neatkarîgi viens no otra, tad varbûtîba ir:

(2)

kur P(I j ) _ varbûtîba, ka ierosinoðais notikums I j novedîs lîdz sekâm X i .

41


Piemçrs.

Íîmiskajâ rûpniecîbâ bieþi sastopamies ar daþâdu vielu noplûdi, kas rodas iekârtu bojâjumu vai

avârijas rezultâtâ. Ðajos gadîjumos kïûmes „Noplûde-No” varbûtîbu novçrtç, izmantojot ðâdu

vienâdojumu:

Varbûtîba „Noplûde-No” =

(3)

kur P LB

_ varbûtîba, kas saistîta ar iekârtas bojâjumu.

Ja iekârtâ ir vairâki bojâjumi un notikusi avârija, tad avârijas risku RAV nosaka matemâtiskâ

sakarîba:

(4)

kur _ beta faktors dotam bojâjumam (parasti noteikts ar 0,2); PLB _ varbûtîba, kas saistîta ar

iekârtas bojâjumu; P _ LT varbûtîba, kas saistîta ar ðíidrumu caurteces kïûmçm.

Ja ir vairâki savstarpçji neatkarîgi parametri, piemçram, plûstoðâs vielas viskozitâte _ un

cauruïvadu mezglu îpatnîbas _ (locîjumi, aizaugumi, aizsçrçjumi u.tml.), tad lieto dispersionâlo

analîzi, kad aprçíiniem izmanto t.s. informâcijas matricas, kas kïûmes varbûtîbu P i nosaka atkarîbâ

no minçto parametru izmaiòâm:

(5)

Ja jânovçrtç kâda procesa stabilitâte uzdoto parametru intervâlâ (piemçram, lai nenotiktu avârija,

materiâls nepârkarstu u.tml.), vai arî saglabâtu kâda parametra vidçjo vçrtîbu X, lieto kumulatîvâ

sadalîjuma funkcijas (KSF) _ F(x):

F(x) = Varbûtîba, ka X


Piemçrs: Sçrûdeòradis (H 2

S) darba vides gaisâ.

Pr = _ 36,2 + 2,363 ln (C 2,5 × t) [Gascon, 1990]

Lîdzîgi ar probitfunkciju palîdzîbu, zinot vai aprçíinot attiecîgos lielumus, var novçrtçt letâlo

gadîjumu varbûtîbu ugunsgrçka, sprâdziena u.c. risku gadîjumos.

Eksplozijas gadîjumâ: Pr = 5 _ 0,26 ln (V)

(10)

kur _ sprâdziena radîtais spiediena palielinâjums darba vietâ, Pa; Im _ sprâdziena impulss, Pa . s.

Termiskâs iedarbîbas gadîjumâ: Pr = _ 14,9 + 2,56 ln ( × q 1,33 ), (11)

kur q _ siltuma starojums darba vietâ, kW/m 2 ; _ siltuma starojuma ekspozîcija, s.

Ja ir noteikta probitfunkcijas Pr vçrtîba, tad var aprçíinât letâlo seku (X let ) varbûtîbu P let :

(12)

Tâ kâ cilvçka veselîba daudzos gadîjumos ir noteicoðais faktors, kad jânovçrtç riski darba vidç, tad

kvantitatîvie aprçíini var sniegt nepiecieðamos datus, nosakot saslimstîbas iespçjamîbu.

Ðajâ gadîjumâ var izmantot kvantitatîvo aprçíina formulu, kuras pamatâ ir darba stâþa ekspozîcijas

râdîtâjs E T

:

E T

=

kur B i

_ noteikta faktora bîstamîbas pakâpe, kas izteikta ballçs (sk. riska analîzes datus, aptauja lapas

u.tml.); T i

_ darba stâþs pie attiecîga riska, gadi; T0 = 1 gads; n _ vçrâ òemamo un novçrtçto riska

faktoru skaits.

Piemçrs:

Raþotnes cehâ, kurâ strâdâ 100 cilvçki, noteikts

trokðòa spiediena lîmenis — 90 dBA. Darbinieki

nelieto dzirdes IAL.

Formulas (13) integrâlâ funkcija nosaka

iespçjamâ riska zonas: A, B un C riska stâþa zonas

(A var droði strâdât, B starpzona, C bîstami

strâdât). Var redzçt, ja darbinieki, strâdâjot pie

trokðòa spiediena lîmeòa 90 dBA, darbâ

neizmantos dzirdes aizsardzîbas lîdzekïus, tad pçc

15 gadiem 50% no darbiniekiem iestâsies aroda

kurlums — trokðòa slimîba (kohleârais neirîts vai

profesionâlâ sensoneirâlâ vâjdzirdîba).

(13)

43


Lietojot formulu (1), darbaspçju zaudçjumus var novçrtçt ar nevçlamo notikumu seku mçru X i ,

kuru izsaka reizinâjums:

X i =(1 _ ROS i ) D i , (14)

kur ROS i

_ darbspçju zaudçjuma Rossera skalas koeficients; Di _ gadâ zaudçto dienu skaits.

Rossera skala darbaspçju zaudçjumu noteikðanai

Darbanespçju zuduma pakâpe

Lîmenis

Izpaliek Viegls Vidçjs Smags

Darbs netiek pârtraukts 1,000 0,995 0,990 0,967

Viegli veselîbas traucçjumi 0,990 0,980 0,973 0,932

Viegli darba-spçju traucçjumi 0,980 0,972 0,956 0,912

Ierobeþotas darba spçjas 0,964 0,956 0,942 0,870 (3. inv .gr.)

Nespçja veikt algotu darbu 0,946 0,935 0,900 0,760 (2. inv.gr.)

Pârvietoðanâs invalîdu ratiòos 0,875 0,845 0,680 (1. inv.gr.) 0,000 (nâve)

Monte Karlo simulâcija

Metodi lieto, ja jâizvçlas vislielâkâ varbûtîba vai ticamîba riskam vai kïûmei. Metode balstâs uz

stohastisku parametru noteikðanu, izvçloties gadîjuma rakstura skaitïus. Piemçram, íîmijas tehnoloìijâ

ir zinâms, ka vielu molekulu sadalîjums noteiktâ procesâ ir atkarîgs no ðî procesa termodinamikas

(otrais termodinamikas likums). Termodinamiskâ lîdzsvara stâvoklî vielas molekulu siltumkustîbu

raksturo vidçjâ kinçtiskâ enerìija E, kas ir atkarîga no temperatûras un molekulu brîvîbas pakâpju

skaita, pie kam vienai brîvîbas pakâpei atbilst enerìija E=½kT, kur k _ Bolcmaòa konstante

(1,38 . 10 -23 J/K), un tai ir tieða saistîba ar termodinamisko varbûtîbu W un sistçmas entropiju S

(S = k lnW). Tâdçjâdi Monte Karlo simulâcijâ var noteikt ðo brîvîbas pakâpju skaitu, kas raksturo

procesa iespçjamîbu noteiktâ temperatûras diapazonâ. Daþâdiem procesa etapiem var iegût daþâdus t.s.

Monte Karlo skaitïus M, kuri raksturo atseviðíu etapu iespçjamîbu (piemçram, dotajâ gadîjumâ 3.

etaps dod vislielâko vielas iznâkumu kâdâ sintçzes reakcijâ):

(15)

Markova analîze

Ðî analîze balstâs uz lineâriem diferenciâliem vienâdojumiem, kas izvçlçti, lai noteiktu iespçjamâs

kïûmes pçc noteikta laika perioda t, vai arî kïûmju izplatîðanâs un novçrðanas âtrumu. Markova

diagramma, kuras vienkârðâkâ shçma parâdîta zemâk, attçlo kïûmes un tâs novçrðanas likumsakarîbas.

Attçlotâ sistçma darba stâvoklî ir „0” un bojâtâ (kïûmes) stâvoklî „1”.

44


Kïûme var tikt nekavçjoties izlabota vai arî tâs novçrðanai nepiecieðams noteikts laiks. Ðî

savstarpçjâ sakarîba var tikt aprçíinâta matemâtiski:

(16)

Ja grib raksturot, piemçram, tikai kaitçjumu (zaudçjumu) veselîbai, risku var raksturot skaitlisks

modelis, kuru var òemt par pamatu risku puskvantitatîvajâ novçrtçðanâ.

Piemçram, Risku R=Q× p var attçlot grafiski kâ funkciju: negadîjuma varbûtîba _ kaitçjuma

smagums.

1. attçls. Grafiskais attçls funkcijai negadîjuma varbûtîba _ kaitçjuma smaguma pakâpe.

45


Pastâv datorprogrammas, piemçram, "Assessor", kas ïauj veikt nepiecieðamo riska

novçrtçjuma datu matemâtisko apstrâdi, izmantojot minçto (R =Q×p)sakarîbu (2. attçls).

2. attçls. Datorprogramma "ASESSOR" vispârîgai risku novçrtçðanai darba vietâs.

RISKA PUSKAVANTITATÎVÂ NOVÇRTÇÐANA PÇC 9 BALLU SISTÇMAS

Ðo tabulu çrti izmantot risku puskvantitatîvajâ novçrtçðanâ, jo ðeit samçrâ pilnîgi un saprotami var

apzinât riska varbûtîbas un smaguma pakâpes jçdzienus.

1. piemçrs.

Darbinieks maiòas laikâ paceï smagumu, piemçram, lielâ diametra gumijas balonu, kuram apkârt ir

eïïas kârtiòa. Varbûtîba, ka tas izkrît no rokâm, ir diezgan liela, bet no ievainojumiem nav jâbaidâs.

Tâtad, riska lielums, izmantojot formulu R=Q× p, bûs, piemçram, 7 × 1 = 7. Iedomâsimies, ka ðis

gumijas balons ir apjozts ar dzelzs stiegrojumu, kuram ir asas malas. Varbûtîba izkrist no rokâm bûs

tikpat liela, bet sekas jau bûs daudz lielâkas, var bût pat II grupas invaliditâte, ja tas uzkrît uz kâjâm un

nocçrt pirkstu galus. Tâtad, riska lielums bûs 7×7=49.

46


2. piemçrs.

Ðûðanas cehâ visu darba maiòu nepârtraukti strâdâ 7 ðujmaðînas, kas rada troksni. Trokðòa spiediena

lîmenis ir nomçrîts katrâ ðuvçjas darba vietâ: 1. _ 60 dBA; 2. _ 40 dBA; 3. _ 50 dBA; 4. _ 110 dBA; 5.

_ 60 dBA; 6. _ 75 dBA; 7 _ 50 dBA.

Tâ kâ ðujmaðînas pamatâ strâdâ visu darba dienu

(iespçjamas îslaicîgas atpûtas pauzes ðuvçjâm), tad riska

varbûtîbu noteiksim kâ 8. Ðuvçjas darba laikâ nelieto

individuâlos dzirdes aizsardzîbas lîdzekïus (antifonus vai

mîkstos auss ieliktòus). Zinot trokðòa iedarbîbu uz organismu

(ilgstoði strâdâjot virs lîmeòa 80 dBA, var rasties profesionâlâ

sensoneirâlâ vâjdzirdîba vai trokðòa slimîba) un kritçrijus

(pieïaujamâs normas), kas attiecas uz raþoðanas troksni, varam

noteikt: darba vietâs, kurâs trokðòa spiediena lîmenis ir

mazâks par 50 dBA (sarunvalodas lîmenis), risks darbâ

praktiski nepastâv (R =8×1=8).Pieaugot trokðòa spiediena lîmenim, riska sekas palielinâsies.

Tâdçï, ja maðîna rada troksni 110 dBA, tad pçc 5 gadiem ðuvçjai jau bûs arodsaslimðana un viòai,

iespçjams bûs pieðíirt II grupas invaliditâte. Tâtad, riska lielums jau bûs R=8×7=56.

Uzskatâmi to var parâdît, izmantojot ðâdu tabulu, kurâ reizinâjums R =Q×pattçlots uz vienas no

koordinâtu asîm. Par pieïaujamu var uzskatît risku, ja reizinâjumas skaitliskâ vçrtîba nepârsniedz 40.

Darba devçjs pçc ðîs tabulas var redzçt, ka nepiecieðami pasâkumi, lai novçrstu troksni ceturtai

maðînai, iespçjams, ka to ir jânomaina.

LIELS

(nepieïaujams)

Risks R=Q×p

VIDÇJS

(pieïaujams)

MAZS

(praktiski nav)

Darba vietas

3. attçls. Diagramma risku novçrtçðanai pçc 9 ballu sistçmas.

Ðo novçrtçðanas sistçmu izmanto arî vairâkas datorprogrammas, piemçram, ASSESSOR,

ErgoEaser u.c.

Piemçram, ar programmas ErgoEaser palîdzîbu çrti novçrtçt ergonomiskos riskus darba vietâ un

kvantitatîvi noteikt iespçjamo kaitçjumu (traumu un arodsaslimðanu iespçjamîbu, strâdâjot noteiktos

darba apstâkïos).

Piemçrâ parâdîts programmas ErgoEaser izskats un ar programmas ASSESSOR novçrtçtâs darba

vietas. Uzskatâmi redzams, kuri darba apstâkïi darbiniekam daþâdâs darba vietâs Nr.1, 2. un 3. ir

jâuzlabo, lai tie atbilstu pieïaujamam riskam (gaiðâkâ zona).

47


4. attçls. Datorprogramma "ERGOEASER" ergonomisko risku novçrtçðanai.

Putekïi

Troksnis un fiziskâs

pârslodzes

(kokzâìçtâji)

Iespçjams

kritiens

(stropçtâjs)

5. attçls. Datorprogramma "ASSESSOR" novçrtçtâs darba vietas.

Ergonomisko risku (smaguma celðanas un pârvietoðanas) novçrtçðanas

"Kodu punktu metode"

(Federâlais aroda droðîbas un veselîbas institûts, Tiringa, Vâcija)

1. solis: Pârvietojamâ smaguma (objekta masas) noteikðana

48


2. solis: Ergonomisko apstâkïu noteikðana

3. solis: Darba veikðanas apstâkïu noteikðana

4. solis: Darba intensitâtes (fiziskâs slodzes) noteikðana

49


5. solis: Novçrtçjums

Piemçrs Vâcijas Kodu punktu metodes lietoðanai

daþâdu nozaru darbinieku ergonomisko apstâkïu novçrtçðanâ

50


4.3.3. KLASISKÂS NOVÇRTÇÐANAS METODES

Kïûdu loìiskâs analîzes jeb "Kïûdu koka" un "Notikumu koka" metode

(Fault Tree analysis, Event Tree analysis)

Kïûdu loìiskâs analîzes (KLA) metode ir deduktîva metode, ar kuras palîdzîbu var izzinât kâdu

konkrçta nevçlamu kïûdu vai notikuma cçlonîbu. Tâ ir grafiska metode, kas diagrammas veidâ attçlo

tehnisku defektu, cilvçku kïûdu, dabas parâdîbu u.c. notikumu iespçjamâs savstarpçjâs kombinâcijas,

kas var novest pie konkrçtâ nevçlamâ notikuma.

Metodes pamatâ ir elementâru notikumu loìisko saiðu noskaidroðana. Analîzi uzsâk, definçjot

galveno nevçlamo notikumu un nosakot pirmâs, otrâs ... î-tâs pakâpes starpnotikumu loìiskâs saites

lîdz pamatnotikumam jeb ierosinâtâjnotikumam. KLA diagramma veidojas saistot riska scenârija

elementârnotikumus ar loìiskiem simboliem "un" vai "vai". Shçmâs lieto daþâdus apzîmçjuma

simbolus, kurus var ietvert datorprogrammâs, kas veic matemâtiskos aprçíinus. Galâ rezultâtâ tiek

izveidota diagramma — koks ar daudziem atzarojumiem, kas secîgi nosaka iespçjamo notikumu

varbûtîbu.

Abas ðîs metodes var tikt lietotas gan kvalitatîvajâ, gan kvantitatîvajâ riska analîzç. Procedûras

pamatâ ir lîdzîgas.

Procedûras un grafiskâs analîzes piemçri:

Metodi var „kvantificçt”, izmantojot attiecîgo notikumu varbûtîbas skalu. Piemçrâ tas parâdîts,

attçlojot „Kïûdu kokâ” automaðînas avârijas iespçjamîbu.

51


Kïûdu kokâ var parâdît iespçjamos avârijas iemeslus un raðanâs varbûtîbas. Dotajâ piemçrâ

Avârijas varbûtîba = 0,001 vai 1 no 1000 gadîjumiem. Tas nozîmç: ja katru gadu pa blakusceïu

brauc 6000 automaðînas, gadâ notiek 6...7 avârijas.

6. attçls. Kïûdu koka shematisks attçlojums.

7. attçls. Datorprogramma Kïûdu koka un Markova analîzei.

52


Iepriekðçja briesmu analîze (PHA Preliminary Hazard Analysis)

Ðîs analîzes galvenais nolûks ir savlaicîgi paredzçt potenciâlâs briesmas tehnoloìisko procesu

projektçðanas sâkumstadijâ, tâdçjâdi ietaupot laiku un izmaksas, kas varçtu rasties no projekta

izmaiòâm projektçðanas noslçguma stadijâ vai pçc reâlas procesa darbîbas uzsâkðanas. Ðî metode

akcentç uzmanîbu uz bîstamajiem materiâliem un galvenajiem raþoðanas elementiem, kuri ir pieejami

paðâ plânoðanas sâkumâ, kamçr nav pârçjâs informâcijas par paðu raþoðanas procesu. Iepriekðçjâ

briesmu analîze daþreiz tiek lietota, lai novçrtçtu nekontrolçtas enerìijas noplûdes iespçju.

PHA sastâv no briesmu uzskaitîjuma saistîbâ ar:

1) izejmateriâliem, starp- un gala produktiem;

2) raþoðanas iekârtâm;

3) sistçmas komponentu mijiedarbîbu;

4) raþoðanas vidi;

5) tehnisko uzraudzîbu;

6) droðîbas pasâkumiem.

Rezultâti ietver rekomendâcijas briesmu samazinâðanai vai likvidçðanai tâlâkâs projektçðanas

fâzçs. Uzdevums: Palîdzçt atklât projektçtâjiem potenciâlâs briesmas projektçðanas sâkuma stadijâ.

"Kas bûtu, ja bûtu..." analîzes metode (What-if method)

Metodes galvenais mçríis ir rûpîgi izvçrtçt negaidîtu notikumu radîtâs sekas. Metode ietver

iespçjamu projektçðanas, uzbûves, ekspluatâcijas novirþu pârbaudi. Jautâjumi tiek sîkâk iedalîti

atseviðíâs sfçrâs. Piemçram, elektrodroðîba, ugunsdroðîba, darba droðîba.

Jautâjumi tiek sastâdîti, izmantojot iepriekðçju pieredzi un tehnisko dokumentâciju. Jautâjumi

attiecas uz jebkuru tematiku uzòçmuma darbîbas jomâ, ne tikai uz tehniskiem defektiem un procesa

novirzçm.

Briesmu un operatîvâs darbîbas izpçtes metode

(HAZOP Hazard and Operability Study)

HAZOP metode ir izstrâdâta, lai noteiktu raþoðanas procesa bîstamîbu, identificçtu kaitîgo vielu

iespçjamo raðanos, noteiktu nepiecieðamâs korekcijas procesa laikâ. Daudzos gadîjumos ðo metodi

lieto, lai izanalizçtu problçmas, kas traucç uzòçmumam sasniegt optimâlos raþoðanas apjomus vai arî

iegût kvalitatîvu produkciju atbilstoði standarta ISO 9000 prasîbâm. Metodes procedûrâs parasti

piedalâs kompetenti speciâlisti no daþâdâm nozarçm (fiziíi, íîmiíi, mehâniíi u.c.).

Metodes pielietojuma efektivitâte lielâ mçrâ atkarîga no novçrtçtâju komandas (darba grupas)

kompetences un pieredzes. Analîzes gaitâ darba grupa metodiski caurskata projekta un tehnisko

dokumentâciju, pielietojot tipveida apzîmçjumus ("Guide words"). Pçc problçmu identificçðanas darba

grupa vienojas par identificçto problçmu cçloòiem un iespçjamâm sekâm.

Ja cçloòi un sekas ir reâli un nozîmîgi, tiek izstrâdâta îpaða rîcîbas programma ârpus analîzes

ietvariem. Gadîjumos, ja iespçjamas reâlas novirzes, bet nav iespçjams novçrtçt sekas, tiek

rekomendçti papildus pçtîjumi seku noskaidroðanai.

53


HAZOP piemçrs.

Íîmijas tehnoloìijas procesâ notiek hçlija gâzes padeve pa cauruïvadiem. HAZOP metode ïauj

novçrtçt visus iespçjamos apstâkïus, kas notiek, ja:

hçlija plûsmas âtrums ir pârâk liels vai pârâk mazs;

hçlijs tiek padots nepareizâ virzienâ;

pa caurulçm tiek padots kaut kas cits (gâze, ðíidrums);

hçlija plûsmâ nokïûst citas vielas (gâze, citi piemaisîjumi);

hçlijs ir par daudz uzkarsçts vai atdzesçts;

spiediens sistçmâ ir pârâk liels vai mazs.

Tipveida apzîmçjumu ("Guide words") piemçrs íîmiskajiem procesiem, tâdiem, kâ plûsma,

spiediens, temperatûra un operâcijâm, kas nodroðina sistçmu palaiðanu, apstâdinâðanu u.c. darbîbas:

Piemçram, ðíidrumu A ir jâsamaisa ar ðíidrumu B, lai iegûtu vielu C. Reaìçjoðo vielu attiecîba,

reakcijas temperatûra un spiediens ir svarîgi parametri, lai iegûtu vielu C ar noteiktâm îpaðîbâm.

54


HAZOP procedûra katram tehnoloìijas posmam:

Cilvçka kïûdu analîze

Cilvçka kïûdu analîze ir paredzçta metodiskai faktoru, kas iespaido darbiniekus darba procesâ,

noteikðanai. Tâ ietver fizikâlo un vides faktoru ietekmes izpçti lîdztekus zinâðanâm, iemaòâm un

spçjâm, kas nepiecieðamas uzdevuma veikðanai. Ðî analîze palîdz identificçt situâcijas, kas varçtu

izraisît avârijas. Ar ðo metodi var efektîvi atklât bieþâko cilvçku kïûdu cçloòus. Nepiecieðamie dati:

1) Raþoðanas procedûra (process);

2) Intervijas ar darbiniekiem;

3) Zinâðanas par raþoðanas darbîbu, tâs izvietojumu, pienâkumu sadalîjumu;

4) Kontroles paneïa un trauksmes sistçmas izvietojums.

Kïûdu cçloòu, seku un bîstamîbas analîze

(FMEA/FMECA Failure Mode and Effects Analysis)

Iespçjamo kïûdu cçloòu, seku un bîstamîbas analîze (FMEA) vai tâs paplaðinâjums, kas attiecas uz

kritisko (C-critical) parametru analîzi (FMECA), ir sistçmas vai iekârtu kïûmju un to ietekmes

uzskaitîjums. Katrai iespçjamai kïûmei tiek noteikts bîstamîbas rangs. Pie kïûmes veidiem tiek

raksturoti iekârtas bojâjumi vai kïûdas (vaïâ, ciet, ieslçgts, izslçgts). Kïûmju sekas ir sistçmas atbildes

reakcija vai avârija, ko izraisa iekârtas bojâjums.

Ar FMECA tiek identificçts katrs iespçjamo kïûmju veids atseviðíi, kas tieðâ vai netieðâ veidâ var

novest pie nopietnas avârijas. Cilvçku kïûdas ar ðo metodi parasti nepârbauda. FMECA nav efektîga

gadîjumos, kad vienlaicîgi ir iespçjamas vairâkas tehniskâs kïûmes vai to kombinâcijas. FMEA

metode atðíiras ar to, ka neparedz kïûmju bîstamîbas ranþçðanu.

55


Dokumentâcijas piemçrs:

Novçrtçðanâ var izmantot zinâmo sakarîbu _ Risks = Q × p, kur kïûmes sekas p nosaka, vadoties

pçc kategorijâm un varbûtîbas pakâpes Q:

Risku novçrtçðanas rezultâtus var attçlot grafiski:

8. attçls. FMEA novçrtçjuma grafiskais pieraksts.

Kategorijas

56


Ekspertu vçrtçjums (audits) riska analizç

Plaðâk lietotâs ekspertnovçrtçjuma metodes var iedalît trîs grupâs - individuâlajâs, kolektîvajâs un

kombinçtajâs. Tâs shematiski parâdîtas 9. attçlâ:

Ekspertmetodes

Individuâlâ

Mutiska aptauja

Rakstiska

aptauja

Scenâriju

metode

Kombinçtâ

Delfu metode

Kolektîvâ

Komisijas

metode

Relatîvâ

vçrtçjuma

metode

9. attçls. Ekspertu vçrtçjuma shçma.

Individuâlâs metodes pielieto, galvenokârt, labi zinâmu objektu novçrtçjumam ar atstrâdâtiem un

praksç pârbaudîtiem kritçrijiem. Piemçram, ja veic darba droðîbas pârbaudes, ugunsdzçsîbas normu

ievçroðanas inspekciju u.tml. Ekspertu vçrtçjums ðâdâs pârbaudçs aprobeþojas ar secinâjumiem "ir" -

"nav" vai "atbilst" - "neatbilst" ierakstîðanu iepriekð izstrâdâtâ aptaujas lapâ. Ðâda tipa audits lielâkâ

vai mazâkâ mçrâ ir rutînas darbs, kas pamatâ neprasa dziïas zinâðanas analizçjamâ riska bûtîbâ. Lîdz

ar to individuâlais ekspertu vçrtçjums ir pieïaujams maznozîmîgu secinâjumu vai lçmumu

pieòemðanai.

Individuâlâ vçrtçjuma jçdzienu ðeit lieto tâdâ nozîmç, ka visi ekspertu komisijas locekïi veic

vçrtçðanu, nekontaktçjoties un neatkarîgi no pârçjiem komisijas locekïiem. Ekspertu komisijas darbs

izpauþas atklâtâ problçmu un vçrtçjumu apsprieðanâ un kolektîvâ lçmumu pieòemðanâ. Abu formu -

gan individuâlâs, gan komisijas, metoþu priekðrocîbas apvieno kombinçtâ metode, ko dçvç par

„Delfu” metodi (DELPHI-technique).

DELPHI metode

Delfu metodes principiâlâ shçma parâdîta 10. attçlâ. Tâ pamatâ balstâs uz ekspertu individuâlajiem

vçrtçjumiem. Taèu, ja aptaujas rezultâtu apstrâdç atklâjas pârâk liela vçrtçjumu neviendabîba, sasauc

ekspertu komisiju, lai kolektîvi apspriestu un precizçtu vçrtçjumu kritçrijus. Pçc sesijas vçrtçðanas

procedûru atkârto.

57


Delfy metode

Procedûras

sagatavoðana

Ekspertu

aptauja

Rezultâtu

apstrâde

Vai rezultâti ir

apmierinoði

Aptaujas

datu analîze

Mçríu nosprauðana

Darba grupas izveidoðana

Ekspertu grupas izveidoðana

Dokumentâcijas sagatavoðana

Dokumentu un objektu analîze

Ekspertu vçrtçjumi

Datu sistematizâcija

Atðíirîgu viedokïu izdalîðana

Analîzes dziïuma novçrtçðana

Galîgais novçrtçjums

Vçrtçjuma ranþçðana

Dominçjoðo vçrtçjumu izdalîðana

10. attçls. DELPHI metodes shçma.

Aptaujas lapas

Aptaujas lapas metode ir izstrâdâta, lai palîdzçtu novçrtçt raþotòu vai atseviðíu darba operâciju

bîstamîbu, balstoties uz tipveida darba operâcijâm. Metodi lieto, lai novçrtçtu atbilstîbu normatîvajâm

vai standartu prasîbâm, kâ arî lai objektîvi izvçrtçtu un òemtu vçrâ, piemçram, izstrâdâjot uzòçmuma

droðîbas pârskatu, paðu darbinieku domas un vçlmes.

Aptaujas lapa ir viegli lietojama un tâ ir çrts lîdzeklis, lai nodroðinâtu minimâlo akceptçjamo

bîstamîbas lîmeni jebkurâ darba vidç. Priekðrocîba ir tâ, ka darba aizsardzîbas speciâlists bez speciâlas

sagatavoðanâs, analizçjot aptaujas lapâ sniegto informâciju, var nonâkt pie apmierinoða rezultâta un

iegût nepiecieðamos datus tâlâkai un pilnîgâkai risku novçrtçðanai. Aptaujas lapu izmantoðanas

efektivitâte ir atkarîga no tâs sastâdîðanas autoru kompetences un pieredzes, tâpçc tâs regulâri

jâpârskata un jâpilnveido.

Aptaujas lapâ vçlams iekïaut jautâjumus, kas skar darbinieku attieksmi pret darba vidç pastâvoðiem

riskiem (ir vai nav atbilstoðs mikroklimats, pastâv vai nepastâv troksnis, vibrâcija vai citi fizikâlie

faktori, íîmisko un bioloìisko faktoru klâtbûtne, psihosociâlâs problçmas u.tml.), ïauj noteikt

darbinieku profesiju, stâþu minçtâ profesijâ, vecumu, dzimumu un citus nepiecieðamos datus.

Ergonomisko faktoru esamîbu nosaka darba slodze, smaguma celðana un pârvietoðana u.tml. Tâdçï

jautâjumos jâiekïauj ziòas par ceïamâs vai pârvietojamâ priekðmeta vai kravas smagumu, operâciju

skaitu maiòâ, informâciju (var attçlot shematiski) par diskomforta vai sâpju izjûtâm atseviðíâs

íermeòa daïâs darba maiòas beigâs, vai apmierina vai neapmierina atpûtas pauþu ilgums u.c. ziòas.

Tâdçjâdi, aptaujas lapas var bût ïoti daþâdas un tâs jâizstrâdâ katram darbîbas veidam (profesijâm)

individuâli. Varam sniegt daþus piemçrus, kas atspoguïo nepiecieðamos datus, novçrtçjot biroja

darbinieku darba apstâkïus, kâ arî individuâlo aizsardzîbas lîdzekïu (IAL) izvçles nepiecieðamîbu:

58


APTAUJAS ANKETAS PIEMÇRS

(biroja darbiniekiem)

1. Dzimums vîr. siev.

2. Darba stâþs profesijâ (gadi):

0-5 6-10 1-20 21-35 vairâk

uz grîdas

ir çrts

59


APTAUJA INDIVIDUÂLO ACU AIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏU IZVÇLEI

(piedâvâ Francijas Nacionâlais darba aizsardzîbas institûts _ INRS)

kaitîgas

Darbinieku

60


Droðîbas pârskats

Ðis pârskats tiek ieviests, lai identificçtu un aprakstîtu raþoðanas nosacîjumus vai stâvokli, kas

varçtu izraisît nelaimes gadîjumu ar cilvçku upuriem un îpaðuma zaudçjumiem. Ðo kvalitatîvo metodi

lieto, galvenokârt, atseviðíu cehu, laboratoriju, noliktavu, tehnoloìisko operâciju, palîgoperâciju

raksturoðanai, kâ arî uzòçmumam kopumâ. Droðîbas pârskats ïauj pârliecinâties, ka raþoðanas un

iekðçjâs uzraudzîbas kârtîba atbilst darba nosacîjumiem un normatîvajâm prasîbâm. Droðîbas pârskats

objektîvi parâda iespçjamâs briesmas, nodroðina regulâru tehnoloìisko procesu pârbaudi, cenðas

noskaidrot iekârtu vai procesa izmaiòas, kas var radît jaunas briesmas, rosina ieviest jaunas

tehnoloìijas. Parasti droðîbas pârskata termiòð ir 5-10 gadi, kad tas ir jâatjauno. Paaugstinâtas

bîstamîbas uzòçmumiem to veic reizi 2-3 gados. Personâlam, kas veic ðo pârbaudi, jâzina droðîbas

standarti, jâbût speciâlâm tehniskâm zinâðanâm par procesiem un iekârtâm, materiâliem, íîmiskâm

vielâm u.c.

Pârskats ietver intervijas, izmantojot aptaujas lapas (kontroljautâjumus) ar daudziem raþoðanâ

iesaistîtiem cilvçkiem — operatoriem, apkalpojoðo personâlu, inþenieriem, vadîtâjiem, darba

aizsardzîbas speciâlistiem u.c.

Pârskatâ tiek atspoguïotas galvenâs bîstamâs situâcijas. Droðîbas pârskata izstrâdç jâòem vçrâ

personâla (darbinieku) attieksme pret nopietnâm briesmâm vai problçmâm, t.sk. psihosociâliem un

organizatoriskiem faktoriem.

Droðîbas pârskatâ vçlams iekïaut uzòçmuma darba aizsardzîbas politiku, audita rezultâtus, riska

faktoru apzinâðanas datus, shematiski attçlojot riskam pakïautâs darba vietas (shçma vienlaicîgi ir

informatîvais materiâls testçðanas laboratorijai), kâ arî statistiskos datus, piemçram, cik darbinieku ir

pakïauti ergonomiskiem u.c. riskiem.

Aptaujas lapâs iegûtos datus var apstrâdât, izmantojot daþâdas statistisko datu apstrâdes

programmas, un iegûtos datus var uzskatâmi parâdît grafiski (sk. 11. attçlu).

Droðîbas pârskats var tikt papildinâts ar citâm bîstamîbas novçrtçðanas metodçm: PHA, HAZOP,

FMEA, FTA, What-if u.c.

11. attçls. Shçma, kas uzskatâmi parâda darba vietâ apzinâtos riskus un nepiecieðamo

laboratorisko mçrîjumu punktus, un darbinieku aptaujas rezultâtus ar stastistisko datu

apstrâdes datorprogrammu.

61


4.3.4. PSIHOSOCIÂLO RISKU NOVÇRTÇÐANA

Sakarâ ar straujâm izmaiòâm darba raksturâ mainâs arî riska faktori darba vietâs. Pieaug

psihosociâlo un organizatorisko kaitîgo faktoru ietekme uz darbinieku. Noskaidrots, ka gandrîz 28%

jeb 41 miljons ES iedzîvotâju cieð no darba izraisîtâ stresa. Daudzi no darbiniekiem atzinuði, ka darbâ

cietuði no seksuâlas uzmâkðanâs un paziòojuði, ka ir kïuvuði par iebiedçðanas un kautiòu upuriem.

Aprçíinâts, ka ES 40% darbinieku veic monotonu darbu un viòiem ir stingri jâiekïaujas termiòos, bet

treðâ daïa izjût stresu, jo nespçj ietekmçt savus darba apstâkïus.

Ðobrîd visiem zinâms ir fakts, ka “no jauna rodoðâs” slimîbas, tâdas kâ stress, depresija, nedroðîba,

varmâcîba darbâ, mocîðana un iebiedçðana ir pamatâ apmçram 18% no ar veselîbu saistîtâm

problçmâm darbâ, un ceturtâ daïa no tâm izraisa divu vai vairâk nedçïu ilgus darba kavçjumus. Ðîs

sûdzîbas mazâk ir saistîtas ar specifiska riska ietekmi, bet gan ar veselu faktoru kompleksu, tâdu kâ

darba organizçðana, darba laika organizçðana, hierarhiskâs attiecîbas, çtikas normu ievçroðana darba

kolektîvâ, transportu izraisîtais nogurums, kâ arî tas, cik lielâ mçrâ kompânijâ tiek pieòemtas kultûras

un etniskâs atðíirîbas. Ðie faktori apskatâmi globâlâ kontekstâ, kas pçc SDO (ILO) definîcijas

vçrtçjami kâ “labklâjîba darba vietâ”.

Cilvçka un darba vides attiecîbas tiek vçrtçtas kâ dinamiskas attiecîbas. Tajâs ietvertas faktiskâs

iespçjas, faktiskâs prasîbas, apzinâtas iespçjas, apzinâtâs prasîbas.

Shematiski sakarîbu starp cilvçku, viòa uzvedîbu un vidi attçlo “droðîbas trîsstûris”: visi trîs lielumi ir

savstarpçji saistîti un, mainoties vienam — mainâs arî pârçjie.

Darbinieku veselîba ir cieði saistîta ar organizâcijas (uzòçmuma) veselîbu. Tâpçc svarîgi ir izprast

psihosociâlo un organizatorisko faktoru lomu veselîgas organizâcijas veidoðanâ.

Grupa vai organizâcija skaitâs neveselîga, ja stresam pakïauti vairâk kâ 40% tajâ strâdâjoðo.

Darba vidç bîstamas pazîmes ir kadru mainîba, darba kavçjumi, bezatbildîba un zema morâle.

Tâdçjâdi pçc Starptautiskâs darba organizâcijas (SDO) vçrtçjuma psihosociâlie un organizatoriskie

riska faktori raksturo mijiedarbîbu starp darba saturu, apstâkïiem, darba organizâciju un vadîðanu,

darbinieku kompetenci un vajadzîbâm.

Stress un vardarbîba ir mûsdienu vislielâkie draudi uzòçmumiem un sabiedrîbai. Arvien skaidrâk

izpauþas to radîtâs sekas: uzòçmuma sabrukðana, slikts kompânijas tçls, darba kavçjumi, personâla

mainîba, negadîjumi darbavietâ, “izdegðana” un kompensâciju izmaksa. Pats svarîgâkais ir tas, ka ðie

draudi negatîvi ietekmç arî vispârçjo organizâcijas veikumu un tâs konkurçtspçju. Ðî problçma bûtîbâ

ietekmç visus sektorus un visas darbinieku kategorijas. Tâdçï, iepriekðminçto draudu novçrðana ir

uzòçmçju, darbinieku un uzòçmuma politikas veidotâju galvenais uzdevums.

62


Pozitîvais un negatîvais stress

STRESS — fiziska un emocionâla reakcija, kura rodas, ja darba

prasîbas neatbilst darbinieka spçjâm, resursiem un vajadzîbâm.

Normâlos apstâkïos darbiniekiem ir jâbût spçjîgiem rast jaunu lîdzsvaru un reaìçt uz jaunu

situâciju. Tâdçjâdi stress nav tikai un vienîgi negatîva parâdîba. Bûtu kïûda koncentrçties vienîgi uz

stresa patoloìiskajiem aspektiem, neuzsverot tâ nozîmi, meklçjot dinamisku pielâgoðanos attiecîgajai

situâcijai. Ja uzskatâm veselîbu par dinamisku lîdzsvaru, tad stress ir ðî lîdzsvara sastâvdaïa, jo

veselîba bez mijiedarbîbas ar citiem cilvçkiem un vides nepastâv. Nepieïaujamas ir vienîgi pârmçrîbas.

Tâpçc zinâms daudzums stresa ir normâls un pat nepiecieðams. Bet, ja stress ir spçcîgs, ilgstoðs un

pastâvîgi atkârtojas, ja cilvçks nav spçjîgs tikt ar to galâ vai ja trûkst garîgâ atbalsta, stress kïûst par

negatîvu parâdîbu, kas noved pie fiziskâm slimîbâm un psiholoìiskiem traucçjumiem. Stresa radîto

kaitîgo seku spektrs ir ïoti plaðs: no agriem traucçjumiem lîdz reâlâm slimîbâm, no hroniska noguruma

lîdz depresijai. Tas izpauþas kâ bezmiegs, nemiers, migrçna, emocionâli traucçjumi, kuòìa èûla,

alerìija, âdas slimîbas, lumbago, reimatisma lçkmes un var novest lîdz ârkârtîgi nopietnâm sekâm:

sirdslçkmes, nelaimes gadîjumiem vai pat paðnâvîbâm.

Fiziska vardarbîba un psiholoìiska vardarbîba

VARDARBÎBA — incidenti, kuros darbinieki tiek nepareizi ekspluatçti, apdraudçti, apvainoti,

vai pakïauti kâdai citâdâ veidâ aizvainojoðai darbîbai apstâkïos, kas ir saistîti ar ðîs personas

darbu.

Fiziskas vardarbîbas pastâvçðana darba vietâ tiek atzîta jau sen. Taèu psiholoìiskas vardarbîbas

eksistence ilgu laiku ir tikusi novçrtçta pârâk zemu un tikai tagad tai tiek veltîta nepiecieðamâ

uzmanîba. Paðlaik psiholoìiskâ vardarbîba darba vietâ tiek atzîta par aktuâlu problçmu.

Arvien bieþâk tiek atzîts arî tas, ka psiholoìiskâ vardarbîba bieþi vien tiek izdarîta atkârtoti, veidâ,

kurð pats par sevi iespçjams ir diezgan mazsvarîgs, bet ilgstoði atkârtots var kïût par nopietnu

vardarbîbas formu. Lai arî viens incidents jau var izsaukt sekas, psiholoìiskâ vardarbîba bieþi vien

sastâv no atkârtotas, nevçlamas, vienpusçjas un uzspiestas darbîbas, kuras ietekme uz upuri var bût

ârkârtîgi postoða.

Fiziska un psiholoìiska vardarbîba bieþi vien pârklâjas, tâdçï ir grûti kategorizçt daþâdas

vardarbîbas formas. Daþi visbieþâk lietotie jçdzieni, kas saistîti ar vardarbîbu, ir uzskaitîti tâlâk

redzamajâ tabulâ.

63


Stress darba vietâ skar gan vîrieðus, gan sievietes. Tomçr sievietçm bieþi vien vçl papildus

jâmçìina apvienot pienâkumi ìimenç ar darba pienâkumiem. Darba dalîðanas dçï sievietes bieþi vien

strâdâ darbos, kuros viòâm ir liela slodze un maza iespçja pieòemt lçmumus vai piedalîties lçmumu

pieòemðanas procesâ. Ðie divi faktori bieþi vien nozîmç to, ka sievietei ir jâtiek galâ ar vairâk stresu

izraisoðâm situâcijâm nekâ vîrieðiem.

Darbâ sievietes bieþi vien ir pakïautas îpaði lielam vardarbîbas riskam, jo viòas ir iesaistîtas

daudzos augstas riska pakâpes darbos, tâdos kâ apmâcîba, sociâlais darbs, medmâsu profesija vai cita

veida veselîbas aprûpe, kâ arî darbs bankâs un veikalos. Visâ visumâ vîrieði ir vairâk pakïauti fizika

uzbrukuma riskam, kamçr sievietes îpaði apdraud seksuâla rakstura incidenti, piemçram, uzmâkðanâs.

METODE “SOLI PA SOLIM”

Ir bûtiski, lai anti-stresa un anti-vardarbîbas pasâkumi tiktu veikti sistemâtiski, veicot

fundamentâlu soïu sçriju. Ðajâ sçrijâ ietilpst:

stresa atpazîðana;

stresa novçrtçjums;

anti-stresa pasâkumi;

pârraudzîba un novçrtçðana.

Viens no pirmajiem soïiem, kas jâveic, apsverot ar darbu saistîta stresa un vardarbîbas novçrðanu,

ir bûtisku briesmu avotu un riska situâciju novçrtçjums un diagnoze. To bieþi vien veic ar stresa vai

vardarbîbas audita palîdzîbu.

Ikvienam auditam ir jâbût rûpîgi pielâgotam konkrçtajai situâcijai attiecîgajâ uzòçmumâ vai

organizâcijâ un tâs daþâdajâs nozarçs un nodaïâs. Tas var bût gan relatîvi formâls process, vai arî

mazâk formâls un mazâka mçroga. Jebkurâ gadîjumâ jâpieliek pûles, lai noteiktu audita mçríus un

uzdevumus un precizçtu izpçtes modeli, kurð reprezentçtu darbiniekus un bûtu pietiekami plaðs, lai

padarîtu izpçtes rezultâtus vçrâ òemamus. Pçc tam, kad audita rezultâti ir izanalizçti, ir ïoti svarîgi

pârliecinâties, ka ðie rezultâti ir darîti zinâmi gan tiem, kas ir piedalîjuðie ðajâ izpçtç, gan visam

darbaspçkam kopumâ.

Darba stresa novçrtçðanas metodes var bût ïoti daþâdas un tâs darba devçjam vai novçrtçðanas

ekspertam jâizvçlas atkarîbâ no organizâcijas vai uzòçmuma darba specifikas, strâdâjoðo skaita un

sastâva (sievietes, vîrieði, profesiju daþâdîba u.tml.). Psihosociâlo un organizatorisko faktoru radîto

kaitçjumu izvçrtçðanai nepiecieðamos datus var iegût gan plaðos epidemioloìiskos pçtîjumos

(arodveselîbâ epidemioloìiskie pçtîjumi saistîti ar noteiktu darba apstâkïu vai darba risku ietekmi uz

strâdâjoðo saslimstîbu), gan modelçjot atlasîtu grupu izmeklçjumu rezultâtus.

Psihosociâlo un organizatorisko faktorus darbâ apzinâðanai var izmantot tabulu, kurâ norâdîti

darba un apstâkïu raksturîgâkâs iezîmes, kas varçtu radît stresu darbâ. Tabulu var izmantot arî

kontroljautâjumnieku sastâdîðanai, novçrtçjot stresu darba vietâ.

64


Stresori darbâ un to apzinâðana

(T. Cox and A. Griffith: Manual on Occupational Stress in Nursing, ILO, 1994)

darbiniekiem

Veselîga psiholoìiskâ klimata radîðana darba komandâ ir viens no galvenajiem lîdera

uzdevumiem. Veselîgs psiholoìiskais klimats ir tad, ja raduðies konflikti tiek risinâti savstarpçjas

uzticçðanâs gaisotnç. Psihoemocionâlâ gaisotne kolektîvâ tiek vçrtçtâ kontekstâ ar indivîdu garîgo

pasauli, emocionâlo sfçru, komunikâciju stilu un noskaòojumu, kas rezultâtâ nosaka savstarpçjâs

attiecîbas, darba attiecîbas un attieksmi pret notiekoðo. Tâdçjâdi, psiholoìiskâ klimata pilnveidoðana

kolektîvâ nozîmç indivîdu radoðâ potenciâla atklâsmi, uzsverot cilvçka faktora nozîmi un veicinot

nodarbinâtajam pilnvçrtîgu un laimîgu dzîvesveidu.

Lai spriestu par kolektîva (darba komandas) psiholoìisko klimatu, ieteicams lietot ekspertu

novçrtçjuma metodes. Ðim nolûkam nepiecieðams veikt visu strâdâjoðo (ekspertu) anonîmo aptauju

(skatît tabulu zemâk). Vçrtçjums jâveic pçc 5 ballu sistçmas, precîzi ierakstot ballu vçrtîbu atkarîbâ no

Jûsu vçrtçjuma. Kopçjais vçrtçjums atrodas diapazonâ no 65 lîdz 13 ballçm (65 veselîga atmosfçra

valda Jûsu komandâ, 13 - neveselîga atmosfçra valda Jûsu komandâ). Apkopojot aptaujâto atbildes,

var spriest ne tikai par vispârçjo psiholoìisko klimatu kolektîvâ, bet arî kâdâ virzienâ strâdât, lai

radîtu labvçlîgu psihoemocionâlo gaisotni kolektîvâ.

65


Anketa psiholoìiskâs atmosfçras noteikðanai darba vietâ

(V.Spalski: Psychology of Management, 2001)

klâtbûtnç jûtamies brîvi un nepiespiesti

am

Komunikâcijas sekmîba, taktika konflikta situâcijâs, paðsajûta darbâ ir daþi testa piemçri, kas var

sniegt informâciju par psihoemocionâlo faktoru ietekmi, novçrtçjot stresu darba vietâ.

Komunikatîvâ prasme (Viens punkts par katru atbildi „nç” uz jautâjumiem Nr. 1.,5., 7. un par katru

atbildi „jâ” _ uz visiem pârçjiem jautâjumiem).

Interpretâcija:

0 _ 3 punkti. Jums ir zema komunikatîvâ kontrole. Jûsu uzvedîba ir stabila. Jûs neuzskatât par

vajadzîgu to mainît atkarîbâ no situâcijas. Jûs spçjat bût vaïsirdîgs sarunâ. Jûs esat tieðs un daþi

uzskata jûs par „neçrtu” sarunu biedru.

4 _ 6 punkti. Jums ir vidçji komunikatîvâ kontrole. Jûs esat vaïsirdîgs, bet apvaldîts savâs

emocionâlajâs izpausmçs. Jums vajadzçtu vairâk rçíinâties savâ uzvedîbâ ar tiem, ar kuriem

nekontaktçjaties.

7 _ 10 punkti. Jums ir augsta komunikatîvâ kontrole. Jûs varat viegli iejusties jebkurâ lomâ, elastîgi

reaìçt uz situâcijas un partnera maiòâm. Jums pat piemît spçja paredzçt to iespaidu, kâdu atstâjat uz

apkârtçjiem cilvçkiem.

66


Taktika konflikta situâcijâs

Konkurence.

Izvairîðanâs.

Pielâgoðanâs.

Sadarbîba.

Kompromiss.

(S.Omarova, Cilvçks runâ ar cilvçku, Kamene, 2001)

Aizpildiet tabulâ rûtiòas, izmantojot ciparus 1 (visbieþâk izmantojamâ taktika) lîdz 5 (visretâk

izmantojamâ taktika). Ja divas taktika izmantojat vienlîdz bieþi (reti), lieciet tâm vienâdus ciparus.

Izvçrtçjiet kopçjo punktu skaitu un nosakiet prioritâtes taktikâ.

Vai pçdçjâ laikâ jums ir bijusi kâda no ðîm sajûtâm (depresijas tests) (apvelciet savu atbildi)

(Depresijas klubs, Rîga, 2001)

Interpretâcija:

5 _ 10 punkti. Vieglas depresijas pazîmes.

10 _ 20 punkti. Vidçjas depresijas pazîmes.

> 20 punktiem. Rekomendçjams konsultçties ar psihoterapeitu.

67


4.3.5. RISKA NOVÇRTÇÐANAS PIEMÇRI

Zâles pïauðana ar elektrisko pïaujamo maðînu

A. Kvalitatîvâ analîze

B. Puskvantitatîvâ analîze

Minçto procesu var novçrtçt ar baïïu sistçmu, kas ir pilnîgâka un to var nosaukt arî par

puskvantitatîvo metodi. Metodes pamatâ ir iepriekð apskatîtâs sakarîbas, kuras izsaka ar:

Risks R=Q(iespçjamîba) ×p (sekas)

Novçrtçjot darba bîstamîbu un iespçjamâs sekas, var veidot reitinga tabulu.

Briesmu sekas p:

L = lielas, iespçjamas smagas traumas, nâve

V = vidçjas, iespçjamas vidçjas traumas, ilgstoðas ârstçðanâs nepiecieðamîba

M = mazas, nelielas traumas, ârstçðanâs nav nepiecieðama

Traumas iespçjamîba Q:

l = liela varbûtîba

v = vidçja varbûtîba

m = maza varbûtîba

Nosakot risku, tiek òemts vçrâ darbinieka profesionâlisms, pieredze, iekârtas nodroðinâjums,

aprîkojums, apkârtçjâs vides apstâkïi u.c.

Risku var novçrtçt pçc ðâdas likumsakarîbas, rezultâtus attçlot tabulâ, vai citâdâ atskaites formâ:

68


RISKA FAKTORI,

Riska novçrtçðana mçbeïu raþoðanas iecirknî pçc Somijas metodes

BÎSTAMIE FAKTORI, KAS VAR IZRAISÎT TRUAMAS

FIZIKÂLIE FAKTORI (nepiecieðamie mçrîjumi)

ERGONOMISKIE FAKTORI,

ÍÎMISKIE FAKTORI,

70


*PSIHOSOCIÂLIE UN ORGANIZATORISKIE FAKTORI, kas var radît nopietnas stresa situâcijas

Darba organizâcija:

monotons darbs neliels II

darbinieku rotâcijas (aizvietoðanas iespçja) neliela

II

darbs vienatnç neliels I

darbinieku kvalifikâcijas iespçjas nepiecieðama aptauja

darbinieku informçtîba par darba droðîbu zema

III

instrukcijas darba vietâ nepiecieðama nomaiòa III

Darba psiholoìija:

sliktas darbinieku attiecîbas

nepiecieðama aptauja

konfliktsituâcijas ar darba vadîtâju nepiecieðama aptauja

71


Literatûra

Booth, B. Practical Risk Assessment. Tampere University of Technology, Occupational Safety

Engineering, Seminar, 1994, 14 pp.

European Communities (EC). Council Directive 82/501/EEC of 24 June 1982 on the Majoraccident

hazards of certain industrial activities (Official Journal of the European Communities (OJ)

No L 230, 5.8.82, p.l). Amended by 87/216/EEC (OJ, No L 85, 28.3.87, p.36) and 88/610, EEC

(OJ, No L 336,7.12.88, p.14).

EC. Council Directive 80/1107/EEC of 22 November 1980 on the protection of workers from the

risks related to exposure to chemical, physical and biological agents at work (OJ, No L

327,3.12.80, p.8). Amended by 88/642/EEC (OJ, No L 356,24.12.1988, p.74).

EC. Council Directive 67/548/EEC of 27 June 1967 on the approximation of the laws, regulations

and administrative provisions relating to the classification, packaging and labelling of substances

amended by 92/32/EEC (OJ, No L 154, 5.6.92, p.l). EC. Council Directive 88/379/EEC of 7 June

1988 on the approximation of the laws, regulations and administrative provisions of the Member

States relating to the classification, packaging and labelling of dangerous preparations (OJ, No L

187, 16.7.88, p.14). Amended by 90/492/EEC (OJ, No L 275, 5.10.90, p.35).

Fischer, G.W., Granger Morgan, M., Fischhoff, B.Nair, I. & Lave, L.B. What risks are people

concerned about Risk Analysis, 1991, pp. 303-314.

Guidance on risk assessment at work. Advisory committee for safety, hygiene and health protection

at work, Draft Opinion Doc. 5196/94 PA. 1994, 61 pp.

Hale, A.R. Subjective Risk. In: Singleton, W.T. & Hovden, J.J. (Edit.) Risks and Decision. John

Wiley & Sons LTD. 1987, pp.67-85.

Lowrance, W.W. Of Acceptable Risk. William Kaufmann Inc. 1976, 180 pp.

Risk Management. Practical techniques to minimise exposure to accidental losses. Staff of Jardine

Glanvill (UK) Ltd. London, WIN 4 AB, 1986, 60 pp.

Rowe, Ew.D. Risk assessment approaches and methods. In: Conrad, J. (Eds) Society, Technology

and Risk Assessment. London, Academic Press, 1980, pp.3-29.

Wilde, G.J. Target Risk, PDE Publications. 1994, 234 pp.

Darba vides riska faktori un strâdâjoðo veselîbas aizsardzîba. V. Kaïía un Þ. Rojas red. Rîga, Elpa-

2, 2001, 500 lpp.

Eglîte M. Darba medicîna. Rîga, 2000, 700 lpp.

European Agency for Safety and Health at Work:

http://europe.osha.eu.int/

European Commission Health and Safety: http://europa.eu.int/comm/index_en.htm

The Canadian Centre for Occupational Health and Safety: http://www.ccohs.ca

NIOSH - National Institute for Occupational Safety and Health

(USA): http://www.cdc.gov/niosh/homepage.html

WHO/Europa (World health Organization) Regional Office for Europe: http://www.who.dk

72


Bieþi vien ir dzirdams jautâjums — Kur var iepazîties ar darba aizsardzîbas

normatîvajiem aktiem vai Kur var iegût informâciju par darba aizsardzîbas

jautâjumiem Ðajâ nodaïâ mçìinâsim dot atbildes uz ðiem jautâjumiem norâdot,

kur var atrast ðo informâciju.

Informâciju vai konsultâciju par darba aizsardzîbas jautâjumiem var saòemt:

Valsts darba inspekcijâ

K.Valdemâra ielâ 38,

Rîgâ, LV 1010

Tâlr. 7021751

www.vdi.lv

Informâciju par darba aizsardzîbas jautâjumiem var atrast arî citu institûciju

interneta mâjas lapâs:

Labklâjîbas ministrija: www.lm.gov.lv

Latvijas darba devçju konfederâcija: www.lddk.lv

Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîba: www.lbas.lv

Rîgas Stradiòu universitâtes Darba un vides veselîbas institûts:

www.parks.lv/home/ioeh/

Likumdoðanu darba aizsardzîbas jomâ var meklçt arî pçc adresçm:

www.likumi.lv

www.mk.gov.lv

www.saeima.lv

Viena no pilnîgâkajâm interneta mâjas lapâm par darba aizsardzîbas jautâjumiem

ir jaunizveidotâ Eiropas Darba Droðîbas un Veselîbas aizsardzîbas aìentûras

nacionâlâ kontaktpunkta Latvijâ mâjas lapa: http://osha.lv

Informâciju par jaunâkajâm aktualitâtçm, pçtîjumiem un situâciju Eiropas

Savienîbas dalîbvalstîs un kandidâtvalstîs Jûs varat atrast Eiropas Darba

Droðîbas un Veselîbas aizsardzîbas aìentûras interneta mâjas lapâ:

http://europe.osha.eu.int/

Ar piezîmçm un ieteikumiem, kâ arî pçc sîkâkas informâcijas

saistîbâ ar ðîm Vadlînijâm var griezties:

Valsts darba inspekcijâ

K.Valdemâra ielâ 38, Rîgâ LV-1010, tâlr. 7021704

vai Valsts darba inspekcijas reìionâlajâs inspekcijâs

More magazines by this user
Similar magazines