Darba apstākļi un veselība darbā - Eiropas darba drošības un ...

osha.lv

Darba apstākļi un veselība darbā - Eiropas darba drošības un ...

Izdevumu finansïjis ES PHARE Latvijas-SpÇnijas divpusïjÇs

sadarb¥bas projekts (LE/99/IB-CO-01)

«Atbalsts turpmÇkai likumdo‰anas saska¿o‰anai un institappleciju

stiprinljanai darba dro‰¥bas un vesel¥bas jomÇ»

±pa‰a pateic¥ba SpÇnijas NacionÇlajam Darba dro‰¥bas un higiïnas

institappletam (Instituto National de Seguridad e Higiene en el Trabajo)

par sniegto atbalstu un materiÇliem grÇmatas veido‰anÇ

© LabklÇj¥bas ministrija

No spÇ¿u valodas tulkoju‰i:

Sandra Ivonna Viïumsone Kasparane,

Lauma Inâra Granta Mellïna,

Liene Mustapa,

Anna Vilmane,

Aija Balode


PRIEKÐVÂRDS

Ðî grâmata ir tapusi ES PHARE Latvijas – Spânijas divpusçjâ sadarbîbas projekta “Atbalsts

turpmâkai likumdoðanas saskaòoðanai un institûciju stiprinâðanai darba droðîbas un

veselîbas jomâ” ietvaros. Latvijas eksperti ir izmantojuði Spânijas Nacionâlâ Darba droðîbas

un higiçnas institûta izstrâdâto grâmatu “Darba apstâkïi un veselîba” (Condiciones de trabajo

y salud) un adaptçjuði to atbilstoði Latvijas Republikas likumdoðanas prasîbâm un situâcijai

darba aizsardzîbas jomâ.

Grâmata “Darba apstâkïi un veselîba darbâ” ir viena no seðâm sçrijas sastâvâ esoðajâm

grâmatâm, kuras izdotas projekta ietvaros. Pârçjos ðîs sçrijas izdevumos tiek aplûkoti tâdi

jautâjumi kâ darba droðîba, darba higiçna, ergonomika darbâ, psihosociâlâ darba vide, kâ arî

darba aizsardzîbas apmâcîbu metodes. Ðîs grâmatas ir augstvçrtîgs izglîtojoðs materiâls

darba vides riska novçrðanas jomâ, kas ðobrîd prasa pievçrst îpaðu uzmanîbu, òemot vçrâ

gan jaunâkos tehniskos risinâjumus, gan arî preventîvo principu, kas izriet no Darba

aizsardzîbas likuma un tam pakârtotajiem normatîvajiem aktiem darba aizsardzîbas jomâ.

Ðajâ grâmatâ ir apskatîti daþâdi darba apstâkïu aspekti, darba vides faktori, kas var ietekmçt

darbinieku droðîbu un veselîbu darbâ, kâ arî doti vçrtîgi padomi attiecîbâ uz risku

novçrtçðanu un preventîvo pasâkumu organizçðanu.

Ðî grâmata ir tikai viens no informatîvi-izglîtojoðajiem materiâliem, kas ir tapis

iepriekðminçtâ projekta ietvaros. Òemot vçrâ to, ka Latvijâ lîdz ðim nav bijusi pietiekama informâcija

par darba aizsardzîbas jautâjumiem, ceram, ka ar projekta palîdzîbu tapuðie materiâli

pavçrs iespçju Latvijas uzòçmçjiem, darba devçjiem, darba aizsardzîbas speciâlistiem, un,

protams, arî paðiem darbiniekiem uzzinât daudz vairâk par jomu, kas tieðâ mçrâ attiecas uz

viòu darbu.

Tâpat ceram, ka ðî grâmata bûs îpaði noderîga visiem tiem, kas organizç, vada vai piedalâs

mâcîbâs par darba aizsardzîbu un darba vides riska novçrðanu.

Ineta Târe

Labklâjîbas ministrijas

Darba departamenta direktore


SATURS

1. KÂ RISINÂT PROBLÇMU................................................................................................9

DARBS..................................................................................................................................10

VESELÎBA ............................................................................................................................11

Veselîba no Pasaules veselîbas organizâcijas (PVO) viedokïa ......................................11

VESELÎBAI NODARÎTIE KAITÇJUMI DARBA REZULTÂTÂ ................................................12

Nelaimes gadîjumi darbâ ................................................................................................12

Arodslimîbas ....................................................................................................................14

Citi veselîbai kaitîgi faktori................................................................................................15

DARBA APSTÂKÏI UN RISKA FAKTORI..............................................................................16

Darba apstâkïi..................................................................................................................16

Riska faktori ....................................................................................................................17

Vairâku riska faktoru vienlaicîga iedarbîba ......................................................................18

DARBA VIDES RISKU NOVÇRÐANA ..................................................................................19

2. DROÐÎBAS APSTÂKÏI ....................................................................................................23

NELAIMES GADÎJUMU IZMEKLÇÐANA..............................................................................24

Definîcija ..........................................................................................................................24

Mçríi ................................................................................................................................24

Metodika ..........................................................................................................................25

PLÂNOTA DARBA UZRAUDZÎBA ........................................................................................26

Uzraudzîbas veidi ............................................................................................................26

Uzraudzîbas uzdevumi ....................................................................................................26

Plânotâs uzraudzîbas posmi............................................................................................27

DROÐÎBA, KAS JÂPAREDZ PLÂNOÐANAS PROCESÂ ....................................................27

Riski ................................................................................................................................27

Preventîvie pasâkumi ......................................................................................................27

DARBA APRÎKOJUMS, IEKÂRTAS UN INSTRUMENTI ......................................................29

Bîstamîbas apraksts ........................................................................................................29

Preventîvie un aizsardzîbas pasâkumi ............................................................................29

INSTRUMENTI......................................................................................................................30

Rokas instrumenti ............................................................................................................30

Instrumenti, ko darbina motors ........................................................................................32

MATERIÂLU PÂRVIETOÐANA UN TRANSPORTÇÐANA....................................................32

Iekârtas kravu pacelðanai ................................................................................................32

Kravu mehanizçta pârvietoðana ......................................................................................34


Iekârtu un to elementu radîtie riski ..................................................................................34

Riski, kas saistîti ar iekârtu stâvokli ................................................................................34

Transportçðanas iekârtas. Autoiekrâvçji ..........................................................................34

Nepârtrauktas darbîbas iekârtas. Transportieri, konveijeri ..............................................35

ELEKTRÎBA ..........................................................................................................................36

Elektriskâs strâvas iedarbîba uz cilvçka organismu ........................................................36

Galvenie faktori, kas ietekmç strâvas iedarbîbu..............................................................36

Elektrisko kontaktu veidi ..................................................................................................38

Aizsardzîba pret tieðajiem elektriskajiem kontaktiem ....................................................38

Aizsardzîba pret netieðajiem elektriskajiem kontaktiem ..................................................38

Strâvas kontûru atdalîðana (aizsardzîba, elektriski atdalot) ..........................................39

Zema, droða sprieguma izmantoðana ............................................................................40

Strâvu vadoðo daïu zemçðana un atslçgðana, reaìçjot uz bojâjumu ............................40

UGUNSGRÇKI......................................................................................................................42

Ugunsgrçka izcelðanâs risks ..........................................................................................42

Ugunsgrçka íîmiskie procesi ..........................................................................................42

Faktori, kas nosaka ugunsgrçku izcelðanâs risku ..........................................................42

Ugunsgrçku novçrðana....................................................................................................43

Uguns izplatîbas kontrole ................................................................................................44

Uguns dzçðana................................................................................................................44

3. FIZISKÂ DARBA VIDE ....................................................................................................47

TROKSNIS............................................................................................................................47

Troksni raksturojoðie lielumi ............................................................................................48

Dzirdes mehânisms ........................................................................................................49

Trokðòa iedarbîba ............................................................................................................49

Atbilstîbas skala ..............................................................................................................50

Mçrîðanas ierîces ............................................................................................................50

Novçrtçðanas kritçriji un normatîvie akti Latvijâ ..............................................................51

Preventîvie un darba aizsardzîbas pasâkumi ..................................................................51

VIBRÂCIJA............................................................................................................................53

Vibrâcijas ietekme uz organismu ....................................................................................53

Mçrîðanas ierîces ............................................................................................................53

Vçrtçðanas kritçriji ..........................................................................................................54

Iedarbîbas novçrtçðana ..................................................................................................54

Preventîvie pasâkumi ......................................................................................................55

VIDES TERMISKIE APSTÂKÏI UN CILVÇKA ORGANISMS................................................56

Siltuma apmaiòa starp cilvçku un apkârtçjo vidi ............................................................56

Siltuma metaboliskâ ìenerçðana jeb siltumrade ............................................................57

Vides termiskâs agresivitâtes râdîtâji ..............................................................................57

Siltuma radîtâ riska novçrtçðana ....................................................................................58

Termiskâ stresa novçrðana..............................................................................................58

Aukstuma iedarbîba ........................................................................................................59

APGAISMOJUMS ................................................................................................................60

Lielumi un mçrvienîbas ....................................................................................................60

Apgaismojuma lîmenis ....................................................................................................60


Kontrasts un apþilbðana ..................................................................................................61

Redzes spçja ..................................................................................................................61

Apgaismojuma veidi ........................................................................................................61

APGAISMOJUMA APSTÂKÏI DARBA VIETÂS,

KAS APRÎKOTAS AR DISPLEJIEM......................................................................................62

Apþilbðana darba vietâ ....................................................................................................62

KAS IR RADIÂCIJA ............................................................................................................63

NEJONIZÇJOÐAIS STAROJUMS ........................................................................................64

Ultravioletais starojums....................................................................................................64

Infrasarkanais starojums un redzamâ gaisma ................................................................65

Mikroviïòi un radiofrekvences ..........................................................................................66

Lâzera starojums ............................................................................................................66

Galçji zemu frekvenèu elektromagnçtiskie lauki..............................................................67

JONIZÇJOÐAIS STAROJUMS..............................................................................................68

Iedarbîba uz organismu ..................................................................................................68

Lielumi un mçrvienîbas ....................................................................................................68

Maksimâlie pieïaujamie lielumi ........................................................................................68

Jonizçjoðâ starojuma iedarbîbas riski..............................................................................69

4. ÍÎMISKIE UN BIOLOÌISKIE PIESÂRÒOTÂJI................................................................71

ÍÎMISKIE PIESÂRÒOTÂJI....................................................................................................72

Iekïûðanas ceïi ................................................................................................................72

Íîmiskie piesâròotâji un to iedarbîba uz organismu ........................................................73

PREVENTÎVIE PASÂKUMI ATTIECÎBÂ UZ ÍÎMISKAJIEM PIESÂRÒOTÂJIEM..................74

Identificçðana ..................................................................................................................74

Mçrîjumi ..........................................................................................................................75

Novçrtçðana ....................................................................................................................75

Preventîvie pasâkumi ......................................................................................................76

BIOLOÌISKIE PIESÂRÒOTÂJI ............................................................................................77

Bioloìiskâ riska novçrtçðana ..........................................................................................78

Preventîvie pasâkumi ......................................................................................................79

5. DARBA SLODZE ............................................................................................................81

DARBA VIETU PLÂNOÐANA ..............................................................................................81

FIZISKÂ UN GARÎGÂ DARBA SLODZE ............................................................................82

FIZISKÂ SLODZE ................................................................................................................83

Fiziskâ piepûle ................................................................................................................84

Smaguma celðana un pârvietoðana ................................................................................85

Fiziskâs slodzes novçrtçðana..........................................................................................85

Muskuïu noguruma novçrðana ........................................................................................86

Íermeòa stâvoklis darba laikâ ........................................................................................86

Darbs sçdus ....................................................................................................................87

Darbs stâvus....................................................................................................................87

Vienveidîgas, atkârtotas kustîbas ....................................................................................88

GARÎGÂ SLODZE ................................................................................................................89

Garîgâs slodzes faktori ....................................................................................................89


Garîgâs slodzes novçrtçðana ..........................................................................................90

Preventîvie pasâkumi ......................................................................................................91

6. DARBA ORGANIZÂCIJA ................................................................................................93

PSIHOSOCIÂLIE FAKTORI..................................................................................................94

Darba uzdevumu îpatnîbas ..............................................................................................96

Darba laika organizâcija ..................................................................................................97

Organizâcijas struktûra ....................................................................................................99

Nodarbîbas veida îpatnîbas ..........................................................................................102

Uzòçmuma îpatnîbas ....................................................................................................102

Cilvçka îpatnîbas............................................................................................................103

PSIHOSOCIÂLO FAKTORU RADÎTÂS NEGATÎVÂS SEKAS ............................................104

SITUÂCIJAS UZLABOÐANA ..............................................................................................104

Vadîbas stila maiòa........................................................................................................104

Izmaiòas darba organizâcijâ ..........................................................................................105

Iedarbîba uz cilvçkiem ..................................................................................................107

7. RISKU NOVÇRTÇÐANA ................................................................................................109

RISKU NOVÇRTÇÐANAS MÇRÍI ......................................................................................109

KAM JÂVEIC RISKU NOVÇRTÇÐANA ............................................................................113

KÂDAS RISKU NOVÇRTÇÐANAS METODES JÂPIELIETO ..........................................113

Novçrtçðanas posmi ......................................................................................................115

NOVÇRTÇÐANAS METODES ............................................................................................117

Darba apstâkïu vispârçjâ novçrtçðana ..........................................................................117

Riska faktoru novçrtçðana ............................................................................................118

Veselîbas uzraudzîba ....................................................................................................118

8. PREVENTÎVO PASÂKUMU ORGANIZÇÐANA ............................................................121

LIKUMDOÐANA PREVENTÎVO PASÂKUMU JOMÂ ..........................................................122

Darba aizsardzîbas likums (DAL) ..................................................................................122

Citi normatîvie akti ........................................................................................................123

ATBILDÎBA PAR DARBA VIDES RISKU NOVÇRÐANU ....................................................124

Kas ir atbildîgi ..............................................................................................................124

Atbildîbas veidi ..............................................................................................................126

VALSTS INSTITÛCIJAS, KAS SAISTÎTAS AR DARBA VIDES RISKU NOVÇRÐANU......127

Valsts darba inspekcija ..................................................................................................127

DARBA AIZSARDZÎBAS ORGANIZÇÐANA UZÒÇMUMÂ: NORMATÎVIE ASPEKTI................128

Darba aizsardzîbas organizatoriskâ struktûra uzòçmumâ ............................................128

IETEIKUMI PREVENTÎVO PROGRAMMU IEVIEÐANAI UZÒÇMUMÂ ............................130

PIELIKUMS ........................................................................................................................133

PATSTÂVÎGA ZINÂÐANU NOVÇRTÇÐANA ......................................................................133

LIRERATÛRA ....................................................................................................................143


KÂ RISINÂT

PROBLÇMU

1

Ikvienam ir zinâms tas, ka darbs var

nodarît nopietnu kaitçjumu cilvçka veselîbai.

Un tik tieðâm – darbinieku individuâlâ un

kolektîvâ pieredze vairâkkârt apstiprina to,

par ko liecina arî Eiropas Dzîves un darba

apstâkïu uzlaboðanas fonda 1996. gadâ

veiktâ aptauja. 27% aptaujâto darbinieku

uzskata, ka viòu darbs ir bîstams veselîbai,

bet 20% atzîst, ka pçdçjo 10 gadu laikâ

mainîjuði darbu vai vismaz mçìinâjuði to

darît tieði ðî iemesla dçï.

Darbs var nodarît daþâda veida kaitçjumus

veselîbai. Visbieþâk sastopamas íermeòa

traumas nelaimes gadîjuma rezultâtâ un

arodslimîbas. Tomçr veselîbas jçdziens

plaðâkâ nozîmç, ko mçs turpmâk apskatîsim

sîkâk, ietver ne tikai veselîbai nodarîto

kaitçjumu, darbinieka neapmierinâtîbu, ko

radîjuði daþâdi darba aspekti – vienmuïð

darbs, saskarsmes trûkums, nepietiekama

patstâvîba, darba laiks, kas bieþi neatbilst

personiskâs un sabiedriskâs dzîves

vajadzîbâm. Ðie ir tikai nedaudzi piemçri

tam, kâdu negatîvu ietekmi var radît darba

apstâkïi. Kaut arî teorçtiski ðie aspekti varçtu

likties nenozîmîgi, praksç tas tomçr tâ nav.

Mums visiem ir zinâmi gadîjumi, kad ðâdi

apstâkïi cilvçkam kïûst nepanesami, un viòð

maina darbu tâpçc, ka “nav apmierinâts”,

daþreiz pat zaudçjot naudas ziòâ.

Taèu attiecîbâm starp darbu un darbinieka

veselîbu nav jâbût negatîvâm. Darbs

pareizos darba apstâkïos ar atbilstoðu patstâvîbas

un atbildîbas devu, kas proporcionâla

darbinieka spçjâm, pastâvîgi pilnveidojoties,

izjûtot pret sevi attieksmi kâ pret cilvçku,

nevis kâ pret ciparu, tâds darbs ir

darbinieka paðizpausmes un labklâjîbas, un,

pats par sevi saprotams, labas veselîbas

avots.

DARBS VAR BÛT KAITÎGS VESELÎBAI,

BET TAJÂ PAT LAIKÂ IZDEVÎGS, JA TO

VEIC ATBILSTOÐOS APSTÂKÏOS.

Ðîs nodaïas galvenais uzdevums ir veikt

analîzi par attiecîbâm starp veselîbu un

darbu un noskaidrot tos darba aspektus, kuri

spçj negatîvi ietekmçt veselîbu, un kâdas

metodes jâpielieto, lai to novçrstu. Ðî uzdevuma

veikðanai, mûsuprât, jau iepriekð

nepiecieðams pamatîgi iepazîties ar darba

un veselîbas jçdzieniem. Abi ðie jçdzieni ir

sareþìîti, tie gadsimtu gaitâ pieredzçjuði

ievçrojamas pârmaiòas.


10 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

DARBS

Socioloìijas klasiíi ir vienisprâtis, ka darbam

ir sociâls pamats, turklât tik lielâ mçrâ,

ka cilvçku sabiedrîba tiek saukta par “darba

sabiedrîbu”. Bet ko gan îsti nozîmç “darbs”

Nav vienkârði tik îsâ apzîmçjumâ ietvert

tâdu sareþìîtu realitâti kâ cilvçku darbs. Par

darbu sauca jebkuru darbîbu, kas saistîta ar

dabas pârveidoðanu. Tomçr lîdzîgas darbîbas

veic ne tikai cilvçks: putni taisa ligzdas,

bebri veido aizsprostus, âpði rok alas, bites

izgatavo ðûnas utt. Cilvçka darbam bez tam

piemît arî bûtiskas îpaðîbas, kas to principiâli

atðíir no dzîvnieku darbîbâm.

Viena no ðîm atðíirîbâm ir tâ, ka cilvçka

darbs tiek uzskatîts par preci, ko piedâvâ

îpaðâ tirgû, ko sauc par “darba tirgu”. Pirmâ

no darba tirgus îpatnîbâm izpauþas tâdçjâdi,

ka prece, kas ir pirkðanas – pârdoðanas

objekts, t.i., darbspçja, pçc bûtîbas, nav

prece, jo tâ nav radîta ar mçríi pârdot.

CILVÇKA DARBS IR PRECE,

KO PÂRDOD DARBA TIRGÛ

No otras puses – tie, kas piedâvâ darbaspçku,

atðíirîbâ no parasto preèu pârdevçjiem,

nevar samazinât piedâvâjamâ produkta

apjomu (to nosaka to iedzîvotâju

daudzums, kuri vçlas strâdât), lai varçtu

reaìçt uz cenu kritumu. Viòi savu “preci”

nevar arî ievietot noliktavâs, lai gaidîtu

labâkus laikus.

Ðis un citi ierobeþojumi, kas neïauj praktiski

pielietot racionâlas stratçìijas, nepiecieðami

pareizai, t.i., lîdzsvarotai tirgus funkcionçðanai,

un ir iemesls tam, ka darba tirgus,

no vienas puses, pastâvîgi funkcionç pieprasîjuma

(darba devçji) un piedâvâjuma

(nodarbinâtie) un – no otras puses – nelîdzsvarotîbas

apstâkïos.

Otru svarîgu atðíirîbu mçs atradîsim kâda

klasiía citâtâ: “Darba rîku izmantoðana un

DARBS

izgatavoðana raksturo tikai cilvçka darba

procesu. Tam, ka vienas ekonomiskâs darbîbas

atðíiras no citâm, par iemeslu nav tas,

ko raþo, bet tas, kâ raþo, ar kâdiem darba

rîkiem raþo. Darba rîki ir ne tikai cilvçka

raþoðanas spçku attîstîbas râdîtâjs, bet arî to

sociâlo apstâkïu attîstîbas pakâpes râdîtâjs,

kuros darbs realizçjas”.

Tâdçjâdi cilvçka darbu raksturo darba

tehniskais lîmenis, tas, ka cilvçks nepârtraukti

izgudro instrumentus un iekârtas, kas

viòam ïauj izdevîgâkâ veidâ pârveidot dabu

un lîdz ar to sasniegt lielâku raþîgumu. Ar

instrumentu un maðînu palîdzîbu cilvçki var

palielinât savus spçkus, taèu, ja ðie spçki

kïûst nevadâmi, tie var vçrsties pret cilvçkiem

un kïût par viòu fiziskâs veselîbas

apdraudçtâjiem.

Cilvçka darba procesâ evolûcija notiek ne

tikai darba tehnoloìijâ, bet arî visâ tâ organizâcijâ.

Cilvçks dzîvo sabiedrîbâ un ikdienas

pieredze mâca viòu plânot darbu, izvirzot

noteiktus uzdevumus konkrçtiem darbiniekiem,

lai tâdâ veidâ sasniegtu to paðu

darba rezultâtu ar pçc iespçjas mazâku


I nodaïa. KÂ RISINÂT PROBLÇMU

11

piepûli, nekâ strâdâjot vienatnç. Tieði ðâdâ

veidâ rodas tas, ko mçs saucam par darba

dalîðanu.

Darba evolûcija sâka paâtrinâties 18. gs.

beigâs, kad 1764. gadâ auþamo steïïu un tvaika

dzinçju izgudroðana izraisîja apvçrsumu

rûpniecîbâ, t.s. rûpniecîbas revolûciju. Tâs

gaitâ intensîvi attîstîjâs tehnika, kas noveda

pie izmaiòâm arî darba organizâcijâ. Mehânismi

paaugstinâja darba raþîgumu, bet tas

savukârt prasîja no darbiniekiem pielâgoðanos

maðînâm, lai ðo raþîgumu nodroðinâtu.

CILVÇKA DARBU RAKSTURO DARBA

TEHNOLOÌIJU ATTÎSTÎBA UN DARBA

ORGANIZÂCIJA

Tieði tâpat, kâ riskus var radît tehnikas

attîstîba, nepareizâ daþâdu darba operâciju

koordinçðanâ var ievirzît arî darba organizâciju,

kuru îsteno atseviðíi cilvçki. Darba organizâcija

var radît jaunus riskus cilvçka

veselîbai, kâ arî izraisît tehniska rakstura

risku raðanos.

Nepareiza darba organizâcijas sistçmas

darbîba tajos gadîjumos, kad nav garantçta

pietiekama darba droðîba, ne tikai paaugstina

riskus un cilvçkiem rada fiziskâ kaitçjuma

draudus, bet izraisa arî psiholoìiska rakstura

veselîbas traucçjumus, kas izpauþas

nodarbinâto neapmierinâtîbâ un intereses

trûkumâ attiecîbâ uz darbu.

Ðajâ gadîjumâ mçs it kâ sastopamies ar

paradoksu, ka darbs, kura uzdevums ir

nodroðinât darbaspçku ar eksistences,

finanðu un sociâlajiem lîdzekïiem, tajâ paðâ

laikâ var iedarboties pretçji tam, ko tas

cenðas uzlabot.

Lai izprastu veselîbas riskus, kas saistîti ar

darbu, mums nepiecieðams gût priekðstatu

par to, kas ir veselîba, jo arî cilvçku priekðstats

par veselîbu, kas daþâdos laikos un

daþâdâs tautâs ir bijis atðíirîgs, ir pakïauts

evolûcijas procesam.

VESELÎBA

Ja darba jçdziens ir sareþìîts, tad

veselîbas jçdziens sareþìîtîbas ziòâ neatpaliek.

Vienota veselîbas jçdziena nav, jo to

ietekmç daþâdi ekonomiskie, kultûras un

politiskie faktori. Tâpçc arî veselîbas subjektîvais

jçdziens laika gaitâ ir attîstîjies.

Daþâdos vçsturiskajos periodos cilvçkiem

ir bijis atðíirîgs priekðstats par veselîbu,

kas atbilst pieòemtajâm normâm, personiskajai

pieredzei, kultûras un

ekonomikas attîstîbas lîmenim, reliìiskajai

pârliecîbai utt.

Veselîbu var novçrtçt, apkopojot daþâdu

speciâlistu objektîvo viedokli par mûsu stâvokli,

vadoties pçc daþâdâm normâm, kas

saistîtas ar visiem cilvçka aspektiem: fiziski –

íîmisko, bioloìisko, psiholoìisko un kultûras

jomu.

Taèu veselîbu var aplûkot ne tikai no individuâlâ,

bet arî no kolektîvâ viedokïa.

Sanitârâ koncepcija, kas radusies 19. gadsimtâ,

traktç veselîbas aizsardzîbu, aprûpi un

atjaunoðanu nevis kâ individuâlu, bet kolektîvu,

noteiktas iedzîvotâju grupas vai kopienas

veselîbu. Ðo koncepciju raksturo drîzâk

preventîva, nevis ârstnieciska pieeja.

Veselîba no Pasaules Veselîbas

organizâcijas (PVO) viedokïa

Subjektîvo veselîbas definçjumu vidû

neapðaubâmi visplaðâk ir pazîstama defi-


12 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

nîcija, ko 1948. gadâ formulçja Pasaules

Veselîbas organizâcija (PVO), un kura plaði

tika izmantota daudzus gadus: “Veselîba ir

fiziska, garîga un sociâla labklâjîba, nevis

tikai stâvoklis bez slimîbas vai fiziskiem

trûkumiem.”

Kaut arî ðî definîcija tika kritizçta tâs

utopiskâ satura dçï, svarîgi atzîmçt tâs pozitîvo

aspektu, jo ðeit ir runa par “labklâjîbu”,

nevis par negatîvo, kas parasti ienâk prâtâ,

domâjot par veselîbu pçc tam, kad esam

saslimuði. Tâpat jâatzîmç arî veselîbas integrâlais

raksturs: veselîba – fiziskâ, garîgâ,

sociâlâ.

Bez tam PVO definîcija tika kritizçta tâdçï,

ka tâ raksturo veselîbu kâ kaut ko statisku.

Gluþi otrâdi – mums jâdomâ par veselîbu kâ

par attîstoðos procesu, t.i., par to, kas atklâjas

zaudçðanas vai iegûðanas procesâ un

kas nav nejauða gadîjuma rezultâts, par tiem

apstâkïiem, kuros atrodas cilvçks (apkârtçjo

vidi ðî vârda visplaðâkajâ nozîmç), un viòa

paða gribu, kuriem ðajâ gadîjumâ nav mazsvarîga

nozîme.

VESELÎBA

FIZISKÂ

GARÎGÂ

SOCIÂLÂ

Lîdzsvars Labklâjîba

VESELÎBAI NODARÎTIE KAITÇJUMI DARBA REZULTÂTÂ

Nelaimes gadîjumi darbâ

Negatîvo efektu vidû, ko uz veselîbu var

atstât darbs, pirmie un visredzamâkie slikto

darba apstâkïu râdîtâji ir nelaimes gadîjumi.

Tâdçï, òemot vçrâ nelaimes gadîjumu radîtâs

smagâs sekas, jebkuru preventîvo pasâkumu

pirmais solis vienmçr bûs cîòa pret

nelaimes gadîjumiem darbâ.

2003. gadâ Latvijâ nelaimes gadîjumos

cietuði 1330 darbinieki. Attiecîbâ uz sekâm –

217 darbinieki guva smagas traumas, bet 39

gadîjumi beidzâs letâli. Ar darba droðîbas

noteikumu neievçroðanu un nepareizu darba

organizâciju saistîti 78% nelaimes gadîjumu.

Kopumâ 2003. gadâ nelaimes gadîjumi radîjuði

vairâk kâ 30 000 darba nespçjas dienas,

kuras apmaksâtas gan no darba devçju, gan

apdroðinâðanas lîdzekïiem.

Daudz nozîmîgâki par absolûtajiem

skaitïiem ir relatîvie râdîtâji, no kuriem

visvienkârðâkais ir negadîjumu skaita

râdîtâjs. Tas ir nelaimes gadîjumu daudzums,

kas ir notikuði viena gada laikâ uz katriem

100 000 nodarbinâtajiem. Analizçjot dinamiku

1995.–2003. gadâ, var secinât, ka nelaimes

gadîjumu skaits samazinâs, t.i., no

173 gadîjumiem 1995. gadâ lîdz 145 gadîjumiem

2003. gadâ.

Nelaimes gadîjumi rada valstij lielus

zaudçjumus, kas saistîti ar medicîniskâs

palîdzîbas sniegðanu, izmaksâm nodarbinâ-


I nodaïa. KÂ RISINÂT PROBLÇMU

13

tajiem darba nespçjas gadîjumâ, zaudçjumiem,

kas nodarîti darba vietai, piemçram,

salauztas darba iekârtas u.c.

NELAIMES GADÎJUMI RADA GAN

EKONOMISKOS ZAUDÇJUMUS, GAN,

PIRMÂM KÂRTÂM, CILVÇCISKOS

ZAUDÇJUMUS

Kaut arî mûsu rîcîbâ nav precîzu râdîtâju

par ðiem zaudçjumiem, tie acîm redzami

izsakâmi ar summu, kas nav mazâka par

miljonu latu gadâ.

Tomçr ekonomiskie zaudçjumi, par kuriem

mçs arî nedrîkstam aizmirst, nav vienîgâs darbâ

notikuðo nelaimes gadîjumu negatîvâs sekas.

Bez fiziskajâm un morâlajâm cieðanâm,

kas raduðâs nodarbinâtajam un viòa ìimenei,

nelaimes gadîjumi noved pie pagaidu vai pastâvîgas

darba nespçjas, kas atbilstoði mûsu

darba un veselîbas definîcijai izpauþas ne tikai

kaitçjumâ, kas nodarîts fiziskajai veselîbai, bet

arî kavç cilvçka personîbas attîstîbu, pilnîgi vai

daïçji liedzot cilvçkam izpausties kâ personîbai

un sabiedrîbas loceklim.

1995. gada 2. novembra likumâ “Par obligâto

sociâlo apdroðinâðanu pret nelaimes

gadîjumiem darbâ un arodslimîbâm” termins

nelaimes gadîjums ir definçts kâ: “veselîbai

nodarîtais kaitçjums vai personas nâve, ja

cçlonis ir vienas darbdienas (maiòas) laikâ

noticis ârkârtçjs notikums, kas radies, pildot

darba pienâkumus, kâ arî rîkojoties, lai glâbtu

jebkuru personu vai îpaðumu un novçrstu

tiem draudoðâs briesmas”.

Parasti ikdienas valodâ (arî iepriekð minçtajâ

definîcijâ) tiek jaukts nelaimes gadîjums

ar tâ sekâm. Ir ïoti svarîgi nejaukt ðîs lietas, jo

ïoti bieþi notiek negadîjumi, kas paliek nepamanîti,

jo to rezultâtâ tikai uz laiku tiek

apturçts darbs un rodas ekonomiskie

zaudçjumi, nenodarot kaitçjumu veselîbai.

Tomçr tie bûtu varçjuði kïût par iemeslu, kura

rezultâtâ tiek nodarîts nopietns kaitçjums cilvçkam,

un tâ arî var notikt, ja negadîjumi

atkârtosies.

Lai arî nelaimes gadîjumi ir negaidîti,

neparedzçti vai nevçlami, tie nerodas paði

no sevis, kâ arî nejauðîbas vai ïauna likteòa

dçï. Tie ir kâdas iepriekðçjas situâcijas sekas

un rezultâts. Pat tad, ja nelaimes gadîjuma

cçloòus uzreiz nav iespçjams saskatît, mçs

nevaram apgalvot, ka tas ir radies ne no kâ

vai pats no sevis. Ja nelaimes gadîjumi rastos

no nekâ vai apstâkïu sakritîbas rezultâtâ,

tad no tiem nevarçtu izvairîties un vienîgâ

izeja bûtu ar tiem samierinâties.

Nelaimes gadîjumus nevar izskaidrot ar

pârdabiskâm parâdîbâm vai filozofiskiem

spriedumiem, tie ir konkrçtu cçloòu sekas,

ko iespçjams novçrst. Tâpçc tie uzòçmumi,

kuri aktîvi un organizçti veic preventîvos

pasâkumus, sasniedz ievçrojamu nelaimes

gadîjumu skaita samazinâðanos salîdzinâjumâ

ar tâdiem paðiem vai lîdzîga profila

uzòçmumiem, kuri nelaimes gadîjumu

novçrðanu neuzskata par prioritâti.

NELAIMES GADÎJUMI NOTIEK NEVIS

TÂPÇC, KA NEPAVEICAS, BET TÂPÇC,

KA TOS IZRAISA KONKRÇTI CÇLOÒI,

KURUS VIENMÇR VAR PAREDZÇT

Nelaimes gadîjums nav nekas cits kâ

pçdçjais posms raþoðanas procesa anomâliju

íçdç, un tam bieþi pievçrð uzmanîbu tikai

tad, kad tas jau ir noticis.

Pirmais ðîs anomâlijas lîmenis ir kïûda.

Kïûdas ir saistîtas ar cilvçka rîcîbu, tomçr tâs

ne vienmçr ir cilvçka nepareizu darbîbu

sekas, kaut arî tas varçtu bût iespçjams;

kïûda ir jâsaprot kâ tâdas situâcijas rezultâts,

kad nav nodroðinâta atbilstîba starp cilvçku

un darba metodi.

Otrs anomâlijas veids ir negadîjums.

Negadîjums ir negatîvs, nevçlams notikums,

kas noris pçkðòi, negaidîti, neparedzçti, pârtrauc

normâlu darba procesu, nenodarot


14 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

ïaunumu cilvçkam. Negadîjumu piemçri ir

nepareizi novietotu materiâlu grçdas

sagâðanâs, avârijas ventiïa iedarboðanâs,

nenostiprinâtas tranðejas iegruvums.

Avârija ir îpaðs negadîjuma veids, kas skar

iekârtas un darba aprîkojumu. Tâs attiecas arî

uz kvalitâtes defektiem, kuri atklâti liecina par

to, ka raþoðanas procesâ kaut kas nav kârtîbâ.

Pieredze râda, ka negadîjumos cilvçki

necieð, kaut gan tas varçja arî notikt, un tad

bûtu jârunâ jau par nelaimes gadîjumu

darbâ. Tâpçc nelaimes gadîjumu darbâ

nevar uzskatît par atseviðíu notikumu, bet

tas jâsaista ar negadîjumiem, avârijâm, kvalitâtes

defektiem.

Kâ atpazît

riska situâcijas

– KÏÛDAS

– NEGADÎJUMI

– AVÂRIJAS

– KVALITÂTES

DEFEKTI

– KAITÇJUMS

VESELÎBAI

Tas notiek tâpçc, ka jebkura anomâla

situâcija vai negadîjums ir potenciâls risks,

kas jâkontrolç un jâizlabo, vçl pirms tas ir

novedis pie nelaimes gadîjuma. Raþoðanas

sistçmâ cilvçkam radîtu kaitçjumu nedrîkst

aplûkot ârpus saistîbas ar citâm problçmâm,

kuras varçtu bût raduðâs cilvçka kïûdîðanâs

rezultâtâ un kuras tajâ pat laikâ varçtu kïût

par jaunu bîstamu situâciju cçloni.

Runâjot par kaitçjumiem veselîbai, mçs

tikai gribam pievçrst uzmanîbu tam, ka darba

vides risku novçrðana ir viens no daudz

plaðâkas problçmas aspektiem: galvenais

mçríis ir panâkt ekonomiski izdevîgâkas

raþoðanas sistçmas, kas neapdraud

darbinieku fizisko veselîbu un ïauj cilvçkam

attîstîties kâ personîbai.

Arodslimîbas

Arodslimîbu definîcija ir dota likumâ “Par

obligâto sociâlo apdroðinâðanu pret

nelaimes gadîjumiem darbâ un arodslimîbâm”:

par arodslimîbâm sauc atseviðíâm

darbinieku kategorijâm raksturîgas,

Ministru kabineta apstiprinâtâ sarakstâ

ietvertas slimîbas, kuru cçlonis ir darba vides

fizikâlie, íîmiskie, higiçniskie, bioloìiskie un

psiholoìiskie faktori.

2003. gadâ Latvijâ konstatçti 563 jauni

arodsaslimðanas gadîjumi, pârsvarâ tie ir

skeleta – muskuïu – saistaudu sistçmas

slimîbu gadîjumi, saindçðanâs u.c. ârçju

iedarbîbu sekas, (vibrâcijas slimîba) un nervu

un elpoðanas sistçmu slimîbas. Ðis râdîtâjs

uzrâda 29% pieauguma tendenci salîdzinâjumâ

ar 2002. gadu.

Eksperti uzskata, ka ðie skaitïi neliecina

par reâlo arodslimîbu skaitu, kas varçtu bût

lielâks, taèu precîzu ziòu par to nav.

No tehniskâ viedokïa arodslimîbas vai

slimîbas, kas raduðâs veicamâ darba gaitâ, ir

lçna un pakâpeniska darbinieka veselîbas

pasliktinâðanâs, ko rada ilgstoða pakïautîba

kaitîgiem apstâkïiem vai arî neatbilstoða

darba organizâcijas forma.

Lîdzîgi kâ nelaimes gadîjumos darbâ sekas

praktiski vienmçr pierâda to, ka arodslimîbas ir

raduðâs, pildot darba pienâkumus, kaut arî nav

viegli pierâdît, ka tâs ir tieði saistîtas ar darba

apstâkïu ietekmi, neatkarîgi no tâ, vai slimîba

oficiâli ir vai nav kvalificçta kâ arodslimîba.


I nodaïa. KÂ RISINÂT PROBLÇMU

15

ARODSLIMÎBAS BIEÞI TIEK JAUKTAS

AR PARASTAJÂM SLIMÎBÂM

Pirmkârt, arodslimîbas izpauþas kâ lçna,

pastâvîga veselîbas pasliktinâðanâs, tâpçc

to akumulâcijas efekts var parâdîties pat pçc

daudziem gadiem, kad cilvçks vairs nav

pakïauts nelabvçlîgajiem apstâkïiem vai jau

aizgâjis pensijâ. Otrkârt, arodslimîbu simptomi

bieþi vien sakrît ar parasto slimîbu simptomiem.

Tâpçc arî ðo slimîbu diagnosticçðana

ir ïoti apgrûtinâta, ja vien ârstam

(tas nereti ir tuvâkâs poliklînikas ârsts, un

viòam nav aizdomu, ka slimîbas cçloòus

vajadzçtu meklçt darba apstâkïos) nav labas

sagatavotîbas darba medicînas jomâ, tomçr

tas ir visai reti.

Tas, vai darbinieks, kurð ir pakïauts

kaitîgu darba apstâkïu iedarbîbai, saslims ar

arodslimîbu vai nç, ir atkarîgs no daudziem

faktoriem. Tâpçc ne vienmçr var uzskatît,

ka darbinieks tâdçï vien slimos ar arodslimîbu,

ja viòð uzòçmumâ strâdâ ar

íîmiskâm vielâm vai ir pakïauts trokðòa

iedarbîbai. Vissvarîgâkie no ðiem faktoriem

ir koncentrâcija (tas ir vielas “daudzums”,

kas atrodas gaisâ) un iedarbîbas laiks, kaut

gan liela nozîme ir arî katra cilvçka individuâlajâm

îpatnîbâm.

Citi veselîbai kaitîgi faktori

Nelaimes gadîjumi un arodslimîbas ir

darba negatîvâs sekas, kas ietekmç cilvçka

FAKTORI, KAS NOSAKA ARODSLIMÎBU RAÐANOS

KAITÎGÂS ÍÎMISKÂS VIELAS KONCENTRÂCIJA DARBA VIDÇ

Pastâv “maksimâli pieïaujamie lielumi - arodekspozîcijas robeþvçrtîbas (AER)”, kas noteikti

daudzâm íîmiskâm un bioloìiskâm vielâm, kuras parasti sastopamas darba vidç un kas

normâlos apstâkïos nenodarîs kaitçjumu tâm pakïautâ darbinieka veselîbai.

IEDARBÎBAS LAIKS

Tas ir maksimâli pieïaujamais iedarbîbas laiks, kas parasti ir saskaòots ar normâlo darba

dienas ilgumu (8 stundas) un ar vidçjo aktîvo darba gaitu ilgumu.

CILVÇKA INDIVIDUÂLÂS ÎPATNÎBAS

Koncentrâcija un iedarbîbas laiks tiek aprçíinâti attiecîbâ uz “normâlu cilvçku”, tâdçï katrâ

konkrçtâ gadîjumâ jâòem vçrâ cilvçka dzîves apstâkïi un îpatnîbas.

VESELÎBAS RELATIVITÂTE

Juridiskâ veselîbas definîcija nesakrît ar tehnisko definîciju. Darbs ir parâdîba, kas nepârtraukti

attîstâs; darba metodes un izmantojamie produkti ar katru dienu kïûst arvien

daudzveidîgâki, tâpat mainâs arî jçdzieni “veselîba” un “slimîba”, ko mçdz lietot sabiedrîbâ.

Tâpçc nevar aprobeþoties vienîgi ar oficiâlajâm definîcijâm, pat ja tâs ir apstiprinâtas nesen,

jo tas nerada pârliecîbu par to, ka arodslimîbas problçma tiek uztverta atbilstoði paðreizçjai

situâcijai.

VIENLAICÎGA VAIRÂKU KAITÎGO VIELU KLÂTBÛTNE

Nav grûti iedomâties, ka kaitîgâ elementa agresîvâ iedarbîba samazina cilvçka pretoðanâs

spçjas. Tâdçï gadîjumâ, ja vienâ darba vietâ ir konstatçta vairâku agresîvu vielu klâtbûtne,

to maksimâli pieïaujamie lielumi ir jâpârskata.


16 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

veselîbu. Tomçr preventîvo pasâkumu ierobeþoðana

vienîgi ar cîòu pret nelaimes

gadîjumiem un arodslimîbâm nozîmçtu to, ka

veselîba tiek izprasta tâdçjâdi, ka nodarbinâtajiem

nav nodarîts kaitçjums vai viòi neslimo

ar arodslimîbâm. Tas, bez ðaubâm, arî ir

nozîmîgi, tomçr tâ ir tikai viena daïa no definîcijas,

ko piedâvâ Pasaules Veselîbas organizâcija.

Lai preventîvie pasâkumi kïûtu par reâlu

mûsu veselîbas aprûpes un uzlaboðanas

lîdzekli, ir svarîgi atcerçties, ka:

1. arodslimîbas koncepcija, kas ietverta

likumdoðanâ, neatbilst realitâtei, jo

eksistç arî tâdas arodslimîbas, kas

negatîvi ietekmç darbinieka veselîbu,

kaut arî nav par tâdâm atzîtas;

2. darba vietâs pastâv riska faktori, kas, neizpauþoties

fiziski, tomçr nodara kaitçjumu

darbinieka veselîbai. Ðâda agresîva iedarbîba

var izraisît somatiskas un psihosomatiskas

saslimðanas vai vismaz radît

garîgas un sociâlas dabas traucçjumus;

3. bez ðîs “jauno” negatîvo faktoru uzskaites

mums jâòem vçrâ arî veselîbas pozitîvais

aspekts, vai, citiem vârdiem sakot, darbam

jâveicina progresîva tuvoðanâs

nospraustajam mçríim – “labklâjîbas stâvoklim”,

kas bûtîbâ ir veselîba.

Tâpçc nâksies izpçtît, analizçt un mainît

darba principus ne tikai tâdçï, lai novçrstu

darba negatîvo ietekmi uz veselîbu, bet arî

tâdçï, lai pastiprinâtu tâ pozitîvos aspektus.

No ðî viedokïa darba apstâkïi, kas bremzç

vai neveicina aspektus, kuri pozitîvi ietekmç

veselîbu, pat tâdâ gadîjumâ, ja nepastâv

specifiski riski, nav uzskatâmi par atbilstoðiem.

Nepievçrðot pietiekami uzmanîbu ðiem

aspektiem, mçs saglabâsim vienîgi tâdu

veselîbu, kurai nepiemît garîgie un sociâlie

komponenti, kas raksturîgi cilvçkam.

DARBA APSTÂKÏI UN

RISKA FAKTORI

Darba apstâkïi

Rûpniecîbas revolûcija atnesa sev lîdzi

mehanizâciju un darba dalîðanu, un lîdz ar to

arî paaugstinâtu bîstamîbu veselîbai.

19. gs. otrajâ pusç daudzas Eiropas valstis,

aicinâja pieòemt likumdoðanas normas

sievieðu un bçrnu aizsardzîbai attiecîbâ pret

darba radîtajiem riskiem, ko veicinâja îpaði

grûtie darba apstâkïi. Tajâ pat laikâ parâdîjâs

prakse droðîbas pasâkumu veikðanâ uzòçmumos,

lai samazinâtu nelaimes gadîjumu

darbâ skaitu, ko radîja jaunâs iekârtas un

jaunâ darba sistçma. Sâka darboties pirmâ

medicîniskâ palîdzîba fabrikâs, kuras uzdevums

bija sniegt neatliekamo palîdzîbu

darbiniekiem, kas cietuði nelaimes gadîjumos

darbâ. Ar laiku tehnoloìijas attîstîba arî

skaidri parâdîja, ka fiziskâ darba samazinâðanâs

gaitâ rodas jaunas problçmas, ko

izraisa darba procesa paâtrinâðanâs, darba

grafika izmaiòas un citi jauni apstâkïi kâ

darba organizâcijas un tehnoloìijas

rezultâts.

Lai vienotâ jçdzienâ ietvertu visu jauno

un veco darba aspektu kompleksu, kas var

nodarît kaitçjumu darbinieka veselîbai, daþi

eksperti sâka lietot terminu “darba


I nodaïa. KÂ RISINÂT PROBLÇMU

17

DARBA APSTÂKÏI

VIDE

UZDEVUMI

ORGANIZÂCIJA

apstâkïi”. Pçc viòu domâm tajâ jâiekïauj trîs

aspekti, kurus var pietiekami skaidri izðíirt.

Pirmâm kârtâm – darba vide, ar to saprotot

materiâlo aspektu kopumu, kas veido

apkârtçjo vidi (apstâkïus), kuros noris

darbs: droðîbas nosacîjumi, íîmiskâ vai

bioloìiskâ piesâròojuma klâtbûtne utt.

Otrkârt, prasîbas, ko izvirza darba uzdevums:

pieliekamâs pûles, íermeòa stâvoklis,

uzmanîba, monotonums utt. Un,

visbeidzot, faktori, kas saistîti ar darba

organizâciju, kura nosaka to, kâ darba

process sadalâs vairâkâs darba operâcijâs

starp atseviðíiem darbiniekiem, ieskaitot

darba laika sadalîjumu, darba veikðanas

âtrumu un savstarpçjâs attiecîbas, kas

izveidojas darba vietâ.

Svarîgi atzîmçt, ka Darba aizsardzîbas

likumâ ir ietverta termina “darba vide”

definîcija, kas zinâmâ mçrâ sakrît ar

iepriekð minçto. Likums nosaka, ka ar

darba vidi jâsaprot darba vieta ar tâs

fizikâlajiem, íîmiskajiem, psiholoìiskajiem,

bioloìiskajiem, fizioloìiskajiem un citiem

faktoriem, kuriem nodarbinâtais pakïauts,

veicot savu darbu. Ðajâ definîcijâ ietverti

ðâdi norâdîjumi:

1. Vispârçjs darba vietas telpu, iekârtu,

aprîkojumu, produktu un citu raþoðanas

lîdzekïu un rîku raksturojums.

2. Darba vidç esoðie fiziskie, íîmiskie un

bioloìiskie faktori, un to atbilstîba pieïaujamajai

intensitâtei, koncentrâcijai un

lîmeòiem.

3. Augstâk minçto faktoru pielietoðanas

tehnoloìija, kas ietekmç minçto risku

raðanos.

4. Citi raþoðanas procesa raksturojumi, to

skaitâ tie, kas saistîti ar organizâciju un

uzdevumu doðanu, kas ietekmç riska

pakâpi, kurai pakïauts nodarbinâtais.

Riska faktori

Kâ mçs tikko redzçjâm, par darba vidi

saucam mainîgu darba apstâkïu kompleksu,

kuri var ietekmçt attiecîbu “darbs” – “veselîba”.

Tâ kâ katrs no minçtajiem mainîgajiem

apstâkïiem principâ var radît kaitçjumu

darbinieka veselîbai, tos pieòemts saukt par

riska faktoriem.

Kaut arî realitâtç daþâdi riska faktori pastâv

vienlaicîgi, pçtniecîbas nolûkos, tos ir


18 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

mçrítiecîgi sadalît trijâs darba apstâkïu

sfçrâs, kuras mçs jau atzîmçjâm iepriekð,

runâjot par piecâm riska faktoru grupâm:

riska faktori 1) kas saistîti ar droðîbas

apstâkïiem, 2) kas izriet no raþoðanas procesa

fiziskâs vides, 3) ko radîjusi íîmisko un

bioloìisko piesâròojumu klâtbûtne, 4) kurus

nosaka darba uzdevuma fiziskâs un garîgâs

prasîbas un 5) darba organizâcijas formas.

Tâlâk sniegsim katras grupas satura îsu

aprakstu, lai turpmâk tâs detalizçti izpçtîtu,

katrai veltot atseviðíu nodaïu.

Droðîbas apstâkïi

Pirmajâ grupâ mçs iekïausim tos materiâlos

apstâkïus, kas ietekmç bîstamîbas

raðanos: kustîgâs un griezçjierîces, elektroiekârtas,

uzliesmojoðus materiâlus utt. Lai

ðos elementus varçtu kontrolçt, mçs

izpçtîsim maðînas un aprîkojumu, iekârtas,

transporta lîdzekïus, elektriskâs iekârtas,

ugunsdroðîbas sistçmas.

Fiziskâ darba vide

Ðîs grupas ietvaros mçs apskatîsim darba

vides fiziskos komponentus: troksni, apgaismojumu,

vibrâciju, radiâcijas un termohidrometriskos

apstâkïus, lai, no vienas puses,

noteiktu tâdus ðo riska faktoru lielumus, kas

nerada kaitçjumu, un, no otras puses, lai

noteiktu to iespçjami piemçrotâkos lîmeòus,

kas ïautu strâdât labos un droðos apstâkïos.

Íîmiskais un bioloìiskais

piesâròojums

Ðajâ grupâ mçs izskatîsim íîmisko un

bioloìisko piesâròojumu, kas var bût

sastopams apkârtçjâ darba vidç, tâ ietekmi

uz veselîbu, mçrîðanas tehnoloìiju, kâ arî

novçrtçðanas un kontroles pasâkumus.

Darba slodze

Riska faktori, kas saistîti ar darba slodzi,

ietver tâs prasîbas, kuras cilvçkam izvirza

darba uzdevums: fiziskâ piepûle, kravu

pârvietoðana, íermeòa stâvoklis darba

veikðanas laikâ, uzmanîbas lîmenis utt. –

viss, kas saistîts ar darbîbas veidu, kas nosaka

kâ fizisko, tâ arî garîgo darba slodzi.

Darba organizâcija

Ðeit mçs izskatîsim riska faktorus, kas

saistîti ar darba organizâciju, jo tie cilvçka

veselîbai var nodarît ne tikai fiziskus, bet arî

garîgus un sociâlus kaitçjumus.

Vairâku riska faktoru

vienlaicîga iedarbîba

Tâ kâ noteiktâ situâcijâ vienlaicîgi darbojas

vairâki riska faktori, katrâ konkrçtajâ

gadîjumâ mums nâksies tos analizçt savstarpçjâ

mijiedarbîbâ. Piemçram, ja kâdâ

darba vietâ ir nepietiekams apgaismojums,

RISKA FAKTORI

Pirmâ grupa:

DROÐÎBAS APSTÂKÏI

Otrâ grupa:

FIZISKÂ DARBA VIDE

Treðâ grupa:

ÍÎMISKAIS UN BIOLOÌISKAIS PIESÂRÒOJUMS

Ceturtâ grupa:

DARBA SLODZE

Piektâ grupa:

DARBA ORGANIZÂCIJA


I nodaïa. KÂ RISINÂT PROBLÇMU

19

darbiniekam nâksies pielikt lielâkas pûles, lai

saglabâtu darba operâciju veikðanas âtrumu

un sareþìîtîbu tâpat kâ laba apgaismojuma

apstâkïos. Bet tas savukârt izvirzîs nepiecieðamîbu

darbiniekam mainît íermeòa stâvokli

uz neizdevîgâku. Tieði tâpat intensîva

automatizâcija, iespçjams, pazeminâs

darbinieka identificçðanos ar produktu, radot

darba vienmuïîbas sajûtu un lîdz ar to

samazinot uzmanîbas koncentrâciju un reakciju

uz signâliem, kuri rodas darba vietâ. Un

otrâdi, autoritâtes un lîdzdalîbas atmosfçra

darbâ veicinâs darbinieka iniciatîvas

paaugstinâðanu un samazinâs agresivitâti,

ko nereti izraisa darbs maiòâs.

DARBA VIDES RISKU NOVÇRÐANA

Novçrst darba vides riskus nozîmç

izvairîties no darba kaitçjuma nodarîðanas

veselîbai darba procesâ. Darba aizsardzîbas

likums izvirza darba devçjiem pienâkumu

aizsargât nodarbinâto veselîbu un nosaka

virkni konkrçtu pienâkumu.

NEPIECIEÐAMS NOVÇRST DARBA

VIDES RISKUS, UZLABOJOT ARÎ DARBA

APSTÂKÏUS

Uzlabot darba apstâkïus nozîmç, ka bez

raþoðanas risku novçrðanas jâcenðas tiekties

uz to, lai darbs noritçtu “komfortablos”

apstâkïos, kuri ne tikai nenodara fizisko, garîgo

vai sociâlo kaitçjumu, bet arî veicina cilvçka

vispusîgu attîstîbu darba procesâ. Ðis

uzdevums var izlikties utopisks, taèu tas

nenozîmç, ka mums ðajâ virzienâ nebûtu

jâstrâdâ.

Darba vides risku novçrðanai mûsu

rîcîbâ ir tehnika, par kuras efektivitâti nav

jâðaubâs. Darba droðîba paredz materiâlo

NELAIMES GADÎJUMI

ARODSLIMÎBAS

DARBA VIETA

VIDE

ORGANIZÂCIJA

RADOÐA PIEEJA

ATBILDÎBA

LÎDZDALÎBA

PATSTÂVÎBA

Droðîba un higiçna Darba vietas ergonomika Sistçmas ergonomika Darba apstâkïi


20 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

apstâkïu pçtîðanu, kuri rada fiziskus

draudus nodarbinâtâ veselîbai un veicina

nelaimes gadîjumu raðanos. Darba higiçna

pçta darba apstâkïus, kas varçtu

izraisît saslimðanu kâda riska faktora klâtbûtnes

dçï. Darba psiholoìija pçta cilvçka

individuâlo îpatnîbu, darba uzdevumu un

organizâcijas mijiedarbîbu. Un, visbeidzot,

darba medicîna, visvecâkâ no visâm ðîm

nozarçm, pçta, kâdas sekas uz cilvçka

veselîbu atstâj riska faktoru iedarbîba. Tâ

brîdina arî par tâdu situâciju izveidoðanos

darba vidç, kuras savlaicîgi un pienâcîgâ

kârtâ nav paredzçjusi darba droðîba un

higiçna.

Ja mûsu uzdevums ir ne tikai darba vides

risku novçrðana, bet arî darba apstâkïu

uzlaboðana, nepiecieðams paplaðinât darbîbas

sfçru. Ðajâ nolûkâ mums jâvçrðas pie

ergonomikas, kuras uzdevumos ietilpst

darba apstâkïu pielâgoðanâ cilvçka

vajadzîbâm.

Ergonomika ir radusies 20. gs. vidû kâ

tehnoloìiju komplekss, kuras uzdevums ir

pielâgot darba vietu cilvçka vajadzîbâm. Tâ

kâ cilvçki nav lîdzîgi cits citam, darba vietas

ir jâiekârto tâ, lai tâs bûtu piemçrotas ikviena

cilvçka îpatnîbâm.

LAI PREVENTÎVÂ DARBÎBA

BÛTU EFEKTÎVA,

NEPIECIEÐAMA VISU

PREVENTÎVO

PASÂKUMU SAVSTARPÇJA

SASKAÒOÐANA

Ðâda pieeja darba pçtîðanâ aptver trîs

savâ starpâ saistîtas un tajâ pat laikâ

atðíirîgas jomas. No vienas puses – runa ir

par to, lai darba vietas izmçrus pielâgotu

cilvçka kustîbâm un piepûlei, ko no cilvçka

prasa darba veikðana. No otras puses –

ergonomika ietver arî visu to, kas saistîts ar

apkârtçjo fizisko vidi: apgaismojumu, temperatûru,

mitrumu, trokðòa lîmeni utt., kuri

pârstâj bût par darba higiçnas objektu, tiklîdz

tie vairs nav tieðas saslimðanas avots.

Tomçr tiem ir izðíiroða nozîme gan

tehnisko un garîgo prasîbu izpçtç, ko cilvçkam

izvirza darba process, gan arî iedarbîbâ

uz darba raþîgumu un noguruma

pakâpi.

Un visbeidzot, ergonomika apskata arî

darba laika aspektus: darba grafiku, maiòas,

pârtraukumus, darba ritmu utt., kâ arî organizatoriskos

aspektus, kuri ietekmç darbinieku

rîcîbu.

Tâdçï darba apstâkïiem nepiecieðama

kompleksa, multidisciplinâra pieeja. Tas

nozîmç, ka darba apstâkïu uzlaboðana ir

daþâdu nozaru kopîgs uzdevums, kura risinâðanas

gaitâ tiek pçtîti darba procesa faktori

un to iedarbîba uz cilvçkiem.

DARBINIEKU UN VIÒU

UZTICÎBAS PERSONU

INFORMÇÐANA UN

IZGLÎTÎBA IR OBLIGÂTI DARBA

APSTÂKÏU UZLABOÐANAS

NOSACÎJUMI

Inþenierzinâtnei, arhitektûrai, fizikai,

íîmijai, bioloìijai un psiholoìijai, kas pçta

raþoðanas procesa negatîvo iedarbîbu

uz cilvçku un paòçmienus, kâ no tâs

izvairîties, jâpaplaðina sava darbîbas

joma, izmantojot ergonomisko pieeju

darba pçtîðanai, lai ne tikai paredzçtu un

koriìçtu bîstamas situâcijas, bet arî

izpçtîtu arvien jaunas darba metodes,

kas pilnveidotu darbinieku vispusîgu

attîstîbu.

Taèu tâda nostâdne nebûs efektîva, ja

vienlaicîgi netiks òemts vçrâ pats

darbinieks, ne tikai kâ pasîvs izpçtes

objekts, bet arî kâ aktîvs subjekts, kurð

piedalâs savu darba apstâkïu uzlaboðanâ.


I nodaïa. KÂ RISINÂT PROBLÇMU

21

SOCIOLOÌIJA

ÍÎMIJA

JURISPRUDENCE

EKONOMIKA

TRAUMATOLOÌIJA

BIOLOÌIJA

FIZIOLOÌIJA

ANATOMIJA

ORGANIZÂCIJA

ARHITEKTÛRA

INÞENIERZINÂTNES

PEDAGOÌIJA

EKOLOÌIJA

FIZIKA

PSIHOLOÌIJA

TOKSIKOLOÌIJA

DROÐÎBA

HIGIÇNA

MEDICÎNA

ERGONOMIKA

PSIHOLOÌIJA

SASKARSMES

TRÛKUMS

DARBA

APSTÂKÏI

INTERESES

TRÛKUMS

FIZISKAIS

NOGURUMS

ARODSLIMÎBAS

NELAIMES

GADÎJUMI


22 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Cilvçks ir visu lietu labâkais mçrs. Tâpçc

neviens nezin labâk par paðu darbinieku, kâ

viòa darba apstâkïi ietekmç viòa personîgo

dzîvi.

Darba aizsardzîbas likums darba devçja

pienâkumu vidû îpaði izceï darbinieku izglîtoðanu

un informçðanu par vispârçjo riska

faktoru klâtbûtni raþoðanas procesâ, un

pirmâm kârtâm – katrâ konkrçtâ darba

vietâ. Îpaði rûpîgi jâinformç un jâapmâca

darbinieku vçlçtâs uzticîbas personas, jo

tâs pârstâv darbinieku intereses un ir

darba devçju vai darba aizsardzîbas

speciâlista partneri darba vides riska

novçrtçðanâ un darba apstâkïu uzlaboðanâ.


DROÐÎBAS APSTÂKÏI

2

Iepriekðçjâ nodaïâ mçs runâjâm par to, ka

cilvçks, pateicoties tehnikas progresam, tik ïoti

panâcis savu iespçju paplaðinâðanos, atstâjot

daïu smagâ darba maðînâm, kuras raþo un

pârvadâ produkciju, ka ðodien pat nenâk vairs

prâtâ ðâdu darbu veikt ar rokâm. Tika runâts

arî par to, ka gadîjumâ, ja ðos tehnikas spçkus

pienâcîgi nekontrolç, tie var vçrsties pret paðu

darba darîtâju un kïût tam par fizisku draudu.

Atbilstoðu kontroli pâr tehniku, lai izvairîtos

no kaitçjuma, mçs saucam par darba droðîbu.

Te nav runa par apdroðinâðanu, ko

piedâvâ apdroðinâðanas sabiedrîbas, vai par

droðîbas apstâkïiem, ko nodroðina kontrolçjoðo

organizâciju amatpersonas. Mçs

ðeit nerunâjam arî par sociâlo apdroðinâðanu

un par nelaimes gadîjumâ cietuðajam sniegto

medicînisko palîdzîbu.

Darba droðîba ir tehnisko pasâkumu un

procedûru komplekss, kas neattiecas uz medicînu,

bet vçrsts uz to, lai pilnîgi izslçgtu vai

vismaz optimâli samazinâtu risku nodarît

materiâlu zaudçjumu vai kaitçjumu cilvçku

veselîbai.

Runâjot par nelaimes gadîjumiem darbâ,

mçs secinâjâm, ka tiem vienmçr ir dabiski un

izskaidrojami cçloòi. Darba droðîbas uzdevums

ir identificçt, novçrst vai samazinât ðos

cçloòus, lai izvairîtos vai lîdz minimumam

samazinâtu nelaimes gadîjumus darbâ.

Darba vietâ eksistç virkne materiâlu faktoru,

kuri noteiktos apstâkïos var kïût par bîstamîbas

cçloni un radît kaitçjumu cilvçka

veselîbai, veidojot tâ saucamâs riska situâcijas.

Riska situâcija ir nekontrolçjama situâcija

darba procesâ. Tâ ir tâda situâcija, kad

darba procesâ notiek neplânotas un

neparedzçtas parâdîbas. Ðâdas neparedzçtas

parâdîbas atkarîbâ no to sekâm var

izpausties kâ kïûda, negadîjums, avârija,

kvalitâtes defekts vai kaitçjums cilvçka

veselîbai.


24 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Ðajâ nodaïâ mçs centîsimies izanalizçt tos

faktorus, kuri eksistç darba procesâ un kuri

var kïût par bîstamu situâciju raðanâs cçloni

un tâdçjâdi ir spçjîgi nodarît kaitçjumu

darbinieku veselîbai. Îpaðu uzmanîbu pievçrsîsim

nelaimes gadîjumiem darba vietâ.

Vispirms mçs preventîvo pasâkumu ietvaros

izanalizçsim nelaimes gadîjumu izmeklçðanas

rezultâtus, kuru izejas punkts, lai arî

cik tas paradoksâli nebûtu, ir iepriekð

notikuði nelaimes gadîjumi darbâ, kâ arî

darba uzraudzîba un inspicçðana.

Tâlâk mçs runâsim par droðîbas prasîbâm

darba vietu plânoðanâ, iekârtu droðîbu,

droðîbu strâdâjot ar instrumentiem, darbojoties

un transportçjot materiâlus, kâ arî kontaktçjoties

ar elektrîbu un ugunsgrçka

gadîjumâ.

Eksistç arî citi faktori, kas nav saistîti ar

iekârtâm, bet kas veicina bîstamîbu iekârtu

lietoðanas procesâ: darba vietas ðaurîba,

nepareizs materiâlu izvietojums, nepietiekama

kârtîba un tîrîba u.c.

NELAIMES GADÎJUMU IZMEKLÇÐANA

Nelaimes gadîjumu izmeklçðana ir preventîva

darbîba, kuras izejas punkts ir iepriekð

noticis nelaimes gadîjums darbâ. Izmeklçðanâ

liela nozîme ir tam, lai dati par notikuðo

bûtu objektîvi, jo tas var palîdzçt novçrst darbâ

notikuðus nelaimes gadîjumus nâkotnç.

Lai nelaimes gadîjumu izmeklçðana bûtu

veiksmîga, jâievçro vesela rinda normu un

procedûru, kas vispârçjos vilcienos tiks

apskatîti tâlâk.

Izmeklçðanas mçríi ir, pirmâm kârtâm,

pamatîga notikuðo faktu izpçte, rekonstruçjot

situâciju no tehniskâ (aprîkojuma,

iekârtu, aparatûras stâvoklis utt.), cilvçka

(darbinieku spçjas un darbîbas tâs operâcijas

gaitâ, kuras laikâ notika nelaimes

gadîjums) un organizatoriskâ (vadîbas kïûdas)

viedokïa.

Ðâda informâcija ïauj iegût precîzus

secinâjumus par riska faktoriem, kuri ir bijuði

notikuðâ negadîjuma iemesls. Tas ïauj atrisinât

arî citus uzdevumus: novçrtçt riska faktorus,

lai novçrstu lîdzîgu nelaimes gadîjumu

atkârtoðanos nâkotnç; izvçlçties nelaimes

gadîjumus, kuri jâizmeklç, u.c.

Definîcija

Nelaimes gadîjumu izmeklçðana ir procedûra,

ko pielieto, lai padziïinâti analizçtu

nelaimes gadîjumu darbâ ar mçríi noskaidrot

to, kâ ir attîstîjuðies notikumi un kâpçc

nelaimes gadîjums noticis.

Mçríi

NELAIMES GADÎJUMI

LIECINA PAR REÂLU RISKA

VAI DRAUDU KLÂTBÛTNI

Darba aizsardzîbas likums un likums “Par

obligâto sociâlo apdroðinâðanu pret

nelaimes gadîjumiem darbâ un arodslimîbâm”

nosaka, ka nelaimes gadîjumi ir

jâizmeklç. Kârtîbu, kâdâ veicama nelaimes

gadîjumu uzskaite un izmeklçðana nosaka

Ministru kabineta 2002. gada 9. jûlija

noteikumi Nr. 293 “Nelaimes gadîjumu darbâ

izmeklçðanas un uzskaites kârtîba.” Tas

attiecas uz tâdiem nelaimes gadîjumiem, kuru

rezultâtâ ir radusies pârejoða darba nespçja,


II nodaïa. DROÐÎBAS APSTÂKÏI

25

kaut gan ieteicams veikt izmeklçðanu arî citos

nelaimes gadîjumos, kuru rezultâtâ ir nodarîts

jebkâds fiziskais kaitçjums cilvçkam, îpaðumam

vai apkârtçjai videi.

Metodika

Lai nelaimes gadîjumu izmeklçðana bûtu

operatîva un efektîva, izmeklçðanas procesâ

jâiekïauj pieci galvenie posmi: materiâlu vâkðana,

materiâlu apstrâde, riska faktoru noteikðana,

riska faktoru atlase un izkârtoðana.

Materiâlu vâkðana

Ðî posma uzdevums ir noskaidrot, kâdos

apstâkïos noticis nelaimes gadîjums.

Ir jâsavâc ðâdi dati: nelaimes gadîjuma

laiks, vieta, materiâlais aìents (darba

priekðmets) un apstâkïi darba vietâ, darba

metodes un citi.

Materiâlu vâkðanas gaitâ nav jâmeklç

vainîgie, bet ir jâsavâc tikai pârbaudîti fakti,

atsakoties no abstraktiem vçrtçjumiem.

Izmeklçðana jâveic pçc iespçjas agrâk un

individuâli jâaptaujâ visas nelaimes gadîjumâ

iesaistîtâs personas.

Kad informâcija ir savâkta, var sâkt

nelaimes gadîjuma aprakstu un analîzi.

Datu apstrâde

Kad materiâli savâkti, tie jâsakârto, lai

varçtu atbildçt uz jautâjumu: kas notika

Riska faktoru noteikðana

Ðî posma uzdevums ir izanalizçt faktus, lai

varçtu atbildçt uz jautâjumu: kâpçc tas notika

Darbâ jâvadâs pçc ðâdiem kritçrijiem:

a) riska faktori (cçloòi) var bût tikai reâli

eksistçjoðas materiâlas vielas, notikumi

vai noteikti apstâkïi, nevis pieòçmumi par

to, kas it kâ varçtu bût noticis;

b) par riska faktoriem var uzskatît tikai

pierâdîtus motîvus, reâlus cçloòus;

c) riska faktoru vidû ir jâizðíir sâkotnçjie,

kuri izraisîja nelaimes gadîjumu, un starpnotikumi,

kas norisinâs lîdztekus un izriet

no iepriekðçjiem un kaut kâdâ veidâ

nodara kaitçjumu;

d) tâpat jâatðíir tehniskie riska faktori no cilvçka

faktoriem, neaizmirstot arî par tiem

riska faktoriem, kas saistîti ar trûkumiem

darba organizâcijâ, kas savukârt bieþi

vien izriet no cilvçku kïûdâm.

Riska faktoru atlase

Ðî posma uzdevums ir atlasît galvenos

riska faktorus, kuriem nelaimes gadîjumâ ir

bijusi izðíiroða loma, no pârçjiem otrðíirîgiem,

mazâk nozîmîgiem riska faktoriem.

Lai noteiktu, vai riska faktors ir primârs,

jâvadâs pçc ðâdiem kritçrijiem:

a) galvenie riska faktori ir novçrðami gan no

socioloìiskâ, gan tehniskâ un

ekonomiskâ viedokïa;

b) galvenie riska faktori ir tâdi faktori, kuru

novçrðana palîdz izvairîties no nelaimes

gadîjumu atkârtoðanâs vai to radîtajâm

sekâm.

Riska faktoru izkârtojums

Nelaimes gadîjumu izraisîjuðo riska faktoru

izkârtojums palîdz noskaidrot prioritâtes un

koriìçjoðo pasâkumu veikðanas kârtîbu, kas

paredzçti, lai novçrstu lîdzîgu nelaimes

gadîjumu atkârtoðanos nâkotnç.


26 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

PLÂNOTA DARBA UZRAUDZÎBA

Lai kontrolçtu darbinieku darbîbas, pildot

darba uzdevumu un pârliecinâtos par to, ka

darbs tiek veikts droðos apstâkïos un saskaòâ

ar noteikto kârtîbu, ir apstiprinâta procedûra,

ko mçs saucam par darba uzraudzîbu. Ðo

procedûru veic vadoðais personâls un

paredzçta, lai garantçtu droðus darba

apstâkïus. Obligâts priekðnosacîjums ir personâla

pastâvîga izglîtoðana un rakstisku

instrukciju izstrâdâðana.

Uzraudzîbas veidi

Pârbaudes var bût neformâlas (notiek

neformâli un laiku pa laikam) vai arî tâs var

bût vadîbas sistçmas sastâvdaïa; ðâdâ

gadîjumâ tâs attiecîgi jâplâno, jâorganizç un

jâizvçrtç to rezultâti.

Uzraudzîbas uzdevumi

Pârbauþu galvenie uzdevumi ir:

a) atklât nedroðas vai nepareizas darbîbas

un bîstamas situâcijas, kas saistîtas ar

nodarbinâto darbîbu;

b) noteikt, kâda speciâlâ sagatavotîba ir

nepiecieðama darbiniekiem un kâda ir

darbinieku izglîtoðanas efektivitâte;

c) pârbaudît, vai ir nepiecieðamâs instrukcijas

konkrçtu darbu veikðanai, vai tâs ir

atbilstoðas;

d) tieði “uz vietas” konstatçt nepietiekami

droðas situâcijas un darbîbas;

e) stimulçt un atbalstît efektîvu pasâkumu praksi

droðîbas jomâ, neatkarîgi no tâ, vai tie ir paredzçti

instrukcijâ par darba veikðanu vai nav;

f) uzlabot darba kvalitâti kopumâ, tieði

izmantojot vadîbas sviras.

– PARASTAS DARBA OPERÂCIJAS, KAS SAISTÎTAS AR RISKU, KURAM VAR BÛT SMAGAS

SEKAS (BÎSTAMU ÍÎMISKO VIELU VAI TEHNOLOÌIJU IZMANTOÐANA, MAÐÎNU, ENER-

ÌÇTISKO IEKÂRTU PIELIETOÐANA – SILTUMS, ELEKTRÎBA, DARBS AUGSTUMÂ u.c.).

– DARBI, KO VEIC EKSTREMÂLOS TERMISKOS APSTÂKÏOS (KARSTUMS, AUKSTUMS).

– OPERÂCIJAS AR LOKÂLU UGUNS VAI IEKÂRTU IZMANTOÐANU, KAS VAR IZRAISÎT

AIZDEGÐANOS VAI EKSPLOZIJU.

– ÂRKÂRTAS SITUÂCIJAS.

– TO UZÒÇMUMU DARBÎBAS KONTROLE, AR KURIEM NOSLÇGTI APAKÐLÎGUMI (APAKÐ-

UZÒÇMÇJU KONTROLE).

– NEPIEDEROÐU PERSONU IEJAUKÐANÂS DARBA PROCESÂ.

– IEKRAUÐANA / IZKRAUÐANA UN AUTOTRANSPORTA KUSTÎBA.

– IEKÂRTU IEDARBINÂÐANA UN APTURÇÐANA.

– TEHNISKÂ APKOPE UN UZKOPÐANA.

– SITUÂCIJAS, KAD NOTIEK ATKÂPÐANÂS NO PARASTAJÂM PROCEDÛRÂM.

– IEKÂRTU, KAS VEIC SVARÎGAS DARBA FUNKCIJAS, RETA IZMANTOÐANA.

– INDIVÎDS VIENATNÇ VAI TÂLU NO PARASTÂS DARBA VIETAS.


II nodaïa. DROÐÎBAS APSTÂKÏI

27

Plânotâs uzraudzîbas posmi

Lai pârbaudes noritçtu pareizi, nepiecieðams,

lai tajâs piedalîtos pietiekami daudz

cilvçku un lai tiktu ievçroti noteikti posmi:

a) Sistçmas izveidoðana un instrukciju un

procedûru izstrâde.

b) Sagatavoðana: ietver sevî lçmumu

pieòemðanu par darbiem un nodarbinâtajiem,

kuri jânovçro, funkciju un pienâkumu

sadalîðanu starp pârbaudes veicçjiem,

uzraudzîbas plâna sastâdîðanu,

mçríu un nepiecieðamo lîdzekïu noteikðanu

un to personu speciâlu izglîtoðanu,

kas veiks pârbaudi.

c) Realizâcija: ietver sevî èetrus pamatpasâkumus

– novçroðanu, datu reìistrâciju,

rezultâtu apsprieðanu novçrotâju un

novçroto personu starpâ, ieteikumu izstrâdi

darba uzlaboðanai un pozitîvu atbalstu.

d) Novçrtçðana: ieteikumu ievieðanas un

ievçroðanas novçrtçjums, negadîjumu un

nelaimes gadîjumu kontrole, kâ arî sistçmas

novçrtçjums.

DROÐÎBA, KAS JÂPAREDZ PLÂNOÐANAS PROCESÂ

Tieða ietekme uz nelaimes gadîjumu novçrðanu

ir darba vietas apstâkïiem un darba videi.

Statistika liecina, ka ievçrojams skaits nelaimes

gadîjumu notiek nepietiekami izstrâdâtu

darba telpu, ieeju vai piebraukðanas ceïu

projektu un plânojuma dçï. Preventîvo principu

ievçroðana gan çku un telpu, gan arî konkrçtâs

darba vietas projektçðanas stadijâ palîdz

izvairîties no daudzâm bîstamâm situâcijâm.

Pareiza raþoðanas plânoðana sâkas ar

raþoðanas telpu projektçðanu, iekârtu un

aprîkojuma izvietojuma plânojumu, darba

metoþu izstrâdi, piemçrojot visus materiâlos

apstâkïus cilvçka iespçjâm.

DROÐÎBAS PAREDZÇÐANA

PROJEKTÇÐANAS STADIJÂ PALIELINA

PREVENTÎVO PASÂKUMU EFEKTIVITÂTI

UN RENTABILITÂTI

Lai veiktu darba telpu un raþoðanas organizâcijas

plânoðanu, iepriekð nepiecieðams

izpçtît virkni svarîgâko faktoru, lai projekta

realizâcija noritçtu saskaòâ ar kvalitâtes

prasîbâm un nodroðinâtu vislabâko rezultâtu.

Svarîgâkie faktori, kas jâòem vçrâ, ir izvietojums;

raþoðanas process, materiâli, sâkot no

izejvielâm un beidzot ar gatavo produkciju;

iekârtas un transporta lîdzekïi; darba metodes,

procedûras un darbinieku rîcîba.

Riski

Galvenie riski, kas izriet no nepareizi izstrâdâta

darba vietas plâna, iedalâs trîs veidos:

a) atsiðanâs pret iekârtâm, kas izvietotas

tuvu viena otrai, un atsiðanâs pret

nepareizi izvietotiem vai sakrautiem

priekðmetiem vai materiâliem;

b) sadursmes vai triecieni ar transporta

lîdzekïiem, kas pârvietojas pa ðaurâm vai

aizliegtâm vietâm, vai vietâm, kur nav

izvietotas droðîbas zîmes;

c) kritieni uz slidenas virsmas, nepietiekama

apgaismojuma vai daþâdu neparedzçtu

ðíçrðïu dçï utt.

Preventîvie pasâkumi

Lai izvairîtos no iepriekð minçtajiem

riskiem, raþoðanas telpâm ir jâatbilst

Ministru kabineta 2002. gada 19. marta


28 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

noteikumos Nr. 125 “Darba aizsardzîbas

prasîbas darba vietâs”, minçtajâm minimâlajâm

darba droðîbas un veselîbas

aizsardzîbas prasîbâm darba vietâ. Ïoti

svarîgas ir prasîbas, kas attiecas uz darba

telpas izmçriem, materiâlu novietoðanas

kârtîbu, kârtîbas un tîrîbas uzturçðanu.

utt. jânotiek regulâri un iespçju robeþâs

ârpus darba laika.

KÂRTÎBAS UN TÎRÎBAS

UZTURÇÐANA UZÒÇMUMÂ UN

DARBA VIETÂ IR DARBA DROÐÎBAS

PAMATPRINCIPS

Izmçri

Darba telpâm jâbût pietiekami plaðâm,

augstâm un ar tâdu gaisa tilpumu, kas ïauj

darbiniekiem strâdât bez riska viòu droðîbai

un veselîbai. Praksç tie parasti ir vismaz 2 m 2

brîva laukuma uz katru darbinieku un griestu

augstums 3 m (tirdzniecîbas telpâs un birojos

– 2,5 m).

Darbiniekam ir nepiecieðama kustîbu brîvîba

darba izpildei, vienlaikus viòam jâbût

pasargâtam no iekârtu iespçjamâ apdraudçjuma.

Praksç ðâds attâlums starp

iekârtâm parasti ir vismaz 0,80 m, skaitot no

mehânisma kustîgo detaïu tâlâkâ izvirzîjuma

punkta.

Òemot vçrâ visu ðo aspektu svarîgumu

pareizu apstâkïu nodroðinâðanâ darba vietâ,

ir jâpârbauda, kâ tiek izpildîtas visas noteikumu

prasîbas attiecîbâ uz raþoðanas çkâm un

telpâm, kâ arî uz ìçrbtuvçm, tualetçm u.c.

telpâm.

Evakuâcijas ceïi

Evakuâcijas ceïu skaitu un izmçrus nosaka

atkarîbâ no darba vietu daudzuma, aprîkojuma,

to izmçriem, un no maksimâli iespçjamâ

darbinieku skaita. Praksç tas izpauþas galveno

koridoru minimâlajâ platumâ vismaz

1,2 m, bet palîgkoridoriem – 1 m.

Uzglabâðana noliktavâs

Izejvielu, pusfabrikâtu un gatavâs produkcijas

uzglabâðanas zonâm jâbût norobeþotâm

un iezîmçtâm ar atbilstoðâm zîmçm.

Kârtîba un tîrîba

Telpu un iekârtu tîrîðanai, logu mazgâðanai


II nodaïa. DROÐÎBAS APSTÂKÏI

29

DARBA APRÎKOJUMS, IEKÂRTAS UN INSTRUMENTI

Problçmu komplekss, kas saistîts ar darba

aprûkojuma, iekârtu un instrumentu izmantoðanu,

izpauþas virknç riska faktoru, kuru iedarbîbai

pakïauts cilvçks. Lai ðos riska vai bîstamîbas

faktorus likvidçtu un samazinâtu, ir izstrâdâti

daudzi preventîvie un aizsardzîbas pasâkumi.

Bîstamîbas apraksts

Jebkura iekârtas vienîba var slçpt sevî

daþâdus riska faktorus, kas var pastâvçt

nepârtraukti (piem., iedarbinâts zâìis, elektrîbu

vadoði elementi, kas atrodas zem

sprieguma u.c.) vai arî periodiski (piem.,

neparedzçta iedarbinâðana, eksplozijas

u.c.). Tie var bût triju veidu riska faktori:

mehâniskie, elektriskie, termiskie.

Preventîvie un aizsardzîbas pasâkumi

Ðajâ nodaïâ bûs runa par droðîbas pasâkumiem,

kuru uzdevums ir pçc iespçjas

samazinât mehâniskas izcelsmes riskus.

Ministru kabineta 2002. gada 9. decembra

noteikumi Nr. 526 “Darba aizsardzîbas

prasîbas, lietojot darba aprîkojumu un

strâdâjot augstumâ” nosaka minimâlâs

droðîbas prasîbas iekârtu lietoðanâ. Savukârt

noteikumi par maðînu droðîbu nosaka

prasîbas, kuras ir jâievçro iekârtas raþotâjam,

lai nodroðinâtu iekârtu droðîbu.

Mehâniskie riska faktori

Mehâniskie riska faktori ir fiziski faktori, kas

var izraisît traumas, darbojoties iekârtâm,

instrumentiem, vai iedarbojoties apstrâdâjamâm

detaïâm vai cietâm un ðíidrâm vielâm.

Visnozîmîgâkie ir ðâdi riska faktoru veidi:

piespieðana, saspieðana, griezumi, aizíerðana,

sadursmes, sasitumi, nobrâzumi,

ðíidrumu un augsta spiediena iedarbîba u.c.

Elektriskie riska faktori

Elektriskie riska faktori var izraisît elektrisko

ðoku, apdegumus vai ievainojumus, kurus

izraisa tieðs kontakts ar elektrîbu vadoðiem

elementiem, kas atrodas zem sprieguma, vai

netieðs kontakts ar vadîtâjiem, kas zem

sprieguma nokïuvuði nejauði, vai arî termiskas

parâdîbas, kas ir saistîtas ar îssavienojumiem

vai elektroiekârtu pârslodzi.

Termiskie riska faktori

Visizplatîtâkie no tiem ir apdegumi, ko rada

materiâli vai elementi, kas ir pakïauti

augstâm temperatûrâm, liesmas, eksplozijas

un siltuma avotu izstarotais siltums.

Droðîbas pasâkumus var iedalît preventîvajos

pasâkumos, iekârtâs paredzçtajos

droðîbas pasâkumos un aizsardzîbas

pasâkumos, kas nav iekïauti iekârtâs.

Preventîvie pasâkumi

Preventîvie lîdzekïi var bût iekïauti iekârtâ,

lai novçrstu tâs bîstamîbu, kâ arî vçrsti uz to,

lai mazinâtu cilvçka pakïautîbu tiem bîstamajiem

faktoriem, kurus nav izdevies likvidçt.

Iekârtâs iekïautie preventîvie lîdzekïi ir, piemçram,

noplûdes novçrðana, asu malu noapaïoðana,

lai nerastos iegriezumi, pietiekami droðu

mehânismu izmantoðana (mazi caurumi, bîstamu

transmisiju nomaiòa), piemçrotu materiâlu


30 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

un neuzliesmojoðu ðíidrumu izmantoðana,

droðu elektroiekârtu (zema sprieguma) un

droðu vadîbas sistçmu izmantoðana, kâ arî

ergonomikas principu ievçroðana utt.

Pasâkumi, kuru uzdevums ir samazinât

darbinieku pakïautîbu riska faktoru iedarbîbai,

paredz sertificçtu iekârtu un to komponentu

izmantoðanu, kuriem ir maza iespçja sabojâties

visâ to lietoðanas laikâ, mehanizâcijas

un automatizâcijas pielietoðanu iekrauðanas

un izkrauðanas darbos, un vadîbas pulðu

izvietoðanu ârpus bîstamajâm zonâm.

Aizsardzîbas pasâkumi

Tie ir droðîbas pasâkumi, kas nav iekïauti

iekârtâs, un tos pielieto gadîjumos, ja citâdi

nav iespçjams novçrst iekârtu bîstamîbu vai

samazinât pakïautîbu riskam. Ir divi galvenie

aizsardzîbas pasâkumu veidi: aizsargi un

aizsardzîbas ierîces.

DROÐÎBA, KAS IETVERTA

IEKÂRTU PROJEKTÂ, IR LÇTÂKA

UN EFEKTÎVÂKA NEKÂ DROÐÎBAS

PASÂKUMU PAREDZÇÐANA,

TÂS LIETOJOT

Aizsargi ir iekârtu sastâvdaïas, kas paredzçtas

droðîbas garantçðanai (vâciòi, ekrâni,

vairogi, durvis, karkasi, nojumes u.c.). Tie var

bût stacionâri, pârvietojami, kustîgi, savienoti

ar iekârtâm vai saistîti ar bloíçðanas

sistçmâm (aizsargâ transmisijas kustîgâs

daïas), kustîgi un savienoti ar vadîbas sistçmu

(aizsargâ kustîgâs iekârtu darba daïas), un

regulçjami, kuri ierobeþo piekïûðanu iekârtai.

Ja nav nepiecieðamîbas iekïût bîstamajâ

zonâ, ieteicams dot priekðroku stacionârajiem

aizsargiem. Pretçjâ gadîjumâ jâizmanto

kustîgie aizsargi, kas saistîti ar bloíçðanas

sistçmu vai citâm droðîbas ierîcçm.

Aizsardzîbas ierîces nepieïauj iekârtu darbîbu

bîstamâ reþîmâ tajâ brîdî, kad bîstamajâ

zonâ atrodas cilvçks. Tâs var bût:

a) vadîba ar abâm rokâm: iekârtas vadîba

jâveic ar abâm rokâm, tâdâ veidâ rokas

tiek pasargâtas no iegriezumiem vai

sasitumiem;

b) aizsardzîbas ekrâni: tie ir kustîgi aizsargi,

kurus atverot, iekârta apstâjas;

c) jutîgâs ierîces jeb sensori: garantç droðu

darbu vai aptur iekârtu, tiklîdz cilvçks pârkâpj

bîstamâs zonas robeþas. Piemçram,

fotoelektriskâs barjeras, kas ar gaismas

stara palîdzîbu fiksç cilvçka klâtbûtni.

INSTRUMENTI

Lielâ daïâ ievainojumu, kas raduðies

darba procesâ, vainojama instrumentu

lietoðana vai transportçðana, neatkarîgi no

tâ, vai instrumenti ir darbinâmi ar roku vai

motoru.

Ievainojumi tiek gûti tâpçc, ka darbâ tiek

lietoti nepiemçroti vai zemas kvalitâtes

instrumenti, ja cilvçks nav apmâcîts rîkoties

ar instrumentu, vai arî tâpçc, ka instruments

ir sliktâ stâvoklî neveiktâs tehniskâs apkopes

dçï.

Îsumâ aplûkosim visbieþâk izmantojamos

instrumentus, pievçrðot uzmanîbu attiecîgajam

riska veidam un preventîvajiem pasâkumiem,

kas jâveic katrâ konkrçtajâ gadîjumâ.

Rokas instrumenti

Atkarîbâ no riska pakâpes instrumentus

var iedalît ðâdi: instrumenti sitienu veikðanai

(âmurs), asinâti instrumenti (naþi, cirvji u.c.),


II nodaïa. DROÐÎBAS APSTÂKÏI

31

instrumenti grieðanai (ðíçres, asknaibles

u.c.) un rotâcijas instrumenti (skrûvgrieþi,

skrûvatslçgas u.c.).

Îpaði nozîmîgi riski

Instrumentu lietoðanas gaitâ îpaði bieþi tiek

iegûti ievainojumi – sitieni, griezumi rokâs un

citâs íermeòa daïâs, izslîdot instrumentam

vai apstrâdâjamajam materiâlam. Tikpat nozîmîgi

ir gadîjumi, kad tiek traumçtas acis ar

atlecoðajiem instrumenta vai apstrâdâjamâs

detaïas gabaliòiem.

Un visbeidzot jâatzîmç kaitçjumi, kas

raduðies no pârmçrîgas piepûles un asâm

kustîbâm, kas bieþi notiek, strâdâjot ar roku

instrumentiem.

Riska faktori

Galvenos riskus rada tâdu instrumentu

lietoðana, kas nav paredzçti atbilstoðajam

uzdevumam, bojâtu, zemas kvalitâtes vai

sliktas konstrukcijas instrumentu izmantoðana,

to atstâðana bîstamâ vietâ vai

nepareiza pârvietoðana, neatbilstoða

glabâðana.

PAREIZI NOVIETOTU INSTRUMENTU IR

VIEGLÂK ATRAST, TAS IR DROÐÂKS UN

KALPO ILGÂK

Preventîvie pasâkumi

Preventîvie pasâkumi paredz droðîbas

elementu iekïauðanu projektçðanas fâzç,

lietoðanas instrukcijas izstrâdi un droðîbas

programmas ievieðanu. Lai rokas instruments

bûtu efektîvs no ergonomiskâ

viedokïa, tam jâatbilst daþâm elementârâm

prasîbâm, no kurâm galvenâs ir ðâdas: tam

kvalitatîvi jâpilda paredzçtâs funkcijas, tâ

izmçriem jâbût çrtiem lietoðanai, tam jâatbilst

lietotâja spçkam un izturîbai, kâ arî tam

lîdz minimumam jâsamazina darbinieka

nogurums.

Lai rokas instrumenti tiktu izmantoti

pareizi, jâievçro ðâdi principi:

1) pareizi izvçlçties atbilstoðu instrumentu,

kas ir paredzçts konkrçtâ darba veikðanai;

2) vienmçr uzturçt instrumentus labâ stâvoklî;

3) pareizi lietot instrumentu;

4) izvairîties no instrumenta lietoðanas

apstâkïos, kad ir apgrûtinâta tâ pareiza

izmantoðana;

5) glabât instrumentu droðâ vietâ un

paredzçtajâ kârtîbâ;

6) iespçju robeþâs katram darbiniekam

nodroðinât iespçju strâdât ar savu instrumentu.

Lai samazinâtu nelaimes gadîjumu skaitu,

instrumentus nepiecieðams pareizi izgatavot

un pareizi lietot. Turklât nepiecieðama arî

plânveidîga un labi koordinçta darbîba to

riska faktoru samazinâðanâ, kuri veicina

nelaimes gadîjumu raðanos.

Tâdçï nepiecieðams ieviest kompleksâs

droðîbas programmas, kas aptver ðâdus

posmus: instrumenta iegâde (tâ kvalitâtei

jâatbilst veicamajam darbam), darbinieku

apmâcîba pareizi lietot instrumentus, kontrole

un glabâðana (pietiekoðs daudzums,

centralizçta kontrole, individuâla izsniegðana

katram darbiniekam), un visbeidzot

– tehniskâ apkope (remonts un

apkope).


32 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Instrumenti, ko darbina motors

Daudzos gadîjumos instrumenti, ko

darbina motors, aizvieto rokas instrumentus,

novçrðot daþus no tiem piemîtoðiem riskiem.

Bet no otras puses, darbiniekiem, kas tos

lieto, rodas jauni riski. Visbîstamâkie

mehâniskie instrumenti ir pneimatiskais

âmurs, elektriskais zâìis un urbjmaðîna.

Nozîmîgâkie riski

Visnozîmîgâkais risks ir kontakts ar elektrîbu

gadîjumâ, kad ir bojâta izolâcija starp

korpusu un detaïâm, kas atrodas zem

sprieguma; tas var izraisît apdegumus, kritienus

vai elektriskâs strâvas triecienu. Nav

mazsvarîgi arî iespçjamie triecieni, roku

sagriezumi un citu íermeòa daïu ievainojumi,

acu traumas no atlecoðajâm daïiòâm un aso

kustîbu izraisîtas traumas.

Riska faktori ir tâdi paði, kâ strâdâjot ar

rokas instrumentiem, bet papildus – arî elektriskâ

strâva, kas darbina instrumentu.

Preventîvie pasâkumi

Ir izmantojami tâdi paði pasâkumi, kâ

darbâ ar rokas instrumentiem. Papildus jâveic

pasâkumi, lai novçrstu risku, ko rada

elektriskâs strâvas izmantoðana. To var

panâkt, pirmâm kârtâm, lietojot instrumentus

ar divkârðu izolâciju, izmantojot zemu strâvas

spriegumu (24 V), pârbaudot kabeli, kam

jâbût labâ stâvoklî un aizsargâtam no transporta

uzbraukðanas un pârçjiem darbiniekiem,

kuri var aiz tâ aizíerties.

MATERIÂLU PÂRVIETOÐANA UN TRANSPORTÇÐANA

Vairâk nekâ 30% nelaimes gadîjumu darbâ

rodas, pârvietojot raþoðanas procesâ izmantojamos

materiâlus un gatavo produkciju, kâ

arî pçc tam tos transportçjot. Jebkurâ darbîbas

jomâ ir nepiecieðama materiâlu pârvietoðana.

Cilvçka darbîbu ðajâ procesâ aizvieto

mehâniskie lîdzekïi.

Tâdçï jâatzîmç iekârtas, kas paredzçtas

kravas pacelðanai, mehâniskai pârvietoðanai

un transportçðanai.

No droðîbas viedokïa tâm iekârtâm, kuras

izmanto darbâ ar kravâm, ir svarîgi ievçrot

pareizu attiecîbu starp elementu, mehânismu

vai pacelðanas troses izturîbu un maksimâli

pieïaujamo kravu, kas garantç droðîbu.

Iekârtas kravu pacelðanai

Iekârtas, kas paredzçtas kravu pacelðanai,

ir celtòi (pacçlâji, cçlçjplatformas, lifti utt.),

mehânismi (krâni, trices u.c.) un palîgelementi

(íçdes, vinèas, âíi, cilpas u.c.).

Riski

Galvenie riski, kas saistîti ar pacelðanas

iekârtâm, ir ðo iekârtu operatoru kriðana no

kravas pacelðanas ierîcçm, caur spraugâm,

kâ arî kravas kriðana daþâdu iemeslu dçï.

Galvenie riski, ko izraisa mehânismi, ir

saspiedumi, kas rodas, izmantojot palîgelementus

kravas pacelðanai un sakrauðanai;

paða mehânisma kriðana pârlieku lielâ svara

vai sliktu laika apstâkïu dçï; daþâdi ievainojumi,

ko rada krîtoðâ krava; cilvçku saspieðana,

nolaiþot kravu un novietojot uz zemes.

Galvenais risks, ko rada palîgelementi, ir to

pârtrûkðana un kravas kriðana.

Preventîvie pasâkumi

Celtòu konstrukcijai, montâþai un tehniskajai

apkopei jâatbilst Ministru kabineta 2000. gada

7. marta noteikumiem Nr. 85 “Kravas celtòu

tehniskâs uzraudzîbas kârtîba”.

Iekrâvçju darba zonai ir jâbût aizsargâtai

un norobeþotai. Uz iekârtâm ir jâbût


II nodaïa. DROÐÎBAS APSTÂKÏI

33

KRAVAS CELTSPÇJAS

EFEKTIVITÂTE ATKARÎBÂ NO

STROPES GALA SAVIENOJUMA

iepriekðçjâs un nâkamâs tehniskâs pârbaudes

datumam, celtòa reìistrâcijas numuram

un maksimâli pieïaujamajam kravas

svaram. Kravas celtni atïauts vadît tikai

celtòa operatoram, bet pieâíçt vai piesaitçt

kravas – tikai stropçtâjiem, kuri pirms tam

tiek apmâcîti celtòa droðâ lietoðanâ. Kravu

celðanas un pârvietoðanas vietâ, kâ arî uz

kravas celtòiem nedrîkst atrasties nepiederoðas

personas, kurâm nav tieða sakara

ar veicamo darbu.

Drîkst izmantot tikai maríçtas kravas

satverðanas palîgierîces un taru, kas nav

bojâta. Stropçjot un pârvietojot kravu

iespçjams izmantot signâlus un bezvadu

sakaru lîdzekïus atbilstoði Ministru kabineta

2002. gada 3. septembra noteikumos

Nr. 400 “Darba aizsardzîbas prasîbas droðîbas

zîmju lietoðanâ” noteiktâm prasîbâm.

Palîgelementi

Troðu izmçriem un konstrukcijai jâatbilst to

operâciju raksturam, kurâs tâs tiek izmantotas.

To izturîbai jâpârsniedz paceïamâs

kravas svars. Savukârt cilpu stiprinâjumi

jânostiprina ar izturîgiem kabeïu uzgaïiem.

Trosçm jâbût bez mezgliem, cilpâm un citiem

defektiem. Periodiski jâveic troðu pârbaude,

un troses, kurâm ir vairâk nekâ 10% dzîslu

pârrâvums, ir jânoraksta.

A B C

A - Liets savienojums - 100%

B - Savienojums ar uzgali - 75-80%

C - Savienojums ar skavâm - 90-95%

Ja kravas satverðanai tiek izmantots elektromagnçts

vai paðgrâbis, tad kravas celtni

drîkst izmantot tikai gadîjumos, ja nav iespçjama

pârslodze.

Izlîces celtnim drîkst izmantot tikai tâdus

kublus, kuru masa kopâ ar betonu nepârsniedz

90% no celtòa celtspçjas.

MAX

KRAVA

10 t


34 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Kravu mehanizçta pârvietoðana

Vispârçjâs prasîbas

Krava jâpaceï un jânolaiþ lçni, iespçju

robeþâs vertikâlâ stâvoklî, izvairoties no

kravas pârvietoðanas virs cilvçkiem un darba

vietâm, it îpaði, ja tâ ir bîstama krava,

piemçram, kausçts metâls vai priekðmeti, ko

notur elektromagnçts.

Ceïot kravu, to vispirms paceï ne augstâk

par 0,2 – 0,3 m un tad uz brîdi aptur, lai pârbaudîtu

kravas pieâíçðanas un iesaitçðanas

pareizîbu, celtòa stabilitâti un bremþu darbîbu.

Mehânismus nedrîkst atstât ar paceltu

kravu, arî darba pârtraukuma laikâ.

Aizliegts pârvietot kravu, uz kuras atrodas

cilvçki.

Aizliegts stâvçt zem paceltas kravas.

Kravu drîkst nolaist tikai speciâli ðim

nolûkam sagatavotâs vietâs.

Kravas nostiprinâðana ar stropçm

Droðu kravas nostiprinâðanu ar stropçm

pamatâ nosaka ðâdi faktori: troðu, tauvu

(virvju) un uzmavu izturîba, kas atbilst

paceïamajai kravai; galu uzmavu veidi; troðu

skaits stropç; stiprinâjumu raksturojumi;

regulârâs apskates un tehniskâ apkope.

Stropçtâjam aizliegts ar savu svaru izlîdzinât

kravu, kâ arî kârtot stropes paceltai kravai.

Iekârtu un to elementu radîtie riski

Galvenais riska faktors, kas saistîts ar

iekârtâm, ir nepilnîbas to konstrukcijâ, montâþâ

vai kâda elementa darbîbâ, kas var

izraisît salûðanu vai kriðanu ar iespçjamâm

smagâm sekâm, krîtot priekðmetiem, krîtot

no augstuma vai trieciena, vai sadursmes

rezultâtâ.

Ðos riskus var novçrst, ievçrojot ðâdas

prasîbas: izmantot iekârtas un elementus,

kas ir labâ stâvoklî un atbilst veicamajâm

funkcijâm; periodiski veikt visu elementu pârbaudi,

kâ arî pirms iekârtu iedarbinâðanas

pârbaudît visus iekârtas svarîgâkos elementus.

Riski, kas saistîti ar iekârtu stâvokli

Ïoti bieþi ðos riskus izraisa nepareizs nostiprinâjums

pie pamata vai turçtâjvirsmas,

elektrîbas pârvades lîniju tuvums, kâ arî tas,

ka nepiederoðâm personâm ir iespçja brîvi

piekïût iedarbinâtâm maðînâm.

Minçtie riski jau paði par sevi norâda,

kâdi ir nepiecieðamie droðîbas pasâkumi.

Tie galvenokârt ir saistîti ar droðu uzstâdîðanu,

nostiprinâðanu un atsaiðu izmantoðanu,

kâ arî izvairîðanos no atraðanâs

zem augstsprieguma lînijâm. No otras puses

– jânodroðina, lai darba zona visâ kravu

pacelðanas iekârtas darbîbas râdiusâ

bûtu norobeþota, un lai bûtu liegta piekïûðana

nepiederoðâm personâm gadîjumâ, ja

darbîba notiek uz ielas.

KRAVA

Augstâk attçlotajâ zîmçjumâ parâdîts, kâ

stropes leòía samazinâðanas gadîjumâ

samazinâs kravas svars. Ieteicams, lai leòíis

nebûtu mazâks par 45 grâdiem.

Transportçðanas iekârtas.

Autoiekrâvçji

Autoiekrâvçjs ir autonoms kravas

iekrauðanas lîdzeklis, kas spçjîgs pârvietot

kravu paceltâ stâvoklî. Tas sastâv no nekustîgas

ðasijas, vertikâla masta ceïamo dakðu


II nodaïa. DROÐÎBAS APSTÂKÏI

35

pârvietoðanai, vairoga, pie kura piestiprinâtas

dakðas, un elektriskâ vai iekðdedzes

dzinçja.

Riski

Galvenie riski ir ðâdi – kravas vai citu

priekðmetu kriðana, autoiekrâvçja apgâðanâs

vai tâ sadursme ar daþâdiem priekðmetiem.

Preventîvie pasâkumi

Jâveic ðâdi preventîvie pasâkumi:

a) kravai uz autoiekrâvçja jâbût stabilai un

pareizi nostiprinâtai;

b) autoiekrâvçjam jâbût apgâdâtam ar

aizsargrâmi vadîtâja aizsardzîbai;

c) pârvietoðanâs virsmai jâbût teicamâ stâvoklî;

d) jânodroðina stabilitâte, ievçrojot kravas

ierobeþojumus;

e) visos darba posmos – iekrauðanâ, transportçðanâ,

izkrauðanâ – kustîbas jâizdara lçni.

AUTOIEKRÂVÇJAM JÂBÛT APRÎKOTAM

AR DROÐÎBAS AIZSARGRÂMI, KAS

PASARGÂ VADÎTÂJU APGÂÐANÂS

GADÎJUMÂ

Nepârtrauktas darbîbas iekârtas.

Transportieri, konveijeri

Transportieri ir nepârtrauktas darbîbas

palîgiekârtas, kas paredzçtas cietu vai

granulçtu vielu vai tvertòu pârvietoðanai.

Riski

Galvenie riski ir ðâdi: nokïûðana starp divâm

kustîgâm virsmâm (veltòiem, cilindriem),

materiâlu kriðana, kriðana no augstuma

vietâs bez norobeþojuma, putekïu ieelpoðana.

Preventîvie pasâkumi

Galvenie preventîvie pasâkumi, kas

jâveic:

a) novietot aizsargus uz motora, priekðçjâ

un pçdçjâ veltòa;

b) noklât ar aizsargslâni virsmas tajâs vietâs,

kur staigâ cilvçki;

c) ierîkot pârejas tiltiòus uz paaugstinâjumiem;

d) lai automâtiski varçtu apturçt kustîbu, çrtâs

un pieejamâs vietâs jâierîko atvienoðanas

pogas avârijas gadîjumiem;

e) norobeþot materiâlu padeves un saòemðanas

zonu, aprîkojot to ar vietçjo

gaisa nosûces sistçmu.


36 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

ELEKTRÎBA

Viens no visizplatîtâkajiem enerìijas veidiem

mûsdienâs ir elektrîba. Tâ tiek izmantota

gan raþoðanâ, gan sadzîvç, un, òemot

vçrâ, ka tâ nav ne redzama, ne dzirdama,

elektrîba kïûst par daudzu nelaimes gadîjumu

cçloni. Jâbût skaidram priekðstatam par

to, kas ir elektrîba, kâds var bût tâs nodarîtais

kaitçjums, kâdâ veidâ tas rodas, kâdas ir

droðîbas sistçmas, kuru sekmîga pielietoðana

ïauj samazinât nelaimes gadîjumu

skaitu.

Elektriskâs strâvas iedarbîba

uz cilvçka organismu

Cilvçka íermenis ir elektriskâs strâvas

vadîtâjs. Atrodoties zem sprieguma, íermeòa

audu un orgânu bojâjumu smagums

un tajâ cirkulçjoðâs strâvas stiprums bûs

atkarîgs no íermeòa pretestîbas.

Cilvçka íermeòa pretestîba ir neliela, un

ir atkarîga no vairâku faktoru virknes, kuru

vidû îpaði jâatzîmç ðâdi: kontakta virsma;

efekts bûs daþâds atkarîbâ no tâ, vai darbâ

tiek lietoti aizsargcimdi un vai apìçrbs, vai

íermenis atrodas tieðâ kontaktâ ar elektrîbu;

âdas mitruma pakâpe; kontakta spiediens;

apavu veids; fizioloìiskais stâvoklis, pirmâm

kârtâm – alkohola lîmenis asinîs; grîdas

seguma veids, no kâ ir atkarîga izejas strâvas

pretestîba.

Sekas pçc elektriskâs strâvas izieðanas

caur organismu ir atkarîgas no tâ, kâdus

orgânus strâva skârusi. Vissmagâkâs sekas

ir tad, ja tâ skârusi krûtis vai galvu.

Galvenie faktori, kas ietekmç

strâvas iedarbîbu

Plûstot caur cilvçka íermeni, strâva var

radît daþâdus efektus, sâkot no nelielas

kutçðanas lîdz pat nâvei sirds apstâðanâs,

nosmakðanas vai plaðu apdegumu rezultâtâ.

Galvenie faktori, kas ietekmç un nosaka

sekas, strâvai plûstot caur cilvçka íermeni, ir

strâvas stiprums un iedarbîbas laiks, cilvçka

íermeòa pretestîba, strâvas spriegums un

frekvence.

Strâvas stiprums un

iedarbîbas laiks

Ar strâvas stiprumu saprot caur vadiem

plûstoðâs strâvas daudzumu, ko mçra

ampçros (A) un ampçru tûkstoðdaïâs jeb

miliampçros (mA).

Íermeòa audu un orgânu bojâjumu galvenais

cçlonis ir strâvas daudzums, kas cirkulç

pa íermeni, saòemot elektrisko triecienu, kâ

arî cirkulâcijas ilgums.

Tabulâ ir parâdîts tas, kâda sakarîba

pastâv starp strâvas stiprumu, tâs iedarbîbas

ilgumu un fizioloìisko ietekmi uz cilvçka íermeni.


II nodaïa. DROÐÎBAS APSTÂKÏI

37

Strâvas stiprums

50–60 Hz (mA)

Iedarbîbas ilgums

Fizioloìiskâ iedarbîba uz cilvçka íermeni

0 – 1 neatkarîgs Jûtîguma slieksnis.

Strâvas plûsmu caur íermeni nejût.

1 – 15 neatkarîgs No kutçðanas sajûtas lîdz muskuïu krampjiem.

Nav iespçjams atlaist roku.

15 – 25 minûtes Roku kontrakcijas. Apgrûtinâta elpoðana.

Arteriâlâ spiediena paaugstinâðanâs.

Tolerances robeþa.

25 – 50 no sekundçm lîdz Sirds aritmija. Paaugstinâts arteriâlais spiediens.

minûtçm

Spçcîgi krampji. Samaòas zudums.

Rodas sirds kambaru fibrillâcija.

50 – 200 mazâk par vienu Sirds kambaru fibrillâcija nenotiek.

sirdsdarbîbas ciklu Spçcîga muskuïu sarauðanâs.

vairâk par vienu

sirdsdarbîbas ciklu

Sirds kambaru fibrillâcija. Samaòas zudums.

Redzams efekts. Ðoka iestâðanâs

neatkarîgi no sirds cikla.

Virs 200 mazâk par vienu Sirds kambaru fibrillâcija. Samaòas zudums.

sirdsdarbîbas ciklu Ðoka iestâðanâs atkarîbâ no sirds cikla fâzes.

Fibrillâcijas sâkums tikai jûtîgajâ fâzç.

vairâk par vienu

sirdsdarbîbas ciklu

Sirds apstâðanâs (atgriezeniska).

Samaòas zudums. Redzams efekts. Apdegumi.

Cilvçka íermeòa elektriskâ pretestîba

Nelaimes gadîjumâ, ko radîjusi elektrîba,

elektriskâs strâvas stiprums, kas iet caur cilvçka

íermeni zem noteikta sprieguma, un

lîdz ar to arî cilvçka organismam nodarîtâ

kaitçjuma smagums ir atkarîgs no strâvu

vadoðâ kontûra pretestîbas. Ðo kontûru

veido vairâki elementi, kâ tas parâdîts

zîmçjumâ.

Strâvas spriegums

Strâvas spriegums ir faktors, kas reizç ar

kontûra pretestîbu izraisa strâvas plûðanu

caur cilvçka íermeni. Augsts spriegums pats

par sevi nav bîstams, bet savienojumâ ar


38 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

zemo pretestîbu tas ïauj íermenî cirkulçt

strâvai. Spriegumu mçra voltos (V). Parasti

runâ par diviem svarîgiem jçdzieniem: kontakta

spriegumu un droðu spriegumu.

Kontakta spriegums ir spriegums, kas

pastâv starp divâm daþâdâm cilvçka íermeòa

daïâm. Tas ir reâli pastâvoðais

spriegums.

Ar droðu jeb nekaitîgu spriegumu saprot

tâdu spriegumu, kas, iedarbojoties uz cilvçka

íermeni, nerada bîstamîbu. Sausâs

telpâs nekaitîgs ir spriegums lîdz 50 V, mitrâ

vidç tas samazinâs lîdz 24 V, bet zem

ûdens – lîdz 12 V.

Frekvence

Frekvenci var definçt kâ strâvas virzienu

maiòas ciklu daudzumu vai reizes laika

vienîbâ, tâ tiek mçrîta hercos (Hz). Atkarîbâ

no iedarbîbas uz cilvçka organismu izðíir trîs

frekvences tipus: zemas frekvences maiòstrâva,

augstas frekvences maiòstrâva un

lîdzstrâva.

Visbîstamâkâ ir zemas frekvences

maiòstrâva (no 50 lîdz 1000 Hz), kas visbieþâk

tiek izmantota gan sadzîvç, gan arî

raþoðanâ.

Augstas frekvences maiòstrâvas iedarbîba

nav tik bîstama kâ zemas frekvences strâvas

iedarbîba, jo tai piemît îpaðs efekts (ja

frekvence ir lielâka par 100 000 Hz), – strâva

plûst pa âdu, neiekïûstot íermenî. Ðo metodi

izmanto medicînâ, lai terapijas nolûkâ veiktu

organisma sildîðanu.

Lîdzstrâva iedarbojas tieði tâpat kâ 50 – 60

Hz maiòstrâva, tomçr ðâdâ gadîjumâ strâvas

stiprumam ir jâbût trîs reizes lielâkam.

Elektrisko kontaktu veidi

Nelaimes gadîjums elektrîbas iedarbîbas

rezultâtâ notiek tad, ja cilvçks nonâk kontaktâ

ar objektu, kas atrodas zem sprieguma. Ir

divu veidu elektriskie kontakti: tieðais un

netieðais.

Tieðais elektriskais kontakts

Tâ sauc kontaktu, kas rodas, cilvçkam

saskaroties ar materiâlu vai iekârtu, kas

parasti atrodas zem sprieguma.

Netieðais elektriskais kontakts

Tas ir tâds kontakts, kas rodas, cilvçkam

saskaroties ar elementu, kas neietilpst elektriskajâ

íçdç un normâlos apstâkïos nedrîkst

bût zem sprieguma un ir nokïuvis zem

sprieguma nejauði.

Galvenâ netieðâ kontakta îpatnîba ir tâ, ka

tikai daïa bojâjuma strâvas cirkulç caur cilvçka

íermeni, bet pârçjâ strâva cirkulç caur

masas saslçgumu ar zemi.

Jo mazâks masas kontakts ar zemi, jo

vairâk strâvas iziet caur cilvçka íermeni, kas

ir kontaktâ ar strâvas avotu.

Aizsardzîba pret tieðajiem

elektriskajiem kontaktiem

Aizsardzîbas sistçmu uzdevums ir pasargât

cilvçku no riska, kas rodas saskarç ar elektroiekârtu

vai elektrisko instalâciju aktîvajâm

daïâm. Ar aktîvajâm daïâm saprot elektrîbas

vadîtâjus vai elektrîbu vadoðus elementus,

kas parasti atrodas zem sprieguma.

Galvenie aizsardzîbas veidi no tieðiem

elektriskajiem kontaktiem ir ðâdi: droðîbas

attâlumu ievçroðana lîdz strâvvadoðajâm

daïâm; ðíçrðïu ierîkoðana; aktîvo daïu

nosegðana ar aizsargiem vai pârklâjumiem;

zemu, cilvçka organismu neapdraudoðu

spriegumu izmantoðana.

Aizsardzîba pret netieðajiem

elektriskajiem kontaktiem

Ðo aizsardzîbas sistçmu uzdevums ir

pasargât cilvçku no netieðiem elektriskajiem

kontaktiem, kas iespçjami izolâcijas bojâjuma

dçï starp aktîvajâm daïâm un masu vai

citâm elektrîbu vadoðajâm daïâm.


II nodaïa. DROÐÎBAS APSTÂKÏI

39

Netieðais kontakts: maðînas korpuss

nejauði atrodas zem sprieguma

Bojâjuma strâva izplûst zemç,

izejot caur cilvçka íermeni

Bojâjuma strâvas lielâkâ

daïa aizplûst zemç caur

sazemçjumu. Tikai neliela

strâvas daïa izplûst caur

cilvçka íermeni.

Diferenciâlais pârtraucçjs atslçdz

strâvas padevi.

Aizsardzîbas sistçmas pret netieðiem

elektriskiem kontaktiem ir nepiecieðamas,

lai novçrstu bîstamus cilvçku kontaktus ar

masâm, kas nejauði nokïuvuðas zem

sprieguma. Tie balstâs uz ðâdiem principiem:

– nepieïaut bojâjumu raðanos, veicot papildu

izolâciju;

– panâkt, lai kontakts izrâdîtos nekaitîgs,

izmantojot spriegumus, kas nav bîstami,

vai ierobeþojot strâvas stiprumu;

– ierobeþot iedarbîbas ilgumu, izmantojot

automâtiskas atslçgðanas iekârtas.

Strâvas kontûru atdalîðana

(aizsardzîba, elektriski atdalot)

Ðîs aizsardzîbas sistçmas pamatâ ir darba

íçdes atdalîðana no enerìijas avota. Ar transformatora

palîdzîbu visi izmantojamâs íçdes

vadîtâji tiek elektriski atdalîti no zemes.

Ðâdâ veidâ tiek veidots cilvçkam droðs

tîkls. Rodoties pirmajam izolâcijas bojâjumam,

kontakts ar masu nebûs bîstams, jo

bojâtâ íçde ir pârtraukta un tajâ necirkulç

strâva. Ja vçlâk radîsies otrs bojâjums,

iedarbosies îsslçguma droðinâtâji (koríi), vai

magnçttermiskie droðinâtâji.


40 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Ja viens transformators baro vairâk nekâ

vienu patçrçtâju, tiem ir jâbût savstarpçji

savienotiem. Ja patçrçtâji tiek lietoti mitrâs,

strâvu vadoðâs vietâs vai zem ûdens, transformatoram

jâatrodas ârpus minçtajâm vietâm.

Ðî sistçma nodroðina ïoti labu aizsardzîbu,

bet ir dârga un pielietojama vienîgi iekârtâm

ar patçrçjamo jaudu lîdz 16 kVA. Visbieþâk to

izmanto medicînas aparatûrâ un mobilo vai

portatîvo patçrçtâju baroðanai slapjâs vai

strâvu vadoðâs vietâs.

Zema, droða sprieguma izmantoðana

Ðîs aizsardzîbas sistçmas pamatâ ir zema, tâ

sauktâ "droða sprieguma" izmantoðana – 24 V

mitrâs un slapjâs vietâs, un 50 V sausâs vietâs.

Tâs droðîba balstâs uz attiecîgajai âdas mitruma

pakâpei noteikto lielumu nepârsniegðanu,

tâpçc kontaktam ar strâvu nav bîstamu seku.

Lai zemais spriegums bûtu droðs, to drîkst

iegût vienîgi no "droða avota", samazinot

iespçju darba íçdç nokïût spriegumam no

tîkla. Ðie avoti var bût droðîbas transformatori,

baterijas vai elektroiekârtas.

Darba íçde nedrîkst bût zemçta vai

savienota ar augstâka sprieguma íçdçm.

Izmantojot strâvas íçdes slapjâs, strâvu

vadoðâs vietâs vai zem ûdens, transformatoram

ir jâatrodas ârpus ðîm vietâm.

Iespçjams, ka ðî ir visdroðâkâ sistçma, bet

pie ðâda sprieguma var darboties ïoti

nedaudzi patçrçtâji. To visbieþâk izmanto

medicînas aparatûrâ, portatîvajos apgaismes

íermeòos, rotaïlietâs u.c.

Ðo sistçmu darbîbas pamatâ ir tieðs zemçjums

vai aizsargâjamo masu neitralizçðana,

vienlaikus darbojoties automâtiskam atslçdzçjam,

kas nodroðina âtru bojâtâs ietaises

atvienoðanu.

Strâvu vadoðo daïu zemçðana un

atslçgðana, reaìçjot uz bojâjumu

Diferenciâlslçdþi. (Shçma TT).

Pirmâ aizsargâjamo spriegumaktîvo daïu

izolâcijas bojâjuma parâdîðanâs izraisa:

– bojâjuma îsslçguma strâvu, kas plûst uz

zemi;

– bojâjuma spriegumu starp strâvu vadoðu

daïu un zemi, kas var nodarît kaitçjumu

personâm, kas pieskartos masai.

Parasti ðis spriegums var bût bîstams, ja

nav atslçgðanas iekârta, kas ierobeþo tâ

iedarbîbas ilgumu.

Diferenciâlslçdþi (Atlikumstrâvas aizsardzîbas

ierîces) ir automâtiskas atslçgðanas

ierîces, kas ir jûtîgas pret strâvas noplûdçm

(I D

) un nejûtîgas normâlas darbîbas

apstâkïos. Tas nozîmç, ka tie atslçdz ietaisi

vienîgi tajos gadîjumos, ja to kontrolçtajâs

íçdçs cirkulç strâvas noplûdes:

I D

> I N,

kur I N ir diferenciâlslçdþa jûtîguma nominâlâ

vçrtîba. Òemot vçrâ to, ka kopçjâ elektroietaise

tiek izmantota daþâdos veidos (apgaismojumam

vai iekârtu darbinâðanai), un lai

nepieïautu gadîjumus, ka pçc strâvas

noplûdes kâdâ iekârtâ relatîvi viegli izietu no

ierindas visa sistçma, kopçjâ elektroinstalâcija

tiek sadalîta vairâkâs atseviðíâs lînijâs, kuras

tiek aizsargâtas ar attiecîga jûtîguma diferenciâlslçdzi,

galveno strâvas avotu nodroðinot ar

mazâka jûtîguma diferenciâlslçdzi.

Atslçgðanas iekârtas, kas reaìç uz bojâjuma

spriegumu. (Shçma TT).

Ðajâ gadîjumâ aizsardzîba tiek panâkta ar

sprieguma releju, kas nepieïauj pârmçrîgi

augstu kontakta spriegumu tajâ iekârtas

zonâ, kas neveido íçdes aktîvo daïu.

Parâdoties bîstamajam spriegumam, ðî ierîce

atslçdz strâvu visos aktîvajos vadîtâjos.

Iekârta iedarbojas brîdî, kad bojâtajâ iekârtâ

spriegums sasniedz maksimâlo lîmeni – 50 V

sausâs, vai 24 V mitrâs vietâs. Aktîvo

vadîtâju atslçgðanai jânotiek piecu sekunþu

laikâ.

TT ir viens no iespçjamiem zemçðanas

veidiem. Lietotajiem apzîmçjumiem ir sekojoða

nozîme:


II nodaïa. DROÐÎBAS APSTÂKÏI

41

Pirmais burts: elektrosistçmas un zemes

saistîba:

T = viena punkta tieðs savienojums ar

zemi;

I = visas spriegumam pieslçgtâs daïas

izolçtas no zemes vai viens punkts

savienots ar zemi caur pretestîbu.

Otrais burts:

T = Atklâtu strâvvadoðu daïu tieðs elektrisks

savienojums ar zemi neatkarîgi no

jebkura elektrosistçmas punkta

zemçðanas;

N = Atklâtu strâvvadoðu daïu tieðs elektrisks

savienojums ar elektrosistçmas

zemçto punktu (maiòstrâvas sistçmâs

zemçtais punkts parasti ir neitrâlpunkts

vai, ja neitrâlpunkts nav pieejams, fâzes

vadîtâjs).

Pârçjie burti (ja tâdi ir): Neitrâles un

aizsargâjoðo vadîtâju izveidojums:

S = aizsargâjoðo funkciju nodroðina no

neitrâles vai no zemçta spriegumaktîva

vadîtâja (maiòstrâvas sistçmâs – no

zemçta fâzes vadîtâja) atseviðís vadîtâjs

C = neitrâles un aizsargâjoðâs funkcijas

nodroðina viens vadîtâjs (PEN vadîtâjs).

PEN vadîtâjs ir zemçts vadîtâjs, kas veic

gan aizsargvadîtâja, gan neitrâles vadîtâja

funkcijas.

TT sistçmai ir viens tieði zemçts punkts, un

ietaises atklâtâs strâvvadoðâs daïas ir savienotas

ar zemçtâjiem elektriski neatkarîgi

no elektrosistçmas zemçtâjiem.

Strâvu vadoðu daïu savienoðana ar nulles

vadu un atslçgðanas iekârtas, kas reaìç uz

strâvas noplûdçm. (Shçma TN).

Ðajâ sistçmâ tieðie izolâcijas bojâjumi

transformçjas par îsslçgumiem starp fâzi un

nulles vadu, izraisot âtru atslçgðanas ierîèu

nostrâdi. Rodoties pirmajam tieðajam bojâjumam,

aizsardzîbai ir jânostrâdâ âtrâk nekâ

piecu sekunþu laikâ.

Iekârta saòem strâvu no transformatora,

kuru neizmanto citi patçrçtâji un kas nebaro

citas shçmâ TN neietilpstoðas íçdes. Aizsardzîbas

vadîtâjam obligâti jâbût savienotam

ar visâm nozîmîgajâm strâvu vadoðâm

daïâm, konstrukcijâm, caurulçm u.c.

TN elektrosistçmâm ir viens tieði zemçts

punkts, un ietaises atklâtâs strâvvadoðâs

daïas ir savienotas ar ðo punktu ar

aizsargâjoðiem vadîtâjiem. Atkarîbâ no

neitrâles un aizsargâjoðo vadîtâju izveidojuma

izðíir ðâdus trîs TN sistçmu veidus:

– TN-S sistçma – atseviðís aizsargâjoðais

vadîtâjs visâ sistçmâ;

– TN-C-S sistçma – neitrâles un aizsargâjoðâs

funkcijas ir apvienotas vienâ

vadîtâjâ kâdâ sistçmas daïâ;

– TN-C sistçma – neitrâles un aizsargâjoðâs

funkcijas ir apvienotas vienâ

vadîtâjâ visâ sistçmâ.

Sistçma nav savienojama vienâ tîklâ ar

shçmâm TT vai IT. Ðî sistçma ir piemçrota

ikvienas iekârtas aizsargâðanai, ja tai ir atseviðís

transformators un ja ir pieïaujama

iekârtas atslçgðanâs pçc pirmâ bojâjuma.

Nulles vads izolçts no zemes. (Shçma IT).

Ja nulles vads ir izolçts no zemes, ietaisç

parâdoties pirmajam bojâjumam rodas

neliela bojâjuma strâva, kas nespçj izraisît

bîstamu bojâjuma spriegumu.

Ja pirmais bojâjums netiek novçrsts un

vienlaikus parâdâs otrs bojâjums, izveidojas

îsslçgums, kas iedarbina atslçgðanas ierîces

un automâtiski atslçdz bojâjuma skartâs

íçdes.

Kontroles iekârtai ir automâtiski jânorâda

uz pirmâ bojâjuma raðanos iekârtâ. Iekârtu

baro transformators, kuru neizmanto citi

lietotâji. Aizsardzîbas vadîtâjam obligâti jâbût

savienotam ar visâm nozîmîgajâm metâla

masâm, konstrukcijâm, caurulçm u.c.

Nulles vads visos gadîjumos ir jâuzskata

par spriegumaktîvu vadîtâju.

Sistçma nav savienojama vienâ tîklâ ar

shçmu TT vai TN. Ðî sistçma ir piemçrota

jebkuras iekârtas aizsardzîbai, ja vien tai ir

atseviðís transformators un ja tâ nepârtrauc

darbîbu pçc pirmâ bojâjuma raðanâs.


42 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

UGUNSGRÇKI

Ugunsgrçka izcelðanâs risks

Ugunsgrçki gan uzòçmumos, gan sadzîvç

paòem daudzu cilvçku dzîvîbas un rada

ievçrojamus materiâlos zaudçjumus. Tâ kâ

ugunsgrçku radîtie zaudçjumi var bût milzîgi

un tie var rasties ikvienâ uzòçmumâ, visiem

nepiecieðams zinât to, kâ rodas uguns, kâ

notiek degðanas process, kâ var to nodzçst

un kontrolçt.

Ugunsgrçka íîmiskie procesi

Ugunsgrçks ir íîmiska reakcija, kas rodas,

degoðam materiâlam savienojoties ar skâbekli

(tas parasti ir gaisâ). Lai izceltos ugunsgrçks, ir

jâbût aizdegðanâs avotam. Ugunsgrçkâ rodas

degðanas produkti (dûmi, gâzes, cietie atlikumi)

un karstums, kas ir daudz lielâks nekâ ugunsgrçka

sâkumâ. Kad ðis karstums sâk darboties

kâ íîmisko íçdes reakciju paâtrinâtâjs,

degðanas process kïûst nekontrolçjams. Kamçr

netiek ierobeþots kâds no ðiem trim savstarpçji

saistîtajiem faktoriem, kas nosaka ugunsgrçka

izcelðanâs iespçjamîbu, tas nenodziest.

Ðie trîs faktori ir: degtspçjîga viela, viela,

kas uztur degðanu (gaisa skâbeklis) un karstums

(nosaka ugunsgrçka risku).

Ir arî ceturtais faktors – íçdes reakcija, kas

rada ugunsgrçka fenomenu.

dabâ ir ûdeòradis un ogleklis, kas atrodas

visos dzîvajos organismos. Tas nozîmç, ka

visi dzîvie organismi un to atvasinâjumi

lielâkâ vai mazâkâ mçrâ ir labs kurinâmais.

Degðanu uzturoðas vielas

Tie ir gâzveida savienojumi, kuru sastâvâ

pietiekamâ proporcijâ ir skâbeklis, lai varçtu

attîstîties degðana. Parastais degðanas

uzturçtâjs ir gaiss, jo tajâ ir apmçram 21%

skâbekïa. Lai varçtu notikt degðana, ir

nepiecieðams skâbeklis, kas reaìç ar degtspçjîgu

vielu.

UGUNSGRÇKA FAKTORI

DEGTSPÇJÎGA VIELA

KARSTUMS

GAISS

ÍÇDES REAKCIJA

UGUNS: ÂTRI NORISOÐA EKSOTERMISKA

ÍÎMISKA OKSIDÇÐANÂS REAKCIJA

LIELÂKÂ DAÏA UGUNSGRÇKU SÂKAS

NO DZIRKSTELES

Faktori, kas nosaka ugunsgrçka

izcelðanâs risku

Degtspçjîga viela

Tâ ir jebkura viela, kas spçj degt. Degtspçjîgas

vielas var bût cietas, ðíidras un

gâzveida. Visizplatîtâkâs degtspçjîgâs vielas

Karstums

Karstums dod minimâlo enerìiju, kas

nepiecieðama, lai notiku degtspçjîgas vielas

un degðanu uzturoðas vielas maisîjuma

aizdegðanâs. Ðo enerìiju dod degðanas

avoti.

Nepiecieðamâ enerìija ir atkarîga no degtspçjîgâs

vielas îpaðîbâm un degðanas

apstâkïiem. Cietie materiâli, piemçram, koks,

var aizdegties no tâdas pakâpes enerìijas,

kâda ir liesmai.


II nodaïa. DROÐÎBAS APSTÂKÏI

43

Turpretim âtri uzliesmojoðas gâzveida

vielas vai tvaiki aizdegas pavisam nenozîmîgu

iemeslu dçï, piemçram, aizdegðanos

var izraisît elektriskâ dzirkstele, kas radusies,

ieslçdzot vai izslçdzot slçdzi. Uzliesmoðanu

var izraisît termiski, mehâniski vai íîmiski

faktori.

Íçdes reakcija

Tas ir process, kura gaitâ progresç degtspçjîgas

vielas un degðanu uzturoðas

vielas reakcija, veicinot ugunsgrçka izplatîðanos.

UGUNSGRÇKA NOVÇRÐANAS UN

DZÇÐANAS PASÂKUMI PAMATOJAS

UZ ÈETRU ESOÐO UGUNS

RAÐANÂS FAKTORU, TAS IR,

DEGTSPÇJÎGAS VIELAS, DEGÐANU

VEICINOÐAS VIELAS, KARSTUMA UN

ÍÇDES REAKCIJAS KONTROLI,

IZOLÇJOT VISVIEGLÂK NOVÇRÐAMO

FAKTORU.

Ugunsgrçku novçrðana

Tâ ir pasâkumu virkne, kuru uzdevums ir

novçrst ugunsgrçka izcelðanos, likvidçjot

vienu vai vairâkus no èetriem ugunsgrçku

izraisoðajiem faktoriem.

Darbîbas ar degoðiem materiâliem

Pirmkârt, jâapsver iespçja nomainît viegli

degoðos materiâlus ar tâdiem, kam ir

augstâka aizdegðanâs temperatûra, vai

mazâk degoðiem.

Var izmantot arî ventilâciju un samazinât

bîstamo vielu koncentrâciju gaisâ, izmantojot

vietçjâs vai vispârçjâs nosûces iekârtas.

Iespçjams izmantot arî viegli

uzliesmojoðu vielu dzesçðanu, lai uzturçtu

temperatûru, kas ir zemâka par to uzliesmoðanas

punktu.

Pasâkumi attiecîbâ uz degðanu

uzturoðâm vielâm

Tie paredz uzturçt zemu vai nulles lîmeòa

skâbekïa koncentrâciju, izmantojot neaktîvas

vielas, piemçram, slâpekli, ûdens tvaikus vai

ogïskâbes anhidrîdu.

Pasâkumi attiecîbâ uz aizdegðanâs

avotiem

Iedarbîba uz aizdegðanâs avotu ir atkarîga

no tâ veida. Galvenie aizdegðanâs avotu

veidi ir: termiskie, elektriskie, mehâniskie un

íîmiskie.

Nozîmîgâkie preventîvie pasâkumi, kas

jâveic attiecîbâ uz aizdegðanâs avotiem, ir

smçíçðanas un aizdedzinâðanas ierîèu

lietoðanas aizliegums, iekârtu, kas raþo karstumu,

izvietoðana ârpus telpâm, kurâs

pastâv aizdegðanâs risks, liesmu slâpçtâju

uzstâdîðana automaðînu izpûtçjiem.

Kas attiecas uz elektriskajiem uzliesmoðanas

avotiem, tad ðeit ieteicams

uzstâdît elektroiekârtas vai elektriskâs

instalâcijas, kas stingri atbilst esoðajiem

normatîvajiem aktiem (Ministru kabineta

2000. gada 30. maija noteikumi Nr. 187

“Iekârtu elektrodroðîbas noteikumi”), izmantojama

arî sazemçðana un ekvipotenciâlu

savienojumi statiskâs elektrîbas izlâdes

novçrðanai, kâ arî zibens novadîtâji atmosfçras

izlâdçðanâs seku novçrðanai.

Attiecîbâ uz mehâniskajiem aizdegðanâs

avotiem ieteicams izmantot eïïoðanu, lai

novçrstu berzi, un instrumentus, kas nerada

dzirksteles.

Un, visbeidzot, íîmisko aizdegðanâs avotu

likvidçðanai ieteicams nodroðinât izolâciju,

izmantot automâtiskâs temperatûras kontroles

ierîces eksotermiskos procesos, kâ arî

atbilstoði uzglabât íîmiskos reaktîvus atseviðíâs

noliktavâs.

Iedarbîba uz íçdes reakciju

Ðajâ gadîjumâ ieteicams pievienot antioksidantus

plastmasâm un izmantot ugunsdroðus

materiâlus.


44 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

DEGOÐI MATERIÂLI. UGUNSGRÇKU KLASIFIKÂCIJA

Materiâli

Kategorija

Cietie materiâli, Koks. Papîrs. Audumi. Sveíi. Koríis. Lupatas. Kauèuks. A

kas veido ogles

Uzliesmojoði ðíidrumi Benzîns. Nafta. Eïïas. Tauki. Lakas. Krâsas. B

un izkusuðas

Pernicas. Ðíîdinâtâji.

cietas vielas

Uzliesmojoðas gâzes Propâns. Butâns. Metâns. Heksâns. Dabas gâze. C

Tvana gâze. Acetilçns.

Metâli un íîmisko Magnijs. Titâns. Kâlijs. Nâtrijs. Urâns. D

reakciju produkti

Elektrîba Jebkura degðana, kas saistîta ar E

elektriskâs strâvas klâtbûtni.

Uguns izplatîbas kontrole

Citu ugunsgrçka kontroles pasâkumu

pamatâ ir uguns izplatîbas kavçðana.

Galvenie ðâda veida pasâkumi ir vçrsti uz

to, lai nepieïautu ugunsnedroðu materiâlu

uzkrâðanos pârmçrîgi lielâ daudzumâ. Îpaði

tas sakâms par darba vietâm un tâm

vietâm, kur atrodas potenciâlie aizdegðanâs

avoti. Tâpçc uguns novçrðanas un

uguns izplatîðanâs ierobeþoðanas nolûkos

ir svarîgi plânot ugunsdroðas çkas un telpas,

ko nodroðina izolâcija un çku sadalîðana

sektoros.

Izvietojot objektus zinâmâ attâlumâ vienu

no otra, iespçjams panâkt, lai uguns neaizsniedz

blakus esoðo zonu. Tâdçï

nepiecieðams ievçrot minimâlo attâlumu –

15 – 20 m.

Gadîjumos, ja ðâdas distances

ievçroðana nav iespçjama, jâierîko ugunsizturîgas

sienas, kas garantç paaugstinâtu

droðîbu pret uguni. Ugunsizturîgu konstrukciju

pretestîba ir laiks, kurâ konstrukciju elementi

saglabâ ugunsizturîbu, nezaudçjot

savas îpaðîbas.

Îpaða uzmanîba jâpievçrð ne tikai uguns

izplatîðanâs ceïiem, bet arî dûmu izplatîbai

pa kâpòu laukumiem, liftiem, piekarinâmajiem

griestiem, gaisa vadiem un citâm vertikâlâm

un horizontâlâm spraugâm.

Uguns dzçðana

Ugunsgrçka dzçðanas process balstâs uz

to, ka tiek ierobeþots viens no èetriem galvenajiem

faktoriem, kuri nosaka ugunsgrçka

risku, kurus mçs aplûkojâm iepriekð.

Izraisoties ugunsgrçkam, to var nodzçst ar

ugunsdzçðamâ aparâta palîdzîbu, kuru

izvçlas atkarîbâ no tâ, lai dzçðanas aìents

atbilstu uguns tipam.

Ugunsdzçðamie aparâti

Ugunsdzçðanas aparâts ir ierîce, kurâ

atrodas reaìents vai dzçsçjviela, kuras

strûklu vçrð uz uguni, darbojoties iekðçjam

spiedienam. Atkarîbâ no izmantojamâs

dzçsçjvielas izðíir ûdens, pulvera, putu,

ogïskâbâs gâzes un halogçnos uguns

dzçðanas aparâtus.

Ûdens ugunsdzçðamie aparâti (strûklas –

izsmidzinoðie) tiek pielietoti, dzçðot A kategorijas

ugunsgrçku. Tos nedrîkst pielietot

ugunsgrçku dzçðanai elektroiekârtâs, kâ arî

gadîjumos, ja deg vieglie metâli.


II nodaïa. DROÐÎBAS APSTÂKÏI

45

Pulvera ugunsdzçðamie aparâti ir daþâdu

veidu, atkarîbâ no izmantojamâ pulvera.

Ugunsdzçðamie aparâti ar sauso pulveri tiek

izmantoti B kategorijas (degoðie ðíidrumi) un

C kategorijas (metâns, propâns, dabîgâ gâze

u.c.) ugunsgrçku dzçðanai. Tos var lietot arî

elektrîbas izraisîto ugunsgrçku dzçðanai.

Ugunsdzçðamie aparâti uz polivalentâ pulvera

bâzes jeb liesmu slâpçtâji tiek izmantoti

to ugunsgrçku dzçðanai, kuru kategorija ir

grûti nosakâma. Tie ir iedarbîgi A, B, C kategorijas

ugunsgrçkos, kâ arî tad, ja elektroiekârtu

spriegums pârsniedz 1000 V.

Aparâtus ar îpaðo pulveri izmanto, dzçðot

D kategorijas ugunsgrçkus (kad deg vieglie

vai sârmu metâli).

Kas attiecas uz putu ugunsdzçðamajiem

aparâtiem, tad jâatzîmç, ka ugunsdzçðamie

aparâti ar fizikâlajâm putâm ir efektîvâki, ja

tiek izmantotas proteîna putas vai putas, kas

veido îpaðu ûdens plçvîti. Tie der B kategorijas

ugunsgrçku (degoðu ðíidrumu, ðíidro un

cieto eïïu, krâsu, kâ arî koka, papîra, tekstiliju

u.c.) dzçðanai.

Ugunsdzçðamie aparâti uz ogïskâbâs

gâzes bâzes (ogïskâbais sniegs) tiek izmantoti,

dzçðot nelielu uguni (B kategorija) un

elektroiekârtas. Ogïskâbâ gâze ir tîra

dzçsçjviela, kas nerada piesâròojumu, turklât

aparâts ir ekonomisks. Taèu tie neder A

kategorijas ugunsgrçku dzçðanai, un nav

izmantojami ârpus telpâm un dzçðot uguni,

kad deg daþi vieglie metâli.

Halogçnie ugunsdzçðamie aparâti uz

ogïûdeòraþa halogenîdu bâzes lieliski der,

dzçðot elektrîbas izraisîtos ugunsgrçkus.

DZÇSÇJVIELAS ATBILSTÎBA UGUNSGRÇKA KATEGORIJAI

Ugunsgrçka kategorija

Dzçsçjviela

Ûdens Ûdens Fizikâlâs Sausais Poliva– Ogïskâbes Halogçni

strûkla izsmidzi– putas pulveris lentais sniegs

nâðana pulveris CO 2

A Cietie materiâli JÂ JÂ JÂ jâ jâ JÂ jâ

B Ðíidrumi NÇ jâ jâ JÂ JÂ JÂ Jâ

C Gâzes NÇ Dzçð

jâ Ierobeþo izplatîbu

jâ jâ jâ jâ

D Metâli NÇ* NÇ* NÇ* NÇ* NÇ* NÇ* NÇ*

E Elektrîba NÇ jâ NÇ jâ jâ JÂ JÂ

lîdz

lîdz

20 000 V 1 000 V

Pieòemtie apzîmçjumi:

“J” – labi;

“jâ” – pieòemami;

“NÇ” – nepieòemami vai bîstami;

* – nepiecieðams lietot speciâlas dzçsçjvielas.


46 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Taèu atbilstoði 1987. gada Monreâlas protokolam

vides aizsardzîbas jomâ sakarâ ar

negatîvo ietekmi uz ozona slâni, uzsâkta to

aizstâðana ar citiem lîdzekïiem.

Portatîvo ugunsdzçðamo aparâtu

izmantoðana

Ðo ugunsdzçðamo aparâtu izmantoðana

ir efektîva, dzçðot vçl plaði neizplatîjuðos

ugunsgrçku vai ugunsgrçku tâ sâkuma

stadijâ. Ðie aparâti ir îpaði efektîvi, ja tos

pielieto âtri un ja ir pareizi izvçlçta

dzçsçjviela. Ugunsdzçðamo aparâtu izmantoðanas

efektivitâte lielâ mçrâ atkarîga

no tâ, vai tie cilvçki, kas tos lieto, ir ieguvuði

atbilstoðu sagatavoðanu (apmâcîbu)

darbam ar tiem. Tâpçc jâapmâca viss personâls,

jo katram no darbiniekiem var

pienâkt brîdis, kad viòam varçtu rasties

nepiecieðamîba lietot ugunsdzçðamo

aparâtu.

Evakuâcija no telpâm un rîcîbas plâni

ârkârtas situâcijâs

Katrâ uzòçmumâ ir jâbût nodroðinâtiem

atbilstoða izmçra evakuâcijas ceïiem, kuri

ïauj îsâ laikâ garantçt cilvçku nokïûðanu

droðâ vietâ. Vietâs, kur ir augsts ugunsgrçka

risks, jâbût rezerves evakuâcijas ceïiem, t.i.,

avârijas izejâm, kurâm jâbût atbilstoði

apzîmçtâm.

JA UGUNSDZÇSÇJIEM IR INFORMÂCIJA

PAR IESPÇJAMÂ UGUNSGRÇKA VEIDU

UN PAR UZÒÇMUMA RÎCÎBÂ

ESOÐAJIEM DZÇÐANAS LÎDZEKÏIEM,

VIÒU DARBÎBA IR DAUDZ EFEKTÎVÂKA

Rîcîbas plânâ ârkârtas situâcijâs ir

jâparedz optimâls ugunsdzçðamo lîdzekïu

pielietojums un jânodroðina personâla

pareiza darbîba, veicot evakuâciju no uzòçmuma.

Nepiecieðams periodiski veikt

mâcîbas, lai noskaidrotu rîcîbas plâna neizdoðanâs

iespçjamîbu, tâpçc personâls jâapmâca

rîkoties tieði tâ, kâ tas bûs jâdara

ugunsgrçka gadîjumâ.

VISIEM, KAS STRÂDÂ TELPÂS AR

PAAUGSTINÂTU UGUNSGRÇKA

IZCELÐANÂS RISKU, JÂBÛT

APMÂCÎTIEM DARBOTIES AR

UGUNSDZÇÐAMAJIEM APARÂTIEM,

VIÒIEM JÂBÛT PRAKTISKI

APMÂCÎTIEM ÎSTAS UGUNS

DZÇÐANÂ, LAI PERSONÎGAJÂ

PIEREDZÇ PÂRLIECINÂTOS PAR

UGUNSDZÇÐAMO APARÂTU

EFEKTIVITÂTI


FIZISKÂ

DARBA VIDE

3

Fiziskâ darba vide ir vide, kas var negatîvi

ietekmçt ikviena ar sociâlâm aktivitâtçm vai

darbu saistîta cilvçka veselîbu. Daþas

apkârtçjo vidi raksturojoðâs îpaðîbas pilnîbâ

atbilst cilvçka dabai, cilvçks ir ar tâm

iemâcîjies labi sadzîvot un ir pilnîbâ adaptçjies.

Kâ piemçru ðeit var minçt apgaismojumu,

temperatûru un noteiktu saules starojumu,

kas sasniedz zemes virsmu.

Turpretî pastâv arî tâdas parâdîbas, kuras

ir sastopamas apkârtçjâ vidç un kurâm ir raksturîga

vairâk vai mazâk epizodiska klâtbûtne.

Piemçram, ar cilvçka darbu ir saistîti

tâdi faktori kâ mehâniskâ vibrâcija, íîmiskais

un bioloìiskais piesâròojums, kas darba vidç

atrodas gaisâ putekïu veidâ utt.

Ðajâ nodaïâ îpaða uzmanîba tiks pievçrsta

fiziskajiem faktoriem un enerìijai, kas var bût

sastopami darba vidç, piemçram, troksnis,

vibrâcija, siltums un radiâcija.

TROKSNIS

Skaòa ir gaisa spiediena izmaiòas, ko var

uztvert mûsu dzirdes orgâni. Nevçlamu vai

nepatîkamu skaòu sauc par troksni.

Piemçram, apskatîsim elektrisko zvanu,

kas novietots zem stikla kupola. Ja

nospieþam slçdzi, tad redzam, kâ âmuriòð sit

pa zvanu, un ir dzirdama skaòa.

Bet, ja zem stikla kupola izveidosim vakuumu

(tas ir, izsûknçsim gaisu, vai, kas ir tas

pats, likvidçsim vielu, kas to piepilda) un

spiedîsim uz zvanu, tad nebûs dzirdama

nekâda skaòa, kaut arî bûs redzams, kâ

âmuriòð, tâpat kâ iepriekðçjâ gadîjumâ, sitîs

Gaiss

Vakuums


48 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

pa zvanu. Ðis eksperiments pierâda, ka

akustiskâ enerìija neizplatâs vakuumâ.

SKAÒA SPÇJ IZPLATÎTIES JEBKURÂ

MATERIÂLÂ VIDÇ (GAISÂ, METÂLÂ,

ÛDENÎ utt.), IZÒEMOT VAKUUMU

Skaòas viïòi lîdzîgi gaismas viïòiem var

atstaroties un lûzt. Tie, saskaroties ar

virsmu (sienu, griestiem, grîdu, loga stiklu,

mçbelçm utt.), atstarojas noteiktâ leòíî. Ar

katru atstaroðanos samazinâs skaòu viïòu

enerìija, lîdz ar to skaòa kïûst vâjâka nekâ

sâkotnçji.

Tie lûzt, saskaroties ar virsmu (sienu,

grîdu, griestiem, durvîm utt.) noteiktâ leòíî,

un, izejot tai cauri, zaudç daïu enerìijas,

kuru objekts absorbç siltuma veidâ, un

turpina izplatîties tâlâk ar mazâku intensitâti.

Troksni raksturojoðie lielumi

Lai izpçtîtu troksni, mums vispirms nepiecieðams

noskaidrot, kâdi parametri to raksturo.

Tie ir akustiskâ spiediena lîmenis un

frekvence.

Akustiskâ spiediena lîmenis

Akustiskâ spiediena lîmenis (ASL) ir

trokðòa vai skaòas spiediena svârstîbu lîmenis.

Tâdas spiediena svârstîbas var izmçrît

spiediena mçrvienîbâs (N/m 2 = Pa (paskâls)).

Cilvçka auss spçj uztvert spiediena

izmaiòas, kas svârstâs no 10 –5 lîdz 10 2

paskâliem. Tomçr ðâda spiediena skala ir

intuitîva un maz piemçrota lietoðanai, tâpçc

kâ mçrvienîba tiek izmantoti decibeli (dB).

Decibelu var izteikt ar ðâdu izteiksmi:

dB = 10 log (P ef

/ P o

) 2

kur: P ef – reâlais spiediens (lielums, kura

kvadrâts proporcionâls skaòas enerìijai) un

P o – pieòemtais spiediena râdîtâjs, kas

vienâds ar 2 x 10 –5 Paskâliem.

Iespçjamâ akustiskâ spiediena lielumu

skala decibelos ir aptuveni no 0 lîdz 150.

No ðâdas decibela definîcijas izriet, ka

gadîjumâ, ja ir nepiecieðams saskaitît divus

vai vairâkus akustiskâ spiediena lielumus,

mums ir darîðana nevis ar parasto aritmçtisko

summu, bet ar logaritmisko summu.

Frekvence

Par frekvenci sauc akustiskâ spiediena

svârstîbu skaitu sekundç. Tâ tiek mçrîta hercos

(Hz) jeb ciklu skaitâ sekundç.

PIEAUGUMS (dB)

pievienot lielâkajam lîmenim

Decibelu

summa

APTUVENS VISPÂRÇJÂ

TROKÐÒA APRÇÍINS

Frek (Hz) 125 250 500 1000 2000 4000

ASL (dB) 88 82 85 88 85 86

88

91

87,4

92,7 87,4

STARPÎBA (dB)

starpîba starp diviem lîmeòiem,

kurus vçlamies apskatît

93,9


III nodaïa. FIZISKÂ DARBA VIDE

49

Cilvçka auss spçj uztvert skaòas vai

troksni 20 lîdz 20 000 hercu (Hz) robeþâs,

turklât skaòas, kuru svârstîbu bieþums ir

mazâks par 20 herciem (Hz), sauc par infraskaòu,

bet skaòas svârstîbas, kuru bieþums

ir lielâks par 20 000 hercu (Hz) – par ultraskaòu.

Izpçtes çrtîbas labad dzirdamo frekvenèu

intervâls dalâs daïâs atbilstoði starptautiskajâm

normâm. Tâs ir oktâvas

frekvenèu joslas un treðdaïoktâvas

frekvenèu joslas.

Noteikta spektra frekvenèu trokðòa kopçjais

lîmenis aprçíinâms summçjot (t.i. logaritmiski

saskaitot decibelus) trokðòa lîmeni,

kas atrodas katrâ no oktâvas joslâm vai

katrâ no oktâvas treðdaïas joslâm, atkarîbâ

no konkrçtâ gadîjuma.

Dzirdes mehânisms

Cilvçka auss uztver spiediena izmaiòas

un pârvçrð tâs nervu impulsos, kuri caur

dzirdes nervu nokïûst galvas smadzençs.

Bungplçvîte ir elastîga membrâna, kas

vibrç ar lielâku vai mazâku frekvenci

atkarîbâ no spiediena svârstîbu intensitâtes

(skaòas viïòa). Bungplçvîtes svârstîbas tiek

pârraidîtas uz vidusausi, kas sastâv no trîs

kauliòiem: âmuriòð, laktiòa un kâpslîtis, kuri

raida svârstîbas ovâlajâ lodziòâ.

Kad svârstîbas sasniedz ovâlo lodziòu,

tâs tiek raidîtas ðíidrumâ, kas aizpilda

gliemezi, kairinot nervu galus un veidojot

signâlu, kurð caur dzirdes nervu nonâk galvas

smadzençs, kur notiek signâla

atðifrçðana.

Trokðòa iedarbîba

Negatîvâ trokðòa ietekme uz cilvçku

iedalâs:

– iedarbîbâ uz dzirdi;

– iedarbîbâ, kas nav saistîta ar dzirdi.

Trokðòa iedarbîba uz dzirdi

Atraðanâs trokðòainâ vidç var izraisît

gliemeþa nervu galu bojâjumu un mazinât tâ

spçju radît nervu signâlu. Darbinieks, kas

pakïauts paaugstinâtam troksnim, pirmajâs

dienâs, aizejot no darba, konstatç dzirdes

pasliktinâðanos. Ðo parâdîbu, kura var ilgt

îsâku vai garâku laiku, sauc par îslaicîgu

dzirdes pasliktinâðanos. To izraisa nervu

ðíiedru nogurums, un pçc trokðòa izzuðanas

dzirde pakâpeniski atjaunojas.

PAAUGSTINÂTA TROKÐÒA ILGSTOÐA

IEDARBÎBA (VAIRÂKU GADU GARUMÂ)

VAR IZRAISÎT PASTÂVÎGU DZIRDES

PAVÂJINÂÐANOS

Dzirdes pavâjinâðanâs trokðòa ietekmç

gandrîz vienmçr ir simetriska, tas ir, dzirdi

vienâdâ mçrâ zaudç abas ausis, un ðis

process ir neatgriezenisks.

DZIRDES PAVÂJINÂÐANÂS TROKÐÒA

IETEKMÇ NOVÇROJAMA ABÂS AUSÎS,

TÂ IR NEATGRIEZENISKA

UN IR ATZÎTA PAR ARODSLIMÎBU

Trokðòa iedarbîba,

kas nav saistîta ar dzirdi

Pastâv arî citas sekas, ko izraisa troksnis,

ko parasti nesaista ar trokðòa iedarbîbu,

tomçr tâs nav mazâk bîstamas; paaugstinâta

trokðòa iedarbîba negatîvi ietekmç lielâko

daïu cilvçka orgânu un orgânu sistçmu un

var izraisît cilvçka veselîbas pasliktinâðanos.

Aplûkosim trokðòu iedarbîbas veidus, kas

nav saistîti ar dzirdi:

a) iedarbîba uz elpoðanas sistçmas

orgâniem: trokðòa iedarbîba var izraisît

paâtrinâtu elpoðanu;

b) iedarbîba uz sirds-asinsvadu sistçmas


50 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

orgâniem: trokðòa iedarbîba var izraisît

tâdas slimîbas kâ arteriâlâ hipertonija un

arteriâlâ skleroze;

c) iedarbîba uz gremoðanas sistçmas

orgâniem: trokðòa iedarbîba var izraisît

kuòìa un zarnu èûlu un paaugstinâtu

kuòìa skâbumu;

d) iedarbîba uz redzes orgâniem: trokðòa

iedarbîba var izraisît krasu redzes, redzes

lauka un krâsu uztveres pasliktinâðanos;

e) iedarbîba uz endokrînâs sistçmas

orgâniem: trokðòa iedarbîba var izraisît

izmaiòas daþâdu dziedzeru darbîbâ,

piemçram, hipofîzes un virsnieru

dziedzeru darbîbâ;

f) iedarbîba uz nervu sistçmu: trokðòa

iedarbîba var izraisît izmaiòas smadzeòu

bioelektriskajâ aktivitâtç (ko reìistrç

elektroencefalogrammâ), bezmiegu,

nogurumu, uzbudinâjumu, nomâkt seksuâlâs

tieksmes un radît neauglîbu.

Atbilstîbas skala

Cilvçka dzirde spçj uztvert skaòas kairinâtâju

frekvenèu joslâ no 20 lîdz 20 000 Hz

(hercu). Bet, kâ mçs redzçjâm, galvenâs

funkcijas veikðanai – saziòas nodroðinâðanai

starp cilvçkiem ir izmantojama sarunu

frekvence.

CILVÇKA AUSS ATBILDES REAKCIJU UZ

TROKSNI SELEKTÎVÂ VEIDÂ ATKARÎBÂ

NO FREKVENCES SAUC PAR

FIZIOLOÌISKO ATBILDES REAKCIJU

Ja trokðòa mçrîðanas aparâts spçj

izmçrît frekvenci tâpat kâ cilvçka auss,

saka, ka tam ir fizioloìiskâ atbilstîbas

skala.

Visbieþâk frekvences noteikðanai darba

higiçnâ izmanto “A” skalu. Tâ izmanto

îpaðu frekvenèu filtru, lai skaòas tiktu

uztvertas tâ, kâ to dara cilvçka auss.

20 –50,5 800 –0,8

25 –44.7 1000 0

31.5 –39,4 1250 +0.6

40 –34,6 1600 +1.0

50 –30.2 2000 +1.2

63 –26.2 2500 +1.3

80 –22.5 3150 +1.2

100 –19.1 4000 +1.0

125 –16.1 5000 +0.5

160 –13.4 6300 –0,1

200 –10,9 8000 –1.1

250 –8.6 10000 –2.5

315 –6.6 12500 –4.3

400 –4.8 16000 –6.6

500 –3.2 20000 –9.3

630 –1.9

Mçrîðanas ierîces

Atbilstîbas skala

Hz dB Hz dB

Ierîces, kuras izmanto trokðòa mçrîðanai,

sauc par trokðòa mçrîtâjiem. Tie spçj izmçrît

spiediena lîmeni decibelos un dBA .

PÂRBAUDOT AKUMULATORA STÂVOKLI

UN VEICOT IERÎCES NOREGULÇÐANU,

TROKÐÒA MÇRÎTÂJUS VAR IZMANTOT

TROKÐÒU “LAUKA“ MÇRÎÐANAI.

Tâdi trokðòa mçrîtâji var bût aprîkoti ar sistçmu,

kas ïauj noteikt mçrâmâ trokðòa frekvenèu

spektru, sniedzot informâciju par akustiskâ

spiediena lîmeòiem, kas atrodas katrâ oktâvas

joslâ vai katrâ treðdaïoktâvas joslâ.

Ja mûs interesç trokðòa daudzums laika

periodâ, tad parasti izmanto integrçtos

trokðòa mçrîtâjus, vai trokðòu dozimetrus.


III nodaïa. FIZISKÂ DARBA VIDE

51

Novçrtçðanas kritçriji un

normatîvie akti Latvijâ

Lai novçrtçtu trokðòa iedarbîbu vai – kas

bûtîbâ nozîmç to paðu – potenciâlo kaitçjumu,

ko troksnis var nodarît darbiniekiem, kuri ir

pakïauti noteikta lîmeòa trokðòa iedarbîbai,

jâvadâs pçc Ministru kabineta 2002. gada

4. februâra noteikumiem Nr. 66 “Darba aizsardzîbas

prasîbas nodarbinâto aizsardzîbai pret

darba vides trokðòa radîto risku”. Darba devçjs

ir atbildîgs par trokðòa mçrîðanu.

Saskaòâ ar noteikumiem maksimâli pieïaujamais

trokðòa lîmenis, kuram drîkst pakïaut

darbinieku (ekspozîcijas lîmenis) ir 87 dBA.


Trokðòa mçrîðanu veic ar mçrîðanas

ierîcçm, kuras pârbaudîtas atbilstoði normatîvo

aktu prasîbâm. Ierîcçm, kuras izmanto

maksimâlâ jeb pîía lieluma mçrîðanai, jâbût

reakcijas laika konstantei – ne lielâkai par

100 mikrosekundçm.

LAI NOVÇRTÇTU TROKÐÒA IEDARBÎBU,

IR SVARÎGI NOTEIKT DOZU, KO

CILVÇKS SAÒEM IEDARBÎBAS LAIKÂ

Trokðòa mçrîðanas ierîces spçj izmçrît

akustiskâ spiediena lîmeni, uz digitâlâs vai

analogâs ciparnîcas uzrâdot tâ lielumu dB

vai dBA pçc operatora izvçles. Pastâv arî

multidozimetri, kuri apvieno vairâkas

mçrîðanas funkcijas.

Kad

Sâkotnçjie mçrîjumi jâveic visâs darba

vietâs un raþoðanas sektoros.

Preventîvie un aizsardzîbas pasâkumi

Lai samazinâtu negatîvo trokðòa iedarbîbu

uz cilvçku, jâveic pasâkumu komplekss, kas

vçrsts uz esoðâ vidçjâ izmçrîtâ trokðòa

lîmeòa samazinâðanu. To var panâkt ar

daþâdiem paòçmieniem: samazinot akustiskâ

(skaòas) spiediena lîmeni tâ raðanâs

vietâ (avots), samazinot akustiskâ spiediena

pârvietoðanos vidç no avota uz receptoru

(transmisija), kâ arî samazinot akustiskâ

spiediena lîmeni uz cilvçku (receptors).

VISIEM DARBINIEKIEM,

KURI IR PAKÏAUTI TROKÐÒA

IEDARBÎBAS IETEKMEI,

PIRMS VIÒI PIRMO REIZI TIEK

PAKÏAUTI TROKÐÒA IEDARBÎBAI VAI

ARÎ DARBA SÂKUMÂ VEICAMA

SÂKOTNÇJÂ DZIRDES PÂRBAUDE

Kâ samazinât akustiskâ

spiediena lîmeni tâ raðanâs vietâ

Lai to panâktu, visbieþâk nav nepiecieðami

sareþìîti inþeniertehniskie pçtîjumi. Pietiek

tikai ieviest nelielas izmaiòas raþoðanas procesâ.

Turpretî citos gadîjumos jâpielieto diezgan

sareþìîti inþeniertehniskie risinâjumi,

piemçram, troksni izraisoðo iekârtu izolçðana,

iespçjami ierobeþojot cilvçku uzturçðanos

telpâs, kur tâs atrodas.

Kâ samazinât akustiskâ

spiediena lîmeni raþoðanas procesâ

Lai samazinâtu akustiskâ spiediena

pârvietoðanos vidç, pamatâ var rîkoties

divçjâdi: pirmkârt, uzstâdot troksni slâpçjoðas

barjeras starp troksni izraisoðo avotu

un receptoru un, otrkârt, tos maksimâli attâlinot

vienu no otra.

Efektîvs trokðòa pârneses samazinâðanas

veids ir griestu un sienu apdare ar troksni

absorbçjoðiem materiâliem.

Kâ samazinât akustiskâ

spiediena lîmeni uz receptoru

Pirmkârt, var paredzçt darba vietas

akustisko izolâciju, izmantojot optimâlus

troksni absorbçjoðus materiâlus. Otrkârt,


52 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

darbiniekus var nodroðinât ar individuâlajiem

dzirdes aizsarglîdzekïiem (IAL), piemçram,

austiòâm un mîkstiem ausu ieliktòiem,

kuriem jâbût precîzi piemçrotiem, lai vislabâk

pasargâtu no konkrçtâ veida trokðòiem.

Atbilstoði Eiropas Savienîbas (ES) prasîbâm

jebkuram dzirdes aizsardzîbas lîdzeklim,

lai tas atbilstu likumdoðanas prasîbâm,

jâbût sertificçtam.

Darbiniekiem ir jâbût informçtiem par

trokðòa lîmeni, kuram viòi pakïauti, kâ arî par

izmantojamajiem kolektîvajiem un/vai individuâlajiem

aizsardzîbas lîdzekïiem.

TROKÐÒA LÎMENIM

PAAUGSTINOTIES

PAR 3 DECIBELIEM, UZ PUSI

SAMAZINÂS TÂ MAKSIMÂLI

PIEÏAUJAMAIS IEDARBÎBAS

LAIKS


III nodaïa. FIZISKÂ DARBA VIDE

53

VIBRÂCIJA

Vibrâcija – tâ ir cieta íermeòa jebkuru kustîbu

svârstîba attiecîbâ pret noteiktu stâvokli.

Ar vibrâcijas iedarbîbu saprot sekas, ko izraisa

enerìijas pârneðana uz cilvçka organismu, kurð

darbojas kâ mehâniskâs enerìijas receptors.

ATTIECÎBÂ UZ DARBA APSTÂKÏIEM PARASTI

TIEK ÒEMTAS VÇRÂ VIBRÂCIJAS, KURU

FREKVENCE IR ROBEÞÂS NO 1 LÎDZ 1500 Hz

Vibrâciju raksturo frekvence un amplitûda.

Frekvence – tas ir pabeigtu svârstîbu ciklu

skaits sekundç, ko mçra hercos (Hz) jeb

ciklu skaitâ sekundç. Pilnîgâkai vibrâcijas

raksturoðanai tiek izmantots, vibropaâtrinâjums,

ko izsaka m/s 2 .

Vibrâcijas ietekme uz organismu

Vibrâcija var negatîvi ietekmçt organismu atkarîbâ

no íermeòa daïas, uz kuru iedarbojas vibrâcija,

no vibrâcijas frekvences un vibropaâtrinâjuma.

Iedarbîbas lielums ir proporcionâls

vibrâcijas amplitûdai.

Mçrîðanas ierîces

Galvenâ iekârta vibrâcijas mçrîðanai sa-

VIBRÂCIJAS NEGATÎVÂS IEDARBÎBAS VEIDI UZ CILVÇKU

Vibrâcijas Maðînas, iekârtas vai Negatîvâ ietekme uz

frekvence transporta lîdzekïi, organismu

kas rada vibrâciju

Ïoti zema frekvence Transporta lîdzekïi: lidmaðîna, Iedarbojas uz vidusauss labirintu.

< 1 Hz vilciens, kuìis, automaðîna Izraisa centrâlâs nervu sistçmas traucçjumus,

(svârstîbu kustîba).

Var izraisît sliktu dûðu un vemðanu.

Zema frekvence Pasaþieru un kravas Lumbago, krika, bruka, disku plîsums.

1–20 Hz transporta lîdzekïi. Padziïina niecîgos ievainojumus un noved pie

Rûpniecîbas transporta negatîvâm izmaiòâm, kas saistîtas ar

lîdzekïi, vagonetes utt. atraðanos neçrtâ stâvoklî.

Traktori un lauksaim– Neiroloìiskie simptoni: cerebrâlâ ritma

niecîbas tehnika. Iekârtas izmaiòas, lîdzsvara traucçjumi.

un transporta lîdzekïi, ko Redzes orgânu traucçjumi.

izmanto celtniecîbâ.

Augsta frekvence Rokas instrumenti, kas Kaulu sastâva patoloìija, ko nosaka ar rentgeno–

20–1000 Hz veic rotçjoðas vai skopijas palîdzîbu, piemçram, elkoòa artroze,

pamîðus kustîbas un plaukstas pamatnes locîtavas bojâjumi,

sitienus, piemçram, piemçram, semilunârâ malâcija vai plaukstas

sasmalcinâðanas

pamatnes locîtavas kaulu osteonekroze.

instrumenti, pulçðanas, Rokas nerva savainojums, krampji, kam var

çvelçðanas instrumenti, sekot ilgstoðs jûtîguma zaudçjums.

motorzâìi, atskaldâmie Tas var izraisît locekïu krîzi (piemçram,

âmuri.

nedzîvs pirksts), ko sauc par Reino sindromu.

Paaugstinâta kuòìa slimîbu iespçjamîba.


54 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

stâv no pârveidotâja vai akselerometra, akselerometra

signâla integratora un nolasîðanas

sistçmas, ar iespçjamu frekvenèu

analizatora pieslçgðanu.

Vçrtçðanas kritçriji

Pastâv daþâdi vçrtçðanas kritçriji, kas pârbaudîti

ar augstu tehnisku precizitâti un spçjîgi

noteikt pieïaujamâs vibrâcijas iedarbîbas

robeþas jebkurâm íermeòa daïâm, kâ arî

vibrâciju frekvenci.

Plaukstas–rokas vibrâcija

Novçrtçjot plaukstas–rokas vibrâcijas, var

izmantot daþâdas metodes un kritçrijus,

piemçram, Amerikas Valdîbas rûpniecîbas

higiçnistu konferences kritçrijus (American

Conference of Governmental Industrial

Hygienists – ACGIH), kas pamatoti ar starptautiskâ

standarta ISO 5349 (2001) normâm.

Visa íermeòa vibrâcija

Visa íermeòa vibrâcijas novçrtçðanai var

izmantot standarta ISO 2631 (1997) normas,

kas nosaka vibropaâtrinâjuma robeþvçrtîbas

daþâdam iedarbîbas laikam, ievçrojot

paâtrinâjuma lielumus, kas izmçrîti visâ oktâvas

treðdaïas joslâ no 1 lîdz 80 Hz atkarîbâ no

tâs koordinâtu ass, kuras virzienâ tie izplatâs.

Ðî “noguruma izraisîtâ darbaspçju” robeþa

ir jâsaprot kâ tâdi apstâkïi, kuros nedrîkst tikt

pârsniegta neviena no frekvencçm tajâ

noteiktajâ laika posmâ, kurâ darbinieks tiek

pakïauts vibrâcijai. Tâ nav robeþa starp

droðîbu un bîstamîbu, tomçr ïauj mums

apgalvot, ka to ievçroðanas gadîjumâ lielâkai

daïai nodarbinâto darbaspçjas noguruma dçï

nesamazinâsies. Dotâs “noguruma izraisîtâs

darbaspçju samazinâðanâs” robeþvçrtîbas,

kas reizinâtas ar 2, ir uzskatâmas par maksimâlajiem

“iedarbîbas” paâtrinâjuma lielumiem,

bet dalot ar 3, 15, tiek iegûti “ierobeþota

komforta” paâtrinâjuma lielumi.

Iedarbîbas novçrtçðana

Lai novçrtçtu vibrâcijas ietekmi, ir jâveic

vibrâcijas mçrîjumi. Izmantojamajâm ierîcçm

jâatbilst prasîbâm, kas izvirzîtas vçrtçðanas

kritçrijiem, tâm ir jâbût teicamâ stâvoklî un

kalibrçtâm.

VIBRÂCIJAS MAKSIMÂLÂ PIEÏAUJAMÂ ROBEÞA

IEDARBÎBAI UZ PLAUKSTAS – ROKAS SISTÇMU JEBKURÂ NO X, Y UN Z ASÎM

Iedarbîbas ilgums

diennaktî ( a )

Izmçrîtas frekvences

paâtrinâjuma komponentes

maksimâli

pieïaujamâs vçrtîbas

kvadrâtâ (b)

a Keq

m/s 2

g(c)

no 4 lîdz 8 stundâm 4 0,40

no 2 lîdz 4 stundâm 6 0,61

no 1 lîdz 2 stundâm 8 0,81

mazâk par 1 stundu 12 1,22

PAMAT–

CENTRISKÂ

BIODINAMISKÂ

a) Pilnîga vibrâcijas

iedarbîba uz roku

katru dienu (nepârtraukti

vai ar pârtraukumiem).

b) Parasti viena no vibrâcijas

asîm dominç pâr

divâm pârçjâm. Vçrâ

òemts visnelabvçlîgâkais

lielums.

c) g = 9,81 m/s 2


III nodaïa. FIZISKÂ DARBA VIDE

55

PAÂTRINÂJUMS (EFEKTÎVAIS LIELUMS), Z ASS

virsmas

PAÂTRINÂJUMS (EFEKTÎVAIS LIELUMS), X, Y ASIS

TREÐDAÏOKTÂVAS JOSLAS FREKVENCE

dB = 20 lg a a 0

, kur a 0 = 10 –6 m/s 2

FREKVENCE VAI TREÐDAÏOKTÂVAS

CENTRÂLÂS JOSLAS FREKVENCE

Plaukstas–rokas vibrâcijas iedarbîba

Vibropaâtrinâjuma lielums jâmçra ar

akselerometru, kas novietots tajâ punktâ, kas

atrodas vistuvâk vietai, kur vibrâcija iedarbojas

uz roku, un akselerometram ir jâbût labâ kontaktâ

ar vibrçjoðo instrumentu.

Vidçjâ paâtrinâjuma lieluma kvadrâts ir

jâsalîdzina ar iepriekð minçto novçrtçðanas

kritçriju lielumu.

Visa íermeòa vibrâcijas iedarbîba

Paâtrinâjuma lielums jâmçra ar akselerometru,

kas novietots starp darbinieku un to

maðînas, iekârtas vai platformas daïu, no kuras

tiek pârvadîta vibrâcija, nodroðinot starp tiem

labu kontaktu.

Lai noskaidrotu iedarbîbas lîmeni – “darbaspçju

samazinâðanâs”, ”iedarbîba” vai “ierobeþots

komforts” – un atbilstoðo vibrâcijas

iedarbîbas laiku, òemot vçrâ frekvences spektru

katrâ vibrâcijas asî, iegûtos mçrîjumu rezultâtus

salîdzina ar lielumiem, kas norâdîti augstâkminçtajos

grafikos, turklât neviens no lielumiem

nedrîkst pârsniegt noteiktâs robeþas.

Preventîvie pasâkumi

Lai samazinâtu vibrâcijas ietekmi, var veikt

virkni pasâkumu, lai samazinâtu uz plaukstas–

rokas sistçmu vai visu íermeni novadîto

vibropaâtrinâjumu vai iedarbîbas laiku.

Lai samazinâtu iekârtas vibrâcijas lîmeni,

nepiecieðams veikt tehniskus pasâkumus, kuru

uzdevums ir

– novçrst vibrâcijas raðanos (nolietojuðâs virsmas,

spraugas, bojâti gultòi, vârpstas

grieðanâs utt.);

– desinhronizçt vibrâciju (rezonanses

frekvences izmaiòas, veicot atbilstoðâ elementa

masas vai cietîbas izmaiòas);

– samazinât uz cilvçku novadîto vibrâciju

(izmantojot izolâcijas materiâlus un/vai

vibrâcijas slâpçtâjus).

Darbiniekiem ir jâbût informçtiem par vibrâcijas

lîmeni, kuram viòi tiek pakïauti, un par

tehniskajiem lîdzekïiem, kas izmantoti ðo

apstâkïu uzlaboðanai.

Ja vibrâcija sasniedz augstas frekvences,

efektîvs lîdzeklis ir pretvibrâcijas (vibrâciju

izolçjoðu) cimdu izmantoðana.

Iedarbîbas laiku samazina darba laika saîsinâðana.

Ja darbinieks ir pakïauts nepârtrauktas

vibrâcijas iedarbîbai, tâs kaitîgo ietekmi palîdz

kompensçt îsa atpûta (aptuveni 10 minûtes

katrâ darba stundâ vai 20 minûðu pârtraukums

ik pçc katrâm 2 darba stundâm

speciâli iekârtotâs, iespçjami klusâs atpûtas

telpâs).


56 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

VIDES TERMISKIE APSTÂKÏI UN CILVÇKA ORGANISMS

Cilvçka un apkârtçjâs vides siltuma savstarpçjo

iedarbîbu var aplûkot shematiski,

pieòemot, ka cilvçka íermenis ir kâ trauks,

kurâ caur virkni mehânismu (kurus aprakstîsim

turpmâk) ieplûst siltums, un no kura ar

citu mehânismu palîdzîbu siltums vienlaikus

arî aizplûst. Ðo mehânismu savstarpçjâs

iedarbîbas rezultâtâ organisma “siltuma lîmenis”

stabilizçjas noteiktâ “augstumâ”.

CILVÇKA ORGANISMS LABI

SPÇJ PANEST TERMISKI AGRESÎVUS

APSTÂKÏUS

Atkarîbâ no minçtâ “augstuma”, mçs

uztveram noteiktas sajûtas: izjûtam siltuma

komfortu, aukstumu vai karstumu.

Veicot novçrtçðanu, jâòem vçrâ gan vides

termiskais raksturojums (vides termiskâ

agresivitâte), gan arî veicamâ darba intensitâte.

Pârmçrîga siltuma iedarbîba uz cilvçku

neizraisa lçnu un progresçjoðu pasliktinâðanos

nevienâ no dzîvîbai svarîgâm

funkcijâm; sekas parâdâs pçkðòi un tâdâ

formâ, kuru var nosaukt par “bioloìisko

nelaimes gadîjumu”.

Siltuma apmaiòa starp cilvçku un

apkârtçjo vidi

SVIEDRU IZTVAIKOÐANA IR ATKARÎGA

NO APKÂRTÇJÂS VIDES MITRUMA UN

NO GAISA KUSTÎBAS ÂTRUMA

Konvekcija

Organisms var uzòemt vai zaudçt siltumu

konvekcijas ceïâ. Konvekcija ir mehânisms,

kura rezultâtâ âda uzòem vai atdod siltumu

apkârtçjam gaisam, kad organisma un gaisa

temperatûras ir ATÐÍIRÎGAS.

KONVEKCIJA IR ATKARÎGA NO GAISA

TEMPERATÛRAS UN GAISA KUSTÎBAS

ÂTRUMA

Izstaroðana

Vçl viens no savstarpçjâs iedarbîbas

mehânismiem ir izstaroðana. Tâ ir siltuma

apmaiòa, kas notiek starp jebkuriem cietiem

íermeòiem, kuriem piemît daþâdas temperatûras.

IZSTAROÐANA IR ATKARÎGA NO

APKÂRTÇJO PRIEKÐMETU

TEMPERATÛRAS

Cilvçka íermenis pastâvîgi saòem vai

atdod siltumu apkârtçjâ vidç ar daþâdu

mehânismu starpniecîbu. Svarîgâkie no tiem:

svîðana, konvekcija un izstaroðana.

Sviedru iztvaikoðana (svîðana)

Sviedru iztvaikoðana ir viens no karstuma

samazinâðanas mehânismiem; sviedri,

izgarojot no âdas virsmas, paòem no âdas

siltumu, kas nepiecieðams ðíidruma pârejai

tvaika stâvoklî.


III nodaïa. FIZISKÂ DARBA VIDE

57

Íermenim apkârt esoðo priekðmetu vidçjo

temperatûru (ko nosaka, òemot vçrâ

priekðmetu virsmas un attâlumu no íermeòa)

sauc par vidçjo starojuma temperatûru.

Siltuma apmaiòa starp cilvçku un

apkârtçjo vidi ir atkarîga no èetriem

mainîgiem lielumiem: gaisa temperatûras,

gaisa mitruma, gaisa kustîbas âtruma un

vidçjâ starojuma temperatûras.

Ja mçs gribam novçrtçt vides termisko

agresivitâti, mums jâòem vçrâ èetri mainîgie

lielumi, iepriekð veicot mçrîjumus, vai arî

izmantojot vides novçrtçjuma indeksus, kuri

ietver visu vai daþu iepriekð minçto mainîgo

faktoru iedarbîbu.

Siltuma metaboliskâ ìenerçðana jeb

siltumrade

Siltumu mçra kilokalorijâs (kcal). Viena

kilokalorija ir siltuma daudzums, kas

nepiecieðams, lai viena kilograma ûdens

temperatûra palielinâtos par vienu grâdu.

Parasti ikdienas darbâ grûti atrast

metaboliskas termiskâs slodzes, kas visâ

darba dienas garumâ pârsniegtu 330 kcal/h.

mainîgie faktori. Visbieþâk tiek izmantots

râdîtâjs, ko sauc par WBGT (Wet Bulb Globe

Temperature) – mitras lodes un sfçras temperatûra,

kuru nosaka ðâdi:

WBGT = 0,7 THN + 0,3 TG (iekðtelpâm)

Ârpus telpâm, òemot vçrâ sauli, parasti

pielieto ðâdu WBGT aprçíinu:

WBGT = 0,7 THN = 0,2 TG + 0,1 TS

Sausa temperatûra (TS) ir temperatûra,

kuru râda parastais termometrs, kura sfçra

pasargâta no starojuma, bet kurai apkârt

brîvi cirkulç vides gaiss.

Normâla mitra temperatûra (THN) ir temperatûra,

kuru râda parastais termometrs,

kura sfçra ietîta mitrâ muslîna audumâ, nav

pakïauta mâkslîgâs ventilâcijas iedarbîbai un

nav pasargâta no siltuma starojuma.

Lodes temperatûra (TG) ir temperatûra,

kuru râda parastais termometrs, kura sfçra

ievietota metâla sfçras centrâ, kuras

diametrs ir 15 cm un kura ir nokrâsota ar

melnu, matçtu krâsu.

GANDRÎZ VISA ENERÌIJA, KURU MÇS

PATÇRÇJAM, PÂRVÇRÐAS SILTUMÂ

Mitrs

termometrs

Sauss aizsargâts termometrs

Termometrs

sfçrâ

Vides termiskâs agresivitâtes râdîtâji

Kâ mçs jau redzçjâm, siltuma apmaiòu

starp cilvçku un vidi nosaka èetri mainîgi faktori:

gaisa temperatûra, gaisa relatîvais

mitrums, gaisa kustîbas âtrums un vidçjâ

starojuma temperatûra.

WBGT râdîtâji

Râdîtâjos, ko pielieto darba aizsardzîbas

jomâ, vienlaicîgi tiek òemti vçrâ visi èetri

125 ml tilpuma trauks

ar destilçtu ûdeni

Vara sfçra 15 cm

diametrâ, nokrâsota

melnâ matçtâ krâsâ


58 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Siltuma radîtâ

riska novçrtçðana

No lîdz ðim teiktâ izriet, ka riska

novçrtçðana attiecîbâ uz kaitçjumu veselîbai,

ko var radît termiskâ stresa situâcija, ir jâveic,

vienlaicîgi òemot vçrât divus neatkarîgus

faktorus: no vienas puses, vides termiskâ

agresivitâte, ko mçs parasti nosakâm

ar vides râdîtâju starpniecîbu, piemçram,

WBGT, no otras puses, individuâlâs fiziskâs

aktivitâtes lîmenis.

Metode, kuru iesaka Amerikas

Valdîbas rûpniecîbas higiçnistu

konference (ACGIH)

No visâm metodçm, kuras ieteiktas vides

intensîvas termiskâs agresijas (termiskâ

stresa) novçrtçðanai, vislielâko atzinîbu

pasaulç, pateicoties savai vienkârðîbai un

efektivitâtei, ir iemantojusi TLV metode, ko

ieteikusi Amerikas Valdîbas rûpniecîbas

higiçnistu konference (ACGIH). Metode

pamatota uz WBGT indeksa izmantoðanu

kâ vides agresivitâtes radîtâju un grafika

veidâ attçlo tâ lielumus saistîbâ ar

metabolisko termisko slodzi. Kad darbs

nenorit pastâvîgos vides apstâkïos vai

vienâ ritmâ (metaboliskâ termiskâ slodze),

WBGT râdîtâja lielumi un metaboliskâ siltuma

slodze ir jânoapaïo, òemot vçrâ atbilstoðo

laika posmu. Maksimâlais laiks, uz

kuru pamatojas ðî metode, ir viena stunda.

Citiem vârdiem sakot, TLV nepiecieðams

aprçíinât katrai stundai atseviðíi.

Termiskâ stresa novçrðana

Konkrçtajâ situâcijâ eksistçjoðâ riska

samazinâðanu var panâkt, gan samazinot

nodarbinâtâ fizisko aktivitâti, gan

samazinot pastâvoðo vides agresivitâti, vai

arî vienlaicîgi iedarbojoties uz abiem faktoriem.

Parasti termiskâ stresa situâcija ir saistîta

ar intensîvu siltumu izstarojoðu avotu

ACGIH IETEIKTÂ TLV METODE TERMISKÂ

STRESA NOVÇRTÇÐANAI

râdîtâjs WBGT, 0 C

– aklimatizçta

– neaklimatizçta

metaboliskâ siltuma raþoðana, kcal/h

klâtbûtni, tâdçï îpaðu uzmanîbu vajadzçtu

pievçrst to izolâcijai vai arî nodarbinâtajiem

jâlieto speciâlu siltumu atstarojoðu apìçrbu.

No otras puses, ïoti svarîgi òemt vçrâ, ka

ne visus nodarbinâtos drîkst pakïaut tâdu

lielumu ietekmei, kas ir tuvi maksimâli

pieïaujamajiem lielumiem, kas norâdîti TLV

un citos lîdzîgos ieteikumos.

Izpildot iepriekð minçtâs prasîbas, pirms

darba ðâdos apstâkïos ir jâbût aklimatizâcijas

periodam. Aklimatizâcija ir fizioloìiska

parâdîba, kuras rezultâtâ cilvçkiem, kuri atrodas

intensîva termiskâ stresa apstâkïos,

uzlabojas organisma fizioloìiskâs atbildes

reakcijas attiecîbâ uz agresîvajiem

apstâkïiem, kas iedarbojas uz viòiem.

Aklimatizâcija tiek panâkta îsâ laika posmâ

(aptuveni viena nedçïa), bet tikpat âtri arî tiek

zaudçta. Tas jâòem vçrâ, ja darbinieks ilgâku

laiku kaut kâdu iemeslu dçï bijis prom no

darba.


III nodaïa. FIZISKÂ DARBA VIDE

59

STRÂDÂT MAKSIMÂLI PIEÏAUJAMO

TEMPERATÛTU APSTÂKÏOS DRÎKST

TIKAI TIE NODARBINÂTIE, KURI IR

AKLIMATIZÇJUÐIES UN ATRODAS

MEDICÎNISKÂ UZRAUDZÎBÂ

Ieteicams dzert nedaudz sâïu ûdeni (1g

sâls uz 1 litru ûdens), ja vien nodarbinâtie

nav pietiekami aklimatizçjuðies vai pçc

paðu vçlçðanâs savâ uzturâ nelieto daudz

sâls.

NODARBINÂTAJIEM, KAS PAKÏAUTI

PAAUGSTINÂTAI SILTUMA IEDARBÎBAI,

JÂDZER DAUDZ ÛDENS

Aukstuma iedarbîba

Cilvçkiem, kuri strâdâ îpaðos dabîgos vai

mâkslîgos aukstuma apstâkïos, jâbût

apmâcîtiem un jâzina, kâdiem riskiem darbâ

viòi pakïauti, lai viòi varçtu veikt nepiecieðamos

preventîvos pasâkumus.

Intensîva aukstuma iedarbîba pat îsâ laika

sprîdî var izraisît apsaldçðanos. Apsaldçðanâs

parasti skar íermeòa perifçrâs

daïas. Visvairâk no tâs cieð vaigi, deguns un

ausis, jo seju parasti neapsedz. Apsaldçt var

arî roku un kâju pirkstus.

Smagâkâs aukstuma iedarbîbas sekas ir

tâ sauktâ hipotermija, kad cilvçka íermenis

zaudç savu siltumu. Galvas smadzeòu temperatûras

pazeminâðanâs noved pie neuzmanîbas,

koordinâciju zuduma, pie nespçjas

uzturçt darba ritmu un izraisa miegainîbu.

TLV LIELUMI, PLÂNOJOT DARBUS/APSILDÎÐANU, 4–STUNDU DARBA MAIÒAI

Gaisa temperatûra Bez ievçrojama Vçjð Vçjð Vçjð Vçjð

skaidrâs debesîs vçja 8 km/h 16 km/h 25 km/h 32 km/h

0

C (aptuveni)

Maksimâlais Maksimâlais Maksimâlais Maksimâlais Maksimâlais

darba laiks Nr.* darba laiks Nr.*darba laiks Nr.* darba laiks Nr.* darba laiks Nr.*

No –26 0 lîdz –28 0 (ar parastu (ar parastu 75 min. 2 55 min. 3 40 min. 4

pârtrauk.) 1 pârtrauk.) 1

No –29 0 lîdz –31 0 (ar parastu 75 min. 2 55 min. 3 40 min. 4 30 min. 5

pârtrauk.) 1

No –32 0 lîdz –34 0 75 min. 2 55 min. 3 40 min. 4 30 min. 5 E**

No –35 0 lîdz –37 0 55 min. 3 40 min. 4 30 min. 5 E**

No –38 0 lîdz –39 0 40 min. 4 30 min. 5 E**

No –40 0 lîdz –42 0 30 min. 5 E**

No –43 0 un zemâka

E**

Nr.* – 10 minûtes ilgu pârtraukumu skaits siltâ telpâ.

E** – Ja tie nav darbi ârkârtas situâcijâ, tad tie bûtu jâpârtrauc.

Piezîme. Paredzamâ darba slodze – no vidçjâs lîdz smagai. Vieglai un vidçjai slodzei ir jâpiemçro

zemâkâ skala.


60 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Ârkârtas gadîjumâ, lai gan tâdi notiek reti, var

iestâties nâve.

Aukstuma iedarbîbas risku nosaka divi

mainîgie faktori: gaisa temperatûra un vçja

âtrums. Jo zemâka temperatûra un jo lielâks

vçja âtrums, jo risks ir lielâks. Saskaòâ ar TLV

metodi, ko rekomendç ACGIH, –28 0 C temperatûra

bezvçjâ un –6 0 C temperatûra 65 km/h

vçjâ neizraisa lielas briesmas, ja ir atbilstoðs

apìçrbs. Agresîvâkos apstâkïos darba laiks

jâsamazina. Turklât nepiecieðami regulâri pârtraukumi.

Tâ kâ daudzos gadîjumos nav iespçjams

mainît apkârtçjâs vides apstâkïus, preventîvajiem

pasâkumiem ir jâbût orientçtiem uz

aizsardzîbu, apmâcîbu un ergonomiku.

APGAISMOJUMS

Pats galvenais enerìijas veids, kura uzdevums

ir kalpot cilvçkam, ir gaisma. Lai arî

kâdu darbu cilvçks veiktu, jâbût pareizam

apgaismojumam, ko nodroðina pareizas

apgaismojuma ierîces.

Lielumi un mçrvienîbas

Galvenais raksturlielums ir gaismas plûsma,

kas ir gaismas enerìija, ko izstaro gaismas

avots laika vienîbâ. Gaismas plûsmu

mçra lûmenos.

Gaismas stiprums ir gaismas plûsma, kas

vçrsta noteiktâ virzienâ. Mçrvienîba ir kandela

(cd).

Apgaismojuma lîmenis – tâ ir uz virsmas

vienîbu krîtoðas gaismas plûsma. Tas tiek

mçrîts luksos.

Gaismas spoþums vai virsmas fotometriskais

spîdums noteiktâ virzienâ ir attiecîba

starp gaismas stiprumu noteiktajâ virzienâ

un virsmu, ko redz tajâ paðâ virzienâ izvietots

novçrotâjs. Tas tiek mçrîts kandelâs uz

laukuma vienîbu.

Kontrasts ir apgaismojuma atðíirîba starp

priekðmetu un tâ apkârtni vai starp viena

priekðmeta daþâdâm daïâm.

Atstaroðanas koeficients ir proporcionâla

gaismas daïa, ko atstaro virsma. Katram

materiâlam ir savs atstaroðanas koeficients,

kurð variç no 0 lîdz 1.

Apgaismojuma lîmenis

Katram darbîbas veidam ir nepiecieðams

noteikta lîmeòa apgaismojums tajâ vietâ, kur

ðî darbîba notiek. Apgaismojuma lîmenis ir

MINIMÂLAIS APGAISMOJUMA LÎMENIS

Zonas vai

darba telpas

Minimâlais

apgaismojuma

lîmenis (luksos)

Zonas un to prasîbas

attiecîbâ uz apgaismojumu

1. zemas ..........................................100

2. vidçjas ..........................................200

3. augstas ........................................500

4. ïoti augstas ................................1000

Reti izmantojamas zonas

vai darba telpas ..................................50

Parasti izmantojamas

zonas vai darba telpas ....................100

Periodiski izmantojami

piebraucamie ceïi ..............................25

Parasti izmantojami

piebraucamie ceïi ..............................50

Prasîbas attiecîbâ uz darba vietu apgaismojumu

ir notreiktas Ministru kabineta

2002. gada 19. marta noteikumos Nr. 125

Darba aizsardzîbas prasîbas darba vietâs”


III nodaïa. FIZISKÂ DARBA VIDE

61

atkarîgs no ðâdiem faktoriem: aplûkojamo

detaïu izmçra; attâluma starp aci un

apskatâmo objektu; objekta atstaroðanas

koeficienta; objekta detaïu kontrasta un to

fona; skatîtâja (darbinieka) vecuma.

Apgaismojuma lîmeni mçra ar luksmetru,

t.i., ierîci, kas gaismas enerìiju pârvçrð elektriskâ

signâlâ, kas pçc pastiprinâðanas tiek

novadîts uz skalu, kas graduçta luksos.

Lai izvçlçtos veicamajam darbam atbilstoðu

apgaismojuma lîmeni, obligâti jâievçro

prasîbas, ko ietver Ministru kabineta

noteikumi Nr.125 “Darba aizsardzîbas

prasîbas darba vietâs”, kas nosaka minimâlâs

prasîbas nodarbinâto droðîbas un

veselîbas aizsardzîbai darba vietâs.

Objektu atðíirðanâ noteicoðais faktors ir

aplûkojamâ objekta atðíirîba no apkârtçjâs

vides apgaismojuma un krâsas ziòâ.

Redzes spçja

Veicot darba vietas ergonomiskos pçtîjumus,

lielâku interesi izraisa tâdi redzes spçju

faktori kâ redzes asums, akomodâcija un

adaptâcija.

Redzes asums – tâ ir acs spçja atðíirt

sîkus priekðmetus, kas atrodas tuvu viens

otram. Redzes asuma lîmenis atkarîgs no

daudziem faktoriem: vecuma, gaismas

spilgtuma, kontrasta un gaismas krâsas.

Akomodâcija – tâ ir acs spçja veidot zinâmâ

attâlumâ izvietota priekðmeta skaidru

attçlu. To nodroðina acs lçcas izliekuma

râdiusa palielinâðanâs vai samazinâðanâs.

Adaptâcija – tâ ir acs spçja automâtiski

pielâgoties daþâdam priekðmetu apgaismojumam.

Ðî pielâgoðanâs notiek paplaðinoties

vai saðaurinoties acs zîlîtei.

Kontrasts un apþilbðana

Apþilbðanu izraisa spoþa gaismas avota

klâtbûtne redzeslaukâ. Apþilbðana rada

nogurumu un objektu atðíirðanas spçjas

pazeminâðanos.

Apþilbðanas galvenie faktori ir:

– gaismas avota vai apgaismoto virsmu

spilgtums (maksimâli pieïaujamâ tieðam

skatienam – 7500 cd/m²);

– gaismas avota izvietojums, jo apþilbðana

notiek, kad gaismas avoti atrodas 45 0

leòíî attiecîbâ pret vertikâli.

Pieïaujamâ aplûkojamâ objekta un darba

virsmas spilgtuma attiecîba ir 3:1, bet

aplûkojamâ objekta un apkârtçjâs vides

spilgtuma attiecîba – 10:1.

JO AUGSTÂK IR IZVIETOTS GAISMAS

AVOTS ATTIECÎBÂ PRET REDZES

LEÒÍI, JO MAZÂKA BÛS APÞILBÐANA

Apgaismojuma veidi

Pçdçjos gados ir ievçrojami palielinâjusies

vçlme izmantot dabisko apgaismojumu. Tas

saistîts ne tikai ar gaismas kvalitâti, ko

nodroðina dabiskais apgaismojums, bet arî

ar to, ka tas ir labvçlîgâks veselîbai. Taèu tas

jâpapildina ar citiem mâkslîgâ apgaismojuma

avotiem.

Ir trîs apgaismojumam izmantojamo gaismas

avotu galvenie veidi: kvçllampas,

luminiscences un gâzizlâdes (dzîvsudraba,

retâk nâtrija) lampas.

Kvçllampas tiek rekomendçtas tad, kad

mâkslîgais apgaismojums tiek izmantots reizi

pa reizei un kad nepiecieðams spçcîgs un

koncentrçts gaismas kûlis.

Luminiscences lampu gaismas efektivitâte

un ilgais kalpoðanas laiks ïauj ieteikt tâs

kopçjam apgaismojumam.

Gâzizlâdes (dzîvsudraba) lampu izmantoðanu

var ieteikt lietot lielâs raþoðanas

telpâs, kurâs ir augsti griesti, kâ arî ârçjo

zonu apgaismojumam (noliktavas, piebraucamie

ceïi utt.).


62 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

APTUVENIE SPILGTUMA LIELUMI (cd/m²)

Saule ..........................................................................................................................15 x 10 8

Skaidras debesis ......................................................................................No 3 000 lîdz 5 000

Caurspîdîga kvçllampa ..................................................................................................1 x 10 6

Matçta kvçllampa ..........................................................................................................50 000

Luminiscences lampa 40W/20 ........................................................................................7 500

Balts papîrs pie apgaismojuma 100 luksi ..........................................................................250

APGAISMOJUMA APSTÂKÏI DARBA VIETÂS,

KAS APRÎKOTAS AR DISPLEJIEM

Darbs ar displeju ietver trîs vizuâlâs

operâcijas: pirmkârt, to tekstu lasîðanu, kas

parâdâs ekrânâ; otrkârt, burtu un zîmju

atpazîðanu uz tastatûras, un, treðkârt,

dokumentu lasîðanu (rokrakstâ rakstîtu,

tipogrâfiski iespiestu vai uz printera drukâtu

utt.).

Parametri, kas ietekmç teksta lasâmîbu

ekrânâ: burtu izmçrs un krâsa un to kontûru

asums; kontrasts starp burtiem un fonu.

Apgaismojuma ierîces, kas izvietotas

plaðâ zonâ virs darbstacijas, var radît atspulgu

uz taustiòiem.

Apgaismojuma lîmenis, kas nepiecieðams

dokumentu lasîðanai (apmçram 500 luksu),

parasti nav savienojams ar prasîbâm apgaismojumam

darbâ ar displeju (apmçram 250

luksu).

Apþilbðana darba vietâ

Logs vai mâkslîgais gaismas avots, kas

atrodas darbinieka redzes laukâ (aiz ekrâna),

ir daudz spilgtâks, nekâ tas, pie kâ darbinieks

ir pieradis, tâpçc notiek apþilbðana.

Rekomendâcijas, aprîkojot darba vietu

ar displeju

Pasâkumi, kurus nepiecieðams veikt, lai izvairîtos

no minçtajiem negatîvajiem efektiem:

1) Izvietot displeja ekrânus pçc iespçjas

tâlâk no dienas gaismas avotiem un

paralçli tiem.

2) Aprîkot logus ar cieðiem aizkariem vai

þalûzijâm, vçlams ar vertikâlâm regulçjamâm

plâksnîtçm.

3) Aprîkot darba vietu ar aizsargekrânu, lai

novçrstu gaismas atstaroðanos no displeja

un lîdz ar to gaismas izraisîto apþilbðanu.

4) Izvietot darba vietu starp griestos izvietoto

apgaismojuma ierîèu rindâm.

5) Censties, lai apgaismojuma ierîces atrastos

tieði virs darbinieka, perpendikulâri

ekrâna asij.

6) Kopçjâ apgaismojuma ierîcçm jâbût aprîkotâm

ar izkliedçtâjiem vai reþìi ar


III nodaïa. FIZISKÂ DARBA VIDE

63

zemu atstaroðanâs lîmeni.

7) Nodroðinât iespçju samazinât apgaismojuma

lîmeni ar regulçtâjiem vai slçdþiem, kas

dod iespçju izslçgt kopçjo apgaismojumu,

maksimâli ievçrojot individuâlâs prasîbas.

Apstâkïus darba vietâs, kas aprîkotas ar

displejiem, regulç Ministru Kabineta

2002. gada 6. augusta noteikumi Nr. 343

Darba aizsardzîbas prasîbas, strâdâjot ar

displeju”.

KAS IR RADIÂCIJA

Radiâcija ir viens no veidiem, kâdâ objekti

dod mums enerìiju, kas tiem piemît vai kura

uzkrâjusies dabiskâ ceïâ.

Vispazîstamâkais radiâcijas veids ir gaisma.

Tieðâm, saules gaisma un mâkslîgâ

gaisma, ko izstaro apgaismojuma ierîces, ir

radiâcija. Mçs pazîstam arî daudzus citus

radiâcijas veidus, kaut arî tie nav redzami:

viïòi, kurus izstaro radio un televîzijas antenas;

mikroviïòi, kas tiek izmantoti sadzîves

un rûpnieciskajâs mikroviïòu krâsnîs; radaru

sistçmas un rentgena stari.


64 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

NEJONIZÇJOÐAIS STAROJUMS

Frekvence – enerìijas mçrvienîba, ko

izmanto radiâcijas mçrîðanai. Frekvenci

mçra hercos un megahercos (MHz), kas ir

miljons hercu. Jo lielâka radiâcijas

frekvence, jo lielâka ir tâs enerìija. Bieþi

runâ arî par radiâcijas viïòa garumu.

Viïòa garums ir lielums, kas pretçjs

frekvencei. Tâdçjâdi, jo lielâks viïòa garums,

jo mazâka frekvence, un otrâdi.

JO LIELÂKA RADIÂCIJAS FREKVENCE,

JO LIELÂKA TÂS ENERÌIJA UN

BÎSTAMÎBA

AUGSTA

VIDÇJA

ZEMA

FREKVENCES

kosmiskie stari

gamma – stari

rentgena stari

ultravioletie

redzamie

infrasarkanie

mikroviïòi

radars – FM –TB

radioviïòi

komponentu jonizâciju). Tâpçc to sauc par

jonizçjoðo starojumu (radiâciju).

Turpretim nejonizçjoðais starojums nespçj

jonizçt mûsu organisma ðûnas. Tâpçc tas ir

mazâk bîstams par jonizçjoðo starojumu

(radiâciju), kaut gan tas nenozîmç, ka tas

nekâdi neiedarbojas uz cilvçku organismu.

Nejonizçjoðais starojums tiek saukts

daþâdi, atkarîbâ no tâ avota. Tâ mçs sakâm

par infrasarkanajiem stariem (vai radiâciju),

ultravioletajiem stariem, mikroviïòiem utt.

Ultravioletais starojums

No nejonizçjoðajiem starojumiem vislielâkâ

enerìija piemît ultravioletajam starojumam.

Ðî ultravioletâ starojuma samçrâ lielâ

enerìija ïauj tam íîmiski iedarboties uz

matçriju, izraisot tâ sauktâs fotoíîmiskâs

reakcijas.

Raþoðanâ lîdzâs tieðai ultravioleto staru

izmantoðanai eksistç arî virkne procesu,

kuros ultravioletais starojums rodas kâ

blakusprodukts, nesniedzot konkrçtu labumu.

Ultravioletâ starojuma

iedarbîba

Ultravioleto staru iedarbîba, pirmkârt, skar

âdu. Ja iedarbîba ir ilgstoða, âda iegûst neatgriezeniskus

bojâjumus un zaudç elastîbu.

ULTRAZEMA

elektriskie lauki

augsts spriegums

ULTRAVIOLETAIS STAROJUMS

VISLIELÂKO KAITÇJUMU NODARA

ÂDAI UN ACÎM

Kad augstas frekvences radiâcija (t.i.,

liela enerìija) nonâk kontaktâ ar cilvçka

organismu, tâ spçj nodarît ðûnâm smagu,

neatgriezenisku kaitçjumu (noteiktu ðûnu

Ultravioletâ starojuma iedarbîbas

bîstamîbas novçrtçjums

ACGIH ieteiktie TLV lielumi ierobeþo to

enerìijas daudzumu, kâdu drîkst saòemt âda

un acis ultravioleto staru veidâ laika vienîbâ.


III nodaïa. FIZISKÂ DARBA VIDE

65

Ultravioleto staru, kuru garums ir robeþâs no

320 lîdz 400 nanometriem (viens nanometrs

ir vienâds ar vienu miljardo metra daïu),

enerìijas plûsma nedrîkst pârsniegt 1 milivatu

uz kvadrâtcentimetru, ja to iedarbîba

ilgst vairâk par tûkstoð sekundçm. Ja iedarbîbas

ilgums ir mazâks, tiek ierobeþots kopçjais

enerìijas daudzums, kurð nedrîkst

pârsniegt 1 dþoulu uz kvadrâtcentimetru.

(Viens vats – tâ ir jauda, kas atbilst 1 dþoula

enerìijas plûsmai sekundç).

ULTRAVIOLETO STARU SALÎDZINOÐÂ

BÎSTAMÎBA ATKARÎBÂ NO TO

FREKVENCES

Infrasarkanais starojums un

redzamâ gaisma

Par infrasarkano starojumu mçs saucam

elektromagnçtisko starojumu, kura viïòa

garums ir robeþâs no 750 nanometriem lîdz

1 mm. Diapazonu no 750 lîdz 1400 nanometriem

sauc par “tuvo infrasarkano starojumu”,

bet garâkus viïòus – par “tâlo infrasarkano

starojumu”.

Redzamâ gaisma gaiði zilâ krâsâ (viïòa

garums 400–700 nanometri) spçj nodarît

fotoíîmiskos bojâjumus acs tîklenei. Tâdçï

ACGIH pieðíir tai TLV lielumu, kurð pçc

frekvences tiek pielîdzinâts infrasarkanajiem

stariem.

FREKVENCE, Hz

Ja viïòa garums ir robeþâs no 200 lîdz 315

nanometriem, iedarbîbas novçrtçjums ir

sareþìîtâks, jo TLV pieprasa veikt enerìijas

daudzuma mçrîjumus atseviðíi katram viïòa

garumam, jo katram no tiem piemît daþâda

agresivitâtes pakâpe.

Ultravioletâ starojuma iedarbîbas

kontrole

Cilvçku aizsardzîbai parasti pietiek, ja

izmanto jebkuras brilles vai sejas un acu aizsardzîbas

lîdzekïus un jebkuru aizsargtçrpu.

Tie absorbç saòemto ultravioleto starojumu,

samazinot to lîdz nekaitîgam lîmenim.

Infrasarkanâ starojuma un

redzamâs gaismas

iedarbîba

Infrasarkanâ starojuma un redzamâs

gaismas bîstamîba ir neliela, izòemot

îpaðus gadîjumus. Profesionâlâ jomâ izòçmumu

veido tâ saucamâ “stikla pûtçju

katarakta“ (blefarîts, keratîts), kuru izraisa

pârmçrîga infrasarkanâ starojuma iedarbîba.

Infrasarkanie stari ar lielâku viïòa garumu

rada acs radzenes bojâjumus. Mazâka

viïòa garuma gadîjumos radzene kïûst

caurspîdîga, un infrasarkanie stari spçj

iekïût acs iekðienç un izraisît lçcas aptumðoðanos

un kataraktu, un pat tîklenes

apdegumu.

Infrasarkanâ starojuma un

redzamâs gaismas iedarbîbas

kontrole

Darba vietas, kurâs var bût bîstama infrasarkanâ

starojuma iedarbîba, ir sastopamas

reti. Ðâdos gadîjumos ieteicams uzstâdît

ekrânus un nepiecieðamîbas gadîjumâ izsniegt

atbilstoðas aizsargbrilles.


66 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Mikroviïòi un radiofrekvence

Mikroviïòi ir starojums ar frekvenci robeþâs

no 300 MHz lîdz 300 GHz. Radiofrekvences

ir starojums frekvenèu robeþâs no 100 KHz

lîdz 300 MHz. Mikroviïòus paralçli pielietojumam

telekomunikâciju sistçmâs plaði izmanto

kâ siltuma avotu.

Mikroviïòu un radiofrekvenèu

iedarbîba

Mikroviïòiem un radiofrekvencçm ir divçjâda

iedarbîba: termiska un ar siltumu nesaistîta

iedarbîba.

Mikroviïòu un radiofrekvences

iedarbîbas kontrole

Absolûta priekðroka ir dodama kolektîviem

aizsardzîbas lîdzekïiem salîdzinâjumâ ar individuâlajiem.

Tie var izpausties virknç

pasâkumu, sâkot ar radaru antenu orientâciju

ierobeþojumiem, lai samazinâtu radiâcijas

lîmeni zemes lîmenî, lîdz pilnîgai radiâcijas

avotu slçgðanai (piemçram, mikroviïòu krâsnis).

TLV LIELUMI MIKROVIÏÒIEM UN

RADIOFREKVENCÇM

AR SILTUMU NESAISTÎTÂ MIKROVIÏÒU

UN RADIOFREKVENÈU IEDARBÎBA

VÇL IR MAZ IZPÇTÎTA

Termiskajai iedarbîbai ir raksturîga

nevienveidîba, tâ galvenokârt skar íermeòa

orgânus, kuriem ir maz asinsvadu,

piemçram, acis un sçkliniekus. Siltuma

iedarbîba var ietekmçt nervu sistçmas darbîbu

un uzvedîbu, sirds–asinsvadu sistçmu,

redzes un dzirdes orgânus, neiroendokrîno,

asinsrades un reproduktîvo sistçmu.

Ar siltumu nesaistîtâ iedarbîba ir daudz

mazâk izpçtîta. Kâ piemçru var minçt ietekmi

uz bioloìisko membrânu un ìençtiskâs informâcijas

nodoðanu hromosomu lîmenî.

Mikroviïòu un radiofrekvenèu

iedarbîbas bîstamîbas novçrtçjums

TLV ierobeþo íermeòa absorbçtâs enerìijas

daudzumu (“îpatnçjais absorbcijas

râdîtâjs”) lîdz 0,4 vatiem uz svara kilogramu,

lîdz ar to atkarîbâ no radiâcijas frekvences

laika vienîbâ saòemtie enerìijas lielumi ir

daþâdi.

Lâzera starojums

Lâzeri tiek izmantoti projicçðanas, metinâðanas

un balansçðanas iekârtâs,

spektrofotometrijâ, ðíiedroptiskajâs sakaru

sistçmâs, grafiskajâ mâkslâ, celtniecîbâ,

íirurìijâ utt.

Bûtîbâ lâzers ir ierîce, kas spçj raþot “gaismu”

(redzamais starojums, infrasarkanais vai

ultravioletais), kuras raksturîgâs îpatnîbas ir

monohromatisms (tâ satur tikai viena garuma

viïòa starojumu, nevis sajaukumu, kâ

parastâ gaisma), koherence un vienvirzienîba

(kûïa formâ).

Lâzera starojuma iedarbîba

Lielâ pastâvoðo lâzeru daudzveidîba, to

atðíirîba jaudas, emisijas laika un viïòa

garuma ziòâ neïauj runât par vienu risku

grupu.

Lâzera starojuma iedarbîba uz aci var

izpausties sâkot no nepatîkamâm sajûtâm

lîdz pat smagiem acs tîklenes bojâjumiem.


III nodaïa. FIZISKÂ DARBA VIDE

67

VISJÛTÎGÂKÂS PRET LÂZERA

IEDARBÎBU IR ACIS, RETÂK ÂDA

Lâzera starojuma iedarbîbas

bîstamîbas novçrtçjums

Vispâratzîts lâzera starojuma iedarbîbas

bîstamîbas novçrtçjums ir Amerikas

Nacionâlâ standartu institûta (ANSI)

publicçtie kritçriji, kuri tika pilnîgi iekïauti

TLV.

Norâdîtie kritçriji nosaka staru iedarbîbas

maksimâlo lîmeni nepârtrauktas darbîbas

lâzeriem, izteiktu W/cm 2 , kâds var sasniegt

acis, atkarîbâ no lâzera viïòa garuma un

iedarbîbas ilguma.

Lâzera starojuma

iedarbîbas kontrole

Viens no preventîviem pasâkumiem pamatojas

uz lâzeru klasifikâciju atkarîbâ no bîstamîbas

pakâpes, kâdu tie rada. Saskaòâ ar

vienu no visplaðâk atzîtâm starptautiskajâm

klasifikâcijâm (825–CEI–1984), lâzeri tiek

klasificçti ðâdi:

1. klase: konstruktîvi nekaitîgi (nepârsniedz

maksimâli pieïaujamo iedarbîbas

lîmeni vai to droðu izmantoðanu garantç

konstrukcija).

2. klase: lâzeri ar nelielu jaudu, kuri

ìenerç redzamo starojumu un

funkcionç pastâvîgâ vai pulsçjoðâ

reþîmâ. Parasti lâzers ar ðâdu raksturojumu

nav bîstams, jo acîm piemît

paðaizsardzîbas reflekss – acs mirkðíinâðana.

3. klase: lai arî eksistç izòçmumi, tomçr

kopumâ var teikt, ka ðî tipa (vidçjas jaudas)

lâzera kûlis ir bîstams redzei gan

tieðâ skatîjumâ, gan tieða atstarojuma

veidâ. Tomçr tâ atstarotais izkliedçtais

stars nav bîstams.

4. klase: augstas jaudas lâzeri (virs 0,5 W

pastâvîgas darbîbas lâzeriem), kuru tieðais

staru kûlis ir bîstams acîm un âdai,

kâ arî bîstams var bût to izkliedçtais

atstarotais stars. Lielâs jaudas dçï tie var

kïût par ugunsgrçka cçloni.

Parasti jebkurai iekârtai, kurâ ietilpst lâzers,

ir precîzs ðî lâzera klases maríçjums.

Izmantojot 3. un 4. klases lâzeru,

nepiecieðams veikt virkni droðîbas

pasâkumu, kas pirmâm kârtâm attiecas uz

paðu iekârtu. Katra veida lâzera starojumam

tiek normçta pieïaujamâ enerìçtiskâ

ekspozîcija.

Galçji zemu frekvenèu

elektromagnçtiskie lauki

Jebkurð aparâts, kurð izmanto elektroenerìiju,

un elektrîbu piegâdâjoðie kabeïi ap

sevi veido starojumu, kas ir pazîstams kâ

elektromagnçtiskais lauks.

Lai noskaidrotu elektromagnçtiskâ lauka

iedarbîbu uz nodarbinâtajiem darba laikâ,

lîdz ðim tika novçroti tikai tie nodarbinâtie,

kuri remontçja vai strâdâja augstsprieguma

lîniju tuvumâ. Daþi autori norâda, ka tiem ir

novçrotas ievçrojami smagâkas leikçmijas

formas nekâ tiem, kuri nav tikuði pakïauti

elektromagnçtiskâ lauka iedarbîbai.

ELEKTROMAGNÇTISKO LAUKU

IEDARBÎBA LÎDZ ÐIM VÇL IR MAZ

IZPÇTÎTA

ACGIH rekomendçtâ TLV nosaka lielumus

atseviðíi ðî radiâcijas veida elektriskajâm un

magnçtiskajâm sastâvdaïâm, jo to savstarpçjâ

attiecîba konkrçtos gadîjumos var

bût ïoti daþâda.


68 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

JONIZÇJOÐAIS STAROJUMS

Izotopu un jonizçjoðu starojumu ìeneratoru

izmantoðana raþoðanas procesâ ir

sastopama bieþi, it îpaði atseviðíâs nozarçs,

piemçram, slimnîcâs (kodolmedicînâ) un

laboratorijâs (radioimunoloìiskâs izpçtçs).

Ar jonizçjoðo starojumu tiek saprasts tâds

starojums, kura enerìijas lîmenis ir

pietiekams, lai izrautu elektronus no atoma

apvalka, ar to izsaucot to jonizâciju.

Pastâv divi pamata jçdzieni, kuri raksturo

daþâdus jonizçjoðâ starojuma tipus:

1) jonizçjoðais potenciâls ir proporcionâls

enerìijas lîmenim;

2) penetrâcija ir apgriezti proporcionâla

daïiòu lielumam.

Iedarbîba uz organismu

Iedarbojoties uz organismu, jonizçjoðais

starojums izsauc tajâ daþâdas patoloìijas,

saistîtas ar to elementu jonizâciju, kuri veido

organisma ðûnas un audus. Ðâda reakcija

var bût tieða un noritçt tieði starojuma bojâtajâ

molekulâ, vai netieða, ja to izsauc brîvie

radikâïi, kuri ietekmç citas molekulas.

Ârçjais apstarojums

Apstarojuma risks pastâv gadîjumâ, kad

cilvçks ir pakïauts neizkliedçta starojuma

avota iedarbîbai, kas ir ârçja attiecîbâ pret

viòu, un kad nepastâv tieðs kontakts ar

avotu.

JONIZÇJOÐÂ STAROJUMA IETEKME

VAR IZPAUSTIES PÇC IEVÇROJAMA

LAIKA, ARÎ PÇC TAM, KAD STAROJUMA

IEDARBÎBA IR BEIGUSIES

Radioaktîvais piesâròojums

Piesâròojuma risks rodas, ja cilvçks

nokïûst tieðâ kontaktâ ar avotu, kurð var bût

izkliedçts apkârtçjâ vidç (gâzes, tvaiki un

aerosoli) vai atrodas nosçdumu veidâ uz

virsmas.

Lielumi un mçrvienîbas

Zemâk minçti visbieþâk sastopamo ar

jonizçjoðo starojumu saistîto mçrvienîbu îsi

skaidrojumi.

Aktivitâte

Tâ ir radionukleîdu sabrukðanas aktu

skaits laika vienîbâ. Mçrîjumu vienîba

Starptautiskajâ vienîbu sistçmâ SI ir bekerels

(Bq).

Ar laiku aktivitâte samazinâs ar âtrumu,

kas atkarîgs no pussabrukðanas perioda.

Tas ir laiks, kas nepiecieðams, lai sabruktu

puse no radionukleîda kodolu sâkotnçjâ skaita.

Tas raksturo katru no radionukleîdiem.

Deva

Tas ir enerìijas daudzums, kas absorbçts

cilvçka vai vides punktâ uz masas vienîbu.

Mçrîjumu vienîba ir grejs (Gy).

Ekvivalentâ deva

Tâ ir cilvçka absorbçtâ deva, òemot vçrâ

nodarîto kaitçjumu vai izraisîto bioloìisko

efektu. Tâs mçrvienîba ir zîverti (Sv).

Maksimâlie pieïaujamie lielumi

Vairumâ valstu pastâv likumdoðanas normas,

kas nosaka maksimâlo pieïaujamo devu,

kâdu drîkst saòemt cilvçks attiecîgâ laika

periodâ. Latvijâ ðâdi ierobeþojumi ir izklâstîti

Ministru kabineta 2002. gada 9. aprîïa noteikumos

Nr. 149 “Noteikumi par aizsardzîbu pret

jonizçjoðo starojumu”, kâ arî likumâ “Par radiâcijas

droðîbu un kodoldroðîbu”.


III nodaïa. FIZISKÂ DARBA VIDE

69

STAROJUMA DEVU IEROBEÞOJUMI

Vispârçja iedarbîba (viss organisms)

PROFESIONÂLI PAKÏAUTAIS KONTINGENTS

– Vispârçjâ kategorija ..................................................................................................20 mSv/gadâ

– Skolçni (mâcekïi un studenti) vecumâ no 16 lîdz 18 gadiem ......................................6 mSv/gadâ

PROFESIONÂLI NEPAKÏAUTAIS KONTINGENTS

– Vispârçjâ kategorija ....................................................................................................6 mSv/gadâ

Lokâla iedarbîba uz organismu

PROFESIONÂLI PAKÏAUTAIS KONTINGENTS

– Acs lçca ..................................................................................................................150 mSv/gadâ

– Âda ........................................................................................................................500 mSv/gadâ

– Ekstremitâtes ..........................................................................................................500 mSv/gadâ

– Pârçjie orgâni un audi ........................................................................500 mSv/gadâ (50 R/gadâ)

Îpaði nosacîjumi

– Grûtnieces un mâtes, kas baro bçrnu ar krûti ............................................................1 mSv/gadâ

Kopumâ var uzskatît, ka cilvçka mûþa laikâ saòemtâ

deva nedrîkst pârsniegt ðâdi noteikto

D: 5(N•18)

kurâ: D – saòemtâ deva un N – cilvçka vecums

Jonizçjoðâ starojuma iedarbîbas riski

Ârçjâ apstarojuma riska gadîjumâ, kad

nepastâv tieðs kontakts ar starojuma avotu,

jâòem vçrâ èetri faktori: avota aktivitâte,

attâlums lîdz tam, iedarbîbas laiks un veids,

aizsargekrâna biezums.

Radioaktîvais piesâròojums, kurâ pastâv

kontakts ar starojuma avotu, ir visizplatîtâkais

jonizçjoðâ starojuma iedarbîbas risks

tajâs darba vietâs, kuras saistîtas ar radionukleîdiem,

tâdâs kâ laboratorijas, produkcijas

kvalitâtes kontrole, kodolmedicîna u.c.

NEKÂDOS APSTÂKÏOS CILVÇKS

NEDRÎKST TIKT PAKÏAUTS STAROJUMA

DEVAI, KURA PÂRSNIEDZ 200 mSv

GADÂ

Preventîvie pasâkumi

Jebkuram uzòçmumam, kurð uzglabâ vai

strâdâ ar radionukleîdiem, vai arî izmanto

jonizçjoðâ starojuma ìeneratoru, jâievçro


70 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

îpaði noteikumi tâ droðai funkcionçðanai.

Viens no preventîviem pasâkumiem, kurð

jâveic, strâdâjot ar jonizçjoðo starojumu, ir

zonu norobeþoðana un zîmju uzstâdîðana.

Vietâm, kur norit darbs ar radioaktîvâm

vielâm, ir jâbût stingri nodalîtâm un apzîmçtâm

ar zîmçm, tâm jâbût atseviðíâm

struktûrvienîbâm.

Atkarîbâ no pieïaujamâs apstarojuma

devas saskaòâ ar Ministru kabineta noteikumiem

Nr. 149 “Noteikumi par aizsardzîbu

pret jonizçjoðo starojumu” tiek noteiktas

daþâdas norobeþojuma zonas.

VIETÂM VAI TELPÂM, KUR UZGLABÂ

RADIOAKTÎVÂS VIELAS VAI AR TÂM

STRÂDÂ, JÂBÛT PRECÎZI

NOROBEÞOTÂM UN APZÎMÇTÂM AR

ZÎMÇM

Citi preventîvie pasâkumi ðajâ jomâ

saistîti ar darbu tehnoloìijâm, atkritumu utilizâciju,

radiâcijas lîmeòa mçrîðanu, rîcîbas

plânu izstrâdi ârkârtas situâcijâm, veselîbas

stâvokïa kontroli utt.


ÍÎMISKIE UN

BIOLOÌISKIE PIESÂRÒOTÂJI

4

Lai gan íîmisko vielu izmantoðana

raþoðanâ ne vienmçr ir veselîbai kaitîga, ja

tiek ievçroti atbilstoði apstâkïi, gadsimtiem ilgi

daudzi darbinieki slimojuði tâ iemesla dçï, ka

viòiem bijusi saskare ar íîmiskajâm vielâm.

Parasti íîmisko vielu nepareizas izmantoðanas

galvenais iemesls ir tas, ka darba devçjiem,

tâtad arî darbiniekiem, nav informâcijas

par iespçjamo kaitîgumu, kâdu var nodarît

nepareiza rîkoðanâs ar minçtajâm vielâm.

Ja paðreizçjâ brîdî mûsu rîcîbâ ir pietiekami

plaða informâcija par visbieþâk izmantojamo

vielu toksiskumu, nedrîkst aizmirst, ka ir arî

daudzas diezgan bieþi sastopamas vielas, it

îpaði rûpniecîbâ, kuru iespçjamâ iedarbîba uz

cilvçka veselîbu vçl nav pietiekami izpçtîta.

Tâdçï ikvienam darbiniekam, kuram

raþoðanas procesâ rodas saskarsme ar

íîmiskâm vielâm, jâpieprasa no darba

devçja informâcija par iespçjamiem

riskiem, kas pastâv ðajâ darbâ, kâ to nosaka

Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra

noteikumi Nr. 399 “Darba aizsardzîbas

prasîbas, saskaroties ar íîmiskajâm

vielâm darba vietâs”.

Ðajâ nodaïâ mçs runâsim arî par problçmu

kompleksu, kas saistîts ar dzîvo organismu

(baktçrijas, vîrusi, sçnîtes utt.) klâtbûtni

darba vietâ, kurð, lai gan kopumâ

skar nedaudzas profesijas, piemçram,

sanitârus, tomçr nav mazâk svarîgs.

TOKSISKUMS – TÂ IR ÍÎMISKO VIELU

SPÇJA NODARÎT KAITÇJUMU DZÎVIEM

ORGANISMIEM


72 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

ÍÎMISKIE PIESÂRÒOTÂJI

Ja íîmiskâ viela tiek izmantota tâdâ veidâ,

ka tâ var nonâkt kontaktâ ar cilvçka organismu,

mçs saucam to par íîmisko piesâròotâju

un runâjam par cilvçka pakïautîbu piesâròotâja

iedarbîbai.

Iekïûðanas ceïi

Íîmiskie piesâròotâji var nonâkt kontaktâ

ar cilvçka organismu pa daþâdiem

iekïûðanas ceïiem. Visbieþâk tie cilvçka

organismâ iekïûst caur elpoðanas ceïiem.

Tomçr noteiktos gadîjumos tie var iekïût caur

âdu, gremoðanas orgâniem un/vai parenterâlâ

ceïâ.

Elpoðanas ceïð

Strâdâjot ar íîmiskajâm vielâm, neatkarîgi

no tâ, vai tâs ir cietas, ðíidras vai gâzveida

íîmiskâs vielas, daïa no tâm diezgan viegli

var izplatîties apkârtçjâ vidç, to piesâròojot.

Tâ, piemçram, ðíidrâs vielas iztvaiko, cietâs

vielas veido putekïus, bet gâzes tieðâ veidâ

sajaucas ar gaisu. Ieelpojot piesâròoto

gaisu, tajâ esoðâ íîmiskâ viela nokïûst

plauðâs, kur tâ var izraisît toksisku iedarbîbu

un no turienes ar asinîm nokïût uz citâm

mûsu organisma vietâm, kur arî var izraisît

toksisku iedarbîbu.

DAÞI NO ÍÎMISKAJIEM PIE-

SÂRÒOTÂJIEM AR ASINÎM IZPLATÂS PA

VISU ORGANISMU, NODAROT

KAITÇJUMU TIEM ORGÂNIEM, KURI IR

VISJÛTÎGÂKIE ATTIECÎBÂ PRET

TOKSISKU IEDARBÎBU

Dermâlais ceïð (caur âdu)

Noteiktas íîmiskas vielas spçj viegli uzsûkties

caur âdu, nenodarot tai bûtiskus kaitçjumus,

un iekïût asinîs, kas tâs iznçsâ pa visu

organismu.

Starp parastâm vielâm, kuras ðâdâ veidâ

iekïûst organismâ, ir daudz ðíîdinâtâju. Tâdçï

pçc darba nevajag mazgât rokas ar ðíîdi-


IV nodaïa. ÍÎMISKIE UN BIOLOÌISKIE PIESÂRÒOTÂJI

73

ELPOÐANAS DERMÂLAIS DIGESTÎVAIS PARENTERÂLAIS

CEÏÐ CEÏÐ CEÏÐ CEÏÐ

nâtâjiem. No íîmisko vielu kontakta ar âdu ir

jâcenðas izvairîties, izmantojot atbilstoðus

individuâlos aizsardzîbas lîdzekïus.

Digestîvais ceïð (caur gremoðanas

orgâniem)

Íîmisko vielu iekïûðana organismâ, to norijot,

darba procesâ nav sastopama pârâk bieþi.

Tâ saistîta galvenokârt ar higiçnas noteikumu

neievçroðanu, piemçram, smçíçðana,

strâdâjot ar íîmiskâm vielâm, nepietiekami

labi nomazgâtas rokas pirms çðanas, çðana

darba vietâ vai tâs tieðâ tuvumâ.

Parenterâlais ceïð (caur brûci)

Íîmiskâs vielas cilvçka organismâ var

iekïût arî caur brûci, t.i., jau esoðiem vai

nejauði iegûtiem iegriezumiem, èûlâm, dûrieniem

utt.

Íîmiskie piesâròotâji un

to iedarbîba uz organismu

Atkarîbâ no íîmisko piesâròotâju iekïûðanas

ceïiem to iedarbîba uz cilvçka organismu var

bût ïoti daþâda. Runâjot par iekïûðanu caur

elpoðanas ceïiem, kas ir viens no izplatîtâkajiem

veidiem, jâatzîmç, ka daþas vielas (kâ,

piemçram, amonjaks) izraisa stipru kairinâjumu,

kas norâda par to klâtbûtni un vienlaikus

nepiecieðamîbu veikt aizsardzîbas pasâkumus.

Lîdzîgi notiek ar lielâko daïu no ðíîdinâtâjiem,

kuriem piemît stipra smarþa.

Ir arî tâdas vielas, kuras cilvçka maòu

orgâni neuztver vai sajût ïoti vâji, un tas ðîs

vielas padara vçl bîstamâkas. Tas attiecas uz

dzîvsudrabu un svinu, kas bojâ nervu sistçmu,

kâ arî oglekïa monoksîdu, kas izmaina

asins sastâvu un kas ir kïuvis par iemeslu

daudziem nâves gadîjumiem, kad tiek izmantotas

bojâtas krâsnis, kamîni un apsildîðanas

ierîces.

Neatkarîgi no tâ, kâdu kaitçjumu nodara

viens vai otrs íîmiskais piesâròotâjs, jâatzîmç,

ka iedarbîbas stiprums galvenokârt atkarîgs

no organismâ iekïuvuðâs íîmiskâs vielas

daudzuma. Ðâdu daudzumu sauc par devu.

Lielâkâ daïa vielu ïoti mazâs devâs neizraisa

nekâdu redzamu iedarbîbu. Tâdçï pielietojamo

preventîvo pasâkumu galvenais uzdevums

ir ievçrojama devas samazinâðana.


74 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

PREVENTÎVIE PASÂKUMI

ATTIECÎBÂ UZ ÍÎMISKAJIEM PIESÂRÒOTÂJIEM

Ja raþoðanâ tiek izmantotas íîmiskâs

vielas, kuras var kïût par piesâròotâjiem,

nepiecieðams veikt virkni preventîvo pasâkumu,

kuru uzdevums ir nodroðinât, lai ðo vielu

iedarbîba negatîvi neietekmçtu nodarbinâto

veselîbu. Ir èetri galvenie preventîvo pasâkumu

veidi: identificçðana, mçrîjumi, novçrtçðana

un novçrðana.

IEDARBÎBA

PNEIMOKONIOZE

Identificçðana

Lai novçrtçtu potenciâlo íîmiskâs vielas

iedarbîbas bîstamîbu, jâsâk ar tâs precîzu identifikâciju.

Lai novçrtçtu vielu toksiskumu, nav

pietiekami tâdi apzîmçjumi kâ “ðíîdinâtâjs” vai

“reaìents”.

Lai atvieglotu identificçðanu, attiecîbâ uz

ÍÎMISKAIS PIESÂRÒOTÂJS

Silîcijs, azbests, kokvilnas putekïi

KAIRINÂTÂJI Augðçjie elpoðanas ceïi Sçrskâbe, sâlsskâbe, slâpekïskâbe,

kodîgais nâtrijs, formaldehîdi

Augðçjie elpoðanas ceïi

un plauðu audi

Ozons, hlors, slâpekïa dioksîds,

etilsulfâts

SMACÇJOÐAS Vienkârða smakðana Oglekïa dioksîds, butâns, slâpeklis

Íîmiska smakðana Oglekïa oksîds, ciânûdeòraþskâbe, svins

ANESTEZÇJOÐAS

NARKOTIZÇJOÐAS

SENSABILIZATORI

KANCEROGÇNI

Toluols, ksilçns, acetons, etanols, propâns,

izobutanols, trihloretilçns, etilçteris

Izocianâti, augu ðíiedras, formaldehîds,

koka skaidas, aromâtiskie amîni

Benzols, vinilhlorîdi, azbests,

benzidîns un tâ atvasinâjumi,

kadmijs un tâ savienojumi, berilijs

TOKSISKA Centrâlâ nervu sistçma Metilspirts, dzîvsudrabs, sçrûdeòradis,

IEDARBÎBA UZ

mangâns

ORGÂNU

SISTÇMÂM Nieres Kadmijs un tâ savienojumi,

mangâns un tâ savienojumi,

svins un tâ savienojumi

Aknas

Hloroforms, nitrozamîni

KOROZÎVAS

VIELAS

Skâbes, sârmi


IV nodaïa. ÍÎMISKIE UN BIOLOÌISKIE PIESÂRÒOTÂJI

75

visâm íîmiskajâm vielâm, kuras izmanto

raþoðanâ, jâaizpilda droðîbas datu lapa (atbilstoði

likumdoðanas prasîbâm). Saskaòâ ar

Íîmisko vielu un íîmisko produktu likumu ðajâs

lapâs jânorâda vielas bîstamîba un ar tâs

izmantoðanu saistîtie riski, kâ arî piesardzîbas

pasâkumi, kuri jâievçro.

Darba devçja pienâkums ir nodroðinât

nodarbinâtos ar pieejamu rakstisku informâciju

par droðîbas datu lapâs sniegto íîmisko vielu un

íîmisko produktu raksturojumu saskaòâ ar

Íîmisko vielu un íîmisko produktu likumu.

Identifikâcijai ir jâietver arî to cçloòu analîze,

kuru dçï dotâs vielas pârvçrðas par piesâròotâjiem,

t.i., nokïûst vidç. Preventîvo pasâkumu

uzdevums novçrst atkârtotu piesâròojuma

raðanâs iespçju. Bet to var panâkt, tikai iedarbojoties

uz konkrçtâ piesâròojuma avotu.

Mçrîjumi

Izmçrît piesâròotâja iedarbîbu nozîmç novçrtçt

devu, kâdu saòem nodarbinâtais. Praksç to

var izdarît tikai attiecîbâ uz piesâròotâju, kas

iekïuvis caur elpoðanas ceïiem. Tâdçï turpmâk

mçs runâsim tikai par ieelpotajâm devâm.

Ieelpojamâ deva ir atkarîga no diviem savstarpçji

neatkarîgiem faktoriem: gaisâ esoðâs

piesâròojoðâs vielas daudzuma un iedarbîbas

laika.

Gaisâ esoðâ piesâròotâja daudzumu izsaka

koncentrâcija, proti, piesâròotâja daudzums

gaisa tilpuma vienîbâ. Tâdçï to izsaka kâ vielas

masu uz tilpuma vienîbu, parasti miligramos uz

kubikmetru (mg/m 3 ).

Piesâròotâja koncentrâciju var mçrît ar daþâdu

mçrîðanas ierîèu palîdzîbu. Kaut arî daþas no

tâm ir ïoti vienkârðas, pareizai to pielietoðanai

nepiecieðamas speciâlas zinâðanas.

Tikpat svarîgs kâ koncentrâcija ir piesâròotâja

iedarbîbas laiks. Pie vienâdas koncentrâcijas

ieelpotâ deva bûs lielâka, ja ilgâks bûs iedarbîbas

laiks. Tâdçï, lai novçrtçtu iespçjamo risku,

kâ rezultâtâ var tikt nodarîts kaitçjums veselîbai,

ïoti svarîgi zinât iedarbîbas reâlo laiku vai tâs

vidçjo iedarbîbas laiku dienas laikâ, ja tâs

ilgums darba dienas gaitâ mainâs.

Zinot piesâròotâja koncentrâciju un tâ iedarbîbas

laiku, var aprçíinât ieelpoto devu.

Novçrtçðana

Novçrtçt íîmiskâ piesâròotâja iedarbîbu

nozîmç salîdzinât aprçíinâto ieelpoto devu ar

rokasgrâmatâ minçto lielumu (bieþi sauktu par

novçrtçjuma kritçriju vai maksimâli pieïaujamo

koncentrâciju vai ekspozîciju), kas tiek uzskatîts

par maksimâli pieïaujamu droða darba garantçðanai.

Ðâds novçrtçjums ïauj noskaidrot, cik

bîstami ir darba apstâkïi nodarbinâto veselîbai.

Daþos gadîjumos novçrtçjumu kritçrijus nosaka

ar spçkâ esoðo likumdoðanu. Latvijâ tie ir

noteikti azbestam, svinam, vinilhlorîdam un

benzolam.


76 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Ja likumdoðana nenosaka attiecîgo vielu

novçrtçjuma kritçrijus, parasti izmanto attiecîgu

profesionâlu institûciju noteiktus tehniska rakstura

ieteikumus (kuriem nav obligâts raksturs).

Starp tiem, neapðaubâmi, vispazîstamâkie ir tâ

saucamie TLV lielumi, kurus no 1946. gada

regulâri publicç ASV ACGIH (American Conference

of Governmental Industrial Hygienists).

Novçrtçjuma kritçriji parasti norâda vidçjâs

pieïaujamâs koncentrâcijas, kas aprçíinâtas 8

stundu darba dienai un 40 stundu darba nedçïai

(kas ir ekvivalenta pieïaujamâs ieelpojamâs

devas lielumam).

Tâpçc daþiem piesâròotâjiem ir noteikti atseviðíu

bioloìisko râdîtâju (asinis un urîns)

robeþvçrtîbas, kuri var izmainîties piesâròotâja

iedarbîbas rezultâtâ. Piemçram, svina klâtesamîba

asinîs tiem nodarbinâtajiem, kuriem ir

saskare ar svinu. Ðâdus râdîtâjus parasti sauc

par bioloìiskajâm robeþvçrtîbâm un ar retiem

izòçmumiem, kuri noteikti likumdoðanâ, to praktiskâ

nozîme galvenokârt ir tâ, ka tie papildina

vides izpçtes rezultâtus, palîdzot atklât seviðíi

jûtîgus nodarbinâtos un citus îpaðus apstâkïus.

Preventîvie pasâkumi

Novçrtçðanas rezultâti râda, vai ir nepiecieðams

veikt pasâkumus, lai samazinâtu

ieelpojamo devu lîdz nekaitîgam lîmenim.

Ðâdu uzlabojoðu pasâkumu uzdevums

galvenokârt ir kontrolçt iemeslus, kuri rada

piesâròojumu, un tikai tad, ja tie izrâdâs

nepietiekami, jâpievçrðas individuâlajai aizsardzîbai.

Tâdçjâdi darbîbas nepiecieðams

vçrst uz trijiem aspektiem ðâdâ secîbâ:

1. uz piesâròojuma avotu;

2. uz vidi, kurâ tas izplatâs;

3. uz cilvçku (darbinieku).

Darbîbâm, kuras vçrstas uz piesâròojuma

avotu, vienmçr ir jâpieðíir prioritâte, jo iedarbîba

uz avotu ir droðâkais veids, kâ novçrst bîstamu

piesâròojuma koncentrâciju sasniegðanu.

Ja nav iespçjams iedarboties uz piesâròojuma

avotu, parasti veic darbîbas, lai novçrstu

piesâròojuma izplatîðanos darba vidç. Ðajâ

nolûkâ ir izmantojami daþâdi ventilâcijas veidi.

Darbîbâs, kas vçrstas uz cilvçku, vienmçr

jâiekïauj informâcijas sniegðana un

nodarbinâto apmâcîba, kâ to nosaka Darba

aizsardzîbas likums. Ja tiek izmantoti individuâlie

aizsardzîbas lîdzekïi (kas galvenokârt

ir paredzçti âdas un elpoðanas ceïu

aizsardzîbai), nepiecieðams îpaði uzmanîgi

sekot tam, lai izmantojamie aizsardzîbas

lîdzekïi bûtu sertificçti.

JÂIZMANTO TIKAI TIE INDIVIDUÂLIE

AIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏI, KURI IR

MARÍÇTI AR “CE” ZÎMI

DARBÎBA, KAS VÇRSTA DARBÎBA, KAS VÇRSTA UZ DARBÎBA, KAS VÇRSTA UZ

UZ PIESÂRÒOJUMA AVOTU PIESÂRÒOTÂJA DARBINIEKA INDIVIDUÂLO

IZPLATÎÐANOS VIDÇ

AIZSARDZÎBU

IZOLÇT NOVÇRST NOVÇRST

EMISIJAS AVOTU IZPLATÎÐANOS IEDARBÎBU UZ DARBINIEKU


IV nodaïa. ÍÎMISKIE UN BIOLOÌISKIE PIESÂRÒOTÂJI

77

ASTOÒAS PRASÎBAS, KURÂM JÂATBILST INDIVIDUÂLAJIEM

AIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏIEM (IAL) PRET ÍÎMISKO PIESÂRÒOJUMU

1. IAL jânodroðina atbilstoða aizsardzîba pret piesâròojumu, kuram mçs tiekam pakïauti

(aizsargapìçrbs, aizsargcimdi un elpoðanas orgânu aizsardzîbas lîdzekïi).

2. IAL jâaizsargâ visi iekïûðanas ceïi cilvçka organismâ (acis, deguns, mute, âda utt.).

3. IAL jâbût maksimâli çrtam.

4. IAL ir pareizi jâlieto (saskaòâ ar noteikumiem un informatîvajâ bukletâ sniegtajâm raþotâja

instrukcijâm).

5. IAL jâuztur tîrs un pilnîgâ kârtîbâ.

6. IAL jâbût sertificçtam attiecîbâ uz risku, no kura mçs gribam izsargâties (“CE” maríçjums).

7. IAL nedrîkst zaudçt nevienu no galvenajiem raksturlielumiem.

8. IAL ir paredzçti individuâlai lietoðanai (gadîjumos, ja to nepiecieðams izmantot vairâkiem cilvçkiem,

tie iepriekð jâiztîra un jâdezinficç).

BIOLOÌISKIE PIESÂRÒOTÂJI

Bioloìiskie piesâròotâji jeb aìenti ir dzîvas

bûtnes, organismi ar noteiktu dzîves ciklu,

kuri, iekïûstot cilvçka organismâ, var izraisît

saslimðanu. Bioloìiskie piesâròotâji iedalâs

piecâs galvenajâs grupâs: vîrusi, baktçrijas,

vienðûnas organismi (protozoji), sçnîtes un

parazîti (târpi).

Vîrusi ir visvienkârðâkâ dzîvîbas forma, kuri

spçj vairoties, tikai atrodoties citâs dzîvâs

bûtnçs. Tie ir ârkârtîgi mazi, mçrâmi milimetra

miljonajâs daïâs. Ar raþoðanas procesu

saistîto vîrusu izraisîto slimîbu piemçri ir

trakumsçrga un vîrusa hepatîts B.

Baktçrijas salîdzinâjumâ ar vîrusiem ir

daudz sareþìîtâki organismi un tâs spçj

realizçt savu dzîvîbas ciklu patstâvîgi. Daþas

no baktçrijâm ir spçjîgas radît sporas, îpaðu

baktçriju formu, kura spçjîga pretoties nelabvçlîgai

videi ilgstoðâ laika posmâ, pat gadu

garumâ, lai turpmâk attîstîtos jauna baktçrija.

Daþas no slimîbâm, kuras izraisa baktçrijas,

var bût cieði saistîtas ar raþoðanu. Starp tâm

– Sibîrijas mçris, stingumkrampji un tuberkuloze.

Vienðûnas organismi protoziji ir vienðûnas

bûtnes, no kurâm daþas var inficçt cilvçkus.

Vairums no tâm dzîvo patstâvîgi, bet atseviðíos

gadîjumos tie eksistç kâ

mugurkaulnieku parazîti. Pie ðîs grupas

pieder vienðûòi, kas izsauc amebiozi (zarnu

trakta infekcijas) un toksoplazmozi. Daþos

gadîjumos nokïûðana no viena nçsâtâja uz

citu notiek ar kukaiòu starpniecîbu.

Sçnîtes ir mikroskopiski augi, kuri attîstâs,

veidojot kolonijas. To parastâ mitinâðanâs

vide – augsne, bet daþas no tâm parazitç kâ

uz dzîvniekiem, tâ arî uz augiem. Tâdu

sçnîðu piemçrs ir çdes, kas bojâ âdu.


78 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Parazitçjoðie târpi ir labi saskatâmas dzîvas

bûtnes (vismaz daþus milimetrus lieli),

kuri daþas savas dzîves cikla fâzes pavada

cilvçka íermenî. Tie iekïûst organismâ caur

âdu, elpoðanas ceïiem un gremoðanas

orgâniem, nonâk noteiktos orgânos, piemçram,

plauðâs vai zarnu traktâ. Tie

sastopami, veicot darbus tuneïu, ðahtu, aku

u.c. objektu bûvniecîbâ.

Bioloìiskie piesâròotâji darba vidç var

nonâkt cilvçka apzinâtas rîcîbas rezultâtâ,

gan neapzinâti (patvaïîgi). Pirmajâ gadîjumâ

tie ir sastopami darbâ ar bioloìiskajiem

aìentiem, piemçram, laboratorijâs, kurâs

veic mikrobioloìisko diagnostiku, izmanto

izmçìinâjumu dzîvniekus, kuri tîði inficçti ar

bioloìiskajiem aìentiem, un raþoðanas procesos,

kuri noris, pateicoties ðo aìentu

izmantoðanai. Kâ piemçru var minçt fermentâciju

(antibiotiku, alus, vitamînu raþoðana

utt.), noteiktu medicînas preparâtu iegûðanu

(insulîns un serumi utt.).

Otrâ grupâ ietilpst tie darbîbas veidi, kuros

nepastâv apzinâts nodoms izmantot

bioloìiskos aìentus, tâ var bût nejauða vai

likumsakarîga. Ðeit pieskaitâmi visi sanitârie

pasâkumi, atkritumu pârstrâde (ðíidro, cieto

utt.), darbi, kas saistîti ar dzîviem vai

nonâvçtiem organismiem (dzîvniekiem) utt.

Bioloìiskâ riska novçrtçðana

Ja rodas aizdomas par bioloìiskâ piesâròotâja

iedarbîbu, vispirms ir nepiecieðams

identificçt piesâròotâju, lai klasificçtu to

atkarîbâ no tâ potenciâlâs bîstamîbas, lai

varçtu veikt konkrçtus preventîvos pasâkumus,

kurus mçs apskatîsim nâkamajâ lapâ.

Gadîjumos, kad tiek konstatçts gaisâ izkliedçts

piesâròotâjs (bioaerosols), tiek

pielietotas piesâròojuma lîmeòa mçrîjumu

metodes. Ðim nolûkam eksistç daþâdi paraugu

òemðanas paòçmieni, kas ïauj paòemt

gaisâ esoðâ piesâròotâja paraugu un pçc

tam laboratorijâ noteikt tâ koncentrâciju.

BIOLOÌISKÂ PIESÂRÒOTÂJA

BÎSTAMÎBA IR ATKARÎGA NO TÂ

INFICÇÐANAS SPÇJÂM, IESPÇJAMÂ

KONTAKTA AR TO UN EFEKTÎVAS

ÂRSTÇÐANAS IESPÇJÂM

GALVENIE DARBÎBAS VEIDI,

KUROS PASTÂV BIOLOÌISKÂS INFICÇÐANÂS RISKS

APZINÂTA KLÂTBÛTNE

Mikrobioloìiskâs diagnostikas laboratorijas

Izmçìinâjuma dzîvnieku izmantoðana

Raþoðanas procesi (fermentâcija, medikamentu un vakcînu

iegûðana u.c.)

NEAPZINÂTA KLÂTBÛTNE

Sanitârâs aprûpes darbi

Atkritumu pârstrâde

Darbîba, kas saistîta ar dzîvniekiem

Pazemes darbi

Pârtikas produktu raþoðana


IV nodaïa. ÍÎMISKIE UN BIOLOÌISKIE PIESÂRÒOTÂJI

79

Preventîvie pasâkumi

Ar mçríi efektîvi aizsargât nodarbinâtos,

kuri pakïauti bioloìisko aìentu radîtâjam

riskam, Eiropas Savienîba 2000. gadâ pieòçma

speciâlu direktîvu 2000/54/EC “Par

darbinieku aizsardzîbu pret risku, kas saistîts

ar pakïauðanu bioloìisko aìentu iedarbîbai

darba vietâ”, kuras prasîbas ir iestrâdâtas

Ministru kabineta 2002. gada 21. maija

noteikumos Nr. 189 “Darba aizsardzîbas

prasîbas, saskaroties ar bioloìiskajâm

vielâm”

Ðie noteikumi nosaka preventîvos pasâkumus,

kuri jâveic minçtâs iedarbîbas

novçrðanai vai samazinâðanai. Daþiem no

ðiem pasâkumiem ir vispârîgs raksturs, kâ,

piemçram, riska novçrtçðana; citiem – specifisks,

atkarîbâ no darba procesâ iespçjamo

bioloìisko aìentu (piesâròotâju) bîstamîbas,

kas iedalâs èetrâs grupâs jeb bîstamîbas

lîmeòos.

Pirmajâ grupâ ietilpst bioloìiskie aìenti,

kuru spçja izraisît cilvçka saslimðanu ir maz

ticama. Otrajâ grupâ ietilpst tie, kuri var

izraisît slimîbu, tomçr kolektîva saslimðana ir

maz ticama. Treðajâ grupâ ietilpst aìenti,

kuri var izraisît kolektîvas saslimðanas, un

ðîs slimîbas ir infekcijas, tomçr ðajos gadîjumos

eksistç profilakses metodes un efektîva

ârstçðana. Visbeidzot, ceturtajâ grupâ ietilpst

aìenti, kuri var izraisît transmisîvas

saslimðanas, kurâm nav profilakses metoþu

un efektîvas ârstçðanas.

Preventîvajiem pasâkumiem ir jâbût galvenokârt

koncentrçtiem uz bioloìiskâ aìenta

norobeþoðanu, lai novçrstu tâ izplatîbu ârpus

izmantoðanas zonas. Kâ piemçru ðâda veida

pasâkumiem var minçt mazgâtavu un duðu

notekûdeòu savâkðanu un apstrâdi; gaisa filtrçðanu

ventilâcijas sistçmâ pie objekta ieejas

un izejas, izmantojot augsti efektîvus filtrus

un antiseptisku darba vietu uzkopðanu.

Papildus ir nepiecieðams veikt vispârçjus

preventîvus pasâkumus, piemçram, nodarbinâto

apmâcîba un informçðana par

pastâvoðo risku, samazinot lîdz minimumam

riskam pakïauto nodarbinâto skaitu, atbilstoðu

droðîbas zîmju un individuâlo aizsardzîbas

lîdzekïu izmantoðana.

Bioloìiskâ riska apstâkïos nodarbinâtajiem

ir îpaði nepiecieðams izmantot piemçrotas

sanitârâs telpas, kurâs ir acu skaloðanas

lîdzekïi un/vai antiseptiskie lîdzekïi âdas

kopðanai. Telpâs, kurâs notiek darbs ar

4. grupas aìentiem, jâbût atseviðíai ieejai un

izolçjoðai priekðtelpai, kurâ nodarbinâtajiem

ir pilnîbâ jâpârìçrbjas, pçc tam jâiziet cauri

duðai, un tikai tad jâuzìçrbj ielas apìçrbs.

Visbeidzot der atgâdinât par vienkârðu, bet

ïoti svarîgu prasîbu – par nepiecieðamîbu

veikt atbilstoðus nodarbinâto veselîbas kontroles

pasâkumus saskaòâ ar Darba

aizsardzîbas likumu.


80 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ


DARBA SLODZE

5

Ar katru dienu aizvien vairâk daþâdu

funkciju veikðana tiek uzticçta maðînâm. Tâ

rezultâtâ rodas jauni riska faktori, piemçram,

darba ritma paâtrinâðanâs, veicamo uzdevumu

sareþìîtîbas pakâpes palielinâðanâs,

kustîbu atkârtoðanâs, nepiecieðamîba pielâgoties

automatizçto iekârtu kontroles un pârraudzîbas

uzdevumiem utt. Lîdz ar to

raþoðanas sistçma izvirza arvien jaunas

prasîbas, un, lai tâs izpildîtu un veiktu

nepiecieðamos darba uzdevumus, cilvçkam

jâpielieto savas fiziskâs un garîgâs spçjas.

Ergonomikas zinâðanu izmantoðana,

nodroðinot optimâlus darba apstâkïus, kas

garantç cilvçka labsajûtu, veselîbas

aizsardzîbu un droðîbu, kâ to liecina prakse,

palielina arî tehnisko un ekonomisko efektivitâti.

Ðâda pieeja ir daudz plaðâka nekâ

veselîbas aizsardzîba, kas ietver tikai nelabvçlîgu

darba apstâkïu novçrðanu. Tas

nozîmç, ka jânodroðina tâdi darba apstâkïi,

kas veicina darbinieku labklâjîbu un atvieglo

darba uzdevumu veikðanu. Tas attiecas arî

uz darba vietu, iekârtu, darba vides projektçðanu

un raþoðanas procesa plânoðanu, lai

nodroðinâtu to atbilstîbu cilvçka fiziskajâm un

psiholoìiskajâm îpatnîbâm.

DARBA VIETU PLÂNOÐANA

Darba situâciju veido cilvçku un

raþoðanas lîdzekïu kopums (instrumenti,

maðînas, transporta lîdzekïi, mçbeles,

iekârtas un citi materiâlie komponenti), kas

savstarpçji mijiedarbojas, atrodoties noteiktâ

vidç (fiziskie, íîmiskie, bioloìiskie,

sociâlie un kultûras faktori) un apstâkïos,

kurus nosaka veicamie darba uzdevumi.

Bieþi, veicot iekârtu un maðînu projektçðanu

vai nosakot uzdevumus, tiek òemti

Cilvçks

SITUÂCIJA DARBÂ

Darba vide

Organizatoriskie faktori

Materiâlie

lîdzekïi


82 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

vçrâ tikai tehniskie parametri un tiek

aizmirstas tâ cilvçka individuâlâs îpaðîbas,

kurð ðîs iekârtas lietos. Kâ sekas tam var

bût cilvçka veselîbas pasliktinâðanâs –

sâkot no sâpçm mugurâ un locîtavâs lîdz

tâdiem simptomiem kâ galvassâpes un âtra

uzbudinâmîba.

Lai izvairîtos no nelabvçlîgâm sekâm,

kad kïûdas projektçðanâ var negatîvi ietekmçt

cilvçka veselîbu, darba vietas

plânoðanâ nepiecieðams ievçrot kâ cilvçka

fiziskâs, tâ arî psiholoìiskâs îpatnîbas.

Bûtu jâpârbauda visas kustîbas, kuras cilvçkam

jâveic darba laikâ – íermeòa stâvoklis

veicot fiziska rakstura darbu – un

jâizstrâdâ darba vietas plânojums, maksimâli

piemçrojot to cilvçka íermeòa parametriem.

Vajadzçtu òemt vçrâ arî to, kâda intelektuâlâ

piepûle nepiecieðama darba

veikðanai, kâ arî to, kâdos apstâkïos darbs

tiks veikts, lai izstrâdâtu darba saturu un

veikðanas nosacîjumus, òemot vçrâ cilvçka

spçjas un nepiecieðamo garîgo piepûli.

Ja darba metodes neparedz ierobeþojumus

cilvçka fiziskâ un garîgâ spçka

izmantoðanâ, var rasties negatîvas sekas

cilvçka veselîbai. Daudzos gadîjumos, ja

darbs ir slikti izplânots, var rasties

mugurkaula bojâjumi, muskuïu un locîtavu

anomâlijas, gremoðanas un sirds

asinsvadu sistçmu traucçjumi, galvas

sâpes utt.

Veicot darba vietas ergonomisko aspektu

novçrtçjumu, jâòem vçrâ cilvçka svarîgâkie

raksturojoðie lielumi: íermeòa izmçrs, sensorâs

spçjas, muskuïu izturîba, intelektuâlâs

spçjas, kâ arî organisma funkcionçðana

darba procesâ, uztverot cilvçku kâ

enerìijas transformatoru (darba fizioloìija)

un kâ informâcijas apstrâdes sistçmu

(darba psiholoìija).

Iegûtie rezultâti ir jâietver darba vietas,

raþoðanas lîdzekïu, telpu, darba vides un

veicamo uzdevumu koncepcijâ.

DARBA VIETAS PLÂNOJUMAM

JÂBALSTÂS UZ VISU CILVÇKA ÎPATNÎBU

NOVÇRTÇJUMA REZULTÂTIEM

FIZISKÂ UN GARÎGÂ DARBA SLODZE

Cilvçka darbu var aplûkot kâ darbîbas

veidu, kurð atbilst darba uzdevumu prasîbâm

un kura veikðanai ir nepiecieðama noteikta

enerìijas kvalitâte un daudzums. Tâdçjâdi

darba slodzi var raksturot kâ fizisko un garîgo

prasîbu kopumu, kas tiek pieprasîts no cilvçka

darba dienas laikâ.

Ir skaidrs, ka ikviena cilvçka darbîba ietver

fiziskus un garîgus komponentus, tâdçï

jebkuras ar raþoðanas procesu saistîtas darbîbas

izpçtei nepiecieðama abu aspektu

analîze. Tâpat arî nepiecieðams òemt vçrâ,


V nodaïa. DARBA SLODZE

83

ka to nosakoðie mainîgie faktori ir ïoti atðíirîgi,

un no tâ izriet, ka analizçjamajos gadîjumos

dominçjoðâs piepûles novçrtçðana

jâveic individuâli, izskatot katru konkrçto

gadîjumu atseviðíi.

Ar darba slodzes jçdzienu ir cieði saistîts

noguruma jçdziens. Nogurums rodas pârlieku

lielas darba slodzes vai nepiecieðamâs

atpûtas trûkuma rezultâtâ. Nogurums ir grûti

izprotams jçdziens, kas raksturo noteiktas

aktivitâtes samazinâðanos. Mçs to varam

konstatçt pçc fizisko un intelektuâlo spçju

pazeminâðanâs, kas atklâjas noteiktâ laika

posmâ veicamâ darba rezultâtâ. Daþi autori

to raksturo kâ stâvokli, kas iestâjas noteiktos

apstâkïos paveiktâ darba rezultâtâ un

izpauþas konkrçtu simptomu veidâ, kas liecina

par îslaicîgu (periodisku) un atgriezenisku

darba efektivitâtes samazinâðanos.

Tas viss izpauþas kâ nelaimes gadîjumu

vai kïûdu riska pieaugums, kâ arî darba spçju

un veicamâ darba kvalitâtes zudums.

FIZISKÂ SLODZE

Veicot aktivitâtes vai darbîbas, kas prasa

fizisku piepûli, muskuïu darbîbu var iedalît: statiskajâ

un dinamiskajâ. Statiskâ muskuïu darbîba

rodas tad, kad nodarbinâto muskuïu

sarauðanâs ir nepârtraukta un saglabâjas

noteiktâ laika posmâ. Dinamiskâ darbîba, tieði

pretçji, izpauþas kâ îslaicîgs, periodisks

muskuïu saspringums un atslâbums. Ðâda

klasifikâcija ir ïoti svarîga, jo viena vai otra

muskuïu darbîbas veida sekas ir ïoti atðíirîgas.

Galvenais ðâdas atðíirîbas iemesls slçpjas

apstâklî, ka muskuïu apasiòoðana (kura

galarezultâtâ ierobeþo muskuïu darbîbas

produktivitâti) ïoti atðíiras atkarîbâ no tâ, vai

ðî darbîba ir statiska vai dinamiska. Muskuïu

apasiòoðana ir svarîga divu iemeslu dçï:

pirmkârt tâdçï, ka tieði asinis apgâdâ

muskuïus ar skâbekli un glikozi, kas vajadzîgi,

lai tie varçtu sarauties. Otrkârt, tâdçï, ka

asinis izvada no muskuïiem to darba

rezultâtâ raduðos glikozes oksidçðanâs

atlikumus (pienskâbe).

Atpûta

Nepiecie–

ðamais asins

daudzums

Dinamiskâ piepûle

Nepiecie–

ðamais asins

daudzums

Reâlâ

apasiòoðana

Reâlâ

apasiòoðana

Statiskâ piepûle

Nepiecie–

ðamais asins

daudzums

Reâlâ

apasiòoðana


84 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

DINAMISKÂ PIEPÛLE

STATISKÂ PIEPÛLE

Sarauðanâs

Atslâbums

ASINS CIRKULÂCIJA

NOBLOÍÇTA ASINS PIEPLÛDE

Dinamiska darba gadîjumâ muskuïu

sarauðanâs un atslâbinâðanâs nodroðina

asins apgâdi lîdzîgi sûknim: sarauðanâs

veicina asins izspieðanu, kamçr atslâbums

veicina atkârtotu muskuïu apasiòoðanu.

Tâdâ veidâ, paâtrinoties asinsritei, muskulis

tiek labi apasiòots, un vienlaikus tiek âtrâk

izvadîti arî izveidojuðies atlikumi, kâ rezultâtâ

nogurums iestâjas vçlâk.

Ja muskuïu darbîba ir statiska, lîdzsvars

starp piepûli un apasiòoðanu tiek ïoti âtri

izjaukts asinsvadu saspieðanâs rezultâtâ;

asins pieplûde samazinâs, lîdz ar to

muskuïiem nepiekïûst skâbeklis un glikoze,

kuri nepiecieðami, lai uzturçtu muskuïu darbîbu.

Tâdâ veidâ âtri iestâjas nogurums, kam

raksturîgas asas sâpes, kas liek pârtraukt

darbu.

Fiziskâ piepûle

Veicot darbus, kuros ir fiziska piepûle,

jâievçro Ministru kabineta 2002. gada

6. augusta noteikumi Nr. 344 “Noteikumi

par darba aizsardzîbas prasîbâm, pârvietojot

smagumus”.

Jebkura veida darbâ – jo lielâkas pûles

jâpieliek tâ veikðanai, jo lielâku enerìijas

patçriòu tas prasa no cilvçka. Maksimâlo

darba daudzumu, kuru spçj paveikt

muskuïi, nosaka veicamâ darba ritms,

muskuïu saspringums un asinsrite. Tam

seko nogurums, kas saistîts ar apasiòoðanas

turpinâðanos, kâ rezultâtâ

muskuïu ðûnâs nokïûst skâbeklis.

Darba prasîbas, kas pârsniedz cilvçka

fiziskâs iespçjas, var novest pie tâda

muskuïu noguruma, kuru var uzskatît par

progresçjoðu darba spçju pazeminâðanos

(pârslodze). Ja ðâda situâcija turpinâs

noteiktâ laika periodâ, nogurums skar ne

tikai muskuïus, kuri veic konkrçto darbu,

bet netieði var rasties tajâs muskuïu

grupâs, kuras nav noslogotas ðajâ darbâ,

kâ arî visâ nervu sistçmâ kopumâ.

Tâdâ veidâ parasts nogurums, kas

izpauþas kâ îslaicîga atseviðíu íermeòa

daïu darba spçju samazinâðanâs un kuru

var novçrst ar atpûtu, var pârveidoties

hroniskâ vai patoloìiskâ noguruma formâ

ar smagâm sekâm visam cilvçka íermenim,

kuras novçrst ir ïoti grûti.

Saskaroties ar darbu veidiem, kuri

paredz palielinâtu fizisko slodzi,

nepiecieðams pievçrst uzmanîbu ðâdiem

aspektiem:

– katra darbinieka fiziskajâm spçjâm

atkarîbâ no vecuma, dzimuma,

veselîbas stâvokïa utt. Ir paðsaprotami,

ka, piemçram, grûtniece nespçs veikt

tik smagu darbu, kâdu var paveikt vidçja

vecuma vîrietis;

– nodarbinâtâm jâbût atbilstoðâm

muskuïu grupâm, cenðoties nenoslogot

tikai vienu atseviðíu muskuli vai vâjâko

muskuïu grupu. Piemçram, lai celtu

smagumus, atbalstam jâbût kâju un

muguras muskuïos. Ja rodas

nepiecieðamîba pielikt ïoti lielas pûles,

jâizmanto mehâniskâs ierîces.


V nodaïa. DARBA SLODZE

85

Smagumu celðana un pârvietoðana

Smagumu pârvietoðana un darbs ar

smagiem priekðmetiem var izraisît ne tikai

nopietnu muskuïu pârslodzi, bet tas var

veicinât arî daþâdu muguras traumu

raðanos. Tâdçï pçc iespçjas vajadzçtu

izvairîties no smagumu celðanas un to

pârvietoðanas ar fizisku spçku, bet gan

izmantot ðim nolûkam paredzçtos mehâniskos

lîdzekïus.

Ja ðâdu mehânismu trûkst, tad celðana

jâveic saskaòâ ar metodiku, kas atbilst

attiecîgajam piepûles veidam. Smagumu

pârvietoðanas un pacelðanas operâciju

nepiecieðams iepriekð izplânot, veicot

priekðmeta apskati un pârliecinoties, ka tam

nav asu stûru vai netîrumu. Nepiecieðams arî

izvçlçties çrtâkâs satverðanas vietas un

noskaidrot optimâlâko pârvietoðanas ceïu un

vajadzîbas gadîjumâ lûgt palîdzîbu.

Pçc tam, kad pacelðanas un pârvietoðanas

process ir izplânots, var uzsâkt attiecîgo darbîbu.

Eksistç pieci tradicionâlie smaguma

celðanas likumi:

1. Izplest kâjas, lai smaguma centrs pârvietotos

vienâdi uz abâm kâjâm un saglabâtos

lîdzsvars. Kâjâm vienmçr jâbût novietotâm

plecu platumâ.

2. Saliekt kâjas ceïgalos.

3. Maksimâli pietuvinât priekðmetu íermeòa

centram.

4. Pakâpeniski pacelt smago priekðmetu.

5. Negriezt íermeni celðanas brîdî.

Informçðana un darbinieku apmâcîðana ðîs

metodes pielietoðanâ ir viens no galvenajiem

lumbalìijas novçrðanas aspektiem uzòçmumâ.

Fiziskâs slodzes novçrtçðana

Jebkura fiziska darbîba rada enerìijas

patçriòu, ko var izmçrît. Atkarîbâ no precizitâtes

lîmeòa, kâdu mçs vçlamies sasniegt,

fiziskâs slodzes izpçtes metodes, vairâk

vai mazâk precîzi var iedalît trijâs kategorijâs:

1. lîmenis: var pielietot divu veidu metodes:

viena balstâs uz orientçjoðu novçrtçjumu

atkarîbâ no veicamâs darbîbas veida,

savukârt otra – atkarîbâ no profesijas.

Orientçjoðâ novçrtçjuma precizitâte ðajâ

gadîjumâ ir ïoti aptuvena, jo, veicot ðo

novçrtçjumu, nav izpçtîti un òemti vçrâ

konkrçtâs darba vietas apstâkïi, un tas

tiek darîts, pamatojoties vienîgi uz informâciju

par izmantojamajâm iekârtâm un

darba organizâciju.

2. lîmenis: pielietojot doto metodi pastâv

diezgan liela kïûdas iespçja, kas var sasniegt

apmçram 15%. Var tikt pielietotas

ðâdas metodes: metaboliskâ patçriòa

novçrtçjums daþâdos darbîbu veidos, orientçjoðâs

novçrtçjuma tabulas izmantoðana

katram darbîbas veidam, sirdsdarbîbas

intensitâtes orientçjoðs novçrtçjums

noteiktos apstâkïos.

3. lîmenis: metabolismu var noteikt, veicot

tieðu skâbekïa patçriòa mçrîjumu, kas

paredz veicamâ darba detalizçtu analîzi.

Pieïaujamâ kïûdas iespçja ir tikai 5%,

kas ir atkarîga no mçrierîces precizitâtes.


86 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Muskuïu noguruma novçrðana

Lai varçtu veikt visu darba uzdevuma

ergonomiskâs plânoðanas aspektu analîzi

fiziskâ noguruma novçrðanai, mûsdienâs ir

izstrâdâta virkne normu, kas attiecas uz

nodarbinâto muskuïu veidiem, kustîbu virzieniem

un simetriju.

Ja darbâ nepiecieðams veikt atkârtotas

vienveidîgas kustîbas, parasti tiek ieteikts

mainît muskuïu grupas, lai atvieglotu asinsriti

un nodarbinâtos muskuïus.

Vajadzçtu izvairîties no ilgstoðas atraðanâs

vienâ un tajâ paðâ statiskajâ stâvoklî, periodiski

mainot íermeòa stâvokli, lai

muskuïiem bûtu iespçja periodiski gan

sarauties, gan atslâbt.

Kas attiecas uz kustîbu virzienu, it îpaði uz

roku kustîbâm, tad horizontâlâs kustîbas ir

çrtâkas nekâ vertikâlâs; apïveida kustîbas ir

daudz ieteicamâkas nekâ zigzagveida vai

taisnvirziena kustîbas ar straujâm virziena

izmaiòâm.

Attiecîbâ uz kustîbu simetriju bûtu vçlams,

lai darba procesâ tiktu izmantotas abas

rokas, jo tas visbieþâk paaugstina precizitâti,

turpretî vienas rokas izmantoðanai

nepiecieðama arî íermeòa muskuïu darbîba,

ko pavada statiska piepûle. Turklât priekðroka

dodama roku simetriskâm kustîbâm, jo

ðajâ gadîjumâ veicamajâm kustîbâm

nepiecieðama mazâka uzmanîba.

Lîdzâs ðîm normâm ergonomiskie kritçriji

jâpielieto arî darba vietas plânoðanâ, lai bûtu

piemçrots darba vietas virsmas augstums,

izmantojamo elementu izvietojums, attâlums

no acîm utt., Ieteicams arî ievçrot ðâdas

rekomendâcijas:

– sekot, lai nodarbinâtâ uzturs atbilstu

enerìijas patçriòam darba procesâ;

– sakârtot darba sistçmu tâ, lai pielietotais

spçks bûtu mazâks par noteiktajiem

robeþlielumiem;

– uzturçt apkârtçjos apstâkïus, îpaði termohidrometriskos,

atbilstoði komforta

apstâkïiem;

– atbilstoði veicamajam darbam paredzçt

nepiecieðamo atpûtas pârtraukumu

skaitu un ilgumu veicamâ darba laikâ.

Íermeòa stâvoklis darba laikâ

Íermeòa stâvoklis tiek pçtîts tâ sauktâ statiskâ

darba ietvaros, tas ir, kad muskuïu

sarauðanâs ir ilgstoða un tiek uzturçta

noteiktu laiku. Tas noved pie tâ, ka asins

pieplûdums muskuïiem ne tikai nepalielinâs,

bet pat samazinâs, atbrîvojot muskuïus no

asinîm, kas nepiecieðamas, lai uzturçtu

spçku. Tâ rezultâtâ laiks, kurâ mçs varam

noturçt muskuïus saspringuma stâvoklî,

samazinâs proporcionâli piepûles lielumam.

Nelabvçlîgs íermeòa stâvoklis ne tikai

apgrûtina darba veikðanu, bet arî perspektîvâ

var izsaukt nopietnus veselîbas sareþìîjumus.

Tas jâievçro, plânojot darbus.

Darba vietas plânoðanâ jâòem vçrâ aizsniedzamâs

zonas un darba virsmas augstums:

tie elementi, kuri tiks izmantoti darba

gaitâ (maðînu rokturi, datora klaviatûra,

instrumenti u.c.), lai cilvçkam nevajadzçtu

ieòemt neçrtu íermeòa stâvokli.

Visizplatîtâkâs darba pozas ir íermeòa stâvoklis

stâvus vai sçdus. Retâkas pozas ir

saliekts íermenis, uz ceïiem vai guïus.


V nodaïa. DARBA SLODZE

87

Darbs sçdus

Daudz çrtâks ir stâvoklis, ja darbs tiek veikts

sçdus. Tomçr tas var kïût neçrts, ja netiek

pievçrsta uzmanîba elementiem, kuri ietekmç

darba izpildi, galvenokârt – krçslam, galdam

un darba virsmai. Visçrtâkais stâvoklis ir

tâds, kurð atïauj turçt íermeni vertikâlâ stâvoklî

pret darba virsmu un pçc iespçjas tuvâk

tai, turklât tâ, lai elkoòi un ceïi veidotu

apmçram 90 0 leòíi. Tâdçï svarîga loma íermeòa

çrta stâvokïa nodroðinâðanâ ir krçslam

un galdam. Piemçram, ir ïoti svarîgi, lai galda

un darba virsmas atrastos vienâdâ lîmenî ar

elkoòu balstiem, kad pleci ir nolaisti.

Jâòem vçrâ arî tas, ka, veicot darbu, kurð

prasa lielu precizitâti (darbs ar mikroskopu,

elektronisku detaïu montâþa utt.), jâbût

nodroðinâtam regulçjamam atbalstam elkoòiem,

apakðdelmiem un roku delnâm,

kas mazina kustîbu precizitâtes radîto

spriedzi.

Kas attiecas uz krçsla konstrukciju, tai

jâbût piemçrotai darba veikðanai un jânodroðina

augstums, kâdâ veicams darbs.

Jebkurâ gadîjumâ ir svarîgi, lai krçsla augstums

un tâ atzveltne bûtu regulçjami. Tâpat

svarîgi arî, lai bûtu kâju balsts, kas nodroðina

to pareizu atbalstu un veicinâtu çrtu darba

pozu íermenim.

Neskatoties uz to, ka sçdus stâvoklis

darba veikðanai ir diezgan çrts, ilglaicîga

atraðanâs ðâdâ stâvoklî nogurdina. Tâdçï

ieteicams periodiski mainît stâvokli, iespçju

robeþâs to nomainot ar citâm kustîbâm.

PLAUKSTAS

NOVIETOTAS

TAISNI

PASTÂVÎGS

ATBALSTS

90 O LEÒÍIS

IZMANTOT

VISU

PLATÎBU

REGULÇJAMS

AUGSTUMS

KÂJAS –

UZ ATBALSTA

Darbs stâvus

Darba pasaulç ïoti daudz darbu ir jâveic

stâvus. Tie ir tie darbi, kuru veikðanai

nepiecieðama liela muskuïu slodze, pârvietoðanâs,

iekârtu kontrole u.c.

Darba veikðana stâvus pozîcijâ saistîta ar

kâju, muguras un plecu muskuïu pârslodzi.

Ilgstoða atraðanâs ðâdâ stâvoklî var izraisît

sâpes krustos (lumbalìiju). Tâdçï no

ergonomiskâ viedokïa ieteicams iespçju

robeþâs mainît ðâdu stâvokli ar sçdus stâvokli.

Ja tas nav iespçjams, darba vietas

laukumam jâbût pietiekami plaðam, lai

nodroðinâtu kâju stâvokïa maiòu, lai pçc

iespçjas vienmçrîgâk tiktu sadalîta slodze.


88 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Vidçjais darba virsmas augstums: 104,5 cm – VÎRIEÐIEM / 98,0 cm – SIEVIETÇM

Augstumu, kâdâ jâveic darbs, nosaka

darba veids: tâda darba veikðanai, kas prasa

precizitâti, nepiecieðams citâdâks augstums

nekâ fiziska darba izpildei. Pirmais prasa

lielâku augstumu, lai labâk varçtu saskatît

detaïas. Otrajâ gadîjumâ nepiecieðamais

augstums var bût mazâks, lai labâk varçtu

izmantot sava íermeòa spçku.

LAI NODROÐINÂTU PAREIZU ÍERMEÒA

STÂVOKLI, OBLIGÂTA PRASÎBA IR

PAREIZA DARBA VIETAS PLÂNOÐANA

Vienveidîgas, atkârtotas kustîbas

Augðçjo ekstremitâðu atkârtojoðâs kustîbas

tika pçtîtas tâdâs, pçc savas bûtîbas atðíirîgâs

jomâs kâ apavu, pârtikas un automobiïu rûpniecîba.

Ðî problçma pastâv arî pakalpojumu

sniegðanas sfçrâ, kur visbieþâk dominç roku

un plaukstas pamatnes kustîbas, kas pârsvarâ

saistîtas ar ilgstoðu klaviatûras izmantoðanu.

Patoloìijas raðanos var ietekmçt vairâki

riska faktori: plecu un plaukstas pamatnes

atraðanâs saspringtâ stâvoklî, pârâk liela

roku spçka pielietojums, darba process ar

ïoti îsiem un atkârtojoðiem darba cikliem un

nepietiekams atpûtas ilgums.

Darba apstâkïu ietekme uz augðçjâm

ekstremitâtçm jânovçrtç, vadoties no esoðâs

medicîniskâs informâcijas un veselîbas pârbauþu

rezultâtiem.

Ðâdas problçmas risinâðana parasti saistîta

ar darba apstâkïu reorganizâciju (instrumentu,

iekârtu nomaiòa, darba vietas pârkârtoðana

utt.), kurai jâbût vçrstai uz fiziskâs

piepûles samazinâðanu un kustîbu atkârtoðanâs

novçrðanu, kâ arî uz atbilstoða

darba stâvokïa nodroðinâðanu un izmaiòâm

darba organizâcijâ (metodikas izstrâdâðana,

atpûta, apmâcîbas utt.).


V nodaïa. DARBA SLODZE

89

GARÎGÂ SLODZE

Ikviena cilvçka darbîba ietver fiziskos un

garîgos komponentus. Tâpçc arî darba

vietas izpçtç jâparedz abu ðo komponentu

analîze, lai noskaidrotu to ietekmi uz indivîdu.

Katra darba veikðana prasa uzmanîbu

ienâkoðâs informâcijas apkopoðanai, kura ir

jâinterpretç un uz kuru ir jâsniedz atbilde.

Darbs prasa cilvçka uzmanîbu (gatavîbu

reaìçt) un koncentrçðanos (pastâvîgi sekot

noteiktai darbîbai vai darba operâciju kompleksam

noteiktâ laika periodâ).

Garîgâs slodzes faktori

No ðâda viedokïa var uzskatît, ka darbs

balstâs uz procesu, kurð sastâv no trim posmiem:

1) Informâcijas uztvere: pirmais solis ðajâ

procesâ ir informâcijas uztvere. Jebkurâ

darba vietâ tiek iegûta informâcija, kas

var bût ïoti atðíirîga (pavçles, râdîtâji,

dokumenti utt.) un kuru nepiecieðams

apsvçrt, interpretçt, kâ arî sniegt uz to

atbildi, lai noslçgtu darba ciklu.

Informâcija tiek uztverta ar maòu

orgâniem, parasti ar redzi un dzirdi: mçs

redzam vizuâlo informâciju un dzirdam

maðînas skaòu.

2) Informâcijas apstrâde: informâcija

nokïûst galvas smadzençs, kur tâ tiek

apstrâdâta un kur tiek dots signâls pârçjam

organismam atbilstoði reaìçt.

Piemçram, ja esam ieraudzîjuði luksoforâ

sarkanu gaismu, mçs saprotam, ka

jâapstâjas.

Garîgo slodzi var definçt kâ garîgo piepûli,

kas jâpielieto konkrçtâ rezultâta sasniegðanai.

Tehnoloìiju attîstîba no vienas

puses, un darba terciarizâcija (cilvçks kïûst

par treðo procesa posmu) no otras puses, ir

faktori, kuri ir piesaistîjuði uzmanîbu darba

garîgâs slodzes pçtîðanai. Darbs paredz

arvien mazâku cilvçka tieðo kontaktu ar

raþoðanas procesu, bet aizvien vairâk pârtop

par kontroles un informâcijas apstrâdes

procesu, uzraugot iekârtas, kuras veic galveno

darbu. Darbu veidi, kuriem

nepiecieðama ievçrojama garîgâ slodze, ir,

piemçram, darbs kvalitâtes kontroles jomâ,

automâtisko procesu regulçðana, administratîvâ

darbîba utt.

CILVÇKS

APSTRÂDE

(INTERPRETÂCIJA)

INFORMÂCIJA

LÇMUMS

IEKÂRTA

SIGNÂLI

KONTROLES

IERÎCE


90 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

3) Lçmuma pieòemðana: lai izpildîtu

nepiecieðamo darbîbu, cilvçks izvçlas

piemçrotâko no daþâdiem risinâjuma veidiem

vçlamâ rezultâta sasniegðanai.

Minçtajâ piemçrâ ðâds lçmums bûs

nospiest bremzes pedâli.

Pçtot garîgo slodzi darba situâcijâ, jâòem

vçrâ ðâdi faktori: apstrâdâjamâs informâcijas

apjoms un tâs sareþìîtîbas pakâpe, kâ

arî laika faktors.

Apstrâdâjamâs informâcijas apjomu un

sareþìîtîbas pakâpi nosaka galvenokârt

veicamais darbs, jo tieði tas nosaka signâlu

daudzumu, kuriem nepiecieðams sekot,

nepiecieðamîbu iejaukties procesâ atkarîbâ

no saòemtâs informâcijas, reakcijas precizitâtes

lîmeni, kâ arî pieïaujamo kïûdu

robeþas.

Visnozîmîgâkais garîgâs slodzes faktors ir

laiks, jo tâ nozîme ir divçjâda: laika

daudzums, kas vajadzîgs, lai reaìçtu, un

laika daudzums, kurâ nepiecieðams koncentrçt

uzmanîbu. Pirmajâ gadîjumâ laika

jçdziens saistîts ar darba ritmu: ja to nosaka

ârçjie faktori, kurus cilvçks nevada (sekot ritmam,

ko nosaka citi cilvçki vai iekârtas, bût

atkarîgam no apmeklçtâju plûsmas utt.), ir

nepiecieðama lielâka piepûle nekâ tajâ

gadîjumâ, kad cilvçka rîcîbâ ir nepiecieðamais

laiks, lai apdomâtu atbildi vai pieòemtu

lçmumu, kuru viòð uzskata par optimâlu.

Otrajâ gadîjumâ laiks saistîts ar iespçju

izdarît pârtraukumus vai mainît darbîbas

veidu, kas prasa paaugstinâtu uzmanîbu, lai

atgûtos pçc piepûles.

Nepiecieðams ievçrot arî cilvçka individuâlos

aspektus. Cilvçku reakcija ir ïoti

daþâda, tâ ir atkarîga no virknes individuâlo

îpatnîbu, piemçram, vecuma, personîbas

îpatnîbâm, pieredzes, veicamâ darba

iemaòâm un noguruma stâvokïa.

Garîgâs slodzes novçrtçðana

Sakarâ ar to, ka nepastâv vienotas garîgâs

slodzes mçrîðanas vienîbas, ieteicams

izmantot atðíirîgus novçrtçðanas veidus, lai

iegûtais rezultâts bûtu maksimâli precîzs.

No vienas puses, jâòem vçrâ darba

slodzes faktori (darbîbas veids un darba

apstâkïi). Darba apstâkïu novçrtçðanas

metodes parasti balstâs uz tâdiem parametriem

kâ uzmanîbas koncentrâcijas lîmenis;

laiks, kura gaitâ nepiecieðams koncentrçt ðo

uzmanîbu; darba ritms vai kïûdu izdarîðanas

sekas.

GARÎGÂ NOGURUMA NOVÇRÐANA

Informâcijas procesa nodroðinâðana

UZTVERE / INTERPRETÂCIJA

Signâlu izstrâde

Informâcijas daudzums

Informâcijas sareþìîtîba

REAKCIJA

Darba vietas plânoðana

Vadîbas pults dizains

Vadîbas elementu izvietojums

ATPÛTA

Darba ritms

Pârtraukumi

Darba maiòa


V nodaïa. DARBA SLODZE

91

No otras puses, nepiecieðams arî novçrtçt

ietekmi, kâdu ðie apstâkïi atstâj uz cilvçku,

t.i., nogurumu. Tâdçï nepiecieðams izmantot

fizioloìiskos parametrus, piemçram, sirdsdarbîbas

ritmu un elpoðanu. Otrais râdîtâju

veids ir subjektîvie râdîtâji, uz kuriem balstoties,

varam noteikt, kâ cilvçks sajût nogurumu.

Preventîvie pasâkumi

Lai novçrstu garîgo nogurumu, nepiecieðams

izveidot tâdu darba vietu un darba

uzdevumu, kas ïautu pietiekami viegli

izsekot informâcijas apstrâdes procesam

un pieòemt lçmumus, nodroðinot arî atbilstoðu

darba vidi, kurâ nebûtu pârmçrîgs

karstums vai troksnis.

Pirmkârt, jâòem vçrâ visi aspekti, kas ir

saistîti ar signâlu uztveri un interpretâciju,

lai tie bûtu pareizi konstruçti un izvietoti

raþoðanas vidç; tas ïauj izvairîties no kâda

svarîga signâla nepareizas uztveres vai

neievçroðanas. Ðeit ir svarîgi tâdi faktori

kâ zîmju izmçri atkarîbâ no uztveres

attâluma, kontrasts attiecîbâ pret fonu

(krâsa, troksnis), signâla ilgums, objekta

vai subjekta pârvietoðanâs utt.

Otrkârt, nepiecieðams nodroðinât pareizas

interpretâcijas iespçju. Bieþi gadâs tâ,

ka uztveramie signâli nav adekvâti: tie ir

ïoti sareþìîti vai nesaprotami, jo tiek

izmantoti grûti interpretçjami simboli.

Tâdçï, lai no tâ izvairîtos, nepiecieðams

paredzçt atbilstoðu informâcijas saòemðanas

veidu (daudzums un grûtîbas pakâpe):

informâcijai jâbût vienkârðai, saprotamai

un konkrçtai, lai neradîtu nevajadzîgu

informatîvo pârslodzi un nodroðinâtu tâdu

informâcijas nodoðanu, kas lieki nenoslogo

atmiòu.

Pçdçjais ðîs íçdes posms ir reakcija.

Ðim aspektam jâbût saistîtam ar pareizu

vadîbas iekârtu konstrukciju, tas ir, pareizu

pârslçdzçju veida izvçli atkarîbâ no tiem

paredzçtâs darbîbas un izvietojuma.

Bieþi gadâs, ka darbs, kaut arî ir detalizçti

izplânots, âtri rada nogurumu. Ðâdos

gadîjumos, kad darbs ietver paaugstinâtu

garîgo slodzi, nepiecieðams paredzçt

noguruma iestâðanos. Tâdçï ieteicams

ieplânot îsus un bieþus pârtraukumus.

Jâbût ierîkotâm speciâlâm telpâm, kas

paredzçtas atpûtai, vai jânodroðina iespçja

mainît darbîbas veidu, kas prasa cilvçka

attiecîgu sagatavotîbas lîmeni un pieredzi

(kas saistîta ar veicamo darbu).

Runâjot par garîgo slodzi, visbeidzot ir

svarîgi atzîmçt, ka darbs var nodarît

kaitçjumu cilvçkam ne tikai pârslodzes dçï,

bet arî nepietiekamas noslodzes rezultâtâ.

Darbu, kas neprasa nekâdu garîgu piepûli,

cilvçks uztver negatîvi, jo darbam jânodroðina

cilvçkam iespçja praktiski vingrinât

savas garîgâs funkcijas. Darbam jâbût

organizçtam tâ, lai nepieïautu pârmçrîgu

vienmuïîbu un intelektuâlâ satura trûkumu,

kad no cilvçka netiek prasîta ne mazâkâ

garîgâ piepûle un uzmanîba.


92 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ


DARBA ORGANIZÂCIJA

6

Straujâ tehnoloìijas attîstîba, kas aizsâkâs

pagâjuðâ gadsimta sâkumâ, veicinâja

ievçrojamu raþoðanas kâpumu un dzîves

lîmeòa paaugstinâðanos. Lai palielinâtu

darba raþîgumu, F. V. Teilors veica vairâkus

eksperimentus, kuros viòð raþoðanas procesu

sadalîja atseviðíâs vienkârðâs operâcijâs,

kas ïâva izstrâdât zinâtniskâs darba organizâcijas

definîciju.

Ðîs teorijas divi galvenie pamatprincipi ir:

1. Lielas problçmas visvienkârðâk var atrisinât,

sadalot tâs daudzâs sîkâs problçmâs.

2. Cilvçka darbîbas pamatâ ir ekonomiskâs

intereses.

Ideja, ka ekonomiskais stimuls ir vienîgâ

darbinieka motivâcija, pârvçrta cilvçku par

maðînas piedçkli, bet darbu – par vienkârðu

atkârtojoðos kustîbu kopumu, atòemot

nodarbinâtajiem izpratni par darba jçgu.

Katras darbîbas sadalîðana elementârâs

darba operâcijâs izraisîja darba dehumanizâciju.

Kopð tâ laika ir veikti daudzi pçtîjumi darba

jomâ, kuri palîdzçja nodarbinâtos darbâ

motivçt un pieðíirt darbam nozîmi.

Viens no veikto pçtîjumu secinâjumiem bija

ðâds: lai darbs sniegtu apmierinâjumu tâ

darîtâjam, tam jâbût noteiktai jçgai. Tas

nozîmç, ka darbs, kas prasa kaut ko vairâk

par vienkârðu fiziskâ spçka pielietoðanu un

kurð ir daudzveidîgs, ir daudz veselîgâks.

Veselîbu veicina arî tas, ka ðâda daudzveidîba

prasa no cilvçka iniciatîvu un radoðo


94 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

daudzveidîbu, lai viòa dzîves pieredze

palîdzçtu rast atbildi uz tiem jaunajiem

jautâjumiem, kas rodas darbâ, pieðíirot

noteiktu patstâvîbu, atbildîbu un spçju

pieòemt lçmumus.

No otras puses, darba organizâcijas uzdevums

ir veicinât ikviena darba atzîðanu

sabiedrîbâ un iespçju apvienot darbu ar

ìimenes un sabiedrisko dzîvi. Tâdçjâdi darbs

kïûst par vienu no ikdienas darbîbâm, kas

nes labumu kâ cilvçkam (personîgâ izaugsme),

tâ arî sabiedrîbai (labums no darba

augïiem), kas veicina mûsu visu kopçjo

labklâjîbu.

DARBA VIDE

DARBA

SATURS

ÂRPUSDARBA

FAKTORI

INDIVIDUÂLÂS

ÎPAÐÎBAS

PSIHOSOCIÂLIE FAKTORI

Katrâ darbâ eksistç virkne faktoru, kas

saistîti ar tâ organizâciju un kuriem ir izðíiroða

nozîme nodarbinâtâ personîbas attîstîbâ. Ðos

faktorus 1984. gadâ ir formulçjusi Starptautiskâ

Darba organizâcija (SDO), un tagad tos

sauc par psihosociâlajiem faktoriem. SDO

definç tos kâ “mijiedarbîbu starp darbu (ar to

saprotot veicamo darbu, apkârtni, kurâ tas tiek

veikts un darba organizâcijas nosacîjumus) un

cilvçkiem (ar viòu spçjâm, vajadzîbâm un

dzîves apstâkïiem ârpus darba)”. Ðî mijiedarbîba

atstâj iespaidu uz darba raþîgumu, cilvçku

apmierinâtîbu un veselîbu. Attiecîbas, kas veidojas

starp ðiem faktoriem, ir lîdzsvarâ. Ja

kâds no tiem mainâs, tas negatîvi ietekmç arî

visus pârçjos.

Veicot ðo faktoru novçrtçjumu, jâòem vçrâ,

ka to ietekme uz veselîbu ir atkarîga no

attiecîbu samçra “cilvçks – darba apstâkïi”.

Individuâlâs îpatnîbas nosaka saderîbu ar

darba apstâkïiem: katrs cilvçks ir atðíirîgs,

katram ir sava motivâcija, daþâdas spçjas, individuâlâs

îpatnîbas utt. Tâpçc viòu reakcija uz

vienu un to paðu situâciju var bût ïoti daþâda.

Tas nozîmç, ka, novçrtçjot darba situâciju,

INDIVIDUÂLÂS ÎPAÐÎBAS

Endogçnie faktori

Cilvçka individuâlâs îpatnîbas

– vecums

– dzimums

– intelektuâlâs spçjas

– personîbas îpaðîbas

– motivâcija

– izglîtîbas lîmenis

Eksogçnie faktori

Ârçjie faktori, kas tieði ietekmç cilvçku

– ìimenes dzîve

– kultûras faktori

– sabiedriskâs attiecîbas

– vaïasprieki


VI nodaïa. DARBA ORGANIZÂCIJA

95

DARBA PSIHOSOCIÂLIE APSTÂKÏI

izriet no

MIJIEDARBÎBAS

darba vide

darbinieka izredzes, motivâcija,

spçjas, vajadzîbas

apmierinâtîba ar darbu

kultûra un ieradumi

darba organizâcijas

nosacîjumi

personîgie apstâkïi

ârpus darba

kas var ietekmçt

un atsaukties uz

darba

raþîgumu

apmierinâtîbu

ar darbu

veselîbu

no vienas puses, nepiecieðams òemt vçrâ

darba saturu un apstâkïus, kâdos tas tiek

veikts, un no otras puses – cilvçku, ar viòa

individuâlajâm îpatnîbâm un dzîves

apstâkïiem ârpus darba.

Lai izpçtîtu psihosociâlos faktorus, tie

jâsagrupç, kâ parâdîts tabulâ. Ðî faktoru

klasifikâcija tiek veikta atkarîbâ no faktoru

darbîbas jomas. Tâdçjâdi vienâ grupâ sakârtoti

visi faktori, kas tâ vai citâdi tieði ietekmç

veicamo darbu. Otrajâ grupâ ir faktori, kuri

ietekmç gan veicamo darbu, gan arî visu

pârçjo uzòçmuma darbîbu. Tie ir organizatoriskâs

struktûras faktori. Faktori, kas saistîti

PSIHOSOCIÂLIE FAKTORI

darba uzdevumu îpatnîbas

darba laika organizâcija

– organizâcijas struktûra

– nodarbinâtîbas veida îpatnîbas

– uzòçmuma îpatnîbas

– cilvçka îpatnîbas


96 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

ar lîguma veidiem un darba stâþu, ir sakârtoti

grupâ ar nosaukuma “nodarbinâtîbas veida

îpatnîbas”. Grupâ “uzòçmuma îpatnîbas” sakârtoti

tie faktori, kas attiecas uz uzòçmuma

veidu un atraðanâs vietu. Un, visbeidzot,

atseviðíâ grupâ sakârtoti visi tie aspekti, kas

skar cilvçka personiskâs (individuâlâs)

îpaðîbas.

Darba uzdevuma îpatnîbas

Faktori, kas tiek apskatîti ðajâ apakðnodaïâ,

attiecas uz darba saturu un nozîmi

un tiek analizçti no darba izpildîtâja viedokïa.

Kâ jau minçts nodaïas sâkumâ, industriâlâ

darba evolûcijas gaitâ tas transformçjâs

atseviðíâs îsâs atkârtojoðâs operâcijâs, ka

arî darba izpilde tika atdalîta no tâ kontroles.

Lîdz ar to cilvçka spçju un iespçju izmantoðana

bija ierobeþota. Lîdzîga situâcija

izveidojâs arî pakalpojumu sniegðanas sektorâ,

kur daudzu darbu jçga ir novesta lîdz

vienkârðotu uzdevumu veikðanai, neatstâjot

vietu iniciatîvai.

No ðâda darba veida vajadzçtu atteikties

un organizçt darbu tâ, lai katram

darbiniekam bûtu darba daudzveidîba, iniciatîva,

lai viòð varçtu izrâdît radoðu pieeju utt.,

kas palîdzçtu izvairîties no vienveidîbas un

veicinâtu personîbas attîstîbu.

Jo vairâk darbs atbildîs ðiem kritçrijiem, jo

apmierinâtâks ar darbu bûs cilvçks, sajûtot,

ka viòð ir nepiecieðams sabiedrîbai, kuras

daïa viòð ir. Lai organizçtu darbu, òemot vçrâ

cilvçku spçjas, uzmanîba jâpievçrð turpmâk

minçtajiem faktoriem.

Darba apjoms ir apjoms, kas cilvçkam

jâizpilda darba dienas laikâ. Darba apjomam

jâbût atbilstoðam katram cilvçkam, jo

pârmçrîgs darba daudzums, tâpat kâ arî tâ

trûkums var veicinât negatîvu seku

raðanos.

Darba sareþìîtîbas pakâpei jâatbilst katra

nodarbinâtâ spçjâm, jo pârâk vienkârðs un

rutînas darbs pastiprina vienmuïîbas sajûtu.

Monotons (vienmuïð) darbs ir garlaicîgs un

neïauj attîstîties cilvçka spçjâm. Ðî iemesla

dçï par tâdu darbu saka, ka no tâ var “sajukt

prâtâ”.

Automatizâcijas process ir savâ ziòâ pozitîvs,

jo tas atbrîvo cilvçku no pârmçrîgas

fiziskâs slodzes un palîdz izvairîties no vienmuïa

darba. Tomçr pârâk augsts automatizâcijas

lîmenis var veicinât darba satura

samazinâðanos, it îpaði samazinoties patstâvîbai

un lçmumu pieòemðanas nepiecieðamîbai.

KASE

Patstâvîba – tâ ir brîvîba pieòemt lçmumus

jautâjumos, kas saistîti ar darbu, un

rîcîbu darba dienas laikâ. Pirmajâ gadîjumâ

runa ir par patstâvîbu pieòemt lçmumus,

bet otrajâ – par patstâvîbu laika plânoðanâ.

Jo vairâk darbs ïauj izrâdît iniciatîvu, iespçjas

pieòemt lçmumus un veikt darba patstâvîgu

organizâciju, jo vairâk ðâds darbs

sniedz gandarîjumu.

Darba ritms ir ïoti cieði saistîts ar darba

apjomu. Augsts darba ritms veicina

darbinieku patstâvîbas pagaidu zaudçðanu,

jo operators pats atkarîbâ no savâm

vajadzîbâm nevar izlemt, vai darbu turpinât

vai pârtraukt. Arî gadîjumâ, kad darba ritmu


VI nodaïa. DARBA ORGANIZÂCIJA

97

nosaka maðînas, uz laiku tiek zaudçta patstâvîba,

jo darba vietu nedrîkst atstât bez

aizvietotâja.

atbildîbas lîmeni sniedz mazâk iespçju cilvçka

attîstîbai. Tajâ paðâ laikâ tâds amats,

kuram nepiecieðams ïoti augsts atbildîbas

lîmenis, veicina darbinieka âtrâku spçku

izsîkumu. Turklât pieïauto kïûdu sekas

ðâdos gadîjumos var ïoti smagi skart arî

citus nodarbinâtos, kas ðâdâ darba vietâ

izraisa stresu.

GANDARÎJUMU SNIEDZ

TÂDS DARBS,

KAS VEICINA CILVÇKA SPÇJU

ATTÎSTÎBU

Uzmanîbas lîmenis, kas nepiecieðams

darba veikðanai, var radît negatîvas sekas

gan pârmçrîgas, gan nepietiekamas

uzmanîbas pievçrðanas dçï. Darbs, kas

prasa pastâvîgu uzmanîbas koncentrâciju,

var izraisît sajûtu lîmeòa pazeminâðanos

(piemçram, cilvçks, kura darbs ir saistîts ar

daþâdiem skaòu signâliem, var neievçrot

avârijas signâlu, kas var paaugstinât

nelaimes gadîjuma raðanâs risku. Var

notikt arî gluþi pretçji – darbs, kas prasa

maz uzmanîbas, var novest pie tâ, ka cilvçks,

kas veic ðâdu darbu, var pilnîbâ

“atslçgties”, kas tâpat noved pie riska situâcijâm.

Savukârt darbi, kas prasa augstu

precizitâti, prasa arî paaugstinâtu uzmanîbas

koncentrâciju.

Viena no cilvçka spçjâm ir atbildîba, un

tâdçï darbam nevajadzçtu kavçt tâs pilnveidoðanos.

Tas nozîmç, ka jâbût atbilstîbai

starp atbildîbas lîmeni, kâds nepiecieðams

darbam, un to atbildîbas lîmeni, kâdu cilvçks

ir gatavs uzòemties. Runâjot vispârinâti,

varçtu apgalvot, ka darbs ar zemu

Darbam jâveicina nodarbinâtâ spçju attîstîba

un jâïauj darbiniekam izmantot lielâko

daïu no tâm. Ðâds darbs nodroðina cilvçkam

izaugsmes iespçjas un lîdz ar to sniedz gandarîjumu

par paveikto.

Esoðâ izglîtîbas lîmeòa atbilstîba darba

veikðanai nepiecieðamajam lîmenim ïauj

izvairîties no problçmâm, kas saistîtas ar

neapmierinâtîbu, zemu paðnovçrtçjumu un

stresa situâcijâm (kuras rodas, kad

darbinieks nezina, kâ rîkoties tajâ vai citâ

situâcijâ).

Ir ïoti svarîgi veltît pietiekoði daudz laika pilnîgai

darba apgûðanai. Ja tas nenotiek, var

rasties neapmierinâtîba u.c. problçmas.

Ar sociâlo prestiþu saprot tâdu prestiþu,

kâds piemît veicamajam darbam konkrçtâ

uzòçmumâ. Citu vçrtçjums vistieðâkajâ

veidâ ietekmç to, kâ katrs darbinieks novçrtç

darbu un arî pats sevi.

Darba laika organizâcija

Ðajâ apakðnodaïâ ir sagrupçtas tçmas, kas

attiecas uz darba dienas garumu un laika sadalîjuma

veidu (maiòu darbs, pastâvîgs darbs,

nakts darbs utt.). Aplûkojot ðo tçmu, nepiecieðams

pievçrst uzmanîbu darbam un atpûtai kâ

divâm vienai otru papildinoðâm, vienas un tâs


98 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

paðas problçmas dimensijâm. Jebkurð darbs

prasa noteiktu enerìijas patçriòu, lîdz ar to arî

nepiecieðamîbu pçc atpûtas, pçc enerìijas

atjaunoðanas. No otras puses, atpûtai un darbam

jâveicina cilvçku prasîbu apmierinâtîba,

pçc iespçjas tuvinot cilvçkus labklâjîbas stâvoklim,

kas vienlaikus ir arî veselîba.

BRÎVS LAIKS:

ATPÛTA

SPÇKU ATJAUNOÐANA

DARBS:

ENERÌIJAS PATÇRIÒÐ

AKTIVITÂTE

Centrâlâ vieta mûsu pçtîjumâ bûs cilvçkam

viòa darba vietâ. Nosakot darba dienas ilgumu

un darba reþîmu, mums nepârtraukti jâveltî

uzmanîba cilvçka fiziskajam, garîgajam un

sociâlajam lîdzsvaram. Citiem vârdiem, mums ir

jâòem vçrâ ne tikai cilvçka darba raþîgums, viòa

enerìijas patçriòð darba veikðanas procesâ un

atjaunoðanas iespçjas, bet arî cilvçka vajadzîbas

viòa personiskajâ, ìimenes un sabiedriskajâ

dzîvç. Ðeit nedrîkst aizmirst, ka darba laiku vienmçr

nosaka ekonomiskie, sociâlie un politiskie

faktori, kas ir sastopami katrâ uzòçmumâ.

Garas darba dienas – pat lîdz 16 stundâm –

kâdas bija vîrieðiem, sievietçm un pat bçrniem

industriâlâs revolûcijas sâkumâ, pakâpeniski

saîsinâjâs, kamçr sasniedza ðodienas astoòu

stundu darba dienu. Tas ir saistîts galvenokârt

ar diviem faktoriem: pirmais – darbinieku cîòa

par darba apstâkïu uzlaboðanu, otrais – efektivitâtes

jautâjums: uzòçmçji, kuri sâkumâ pretojâs

darbiniekiem, aizstâvot savas tiesîbas,

ïoti âtri saprata, ka îsâkas darba dienas ïauj

iegût vairâk un labâkas kvalitâtes preces.

Nogurums ne tikai tieði ietekmç darba raþîgumu,

bet samazina to arî nâkamajâ dienâ, ja

atpûta pçc pirmâs dienas ir bijusi nepietiekama,

turklât vçl paaugstinâjusi nelaimes gadîjumu

un saslimðanu raðanâs risku.

Problçmas, kas saistîtas ar darba dienu,

neaprobeþojas tikai ar tâs vairâk vai mazâk

piemçrotu garumu.

Mûsdienâs vairumâ gadîjumu tradicionâlais

darba dienas sâkums un beigas ir grûti

savienojami ar mûsu dzîvesveidu. Daudzâs

ìimençs strâdâ abi ìimenes locekïi. Ðis

apstâklis rada nepiecieðamîbu atrast noteiktu

laika posmu mâjas problçmu risinâðanai, kas

ïoti bieþi sakrît ar darba laiku.

No otras puses, daudzi nodarbinâtie, îpaði

jauni cilvçki, ir spiesti savienot savu profesionâlo

darbîbu ar mâcîbâm vai citâm nodarbçm,

kuras mûsdienâs tiek uzskatîtas par

dabisku sociâlu parâdîbu un kas veicina viòu

personîbas attîstîbu. Tas ir viens no iemesliem,

kâdçï ïoti daudzâs darba vietâs izveidojâs

samçrâ elastîgs darba grafiks, kas kavç

veikt ideâlu darba laika sadalîjumu.

Izstrâdâjot darba laika grafiku, jebkurâ

gadîjumâ nepiecieðams òemt vçrâ uzòçmuma

veidu, tâ atraðanâs vietu, tâ vajadzîbas un

personâla vçlmes, apkârtçjos apstâkïus utt.

Pârejot uz citâdu darba reþîmu, parasti

darbiniekiem tiek dota izvçles brîvîba noteiktos

ierobeþojumu ietvaros. Abu puðu vienoðanâs

ïauj apmierinât gan uzòçmuma prasîbas, gan

arî nodarbinâto vçlçðanâs, kas dod iespçju

panâkt jaunas attiecîbas starp uzòçmumu un

darbinieku. Darbinieki âtri pierod pie patstâvîbas,

pie iespçjâm paðiem organizçt savu

darbu, noteikt savu vietu darbu sadalç.

Protams, tas rada arî nepiecieðamîbu izstrâdât

jaunas darba apmaksas sistçmas.

Jebkurâ gadîjumâ nepiecieðams analizçt

sekas, gan pozitîvâs, gan negatîvâs, kâ

darba grafika maiòa ietekmçs nodarbinâto

veselîbu un uzòçmumu kâ ekonomikas un

raþoðanas sistçmu.


VI nodaïa. DARBA ORGANIZÂCIJA

99

VIENOÐANÂS

LÎGUMS

ORGANIZÂCIJA

- ekonomika

- sociâlâ vide

- politika

CILVÇKS

- darba raþîgums

- enerìijas patçriòð

- atjaunoðanas

iespçjas

- personiskâs un

sociâlâs vajadzîbas

DARBA

DIENA

UZLABOÐANÂS

- darbs daïçji notiek

ârpus biroja

- darba raþîgums

- kvalitâte

UZLABOÐANÂS

- patstâvîba

- motivâcija

- apmierinâtîba

ELASTÎBA

Nakts un maiòu darbs

Negatîvâ iedarbîba, kâdu darba reþîms atstâj

uz veselîbu, iegûst îpaðus apmçrus, kad ir runa

par maiòu darbu vai par pastâvîgu darbu nakts

maiòâ. Abos gadîjumos sociâlâ un bioloìiskâ

lîdzsvara izjaukðana var cilvçkiem izraisît

fizioloìiskus traucçjumus, kâ, piemçram,

bezmiegu, nogurumu, gremoðanas sistçmas

orgânu un sirds asinsvadu sistçmas traucçjumus,

var radît psiholoìiskas un sociâlas problçmas

attiecîbâs ar radiniekiem un kolçìiem,

piemçram, pakâpenisku noslçgðanos sevî, nervozitâti,

satraukumu, laulîbas krîzi, seksuâlâs

aktivitâtes traucçjumus utt. Pastâv vairâki organizatoriska

rakstura pasâkumi, kuri nenodarot

kaitçjumu veselîbai, izlîdzina negatîvâs sekas.

Negatîvo ietekmi, it îpaði fizioloìiskâ lîmenî, visi

atzîst, tomçr to ir grûti novçrtçt precîzi, ja neizmanto

tâdus klasiskos râdîtâjus, kâ neieraðanâs

darbâ, nelaimes gadîjumu bieþums utt.

Organizâcijas struktûra

Organizâcijas struktûra ietver visus tos faktorus,

kuri tieði neattiecas uz veicamo darbu,

tomçr to iespaido tieði. Uzòçmumos, kuru


100 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

KÂ ATVIEGLOT MAIÒU DARBU

SAÎSINÂT NAKTS DARBA ILGUMU

GRAFIKÂ JÂPAREDZ LAIKS MIEGAM

SAMAZINÂT SLODZI NAKTS DARBA

LAIKÂ

UZLABOT DARBA VIETAS APSTÂKÏUS

ÏAUT DARBINIEKAM PAÐAM

IZVÇLÇTIES BRÎVDIENAS

IESPÇJA SAÒEMT KARSTU ÇDIENU

PÇC IESPÇJAS BIEÞÂKA NOMAIÒA

organizâcijas struktûrai ir lîdzdalîbas raksturs,

ðo faktoru ietekmç veidojas personâla pozitîva

attieksme pret darbu, pieaug darba raþîgums

un uzlabojas darbinieku savstarpçjâs attiecîbas.

Uzòçmumos, kas pârslogoti ar normâm

un pavçlçm, cilvçki vairâk tiecas ievçrot normas,

nekâ sasniegt labâku darba rezultâtu.

Svarîgi zinât robeþas, kas ir noteiktas

katram darbiniekam (kompetences noteikðana),

t.i, nepiecieðams lai zinâtu, kur beidzas

darbinieka atbildîba. Pretçjâ gadîjumâ

bieþi rodas skaudîba un konflikti kolçìu

starpâ.

Hierarhiskâ struktûra ir lîdzîga iepriekð

minçtajam gadîjumam, starpîba ir tikai tajâ

apstâklî, ka iepriekð tika aplûkots horizontâlais

plâns (attiecîbas starp kolçìiem), bet

ðeit – vertikâlais (pakïautîba). Strâdâjot organizâcijâ,

nepiecieðams zinât, kâ ir sadalîta

lçmumu pieòemðana.

Vadîbas stils

Hierarhijas veids, kas tiek izmantots

nodarbinâto grupâ, nosaka grupas darbîbas

veidu izvirzîto mçríu sasniegðanai.

Katram vadîbas stilam ir savas priekð-


VI nodaïa. DARBA ORGANIZÂCIJA

101

rocîbas un trûkumi. Vadîbas stila piemçrotîbu

nosaka tas, cik lielâ mçrâ vadîtâja

rîcîba atbilst tam, ko no viòa gaida padotie.

Tas nozîmç, ka organizâcija vai nodarbinâto

grupa nav spçjîga sekot noteiktajai

stratçìijai, kamçr atseviðíi tâs locekïi

nesadarbosies secîgi un saliedçti. Òemot

vçrâ ðo nosacîjumu, tâlâk analizçsim daþâdus

vadîbas stilus.

Autoritârais stils

Autoritârais stils balstâs uz autoritâtes

principu: vislielâkâ efektivitâte tiek sasniegta

pie vismazâkâs darbinieku lîdzdalîbas

lçmumu pieòemðanâ. Autoritârs

priekðnieks nepiemçrojas situâcijai un

neòem vçrâ emocionâlo klimatu, kas viòu

ietver. Viòa darba metodes pamatâ ir

pavçïu izdoðana, kurâm visiem jâpakïaujas;

viòð uzspieþ grupai savu viedokli, neinformçjot

par globâliem mçríiem, bet tikai

norâdot uz tuvâkajiem uzdevumiem, un

pats turas tâlâk no grupas. Tâds vadîbas

stils raksturîgs uzòçmumiem, kuri atbalsta

Teilora teoriju, kas bija raksturîga rûpnieciskâs

raþoðanas attîstîbas sâkuma posmam.

Ðâda autoritârâ stila sekas ir relatîvi

laba kvalitâte, kas sasniegta sasprindzinâtu

attiecîbu un grupas locekïu

konkurences rezultâtâ, kâ arî motivâcijas

trûkums tiem darbiniekiem, kuriem piemît

minimâla atbildîba un kuri nesaskata

izpildâmâ darba jçgu.

Tçviðíais stils

Tas balstâs uz pieòçmumu, ka uzòçmumâ

vai organizâcijâ jâïauj nodarbinâtajiem attîstîties;

personiskâs intereses bieþi tiek stâdîtas

augstâk par organizâcijas vajadzîbâm.

Ja nepiecieðams, priekðnieks tçviðíi cenðas

novçrst konfliktus un neveselîgu klimatu ar

konkrçtâm darbîbâm. Viòð tic savâm diplomâtiskajâm

spçjâm un izmanto maigas un

ïoti vispârîgas kontroles metodes, bet tâpat

kâ iepriekðçjâ gadîjumâ neatïauj darbiniekiem

pieòemt lçmumus.

“Slinkâ vadîtâja” stils

Ðâds vadîbas stils balstâs uz to, ka normâlâ

situâcijâ pietiek ar nelielâm pûlçm, kas

vçrstas darba izpildes virzienâ. Tâds vadîtâjs

necenðas bût lîderis, neizvirza nekâdus lozungus,

atïauj grupai païauties uz savu izvçli.

Viòð nav spçjîgs uzòemties nekâdu atbildîbu

un nekâdâ gadîjumâ necenðas iejaukties konflikta

situâcijâs. Tâ rezultâtâ grupâ uzkrâjas

slçpta agresija, kaut arî bez redzamâm

izpausmçm, ko izraisîjis norâdîjumu trûkums,

kas neïauj sasniegt nospraustos mçríus, vai

arî veiktâ darba zemâ kvalitâte.

Demokrâtiskais stils

Pie ðâda vadîbas stila vienâdi tiek vçrtçts

gan darbs, gan arî cilvçks: mçríis tiks sasniegts,

ja tas ir nozîmîgs cilvçku grupai un ja

cilvçki strâdâ ar noteiktu apmierinâtîbas

devu. Grupas vadîtâjs neuzskata, ka viòa

lçmumi vienmçr ir vispareizâkie. Tâpçc,

pirms pieòemt kâdu lçmumu, viòð apsprieþas

ar grupas locekïiem, lai kopîgiem

spçkiem rastu vispiemçrotâko risinâjumu.

Viòa funkcijas aprobeþojas drîzâk ar grupas

dalîbnieku darba koordinâciju nekâ ar kontroli,

turklât viòð pats piedalâs darbâ lîdz ar


102 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

pârçjiem. Tâs grupas, kur tiek praktizçts

ðâds vadîbas stils, sasniedz nospraustos

mçríus, strâdâjot biedriskâ un konstruktîvas

kritikas atmosfçrâ. Turklât virzîba uz nosprausto

mçríi veicina gandarîjuma sajûtas

raðanâs par padarîto (veicamo) darbu.

VADÎBAS STILAM JÂVEICINA DARBA

KOLEKTÎVA LÎZDALÎBA UZÒÇMUMA

JAUTÂJUMU RISINÂÐANÂ

Komunikâcijas kanâli

Par komunikâciju var runât divos lîmeòos:

komunikâcija, kas kalpo tam, lai pareizi veiktu

darba uzdevumu, un komunikâcija, kas ir iespçjama

darba izpildes procesâ, bet nav ar to tieði

saistîta. Komunikâcijas iespçjas atkarîgas no

darba veida, izvietojuma un atmosfçras, kurâ tâ

notiek. Ïoti trokðòainos apstâkïos vai arî

gadîjumâ, ja darbinieki ir attâlinâti viens no otra,

komunikâcija notiks ar lielâm grûtîbâm.

KOMUNIKÂCIJAS KANÂLIEM UN SAV-

STARPÇJÂM ATTIECÎBÂM JÂBÛT LABIEM

Daþos gadîjumos komunikâciju apgrûtina

pats darbs, jo tam nepiecieðama noteikta

koncentrâcija un paaugstinâta uzmanîba.

Komunikâciju var ietekmçt arî citi faktori,

piemçram, iespçja taisît pârtraukumus, uz

laiku atstât darba vietu, apstâdinât iekârtas,

vienu darbinieku nomainît ar citu utt. Par

nelabvçlîgu faktoru ir uzskatâma izolçtîba, it

îpaði tad, ja darbs nav interesants.

Savstarpçjâs attiecîbas

Viens no galvenajiem faktoriem, lai darbs

radîtu gandarîjumu un nodarbinâtais bûtu

apmierinâts ar savu darbu, ir savstarpçjâs

attiecîbas, kas jâveido gan starp nodaïâm,

gan starp tuvâkâs apkârtnes cilvçkiem

(kolçìiem, priekðniecîbu un padotajiem).

Labas attiecîbas veicina apzinîga attieksme

pret darbu un tas var kïût par faktoru, kas

pazemina stresa lîmeni. Ðo faktoru sauc arî

par sociâlâ atbalsta faktoru.

KATRÂ ORGANIZÂCIJÂ JÂBÛT HIE-

RARHISKAJAI STRUKTÛRAI, KÂ ARÎ

JÂBÛT SKAIDRI NOTEIKTAI KATRA

DARBINIEKA KOMPETENCEI

Profesionâlâ attîstîba

Iespçja mâcîties, paaugstinât kvalifikâciju

un virzîties uz priekðu – ðie darba aspekti

palîdz strâdât ar lielâku atdevi un vienlaikus

padara darbu pievilcîgâku.

Sociâlâ palîdzîba

Tas faktors, ka vçl pirms daþiem gadiem

piederîba pie konkrçtas organizâcijas

izpaudâs kâ ievçrojams pârâkums un tika

privileìçta, tagad pakâpeniski izzûd. Ðodien

palîdzîba tiek reducçta tikai uz transportu un

çdinâðanu.

Nodarbîbas veida îpatnîbas

Ðî faktoru grupa ietver sevî ðâdus aspektus:

darba samaksu, stâvokïa stabilitâti, profesionâlo

kategoriju un darba stâþu (uzòçmumâ

un amatâ). Ðo jautâjumu bloks parasti

ir kolektîvas apsprieðanas priekðmets. Tâpçc

vienîgais, kas jâatzîmç, ir tas, ka jo labâki ðie

apstâkïi, jo lielâku apmierinâjumu sniedz

darbs.

Uzòçmuma îpatnîbas

Tieði tâpat, kâ vide, kurâ cilvçks dzîvo,

ietekmç viòa fizisko, psihisko un sociâlo labsajûtu,

viòa veselîbu ietekmç darba vietu

raksturojoðie lielumi (izvietojums, izmçri utt.).

Ðie faktori veselîbu neietekmç tieði, taèu tie


VI nodaïa. DARBA ORGANIZÂCIJA

103

var pastiprinât kaitçjumu, kuru var izraisît citi

faktori. Piemçram, darbiniekam, kuram, lai

nokïûtu lîdz darbam, jâbrauc viena stunda,

ðâds brauciens varbût kompensçsies ar to,

ka darbs viòu ïoti apmierina. Turpretî

gadîjumâ, ja ðis darbs bûs darbiniekam neinteresants,

lielais attâlums lîdz darbam kïûs

par nozîmîgu cçloni darba maiòai.

Uzòçmuma lielums parasti asociçjas ar

virkni priekðrocîbu (piemçram, sociâlâ

palîdzîba lielos uzòçmumos, liela patstâvîba

mazos uzòçmumos) un arî trûkumiem

(piemçram, lielais darba apjoms lielos uzòçmumos

un mazas iespçjas izvirzîties mazajos

uzòçmumos), kuru nozîme atkarîga no tâ,

ko cer sagaidît katrs konkrçtais darbinieks.

Daudzi pçtîjumi apliecina, ka uzòçmuma

lielums darbâ gûto apmierinâjumu iespaido

mazâk kâ darba grupas lielums.

Uzòçmumâ strâdâjoðajiem cilvçkiem nav

vienaldzîgs uzòçmuma darbîbas veids, jo tas

var nonâkt pretrunâ ar viòu personiskajiem

principiem, un ðâdas pretrunas var kïût par

stresa cçloni.

Tikpat svarîga ir arî uzòçmuma atraðanâs

vieta. Attâlumu lîdz uzòçmumam no

darbinieka dzîvesvietas, nosaka laiks, kas

tiek patçrçts ceïâ no mâjâm lîdz darbam un

atpakaï. Ja ceïâ uz darbu tiek patçrçts vairâk

laika, samazinâs laiks personîgajâm

darîðanâm un paaugstinâs iespçja, ka ceïâ

var notikt nelaimes gadîjums.

Uzòçmuma sabiedriskais tçls ir cieði

saistîts ar tâ raþotâs produkcijas tçlu vai tâ

sniegtajiem pakalpojumiem, kâ arî ar citiem

aspektiem, kuri var atstât ietekmi uz

sabiedrîbas attieksmi pret uzòçmumu.

Piemçram, uzòçmums, kas novirza daïu

savu ienâkumu apkârtçjâs vides

uzlaboðanai, var uzlabot savu tçlu,

neatkarîgi no tâ, kâdu preci tas raþo vai

kâdus pakalpojumus piedâvâ. Tâ rezultâtâ

cilvçki, kas strâdâ ðâdâ uzòçmumâ, var

lepoties ar to, ka viòi ir ðî uzòçmuma

darbinieki.

AUTOSERVISS “PIE JÂÒA”

Cilvçka îpatnîbas

Eksistç virkne mainîgu lielumu, kas ir

pamatâ cilvçku atðíirîgai attieksmei pret vieniem

un tiem paðiem darba apstâkïiem.

Viena un tâ pati situâcija daþâdi var ietekmçt

cilvçkus atkarîbâ no viòu spçjâm adaptçties,

vai arî no viòu tolerances.

Tolerance un spçja adaptçties ir atkarîgas

no daþâdâm individuâlajâm îpatnîbâm, piemçram,

vecuma, dzimuma, veselîbas stâvokïa,

noguruma pakâpes, personiskâs

îpatnîbas, spçjas un prasmes, motivâcijas,

ìimenes dzîves apstâkïiem, apkârtçjâs sabiedrîbas.

No otras puses, ikviens cilvçks ir atðíirîgs

un tikpat atðíirîgas ir viòa spçjas adaptçties

daþâdâs situâcijâs, ko nosaka viòa zinâðanas,

pieredze, dzîves veids utt., kas ir viòa

adaptâcijas lîdzekïi nelabvçlîgos apstâkïos.

Nelabvçlîgas situâcijas piemçrs var bût

klâtbûtne nelaimes gadîjumâ darbâ. Reakcija

ðâdâ situâcijâ ir daþâda: vieni steidzas

palîgâ, citi cenðas neskatîties uz to pusi,

kâds sastingst kâ paralizçts utt.

Dzîvç mçdz bût arî tâdi mirkïi, kad îpaði

apstâkïi (ekonomiskâs un ìimenes problçmas,

darba maiòa un citi) padara cilvçku

viegli ievainojamu. Tâdos gadîjumos viòam

nâkas pielikt zinâmas pûles, lai pielâgotos


104 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

situâcijai. Ja ðâdas situâcijas seko viena

otrai, tas var atstât negatîvu ietekmi uz cilvçka

veselîbas stâvokli.

Cilvçka personiskâs îpaðîbas var sadalît

divâs faktoru grupâs: endogçnâs un eksogçnâs.

Endogçnie faktori attiecas uz cilvçka

individuâlajâm îpatnîbâm. Eksogçnie faktori

raksturo vidi, kurâ viòð dzîvo.

PSIHOSOCIÂLO FAKTORU RADÎTÂS NEGATÎVÂS SEKAS

Psihosociâlo faktoru iedarbîba uz cilvçku

var notikt trîs lîmeòos: uz paðu cilvçku, uz

viòa veikto darbu, uz ìimenes un

sabiedrisko dzîvi.

Ietekme uz cilvçku. Galvenâs sekas ir neapmierinâtîba,

nospiests garastâvoklis un

stress.

Ar neapmierinâtîbu jâsaprot izjaukts lîdzsvars

starp cilvçka personîgajâm vçlmçm,

cerîbâm, vajadzîbâm un reâlo darba situâciju.

Nospiests garastâvoklis – tâ ir saspringtîbas

vai nemiera sajûta, kad gaidîts

tiek kaut kas tâds, kas tiek uztverts kâ

draudi. Stress rodas tad, kad cilvçks jût, ka

pret viòu izvirzîtâs darba prasîbas pârsniedz

viòa spçjas vai iespçjas. Bez tam

viòð pârdzîvo ðo situâciju kâ draudus savai

stabilitâtei.

Ietekme uz darbu. Psihosociâlo faktoru

izraisîtâs negatîvâs sekas ir darba raþîguma

pazeminâðanâs gan kvantitatîvâ, gan

kvalitatîvâ ziòâ; lielais iesniegumu skaits

par darba vietas maiòu; to gadîjumu skaita

palielinâðanâs, kad darbinieki neiziet

darbâ; uzòçmuma sabiedriskâ tçla pasliktinâðanâs,

kâ arî konflikta situâciju pieaugums.

Ìimenes un sociâlajâ jomâ psihosociâlo

faktoru iedarbîbas sekas izpauþas pasâkumos,

kas norit atpûtas brîþos, attiecîbu pârtraukðanâ

ar citiem cilvçkiem un attiecîbu

pasliktinâðanâs ìimenç.

SITUÂCIJAS UZLABOÐANA

Situâcijas uzlaboðana, kas saistîta ar psihosociâliem

faktoriem uzòçmumâ, ir koncentrçta

uz trim aspektiem, kas arî atspoguïojas

Darba aizsardzîbas likumâ: vadîbas stila

maiòa, izmaiòas darba organizâcijâ, pasâkumi

attiecîbâ uz darbiniekiem.

Vadîbas stila maiòa

Izvirzîtais mçríis – kontroles un uzraudzîbas

politikas uzlaboðana, informâcija

un komunikâcija, kâ arî nodarbinâto lîdzdalîbas

palielinâðana.

Ja darbs tiek veikts savâdâk, tad arî tas

savâdâk jâkontrolç. Ja darbiniekam

neuzticas, tad arî viòa veikto darbu pârbauda

stingrâk. Un otrâdi, ja darba jomâ

tiek dota noteikta brîvîba un iniciatîva, kâ

ðeit tiek ierosinâts, cilvçkam vai cilvçku

grupai, jâmaina arî kontroles sistçma.

Ðâdâ veidâ mçs nonâkam pie tâ

saucamâs “mçría kontroles”, kad tiek kontrolçti

nevis atseviðíie darba posmi, bet

gan gala rezultâts.

Komunikâcijas jomâ gan starp cilvçkiem,

gan arî organizâcijâ kopumâ jânodroðina,

lai komunikâcijas kanâli funkcionçtu labi,


VI nodaïa. DARBA ORGANIZÂCIJA

105

lai informâcija varçtu noritçt abos virzienos,

bez slepenîbas, kas veicina neuzticîbas

raðanos un samazina darba efektivitâti.

Darbinieku lîdzdalîba lçmumu pieòemðanâ

attiecas gan uz izmaiòu ievieðanu,

gan uz to îstenoðanu. Darbinieku lîdzdalîbai

ir jâkïûst par galveno mçríi, kas palîdzçs

uzlabot gan darba apstâkïus, gan organizâcijas

darbîbu kopumâ.

Izmaiòas darba organizâcijâ

Mçríis, kas jâsasniedz preventîvo pasâkumu

rezultâtâ darba organizâcijas jomâ, ir lîdzsvars

starp veselîbu, darbinieku attîstîbas iespçjâm

profesionâlajâ, personiskajâ un sociâlajâ jomâ,

kâ arî organizâcijas rentabilitâte. Kaut arî galvenâ

uzmanîba veltîta darbinieku veselîbai un

attîstîbai, nevajadzçtu aizmirst, ka tie ir vistieðâk

saistîti ar uzòçmuma darba efektivitâti gan

kvantitâtes, gan kvalitâtes ziòâ.

Nepiecieðams izvçlçties tâdas preventîvâs

stratçìijas, kuras spçjîgas uzlabot darba

apstâkïus, neaizmirstot par augstâk minçtajiem

nosacîjumiem, un cenðoties iespçju

robeþâs izstrâdât jaunas darba organizâcijas

formas, kas dotu iespçju strâdât ar jaunâm

metodçm, kas ïautu pçc iespçjas optimâlâk

sasniegt iepriekð minçtos mçríus.

Nedaudz vienkârðoti varçtu sacît, ka tâ

saucamâs “jaunâs darba organizâcijas

metodes” tiecas aktivizçt darbiniekos ðâdas

darbîbas:

– lîdzdalîbu, lai darbinieks varçtu ietekmçt

veicamo darbu organizâciju, panâkot, lai

darbs bûtu pietiekoði sareþìîts, daudzveidîgs,

motivçts utt. Ideâlâ gadîjumâ viòð

var piedalîties lçmumu pieòemðanâ visos

uzòçmuma lîmeòos;

– komunikâciju, kas nepiecieðama darba

veikðanai, kopâ ar citiem meklçjot problçmu

atrisinâjumus. Bez tam saskarsme

vajadzîga tâdçï, lai attîstîtu mûsu sociâlo

dimensiju, jo cilvçkam ir nepiecieðama

saskarsme ar citiem cilvçkiem.

No ðîm pozîcijâm mçs îsi izskatîsim, kâ ðo

augstâk minçto var ieviest raþoðanâ, sâkot

ar mazâk nozîmîgâm un beidzot ar efektîvâm

metodçm, kas uzlabo darba apstâkïus.

Darbinieku rotâcija darba vietâs

Ja uzòçmumâ ir vairâkas pastâvîgas darba

vietas ar monotonu un nogurdinoðu darbu,

kurâs nevar uzlabot darba apstâkïus,

darbiniekiem var piedâvât veikt darbu ðajâs

vietâs pçc kârtas, lai ðîs neçrtîbas vai kaitîgie

apstâkïi netikti uzspiesti tikai diviem vai trim

darbiniekiem. Tâdâ veidâ iespçjams

izvairîties no ilgstoðas monotona un nogurdinoða

darba veikðanas.

Lai to varçtu îstenot, darbiniekiem ir jâbût

pârliecinâtiem, ka ðajâ brîdî nav iespçjams

ðîs darba vietas likvidçt, ne arî atrisinât problçmu

kâdâ citâ veidâ. Tâdâ gadîjumâ rotâcija

var tikt uztverta kâ vislabâkais ðîs problçmas

risinâjums no visiem iespçjamajiem, kaut arî

tâ ir tikai daïçji atrisinâta problçma un norâda

uz to, ka tai jâmeklç efektîvâks risinâjums.

Darba uzdevuma paplaðinâðana

Lai cînîtos ar îsu un atkârtojoðos operâciju

vienmuïîbu, var piedâvât apvienot vairâkus

darba uzdevumus vienâ darba vietâ, jo ðâdâ

gadîjumâ iespçjams palielinât darba

daudzveidîbu, ja vien jaunâ raþoðanas uzdevuma

sareþìîtîba nerada citas problçmas.


106 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Darba uzdevuma

satura papildinâðana

Izmantojot ðo stratçìiju, iespçjams ne

tikai novçrst darba vienveidîbu un operâciju

atkârtoðanos, bet arî cînîties pret

darbinieka intereses trûkumu, kad viòð

izpildâmajâ darbâ saskata tikai piepûli un

kustîbas, kurâm nav nekâdas jçgas.

Darba uzdevuma paplaðinâðana satura

ziòâ nozîmç padarît darba veikðanu

sareþìîtâku un interesantâku, lai darbinieks

ieòemtu aktîvu nostâju, pielietotu

savas profesionâlâs spçjas un galu galâ

saskatîtu darbâ kaut ko savu spçju

cienîgu. Tâdçï darba uzdevumu parasti

papildina ar tehniskâs apkopes vai kvalitâtes

kontroles uzdevumu veikðanu.

Darba grupas ar

paaugstinâtu patstâvîbu

Pusautonomas grupas, tâs sauc arî par

raþoðanas grupâm, komandâm utt., darba

organizâcijas sistçma, kuras mçríis ir

palielinât darba nozîmîgumu, daudzveidîbu,

patstâvîbu un veicamâ darba uzdevuma

sareþìîtîbu, un vçlâk arî paaugstinât komunikâcijas

iespçjas un attîstîbu, iesaistoties

kolektîvâ darbâ ar savu piedalîðanos.

Patieðâm, tas ïauj izmantot priekðrocîbas, ko

sniedz veicamâ darba uzdevuma satura

papildinâðana, tas ir, darbinieka aktîvu dalîbu

tajâ, paplaðinot saskarsmi, kas tik ïoti

nepiecieðama cilvçka attîstîbai.

Kaut arî ðîs metodes izmantoðanas formas

ir ïoti daudzveidîgas un metode ir pielâgojama

ikviena uzòçmuma apstâkïiem, ðodien

jau ir uzkrâjusies ievçrojama pieredze, lai

varçtu runât par galvenajâm pielietoðanas

tendencçm.

Ðâdai darba organizâcijas formai ir

noteikta veida grûtîbas sagatavoðanas

posmâ un tâs darbîbas sâkumâ, tâpçc ka

nepiecieðams iepriekð caurskatît un atrisinât

daþâda veida problçmas, no kurâm

JAUNAS DARBA ORGANIZÂCIJAS FORMAS

Lîdzdalîba + Komunikâcija

Rotâcija darba

vietâ

Darba uzdevuma

paplaðinâðana

Darba uzdevuma

satura

papildinâðana

Darba grupas ar

paaugstinâtu

patstâvîbu


VI nodaïa. DARBA ORGANIZÂCIJA

107

varçtu minçt ðâdas:

– personîgâs: var eksistçt izmaiòu nepieòemðanas

mentalitâte;

– sociâlâs: noteiktas grupas var atbalstît vai

pretoties tâdam jaunievedumam;

– tehniskâs: ïoti bieþi nâkas pârtaisît,

pârveidot vai mainît iekârtas, telpas utt.;

– sagatavoðanas: bûs nepiecieðami labâk

kvalificçti darbinieki, tâdçï nepiecieðams

izstrâdât apmâcîbu programmas, lai

visiem grupas locekïiem bûtu nepiecieðamâ

kvalifikâcija;

– ekonomiskâs: pârkârtoðanas process

paredz papildus izdevumus, kas precîzi

jânovçrtç.

Ja pçc ðo faktoru izvçrtçðanas mçs

uzskatâm, ka izmaiòas darba organizâcijâ ir

iespçjams veikt, ir jâizstrâdâ ðo izmaiòu

ievieðanas optimâlais variants.

GALVENÂS ÎPATNÎBAS DARBINIEKU

GRUPÂM AR

PAAUGSTINÂTU PATSTÂVÎBU

– Ierobeþots apjoms (10 – 15 cilvçki) un grupas

nemainîba.

– Grupa uzòemas konkrçta darba veikðanu.

– Katra grupas darbinieka veicamais darbs ir

cieði saistîts ar pârçjo grupas dalîbnieku

darbu.

– Visi grupas locekïi spçj viens otru aizvietot.

– Grupa spçj veikt uzdevumu pirms termiòa

vai ar novçloðanos.

– Grupai ir pietiekoði daudz lîdzekïu, iekârtu,

materiâlu, informâcijas utt., lai risinâtu

savas problçmas neatkarîgi no tâ, kas

notiek apkârt, bet ne vairâk, kâ tas ir

paredzçts.

– Grupâ nav priekðnieka.

Iedarbîba uz cilvçkiem

Cilvçka rîcîbu jebkurâ darbîbas veidâ ir ïoti

grûti analizçt, jo pastâv neskaitâmi faktori,

kas cilvçkam liek darboties tajâ vai citâ

virzienâ. Mûsu darbîbas nosaka virkne

mainîgu faktoru – daïa no tiem ir iekðçjie, kas

veido daïu mûsu personîbas, bet citi – ârçjie,

kas saistîti ar konkrçtâ cilvçka apkârtçjo vidi.

Praksç nav jçgas tos dalît, jo tie visi darbojas

kompleksâ, nosakot cilvçka uzvedîbu.

Un tomçr, lai analizçtu cilvçka rîcîbu, var

izdalît trîs aspektus, kas to ietekmç un uz

kuriem var vçrst tâdus preventîvos pasâkumus,

kas iedarbojas uz cilvçku.

Pirmkârt, jâanalizç zinâðanu lîmenis

attiecîbâ uz darbu un apstâkïiem, kuros tas

norit. Bût informçtiem par ðiem aspektiem ir

ne tikai darbinieku tiesîbas, kuras paredz

Darba aizsardzîbas likums, bet arî nepiecieðamîba,

lai panâktu darba apstâkïu

kaitîgâs ietekmes samazinâðanu.

APMÂCÎBAS MÇRÍI

Informâcijas nodroðinâðana

Attieksmes izmainîðana

Iemaòu apgûðanas iespçju

nodroðinâðana

Darbîbas ðâdas informâcijas trûkuma

novçrðanai var bût ïoti daþâdas, kâ

piemçram, sarunu un kursu rîkoðana, grâmatu,

broðûru, filmu, plakâtu u.c. informatîvo

materiâlu izplatîðana. Ðîs darbîbas jâplâno

atbilstoði izpçtes rezultâtiem.

Otrkârt, cilvçka rîcîba, veicot jebkâda veida

darbîbu, ir atkarîga no viòa attieksmes pret

ðo darbîbu, ar attieksmi saprotot noslieci darboties

tâdâ vai citâdâ veidâ.

Darbâ mçs ïoti bieþi sastopamies ar

negatîvu attieksmi pret vienu vai otru problçmu

(darba organizâcija, darba aizsardzîbas

metodes utt.), kura jâatrisina, lai


108 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

uzlabotos darba apstâkïi. Lai ðâda

attieksme mainîtos, daþreiz pietiek ar informçðanu.

Tomçr bieþi ar to vien nepietiek, jo

attieksme ietver arî ievçrojamu subjektîvo

komponentu, ar kuru noteikti ir jârçíinâs.

Lai izmainîtu pieauguða cilvçka viedokli un

domâðanas veidu, ïoti bieþi jâpielieto citas

metodes. Viena no piemçrotâkajâm formâm

ðajâ nolûkâ ir – lîdzdalîba un diskusijas

grupâs, kur var izteikt savu viedokli un

apmainîties domâm ar citiem. No otras

puses, veicot darba aktivitâtes, mçs ïoti

bieþi saskaramies ar visa kolektîva vienotu

attieksmi pret noteiktiem jautâjumiem, jo

ðajâ ziòâ dominçjoðâ izrâdâs sociâlâ

grupa, jo cilvçks sajût sevi kâ grupas daïu.

Tâdçï arî jâstrâdâ ar visu grupu.

Ðî iemesla dçï, lai mçìinâtu izmainît cilvçku

uzvedîbu, parasti tiek izmantotas grupu metodes

(sanâksmes, diskusijas, situâciju analîze

utt.). Tâdâ veidâ cilvçki vçl vairâk var paðapliecinâties

vai arî mainît savas domas atkarîbâ no

tâ, ko par konkrçto jautâjumu domâ citi.

Un, visbeidzot, nepiecieðams pievçrsties

cilvçka iemaòâm un spçjâm, jo viena no

problçmâm, ar kuru nâkas saskarties, ir

tâda, ka nepareizi padarîta darba iemesls ir

nepietiekoða darbinieka izglîtîba.

Laikâ, kad notiek straujas izmaiòas, ar

kurâm mûsdienâs saskaras daudzi uzòçmumi,

ïoti bieþi notiek iekârtu, tehnoloìiju, produktu

u.c. nomaiòa. Cilvçki ir spiesti atteikties

no darba metodçm, kuras tie ir izmantojuði

gadiem ilgi, un apgût jaunas, bet apmâcîba

prasa vairâk laika nekâ ir viòu rîcîbâ. Ðî

iemesla dçï noteiktâ laika periodâ cilvçki

strâdâ sliktâkos darba apstâkïos, jo viòiem

trûkst informâcijas un darba iemaòu.

Tâdçï bûtu nepiecieðams izvçrst

apmâcîbas, kas ïautu apgût pareizas darba

formas, tehnisko lîdzekïu racionâlu izmantoðanu,

tajâ paðâ laikâ neaizmirstot par atbilstoðu

darba droðîbu.

Veicot apmâcîbu par darba aizsardzîbas

jautâjumiem, nepiecieðams aptvert visus trîs

iepriekð pieminçtos aspektus, nevis tikai

vienu no tiem.


RISKU NOVÇRTÇÐANA

7

Galvenais priekðnoteikums, lai efektîvi

varçtu novçrst kaitçjumus veselîbai, ir risku

novçrtçðana. Pirms tam bûtu jâveic to riska

faktoru vai iespçjamo draudu identifikâcija,

kuriem var tikt pakïauti cilvçki savâ darba

vietâ, lai tos varçtu ne tikai labâk saprast, bet

arî novçrst. Ir skaidrs, ka cînîties var tikai tad,

kad ir zinâms, ar ko ir jâcînâs. Tomçr ar to

vien nepietiek.

Veicot risku novçrtçðanu, jâòem vçrâ riska

iespçjamâs sekas un tâ iestâðanâs varbûtîba,

kas ïautu izvçlçties piemçrotâkos preventîvos

pasâkumus un izstrâdât darbîbas

plânu, norâdot prioritâtes, lai lîdz minimumam

samazinâtu un kontrolçtu tos riskus,

kurus nav iespçjams novçrst.

Darba aizsardzîbas likums nosaka, ka

viens no darba devçju pienâkumiem ir preventîvo

pasâkumu plânoðana, kas ietver

sâkotnçjo darba risku novçrtçðanu, izpçtot ar

darba droðîbu un veselîbas aizsardzîbu

saistîtos apstâkïus darba vietâ.

Kârtîbu, kâdâ veicama darba vides iekðçjâ

uzraudzîba, tai skaitâ darba vides riska

novçrtçðana, nosaka Ministru kabineta

2001. gada 23. augusta noteikumi Nr. 379

Darba vides iekðçjâs uzraudzîbas veikðanas

kârtîba”.

RISKU NOVÇRTÇÐANAS MÇRÍI

Riska novçrtçðana ir informâcijas ieguves

procesa sâkuma punkts, kas palîdz pieòemt

atbilstoðus lçmumus par preventîvo pasâkumu

nepiecieðamîbu un veidu, lai garantçtu

darba droðîbu un nodarbinâto veselîbas

aizsardzîbu.

Tâdçï nepiecieðams noteikt prioritâtes attiecîbâ

uz veicamajiem pasâkumiem, kâ arî norîkot par

ðo pasâkumu îstenoðanu atbildîgâs personas.

Turklât risku novçrtçðana ir galvenais

pasâkums, uz kura pamata turpmâk veidosies

un attîstîsies darba vides risku

novçrðanas vadîbas sistçma uzòçmumâ.

Darba vietâs nepiecieðams konstatçt

gan tos riskus, kurus iespçjams novçrst,

gan arî tos, kurus nepiecieðams samazinât

un kontrolçt, veicot atbilstoðus pasâkumus.

Jebkurâ gadîjumâ periodiski ir


110 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

RISKU, DARBA APSTÂKÏU UN VESELÎBAS NOVÇRTÇÐANAS SISTÇMA

RISKU UN DARBA APSTÂKÏU

NOVÇRTÇÐANA

VESELÎBAI NODARÎTÂ

KAITÇJUMA NOVÇRTÇÐANA

Subjektîvs vçrtçjums

Objektîvs vçrtçjums

PREVENTÎVO PASÂKUMU

PLÂNOÐANA

PREVENTÎVO UN AIZSAR-

DZÎBAS PASÂKUMU

MATERIÂLIE LÎDZEKÏI

DARBINIEKU INFORMÇÐANA

UN APMÂCÎBA

KONTROLES PROCEDÛRA

UN PASÂKUMI

MÇRÍIS


VII nodaïa. RISKU NOVÇRTÇÐANA

111

jâpârbauda darba apstâkïi un nodarbinâto

veselîba, lai kontrolçtu izveidotâs sistçmas

efektivitâti.

Risku novçrtçðanu var definçt kâ “procesu,

kas vçrsts uz to, lai noteiktu to risku

apjomu, kurus nav izdevies novçrst”.

Mçríis, kuru nepiecieðams sasniegt, ir

konstatçt pastâvoðo bîstamîbu un noteikt

nepiecieðamos preventîvos pasâkumus,

izvçlçties atbilstoðas iekârtas un materiâlus,

uzlabot esoðos preventîvos pasâkumus,

kâ arî izvçrtçt nepiecieðamos papildus

pasâkumus.

RISKU NOVÇRTÇÐANA IR PREVENTÎVO

PASÂKUMU PLÂNOÐANAS PAMATS

uzòçmumâ.

Pamatojoties uz sâkotnçjo risku novçrtçjumu,

atkârtotu darba vietu novçrtçjumu

nepiecieðams veikt gadîjumos, ja notikuðas

izmaiòas darba vidç, kâ arî:

– veikta iekârtu un íîmisko vielu izvçle, kas

atðíiras no parastajiem;

– ieviestas jaunas tehnoloìijas vai bûtiski

mainîjuðies vides fiziskie faktori;

– mainîjuðies darba apstâkïi, ievçrojami

izmainot jebkuru no aspektiem, kas

attiecas uz darba organizâciju vai darba

formu;

– pieòemot darbâ jaunu darbinieku, jo viòa

personiskâs îpatnîbas var bût atðíirîgas

(kâ minçts iepriekð);

– darbinieka veselîbai nodarîts kaitçjums.

Jâòem vçrâ, ka risku raðanos ietekmç

visdaþâdâkie faktori, kurus nepiecieðams

kompleksi kontrolçt, lai sasniegtu vçlamo

efektu.

Droðîbas ierîèu uzstâdîðana iekârtâm

nedos vçlamos rezultâtus, ja ðeit

nodarbinâtais cilvçks nebûs informçts par

riskiem un atbilstoðajiem preventîvajiem

pasâkumiem un droðâm darba metodçm,

kâ arî, ja nebûs izveidota kontroles sistçma,

kas garantç ðo ierîèu darbîbas visâ

iekârtas darbîbas laikâ.

Sâkotnçjai risku novçrtçðanai jânotiek

visâs uzòçmuma darba vietâs, òemot vçrâ

raþoðanas darbîbas sfçru un darba

apstâkïus, gan esoðos, gan plânojamos.

Jârçíinâs ar to, ka nodarbinâtais, kurð

strâdâs konkrçtâ darba vietâ, var izrâdîties

îpaði jûtîgs pret kâdu no darba apstâkïiem

savu personisko îpaðîbu (îpatnîbu) vai

fizioloìiskâ stâvokïa dçï (piemçram, grûtnieces,

vai sievietes, kas nesen

dzemdçjuðas, vai arî cilvçki ar ierobeþotâm

fiziskâm iespçjâm). Nedrîkst aizmirst par

nodarbinâtajiem, kuri uz laiku pârcelti darbâ

uz citiem uzòçmumiem, kâ arî par citu uzòçmumu

nodarbinâtajiem, kuri strâdâ ðajâ

Tas palîdz pareizi izvçlçties preventîvos

pasâkumus atkarîbâ no to efektivitâtes, kâ

arî uzlabot preventîvo pasâkumu îstenoðanu

un kontroli.

Jebkurâ gadîjumâ darba apstâkïus ir lietderîgi

periodiski pârbaudît tâdçï, ka uzòçmuma

attîstîbas gaitâ nepârtraukti notiek

ârçji it kâ nemanâmas izmaiòas, kuras kopumâ

var bûtiski mainît iepriekðçjos

apstâkïus.


112 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Risku novçrðana daudzçjâdâ ziòâ ir

atkarîga no cilvçku attieksmes un tâpat kâ

viss, kas saistîts ar izmaiòâm vai korekcijâm

uzvedîbâ, prasa saudzîgu un pastâvîgu

iedarbîbu uz cilvçka faktoru.

Saskaòâ ar Latvijas Republikas likumdoðanu

risku novçrtçðana ir jâveic vismaz

reizi gadâ, taèu, pievçrðoties ðai

jomai plaðâk nekâ to prasa likumdoðana,

risku novçrtçðana, kas ir preventîvo

pasâkumu efektivitâtes pamats, jâveic tik

bieþi un sistemâtiski, cik tas nepiecieðams

attiecîgajam riska veidam

atkarîbâ no tâ nozîmîguma un preventîvo

pasâkumu ietekmes pakâpes uz uzòçmuma

politiku.

JA MAINÂS DARBA TEHNOLOÌIJA VAI

ORGANIZÂCIJA, RISKA NOVÇRTÇÐANU

NEPIECIEÐAMS VEIKT ATKÂRTOTI

Risku kontrole un darba apstâkïu

uzlaboðana jâaplûko kâ pasâkumi, kuriem ir

liela nozîme raþoðanas procesa efektivitâtes

palielinâðanâ un uzòçmuma resursu izmantoðanas

optimizâcijâ. Tâpçc risku novçrtçðanai

jâkïûst par pastâvîgas pilnveidoðanas

instrumentu reizç ar pastâvîgi

augoðajâm prasîbâm, kuras izvirza

raþoðanas process, kâ arî ar darbinieku

vajadzîbâm un nepiecieðamîbâm.

RISKU NOVÇRTÇÐANA UN

PREVENTÎVO PASÂKUMU PILNVEIDOÐANA

Identificçt bîstamîbu un kaitîgos

darba apstâkïus (riska faktorus)

Kontrolçt preventîvo

pasâkumu efektivitâti

Novçrst riskus, kurus

iespçjams novçrst

Veikt pasâkumus nepilnîbu

novçrðanai

Novçrtçt riskus un

piedâvât preventîvos

pasâkumus


VII nodaïa. RISKU NOVÇRTÇÐANA

113

KAM JÂVEIC RISKU NOVÇRTÇÐANA

Risku novçrtçðana jâveic personâlam, kas ir

kompetents ðajos jautâjumos, kas pazîst analizçjamo

raþoðanas procesu un darba apstâkïus

un pârzina pielietojamo novçrtçðanas

metodiku. Parasti tas ir uzòçmuma darba

aizsardzîbas speciâlists, kurð ir apmâcîts

saskaòâ ar Ministru kabineta 2003. gada

17. jûnija noteikumiem Nr. 323 “Noteikumi par

apmâcîbu darba aizsardzîbas jautâjumos”.

Ja ir runa par elementâru risku novçrtçðanu,

kur savstarpçjâ saikne “cçlonis –

sekas (kaitçjums)” ir acîm redzama, to var

veikt kvalificçts personâls atbilstoði

2001. gada 23. augusta Ministru kabineta

noteikumiem Nr. 379 “Darba vides iekðçjâs

uzraudzîbas veikðanas kârtîba”. Piemçram,

koridoru (pâreju) stâvokïa un iekârtu vai

kravas kriðanas bîstamîbas zonu pârbaude.

Augstâkais kvalifikâcijas lîmenis nepiecieðams

tajos gadîjumos, kad riska novçrtçðana

prasa mçrîjumu stratçìijas izstrâdi, lai garantçtu

iegûto rezultâtu ticamîbu vai novçrtçðanas

kritçriju interpretâciju vai nemehânisko

novçrtçðanas kritçriju pielietoðanu.

Vajadzçtu òemt vçrâ to, ka atkarîbâ no

riska veida un pçtîjuma mçríiem var tikt

piemçrotas vienkârðas vai sareþìîtâkas vçrtçðanas

metodes. Savukârt ðis sareþìîtîbas

lîmenis prasa arî atbilstoðu vçrtçtâju kvalifikâcijas

un izglîtîbas lîmeni.

Vçrtçðanu var veikt viena persona vai personu

grupa. Kâ râda pieredze, darbs komandâ,

kad pastâv iespçja apspriest un saskaòot

rezultâtus, ir daudz raþîgâks un kvalitatîvâks.

Veicot riska novçrtçðanu, tikpat svarîgi ir

arî noskaidrot riskam pakïauto darbinieku

viedokli. Tas veicinâs analîzes precizitâti, jo

daudzos gadîjumos tieði darbinieki ir tie, kas

vislabâk zina par daþâdiem trûkumiem un

bîstamiem faktoriem darba vietâ, kâ arî tos

izraisoðajiem cçloòiem.

Darba aizsardzîbas likums paredz, ka darba

devçja pienâkums ir konsultçties ar darbinieku

pârstâvjiem, bet, ja tâdu nav, tad ar paðiem

darbiniekiem par vçrtçðanas metodi, kura tiks

îstenota uzòçmumâ vai darba vietâ.

NOVÇRTÇÐANA, STRÂDÂJOT KOMANDÂ

UN KONSULTÇJOTIES AR

DARBINIEKIEM, IR DAUDZ AUGLÎGÂKA

KÂDAS RISKU NOVÇRTÇÐANAS METODES JÂIZMANTO

Ir svarîgi, lai pielietojamâs novçrtçðanas

metodes nodroðinâtu ticamîbu to rezultâtiem,

kâ arî to, lai ðie rezultâti bûtu objektîvi un

patiesi atspoguïotu analizçjamo situâciju.

Ðaubu gadîjumos jâizmanto tâs metodes, kuras

no preventîvâ viedokïa ir vislabvçlîgâkâs.

Darba apstâkïus var pçtît arî ar subjektîva

novçrtçjuma vai anketu palîdzîbu. Ðîs metodes

ieteicams izmantot tajos gadîjumos, kad

uzraudzîbas rezultâti jâsalîdzina ar darbinieku

viedokli, vai arî, ja nav izmantojamas tieðas

riska novçrtçjuma metodes. Piemçram, lai


114 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

noskaidrotu situâciju, kad kâda no pusçm ir

neapmierinâta, nepiecieðams balstîties uz ieinteresçtâs

puses viedokli.

Citos gadîjumos darbinieku viedokïa analizçðana

var izrâdîties noteicoðâ, risinot

jautâjumu par tâda vai citâda veida

vçrtçðanas metodes pielietoðanu konkrçtas

problçmas gadîjumâ. Piemçram, ja kâda

uzòçmuma darbinieki sûdzas par redzes

problçmâm, vajadzçtu daudz stingrâk veikt

darba vietu apgaismojuma un ventilâcijas

sistçmu novçrtçðanu.

Jebkurâ gadîjumâ subjektîvais novçrtçjums,

kas ïauj diezgan lielâ mçrâ ietekmçt

iespçjamos rezultâtus, bieþi var sniegt

izðíiroðu informâciju attiecîbâ uz konkrçtu

riska veidu. Pat tajos gadîjumos, ja pçc nepiecieðamâs

iekârtu pârbaudes ir secinâts,

ka smagu seku riska iespçja ir ïoti neliela,

tomçr darbiniekiem ir izveidojies atðíirîgs

viedoklis, viòus nepiecieðams informçt par

veiktajiem droðîbas un preventîvajiem

pasâkumiem un noskaidrot daþâdo viedokïu

iemeslus ar mçríi tos mainît.

Pastâv ïoti daudz novçrtçðanas metoþu,

un to raksturojums ir atkarîgs no riska

veida, attiecîgo zinâðanu lîmeòa, kâ arî no

tâ, cik precîzi un dziïi mçs to vçlamies

atspoguïot. Tâs vai citas metodes izmantoðana

ir atkarîga no novçrtçðanas mçría,

tomçr ir ieteicams sâkt no iespçjami

vienkârðâkâm un vispârîgâkâm metodçm.

Lai arî kâda metode tiktu izvçlçta,

nepiecieðama iepriekðçja informâcija par

analizçjamo darbu un darba vietu.

Labs pçtîjuma pamats ir uzòçmumâ agrâk

notikuðo negadîjumu, saslimðanu un cita

veida kâ fizisko, tâ arî materiâlo kaitçjumu

analîze. Sâkuma posmâ svarîgi ir pârbaudît

arî likumu un tehnisko prasîbu ievçroðanu

darba aizsardzîbas jomâ.

Novçrtçðanas gaitâ jâòem vçrâ arî citi

informâcijas avoti, proti: darba procesa

analîze (izejvielas, iekârtas, tehnoloìijas

utt.), piegâdâtâju informâcija, profesionâlâs

publikâcijas un konsultâcijas ar darbiniekiem

vai viòu pârstâvjiem.

Sâkotnçjâ riska novçrtçðana pirmâm

kârtâm paredz bîstamîbu un trûkumu

novçrðanu darba vietâs. Daudzus viegli

novçrðamus trûkumus iespçjams noskaidrot,

izmantojot vienkârðas metodes. Ðeit labu

informâciju var sniegt anketas, kurâs iekïauti

konkrçti jautâjumi par aspektiem, kurus

nepiecieðams izpçtît. Ðîs anketas var izmantot

cilvçki ar pamatizglîtîbu, un tâs veicina riska

paðkontroli darba vietâs. Tâ kâ ðîm anketâm

jâbût ïoti vienkârði aizpildâmâm un analizçjamâm,

tâs jâsastâda cilvçkiem, kas labi pârzina

pârbaudâmos objektus un to îpatnîbas,

lai nerastos daþâda veida pârpratumi.

BÎSTAMÎBU UN TRÛKUMU

NOSKAIDROÐANU ATVIEGLO

VIENKÂRÐAS UN VISPÂRÇJAS

NOVÇRTÇÐANAS METODES

Iespçjams, ka no sâkotnçjâs informâcijas

izrietçs nepiecieðamîba pielietot specifiskas,

daudz smalkâkas metodes, kurâm bûs nepiecieðami

mçrîjumi, kas jâveic speciâlistiem.

Mçrîjumu veikðana nepiecieðama

tâdâ gadîjumâ, kad secinâjumu izdarîðanai


VII nodaïa. RISKU NOVÇRTÇÐANA

115

nepietiek tikai ar darba procesa novçroðanu

vien. Piemçram, riska pakâpes novçrtçðanai

íîmiskâ, fiziskâ vai bioloìiskâ piesâròojuma

gadîjumâ nepiecieðams veikt speciâlus

piesâròojuma lîmeòa mçrîjumus. Izòçmums

varçtu bût tâs situâcijas, kad apstâkïi un

ekspertu pieredze sniedz pietiekoðu informâciju,

kad ðie mçrîjumi nav nepiecieðami.

Visos gadîjumos, ja eksistç îpaði normatîvi,

vçrtçðanas metodikai jâbût saskaòotai ar

konkrçtajiem noteikumiem, kas ir atspoguïoti

ðajos normatîvos. Tâ, piemçram, Ministru

kabineta 2003. gada 6. februâra noteikumi

Nr. 66 “Darba aizsardzîbas prasîbas nodarbinâto

aizsardzîbai pret darba vides trokðòa

radîto risku” paredz trokðòa lîmeòa kontroli

un nosaka trokðòa radîtâ riska novçrtçðanas

un mçrîðanas metodes.

Ja îpaðu normatîvu nav, ieteicams izmantot

novçrtçðanas metodes, kas izskaidrotas:

– starptautiskajâs likumdoðanas normâs;

– tâdu organizâciju izstrâdâtajâs rokasgrâmatâs,

kas ir ieguvuðas vispârçju atzinîbu

ðajâ jomâ.

Darba vides risku novçrtçðanas procesam

un rezultâtam jâbût dokumentçtam. Tajâ

jâietver:

– analizçjamâ darba vieta un tajâ strâdâjoðais

darbinieks. Ja viens cilvçks

savâ darba laikâ aizòem vairâkas darba

vietas, nepiecieðams uzzinât, kâpçc tas

notiek;

– daþâdu paredzamu vai esoðu risku

novçrtçðanas rezultâts ar norâdi par to

raðanâs cçloòiem;

– preventîvie pasâkumi riska samazinâðanai

un kontrolei.

Jâòem vçrâ, ka nepiecieðamie preventîvie

pasâkumi var bût gan materiâla rakstura

(kolektîvie un individuâlie aizsardzîbas

lîdzekïi), gan saistîti ar cilvçkiem un darba

organizâciju. Pçdçjiem bûtu jânodroðina

nepiecieðamâ informçðana un darbinieku

izglîtoðana, kâ arî tâdu darba metoþu un kontroles

lîdzekïu izmantoðana, kas garantç

veicamo pasâkumu atbilstîbu. Ðajâ sakarâ

lîdzâs kolektîvo aizsardzîbas lîdzekïu

norâdîðanai bûtu mçrítiecîgi minçt periodisko

pârbauþu bieþumu un kontroles

metodes.

Novçrtçðanas posmi

Apskatîsim èetrus preventîvo pasâkumu

posmus:

Pirmais – tas ir sagatavoðanas posms,

kura laikâ nepiecieðams, kâ jau tika norâdîts

iepriekð, apkopot un izanalizçt esoðo informâciju

un citus nepiecieðamos datus par

darba vietâm, kuru novçrtçðana bûs jâveic.

Nepiecieðams izstrâdât darbîbas plânu, kurð

ietver ðâdu pasâkumu virkni:

– Izlemt, kas veiks novçrtçðanu, kâ un

kâdos termiòos tâ tiks veikta (metodes,

termiòi, sazinâðanâs ar tâm darba

vietâm, kurâs paredzçts veikt

novçrtçðanu, kâ arî ar to vadîtâjiem utt.).

Par darba vietu apmeklçjumiem jâinformç

atbildîgâs personas, lai varçtu labâk veikt

pasâkuma plânoðanu.

– Nodroðinât ar nepiecieðamo informâciju

un lîdzekïiem, lai pareizi veiktu pasâku-


116 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

mu (bîstamie elementi, materiâli, iekârtas,

tehnoloìijas, darba organizâcija,

pakïautîba riskam, riska varbûtîba un

seku smaguma pakâpe utt.).

– Noteikt iespçjamo risku un tam pakïautos

darbiniekus.

– Noteikt dotâ pasâkuma kvalitâtes kontroles

mehânismu (noteiktâs procedûras

izpilde, noteikto pienâkumu izpilde nepilnîbu

novçrðanas gaitâ utt.), paredzot

atbilstoðu pârbauþu veikðanu.

Otrais novçrtçðanas posms ir izpilde. Tâ

gaitâ jâveic sistemâtiska visu darba aspektu

analîze, sâkot no visparastâkajâm darbîbâm

lîdz nejauðâm un pat neparedzçtâm situâcijâm,

kuras tomçr var rasties.

Nepiecieðams izanalizçt arî materiâlos

aspektus: aparatûru, darbgaldus, iekârtas,

kâ arî darba vietas stâvokli kopumâ,

piemçram, tîrîbu un kârtîbu. Bez tam ïoti

svarîgi ir novçrot cilvçkus darba veikðanas

procesâ, lai novçrtçtu viòu prasmes un

iemaòas, lai noteiktu, vai viòu darba

metodes ir pietiekami atbilstoðas, vai viòiem

ir nepiecieðamâs zinâðanas un sagatavotîba,

kâ arî to, vai tiek izmantoti individuâlie

aizsardzîbas lîdzekïi un aizsardzîbas

ierîces.

Tâpat arî nepiecieðams izvçrtçt to, cik ilgi

un bieþi darbinieki tiek pakïauti riskam, un

veikt nepiecieðamos mçrîjumus, ja to prasa

apstâkïi. Jânosaka iespçjamâ saistîba starp

pakïautîbu riskam un tâ sekâm.

Svarîgi ir arî izskatît jautâjumus, kas saistîti

ar darbu vadîbu un organizâciju, no kuriem

lielâ mçrâ atkarîgs tas, vai darbinieks ieòem

savâm spçjâm un kvalifikâcijai atbilstoðu

darba vietu; kuri nodroðina pareizu riska kontroles

sistçmas darbîbu, piemçram, to, kâ

tiek pildîta iekârtu un bûtiski svarîgu droðîbas

elementu profilaktiskâs tehniskâs apkopes

programma un vispârçjâ kolektîvâs

aizsardzîbas programma.

Ir ïoti svarîgi, lai tâs personas, kuras veic

novçrtçðanu, kâ arî tâs, kuras novçrtçðana

skar vai kuras saòem konsultâcijas darba

vietâs, veltîtu nepiecieðamo laiku un

uzmanîbu risku novçrtçðanai. Vajadzçtu

izvairîties no novçrtçðanas procesa vienlaicîgas

apvienoðanas ar cita veida pasâkumiem.

Svarîgi ir arî izvçrtçt riska novçrðanas iespçjas

un izlemt, cik mçrítiecîgi ir veikt papildus

preventîvos pasâkumus. Kâ jau minçts

iepriekð, nepiecieðama ir arî konsultçðanâs

ar darbiniekiem, kura var izrâdîties ïoti

noderîga.

Darba vietu novçrtçðanas beigu posmâ

nepiecieðams veikt novçrojumu dokumen-


VII nodaïa. RISKU NOVÇRTÇÐANA

117

tâlu fiksçðanu un reìistrçðanu (ðis ir treðais

novçrtçðanas procesa posms), pielietojot

procedûras noteiktos novçrtçðanas kritçrijus,

kâ arî nepiecieðamîbas gadîjumâ pârbaudot

rezultâtus. Novçrtçðanas dokumentiem ir

jâbût gan nodarbinâto, gan kompetento

institûciju rîcîbâ.

Pçdçjais posms ir kontrole. Pçc

novçrtçðanas jâveic preventîvo un

aizsardzîbas pasâkumu izplânoðana, organizçðana

un izpildes kontrole, kuras mçríis ir

laika gaitâ uzturçt ðo pasâkumu efektivitâti

un efektîvi kontrolçt riskus. Jâparedz arî

atkârtotas novçrtçðanas iespçja.

NOVÇRTÇÐANAS METODES

Raþoðanas vidç eksistç bîstami apstâkïi,

kuri var izraisît nelaimes gadîjumus, kâ arî

noteikta veida piesâròotâji vai citi kaitîgi faktori,

kuri var izraisît arodslimîbas. Ir arî citi

elementi, kas saistîti ar darba organizâciju

un veicamo uzdevumu, piemçram: darba

slodze (kâ fiziskâ, tâ arî garîgâ), monotons

darbs, iniciatîvas trûkums, sociâlâs

attiecîbas u.c., kas arî var izrâdîties kaitîgi

cilvçka veselîbai.

Visi ðie elementi objektîvi eksistç un tos var

noteikt un izmçrît, tâdâ veidâ novçrtçjot

situâciju: vai tie ir pieïaujamâs robeþâs, vai

arî gluþi pretçji – nepiecieðams veikt preventîvos

pasâkumus konkrçtâs situâcijas noregulçðanai.

Darba apstâkïu vispârçjâ novçrtçðana

Lai atvieglotu novçrtçðanas procesu, eksistç

daþâdas metodes, kuras sauc par vispârçjâm,

jo tâs ïauj aplûkot daþâdus iespçjamos kaitçjumu

veidus darba vietâs, taèu ne vienmçr

vienâdi ietekmç novçrtçjuma rezultâtus.

Jâòem vçrâ, ka ikviena riska veida pamatâ ir

visdaþâdâkâ rakstura cçloòi un situâcijas.

Piemçram var minçt daþas vispârçjâs

metodes, kuras izmanto Eiropâ: Eiropas

Komisijas Mazo un vidçjo uzòçmumu darba

apstâkïu metodika (PYMES), Aptaujas anketu

metode u.c.

Aptaujas anketu metodikas pamatâ ir

aptaujas lapu komplekta izmantoðana, kurâs

ietverti jautâjumi par droðîbu, apkârtçjâs

vides apstâkïiem, darba slodzi un darba

organizâciju, kas palîdz identificçt daþâdas

bîstamîbas un riska faktorus darba vietâs.

Ðâdi riska faktori atkarîbâ no to nozîmîguma

tiek klasificçti divos lîmeòos: pilnîgi vai daïçji

novçrðamie un nenovçrðamie.

Ðie riska faktori, kuri pastâv darba vidç un ir

noskaidroti ar anketu palîdzîbu, ïauj iegût

materiâlâ aìenta vai riska vispârçjo novçrtçjumu,

klasificçjot to èetros lîmeòos: pilnîgi

novçrðams, daïçji novçrðams, gandrîz nenovçrðams

un nenovçrðams. Tas ïauj izstrâdât

pasâkumu plânu, kas vçrsts uz negatîvas iedarbîbas

faktoru novçrðanu, samazinâðanu vai

iespçju tos kontrolçt, un tas atbilst novçrtçðanas

pirmajam posmam. Ðâda metode izmantojama

tad, ja nepiecieðams iegût vispârçju priekðstatu

par apstâkïiem uzòçmumâ. Uz ðâdas informâcijas

pamata var izstrâdât precîzâkas

novçrtçðanas programmu attiecîbâ uz tiem

apstâkïiem, kuriem tas nepiecieðams,

piemçram, íîmisko piesâròotâju ietekme, kad

nepiecieðama íîmisko vielu paraugu iegûðana

no darba vides vai tehnoloìiskajâm iekârtâm,

kuru izmantoðanas rezultâtâ varçtu rasties

ievçrojams kaitçjums veselîbai.

Lielâkajâ daïâ metoþu ir izstrâdâta to faktoru

klasifikâcija, kuri var negatîvi ietekmçt

darbinieku veselîbu, un to iedalîjums smaguma

pakâpçs, kas ïauj iegûtos novçrtçðanas

rezultâtus attçlot grafika veidâ, kas atvieglo


118 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

datu salîdzinâðanu un analîzi.

Ðâdas tabulas ir âtrs un çrts instruments

darba apstâkïu uzlaboðanas procesâ. Tomçr,

kad apstâkïi to prasa, jâveic speciâli un vairâk

detalizçti pçtîjumi, kas ir speciâlistu uzdevums.

Riska faktoru novçrtçðana

Ja novçrtçðana ir koncentrçta uz noteiktu

riska veidu, jâpielieto atbilstoðas metodikas.

Nelaimes gadîjumu raðanâs risks tiek

novçrtçts, pamatojoties uz tâ raðanâs iespçjamîbas

un seku smaguma prognozi. Ðos

abus aspektus ir grûti novçrtçt pietiekami

precîzi. Taèu ir arî metodes, kas ïauj to darît

ar lielâku efektivitâti. Klasificçjot kaitçjuma

raðanâs iespçjamîbu un seku smagumu trijos

lîmeòos, vienkârðotâ veidâ iespçjams

noteikt nelaimes gadîjuma risku.

Tomçr apstâkïos, kad iespçjamais

kaitçjums veselîbai var bût ïoti smags,

jâpielieto kvantitatîvâs novçrtçðanas metodes,

lai nelaimes gadîjumu raðanâs iespçjamîbu

varçtu konstatçt pietiekami precîzi.

Higiçniskâ riska novçrtçðanai nepiecieðami

dati par piesâròotâja (fiziskais, íîmiskais,

bioloìiskais) lîmeni darba vidç, kâ arî dati par

tâ iedarbîbas pakâpi uz darbinieku. Tas

nozîmç, ka vajadzçs precîzi noteikt piesâròojuma

pakâpi, kas iedarbojas uz cilvçku (koncentrâcija

un laiks), un tâ iespçjamâs sekas.

Lielâkajai piesâròotâju daïai ir noteikti maksimâli

pieïaujamie lielumi, kas ir droði un

aprçíinâti atseviðíi katram piesâròotâjam,

òemot vçrâ tâ bîstamîbu. Daþiem

piesâròotâjiem, piemçram, íîmiskajâm

vielâm, lîdzâs maksimâli pieïaujamajiem lielumiem

(arodekspozîcijas robeþvçrtîbâm –

AER), kas attiecas uz darba vidi, ir noteiktas

arî bioloìisko faktoru robeþvçrtîbas (BER),

lai varçtu kontrolçt to darbinieku veselîbu,

kuri ir pakïauti piesâròotâju kaitîgajai iedarbîbai,

konstatçt rezultâtus un noteikt savstarpçjo

sakarîbu starp saòemto devu un tâs

ietekmi uz cilvçka organismu.

Lai novçrtçtu psihosociâlos faktorus, nepiecieðams

lietot tâdas metodes kâ aptaujas, pârrunas

utt., jo ðajâ gadîjumâ nepiecieðams

uzzinât paðu darbinieku domas, jo daþâdu

apstâkïu agresivitâtes pakâpe ir atkarîga no

konkrçtâ cilvçka uztveres un dzîves pieredzes.

Veselîbas uzraudzîba

Veselîbas uzraudzîba izpauþas pastâvîgâ

sistemâtiskâ datu vâkðanâ par katru konkrçto

veselîbas traucçjumu, to analîzç, interpretâcijâ

un izmantoðanâ, lai plânotu un

praktiski realizçtu veselîbas aizsardzîbas

programmu. Darba vidç veselîbas stâvokïa

kontrole palîdz konstatçt savstarpçjo

sakarîbu starp noteiktiem darba apstâkïiem

un to ietekmi uz darbinieku veselîbu.

Individuâlajâ lîmenî veselîbas stâvokïa kontrole

palîdz savlaicîgi atklât darba apstâkïu

ietekmi uz darbinieka organismu, lai konstatçtu

to, kuri cilvçki ir îpaði jûtîgi pret daþâda

veida riskiem un saskaòotu raþoðanas

uzdevumus ar darbinieka veselîbas stâvokli.

Kolektîvajâ lîmenî veselîbas uzraudzîba

ïauj novçrtçt kopçjo veselîbas stâvokli uzòçmumâ,

veikt preventîvo pasâkumu sistçmas

pârskatîðanu sakarâ ar to, ka parâdâs jauni

riska faktori, un novçrtçt preventîvo pasâkumu

plâna efektivitâti, veicot darbinieku

veselîbas stâvokïa novçrtçðanu.

VESELÎBAS UZRAUDZÎBA ÏAUJ

IDENTIFICÇT PROBLÇMAS, PLÂNOT

PREVENTÎVOS PASÂKUMUS UN

NOVÇRTÇT PREVENTÎVO PASÂKUMU

SISTÇMAS EFEKTIVITÂTI

Protams, veselîbas uzraudzîbai uzòçmumâ

nav jçgas, ja to veic izolçti no pârçjâs

preventîvâs darbîbas. Tâ ir tikai viens no

instrumentiem, kas jâiekïauj preventîvo

pasâkumu kopîgajâ plânâ.


VII nodaïa. RISKU NOVÇRTÇÐANA

119

NELAIMES GADÎJUMU RAÐANÂS RISKA

PROGNOZÇÐANAS KRITÇRIJI

RISKA

LÎMENIS

SEKAS

Nedaudz kaitîgs Kaitîgs Ïoti kaitîgs

VARBÛTÎBA

Zems nenozîmîgs risks (N) pieïaujams risks (P) mçrens risks (M)

Vidçjs pieïaujams risks (P) mçrens risks (M) ievçrojams risks (I)

Augsts mçrens risks (M) ievçrojams risks (I) nepieïaujams risks (NE)

VARBÛTÎBA:

Liela:

Vidçja:

Zema:

Kaitçjums rodas vienmçr vai gandrîz vienmçr.

Kaitçjums rodas atseviðíos gadîjumos.

Kaitçjums rodas reti.

SEKAS:

Vieglas: Nedaudz kaitîgs: virspusçjs (ârçjs) kaitçjums, nespçks, kairinâjums.

Vidçjas: Kaitîgs: bojâjumi, nelieli lûzumi, izmeþìîjumi.

Smagas: Ïoti kaitîgs: amputâcijas, neskaitâmi lûzumi, ieskaitot letâlu iznâkumu.

RISKS

Nenozîmîgs

Pieïaujams

Mçrens

Ievçrojams

PASÂKUMI UN TO PERIODISKUMS

Nav nepiecieðama îpaðu pasâkumu veikðana.

Nav nepiecieðamas izmaiòas preventîvajos pasâkumos, tomçr jâpadomâ par

rentablâkiem lçmumiem vai izmaiòâm, kas neprasa ievçrojamus izdevumus.

Nepiecieðams periodiski pârbaudît kontroles metoþu efektivitâti.

Nepiecieðams veltît visus spçkus, lai samazinâtu riskus, precîzi nosakot nepiecieðamos

izdevumus. Pasâkumi risku samazinâðanai jâveic noteiktâ laika periodâ.

Ja mçrena riska rezultâtâ raduðâs ïoti kaitîgas sekas, nepiecieðams veikt pasâkumus,

lai ar lielâku precizitâtes pakâpi noteiktu nodarîto kaitçjumu radîtâs sekas kâ

izejas punktu tam, lai noteiktu kontroles sistçmas uzlaboðanas pasâkumu

nepiecieðamîbu.

Nedrîkst uzsâkt darbus, pirms risks nav samazinâts. Lai risku kontrolçtu, iespçjams

bûs nepiecieðama ievçrojama resursu piesaistîðana. Ja risks attiecas uz jau esoðu

darba procesu, nepiecieðams veikt pasâkumus, lai problçmu atrisinâtu îsâkâ laikâ

nekâ tas paredzçts mçreno risku gadîjumâ.

Nepieïaujams Nedrîkst uzsâkt vai turpinât darbus, kamçr risks nav samazinâts. Ja risku nevar

samazinât, pat pielietojot neierobeþotus lîdzekïus, darbus aizliegts turpinât.


120 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

APTAUJAS LAPAS PARAUGS, LAI PÂRBAUDÎTU DARBA VIETÂ ESOÐOS APSTÂKÏUS

NELAIMES GADÎJUMA RISKA NOVÇRTÇJUMS

Atraðanâs vieta:

Darba vieta vai operâcija:

NOVÇRTÇÐANA

Sâkotnçjâ

Darbinieku skaits: (pievienot sarakstu) Kârtçjâ

Konstatçtâ bîstamîba Bîstamîbas cçlonis A(1) B(2) C(3)

1

2

3

4

5

6

7

8

(1)A – iespçjamîba (2)B – sekas (3) C – risks

Preventîvo pasâkumu plâna tabula jâaizpilda pa risku veidiem M (mçrens), I (ievçrojams), NE

(nenovçrðams), un jâsastâda rîcîbas plâns, òemot vçrâ riska bîstamîbas identifikâcijas numuru.

DARBÎBAS PLÂNS: PREVENTÎVIE PASÂKUMI

Bîstamîbas Nr. Materiâlie lîdzekïi (kolektîvâ un individuâlâ aizsardzîba). Atbildîgais/

Nodarbinâto informçðana – apmâcîba.

Termiòi

Kontroles metodika un formas.

Novçrtçðanu veica: paraksts datums

Darbîbas plânu izstrâdâja:

KÂRTÇJÂS NOVÇRTÇÐANAS DATUMS:


PREVENTÎVO PASÂKUMU

ORGANIZÇÐANA

8

Lîdz ðim mçs analizçjâm atseviðíos faktorus

darba vietâ, kas var nodarît kaitçjumu

darbinieku veselîbai, aprakstîjâm to

iespçjamâs sekas un ietekmi, kâ arî preventîvos

pasâkumus situâcijas uzlaboðanai.

Tika aplûkotas arî daþas metodes,

kas ïauj vispusîgi izvçrtçt gan mûsu darba

apstâkïus, gan darbîbas, kas palîdz

uzlabot kâ izvirzîto mçríi, tâ arî materiâlo

vidi, kurâ ðis mçríis tiek îstenots.

Lai ðîs metodes varçtu pielietot praksç,

uzòçmumos nepiecieðams izveidot atbilstoðas

organizatoriskâs struktûras, akcentçt

to nepiecieðamîbu un izprast preventîvo

pasâkumu nozîmi. No otras puses, organizatoriskâ

struktûra nedrîkst bût brîvprâtîga:

likumdoðana, konkrçti Darba aizsardzîbas

likums un Ministru kabineta 2001. gada

23. augusta noteikumi Nr. 379 “Darba

vides iekðçjâs uzraudzîbas veikðanas

kârtîba” prasa veikt preventîvos pasâkumus

un izveidot organizatorisko sistçmu.

Tâdçï ðajâ nodaïâ galvenokârt runâsim

par likumdoðanu, kas regulç preventîvos

pasâkumus nelaimes gadîjumu riska

samazinâðanai darba vietâs, un par valsts

institûcijâm, kas pilda preventîvas funkcijas;

otro daïu veltîsim preventîvo pasâkumu

organizçðanai uzòçmumâ, aplûkojot to

no diviem aspektiem: no vienas puses –

obligâtos aspektus, no otras puses – praktiskus

ieteikumus, kas dos mums pieredzi

un ïaus sasniegt maksimâlu efektivitâti

preventîvo pasâkumu organizçðanâ.

UZTICÎBAS

PERSONAS

DARBA VIDES RISKU NOVÇRÐANA

PREVENTÎVIE

PASÂKUMI

MÇRÎJUMI

DARBA

AIZSARDZÎBAS

SPECIÂLISTS

ERGONOMIKA

DARBA

INSPEKCIJA

DARBA

AIZSARDZÎBAS

LIKUMS

HIGIÇNA

DARBA

VIDE

APMÂCÎBA

INSTRUKTÂÞA


122 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

LIKUMDOÐANA PREVENTÎVO PASÂKUMU JOMÂ

Latvijas Republikas Satversme nosaka to,

ka valsts aizsargâ cilvçka veselîbu un

tiesîbas dzîvot labvçlîgâ vidç. Darba likums

ðo jautâjumu konkretizç, nostiprinot ikviena

darbinieka tiesîbas uz droðiem un veselîbai

nekaitîgiem darba apstâkïiem, savukârt

darbinieks lîdz ar stâðanos darba tiesiskajâs

attiecîbâs apòemas pakïauties noteiktai

darba kârtîbai un darba devçja rîkojumiem.

Darba aizsardzîbas likums kâ speciâlais

likums ir pieòemts ar mçríi garantçt un

uzlabot nodarbinâto droðîbu un veselîbas

aizsardzîbu darbâ, nosakot darba devçju,

nodarbinâto un viòu pârstâvju, kâ arî valsts

institûciju pienâkumus, tiesîbas un savstarpçjâs

attiecîbas darba aizsardzîbâ.

Tâ kâ Darba aizsardzîbas likums nosaka

pamatprincipus, kas jâievçro darba

aizsardzîbâ, Saeima ir devusi deleìçjumu

Ministru kabinetam pieòemt Ministru kabineta

noteikumus par jautâjumiem, kuros ir

nepiecieðams sîkâks regulçjums, piemçram,

par darba aizsardzîbas prasîbâm, ko regulç

Eiropas Savienîbas direktîvas darba

aizsardzîbâ.

Turpmâk tiks aplûkoti nozîmîgâkie noteikumi

un ieteikumi ðajâ jomâ.

Darba aizsardzîbas likums (DAL)

Likums, kas stâjâs spçkâ 2002. gada

1. janvârî, ir svarîgs solis virzîbâ uz Latvijas

likumdoðanas saskaòoðanu ar Eiropas

Savienîbas likumdoðanas normâm,

konkrçti ar ES darba aizsardzîbas pamatdirektîvas

89/391/EEK prasîbâm un principiem.

Darba aizsardzîbas likumâ viens no galvenajiem

nosacîjumiem paredz darba

devçja pienâkumus organizçt aizsardzîbas

pasâkumus, lai novçrstu riska faktorus

darba vietâ. Ðos pienâkumus var iedalît

divos veidos: organizatoriskajos un operatîvajos.

Pirmie ir saistîti ar preventîvo pasâkumu

organizçðanu riska novçrðanai un

samazinâðanai darba vietâ; par to mçs

runâsim nedaudz vçlâk. Otrâ veida

pienâkumi ir konkrçtas darbîbas,

piemçram, darba vides riska novçrtçðana,

paziòoðana par nodarîto kaitçjumu

darbinieku veselîbai, darbinieku un viòu

pârstâvju informçðana un apmâcîba utt.; arî

tas sîki tiks aplûkots ðîs grâmatas turpmâkajâs

lappusçs. Likums paredz

atbildîbu, kas iestâjas par darba aizsardzîbas

normatîvo aktu pârkâpumiem.

DARBA DEVÇJA PIENÂKUMS IR

GARANTÇT DARBINIEKU DROÐÎBU

UN VESELÎBAS AIZSARDZÎBU DARBÂ

Savukârt darbinieku pienâkums ir sadarboties

ar darba devçju, lai sasniegtu preventîvo

pasâkumu maksimâlu efektivitâti. Ðis

pienâkums ietver gan raþoðanas iekârtu,

individuâlo aizsardzîbas lîdzekïu un íîmisko

lîdzekïu pareizu izmantoðanu, gan konsekventu

darba droðîbas prasîbu izpildi.

Darbiniekiem ir tiesîbas saòemt pilnîgu


VIII nodaïa. PREVENTÎVO PASÂKUMU ORGANIZÇÐANA

123

informâciju, konsultâcijas un piedalîties preventîvo

pasâkumu organizçðanâ, riska

novçrðanâ darba vietâ, kâ arî pârtraukt darbu

smagu darba droðîbas pârkâpumu gadîjumos,

kontrolçt veselîbas stâvokli u.c.

Tomçr likums nenosaka tikai tiesîbas,

pienâkumus un sankcijas. Ceturtajâ nodaïâ,

kas veltîta “Valsts un paðvaldîbu kompetencei

darba aizsardzîbas jomâ” ir formulçti

valsts politikas principi darba aizsardzîbas

jomâ, ieskaitot darbinieka droðîbas un

veselîbas aizsardzîbas prioritâti un sadarbîbu

starp valsts, paðvaldîbu, darba devçju un

darbinieku organizâcijâm.

Citi normatîvie akti

1995. gada 2. novembra likumâ “Par

obligâto sociâlo apdroðinâðanu pret

nelaimes gadîjumiem darbâ un arodslimîbâm”,

kâ likuma uzdevums noteikta

preventîvo pasâkumu realizçðana, lai

uzlabotu darba vidi, izglîtotu darba devçjus

un darbiniekus, novçrstu nelaimes

gadîjumus darbâ un saslimðanu ar arodslimîbâm.

Likumâ doti izmantoto terminu

skaidrojumi, tai skaitâ arodslimîbu, nelaimes

gadîjuma un preventîvo pasâkumu

definîcijas.

NODARBINÂTO PIENÂKUMI (DAL 17. pants)

Rûpçties par savu droðîbu un veselîbu darbâ.

Pareizi lietot darba aprîkojumu (maðînas, aparâtus, darbgaldus, transporta lîdzekïus) un citus

raþoðanas lîdzekïus.

Pareizi lietot kolektîvos un individuâlos aizsardzîbas lîdzekïus.

Pareizi lietot droðîbas ierîces un ievçrot droðîbas zîmes.

Ziòot par jebkuru situâciju, kas viòuprât var nodarît kaitçjumu darbinieku veselîbai un apdraudçt

darba droðîbu.

Veicinât kompetento iestâþu noteikto uzdevumu izpildi darba aizsardzîbas jomâ.

Piedalîties instruktâþâs un apmâcîbâs par darba aizsardzîbu.

Sadarboties ar darba devçju droðas darba vides izveidç.

NODARBINÂTO TIESÎBAS

Saòemt informâciju par iespçjamajâm briesmâm, preventîvajiem pasâkumiem, rîcîbas plâniem

ârkârtas situâcijâs.

Iegût teorçtiskas un praktiskas zinâðanas par veicamajiem preventîvajiem pasâkumiem.

Izvirzît priekðlikumus veselîbas aizsardzîbas un darba droðîbas uzlaboðanai.

Piedalîties visâs ar preventîvajiem pasâkumiem saistîtajâs darbîbâs.

Periodiski pârbaudît veselîbu, strâdâjot apstâkïos, kas var bût kaitîgi veselîbai.

Vçrsties Valsts darba inspekcijâ, ja netiek garantçta atbilstoða darbinieku droðîba un veselîbas

aizsardzîba.

Pârtraukt darbu un atstât darba vietu nenovçrðamu un nopietnu briesmu gadîjumos.


124 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Arî koplîgumos mçs sastopam normatîvus,

kas attiecas uz darba droðîbas un nodarbinâto

veselîbas aizsardzîbas jautâjumiem, jo Darba

likuma 17. pants paredz, ka ðî tçma tiek iekïauta

lîguma apsprieðanâ. Visi ar darbinieku

veselîbas aizsardzîbu saistîtie nosacîjumi, kas

atrunâti lîgumâ, ir obligâti jâpilda, un, turklât tos

iespçjams piemçrot konkrçtâm situâcijâm.

Preventîva rakstura aspektus satur arî

darba kârtîbas noteikumi, kas ir obligâti

visiem uzòçmumiem, kuros parasti nodarbinâti

ne mazâk kâ 10 darbinieki (Darba likuma

55. pants).

Darba kârtîbas noteikumos tiek reglamentçtas

minimâlâs prasîbas darba aizsardzîbas

jomâ, tâdçjâdi palîdzot uzlabot riska

novçrðanas iespçjas darba vietâ. Ja ðie

noteikumi nav pretrunâ ar vispârçjâm normâm,

tad tie ir obligâti jâpilda.

ATBILDÎBA PAR DARBA VIDES RISKU NOVÇRÐANU

Kas ir atbildîgi

Atbildîgie par darba vides riska

novçrtçðanu var bût: uzòçmuma iekðienç –

darba devçjs, vadîba, tehniskais personâls

un vidçjâ posma vadîtâji, droðîbas tehnikas

inþenieri un darbinieki; ârpus uzòçmuma ietvariem

– raþoðanas iekârtu un instrumentu,

íîmisko vielu raþotâji, importçtâji vai

izplatîtâji un iznomâtâji, kompetentas institûcijas

vai kompetenti speciâlisti, kas sniedz

preventîvos pakalpojumus darba aizsardzîbas

jomâ.

Tomçr galvenâ atbildîgâ persona par darba

droðîbu ir darba devçjs, kura rîcîbâ ir jâbût

lîdzekïiem riska novçrtçðanai un novçrðanai.

Darba devçjs kontrolç un pârvalda lîdzekïus,

un tieði tâdçï viòa pienâkums ir garantçt

darba droðîbu.

Vadîbas aparâts. Ja uzòçmums ir neliels, ir

ïoti viegli konstatçt, kurð ir uzòçmçjs (darba

devçjs) – vadîtâjs un lîdz ar to arî atbildîgais

par darba droðîbu, jo ðie amati it kâ saplûst

vienâ. Ja uzòçmumam ir sazarota vadîbas

struktûra, tad ir pilnîgi saprotams, ka uzòçmuma

vadîbu uzòçmçja vietâ veic direktors

vai arî vara ir sadalîta starp direktoru

padomes locekïiem, vai arî vadîbas funkcijas

veic starpnieki. Ðâdos gadîjumos atbildîba

par darba droðîbu ir cieði saistîta ar varu,

kâda ir pieðíirta katram subjektam, kâ arî

darba droðîbas jomâ izvirzîtajâm prasîbâm

atbilstoði hierarhiskajai struktûrai – galvenâ

atbildîba gulstas uz uzòçmuma direkciju.

Darbinieki. No likuma viedokïa darbinieku

atbildîba darba aizsardzîbas jomâ ir daudz

mazâka. Darbinieks ir tas, kura aizsardzîba ir

paredzçta normatîvajos aktos, tâdçjâdi ðajâ


VIII nodaïa. PREVENTÎVO PASÂKUMU ORGANIZÇÐANA

125

izpratnç viòam nav îpaðu pienâkumu darba

droðîbas jomâ – darbiniekam tikai savu

iespçju robeþâs jârûpçjas par savu droðîbu

un veselîbu, izmantojot viòa rîcîbâ nodotos

aizsardzîbas lîdzekïus, jâpaaugstina

izglîtîbas lîmenis, jâvadâs pçc darba devçja

instrukcijâm un pareizi tâs jâpilda. Tomçr tas

nenozîmç, ka darbinieks var izvairîties no

atbildîbas, jo saskaòâ ar likumu viòam

jâievçro visi darba droðîbas noteikumi un

prasîbas un jâsadarbojas ar darba devçju, lai

samazinâtu risku, kâ tas paredzçts Darba

aizsardzîbas likuma 17. pantâ.

Darba aizsardzîbas struktûrvienîba un

darba aizsardzîbas speciâlists. Ja ðie uzòçmuma

darba aizsardzîbas struktûrvienîbas

vai darba aizsardzîbas speciâlisti iegûst

vadîbas vai izpildes tiesîbas, tad darba

aizsardzîbu var uzskatît par viòu pienâkumu,

lîdz ar to viòiem ir arî juridiska atbildîba.

Raþoðanas iekârtu izgatavotâju, importçtâju

un piegâdâtâju pienâkums ir garantçt,

ka attiecîgâs iekârtas nerada draudus

nodarbinâtajiem, ja tâs ir uzstâdîtas un tiek

ekspluatçtas pareizos apstâkïos un atbilstoði

ðo iekârtu raþotâju rekomendâcijâm.

Iekârtâm jâbût pievienotai informâcijai par to

pareizu lietoðanu, apkalpoðanu un droðîbas

pasâkumiem, kas jâveic raþoðanas riska

gadîjumâ, un norâdîjumiem, kâ izvairîties no

riska, apkalpojot ðîs iekârtas; jâbût arî

norâdçm, kâdos gadîjumos ðîs iekârtas

nedrîkst lietot.

Kompetentajâm institûcijâm un kompetentiem

speciâlistiem, kas sniedz preventîvos

pakalpojumus darba aizsardzîbas jomâ, lîdz

brîdim, kad tie savâ atbildîbâ pâròem darba

aizsardzîbas jautâjumus uzòçmumâ, jâiepazîstas,

kâ uzòçmumâ tiek veiktas obligâtâs

veselîbas pârbaudes un darba vides risku

novçrtçðana, kuru rezultâtiem ir jâbût dokumentçtiem.

DARBA AIZSARDZÎBAS

NOTEIKUMU NEPILDÎÐANA

ATBILDÎBA

ATBILDÎGÂS PERSONAS

UZÒÇMUMA IEKÐIENÇ

ÂRPUS UZÒÇMUMA

Darba devçjs

Vadîba

Tehniskais personâls un vidçjâ posma

vadîtâji

Darba aizsardzîbas speciâlisti

Darbinieki

Raþotâjs vai viòa oficiâlais pârstâvis

(maðînu, iekârtu, instrumentu,

tehniskais personâls un

íîmisko vielu utt. raþotâji)

Kompetentâs institûcijas un

kompetentie speciâlisti, kas sniedz

preventîvos pakalpojumus

darba aizsardzîbas jomâ


126 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Atbildîbas veidi

Darba aizsardzîbas jomâ pastâv triju

veidu atbildîba: administratîvâ, civiltiesiskâ

un kriminâlatbildîba. Pie administratîvâs

atbildîbas darba devçjs tiek saukts par

darba aizsardzîbas normatîvo aktu

pârkâpumiem. Tie var izpausties kâ darbîba

vai bezdarbîba, kuras rezultâtâ netiek

ievçrotas darba aizsardzîbas normatîvajos

aktos noteiktâs prasîbas darba devçjam

darba aizsardzîbas jomâ.

Latvijas Administratîvo pârkâpumu kodeksa

41. pants. “Darbu regulçjoðo normatîvo

aktu pârkâpðana” nosaka atbildîbu par darba

vai darba aizsardzîbas likumu vai citu ðos

jautâjumus regulçjoðo normatîvo aktu

pârkâpðanu, uzliekot naudas sodu darba

devçjam.

Valsts darba inspekcija tâpat var arî apturçt

uzòçmuma darbîbu vai pat to slçgt. Ðî

sankcija tiek pielietota, ja konstatçti vairâki

smagi darba aizsardzîbas normatîvo aktu

pârkâpumi un tiek apdraudçta darbinieku

droðîba un veselîba darbâ.

Civiltiesiskâ atbildîba

Civiltiesiskâs atbildîbas pamatâ ir princips,

ka nevienam netiek nodarîts kaitçjums vai arî

tas tiek atlîdzinâts gadîjumâ, ja nav veikti

obligâtie darba aizsardzîbas pasâkumi. Civiltiesiskâs

atbildîbas mçríis ir novçrst

kaitçjumu vai tâ sekas, ja darbinieks darba

vietâ ir cietis nelaimes gadîjumâ.

Civiltiesiskâ atbildîba ir noteikta

Civillikumâ un kriminâlprocesâ attiecîbâ uz

cietuðajiem nodarîto kaitçjumu un tâ atlîdzinâðanu.

Kriminâlatbildîba

Kriminâlatbildîba darba aizsardzîbas jomâ

ir atrunâta Kriminâllikumâ. Tâ iestâjas “riska

noziegumu” gadîjumâ un tiek reglamentçta

316. un 318. pantâ, paredzot sodu par “darbîbâm,

kâ rezultâtâ tiek pârkâpta darba

droðîba un pakïauta briesmâm nodarbinâto

veselîba, nepildot raþoðanas riska

novçrðanas normas un noteikumus, kas bija

jâpilda”.

Kriminâllikumâ ir ietverti arî ar nodarbinâto

darba droðîbu un veselîbas aizsardzîbu

saistîti panti, piemçram, 146. pants. Darba

aizsardzîbas noteikumu pârkâpðana, kad

sankcijas iestâjas par darba aizsardzîbu vai

tehnisko droðîbu reglamentçjoðo normatîvo

aktu prasîbu pârkâpðanu, ja to izdarîjis uzòçmuma

(uzòçmçjsabiedrîbas), iestâdes vai

organizâcijas vadîtâjs vai cita persona, kas

atbildîga par ðo noteikumu ievçroðanu, un ja

ðis nodarîjums izraisîjis miesas bojâjumus ar

veselîbas traucçjumu vai darbspçju

paliekoðu zaudçjumu, vai cilvçks gâjis bojâ.

Kriminâllikuma XI nodaïâ tiek aplûkoti

noziedzîgi nodarîjumi pret dabas vidi, kuru

rezultâtâ tiek nodarîts kaitçjums dabai un

apkârtçjai videi.


VIII nodaïa. PREVENTÎVO PASÂKUMU ORGANIZÇÐANA

127

VALSTS INSTITÛCIJAS, KAS SAISTÎTAS AR

DARBA VIDES RISKU NOVÇRÐANU

Valsts institûciju vidû, kas veic nozîmîgas

funkcijas ðajâ nozarç, jâmin Valsts darba

inspekcija, Sabiedrîbas veselîbas aìentûra,

Valsts sociâlâs apdroðinâðanas aìentûra, no

kurâm svarîgâkâ, protams, ir pirmâ.

Valsts darba inspekcija

Saskaòâ ar Valsts darba inspekcijas (VDI)

likumu Valsts darba inspekcija ir institûcija,

kuras uzdevums ir veikt pasâkumus, lai

nodroðinâtu efektîvu valsts politikas

îstenoðanu darba tiesisko attiecîbu, darba

aizsardzîbas un bîstamo iekârtu tehniskâs

uzraudzîbas jomâ.

Tâs pienâkumos ietilpst uzòçmumu

uzraudzîba un kontrole ar tiesîbâm, uzrâdot

dienesta apliecîbu, bez iepriekðçjas paziòoðanas

vai atïaujas saòemðanas jebkurâ

diennakts laikâ, arî darba devçja vai bîstamo

iekârtu valdîtâja prombûtnç apmeklçt un

apskatît VDI uzraudzîbai un kontrolei

pakïautos objektus, pârbaudît darba procesu,

darba vidi un darba aizsardzîbas

pasâkumus, veikt pârbaudi, kontroli un

izmeklçðanu vai pieprasît informâciju, kas

nepiecieðama, lai pârliecinâtos, ka normatîvo

aktu prasîbas tiek ievçrotas, ðai nolûkâ

iztaujât darba devçjus, darbiniekus un citas

personas, pieprasît uzskaites, reìistrâcijas

un citus dokumentus vai to kopijas un izrakstus,

veikt mçrîjumus, fotografçt, veikt

audioierakstus un videoierakstus, òemt

paraugus analîzçm.

VDI amatpersonas ir tiesîgas pieòemt

lçmumus un izteikt brîdinâjumus vai dot rîkojumus

darba devçjiem vai bîstamo iekârtu

valdîtâjiem, administratîvi sodît darba

devçjus un citas personas.

Inspekcija ir tiesîga apturçt uzòçmuma

darbîbu atbilstoði normatîvajiem aktiem par

uzòçmumu, iestâþu un organizâciju darbîbas

apturçðanas kârtîbu.

Saskaòâ ar Valsts darba inspekcijas likumu

Uzòçmumu reìistrs, Valsts ieòçmumu

dienests, Valsts sociâlâs apdroðinâðanas

aìentûra, kâ arî citas valsts un paðvaldîbu

iestâdes bez maksas sniedz VDI informâciju

tâs uzdevuma un funkciju veikðanai.

Saskaòâ ar Darba aizsardzîbas likuma

18. pantu darbinieki un uzticîbas personas ir

tiesîgas vçrsties Valsts darba inspekcijâ, ja

viòi uzskata, ka darba devçja veiktie darba

aizsardzîbas pasâkumi, kâ arî pieðíirtie un

izmantotie lîdzekïi nav pietiekami, lai

nodroðinâtu droðîbu un veselîbas

aizsardzîbu darbâ. Uzticîbas personâm ir

tiesîbas piedalîties pârbaudçs kopîgi ar VDI

amatpersonâm.

VDI amatpersonâm un darbiniekiem (arî

pçc valsts civildienesta vai darba tiesisko

attiecîbu izbeigðanas) ir aizliegts nelikumîgi

izpaust ðâdu informâciju:

1) informâciju par VDI izskatâmo sûdzîbu un

iesniegumu materiâliem;

2) komercnoslçpumus par darba procesiem,

kuri kïuvuði zinâmi, pildot dienesta

pienâkumus;

3) ziòas par personâm, kuras iesnieguðas

sûdzîbas, un informâciju par to, ka pârbaude

veikta sakarâ ar ðâdas sûdzîbas

saòemðanu;

4) ziòas par licenèu pieprasîtâjiem.


128 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

DARBA AIZSARDZÎBAS ORGANIZÇÐANA UZÒÇMUMÂ:

NORMATÎVIE ASPEKTI

Darba aizsardzîbas likums paredz

darbinieku tiesîbas uz efektîvu viòu droðîbas

un veselîbas aizsardzîbu darbâ, nosakot, ka

uzòçmumos ir jâveic preventîvie pasâkumi,

kas atbilst darba aizsardzîbas vispârçjiem principiem.

Tas liecina par to, ka vienam no galvenajiem

uzòçmuma mçríiem ir jâbût darbinieku

droðîbas un veselîbas aizsardzîbai, kura sasniegðanai

tiek paredzçti nepiecieðamie

lîdzekïi un resursi.

Saskaòâ ar Darba aizsardzîbas likumu

uzòçmumâ jâievçro ðâdi darba aizsardzîbas

vispârîgie principi:

a) izvairîties no darba vides riska vai mazinât

nenovçrðama riska ietekmi;

b) novçrtçt nenovçrðama riska pakâpi;

c) likvidçt riska cçloòus;

d) pielâgot darbu indivîdam, proti,

nodroðinât darba vietas iekârtojumu,

uzdevuma nostâdnes, aprîkojumu un

darba metodes, lai sasniegtu vienîgo

mçríi – maksimâli atvieglot monotonu

darbu un tâ ietekmi uz veselîbu;

e) òemt vçrâ tehnikas, higiçnas un medicînas

attîstîbu;

f) bîstamo aizstât ar droðo vai mazâk bîstamo;

g) plânot riska novçrðanu darba vietâ, kâ

vienotu veselumu aplûkojot tehniku,

darba organizâciju, sociâlâs attiecîbas un

apkârtçjâs vides ietekmi uz darbu;

h) veikt pasâkumus, kas pirmâm kârtâm

nodroðina kolektîvo, nevis individuâlo

aizsardzîbu;

i) veikt darbinieku instruktâþu un apmâcîbu

darba aizsardzîbas jomâ.

Svarîgs ðî procesa posms ir riska

novçrtçðana, par kuru jau tika runâts iepriekðçjâs

nodaïâs. Tas dod iespçju pieòemt turpmâkos

lçmumus par nepiecieðamajiem preventîvajiem

pasâkumiem un nepiecieðamo

kontroli efektîvu rezultâtu sasniegðanai.

NOVÇRTÇJOT RISKU, MÇS IEPAZÎSTAM

REÂLO SITUÂCIJU UN LÎDZ AR TO

VARAM PLÂNOT PREVENTÎVÂS

DARBÎBAS (PASÂKUMUS)

Preventîvo pasâkumu plânâ ir jâbût ietvertai

arî darbinieku informçðanai un apmâcîbai darba

aizsardzîbas jomâ, ko no likuma viedokïa

uzskata par uzòçmuma pienâkumu un darbinieku

tiesîbâm; ðie pasâkumi uzskatâmi par lietderîgu

papildinâjumu riska novçrðanas

nodroðinâðanâ; tie nosaka arî daþus citus svarîgus

aspektus: lîgumu slçgðanu, tehnoloìiskâs

izmaiòas vai izmaiòas darba vietâ.

Darbîbâm, ko paredzçts veikt preventîvo pasâkumu

ietvaros, ir jâbût atbilstoðâ veidâ dokumentçtâm;

dokumentiem ir jâbût pieejamiem

valsts institûcijâm. Ministru kabineta 2001.

gada 23. augusta noteikumi Nr. 379 “Darba

vides iekðçjâs uzraudzîbas veikðanas kârtîba”

tâpat nosaka, ka darba vides riska

novçrtçðanas rezultâtiem jâbût dokumentçtiem

un pieejamiem gan VDI, gan uzòçmuma

darbiniekiem.

Darba aizsardzîbas organizatoriskâ

struktûra uzòçmumâ

Saskaòâ ar Darba aizsardzîbas likumu

pastâv atðíirîgi darba aizsardzîbas organizatoriskâs

struktûras veidi, kas ir atkarîgi no

uzòçmuma lieluma un tajâ jau veiktajiem darbiem.

Lçmumus darba aizsardzîbas jomâ

darba devçjs var pieòemt pats, preventîvo

pasâkumu veikðanai norîkot vienu vai

vairâkus darbiniekus (darba aizsardzîbas

speciâlistus), izveidot uzòçmuma darba

aizsardzîbas dienestu vai izmantot treðo puðu


VIII nodaïa. PREVENTÎVO PASÂKUMU ORGANIZÇÐANA

129

(kompetento institûciju vai kompetento

speciâlistu) pakalpojumus darba aizsardzîbas

un preventîvo pasâkumu nodroðinâðanai.

LAI DARBA DEVÇJS PATSTÂVÎGI SPÇTU

TIKT GALÂ AR DARBA AIZSARDZÎBAS

JAUTÂJUMIEM, VIÒAM IR JÂAPGÛST

ATBILSTOÐAS ZINÂÐANAS

Ðîs iespçjas viena otru neizslçdz: darba

devçjs pats personiski var uzòemties preventîvo

pasâkumu îstenoðanu vai izveidot

darba aizsardzîbas dienestu savâ uzòçmumâ,

kâ arî izmantot treðo puðu pakalpojumus

preventîvo pasâkumu nodroðinâðanâ

vai saskaòâ ar lîgumu saòemt pakalpojumus

no daþâdiem dienestiem u.tml.

Preventîvie pasâkumi, ko veic darba devçjs

Nelielos uzòçmumos, kuros strâdâ mazâk

par 5 darbiniekiem, preventîvos pasâkumus

darba aizsardzîbas jomâ var veikt personiski

pats darba devçjs, uzòemoties darba

aizsardzîbas speciâlista pienâkumus. Ðâdâ

gadîjumâ pastâv noteiktas prasîbas, ko

nosaka likumdoðana. Îpaði tiek uzsvçrta

prasîba, ka darba devçja, kurð personîgi ir

apòçmies nodroðinât preventîvos pasâkumus,

ir jâbût atbilstoðâm zinâðanâm.

Darba aizsardzîbas speciâlisti

Ja darba devçjs izvçlas uzticçt darba

aizsardzîbas jautâjumu risinâðanu vienam

vai vairâkiem uzòçmuma darbiniekiem,

viòam tie jânorîko veikt darba aizsardzîbas

speciâlista pasâkumus un funkcijas,

nodroðinot, ka viòiem ir atbilstoðas

zinâðanas par veicamajiem pienâkumiem, kâ

arî lîdzekïi un laiks, kas nepiecieðams tiem

uzticçto pienâkumu pildîðanai.

Darba aizsardzîbas dienests

Lielâkos uzòçmumos, kuros ir vairâk nekâ 50

nodarbinâtie ar vienu darba aizsardzîbas

speciâlistu nereti ir par maz, lai sekmîgi izpildîtu

visus darba aizsardzîbas jautâjumus, tâdçï

uzòçmumâ tiek izveidots darba aizsardzîbas

dienests jeb nodaïa, kas tad arî risina darba

aizsardzîbas jautâjumus uzòçmumâ. Arî Latvijas

lielie uzòçmumi praktizç tieði ðadu modeli un

prakse ir pierâdîjusi, ka tas ir gan lietderîgs, gan

efektîvs.

Nodarbinâto uzticîbas personas

Darba aizsardzîbas likuma 20. pants

nosaka, ka nodarbinâto uzticîbas personas

ir nodarbinâto pârstâvji ar îpaðâm pilnvarâm

darba aizsardzîbas jomâ. Tos izvirza

darbinieki no sava vidus; to skaits ir

atkarîgs no uzòçmumâ strâdâjoðo darbinieku

skaita.


130 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Nodarbinâto uzticîbas personu pienâkumi

(Darba aizsardzîbas likuma 21. pants) ir

ðâdi:

a) sadarboties ar uzòçmuma vadîbu ar

mçríi uzlabot preventîvos pasâkumus;

b) izveidot un attîstît nodarbinâto sadarbîbu

normu izpildç, kas nodroðina riska

novçrðanu darba vietâ;

c) konsultçties ar darba devçju par viòa darbîbâm

un lçmumiem;

d) veikt preventîvo pasâkumu izpildes

uzraudzîbu un kontroli.

IETEIKUMI PREVENTÎVU PROGRAMMU

IEVIEÐANAI UZÒÇMUMÂ

Lai îstenotu praksç likumâ noteiktâs

prasîbas un lai preventîvie pasâkumi ïautu

sasniegt nosprausto mçríi, nepiecieðamas

programmas, kurâs paredzçti daudzveidîgi

un sareþìîti procesi, uz zinâtniskiem un

starpnozaru pamatiem tiktu apvienoti

speciâlisti no daþâdâm fundamentâlâm

nozarçm, kas saistîtas ar nodarbinâto

veselîbu; tâs ir: darba droðîba, higiçna,

medicîna, psiholoìija un ergonomika.

Preventîvie pasâkumi ir jâaplûko no diviem

aspektiem: integrâlais – paredz pretoðanos

visiem kaitçjumiem, sâkot no visskaidrâk

saredzamajiem un âtriem un beidzot ar lçnas

iedarbîbas un ne tik skaidri saskatâmiem

riskiem, darbîbu ievieðana, kas palîdz

uzlabot darba procesu, darba dzîvi un

gatavâs produkcijas kvalitâti; otrs aspekts –

integrçtais, kas paredz cieðu saikni ar uzòçmuma

politiku, preventîvie pasâkumi tiek

veikti saskaòâ ar uzòçmuma kopçjo darbîbu,

tiek panâkta skaidra izpratne, ka darba procesâ

ir jâievçro visas droðîbas noteikumos

paredzçtâs normas. Nâkamâ preventîvo

pasâkumu iezîme – tiem ir dalîbas raksturs.

Pamatojoties uz trijâm nodarbinâto tiesîbâm –

piedalîðanos, apmâcîbu un informâciju par

riska faktoriem, kuru rezultâtâ var tikt zaudçtas

darba spçjas, uzòçmumâ ir jâizstrâdâ

îpaða sistçma, kâ ðîs likumâ paredzçtâs

tiesîbas îstenot.

Lai izvirzîtos mçríus varçtu sasniegt, ir ïoti

svarîgi, lai riska novçrðanas organizçðana

darba vietâ bûtu uzòçmuma vispârçjâs

vadîbas sistçmas neatòemama sastâvdaïa

un apliecinâjums tam, ka uzòçmumâ eksistç

preventîvo pasâkumu organizâcijas kultûra.

Tiek uzskatîts, ka uzòçmumâ ðâda kultûra

pastâv, ja nodarbinâtie jût, ka riska

novçrðana ir organizatoriskâs struktûras

centrâlâ ass un ir iekïauta prioritâras

nozîmes pasâkumu sarakstâ, ja visi

nodarbinâtie savâ ikdienas darbîbâ ir

iesaistîti preventîvo pasâkumu îstenoðanâ.

Darba droðîbas kultûras koncepcija sevî

ietver vçrtîbas, jçdzienus, principus, kas

veido darba aizsardzîbas sistçmas pamatu,

no kura savukârt izriet virkne pasâkumu,

kuros ðie principi atspoguïojas.

PREVENTÎVAJIEM PASÂKUMIEM DARBA

VIETÂ IR JÂBÛT CIEÐI SAISTÎTIEM AR

VISA UZÒÇMUMA DARBÎBU

Tâdçjâdi preventîvo pasâkumu programmas

ievieðana nozîmç pakâpenisku procesa

attîstîbu, iesaistot tajâ visas uzòçmuma

vadîbas struktûras ar mçríi nodroðinât atbilstoðus

darba apstâkïus. Tâs îstenoðana

dzîvç nozîmç, ka uzòçmumâ izveidojas

daudzi labvçlîgi nosacîjumi, no kuriem îpaði

jâpiemin fakts, ka uzòçmuma vadîbas struktûras

pauþ savu labprâtîgo vçlçðanos veikt

preventîvos pasâkumus visos lîmeòos.


VIII nodaïa. PREVENTÎVO PASÂKUMU ORGANIZÇÐANA

131

Ðîs vadîbas saistîbas kïûst skaidri saskatâmas

gadîjumos, kad par patiesu ieinteresçtîbu

nodarbinâto stâvokïa un darba

apstâkïu jautâjumos liecina konkrçtas darbîbas.

Uzòçmuma vadîbai un tehniskajiem

darbiniekiem nepiecieðams regulâri apmeklçt

nodarbinâtos, interesçties par nelaimes

gadîjumiem darba vietâs un par pasâkumiem,

kas ir veikti to novçrðanai, kâ arî sistemâtiski

apspriest ar ðo tçmu saistîtos

jautâjumus nodarbinâto sapulcçs.

Vadîbas uzdevums ir izstrâdât politiku,

kas nosaka galvenos darbîbas principus,

paredzot cilvçkresursus un materiâlos

resursus visos daþâdo aspektu hierarhijas

lîmeòos, kas skar darba vietas aprîkojumu,

iekârtu vai materiâlu iepirkðanu, darba

instrukciju izstrâdi utt.

Tas viss ir jâòem vçrâ, plânojot preventîvos

pasâkumus, kuros jâietver ðâdi aspekti:

– jânosaka mçríi un iespçju robeþâs

konkrçti izpildes termiòi;

– jânoskaidro, kâdi lîdzekïi ir nepiecieðami

izvirzîto mçríu sasniegðanai, òemot vçrâ

iespçjamos ðíçrðïus un ierobeþojumus;

– jâizstrâdâ darbîbas plâns; ðajâ posmâ

tiek iezîmçts darbîbas modelis, kurâ

ietilpst preventîvo pasâkumu apsprieðanas

process, budþets, pasâkumu

izpildes termiòi, uzdevumu sadale, kontroles

sistçmas izveide, lai varçtu sekot

mçríu îstenoðanas gaitai.

Darba aizsardzîbas speciâlistiem jânodroðina

iespçjas izstrâdât darbîbas plânu

bez kavçkïiem, kas varçtu ierobeþot

piekïûðanu informâcijai par darba metodçm,

izstrâdâjumiem, iekârtâm u.tml., kâ arî

apmeklçt darba vietas un analizçt visas

fiziskâs ietekmes uz darba procesu. Ðâda

“neatkarîba”, kas garantç plânoðanas objektivitâti

un labus darba rezultâtus, rada

uzticîbu gan no darba devçju, gan darbinieku

puses, tâdçï arî ðie speciâlisti vai darba

aizsardzîbas dienests adekvâti spçs attîstît

galvenos darbîbas virzienus:

a) izstrâdât, îstenot un koordinçt preventîvo

pasâkumu plânu un programmu;

b) likumâ paredzçtajos termiòos novçrtçt

riska faktorus, kas varçtu ietekmçt

darbinieku darba droðîbu un veselîbu;

c) noteikt preventîvo pasâkumu prioritâtes

un uzraudzît to efektivitâti;

d) informçt un apmâcît darbiniekus;

e) nodroðinât pirmo palîdzîbu un darbîbas

plânus ârkârtas situâcijâm;

f) uzraudzît darbinieku veselîbu saistîbâ ar

iespçjamo risku darba vietâ.

Nepiecieðams izvirzît preventîvo pasâkumu

mçríus katrai uzòçmuma darbinieku grupai,

nosakot kontroles mehânismus, un organizçt

katra vajadzîbâm atbilstoðus preventîvos

pasâkumus.

Labus rezultâtus parasti dod grupu izveidoðana,

darbiniekus sadalot apakðgrupâs,

kas apvieno pârstâvjus no daþâdâm

nodaïâm (struktûrvienîbas priekðnieks,

vidçjâ lîmeòa vadîtâji un darbinieki), kas

varçtu veikt apmâcîbu vai piedâvât pasâkumus

darba droðîbas uzlaboðanai uzòçmumâ.

Nav ieteicams ðâdu grupu darbîbas jomu

ierobeþot tikai ar droðîbas jautâjumiem.

Sâkotnçjâ posmâ ieteicams izstrâdât programmu

grupas darbam konkrçtâs nodaïâs,

turpmâk, kad grupa bûs ieguvusi pietiekoði

lielu pieredzi, ðo sistçmu paplaðinât un

izmantot visâ uzòçmumâ.

Ðâda darbinieku piedalîðanâs daþâdâs

grupâs ir uzskatâma par papildinâjumu

darba aizsardzîbas struktûrvienîbâm, kas

izveidotas saskaòâ ar Darba aizsardzîbas

likuma prasîbâm. Jebkurâ gadîjumâ ir jâbût

skaidrai izpratnei par to, kâdus uzdevumus

veic nodarbinâto uzticîbas personas. No

otras puses, darbiniekiem tas ir nepiecieðams

tâdâ mçrâ, ciktâl tas skar viòu profesionâlo

kompetenci, integrâciju uzòçmumâ,

viòu darba apstâkïus un veselîbu

vârda visplaðâkajâ nozîmç. Darbiniekiem ir

nepiecieðama precîza, patiesa un aktuâla

informâcija par raþoðanas procesâ iespçjamo

risku viòu droðîbai un veselîbai. Viòiem

nepiecieðama arî atbilstoða izglîtîba sava


132 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

darba veikðanai. Tas viss apvienojumâ ar

sistçmas attîstîbu, kas atbalsta piedalîðanos

riska novçrtçðanas, analîzes un kontroles

procesâ, nodroðina darbinieku profesionâlo

un personisko izaugsmi preventîvâs kultûras

jomâ, kïûst par dzîvesveidu, ko var pârnest

arî uz privâto dzîvi. Tas palîdz attîstît sociâlo

apziòu riska priekðâ un pielietot patstâvîgos

meklçjumos iegûtâs savietojamâs un sistemâtiskâs

zinâðanas.

Sanâksmçs, kas tiek organizçtas visâs

darba sfçrâs sakarâ ar darba plânoðanu

riska novçrðanas un darba droðîbas

uzlaboðanas jomâ, nepiecieðams sistematizçt

datus par nelaimes gadîjumiem un

aptauju rezultâtus par darba droðîbas un

darba kvalitâtes jautâjumiem.

Ïoti svarîgi ir dokumentâli fiksçt tos preventîvo

pasâkumu aspektus, kas tiek apspriesti

sapulcçs un pieòemti diskusiju

rezultâtâ.

Viens no pirmajiem uzdevumiem ir sastâdît

Preventîvo pasâkumu rokasgrâmatu, ietverot

tajâ daþâdo preventîvo pasâkumu îstenoðanas

procedûras. Minçtie preventîvie pasâkumi ir

jâievieð pakâpeniski, lai apmâcâmais personâls

iegûtu nepiecieðamâs zinâðanas.

Nepiecieðama arî visu lîmeòu vadoðo

darbinieku tieða dalîba visâ preventîvo

pasâkumu vadîbas sistçmâ. Vidçjâ lîmeòa

vadîbas personâlam ir jâpiedalâs darba

aizsardzîbas pasâkumos, risku novçrtçðanâ

un informçðanâ (plânotâs droðîbas skatçs un

pârbaudçs), nelaimes gadîjumu izmeklçðanâ,

darba droðîbas normatîvu izstrâdâðanâ.

Dalîba veicina ne tikai vidçjâ lîmeòa

vadîtâju apmâcîbu un pârliecîbas veidoðanos

par darba droðîbas lietderîbu, bet arî palîdz

iegût tâdu informâciju, kas nepiecieðama

vadîbai, lai palîdzçtu noteikt hierarhiskâs

struktûras darbinieku atbildîbas pakâpi un

pienâkumus, kas jâveic saskaòâ ar izstrâdâto

programmu.

Vadîbai ir jâbût informçtai par uzòçmuma

darbinieku izstrâdâto preventîvo pasâkumu

rezultâtâ sasniegtajiem rezultâtiem. Ðâdâ

gadîjumâ ir svarîgi, lai uzòçmuma rîcîbâ bûtu

konkrçti râdîtâji un sistçma, kas ïautu noteikt

attîstîbu un izvirzîto mçríu izpildi.

DARBA APSTÂKÏU UZLABOÐANA IR

VISU KOPÇJS UZDEVUMS


PIELIKUMS

PATSTÂVÎGA ZINÂÐANU NOVÇRTÇÐANA

Ievads

Turpinâjumâ dotâ anketa ir lîdzeklis, ar

kuras palîdzîbu ir iespçjams patstâvîgi

novçrtçt zinâðanas, kas iegûtas no ðîs grâmatas.

Par daþâdajiem riska veidiem uzdoto

jautâjumu mçríis nav atvieglot riska novçrtçðanu,

bet gan palîdzçt novçrtçt zinâðanas

preventîvo pasâkumu jomâ.

Anketâ jautâjumi par noteiktâm darba

apstâkïu tçmâm tiek uzdoti tâdâ veidâ, lai

atbildot uz tiem, lasîtâjs saprastu, kurus

darba droðîbas aspektus viòð zina un kurus

vçl padziïinâti jâapgûst.

Katram jautâjumam ir dotas trîs iespçjamâs

atbildes: JÂ, NÇ un NEZINU. “NEZINU” ir

atbilde, kurai jâpievçrð îpaða uzmanîba, jo tâ

norâda, ka informâcija par attiecîgo jautâjumu

ir nepietiekoða. Atbildes “J” ir pareizas

atbildes, bet atbildes “NÇ” norâda, ka attiecîgajâ

jomâ ir nepiecieðams uzlabojums.

Uz anketas jautâjumiem var atbildçt

grupâs, ja uzòçmumâ ir darbinieki, kas veic

vienâdus uzdevumus vienâdos apstâkïos

(vienâdas vai lîdzîgas iekârtas, kopçja

darba vide, darba grupas). Ïoti noderîga ir

rezultâtu komentçðana vairâku darbinieku

klâtbûtnç, salîdzinot atbildes un apsprieþot

iespçjamos atbilþu variantus. Iegûto

rezultâtu salîdzinâðana palîdzçs apstiprinât

atbilþu pareizîbu un noskaidrot zinâðanas

daþâdâs preventîvo pasâkumu jomâs. Ja

rodas ðaubas vai atbilde “NEZINU” atkârtojas

pârâk bieþi, tas liecina par to, ka vçlreiz

vajadzçtu pârlasît attiecîgo grâmatas

nodaïu vai par konkrçto jautâjumu meklçt

sîkâku informâciju.


134 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

1. NODAÏA JÂ NÇ NEZINU

– Vai Jûsu uzòçmumâ pastâv kâds riska faktors, kas izriet no uzòçmuma

struktûras

– Vai no riska novçrðanas viedokïa veselîba nozîmç ne tikai to, ka tai

nav nodarîts kaitçjums, bet arî to, ka veselîbas stâvoklis ir labs

– Vai riska novçrðana darba vietâ paredz arî tâdu negadîjumu uzskaiti,

kuru rezultâtâ nav raduðies miesas bojâjumi

– Ja tiek pieïauta kïûda, vai Jûs apzinâties, ka tâ varçja notikt darba

sistçmas un darbinieka savstarpçjâs neatbilstîbas dçï

– Vai darba kavçjumi vispârçjo saslimðanu dçï uzòçmumâ var bût

saistîti ar darba apstâkïiem

– Vai darbinieki regulâri piedalâs darba apstâkïu uzlaboðanâ

Nelaimes gadîjumu izmeklçðana

2. NODAÏA JÂ NÇ NEZINU

– Vai Jûsu uzòçmumâ nelaimes gadîjumi tiek izmeklçti, lai novçrstu to

turpmâku atkârtoðanos

– Vai nelaimes gadîjumu izmeklçðana tiek veikta pietiekami operatîvi

– Vai informâcija tiek iegûta, aptaujâjot visus iesaistîtos

– Vai tiek analizçti galvenie un sekundârie risku faktori

– Vai raþoðanas telpu izmçri ir atbilstoði veicamajiem darbiem

– Vai raþoðanas platîbas ir pietiekoði lielas, lai tajâs pareizi varçtu

izvietot daþâdus darba elementus (iekârtas, darbgaldus utt.)

– Vai ir apzîmçtas un norobeþotas noliktavu zonas

– Vai uzglabâjamie materiâli atrodas ðajâs zonâs

Darbgaldi un iekârtas

– Vai iekârtas ir atbilstoðâ kârtîbâ sertificçtas

– Vai, iegâdâjoties iekârtas, tiek òemti vçrâ to droðîbas kritçriji


PATSTÂVÎGA ZINÂÐANU NOVÇRTÇÐANA

135

– Vai ir nodroðinâta aizsardzîba pret nejauðu kontaktu ar iekârtu kustîgajâm

daïâm

– Vai vadîbas pultis ir aizsargâtas pret nejauðu iekârtas

iedarbinâðanu

Instrumenti

– Vai katrâ darba veidâ tiek izmantoti atbilstoði instrumenti

– Vai visi instrumenti ir darba kârtîbâ

– Vai laikâ, kad instrumenti netiek izmantoti, tie glabâjas katram

speciâli paredzçtajâ vietâ

– Vai darbinieki ir apmâcîti pareizi izmantot instrumentus

– Vai elektriskajiem instrumentiem:

– ir atbilstoða izolâcija

– ir sprieguma aizsardzîba

Darbîbas un transports

– Vai pacçlâju iekârtas atbilst normatîvo aktu prasîbâm

– Vai uz pacçlâjiem ir norâdîts maksimâlais kravas svars

– Vai pacçlâju âíi aprîkoti ar droðinâtâjiem

– Vai periodiski tiek veiktas kabeïa pârbaudes un testi

– Vai kravas pacelðanas kustîbas virziens ir vertikâls

– Vai vietâ, kur notiek kravas pârvietoðana, ir laba redzamîba

– Vai pirms iekrauðanas/izkrauðanas darbu uzsâkðanas tiek pârbaudîts,

vai krava nostiprinâta pareizi

– Vai periodiski tiek veiktas iekârtu un to elementu pârbaudes

– Vai ir jâpârbauda pareizs kravu nostiprinâjums, pârvadâjot kravu ar

ratiòiem

– Vai tiek ievçroti maksimâlie kravas ierobeþojumi

– Vai manevru laukums ir labâ stâvoklî un bez jebkâdiem ðíçrðïiem


136 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

– Vai kustîbas zona ir pietiekoði plata

Elektrîba

– Vai visi darbâ izmantojamie sprieguma avoti ir droði

– Vai iekârtâm un darbgaldiem ir zemçjums

– Vai ir diferenciâlie slçdþi, kas aizsargâ elektroinstalâciju

Ugunsgrçki

– Vai tiek veikti pasâkumi, lai novçrstu ugunsgrçku raðanâs cçloòus

– Vai ugunsnedroðâs vielas (acetilçns, ðíidrâs gâzes, skâbeklis,

benzîns, nafta utt.) tiek uzglabâtas atbilstoði prasîbâm

– Vai siltuma avoti ir izolçti

– Vai ir nepiecieðamie lîdzekïi ugunsgrçka dzçðanai

– Vai ir izstrâdâts un izziòots ârkârtas rîcîbas plâns ugunsgrçka

gadîjumâ

– Vai darbinieki ir apmâcîti rîkoties ar ugunsdzçðamajâm ierîcçm

Troksnis

3. NODAÏA JÂ NÇ NEZINU

– Vai apkârtçjo trokðòu lîmenis ïauj sarunâties un veikt darbu

– Ja uzòçmumâ ir troksnis, vai periodiski tiek veikti tâ mçrîjumi

– Vai tiek veiktas dzirdes pârbaudes darbiniekiem, kas atrodas

paaugstinâta trokðòa zonâ

– Vai darbgaldi, kas rada troksni, ir pietiekoði labi izolçti

– Vai sienu un griestu materiâli absorbç troksni

Vibrâcija

– Vai tiek izmantotas iekârtas un darbagaldi, kas vibrâciju novada uz

cilvçka íermeni


PATSTÂVÎGA ZINÂÐANU NOVÇRTÇÐANA

137

– Vai vibrâcija tiek pârnesta uz visu íermeni vai tikai roku

– Vai visiem darbgaldiem ir amortizâcijas sistçma

– Vai darbgaldi, kas rada vibrâciju, ir izolçti

Temperatûra

– Vai temperatûra telpâs atbilst darba veidam

– Vai siltuma avoti ir pietiekoði izolçti

– Vai ir novçrtçts fiziskâs aktivitâtes lîmenis katram darba veidam

– Vai darba apìçrbs ir atbilstoðs darba veidam un apkârtçjai temperatûrai

– Vai darbinieki ir brîdinâti par iespçjamo risku darba vietâ, ko var radît

aukstums vai karstums

Apgaismojums

– Vai telpâ, kur norit darbs, ir pietiekoðs vispârçjais apgaismojums

– Vai gaismas íermeòu izvietojums un/vai vispârçjais apgaismojums:

– nodroðina pietiekamu gaismu

– nerada atspîdumus

– Vai tiek veikti apgaismojuma lîmeòa mçrîjumi

– Vai visâs darba vietâs apgaismojums ir pietiekoðs atbilstoðâ darba

veikðanai

– Vai periodiski tiek veikta logu un gaismas íermeòu mazgâðana

Radiâcija

– Vai kâdâ no darba procesiem pastâv jonizçjoðâ vai nejonizçjoðâ

starojuma risks

– Vai darbinieki ir brîdinâti par iespçjamo jonizçjoðâ vai nejonizçjoðâ

starojuma risku un preventîvajiem pasâkumiem

– Vai gadîjumâ, ja darbâ tiek izmantotas radioaktîvas iekârtas,

darbiniekiem ir jâbût apmâcîtiem

– Vai atbilstoði prasîbâm ir apzîmçtas vietas, kur notiek darbs ar

radioaktîvâm vielâm


138 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Íîmiskais piesâròojums

4. NODAÏA JÂ NÇ NEZINU

– Vai tiek izmantotas bîstamas íîmiskâs vielas un íîmiskie produkti

– Vai uz minçtajâm vielâm un produktiem ir atbilstoðs maríçjums

– Vai pastâv noteiktas normas, kas nosaka bîstamo íîmisko vielu

izmantoðanu

– Vai darbiniekiem ir izsniegtas droðîbas datu lapas

– Vai periodiski tiek veikti vielu koncentrâciju mçrîjumi

– Vai tiek ievçrotas íîmisko vielu pieïaujamâs koncentrâcijas darba

vides gaisâ

– Vai darbiniekiem tiek veiktas obligâtâs veselîbas pârbaudes

– Vai gadîjumâ, ja darbâ tiek izmantotas toksiskas vielas, tiek kontrolçts,

kâ personâls ievçro higiçnas prasîbas (roku mazgâðana

pirms smçíçðanas, çðanas, apìçrba nomaiòa pçc darba beigâm)

– Vai ir speciâlas zonas vai vietas, kur darbinieki var çst

Bioloìiskais piesâròojums

– Vai darba vietâ ir iespçjams bioloìiskais piesâròojums

– Ja jâ, vai tiek veikts tâ novçrtçjums

– Vai ir pieejamas atbilstoðas sanitârâs iekârtas un dezinfekcijas

lîdzekïi

Fiziskâ slodze

5. NODAÏA JÂ NÇ NEZINU

– Vai darbinieka fiziskie dotumi (augums, dzimums, veselîbas stâvoklis)

atbilst fiziskajai slodzei, kas nepiecieðama darba veikðanai

– Vai kravu pârvietoðanai vai transportçðanai tiek izmantoti mehâniskie

lîdzekïi

– Vai darbiniekiem ir atbilstoðas zinâðanas par kravu pareizu pârvietoðanu


PATSTÂVÎGA ZINÂÐANU NOVÇRTÇÐANA

139

– Vai kravâm, kas paredzçtas pârvietoðanai un transportçðanai, ir

droði stiprinâjuma (satvçruma) punkti

– Vai kravu pârvietoðana prasa darbinieku fizisko piepûli

– Vai pârtraukumu skaits un ilgums ir atbilstoðs darba veikðanai

nepiecieðamajai piepûlei

– Vai apkârtçjâ vide tiek uzturçta tîra, droða un veselîbai nekaitîga

Íermeòa stâvoklis darba laikâ

– Vai nepiecieðamo darba elementu izvietojums ïauj strâdâjot ieòemt

çrtu íermeòa stâvokli

– Vai íermeòa stâvokli darba laikâ iespçjams mainît

– Vai gadîjumâ, ja darbs tiek veikts stâvus, ir paredzçta iespçja

apsçsties vai atbalstîties (taburete vai tml.)

– Vai darba vietas augstums atbilst veicamajam darbam

– Vai ir pietiekoði daudz vietas kâjâm un ceïgaliem

– Vai kâjas stabili atbalstâs uz grîdas, vai uz îpaða paliktòa

– Vai ir iespçja atbalstît rokas

– Vai ir pietiekami daudz vietas, lai strâdât bûtu çrti

Garîgâ slodze

– Vai parastais darba ritms ir atbilstoðs

– Vai droðîbas zîmes (gaismas vai skaòas signâli, þesti, vârdi utt.) ir

pietiekami skaidri saprotami un vai nav iespçju tos sajaukt

– Vai darbinieku rîcîbâ ir visa informâcija, kas nepiecieðama darba izpildei

– Vai, veicot darbu, laiku pa laikam ir iespçjams novçrst uzmanîbu

(atraut skatienu, sarunâties)

– Vai gadîjumos, ja darba veikðanai ir nepiecieðama pastâvîga

uzmanîba, ik pçc noteikta laika ir paredzçti îsi pârtraukumi, vai

mainâs darba veids

– Vai pirms jaunu iekârtu un programmu izmantoðanas tiek veikta

nodarbinâto apmâcîba


140 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

Uzdevumu raksturs

– Vai darbu plânoðanâ piedalâs arî darbinieki

6. NODAÏA JÂ NÇ NEZINU

– Vai ar darbu saistîto problçmu risinâðanâ tiek pieaicinâti arî darbinieki

– Vai tiek kombinçti daþâdi uzdevumi, lai izvairîtos no monotona

darba

– Vai nelaimes gadîjumu, avâriju un kïûdu izmeklçðanâ, tiek iesaistîti

arî darbinieki

– Vai tiek sniegta informâcija par veikto darbu rezultâtiem

– Vai izvirzîtie uzdevumi atbilst darbinieku izglîtîbas lîmenim

Darba laiks

– Vai darba nedçïâ un darba laikâ ir pietiekams daudzums pârtraukumu

un vai tie ir pietiekoði gari

– Vai darbinieki piedalâs darba maiòu grafiku izstrâdâðanâ

– Vai nakts maiòâs darba ir mazâk

– Vai ir speciâli paredzçta vieta çðanai nakts maiòâs

– Vai darba maiòas tiek plânotas pietiekoði savlaicîgi

Lîdzdalîba, informâcija

– Vai katram uzòçmuma darbiniekam ir zinâmi viòa pienâkumi un

tiesîbas

– Vai tiek òemts vçrâ ieinteresçto personu izteiktais viedoklis tajos

jautâjumos, kas skar darba izpildi

– Vai gadîjumos, kad tiek ieviestas izmaiòas, tâs tiek apspriestas ar

darbiniekiem

– Vai darbu izpildes gaitâ ir iespçjams sazinâties ar pârçjiem darba

biedriem


PATSTÂVÎGA ZINÂÐANU NOVÇRTÇÐANA

141

– Vai darbi tiek veikti grupâs

– Ja darbs tiek veikts attâlâ vietâ, vai darbiniekiem ir pieejami komunikâcijas

lîdzekïi Vai tiek nodroðinâti pârtraukumi

– Vai ir pastâvîga iespçja sazinâties ar darba biedriem, citiem

darbiniekiem un vadoðajiem darbiniekiem

Riska novçrtçðana

7. NODAÏA JÂ NÇ NEZINU

– Vai riska novçrtçjums ir veikts visâs uzòçmuma darba vietâs

– Vai riska novçrtçðanas rezultâti ir ietekmçjuði atseviðíu darba

apstâkïu aspektu uzlaboðanos

– Vai darba vietâs, kurâs konstatçti specifiski riski, tiek veikti atbilstoði

preventîvie pasâkumi

– Vai darba devçjs informç darbiniekus par:

– risku novçrtçðanas metodiku un periodiskumu

– par risku novçrtçðanas rezultâtiem

– Vai riska novçrtçðana tiek veikta saskaòâ ar iepriekð izstrâdâtiem

plâniem

– Vai riska novçrtçðanas rezultâti tiek atbilstoði dokumentçti

Preventîvo pasâkumu organizçðana

8. NODAÏA JÂ NÇ NEZINU

– Vai Jûs zinât, kâdas valsts institûcijas nodarbojas ar darbinieku

droðîbas un veselîbas aizsardzîbas jautâjumiem

– Vai Jûs zinât, kâdi normatîvie akti regulç darba aizsardzîbas jautâjumus

– Vai Jûsu uzòçmumâ tiek veikta darba vides iekðçjâs uzraudzîbas

plânoðana

– Vai uzòçmumâ riska faktorus cenðas likvidçt jau paðâ to iedîglî

– Vai riska novçrtçðana tiek veikta regulâri


142 DARBA APSTÂKÏI UN VESELÎBA DARBÂ

– Vai tiek veikta darbinieku veselîbas uzraudzîba saistîbâ ar darba procesâ

iespçjamo risku

– Vai uzòçmumâ ir atbildîgâs personas, kas nodarbojas ar preventîvo

pasâkumu organizçðanu, kâ to nosaka Darba aizsardzîbas likums

– Vai darbinieki tiek informçti par risku un tâ novçrðanas pasâkumiem

– Vai darbinieki ievçro riska novçrðanas noteikumus

– Vai pareizi tiek pielietoti aizsardzîbas lîdzekïi

– Vai darbinieki piedalâs daþâdâs darbîbâs, kas saistîtas ar riska

novçrðanu darba vietâ


LITERATÛRA

IZMANTOTÂ LITERATÛRA

1. Darba apstâkïi un veselîba (Condiciones de trabajo y salud), Spânijas Nacionâlais darba

droðîbas un higiçnas institûts (Instituto Nacional de Seguridad e Higiene en el Trabajo),

2000. gads, 189. lpp., ISBN 7425-568-6;

2. Valsts darba inspekcijas gada pârskats, 1997. gads;

3. Valsts darba inspekcijas gada pârskats, 1998. gads;

4. Valsts darba inspekcijas gada pârskats, 1999. gads;

5. Valsts darba inspekcijas gada pârskats, 2000. gads;

6. Valsts darba inspekcijas gada pârskats, 2001. gads;

7. Valsts darba inspekcijas gada pârskats, 2002. gads;

8. Valsts darba inspekcijas gada pârskats, 2003. gads.

Tiesîbu akti

1. 1984. gada 7. decembra Latvijas administratîvo pârkâpumu kodekss (publicçts

1984. gada 1. janvâra “Ziòotâjâ” Nr. 51);

2. 1995. gada 2. novembra likums “Par obligâto sociâlo apdroðinâðanu pret nelaimes

gadîjumiem darbâ un arodslimîbâm” (stâjâs spçkâ ar 01.01.1997., publicçts 1995. gada

17. novembra “Latvijas Vçstnesî” Nr. 179);

3. 1998. gada 17. jûnija Kriminâllikums (publicçts 1998. gada 8. jûlija “Latvijas Vçstnesî” Nr.

199/200);

4. 2000. gada 26. oktobra likums “Par radiâcijas droðîbu un kodoldroðîbu” (publicçts

2000. gada 7. novembra “Latvijas Vçstnesî” Nr. 394/395);


5. 2001. gada 20. jûnija Darba aizsardzîbas likums (stâjâs spçkâ ar 01.01.2002., publicçts

2001. gada 6. jûlija “Latvijas Vçstnesî” Nr. 105);

6. 2001. gada 20. jûnija Darba likums (stâjâs spçkâ ar 01.06.2001., publicçts 2001. gada

6. jûlija “Latvijas Vçstnesî” Nr. 105.);

7. Ministru kabineta 2000. gada 7. marta noteikumi Nr. 85 “Kravas celtòu tehniskâs

uzraudzîbas kârtîba” (stâjâs spçkâ ar 01.07.2000., publicçti 2000. gada 10. marta “Latvijas

Vçstnesî” Nr. 90/91);

8. Ministru kabineta 2000. gada 30. maija noteikumi Nr. 187 “Iekârtu elektrodroðîbas

noteikumi” (stâjâs spçkâ ar 03.06.2000., publicçti 2000. gada 2. jûnija “Latvijas Vçstnesî”

Nr. 201/204);

9. Ministru kabineta 2001. gada 23. augusta noteikumi Nr. 379 “Darba vides iekðçjâs

uzraudzîbas veikðanas kârtîba” (stâjâs spçkâ ar 01.01.2002., publicçti 2001. gada 29. augusta

“Latvijas Vçstnesî” Nr. 123);

10. Ministru kabineta 2002. gada 19. marta noteikumi Nr. 125 “Darba aizsardzîbas prasîbas

darba vietâs” (stâjâs spçkâ ar 27.03.2002., publicçti 2002. gada 26. marta “Latvijas Vçstnesî”

Nr. 47);

11. Ministru kabineta 2002. gada 9. aprîïa noteikumi Nr. 149 “Noteikumi par aizsardzîbu pret

jonizçjoðo starojumu” (stâjâs spçkâ ar 13.04.2002., publicçti 2002. gada 12. aprîïa “Latvijas

Vçstnesî” Nr. 56);

12. Ministru kabineta 2002. gada 21. maija noteikumi Nr. 189 “Darba aizsardzîbas prasîbas,

saskaroties ar bioloìiskajâm vielâm” (stâjâs spçkâ ar 01.01.2003., publicçti 2002. gada

27. jûnija “Latvijas Vçstnesî” Nr. 96);

13. Ministru kabineta 2002. gada 9. jûlija noteikumi Nr. 293 “Nelaimes gadîjumu darbâ

izmeklçðanas un uzskaites kârtîba” (stâjâs spçkâ ar 31.07.2002., publicçti 2002. gada 30. jûlija

“Latvijas Vçstnesî” Nr. 110);

14. Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumi Nr. 343 “Darba aizsardzîbas

prasîbas, strâdâjot ar displeju” (stâjâs spçkâ ar 11.08.2002., publicçti 2002. gada 9. augusta

“Latvijas Vçstnesî” Nr. 114);

15. Ministru kabinets 2002. gada 3. septembra noteikumi Nr. 399 “Darba aizsardzîbas

prasîbas, saskaroties ar íîmiskajâm vielâm darba vietâs” (stâjâs spçkâ ar 07.09.2002., publicçti

2002. gada 6. septembra “Latvijas Vçstnesî” Nr. 127);

16. Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumi Nr. 400 “Darba aizsardzîbas

prasîbas droðîbas zîmju lietoðanâ” (stâjâs spçkâ ar 07.09.2002., publicçti 2002. gada 6. septembra

“Latvijas Vçstnesî” Nr. 127);

17. Ministru kabineta 2003. gada 4. februâra noteikumi Nr. 66 “Darba aizsardzîbas prasîbas

nodarbinâto aizsardzîbai pret darba vides trokðòa radîto risku” (stâjâs spçkâ ar 08.02.2002.,

publicçti 2003. gada 7. februâra “Latvijas Vçstnesî” Nr. 21).

More magazines by this user
Similar magazines