pašvērtējuma ziņojums - Lubānas novads

Lubānas novada pašvaldība
LUBĀNAS MĀKSLAS SKOLA
Reă. Nr. 4475902102
TILTA iela 5, LUBĀNA, LUBĀNAS novads, LV – 4830
Tālrunis: 26633770; e-pasts: makslasskola@lubana.lv
Skolas direktore
Rudīte KOLĀTE
PAŠVĒRTĒJUMA ZIĥOJUMS
Lubāna
2012

1. IESTĀDES VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
Lubānas Mākslas skola ir Lubānas pilsētas domes dibināta un pārraudzībā
esoša izglītības iestāde, kas īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmu „Vizuāli
plastiskā māksla” 20V21100. Pēc administratīvi teritoriālās īstenošanas skolas dibinātājs ir
Lubānas novada pašvaldība.
Lēmums par skolas dibināšanu pieĦemts 1993. gada 28. decembrī Lubānas pilsētas
domē (Lēmums Nr. 79) . Skolas ielā 6, vecās vidusskolas ēkas atjaunotajās telpās, 1995. gada
1. septembrī mācības Lubānas Mākslas skolā uzsāk 24 audzēkĦi. Apkures problēmu dēĜ,
2009. gada novembrī notika skolas atrašanās vietas maiĦa. Pašlaik tā atrodas Lubānā, Tilta
ielas 5 ēkas otrajā stāvā. Kopējā telpu platība ir 180 m 2 .
Pastāvēšanas laikā skolu vadījušas direktores Anna More (1995 – 1997), Vizma
Veipa (1997 – 1998), Dzintra Dragune (1998 – 2004), un kopš 2004. gada Rudīte Kolāte.
Skolu absolvējot, audzēkĦi pēc sekmīgi nokārtotiem noslēguma pārbaudījumiem,
saĦem apliecību par profesionālās ievirzes izglītību mākslā. Mācību darbs skolā tiek
organizēts atbilstoši prasībām, lai audzēkĦi varētu turpināt mācības mākslas vidusskolās un
iegūtu vidējo speciālo izglītību. Skolas misija: Skola kā kultūras un izglītības centrs.
Skola ir nodrošināta ar mācību programmu apguvei nepieciešamo inventāru un
aprīkojumu.
Vidēji katru gadu skolā mācās 55- 60 audzēkĦi un strādā 4 pedagogi, kuriem visiem ir
augstākā pedagoăiskā izglītība. Uz 2012. gadu skolu absolvējuši 131 audzēkĦi. Mācības
mākslas jomā turpinājuši 20 jaunieši.
2010. gadā skola nosvinēja 15 gadu jubileju un 2012./2013.m.g. skolā būs 13.
izlaidums.
Skolas telpas atbilst izglītības iestādes higiēnas prasībām. Skolas uzturēšanu kārtībā
nodrošina 1 tehniskais darbinieks.
AudzēkĦu skaita dinamika pēdējo 6 gadu laikā
Izglītības
programmas
nosaukums
Vizuāli
plastiskā
māksla
2007./2008.
m.g.
2008./2009.
m.g.
2009./2010.
m.g.
2010./2011.
m.g.
2011./2012.
m.g.
2012./2013.
m.g.
55 64 60 57 66 55
2. IESTĀDES DARBĪBAS PAMATMĒRĖI
Lubānas Mākslas skolas darbību reglamentē iestādes Nolikums, kas apstiprināts ar
Lubānas domes 2009. gada 27. augusta lēmumu Nr.6, (ar grozījumiem 29.06.2010.,
protokols Nr. 6, 7.§).
SaskaĦā ar Nolikumu, skolas darbības mērėis ir veidot izglītības vidi, organizēt un
īstenot izglītību, kas nodrošinātu profesionālās ievirzes mākslas izglītības programmās
noteikto mērėu sasniegšanu. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojoša darbība.
Izvirzīto pamatmērėu sasniegšanai, skola īsteno galvenos uzdevumus:
•nodrošina iespēju iegūt profesionālās ievirzes izglītības pamatzināšanas un prasmes mākslā;
•sagatavo izglītojamos mākslas profesionālās vidējās izglītības programmu apguvei;
2

•racionāli izmanto izglītībai piešėirtos finansu līdzekĜus.
Katra mācību gada sākumā, skolā tiek izvirzīti 3 galvenie uzdevumi, no kuriem
vadoties tiek organizēts mācību process tekošajā mācību gadā .
3. IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĒŠANAS PERIODA IETEIKUMU IZPILDE
Skolas pastāvēšanas laikā notikušas 3 skolas akreditācijas.
Skola pirmoreiz akreditēta 2000.gada 5.aprīlī uz 5 gadiem, izsniegta akreditācijas
apliecība Nr.95, termiĦš 2005.gads.
Otrā akreditācija notika 2005. februārī. Skola akreditēta uz diviem gadiem. 2005.
gada 18. martā izsniegta akreditācijas apliecība Nr. AI 0680, termiĦš 2007. gada 7. marts.
2006. gada decembrī skolu akreditēja uz 6 gadiem, izsniedzot akreditācijas apliecību
2006. gada 19. decembrī Nr. AI 2127 , akreditācijas termiĦš 2012. gada 18. decembris. Pēc
teritoriālās reformas apliecība nomainīta pret Nr. AI 48483, kas izdota 2011. gada 16. martā.
Priekšlikumi izglītības iestādes
darbības pilnveidei
Pilnveidot datoru
nodrošinājumu un interneta
pieslēgumu skolā
Ieviest mūsdienu tehnoloăijas
un datorprogrammas mākslas
izglītībā
Pilnveidot kvalitātes vadības
un pedagogu kvalifikācijas
celšanas sistēmu, iesaistoties
arī starptautiskos projektos
Izpilde
Iepriekšējā laika periodā skolā iegādāti 2 datori.
Portatīvais dators tiek lietots administrācijas vajadzībām,
stacionāro izmanto audzēkĦi un pedagogi mācību
procesā. Pēc mājvietas maiĦas 2009. gadā, skola
pašreizējās telpās, Tilta ielā 5, ir nodrošināta ar interneta
pieslēgumu.
Skolā ir kopētājs. Iegādāts fotoaparāts, kuru izmanto
skolas vēstures digitalizēšanai un animācijas filmiĦu
veidošanai, izmantojot programmu Movie Maker.
Tiek veidoti prezentatīvi DVD diski par skolas
mācību procesu un rezultātu.
AudzēkĦu apmācībai izmanto bezmaksas
datorprogrammas zīmēšanai un attēlu apstrādei GIMP,
Inkscape, Tux Paint, Paint.NET.
Mācību procesā zīmēšanai un mākslas darbu
apskatei audzēkĦi izmanto mājas lapas:
http://mrdoob.com/projects/harmony/;
http://www.psykopaint.com/;
http://www.deviantart.com/.
Priekšmetos Darbs materiālā un Mākslas valodas
pamati izmanto internetā pieejamos mācību materiālus
un informāciju no mājas lapām.
Pēc iespējām katru gadu pedagogi paaugstina
kompetenci KRIN, VISC un citu izglītības iestāžu
rīkotajos tālākizglītības un kvalifikācijas celšanas kursos.
Notiek skolotāju darba pieredzes popularizēšana un
savstarpējā apmaiĦa. Visi pedagogi piedalījās ESF un
KNMC projektā „Profesionālās kultūrizglītības pedagogu
tālākizglītība”, iegūstot apliecības par kursu
apmeklējumiem.
Skolas direktore līdztekus pedagoăiskajiem kursiem,
ir apguvusi pedagogu profesionālās pilnveides
programmu Izglītības iestāžu vadītājiem, seminārus par
3

Turpināt un izvērst pieaugušo
izglītības programmas
Veidot izglītojošas grupas no
skolas absolventu vidus,
iesaistot tos projektu darbā
izglītības iestādes vadītāja darbu ar iekšējiem
normatīvajiem aktiem un par izmaiĦām institūciju arhīvu
darbā.
Mākslas skolas pedagogi jau vairākus gadus
darbdienu vakaros organizē mūžizglītības kursus
Lubānas novada iedzīvotājiem. Kursos pieaugušie apgūst
prasmes un iemaĦas zīmēšanā, gleznošanā, veidošanā,
dekupāžā, filcēšanā, leĜĜu gatavošanā un aušanā. Kursu
noslēgumā tiek rīkotas darbu izstādes pilsētas klubā.
Skolas pedagogi aktīvi piedalās dažādu projektu
realizēšanā, iesaistot Lubānas novada iedzīvotājus:
2012. gads. VAS „Hipotēku un zemes banka” projekta
Klientu kluba „Mēs paši” projekts „ IzdaiĜosim savu
pilsētu Lubānu”;
2011.gads. VKKF tradicionālās kultūras izglītības
programmas projekts „Tradicionālo prasmju radošās
darbnīcas Lubānas novada bērniem un vecākiem”;
2011. gads. VKKF tradicionālās kultūras izglītības
programmas projekts: „Latgales tradicionālās keramikas
radošās darbnīcas Lubānas novadā”;
2010. gads. VKKF tradicionālās kultūras izglītības
programmas projekts: „19.gs.latviešu tradicionālās
keramikas radošās darbnīcas jauniešiem.”;
2009.gads. Madonas rajona pieaugušo izglītības projekts
„Tekstilmākslas radošā darbnīca mātēm un
pusaudžiem.”;
2009. gads. VKKF tradicionālās kultūras izglītības
programmas projekts: „Latviešu tradicionālās keramikas
radošās darbnīcas jauniešiem. ”;
2008. gads. Eiropas Padomes Informācijas biroja,
izglītības centra Trīs krāsas projektā „Visi dažādi, visi
vienlīdzīgi. Daudz laimes” realizēšana.
Skolotāja Dace Rudzīte izveidojusi radošo darba
grupu, kuru veido bijušie Mākslas skolas audzēkĦi, ar
mērėi turpināt attīstīt iepriekš apgūtās iemaĦas un
prasmes mākslas jomās, strādājot dažādās tehnikās un
materiālos. Jaunieši labi pārzina savu vienaudžu vēlmes
un iespējas, līdz ar to iesaka novatoriskas idejas projektu
realizācijai. 2012. gadā šī grupa iesaistījās Karaliskā
Nīderlandes fonda atbalstītajā projektā „No neolīta
laikmeta līdz mūsdienām”, pētot un veidojot akmens
laikmeta keramikas traukus.
Absolventi, kuri ieguvuši augstāko izglītību mākslā
(Sanita Socka, Sigita Budnika) regulāri apmeklē skolu un
dalās pieredzē ar pedagogiem par novitātēm mākslas
izglītībā.
4

4. IESTĀDES SNIEGUMS KVALITĀTES RĀDĪTĀJOS VISU JOMU
ATBILSTOŠAJOS KRITĒRIJOS
JOMA – 1. MĀCĪBU SATURS
1.1. Iestādes īstenotās
Skola īsteno licencēto profesionālās ievirzes
izglītības programmas
izglītības programmu „Vizuāli plastiskā māksla”,
1.1.1. Izglītības iestādes programmas kods 20V21100 (Licence Nr. P-3783,
īstenoto izglītības programmu spēkā līdz 2016. gada 26. oktobrim ).
atbilstība normatīvajām
Izglītības programmas obligāto saturu nosaka
prasībām
mācību priekšmetu kopējais apjoms visos mācību
1.1.2. Izglītības programmas gados kopā, kas saskaĦots ar skolas iekšējo mācību
īstenošanas plānošana
plānu un atbilst licencētajai izglītības programmai.
1.1.3 Izglītības programmas Mācību process nodrošina starppriekšmetu saikni
satura pilnveide
un apguves pēctecību.
Mācību gada sākumā tiek izstrādāts skolas
iekšējais mācību plāns. Pedagoăiskās padomes sēdē,
kurā tiek izskatīti arī metodiskie jautājumi (mazā
pedagogu skaita dēĜ skolā nav metodisko komisiju),
apspriež un apstiprina mācību programmas. Septembra
sākumā apstiprina mācību priekšmetu tematiskos
plānus, kuros, ja nepieciešams, mācību gada laikā tiek
veiktas korekcijas. Kopš 2009. gada, samazināta
finansējuma dēĜ, mācību plānā ir pieĜaujamais 20%
stundu samazinājums. Iekšējais mācību plāns katram
gadam tiek izstrādāts, balstoties uz audzēkĦu skaitu un
piešėirto finansējumu. Pēdējos mācību gados 5-gadīgā
mācību programma priekšmetā Mākslas valodas
pamati tiek apgūta 3 gados (3., 4. un 5. klasē), attiecīgi
pārstrādājot mācību programmu. Skolotājiem tiek
sniegts atbalsts mācību priekšmetu programmu
izstrādē. Skolā notiek metodiskais darbs mācību
priekšmetu izstrādē.
Mācību priekšmetu stundu saraksts tiek veidots
pēc apstiprinātā mācību plāna. Mākslas skolas
audzēkĦi ir Lubānas vidusskolas un Meirānu Kalpaka
pamatskolas skolēni, tādēĜ stundu saraksts tiek
izstrādāts, ievērojot minēto skolu stundu sarakstu un
rodot kompromisu ar interešu izglītības pulciĦu
nodarbībām.
Mācību programma izstrādāta vasaras prakseiplenēram,
kas ietver sevī zīmēšanu, gleznošanu,
kompozīciju un veidošanu.
Mācību priekšmetā Veidošana 4. – 5. klasē
padziĜināti apgūst Latvijas keramikas vēsturi un
attīstību, ar mērėi pielietot senās amatu prasmes kā
pamatiemaĦas, lai izveidotu mūsdienīgu lietišėās
mākslas produktu.
Mācību priekšmetā Darbs materiālā apgūst leĜĜu
veidošanas mākslu, līdz ar to radot atšėirīgu skolas
publisko tēlu. AudzēkĦu darinātās lelles izmantotas
5

2.1. Mācīšanas kvalitāte
2.1.1. Mācību procesa
organizācija
2.1.2. Mācību metožu
daudzveidība
2.1.3. Mācību procesa saikne ar
reālo dzīvi
skatlogu noformējumos, sadarbojoties ar Lubānas
amatierteātri un kā interjera papildinājums. Apgūstot
leĜĜu mākslu, audzēkĦi apgūst gleznošanas iemaĦas,
veidošanu, kompozīciju, mākslas vēsturi, darbojas ar
dažādām tekstilijām un citiem materiāliem.
Mācību priekšmetā Mākslas valodas pamati
esam likuši par uzdevumu izzināt latviešu mākslinieku
devumu un nozīmību nacionālās kultūras mantojumā,
veidojot audzēkĦu izpratni par mākslas attīstību un
lomu Latvijā.
JOMA – 2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS
Katru gadu augustā pedagoăiskās padomes sēdē
notiek iepriekšējā mācību gada rezultātu analīze un
jauno mācību gada uzdevumu apspriešana. Pedagogu
sagatavotajās atskaitēs tiek atspoguĜots mācību darbs,
nozīmīgākie pasākumi un sasniegumi. Tiek plānota
skolotāju tālākizglītība.
ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas
veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākĜos”
ietvaros skolotājas D. Rudzīte un S. Valaine veikušas
sava darba pašvērtējumu. Abas skolotājas ieguvušas 3.
kvalitātes pakāpi.
Mācību stundu darbs tiek organizēts, vadoties pēc
mācību plāna.
Skolotāji klašu sekmju žurnālos izdara atbilstošos
ierakstus, izliekot stundas vērtējumu, ja tāds paredzēts,
tā daĜēji atspoguĜojot ikdienas darbu. Skolas direktore
katra semestra beigās veic žurnālu kontroli, izdarot
ierakstus žurnāla pēdējā lapā.
Visi skolā uzĦemtie audzēkĦi ir reăistrēti
AudzēkĦu reăistrācijas un uzskaites grāmatā. Katram
audzēknim ir iekārtota personas lieta. Personas lietu
numerācija veidojas pēc ieraksta Izglītojamo
reăistrācijas alfabētiskajā grāmatā. Atbilstoši lietu
nomenklatūrā noteiktajiem termiĦiem, tās tiek
uzglabātas piecus gadus pēc skolas beigšanas.
Sekmju kopsavilkuma žurnālos tiek ierakstīts
katra audzēkĦu vērtējums semestrī visos mācību
priekšmetos, gada atzīmes un eksāmenu atzīmes.
Mācību procesā pedagogi izmanto daudzveidīgas,
mācību priekšmeta saturam, izglītojamo vecumam un
spējām atbilstošas mācīšanas metodes, kuras regulāri
tiek pilnveidotas tālākizglītības kursos un metodiskajās
apspriedēs.
Stundu vērošanas rezultāti liecina, ka mācību
metožu un paĦēmienu izvēle nodrošina stundā izvirzīto
mērėu sasniegšanu, starppriekšmetu saikni un mācību
uzdevumu saistību ar reālo dzīvi.
Darba organizācijas forma lielākoties ir patstāvīgs
6

2.2. Mācīšanās kvalitāte
2.2.1. Izglītojamo mācīšanās
darba organizēšana
2.2.2. Izglītojamo līdzdalība un
sadarbība mācību procesā
individuālais darbs, veicot praktisku darbību, bet tiek
izmantots arī grupu un pāru darbs. Stundās izmanto
demonstrēšanas un frontālā darba metodi, mācību
eksperimentu, stāstījumu, lekcijas, mācību dialogu,
darbu ar izziĦas avotiem, spēli, mācību ekskursijas,
plenērus, literatūras un mākslas darbu pētīšanu.
Veiksmīgi ir izstrādāti dažādi metodiskie materiāli
par latviešu tradicionālo amatu apgūšanu un realizēti
VKKF atbalstītu projektu ietvaros.
Mācību grāmatu, kas palīdzētu organizēt un
atvieglot darbu Vizuāli plastiskās mākslas programmai,
nav. Lai sekmīgi realizētu mācību programmu,
skolotāji regulāri papildina mācību un metodiskos
materiālus no interneta un citiem resursiem.
Mācību procesā izmanto atbilstošus mācību
līdzekĜus un aprīkojumu, pēc iespējām attiecīgās
nozares jaunākās tehnoloăijas, materiālus un rekvizītus.
Izmantojam dažādas mācību metodes, darbojoties
arī ārpus izglītības iestādes. AudzēkĦi apmeklē mākslas
muzejus Madonā, Rīgā un citur Latvijā. Muzejos
audzēkĦi pilda uzdevumus pedagogu iepriekš
sagatavotajās darba lapās, kā arī veic radošos darbus un
uzdevumus.
AudzēkĦu darbi regulāri tiek eksponēti Lubānas
pilsētvidē. Ir noformēti 3 veikalu skatlogi, papildināts
grāmatnīcas telpu interjers ar sienu gleznojumiem, kā
arī dekoratīvi apgleznotas dažādu ēku sienas pilsētā. Šī
prakse attaisnojas, jo audzina audzēkĦos atbildības
sajūtu un iemāca sadarbību ar mākslas darba pasūtītāju.
AudzēkĦu gatavotās lelles un maskas izmanto
Lubānas amatierteātris Čehova īslugās „Lācis” un
„Bildinājums” un Lubānas vidusskolas teātra pulciĦš.
AudzēkĦu uzĦemšanu skolā nosaka AudzēkĦu
uzĦemšanas Nolikums. AudzēkĦu skaita plānošana
notiek līdztekus valsts dotācijas pieteikuma
iesniegšanai un tiek saskaĦota ar novada pašvaldību.
Veicot iestājpārbaudījumus, audzēkĦi var tikt uzĦemti
arī vecākajās klasēs.
Izglītojamo mācīšanās darba organizēšana balstās
uz ikdienas mācību procesu stundās, uz darbu
eksponēšanu izstādēs, piedalīšanos konkursos un darbu
izvērtēšanu skatēs semestra beigās.
Izstādes regulāri tiek rīkotas Lubānas pilsētas
klubā, Lubānas vidusskolā, pilsētas domē, aptiekā,
grāmatnīcā. Tas motivē audzēkĦus būt līdzatbildīgiem
par mācību procesā sasniegto.
Mācību semestra beigās un pēc plenēra tiek
rīkotas audzēkĦu darbu skates. Labākie darbi tiek
atlasīti izstādēm, konkursiem un uzkrāti skolas fondos.
Katru vasaru rīkojam vasaras plenērus ārpus
7

2.3. Vērtēšana kā mācību
procesa sastāvdaĜa
2.3.1. Vērtēšanas metodes un
vērtēšanas kvalitāte
2.3.2. Vērtējumu uzskaite un
vērtējumu analīzes rezultātu
izmantošana
Lubānas, kas kalpo ne tikai kā mācību stundas dabā,
bet arī audzēkĦa kolektīva saliedēšana, savstarpējo
komunikāciju uzlabošana.
Jau par tradīciju kĜuvis ikgadējais Ziemassvētku
karnevāls, kurā audzēkĦi patstāvīgi sagatavo tērpus,
grimu, atrakcijas un priekšnesumus par izvēlēto
mākslas stilu un tēmu.
Skolas iekšējās kārtības Noteikumos ir paredzēts,
ka par audzēkĦa neierašanos attaisnojoša iemesla
gadījumos vecāki brīdina skolotājus. Skola ievēro MK
noteikumus Nr.89 „Kārtība, kādā izglītības iestāde
informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts
iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla
neapmeklē izglītības iestādi”. Kavējumi tiek atzīmēti
īpašā lapā un sekmju žurnālos.
Darbam ar spējīgākajiem audzēkĦiem tiek
izmantotas individuālās konsultācijas. Skolotāji realizē
mācību procesa individualizāciju, papildus strādājot ar
audzēkĦiem, kuriem ir grūtības programmas apguvē,
un ar talantīgajiem, gatavojot tos konkursiem.
AudzēkĦiem, kuri nepaspēj izpildīt dotos
uzdevumus mācību stundu laikā, tiek dota iespēja
darbus pabeigt ārpus stundu laika, viĦiem pieĦemamā
laikā, skolas brīvajās telpās.
Skolu beidzot, audzēkĦi 2.semestrī kārto
noslēguma eksāmenus zīmēšanā un gleznošanā, kā arī
izstrādā noslēguma darbu pēc izvēles jebkurā no
mācību priekšmetiem. Mācību process noslēdzas ar
noslēguma darba aizstāvēšanu un noslēguma apliecības
izsniegšanu.
Mākslas dienu ietvaros audzēkĦi patstāvīgi vada
radošās darbnīcas savām ăimenēm un citiem Lubānas
novada iedzīvotājiem un interesentiem.
Skolā ir izstrādāts Nolikums par audzēkĦu
zināšanu un prasmju vērtēšanas kritērijiem un kārtību,
pēc kuriem vērtē audzēkĦu sniegumu mācību
semestros, skatēs un eksāmenos. Nolikums nosaka
vienotu mācību sasniegumu vērtēšanu, veicinot
audzēkĦu, viĦu vecāku un pedagogu sadarbību mācību
rezultātu novērtēšanā.
Ar izstrādātajiem mācību vērtēšanas kritērijiem ir
iepazīstināti audzēkĦi un vecāki.
Lai iegūtu informāciju par 1. klases audzēkĦu
sagatavotības līmeni, tiek veikta ievadvērtēšana, līdz ar
to pastāv iespēja precizē mācību mērėus un
uzdevumus. Savukārt veicot robežvērtēšanu 4. klasē,
pastāv iespēja apzināt audzēkĦu gatavību gala
eksāmeniem un nobeiguma darba izstrādei un mācību
uzdevumiem 5. klasē.
Skolēnu mācību procesa sasniegumi regulāri tiek
8

atspoguĜoti veicot ierakstus klašu sekmju žurnālos,
darbu skates un starpskates tiek vērtētas ballēs,
atbilstoši skolas dokumentācijā izstrādātajiem
normatīviem. Semestra beigās vērtējumi mācību
priekšmetos tiek apkopoti sekmju kopsavilkuma
žurnālā.
Noslēguma darbu un eksāmenu vērtēšanā tiek
ievērota skolas izstrādātā vērtēšanas tabula 10 ballu
sistēmā.
UzĦemšanas un noslēguma eksāmenu komisiju
nosaka direktore.
Skolas lietvedībā atrodas audzēkĦu uzĦemšanas
eksāmenu protokoli un noslēguma eksāmenu protokoli.
Pedagogi semestra beigās veido pārskatu un
analizē sasniegumus savā mācību priekšmetā. Skolēnu
sasniegumi divas reizes gadā tiek analizēti
pedagoăiskās padomes sēdēs.
Mācību sasniegumu vērtēšanā vairāk jāizmanto
skolēnu pašvērtējums un savstarpējais vērtējums.
Skolā tikai nesen ir sākta skolēnu dinamikas
atspoguĜošana, taču jau ar sekmēm tiek pielietota
ikdienas darbā, lai izvērtētu bērna iepriekšējos
sasniegumus, kā arī papildus motivētu izaugsmei.
Dinamikas veidošana liek labāk izprast skolēnu stiprās
un vājās vietas zināšanās gan katrā mācību priekšmetā
atsevišėi, gan lieliski atspoguĜo kopējo situāciju.
Jāsaka, ka bieži sekmes ir bez Ĝoti lieliem kāpumiem
vai kritumiem, tas izskaidrojams ar to, ka mācību viela
tiek apgūta, un zināšanas un prasmes pilnveidojas
atbilstoši mācību saturam. Mākslas skolas mācību
rezultātu dinamiku vislabāk atspoguĜo audzēkĦu darbi
1. klasē un salīdzinoši kādi ir radošie veikumi 5. klasē.
3.1. Izglītojamo sasniegumi
3.1.1. Izglītojamo sasniegumi
ikdienas darbā
JOMA – 3. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI
AudzēkĦu sasniegumi ikdienas mācību darbā
tiek novērtēti pedagoăiskās padomes sēdēs un
individuālajās pārrunās. Iegūtā informācija tiek
izmantota mācīšanas un mācīšanās procesa
pilnveidošanai, atspoguĜota mācību gada darba analīzē.
AudzēkĦu mācību sasniegumi tiek analizēti
četros vērtējuma līmeĦos: 9, 10 balles – izcils līmenis;
6,7,8 balles – optimāls līmenis; 4,5 balles – pietiekams
līmenis; 1,2,3 balles – nepietiekams līmenis. Vairumā
audzēkĦu sasniegumi mācību darbā atbilst optimālajam
līmenim. Nepietiekams līmenis vērojams atsevišėiem
audzēkĦiem mācību priekšmetos, kuros nav izstrādāti
darbi stundu kavējumu dēĜ. Bieži vien tas vērojams
audzēkĦiem, kuri noslogoti interešu izglītības pulciĦos
(sporta un tautisko deju nodarbībās).
9

3.1.2.Izglītojamo sasniegumi
valsts pārbaudes darbos
AudzēkĦu ikdienas mācību darbu skolotāji
organizē un vada tā, lai katrs mācību uzdevums tiktu
izpildīts pilnībā, kā rezultātā audzēknis pilnveido un
nostiprina savas radošā un praktiskā darba zināšanas,
prasmes un iemaĦas. Reizi ceturksnī tiek organizētas
starpskates, kurās izvērtē padarīto šajā laika periodā.
Trīs reizes gadā tiek rīkotas skates, kurās audzēknis
saĦem vērtējumu 10 ballu skalā.
Turpmāk jāpilnveido mācību metodes un
paĦēmienus darbā ar talantīgajiem audzēkĦiem, lai
veicinātu augstāka līmeĦa sasniegumus.
AudzēkĦu sasniegumi tiek izvērtēti dažādos
mākslas un jaunrades konkursos:
•Latvijas Mākslas skolu audzēkĦu Vizuāli plastiskās
mākslas jaunrades konkurss „Kurpe”. 2008. Madara
VoĜska 1. vieta nominācijā „Netradicionāls skatījums”,
Patrīcija Kolāte – Atzinība;
•Lietišėās mākslas konkurss „Daba mums apkārt. PĜava
4.”. Rīga, 2009., Artis Strods – Atzinība;
•Zīmējumu konkurss ”Sibīrijas bērni”. Rīga, 2009.
Sabīne Stiprā-Atzinība;
•Lubānas novada logo izveides konkurss. Lubāna,
2010. Karlīna Rudzīte, Santa BērziĦa – Pateicības;
•Starptautiskais vizuālās mākslas konkurss „Dažādā
pasaule. Dzīvnieki manā zemē”. Balvi, 2011. Atzinība
par veiksmīgu piedalīšanos;
•Konkurss „Eiropa skolā ”. 2011. Eva Ulrika PureniĦa
– 1. vieta;
•Konkurss „Eiropa skolā ”. 2012. Lelde Pērkone – 2.
vieta;
•8. Starptautiskā bērnu un jauniešu mākslas izstāde
“Iekāp! Rīgas mākslā”. Rīga, 2011. 3. vieta animācijas
filmiĦai “Brīnumi rīta agrumā”, Ilzes AvotiĦas
specbalva.
AudzēkĦu radošos sasniegumus izvērtē un darbus
atlasa skolotāji, lai sūtītu uz dažādiem konkursiem,
veidotu ekspozīcijas Valsts konkursiem un piedalītos
izstādēs.
•2007.g. „Veidošana”. Krišjānis Pličs 3. vieta
jaunākajā grupā (sk. S. Valaine);
•2008.g. „Kompozīcija”. Lelde Pērkone Atzinība
(sk. D. Rudzīte);
•2009.g.forums „Nedekorē– komunicē!”. Monta
Masa, Agnese Mikucka Atzinība nominācijā
„Arhitektoniski stabils, konstruktīvs”;
•2010.g. „Gleznošana”. (piedalījās);
•2011.g. „Zīmēšana”. (piedalījās);
•2012. g. „Kompozīcija”. Agate Aizpurve Atzinība
10

4.1. Psiholoăiskais atbalsts,
sociālpedagoăiskais atbalsts un
izglītojamo drošības
garantēšana (drošība un darba
aizsardzība)
4.2. Atbalsts personības
veidošanā
JOMA – 4. ATBALSTS IZGLĪTOJAMAJIEM
Lai veicinātu darba aizsardzības attīstību, skola
saskaĦā ar LR MK normatīvajiem dokumentiem ir
noslēgusi sadarbības līgumu ar SIA „Livland” nodaĜu
„Media Control”, ar mērėi ieviest jaunākos tehnikas
līdzekĜus audzēkĦu un darbinieku veselībai un dzīvībai
nekaitīgu darba apstākĜu nodrošināšanai, kā arī
identificēt un novērtēt veselības, darba drošības un
vides riskus un veikt pasākumus to novēršanai.
Skolā ir izstrādāti iekšējās kārtības un drošības
noteikumi, noteikumi par drošību mācību telpās,
noteikumi par rīcību bīstamās un ārkārtas situācijās,
uzvedību ārpusskolas pasākumos, sporta sacensībās,
ekskursijās un plenēros.
Skolas direktore ir atbildīga par darba aizsardzību
un ugunsdrošību (mācību un konsultāciju centra ABC
apliecība par profesionālās pilnveides izglītību Darba
aizsardzībā un ugunsdrošībā 160 st.).
Tiek veiktas skolas darbinieku instruktāžas, par ko
darbinieki ir parakstījušies instruktāžu žurnālos.
Skolas darbiniekiem ir sanitārās grāmatiĦas, kuras
kontrolē Veselības inspekcija.
Skolai ir evakuācijas plāns, ugunsdzēšamie
aparāti, kas katru gadu tiek pārbaudīti.
Katra mācību gada sākumā audzēkĦiem notiek
drošības instruktāžas, kurās tiek pārrunāti Lubānas
Mākslas skolas iekšējās kārtības noteikumi,
ugunsdrošības noteikumi, kā arī drošības noteikumi
telpās un uz ceĜiem. AudzēkĦi parakstās instruktāžu
žurnālā, kurā norādīts instruktāžas numurs, datums, kas
veicis instruktāžu. Mācību gada laikā vismaz vienu
reizi audzēkĦi brauc mācību ekskursijā, pirms kuras tie
tiek instruēti par drošības noteikumu ievērošanu
ekskursijas laikā. Drošības instruktāža tiek veikta arī
pirms vasaras prakses – plenēra.
Skolā ir iespējas audzēkĦu personības attīstībai, jo
pedagogi darbojas ar talantīgajiem bērniem, kuri
piedalās mākslas konkursos. Skolotājas palīdz
audzēkĦiem sagatavoties dažādiem skolas un pilsētas
organizētajiem ārpusstundu pasākumiem, sekmējot
pozitīvu mikroklimatu Mākslas skolā un veidojot
audzēkĦos dziĜāku izpratni par mākslu un kultūru.
Skolā radīts pozitīvs mikroklimats, izskaužot
sacensības garu. Cenšamies pilnveidot audzēkĦu
izpratni par sevi, savu emocionālo un fizisko attīstību
pusaudžu gados, līdz ar to sekmējam pozitīvas
pašapziĦas attīstību un pārliecību par savām spējām.
Mākslas skolas organizētajā Lubānas novada
bērnu svētku pasākumā skolas audzēkĦi vadīja radošās
darbnīcas 250 novada bērniem un jauniešiem
11

Pedagogi, dodoties plenērā, pievērš skolas
audzēkĦu uzmanību vides izglītībai, pētot dabas
skaistumu, attēlojot to savos darbos, reizē māca arī to
saudzēt un nepiesārĦot.
Rīkojot pasākumus, piemēram, karnevālus,
uzdodot audzēkĦiem patstāvīgi sagatavot atrakcijas un
priekšnesumus, lai veidotos labāka komunikācija kursa
biedru vidū.
Apmeklējot muzejus un meistardarbnīcas,
pasākumiem ir ne tikai izglītojošs, bet arī audzinošs
raksturs. Tie ne tikai paplašina redzesloku, bet arī
audzina pienācīgu uzvedību muzejā.
2009. gada oktobrī, kad visā Latvijā norisinājās
Radošo savienību padomes izsludinātā akcija „Es par
kultūru!”, skolas audzēkĦi dāvināja savus darbus
Lubānas iestāžu darbiniekiem un organizācijām, radot
ne tikai prieku saĦēmējiem, bet bagātinoties arī no
dāvinātāja prieka.
Turpmāk uzdevums pilnveidot skolēnu izpratni
par sevi, savu emocionālo un fizisko attīstību pusaudžu
gados, līdz ar to sekmēt pozitīvas pašapziĦas attīstību
un pārliecību par savām spējām.
4.3. Atbalsts karjeras izglītībā Skolā ir pieejama kvalitatīva, daudzveidīga
un lietderīga informācija par tālākajām izglītošanās
iespējām vidējās profesionālajās mākslas un
amatniecības vidusskolās. AudzēkĦiem ir pieejami
Interneta resursi par tālākizglītības iespējām. Skolotāji
mudina absolventus, kas vēlas turpināt mākslas
izglītību, apmeklēt izvēlētās skolas organizētos
sagatavošanas kursus.
Lai veicinātu interesi par ar mākslu saistītām
profesijām, audzēkĦi tiek vesti uz mākslinieku un
amatnieku darbnīcām Vidzemē un Latgalē.
Turpmāk vairāk jāveltī īpaša vērība
individuālajam darbam ar spējīgākajiem skolēniem, lai
tos sagatavotu iestājpārbaudījumiem Mākslas
vidusskolās.
Skolas absolventu tālākizglītība
2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g
Rīgas Dizaina un
mākslas v-skola
Rēzeknes Mākslas un
dizaina v-skola
Rīgas Amatniecības
v-skola
Rīgas Celtniecības
koledža (arhitektūra)
Ogres Valsts
tehnikums
LU Pedagoăijas,
psiholoăijas un
mākslas fakultāte
Tower Hamlets
college Londonā
1 1
1
1
1 1
1 1
1
1
12

4.4. Atbalsts mācību darba
diferenciācijai
4.5. Atbalsts izglītojamajiem ar
speciālām vajadzībām
4.6. Sadarbība ar izglītojamā
ăimeni
Skola veicina talantīgo audzēkĦu līdzdalību
mākslas konkursos, Mākslas skolu valsts konkursos un
citās ar mācību darbu saistītās skolas un ārpusskolas
aktivitātēs.
Par veiksmīgu startu konkursos audzēkĦi tiek
apbalvoti skolā, bet labākie izvirzīti uz valsts
konkursiem.
Mācību stundās audzēkĦiem tiek uzdoti darbi ar
dažādām grūtības pakāpēm, atkarībā no audzēkĦu spēju
līmeĦa. Dažiem audzēkĦiem īpaši padodas kāda
noteikta nodarbe, piemēram, smalks tušas zīmējums,
vai kariėētu tēlu veidošana, šīs prasmes tiek respektētas
un tālāk attīstītas. Atbilstošas prasības tiek izvirzītas arī
audzēkĦiem, kuriem nepadodas mācībās. Šādiem
audzēkĦiem tiek organizēts individuālais darbs.
AudzēkĦiem, kas dažādu iemeslu dēĜ nav
varējuši laikā nokārtot darbu skates, tiek pagarināts
termiĦš vērtējuma saĦemšanai. Pēc pedagoăiskās
padomes lēmuma var tikt piešėirts mācību gada
pagarinājums kādā mācību priekšmetā.
Skolā jau vairākus gadus mācās audzēkĦi ar
īpašām vajadzībām, kuri Meirānu Kalpaka pamatskolā
apgūst programmu audzēkĦiem ar speciālajām
vajadzībām.
Mākslas skola ir viena no labākajām vidēm, kur
skolēnus ar speciālajām vajadzībām integrēt sabiedrībā,
jo māksla ir Ĝoti radošs un brīvs process, kas neierobežo
un arī nevar būt nepareizs. 2011. gada nogalē
piedalījāmies arī akcijā „Mans sapnis”.
AudzēkĦu vecāki vienmēr ir gaidīti skolā, lai
tiktu informēti par bērna sekmēm, savstarpējām
attiecībām un skolā notiekošajiem pasākumiem. Arī
ikdienā, satiekoties uz ielas vai sazinoties telefoniski,
vecākiem ir iespēja noskaidrot interesējošos
jautājumus, kas saistīti kā ar katru bērnu individuāli, tā
skolas darbību kopumā.
Mākslas dienu ietvaros esam aicinājuši vecākus
uz radošajām darbnīcām, kurās bērni mācīja savas
ăimenes un draugus.
Skola realizēja projektu „Tekstildarbnīcas mātei
un pusaudzim”, ko atbalstīja Madonas rajona padome.
Projekta mērėis bija veicināt pieaugušo tālākizglītību
un ăimenisku attiecību stiprināšanu mātei un
pusaudzim, kopā radoši darbojoties. Vēlējāmies, lai
radošās darbnīcas būtu ne tikai apmācības veids, bet
arī ăimenisks pasākums.
Projektā „Tradicionālo prasmju radošās darbnīcas
Lubānas novada bērniem”. 2011.g. vasarā, piedalījās
Lubānas Mākslas skolas audzēkĦi ar saviem vecākiem,
brāĜiem un māsām.
13

Lai informētu vecākus par skolas iecerēm,
jauniem noteikumiem un citiem jautājumiem, katru
semestri rīkojam vecāku sapulces. Lai apspriestu
problēmas, saistītas ar došanos vasaras praksē, rīkojam
vecāku sapulces mācību gada beigās. Esam guvuši
atbalstu no vecākiem gatavojot plenēru somas, kā arī
kopīgi risinājuši ēdināšanas un transporta problēmas
vasaras plenērā. Vecāki saĦem informatīva satura
lapiĦas pirms vecāku sapulcēm, plenēra vai arī pēc
nepieciešamības pirms mācību ekskursijām u. c.
pasākumiem.
Lai informētu vecākus par bērnu sekmēm,
semestru beigās tiek izdotas liecības, bet lai labāk
izprastu gala vērtējumu vecāki tiek aicināti apmeklēt
audzēkĦu darbu skates un izstādes.
Vecākus aicinām ne tikai apspriest problēmas, bet
arī uz kopīgiem pasākumiem, kā plenēri, karnevāli,
Mākslas dienas.
Ja kādam audzēknim ir problēmas ar sekmēm,
stundu kavējumi, tiek veiktas individuālas pārrunas ar
vecākiem, kopīgi meklēts problēmas risinājums.
Turpmāk, sadarbojoties ar vecākiem, tiem
audzēkĦiem, kuriem radušās problēmas mācību
procesā, sagatavot individuālu apmeklējuma plānu, lai
paralēli nodarbībām vispārizglītojošajā skolā, netiktu
kavēts mācību darbs Mākslas skolā.
Uzdevums turpmāk izpētīt vecāku vēlmes un
vajadzības, lai pilnveidotu sadarbību.
Vairākas reizes gadā Lubānas novada informatīvajā
laikrakstā „Lubānas ZiĦas” tiek ievietoti informējoši
raksti par notiekošo Mākslas skolā. Informācija tiek
publicēta novada mājas lapā www.lubana.lv.
JOMA – 5. IESTĀDES VIDE
5.1. Mikroklimats
5.1.1. Kopības apziĦas veidošana,
vienlīdzība un taisnīgums
izglītības iestādē
Skola veicina audzēkĦos, skolas darbiniekos un
vecākos piederības apziĦu un lepnumu par savu skolu.
Regulāri noformējot Lubānas pilsētas pasākumus
(piem., Aiviekstes svētkus), iekārtojot audzēkĦu darbu
5.1.2. Sadarbības vide izglītības izstādes (ikgadējā izstāde Latvijas gadadienas
iestādē
5.1.3. Izglītojamo uzvedība un
disciplīna
pasākumā) un izdaiĜojot dažādus objektus (piem., LAD
ēkas sienas apgleznošana; vecās ambulances logu
dekorēšana un pansionāta interjera dekorēšana), tiek
veidots skolas tēls sabiedrībā.
Piederības izjūtas veidošanos veicina skolas
tradīcijas: Skolotāju diena; Ziemassvētku karnevāls;
Mākslas dienas; 5. klases izlaidums; vasaras plenērs.
AudzēkĦi un darbinieki jūtas vienlīdzīgi
neatkarīgi no dzimuma, nacionālās, reliăiskās u.c.
piederības.
14

5.2. Fiziskā vide
5.2.1. Izglītības iestādes iekšējās
vides sakoptība
5.2.2. Izglītības iestādes ārējās
vides sakoptība
Skolas darbinieki apzinās savu nozīmi skolas
darba pilnveidošanā. Darbiniekiem ir iespēja izteikt
savus priekšlikumus skolas darba uzlabošanai
pedagoăiskās padomes sēdēs, veicot sava darba un
metodiskā darba analīzi, kā arī griežoties pie skolas
direktores personīgi.
Skola sekmē pozitīvas vides veidošanos. Skolas
darbinieki izturas vienlīdzīgi pret visiem audzēkĦiem.
Skolā nav novēroti morālie un fiziskie pārdarījumi
skolēnu vidē. Skolēni zina iekšējās kārtības
noteikumus. Skolotājiem ir vienotas prasības skolēnu
uzvedībai mācību stundās. Skolā valda nepiespiesta,
radoša un draudzīga atmosfēra. Sīkas nesaprašanās tiek
savlaicīgi atrisinātas. Katrs skolēns tiek novērtēts un
pamanīts, tiek piedāvāta iespēja pierādīt savas
zināšanas, spējas un attieksmi.
Pedagogu kolektīvs skaitliskā ziĦā ir Ĝoti neliels,
tāpēc tas ir draudzīgs, saprotošs un radošs. Skolotāji ir
pretimnākoši, izturas ar cieĦu pret audzēkĦiem un viĦu
vecākiem. Skolā valda brīva, radoša gaisotne. Skolotāji
gadu gaitā ir sastrādājušies un izkopuši katrs savas
stiprās puses, taču nepieciešamības gadījumā aizvieto
prombūtnē esoša kolēăa stundas. Mājīgo, radošo,
ăimenisko gaisotni ievērojuši arī skolas apmeklētāji un
pieaugušo tālmācības kursu dalībnieki.
Jāturpina pilnveidot prasmi dibināt kontaktus ar
citiem cilvēkiem ne tikai ikdienā, bet arī dažādos
pasākumos, līdz ar to radot pozitīvu mikroklimatu
Mākslas skolā.
2009. gada novembrī skola ir ieguvusi jaunas
telpas. Tās ir izremontētas, gaišas, drošas un mājīgas.
Ēkai veikta logu renovācija, visās telpās nodrošināta
ventilācija un vēdināšana. Klašu telpu apgaismojums,
temperatūra un uzkopšana atbilst sanitārajām normām.
Skolā ir nodrošināts siltais un aukstais ūdens.
Atsevišėās telpās grīdām ir lamināta segums, bet foajē
izklāts ar augstas nodilumizturības linoleju, kas ir
viegli kopjams. Visu klašu logi aprīkoti ar žalūzijām.
Katru gadu tiek veikts atsevišėu telpu remonts.
Skolas telpas ir estētiski noformētas, vienmēr tīras
un kārtīgas. Telpas un foajē rotā audzēkĦu darbi. Skolā
ir daudz rūpīgi koptu telpaugu.
Starpbrīžos un relaksācijai audzēkĦi var izmantot
atsevišėu telpu tējas dzeršanai un līdz paĦemto maizīšu
apēšanai.
Skolā nav noteiktas audzēkĦu dežūras, tāpēc pēc
darba katrs audzēknis sakopj savu darba vietu. Lai
telpa paliktu kārtīga, uzrauga skolotājs.
Ieejas foajē ierādīta vieta audzēkĦu garderobei.
Par tīrību skolā godprātīgi rūpējas apkopēja.
15

Tualetē vienmēr ir ziepes, tualetes papīrs un papīra
dvieĜi.
Skolai nav savas ārējās kopjamās teritorijas, taču
skolas pedagogi ierīkojuši puėu dobes zīmuĜu formā
pie audzēkĦu veidotās skolas norādes apkārtnes zālājā.
Pagalmā atrodas asfaltēts laukums, kur audzēkĦiem
iespējams novietot velosipēdus, skolotājiem un
apmeklētājiem automašīnas.
6.1. Iekārtas un
materiāltehniskie resursi
6.1.1. Nodrošinājums ar telpām
atbilstoši programmas īstenošanai
6.1.2. Iekārtu un materiāltehnisko
resursu izmantojums mācību
procesā
JOMA – 6. IESTĀDES RESURSI
Skolā ir nepieciešamās telpas izglītības
programmas realizācijai, audzēkĦu un pedagogu
vajadzību nodrošināšanai. Skolas telpu izmantojums ir
racionāls un atbilst katras telpas specifikai. Telpu
iekārtojums Ĝauj realizēt mācību procesu. Gandrīz
visiem mācību priekšmetam ir sava telpa. Klašu telpas
ir aprīkotas ar galdiem, ėeblīšiem un plauktiem.
Zīmēšana un gleznošana notiek vienā telpā
attiecīgi pēc stundu saraksta, jo šos abus priekšmetus
māca viens skolotājs. Šo priekšmetu apguvei skolā ir
17 molberti, kas zināmā mērā ir fiziski un morāli
novecojuši, tāpēc šajā mācību gadā ir pasūtīti 10
molberti Classica Madonas galdniecības darbnīcā.
Klasē ir tāfele.
Priekšmetā Darbs materiālā tiek izmantotas 2
telpas. Mācību procesā izmanto šujmašīnu Brother LS-
2125, fotokameru F550 exR un elektrisko krāsniĦu
SchaubLorez.
Līdzīgi arī Veidošana stundas norit divās,
savstarpēji savienotās telpās. Vienā no tām atrodas
keramikas virpa.
Mākslas valodas pamatu telpā atrodas tāfele un
dators, tajā pieejams interneta pieslēgums.
Skates darbu izlikšanai izmanto skolas vestibilu.
Atsevišėās telpās atrodas keramikas
apdedzināšanas krāsns KITTEC CB 80S un materiālu
noliktava.
Direktores kabinets, ierobežotā telpu skaita dēĜ,
apvienots ar skolotāju istabu. Tajā pieejams kopētājs
Canon MF4430 un portatīvais dators. Skolai ir sava
grāmatu krātuve, kas apvienota ar skolotāju istabu.
Grāmatu fondu veido Mākslas skolas specifikai
atbilstoša literatūra, mākslas albūmi un metodiskais
materiāls. Literatūru, saskaĦojot ar pedagogu, var
izmantot visi skolas audzēkĦi, vecāki un darbinieki.
Tiek uzkrātas un sistematizētas pedagogu metodiskās
izstrādes. Mākslas literatūras un metodisko materiālu
klāsts tiek regulāri atjaunots un papildināts atbilstoši
līdzekĜiem. Skola saĦem samērā daudz mākslas albumu
16

dāvinājumus no Lubānas novada iedzīvotājiem.
Grāmatu krātuvē pieejami apmēram aptuveni 500
literatūras avoti. Bez tam skolā var iepazīties ar
jaunākajiem periodiskajiem izdevumiem mākslā,
arhitektūrā un mūzikā, kas ir publiski pieejami skolas
foajē.
Skola audzēkĦiem darbam izsniedz visus
nepieciešamos materiālus: papīru, zīmuĜus, otas, mālu,
guaša un akvareĜkrāsas, zīda krāsas, tekstilkrāsas,
plastiku, audumus un u.c. specifiskas lietas mācību
procesa realizācijai.
6.2. Personālresursi
6.2.1. Izglītības iestādes personāla
nodrošinājums un pedagoăiskā
personāla atbilstība normatīvajām
prasībām
6.2.2. Pedagogu profesionālā
pilnveidošanās
Skolai ir kvalificēti pedagogu resursi izglītības
programmas īstenošanai. Visiem pedagogiem ir
augstākā pedagoăiskā izglītība. Skolas direktorei ir
divas augstākās izglītības. Skolotāji regulāri apmeklē
tālākizglītības kursus un seminārus. Informāciju par
kursos gūtajām atziĦām un pedagogu individuālā
pieredze tiek nodota tālāk skolā kolēăiem pedagoăiskās
padomes sēdēs.
Skolotāji izmanto ESF un KNMC projekta
„Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība”
piedāvātās iespējas profesionālajai pilnveidei. Diviem
skolotājiem ir 3 šo kursu apliecības, vienai – 2
apliecības. Bez šiem kursiem S. Valaine apmeklējusi
vēl 5, D. Rudzīte un U. Salmane pa 2, R. Kolāte 12 citu
izglītības iestāžu rīkotos kursus un seminārus.
Skolas pedagogi ir radoši, ar lielu atbildības
sajūtu. Tas ir būtisks priekšnosacījums kvalitatīvai un
pozitīvi vērtētai mācību stundai. Radušās problēmas
pedagogi pārrunā pedagoăiskās padomes sēdēs. D.
Rudzīte un S. Valaine aktīvi iesaistās dažādu projektu
realizācijā, veicinot Lubānas novada iedzīvotāju
iepazīšanos ar latviešu tradicionālo mantojumu
keramikā un tās veidošanā. Ir realizēti 7 projekti.
Novada pašvaldība atbalsta kadru tālākizglītību,
finanšu iespēju robežās apstiprinot līdzekĜus kursu,
semināru un ceĜa izdevumu apmaksai.
JOMA – 7. IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES
NODROŠINĀŠANA
7.1. Iestādes darba
Skolas direktore organizē un īsteno skolas
pašvērtēšana un attīstības pašvērtēšanu, iesaistot tajā ieinteresētās puses:
plānošana
7.1.1. Izglītības iestādes
pašvērtēšanas organizēšana
7.1.2. Izglītības iestādes attīstības
pedagogus, audzēkĦus, vecākus. Tiek plānota un
organizēta skolas darba kontrole un izvērtēšana,
vienojoties par laiku, izmantojamajām metodēm un
vērtēšanas kritērijiem. Pašvērtējumā tiek apzinātas
plānošana
skolas stiprās puses un noteikti nepieciešamie
uzlabojumi. Pedagogi mācību semestra beigās veic
17

sava darba pašvērtējumu un skolas darbības analīzi.
Informācijas uzkrāšana notiek visu mācību gadu
atbilstoši skolas attīstības virzienam, uzdevumiem,
prioritātēm un mācību gada darba plānam. Skolas darba
analīze un pašvērtējumi tiek apkopoti un izskatīti
pedagoăiskās padomes sēdēs.
Vērtēšanā iegūto informāciju izmanto tālākā skolas
darba plānošanā.
Visi pedagogi iesaistījās skolas pašvērtējuma
ziĦojuma tapšanā. Skolas pašvērtējuma ziĦojums pēc
iesniegšanas akreditācijas komisijai tiks publicēts
Lubānas novada mājas lapā.
Skolas izstrādājusi attīstības plānu 2012./2013. –
2014./2015.m.g., kurš tiks iesniegts apstiprināšanai
Lubānas novada pašvaldības domes oktobra sēdē. Plāns
izstrādāts pēc Skolu vērtēšanas un attīstības plānošanas
rokasgrāmatas metodikas.
Plānā noteiktas skolas attīstības prioritātes:
Pamatjoma Mācību saturs
Prioritātes Harmoniski attīstīta, brīva, atbildīga un
radoša persona.
Mērėis AudzēkĦu sagatavošana mākslas profesionālās
vidējās izglītības programmu apguvei. Jaunu izglītības
programmu nepieciešamības apzināšana un programmu
izveide.
Pamatjoma Mācīšana un mācīšanās
Prioritātes Pedagoăiskā procesa efektivitātes
paaugstināšana. Pilnveidot sadarbību ar vecākiem,
nodrošinot regulāru informācijas apmaiĦu.
Mērėis Nodrošināt iespēju audzēkĦiem iegūt
mūsdienīgu, kvalitatīvu profesionālās ievirzes izglītību
mākslā. Skolas un vecāku radoša sadarbība.
Pamatjoma AudzēkĦu sasniegumi
Prioritāte Radoša, konkurētspējīga sabiedrības
pārstāvja veidošana.
Mērėis AudzēkĦa motivācija izglītības turpināšanai
profesionālās vidējās mākslas skolās.
Pamatjoma Atbalsts audzēkĦiem
Prioritāte AudzēkĦu radošas iniciatīvas veidošana.
Mērėis Mākslinieciskās darbības pieredzes
paplašināšana.
Pamatjoma Skolas vide
Prioritātes Pozitīvas, kvalitatīvas, radošas, materiāli
tehniski nodrošinātas izglītības vides nodrošināšana.
Mērėis Sakārtota un labvēlīga skolas vide
Pamatjoma Resursi
Prioritātes Skolotāju tālākizglītības turpināšana. Skolas
materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana.
Mērėis Skolotāju kvalifikācijas paaugstināšana
izglītības pakalpojumu paplašināšanai. Skolas
18

finansiālo resursu nodrošinājums un izmantošana.
Pamatjoma Skolas darba organizācija,
vadība un kvalitātes nodrošināšana
Prioritātes Skolas darbības kvalitatīvs nodrošinājums.
Mērėis Vadības darba pilnveide skolas funkciju
koordinēšanā, kvalitātes kontrolē. Skolas attīstības
plāna izstrādāšana un pilnveidošana. Kvalitatīvas
skolas darba analīzes nodrošināšana skolas
pašvērtējuma ziĦojumam. Sadarbības veicināšana starp
skolu un vecākiem un citām izglītības iestādēm.
Katru gadu skolā tiek izstrādāts skolas darba
plāns, nosakot mācību gada prioritātes Tiek sagatavota
atskaite par iepriekšējo mācību gadu. Tā aptver mācību
darba kopsavilkumu, piedalīšanos izstādēs, konkursos,
pasākumos, pedagogu tālākizglītību.
Materiāli tehnisko resursu atjaunošanas un
papildināšanas plānošana notiek sadarbībā ar Lubānas
novada pašvaldību.
7.2. Iestādes vadības darbs un
personāla pārvaldība
7.2.1. Vadības darba organizēšana
un plānošana
7.2.2. Izglītības iestādes darba
organizēšana un personāla
pārvaldība
7.3. Iestādes sadarbība ar citām
institūcijām
7.3.1. Sadarbība ar dibinātāju,
Skolas darbību nosaka Skolas Nolikums, kas
pieĦemts un apstiprināts ar Lubānas novada
pašvaldības domes lēmumu Nr. 6 no 27.08.2009.
Skolai ir izstrādāti nepieciešamie tās iekšējo
darbību reglamentējošie dokumenti. Pēc
nepieciešamības tie tiek aktualizēti. Izglītības iestādes
dokumenti atbilst dokumentu izstrādāšanas un
noformēšanas prasībām un ir sakārtoti atbilstoši lietu
nomenklatūrai. Lietu nomenklatūra izstrādāta pēc
Kultūrizglītības iestāžu paraugnomenklatūras un
regulāri tiek saskaĦota ar Cēsu Zonālo valsts arhīvu.
Pastāvīgi un ilgstoši glabājamās lietas ik pēc trīs
gadiem tiek apkopotas un aprakstītas. To veic skolas
direktore.
Skolas administrācijā ir tikai direktore. Direktore
konsultējas ar darbiniekiem svarīgu jautājumu
izlemšanā, bet civiltiesisko atbildību par galīgā lēmuma
pieĦemšanu vienmēr uzĦemas pati.
Skolā ir izveidota Pedagoăiskā padome. Tā ir
skolas skolotāju pašpārvaldes institūcija, kas izveidota
mācību un audzināšanas darba jautājumu risināšanai,
pedagoăiskās pieredzes apkopošanai un
popularizēšanai. Pedagoăiskā padome ir skolas vadības
profesionāls padomdevējs mācību un audzināšanas un
skolas attīstības jautājumos. Tā tiek sasaukta vismaz 3
reizes mācību gadā, sēdes tiek protokolētas.
Skolai ir cieša sadarbība ar dibinātāju Lubānas
novada pašvaldību. Pašvaldība finansē skolas
uzturēšanu, nosaka vecāku līdzfinansējumu, dod
19

pašvaldībām
7.3.2. Sadarbība ar valsts
institūcijām, nevalstiskajām
organizācijām un darba devējiem
7.3.3. Starptautiskā sadarbība
iespēju apmaksāt ceĜa izdevumus skolotājiem, kas
apmeklē kursus un seminārus. Finansē audzēkĦu dalību
Mākslas skolu valsts konkursos.
Skola sadarbojas ar Kultūras nemateriālā
mantojuma centru, Valmieras Mākslas vidusskolu kā ar
reăionālajiem metodiskajiem centriem.
Laba sadarbība ir izveidojusies ar Lubānas
vidusskolu, Meirānu Kalpaka pamatskolu un Lubānas
pilsētas kultūras namu. Tiek regulāri rīkotas audzēkĦu
darbu izstādes, organizētas radošās darbnīcas
skolēniem un skolotājiem Mākslas dienu ietvaros.
AudzēkĦu nobeiguma darbi tiek izmantoti pilsētas
kluba un vidusskolas interjera noformējumā.
Vecākās grupiĦas no Lubānas PII „Rūėīši”
dažādu pasākumu ietvaros apmeklē veidošanas
nodarbības Mākslas skolā.
2010.gadā Mākslas skola organizēja Lubānas
novada Bērnu svētkus. Tajās skolas audzēkĦi vadīja
radošās darbnīcas dažāda vecuma bērniem.
Skola sadarbojas ar SIA „Lubānas patērētāju
biedrība”. Noformējam veikalu skatlogus, pretī
saĦemot transporta pakalpojums materiālu atvešanai no
Rīgas.
Notiek sadarbība ar ĒrgĜu Mākslas un mūzikas
skolu, Madonas Mākslas skolu, J.NorviĜa Madonas
Mūzikas skolu.
Skolā nav slēgti starptautiskās sadarbības līgumi,
taču skola sadarbojas ar Norvēăijas un Zviedrijas
kristīgajiem jauniešiem. Kopīgi tiek veikts brīvprātīgais
darbs pansionāta interjera un vecās ambulances ēkas
apgleznošanā.
5. CITI SASNIEGUMI (IESTĀDEI SVARĪGĀKAIS, SPECIFISKAIS)
Lubānas Mākslas skola ir neatĦemam Lubānas novada izglītības un kultūras sastāvdaĜa.
Krasi samazinātā valsts finansējuma apstākĜos skola ir spējusi izdzīvot, pastāvēt un
attīstīties. Skolā lielu uzmanību pievērš leĜĜu izgatavošanai. Ir ieceres veidot skolai leĜĜu
veidošanas novirzienu, izstrādājot jaunu mācību programmu.
Skolas pedagogi regulāri rīko kursu pieaugušo tālākizglītībai dažādās mākslas un
amatniecības jomās.
Skolotāji radoši darbojas novada sabiedriskajā un kultūras dzīvē. 2007. gadā Dace
Rudzīte saĦēma Lubānas pilsētas domes Atzinības rakstu. 2010. gadā ar Lubānas novada
domes Pateicība piešėirta Rudītei Kolātei.
Rudīte Kolāte ir pašvaldības deputāts, jauktā vokālā ansanbĜa „Naktsputni” vadītāja ir
Lubānas ev. lut baznīcas ērăelniece. Sandra Valaine dejo deju kolektīvā TDA „Lubāna”.
Dace Rudzīte vada Lubānas novada Amatnieku biedrību.
20

6. PAŠNOVĒRTĒJUMS ATBILSTOŠI KRITĒRIJIEM
Joma Kritērijs Skolas
pašvērtējums
1. Mācību saturs 1.1. Iestādes īstenotās izglītības programmas Labi
2. Mācīšana un mācīšanās 2.1. Mācīšanās kvalitāte Labi
2.2. Mācīšanas kvalitāte Labi
2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaĜa Pietiekami
3. Izglītojamo sasniegumi 3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā Labi
3.2. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes Labi
darbos
4.Atbalsts izglītojamajiem 4.1. Psiholoăiskais atbalsts, sociālpedagoăiskais ěoti labi
atbalsts un izglītojamo drošības
garantēšana (drošība un darba aizsardzība)
4.2. Atbalsts personības veidošanā ěoti labi
4.3. Atbalsts karjeras izglītībā Labi
4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai Labi
4.5. Atbalsts izglītojamajiem ar speciālām
vajadzībām
Labi
4.6. Sadarbība ar izglītojamā ăimeni Pietiekami
5.Iestādes vide
5.1. Mikroklimats ěoti labi
5.2. Fiziskā vide Labi
6. Iestādes resursi 6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi Labi
7. Iestādes darba
organizācija, vadība un
kvalitātes nodrošināšana
6.2. Personāla resursi Labi
7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības Pietiekami
plānošana
7.2. Iestādes vadības darbs un personāla
Labi
pārvaldība
7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām Labi
7. TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA (BALSTĪTA UZ PAŠNOVĒRTĒJUMĀ IEGŪTAJIEM
SECINĀJUMIEM)
Skolas turpmākā attīstība šobrīd ir atkarīga ne tikai no mūsu darbības, bet daudz
lielākā mērā no daudziem ārējiem apstākĜiem – valsts un pašvaldības politikas, ekonomiskās
situācijas un demogrāfiskās situācijas.
Lubānas Mākslas skolas direktore
Rudīte Kolāte
(vārds, uzvārds)
Z.v.
(paraksts)
SASKAĥOTS
Lubānas novada domes priekšsēdētājs
Tālis Salenieks
(vārds, uzvārds)
Z.v.
(paraksts)
21