Pašvērtējums - Madona.lv

madona.lv

Pašvērtējums - Madona.lv

MADONAS NOVADA

MADONAS VAKARA UN NEKLĀTIENES

VIDUSSKOLAS

K.Valdemāra iela 6, Madona, Madonas novads, LV - 4801

Tālr.64822049, e-pasts: vakarskola@madona.lv

Izglītības iestādes reģistrācijas Nr. 4414900127

Direktore Varvara Maksimčika

PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

2012. gads


Saturs

1. Vispārējs skolas raksturojums……………………………………………………….........…3.

2. Skolas darbības pamatmērķi ......................................................................................... 12.

3. Iepriekšējās akreditācijas priekšlikumu izpilde ............................................................ 13.

4. Informācijas iegūšanas metodes ................................................................................... 14.

5. Skolas darbības pamatjomu kvalitātes vērtējums ......................................................................15.

5.1. Mācību saturs ......................................................................................................................15.

5.2. Mācīšana un mācīšanās ..................................................................................................... 17.

2.1 Mācīšanas procesa kvalitāte ....................................................................................... 17.

2.2 Mācīšanās procesa kvalitāte ....................................................................................... 19.

2.3 Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa .................................................................... 21.

2.4 Sadarbība ar vecākiem ................................................................................................ 22.

5.3. Skolēnu sasniegumi ............................................................................................... 23.

3.1 Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā ........................................................................... 23.

3.2 Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos ............................................................ 28.

5.4. Atbalsts skolēniem ..............................................................................................................33.

4.1 Atbalsts skolēnu veselības aprūpes, psiholoģiskās un sociālās palīdzības jomā,

drošības garantēšana ............................................................................................................33.

4.2 Atbalsts personības veidošanā .....................................................................................34.

4.3 Atbalsts karjeras izvēlē ............................................................................................... 35.

4.4 Mācīšanās procesam sniegtais atbalsts ........................................................................36.

5.5. Skolas vide ..........................................................................................................................37.

5.1 Skolas mikroklimats ....................................................................................................37.

5.2 Skolas fiziskā vide .......................................................................................................38.

5.6. Skolas resursi ..................................................................................................................... 39.

6.1 Telpu, iekārtu un resursu nodrošinājums un izmantošana ...........................................39.

6.2 Skolas finanšu resursu nodrošinājums un izmantošana .............................................. 40.

6.3 Personāla nodrošinājums ............................................................................................ 40.

6.4 Personāla nodarbinātības efektivitāte ..........................................................................41.

6.5 Personāla attīstība ........................................................................................................43.

5.7. Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana ......................................... 44.

7.1 Skolas darba vērtēšana ................................................................................................44.

7.2 Skolas attīstības plāna veidošana un īstenošana ......................................................... 45.

7.3 Skolas vadības darba kvalitāte .................................................................................... 46.

6. Kopsavilkums par vērtējumu ……………………………………………………………...48.

2


1. Vispārējs skolas raksturojums

Madonas vakara un neklātienes vidusskola ir Madonas novada pašvaldības domes

pakļautībā esoša mācību iestāde.

Madonas vakara un neklātienes vidusskola atrodas K. Valdemāra ielā 6, Madonā, Madonas

novadā.

Madonas vakara vidusskola tika dibināta 1948. gada 12. februārī. Par to ir ieraksts Madonas

pilsētas strādnieku jaunatnes skolas pedagoģiskās padomes sēdes protokolā no 1948. gada 6.

maija.

Skola sāka darboties kā konsultpunktu sistēma 60. gados. Konsultpunkti tika atvērti

pamatskolās un vidusskolās. Mācības skolā notika sesiju veidā.

1994. gadā Madonas rajona vispārizglītojošā vakara (maiņu) vidusskola kļuva par Madonas

pilsētas pašvaldības mācību iestādi. Tad mainījās arī skolas nosaukums, no tā laika ir Madonas

vakara un neklātienes vidusskola. Skolai tika iedalītas mācību, administratīvās un bibliotēkas

telpas Madonas pilsētas 1. vidusskolas ēkā. Līdz ar to skola ir visekonomiskākā mācību iestāde

Madonas novadā.

Īstenojamās izglītības programmas

Madonas vakara un neklātienes vidusskola īsteno šādas izglītības programmas:

Programmas nosaukums Kods Licence

NR., datums

Pamatizglītības otrā

posma (7. – 9. klase)

programma

Vispārējās vidējās

izglītības vispārizglītojošā

virziena programma

23011113 6533

2006.g.28.

decembris

31011013 V- 152

2009.g.17.septembra

Derīguma

termiņš

2016.g.

31. jūlijs

Izsniegta

uz

nenoteiktu

laiku

Skolēnu

skaits

2012.g.

20

93

Madonas vakara un neklātienes vidusskola kā izglītības iestāde tika akreditēta 2006. gada

decembrī uz 6 gadiem, akreditācijas termiņš beidzas 2012. gada 19. decembrī.

Izglītojamie

2012./2013. mācību gadā Madonas vakara un neklātienes vidusskolā mācās 113 skolēni, ir 6

klašu komplekti.

Sadalījums pa posmiem:

20 – pamatskolas grupa

93 – vidusskolas grupa

Skolēnu skaits 2011./2012. mācību gadā - 119 (6 klašu komplekti)

3


2010./2011. mācību gadā - 137 (7 klašu komplekti)

2009./2010. mācību gadā - 119 (6 klašu komplekti)

Madonas vakara un neklātienes vidusskolā mācās skolēni no vairākām pašvaldībām un

novadiem: galvenokārt no Madonas novada 13 pašvaldībām un Madonas pilsētas.

60%

50%

40%

30%

20%

10%

0%

Madona Cesvaine Bērzaune Citas

1.attēls. Skolēnu sastāvs pēc piederības pašvaldībām

Vairākums skolēnu Madonas vakara un neklātienes vidusskolā mācās no Madonas

novada, bet ir arī skolēni, kas ir deklarēti citos novados (5); galvenokārt Lubānas, Pļaviņu un

Alūksnes novados.

100%

80%

60%

40%

20%

0%

Madonas novads

Citi novadi

2.attēls. Skolēnu sastāvs pēc piederības novadiem.

Pedagogu kvalitatīvais sastāvs

Skolas vadību nodrošina direktore, 1 vietnieks (kopā 0,5 likmes).

Visu pedagoģisko darbinieku izglītība atbilst ārējos normatīvos aktos noteiktajām prasībām.

Visi skolotāji apmeklē nepieciešamos tālākizglītības kursus, paaugstina savu profesionālo

kvalifikāciju.

Tiek izmantotas novada pašvaldības psihologa, sociālā pedagoga konsultācijas.

Skolēniem ir nodrošināta medicīniskā aprūpe ( pilsētas skolu medmāsa).

4


Mācību gads

Pedagogu

skaits

Tai skaitā

vīrieši

Augstākā

pedagoģiskā

izglītība

Maģistri

Strādā

pamatdarbā

2012./2013. 16 1 16 15 3

2011./2012. 15 1 15 7 3

2010./2011. 15 1 15 7 3

2009./2010. 15 1 15 7 3

Pedagogu sastāvs pēc darba slodzes

Gandrīz visi pedagogi ( 13 pedagogi jeb 82 %) strādā ar nepilnu darba slodzi, jo ir amata savienotāji.

Mazāka darba slodze par 0,5 likmes ir 10 pedagogiem ( 62 %).

No 1 līdz 2 likmēm ir 3 pedagogiem ( 18 %).

40%

30%

20%

10%

0%

< 0.25 0.25-0.49 0.50-0.74 075-0.99 1.00-1.49 1.50-2.00

3.attēls. Pedagogu darba slodze

Pedagogu sastāvs pēc vecuma

Lielākā daļa pedagogu ( 87 %) ir vecumā no 30 – 59 gadiem. Divi pedagogi ir pensijas

vecumā.

4.attēls.Pedagogu sastāvs pēc vecuma

5


Sociālās vides raksturojums

Madonas novads ir viens no lielākajiem valstī. Madonas novads administratīvi sadalīts

16 pagastos, un tajā dzīvo 28876 iedzīvotāji. Madonas pilsētas kopējā teritorija ir 10,41 km 2 un

tajā reģistrēti uz 2007. gadu 9242 iedzīvotāji, to starpā 1469 skolēni.

Ekonomiskā situācija novadā ir raksturīga valstij kopumā: bezdarbs (17%), darbavietu

trūkums. Daļai iedzīvotāju raksturīga zema kvalifikācija un nespēja pielāgoties pieaugošajām

prasībām darba tirgū. Sakarā ar grūto ekonomisko situāciju valstī arvien palielinās to

iedzīvotāju skaits, kam nepieciešama sociālā palīdzība. Lielākajai daļai ģimeņu ar bērniem ir

grūtības nodrošināt skolēnus ar mācībām nepieciešamo.

Pēdējos gados skolēnu skaitam ir tendence samazināties. Tas saistīts ar negatīvo

demogrāfisko situāciju valstī, jauno, darbspējīgo cilvēku aizplūšanu uz pilsētām, t.sk. Rīgu, arī

aizbraukšanu uz ārzemēm. Lielā mērā skolēnu sastāvu Madonas vakara un neklātienes

vidusskolā ietekmē tas, ka pilsētā ir vēl 3 mācību iestādes, kas piedāvā skolēniem iegūt vidējo

izglītību. Tās ir Madonas Valsts ģimnāzija, Madonas pilsētas 2. vidusskola un Madonas pilsētas

1. vidusskola, kas pārsvarā uzņem tikai spējīgus skolēnus, kuri gatavi apmeklēt skolu katru

dienu. Madonas pilsētas vakara un neklātienes vidusskolā pārsvarā stājas jaunieši un pieaugušie,

kas strādā vai kam vecāki finansiālu apstākļu dēļ nevar nodrošināt izglītības iegūšanu ārpus

Madonas. Pamatskolas vecuma posmā pārsvarā ir tādi jaunieši, kuri ir pārauguši vienaudžus vai

kuriem ir radušās kādas saskarsmes vai mācību problēmas dienas skolā, ģimenē, sociālā vidē, ir

arī likumpārkāpēji. Vidusskolas posmā vērojama lielāka skolēnu kustība, jo nelabvēlīgie

ekonomiskie apstākļi mudina skolēnus doties darba meklējumos ārpus novada.

Organizējot skolas darbu, jāņem vērā, ka Madonas vakara un neklātienes vidusskolā

mācās dažāda vecuma skolēni, kuri strādā, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kuri aug

nepilnās ģimenēs un ir trūcīgi, kuriem pārsvarā ir zems mācību un sociālo prasmju līmenis.

Madonas vakara un neklātienes vidusskolā pamatskolas klasēs mācās bērni no dažādām

ģimenēm:

20 % skolēnu aug pilnās ģimenēs, kur bērnus audzina abi vecāki

73 % skolēnu aug nepilnās ģimenēs, kur bērnus audzina viens no vecākiem

1 skolēns ( 7 %) ir aizbildņa aprūpē

80%

60%

40%

20%

0%

pilna ģimene nepilna ģimene aizbildņi

5.attēls. Skolēnu raksturojums pēc ģimeņu sastāva

6


Daudziem skolēniem ir sarežģīti sociālie apstākļi:

ir palielinājies to skolēnu skaits, kuri paralēli mācībām strādā (t. sk. īslaicīgs darbs)

52%

51%

50%

49%

48%

47%

46%

2012.-2013. 2011.-2012. 2010.-2011. 2009.-2010.

6. attēls. Strādājošie skolēni.

skolu apmeklē jaunās māmiņas; ir palielinājies jauno māmiņu skaits pamatskolas klasēs

Mācību gads

Pamatskola

(skolēnu

skaits)

10. klase

(skolēnu

skaits)

11.klase

(skolēnu

skaits)

12.klase

(skolēnu

skaits)

2012.- 2013. 2 3 4 10

2011.-2012. 2 3 3 3

2010.-2011. 1 2 2 7

2009.-2010. 1 3 2 0

21 % ģimeņu dažādu sociālo apstākļu dēļ var uzskatīt par riska ģimenēm. Šo ģimeņu

bērni ir policijas uzskaitē, sociālā dienesta redzeslokā, jo ģimenē nav pietiekamas

izpratnes par bērna audzināšanu un atbildību bērna audzināšanā.

Probācijas dienesta uzskaitē ir arī Madonas vakara un neklātienes vidusskolas skolēni.

Mācību gads

Pamatskola

(skolēnu skaits)

10. klase

(skolēnu skaits)

11.klase

(skolēnu skaits)

12.klase

(skolēnu skaits)

2012.-2013. 1 0 1 1

2011.-2012. 4 1 1

Skolēnu sastāvs no veselības viedokļa:

vairākumam skolēnu (95%) ir laba veselība

veselības problēmas ir 3 % skolēnu

7


2 skolēni ir invalīdi

100%

80%

60%

40%

20%

0%

Laba veselība Veselības problēmas Invalīdi

7.attēls. Skolēnu veselības stāvoklis.

Būtisks skolēnu kontingentu raksturojošs aspekts ir skolēnu kustība un pārsvarā zems

mācību un sociālo prasmju līmenis:

skolēni, kuri tika atskaitīti no skolas darba dēļ;

skolnieces, kuras izstājās no skolas bērna kopšanas dēļ;

otrgadnieki;

trešgadnieki;

izglītības dokumenta vidējā balle.

Skolēnu kustība

Mācību gads Skolēnu skaits Darbs Cita mācību

iestāde

Bērna

kopšana

2011. – 2012. 119 24 2 0

2010. – 2011. 137 21 1 2

2009. – 2010. 119 29 0 2

Kopumā skolēnu skaits gada beigās ir tikai par dažiem (līdz 5 – 8) skolēniem mazāk, jo

gada laikā apmēram tikpat daudz arī iestājas.

Vairākums skolēnu tika atskaitīti no skolas tieši darba dēļ. Skolēni nespēja apvienot

mācības un darbu, jo

darbavieta atradās pārāk tālu no skolas;

skolēns nevarēja vienoties ar darba devēju par brīvdienu skolas apmeklēšanai,

tāpēc ka darba devējs nepiekrita.

8


Otrgadnieki, trešgadnieki

Mācību gads Skolēnu skaits Otrgadnieki

%

Trešgadnieki

%

2012.- 2013. 113 2 0

2011.-2012. 119 11 0

2010.-2011. 137 5 1

2009.-2010. 119 9 0

Visvairāk otrgadnieku iestājās 2011. – 2012. mācību gadā pamatskolas klasēs (92% no

visu otrgadnieku skaita).

8.attēls. 9. klases mācību gada statistika

2012. – 2013. mācību gadā pamatskolas skolēnu, kas iestājas Madonas vakara un

neklātienes vidusskolā, izglītības dokumenta vidējā balle eksāmenu mācību priekšmetos ir

pietiekama latviešu valodā, angļu valodā un Latvijas un pasaules vēsturē (50%) un

nepietiekama matemātikā, krievu valodā, vācu valodā (50%).

Mācību priekšmets

Izglītības dokumentu vidējā balle

Matemātika 3,3

Latviešu valoda 4,0

Krievu valoda 3,7

Angļu valoda 4,0

Vācu valoda 3,0

Latvijas un pasaules vēsture 4,2

Vidēji: 3,7

9


Skolas budžeta nodrošinājums

Budžets 2012. gads 2011.gads 2010.gads 2009.gads

Kopā 38867,00 53405,00 55095,00 66243,00

Valsts

mērķdotācija

Pašvaldības

budžets

Krājumi, materiāli,

energoresursi,

preces

33616,00 43017,00 50268,00 60575,00

5251,00 4724,00 4827,00 5668,00

291,97 351,00 432,00 653,00

Pamatlīdzekļi 549,00 179,00 269,00 222,00

Mācību grāmatas 549,00 179,00 267,00 457,00

Skolas īpašie piedāvājumi:

Ar 2012.gada 3. septembri skolēni tiek nodrošināti ar brīvpusdienām.

Tiek īstenota 1 interešu izglītības programma: mājsaimniecība.

Ir izveidotas skolas tradīcijas: Pilsonības stunda (18. Novembris),

Ziemassvētki, izlaidumi, Zinību diena.

Ar 2011. – 2012. mācību gadu metodiskais atbalsts ģimenēm par mācīšanās

metodēm, jautājumiem pedagoģijā un psiholoģijā, karjeras jautājumos.

Ir nodrošināta bezmaksas IKT pieejamība skolēniem ērtajā laikā.

Ir nodrošinātas mācību konsultācijas sestdienās.

Ir izveidoti izdales mācību materiāli patstāvīgam darbam, īpaši strādājošiem

skolēniem.

Regulāri notiek individuālā skolēnu apmācība IKT lietošanā interneta

mācību resursu izmantošanai.

Madonas pilsētas sociālā pedagoga, psihologa konsultācijas skolēniem un

vecākiem.

10


Īstenošanas

laiks

2012. gada

aprīlis -

augusts

2011. gada

1. janvāris –

2012. gada

30. jūnijs

2011.gada

janvāris –

2011.daga

augusta

Skolas īstenotie projekti

Projekta nosaukums Projekta mērķis Finansējuma

avots,

sadarbības

partneri

„Apzinies izglītības iespējas

šodien un plāno veiksmīgu

karjeru nākotnē –

kompleksu atbalsta

pasākumu īstenošana

sociālās atstumtības riska

grupas jauniešiem, veicinot

darba prasmju apguvi un

integrāciju izglītības

sistēmā.”

„Atbalsta sistēma

nepilngadīgo

likumpārkāpumu

prevencijai.”

„Sadarbības starp paaudzēm

veidošana. Sociālās

atstumtības un nabadzības

riskam pakļautiem

iedzīvotājiem Madonas

novadā.”

Īstenot kompleksus

atbalsta pasākumus

300 sociālās

atstumtības riska

grupas jauniešiem,

lai veicinātu viņu

integrāciju izglītības

sistēmā, darba

pamatprasmju

apguvi un piemērota

tālākizglītības ceļa

izvēli.

Samazināt

atstumtības riskus

bērniem ar sociālās

uzvedības

traucējumiem un

radīt drošu vidi šo

bērnu veiksmīgai

attīstībai.

2008.gads „Attīstība.” Veicināt jauniešu

pozitīvo domāšanu,

attīstīt skolēnu

komunikatīvās

prasmes (īstenot

nodarbības pēc

Eiropas Sociālais

fonds

SIA „BUTS,”

Biedrība

Madonas

invalīdu atbalsta

centrs” un citi.

Šveices

Konfederācija un

Latvijas

Republika no

Eiropas

Savienības

līdzekļiem.

Sabiedriskās

politikas centrs

PROVIDUS ar

trīs Latvijas

novadu

pašvaldībām

Cēsīs, Saldū, kā

arī Starptautisko

bērnu tiesību

institūtu Sionā,

Šveicē

Eiropas Sociālais

fonds

NVO Madonas

filiāles

kopprojekts ar

Šveici.

Madonas rajona

padome

Pieaugušo

izglītības centrs

11


2008.gads

2007.gada

novembris

„IKT pamatu apgūšana un

izmantošana pētniecisko

darbu izstrādāšanā.”

„Preventīvā darba

prezentācijas”

„Atbalsta grupas”

metodikas)

Nodrošināt

skolēniem IKT

pamatprasmju

apguvi, lai veicinātu

to izmantošanu

pētniecisko darbu

izstrādāšanā.

Mazināt

nepilngadīgo

iesaistīšanu darbībās,

kas saistītas ar

likumpārkāpšanu.

Madonas rajona

padome

Probācijas

dienesta

Madonas filiāle

2. Madonas vakara un neklātienes vidusskolas darbības

pamatmērķi

1. Patstāvības un atbildības veidošana skolēnos, attīstot mācību procesā, skolēnos izpratni par

mācīšanās metodēm.

2. Veidot un izkopt skolēnu sociālās prasmes, piesaistot dažādu novada projektu resursus.

3. Aktualizēt mācību motivācijas veidošanu skolēnos un izpratni par mācību motivācijas

nozīmi un vietu ģimenes audzināšanā, balstoties uz aizsākto mācību motivācijas izpēti.

4. Veidot mācību procesu, piesaistot IKT, padarot IKT pieejamas jebkuram vakarskolas

skolēnam. Veidot materiālo bāzi IKT pieejamības uzlabošanai.

12


3. Iepriekšējās akreditācijas priekšlikumu izpilde

1. Aktivizēt skolēnu mācīšanās procesu, pielietojot darbā interaktīvās mācību metodes un

modernās informācijas tehnoloģijas.

Process notiek ikdienas darbā. Praktiski visi priekšmetu skolotāji (87%) ir piedalījušies

ESF projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas

apstākļos” un ieguvuši 3. un 4. kvalitātes pakāpi. Lai akcentētu interaktīvo mācību metožu

nozīmi mācību procesā, tika organizēta metodiskā mācību stunda skolotājiem. Skolotāji tika

apmācīti darbam ar interaktīvo tāfeli, dokumentu kameru un izmanto IKT mācīšanas procesa

aktivizēšanai. Skolēni izmanto interaktīva kursa materiālus. Skola ir nodrošināta ar interaktīvas

apmācības tehniku (interaktīvo tāfeli, dokumentu kameru, audio un video tehniku, četriem

jauniem datoriem).

2. Skolēnu vērtējuma analīzes rezultātus pilnībā izmantot mācību procesa pilnveidošanai.

Katru mācību gadu tiek veikts skolēnu ikdienas darba sasniegumu pārskats tajos mācību

priekšmetos, kuros skolēni kārtoja valsts pārbaudes darbus. Skolēnu vērtējuma analīzes rezultāti

tiek izmantoti mācību darbā: tematiskās priekšmetu konsultācijas, ieskaišu satura pilnveidošana,

individuālais darbs ar mācībās vājiem un spējīgiem skolēniem, mācību izdales materiālu

pilnveidošana, sadarbība ar skolēnu vecākiem, pašvaldību un citām valsts institūcijām.

13


Citi akreditācijas

priekšlikumi ( no ekspertu

vērtējuma apraksta)

Risināt jautājumu par

vakara un neklātienes

vidusskolas telpu

paplašināšanu kopā ar

Madonas pilsētas domi.

Skolas vadībai kopā ar

kolektīvu apspriest

jautājumu par skolas

īstenoto programmu

dažādošanu, pārdomājot

jautājumu par neklātienes

mācību formas daļēju

nomaiņu uz klātienes

mācību formu.

Veidot korekcijas

programmu darbam ar

skolēniem, kuriem

mācības sagādā grūtības.

Sadarbībā ar pašvaldību

risināt jautājumu par

atbalsta personāla štata

vienību izveidi un to

finansēšanu (skolas

psihologs, sociālais

pedagogs).

Papildināt skolas

bibliotēkas grāmatu

fondu.

Priekšlikumu izpilde

Par ieteikumu Madonas dome bija informēta, pilsētā notika

apspriedes par skolu tīkla optimizāciju, bet pašreizējos

ekonomiskajos apstākļos ir noteikti prioritārie jautājumi, jo

vakarskolas skolēni ar mācību telpām ir nodrošināti pilnībā,

nepietiekami (nedaudz) plaša telpa ir tikai skolas

administrācijai, bet tas netraucē darbu.

Tika apspriests jautājums par jaunas mācību programmas

ieviešanu – Vispārējās vidējās izglītības profesionāli

orientēta virziena programma (Komerczinības) vidusskolai.

Programma netika īstenota, jo Komerczinību priekšmeta

saturs un tā realizēšana neatbilst neklātienes apmācības

programmas stundu plānam. Licencējot Vispārējās vidējās

izglītības programmu, ieteikums tika ņemts vērā un īstenots

daļēji, atvēlējot ekonomikas priekšmetam lielāku stundu

skaitu un mācot to visās vidusskolas klasēs. (Iepriekšējā

mācību programmā ekonomiku bija paredzēts mācīt tikai 10.

klasē).

Pilsētas domes izglītības, kultūras un sporta komitejas

viedoklis ir veidot korekcijas klasi pēc teritoriālās reformas

īstenošanas kādā novada skolā, veidojot atbilstošu materiālo

bāzi.

Ar 2007. gada 1. martu pilsētas domes sociālajā dienestā

strādā sociālais pedagogs, kurš veic darbu ar pilsētas

nepilngadīgiem jauniešiem, pildot skolas akreditācijas

ziņojuma rekomendācijas. Ir pieejami arī novada psihologa

pakalpojumi skolēnam un ģimenei.

Regulāri skolas budžeta ietvaros tika papildināti bibliotēkas

mācību literatūras fondi, veikta nolietoto grāmatu

norakstīšana. Ir iepirktas jaunas mācību grāmatas ģeogrāfijā,

latviešu valodā, politikā un tiesībās, vēsturē, bioloģijā, angļu

valodā, matemātikā.

4. Informācijas iegūšanas metodes

1. Anketēšana un rezultātu analīze - izmantoti skolēnu anketu rezultāti (anketēti 74 skolēni),

vecāku anketu rezultāti (36 izsniegti, saņemti 25 jeb 69 %), skolotāju anketu rezultāti (100%).

2. Skolas dokumentu un materiālu analīze – skolas nolikums, mācību programmas,

tematiskie plāni, stundu saraksti, klašu žurnāli, darba plāni, skolotāju pašvērtējums, metodisko

14


komisiju dokumentācija, eksāmenu protokoli, pārbaudes darbu un valsts pārbaudes darbu

analīzes rezultāti, skolēnu vērtējumu uzskaites materiāli, sanāksmju un sēžu protokoli, iekšējās

kārtības noteikumi, darba kārtības noteikumi, inspekciju akti, budžeta tāmes, pedagogu

tarifikācijas, iekšējās kontroles materiāli, statistikas dati un citi skolas darbību regulējošie

dokumenti.

3. Mācību stundu un konsultāciju vērošana – vērotas un analizētas 28 mācību stundas un 25

konsultācijas.

5. Skolas darbības pamatjomu kvalitātes vērtējums

5.1. Mācību saturs

Izvirzītās prioritātes

Pamatizglītības satura reformas ieviešana. Pamatizglītības programmas satura korekcija

Vispārējās vidējās izglītības programmas licencēšana

Madonas vakara un neklātienes vidusskola 2011./2012.mācību gadā īsteno divas

licencētas izglītības programmas: pamatizglītības programma kods 23011113, vispārējās

vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma kods 31011013. Visi skolotāji darbā

izmanto ISEC piedāvātās paraugprogrammas. Visas mācību priekšmetu programmas tiek

īstenotas atbilstoši licencētajām izglītības programmām. Skolotāji izprot savu mācību

priekšmetu standartos noteiktos mērķus un uzdevumus, zina priekšmetu obligāto saturu,

skolēnu sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību, kā arī lieto standartu prasībām atbilstošas

mācību metodes un mācību līdzekļus.

Skolā ir vienotas prasības mācību priekšmetu vielas tematiskajai plānošanai.

Tematiskajos plānos ir norādīta laika sadale pa mēnešiem katra temata apguvei un plānoto

pārbaudes darbu temati. Visi tematiskie plāni ir noformēti datorrakstā. Novitātes mācību

priekšmetu standartos skolotāji pārrunā skolas metodisko komisiju sēdēs, skolas metodiskajā

padomē, skolas metodiskajās sanāksmēs un Madonas novada metodisko apvienību sanāksmēs.

Skolas vadība pārrauga un koordinē mācību priekšmetu programmu izvēli un tematisko

plānu izstrādi. Skolotājiem ir nodrošinātas kvalitatīvas konsultācijas un visa nepieciešamā

informācija un resursi plānu izstrādei. Metodisko komisiju ietvaros skolotāji sadarbojas

tematisko plānu, pārbaudes darbu izstrādē. Direktores vietniece izglītības jomā semestru

noslēgumā kontrolē tematisko plānu izpildi. Mācību satura apguvei paredzētā laika sadalījums

lielākajā daļā priekšmetu ir optimāls, lai skolēni varētu sasniegt savām spējām atbilstošus

rezultātus. Labākai mācību programmu realizācijai kalpo konsultācijas, skolotāju izstrādātie

15


mācību izdales materiāli, kuri nodrošina labāku mācību vielas izpratni, strādājot skolēnam

individuāli.

Mācību priekšmetu stundu saraksts ir veidots saskaņā ar mācību plānu, nepārsniedz

Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības.

Pamatskolas klasēs mācās skolēni, kuriem ir zemas sociālās pamatprasmes, līdz ar to

tika ieplānots izveidot profesionālās ievirzes pamatskolas klasi. Tika aptaujāti pamatskolas

skolēni par vēlamo profesiju, uzņēmēji par iespējām apmācīt skolēnus profesijai Madonas

pilsētas uzņēmumos. Izpētes rezultāti parādīja, ka Madonas uzņēmēji nevar nodrošināt

apstākļus skolēnu apmācībai uzņēmumos. Lai nodrošinātu skolēniem sociālo prasmju attīstību,

skola ir iesaistījusies dažādos projektos.

Stiprās puses

1. Skola piedāvā divas izglītības programmas, vidusskolas programma paredz

ekonomikas, fizikas un ģeogrāfijas mācīšanai vairāk laika, salīdzinot ar

iepriekšējo mācību programmu.

2. Skolotāji zina un izprot pamatizglītības un vidējās izglītības standartos noteiktos

mērķus un uzdevumus, vērtēšanas kārtību un formas;

3. Ir izstrādāti mācību izdales materiāli, kuri nodrošina labāku mācību vielas

izpratni, strādājot skolēnam individuāli;

4. Skolotāji sniedz individuālas un tematiskās konsultācijas;

5. Metodiskajā padomē un metodiskajās komisijās skolotājiem tiek sniegta

palīdzība tematisko plānu izveidē, pārbaudes darbu izstrādē.

Tālākās attīstības vajadzības

1. Plānojot mācību saturu un mācību metodes skolotājiem ņemt vērā skolēnu vajadzības

pēc neklātienes apmācības formas.

2. Īstenot vispārējās vidējās izglītības standartu visos mācību priekšmetos, pielietojot

mācību procesā skolotāju tālākizglītībā gūto pieredzi.

Vērtējums – 4 (ļoti labi)

16


5.2. Mācīšana un mācīšanās

Izvirzītās prioritātes

Metodisko materiālu sistematizēšana un skolēna darba mapes satura noteikšana

atbilstoši programmai un neklātienes apmācības formai.

Vienotā skolas „Mācību procesa organizēšanas kārtības” prasību izpildes

aktualizēšana un nodrošināšana.

IKT izmantošana mācību procesā.

Mācīšanās metožu izskaidrošana pamatskolas skolēnu vecākiem un skolēniem.

2.1 Mācīšanas procesa kvalitāte

Mācīšanas procesa kvalitāti sekmē pedagogu kvalifikācija, mācību resursu

nodrošinājums. 86% skolēnu uzskata, ka skolotāji ir saprotoši un lielākā daļa 89% ciena

skolotājus. Madonas vakara un neklātienes vidusskolas skolotāji mācīšanas procesā izmanto

dažādas, skolēnu vecumposmam, spējām un mācību saturam atbilstošas mācību metodes.

Vairāk nekā puse skolotāju savos pašvērtējumos norāda, ka izmanto interaktīvās metodes –

grupu/pāru darbu, prāta vētru, eksakto mācību priekšmetu skolotāji izmanto eksperimentus,

laboratorijas darbus. Humanitāro mācību priekšmetu skolotāji – radošos darbus, esejas, situāciju

analīzes uzdevumus. 12. klases skolēni izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus, kas palīdz attīstīt

pētnieciskās prasmes, veido saikni ar reālo dzīvi un nodrošina ar dzīvei nepieciešamajām

prasmēm un iemaņām, t. sk. sadarbības prasmēm, sagatavo darbam citās mācību iestādēs, arī

augstskolās.

Skolā ir labs tehniskais nodrošinājums –2 interaktīvās tāfeles, 5 jauni datori, dokumentu

kamera, kopētājs, printeri, audio tehnika. Ir īres līgums ar Madonas pilsētas 1. vidusskolu par

nepieciešamo kabinetu izmantošanu, t.sk. informātikas kabinetu, kas mācību stundu ļauj veidot

mūsdienīgu, izmantojot modernās tehnoloģijas. Savu metodisko kompetenci skolotāji regulāri

papildina tālākizglītības kursos, skolas metodiskajās sanāksmēs un novada metodisko apvienību

semināros. Mācīšanas process skolā regulāri tiek analizēts, noteiktas stiprās puses, ikdienā

novēršamie trūkumi un tālākās attīstības perspektīvas.

Mācību vielas nostiprināšanai un labākai izpratnei skolotāji uzdod mājas darbus.

Atkarībā no mācību satura tie var būt gan ikdienas mājas darbi, gan ilgtermiņa - referāti,

zinātniski pētnieciskie darbi, prezentācijas. Skolēniem ir skaidras mājas darbu prasības, izpildes

laiki, vērtēšana. Izglītojamie izprot mājas darbu veikšanas nepieciešamību, taču ne vienmēr to

ievēro mācību procesā, jo daļa skolēnu strādā maiņās vai pēc slīdošā grafika. Dažiem skolēniem

17


nav attīstītas ilgtermiņa uzdevumu pildīšanas prasmes, ir nepietiekama iepriekšējo zināšanu

bāze.

Pedagogu skaidrojums un stāstījums mācību priekšmetu stundās ir saprotams un skaidrs,

ko apliecina mācību stundu inspicēšanas materiāli un sarunas ar skolēniem. Tikai atsevišķi

skolēni aptaujā norāda, ka reizēm skolotāja skaidrojumu neuztver, jo ir grūti koncentrēties

stundai. Lielākā daļa pedagogu uzklausa un ņem vērā skolēnu viedokli, rosina izteikt savu

viedokli, atbalsta skolēnus un palīdz risināt mācību darbā radušās problēmas, dod iespēju

uzlabot savu mācību sniegumu. Lai arī skolotāji norāda, ka kopumā labi saprotas ar skolēniem,

ir bijuši gadījumi, kad atsevišķu skolēnu pārprastās demokrātijas dēļ dialogs starp pamatskolas

skolēnu un skolotāju nav bijis veiksmīgs, kas negatīvi ietekmēja mācību darbu klasē.

Problēmsituācijas vienmēr tika atrisinātas.

Zināšanu un prasmju pilnveidē ikvienam skolēnam ir iespēja apmeklēt konsultācijas arī

sestdienās.

.

Stiprās puses

1. Mācību satura apguvē tiek izmantoti mūsdienīgi mācību līdzekļi, INTERNETA

mācību resursi un dažādas mācību metodes.

2. Mācīšanas kvalitāte tiek analizēta metodisko komisiju sanāksmēs, pedagoģiskās

padomes sēdēs.

3. Skolotāji prot veidot un vērtēt ieskaites atbilstoši valsts pārbaudes darbu

programmas saturam un Skolas ieskaišu kārtošanas kārtībai.

4. Skolotāji ir izveidojuši mācību izdales materiālu atbilstoši programmai un

neklātienes apmācības formai.

5. Skolēni tiek iesaistīti zinātniski pētnieciskajā darbībā, prezentē darbus skolas

konferencē un novada lasījumos un ieguvuši godalgotas vietas.

6. Ir apspriesta un pieņemta „Mācību procesa organizēšanas kārtība.”

7. Pamatskolas skolēni un viņu vecāki ir iepazīstināti ar mācīšanās metodēm.

8. Strādājošiem skolēniem ir piedāvātas sestdienas konsultācijas.

9. Ir izstrādāti mācību izdales materiāli, kas palīdz skolēniem patstāvīgi mācīties vai

atkārtot iepriekšējo gadu mācību vielu.

10. Katru mācību gadu tiek papildināti skolas bibliotēkas fondi.

Tālākās attīstības vajadzības

18


1. Pilnveidot mācību izdales materiālu un pārbaudes darbu saturu, motivējot skolēna

izaugsmes dinamiku.

2. Izdales materiālu sistematizēšanas pilnveidošana atbilstoši neklātienes apmācības

vajadzībā.

3. IKT pielietošana mācību procesā, gatavojoties ieskaitēm un valsts pārbaudes darbiem.

Izvirzītās prioritātes

2.2 Mācīšanās procesa kvalitāte

Vērtējums - 4 (ļoti labi )

Skolēna pašvērtējuma prasmju, atbildības un patstāvības veidošana par mācību

darba rezultāta maksimālo kvalitāti atbilstoši skolēna spējām.

Mācīšanās metožu izskaidrošana pamatskolas skolēniem un skolēnu vecākiem.

Skolotāji mērķtiecīgi organizē skolēnus darbam, veicina patstāvību un mācīšanās

prasmes, rosina skolēnus strādāt atbilstoši savām spējām, izrādīt iniciatīvu jaunu zināšanu

apguvē, vērtēt savu un citu paveikto.92% skolēnu uzskata, ka skolotāji mudina skolēnus strādāt

atbilstoši spējām.

Visi skolēni zina un lielākā daļa arī saprot mācību darbam izvirzītās prasības, ir

iepazinušies ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem un skolas resursu izmantošanas iespējām.

Mācīšanās procesā skolēni izmanto skolas bibliotēku un informātikas kabinetu, gan skolā

esošos materiālus un tehniskos līdzekļus. Lielākā daļa izglītojamo uzskata, ka skolotāji rosina

mācīšanās procesā pielietot dažādus uzziņas materiālus – vārdnīcas, enciklopēdijas, dažādus

mācību līdzekļus. Skolēni regulāri izmanto IT, lai prezentētu zinātniski pētnieciskos darbus,

meklētu informāciju rakstot referātus. Skolēni piedalās dažādos mācību pasākumos – zinātniski

pētniecisko darbu lasījumos, olimpiādēs, skolas tradicionālajā eseju konkursā par Latviju.

Madonas vakara un neklātienes vidusskola sistemātiski apkopo informāciju par katra

skolēna mācību sasniegumiem. Pastāv noteikta kārtība, kā veidot un analizēt katra izglītojamā

izaugsmes dinamiku. Katram skolēnam ir izveidota individuālā izaugsmes dinamikas karte.

Lielākā daļa skolēnu aktīvi piedalās mācību procesā, taču daļa pamatskolas skolēnu

neprot plānot savu darbu, vidusskolas klasēs ir stundu kavējumi darba dēļ, arī līdzatbildība

mācību procesa norisē ir nepietiekama, īpaši pamatskolas skolēniem, trūkst mācību motivācijas

un daļa skolēnu neapzinās izglītības nepieciešamību turpmākajā dzīvē. Tikai 39% skolēnu

19


uzsver, ka viņiem patīk mācīties. Tas, ka 7.-9.klases skolēni ir kādā no klasēm palikuši uz otru

gadu vai ir pārtraukums mācībās, liecina ne tikai par skolēnu zemajām spējām, bet arī par

nepietiekamajām mācīšanās prasmēm, nespēju uzņemties atbildību par sava mācību darba

rezultātiem. Lai skolēnos attīstītu atbildību par saviem pienākumiem un sasniegumiem

pašattīstībā tika aktualizēts skolēnu pašvērtējums mācību stundās. Skolēniem ar nepietiekamu

vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem tiek piedāvātas konsultācijas, diferencēti izdales

mācību materiāli.

Mācību stundu vērojumi liecina, ka mācīšanās procesā tiek izmantotas tādas darba

formas, kuras attīsta skolēnu sociālās un savstarpējās sadarbības prasmes. Lielākā daļa skolēnu,

kas iestājas skolā neprot strādāt grupās un nav aktīvi un atvērti darbam. Reizēm tas traucē

mācīšanās procesu klasēs.

Sadarbībai ar vecākiem tiek meklētas un izmantotas daudzpusīgas formas – informatīvie

paziņojumi, liecības, individuālās sarunas, telefoniskās sarunas, skolas vecāku sapulces. Skolā

vairākus gadus tiek slēgti divpusējie sadarbības līgumi starp skolu un pamatskolēnu

(nepilngadīgajiem) vecākiem, kā arī ar pilngadīgajiem skolēniem par sadarbību un līdzatbildību

mācību procesā. Vecāki var izteikt savus priekšlikumus un ierosinājumus skolas darbam vecāku

sapulcēs, skolas padomē vai skolas administrācijai. Vecāku izteiktos priekšlikums analizē un

izmanto turpmākajā darbā. Īpašos gadījumos administrācijas pārstāvis ziņo vecākiem par

izveidojušos problēmsituāciju. Vecāki, kuru bērniem ir mācību grūtības tiek aicināti uz

individuālām sarunām ar skolas administrāciju.

Skola mērķtiecīgi plāno un organizē vecāku sapulces, taču vecāku ieinteresētība to

apmeklēšanā varētu būt lielāka.

Stiprās puses

1.Katram skolēnam ir izveidota individuālās izaugsmes dinamikas karte.

2.Mācīšanās procesā tiek izmantotas darba formas, kuras veicina skolēnu sadarbību.

3. Skolēni mācīšanās procesā izmanto skolā pieejamos resursus – bibliotēku un

informātikas kabinetu, citus mācību līdzekļus (diskus, mācību izdales materiālus,

interneta resursus).

4. Skolēni piedalās dažādos projektos, kas veicina skolēnu sociālo prasmju attīstību,

līdzatbildību, pašattīstību un veicina preventīvo darbu.

5. Individuālās sarunas ar vecākiem kopīgo mērķu sasniegšanā

6.Izveidotas informatīvās lapas vecākiem par ieteicamiem konsultāciju tematiem mācību

priekšmetos un par pedagoģijas, psiholoģijas, karjeras jautājumiem.

20


Tālākās attīstības vajadzības.

1. Turpināt paaugstināt skolēnu personīgo atbildību un aktīvu iesaistīšanos mācīšanās

procesā.

2. Veicināt skolēnu darba plānošanas un mācīšanās prasmes.

3. Aktivizēt skolas padomes darbu un vecāku līdzdalību skolēna mācīšanās optimālā

rezultāta sasniegšanā.

Vērtējums - 2 ( viduvēji)

2.3 Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Izvirzītās prioritātes

Skolas vienotas vērtēšanas sistēmas izveidošana

Skolēna pašvērtējuma nozīme vērtēšanas procesā neklātienes apmācības

apstākļos

Madonas vakara un neklātienes vidusskolas skolotāji skolēnu darbu vērtē, ievērojot

valsts normatīvo dokumentu prasības.

Skolā ir vienotas prasības pārbaudes darbu noformēšanā un vērtēšanā. Skolā ir pieņemta

mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība. Ir izveidota vienota vērtēšanas tabula. Izveidotie

pārbaudes darbi tiek saskaņoti metodiskajā padomē. Skolotāji pamato skolēnu darbu vērtējumu,

izvirzītie vērtēšanas kritēriji skolēniem pārsvarā ir zināmi. Vērtēšanas metodes un darba

vērtējums sniedz atbalstu skolēnam, motivē mācīties, kā arī grūtību gadījumos apmeklēt

individuālās konsultācijas.

Vērtēšanas procesa nozīmīga sastāvdaļa ir skolēnu pašvērtējums. Skolēnu izpēte rāda, ka

vairākumam skolēnu ir zems pašvērtējums, atsevišķiem skolēniem – paaugstināts, kas neļauj

adekvāti novērtēt sevi un citus, tāpēc pašvērtējuma aktualizēšana tika izvirzīta kā viena no

prioritātēm. Lai īstenotu izvirzīto prioritāti, tika organizēta sanāksme, kurā skolotāji dalījās

pieredzē par pašvērtējuma pielietojumu mācību procesā.

Stiprās puses

1. Skolā ir noteikta kārtība skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā.

2. Izstrādātie pārbaudes darbi tiek izvērtēti metodiskajās komisijās.

3. Skolā ir izstrādāta vienota vērtēšanas tabula.

4. Ir izveidots metodiskais materiāls „Skolēnu mācību materiālu vērtēšana.”

5. Mācību procesā tiek aktualizēts skolēnu pašvērtējums.

21


Tālākās attīstības vajadzības

1. Pilnveidot darbu pārbaudes darbu kritēriju izskaidrošanā skolēniem un pamatskolas

skolēnu vecākiem.

2. Pilnveidot pārbaudes darbu vērtēšanas kritērijus un noformēšanu.

Vērtējums - 3 ( labi)

2.4 Sadarbība ar vecākiem

Izvirzītā prioritāte

Vēcāku līdzatbildība pamatskolas skolēnu optimālā rezultāta sasniegšanā

atbilstoši skolēna spējām.

Sadarbībai ar vecākiem tiek meklētas un izmantotas daudzpusīgas formas – informatīvie

paziņojumi, liecības, individuālās sarunas, telefoniskās sarunas, skolas vecāku sapulces. Skolā

vairākus gadus tiek slēgti divpusējie sadarbības līgumi starp skolu un pamatskolas skolēnu

(nepilngadīgajiem) vecākiem, kā arī ar pilngadīgajiem skolēniem par sadarbību un līdzatbildību

mācību procesā. Vecāki var izteikt savus priekšlikumus un ierosinājumus skolas darbam vecāku

sapulcēs, skolas padomē vai skolas administrācijai. Vecāku izteiktos priekšlikums analizē un

izmanto turpmākajā darbā. Īpašos gadījumos administrācijas pārstāvis ziņo vecākiem par

izveidojušos problēmsituāciju. Vecāki, kuru bērniem ir mācību grūtības tiek aicināti uz

individuālām sarunām ar skolas administrāciju.

Divas reizes mācību gadā tiek organizētas skolas tematiskās vecāku sapulces. Skolas vecāku

sapulcē vecāki tiek iepazīstināti ar skolas izvirzīto prioritāšu īstenošanas gaitu, tiek organizētas

izglītojošas lekcijas vecākiem, tikšanas ar pilsētas atbalsta speciālistiem. Skola mērķtiecīgi plāno un

organizē vecāku sapulces, taču vecāku ieinteresētība to apmeklēšanā varētu būt lielāka.

Stiprās puses:

1. Izveidota skolas informatīvā lapa vecākiem.

2. Labi organizētas un pārdomātas skolas vecāku sapulces.

3. Nepilngadīgo skolēnu vecāki regulāri saņem informāciju par sava bērna

sasniegumiem mācību darbā un stundu kavējumiem.

22


Turpmākās attīstības vajadzības

1. Efektīvāk organizēt vēcāku iesaistīšanos skolas darbā, lai sekmētu ieinteresētību un

līdzdalību rezultātu sasniegšanā.

Vērtējums - 3 ( labi)

5. 3 Skolēnu sasniegumi

3.1 Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā

Izvirzītās prioritātes

Skolēnu ikdienas mācību sasniegumu vērtēšanas un pašvērtējuma nozīmes

aktualizēšana.

Skolēnu mācību sasniegumu izaugsmes dinamikas uzskaites un analīzes

pilnveidošana.

Skolā ir noteikta kārtība izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanā. Iekšējā kontrolē

skolas vadība pārrauga un kontrolē mācību sasniegumu vērtēšanas procesu.

Izglītojamo mācību sasniegumi tiek atspoguļoti klases žurnālos, izglītojamo liecībās.

Tiek veidots pārskats par skolēnu sasniegumiem ikdienas darbā mācību priekšmetos, kuros bija

valsts pārbaudes darbi un uzskaitīta katra skolēna vidējā balle. Lielākajai daļai skolēnu

vērtējumi ikdienas darbā ir pietiekamā līmenī, bet krievu valodā ir pārsvarā optimāls un augsts

apguves līmenis. Pedagoģiskās padomes sēdē, analizējot mācību gada rezultātus, tie tiek

salīdzināti ar iepriekšējā gada rezultātiem.

Pārskats par skolēnu sasniegumiem ikdienas darbā

(mācību priekšmetos, kuros bija valsts pārbaudes darbi)

2011. – 2012. mācību gads

Klase

Mācību priekšmeti,

kuros bija VPD

Kopējais

skolēnu

skaits

Skolotāju

skaits

1-3 balles

nepietiekams

līmenis

4-5 balles

pietiekams

līmenis

6-8 balles

optimāls

līmenis

9-10 balles

augsts

līmenis

%

%

%

%

9. Latviešu valoda 11 1 0 90 10 0

9. Latvijas un pasaules

vēsture

11 1 23 69 8 0

23


9. Angļu valoda 11 1 10 90 0 0

9. Krievu valoda 11 1 0 76 12 12

9. Matemātika 11 1 25 58 17 0

12.a Latviešu valoda 17 1 0 100 0 0

12.a Latvijas un pasaules

vēsture

17 1 0 82 18 0

12.a Angļu valoda 14 1 0 100 0 0

12.a Krievu valoda 17 1 0 41 53 6

12.a Matemātika 17 1 0 100 0 0

12.a Ekonomika 17 1 0 86 14 0

12.a Politika un tiesības 17 1 0 82 18 0

12.b Latviešu valoda 17 1 0 100 0 0

12.b Latvijas un pasaules

vēsture

22 1 0 90 10 0

12.b Angļu valoda 22 1 0 100 0 0

12.b Krievu valoda 15 1 0 36 64 0

12.b Matemātika 20 1 0 100 0 0

12.b Ekonomika 16 1 0 88 12 0

12.b Politika un tiesības 22 1 0 86 14 0

2010. – 2011.mācību gads

Klase

Mācību priekšmeti,

kuros bija VPD

Kopējais

skolēnu

skaits

Skolotāju

skaits

1-3 balles

nepietiekams

līmenis

4-5 balles

pietiekams

līmenis

6-8 balles

optimāls

līmenis

9-10 balles

augsts

līmenis

%

%

%

%

9. Latviešu valoda 8 1 0 100 0 0

9. Latvijas un pasaules

vēsture

8 1 0 88 12 0

9. Angļu valoda 8 1 0 89 11 0

24


9. Krievu valoda 7 1 0 78 11 11

9. Matemātika 8 1 45 55 0 0

12.a Latviešu valoda 25 1 0 96 4 0

12.b Latviešu valoda 26 1 0 92 8 0

12.a Angļu valoda 22 1 0 95 5 0

12.b Angļu valoda 23 1 0 91 9 0

12.a Vācu valoda 5 1 0 80 20 0

12.b Vācu valoda 4 1 0 50 50 0

12.a Krievu valoda 22 1 0 47 39 14

12.b Krievu valoda 23 1 0 31 43 26

12.a Vēsture 25 1 0 44 56 0

12.b Vēsture 26 1 0 60 40 0

12.a Matemātika 25 1 32 60 8 0

12.b Matemātika 26 1 28 60 12 0

12.a Bioloģija 25 1 0 68 32 0

12.b Bioloģija 26 1 0 77 23 0

12.a Politika un tiesības 25 1 0 40 60 0

12.b Politika un tiesības 26 1 0 16 84 0

12.a Informātika 25 1 0 52 44 0

12.b Informātika 26 1 0 50 50 0

2009. – 2010. mācību gads

Klase

Mācību priekšmeti,

kuros bija VPD

Kopējais

skolēnu

skaits

Skolotāju

skaits

1-3 balles

nepietiekams

līmenis

4-5 balles

pietiekams

līmenis

6-8 balles

optimāls

līmenis

9-10 balles

augsts

līmenis

%

%

%

%

9. Latviešu valoda 12 1 0 100 0 0

9. Latvijas un pasaules 12 1 8 75 17 0

25


vēsture

9. Angļu valoda 9 1 0 78 22 0

9. Krievu valoda 11 1 0 82 8 0

9. Matemātika 12 1 25 75 0 0

12.a Latviešu valoda 13 1 0 100 0 0

12.b Latviešu valoda 14 1 0 100 0 0

12.a Angļu valoda 13 1 0 92 8 0

12.b Angļu valoda 14 1 0 100 0 0

12.a Vēsture 13 1 6 47 47 0

12.b Vēsture 14 1 0 69 31 0

12.a Krievu valoda 13 1 0 46 46 8

12.b Krievu valoda 11 1 0 55 45 0

12.a Matemātika 14 1 28 57 15 0

12.b Matemātika 13 1 15 77 8 0

12.a Bioloģija 14 1 0 93 7 0

12.b Bioloģija 13 1 0 72 28 0

12.a Politika un tiesības 13 1 0 62 38 0

12.b Politika un tiesības 13 1 0 38 62 0

Analizējot mācību gada rezultātus, tiek veikta skolēnu mācību sasniegumu salīdzinoša analīze

pa mācību gadiem

Izglītojamo rezultatīvie rādītāji salīdzinoši pa mācību gadiem

Apguves līmenis 2011./2012.m.g. 2010./2011.m.g. 2009./2010.m.g.

Augsts un optimāls 0% 7% 0%

Pietiekams 91% 75% 89%

Nepietiekams 9% 18% 11%

26


9.attēls. Izglītojamo rezultatīvie rādītāji

Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā pārsvarā ir pietiekamā līmenī. Rezultatīvie rādītāji ir stabili,

salīdzinot pa mācību gadiem, nav būtisku izmaiņu. Skolēnu sniegumu ietekmē klases sastāva izmaiņas,

vecumposma īpatnības un vērtību maiņa, attieksme pret izglītošanās procesu, nodarbinātība, darba

devēju neieinteresētība darbinieku izglītošanā, tāpēc samērā liels ir pietiekamā vērtējuma īpatsvars

mācību priekšmetos. Zemāki rezultatīvie rādītāji ir matemātikā, fizikā, angļu valodā, kas ir adekvāts

vērtējums, kas balstās uz iepriekšējo gadu zināšanu bāzi. Tieši pirmajā mācību semestrī vērojams

vairāku skolēnu nepietiekams sniegums. Tāpēc 1. semestra sekmes un mācību rezultāti analizēti,

mērķtiecīgi pēc principa „ solis pa solim” tiek sastādīti diferencēti mācību izdales materiāli un skolēni

tiek aicināti apmeklēt konsultācijas, kas dod iespēju uzlabot mācību darba rezultātus 2. semestrī. Lai

uzlabotu skolēnu sniegumu ikdienas darbā, kā viena no prioritātēm tika aktualizēta skolēnu pašvērtējuma

nozīme ikdienas mācību sasniegumu vērtēšanā. Tika izstrādāta un veikta aptauja „Skolēna

pašvērtējums,” aptauja par skolēnu prasmēm pielietot dažādas mācīšanās stratēģijas, mācību stundās tika

skaidrotas dažādas mācīšanās stratēģijas.

Stiprās puses:

1. Skolā tiek nodrošināts sistemātisks, nepārtraukts izglītošanās process, kas veicina

izglītojamo personības attīstību un dod iespēju ikvienam sasniegt labus rezultātus

ikdienas mācību darbā.

2. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā tiek uzskaitīti un analizēti semestru noslēgumā,

noskaidrojot cēloņsakarības un izvirzot turpmākos uzdevumus.

3. Skolēniem ir zināma kārtība, kādā tie var uzlabot savu sniegumu mācību darbā un

apmeklēt konsultācijas.

4. Skolēni ir nodrošināti ar jaunāko mācību literatūru un izdales materiālu.

5. Skolotāji ir nodrošināti ar jaunāko metodisko literatūru.

Tālākās attīstības vajadzības:

1. Motivēt skolēnus apzinīgam darbam un vēlmei paaugstināt savus mācību sasniegumus.

2. Uzlabot skolēnu sniegumu matemātikā un fizikā, aktualizējot individuālos plānus un

sadarbību ar skolēniem.

Vērtējums - 2 (viduvēji)

27


3.2 Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos

Skola uzskaita skolēnu sasniegumus valsts pārbaudes darbos un veic salīdzinošo analīzi.

Centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzinājums pa mācību gadiem

Mācību priekšmets

2012. – 2011. mācību

gads

2010. – 2011. mācību

gads

2009. – 2010. mācību

gads

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu un

%

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu un %

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu un

%

a p n a p n a p n

Latviešu valoda 7 15 12 4 15 26 4 11 10

20% 42% 34% 8% 33% 57% 16% 44% 40%

Matemātika 0 4 31 1 5 39 0 3 22

11% 89% 2% 12% 87% 12% 88%

Angļu valoda 2 5 10 2 5 6 2 2 7

12% 30% 58% 15% 38% 46% 18% 18% 63%

Krievu valoda 11 8 2 26 2 0 13 0 0

52% 39% 9% 92% 8% 100%

Vācu valoda 0 0 0 1 0 0 0 0 0

100%

Vēsture 5 11 12 4 8 12 2 3 7

18% 40% 42% 17% 34% 50% 16% 25% 58%

Bioloģija 0 0 0 0 1 0 0 0 0

100%

28


F līmeņa skaits pret skolēnu skaitu

Mācību priekšmets

2011. – 2012. mācību

gads

2010. – 2011. mācību

gads

2009. – 2010. mācību

gads

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu

Latviešu valoda 36 45 25

2% 11% 0%

Angļu valoda 16 19 11

11% 0% 0%

Krievu valoda 21 29 13

2% 0% 0%

Matemātika 36 45 25

40% 55% 20%

Vēsture 25 31 12

8% 6% 8%

A, B un C līmeņa skaits pret skolēnu skaitu

Mācību priekšmets

2011. – 2012. mācību

gads

2010. – 2011. mācību

gads

2009. – 2010. mācību

gads

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu

Latviešu valoda 36 45 25

20% 8% 12%

Angļu valoda 16 19 11

6% 10% 18%

Krievu valoda 21 29 13

52% 93% 100%

29


Matemātika 36 45 25

0% 2% 0%

Vēsture 25 31 12

17% 13% 16%

Vācu valoda 0 1 0

100%

Centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzinājums ar valsti pa mācību gadiem

Mācību

priekšmets

2011. – 2012. m. g. 2010. – 2011. m. g. 2009. – 2010. m. g.

Skolā Valstī Skolā Valstī Skolā Valstī

Latviešu valoda 41.10 43.00 36.10 40.85 41.05 41.82

Angļu valoda 28.20 41.46 34.20 39.60 34.08 39.55

Krievu valoda 50.10 58.57 66.00 64.44 64.42 61.28

Matemātika 13.90 25.47 13.10 18.64 16.10 21.35

Necentralizēto eksāmenu rezultātu salīdzinājums pa mācību gadiem

Mācību priekšmets

2012. – 2011. mācību

gads

2010. – 2011. mācību

gads

2009. – 2010. mācību

gads

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu un

%

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu un

%

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu un

%

a p n a p n a p n

Politika un tiesības 0 3 0 2 2 0 6 1 0

100% 50% 50% 85% 15%

Ekonomika 0 2 0 0 0 0 2 1 0

100% 66% 34%

Informātika 0 0 0 1 2 0 0 0 0

34% 66%

30


Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos atbilst viņu spējām, vērtējums adekvāts

gada vērtējumiem un iepriekšējo gadu zināšanas bāzei. Rezultatīvos rādītājus ietekmē skolēnu

nespēja ilgstoši koncentrēties uz lielo mācību materiāla apjomu. Daudziem skolēniem ir

pārtraukums mācībās dažādu iemeslu dēļ. Uz Madonas vakara un neklātienes vidusskolu atnāk

skolēni ar samērā zemām spējām un negatīvu mācību darba pieredzi. Ir arī tādi skolēni, kas

pārnāk no citām skolām ar vairākiem nepietiekamiem vērtējumiem. Problēmas šiem skolēniem

sagādā tieši eksāmenu mācību priekšmeti, īpaši matemātika, ar ko izskaidrojams samērā zemais

sniegums valsts pārbaudes darbos. Lai uzlabotu valsts pārbaudes darbu rezultātus matemātikas

skolotāja ir veidojusi diferencētus izdales materiālus, izstrādāja ieteicamos konsultāciju tematus

skolēnu darbam un vecāku zināšanai, visu mācību gadu skolā notiek konsultācijas, arī sestdien.

Daudz mācību darba rezultātus ietekmē arī ģimenes izpratne par dzīves vērtībām, skolēna

pārcelšana nākamajā klasē ar nepietiekamu vērtējumu matemātikā iepriekšējos mācību gados,

būtībā, vakarskolā skolēns saņem adekvātu, valstī atzītu vērtējumu.

9.klases eksāmenu rezultātu salīdzinājums pa gadiem

Mācību priekšmets

2012. – 2011. mācību

gads

2010. – 2011. mācību

gads

2009. – 2010. mācību

gads

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu un

%

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu un

%

Skolēnu skaits, kas

kārtoja eksāmenu un

%

a p n a p n a p n

Latviešu valoda 2 8 0 2 4 1 3 9 0

20% 80% 29% 57% 14% 25% 75%

Angļu valoda 0 5 0 1 3 0 1 3 0

100% 25% 75% 25% 75%

Krievu valoda 2 3 0 1 3 0 5 3 0

40% 60% 25% 75% 63% 37%

Matemātika 0 6 4 0 5 2 0 3 9

60% 40% 71% 29% 25% 75%

Latvijas un pasaules

vēsture

1 9 0 2 4 1 1 10 1

10% 90% 29% 57% 14% 8% 84% 8%

31


9. klases eksāmenu rezultātu salīdzinājums ar valsti pa mācību gadiem

Mācību

priekšmets

2011. – 2012. m. g. 2010. – 2011. m. g. 2009. – 2010. m. g.

Skolā Valstī Skolā Valstī Skolā Valstī

Latviešu valoda 51.82 52.15 56.17 52.04 53.18 54.48

Angļu valoda 43.00 49.81 65.00 56.56 43.50 51.77

Matemātika 26.13 33.94 31.29 35.34 21.22 31.06

Latvijas un

pasaules vēsture

47.19 55.53 48.50 50.95 41.77 49.02

Sniegums valsts pārbaudes darbos 9. klasē skolēniem pārsvarā ir pietiekamā līmenī, kas

atbilst skolēnu ieguldītajam darbam un attieksmei. Tas ir saistīts ar pamatskolas skolēnu

kontingenta sastāvu. Pamatskolā mācības uzsāk skolēni, kuri ir palikuši uz otru gadu, jo

pietiekamā līmenī nav apguvuši standartā izvirzītās prasības. Lielākai daļai skolēnu, stājoties

skolā, nav attīstītas sociālās prasmes, nav kontroles no vecāku puses, daļa skolēnu ir probācijas

dienesta un policijas uzskaitē. Mācīšanās prasmes ir zemas. Lai uzlabotu skolēnu sniegumu

valsts pārbaudes darbos, skolēni apmeklē konsultācijas, ir izstrādāti mācību izdales materiāli

katrā mācību priekšmetā. Lai attīstītu skolēnu sociālās prasmes, skola iesaistās dažādos

projektos.

Stiprās puses:

1. Skolas absolventi ir spējīgi turpināt izglītoties arodskolā, vidusskolā un augstskolā, kam

atļauj līdzekļi, ir konkurētspējīgi darba tirgū.

2. Skolēnu sniegums valsts pārbaudes darbos ir adekvāts, atbilstošs iegūtajam vērtējumam

gadā.

3. Skolēni tika iesaistīti dažādos projektos, kas attīsta sociālās prasmes.

4. Samērā liels vidusskolas absolventu skaits katru mācību gadu.

Tālākās attīstības vajadzības:

1. Skolēnu mācību sasniegumu kvalitātes uzlabošanās valsts pārbaudes darbos.

Vērtējums – 2 (viduvēji)

32


5. 4. Atbalsts skolēniem

4.1 Skolēnu veselības aprūpe, neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana,

skolēnu sociālo vajadzību nodrošināšana un drošības garantēšana.

Izvirzītās prioritātes

Izstrādāt skolas civilās aizsardzības pasākumu plānu.

Piesaistot projektu resursus sniegt psihologa, citu projektos iekļauto

speciālistu rezultatīvo konsultāciju, nodrošināt skolēna darbību pozitīvo

attieksmju, personības īpašību un sociālo prasmju un iemaņu attīstīšanai.

Skolā regulāri apkopo un izmanto ziņas par skolēnu veselību. Skolā tiek īstenoti

veselības aprūpes pasākumi skolēniem līdz 18 gadiem. Pilngadīgie skolēni uzņemas atbildību

par veselības stāvokli. Skolotāji ir informēti par skolēnu veselības stāvokli un atbilstoši rīkojas

vajadzības gadījumā. Mācību stundās skolotāji popularizē veselīgu dzīvesveidu. Neatliekamās

medicīniskās palīdzības gadījumos tiek uzaicināta Madonas pilsētas 1. vidusskolas medmāsa,

kura apkalpo arī Madonas vakara un neklātienes vidusskolas skolēnus. Sadarbībā ar pašvaldību

un Madonas pilsētas sociālo dienestu vajadzības gadījumā skolēni tiek nodrošināti ar humāno

palīdzību, ceļa izdevumu apmaksāšanu. Skolā ir evakuācijas plāni, drošības instrukcijas darbam

mācību kabinetos. Ir darba aizsardzības instrukciju uzskaites žurnāls. Skolā ir darba

aizsardzības speciālists. Ir izstrādāts un saskaņots ar Madonas VUGD civilās aizsardzības

pasākumu plāns. Visi skolēni un skolas darbinieki ir iepazīstināti ar darba drošības noteikumu

ievērošanas instrukcijām.

Skolā tiek nodrošināta skolēnu drošība. 89 % skolēnu apgalvo, ka skolā jūtas droši. Ir

noteikta kārtība, kādā skolā uzturas nepiederošas personas. Skolā izstrādāti un darbojas darba

kārtības noteikumi un skolēnu iekšējās kārtības noteikumi, ar kuriem katra mācību gada sākumā

tiek iepazīstināti skolēni. Skolēni un skolotāji zina, kā rīkoties ārkārtas situācijās un evakuācijas

gadījumā. To apgalvo 87 % skolēnu. Skolā ir ierīkota ugunsdrošības signalizācija. Tiek veiktas

regulāras instruktāžas par elektrodrošību, ugunsdrošību, satiksmes noteikumiem, iekšējās

kārtības noteikumiem skolā, rīcību ekstremālajos gadījumos, ekskursijās, pārgājienos.

Stiprās puses:

1. Skolā ir izstrādāta un katru mācību gadu aktualizēta skolas iekšējās drošības dokumentācija.

2. Skolēniem ir nodrošināta medicīniskā aprūpe.

3. Skolā tiek apzinātas un pēc iespējas nodrošinātas skolēnu sociālās vajadzības.

4. Ir izstrādāts un tiek aktualizēts skolas civilās aizsardzības plāns.

5. Tiek nodrošināta skolēnu drošība skolā.

Tālākās attīstības vajadzības:

1. Sadarbībā ar sociālo dienestu trūcīgo skolēnu nodrošināšana ar humāno palīdzību.

Vērtējums – 3 (labi)

33


4.2. Atbalsts personības veidošanā

4.2.1 Skolēnu pozitīvo attieksmju, personības īpašību un sociālo iemaņu attīstīšana

Izvirzītās prioritātes

Rezultatīva sadarbība ar pašvaldībām, aktualizējot socializācijas jautājumus. Skolas

līdzdalība projektā par starpinstitucionālās sadarbības modeļa izstrādāšanu Madonas

novadam.

Madonas vakara un neklātienes vidusskolā īpaša uzmanība tiek pievērsta skolēnu sociālo

prasmju izkopšanai, kas ir ļoti svarīgi tieši vakarskolas skolēniem. Lielākajai daļai vakarskolas

skolēnu ir zems pašvērtējums un problēmas savstarpējo attiecību veidošanā. Lai nodrošinātu

skolēniem sociālo prasmju attīstību un celtu skolēnu pašvērtējuma līmeni, skola tika

iesaistījusies šādos projektos:

„Apzinies izglītības iespējas šodien un plāno veiksmīgu karjeru nākotnē – kompleksu

atbalsta pasākumu īstenošana sociālās atstumtības riska grupas jauniešiem, veicinot

darba prasmju apguvi un integrāciju izglītības sistēmā;”

„Attīstība;”

„Sadarbības starp paaudzēm veidošana. Sociālās atstumtības un nabadzības riskam

pakļautiem iedzīvotājiem Madonas novadā;”

„Atbalsta sistēma nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijai;”

„Preventīvā darba prezentācijas.”

Neskatoties uz to, ka skolā mācās skolēni ar uzvedības problēmām, ar zemām sociālām

un zināšanu pamatprasmēm skolotāji mērķtiecīgi strādā pie tā, lai šie skolēni veiksmīgi

integrētos klases kolektīvos un nejustos atstumti.

Regulāri tiek veiktas pārrunas ar skolēniem un pamatskolas skolēnu vecākiem par

uzvedību mācību stundās un ārpus tās, veselīgu dzīvesveidu – par alkohola un smēķēšanas

kaitīgumu, veselīga dzīvesveida kopšanu ikdienā, darba dienas plānošanas nepieciešamību.

Skolēniem ir iespēja vajadzības gadījumā izmantot novada izglītības iestāžu psihologa,

sociālā darbinieka un bāriņtiesas atbalstu. Skolotāji nepieciešamības gadījumā saņem skolas

vadības rekomendācijas, kā rīkoties atsevišķās pedagoģiskās situācijās, kā atrisināt

konfliktsituācijas, ja tādas radušās.

Skolotāji un skolas administrācija palīdz adaptēties klases kolektīvā tiem skolēniem,

kuri iestājušies skolā. Skolas administrācija aicina skolēnus un viņu vecākus uz pārrunām,

izzinot kavējumu un nesekmības iemeslus un vienojas ar skolēnu un ģimeni par esošas

situācijas uzlabošanu.

Skola veic profilakses darbu ar skolēniem. Skolai ir izveidojusies sadarbība ar Madonas

novada sociālo dienestu. Skolēni tiek informēti par iespējām konsultēties un saņemt palīdzību

sociālajos dienestos, ja nepieciešams, skola savas kompetences robežās vēršas pēc palīdzības

attiecīgā novada vai pilsētas dienestā.

34


Skolēniem ir iespēja saņemt siltas pusdienas skolas ēdnīcā. Ar 2012. – 2013. mācību

gadu sadarbībā ar Madonas novada pašvaldību visiem skolēniem tiek piešķirtas brīvpusdienas,

kas ir liels atbalsts ģimenēm.

Stiprās puses:

1. Notiek skolēnu pozitīvo attieksmju, personības īpašību un sociālo iemaņu

attīstīšana, realizējot dažādus projektus.

2. Tiek nodrošināta saikne ar pašvaldību sociālo dienestu.

Tālākās attīstības vajadzības:

1. Interešu izglītības programmas īstenošana.

Vērtējums – 4 (ļoti labi)

Izvirzītā prioritāte

4.3. Atbalsts karjeras izvēlē

Skolēnu sociālo jeb dzīves prasmju veidošana un izkopšana, orientējot uz karjeras izvēli.

Karjeras izglītība skolā kalpo kā sākums mērķtiecīgai darbībai savu kompetenču

pilnveidei un izpausmei mūža garumā. Skolas bibliotēkā ir pieejama un izmantota audzināšanas

procesā daudzveidīga un lietderīga informācija skolēniem un viņu vecākiem par vidējās,

profesionālās un augstākās izglītības programmu izvēles iespējām Latvijā un ārzemēs grāmatās,

bukletos un CD formātā, kā arī piekļuve datu bāzei internetā par dažādām izglītības

programmām. Informācijas ieguvei skolēni var izmantot interneta resursus.

Skolēni tiek ievirzīti karjeras izglītībā, rosinot viņus domāt par profesijas izvēli, savu

piemērotību tai, mācīšanās iespējām. Skolēniem ir pieejams metodiskais materiāls karjeras

izglītības jautājumos 7.– 9. klasei. Skolēni tiek motivēti adekvāti veikt savu spēju, zināšanu un

prasmju izvērtēšanu, lai turpmākās izglītības iestādes izvēle nebūtu nejauša. Tiek organizētas

tikšanās ar skolas absolventiem par studiju vai mācīšanās pieredzi. 2012. gada aprīlī - augustā

Madonas jauniešiem tika realizēts projekts „Apzinies izglītības iespējas šodien un plāno

veiksmīgu karjeru nākotnē – kompleksu atbalsta pasākumu īstenošana sociālās atstumtības riska

grupas jauniešiem, veicinot darba prasmju apguvi un integrāciju izglītības sistēmā,” ko

koordinēja Madonas vakara un neklātienes vidusskola.

Stiprās puses:

1. Tiek izglītoti skolēni un pamatskolas skolēnu vecāki karjeras izvēles jautājumos.

2. Visiem interesentiem ir pieejama informācija par tālākizglītības iespējām.

3. Skolā ir nepieciešamie metodiskie materiāli karjeras izglītības darbam.

Tālākās attīstības vajadzības:

1. Skolēnu iesaistīšana Madonas novada psihologa nodarbībās „Karjeras izvēles iespējas,

to sasniegšanas ceļi.”

Vērtējums – 4 (ļoti labi)

35


Izvirzītā prioritāte

4.4. Mācīšanās procesam sniegtais atbalsts

Pašvērtējuma prasmju, atbildības un patstāvības veidošana par mācību darba maksimālo

kvalitāti atbilstoši skolēna spējām.

Skola plāno spējīgo skolēnu izaugsmes veicināšanu, sekmē šo skolēnu piedalīšanos

novada mācību priekšmeta olimpiādēs, dažādos konkursos, zinātniski pētniecisko darbu

lasījumos Madonas novadā. Skolā ir nepieciešamie resursi un personāls, lai atbalstītu talantīgos

skolēnus. Lai arī skolā ir samērā maz skolēnu ar labiem rezultatīvajiem rādītājiem mācību

darbā, esam guvuši atzinīgus rezultātus vairākās novada olimpiādēs – 1.vieta vācu valodas 40.

olimpiādē 10. – 12.klasēm 2. posmā 04.12.2009. Madonas rajonā, 3. vieta krievu valodas

(svešvalodas) olimpiādē 10. – 12. klašu izglītojamiem, 3 atzinības krievu valodas (svešvalodas)

olimpiādēs 10. – 12. klašu izglītojamiem. No 2009. Līdz 2012. mācību gadam Madonas novada

olimpiādēs piedalījās 12 Madonas vakara un neklātienes skolēni. 2011. gada 3. martā Madonas

starpnovadu Zinātniski pētniecisko darbu lasījumos piedalījās 12. klases skolniece L. Šņucīte.

Plānojot mācību darbu, skolotāji ievēro spējīgo skolēnu vajadzības, konsultācijās tiek sniegts

atbalsts, gatavojot skolēnus olimpiādēm, zinātniski pētnieciskajiem darbiem. Skolā tiek

organizēts mācību motivāciju veicinošs pasākums – par labiem sasniegumiem mācību darbā

skolēni saņem skolas Atzinības rakstus.

Skolā ir apzinātas to skolēnu vajadzības, kuriem ir grūtības mācībās vai kuri ilgstoši nav

apmeklējuši skolu. Ņemot vērā skolēnu individuālās vajadzības, skolotāji konsultē skolēnus par

mācīšanās prasmju pilnveidošanas iespējām, cenšas realizēt individuālo pieeju konsultācijās, ir

izstrādājuši mācību izdales materiālus visos mācību priekšmetos. Ir noteikta kārtība, kādā

skolēns var uzlabot savus mācību darba sasniegumus. Diemžēl ne vienmēr izdodas panākt

vēlamo rezultātu. Skolā ir izveidots konsultāciju saraksts. Konsultācijas notiek arī sestdienās.

Stiprās puses:

1. Ir izveidota skolēnu atbalsta sistēma: ziņojumi vecākiem, pašvaldībām, darba

devējam par labiem sasniegumiem mācībās, labāko skolēnu atzīmēšana, ZPD

godalgoto vietu ieguvēju apbalvošana, pateicības izteikšana.

2. Skolā ir apzinātas un ievērotas spējīgo skolēnu vajadzības.

3. Ir izstrādāti mācību izdales materiāli skolēnu patstāvīgam darbam.

4. Skola veicina talantīgo skolēnu līdzdalību olimpiādēs, ZPD lasījumos.

5. Skolotāji sniedz individuālas konsultācijas skolēniem ar mācīšanās grūtībām.

6. Ir izstrādāti mācību izdales materiāli skolēniem ar mācīšanās grūtībām.

Turpmākās attīstības vajadzības:

1. Spējīgo skolēnu izaugsmes veicināšana.

2. Strādājošo skolēnu vajadzību nodrošināšana neklātienes apmācības apstākļos.

Vērtējums – 4 (ļoti labi)

36


Izvirzītās prioritātes

Skolas tradīciju izkopšana

5.5 Skolas vide

5.1 Skolas mikroklimats

Skolas un vecāku sadarbības un līdzatbildības veicināšana

Skola veicina skolēnos, skolotājos un vecākos piederības apziņu un lepnumu par savu

skolu. Mērķtiecīgi tiek strādāts pie skolas tēla veidošanas sabiedrībā– veidojot labvēlīgu

mācību, sadarbības un atpūtas vidi, informējot par skolēnu sasniegumiem mācību darbā, ar

2012./2013.gadu arī interešu izglītībā, projektos, organizējot skolas pasākumus, attīstot

tradīcijas, nepārtraukti pilnveidojot skolas materiāltehnisko nodrošinājumu, iesaistot skolas

dzīvē plašāku sabiedrību.

Madonas vakara un neklātienes vidusskolai ir sava atribūtika (karogs un logo). Karogs

tiek izmantots visos skolas lielākajos pasākumos: izlaidumos, skolas jubilejā, valsts svētkos.

Skolā ir tradīcijas, kuras nav pazudušas līdz ar gadiem un kuras ir labā atmiņā arī

daudzu mūsu skolas skolēnu vecākiem – skolas absolventiem: Zinību diena, 18. Novembra

svētki, Ziemassvētki, izlaidumi, zinātniski pētniecisko darbu lasījumi 12. klasē.

Vecāki, absolventi, bijušie un tagadējie skolotāji un skolēni ar prieku lasa par skolēnu

panākumiem Madonas novada laikrakstā „Stars.”

Skolā tiek darīts viss, lai novērstu fiziskos un morālos pāridarījumus skolēnu vidū. Ar

gandarījumu varam atzīmēt, ka faktiski tādu situāciju pēdējo gadu laikā nav bijis. Katrs

skolotājs pievērš uzmanību nekārtībām un atbilstoši rīkojas. Kārtību klasē pārrauga arī skolēni -

klases dežuranti. Problēmsituācijas, kuras rodas skolēnu savstarpējās attiecībās vai skolēnu un

skolotāju attiecībās, tiek risinātas, nepieciešamības gadījumā iesaistoties skolas administrācijai.

Problēmsituācijai parasti ir organizatorisks raksturs: vienošanās par konsultācijas laiku ar

strādājošo skolēnu.

Skolas kolektīvs strādā, lai radītu pozitīvu skolas mikroklimatu, kurā būtu patīkami

uzturēties skolotājiem, skolēniem un vecākiem.

Skolēnu aptaujās 85% skolēnu atzina, ka viņiem patīk mācīties Madonas vakara un

neklātienes vidusskolā.

Vadības, personāla un skolēnu attiecībās pārsvarā valda labvēlība, savstarpējā cieņa,

uzticēšanās un izpalīdzība. Skolēniem, skolotājiem un vecākiem ir iespēja izteikt savus

priekšlikumus un ierosinājumus personīgi, iesniedzot rakstiskus priekšlikumus administrācijai

vai skolas padomei.

Skolas iekšējās kārtības noteikumi ir demokrātiski izstrādāti. Noteikumos paredzētas

skolēnu tiesības un pienākumi, atzinības un piemērojamie sodi. Katra mācību gada noslēgumā

noteikumi tiek apspriesti un veiktas nepieciešamās korekcijas, uzklausot arī skolēnu viedokli.

37


Skolas iekšējie kārtības noteikumi, pārkāpumu izskatīšanas kārtība un personāla korekta

rīcība nodrošina taisnīgu konfliktsituāciju atrisināšanu. Skolēni un vecāki ir iepazīstināti ar

iekšējo kārtību reglamentējošajiem dokumentiem.

Skolēni skolā jūtas vienlīdzīgi neatkarīgi no dzimuma, nacionālās un reliģiskās

piederības. Vairums skolēnu aptaujās uzsver, ka izvēlējušies šo skolu labās slavas un pozitīvā

mikroklimata dēļ. Skolas absolventi sarunās saka paldies par atsaucību un izpratni.

Labvēlība, savstarpēja cieņa un izpalīdzība vienmēr skolā ir bijusi nozīmīga attiecībās

starp skolēniem un skolotājiem. Aptaujā 96% skolēnu apgalvo, ka skolas administrācija un

skolotāji vienmēr atbalsta, uzklausa un palīdz ar padomu. Skolas vadība ir ieinteresēta skolotāju

sasniegumos un atbalsta iniciatīvu, rosina un atbalsta ikviena skolotāja tālākizglītošanos

profesionālajā jomā.

Skolēni klasēs veic dežurantu pienākumus- tīra tāfeli, slauka grīdu un raugās, lai telpa

netiktu tīši piemēslota, netiktu bojāts skolas inventārs.

Skolā ir izstrādāti un nosūtīti metodiskie materiāli vecākiem pedagoģijas un psiholoģijas

jautājumos, kā arī notiek vecāku sapulces pedagoģijas un psiholoģijas jautājumos ar novada un

pilsētas atbalsta speciālistiem. Skolā vairākus gadus tiek slēgti divpusējie sadarbības līgumi

starp skolu un pamatskolas skolēnu (nepilngadīgajiem) vecākiem. Skolas administrācija un

priekšmetu skolotāji izsaka vecākiem pateicību par bērnu panākumiem mācībās un labu

audzināšanu.

Stiprās puses:

1. Skolā mērķtiecīgi tiek veicināta skolēnos, vecākos un skolotājos piederības apziņa un

lepnums par skolu.

2. Skolā ir izstrādāti korekti skolas iekšējās kārtības noteikumi.

3. Skolā tika izveidotas lietišķas un labvēlīgas attiecības starp skolēniem un skolotājiem,

kas balstās uz savstarpējo izpratni un uzticēšanos.

Turpmākās attīstības vajadzības:

1. Sadarbībā ar pamatskolas skolēnu vecākiem, pašvaldībām skolēnu motivēšana iekšējās

kārtības noteikumu ievērošanai, apzinātai pašdisciplīnai.

2. Skolas informācijas bukleta aktualizēšana, izdošana, izplatīšana.

3. Skolas popularizēšana citos novados.

5.2 Skolas fiziskā vide

38

Vērtējums – 4 (ļoti labi)

Madonas vakara un neklātienes vidusskolas telpas atrodas Madonas pilsētas 1.

vidusskolas ēkā. Telpas ir atbilstošas skolēnu vajadzībām un sanitāri higiēniskajām normām,

estētiski noformētas. Tās vienmēr ir tīras un sakoptas, telpu uzkopšana notiek atbilstoši

normatīvajām prasībām. Madonas vakara un neklātienes vidusskolai ir iedalīta skolotāju istaba,

bibliotēka un mācību kabineti. Tajā atrodas datori ar interneta pieslēgumu, ko skolotāji izmanto,

gatavojoties stundām, informācijas stends.

Skolēni klasēs veic dežurantu pienākumus- tīra tāfeli, slauka grīdu un raugās, lai telpa

netiktu tīši piemēslota, netiktu bojāts skolas inventārs.


Datori ar interneta pieslēgumu ir pieejami arī skolēniem. Katram skolotājam ir noteikta

vieta mācību materiālu uzglabāšanai.

Stiprās puses:

1. Skolas darbības nodrošināšanai optimāli tiek izmantoti Madonas pilsētas 1.

vidusskolas mācību kabineti uz koplīguma pamata.

2. Skolas telpas tiek uzturētas tīras un kārtīgas, tās ir funkcionālas un drošas.

Turpmākās attīstības vajadzības:

1. Grāmatu plauktu maiņa.

Vērtējums – 4 (ļoti labi)

5.6. Skolas resursi

6.1. Telpu, iekārtu un resursu nodrošinājums un izmantošana

Izvirzītā prioritāte

Mācību grāmatu iegāde

Skolotāju tālākizglītība

Skolā ir nepieciešamās telpas mācību procesa. Telpu iekārtojums ļauj realizēt

pilnvērtīgu mācību procesu. Mācību kabineti atbilst skolēnu mācīšanas un mācīšanās

vajadzībām - ir nepieciešamais aprīkojums - 2 interaktīvās tāfeles, dokumentu kamera,

audiotehnika, kas tiek intensīvi izmantota dažādu mācību priekšmetu mācīšanā.

Nepieciešamības gadījumā skolas vajadzībām tiek izmantots Madonas pilsētas 1. vidusskolas

TV un video, bibliotēkas fonds.

Skolā ir bibliotēka, skolēniem ir iespēja izmantot 4 datorus, kam ir interneta pieslēgums

informācijas meklēšanai. Telpas tiek izmantotas racionāli - atbilstoši apstiprinātajam mācību

stundu un interešu izglītības nodarbību sarakstam.

Regulāri tiek atjaunots bibliotēkas grāmatu fonds - mācību grāmatas, kā arī

daiļliteratūra, uzziņas un metodiskā literatūra. Mācību grāmatu iegāde tiek plānota sadarbībā ar

priekšmetu skolotājiem, saskaņota ar skolas direktori. Katru gadu līdz jūnija beigām tiek

izveidots ar direktori saskaņotais iepirkšanas mācību grāmatu saraksts.

Stiprās puses

1. Skolas administrācijai un bibliotēkas vajadzībām ir iedalīta renovēta telpa

Madonas pilsētas 1. vidusskolas ēkā.

2. Skolai ir nepieciešamās telpas mācību procesa nodrošināšanai.

39


3. Skola ir nodrošināta ar kopēšanas, printēšanas tehniku, 5 jauniem datoriem ar

interneta pieslēgumu, 2 interaktīvām tāfelēm un citiem mācību tehniskiem

līdzekļiem.

4. Mācību tehniskie līdzekļi ir labā kārtībā, un tie tiek racionāli un mērķtiecīgi

izmantoti izglītības procesā.

Tālākās attīstības vajadzības

1. Mācību grāmatu iegāde.

Vērtējums – 4 (ļoti labi)

6.2 Skolas finansu resursu nodrošinājums un izmantošana

Skolai ir normatīvajos dokumentos noteiktā kārtībā apstiprināts budžets. Budžetu veido

valsts mērķdotācijas, pašvaldības līdzekļi. Finanšu resursi ir pietiekami izglītības programmu

īstenošanai, skolas darbības nodrošināšanai un attīstībai. Pedagoģisko darbinieku algu fonds

atbilst MK noteikumos un Madonas novada pašvaldības domes lēmumos noteiktajam apjomam.

Štatu saraksts izveidots saskaņā ar realizētajām izglītības programmām. Pēdējos divos gados

sakarā ar sarežģīto ekonomisko situāciju valstī skolas budžets ir ievērojami samazinājies.

Finanšu līdzekļi tiek ekonomiski un mērķtiecīgi izlietoti. Uzskaite tiek veikta atbilstoši

normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai.

Stiprās puses

1. Madonas pilsētas dome sniedz optimālu finansiālu atbalstu skolas darbības

nodrošināšanai.

2. Skolai iedalītie finanšu līdzekļi ir izmantoti racionāli, ekonomiski, atbilstoši

Tālākās attīstības vajadzības

normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai.

1. Turpināt skolas iesaistīšanos projektos finanšu līdzekļu piesaistei un skolēnu

sociālo prasmju attīstības nodrošināšanai.

Vērtējums – 4 (ļoti labi)

6.3 Personāla nodrošinājums

Madonas vakara un neklātienes vidusskolai ir visi nepieciešamie personāla resursi

licencēto izglītības programmu realizēšanai.

40


Pedagoģiskais personāls ir kvalificēts, ar atbilstošu izglītību. Visiem skolotājiem ir

augstākā pedagoģiskā izglītība. Skolā strādā 15 maģistri, 2 skolotāji ir Madonas novada

metodisko apvienību vadītāji.

5 pedagogi iesaistījās ESF projektā ”Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu

nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”, 14 pedagogi iesaistījās ESF projektā

„Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” Pedagogi

piedalās radošo darbu skatēs, darbojas mācību priekšmetu metodiskajās apvienībās, piedalās

novada olimpiāžu vērtēšanā, centralizēto eksāmenu labošanā.

Stiprās puses

1. Skolā ir nepieciešamie speciālisti licencēto izglītības programmu īstenošanai.

2. Pedagoģiskais personāls ir kvalificēts, ar atbilstošu izglītību.

Tālākās attīstības vajadzības

1. Pedagogiem (2) iesaistīties ESF projektā „Pedagogu konkurētspējas

veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”

2. Lūgt Madonas pilsētas domi finansēt sociālā pedagoga štata vienību.

Vērtējums – 3 (labi)

6.4. Skolas personāla nodarbinātības efektivitāte

Visu darbinieku darba slodze, pienākumi, tiesības, atbildības jomas ir noteiktas darba

līgumos, darba aprakstos, darba kārtības noteikumos.

Skolas darba reglamenti, noteikumi, kārtība tiek izskatīti darba grupās, pedagoģiskās

padomes sēdē. Kvalitatīva darba nodrošināšanai, informācijas apmaiņai, sadarbības sekmēšanai

kopīgo mērķu īstenošanā skolā notiek

informatīvās pedagogu sanāksmes,

vadības apspriedes,

metodiskās padomes sanāksmes,

metodisko komisiju sanāksmes,

pedagoģiskās padomes sēdes.

Pedagoģiskās padomes lēmumi ir saistoši visiem pedagogiem, un tie tiek ievēroti.

Pedagogu darba slodzes tiek dalītas, ievērojot licencētās izglītības programmas un darba

organizācijas vajadzības, nodrošinot kvalitatīvu darba izpildi. Skolas administrācija zina katra

pedagoga pieredzi, profesionālo kompetenci, stiprās un vājās puses.

41


Tā kā skolā ir tikai 6 klašu komplekti, mācību stundu skaits ir neliels un skolotājiem nevar

nodrošināt pilnu darba slodzi.

Visi darbinieki zina savus pienākumus saskaņā ar skolā noteikto kārtību, darba grafikiem.

Ikviens skolas darbinieks var brīvi izteikt priekšlikumus sava vai skolas darba

uzlabošanai. Visiem darbiniekiem ir pieejama informācija par skolas vadības darba struktūru,

darba laikiem, pienākumiem, tiesībām, atbildības jomām.

Skola savlaicīgi plāno nepieciešamos personāla resursus un izmaiņas. Ja personāla sastāvā

tiek veiktas izmaiņas, tās vienmēr ir pamatotas.

Izglītības programmu kvalitatīvai īstenošanai, skolotāju sadarbības veicināšanai un

metodiskā darba nodrošināšanai skolā ir izveidota metodiskā darba sistēma:

2 metodiskās komisijas ( eksakto mācību priekšmetu un humanitāro mācību

priekšmetu);

metodiskā padome, kurā darbojas 6 skolotāji.

Metodisko darbu kopumā organizē metodiskā padome, ko vada direktores vietniece

izglītības jomā. Jautājumus, kas saistīti ar atsevišķiem mācību priekšmetiem, izskata mācību

priekšmetu jomās. Atsevišķi darbojas eksakto mācību priekšmetu metodiskā komisija un

humanitāro mācību priekšmetu metodiskā komisija, risinot aktuālos jautājumus. Šāda

metodiskā darba organizēšanas forma skolā ir pozitīvi novērtēta, jo vairākums skolotāju strādā

nepilnu darba slodzi un ir darba savienotāji. Lai visi skolotāji iepazītos ar jaunākajām

tendencēm metodikā, dalītos savā pieredzē vai ar kursos gūtajām atziņām, visam pedagogu

kolektīvam ne retāk kā vienu reizi gadā tiek organizētas Skolotāju metodiskās sanāksmes. Visi

pedagogi piedalās metodiskajā darbā.

Klašu piepildījums un sadalījums atbilst normatīvo aktu prasībām un pedagogu resursiem.

Stiprās puses:

1. Visi skolotāji zina savus pienākumus un atbildības jomas, veiksmīgi

sadarbojas kopīgo mērķu sasniegšanai.

2. Skolas metodiskais darbs ir organizēts sistemātiski un mērķtiecīgi, ir

nepieciešamie speciālisti licencēto programmu īstenošanai.

Tālākās attīstības vajadzības:

1.Atbalstīt rezultatīvāku pedagogu iesaistīšanos dažādos projektos, ārpusskolas

pasākumos – olimpiādēs, konkursos, projektos.

Vērtējums – 4 (ļoti labi)

42


Izvirzītā prioritāte

Skolotāju tālākizglītība

6.5 Personāla attīstība

Pedagogu kvalifikācijas pilnveide notiek normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā.

Skolā ir noteikta kārtība, kā tiek organizēta skolotāju tālākizglītība. Direktores vietniece

izglītības jomā informē par tālākizglītības iespējām un piedāvājumu un seko tam, lai netiktu

pārkāpta normatīvajos dokumentos noteiktā kārtība. Skolotāji zina savas prioritātes

tālākizglītībā.

Visi pedagogi sistemātiski pilnveido savu profesionālo meistarību tālākizglītības kursos

un semināros, apgūst jauno tehnoloģiju un mācību metožu pielietojumu mācību darbā. Skolas

vadība nodrošina pamatotu semināru un kursu apmeklētību.

Informācija par katra pedagoga tālākizglītību tiek ievadīta VIIS atbilstoši ārējo

normatīvo aktu prasībām.

Tālākizglītības un pieredzes apmaiņas nolūkā pedagogi apmeklē arī citas izglītības

iestādes, piemēram, Madonas Valsts ģimnāziju, Lubānas vidusskolu, Rīgas 1.vidusskolu. Tika

gūta pozitīva pieredze, sadarbojoties ar Raplas pieaugušo ģimnāziju Igaunijā.

Stiprās puses:

1. Pedagogi piedalās tālākizglītībā, paaugstinot savu profesionālo

kvalifikāciju, ir radīti labi apstākļi profesionālajai pilnveidei.

2. Projektu resursi tiek izmantoti skolotāju profesionālās izglītības

pilnveidošanai un skolēnu personības, prasmju un iemaņu attīstībai.

Tālākās attīstības vajadzības

1. Pedagogiem tālākizglītībā vairāk ievērot skolas prioritātes, skolēnu

kontingenta īpatnības.

Vērtējums - 3 (labi)

43


5.7 Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes

nodrošināšana

7.1 Skolas darba vērtēšana

Izvirzītās prioritātes

Attīstības plāna izstrādāšana 2011./2014.gadiem

Sadarbība ar sabiedrību un dažādām institūcijām

Skolas iekšējo normatīvi aktu atbilstība ārējiem normatīviem aktiem

Skolas vadība plāno skolas darbu, tā kontroli un izvērtēšanu visos darbības virzienos.

Skolas vadība vienojas par izmantojamām metodēm, atbildīgajām personām, laiku un

vērtēšanas kritērijiem. Skolas administrācija kontrolē un pārrauga personāla darbu, atbalstot un

izvirzot pietiekami augstas prasības. Informācijas uzkrāšana notika visu mācību gadu atbilstoši

skolas attīstības plānam, izvirzītajām prioritātēm un darba plānam. Skolas darbs tiek analizēts,

sadarbojoties skolas administrācijai, pedagogiem, skolēniem, vecākiem. Ir noteiktas atbildīgās

personas, vērtēšanas kritēriji.

Pašvērtēšana ir plānota un strukturēta. Tajā tiek izmantotas dažādas metodes, piemēram,

anketēšana, vērošana, sarunas, dokumentu izpēte un analīze. Darba vērtēšanā visi skolas

skolotāji izmanto vienotus kritērijus un pieeju. Katrs skolas pedagoģiskais darbinieks mācību

gada noslēgumā raksta pašvērtējumu par paveikto darbu un tālākām vajadzībām. Pašvērtējums

tiek veidots, pamatojoties uz pierādījumu bāzi, faktiem. Skolā tiek analizēti sasniegumi. Skolas

darba vērtēšana notiek vadības sēdēs, metodisko komisiju un metodiskās padomes sanāksmēs,

pedagoģiskās padomes un skolas padomes sēdēs. Veicot izvērtēšanu, tiek uzklausītas visas

izglītības procesā iesaistītās puses. Skolas darba vērtēšanas procesā tiek iesaistīti visi pedagogi,

lielākā daļa skolēnu un pamatskolas skolēnu vecāki.

Skolotāji savas pašvērtējuma prasmes pilnveido, iesaistoties ESF projektā ”Atbalsts

vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”, kā arī ESF

projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”.

Skolas administrācija vērtēšanā iegūto informāciju izmanto, lai apzinātu skolas darba

stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus. Skolas vadība regulāri iepazīstina ar vērtēšanas

rezultātiem skolotājus, kā arī skolēnu vecākus skolas sapulcēs, skolēnus par jautājumiem, kas

saistīti ar mācību darbu, skolas vidi. Vērtēšana dod pozitīvus rezultātus, motivē darba

pilnveidei.

44


Vērtējums – 3 (labi)

7.2. Skolas attīstības plāna veidošana un īstenošana

Būtiska skolas darba vērtēšanas sastāvdaļa ir attīstības plāna izvērtējums.

Skola ir īstenojusi un izvērtējusi attīstības plānu 2006.-2010. gadam, kas tika veidots atbilstoši

„Skolu vērtēšanas un attīstības plānošanas rokasgrāmatai”. Pamatojoties uz vērtēšanas

rezultātiem, tika veidots tālākās attīstības plāns 2011./2012. - 2013./2014. gadam. Tam ir

skaidra struktūra, kas aptver vispārēju informāciju par skolu, skolas pamatmērķus, skolas darba

pašvērtējumu, skolas attīstības prioritātes, kā arī katras prioritātes īstenošanas plānus, kas

veidoti atbilstoši „Skolu vērtēšanas un attīstības plānošanas rokasgrāmatai.” Saskaņā ar šajā

plānā izvirzītajām prioritātēm tika veidoti katra mācību gada darba plāni, noteikti mācību gada

galvenie uzdevumi un konkrēti veicamie uzdevumi. Plānotās prioritātes un uzdevumi tiek

koriģēti, veidojot darba plānu konkrētam mācību gadam. Tiek veikta regulāra to izvērtēšana, ar

izvērtēšanas rezultātiem ir iespēja iepazīties visām ieinteresētajām pusēm. Tomēr vairākumu

skolēnu vecāku interesē savu bērnu sekmes un labsajūta skolā, viņi neuzskata par sev svarīgu

informāciju iepazīšanos ar skolas attīstības plānu. Lielāka interese ir par tādiem konkrētiem

jautājumiem kā skolēnu bezmaksas ēdināšana, mācību līdzekļu pieejamība.

Ņemot vērā gada darba attīstības plānu, tiek veidots un nepieciešamības gadījumā koriģēts

metodiskās padomes darba plāns. Tā izpilde tiek analizēta vadības sanāksmēs.

Attīstības plāna gada izvērtējuma rezultāti tiek apkopoti un analizēti pedagoģiskās

padomes sēdē - augustā, kā arī vecāku sapulcē un skolas padomes sēdē.

Skolā ir visa nepieciešamā obligātā dokumentācija. Skolas iekšējie normatīvie akti atbilst ārējiem

normatīviem aktiem. Skolas darbu reglamentējošie dokumenti izstrādāti demokrātiski, iesaistot

skolas darbā ieinteresētās puses. Skolas darbību reglamentē Madonas vakara un neklātienes

skolas nolikums, iekšējās kārtības noteikumi, darba kārtības noteikumi un citi skolas iekšējie

normatīvie akti, kas izstrādāti, ievērojot tiem izvirzītās prasības.

Vērtējums – 4 (ļoti labi)

45


7.3 Skolas darba vadības darba kvalitāte

Ir izstrādāta precīza skolas vadības struktūra. Direktorei ir viens vietnieks izglītības

jomā ( kopā 0,5 slodzes). Direktores vietniece organizē un vada mācību darbu. Skolas

administrācijai ir liela darba pieredze un atbilstoša kvalifikācija. Vietnieka pienākumi, tiesības

un atbildības jomas ir noteiktas ar darbiniekiem saskaņotos amatu aprakstos. Skolā ir veiksmīgs

vadības komandas darbs. To apliecina arī anketēšanas rezultāti- lielākā daļa skolotāju (86%) un

vecāku (81%) uzskata, ka skolas vadība cenšas kvalitatīvi un atbildīgi veikt savus pienākumus,

tādā veidā sekmējot skolas darbību un prestižu. Skolotāji atzinīgi novērtē vadības

profesionalitāti, spēju uzklausīt un sniegt nepieciešamo atbalstu gan darbiniekiem, gan

skolēniem. Atbildība par skolas darba jomām tiek deleģēta dažāda līmeņa vadītājiem (skolas

direktores, direktora vietnieces izglītības jomā / metodisko komisiju vadītāji / mācību

priekšmetu skolotāju). Direktores vietniece izglītības jomā koordinē metodisko komisiju un

metodiskās padomes darbu. Metodisko komisiju vadītāji nodrošina saikni starp pedagogiem un

skolas vadību. Skolas darbinieki, izglītojamie un vecāki zina, par kādiem jautājumiem var

vērsties pie katra no vadītājiem. Skolas direktore un vietniece sniedz nepieciešamo atbalstu.

Skolā īpaša uzmanība tiek pievērsta lietišķu un labvēlīgu attiecību uzturēšanai ar skolotājiem,

skolēniem, vecākiem, pašvaldību. Direktore konsultējas ar skolotājiem svarīgos jautājumos,

taču saglabā atbildību par galīgā lēmuma pieņemšanu. Direktore prot veidot vadības komandas

darbu un deleģēt funkciju izpildi, kā arī pārraudzīt dažādu līmeņu darbinieku pienākumu izpildi

.

Vietniece plānoto un par paveikto darbu informē vadības sanāksmēs. Koleģiāli tiek

risinātas problēmas, būtiskus jautājumus izlemjot kopā, bet atsevišķus virzot izskatīšanai plašāk

pedagogu kolektīvā. Pedagogi ar aktuālo informāciju tiek iepazīstināti informatīvajās

sanāksmēs. Svarīgākā informācija regulāri tiek izlikta uz informācijas stenda. Katru mācību

gadu tiek organizētas vismaz 2 tematiskās pedagoģiskās padomes sēdēs, 2 skolas vecāku

sapulces, vismaz 2 skolas padomes sēdes. Informācija par pasākumiem tiek operatīvi un

savlaicīgi nodota ieinteresētajām pusēm. Par skolas darba kārtību, MK noteikumiem, kas

nosaka skolas beigšanas kārtību visiem pamatskolas skolēnu vecākiem vienu reizi gadā tiek

izsūtīts vai nodots rakstisks informatīvais materiāls, kā arī katru mēnesi skolēniem tiek izsniegts

izdales materiāls par jautājumiem pedagoģijā, psiholoģijā un karjeras izvēlē materiāls ģimenes

izglītošanai.

46


Skolas vadība sadarbojas ar vecākiem un sabiedrību, rūpējas par skolas tēla veidošanu

un prestižu. Aktuālu skolas ikdienas jautājumu risināšanā ir izveidojusies laba sadarbība ar

Madonas pilsētas domi un citām pašvaldībām, īpaši ar sociālo dienestu. Ļoti svarīga ir sadarbība

ar Madonas novada nepilngadīgo lietu inspektori un bāriņtiesu, lai saņemtu un sniegtu atbalstu

kopīgā darbā ar „problēmbērniem” un riska ģimenēm.

Stiprās puses

1. Skolas attīstības plāns ir izstrādāts, balstoties uz iepriekšējā perioda darba

analīzi.

2. Attīstības plānošanā ņemtas vērā valsts, Madonas novada pašvaldības izvirzītās

prioritātes.

3. Skolas attīstības plāna sekmīgai īstenošanai tiek veidoti mācību gada darba plāni,

darba virzieni tiek vērtēti un analizēti.

4. Skolas darba plānošanā, īstenošanā ir iesaistīti skolotāji, skolēni un vecāki.

5. Skolas vadību veido kompetenti, skolas darbā ieinteresēti vadītāji.

6. Izveidojusies veiksmīga sadarbība Madonas vakara un neklātienes vidusskolas

un Madonas novada sadarbības institūcijām.

Tālākās attīstības vajadzības

1. Aktīvāka skolēnu un vecāku iesaistīšana skolas darbības pašvērtējumā.

2. Starpinstitūciju sadarbība pamatizglītības kvalitatīvai īstenošanai.

3. Mācību sasniegumu vērtēšanas un pārraudzības sistēmas pilnveidošana.

Vērtējums – 4 (ļoti labi)

47


Kopsavilkums par vērtējumu

Kvalitātes rādītāji Vērtējums Vērtējuma

līmenis

1. Mācību saturs 4 ļoti labi

1.1 Skolas īstenotās izglītības programma 4 ļoti labi

2. Mācīšana un mācīšanās 3 labi

2.1. Mācīšanas kvalitāte 3 labi

2.2. Mācīšanās kvalitāte 2 viduvēji

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa 3 labi

2.4. Sadarbība ar vecākiem 3 labi

3. Skolēnu sasniegumi 3 labi

3.1. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā 3 labi

3.2. Valsts pārbaudes darbi pamatizglītības posmā 3 labi

4. Atbalsts skolēniem 4 ļoti labi

4.1. Atbalsts skolēnu veselības aprūpes,

4 ļoti labi

psiholoģiskās un sociālās palīdzības jomā,

drošības garantēšana

4.2. Atbalsts personības veidošanā 4 ļoti labi

4.3. Atbalsts turpmākās izglītības un profesijas

3 labi

izvēlē

4.4. Mācīšanās procesam sniegtais atbalsts 4 ļoti labi

4.5.Atbalsts skolēniem ar speciālām vajadzībām 3 labi

5. Skolas vide 4 ļoti labi

5.1. Skolas mikroklimats 3 labi

5.2. Skolas fiziskā vide 4 ļoti labi

6. Skolas resursi 4 ļoti labi

6.1. Telpu, iekārtu un resursu nodrošinājums un 4 ļoti labi

izmantošana

6.2. Skolas finanšu resursu nodrošinājums un

4 ļoti labi

izmantošana

6.3. Personāla nodrošinājums 4 ļoti labi

6.4. Personāla nodarbinātības efektivitāte 3 labi

6.5. Personāla attīstība 4 ļoti labi

7. Skolas darba organizācija, vadība un 4 ļoti labi

kvalitātes nodrošināšana

7.1. Skolas darba pašvērtējums 3 labi

7.2. Skolas attīstības plāns 4 ļoti labi

7.3.Skolas vadības darbs 4 ļoti labi

48

More magazines by this user
Similar magazines