Juridisko personu atbildÄ«ba LatvijÄ, LietuvÄ un IgaunijÄ - KNAB
Juridisko personu atbildÄ«ba LatvijÄ, LietuvÄ un IgaunijÄ - KNAB
Juridisko personu atbildÄ«ba LatvijÄ, LietuvÄ un IgaunijÄ - KNAB
Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!
Leverage SEO-optimized Flipbooks, powerful backlinks, and multimedia content to professionally showcase your products and significantly increase your reach.
<strong>Juridisko</strong> <strong>personu</strong> atbildība Latvijā, Lietuvā <strong>un</strong> Iga<strong>un</strong>ijā<br />
Pēteris Opincāns, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta<br />
Krimināllietu departamenta senators<br />
Iesākšu savu referātu ar to, ka pagaidām par šo jautājumu lielākoties var r<strong>un</strong>āt tikai<br />
teorētiski, jo tiesu prakses, vismaz Latvijā, var teikt, ka nav. Savā referātā īsumā minēšu<br />
par Latvijas, Iga<strong>un</strong>ijas <strong>un</strong> Lietuvas likumdošanu saistībā ar juridisko <strong>personu</strong><br />
kriminālatbildību.<br />
Latvijā jau 1933.gada Sodu likuma piektā nodalījuma 51.pantā bija noteikts, ka juridiskās<br />
personas krimināllietās atbild tās fiziskās personas, kuras konkrēto noziedzīgo nodarījumu<br />
izdarījušas kā attiecīgās juridiskās personas pārstāvji vai viņas uzdevumā, vai viņas<br />
dienestā, kā arī viņu līdzdalībnieki.<br />
2005.gada 5.maijā Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Krimināllikumā” ar kuriem tika<br />
noteikta fiziskās personas kā juridiskās personas pārstāvja atbildība. Likums stājās spēkā<br />
vienlaikus ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos, t.i., 2005. gada 1.oktobrī.<br />
Iga<strong>un</strong>ijas Sodu (Penitenciārajā) kodeksā <strong>un</strong> Lietuvas Kriminālkodeksā ir noteikts, ka<br />
juridiskās personas saukšana pie kriminālatbildības neizslēdz fiziskās personas<br />
kriminālatbildību.<br />
Latvijas Krimināllikumā 12.pantā ir noteikta fiziskās personas kā juridiskās<br />
personas pārstāvja atbildība. Šajā pantā norādīts, ka juridiskajām personām, kas nav<br />
publisko tiesību juridiskās personas, var piemērot šā likuma 8 1 . nodaļā paredzētos<br />
piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.<br />
Saskaņā ar Krimināllikuma 70. 1 panta pirmo daļu juridiskajai personai par<br />
Krimināllikumā sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu var piemērot piespiedu<br />
ietekmēšanas līdzekli, ja noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas interesēs ir izdarījusi<br />
fiziska persona atbilstoši Krimināllikuma 12.panta pirmās daļas nosacījumiem.<br />
Krimināllikuma 70. 1 otrā daļa noteic, ka juridiskajai personai piemērojamie<br />
piespiedu ietekmēšanas līdzekļi neattiecas uz valsti, pašvaldībām <strong>un</strong> citām publisko tiesību<br />
juridiskajām personām.<br />
Krimināllikuma 8. 1 nodaļā ir paredzēti vairāki piespiedu ietekmēšanas pamata<br />
līdzekļi :<br />
Lappuse 1 no 9
1) likvidācija;<br />
2) tiesību ierobežošana;<br />
3) mantas konfiskācija;<br />
4) naudas piedziņa.<br />
Saskaņā ar Krimināllikuma 70. 2 panta otro daļu juridiskajai personai var noteikt šādus<br />
piespiedu ietekmēšanas papildu līdzekļus :<br />
1) mantas konfiskācija;<br />
2) kaitējuma atlīdzināšana.<br />
Šā panta trešajā daļā noteikts, ka par kriminālpārkāpumu <strong>un</strong> mazāk smagu noziegumu<br />
juridiskajai personai kā piespiedu ietekmēšanas pamata līdzekli var piemērot tikai naudas<br />
soda piedziņu, izņemot gadījumus, kad juridiskā persona, tās filiāle, pārstāvniecība vai<br />
struktūrvienība ir īpaši izveidota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai.<br />
Savukārt panta ceturtajā daļā ir paredzēts, ka par Krimināllikuma Sevišķajā daļā<br />
paredzētu smagu <strong>un</strong> sevišķi smagu noziegumu juridiskajai personai kā piespiedu<br />
ietekmēšanas pamata līdzekli var piemērot likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas<br />
konfiskāciju vai naudas piedziņu.<br />
Šā panta piektajā <strong>un</strong> sestajā daļā ir minēti nosacījumi, kādos gadījumos papildu<br />
piespiedu līdzekļus var piemērot; turklāt mantas konfiskācija iespējama kā papildu<br />
piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, ja juridiskā persona nodarījuma rezultātā guvusi mantisku<br />
labumu <strong>un</strong> tai kā piespiedu ietekmēšanas pamata līdzeklis ir piemērota tiesību ierobežošana<br />
vai naudas piedziņa.<br />
Maksimālā naudas piedziņas summa pašlaik saskaņā ar Krimināllikuma 70. 6 panta pirmo<br />
daļu ir 2 miljoni latu.<br />
Iga<strong>un</strong>ijas Sodu kodekss ir pieņemts 2001.gada 6.jūnijā <strong>un</strong> apvieno vienā kodeksā<br />
gan noziedzīgus nodarījumus, gan administratīvos pārkāpumus. Sodu kodeksa 3.panta trešā<br />
daļa noteic, ka noziegums ir Sodu kodeksā paredzēts vainojams nodarījums, par kuru<br />
fiziskai personai var piespriest naudas sodu vai cietumsodu, bet juridiskai personai –<br />
naudas summas piedziņu vai piespiedu likvidēšanu.<br />
Saskaņā ar Iga<strong>un</strong>ijas Sodu kodeksa 14.panta pirmo daļu juridiska persona likumā<br />
paredzētos gadījumos nes atbildību par nodarījumu, ko izdarījusi tās institūcija vai atbildīgs<br />
darbinieks šīs juridiskās personas interesēs. Augstāka amatpersona šai gadījumā domāts<br />
augstākā amatā esošs darbinieks, nošķirot zemākā līmeņa darbiniekus no tiem, kuri var<br />
pieņemt saistošus lēmumus.<br />
Lappuse 2 no 9
Šā panta otrā daļa nosaka, ka juridiskās personas saukšana pie atbildības neizslēdz<br />
vainojamu nodarījumu izdarījušās fiziskās personas saukšanu pie atbildības.<br />
Panta trešajā daļā noteikts, ka Sodu kodeksa 14.panta nosacījumi netiek piemēroti<br />
valstij, vietējām pašvaldībām <strong>un</strong> publiski tiesiskām juridiskām personām. Iga<strong>un</strong>ijas SK<br />
37.pantā teikts, ka par deliktspējīgu tiek atzīta tiesībspējīga juridiska persona. Pie<br />
kriminālatbildības var saukt juridisko <strong>personu</strong> <strong>un</strong> fizisko <strong>personu</strong>-tiešo nozieguma<br />
izpildītāju vienlaicīgi. Tomēr pie kriminālatbildības var saukt tikai juridisko <strong>personu</strong>, ja<br />
noziedzīgais nodarījums izdarīts slēgta balsojuma rezultātā <strong>un</strong> nav iespējams identificēt,<br />
kuras personas balsojušas par <strong>un</strong> kuras –pret.<br />
<strong>Juridisko</strong> <strong>personu</strong> kriminālatbildība Iga<strong>un</strong>ijas Sodu kodeksā pamatā tiek piemērota<br />
par četru veidu nodarījumiem : 1) nodarījumi pret dabas vidi; 2) autortiesību <strong>un</strong><br />
blakustiesību pārkāpumi; 3)noziedzīgi nodarījumi pret valsts kārtību; 4) nodarījumi, kas<br />
saistīti ar dažādu noteikumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi. No Iga<strong>un</strong>ijas Sodu kodeksa<br />
likuma redzams, ka liela daļa pantu, kur piemērojama juridisko <strong>personu</strong> atbildība, faktiski<br />
atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā norādītiem pārkāpumiem. Vēl jāatzīmē,<br />
ka Iga<strong>un</strong>ijas Sodu kodeksa likuma pantos lielākoties juridisko <strong>personu</strong> kriminālatbildība ir<br />
paredzēta par formāliem noziegumiem. Juridiskās personas atbildība Iga<strong>un</strong>ijas Sodu<br />
kodeksā ir ierobežota, t.i., tā paredzēta par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri<br />
minēti Sodu Kodeksa Sevišķās daļas pantos.<br />
Iga<strong>un</strong>ijas Sodu kodeksā ir paredzēti šādi sodi, kurus var piemērot juridiskajai<br />
personai – 1)naudas sods, kuru var piemērot gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu,2)<br />
piespiedu likvidācija,3)soda nauda, 4)konfiskācija.<br />
Iga<strong>un</strong>ijas pārstāve seminārā par juridiskās personas kriminālatbildību<br />
(Sigulda,2006.gads ) norādīja, ka aktuāls ir jautājums par juridiskās persona vainu, ja<br />
nodarījumu juridiskās personas interesēs izdarījis zemāka līmeņa darbinieks nepietiekamas<br />
uzraudzības rezultātā. Atbilstoši Sodu kodeksam juridisko <strong>personu</strong> šādā gadījumā nav<br />
iespējams sodīt. Kā piemērs tika minēts tas, ka Iga<strong>un</strong>ijas Augstākajā tiesā tika skatīta lieta,<br />
kur veikala vadība bija aizliegusi veikalā atskaņot radio mūziku, ko aizsargā autortiesības,<br />
bet neveica uzraudzību par to vai prasība tiek izpildīta. Tiesa nolēma, ka juridisko <strong>personu</strong><br />
nevar sodīt par autortiesību pārkāpšanu, jo nodarījumu izdarījuši zemāka līmeņa darbinieki.<br />
Turklāt tika konstatēts, ka nevar uzskatīt, ka tieši šīs mūzikas atskaņošana sniedz<br />
juridiskajai personai kādu labumu.<br />
Kā otru problēmjautājumu Iga<strong>un</strong>ijas pārstāve seminārā minēja jautājumu par<br />
individuālajiem uzņēmumiem, kuri sastāv no vienas personas. Iga<strong>un</strong>ijas Augstākā tiesa<br />
Lappuse 3 no 9
atzina, ka šādas viena cilvēka juridiskās personas nedrīkst izslēgt no sodīšanas, jo tas radītu<br />
situāciju, ka tās tiek dibinātas ar nolūku izdarīt noziegumus, apzinoties, ka tās nevar sodīt.<br />
Iga<strong>un</strong>ijas Augstākā tiesa norādīja, ka ne bis in idem princips netiek pārkāpts.<br />
Sīkāk par to, par kāda veida koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem ir paredzēta<br />
juridiskas personas kriminālatbildība Iga<strong>un</strong>ijas Sodu kodeksā.<br />
Sodu Kodeksa 294.pantā ir paredzēta juridiskas personas atbildība par<br />
kukuļņemšanu. Juridisku <strong>personu</strong> var saukt pie atbildības arī par starpniecību pateicības<br />
došanā ( SK 295.p.), starpniecību kukuļošanā ( SK 296.p. ), pateicības apsolīšanu vai<br />
došanu ( SK 297.p. ), kukuļdošanu ( SK 298.p. ). Jāatzīmē, ka par kukuļņemšana <strong>un</strong><br />
kukuļdošanu ir iespējams pat piemērot sodu juridiskās personas piespiedu likvidēšanu.<br />
Saskaņā ar Sodu Kodeksu juridiskas personas atbildība iestājas arī par dažāda veida<br />
krāpšanām - mantiska labuma izkrāpšanu, krāpšanu, saņemot dažāda veida atvieglojumus<br />
no valsts <strong>un</strong> pašvaldību budžeta, par krāpšanu investīciju jomā, par apdrošināšanas<br />
krāpšanu ( SK 209.p.,210.p.,211.p.,212.p.).<br />
Sodu Kodeksā juridiskās personas atbildība ir paredzēta vairāk kā 100 pantos.<br />
2003.gada 1.janvārī stājās spēkā Lietuvas Republikas Kriminālkodekss, kur<br />
noziedzīgi nodarījumi dalās noziegumos <strong>un</strong> kriminālpārkāpumos.<br />
Lietuvas Kriminālkodeksa 11.pants noteic, ka par noziegumu atzīstams nodarījums, par<br />
kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods. Kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru var<br />
piemērot naudas sodu vai arestu.<br />
Juridiskas personas kriminālatbildība ir reglamentēta Lietuvas Kriminālkodeksa<br />
20.pantā. Šajā pantā teikts, ka juridiska persona atbild tikai par tādiem noziedzīgiem<br />
nodarījumiem, par kuru izdarīšanu juridiskās personas atbildība paredzēta Kriminālkodeksa<br />
Sevišķajā daļā. Juridiska persona par fiziskas personas izdarītajiem noziedzīgajiem<br />
nodarījumiem atbild tikai tādā gadījumā, ja noziegums izdarīts juridiskās personas labā vai<br />
tās interesēs <strong>un</strong> ja fiziskā persona darbojusies individuāli vai juridiskās personas vārdā vai,<br />
ja šī fiziskā persona realizējusi vadošas f<strong>un</strong>kcijas <strong>un</strong>, atrodoties juridiskās personas<br />
dienestā, bijusi tiesīga :<br />
1) pārstāvēt juridisko <strong>personu</strong>, vai<br />
2) juridiskās personas vārdā pieņemt lēmumus, vai<br />
3) kontrolēt juridiskās personas darbību ( LK 20.panta otrā daļa ).<br />
Juridiska persona par noziedzīgiem nodarījumiem var atbildēt arī tādā gadījumā, ja tos<br />
juridiskās personas labā šā likuma 20.panta otrajā daļā norādītais juridiskās personas<br />
Lappuse 4 no 9
darbinieks vai tās pilnvarots pārstāvis izdarījis nepietiekamas uzraudzības vai kontroles dēļ<br />
( panta trešā daļa ).<br />
20.panta ceturtajā daļā pateikts, ka juridiskās personas kriminālatbildība neizslēdz<br />
tās fiziskās personas kriminālatbildību, kura izdarījusi, organizējusi, uzkūdījusi vai<br />
atbalstījusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.<br />
20.panta piektā daļa satur norādījumu, ka saskaņā ar šo kodeksu neatbild valsts,<br />
valsts vai vietējās pašpārvaldes institūcijas <strong>un</strong> iestādes, kā arī starptautiska sabiedriska<br />
organizācija.<br />
Lietuvas Kriminālkodeksa 43.pants nosaka, ka juridiskajām personām, kas<br />
izdarījušas noziegumus, var piemērot naudas sodu, darbības ierobežošanu <strong>un</strong> piespiedu<br />
likvidāciju.<br />
Šī panta otrā daļa nosaka, ka piespriežot sodu juridiskajai personai, tiesa var<br />
pieņemt lēmumu, to paziņojot masu informācijas līdzekļiem.<br />
Panta trešā daļa noteic, ka juridiskajai personai par vienu nodarījumu var piespriest<br />
tikai vienu sodu.<br />
Panta ceturtā daļa paredz, ka juridiskajām personām piemērojamo sodu veidi<br />
kodeksa Sevišķajā daļā netiek norādīti. Juridiskās personas atbildība Lietuvas<br />
Kriminālkodeksā ir paredzēta arī tad, ja vainojamā persona veic šādu noziedzīgu darbību<br />
juridiskās personas interesēs, nebūdama augstāka amatpersona vai speciāli pilnvarota<br />
persona.<br />
Saskaņā ar Lietuvas Kriminālkodeksa 47.panta ceturto daļu, juridiskajai personai<br />
uzliekamā naudas soda apmērs var tikt noteikts līdz 50 000 minimālā iztikas minimuma<br />
apmēriem (pēc valūtas maiņas kursa 1LTL-3,4528 EUR), neatkarīgi no krimināli sodāmās<br />
darbības veida <strong>un</strong> nozieguma iedalījuma pēc smaguma.<br />
Arī Lietuvas Kriminālkodeksā, tāpat kā Iga<strong>un</strong>ijā, juridiskās personas atbildība ir paredzēta<br />
par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem.<br />
Atšķirībā no Iga<strong>un</strong>ijas Sodu likuma Lietuvas Kriminālkodeksā pie katra panta nav noteikts<br />
juridiskās personai piemērojamais sods.<br />
Latvijas Krimināllikumā, kā jau minēju iepriekš, juridiskas personas kriminālatbildība nav<br />
paredzēta.<br />
Sīkāk par to, par kādiem konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem ir paredzēta<br />
juridiskas personas kriminālatbildība Lietuvas Kriminālkodeksā.<br />
Lietuvas Kriminālkodeksā pamatā juridisko <strong>personu</strong> kriminālatbildība ir noteikta<br />
par noziedzīgiem nodarījumiem pret cilvēka veselību, par noziegumiem pret personas<br />
Lappuse 5 no 9
privātās dzīves neaizskaramību, par noziegumiem pret īpašumu, par noziegumiem pret<br />
intelektuālo <strong>un</strong> rūpniecisko īpašumu, par noziegumiem pret informātiku, par noziegumiem<br />
ekonomiskās darbības <strong>un</strong> uzņēmējdarbības jomā, par noziegumiem pret finanšu sistēmu,<br />
par noziegumiem pret apkārtējo visi <strong>un</strong> cilvēka veselību, par noziegumiem pret pārvaldes<br />
kārtību, kas saistīti ar dokumentu <strong>un</strong> mēraparātu viltošanu.<br />
Juridiskas personas kriminālatbildība iestājas arī par koruptīva rakstura<br />
noziedzīgiem nodarījumiem. Saskaņā ar Lietuvas Kriminālkodeksu juridiska persona atbild<br />
par kukuļošanu ( LK 225.p.) <strong>un</strong> par uzpirkšanu ( LK 227.p. ).<br />
No teiktā izriet, ka kā Lietuvā, tā arī Iga<strong>un</strong>ijā ir paredzēta juridiskās personas<br />
kriminālatbildība par koruptīva rakstura noziedzīgiem nodarījumiem.<br />
Lietuvas Kriminālkodeksā juridiskās personas kriminālatbildība ir paredzēta vairāk<br />
kā 50 pantos.<br />
Salīdzinot Lietuvas Kriminālkodeksu <strong>un</strong> Iga<strong>un</strong>ijas Sodu likumu, redzams, ka<br />
Iga<strong>un</strong>ijas Republikas Sodu likumā ietverti ievērojami vairāk pantu, kuros ir paredzēta<br />
juridiskas personas atbildība. Tas ir izskaidrojams ar to, ka Iga<strong>un</strong>ijas Sodu Kodeksā ir<br />
ietverti arī administratīvie pārkāpumi.<br />
Kā kopīga iezīme Lietuvas, Latvijas <strong>un</strong> Iga<strong>un</strong>ijas juridisko <strong>personu</strong> atbildības<br />
noteikšanā ir tas, ka jebkurā gadījumā noziedzīgajam nodarījumam ir jābūt izdarītam<br />
juridiskas personas labā vai tās interesēs. Šis princips ir noteikts Latvijas Krimināllikuma<br />
70. 1 panta pirmajā daļā, Lietuvas Kriminālkodeksa 20.pantā, Iga<strong>un</strong>ijas Sodu kodeksa<br />
14.pantā. Kā kopīgu iezīmi saistībā ar juridiskās personas atbildību Latvijā, Lietuvā <strong>un</strong><br />
Iga<strong>un</strong>ijā var minēt arī to, ka juridiskas personas atbildība netiek piemērota valsts,<br />
pašvaldības <strong>un</strong> citām publisko tiesību juridiskajām personām.<br />
Latvijā, atšķirībā no Iga<strong>un</strong>ijas <strong>un</strong> Lietuvas, nav paredzēta juridiskas personas atbildība<br />
konkrētos Krimināllikuma pantos.<br />
Iga<strong>un</strong>ijā <strong>un</strong> Lietuvā juridiskajām personām nosaka sodus. Latvijā juridiskajām<br />
personām piemēro piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, jo juridiskā persona nav<br />
kriminālatbildības subjekts. Latvijā, atšķirībā no Lietuvas <strong>un</strong> Iga<strong>un</strong>ijas, Krimināllikums<br />
iespēju piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli juridiskai personai nesaista ar noteikta<br />
veida noziedzīgiem nodarījumiem, bet tikai ar to, vai noziedzīgu nodarījumu juridiskas<br />
personas interesēs ir izdarījusi fiziska persona.<br />
Lietuvā <strong>un</strong> Iga<strong>un</strong>ijā pie kriminālatbildības par konkrētu nodarījumu izdarīšanu var saukt<br />
gan fizisko <strong>personu</strong>, gan arī juridisko <strong>personu</strong>. Latvijā par noziedzīgo nodarījumu atbild<br />
Lappuse 6 no 9
tikai fiziska persona, bet juridiskajai personai pie Krimināllikumā minētajiem<br />
nosacījumiem var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.<br />
Iga<strong>un</strong>ijas Sodu kodeksa 46.pantā noteikts, ka tiesa var noteikt juridiskas personas<br />
piespiedu likvidēšanu, ja par tās darbības daļu kļuvusi noziegumu izdarīšana.<br />
Savukārt Lietuvas Republikas Kriminālkodeksa 43.pantā noteikts, ka par<br />
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu juridiskajai personai var noteikt naudas sodu, juridiskas<br />
personas darbības ierobežošanu, juridiskas personas likvidēšanu. Turklāt šajā pantā<br />
noteikts, ka juridiskajai personai var piemērot tikai vienu sodu.<br />
Lietuvas Kriminālkodeksa 52.pantā ir noteikts, ka tiesa var ierobežot juridiskās personas<br />
darbību, aizliedzot nodarboties ar noteiktu darbības veidu vai uzliek par pienākumu slēgt<br />
noteiktu juridiskas personas apakšvienību. Juridiskas personas darbību var ierobežot no<br />
viena gada līdz pieciem gadiem.<br />
Kā krimināltiesiskās ietekmēšanas līdzekli saskaņā ar Lietuvas Republikas<br />
Kriminālkodeksa 67.panta ceturto daļu juridiskajai personai var noteikt mantas<br />
konfiskāciju kopā ar sodu, ja pastāv Kriminālkodeksa 72.pantā norādītais pamats. Lietuvas<br />
KK 72.pantā ir norādīts, ka var konfiscēt tikai to mantu, kura bijusi noziedzīga nodarījuma<br />
rīks, līdzeklis vai rezultāts.<br />
Mantas konfiskācija nav sods, bet krimināltiesiskās ietekmēšanas līdzeklis. Juridiskajām<br />
personām piemērojamie soda veidi ir uzskaitīti Lietuvas Kriminālkodeksa 43.panta pirmajā<br />
daļā.<br />
Var uzdot jautājumu, vai salīdzinoši nesen ieviestās normas par juridisko <strong>personu</strong><br />
kriminālatbildību tiek piemērotas praksē. Latvijā praksē šādu lietu ir ļoti maz <strong>un</strong> uzsāktie<br />
procesi par piespiedu līdzekļu piemērošanu juridiskajām personām tiek vai nu izbeigti, vai<br />
arī juridiskajai personai nav iespējams piemērot piemēram piespiedu līdzekli - naudas<br />
piedziņu, jo lielākā daļa uzņēmumu pirmstiesas procesa laikā jau ir maksātnespējīgi.<br />
Acīmredzot, ka procesa virzītājam lielas problēmas var sagādāt saiknes pierādīšana starp<br />
fiziskās personas noziedzīgām darbībām vai bezdarbību <strong>un</strong> juridiskās personas interesi.<br />
Interesanti, ka ja<strong>un</strong>ākajos pētījumos ir noskaidrots, ka piecas Eiropas Savienības valstis<br />
nav ieviesušas juridisko <strong>personu</strong> kriminālatbildību, bet astoņās valstīs nepastāv arī<br />
juridisko <strong>personu</strong> administratīvā atbildība. Acīmredzot, ka pastāvot tādiem apstākļiem,<br />
juridiskas personas savai darbībai var izvēlēties viņiem labvēlīgāko tiesisko vidi.<br />
Lietuvas Augstākās tiesas 2011.gada atskaitē Augstākās tiesas tiesnesis<br />
A.Abramavičius rakstā „<strong>Juridisko</strong> <strong>personu</strong> kriminālatbildība norādīja, ka „Lietuvas<br />
Augstākās tiesas prakse norāda, ka jautājumā par juridisko <strong>personu</strong> kriminālatbildību<br />
Lappuse 7 no 9
nepietiek konstatēt faktu, ka konkrēts noziegums tika izdarīts juridiskās personas labā vai<br />
interesēs, bet ir jānosaka arī saikne starp fizisko <strong>personu</strong> <strong>un</strong> izdarīto noziegumu <strong>un</strong><br />
juridisko <strong>personu</strong>. Tas nozīmē, ka nepietiek iegūt pierādījumus konkrētajā noziegumā par<br />
juridiskās personas labumu <strong>un</strong> interesēm, ar mērķi ierosināt lietu pret juridisko <strong>personu</strong>, ja<br />
nav noteikta tās saikne ar fizisko <strong>personu</strong> <strong>un</strong> noziegumu”.<br />
Nedaudz par kriminālprocesa īpatnībām juridisko <strong>personu</strong> atbildības piemērošanā.<br />
Lietuvas Republikas Kriminālprocesa kodeksā noteikts, ka procesuālās darbības<br />
attiecībā uz juridisko <strong>personu</strong> jāveic saskaņā ar KPK vispārējiem noteikumiem <strong>un</strong><br />
izņēmumiem, kas ir norādīti KPK 28.sadaļas pantos.<br />
Saskaņā ar Lietuvas KPK 388.panta noteikumiem, juridiskās personas vadītājs vai<br />
darbinieks, vai advokāts, ko juridiskā persona ir pilnvarojusi rīkoties kā pārstāvim procesā,<br />
var darboties kā juridiskās personas pārstāvis, kurš realizē visas tiesības, kas ir piešķirtas<br />
KPK aizdomās turētajam <strong>un</strong> apsūdzētajam <strong>un</strong> pilda šo pušu procesuālos pienākumus visa<br />
procesa gaitā. Krimināllietā, kurā tiek apsūdzēta <strong>un</strong> tiesāta gan fiziskā, gan juridiskā<br />
persona, tiesa taisa vienu spriedumu, sprieduma rezolutīvajā daļā atsevišķi norādot<br />
nolēmumu attiecībā uz juridisko <strong>un</strong> fizisko <strong>personu</strong>. Juridiskajām personām piemēro tikai<br />
tādus procesuālos piespiedu līdzekļus kā juridiskās personas darbības apturēšana uz laiku<br />
<strong>un</strong> juridiskās personas darbības ierobežojumi.<br />
Saprotams, ka Latvijā šādi procesuālie piespiedu līdzekļi pret juridiskajām<br />
personām nav paredzēti, jo juridiskā persona netiek saukta kriminālatbildības. Latvijā<br />
pirmstiesas kriminālprocesa kārtība, piemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus<br />
juridiskajai personai, ir regulēta Kriminālprocesa likuma 39.nodaļā. Process piespiedu<br />
ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai notiek tā kriminālprocesa<br />
ietvaros, kurā par aizdomās turēto ir atzīta vai pie kriminālatbildības saukta fiziskā persona,<br />
kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas interesēs, rīkodamās<br />
individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz<br />
tiesībām pārstāvēt juridisko <strong>personu</strong>, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus<br />
juridiskās personas vārdā vai arī īstenojot kontroli juridiskās personas ietvaros vai būdama<br />
juridiskās personas dienestā. Salīdzinājumam var nosaukt Poliju, kur obligāts<br />
priekšnosacījums kriminālvajāšanas uzsākšanai pret juridisko <strong>personu</strong> ir spēkā stājies<br />
notiesājošs spriedums, ar kuru fiziska persona atzīta par vainīgu nozieguma izdarīšanā.<br />
Var teikt, ka kriminālatbildības piemērošana juridiskajām personām Latvijā,<br />
Iga<strong>un</strong>ijā <strong>un</strong> Lietuvā šobrīd ir tikai sākumposmā, tādēļ izdarīt kādus kategoriskus<br />
secinājumus pašlaik nav iespējams. Saskaņā ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras<br />
Lappuse 8 no 9
datiem, kopš 2007.gada līdz 2012.gada otrajam pusgadam ir bijuši uzsākti 11 procesi pret<br />
juridiskajām personām piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai. Latvijā līdz<br />
Augstākās tiesas Senātam nav nonākusi neviena lieta, kur fiziskas personas lietā juridiskai<br />
personai būtu piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis <strong>un</strong> šāds nolēmums būtu<br />
pārsūdzēts kasācijas kārtībā. Šis fakts apstiprina to, ka praksē ir problēmas ar ja<strong>un</strong>ieviestās<br />
normas piemērošanu. Akadēmiskajos darbos par juridisko <strong>personu</strong> kriminālatbildību kā<br />
problēmjautājumi joprojām tiek iztirzāti tādi kā princips, ka juridiska persona nevar būt<br />
vainojama <strong>un</strong> nodoms <strong>un</strong> spēja būt vainīgiem piemīt tikai fiziskām personām, juridisko<br />
<strong>personu</strong> vainas pierādījumi, non bis in idem princips, juridisko <strong>personu</strong> tiesību uz<br />
aizstāvību realizēšana <strong>un</strong> citi jautājumi. Tomēr nav šaubu, ka jautājums par juridisko<br />
<strong>personu</strong> kriminālatbildību ir aktuāls pašlaik <strong>un</strong> tāds droši vien būs arī turpmāk.<br />
Izmantoto resursu <strong>un</strong> avotu saraksts<br />
Likumu <strong>un</strong> Ministru Kabineta noteikumu krājums,1933.gads,Rīgā,Kodifikācijas nodaļas<br />
izdevums<br />
Uldis Krastiņš, Valentija Liholaja- Salīdzināmās krimināltiesības, Latvija Iga<strong>un</strong>ija Lietuva,<br />
Tiesu namu aģentūra,2004<br />
Uldis Krastiņš Krimināltiesību teorija <strong>un</strong> prakse, Viedokļi, problēmas, risinājumi -1998-<br />
2008, Latvijas vēstnesis 2009<br />
Kriminālllikums,12.izdevums, Tiesu namu aģentūra,2011<br />
Kriminālprocesa likums,9.izdevums,Rīga,Tiesu namu aģentūra,2012<br />
Rūta Rācene-Bērtule - Juridiskajām personām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas<br />
līdzekļi, Jurista vārds,Nr.20 (254)<br />
www.legaltext.ee/enandmebaas/ava.asp<br />
Antonova Elena Yurievna-Corporate (Collective) criminal responsibility:historal and legal<br />
analysis www.antonovy@yandex.ru<br />
Lappuse 9 no 9
Change language