Naukšēnu novada attīstības programma 2012 ... - Naukšēnu novads

naukseni.lv

Naukšēnu novada attīstības programma 2012 ... - Naukšēnu novads

Naukšēnu novada attīstības

programma 2012. – 2018.

gadam

Naukšēni, 2012.

Attīstības programmas izstrādātājs:

SIA „Baltijas Konsultācijas”

Tālr. 673-388-04

Fakss: 660-020-57

E-pasts: info@balticconsulting.com

www.balticconsulting.com


Terminu skaidrojumi

Attīstības plānošana– principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā īstenot

politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību. 1

Attīstības programma – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums

ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai. 2

Bezdarba līmenis ir Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku (darbspējas vecuma (15 – 62

gadi)) īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju darbspējas vecumā skaitā, procentos 3 .

Kultūras uzņēmējdarbība – uzņēmējdarbība, kas vērsta uz kultūras vērtību radīšanu un pārdošanu ar

nolūku gūt peļņu.Process, kurā organizācijas, uzņemoties risku, rod optimālu līdzsvaru starp kultūras un

uzņēmējdarbības interesēm, sasniedzot mākslinieciskos mērķusun nodrošinot ekonomisko resursu

lietderīgu izmantošanu. 4

Nodarbinātība ir viens no svarīgākajiem teritorijas ekonomiskās situācijas indikatoriem, kas raksturo

nodarbināto iedzīvotāju īpatsvaru atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā, procentos 5 .

Pašvaldības budžets - pašvaldības apstiprināts novada ienākumu un izdevumu plāns noteiktam laika

posmam, parasti gadam.

Pamatbudžets - pašvaldības budžeta galvenā sastāvdaļa, kuru veido visi pašvaldības ieņēmumi, t. sk.

nodokļi un citu veidu ieņēmumi, un izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem.

Rekreācijas resursi - dabiski vai cilvēka radīti resursi, kuri izmantojami atpūtā un tūrisma pakalpojumu

izveidē.

Sociālā infrastruktūra iekļauj sevī visu iedzīvotājiem nepieciešamo infrastruktūru, kura nodrošina

iedzīvotājiem ērtu transporta izmantošanu, komunikāciju, atpūtu, u.c. sadzīvē nepieciešamus

pakalpojumus.

Speciālais budžets - to finanšu līdzekļu kopums, kas atrodas pašvaldību rīcībā un paredzēts konkrētiem

mērķiem. Speciālo budžetu veido īpaši iezīmēti ieņēmumi, kuru līdzekļu izlietojums notiek atbilstoši šiem

ieņēmumiem.

Teritorijas attīstības indekss – vispārināts rādītājs, ko aprēķina ar noteiktiem svara koeficientiem,

summējot svarīgāko, attīstību raksturojošo statistikas pamatrādītāju standartizētās vērtības. Tas parāda

teritoriju augstāku vai zemāku attīstību no vidējā valsts sociālekonomiskās attīstības līmeņa attiecīgajā

gadā. 6

1 Attīstības plānošanas sistēmas likums, spēkā no 01.01.2009.

2 Reģionālās attīstības likums, spēkā no 23.04.2002.

3 NVA, Nodarbinātības un bezdarba jēdzienu skaidrojums. www.nva.gov.lv, 2012.

4 Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, 2012.

5 NVA, Nodarbinātības un bezdarba jēdzienu skaidrojums. www.nva.gov.lv, 2012.

6 Valsts reģionālās attīstības aģentūra. http://www.vraa.gov.lv/lv/petnieciba/attistibas_indekss/ 2009.

2


Lietotie saīsinājumi

AP – attīstības programma

ELFLA - Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

ELGF - Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds

EZF – Eiropas Zivsaimniecības fonds

ES – Eiropas Savienība

ha – hektāri

km – kilometri

LEADER – Lauku attīstības programmas aktivitātes lauku attīstībai

LR – Latvijas Republika

NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO – nevalstiskā organizācija

VPR – Vidzemes plānošanas reģions

3


Satura rādītājs

I. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE........................................................................................................... 5

IEVADS ............................................................................................................................................................5

2. IEDZĪVOTĀJU RAKSTUROJUMS ....................................................................................................................... 18

3. NODARBINĀTĪBA UN UZŅĒMĒJDARBĪBA .......................................................................................................... 22

4. VIDE ........................................................................................................................................................ 34

5. SOCIĀLĀ JOMA UN LABKLĀJĪBA ..................................................................................................................... 36

6. PUBLISKĀ PĀRVALDE ................................................................................................................................... 54

7. DARBA GRUPU SANĀKSMJU REZULTĀTI........................................................................................................... 68

8. IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI ................................................................................................................ 71

9. TIKŠANĀS AR NAUKŠĒNU NOVADA VIDUSSKOLAS SKOLĒNU PARLAMENTU ............................................................ 73

10. NAUKŠĒNU NOVADA UZŅĒMUMU UN ZEMNIEKU SAIMNIECĪBU TELEFONAPTAUJA ................................................ 75

11. BLAKUS NOVADU ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTU ANALĪZE .................................................................... 76

12. SVID ANALĪZE ......................................................................................................................................... 80

II. ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS STRATĒĢISKĀ DAĻA .................................................................................. 84

III. RĪCĪBAS PLĀNS ....................................................................................................................................... 94

IV. IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS PLĀNS .................................................................................................... 1088

4


I. Pašreizējās situācijas analīze

Ievads

Naukšēnu novads izveidojies 2009. gada 1. jūlijā saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas likumu,

apvienojot Naukšēnu pagastu un Ķoņu pagastu. Novads atrodas Igaunijas pierobežas zonā, ietilpst

Vidzemes plānošanas reģionā un robežojas ar trim citiem Latvijas novadiem – Valkas, Rūjienas un

Burtnieku novadu.

Naukšēnu novada vēsture sniedzas līdz pat Livonijas ordeņa laikiem 16. gadsimtā, un ir saistīta ar

Naukšēnu muižu, tajos laikos sauktu par Schwarzenbrunn. Kā teritoriālas pašvaldību vienības to mūsdienu

nozīmē – pagasti – tika izveidoti ar tautu padomes lēmumu 1918.gadā 1 .

Naukšēnu novads ir viens no mazākajiem Latvijas novadiem gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā, kas

būtiski ietekmē novada attīstības iespējas un virzienus. Līdz šim novadā ir veicināta lauksaimniecības

attīstība, kultūras attīstība, kultūras tradīciju izkopšana;ir veikta sporta aktivitāšu popularizēšana novadā,

kā arī notiek infrastruktūras sakārtošanas darbi. Neskatoties uz jau esošām attīstības plānošanas

iestrādnēm, novadam ir nepieciešams attīstības plānošanas dokuments, kurš nosaka galvenos attīstības

virzienus un rīcības plānu vidēja termiņa mērķu sasniegšanai.

Viens no rādītājiem, kas raksturo novada pašreizējo attīstības līmeni, ir teritorijas attīstības indekss.

Teritorijas attīstības indekss parāda teritoriju augstāku vai zemāku attīstību no vidējā valsts

sociālekonomiskās attīstības līmeņa attiecīgajā gadā. Valsts reģionālās attīstības aģentūras izstrādātais

pārskats „Reģionu attīstība Latvijā 2009” liecina, ka 2009. gadā Naukšēnu novada attīstības indekss bija

0,116. Salīdzinājumam – Vidzemes reģionā kopumā šis indekss bija -0,803 un tas atradās 4. vietā valstī,

apsteidzot tikai Latgales reģionu. Rūjienas novada teritorijas attīstības indekss bija -0,167, Valkas novadā -

-0,544, bet Burtnieku novadā teritorijas attīstības indekss bija 0,170 2 . Tādējādi, pretēji reģiona kopējai

tendencei, 2009. gadā Naukšēnu novads saglabāja pozitīvu attīstības indeksu.Pārskats „Reģionu attīstība

Latvijā 2010.” liecina, ka 2010. gadā Naukšēnu novada attīstības indekss bija 0,04, un Naukšēnu novads

2010. gadā pēc teritorijas attīstības indeksa rādītājiem atradās 45. vietā (2009. gadā – 33. vietā), kas

liecina par kritumu. No blakus novadiem Naukšēnu novadu 2010. gadā apsteidza vien Burtnieku novads,

atrodoties 38. vietā Latvijā ar indeksu 0,105. Rūjienas novads bija 66. vietā valstī, bet Valkas novads – 82.

vietā 3 .

Plānojot novada turpmāko attīstību, tika ņemtas vērā esošās attīstības plānošanas iestrādnes, plānotie

projekti un aktivitātes, blakus esošo novadu attīstības plānošanas dokumenti un citu pēc teritorijas un

iedzīvotāju struktūras līdzīgu novadu attīstības plānošanas dokumenti, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona

attīstības plānošanas dokumenti. Tika aplūkotas arī blakus esošo novadu attīstības prioritātes un virzieni,

tādējādi plānojot Naukšēnu novada attīstības virzienus kontekstā ar reģiona attīstību.

Pašreizējās situācijas analīzē Naukšēnu novada rādītāji galvenokārt tika salīdzināti ar blakus esošo novadu

– Valkas, Rūjienas un Burtnieku novada rādītājiem, kā arī ar Latvijas vidējiem statistikas datiem. Šāda

metode izvēlēta, lai aplūkotu novada absolūtās un salīdzinošās priekšrocības ar citiem novadiem, plānotu

novada attīstību kontekstā ar citiem novadiem un padarītu to par iedzīvotājiem draudzīgu novadu

konkrētajā teritorijā. Šāda metode ir pamatota arī ar to, ka darba un izglītības iespējas iedzīvotāji parasti

meklē netālu no savas dzīvesvietas, tātad ir jāparedz iespējamā migrācija no Naukšēniem uz blakus

novadiem un otrādi gadījumā, ja novadā mainīsies dzīves apstākļi vai ekonomiskā situācija.

1 Naukšēnu novads. Vēsture. www.naukseni.lv Pieejams 23.02.2012.

2 Valsts reģionālās attīstības aģentūra, „Reģionu attīstība Latvijā 2009”, Rīga, 2009.

3 Valsts reģionālās attīstības aģentūra, „Reģionu attīstība Latvijā 2010”, Rīga, 2010.

5


Izstrādājot Naukšēnu novada attīstības programmu 2012. - 2018.gadam, tika ņemti vērā šādi spēkā esoši

nacionāla, reģionāla līmeņu un Naukšēnu novadā apstiprināti attīstības plānošanas dokumenti:

Plānošanas dokuments

nosaukums

Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģija „Latvija 2030”

(2010.)

Latvijas Nacionālā attīstības

plāna (NAP) 2007. –

2013.gadam stratēģija (2006.)

Vidzemes plānošanas reģiona

(VPR) Attīstības programma

(AP) 2007. – 2013. gadam

(2007.)

Plānošanas dokumenta būtība

Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģija nosaka ilgtermiņa vīziju,

mērķus un uzdevumus Latvijas valsts

attīstībai kopumā. Dokuments balstīts

ilgtspējības jēdzienā, kas ietver

līdzsvaru starp sabiedrības,

ekonomikas un vides interesēm.

Dokumentā izvirzītas 7 prioritātes,

ietverot kultūrtelpas, cilvēkkapitāla,

izglītības, ekonomikas, dabas vides,

telpiskās perspektīvas, pārvaldības un

sabiedrības līdzdalības attīstību.

NAP ir izstrādāts saskaņā ar LR

Reģionālās attīstības likumu un ir

vidēja termiņa plānošanas

dokuments, kas sekmē līdzsvarotu un

ilgtspējīgu valsts attīstību un

nodrošina Latvijas konkurētspējas

paaugstināšanu citu valstu vidū. Par

galveno valsts izaugsmes mērķi NAP

izvirza augstu dzīves kvalitāti, ko

sasniegt palīdzēs stratēģiskais mērķis

Izglītība un zināšanas

tautsaimniecības izaugsmei un

tehnoloģiskai izcilībai. Stratēģiskā

mērķa sasniegšanai izvirzītas 3

prioritātes: Izglītots un radošs cilvēks;

Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un

elastība; Zinātnes un pētniecības

attīstība.

VPR AP ir vidēja termiņa reģiona

plānošanas dokuments, tā izstrādes

vispārīgais mērķis ir veicināt reģiona

stabilu, sabalansētu un ilgtspējīgu

attīstību, paaugstinot katra

iedzīvotāja dzīves kvalitāti un

nodrošinot reģiona konkurētspēju

starptautiskā mērogā. Dokumentā

minēta Vidzemes vīzija, četras

startēģiskās prioritātes –

infrastruktūra un pakalpojumi,

ekonomika, cilvēkresursi un

nodarbinātība un lauku attīstība. VPR

AP izstrādāta pēc rajonu

administratīvā iedalījuma.

Saskaņotība ar Naukšēnu

novada attīstības programmu

(AP)

Naukšēnu AP ir veidota pēc

analogiem plānošanas

uzstādījumiem – ilgtspējīgas

attīstības trīs pamata jēdzienu

savstarpējās saskaņotības, kas

atspoguļojas pašvaldības vīzijā,

prioritātēs un uzdevumos.

Naukšēnu AP ietver par

prioritāriem

izvirza

ieguldījumus sabiedrībā,

uzņēmējdarbībā un dzīves vidē,

tāpat kā tas noteikts ilgtspējīgas

attīstības stratēģijā.

Naukšēnu novada AP

stratēģiskais mērķis sakrīt ar

NAP valsts izaugsmes mērķi,

proti, kvalitatīva dzīves vide.

Naukšēnu novada AP izglītība ir

viens no vairākiem līdzvērtīgiem

elementiem šī mērķa

sasniegšanā, tomēr arī

Naukšēnu novada AP iezīmē

sasaisti ar reģionālo izaugsmi,

droši vidi, mūsdienīgu

infrastruktūru, kvalitatīvu

publisko pārvaldi un citiem NAP

izvirzītajiem valsts izaugsmes

priekšnosacījumiem ilgtermiņa

mērķu sasniegšanai.

Naukšēnu AP veidota ciešā

saskarē ar VPR AP, jo tas ir

tuvākais augstākā līmeņa

plānošanas dokuments, kuru

īstenošana būtiski ietekmē ar

Naukšēnu novadu. Tamdēļ

Naukšēnu AP ņemta vērā VRP

AP esošās situācijas analīze

jautājumos, kas skar Naukšēnu

novadu, kā arī novadam

izvirzītās prioritātes un mērķi

ietver VPR AP apskatītos

virzienus – lauku vides attīstību,

ekonomikas dažādošanu,

pakalpojumu nodrošināšanu

vietējiem iedzīvotājiem utml.

6


Vidzemes plānošanas reģiona

(VPR) Teritorijas plānojums

(TP) 2007. – 2027. gadam

Naukšēnu pagasta teritorijas

plānojums (TP) (2001.)

Ķoņu pagasta teritorijas

plānojums (TP) (2001.)

VPR TP ir ilgtermiņa teritorijas

plānošanas dokuments, kas nosaka

plānošanas reģiona attīstības iespējas,

virzienus un ierobežojumus 20

gadiem. VPR TP izstrādes mērķis ir

noteikt Vidzemes attīstībai stratēģiski

nozīmīgus attīstības virzienus un

teritorijas, nodrošinot ilgtspējīgu un

sabalansētu reģiona teritorijas

attīstību, kvalitatīvu darba un dzīves

vidi. VPR TP izstrādāts pēc rajonu

administratīvā iedalījums.

TPizstrādāts ar perspektīvu uz 12

gadiem un apstiprināšanas brīdī tika

uzskatīts par tā brīža Rūjienas novada

attīstības

plāna

sastāvdaļu.Plānojumapamatuzdevums

ir noteikt pagasta teritorijas atļauto

izmantošanu un ierobežojumus,

norādīt noteiktiem mērķiem

rezervētās teritorijas.

TPizstrādāts ar perspektīvu uz 12

gadiem un apstiprināšanas brīdī tika

uzskatīts par tā brīža Rūjienas novada

attīstības

plāna

sastāvdaļu.Plānojumapamatuzdevums

ir noteikt pagasta teritorijas atļauto

izmantošanu un ierobežojumus,

norādīt noteiktiem mērķiem

rezervētās teritorijas.

Izstrādājot Naukšēnu AP, tika

ņemts vērā pašvaldībai

saistošais telpiskās struktūras

apraksts un telpiskās attīstības

perspektīvas apraksts, lai

nepieļautu pretrunas un

konfliktus starp pašvaldības un

VPR plānošanas dokumentiem.

Naukšēnu novada AP izstrādē

tika izmantota Naukšēnu

pagasta TP esošās situācijas

analīze vēsturisko datu

apkopošanai un mūsdienu

situācijas salīdzināšanai.

Naukšēnu novada AP izvirzītās

prioritātes nav pretrunā ar

Naukšēnu pagasta TP

noteiktajiem

zemes

izmantošanas ierobežojumiem

un mērķiem.

Naukšēnu novada AP izstrādē

tika izmantota Ķoņu pagasta TP

esošās situācijas analīze

vēsturisko datu apkopošanai un

mūsdienu

situācijas

salīdzināšanai. Naukšēnu

novada AP izvirzītās prioritātes

nav pretrunā ar Ķoņu pagasta

TP noteiktajiem zemes

izmantošanas ierobežojumiem

un mērķiem.

Naukšēnu novada dome 2010. gada 11. augustā pieņēma lēmumu "Par Naukšēnu novada teritorijas

plānojuma izstrādes uzsākšanu"(sēdes protokols nr. 10, 4§). Vienots Naukšēnu novada teritorijas

plānojums vēl nav apstiprināts.

Ņemot vērā to, ka attīstības plānošanas procesā vienmēr tiek ņemti vērā augstāka līmeņa plānošanas

dokumenti, var droši apgalvot, ka, izstrādājot Naukšēnu novada attīstības programmu 2012. – 2018.

gadam un ņemot vērā nacionāla un reģionāla līmeņa plānošanas dokumentus, ir ņemti vērā visi Eiropas

Savienības spēkā esošie attīstības plānošanas dokumenti.

7


1. Novada fiziski ģeogrāfiskais raksturojums

1.1. Teritorijas raksturojums

Naukšēnu novads atrodas Ziemeļvidzemē, Igaunijas pierobežā un robežojas ar trim citiem novadiem –

Burtnieku novadu, Rūjienas novadu un Valkas novadu. Novada kopējā platība ir 28 060 hektāri, tas sastāv

no Naukšēnu pagasta un Ķoņu pagasta. Novads ir viens no mazākajiem novadiem Latvijā un Vidzemes

reģionā, pēc platības ierindojoties 20. vietā 25 Vidzemes reģiona novadu vidū.

attēls 1.1.1. Naukšēnu novads Latvijas kartē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Kā redzams attēlā 1.1.2., Naukšēnu novads atrodas Ziemeļrietumu Vidzemes pacēluma ģeomorfoloģiskajā

rajonā. Novada reljefu raksturo Eiropā lielākais drumlins.

attēls 1.1.2. Latvijas digitālās virsmas modelis. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

8


Attālums no Naukšēnu novada centra līdz lielākajām pilsētām ir:

Rīga – 150km;

Valmiera – 45km;

Rūjiena – 7km.

attēls 1.1.3. Vidzemes plānošanas reģiona karte. Vidzeme un stratēģiski tuvākās vietas. 2011.

Naukšēnu novadam ir zināma loma arī Vidzemes plānošanas reģiona starptautiskajās attiecībās, kā arī

novada attīstību var būtiski ietekmēt gan valsts ārpolitika, gan arī Igaunijas Republikas likumdošana un citi

aspekti.

attēls 1.1.4. Ceļu tīkla karte. BalticMaps, Jāņasēta, 2012.

Kā redzams attēlā 1.1.4., stratēģiski nozīmīgs punkts Naukšēnu novadam ir Rūjienas novads, caur kuru iet

Naukšēnu novadam svarīgi reģionālās nozīmes ceļi (P21, P22, P17). Pa vietējās nozīmes ceļiem no

Naukšēnu novada iespējams nonākt gan lielākajās pilsētās (Rīgu, Cēsīm un Valmieru), uz kurām ved ceļš

Naukšēni – Apsītes. Tuvējās Igaunijas pilsētās iespējams nonākt, braucot caur Rūjienas novadu (ceļš P17),

vai arī izmantojot vietējās nozīmes ceļus ar grants segumu.

Novada teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kam raksturīgi smilšakmens atsegumi,

pilskalni un augstie purvi, kas veido neatkārtojamu ainavu. Naukšēnu novada Ķoņu pagastā esošais

Ķoņukalns ir lielākais drumlins Eiropā - šaurs, augsts vaļņveida paugurs ar izteiktām nogāzēm, kas

9


izveidojies ledāja kušanas rezultātā pirms 13 tūkstošiem gadu. Tādējādi novada tēls var tikt veidots,

izmantojot ainavas unikalitāti un neatkārtojamību, sevišķu uzmanību pievēršot tieši Ķoņu kalnam.

Kā redzams 1.1.5. attēlā, 39,7% no visas novada teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes,

49,6% ir meži, bet pārējie 10,7% - krūmāji, purvi, ūdenskrātuves, apbūves teritorijas un cita veida zeme.

Salīdzinājumam, Latvijas teritorijā meži aizņem 45% no visas platības, lauksaimniecībā izmantojamā zeme

aizņem 39,3% no valsts teritorijas, kas nozīmē, ka Naukšēnu novads līdzinās vidējai situācijai Latvijā.

Kā liecina Valsts zemes dienesta rīcībā esošie dati, pēdējo trīs gadu laikā jeb laika posmā no 2010. līdz

2012. gadam būtiskas izmaiņas zemes izmantošanas struktūrā nav notikušas. Uz 2012. gada sākumu

pašvaldībā praktiski nav palikušas brīvas, lauksaimniecībā vēl neizmantotas zemes, kas kopumā liecina par

zemes platību efektīvu izmantošanu. Līdz ar to potenciālie lauksaimniecības attīstības virzieni ir saistīti ar

zemju intensīvo, nevis ekstensīvo izmantošanu, galvenokārt uzlabojot zemju ražību (ieviešot citas kultūras,

meliorējot un mēslojot zemes, utml., atkarībā no to izmantošanas veida).

attēls 1.1.5. Zemes izmantošana Naukšēnu novadā (2010.).

Attēlā 1.1.6. ir redzama zemes izmantošana Naukšēnu pagastā 1 , bet attēlā 1.1.7. – zemes izmantošana

Ķoņu pagastā 2 .

1 Naukšēnu pagasta teritorijas plānojums, 2001.

2 Ķoņu pagasta teritorijas plānojums, 2001.

10


attēls 1.1.6. Plānotā un atļautā zemes izmantošana Naukšēnu pagastā. Naukšēnu pagasta teritorijas

plānojums (2001.).

attēls 1.1.7. Pašreizējā zemes izmantošana Ķoņu pagastā. Ķoņu pagasta teritorijas plānojums (2001.).

Kā redzams attēlos 1.1.6. un 1.1.7., visapmežotākā ir novada austrumu daļa. Novada dienvidu daļu klāj gan

meži, gan purvi; purvi ir izteikti arī novada vidienē. Blīvāk apdzīvotās vietas atrodas novada centrālajā daļā,

kā arī novada rietumos, kas ir tuvāk galvenajam vietējās nozīmes loģistikas centram – Rūjienai, un tuvāk

nozīmīgākajiem ceļiem. Lauksaimniecības zemes ir izkārtojušās visā novada teritorijā, likumsakarīgi to

tuvumā ir izveidojušās vairāk apdzīvotas vietas.

11


attēls 1.1.8. Vēlamās telpiskās struktūras vīzija. Vidzemes plānošanas reģions. Teritorijas plānojums, 2007.

Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem, Naukšēnu

novada teritorijai ir drīzāk reģionāla nozīme. Kā redzams attēlā 1.1.8.,saskaņā ar Vidzemes plānošanas

reģiona paredzēto attīstības scenāriju caur Naukšēnu novadu ved tūrisma koridors „Ziemeļu stiga”, bet

novada galvenā vērtība VPR telpiskajā struktūrā ir plašā kultūrainavu teritorija novada ziemeļu daļā.

Papildus tam, reģionālā plānošanas līmenī novada teritorija pārsvarā sastāv no lauksaimniecības zemju

areāliem, ekotūrisma attīstības teritorijām un dabas aizsardzības teritorijām (Ziemeļvidzemes biosfēras

rezervāts).

Blakus esošie novadi pēc teritorijas īpatnībām būtiski neatšķiras no Naukšēnu novada. Lielākā daļa

kaimiņu novadu teritoriju atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā; klimatiskie apstākļi, ainava un

reljefs starp šiem novadiem neatšķiras. Atšķirīga ir novadu platība, tā 25 Vidzemes novadu vidū pēc

teritorijas platības Rūjienas novads ir 15. vietā, Burtnieku novads – 7. vietā un Valkas novads – 5. vietā.

Naukšēnu novads Vidzemes novadu vidū teritorijas platības ziņā ieņem 20. vietu. Novadu teritorijas

platība var būtiski ietekmēt to attīstības virzienus un scenārijus, tāpēc, izstrādājot attīstības programmu

un analizējot kaimiņu novadu attīstības plānošanas dokumentus, tika ņemta vērā novada relatīvi mazā

platība.

1.2. Klimatiskie apstākļi

Novada klimatisko situāciju pamatā ietekmē tā atrašanās vieta Latvijas ziemeļos, attiecīgi, zemākas gaisa

temperatūras un šim reģionam raksturīga flora un fauna. Lauksaimniecībā audzēšanai pamatā jāizvēlas

salizturīgas kultūraugu šķirnes Ziemeļvidzemei raksturīgā klimata dēļ.

Virkni Latvijā populāru kultūraugu Naukšēnu novadā audzēt nav iespējams vai ir iespējams, rūpīgi

izvēloties klimatam un augsnei piemērotas šķirnes. Pieredze rāda, ka purva dzērvenes Naukšēnu novadā

neieaugās augsnes specifikas dēļ; vēsā klimata dēļ maz izplatīti ir augļudārzi.

12


attēls 1.2.1. Latvijas nokrišņu karte. Jaunais pasaules ģeogrāfijas atlants, Rīga: Jāņa sēta, 2009.

Attēlā 1.2.1. redzama Latvijas nokrišņu karte. Vidējais gada nokrišņu daudzums Naukšēnu novadā ir

aptuveni vienāds ar gada vidējo nokrišņu daudzumu Latvijas teritorijā, un svārstās no 700mm līdz 750mm.

Naukšēnu novads neatrodas kritiskā nokrišņu zonā, kurai būtu raksturīgi ilgstoši sausuma periodi vai

pārmērīgs nokrišņu daudzums. Augsnes Naukšēnu novadā ir vidēji mitras, kas būtiski ietekmē

lauksaimniecības kultūru izvēli lauksaimniecības attīstīšanai novadā.

attēls 1.2.2. Latvijas klimata karte. Jaunais pasaules ģeogrāfijas atlants, Rīga: Jāņa sēta, 2009.

Kā redzams Latvijas klimata kartē, janvāra vidējā gaisa temperatūra Naukšēnu novadā ir vidēji zema

salīdzot ar visu valsts teritoriju. Vēl zemāka tā ir tikai Vidzemes augstienē un Latvijas austrumu,

dienvidaustrumu daļā, kam raksturīgs vairāk kontinentāls klimats. Vidējā gaisa temperatūra jūlijā, kā arī

gada vidējais nokrišņu daudzums, sakrīt ar vidējiem rādītājiem valstī. Klimatiskie apstākļi Naukšēnu

novadā būtiski neatšķiras no LR teritorijas vidējiem klimata datiem, taču salīdzinoši skarbās ziemas

ietekmē dažādu lauksaimniecības kultūru audzēšanas iespējas novadā – veģetācijas periods ir salīdzinoši

īsāks nekā vidēji Latvijas teritorijā.

1.3. Dabas resursi

Galvenie Naukšēnu novada dabas resursi ir:

Meži,

Lauksaimniecības zemes,

Ūdeņi.

Meži. Mežu platība aizņem gandrīz pusi novada teritorijas jeb 13 878,7 ha, mežaudze galvenokārt ir

jaukta. Izplatītākās koku sugas ir egle, bērzs un priede. Izplatītākie mežu tipi ir damaksnis, vēris, niedrājs

un platlapju ārenis, kas liecina, ka novadā ir vienlīdz izplatīti gan sausie, gan mitrie mežu tipi, gan

skujukoki, gan lapukoki. Galvenā Naukšēnu novada mežu priekšrocība ir to bioloģiskā daudzveidība, kas

ļauj plānot attīstību dažādos virzienos, ieskaitot mežistrādi, kokrūpniecību, tūrismu u. c.

13


Lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 39,7% no novada

teritorijas, jeb 11 114,5 ha. Augšņu cilmiezis lielākajā daļā lauksaimniecības zemes ir mālsmilts vai

smiltsmāls, bet raksturīgākie augšņu tipi Naukšēnu novadā ir velēnu vāji vai vidēji podzolētās augsnes,

velēnu gleja un glejotās augsnes, purvi un purva augsnes un palieņu augsnes, kas galvenokārt ir mitrās

augsnes. Naukšēnu novada Ķoņu pagastā ir sastopams arī velēnu stipri podzolēto augšņu tips, kuras nav

lauksaimniecībai piemērotas to skābuma dēļ. Lielākā daļa novada teritorijas ir meleorēta un labi

piemērota lauksaimniecībai.

Zeme galvenokārt tiek lietderīgi izmantota vietējās zemnieku saimniecībās, kuras pārsvarā nodarbojas ar

jaukto lauksaimniecību (zemkopība, lopkopība mazajās zemnieku saimniecībās), kā arī labības audzēšanu

un piena lopkopību. Sīkāka informācija par populārākajām lauksaimniecības nozarēm Naukšēnu novadā

atrodama Esošās situācijas analīzes 3. sadaļā „Nodarbinātība un uzņēmējdarbība”.

Ūdeņi. Pazemes ūdeņi Naukšēnu novadā tiek izmantoti, lai nodrošinātu ūdensapgādes sistēmu

iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Novada ūdensapgādei galvenokārt tiek izmantots ūdens no četriem

lielākajiem sertificētiem artēziskajiem urbumiem (pavisam novada teritorijā ir desmit šādi urbumi).

Daudzviet pazemes ūdeņus izmantot nav iespējams to atrašanās vietas dēļ dziļi zemes dzīlēs, kā arī sliktās

iežu filtrācijas dēļ, kas būtiski apgrūtina un sadārdzina ūdens attīrīšanu.

Visas Naukšēnu novada upes pieder Salacas upes sateces baseinam. Naukšēnu novada hidrogrāfisko tīklu

veido 20 upes, tās raksturo lēns tecējums un samērā mazs kritums (visu upju kritums caurmērā ir 40 km).

Naukšēnu novada upes ir: Rūja, Seda, Raudava, Acupīte, Oļa, Juldurga, Ķire, Gulbene, Jungas grāvis,

Āžupīte, Supučupīte, Lungas upīte, Maratas upīte, Pestava, Beigotupīte, Kārklupīte, Rausele, Ringa,

Spriņģupīte, Maiļupīte un Tilgaļgrāvis.

Upju ūdens bioloģiskā kvalitāte visās upēs ir no tīras līdz vāji piesārņotai.

Naukšēnu novadā ir trīs ezeri: Pukšezers (5,5 ha), Piliča ezers (3,6 ha) un Žīguru ezers (gandrīz pilnībā

aizaudzis), kuri veidojušies ledāja kušanas laikā, kā arī četri avoti: Spiģu avots, Udzēnu avots, Kliņģeru

avots un Ķoņu avots.

Pašlaik ūdeņi tiek izmantoti vietējo saimniecību vajadzībām. Virszemes ūdeņi var tikt izmantoti arī

rekreācijas jomā, kas daļēji tiek darīts – viena no Naukšēnu novadā piedāvātajām aktīvās atpūtas

aktivitātēm ir braucieni ar plostu pa Rūjas upi. Rūjas upes palienas pļavas veido arī savdabīgu ainavu, ko

iespējams aplūkot brauciena laikā.

Papildus resursi, kuri ir pieejami Naukšēnu novadā un tiek daļēji izmantoti, ir rekreācijas resursi un derīgie

izrakteņi.

Rekreācijas resursi. Naukšēnu novadā ir daudzveidīgi dabiskie rekreācijas resursi, kuri pašlaik daļēji tiek

izmantoti tūrisma veicināšanai. Par cilvēka radītajiem rekreācijas resursiem skat. sadaļā 5.5. „Kultūrvide un

sports”. Viens no dabiskajiem rekreācijas resursiem, kas Naukšēnu novadā ir cilvēka vismazāk ietekmēts,

ir ainavas. Būtiska ainavu sastāvdaļa ir novadā esošie drumlini un upes. Daudzās upes ir viens no

galvenajiem ainavu veidojošiem elementiem novadā – Sedas upe kopā ar apkārt esošajiem mežiem veido

Sedas mežaines joslas ainavu, neatkārtojamu ainavu veido arī Rūjas upes senleja.

Upe, kas visvairāk tiek izmantota rekreācijas resursu veidošanai un attīstībai, ir Rūja. Tā ar apkārtni veido

neatkārtojami skaistu ainavu, tūristiem ir iespējams izbaudīt braucienus ar laivu vai plostu. Rūjas palienas

pļavas veido Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam raksturīgo ainavu, ko ir iespējams izmantot novada

attīstībā, radot teritorijas tuvumā atpūtas un apskates vietas, veicinot tūrisma attīstību.

14


attēls 1.3.1. Sedas upes ieleja

attēls 1.3.2. Rūjas upes senleja

attēls 1.3.3. Plosts „Ruhjas Donalds” Rūjas upē, Naukšēnu novadā

attēls 1.3.4. Drumlinu ainava. Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānojums, 2007.

Dižkoki un aizsargājamie koki. Naukšēnu novada teritorijā ir kopā vairāki desmiti dižkoku un aizsargājamo

koku, no kuriem nozīmīgākie ir Eiropas lapegle, ciedrs un sudrabkļava Naukšēnu muižas parkā, Ķiču egle,

dižpriedes Zilajos kalnos, Tediņudižpriede, kā arī citi koki.

15


Spiģu alas ir valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis, sauktas arī par Rūcekļa alām. Alas ieejas

platums un augstums ir 2 m, bet garums - 7,8 m. No tās izplūst Spiģu jeb Rūcošais avots. Pie alas iespējams

nokļūt braucot caur Kārķiem.

attēls 1.3.5. Spiģu alas 1 .

Derīgie izrakteņi. Pie Naukšēnu novada lielākajiem derīgo izrakteņu resursiem ir pieskaitāmi tādi resursi

kā grants un kūdra. Lielākās ekspluatējamās smilts – grants atradnes atrodas Ķoņu pagasta Ķoņu kalnā un

Naukšēnu pagasta Pīkās un Zulšos. Naukšēnu pagasta Aizpuros un Intēs atrodas neekspluatējamas smilts

un smilts – grants atradnes, taču derīgo izrakteņu apjoms tajās nav ievērojams.

Pašlaik novadā atrodas divas grants un smilts atradnes, kur derīgie izrakteņi tiek arī iegūti iedzīvotāju un

uzņēmēju vajadzībām – „Teimas” Ķoņu kalnā un „Pīkas kalns”. Atradnēs „Alēni” derīgie izrakteņi vairs

netiek iegūti. Pašvaldībai piederošajā atradnē „Teimas-2” grants ieguve vairs nenotiek. Ķoņu kalnu, kas ir

daļēji degradēta dabas teritorija, novada pašvaldība izmanto rekreācijas nolūkiem - uz atradņu nenoraktās

daļas „paugura” virsotnes vasarās notiek kultūras, sporta, atpūtas pasākumi. Ir iekārtota brīvdabas

estrāde, soli, galdi piknikam. Noraktajā daļā pašlaik ir iecerēts izveidot „Akmens izziņas taku”, jo karjera

atsegtie akmeņi paver iespēju izveidot unikālu ģeoloģijas ekspozīciju par ledāju, šļūdoņa gaitu, drumlinu

veidošanos.

Tomēr pašreiz darbojošās smilts – grants atradnes nav tikai pašvaldības īpašums – daļa no atradņu

„Teimas”, „Alēni” un „Pīkas kalns” zemes pieder arī uzņēmumiem – VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” un

SIA „Sanat” – un privātpersonām.

Naukšēnu novada purvos atrodas vietējas nozīmes purva kūdras krājumi. Purvu izmantošana iespējama

galvenokārt kūdras ieguvei, ko var izmantot enerģētikā kā kurināmo, lauksaimniecībā, u. c. Vietējās

nozīmes kūdras purvi ir:








Īvažu purvs,

Pilica, Melnezera purvs,

Saliņas purvs,

Sarkansalas purvs,

Stirnas purvs,

Vecezera purvs,

Tīlika - Tēcēnu purvs.

1 Vietas.lv „Spiģu alas”. http://www.vietas.lv/objekts/spiu_rucekla_ala/

16


1.4. Problēmas un attīstības potenciāls

Problēmas:

1. Vēsais klimats un bargās ziemas ierobežo vai apgrūtina atsevišķu lauksaimniecības kultūru

audzēšanu, piemēram, ogu krūmāju un augļu koku audzēšanai jāizvēlas salizturīgas šķirnes;

2. Novads ir stratēģiski atkarīgs no Rūjienas pilsētas ceļu infrastruktūras izvietojuma un kvalitātes

dēļ.

Attīstības potenciāls:

1. Neatkārtojamas, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam raksturīgas dabas ainavas ir vērtīgs

rekreācijas resurss;

2. Tādi dabas resursi kā Eiropas lielākais drumlins un upju tīkls potenciāli var veicināt tūrisma

attīstību;

3. Liels daudzveidīgo mežu un lauksaimniecības zemju izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā un

zemkopībā;

4. Lielā mežu īpatsvara dēļ viens no novada attīstības potenciāliem ir mežu nozares – mežizstrādes,

kokrūpniecības, u. c. – attīstība, veicinot uzņēmējdarbību šajās nozarēs.

17


2. Iedzīvotāju raksturojums

2.1. Apdzīvojuma struktūra

Apdzīvojuma struktūra Naukšēnu novadā ir vienmērīga un raksturīga citu Latvijas lauku novadu

apdzīvojuma struktūrai. Visvairāk cilvēku dzīvo Naukšēnu ciemā daudzdzīvokļu mājās un privātmājās.

Ķoņu pagastā visblīvāk apdzīvotās vietas ir Eriņu ciems, kurā dzīvo ap 140 iedzīvotāju, un Ķoņi ar aptuveni

40 iedzīvotājiem. Naukšēnu pagastā blīvāk apdzīvotās vietas ir Mirķi (ap 40 iedzīvotāju), Doles (ap 20

iedzīvotāju) un Piksāri (ap 30 iedzīvotāju). Pārējie iedzīvotāji dzīvo viensētās, kas vienmērīgi izkliedētas pa

visu novada teritoriju.

Apdzīvotības blīvums Naukšēnu novadā 2012. gada sākumā ir 7,9cilv./km 2 . Vidējais apdzīvotības blīvums

LR teritorijā ir 34,4 cilv./km 2 (ieskaitot pilsētas). Salīdzinājumam, blakus novados apdzīvojuma blīvums ir

šāds: Burtnieku novadā 12cilv./km 2 , Rūjienas novadā – 17 cilv./km 2 , bet Valkas novadā – 11,6 cilv./km 2 .

Apdzīvotības blīvums pēdējo gadu laikā Naukšēnu pagastā nav daudz mainījies, tomēr tas ir mazākais

starp kaimiņu novadiem.

Rūjiena 17,0 cilv./km 2

Naukšēni 7,9 cilv./km 2

Valka 11,6 cilv./km 2

Burtnieki 12 cilv./km 2

attēls 2.1.1. Apdzīvotības blīvums Naukšēnu, Rūjienas, Burtnieku un Valkas novados (2011.). CSP, 2012.

2.2. Iedzīvotāju skaita dinamika un migrācija

Iedzīvotāju skaits uz 2012. gada sākumu saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Naukšēnu

novadā bija 1987 cilvēki. Kopējam iedzīvotāju skaitam LR teritorijā pēdējo gadu laikā ir tendence

samazināties, un Naukšēnu novads nav izņēmums. Zemāk esošais grafiks attēlo Naukšēnu novada

iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā.

attēls 2.2.1. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Naukšēnu novadā 2007. – 2012. gadā. CSP, 2012

Attēls 2.2.2. parāda iedzīvotāju skaita izmaiņas 2011. gadā salīdzinot ar 2007. gadu Naukšēnu novadā un

blakus novados – Rūjienas, Valkas un Burtnieku novados. Iedzīvotāju skaits četru gadu laikā ir samazinājies

visos novados.

Attēls 2.2.3. parāda, kādas ir bijušas procentuālās iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2007. līdz 2011. gadam,

salīdzinot ar 2007. gadu, iekļaujot arī vidējā iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā kopumā. Latvijā kopumā

18


iedzīvotāju skaits četru gadu laikā ir samazinājies par 2,26%, bet Naukšēnu novadā – par 3,47%. Salīdzinot

ar blakus novadiem, iedzīvotāju skaita samazinājums Naukšēnu novadā bija viszemākais – Burtnieku

novadā tas bija 4,63%, Valkas novadā – 5,05%, bet Rūjienas novadā – 5,39%, kas liecina, ka Naukšēnu

novada iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvesvietu kopumā ir augstāka nekā blakus novados, bet zemāka,

nekā vidēji Latvijā. Jāņem vērā, ka Latvijas kopējā statistikā ir ņemtas vērā iedzīvotāju skaita izmaiņas arī

galvaspilsētā un republikas nozīmes pilsētās, kas nav salīdzināms ar lauku novadiem ekonomiskās

situācijas un labklājības ziņā.

attēls 2.2.2. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Naukšēnu novadā un blakus novados no 2007. līdz 2011. gadam.

CSP, 2012.

attēls 2.2.3. Iedzīvotāju skaita procentuālās izmaiņas 2011. gadā salīdzinot ar 2007. gadu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka migrācijas saldo Naukšēnu novadā 2009. gadā bija +2

(iebrauca 51, bet izbrauca – 49 iedzīvotāji), savukārt 2010. gadā migrācijas saldo bija -31 - iebrauca 23, bet

izbrauca 54 iedzīvotāji). Latvijā kopumā gan 2009., gan 2010. gadā migrācijas saldo bija negatīvs – 2009.

gadā – 4700, bet 2010. gadā -7912. Ņemot vērā, ka 2010. gadā arī valstī kopumā migrācijas saldo

palielinājās, Naukšēnu novada situācija reaģē uz kopējo situāciju valstī. Vidzemes plānošanas reģiona

migrācijas saldo 2009. gadā bija -712, bet 2010. gadā -1083, kas liecina arī par Naukšēnu novada situācijas

kopējo atbilstību Vidzemes plānošanas reģionā esošajai situācijai.

19


2

-31

attēls 2.2.4. Iedzīvotāju migrācija Naukšēnu novadā 2009. un 2010. gadā. CSP, 2012.

2.3. Vecuma un dzimuma struktūra

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, saskaņā ar 2011. gada Tautas skaitīšanas provizoriskajiem

rezultātiem (CSP), Naukšēnu novadā vīriešu īpatsvars ir 48,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, bet sieviešu

īpatsvars – 51,5% no kopējā iedzīvotāju skaita. LR teritorijā vīriešu īpatsvars ir 45,8% no kopējā iedzīvotāju

skaita, bet sieviešu īpatsvars – 54,2% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tas nozīmē, ka Naukšēnu novadā

iedzīvotāju dzimuma struktūra ir sabalansētāka nekā valstī kopumā.

attēls 2.3.1. Naukšēnu novada iedzīvotāju vecuma struktūra. CSP, 2012.

Attēlā 2.3.1. redzams, ka 60% novada iedzīvotāju ir vecumā no 19 līdz 61 gadam, kas ir produktīvākais

darbaspējas vecums. Cilvēku, kas vecāki par 61 gadu, novadā ir 19% no kopējā iedzīvotāju skaita, savukārt

21% iedzīvotāju ir bērni. Tas liecina par kopumā sabalansētu iedzīvotāju vecuma struktūru uz pašreizējo

brīdi, taču iedzīvotāju novecošanās problēma novadā ir tikpat būtiska kā citviet Latvijā.

2.4. Nacionālais sastāvs

Izplatītākā tautība Naukšēnu novadā ir latvieši, tie sastāda 93% novada iedzīvotāju. Otra izplatītākā tautība

novadā ir krievi – 2,7%, kam seko ukraiņi – 1,4%. Neskatoties uz to, ka novads atrodas Igaunijas pierobežā,

igauņu skaita īpatsvars Naukšēnu novadā sastāda tikai 0,3% no visiem iedzīvotājiem.

20


attēls 2.4.1. Iedzīvotāju Nacionālais sastāvs Naukšēnu novadā.

Salīdzinājumam, LR teritorijā kopumā saskaņā ar 2011. gada Tautas skaitīšanas provizoriskajiem

rezultātiem, latvieši sastāda 62,1% no kopējā iedzīvotāju skaita, krievi – 26,91%, trešā izplatītākā tautība ir

baltkrievi ar 3,3%, ceturtā izplatītākā – ukraiņi ar 2,21%, savukārt igauņi sastāda 0,1%. Naukšēnu novadu

var uzskatīt par vienu no mononacionālākajiem novadiem Latvijā.

2.5. Problēmas un attīstības potenciāls

Problēmas:

1. Salīdzinoši mazais teritorijas apdzīvotības blīvums liecina par iespējamu nelietderīgu resursu

izmantošanu – lielus attālumus starp uzņēmumiem, neefektīvu infrastruktūru, kas nav pilnībā

noslogota; kā arī relatīvi mazu iedzīvotāju skaitu;

2. Negatīvs migrācijas saldo liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos migrācijas dēļ, kas var būt

grūti prognozējams;

3. Pašreizējā iedzīvotāju vecuma struktūra nākotnē var novest pie straujas iedzīvotāju novecošanās.

Attīstības potenciāls:

1. Iespējams uzlabot dzīves apstākļus vai veidot kampaņas, aicināt iedzīvotājus palikt novadā;

2. Novada attīstības stratēģijas un virzienus iespējams vērst uz iedzīvotāju skaita saglabāšanu un

iedzīvotāju struktūras korekciju;

21


3. Nodarbinātība un uzņēmējdarbība

3.1. Nodarbinātība un bezdarbs

Viens no precīzākajiem nodarbinātību raksturojošajiem rādītājiem ir nodarbinātības līmenis, kas

procentuāli parāda nodarbināto iedzīvotāju skaitu salīdzinājumā ar kopējo iedzīvotāju skaitu. Attēls 3.1.1.

uzskatāmi parāda nodarbinātības līmeni Naukšēnu novadā un blakus esošajos novados, kā arī Latvijā

kopumā 2010. gadā. Šajā gadījumā, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošajiem datiem, ir

aprēķināts nodarbinātības līmenis pret kopējo novada iedzīvotāju skaitu, ņemot vērā gan novadā, gan

citās administratīvajās teritorijās nodarbināto un attiecīgajā novadā deklarēto iedzīvotāju skaitu.

attēls 3.1.1. Nodarbinātības līmenis Latvijā, Rūjienas, Naukšēnu, Burtnieku un Valkas novados 2010.

gadā. 1

Attēlā 3.1.1. redzams, ka 2010. gadā nodarbinātības līmenis Naukšēnu novadā bija 20%. Blakus esošajos

Valkas un Burtnieku novados nodarbinātības līmenis bija ievērojami zemāks – 14%, savukārt Rūjienas

novadā tas bija 27%. Vidējais nodarbinātības līmenis valstī ir 34%, taču jāņem vērā, ka statistikas datos

ietilpst arī Rīga un republikas nozīmes pilsētas, kurās nodarbinātības līmenis ir augstāks.

attēls 3.1.2. Nodarbinātības struktūra Latvijā, Rūjienas, Naukšēnu, Burtnieku un Valkas novados 2010.g.

Nodarbinātības struktūra Latvijā 2010. gadā rāda, ka 36,6% no visiem nodarbinātajiem strādājuši

sabiedriskajā sektorā, bet 63,4% - privātajā sektorā (attēls 3.1.2.). Naukšēnu novadā attiecība starp

sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un privātajā sektorā strādājošajiem ir nedaudz lielāka nekā Latvijā

vidēji (attiecīgi 35,6% un 64,4%). Tas nozīmē, ka mazāk iedzīvotāju strādā ierēdniecībā, iespējams, ka

1 Centrālās statistikas pārvalde, 2012.

22


mazāks nodarbināto skaits ir administratīvā darbā, vairāk cilvēku tiek nodarbināti ražošanas uzņēmumos,

pakalpojumu sniegšanā. Kaimiņu novados – Rūjienas, Valkas, Burtnieku novadā šī starpība ir daudz

mazāka, piemēram, Rūjienas novadā sabiedriskajā sektorā un privātajā sektorā strādājošo skaits ir gandrīz

vienāds. Tas var radīt draudus, ka liela daļa iedzīvotāju ir nodarbināti ierēdņu amatos, kas nerada reālu

pievienoto vērtību.

Bezdarba līmenis ne vienmēr ļauj precīzi atspoguļot ekonomisko situāciju teritorijā, jo pastāv iespēja, ka

daudzi bez darba esošie un strādāt gribošie iedzīvotāji nav reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki. Sevišķi

daudz nereģistrēto bezdarbnieku un darba meklētāju ir Latvijas laukos, kur nereģistrēšanās cēlonis ir

sociāli apstākļi, ceļa izmaksas, utml. problēmas. Tomēr bezdarba līmenis joprojām ir viens no

būtiskākajiem ekonomisko situāciju raksturojošajiem rādītājiem. Esošās situācijas analīzē tiek izmantoti

NVA statistikas dati par 2011. gadu.

attēls 3.1.3. Bezdarba līmenis 2011. un 2012. gada ceturkšņu sākumā. NVA, 2012.

NVA apkopotā informācija par 2011. un 2012. gada sākumu Latvijas novadu griezumā liecina par to, ka

Naukšēnu novadā bezdarbs vidēji ir nedaudz zemāks nekā vidējais bezdarba līmenis LR teritorijā. 2012.

gada sākumā Naukšēnu novadā bezdarba līmenis bija 8,9%.

Salīdzinājumā ar blakus novadiem, ievērojami augstāks bezdarba līmenis ir Valkas novadā, kur tas pēdējā

gada laikā (2011. gada sākums – 2012. gada sākums) ir svārstījies no 13,7% līdz 16,2%, pārsniedzot Latvijas

vidējo bezdarba līmeni vidēji par 5 procentpunktiem. Bezdarba līmeņa dinamika Naukšēnu novadā būtiski

neatšķiras no Rūjienas un Burtnieku novada dinamikas. Tādējādi šo novadu teritorija izceļas ar salīdzinoši

23


augstāku nodarbinātības līmeni, neskatoties uz to, ka gan Naukšēnu, gan Burtnieku novadi ir lauku novadi

(to sastāvā neietilpst neviena pilsēta).

3.2. Atalgojums

Novada teritorijas iedzīvotāju atalgojumam ir liela nozīme novada attīstībā un ekonomiskās situācijas

raksturošanā. Pirmkārt, atalgojums ir viens no primārajiem labklājības rādītājiem. Šeit tiek pieņemts, ka

cenu līmenis visā LR teritorijā ir līdzīgs. Otrkārt, pašvaldības iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms

ir tieši atkarīgs no iedzīvotāju atalgojuma. Iedzīvotāju ienākuma nodokli iekasē arī no kapitāla pieauguma,

kapitāla daļu pieauguma u.c. ienākumiem, taču galveno iedzīvotāju ienākuma struktūru novada

pašvaldības budžetā sastāda iedzīvotāju ienākuma nodoklis no iedzīvotāju saņemtās darba samaksas.

Attēls 3.2.1. rāda vidējo bruto darba samaksu latos Naukšēnu novadā un blakus novados 2010. un 2011.

gadā.

attēls 3.2.1. Vidējā darba samaksa Naukšēnu, Rūjienas, Burtnieku un Valkas novadā 2010. un 2011.g. CSP,

2012.

Salīdzinot ar 2010. gadu, 2011. gadā visos aplūkotajos novados vidējā bruto darba samaksa ir

palielinājusies. Visstraujāk darba samaksa pieaugusi Naukšēnu novadā – par 74 latiem. Turklāt 2011. gada

beigās darba samaksa Naukšēnu novadā bija visaugstākā salīdzinot ar pārējiem aplūkotajiem novadiem.

Šāda darba samaksa kopā ar salīdzinoši zemo bezdarba līmeni padara Naukšēnu novadu par pievilcīgu

vietu darba vietas meklējumiem blakus esošo novadu iedzīvotāju vidū.Jāņem vērā arī tas, ka daļa

iedzīvotāju gūst ienākumus citos novados un pilsētās (t. sk. Rīgā), kur darba samaksa ir augstāka, taču, tā

kā šo iedzīvotāju deklarētā dzīvesvieta atrodas Naukšēnu novadā, arī darba samaksas statistika Naukšēnu

novadā var būt ar neprecizitātēm. Jāņem arī vērā, ka šādas novirzes no patiesās situācijas ir arī citos

Latvijas novados.

3.3. Uzņēmējdarbības vides raksturojums

Uzņēmējdarbības ārējo vidi galvenokārt ietekmē seši faktori:

ekonomiskie;

sociālie, kultūras un demogrāfiskie;

tehnoloģiskie;

politiskie;

tiesiskie;

institucionālie un informatīvie.

Tādi ekonomiskie faktori kā inflācija, bezdarbs, iedzīvotāju pirktspēja, dzīves līmenis un valsts ekonomikas

augšupeja un lejupslīde Naukšēnu novadu ietekmē līdzīgi kā citus Latvijas novadus. Gada inflācija Latvijā

2011. gadā bija 3,6%, kas liecina par vidēju cenu līmeņa celšanos, tai skaitā ietekmējot arī Naukšēnu

novadu. Bezdarba līmenis Latvijā ir vidēji augsts, taču pēdējo gadu dati liecina, ka tam ir tendence

pazemināties. 2012. gada sākumā bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9%, arī Naukšēnu novadā šis rādītājs bija

24


8,9%. Attēls 3.1.3. rāda, ka Naukšēnu novadā bezdarba rādītājs vidēji ir nedaudz zemāks par valsts vidējo

bezdarba rādītāju. Šāda situācija liecina par Naukšēnu novada salīdzinošo priekšrocību darbavietu

nodrošināšanā, sevišķi lauku novadu vidū.

Iedzīvotāju pirktspēju vislabāk raksturo vidējā darba samaksa, pieņemot, ka cenu līmenis visā teritorijā ir

līdzīgs Naukšēnu novada vidējā bruto darba samaksa 2011. gadā (417 Ls) bija visaugstākā blakus esošo

novadu vidū. Vidējā bruto darba samaksa Latvijā 2010. gadā bija 518 Ls. Tādējādi var secināt, ka

iedzīvotāju pirktspēja Naukšēnu novadā ir augstāka nekā blakus esošo novadu iedzīvotāju pirktspēja, bet

vidēji zema,salīdzinot ar valstī vidējo. Šāda pirktspēja var ierobežot to uzņēmumu darbību, kuri

specializējas uz vietēja patēriņa tirgu. Kopš 2011. gada Latvijā ir sākusies ekonomikas augšupeja pēc 2008.

gada recesijas. Ekonomikas augšupeja ietekmēs arī Naukšēnu novadu, piemēram, pirktspēju (pabalstu,

pensiju apmērs), kredītu pieejamību, iespējams ir inflācijas risks, u.c.

Naukšēnu novada ekonomiku būtiski ietekmē arī atrašanās vieta pierobežā, kas paver iespēju Naukšēnu

novadam reaģēt gan uz Latvijas, gan Igaunijas republiku sociālekonomiskajiem procesiem. Tādējādi

novada attīstību ietekmē ne vien LR ekonomiskā situācija, bet arī izmaiņas Igaunijas likumdošanā un

ekonomiskajā attīstībā, piemēram, attiecībā uz patēriņa preču cenu izmaiņām u. c.

Sociālos, kultūras un demogrāfiskos faktorus var ietekmēt tādi aspekti kā iedzīvotāju sociālā piederība,

kultūras līmenis, iedzīvotāju skaita pieaugums, iedzīvotāju nacionālā struktūra, izglītības līmenis, reliģiskās

un tikumiskās normas. Iedzīvotāju skaita pieaugums pēdējo gadu laikā Naukšēnu novadā ir negatīvs. Lai

gan pašreizējā vecuma struktūra liecina par sabalansētu demogrāfisko slodzi, nākotnē, visticamāk, notiks

iedzīvotāju novecošanās. Šim aspektam ir divējāda ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. No vienas puses, var

trūkt kvalificētu darbinieku darba spējas vecumā, būs vairāk strādājošo pensionāru, mazāk jaunu

speciālistu. No otras puses, pieaugs pieprasījums pēc precēm un it sevišķi pakalpojumiem veciem

cilvēkiem.

Iedzīvotāju grupas novadā

Skaits

Iedzīvotāji kopā 1987

Trūcīgās ģimenes 110

Trūcīgās personas 380

Cilvēki ar invaliditāti 30

Pensijas vecuma cilvēki 414

Bērni un jaunieši līdz 18 gadiem 438

Bezdarbnieki 134

3.3.1. tabula. Iedzīvotāju sociālā struktūra 2012. gada sākumā. Pašvaldības dati.

3.3.1. tabulā ir redzama Naukšēnu novada iedzīvotāju sociālā struktūra 2012. gada sākumā, kas raksturo

iedzīvotāju piederību noteiktam sociālajam slānim. 380 personām ir piešķirts trūcīgās personas statuss, 30

cilvēki ir ar invaliditāti. Tādējādi uzņēmējiem ir jārēķinās ar iespējami zemāku pirktspēju un ienākumu

līmeni, kā arī ar to, ka daudzi novada iedzīvotāji galvenokārt vēlēsies apmierināt primārās vajadzības.

Tehnoloģiskie faktori galvenokārt raksturo ražošanas un sakaru tehnoloģiju pieejamību konkrētā teritorijā,

kā arī zinātnes un tehnikas attīstību. Naukšēnu novadā nav zinātnisko tehnoloģiju un laboratoriju, zinātnes

attīstības pasākumi nenotiek. Tam galvenokārt tiek izmantoti ārpakalpojumi un resursi no citiem

novadiem, pilsētām un, galvenokārt, ārzemēm. No ražošanas tehnoloģijām galvenokārt ir pieejama

lauksaimniecības tehnika, kuru vietējās zemnieku saimniecības izmanto to pamatdarbības nodrošināšanai.

Sakaru tehnoloģijām Naukšēnu novadā ir samērā zema kvalitāte, to attīstības pakāpe ir zema. Dažviet

novadā nav pieejami labas kvalitātes mobilie sakari, dažviet nav pieejams optiskais internets. Novada

perifērijā pieejamais mobilo sakaru operatoru piedāvātais internets ir lēns, tā pārklājums ir vājš. Šis

aspekts ir viens no galvenajiem draudiem uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai novadā.

Politiskie aspekti novadā ir kopumā uzņēmējdarbības veicināšanai labvēlīgi. Valsts mēroga politiskā

darbība novada darbu ietekmē netieši, galvenokārt caur ekonomikas politiku. Pašvaldības līmeņa politiskā

situācija ir uzņēmējiem kopumā neitrāla, nav ierobežojoša, taču arī neveicina uzņēmējdarbības attīstību.

Piemēram, atbalsts lauksaimniecībai no novada kopējā budžeta 2011. gadā bija ļoti mazs (kopā 500 Ls),

25


turklāt zem šīs pozīcijas faktiski tika segti lauku attīstības speciālistes transporta izdevumi, kas tikai daļēji

sekmēja lauksaimniecības attīstību novadā.

Tiesiskos aspektus novadā ietekmē valsts likumdošana un nodokļu politika, kas ir vienāda visā valstī. Tā kā

novads ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, uz to attiecas likums „Par Ziemeļvidzemes biosfēras

rezervātu” (stājies spēkā 13.01.1998., red. 11.05.2011.). Saskaņā ar šo likumu, atsevišķās teritorijās ir

ierobežota saimnieciskā darbība vai radīti nosacījumi teritoriju sadalīšanai un apsaimniekošanai.

Institucionālie un informatīvie faktori Naukšēnu novadā ir samērā vāji attīstīti. Bankas, apdrošināšanas

kompānijas, konsultāciju centri, uzņēmējdarbības centri u.c. ir pieejami tikai blakus novados un lielākajās

pilsētās – Rūjienā, Valmierā, Cēsīs. Rūjienā ir pieejamas banku filiāles (attālums – 7 km), savukārt Valmierā

(attālums 45 km) darbojas visi nepieciešamie konsultatīvie dienesti, uzņēmējdarbības atbalsta centri u.c.

uzņēmumi un iestādes, kuri var sniegt informatīvu un institucionālu palīdzību. Naukšēnu novadā darbojas

pasta nodaļa, ir bankomāts. Nepieciešamo dienestu atrašanās šādā attālumā nerada draudus

uzņēmējdarbības attīstībai; tie ir adekvāti regulārai to šķērsošanai uzņēmējdarbības vajadzībām.

Rīcības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem uzņēmējdarbības attīstībai skatiet III sadaļas „Rīcības

plāns” 96. lpp.

3.4. Uzņēmumu raksturojums

SIA Lursoft IT publiski pieejamajā datu bāzē 2012. gada beigās aktualizētā informācija liecina, Naukšēnu

novadā ir reģistrēti 261 uzņēmums. Šo uzņēmumu vidū ir arī mikrouzņēmumi, zemnieku saimniecības,

individuālie komersanti, kā arī uzņēmumi, kuri ir reģistrēti Naukšēnu novadā, taču uzņēmējdarbību veic

citviet. 22.02.2012. Naukšēnu novada uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls bija 946 566 Ls.

attēls 3.4.1. Reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaita dinamika. Lursoft, 2012.

Attēls 3.4.1. parāda, kā Naukšēnu novadā pēdējo 10 gadu laikā ir mainījusies reģistrēto un likvidēto

uzņēmumu skaita dinamika. No reģistrēto uzņēmumu skaita atņemot likvidēto uzņēmumu skaitu, iegūst

uzņēmumu reģistrācijas saldo, kas ir atspoguļots grafikā. Uzņēmumu skaita izmaiņas novadā pēdējo 10

gadu laikā bijušas neregulāras; 2008. gadā bija vērojams vērienīgs kritums, kad netika piereģistrēts

neviens uzņēmums, taču tika likvidēti septiņi, kas skaidrojams ar ārējās vides faktoru ietekmi –

ekonomisko recesiju. Uzņēmumu skaita pieaugums pēdējo 10 gadu laikā kopumā ir negatīvs – piereģistrēti

26 jauni uzņēmumi, bet likvidēti – 39.

Izplatītākā uzņēmējdarbības forma Naukšēnu novadā ir zemnieku saimniecība – saskaņā ar SIA Lursoft IT

pieejamajiem datiem 2012. gada februārī Naukšēnu novadā bija reģistrētas 155 zemnieku saimniecības.

Jāpiebilst, ka ne visas reģistrētās zemnieku saimniecības veic saimniecisko darbību.

Attēls 3.4.2. parāda reģistrēto subjektu tiesiskās formas Naukšēnu novadā 2012. gadā.

26


attēls 3.4.2. Reģistrēto subjektu tiesiskās formas Naukšēnu novadā, 2012. gada oktobris, Lursoft, 2012.

Otra populārākā tiesiskā forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), šādi piereģistrēti 23% no visiem

subjektiem, jeb 60 komercsabiedrības. Naukšēnu novadā pārstāvētas arī tādas formas kā individuālie

komersanti, individuālie uzņēmumi, kooperatīvās saimniecības un biedrības. Ir piereģistrēta viena

draudze, viens nodibinājums, divas sabiedriskās organizācijas un divas līgumsabiedrības ar pilnu atbildību.

3.4.1. tabulā ir redzami lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma Naukšēnu novadā, to apgrozījums un

darbinieku skaits 2010. gadā, kā arī pamatdarbības nozare.

Nr. Uzņēmums Apgrozījums

2010. g., Ls

Nozare, NACE 2 Darbinieku

skaits

1. SIA „LIEPKALNI” 2 975 473 C 10.71 154

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „DELTA RĪGA” 1 544 020 C 19.2 17

3. SIA „NAUKŠĒNI” 796 082 A 01.5 81

4. SIA „HELDA” 584 835 C 16.1 33

5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „NORJA” 578 288 G 46.73 16

6. SIA „A.D.” 397 959 A 01.11 16

7. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „SAKTAS ZS” 335 029 A 01.5 6

8. SIA „KOKSNE” 317 395 C 16.23 34

9. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „RATNIEKS” 315 753 C 16.24 9

10. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Skanlat Būve” 231 377 F 41.2 9

11. Zemnieku saimniecība „VIĻŅI” 226 424 A 01.5 20

12. Zemnieku saimniecība „SPORAS” 223 641 A 01.5 5

13. Zemnieku saimniecība „PĒRLES” 187 033 A 01.41 5

14. Zemnieku saimniecība „TILTGAĻI” 146 041 A 01.5 3

15. Zemnieku saimniecība „TĪRUMKALNI” 140 121 A 01.5 3

16. SIA „LEJASĶĒRZĒNI” 107 193 A 01.11 4

3.4.1. tabula. Lielākie uzņēmumi Naukšēnu novadā pēc apgrozījuma. Lursoft, 2012.

LR teritorijā uzņēmumu klasifikācijai tiek izmantots NACE 2.red. klasifikators, ar kura palīdzību uzņēmumi

tiek klasificēti pēc to pamatdarbības nozares. Attēlā 3.4.3. ir redzama katras nozares uzņēmumu radītā

apgrozījuma daļa uz kopējo apgrozījumu novadā 2010. gadā (SIA Lursoft IT dati). Aprēķinā nav ņemti vērā

mazo zemnieku saimniecību apgrozījumi, kuru dati uz 2011. gada beigām nebija publiski pieejami, taču šo

uzņēmumu apgrozījums kopējo ainu būtiski neietekmē.

27


attēls 3.4.3. Uzņēmumu kopējais apgrozījums sadalījumā pa pamatdarbības nozarēm, CSP, 2012.

Lielāko apgrozījuma daļu jeb 45% rada Apstrādes rūpniecības pamatnozarē (C pēc NACE 2.red.) strādājošie

uzņēmumi. 44% rada Lauksaimniecības pamatnozarē (A pēc NACE 2.red.) strādājošie uzņēmumi, pārsvarā

zemnieku saimniecības. Jāpiebilst, ka uzņēmums ar lielāko apgrozījumu, kurš ir reģistrēts Naukšēnu

novada teritorijā, ir SIA „Liepkalni”. Tā apgrozījums 2010. gadā bija gandrīz 3 miljoni latu, un tā

pamatdarbības nozare ir C 10.71 – maizes ražošana, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana.

Faktiskā šī uzņēmuma darbība notiek Valmierā, Rūjienas novadā un Pļaviņu novadā. Uzņēmums ir

reģistrēts Naukšēnu novadā, jo SIA „Liepkalni” īpašnieka Dagņa Čākura dzimtas māju vieta „Liepkalni”

atrodas Naukšēnu pagastā. Naukšēnos uzņēmējs atvēra savu pirmo maizes ceptuvi, ēkā, kur tagad atrodas

atpūtas komplekss „Nāras”, taču tagad uzņēmuma saimnieciskā darbība ar Naukšēnu novadu nav saistīta.

Var secināt, ka faktiski šī uzņēmuma juridiskā atrašanās vieta Naukšēnu novadā nerada reālu pievienoto

vērtību novadam un tā iedzīvotājiem – uzņēmumā galvenokārt tiek nodarbināti to novadu un pilsētu

iedzīvotāji, kurā norisinās ražošana (Valmieras un Rūjienas pilsētu iedzīvotāji, Klintaines pagasta

iedzīvotāji). Ņemot vērā to, ka tādējādi faktiskais apgrozījums no apstrādes rūpniecības uzņēmumu

darbības novadā ir mazāks, bet visu zemnieku saimniecību apgrozījumi netika ņemti vērā, par svarīgāko

uzņēmumu pamatdarbības nozari novadā var uzskatīt lauksaimniecību.

Novadā esošo uzņēmumu analīze atbilstoši to pamatdarbības nozarēm ir būtiska, jo nozaru radītā

pievienotā vērtība būtiski atšķiras. Primārā sektora nozares (lauksaimniecība, mežsaimniecība, ieguves

rūpniecība, u. c.) rada salīdzinoši vismazāko pievienoto vērtību, kā arī šīm nozarēm ir nepieciešams liels

resursu daudzums – meži, lauksaimniecībā izmantojama zeme, derīgie izrakteņi, u. c. Sekundārā sektora

radītā pievienotā vērtība svārstās plašā diapazonā atkarībā no nozares specifikas, taču vidēji tā ir

ievērojami lielāka nekā primārā sektora nozarēm. Sekundārā sektora nozares ir apstrādes rūpniecība,

enerģētika, būvniecība, u. c. Pie terciārā sektora nozarēm pieder pakalpojumu nozares – telekomunikācija,

izmitināšanas pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, u. c. Terciārā sektora nozares rada lielāko pievienoto

vērtību.

Naukšēnu novada uzņēmumi pārstāv 5 pamata nozares saskaņā ar NACE 2.red. klasifikatoru:

A LAUKSAIMNIECĪBA, MEŽSAIMNIECĪBA UN ZIVSAIMNIECĪBA

C APSTRĀDES RŪPNIECĪBA

D ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA

F BŪVNIECĪBA

G VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS

Tiek ņemtas vērā tās nozares, kuru uzņēmumu kopējais apgrozījums sastāda vismaz 1% no kopējā

uzņēmumu apgrozījuma visās nozarēs.

Daļu nozaru darbības nodrošina pašvaldības iestādes, piemēram, Naukšēnu novada Dzīvokļu un komunālā

saimniecība nodrošina nozares E Ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija.

Liela daļa preču un pakalpojumu tiek nodrošināti ārpakalpojumu veidā, pērkot no citiem novadiem vai

izplatītājiem.

A LAUKSAIMNIECĪBA, MEŽSAIMNIECĪBA UN ZIVSAIMNIECĪBA

28


Šo nozari Naukšēnu novadā pārstāv skaitliski visvairāk uzņēmumu. Pēc apgrozījuma lielākie

lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumi ir:

1. SIA „Naukšēni” (jauktā lauksaimniecība – lopkopība un zemkopība);

2. SIA „A.D.” (graudaugu audzēšana, šķeldas gatavošana);

3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „SAKTAS ZS” (jauktā lauksaimniecība – lopkopība un

zemkopība);

4. ZS „Viļņi” (mežsaimniecība; jauktā lauksaimniecība – lopkopība un zemkopība);

5. ZS „Sporas” (jauktā lauksaimniecība – lopkopība un zemkopība);

6. ZS „Pērles” (piena lopkopība);

7. ZS „Tiltgaļi” (jauktā lauksaimniecība – lopkopība un zemkopība);

8. ZS „Tīrumkalni”(jauktā lauksaimniecība – lopkopība un zemkopība);

9. SIA „Lejasķērzēni” (graudaugu audzēšana).

Visu šo uzņēmumu apgrozījums 2010. gadā pārsniedz 100 000 Ls. Nozari kopumā pārstāv 155 zemnieku

saimniecības. Lauksaimniecības uzņēmumiem bija vērojams arī straujš apgrozījuma pieaugums. ZS

„Pērles” apgrozījums 2010. gadā pret 2009. gadu pieauga par 67%, ZS „Sporas” – par 53%, bet ZS „Viļņi” –

par 51%. Lielākais apgrozījuma pieaugums Lauksaimniecības nozarē bija vērojams piena lopkopībā, kā arī

jauktajā lauksaimniecībā, kas bija iespējams, gan piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus zemnieku

saimniecību modernizācijai, gan arī palielinot ganāmpulkus un to ražību.

Naukšēnu novada zemnieku saimniecībās pārsvarā tiek audzētas tās pašas kultūras, kas citviet Latvijā.

Ziemeļvidzemei raksturīgā klimata dēļ novadā audzēšanai jāizvēlas salizturīgas šķirnes, klimata dēļ arī

augļu dārzi novadā nav ļoti izplatīti, komerciāliem nolūkiem neviens augļu dārzs nav izveidots. Augsnes

specifikas dēļ sevi neattaisnoja tāda nozare kā purva dzērveņu audzēšana.

Naukšēnu novadā tiek audzētas arī citviet Latvijā ne tik populāras kultūras, piemēram, vairākas zemnieku

saimniecības nodarbojas ar ķimeņu audzēšanu. SIA „Naukšēni” nodarbojas ar eļļas spiešanu, un šis

uzņēmums audzē eļļas linus, kas citviet Latvijā nav tik izplatīti. Tādējādi viens no attīstības potenciāliem ir

specifiskās produkcijas (eļļas, ķimeņu) zīmola veidošana ar mērķi veicināt novada atpazīstamību.

Novadā sarūk mazo piemājas un pusnaturālo saimniecību skaits, jo lielāka daļa to īpašnieku ir vecāka

gadagājumu cilvēku, kuri vairs nespēj saimniekot, bet tām nav saimniecību attīstības turpinātāju. Šāda

tendence var veicināt lielāku, efektīvāku zemnieku saimniecību izveidi, taču tai pašā laikā negatīvi

ietekmēt vietējo tradīciju saglabāšanos.

C APSTRĀDES RŪPNIECĪBA

Galvenie apstrādes rūpniecības nozares spēlētāji Naukšēnu novadā ir šādi uzņēmumi, kuru gada

apgrozījums 2010. gadā pārsniedza 100 000 Ls:

1. SIA „Liepkalni” (maizes ražošana, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana);

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Delta Rīga” (naftas pārstrādes produktu ražošana –

biodegvielas ražošana);

3. SIA „Helda” (zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana);

4. SIA „Koksne” (namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana);

5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Ratnieks” (koka taras ražošana).

Kā jau tika minēts, SIA „Liepkalni” uzņēmējdarbību neveic Naukšēnu novada teritorijā un nenodarbina

Naukšēnu novada iedzīvotājus, tāpēc netiek ņemts vērā nozares analīzē. Tādējādi novadā ir četri

apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz 100 000 Ls.

SIA „Helda”, SIA „Koksne” un Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Ratnieks” darbojas NACE 2.red. C16

nozarē „Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu

ražošana”, turklāt 2010. gadā uzņēmumam SIA „Helda” bija lielākais apgrozījuma pieaugums pret 2009.

gadu visu novada uzņēmumu vidū visu nozaru griezumā. SIA „Helda” apgrozījuma pieaugums bija 222%.

Uzņēmums reģistrēts 1996. gadā, tātad tā izaugsme nav saistīta ar vispārējo jauna uzņēmuma izaugsmi.

29


Ņemot vērā to, ka Naukšēnu novadā ir pieejami ievērojami mežu resursi, kā arī ir vēsturiska pieredze un

iestrādnes kokapstrādē, kokapstrādes jomas attīstība var kļūt par vienu no potenciālajiem attīstības

virzieniem. Kokapstrāde kā sekundārā sektora nozare ir daudz perspektīvāka un rada lielāku pievienoto

vērtību nekā mežsaimniecība.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Delta Rīga” ir reģistrēta 2001. gadā un darbojas naftas pārstrādes

produktu ražošanas jomā. „Delta Rīga” nodarbina tikai 17 darbiniekus, taču apgrozījuma ziņā ir otrs

lielākais Naukšēnu novadā ar vairāk kā pusotru miljonu latu lielu apgrozījumu. Uzņēmums ražo biodīzeli,

rapšu izspaidu eļļu un glicerīnu. Produkcija tiek realizēta Latvijas vietējā tirgū un eksportēta uz citām ES

valstīm.

Ņemot vērā esošos resursus, to izmantošanas pieredzi un esošās iestrādnes, viens no Naukšēnu novada

potenciāliem uzņēmējdarbības attīstībā ir apstrādes rūpniecības attīstīšana.

D ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē darbojas viens

uzņēmums – SIA „Delta zaļā enerģija”. Uzņēmums ir dibināts 2008. gadā, un, sadarbojoties ar SIA „Delta

Rīga”, ražo elektroenerģiju. Uzņēmuma apgrozījums 2010. gadā bija 70 817 Ls, kas sastāda 1% no

Naukšēnu novada kopējā uzņēmumu apgrozījuma.

Ņemot vērā novada uzņēmumu pieredzi lauksaimniecības produktu (rapša) pārstrādē, elektroenerģijas

ražošanas attīstība ir efektīvs veids produkcijas pievienotās vērtības radīšanai.

F BŪVNIECĪBA

Vienīgais būvniecības jomas uzņēmums novadā ir Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Skanlat Būve”. Šis

uzņēmums ir arī viens no pieciem uzņēmumiem ar lielāko apgrozījuma pieaugumu 2010. gadā, salīdzinot

ar 2009. gadu – tā apgrozījuma pieaugums bija 60%. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Skanlat būve” ir

dibināts 1997. gadā, un tā pamatdarbības joma ir grīdu un sienu apdare. Papildus tam uzņēmums

nodrošina arī kravu pārvadājumus. Uzņēmums sniedz pakalpojumus galvenokārt ārpus Naukšēnu novada.

G VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS

Saskaņā ar „Dienas Bizness” izstrādāto „TOP 500” katalogu, tirdzniecības joma ir viena no pelnošākajām

un apgrozījuma ziņā lielākajām nozarēm Latvijā. Naukšēnu novads nav izņēmums, arī šeit tirdzniecībai ir

būtiska nozīme kopējās ekonomikas attīstībā. Kopējais tirdzniecības uzņēmumu skaits novadā ir 10.

Vienīgais Naukšēnu novada tirdzniecības uzņēmums , kura apgrozījums pārsniedz 100 000 Ls, ir sabiedrība

ar ierobežotu atbildību „Norja”. Uzņēmums nodarbojas ar kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas

ierīču vairumtirdzniecības pakalpojumiem, taču šī uzņēmuma faktiskā darbība notiek ārpus Naukšēnu

novada.

Citi tirdzniecības uzņēmumi novadā ir Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Naukšēnu aptieka”, SIA

„Valviko”, SIA „Krēsliņi” (nodarbojas pārsvarā ar kokmateriālu tirdzniecību), u.c. Tirdzniecības uzņēmumi

nodrošina galvenokārt vietējiem iedzīvotājiem nepieciešamo preču tirdzniecību.

Mazāk pārstāvētās nozares novadā ir NACE 2.red. I „Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi”, kuru

pārstāv SIA „Ķoņu dzirnavas” un SIA „Nāras”, NACE 2.red. H „Transports un uzglabāšana”, ko pārstāv

uzņēmums SIA „Pilns serviss”, NACE 2.red. M „Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi”, NACE

2.red. N „Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība” un NACE 2.red. L „Operācijas ar nekustamo

īpašumu”. Šo nozaru uzņēmumu darbība novada uzņēmējdarbības attīstībā nav izšķiroša.

Novads galvenokārt attīstās lauksaimniecības un apstrādes rūpniecības virzienos, veiksmīgākā uzņēmumu

darbība ir vērojama piena lopkopībā, jauktajā lauksaimniecībā, naftas produktu pārstrādē un kokapstrādē.

Uzņēmējdarbību ir vērs attīstīt tajās nozarēs, kurās jau ir veiktas iestrādnes un ir pozitīva pieredze.

30


3.5. Uzņēmējdarbības infrastruktūra

Novada kopējā uzņēmējdarbībai svarīgā infrastruktūra sastāv no ceļu un ielu infrastruktūras, kā arī no

sakaru infrastruktūras.

Ceļi un ielas

km

Valsts nozīmes ceļu kopējais garums 47,53

Reģionālas nozīmes ceļu kopējais garums 27,91

Vietējās nozīmes ceļu kopējais garums 38,61

Pašvaldības ielu kopējais garums 13,732

3.5.1. tabula Naukšēnu novada ceļu un ielu infrastruktūra, pašvaldības dati, 2012.

3.5.1. tabula parāda esošo ceļu un ielu infrastruktūru Naukšēnu novadā. Kopējais ceļu un ielu garums

novada teritorijai ir pietiekams, taču, kā noskaidrojās darba grupu sanāksmēs, ceļu infrastruktūras

kvalitāte Naukšēnu novadā ir neapmierinoša. Galvenā problēma ir ceļa posms bez asfalta seguma

„Naukšēni – Apsītes”. Šī ceļa sakārtošana atvieglos nokļūšanu vienā no stratēģiski nozīmīgākajām pilsētām

– Valmierā, kam ir izšķiroša nozīme uzņēmējdarbības attīstībā.

Sakaru infrastruktūra Naukšēnu novadā nav pietiekoši attīstīta. Mobilie sakari ir pieejami, taču to

pārklājums nav pietiekams un rada saziņas problēmas. Mobilos sakarus sniedz lielākie mobilo sakaru

sniedzēji Latvijā – Latvijas Mobilais Telefons, Tele2, Bite un Triatel, aptuveni vienādā kvalitātē. Galvenais

uzņēmējdarbības attīstību kavējošais faktors, sevišķi terciārā sektora nozarēm, ir nepietiekamā interneta

pieejamība. Pieejami ir šādi interneta pieslēguma veidi:

Lattelecom,

Telia,

Nova,

mobilie LMT,

Triatel.

Lattelecom ir pieejams tikai Naukšēnu pagasta centrā, savukārt Telia iedzīvotāji atzīst par ļoti dārgu.

Pārējie interneta pieslēgumi nav pietiekoši kvalitatīvi.

Interneta un mobilo sakaru kvalitātes uzlabošana sniegtu ievērojamu atbalstu novada uzņēmējdarbības

vides attīstībai, kā arī vecinātu augstas pievienotās vērtības radīšanu.

3.6. Investīcijas

Saskaņā ar SIA Lursoft IT datiem, lielākās investīcijas kopš 2001. gada Naukšēnu novadā ir veikušas fiziskas

personas no Krievijas, Uzbekistānas un Austrijas.

Kopš 2001. gada no Krievijas ir saņemtas investīcijas 50 000 Ls apmērā.No Uzbekistānas saņemti 1360 Ls,

bet no Austrijas – 640 Ls. Visas investīcijas veiktas SIA „Delta Rīga” un SIA „Delta Zaļā Enerģija”; ārzemju

investori galvenokārt izvēlas finansēt naftas produktu pārstrādes un elektroenerģijas ražošanas nozares.

Viena no populārākajām investīciju piesaistes iespējām Latvijā ir ES fondu finansējuma piesaiste.

Naukšēnu novada uzņēmumi, sevišķi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem atbalsts ir īpaši nepieciešams,

strādā galvenokārt lauksaimniecības pamatnozarē. Būtisku atbalstu zemnieku saimniecībām un citiem

uzņēmumiem lauku novados iespējams saņemt no ES ELFLA, ELGF un EZF fondiem, ko uzrauga Lauku

atbalsta dienests. Aplūkojot saņemtā atbalsta statistiku, var secināt, ka Naukšēnu novada uzņēmumi un

zemnieku saimniecības salīdzinoši maz izmanto tos ES fondu pasākumus, kuri ir vērsti uz uzņēmējdarbības

attīstību un modernizāciju. Daudz vairāk tiek saņemts atbalsts kredītu dzēšanai, vienotie platības

maksājumi, īpašais atbalsts par pienu, utml. maksājumi.Tas gan nenozīmē, ka finansējums uzņēmumu

modernizācijai un attīstībai netiek izmantots nemaz – lielākās zemnieku saimniecības aktīvi piedalās

modernizācijas pasākumos ar ES struktūrfondu atbalsta finansējumu, mazākās zemnieku saimniecības

izmanto daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanas projektus. Piemēram, ELFLA finansēto Lauku

saimniecības modernizācijas programmu izmantoja Naukšēnu novada lielākās zemnieku saimniecības -

„Ozolkalni”, „Sporas”, „Kalniņi”, „Pērles”, „Tīrumkalni”, „Tiltgaļi”, u. c., kā arī uzņēmumi SIA „A.D.”, SIA

„Naukšēni”, SIA „Saktas ZS”, u. c. Taču vienotie platību maksājumi, atbalsts kredītu dzēšanai utml.

31


ieņēmumi veido daudz lielāku daļu no visiem saņemtajiem maksājumiem nekā tie pasākumi, kuri virzīti uz

uzņēmumu attīstību.

Vissekmīgāk ES fondu finansējumu lauksaimniecības nozarēs 2007. – 2012. gadā ir saņēmuši šādi

uzņēmumi:

SIA „Naukšēni” 11 000 LVL Atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību;

SIA „A.D.” 23 600 LVL Atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību.

Pārējie Naukšēnu novada uzņēmumi un zemnieku saimniecības saņem atbalstu galvenokārt valsts

subsīdiju veidā, kā arī izmanto dažādus papildu valsts tiešos maksājumus. Piemēram, SIA „Delta Rīga”

2007. – 2012. gadā saņēma 3,34 milj. LVL lielu valsts atbalstu biodegvielas ražošanai. Naukšēnu novada

uzņēmēji gandrīz nemaz nepiedalās pasākumos, kuri saistīti ar esošo uzņēmumu attīstību vai jaunu

uzņēmumu radīšanu, piemēram, ELFLA „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”, „Atbalsts ražotāju grupām”,

„Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”, „Ar lauksaimniecību nesaistītu darbību

dažādošana”, u.c. pasākumos, kuri galvenokārt ir vērsti uz lauksaimniecību attīstību nevis esošo izmaksu

samazināšanu. Naukšēnu novadā ir apgrūtinoši ieviest daļu no ES finansētajiem projektiem augstā

attīstības indeksa dēļ – ES finansējuma piesaistei attīstības indekss ir viens no izšķirošajiem kritērijiem,

saskaņā ar kuru tiek piešķirts finansējums. Ja attīstības indekss ir augsts (kāds tas ir Naukšēnu novadā), ES

finansējumu piesaistīt ir grūtāk lielās konkurences dēļ.

Tādējādi ES struktūrfondu atbalsta aktīvāka piesaiste ir nozīmīga investīciju piesaistes iespēja novada

uzņēmējiem, sevišķi lauksaimniecības nozarē. Kopumā ir iespēja veikt ES fondu līdzekļu piesaisti jebkurā

uzņēmējdarbības jomā. Sevišķi būtu jāatbalsta un jāaicina apgūt ES finansējums to nozaru pārstāvjiem,

kuras novadā izvirzītas par prioritārām.

3.7. Nevalstisko organizāciju darbība

Uz 2012. gada sākumu Naukšēnu novadā bija reģistrētas 10 biedrības, viens nodibinājums, viena draudze

un divas sabiedriskās organizācijas, kas atbilst nevalstisko organizāciju statusam. Faktiski novadā ir sešas

nevalstiskās organizācijas, kuras darbojas aktīvi:

1) Ķoņu kalna dzīves skola nodarbojas ar pasākumu organizēšanu, kuri vērsti uz latviešu tradīciju

popularizēšanu, amatniecības u. c. kultūras un izglītojošu pasākumu rīkošanu.

2) Biedrība „Sarma” ir senioru biedrība. Pensijas vecuma cilvēki tiekas reizi mēnesī, kopīgi svin svētkus

(biedru jubilejas), rīko kopīgas ekskursijas un citus pasākumus.

3)Biedrības„Mednieku makšķernieku klubs„NAUKŠĒNI”” darbības mērķi ir medniecība, medījumu ķeršana

un medījamo dzīvnieku pavairošana, ieskaitot ar pakalpojumiem saistīto darbību, makšķerēšana un

zvejniecība, zivjaudzētavu un zivsaimniecību darbība, ar zvejniecību saistītie pakalpojumi, jauno mednieku,

zvejnieku un makšķernieku apmācība, medību platību, sporta un atpūtas objektu iegūšana kopīgai

lietošanai un apkalpošanai, medību un makšķerēšanas tiesību iegūšana un realizācija, medību produkcijas

un trofeju iegūšana, pārstrāde un realizācija, kā arī citi ar medībām un makšķerēšanu saistītie pasākumi.

Biedrība vieno sevī visus nozares interesentus, un tās darbība notiek šaurā specializācijā.

4) „Nurmu karaliste” ir ar 7.dienas adventistu draudzi saistīta biedrība, kura aktīvi piedalās projektu

īstenošanā. Pašlaik tiek īstenots projekts par Sabiedriskā centra izveide Nurmos bērnu un jauniešu brīvā

laika pavadīšanai.

5) Biedrība „Ziemeļvidzemes ģeoparks” aktīvi darbojas Naukšēnu novada teritorijā. Biedrības mērķis ir

izveidot un attīstīt Ziemeļvidzemes ģeoparku UNESCO ģeoparku programmas definētā izpratnē, lai

saglabātu teritorijas ģeoloģisko mantojumu, to izmantotu vispusīgi izglītotu cilvēku veidošanai un

teritorijas attīstībai, veicinātu ainavas un kultūras vērtību, kā arī dabas daudzveidības saglabāšanu.

6) Jauniešu NVO „Lauvēni” aktīvi organizē pasākumus jauniešiem.

No kopskaitā esošajām 14 NVO aktīvu sabiedrisko darbību veic tikai dažas, no kurām daļa tomēr ir

orientēta uz šauru sabiedrības slāni (piemēram, pensionāru biedrība „Sarma”) vai darbojas šaurā nozarē

32


(mežsaimniecība, medības). Novadā trūkst sociāli aktīvu nevalstisko organizāciju, kuras veicinātu

sabiedrības integrēšanos kultūras un citos sociālajos procesos, īstenotu iedzīvotājiem lietderīgus

projektus.

Naukšēnu novadā aktīvi darbojas arī citos novados reģistrētas NVO, piemēram, Ziemeļvidzemes mežu

īpašnieku biedrība darbojas mežu nozarē, un tās mērķis ir sekmēt privāto mežu ilgtspējīgu un racionālu

apsaimniekošanu.

Rīcības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem NVO sektora iesaistes attīstībai skatiet III sadaļas „Rīcības

plāns” 93. lpp.

3.8. Problēmas un attīstības potenciāls

Problēmas:

1. Salīdzinoši zemā iedzīvotāju maksātspēja un sociāli nelabvēlīgā slāņa īpatsvars kavē uz vietējo

tirgu orientētas uzņēmējdarbības attīstību;

2. Novada perifērijā ir vāji attīstītas tehnoloģijas, sevišķi sakari un telekomunikācija, kas rada

draudus uzņēmējdarbības attīstībai;

3. Pašvaldības vājā ietekme uz uzņēmējdarbības veicināšanu nerada labvēlīgu augsni

uzņēmējdarbības vides attīstībai;

4. Vāja terciārā sektora nozaru attīstība novadā kavē maksimālās pievienotās vērtības radīšanu;

5. Īsākais un iedzīvotājiem ērtākais ceļš no Naukšēniem uz Valmieru nav asfaltēts, tā kvalitāte ir

zema;

6. Zema ES fondu līdzekļu apguves aktivitāte.

Attīstības potenciāls:

1. Aktīvā iesaiste kultūras un sporta aktivitātēs, kā arī sociāli vienota un saliedēta sabiedrība rada

iespējas attīstīt uzņēmējdarbību šajās jomās, t.sk. aktīvās un pasīvās atpūtas jomā;

2. Svarīga un attīstībai nepieciešama ir sakaru un telekomunikāciju jomas attīstība;

3. Esošās iestrādnes un darbības pieredzi lauksaimniecībā un apstrādes rūpniecībā ir vērts attīstīt

turpmāk, piesaistot minimālu resursu daudzumu un efektivizējot jau esošo ražošanu;

4. Ir pozitīvas iestrādnes piena lopkopībā un jauktajā lauksaimniecībā, kas nozīmē, ka novadam jau ir

nepieciešamie resursi šādam pamatdarbības veidam;

5. Attīstot jau esošo enerģētikas jomu, iespējams radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī

veicināt tehnoloģiju un inovāciju attīstību;

6. ES fondu līdzekļu piesaistes iespējas var sniegt būtisku ieguldījumu prioritāro nozaru attīstībā.

Novadam jāidentificē prioritārās uzņēmējdarbības nozares atbilstoši attīstības programmas

stratēģiskajiem mērķiem;

7. Salīdzinoši nelielais bezdarba rādītājs un tuvējā teritorijā lielākā darba samaksa var kļūt par

pievilcīgu vietu darba meklētājiem;

8. Iespējams popularizēt novadā audzēto specifisko produkciju kā ķimenes un eļļas linus, veidojot

novada zīmola produkciju;

9. Gāzes vada tuvums Naukšēnu novadā ir būtiska konkurences priekšrocība novada uzņēmējiem.

33


4. Vide

4.1. Dzīves vides kvalitāte

Dzīves vide ir viens no būtiskākajiem iedzīvotāju labklājības aspektiem – tā nodrošina fizisko labsajūtu,

vēlmi un patiku dzīvot konkrētajā reģionā, kā arī ir būtisks faktors uzņēmējdarbības attīstīšanai. Piemēram,

tūrisma darbība un rekreācijas resursu izmantošana nesakārtotā dzīves vidē nav iespējama. Dzīves vidi

raksturo trīs galvenie vides kvalitātes rādītāji:

Gaisa ekosistēma,

Ūdens ekosistēma,

Sauszemes ekosistēma.

Gaisa kvalitāte. Naukšēnu novadā neatrodas lieli ražojoši uzņēmumi, kuri varētu radīt ievērojamu videi

kaitīgu piesārņojuma daudzumu, kā arī novadu nešķērso lielas automaģistrāles. Tā kā Naukšēnu novada

teritorijā ievērojamu daļu kopējās platības aizņem meži, gaisa kvalitāti var vērtēt kā labu, gaiss novadā nav

piesārņots un kopumā veicina kvalitatīvas dzīves vides veidošanos.

Ūdens kvalitāte. Ūdens bioloģiskā kvalitāte vairumā Naukšēnu novada ūdenstilpņu ir vērtējama no tīras

līdz vāji piesārņotai, kas kopumā liecina par labu ūdens ekosistēmas kvalitātes rādītāju. Par labu vides

kvalitātes rādītāju ir uzskatāms arī ūdenstilpņu skaits novadā – caur novadu plūst 20 upes, ir trīs ezeri un

četri avoti, kas veido neatkārtojamu ainavu, un ir piemēroti rekreācijas resursu izmantošanai. Tās

ūdenstilpnes, kuras atrodas tuvu apdzīvotām vietām (Naukšēnu pagasta centrā, lielāko uzņēmumu

tuvumā), ir piesārņotākas – iedzīvotāji ir neapmierināti ar to tīrības līmeni; vērtē ūdenstilpnes kā

piesārņotas (pārsvarā piesārņoti ir to krasti). Viens no risinājumiem ir regulāru talku organizēšana, kas

vienlaikus veicinās iedzīvotāju atbildību par savu dzīves vidi. Lai gan daļa ūdenstilpņu ir aizaugušas, tas

neliecina par videi kaitīgu piesārņojumu – ūdenstilpņu aizaugšana ir dabīgs vides process, kas parasti

notiek, ja ūdenstilpne netiek izmantota saimnieciskajā darbībā.

Sauszemes kvalitāte. Nelielais apdzīvojuma blīvums un novada reljefs ir galvenie priekšnoteikumi labiem

sauszemes kvalitātes rādītājiem. Gan apdzīvotas vietas, gan meži novadā ir tīri, jebkāds vides

piesārņojums (izmesti sadzīves atkritumi utt.) tiek savlaicīgi novērsts.

Citi dzīves vides kvalitātes rādītāji. Pozitīvās iedzīvotāju dzīves vides iezīmes ir sakoptā vide pagastu

centros, sevišķi Naukšēnu pagasta centrā – iedzīvotājus priecē puķu dobes, vizuāli pievilcīga arhitektūra,

apstādījumi. Novads lepojas arī ar ainaviskām vērtībām. Trokšņa piesārņojums patlaban novadā nav

novērots. Arī gaismas piesārņojums nav aktuāla problēma, jo novadā nav izveidoti lieli dzīvojamie masīvi,

plaša infrastruktūra vai rūpnīcas. Caur novadu nenotiek arī intensīva satiksme.

4.2. Atkritumu apsaimniekošana

Naukšēnu novada atkritumu apsaimniekošanu var uzskatīt par drošu un videi nekaitīgu. Novada teritorijā

nav nerekultivētu atkritumu izgāztuvju, vienīgā izgāztuve „Aizpurvos” ir rekultivēta. Novada teritorijā

neatrodas arī bīstamo atkritumu novietnes.

Atkritumu apsaimniekošanu novadā nosaka „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Naukšēnu

novadā”. Atkritumu apsaimniekošanu nodrošina SIA „Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas

organizācija”. Novada iedzīvotāji atzīst, ka atkritumu savākšana notiek operatīvi un maksa par atkritumu

apsaimniekošanu ir samērīga un pamatota, taču ir nepieciešamība pēc papildus konteineriem.

Viena no problēmām atkritumu apsaimniekošanā ir būvgružu novietņu trūkums, jo pašlaik iedzīvotāji un

uzņēmēji ir spiesti izvest būvgružus uz Valmieru, kas ne vienmēr tiek darīts un tādējādi būvgruži netiek

pienācīgi (saskaņā ar normatīvo aktu prasībām) utilizēti. Arī atkritumu šķirošana Naukšēnu novada

iedzīvotāju vidū nav populāra; galvenokārt šķirošanas konteineru nepietiekamības un iedzīvotāju

informācijas trūkuma dēļ.

Atkritumu apsaimniekošanas kultūra novadā nav pietiekami augstā līmenī, jo iedzīvotāju aptaujās

respondenti norādīja, ka būtiska problēma ir sadzīves atkritumu izmešana tam neparedzētās vietās.

34


Iedzīvotāji jāaicina rūpēties par vidi un apsaimniekot atkritumus apzinīgi. Pašlaik aktuāla problēma ir

atkritumu izmešana mežā, kā arī atkritumu dedzināšana, tādējādi radot gaisa piesārņojumu. Efektīvākie

paņēmieni cīņā ar zemo atkritumu apsaimniekošanas kultūru ir papildus konteineru izveide, padarot

pareizu atkritumu utilizāciju ērtāku, kā arī iedzīvotāju izglītošana un kopējās atbildības sajūtas veicināšana,

piemēram, organizējot vides sakopšanas talkas un citus pasākumus.

4.3. Problēmas un attīstības potenciāls

Problēmas:

1. Būvgružu novietņu trūkums.

Attīstības potenciāls:

1. Talku organizēšana iedzīvotāju saliedēšanai, dzīves vides sakopšanai un atbildības veicināšanai.

2. Atkritumu šķirošanas popularizēšana iedzīvotāju vidū.

35


5. Sociālā joma un labklājība

5.1. Izglītība

Naukšēnu novada teritorijā atrodas viena skola – Naukšēnu novada vidusskola, kurai ir noteicošā loma

izglītības nodrošināšanai novadā. Naukšēnu novada vidusskola nodrošina pirmsskolas, pamata un

vidusskolas līmeņa izglītību. Vidusskolai ir filiāle Ķoņu pagastā, kā arī pirmsskolas izglītības grupiņas

Naukšēnu un Ķoņu pagastos. 2011./2012. mācību gadā Naukšēnu novada vidusskolā no 1. līdz 12. klasei

bija 186 izglītojamie, pirmsskolas izglītības grupiņu apmeklēja 33 bērni.

Pirmsskolas izglītības grupiņā strādā četri pedagogi, savukārt Naukšēnu novada vidusskolā strādā 42

pedagogi, kuri nodrošina pamata un vidējo izglītību. 40 pedagogiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība, bet

astoņiem – maģistra grāds.

Vecums Skaits

Līdz 25 0

25-30 1

31-40 5

41-55 23

55 un vairāk 13

5.1.1. tabula. Naukšēnu novada vidusskolas pedagogu sadalījuma pa vecuma grupām, Naukšēnu novada

vidusskolas dati, 2012.

5.1.1. tabulā ir redzams pedagogu sadalījums pa vecuma grupām. Kā redzams, vidusskolā strādā seši

gados jauni pedagogi (līdz 40 gadu vecumam), kas ir 14% no kopējā pedagogu skaita. Vairums pedagogu

(55%) ir vidēja vecuma, bet gados vecāki pedagogi ir 13, jeb 31%. Pedagogu vecumam ir būtiska nozīme

inovatīvo mācību metožu un materiālu izmantošanā. Inovatīvu metožu izmantošana un pedagoga spēja

strādāt ar modernu tehnisko aprīkojumu būtiski uzlabo ne tikai skolēnu apguves spējas, bet arī to

konkurētspēju turpmāko mācību iestāžu izvēlei, integrācijai darba tirgū, atvieglo skolēnu turpmāko

karjeras attīstību. Pedagogiem, kuri izglītību ieguvuši pirms vairākiem desmitiem gadu, var būt grūtības

jaunāko tehnoloģiju apguvē, kas kavē mācību procesa attīstību un vispārējo inovāciju līmeni skolā. Uz doto

brīdi jauno pedagogu skaits vidusskolā ir neliels; ir vērojama pedagoģiskā personāla novecošanās. Viens no

attīstības scenārijiem ir pieteikšanās programmai „Iespējamā Misija”, kas meklē un piedāvā skolām gados

jaunus skolotājus. Naukšēnu novada vidusskola bija pieteikusies šai programmai, taču atbalstu neguva –

jaunu skolotāju atrast nebija iespējams.

Jāņem vērā, ka līdz ar pastāvošo tendenci studiju programmu izvēlē Latvijas jauniešu vidū, drīzumā visā

valstī nāksies saskarties ar pedagoģiskā personāla novecošanos, kas būs aktuāla problēma arī Naukšēnu

novadā. Tāpēc ir laicīgi jāplāno pedagoģiskā personāla sastāvs un esošo pedagogu apmācības tehnoloģiju

u. c. jomās.

Pirmsskolas izglītība. Naukšēnu novadā nav izveidots bērnudārzs, taču darbojas Naukšēnu novada

vidusskolas pirmsskolas izglītības grupiņas 5-6 gadīgo bērnu apmācībai un Rotaļu grupa Naukšēnos 2-4

gadus veciem bērniem. 2010./2011. mācību gadā pirmsskolas izglītības grupiņu apmeklēja 33 bērni, bet

Rotaļu grupiņu – 19 bērni. Pirmsskolas izglītību novadā nodrošina 4 pedagogi. Neskatoties uz šādas

grupiņas izveidi, darba grupu sapulcēs vecāki atzina, ka novadā nav vietas, kur atstāt bērnu vecāku

prombūtnes laikā. Šādu problēmu iespējams risināt, vecākiem sadarbojoties ar citiem novada

iedzīvotājiem - brīvprātīgajiem, auklēm par nelielu samaksu, utml. Attēls 5.1.1. parāda pirmsskolas

vecuma bērnu skaita dinamiku pēdējo gadu laikā.

36


attēls 5.1.1. Naukšēnu novada vidusskolas pirmsskolas grupiņas apmeklētāju skaits. Pašvaldības dati.

Laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam pirmsskolas izglītības grupiņu apmeklējošo bērnu skaits bija

nemainīgs. 2009./2010. mācību gadā tas samazinājās ekonomiskās recesijas dēļ – pirmkārt, straujāk

samazinājās kopējais iedzīvotāju skaits novadā, otrkārt, dažām ģimenēm pirmsskolas izglītībai varēja trūkt

līdzekļu, treškārt, ģimenes locekļu bezdarba dēļ nebija nepieciešamības sūtīt bērnus uz pirmsskolas

izglītības iestādi. 2010./2011. mācību gadā izglītojamo skaits palielinājās vien par vienu bērnu, kas liecina

par tendences saglabāšanos – pēdējo divu gadu laikā apmācāmo skaits pirmsskolas izglītības grupiņā ir

maz mainījies. Pašlaik pirmsskolas izglītības grupiņā ir desmit brīvas vietas, tātad novadam ir pietiekami

resursi pirmsskolas izglītības nodrošināšanai.

Pamatizglītība un vidējā izglītība.5.1.2. tabulā ir redzams skolēnu skaits Naukšēnu novada vidusskolā no

1. līdz 12. klasei, un tās filiālē Ķoņu pagastā 2011./2012. mācību gadā.

Skolēnu skaits T. sk. 1.klasē

Naukšēnu novada vidusskola

Skolēni Naukšēnu pagastā

2011./2012. 174 16

2010./2011. 183 19

2009./2010. 191 16

2008./2009. 136 11

2007./2008. 157 12

Skolēni Ķoņu pagastā

2011./2012. 61 4

2010./2011. 65 3

2009./2010. 67 11

2008./2009. 72 8

2007./2008. 87 13

5.1.2. tabula. Skolēnu skaits Naukšēnu novada vidusskolā. Naukšēnu novada vidusskolas dati, 2012.

Skolēnu skaits Ķoņu filiālē katru gadu turpina samazināties, kas nozīmē, ka ar laiku filiāles uzturēšana var

kļūt neracionāla un to nāksies likvidēt. Turpretī skolēnu skaits 1. klasēs ir svārstīgs.

Attēls 5.1.2. parāda skolēnu kopējā skaita dinamiku pēdējo sešu mācību gadu laikā Naukšēnu novadā.

37


attēls 5.1.2. Skolēnu skaita dinamika Naukšēnu novada vidusskolā. Naukšēnu novada vidusskolas dati,

2012.

Lielākais skolēnu skaits Naukšēnu novadā bija vērojams 2009./2010. mācību gadā, bet turpmākajos divos

mācību gados tas ir samazinājies. Savukārt jau 2012./2013. gadā skolēnu skaits pieauga līdz 230

izglītojamajiem. Kopumā skolēnu skaits novada vidusskolā ir svārstīgs, un pēdējo sešu mācību gadu laikā ir

svārstījies amplitūdā no 174 līdz 258 skolēniem.

Kā labās prakses piemēru Naukšēnu novadā var minēt neklātienes izglītības programmas īstenošanu

Naukšēnu novada vidusskolā, kas ir paredzēta 10. – 12. klases skolēniem, tādējādi atvieglojot izglītības

iegūšanu novada jauniešiem, padarot izglītību pieejamāku. Neklātienes programma tiek īstenota kopš

2011./2012. mācību gada.

Viens no potenciālajiem un arī viens no nepieciešamākajiem attīstības virzieniem ir tehniskās bāzes

uzlabošana Naukšēnu novada vidusskolā – pašlaik skolā trūkst modernā aprīkojuma – datoru, interaktīvo

tāfeļu, u. c. tehnikas. Savukārt kā labās prakses piemēru var minēt e-klases (elektroniskās skolēnu

dienasgrāmatas un klases žurnāla) izmantošanu, kas jau ir iegājies visās pilsētu skolās, bet salīdzinoši

lēnām ienāk lauku novados. Naukšēnu novadā tas jau tiek aktīvi izmantots.

Attēlā 5.1.3. ir atspoguļots Naukšēnu novada vidusskolas izglītojamo sekmju līmenis 2011./2012. mācību

gada beigās.

attēls 5.1.3. Skolēnu sekmju līmenis Naukšēnu novada vidusskolā 2011./2012. m. g. beigās.

Naukšēnu novada vidusskolā 2011./2012. mācību gadā mācījās 174 vidusskolēni. Lielākajai daļai jeb 82%

izglītojamo sekmju līmenis bija pietiekams, 16% - optimāls. Savukārt nepietiekamas sekmes bija tikai

vienam skolēnam jeb 2% no visa vidusskolas izglītojamo skaita. Viens skolēns, beidzot 12. klasi, nesaņēma

atestātu. Šāds sekmju līmenis vērtējams kā ļoti augsts.

Attēlā 5.1.4. ir atspoguļoti Naukšēnu novada vidusskolas absolventu centralizēto eksāmenu rezultāti

2010./2011. mācību gadā un 2011./2012. mācību gadā.

38


attēls 5.1.4. Naukšēnu novada vidusskolas absolventu centralizēto eksāmenu rezultāti 2010./2011. un

2011./2012. mācību gados.

2010./2011. mācību gadā 61% no visiem kārtotajiem centralizētajiem eksāmeniem dabūja ABC līmeņus,

savukārt 2011./2012. sekmes kritās un labi (ar ABC līmeņiem) tika nokārtoti tikai 43% eksāmenu, turklāt

2011./2012. gadā D līmeņu īpatsvars bija lielāks nekā ABC līmeņu īpatsvars. Lai gan E līmeņu īpatsvars

kritās, kopumā eksāmenu rādītāji būtiski pasliktinājās, un tie vērtējami kā vidēji zemi. Labs rādītājs F

līmeņu neesamība ne 2010./2011., ne 2011./2012. mācību gados.

Interešu izglītība. Interešu izglītība Naukšēnu novadā galvenokārt tiek piedāvāta skolas vecuma bērniem

un jauniešiem no 1. līdz 12. klasei, to nodrošina Naukšēnu novada un Rūjienas novada sporta skola

(vieglatlētikas un volejbola nodarbības notiek Naukšēnu novada sporta hallē).

5.1.3. tabulā ir redzami pieejamie interešu izglītības pasākumi 2011./2012. gadam, kuri tiek piedāvāti

Naukšēnu novada vidusskolā, kā arī audzēkņu skaits, kuri piedalās katrā no interešu izglītības nodarbībām.

Pūtēju orķestris 15 Tautu dejas 1. - 2. Klase 21

Teātra pulciņš 1. klase 14 Tautu dejas 3. - 4. Klase 18

Koris 5. - 9. Klase 15 Tautu dejas 5. - 9. Klase 22

Koris 3. - 4. klase 21 Novadpētniecības pulciņš 13

Koris1. - 2. Klase 27 Kokapstrāde 20

Modernās dejas 2. - 8. Klase 15 Dramatiskais pulciņš 14

Modernās dejas 9. - 12. Klase 26 Mājturības pulciņš meitenēm 13

Meiteņu ansamblis 7 Noformēšanas pulciņš 12

Tautu dejas 1. - 2. Klase 21 Ugunsdzēsēju pulciņš (Naukšēni) 13

Tautu dejas 3. - 4. Klase 18 Ugunsdzēsēju pulciņš (Ķoņi) 22

5.1.3. tabula. Interešu izglītības nodarbības Naukšēnu novada vidusskolā 2011./2012. m. g. Naukšēnu

novada vidusskolas dati, 2012.

5.1.3. tabulā ir redzams kopējais katras nodarbības apmeklētāju skaits, vairākas reizes ieskaitot tos

skolēnus, kuri apmeklē vairāk kā vienu nodarbību. Kā redzams, interešu izglītības nodarbības novadā ir labi

apmeklētās un skolēnu vidū populāras. Vispopulārākās nodarbības ir dažāda veida dejas, ugunsdzēsēju

pulciņš un koris.

Interešu izglītības klāsts novadā ir pietiekams; kopā pieejami 10 nodarbību veidi, kuri sadalās arī pēc

vecuma grupām. Ugunsdzēsēju pulciņš pieejams arī skolas filiālē Ķoņos. Šajā uzskaitījumā nav iekļautas

skolēniem pieejamās sporta nodarbības, kuras ir populāras Naukšēnu iedzīvotāju vidū un arī ir viens no

interešu izglītības veidiem. Sporta aktivitātes skat. 5.5. sadaļā „Kultūrvide un sports”.

Profesionālā izglītība. Pašlaik Naukšēnu novadā nav iespējams iegūt ne vidējo profesionālo, ne arī

arodizglītību. Vēsturiski Naukšēnu novadā ir bijusi iespēja iegūt profesionālo izglītību – līdz 1998. gadam

Naukšēnu pagastā darbojās Naukšēnu 23. arodvidusskola, tās vietā nodibinot sociālās korekcijas izglītības

iestādi. Naukšēnu 23. arodvidusskolā bija iespējams apgūt drēbnieka profesiju. Arodvidusskola tika slēgta

nepietiekama apmācāmo skaita dēļ, t. i., nebija pieprasījuma pēc šādas izglītības.

39


Kā viens no iespējamajiem novada attīstības potenciāliem ir kādas profesionālās izglītības iestādes filiāles

atvēršana Naukšēnu novadā vai šādas programmas izveide Naukšēnu novada vidusskolā. Lielākā

nepieciešamība ir pēc tehniskās jomas speciālistiem, piemēram, ir nepieciešams nodrošināt dažādu

kategoriju autovadītāju kursus Naukšēnu novadā, kā arī dažādas tehniskās specialitātes lauksaimniecībā,

mehanizācijā, u. c.

Kā vēl vienu potenciālo attīstības iespēju var aplūkot unikālas, nekur citur Latvijā neesošas profesionālās

izglītības izveidi Naukšēnu novadā, kas nebūtu pretrunā arī ar novada vajadzībām. Tas veicinātu

iedzīvotāju, sevišķi jauniešu apmešanos Naukšēnu novadā.

Augstākā izglītība. Saskaņā ar Naukšēnu novada vidusskolas sniegtajiem datiem, vidusskolas absolventi

nākamajā gadā pēc skolas absolvēšanas parasti izvēlas studēt augstskolā, studēt profesionālās izglītības

iestādē vai uzsāk darba gaitas. Attēls 5.1.5. parāda absolventu izvēles izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā.

Absolventu kopējais skaits ir mainījies no 39 2006./2007. mācību gadā līdz 24 2010./2011. mācību gadā.

Kā redzams, to absolventu īpatsvars, kuri pēc vidusskolas absolvēšanas izvēlas studēt profesionālās

izglītības iestādē, nav būtiski mainījies. Savukārt gadu gaitā palielinās to absolventu īpatsvars, kuri izvēlas

uzsākt darba gaitas. Tādējādi 2010./2011. mācību gadā to absolventu skaits, kuri izvēlējās studēt

augstskolā ir vienāds ar to absolventu skaitu, kuri izvēlējās uzsākt darba gaitas. Samazinās to absolventu

īpatsvars, kuri izvēlas studēt augstskolā.

attēls 5.1.5. Naukšēnu novada vidusskolas absolventu nodarbošanās nākamajā gadā pēc vidusskolas

absolvēšanas. Naukšēnu novada vidusskolas dati, 2012.

Saskaņā ar Vidzemes augstskolas sniegtajiem datiem, kas ir Naukšēnu novadam tuvākā augstskola, uz

2012. gada sākumu augstskolā studēja 18 studenti, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Naukšēnu novadā.

Populārākā fakultāte Vidzemes augstskolā Naukšēnu studentu vidū ir Inženierzinātņu fakultāte, kurā studē

deviņi studenti jeb 50% no visiem studējošajiem. Četri studenti studē Tūrisma un viesmīlības vadības

programmā, trīs studenti – Sociālo zinātņu fakultātē, un divi – Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē.

Kopš 2009. gada Vidzemes augstskolas bijušo studentu vidū ir četri Naukšēnu novada iedzīvotāji.

Vidzemes augstskolas studenti pasīvi piedalās Naukšēnu novada izpētē, augstskolas rīcībā ir informācija

par vienu bakalaura darbu par tēmu „SIA „Naukšēni” finanšu analīze”, kas veltīts Naukšēnu novadā

reģistrēta un darbojošās uzņēmuma izpētei. Darbs izstrādāts 2011. gadā.

Vidzemes augstskolai ir būtiska loma augstākās izglītības nodrošināšanai Naukšēnu novada iedzīvotājiem

ērtās atrašanās vietas dēļ – tā ir Naukšēnu novadam tuvākā augstskola Latvijā. Liels studentu īpatsvars

dodas studēt uz Rīgu, kas raksturīgi visiem novadiem Latvijā, kā arī daļa studentu izvēlas citu reģionu

augstskolas. Taču veiksmīgākā sadarbība Naukšēnu novadam ir iespējama ar Vidzemes augstskolu,

piemēram, sadarbojoties nepieciešamo speciālistu sagatavošanā, piedāvājot stipendijas, organizējot

kopīgus pasākumus un kampaņas, utml.

40


Mūžizglītība. Pašlaik novadā nav iespējas piedalīties mūžizglītības programmās. Pašvaldībā nav

mūžizglītības iestādes un nav darbinieka, kura tiešajos pienākumos ietilptu mūžizglītības pasākumu

nodrošināšana, bet savu iespēju robežās pašvaldība izmanto visas iespējas, lai vecinātu iedzīvotāju

mūžizglītību.

2010. un 2011. gadā iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības projektā

„Still active”, kas guva lielu popularitāti novada iedzīvotāju vidū. Projekta mērķauditorija bija cilvēki pēc 45

gadu vecuma. Atsaucība bija liela, tāpēc viens no novada attīstības potenciāliem ir turpināt līdzīga veida

mūžizglītības projektu izstrādi un dalību tajos.

2012. gadā Naukšēnu pašvaldība piedalās SIA „Lattelekom” akcijā „Pieslēdzies, Latvija”, organizējot

datorpamācības kursus senioriem.

2012.-2014. gadā Naukšēnu pašvaldība ir iesaistījusies Grundtvig mācību partnerībā ar līdzīgu mērķi –

iedzīvotāju vecumā 45 + apmācība, integrēšana sabiedriskā dzīvē.

Kopumā pirmsskolas, vidējā, pamata un interešu izglītība novadā vērtējama kā pozitīva. Novadam ir

pietiekams resursu daudzums kvalitatīvas un valsts līmenī konkurētspējīgas izglītības nodrošināšanai.

Vairāk jāpiedomā pie mūžizglītības pasākumiem, jārada iedzīvotājiem iespēja piedalīties mūžizglītības

programmās. Iespējams, viens no risinājumiem mūžizglītības attīstībai novadā ir katru gadu izveidot

pašvaldības budžeta sadaļu mūžizglītības pasākumiem, kā arī pieņemt darbā pašvaldības darbinieku,

kuram jāorganizē mūžizglītības pasākumi novada iedzīvotājiem (iespējams apvienot ar kādu no esošajiem

amatiem).

Rīcības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem izglītības attīstībai skatiet III sadaļas „Rīcības plāns” 103.

lpp.

5.2. Veselības aprūpe

Veselības aprūpes novērtēšanas galvenie kritēriji ir ģimenes ārsta pieejamība, neatliekamās medicīniskās

palīdzības pieejamība, stomatoloģijas pakalpojumu pieejamība, kā arī attālums līdz slimnīcai.

Novadā darbojas doktorāts, medicīnas pakalpojumus sniedz Ineses Skujiņas ģimenes ārsta prakse.

Ģimenes ārsta pakalpojumi novada iedzīvotājiem ir pieejami katru darba dienu, kopā 21 stundu nedēļā.

Pieejamas arī mājas vizītes. Doktorātā iespējams arī saņemt nepieciešamās vakcīnas, kā arī saņemt izziņas.

Novadā ir pieejami stomatologa pakalpojumi, taču darba grupu diskusijās tika noskaidrots, ka

stomatoloģijas pakalpojumi novada iedzīvotājiem ir pieejami nepietiekamā daudzumā. Pie stomatologa ir

grūti tikt, ir garas rindas un nepietiekošs pieņemšanas laiks. Stomatologam, kurš sniedz pakalpojumus

Naukšēnu novada iedzīvotājiem, nav noslēgts līgums ar Slimokasi, tādējādi stomatoloģijas pakalpojumi

bērniem līdz 18 gadu vecumam netiek apmaksāti.

Neatliekamos medicīnas pakalpojumus novadam nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde

no Rūjienas. Attālums no Rūjienas līdz Naukšēnu pagasta centram ir 7km, šis attālums ir pietiekami neliels,

lai spētu nodrošināt savlaicīgu un efektīvu medicīnisko palīdzību.

Tuvākā slimnīca, kuras pakalpojumus izmanto Naukšēnu novada iedzīvotāji, kā arī uz kuru tiek vesti

pacienti neatliekamos gadījumos, ir Vidzemes slimnīca Valmierā. Attālums no Naukšēniem līdz Valmierai ir

45km, kas ir pietiekami mazs, lai nepieciešamības gadījumā to varētu veikt neatliekamās medicīniskās

palīdzības brigāde. Attālums ir arī piemērots stacionārās ārstēšanās gadījumiem Naukšēnu novada

iedzīvotājiem. Medikamentus ir iespējams iegādāties Naukšēnu Aptiekā, 7 km attālumā atrodas arī

Rūjienas aptieka.

Medicīnas pakalpojumu pieejamību Naukšēnu novadā var vērtēt kā vidēji labu. Iedzīvotāju labklājības

nodrošināšanai ir jāpilnveido stomatoloģijas pakalpojumi novadā, jānodrošina labāka to pieejamība. Ir

nepieciešams nodrošināt arī citu speciālistu konsultācijas Naukšēnos – okulista, neirologa, otolaringologa

un citu speciālistu konsultācijas. Pašlaik tuvākā vieta, kur Naukšēnu novada iedzīvotāji var saņemt šādus

pakalpojumus, ir Vidzemes slimnīca, kā arī citas medicīnas iestādes Valmierā.

41


Rīcības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem veselības aprūpes attīstībai skatiet III sadaļas „Rīcības

plāns” 103. lpp.

5.3. Infrastruktūras pieejamība

Satiksmes infrastruktūra. Ceļu un ielu infrastruktūra novada iedzīvotājiem ir pieejama pieņemamā

kvalitātē. Valsts nozīmes autoceļu kopējais garums novadā ir 47,53km, reģionālās nozīmes ceļu garums –

27,91km, bet vietējās nozīmes ceļu garums – 38,61km. Pašvaldības ielu kopējais garums ir 13,73km.

Attālums līdz tuvākajām lielajām pilsētām ir pieņemams, nokļūšana ir samērā ērta. Nozīmīgākās

problēmas, ar ko iedzīvotāji saskaras ikdienā, ir neasfaltēts, sliktas kvalitātes ceļš, kas savieno Naukšēnu

novadu ar asfaltēto ceļu no Rūjienas uz Valmieru; šī ceļa posma dēļ iedzīvotāji dažreiz izvēlas mērot

garāku ceļu caur Rūjienu, lai nokļūtu vienā no lielākajām reģiona pilsētām. Otra problēma ir nesakārtoti

ceļi novada perifērijā. Attālākajos novada punktos ceļi ir sliktā kvalitātē, tie netiek pienācīgi apsaimniekoti

nepietiekamā finansējuma dēļ. Šādi ceļi rada lielu apgrūtinājumu viensētās dzīvojošajiem, kā arī

pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, pasta darbiniekiem, ārstam, neatliekamajai medicīniskajai

palīdzībai. Autobusu satiksme uz lielākajām pilsētām – Valmieru, Rūjienu, Valku, Cēsīm – ir pieejama katru

dienu.

attēls 5.3.1. Plānotie apdzīvojuma centru savienojumi Vidzemes plānošanas reģionā. Vidzemes plānošanas

reģiona Teritorijas plānojums, 2007.

Attēlā 5.3.1. ir redzams gan attīstības centru iedalījums nacionālas, reģionālas un novada nozīmes centros,

gan arī plānotie apdzīvojuma centru savienojumi VPR. Kā redzams, tuvākais ar Naukšēnu novadu tieši

saistītais novada nozīmes centrs ir Rūjiena. Ar Naukšēnu novada centru tieši ir saistīts arī reģionālas

nozīmes centrs – Valka. No Naukšēnu novada ved tikai reģionālas nozīmes autoceļi; nokļūšana citās

pilsētās un novadu centros iespējama caur Rūjienu (ceļi uz Mazsalacu, Valmieru, Vīlandi Igaunijā, u. c.) vai

caur Valku (uz Sedu, Smilteni, Gaujienu, Tartu Igaunijā, u. c.). Tādējādi VPR kontekstā Naukšēnu novadam

nav būtiskas nozīmes loģistikā, kas reģionālā mērogā rada ierobežojumus ceļu infrastruktūras attīstībai.

Sakaru infrastruktūra. Sakaru infrastruktūra Naukšēnu novada perifērijā ir nepietiekami attīstīta. Mobilie

sakari ir pieejami, taču to pārklājums nav pietiekams; tāpat internets novadā nav pieejams visās vietās un

tā pārklājums ir vājš. Optiskais internets ir pieejams tikai pagasta centrā (Lattelecom). Kopumā interneta

pieejamība pieņemamā kvalitātē daļai iedzīvotāju ir liegta to dzīvesvietas dēļ, kas būtiski palielina

interneta ierīkošanas izmaksas. Arī mobilo sakaru kvalitāte varētu būt labāka.

42


Izglītības un pakalpojumu infrastruktūra. Novadā ir izveidota skolēniem draudzīga infrastruktūra,

nodrošinot Naukšēnu novada vidusskolas filiāli Ķoņos. Šāda filiāle atvieglo skolēniem nokļūšanu skolā, nav

jāšķērso liels attālums, lai nokļūtu skolā, vecākiem ir vieglāk plānot bērna nogādāšanu mācību iestādē,

taču, no otras puses, šādas filiāles uzturēšana rada papildus izmaksas pašvaldības budžetā. Tādējādi

izdevīgāk būtu veikt vidusskolas reformu, slēdzot neefektīvo skolas filiāli, ja skolēnu skaits samazinās līdz

kritiskai robežai (piemēram, pieņemot, ka filiāle tiek slēgta, ja skolā paliek mazāk par 40 skolēniem). Otrs

optimizēšanas scenārijs būtu filiāles apvienošana ar Ķoņu bibliotēku un Ķoņu pagasta administrāciju vienā

ēkā, kas būtiski samazinātu administratīvās izmaksas.

Darba grupu sanāksmēs iedzīvotāji izteica vēlmi pēc papildus pakalpojumiem Naukšēnu novadā un

papildus infrastruktūras izveides. Kā nozīmīgi pakalpojumi iedzīvotāju labklājības celšanai tika apskatītas

tādas idejas kā kafejnīcas, sociālās aprūpes dienas centra un baseina izveide. Iespējama ir arī kapu

ierīkošana novada teritorijā. Pašlaik kapi ir pieejami Rūjienas novadā, tajos tiek apbedīti arī Naukšēnu

novada iedzīvotāju piederīgie.

Gāzes apgāde. Attēlā 5.3.2. ir redzama VPR plānotā energoapgādes vēlamā attīstība. Pašlaik Naukšēnu

novadu šķērso maģistrālais dabas gāzes vads „Vireši – Tallina”. Saskaņā ar VPR Teritorijas plānojumu, ir

plānota gāzes vada atzara izbūve no Naukšēniem uz Rūjienu. Tādējādi Naukšēnu novada centram ir

starptautiska nozīme dabas gāzes loģistikā.

attēls 5.3.2. Energoapgādes vēlamā attīstība. Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānojums, 2007.

Naukšēnu pagasta pašvaldība sadarbojoties ar AS „Latvijas Gāze” 2004. gadā izskatīja iespēju izbūvēt

atzaru no maģistrālā gāzes vada uz Naukšēnu ciemu, tika uzsākta tehniskā projekta izstrāde, tomēr

projekts tika pārtraukts dažādu iemeslu dēļ, galvenokārt – apjomīgu investīciju nepieciešamības dēļ.

Divām daudzdzīvokļu mājām (60 dzīvokļiem) Naukšēnu pagasta centrā propāna gāze tiek piegādāta no

uzpildāmām pazemes cisternām. Citviet Naukšēnu pagastā un Ķoņu pagastā iedzīvotāji izmanto gāzes

43


alonus. Naukšēnu novadā tos iespējams iegādāties trijās tirdzniecības vietās – tirdzniecības vietā

„Ievulīči” un divās degvielas uzpildes stacijās Rūjienas novadā (netālu no robežas ar Naukšēnu novadu).

Gāzes balonus iespējams iegādāties arī Rūjienas novadā, ko izmanto daudzi iedzīvotāji, dodoties uz

Rūjienu. Viens no attīstības potenciāliem ir gāzes vada pieslēgums vairākām daudzdzīvokļu mājām un

privātmājām, kā arī sabiedriskām ēkām (skolai, slimnīcai, u. c.), taču tas rada papildus izdevumus un būtu

jāizvērtē, kāda ir šī pasākuma pievienotā vērtība novada attīstībai, ņemot vērā to, ka iedzīvotājiem ir

pieejami gāzes baloni.

Elektroapgāde. Elektroapgādi novada mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tāpat kā citviet LR teritorijā,

nodrošina AS „Latvenergo”. Elektroapgāde novadā ir pieejama praktiski visām mājsaimniecībām un

uzņēmumiem. Tā kā caur novada teritoriju iet augstsprieguma elektropadeve, elektroenerģijas apjoms un

kvalitāte ir labā līmenī. Traucējumi ir reti un parasti tiek novērsti savlaicīgi. Ņemot vērā to, ka

elektropadeves vadi vietām šķērso mežu, nelabvēlīgos laika apstākļos (liels sals, vētras) elektropadeve

biežāk ir traucēta Nurmu un Piksāru ciemos, kā arī tur tā tiek lēnāk atjaunota. Taču novada attīstību un

iedzīvotāju labklājību šādi traucējumi praktiski neietekmē.

Daudzviet novadā lielākie lauksaimnieki izmanto arī ar dīzeļdegvielu darbināmus strāvas ģeneratorus, kas

elektroenerģijas padeves traucējumu gadījumā ļauj iegūt elektroenerģiju un izvairīties no neērtībām vai

zaudējumiem uzņēmējdarbībā.

Iedzīvotāju publiskās aptaujas dati liecināja par nepietiekamu ielu apgaismojumu Naukšēnu novadā.

Apgaismojums nav pietiekams Naukšēnu un Ķoņu pagasta centros – trūkst ielu apgaismojuma

infrastruktūras, pēc respondentu domām esošais apgaismojums nav pietiekami kvalitatīvs (esošās lampas

nedeg, utml.).

Siltumapgāde. Centrālā siltumapgāde ir pieejama Naukšēnu pagasta centrā, un kopējā apkurināmā

platība, ko apsaimnieko Naukšēnu novada pašvaldība, ir 14 500 m 2 . Siltumapgādi nodrošina Naukšēnu

novada pašvaldības dzīvokļu un komunālā saimniecība, kas nodrošina centralizētās katlu mājas darbību.

Katlu māja darbojas 2 apkures katli ar malkas apkuri. Katlu māja darbojas apmierinoši, tomēr būtu

nepieciešami daži uzlabojumi –logu, durvju maiņa, katlu nomaiņu nākotnē, potenciāli uz apkuri šķeldu ar

automātisku kurināmā padevi. Potenciālu ES finansējuma piesaisti siltumapgādes sistēmas uzlabošanai

apgrūtina fakts, ka katlu māja nav reģistrēta Zemesgrāmatā, kā arī tas, ka pakalpojuma sniedzējs ir

pašvaldības struktūrvienība, nevis komersants.

Daudzas iestādes, t. sk. administratīvās ēkas Naukšēnos un Ķoņos, nav pieslēgtas centrālās siltumapgādes

tīklam, taču izmanto savas katlumājas. Naukšēnu novada vidusskolas filiāle Ķoņos daļēji tiek apsildīta ar

krāsns apkuri, daļēji – ar centrālapkuri.

2008. gadā centrālā siltumapgādes sistēma tika rekonstruēta, ieviešot t. sk. „divu cauruļu sistēmu”, kas

nozīmē, ka katrā dzīvojamajā mājā tika izveidoti siltummezgli ar siltuma padeves regulēšanas iespējām, kā

arī karstā ūdens uzsildīšanas iespējām katrā mājā, kas ļāva būtiski ietaupīt resursus.

Naukšēnu novada centrālajā siltumapgādē izmantotais kurināmā veids ir malka. Vēsturiski apkure tika

nodrošināta arī, izmantojot šķeldu, taču pašlaik ir notikusi pāreja uz malkas apkuri, kas ļauj ietaupīt arī

līdzekļus un padarīt siltumapgādi lētāku. Pašlaik cena par vienu megavatstundu ir 27,30 lati bez PVN,

turklāt pēdējo divu gadu laikā cena nav mainījusies. Salīdzinājumam – blakus novados Rūjienā un Valkā

siltumenerģijas tarifi svārstās no 32,21 līdz 33,15 latiem bez PVN, un ir atzīti kā vieni no zemākajiem

tarifiem Latvijā.

Kā vienu no iespējamajām siltumapgādes alternatīvām var aplūkot gāzes apkures ieviešanu, jo gāzes vads

atrodas tikai 1 km attālumā no centrālās siltumapgādes katlumājas. Ņemot vērā aizvien pieaugošās gāzes

cenas, šāda alternatīva pagaidām netiek aplūkota, taču varētu tikt aplūkota nākotnē, ceļoties citu

kurināmā veidu izmaksām.

Siltumapgādes izmaksas samazinātu arī ēku energoefektivitātes celšana. Pašlaik, piesaistot ERAF

līdzfinansējumu, novadā ir renovēta viena daudzdzīvokļu ēka. Viens no iespējamajiem ilgtermiņa mērķiem

ir arī pārējo Naukšēnu pagasta centrā esošo četru ēku energoefektivitātes celšanas pasākumi.

44


Naukšēnu novada pašvaldība 2011. gadā veica energoauditu Naukšēnu novada vidusskolas un pašvaldības

administrācijas ēkām, kā arī pretendēja uz KPFI (Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta) finansējumu

projektu konkursā pašvaldību ēku siltināšanai. Finansējuma trūkuma dēļ minēto ēku siltināšanas projekti

netika atbalstīti, projekti ir iekļauti rīcības plānā un tiks virzīti īstenošanai nākošajos projektu konkursos.

Ūdensapgāde un kanalizācija. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs un pārvaldītājs Naukšēnu

novadā ir Naukšēnu novada pašvaldības dzīvokļu un komunālā saimniecība, kas nodrošina arī teritorijas

apkopšanu, siltumapgādi dzīvokļiem, sabiedriskām un ražošanas ēkām no centrālās katlu mājas, kā arī ielu

apgaismojumu. Naukšēnu ciema komunālajā saimniecībā nodarbinātie veic dzeramā ūdens apgādes un

kanalizācijas sistēmu uzraudzību un profilaksi, kā arī nelielus remontus.

Ūdenssaimniecības attīstības pasākumi novadā tika veikti salīdzinoši nesen – 2005. – 2006. gadā.

Ūdenssaimniecības attīstības projekta veikšanai tika piesaistīts ERAF līdzfinansējums 259040 LVL apmērā

(atbalsta intensitāte – 75%).

attēls 5.3.3. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu lietotāju struktūra. Naukšēnu ciema

ūdenssaimniecības attīstības tehniski ekonomiskais pamatojums, 2011. g.

Attēlā 5.3.3. ir redzama ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma Naukšēnu ciemā 2011. gadā.

Pašlaik ir uzsākta ūdenssaimniecības attīstības 2. kārta, kuras kopējās izmaksas ir 303 773 lati, bet ERAF

līdzfinansējums – 85%. Projekta rezultātā tiks paplašināta 1978. gadā izveidotā ūdensapgādes un

kanalizācijas sistēma.

2. ūdenssaimniecības kārtā ir veikt šādus darbus esošajā sistēmā:








Esošā pašteces kanalizācijas vada rekonstrukcija centrā, L=558m;

Kanalizācijas aku rekonstrukcija, 12 gab.;

Ūdens apgādes tīkla rekonstrukcija centrā, L=124m;

Ūdens apgādes tīkla rekonstrukcija Pārupē, L=1060m;

Esoša spiedvada rekonstrukcija pie tilta pār Rūju;

Jauna pašteces kanalizācijas vada izbūve Pārupē L=1630m;

Jauna kanalizācijas spiedvada izbūve Pārupē, L=174m;

45


Jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas (KSS) izbūve Pārupē.

Izbūve tiks veikta pārsvarā pārupē – Naukšēnu ciema daļā, kur ir ierīkots centralizēts ūdensvads, bet nav

izbūvēta centralizēta kanalizācijas sistēma.

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas novadā ir vairākas, un tās ir izvietotas autonomi katrā ciemā un

apdzīvotā vietā. Daudzviet novadā centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija nav pieejama, taču daudzas

privātmājas un iestādes izmanto autonomas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

Viena no pašreizējām novada problēmām ir zemā attīrīšanas iekārtu jauda, kā dēļ rodas ūdens zudumi, t.

i., visus notekūdeņus nav iespējams atdalīt no infiltrācijas un gruntsūdeņiem. Šo problēmu ir plānots

novērst, 2. ūdenssaimniecības attīstības kārtā salabojot esošos ūdenssaimniecības tīklus. Lai novērstu

infiltrāciju neblīvās vietās, jārekonstruē esošās kanalizācijas akas.

Tā kā iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienā svarīgākā loma ir transporta un sakaru infrastruktūrai, tās

kvalitātei ir primāra nozīme novada attīstībā. Kā redzams attēlā 5.3.2., Naukšēnu novadam ir vietēja

līmeņa nozīme autoceļu infrastruktūrā, un no novada centra uz citām apdzīvotām vietām ved tikai

reģionālas nozīmes autoceļi. Tas var ierobežot novada iedzīvotāju ērtāku un ātrāku nokļūšanu

nozīmīgākajās Latvijas un Igaunijas pilsētās (ceļi ir zemas kvalitātes, papildus ceļu izbūve nav prioritāra,

utt.). Ar to ir jārēķinās, plānojot pasažieru pārvadājumus un uzņēmējdarbības loģistiku, jāieplāno

potenciālie riski. Par vienu no Naukšēnu novadam nozīmīgākajiem un tuvākajiem vietējiem loģistikas

centriem uzskatāma Rūjiena.

Rīcības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem infrastruktūras attīstībai skatiet III sadaļas „Rīcības plāns”

100. lpp.

5.4. Sociālo pakalpojumu pieejamība

Sociālos pakalpojumus sniedz, pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo

vajadzību un resursu novērtējumu. Pašvaldības pienākums ir nodrošināt sociālos pakalpojumus klienta

dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai. Sociālo pakalpojumu saņēmēju mērķa grupas ir ģimenes ar bērniem,

kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, trūcīgās ģimenes, audžuģimenes, invalīdi, pensijas vecuma

personas, personas ar garīga rakstura traucējumiem.

Naukšēnu novadā sociālo darbu organizē un veic sociālais dienests. Sociālo palīdzību novada iedzīvotāji

saņem uz vietas pašvaldībā. Novadā ir iedzīvotāji, kuriem ir nepieciešami gan īslaicīgi, gan ilgstoši sociālās

rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumi. No sociālās aprūpes pakalpojumiem pieprasīta ir aprūpe

mājās (pagaidu vai patstāvīga). To var saņemt personas, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt.

Aprūpe mājās ietver:

1) minimāli nepieciešamo aprūpi mājās;

2) ikdienas mājas darbus.

Pašlaik sociālais dienests uz vietas novadā nevar sniegt šādus sociālos pakalpojumus, jo dienestā nav tam

nepieciešamo darbinieku. Šādi pakalpojumi netiek sniegti.

Novada iedzīvotājiem ir iespēja saņemt šādus pakalpojumus:






pašvaldības apmaksātus ilgstošus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus SAC

„Rūjiena senioru māja” un SAC „Lode”;

valsts apmaksātus ilgstošus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus VSAC „Rūja”,

ilgstošus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus „Valmieras pansionātā” (pašu

apmaksāti),

Vidzemes reģionālā atbalsta centra „Valderdze” sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem,

kuri cietuši no vardarbības,

Sociālās integrācijas valsts aģentūras rehabilitācijas pakalpojumus Černobiļas atomelektrostacijas

seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētām personām un personām ar funkcionāliem

traucējumiem,

46


„Patvēruma Drošās mājas” rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem.

Naukšēnu novadā atrodas ēka ar sociālās dzīvojamās mājas statusu, kura savas funkcijas pilda tikai daļēji.

Naukšēnu novada sociālajā dzīvojamajā mājā „Aldari” ir astoņi vienistabas dzīvokļi un 2 kopējas virtuves,

ar iedzīvotājiem īres līgums tiek slēgts uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Mājā tiek turētas arī telpas rezervei,

lai varētu izmitināt iedzīvotājus neparedzētos ārkārtas gadījumos.

Sociālā dienestā ir sociālais pedagogs, kurš strādā arī Naukšēnu novada vidusskolā. Viņa pienākumos

ietilpst darbs ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, kā arī bērnu labklājības nodrošināšanas uzraudzība,

nelabvēlīgo ģimeņu veiksmīga integrēšana sabiedrībā, u. c. Naukšēnu novadā darbojas arī bāriņtiesa.

Pašlaik novadā dzīvo vairāk nekā 400 pensijas vecuma personas un apmēram 30 cilvēki ar invaliditāti.

Viena no lielākajām sociālā darba problēmām ir nepietiekama vecu cilvēku aprūpe, kā arī nepietiekama

invalīdu integrēšana sabiedrībā. Ir nepieciešams izveidot mobilās aprūpes brigādi, kura varētu nodrošināt

sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus iedzīvotājiem viņu dzīves vietās.

Novadā nav pieejams dienas centrs, nav arī alternatīvās aprūpes centra. Ir izveidots Jauniešu centrs, kurš

savas funkcijas pilda nepietiekoši. Dienas centram būtu jābūt iedzīvotājiem pieejamākam; piemēram,

jānodrošina tā darba laiks katru dienu, kā arī darba laikam jābūt garākam. Ārpusskolas nodarbības

nodrošina vidusskola.

Novadā ir nepieciešams izveidot Dienas centru, kurš sniegtu pakalpojumus dažādām personu grupām:

1. sociālo dienestu klientiem;

2. bērniem;

3. bērnu vecākiem;

4. pensionāriem;

5. invalīdiem;

6. personām ar īpašām vajadzībām;

7. bezdarbniekiem.

Ņemot vērā arī citas ar sociālo jomu saistītas nepieciešamības, viens no novada attīstības potenciāliem var

būt dienas centra izveide ar pietiekami ilgu darba laiku, kurā vienkopus tiktu sniegti visdažādākie

pakalpojumi – darbs ar invalīdiem, darbs ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, jauno māmiņu izglītošana,

visu novada bērnu un jauniešu interešu izglītības nodrošināšana, mūžizglītības nodrošināšana visās

vecuma grupās, pasākumi pensionāriem.

Rīcības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem sociālās vides attīstībai skatiet III sadaļas „Rīcības plāns”

102. lpp.

5.5. Kultūrvide un sports

Kultūra. Naukšēnu novads ir bagāts ar kultūras pasākumu tradīcijām, dažādi pasākumi notiek no sešām

līdz pat 15 reizēm mēnesī. Novadā pasākumi tiek rīkoti plašam iedzīvotāju lokam; ir gan tematiskie, gan

kopīgie pasākumi, kā arī pasākumi dažādām vecumu grupām, sākot ar Multeņu rītu bērniem, un beidzot ar

pasākumiem pensionāriem. Apmeklētākie, populārākie un iedzīvotāju apmeklētākie pasākumi ir novada

svētki, Ķoņu kalna svētki, Jaungada sagaidīšana, kā arī Naukšēnu Cilvēkmuzeja rīkotie pasākumi un sporta

pasākumi, piemēram, Tautas slēpojums. Novadā ir arī attīstīta kultūras infrastruktūra. Nozīmīgākās

kultūras iestādes ir Naukšēnu kultūras nams, Ķoņu tautas nams un Naukšēnu Cilvēkmuzejs.

Naukšēnu kultūras nams ir celts 1985. gadā kolhoza “Naukšēni” izaugsmes laikos. Kultūras nams ir plašs;

tajā ir vietas 460 skatītājiem, kultūras namā ir divi lieli vestibili un skatuve, kas piemēroti profesionālo

teātru izrādēm ar apjomīgām dekorācijām. Pirmie nozīmīgie remonti pēc kultūras nama uzbūvēšanas tika

veikti tikai 2010. gadā. No 2010. līdz 2011. gadam tika īstenots ELFLA līdzfinansētais projekts “Kultūras

nama telpu rekonstrukcija un apkārtnes labiekārtošana”. Projekta ietvaros tika izremontēti abi vestibili,

labierīcības, kā arī kultūras nams kļuva pieejamāks cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tika labiekārtots arī

kultūras nama iekšpagalms ar skatu uz Rūjas upi; iekšpagalmā tagad ir iespējams rīkot brīvdabas

pasākumus. Projektā netika iekļauti daudzi būtiski uzlabojumi – netika veikts lielās zāles remonts, kā arī

47


citu telpu (vingrošanas spoguļzāles, aktieru telpas, personāla kabinetu un audēju darbnīcas) remonts.

Uzlabojumi netika veikti finansējuma trūkuma dēļ, taču tie kultūras namam ir ļoti nepieciešami. Arī skaņu

un gaismas aparatūra nav atbilstoša mūsdienu prasībām.

Ķoņu tautas nams faktiski nav atsevišķa iestāde; tā ir vestibila telpa Ķoņu pagasta administrācijas ēkā

„Celtnieki”, kurā tiek rīkoti kultūras pasākumi. Ķoņu pagasta administrācijas ēkā atrodas arī Ķoņu pagasta

bibliotēka un publiskais interneta pieejas punkts.

Naukšēnu Cilvēkmuzejs dibināts 2000. gadā. Līdz šim novada pašvaldība Cilvēkmuzeja vajadzībām nomāja

telpas Naukšēnu muižā, kas pieder LR Izglītības un zinātnes ministrijai, tātad ir valsts īpašums. Telpas bija

ļoti šauras - ap 42 m 2 , un tās nebija pietiekošas muzeja vajadzībām, tūristi bija jādala mazās grupās,

apmeklējums bija sarežģīts. Muzeja ekspozīciju krājumi glabājās citur, muzeja darbiniekiem telpas nebija

piešķirtas nemaz. Tāpēc 2011. gadā tika pieņemts lēmums pārcelt Cilvēkmuzeju uz Doktorāta telpām.

Tādējādi Cilvēkmuzejs ir ieguvis lielākas telpas apmēram 200m 2 platībā, kā arī finansiālus ieguvumus –

vairs nav jāmaksā nomas maksa. Tādējādi tūrisma infrastruktūru var attīstīt daudz plašāk. Muzeja telpās ir

plānots atvērt arī kafejnīcu.

Cilvēkmuzeja pārcelšanās uz citām telpām notika ar ELFLA projekta “Naukšēnu Cilvēkmuzeja ekspozīciju

telpu iekārtošana un apkārtnes labiekārtošana” atbalstu. Tika veikta arī apkārtnes labiekārtošana; pie

muzeja ir jaunas bruģētas iebrauktuves, stāvvieta apmeklētājiem, soliņi, karoga masti, daudzgadīgie

stādījumi, kā arī elektriskais āra apgaismojums.

Cilvēkmuzeju gadā apmeklē ap 4000 – 5000 viesu. Muzeja rīkotie pasākumi ir ļoti populāri arī vietējo

iedzīvotāju vidū. Muzejs piedāvā tādus pasākumus un aktivitātes kā „Ēd kā naukšēnietis!”, kāzu

programmu; tajā tiek rīkoti dažādi pasākumi, tematiskie vakari, koncerti, u. c. Muzejam ir valsts

akreditācija.

Naukšēnu pagasta bibliotēka ir Naukšēnu novada pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde,

kuras darbības mērķis ir iedzīvotāju bibliotekārā, bibliogrāfiskā un informācijas apkalpošana. Pēdējo reizi

bibliotēka tika remontēta 2008. gadā. Pašlaik bibliotēkas krājumu veido 8295 vienības, no tām 7722 ir

grāmatas, bibliotēka abonē arī periodiku. Bezmaksas bibliotēkas pakalpojumi ir brīvpieejas krājums,

informācijas par krājumu elektroniskajā kopkatalogā, elektroniskās datu bāzes, www.filmas.lv, periodiskie

izdevumi, 13 datorizētas darba vietas ar interneta pieslēgumu, bezvadu internets, izstādes,

novadpētniecības materiāli (pagasta vēsture hronoloģiskā secībā, bibliotēkas vēsture, apzināti 65

novadnieki, Atmodas laika notikumi Naukšēnos, 2005.gadā izveidotā grāmata „Pirmais Naukšēnu

vidusskolas direktors Herberts Vēliņš”). Maksas pakalpojumi ir kopētāja, printera un skenera izmantošana.

2010. gadā bibliotēkā iesākts pasākumu cikls „Seno gadu stāsti”. Cikla mērķis ir pagasta vēstures

izpēte 1 .Bibliotēkas materiālais un tehniskais stāvoklis kopumā ir vērtējams kā labs. Naukšēnu bibliotēka ir

saņēmusi valsts akreditāciju.

Kultūras aktivitāte novadā ir vērtējama kā ļoti laba. Galvenie attīstības virzieni ir novada popularizēšana

kultūras jomā, kā arī nepieciešamās infrastruktūras izveide. Piemēram, kafejnīcas izveide veicinātu ne vien

novada iedzīvotāju labklājības pieaugumu, bet arī papildus ērtības tūristiem. Uzņēmējdarbības attīstīšana

kultūras jomā var kļūt par vienu no novada potenciālajām peļņas iespējām.

Naukšēnu novada iedzīvotāji labprāt piedalās arī blakus novadu rīkotajos kultūras un izklaides pasākumos

(sporta turnīros utml.), kas paver iespējas organizēt un popularizēt kopīgus pasākumus lielākā mērogā, jo

iedzīvotājiem par to ir interese jau tagad. Šādi pasākumi arī popularizētu novadu Latvijā, piesaistītu

tūristus, ļautu izvērst uzņēmējdarbību. Naukšēnu novadā esošā kultūras infrastruktūra kopā ar bagātajām

pasākumu tradīcijām un novada teritorijā esošajiem rekreācijas resursiem paver iespējas kultūras

uzņēmējdarbības attīstībai.

Sports. Sporta pasākumu organizēšana novadā notiek divējādi: pašvaldība organizē visiem novada

iedzīvotājiem aktuālos sporta pasākumus, piemēram, Tautas slēpojumu, galda spēļu turnīrus, u. c.

1 Naukšēnu novada pašvaldības 2010. gada pārskats

48


Savukārt Naukšēnu novada vidusskola organizē sporta aktivitātes skolas audzēkņiem. Skolēniem ir

pieejams plašs sporta nodarbību klāsts, kas tiek aktīvi izmantots.

5.5.2. tabulā ir attēlotas pieejamās sporta nodarbības Naukšēnu novada vidusskolas skolēniem, tām

nepieciešamie resursi un dalībnieku skaits – cik interesentu vidēji apmeklē konkrēto sporta nodarbību.

N.p.k. Sporta veids Izmantojamā sporta bāze Dalībnieku skaits

1. Vieglatlētika Sporta halle/stadions 50

2. Volejbols Sporta halle/stadions 30

3. Futbols Sporta halle/stadions 40

4. Ugunsdzēsības pulciņš Sporta halle/stadions 20

5. Florbols Sporta halle 20

5.5.2. tabula. Sporta nodarbības Naukšēnu novada vidusskolā. Pašvaldības dati, 2012.

Ugunsdzēsības pulciņš ir viens no populārākajiem un arī oriģinālākajiem sporta aktivitāšu veidiem novadā.

Lai gan tā apmeklētāju skaits nav liels, šāds pulciņš ir pieejams gan Naukšēnu novada vidusskolā

Naukšēnos, gan tās filiālē Ķoņos. Apmeklētāju skaita ziņā jauniešu vidū populārākais sporta veids ir

vieglatlētika.

Novada iedzīvotājiem ir iespējams sportot arī sadarbībā ar Naukšēnu novada vidusskolu, izmantot sporta

halli un stadionu. Naukšēnu novada sporta zālē notiek arī Rūjienas novada sporta skolas organizēti sporta

pasākumi, vieglatlētikas un volejbola treniņi, utml.

Kultūrvēsturiskais mantojums. Naukšēnu novads ir bagāts kultūrvēsturiskā mantojuma ziņā, ar ko

iespējams piesaistīt tūristus un kas ir nozīmīgi kultūras un apskates objekti arī novada iedzīvotājiem.

Naukšēnos ir dzimis un uzaudzis Gustavs Klucis (1895 – 1938) - latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs,

viens no zināmākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem pasaulē, kā arī viens no ievērojamākiem t. s.

„krievu konstruktīvisma” stila iedibinātājiem un pārstāvjiem pasaules mākslā.

Nozīmīgākie novada kultūrvēsturiskie objekti:

Naukšēnu muižas parks ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tā kompleksā ietilpst muižas kungu māja,

zirgu stallis, klēts, pulksteņtornis jeb siernīca un parks. Muižas parkā aug reti sastopami koki, piemēram,

korķa koks, Sibīrijas baltegle, valriekstu koks, kā arī aizsargājami koki – ciedrs, Eiropas lapegle,

sudrabkļava 1 . Pašlaik muižas kompleksā ir izvietota Sociālās korekcijas izglītības iestāde „Naukšēni”.

Muižas kompleksā atradās arī Naukšēnu Cilvēkmuzejs, kura viena no nozīmīgākajām ekspozīcijām ir lellītes

30 Latvijas novadu tautastērpos. Pašlaik Naukšēnu Cilvēkmuzejs pārceļas uz citām telpām – Naukšēnu

„Doktorātu”, taču Naukšēnu muižā saglabāsies viena no Cilvēkmuzeja ekspozīciju telpām.

attēls 5.5.1. Naukšēnu muiža ar parku un Naukšēnu cilvēkmuzejs. www.naukseni.lv, 2012.

1 Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Naukšēnu muiža ar parku. http://www.latvia.travel/lv/nauksenu-muiza-ar-parku

49


Nurmu muiža ar parku.Nurmu muižas kungu māja ir celta 18. gadsimtā, Nurmos atrodas arī viduslaiku

kapsēta. Nurmu muižas parks ir nozīmīgs galvenokārt tā ainavas kvalitātes dēļ; viens no teritorijas

saglabāšanas un aizsargāšanas iemesliem ir Ziemeļu biosfēras rezultātam raksturīgā ainava.

Piksārubaznīcaatrodas7 km no Naukšēniem, Piksāros. Baznīca ar pārtraukumiem būvēta no 1914.gada līdz

1936.gadam, kad pabeigta baznīcas torņa būve. Baznīca iesvētīta 1928.gada 4. novembrī. Baznīcas tornis

un altāris veidoti pēc prof.arh. P.Kundziņa projekta. Baznīca celta neogotikas formās, vienjoma, bez altāra

piebūves. Šobrīd ēka tiek izmantota kā koncertzāle, ik reizi uzņemot 100 – 200 klausītājus. Par tradīciju

kļuvuši ikgadēji koncerti Vasarsvētkos. Piksāru baznīcas lepnums ir 631 kg smagais zvans, kas joprojām

zvana baznīcas tornī 1 . Pašlaik baznīcai ir atjaunota puse no aizmūrētajiem logiem. Logus dāvinājuši

uzņēmēji novadnieki.

attēls 5.5.2. Piksāru baznīca. www.naukseni.lv, 2012.

Naukšēnu Kābele – pilskalns, saukts arī par Zilajiem kalniem, ir senlatviešu pilskalns Rūjas upes kreisajā

krastā 1km lejpus Naukšēnu muižas. Pilskalns ticis veidots, no pārējās apkārtnes to atdalot ar mākslīgiem

grāvjiem un uzbērumiem. Mūsdienās pilskalnā ierīkota atpūtas vieta ar soliņiem, ugunskura vietu un laivu

piestātni. Ir atjaunota pastaigu taka no Naukšēnu muižas līdz Kābelei, iekārtota amfiteātra veida brīvdabas

koncertu vieta 2 . Pašlaik koncertu vietai nepieciešama labiekārtošana; vieta netiek regulāri kopta un

uzturēta labā kārtībā.

Andrecēnu akmens atrodas lielā meliorētā tīrumā 600m uz ZA no Andrecēnu mājām Naukšēnu pagastā.

Andrecēnu akmens ir iespaidīgs akmens, tā garums ir 4,5m, platums - 2-3m, bet augstums - 0,8m. Par

Andrecēnu akmeni jeb Andrecēnu Velna gultu ir stāstīts latviešu tautas teikās 3 .

1 Naukšēnu novada pašvaldība. Piksāru baznīca. Baznīcas vēsture. http://www.naukseni.lv/lang=1&id=50

2 Vietas.lv „Naukšēnu Kābele”. http://www.vietas.lv/objekts/nauksenu_kabele/

3 Vietas.lv „Andrecēnu akmens”. http://www.vietas.lv/objekts/andrecenu_akmens/

50


attēls 5.5.3. Andrecēnu akmens. www.naukseni.lv, 2012.

Ķoņudzirnavas. Pirms aptuveni 210 gadiem barona Džema fon Menzenkampfa uz Rūjas upes celtās

„dzirnas zaļā ielejā” ir vienīgā vieta Latvijā, kur vienkopus tiek turpināti divi lauku ļaudīm nepieciešami

arodi. Tāpat kā savulaik, starp dzirnakmeņiem tiek malti graudi un ir ierīkota vilnas kāršana un vērpšana ar

XIX gadsimtā Vācijā iegādāto tolaik moderno tehniku 1 . Mūsdienās Ķoņu dzirnavās atrodas viesu nams,

kurā tiek uzņemti tūristi, tiek organizēti pasākumi, arī svinētas kāzas.

attēls 5.5.4. Ķoņu dzirnavas. www.naukseni.lv, 2012.

Jēču dabas taka ir izveidota, lai iepazīstinātu tūristus ar Ziemeļvidzemes reljefa un dabas īpatnībām:

drumliniem, sūnu, pārejas tipa un zāļu purviem, Kraujiņu dižakmeni, Garo kalnu u.c. dabas objektiem.

Taka sākas pie 1878. gadā no neapstrādātiem laukakmeņiem celtajām Jēču dzirnavām. Ap dzirnavām

izveidots 1,5 ha liels parks ar akmeņu kolekciju. Izveidoti 2 marķēti maršruti (apmēram 7 km) 2 .

attēls5.5.5.Jēču dzirnavas. www.naukseni.lv, 2012.

Kultūrvide ir skatāma kontekstā ar tūrisma potenciālo attīstību – jo sakārtotāka un daudzveidīgāka ir

teritorijas kultūrvide, jo plašākas tūristu piesaistes iespējas tā paver.

1 „Ķoņu dzirnavas” Dzirnavu vēsture. http://www.konudzirnavas.lv/

2 Vietas.lvJēču dabas taka. http://www.vietas.lv/objekts/jecu_dabas_taka/

51


attēls 5.5.7. Tūrisma attīstības areālu karte. Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānojums, 2007.

Attēls 5.5.7. parāda, kādi ir plānotie tūrisma attīstības areāli Vidzemes plānošanas reģionā saskaņā ar

esošo teritorijas plānojumu. Kā redzams, caur Naukšēnu novadu iet reģionālas nozīmes tūrisma koridors

„Ziemeļu Stīga”, kas ļauj attiecīgi plānot tūrisma pasākumus reģionālā līmenī. Tuvākie nozīmīgie tūrisma

centri ir Mazsalaca un Valmiera. Naukšēnu novada dienvidu daļa kopā ar blakus esošajiem novadiem

atrodas ekotūrisma attīstības teritorijā, taču, ņemot vērā novada nelielo teritoriju, šāds tūrisma virziens

noteikti būs jāplāno sadarbībā ar blakus novadiem. Naukšēnu novads nav ne Valkas, ne Valmieras rajonu

tūrisma konsultatīvajās padomēs, kas var kavēt tūrisma attīstību novadā. Novada ziemeļu daļā tūrisma

areālu attīstīšana nav plānota.

Rīcības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem kultūrvēsturiskā mantojuma attīstībai skatiet III sadaļas

„Rīcības plāns” 94. lpp.

Rīcības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem kultūras un sporta infrastruktūras attīstībai skatiet III

sadaļas „Rīcības plāns” 101. lpp.

Rīcības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem tūrisma attīstībai skatiet III sadaļas „Rīcības plāns” 98. lpp.

Rīcības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem novada tēla veidošanai skatiet III sadaļas „Rīcības plāns”

99. lpp.

5.6. Problēmas un attīstības potenciāls

Problēmas:

1. Sāk izpausties tāda problēma kā pedagoģiskā personāla novecošanās un jaunu speciālistu

trūkums;

52


2. Nepietiekams moderno tehnoloģiju nodrošinājums mācību procesam. Nepieciešams lielāks

interaktīvo tāfeļu skaits utml. tehnoloģijas;

3. Līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, arī skolēnu skaits turpmākajos gados var samazināties;

4. Skolēnu skaita samazinājuma dēļ var tikt slēgta skolas filiāle Ķoņos, ja tās uzturēšana kļūs

ekonomiski nepamatota;

5. Iedzīvotājiem nav pieejamas pastāvīgas mūžizglītības iespējas;

6. Nepietiekami stomatologa pakalpojumi, pārāk īss darba laiks;

7. Novada attālākajās teritorijās ir slikta sakaru infrastruktūras (mobilie sakari un internets) kvalitāte;

8. Nav pieejams dienas centrs sociālās aprūpes nodrošināšanai sociāli neaizsargātām iedzīvotāju

grupām;

9. Ir jāuzlabo esošā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma Naukšēnu ciemā;

10. Vecu cilvēku nepietiekama sociālā aprūpe;

11. Cilvēku ar invaliditāti nepietiekama integrēšana sabiedrībā.

Attīstības potenciāls:

1. Mūžizglītības pasākumu īstenošana, projektu izstrāde, dalība jau esošajos projektos. Sadarbība ar

Igauniju mūžizglītības pasākumu īstenošanā;

2. Tehniskās bāzes uzlabošana pamatizglītības un vidējās izglītības kvalitātes celšanai, IT aprīkojuma

un mācību materiālu iegāde;

3. Kvalitatīvāka interneta ierīkošana sadarbībā ar blakus novadu un lielāko reģiona pilsētu interneta

pakalpojumu sniedzējiem;

4. Papildus pakalpojumu izveide, piemēram, kafejnīca, baseins, kapi;

5. Alternatīvu apkures veidu izmantošana centrālajā siltumapgādē, piemēram, granulu, šķeldas vai

gāzes kurināmā ieviešana;

6. Ēku energoefektivitātes celšanas pasākumi;

7. Dienas centra izveide, kurš būtu piemērots bērniem un jauniešiem no dažādiem sociālajiem

slāņiem, invalīdiem, iespējams, arī mūžizglītības nodrošināšanai;

8. Kultūras tūrisma un kultūras uzņēmējdarbības attīstība;

9. Ekotūrisma attīstības iespējas reģionālā līmenī, ņemot vērā Vidzemes plānošanas reģiona

Teritorijas plānojumu;

10. Gan infrastruktūras, gan izglītības projektu realizācijai iespējams izstrādāt pārrobežu projektus un

saņemt finansējumu.

53


6. Publiskā pārvalde

6.1. Publiskās pārvaldes struktūra

Publisko pārvaldi Naukšēnu novadā nodrošina pašvaldības pārvaldes iestāde – Naukšēnu novada

pašvaldība. Galvenās pašvaldības pārvaldes funkcijas pilda Naukšēnu novada dome, kuras sastāvā ir vēlēts

novada domes priekšsēdētājs – izpilddirektors, divi priekšsēdētāja vietnieki un desmit deputāti. Tādējādi

novada domē ir 13 iedzīvotāju vēlēti pārstāvji. Nākamajā lapas pusē ievietotā shēma attēlo Naukšēnu

novada pašvaldības struktūru.

Naukšēnu novadā pašvaldības funkcijas nodrošina visas struktūrvienības un to darbinieki, kā arī septiņi

administrācijas speciālisti. Pašvaldības administrācijā strādā pašvaldības sekretāre, sabiedrisko attiecību

speciālists, juriskonsults, projektu vadītāja, vecākais datortīklu administrators, nekustamā īpašuma

speciālists, darba aizsardzības speciālists un četri vienotā grāmatvedības dienesta darbinieki. Naukšēnu

novadā izveidotā dzimtsarakstu nodaļa un bāriņtiesa nodrošina iedzīvotāju pieņemšanu Naukšēnos un arī

Ķoņu pagasta pārvaldē.

Publisko pārvaldi Ķoņos nodrošina Ķoņu pagasta pārvalde, kurā strādā pieci darbinieki – pārvaldes

vadītājs, lietvede – kasiere, kultūras pasākumu organizatore – bibliotekāre, sanitārtehniķis un autobusa

šoferis.

Pašvaldības struktūrvienības ir dzīvokļu un komunālā saimniecība (7 darbinieki), un sociālais dienests (3

darbinieki), pašvaldības policija. Pašvaldības pakļautībā ir arī Naukšēnu novada vidusskola, kā arī kultūras

iestādes – bibliotēka Naukšēnos un Ķoņos, Naukšēnu Cilvēkmuzejs un Naukšēnu kultūras nams.

Sabiedrisko kārtību un drošību nodrošina pašvaldības policija, kurā pašlaik strādā policijas vecākais

inspektors ar brīvprātīgi piesaistītiem policista palīgiem. Naukšēnos ir izveidots arī ugunsdzēsības un

glābšanas dienests.

Novada publiskā pārvalde nodrošina gan novada pārvaldes funkcijas, gan iedzīvotājiem nepieciešamo

iestāžu un dienestu darbību. Novada pašvaldības pārvaldībā ir visi iedzīvotājiem primāri nepieciešamie

dienesti, kultūras iestādes un skola. Viens no iespējamajiem attīstības virzieniem ir pašvaldības pakļautībā

esoša dienas centra izveide sociālo pakalpojumu sniegšanai, kurš nodrošinās vecu cilvēku aprūpi, cilvēku

ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, darbu ar sociāli neaizsargātām iedzīvotāju grupām.

Pašvaldībā trūkst tūrisma speciālists, plānošanas speciālists un uzņēmējdarbības atbalsta speciālists. Algot

jaunus speciālistus pilnā slodzē novadā nav nepieciešams, taču šīs funkcijas var veikt pašreizējie

pašvaldības darbinieki, aptverot trūkstošās funkcijas.

54


6.2. Pašvaldības budžets

Ikvienas Latvijas pašvaldības budžets sastāv no pašvaldības pamatbudžeta un pašvaldības speciālā

budžeta.

Attēlā 6.2.1. ir redzama Naukšēnu novada pašvaldības kopbudžeta struktūra 2011. un 2012. gadā.

Pašvaldības pamatbudžets un arī speciālais budžets ir sabalansēts, ņemot vērā finansēšanu, tas ir naudas

līdzekļu atlikuma izmaiņas gada sākumā un gada beigās, saņemtos un atmaksātos aizņēmumus.

attēls6.2.1. Pašvaldības budžeta struktūra 2011. un 2012. gadā.

Budžeta līdzekļi nodrošina visu pašvaldības pakļautībā esošo struktūrvienību (skat. sadaļu 6.1. „Publiskās

pārvaldes struktūra”), funkciju darbību, kā arī ar budžeta palīdzību finanšu līdzekļi tiek sadalīti starp

budžeta iestādēm.

Naukšēnu novada pamatbudžeta 2012. gadam galvenās sadaļas ir budžeta ieņēmumu sadaļa, kas sastāv

no:

Nodokļu ieņēmumiem,

Nenodokļu ieņēmumiem,

Transfertu ieņēmumiem,

Budžeta iestāžu ieņēmumiem,

un budžeta izdevumu daļas, kas sastāv no izdevumiem sekojošām funkcionālajām kategorijām:

vispārējie valdības dienesti,

sabiedriskā kārtība, drošība un tiesības,

vispārējā ekonomika,

vides aizsardzība,

teritorijas un mājokļu apsaimniekošana,

veselība,

brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija,

izglītība,

sociālā aizsardzība.

56


Pamatbudžets

6.2.1. tabulā ir veikts apkopojums par galvenajām Naukšēnu novada pamatbudžeta pozīcijām 2011. un

2012. gadā atbilstoši funkcionālajām kategorijām.

Pamatbudžeta pozīcija 2011. gads, LVL 2012. gads, LVL Izmaiņas, % pret 2011.

Budžeta ieņēmumi 1 143 793 1 186 113 ↑ 3,7%

Nodokļu ieņēmumi 485 859 576 156 ↑ 18,6%

Nenodokļu ieņēmumi 4 150 4 220 ↑ 1,7%

Transfertu ieņēmumi 530 844 475 158 ↓ 10,5%

Budžeta iestāžu ieņēmumi 122 940 130 579 ↑ 6,2%

Budžeta izdevumi 1 329 369 1 174 874 ↓ 11,6%

Vispārējie valdības dienesti 290 102 244 562 ↓ 15,7%

Sabiedriskā kārtība, drošība, tiesības 12 504 15 182 ↑ 21,4%

Vispārējā ekonomika 185 326 150 999 ↓ 18,5%

Vides aizsardzība 31 838 42 811 ↑ 34,5%

Teritorijas un mājokļa apsaimniekošana 76 374 68 387 ↓ 10,5%

Veselība 3 295 23 275 ↑ 606,4%

Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija 167 824 96 063 ↓ 42,8%

Izglītība 447 215 439 567 ↓ 1,7%

Sociālā aizsardzība 114 891 94 028 ↓ 18,2%

Naudas līdzekļi un noguldījumi 79 903 87 414 ↑ 9,4%

Aizņēmumi 105 673 -98 653 ↓193,4%

6.2.1. tabula. Naukšēnu novada pašvaldības pamatbudžeta struktūra 2011. un 2012. gadā atbilstoši

funkcionālajām kategorijām. Naukšēnu novada pašvaldības budžets 2011. un 2012. gadiem.

Atšķirībā no 2011. gada budžeta, 2012. gada budžeta plānotie ieņēmumi pārsniedz izdevumus, bet ir

plānots atmaksāt 98 653 LVL aizņēmumu pamatsummu. 2012. gada plānotie budžeta ieņēmumi ir par 42,3

tūkstošiem latu jeb par 3,7% lielāki nekā 2011. gada ieņēmumi. Galvenokārt pieaugs nodokļu ieņēmumi

(par 18,6%), kā arī plānots budžeta iestāžu ieņēmumu pieaugums par 6,2%. Procentuāli lielāko daļu

pašvaldības budžetu ieņēmumu veido nodokļu ieņēmumi, kas par aptuveni 84% sastāv no iedzīvotāju

ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Būtiska pašvaldības budžeta sastāvdaļa

ir arī valsts budžeta transfertu maksājumi – valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas, ieņēmumi no

pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, u.c.

2012. gadā salīdzinot ar 2011. gadu izdevumi ir mazāki, jo nav plānota apjomīgu projektu realizācija.

Lielākais izdevumu samazinājums gaidāms brīvā laika, sporta, kultūras un reliģijas jomā – paredzētie

izdevumi šim sektoram 2012. gadā ir 1,7 reizes mazāki nekā 2011. gadā, jo 2011. gadā tika realizēts

projekts „Naukšēnu Cilvēkmuzeja telpu rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošana” 85 255 latu apmērā.

2011. gadā tika realizēts arī projekts par sociālās dzīvojamās mājas „Aldari” energoefektivitātes

paaugstināšanu. Izdevumi samazināsies vispārējo valdības dienestu nodrošināšanai, vispārējās

ekonomikas nodrošināšanai, teritorijas un mājokļu apsaimniekošanai, izglītībai un sociālajai aizsardzībai,

kas nozīmē, ka vairākas pašvaldības iestādes saņems mazākus līdzekļus darbības nodrošināšanai no

pašvaldības, tādējādi ierobežojot vai optimizējot to darbību.

Budžeta līdzekļus plānots vairāk ieguldīt vides aizsardzībai, kā arī veselības pakalpojumu nodrošināšanai.

Veselības pakalpojumiem 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ticis atvēlēts septiņas reizes vairāk līdzekļu,

kas saistīts ar līdzfinansējuma piesaistes nepieciešamību ģimenes ārstes prakses renovācijai par Eiropas

Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Ģimenes ārsta prakse atrodas pašvaldībai piederošā ēkā. Vides

aizsardzības budžeta palielinājums saistīts ar paredzēto tehniskā projekta izstrādi ERAF projektam

„Ūdenssaimniecības attīstība Naukšēnu novada Naukšēnu ciemā”.

6.2.2. tabulā ir atspoguļoti Naukšēnu novada pašvaldības budžeta izdevumi atbilstoši ekonomiskajām

kategorijām, kā arī izmaiņas 2012. gada plānotajā budžetā pret 2011. gada budžetu.

57


Pamatbudžeta pozīcija 2011. gads, LVL 2012. gads, LVL Izmaiņas, % pret 2011.

Budžeta izdevumi

Atlīdzība 562 578 563 783 ↑ 0,2%

Preces un pakalpojumi 397 271 396 115 ↓ 0,3%

Subsīdijas un dotācijas - 900 ↑ --

Procentu izdevumi 7 840 3 566 ↓ 55%

Pamatkapitāla veidošana 250 125 95 304 ↓ 62%

Sociālie pabalsti 69 310 72 345 ↑ 4%

Transferti, dotācijas un mērķdotācijas 42 245 42 861 ↑ 1%

6.2.2. tabula. Naukšēnu novada pašvaldības pamatbudžeta izdevumu struktūra 2011. un 2012. gadā

atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Naukšēnu novada pašvaldības budžets 2011. un 2012. gadiem.

Atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, lielākās pamatbudžeta izmaksu pozīcijas 2012. gadā salīdzinājumā

ar 2011. gadu praktiski nav mainījušās. Vairāk nekā uz pusi samazinājušies izdevumi procentu

maksājumiem un pamatkapitāla veidošanai. Procentu izdevumi par pašvaldības saistībām 2012. gadā ir

plānoti vien 3 566 latu apmērā, kas ir vien 0,3% no kopējiem izdevumiem, tādējādi apliecinot pašvaldības

finansiālo stabilitāti un piesardzīgu aizņēmumu politiku.

Pamatbudžeta ieņēmumi. Attēlā 6.2.2. ir redzama Naukšēnu novada pašvaldības budžeta ieņēmumu

struktūra 2011. un 2012. gadā.

attēls 6.2.2. Naukšēnu novada pašvaldības budžeta ieņēmumu struktūra 2011. un 2012. gadā. Naukšēnu

novada pašvaldības budžets 2011. un 2012. gadiem.

Kā redzams, lielākās budžeta ieņēmumu pozīcijas ir valsts transfertu ieņēmumi un nodokļu ieņēmumi, kas

kopā veido gandrīz 90% no kopējiem budžeta ieņēmumiem. Šo ieņēmumu struktūra pa gadiem ir mainīga

– 2011. gadā transfertu ieņēmumi pārsniedza nodokļu ieņēmumus par 4%, bet 2012. gadā ir plānots, ka

nodokļu ieņēmumi būs par 9% lielāki nekā transfertu ieņēmumi. Budžeta iestāžu ieņēmumi un nodokļu

ieņēmumi, kuru apjoms ir neliels, savu aptuveno proporciju pašvaldības budžetā nemaina. Kā arī

salīdzinājumā ar 2011. gadu, 2012. gadā ir plānots ieņēmumu pieaugums aptuveni 42 tūkstošu latu

apmērā.

Valsts budžeta transfertu ieņēmumi sastāv galvenokārt no valsts budžeta mērķdotācijām, ieņēmumiem no

pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un transfertiem no Eiropas Savienības politiku instrumentu un

pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem. 2012. gada pašvaldības budžetā to

apjoms ir paredzēts 475 tūkstošu latu apmērā.

58


attēls 6.2.3. Naukšēnu novada pašvaldības budžeta nodokļu ieņēmumu struktūra 2011. un 2012. gadā.

Attēlā 6.2.3. ir atspoguļota pašvaldības budžeta nodokļu ieņēmumu struktūra. Kā redzams, nodokļu

ieņēmumus pamatā veido divas nodokļu grupas – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un īpašuma nodokļi, t. sk.

īpašuma nodoklis par zemi un ēkām un būvēm. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi būtiski pārsniedz

īpašuma nodokļu ieņēmumus, un abu nodokļu ieņēmumiem 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ir

plānots pieaugums.

Trešā lielākā ieņēmumu kategorija ir maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi. Naukšēnu novada

pašvaldības budžets gūst ieņēmumus par telpu un zemes nomu, biļešu realizāciju Naukšēnu Cilvēkmuzejā

un kultūras namā, komunālajiem pakalpojumiem, tai skaitā apkuri, ūdensapgādi un notekūdeņu

apsaimniekošanu, ēdināšanas pakalpojumiem skolas ēdnīcā, kā arī citi ieņēmumi par budžeta iestāžu

sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Nenodokļu ieņēmumi sastāda nenozīmīgu pamatbudžeta daļu – tikai 0,36% gan 2011., gan 2012. gadā, jeb

nedaudz virs 4000 latiem abos aplūkotajos pārskata gados. Nenodokļu ieņēmumi ir naudas sodi un soda

sankcijas, valsts un pašvaldības nodevas. To ieguldījums novada pašvaldībā ir salīdzinoši neliels, un šo

ieņēmumu kategorija ir grūti prognozējama.

Pamatbudžeta izdevumi. 6.2.4. attēls atspoguļo procentuālo Naukšēnu novada pamatbudžeta izdevumu

sadalījumu pēc funkcionālajām kategorijām 2012. gadā.

attēls 6.2.4. Naukšēnu novada pamatbudžeta struktūra 2012. gadam. Naukšēnu novada pašvaldības

budžets, 2012.

Lielāko izdevumu daļu (37%) veido izdevumi izglītībai – Naukšēnu novada vidusskolas finansēšanai un citu

izglītības pasākumu finansēšanai. Šāda izglītībai paredzēto izdevumu daļa ir raksturīga vairumam

pašvaldību; skolu uzturēšana ir viena no dārgākajām un resursu ietilpīgākajām pašvaldības funkcijām, taču

vienlaikus tā nodrošina iedzīvotāju attīstību. Otra lielākā izdevumu kategorija ir vispārējie valdības

dienesti, trešā lielākā daļa jeb 13% no visiem izdevumiem ir ekonomiskā darbība. Izdevumi sociālajai

59


aizsardzībai un izdevumi brīvajam laikam, sportam, kultūrai un reliģijai sastāda aptuveni vienādu kopējo

izdevumu daļu – katrs 8%. Atlikušie 13% izdevumu sastāv no teritorijas un mājokļu apsaimniekošanas

(6%), vides aizsardzības (4%), veselības (2%) un sabiedriskās kārtības un drošības (1%) izdevumiem.

Izglītība

attēls 6.2.5. Izdevumu struktūra izglītības nodrošināšanai 2012. gadā. Naukšēnu novada pašvaldības

budžets, 2012.

Liela daļa izglītības budžetam atvēlēto līdzekļu – 49% tiek izlietoti vispārējās izglītības un interešu izglītības

programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

Naukšēnu novada vidusskolā un tās filiālē Ķoņu skolā. Naukšēnu novada vidusskolas uzturēšana, ieskaitot

darba samaksu apkalpojošam personālam, izmaksā 145 545 latu jeb 33% no visiem izglītībai atvēlētajiem

līdzekļiem. Lielu daļu no izglītībai atvēlētajiem līdzekļiem veido vidusskolas ēdnīcas pakalpojumu (9%) un

internāta pakalpojumu (5%) izmaksas. Kategorijā „Citi” ietilpst tādas izmaksas kā atsevišķu projektu

realizācijas izmaksas, mācību grāmatu iegāde, kā arī interešu izglītības nodrošināšana (neieskaitot

pedagogu darba samaksu).

Naukšēnu novadā izglītībai 2012. gadā ir paredzēts tērēt 202 latus uz vienu iedzīvotāju. Salīdzinājumam –

Naukšēnu novada kaimiņu novadā Valkā izglītībai tērē 22 latus uz iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka Valkas novads

iedzīvotāju skaita ziņā ir lielāks par Naukšēnu novadu - tajā ir 10 265 iedzīvotāji. Vienā no mazākajiem

Vidzemes novadiem, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzīgs Naukšēnu novadam – Mazsalacā – izglītībai ir

paredzēti 194 lati uz iedzīvotāju.

Vispārējie valdības dienesti

Otru lielāko budžeta izdevumu daļu – 21% jeb vienu piekto daļu no visiem budžeta izdevumiem veido

izdevumi vispārējo valdības dienestu nodrošināšanai (skat. attēlu 6.2.6.). Ar vispārējiem valdības

dienestiem tiek saprasta novada administrācijas, Ķoņu pagasta pārvaldes, grāmatvedības dienesta,

speciālistu administratīvās kapacitātes stiprināšanai, dzimtsarakstu nodaļas uzturēšana, kā arī

administrācijas ēku apsaimniekošana, transporta pakalpojumi, savstarpējie norēķini par Kocēnu novada

pašvaldības būvvaldes un izglītības pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem un citu pašvaldību izglītības

iestāžu pakalpojumiem, kurus izmanto audzēkņi, kuru deklarētā dzīvesvietas adrese atrodas Naukšēnu

novadā. Galvenās izmaksu pozīcijas visu šo dienestu uzturēšanai ir atalgojumi, valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas, komandējumi, pakalpojumi, energoresursi, u. c. Naukšēnu novadā

vispārējo valdības dienestu nodrošināšanai tiek tērēts vairāk līdzekļu uz iedzīvotāju nekā Valkas vai

Mazsalacas novados – Naukšēnu novadā tas ir 131 lats uz cilvēku, Mazsalacas novadā – 47 lati uz cilvēku,

bet Valkas novadā – 56 lati uz cilvēku.

60


attēls 6.2.6. Izdevumu struktūra vispārējo valdības dienestu nodrošināšanai 2012. gadā. Naukšēnu novada

pašvaldības budžets, 2012.

Lielākās vispārējo valdības dienestu izdevumu pozīcijas ir novada administrācija (19%), vispārēja rakstura

transferti pašvaldību budžetiem (18%) jeb savstarpējie norēķini par citu novadu budžeta iestāžu

pakalpojumiem, kā arī grāmatvedības dienests (15%) un vispārējas nozīmes attīstība (12%). Lielu daļu

izdevumu - 9%, veido Ķoņu pagasta pārvaldes nodrošināšana. Šos izdevumus ir iespējams optimizēt. 27%

izdevumu, kas 6.2.6. attēlā ir klasificēti kā „citi” izdevumi, sastāda administrācijas ēku uzturēšana Ķoņos

un Naukšēnos, autobusu pakalpojumi, speciālisti administratīvās kapacitātes stiprināšanai, dzimtsarakstu

nodaļas uzturēšana un citi, neparedzēti izdevumi. Visās vispārējo valdības dienesta sadaļās, izņemot

transfertus, lielāko izdevumu daļu sastāda darba samaksa speciālistiem un apkalpojošam personālam.

Kā redzams attēlā 6.2.6., kopumā novada budžeta izdevumi vispārējo valdības dienestu darbības

nodrošināšanai ir sabalansēti.

Ekonomiskā darbība

Trešā lielākā pozīcija izmaksu ziņā, kurā tiek plānots tērēt 151 tūkstoti latu, ir ekonomiskā darbība. Šajā

sadaļā galvenokārt ietilpst siltuma un karstā ūdens nodrošināšana (82%), ekonomisko aktivitāšu vadība

(9%) un pagaidu sabiedrisko darbu organizēšana (7%). Naukšēnu novadā vispārējās ekonomikas

nodrošināšanai ir paredzēti 84 lati uz iedzīvotāju. Salīdzinājumam – blakus esošajā Valkas novadā tie ir 307

lati uz iedzīvotāju, bet iedzīvotāju skaita ziņā līdzīgajā Mazsalacas novadā – septiņi lati uz iedzīvotāju.

attēls 6.2.7. Izdevumu struktūra vispārējās ekonomikas nodrošināšanai. Naukšēnu novada pašvaldības

budžets, 2012.

61


82% no ekonomiskās darbības nodrošināšanas pasākumu izdevumiem veido siltuma un karstā ūdens

ražošana. Šāda izdevumu struktūra ir likumsakarīga, ņemot vērā augstās komunālo pakalpojumu

sniegšanas izmaksas – aprīkojuma nodrošināšanu, infrastruktūras uzturēšanu, materiālus un izejvielas.

Siltuma un karstā ūdens ražošanā 36 450 Ls ir paredzēti pakalpojumu apmaksai,53 950 LVL materiālu,

energoresursu un inventāra iegādei. No saražotā siltuma un karstā ūdens realizācijas iedzīvotājiem un

siltumtīkliem pieslēgtajiem uzņēmumiem 2012.gadā plānoti 56 740 LVL ienākumi (43,5% no budžeta

iestāžu ieņēmumiem par pakalpojumiem).

Sadaļā „citi” ietilpst izdevumi ceļu remontam (ārpus speciālajā budžetā paredzētajam), izdevumi

lauksaimniecības atbalsta nodrošināšanai un izmaksas darba aizsardzības speciālista nodrošināšanai.

Procentuāli vismazākā izdevumu daļa ir paredzēta atbalsta sniegšanai lauksaimniecības pasākumiem – 855

lati, jo pašvaldība sedz tikai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra darbinieka – novada lauku

attīstības konsultanta darbam nepieciešamā inventāra un transporta izdevumu izmaksas. Salīdzinot ar

2011. gadu, šī summa ir pieaugusi par 355Ls, taču šāds finansējums no pašvaldības budžeta ir salīdzinoši

mazs. Pamatbudžetā ceļu uzturēšanai un remontam atvēlētos 1590 LVL izmanto ceļu rekonstrukcijas

projektiem ņemto aizņēmumu procentu maksājumiem. izmantoto Ceļu remonts tiek finansēts no speciālā

budžeta autoceļu fonda līdzekļiem. 885 lati gadā ir paredzēti darba aizsardzības speciālista darba

apmaksai.

Tādējādi trīs lielākās izmaksu pozīcijas Naukšēnu novada pašvaldības budžetā ir izglītība, vispārējie

valdības dienesti un ekonomiskā darbība, kuri 2012. gadā kopā veido 71% no visiem pašvaldības

izdevumiem jeb 835 128 latus.

Atpūta, kultūra un reliģija

8% no kopējiem izdevumiem veido izdevumi atpūtas, kultūras un reliģijas pasākumu nodrošināšanai. Tā kā

kultūra ir viena no attīstītākajām un nozīmīgākajām jomām Naukšēnu novadā, šāds finansējuma

sadalījums ir pamatots. Tas iekļauj sporta pasākumu norisi, Naukšēnu un Ķoņu pagastu bibliotēku darbību,

Naukšēnu Cilvēkmuzeja, Naukšēnu kultūras nama un Ķoņu tautas nama darbību. Izdevumos ir iekļauts arī

kultūras jomas darbinieku atalgojums.

attēls 6.2.8. Izdevumu struktūra brīvā laika, sporta, kultūras un reliģijas pasākumu nodrošināšanai.

Naukšēnu novada pašvaldības budžets, 2012.Naukšēnu novada pašvaldības budžets, 2012.

Lielākā daļa nozarei paredzēto izdevumu 36 716 Ls jeb38% no visiem atpūtas un kultūras izdevumiem ir

plānoti Naukšēnu kultūras nama un Ķoņu tautas nama darbība. 2000 Ls paredzēti vidējās paaudzes deju

kolektīva braucienam uz Vāciju. Paredzēti līdzekļi arī pasākumu apskaņošanas iekārtu iegādei. 37% tiek

tērēti Naukšēnu Cilvēkmuzeja darbībai – šie izdevumi 2012. gadā ir paredzēti 35 720 Ls apmērā. 2012.

gada sākumā Naukšēnu Cilvēkmuzejā notika telpu labiekārtošana, kas pamato lielu daļu izdevumu.

Naukšēnu un Ķoņu bibliotēkām kopā ir atvēlēti 16% izdevumu jeb 15 636 Ls. Ņemot vērā, ka 9 076 Ls ir

paredzēti darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu segšanai, izdevumi grāmatu

un preses iegādei ir salīdzinoši nelieli. Taču abu bibliotēku personāls atzīst, ka finansējums grāmatu

iegādei ir pietiekošs; tās galvenokārt tiek pirktas, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes. 5% izdevumus veido

62


vidējās paaudzes deju kolektīva vadītāju un folkloras kopas „Dzīne” vadītāja darba samaksa. Abas šīs

pozīcijas sastāda 4316 latus. Sporta pasākumu organizēšanai tiks tērēti 4% visu izdevumu, lielākoties preču

iegādei un pakalpojumu apmaksai. Brīvā laika, sporta, kultūras un reliģijas pasākumu izmaksu struktūra ir

kopumā sabalansēta, taču būtu vēlams atvēlēt vairāk līdzekļu materiālu un inventāra iegādei, grāmatu un

preses iegādei, kas radītu lielāku pievienoto vērtību kultūras un sporta jomai novadā. No aplūkotajiem

novadiem Naukšēnu novads brīvā laika, sporta, kultūras un reliģijas pasākumu nodrošināšanai tērē

visvairāk līdzekļu, jeb 76 latus uz vienu iedzīvotāju. Valkas novadā tiek tērēti seši lati uz iedzīvotāju, bet

Mazsalacas novadā – 60 lati uz iedzīvotāju.

Sociālā aizsardzība

Līdzīgs izmaksu apjoms kā kultūras un sporta pasākumu nodrošināšanai attiecas arī uz novada sociālās

aizsardzības nodrošināšanu, kas ietver sociālo pabalstu izmaksu 53 000 latu apmērā, bērnu rotaļu grupas

un jauniešu dienas centra darbību, bāriņtiesas uzturēšanu, nometņu rīkošanu un novada sociālā dienesta

izdevumus.

attēls 6.2.9. Izdevumu struktūra sociālās aizsardzības nodrošināšanai. Naukšēnu novada pašvaldības

budžets, 2012.

46% no visiem izdevumiem jeb 43 400Ls ir atvēlēti atbalstam sociāli atstumtām personām, kurām tiek

izmaksāti pabalsti garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļu pabalsti, pabalsti

veselības aprūpei, brīvpusdienas skolēniem no maznodrošinātām ģimenēm, tuvinieku bēru pabalsts,

sociālās garantijas bāreņiem, u. c. maksājumi.22% sociālās aizsardzības budžeta tiek atvēlēti sociālās

aizsardzības pārraudzībai, kurā ietilpst sociālā dienesta darbinieku atalgojumi, komandējumu izmaksas, kā

arī pakalpojumu un materiālu apmaksa. Atbalsts gados veciem cilvēkiem par ilgstošas sociālās aprūpes

institūciju sniegtajiem pakalpojumiem sastāda 10% no sociālās aizsardzības budžeta. 10% izdevumu

sastāda arī bāriņtiesas uzturēšana, kas ir viens no galvenajiem sociālās aizsardzības dienestiem novadā.

Kategorijā „citi” ietilpst izdevumi bērnu rotaļu grupas uzturēšanai Naukšēnos, Ķoņu skolas filiāles

nometnes, un jauniešu dienas centra uzturēšanas izmaksas. Jauniešu dienas centram gadā ir atvēlēti vien

2 340 lati. Ņemot vērā to, ka iedzīvotāji aptaujās izteica neapmierinātību ar jauniešu dienas centra darbību

(maz iespēju, nepietiekams darba laiks), ir vērts domāt par šīs izmaksu pozīcijas celšanu nākotnē.

Teritorijas un mājokļu apsaimniekošana

Procentuāli mazāka izmaksu daļa – vien 6% ir paredzēta teritorijas un mājokļu apsaimniekošanas

pakalpojumu sniegšanai.

63


attēls 6.2.10. Teritorijas un mājokļu apsaimniekošanas izdevumu struktūra. Naukšēnu novada pašvaldības

budžets, 2012.

Kā redzams 6.2.10. attēlā, izdevumu struktūra teritorijas un mājokļu apsaimniekošanas izdevumu segšanai

ir sabalansēta. Līdzīga izdevumu daļa ir paredzēta gan teritoriju uzlabošanas un attīstības plānošanai, gan

ūdensapgādes nodrošināšanai, gan arī pašvaldību īpašumu apsaimniekošanai. Salīdzinoši mazs budžeta

apjoms ir paredzēts ielu apgaismojuma uzturēšanai – vien 2 630 Ls. Darba grupu diskusijās novada

iedzīvotāji atzina, ka ielu apgaismojums novadā ir nepietiekams. Tāpēc šai pozīcijai turpmāk būtu jāatvēl

vairāk līdzekļu, ieskaitot arī līdzekļus ielu apgaismojuma tīklu paplašināšanai. Naukšēnu novadā mājokļu

apsaimniekošanai ir paredzēti vidēji 34 lati uz iedzīvotāju. Šāds rādītājs ir salīdzinoši zems, jo, piemēram,

Valkas novadā šajā budžeta pozīcijā tiek tērēti 137 lati uz iedzīvotāju, bet Mazsalacas novadā – 126 lati uz

iedzīvotāju. Tādējādi šajā pozīcijā Naukšēnu novadā turpmāk būtu vēlams paredzēt tērēt vairāk līdzekļu,

kas veicinātu dzīvesvides labiekārtošanu un labāku tās kvalitāti.

Vides aizsardzība

4% izdevumu attiecas uz vides aizsardzības nodrošināšanu. Ap 10% no visiem vides aizsardzībai

atvēlētajiem līdzekļiem tiks tērēti atkritumu apsaimniekošanai, savukārt 48% jeb 20 960 Ls tiks tērēti

notekūdeņu apsaimniekošanai, bet 42% - vides piesārņojuma novēršanai un samazināšanai, ko paredzēts

tērēt jauna tehniskā projekta izstrādei, notekūdeņu savākšanas sistēmas izveidošanai „Pārupē” un

ūdenssaimniecības sakārtošanai. Šāda izdevumu struktūra ir skaidrojama ar atšķirīgajām izmaksām katram

no vides aizsardzības pasākumiem. Naukšēnu novadā vides aizsardzībai tiek tērēti 14 lati uz vienu

iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Mazsalacas novadā tas ir 1.5 Ls uz vienu iedzīvotāju.

Veselība

Tikai 2% no visiem izdevumiem ir paredzēti veselības jomai. Tomēr 2012. gadā veselības aprūpei ir atvēlēts

septiņas reizes vairāk līdzekļu, nekā tas bija 2011. gadā, kas ir pozitīvs rādītājs un nozīmīgs faktors

iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai. 65% no atvēlētajiem līdzekļiem jeb 15 40 Ls tiks atvēlēti veselības

infrastruktūras uzlabošanai, īstenojot projektu „Primārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana”.

Tādējādi veselības aprūpei uz vienu cilvēku tiek tērēts 1.5 Ls. Arī citos novados šis rādītājs ir zems – Valkas

novadā 2012. gadā veselības jomai ir paredzēti 0,90 lati uz vienu iedzīvotāju, bet Mazsalacas novadā – divi

lati uz iedzīvotāju.

Sabiedriskā kārtība un drošība

1% izdevumu ir paredzēts sabiedriskās kārtības, drošības nodrošināšanai. Atvēlētais budžeta finansējums

ir 15 182 Ls, kas ir vidēji 1 265 Ls mēnesī. Mazajiem novadiem, kāds ir arī Naukšēnu novads, šāds

64


finansējums ir vērtējams kā pietiekams, lai nodrošinātu policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu

sekmīgu darbību. Arī citos novados situācija ir līdzīga, piemēram, gan Valkas, gan Mazsalacas novadā šajā

budžeta pozīcijā 2012. gadā ir paredzēts tērēt sešus latus uz iedzīvotāju. Pašlaik nekas neliecina par to, ka

finansējums sabiedriskās kārtības nodrošināšanai būtu jāpalielina vai jāmaina tā struktūra, līdz ar to tas

uzskatāms par optimālu.

Naukšēnu novada pamatbudžets kopumā ir vērtējams kā pietiekami sabalansēts; tas aptver visus

iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai nepieciešamos izmaksu posteņus. Lielāka finansējuma daļa būtu

jāatvēl lauksaimniecības pasākumu veicināšanai, kā arī infrastruktūras sakārtošanai – ceļu un ielu seguma

uzturēšanai, un ielu apgaismojuma nodrošināšanai.

Speciālais budžets

Zemāk esošā tabula ataino speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus Naukšēnu novadā.

Speciālā budžeta pozīcija 2012. gads, Ls 2011. gads, Ls

Naudas atlikums 13 275 8 923

Ieņēmumi 25 916 31 241

Dabas resursu nodoklis 3 000 2 200

Autoceļu (ielu) fonda līdzekļi 22 916 29 041

Izdevumi 39 191 40 164

Ekonomiskā darbība/Autotransports 27 919 30 491

Vides aizsardzība 11 272 9 673

6.2.3. tabula. Naukšēnu novada pašvaldības speciālā budžeta struktūra 2011. un 2012. gadā. Naukšēnu

novada pašvaldības budžets 2011. un 2012. gadam.

Kā redzams 6.2.3. tabulā, gan 2011., gan 2012. gadā speciālā budžeta izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem,

jo uz gada sākumu ir naudas līdzekļu atlikums. Speciālā budžeta ieņēmumi 2012. gadā salīdzinot ar 2011.

gadu ir samazinājušies, jo samazinājās Valsts budžeta transferti autoceļu un ielu remontam un

uzturēšanai. Šāds samazinājums var apdraudēt infrastruktūras kvalitāti Naukšēnu novadā, ņemot vērā, ka

uz doto brīdi novadā ir daudz nesakārtotu un nepietiekami apsaimniekotu ceļu.

Salīdzinot ar 2011. gadu, 2012. gadā ir paredzēts mazāk līdzekļu ekonomiskās darbības un autotransporta

nodrošināšanai, savukārt vairāk līdzekļu ir atvēlēts vides aizsardzībai.

6.3. Pašvaldības saistību analīze

Viena no Naukšēnu novada pašvaldības budžeta sastāvdaļām ir arī pašvaldības saistības par

aizņēmumiem. Aizņēmumi tiek ņemti apjomīgu projektu realizēšanai.

Uz 2012. gada 31.jūliju Naukšēnu novada saistības sastādīja 91 972 latus, kas ir 9% no novada pašvaldības

budžeta ieņēmumiem(bez mērķdotācijām). Lielākā daļa aizņēmumi ir ņemti Valsts kasē, aizņēmums

projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Naukšēnu pagastā” realizācijai ir no Valsts investīciju fonda. Zemāk

uzskaitīti projekti, kuriem aizdevums aizņēmums ir ticis piesaistīts, un saistību apmēru līdz aizņēmuma

termiņa beigām pēc stāvokļa uz 31.07.2012.

1. Pašvaldības koplietošanas autoceļa Mūļas – Ķipi – Naukšēni rekonstrukcija – 35 706 lati;

2. Ūdenssaimniecības attīstība Naukšēnu pagastā – 22 227 lati;

3. Naukšēnu Cilvēkmuzeja telpu rekonstrukcija un apkārtnes labiekārtošana – 9 130 lati;

4. Apkārtnes labiekārtošana pie Naukšēnu novada sporta halles – 8 165 lati;

5. SAPARD projekts „Ceļu asfaltēšana Naukšēnu pagastā” – 6 224 lati;

6. Naukšēnu kultūras nama telpu rekonstrukcija – 4 819 lati;

7. Naukšēnu novada vidusskolas virtuves renovācija un iekārtu iegāde – 3 208 lati;

8. Naukšēnu novada vidusskolas jumta renovācija – 2 493 lati.

65


Kā redzams, Naukšēnu novadā saistības par aizņēmumiem sastāda astoņu projektu finansēšana. Tikai divu

(no astoņiem) projektu aizņēmuma atlikums sastāda vairāk nekā 10 000 latus un to atmaksas termiņš ir

līdz 2021.gadam. Procentu likme visiem šiem aizņēmumiem ir mainīga, un atbilst vidējai aizdevumu likmei

valstī. Visi projekti ir saistīti ar infrastruktūras attīstību novadā, kas ir sociāli plaši izmantojama

infrastruktūra, un būtiski uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti novadā.

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”

01.07.2009. redakcijas pirmo pantu, viens no finanšu ministrijas uzdevumiem ir veikt pašvaldību saistību

un finansiālā stāvokļa kontroli un analīzi, nepieciešamības gadījumā veicot arī finanšu stabilizāciju. Saskaņā

ar augstākminētā likuma I nodaļas 2. pantu, finanšu stabilizācija veicama šādos gadījumos:




ja pašvaldības saistības pārsniedz 20% no kopbudžeta,

ja pašvaldība nespēj nokārtot savas saistības,

ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus.

attēls 6.3.1. Naukšēnu novada pašvaldības saistību apmēra sadalījuma pa gadiem. Situācija uz 2012. gada

oktobri.

Uz doto brīdi saistību apmērs ik gadu samazināsies, īpaši strauji samazinoties laika posmā no 2013. līdz

2014. gadam. No pašreiz saņemtajiem aizņēmumiem aptuveni puse tiks apmaksāti tuvāko divu gadu laikā,

un to apmaksa turpināsies līdz pat 2021. gadam. Tādējādi pašreiz esošās saistības nekādā veidā neapdraud

pašvaldības finanšu stabilitāti. Attēls 6.3.1. atspoguļo pašreizējo situāciju; jaunu aizņēmumu gadījumā

saistību apmēra sadalījuma pa gadiem būs atšķirīgs.

Naukšēnu novada pašvaldības finanšu rādītāji saskaņā ar likuma „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un

pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” finanšu stabilizēšanas kritērijiem ir labi; saistību attiecība pret

kopbudžetu ir 8%, to attiecība pret aktīviem ir 3%, un spēja nokārtot parādus ir laba. Turklāt Naukšēnu

novads vēsturiski nav saskāries ar grūtībām nokārtot saistības. Pašvaldības aizņēmumu politika ir

konservatīva – saistību apjoms ir salīdzinoši neliels.

Uz doto brīdi Naukšēnu novada budžeta situācija neliecina par to, ka tuvākajā laikā būtu nepieciešams

veikt finanšu stabilizāciju, kas apliecina to, ka pašvaldības saistību apjoms pašreiz nav pārmērīgs, un

kopumā pašvaldības finansiālā situācija ir stabila.

6.4. Problēmas un attīstības potenciāls

Problēmas:

1. Mazs pašvaldības finansējums lauksaimniecības atbalstam;

2. Mazs pašvaldības finansējums ceļu uzturēšanai un remontam gan pamatbudžetā, gan speciālajā

budžetā;

3. Mazs finansējuma apjoms ielu apgaismojuma uzturēšanai.

66


Attīstības potenciāls:

1. Kultūras uzņēmējdarbības attīstība novadā, kas ļaus ieguldīt kultūras pasākumos mazāk

pašvaldības līdzekļu, taču gūt vairāk budžeta ieņēmumu gan nodokļu veidā, gan citādi;

2. Iespēja optimizēt izdevumus Ķoņu skolas filiāles un Ķoņu pagasta pārvaldes nodrošināšanai,

novirzot līdzekļus visa novada vispārējai attīstībai;

3. Pašreizējo saistību apjoms nav liels, kas ļauj pašvaldībai piesaistīt papildus līdzekļus apjomīgu

projektu īstenošanai, ja tas nepieciešams novada attīstībai.



Rīcības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem publiskās pārvaldes uzlabošanai skatiet III sadaļas

„Rīcības plāns” 96. lpp.

Rīcības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem pilsoniskās aktivitātes veicināšanai skatiet III

sadaļas „Rīcības plāns” 92. lpp.

67


7. Darba grupu sanāksmju rezultāti

Darba grupu sanāksmju mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju, uzņēmēju, speciālistu un pašvaldības pārstāvju

viedokli par lielākajām novada problēmām, vēlamajiem attīstības virzieniem, kā arī apzināt pašreizējo

situāciju un esošos resursus. Darba grupu sanāksmes tika vadītas tādā veidā, lai panāktu maksimālu to

dalībnieku iesaisti diskusijās un noskaidrotu viņu viedokli par vēlamajiem attīstības virzieniem. Rezultātā

tika identificētas novada stiprās puses, galvenās problēmas, kā arī apzināts attīstības potenciāls – esošās

iestrādnes problēmu risināšanā un darba grupu sanāksmju dalībnieku viedokļi par vēlamo novada

attīstību.

7.1. Uzņēmējdarbības un nodarbinātības darba grupas sanāksmes

Stiprās puses:

1. Labi mežu resursi;

2. Attīstīta lauksaimniecība, lauksaimniecības tradīcijas;

3. Lauksaimnieku veiksmīgā sadarbība jau tagad, piemēram, lauksaimniecības tehnikas noma;

4. Uzņēmēji aktīvi iesaistās sociālo jautājumu risināšanā, atbalsta biedrību darbību, labprāt

sponsorētu Piksāru baznīcas logu remontu.

Galvenās problēmas:

1. Speciālistu trūkums dažādās nozarēs, piemēram, agronomu, zootehniķu, brigadieru, traktoristu,

mehāniķu, elektriķu, slaucēju trūkums;

2. Strādnieku trūkums sezonālo darbu veikšanai;

3. Problēmas ar strādnieku nodarbināšanu ārpus lauksaimniecības sezonas (ziemā);

4. Nav asfaltēts taisnākais ceļš no Naukšēniem uz Valmieru, kā dēļ ir jāmēro garāks ceļš caur Rūjienu;

5. Slikta ceļu kvalitāte perifērijā, nav asfaltēti ceļi uz lielākajiem uzņēmumiem;

6. Nav iespējas iegūt un izmantot granti, nav pieejams labs grants karjers, lai gan novadā ir grants

atradnes;

7. Nekvalitatīva sakaru infrastruktūra (internets un mobilie sakari);

8. Nepietiekams naktsmītņu daudzums, kas kavē tūrisma attīstību;

9. Nav pieejama kvalitatīva sabiedriskā ēdināšana.

Attīstības potenciāls:

1. Novadā nepieciešams izveidot kafejnīcu;

2. Lauksaimnieku apvienošanās kooperatīvos, lai optimizētu izmaksas un efektivizētu darbu;

3. Ciešāka lauksaimnieku savstarpējā sadarbība, piemēram, lauksaimniecības tehnikas noma,

sadarbība kaltes izmantošanā;

4. Informācijas centra izveide pašvaldībā, kurā tiekas darba devēji un darba ņēmēji;

5. Autovadītāju kursu nodrošināšana novadā, sevišķi nozīmīgi ir traktoru vadītāju kursi;

6. Arodizglītības iespēju nodrošināšana novadā, kas veicinās kvalificēta darbaspēka attīstību;

7. Lielāka pašvaldības palīdzība uzņēmumu attīstībai, t. sk. izstāžu un pasākumu organizēšanai.

7.2. Izglītības, kultūras un sporta darba grupas sanāksmes

Stiprās puses:

1. Pie skolas atrodas daudzfunkcionāla sporta halle. Tajā tiek organizētas aktivitātes gan skolēniem,

gan citiem iedzīvotājiem, notiek arī nometņu aktivitātes un sporta pulciņi;

2. Skolā tiek piedāvātas brīvpusdienas par labām sekmēm un par dalību orķestrī;

3. Skolai ir laba sadarbība ar skolēnu vecākiem;

4. Novadā ir iekārtoti vairāki sporta laukumi dažādiem sporta veidiem;

5. Pieejams internāts skolēniem;

6. Sporta komplekss tiek izmantots efektīvi; tas ir noslogots.

68


Galvenās problēmas:

1. Nav izveidota shēma, kā nodrošināt darbu ar bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, lai tie

apmeklētu skolu;

2. Iedzīvotājiem nav pieejama mūžizglītība;

3. Skolā trūkst brīvpusdienu;

4. Skolā nav medmāsas un psihologa;

5. Skolas sporta infrastruktūrai (sporta zāles dušām, sporta laukumiem) nepieciešams remonts.

Attīstības potenciāls:

1. Mūžizglītības pasākumu nodrošināšana;

2. Daudzveidīgāki pasākumi, t. sk. interešu izglītības pasākumi bērniem un jauniešiem ārpus

vidusskolas organizētajiem;

3. Mākslas skolas izveide. Iespējams, sadarbojoties ar blakus novadiem;

4. Projektu izstrāde finansējuma piesaistei izglītības jomā;

5. Naukšēnu kultūras nama zālē jāuzlabo gaismas, skaņas, siltums, apskaņošanas aparatūra;

6. Novada kultūras pasākumu reklamēšana citu novadu un pilsētu iedzīvotāju piesaistei;

7. Dabaszinātņu kabineta izveide jaunāko klašu skolēniem.

7.3. Labklājības un sociālo jautājumu darba grupas sanāksmes

Stiprās puses:

1. Uzņēmumi sponsorē iedzīvotāju sociālās aktivitātes (pensionāru biedrību, u.c.);

2. Iedzīvotājiem ir ērts autoveikals;

3. Novadā nav grūtību atrast telpas sabiedriskām un sociālām aktivitātēm.

Galvenās problēmas:

1. Nepietiekams atbalsts ģimenēm ar bērniem;

2. Nepietiekams atbalsts vientuļiem, nespējīgiem cilvēkiem;

3. Bērnu dienas centram nav elastīgs darba laiks;

4. Publisko tualešu trūkums;

5. Sociālie pabalsti ir daļēji nelietderīgi;

6. Novadā nav pieejama kafejnīca, degvielas uzpildes stacija un baseins, ko iedzīvotāji labprāt

izmantotu;

7. Alkoholisma problēma;

8. Klaiņojoši suņi;

9. Trūkst veselības aprūpes speciālistu, sevišķi stomatologu;

10. Nepietiekams ielu apgaismojums.

Attīstības potenciāls:

1. Pensionāru biedrība labprāt apgūtu projektu rakstīšanas prasmes;

2. Uzņēmēji aktīvi sponsorē sociālajai jomai nepieciešamo, piemēram, pensionāru biedrības darbību;

3. Iespēja izveidot kori, ja izdotos piesaistīt diriģentu;

4. Mobilas aprūpes brigādes izveide veciem cilvēkiem, kas nodrošinātu primāro veselības aprūpi;

5. Sociālās mājas izveide veciem un nespējīgiem cilvēkiem;

6. Pasākumi jaunajām ģimenēm, sadarbība ar vecākiem cilvēkiem bērnu pieskatīšanai;

7. Pilna sociālā atbalsta centra/dienas centra izveide novadā.

7.4. Vides darba grupas sanāksme

Stiprās puses:

1. Novada ielas ir bruģētas;

2. Sakopta vide, atpūtas vietas un skaistas ainavas, sevišķi pagasta centrā;

3. Iespējas vizināties ar motorplostu, atpūtas vietas pie upes;

4. Ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums;

5. Novads lepojas ar lielāko drumlinu Eiropā.

69


Galvenās problēmas:

1. Pārupē nav nodrošināta centralizēta kanalizācijas sistēma;

2. Eriņos nav pieejami centralizētie pakalpojumi, esošā infrastruktūra (piemēram, ūdensvadi) ir

novecojuši;

3. Zema ēku energoefektivitāte;

4. Lieli iedzīvotāju parādi par komunālajiem maksājumiem, kas ierobežo ES fondu līdzekļu piesaisti;

5. Piesārņots gaiss sintētisku materiālu dedzināšanas dēļ;

6. Troksnis pagasta centrā;

7. Kultūrvēsturisko objektu degradācija, nepietiekama to uzturēšana;

8. Bebru darbības problēma upju krastos;

9. Meža piesārņojums (gan dabīgais, gan cilvēku radītais).

Attīstības potenciāls:

1. Vides sakopšanas talku rīkošana, veicinot lielāku iedzīvotāju iesaisti un atbildības sajūtas

veicināšanu;

2. Kultūrvēsturisko objektu sakārtošana, ainavu izkopšana tūristu piesaistei;

3. Vides infrastruktūras sakārtošana novada perifērijā.

7.5. Kopsavilkums par darba grupu sanāksmēm

Lielākās problēmas novada iedzīvotājiem saistās ar sociālo pakalpojumu pieejamību un vispārējās

labklājības nodrošināšanu. Viens liels problēmbloks, kurš parādās visās darba grupu intervijās, un tātad ir

nozīmīgs visām iedzīvotāju grupām, ir nesakārtotā infrastruktūra. Iedzīvotājiem un uzņēmējiem

nedraudzīga ir ceļu un ielu infrastruktūra; viena no novada lielākajām problēmām ir zemās kvalitātes

sakaru infrastruktūra. Atsevišķās vietās nesakārtota ir arī kanalizācijas infrastruktūra – ūdensapgāde,

centralizēta apkure, u. c. Viens no primārajiem uzdevumiem infrastruktūras jomā būtu sakaru un

telekomunikāciju infrastruktūras uzlabošana, kas mūsdienās ir ne vien viens no galvenajiem

uzņēmējdarbības priekšnoteikumiem, bet arī iedzīvotāju dzīves līmeņa rādītājs.

Kā otru problēmbloku var minēt sociālo pakalpojumu nepieejamību – pirmkārt, iedzīvotājiem trūkst

veselības aprūpes pakalpojumu, otrkārt, nav izveidota sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupu palīdzības

sistēma. Novads maz atbalsta ģimenes ar bērniem, trūkst iespēju mazu bērnu pieskatīšanai un jauno

ģimeņu apmācībām. Otrkārt, nenotiek aktīvs darbs ar pensionāriem, gados veciem un nespējīgiem

cilvēkiem, invalīdiem. Šiem cilvēkiem ir pieejams mazs sabiedrisko aktivitāšu klāsts. Visiem novada

iedzīvotājiem trūkst mūžizglītības iespēju.

Treškārt, nozīmīga problēma ir bezdarbs un nodarbinātības sezonalitāte. Tiem iedzīvotājiem, kuri strādā

sezonu darbus, ziemā trūkst darba vietu un nav peļņas iespēju. Savukārt vasarā uzņēmējiem, galvenokārt

lauksaimniekiem, trūkst darbinieku. Viens no galvenajiem nodarbinātības attīstības mērķiem ir darba vietu

radīšana, kurās nav izteikta sezonalitāte.

novada stiprās puses iedzīvotāji minēja labu skolu un sporta bāzes nodrošinājumu, pietiekošu

inventāru. Viena no novada stiprajām pusēm ir arī kultūras pasākumu plašais klāsts un pieejamība. Mežu

resursu, kultūrvēsturisko mantojumu un ainavas iedzīvotāji vērtē kā nozīmīgākos novada resursus.

Kopumā iedzīvotājiem ir izveidojusies laba un veiksmīga sadarbība ar novada pašvaldību. Vairums

iedzīvotāju aktīvi iesaistās novada rīkotajās aktivitātes un sabiedriskajā dzīvē, apmeklē pasākumus. Daudzi

iedzīvotāji no riska grupām (pensionāri, invalīdi, ģimenes ar bērniem) izteica vēlmi labprāt iesaistīties

novada aktivitātēs, ja viņiem tiktu nodrošināti atbilstoši sociālie pakalpojumi, pasākumi, izglītības iespējas

un infrastruktūra.

70


8. Iedzīvotāju aptaujas rezultāti

Naukšēnu novada iedzīvotāju aptauja veikta pašvaldības Attīstības programmas 2012.-2017. gadam

izstrādes ietvaros no 2012. gada 2. līdz 26. martam. Aptaujas anketas tika izvietotas/izdalītas drukātā

veidā 15 sabiedriskās vietās Naukšēnu novadā (visās izglītības iestādēs, bibliotēkās, kultūras namā,

veikalos, aptiekā, ambulancē, pagasta pārvaldē, novada domē utml.). Kopumā izplatītas 600 drukātas

anketas.

Bez tam tika izveidot analoga elektroniska anketa internetā, tā bija pieejama pašvaldības mājas lapā.

Informācija par iespēju aizpildīt elektronisko anketu tika izplatīta caur e-pastiem un sociālajiem tīkliem.

No visām saņemtajām 203 anketām par derīgām uzskatāmas 186, jo 1 aptaujas anketai trūkst

informācijas par respondenta dzīves vietu, bet 17 aptaujātie savu dzīves vietu atzīmējuši ārpus Naukšēnu

novada. Drukāto anketu aizpildīja 85, bet elektronisko – 101 Naukšēnu novada iedzīvotājs.

Naukšēnu novadā dzīvojošie respondenti vienlīdzīgi pārstāv kā sievietes, tā vīriešus - 50% katrā grupā.

Lielākās vecuma grupas veido respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem (35%), 45-59 gadiem (22%) un 20-

24 gadiem (20%). Bez augstākās izglītības (33%), liela daļa aptaujāto ir ieguvuši vidējo izglītību (24%) un

vidējā speciālā (profesionālā) izglītību (22%). Bez darba valsts, pašvaldības iestādēs (28%), respondenti arī

privātu uzņēmumu darbinieki (19%) vai skolēni/studenti (katrā grupā 11%). 65% aptaujāto pamata darba

vieta atrodas Naukšēnu novadā. Bet 67% respondentu negrasās tuvāko 5 gadu laikā mainīt dzīvesvietu vai

darbavietu ārpus Naukšēnu novada, savukārt 28% šādu iespēju apsver.

Kā būtiskākie iemesli, kas varētu ietekmēt aptaujāto rīcību palikt Naukšēnu novadā vai pārcelties, tiek

minēti darba iespējas novadā vai tā apkārtnē, nevēlēšanās atstāt tuviniekus, kā arī patriotisms par

Naukšēnu novadu un tajā pieejamiem izglītības, kultūras, sporta un citiem pakalpojumiem, sakopto vidi.

Nav mazsvarīgi, ka respondenti ir gatavi pārcelties, ja novadā neatradīs darbu vai nespēs izveidot savu

uzņēmumu.

Kā būtiskākās novada problēmas aptaujātie min darba vietu trūkumu, kas veicina jauniešu aizbraukšanu.

Pašvaldībā jāveicina mazā uzņēmējdarbība, jāpiesaista investīcijas jaunu ražotņu atvēršanai, uzņēmumu

paplašināšanai. Vēl vairākkārt aptaujā minēta nepieciešamība sakārtot ceļu infrastruktūru, uzlabot

kultūras, izglītības un citu pakalpojumu kvalitāti, kā arī vienmērīgi attīstīt visu novada teritoriju, pievēršot

uzmanību arī lauku teritorijām un Ķoņu pagastam.

Vērtējot dažādu jomu pakalpojumu cenu un kvalitāti, respondenti labu kvalitāti atzīmē atkritumu

apsaimniekošanai, gājējiem domātu ielu infrastruktūru (ietvēm, gājēju pārejām utml.), arī centralizētā

ūdensapgādei un centralizētā kanalizācijai. Apmierinoša kvalitāte ir atzīmēta virknei pakalpojumu –

sportam, centralizētai siltumapgādei, transportam domātai ielu/ceļu infrastruktūrai, ielu apgaismojumam,

tūrisma produktiem un pakalpojumiem u.c. Lai arī aptaujā nevienam no apskatītajiem pakalpojumiem

respondenti nav par noteicošo izvirzījuši sliktu kvalitāti, uzlabojumi noteikti nepieciešami veselības

aprūpē, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un brīvā laika pavadīšanas iespēju dažādošanā.

Par 3 prioritārajām jomām Naukšēnu novadam aptaujātie izvirza uzņēmējdarbību (19%), izglītību (17%)

un infrastruktūru (13%). Nedaudz atpaliek kultūra (11%) un jaunatnei veltītie projekti(10%).

Kā populārākās uzņēmējdarbības sfēras, ko pašvaldībā vajadzētu attīstīt, tiek minētas lauksaimniecība

(tostarp augļkopība, graudkopība, mājlopu audzēšana, lauksaimniecības produktu pārstrāde utml.),

tūrisms un amatniecība, īpaši attīstot mazos un vidējos uzņēmumus. Būtiski, lai izveidotie uzņēmumi spētu

nodarbināt vietējos iedzīvotājus. Aktuāla arī pakalpojumu sfēras attīstība – sabiedriskā ēdināšana, apavu,

sadzīves tehnikas remonts, veļas mazgāšana, šūšana, autoservisa pakalpojumi u.c. Mazāk minēta

kokapstrāde un veselības aprūpe.

Pēc respondentu domām, aktuālākie pašvaldības projekti ir: atpūtas vietu, publiskās tualetes, dabas

objektu infrastruktūras ierīkošana (17%), peldbaseina izveide(13%) un Naukšēnu novada vidusskolas

piebūves celtniecības pabeigšana (12%). Teju visi Ķoņu pagastā dzīvojošie respondenti aicina pašvaldību

vairāk attīstības projektus plānot šajā novada teritorijā. Bez piedāvātajiem, aptaujātie aicina labiekārtot

Zilo kalnu, Rūjas upes un Ķoņu kalna teritoriju.

71


Uz jautājumu „Kādus, Jūsuprāt, izglītības pakalpojumus ir nepieciešams uzlabot un attīstīt Naukšēnu

novadā” vienādu atbilžu skaitu ieguvusi gan vidējā, gan profesionālā izglītība (23%), trešajā vietā atstājot

mūžizglītību (17%). Bez anketā dotajām atbildēm, aptaujātie rosina izveidot rotaļu grupu bērniem, veicināt

tālmācību un tematisku kursu organizēšanu. Minētajos izglītības pakalpojumos, pēc respondentu domām,

nepieciešams veicināt kursu, apmācību daudzveidību (25%), uzlabot pasniedzēju profesionalitāti (23%) un

nodrošināt atbalsta personāla pieejamību (17%).

Pēc aptaujas rezultātiem var secināt, ka Naukšēnu novada iedzīvotāji no visa kultūras notikumu klāsta

visvairāk apmeklē svētku pasākumus (39%) un koncertus, teātrus, izstādes (30%). Kā būtiskāko iemeslu

lielākā daļa (35%) aptaujāto min laika trūkumu, kam seko informācijas trūkums par pasākumiem (23%) un

naudas trūkums (15%). Kā vēl uzlabojamus kultūras pasākumus aptaujātie min kultūras atpūtas

pasākumus (koncertus, teātra izrādes) un lauksaimniecības un amatnieku produktu tirgu (abiem 16%),

novada svētkus (15%) un bērnu atpūtas pasākumus (13%).

Populārākie tūrisma apskates objekti pēc respondentu domām ir Naukšēnu muiža (anketās minēta 85

reizes), Ķoņu dzirnavas (31 reizi), Cilvēkmuzejs (28 reizes) un Ķoņu kalns (15 reizes). Dažas reizes minēti arī

Jēču dabas taka, „Nāras”, SIA „Naukšēni” alus brūzis, Naukšēnu novada vidusskola, Piksāru baznīca, Rūjas

upe, SIA Delta Riga ražotne, Zilie kalni un Baltijas ceļa piemiņas zīme. Būtiski, ka ievērojamo objektu

saraksts Ķoņu un Naukšēnu pagastu iedzīvotājiem atšķiras, proti, Ķoņu pagastā populārākās ir Ķoņu

dzirnavas, Naukšēnu muiža minēta tikai vienu reizi; savukārt Naukšēnu pagastā dzīvojošiem daudz

būtiskāks šķiet Naukšēnu muižas komplekss, vidusskola, SIA Naukšēni utml.

Pēc respondentu domām, efektīvākie veidi kā veicināt tūrisma attīstību Naukšēnu novadā ir tūrisma

objektu labiekārtošana (tualetes, informatīvie stendi, atpūtas vietas) (19%), apskates objektu sakārtošana

(14%) un velosipēdu infrastruktūras iekārtošana (veloceliņi, maršruti, marķējumi) (13%). Būtiska ir arī

tūrisma maršrutu izstrāde un kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošana.

Liela vienprātība aptaujas respondentu vidū ir, minot vidi degradējošus objektus Naukšēnu novadā.

Vispopulārākais ir neapsaimniekotais patērētāju biedrības veikals Naukšēnu centrā. Vēl vairākas reizes

minēti Naukšēnu pietura, šķūnis pie pagastmājas, „Nāras”, I.B. ražotne pagasta centrā.

Pēc aptaujāto domām, Naukšēnu novadā nepieciešams attīstīt visas sporta disciplīnas, tomēr vislielāko

atbalstu aptaujā ieguva vieglatlētika un ugunsdzēsības sports (abi minēti 92 reizes). Vēl daudz piekritēju ir

volejbolam (71 reizi) un futbolam (69 reizes). Bez dotajiem sporta veidiem, respondenti rosina attīstīt

hokeju, tautas velobraucienus, fitnesu, armreslingu, kādu cīņas mākslu, zolīti, šahu, dambreti, tenisu,

tuvcīņu, nūjošanu un peldēšanu. Par būtisku priekšnoteikumu sporta attīstībai aptaujātie min sporta bāzes

sakārtošanu un profesionālu treneru algošanu.

Par aktuālāko problēmu veselības jomā respondenti min nepieciešamību pēc zobārsta pakalpojumiem un

ģimenes ārsta pieejamības veicināšanu, atverot vēl kādu privātpraksi vai pagarinot darba laiku esošajam

ārstam. Kā būtiskus aptaujātie min arī veselības veicināšanas pasākumus – lekcijas, profilaktiskus

pasākumus, masāžas, vingrošanas pieejamību utml.

No visiem sociālā dienesta piedāvātajiem pakalpojumiem respondenti vislabāk ir informēti par pabalstu

saņemšana trūcīgajiem, bet vismazāk – par valsts apmaksātie rehabilitācijas pakalpojumiem un psihologa,

sociālā darbinieka konsultācijām. Vismazākā interese no aptaujāto puses ir par pabalstu saņemšana

audžuģimenēm, bāreņiem, to arī neviens no respondentiem nav izmantojis. Liela daļa aptaujāto aicina

sociālā dienesta darbiniekus aktīvāk stāstīt iedzīvotājiem par viņu iespējām, kā arī vairāk izzināt novada

cilvēkus.

Kā būtiskākos Naukšēnu novada sadarbības partnerus respondenti min kaimiņu pašvaldības, īpaši

Rūjienas novadu un Igauniju. Vēl minētās arī Vācija, Valmieras pilsēta, Valkas pilsētas, Burtnieku novads

u.c. Sadarbība attīstāma tūrismā, uzņēmējdarbības veicināšanā, kultūras, sporta, izglītības nozarēs,

organizējot pieredzes apmaiņas braucienus un jauniešu apmaiņas, izstrādājot kopīgus projektus un

piesaistot investīcijas.

72


9. Tikšanās ar Naukšēnu novada vidusskolas Skolēnu parlamentu

Naukšēnu novada Attīstības programmas izstrādes ietvaros notika tikšanās ar Naukšēnu vidusskolas

skolēnu parlamentu, kura dalībnieki izteica savus priekšlikumus pašvaldības attīstībai.

Jauniešu dzīves organizēšanas Naukšēnu novadā

1. Jauniešu centrs neizmanto visus tā resursus, pašreiz tajā ir tikai galda spēles, kas nav interesanti

lielākajai daļai jauniešu. Būtu nepieciešams organizēt vairāk tematiskus, arī izglītojošus pasākumus,

izveidot jauniešiem neformālu pulcēšanās vietu utml.

2. Jauniešiem maz zināma projektu joma novadā, viņi labprāt iesaistītos, bet nezina kādā veidā.

3. Būtu lietderīgi veidot aptaujas tieši jauniešiem plašākā mērogā.

4. Jaunieši labprāt vasarās strādātu, būtu nepieciešamas vasaras darba un prakses vietas, kas ļautu

uzkrāt pieredzi un nopelnīt. Vasarās ir aktuāls dažādas nometnes.

Izglītība

1. Nepieciešams nosiltināt jauno skolas piebūvi, turklāt tur arī ir virkne tukšu telpu, kurās nekas

nenotiek. Varētu izveidot jaunus mājturības kabinetus, pašreizējie ir ļoti sliktā stāvoklī.

2. Skolā nepieciešams papildināt mācību priekšmetu programmu, dot iespējas specializēties. Jaunieši

labprāt apgūtu programmēšanu un citas ar IT saistītas jomas, kas ļautu viņiem labāk sagatavoties

augstskolai. Savukārt pašreizējo pulciņu – piemēram, kora – lietderība būtu jāizvērtē. Vēl arī nepieciešams

prezentācijas un uzstāšanās nodarbības, karjeras konsultācijas, tematiskas lekcijas.

3. Naukšēnu novada vidusskolai būtu jāpilnveido sadarbības skolu tīkls, piemēram, ar Igauniju.

Jaunieši labprāt dodos ciemos pie viņiem un uzņemtu viesu arī Naukšēnos.

4. Naukšēnu novada vidusskolā ļoti pietrūkst jaunu, novatoriski domājošu skolotāju. Skolotāji, kas

patiešām spēj jauniešus aizraut ir apmēram 10% no visa skolotāju kolektīva.

Sports, kultūra un brīvais laiks

1. Novadā akūti trūkst atpūtas vietu – nav piknika vietu, nav kvalitatīvu viesu māju.

2. Nepieciešams atjaunot sporta stadionu – uzklāt skrejceļiem segumu utml.

3. Balles beidzas pārāk agri, notiek reti un nespēj piesaistīt apmeklētājus pietiekamā daudzumā.

Tāpēc naukšēnieši brauc uz Rūjienu.

4. Kultūras namam nepieciešams mainīt vadību, kas būtu vairāk ieinteresēta nozares attīstīšanā.

5. Skaņas aparatūra ir sliktā kvalitātē, kas neļauj uzstāties pat amatierkolektīviem.

6. Naukšēnu jauniešus apmācības Rūjienas mākslas skolā Naukšēnu novada pašvaldība neatbalsta.

7. Sportam nav organizators, nenotiek reģionālas sacensības, vajag jaunu inventāru, sakārtot dušas.

Pakalpojumi

1. Blakus ambulancei varētu ierīkot publisko tualeti.

2. Pastam neērts darba laiks, jaunietim ir vai nu jākavē stundas vai jādod vēstules sūtīt vecākiem. Arī

ambulances darba laiki būtu jāmaina.

3. Tūristi vasarās ir bieži, bet sabiedriskās ēdināšanas iestādes nav atbilstošas kvalitātes.

4. Sabiedriskais transports bieži ir neadekvāts pasažieru skaitam – autobusi ir pārāk lieli.

5. Pašvaldībā nav benzīntanka.

Pašvaldības iestāžu, struktūrvienību darbs

1. Pašvaldības policijas darbu jūt ļoti maz, trūkst regulāru reidu, ātras reaģēšanas uz iesniegumiem.

Reizēm policists neceļ telefonu.

73


2. Nereti novadā uzdarbojas dažādi zagļi un huligāni, apzog dārziņu, sit ārā siltumnīcām stiklus.

Iespējams, tā ir arī sociālā dienesta pasivitāte, laicīgi nepievēršoties riska grupām. Pašvaldības policija bieži

iesniegumus par šādām sūdzībām tā arī neatrisina.

3. Bieži Naukšēnos nav iedegts apgaismojums nomaļākās ielās, kas neļauj iedzīvotājiem justies

pilnībā droši, piemēram, pēc balles dodoties mājās.

4. Nav jūtama pašvaldības sētnieku aktivitāte, skolas sētnieki strādā ļoti labi.

5. Bibliotēkas jaunieši apmeklē maz, jo iegādātās grāmatas nav saistošas, bet citi interesanti

pasākumi notiek reti.

6. Senāk Cilvēkmuzejs bija viena no labākajām vietām novadā, jo tur regulāri notika dažādi pasākumi,

kas pulcēja cilvēkus. Pašreiz tas ir pieklusis.

Novada tēls, atpazīstamība

1. Naukšēnu novadam jāveicina atpazīstamība – trūkst novada simbolikas, reprezentācijas materiālu.

2. Vietējiem ļoti nepatīk „Naukšēnu disko”, bet tas ir vienīgais, ko atpazīst par Naukšēniem. Vecāki

cilvēki atceras senāko attīstīto kolhozu, bet no tā mūsdienās nekas nav palicis.

3. Naukšēnu atpazīstamību varētu veicināt ar kāda kvalitatīva mūzikas pasākuma organizēšanu

vasarā, līdzīgi kā Cēsīs ir Fonofests. Vietējās grupas noteikti piekristu uzstāties.

Citas jomas

1. SKII Naukšēni bērniem ir ļoti labi apstākļi, nesalīdzināmi ar pašvaldības izglītības iestādēm. Vietējo

ikdienu viņi netraucē.

2. Liela problēma ir klaiņojošie suņi, kas apdraud iedzīvotāju drošību. Saimnieki savus mājdzīvniekus

bieži nepieskata.

3. Vecā veikala ēka būtu jānojauc, tā būtiski grauj Naukšēnu tēlu.

4. Maz mazo atkritumu urnu ielās, cilvēki tāpēc piemēslo.

74


10. Naukšēnu novada uzņēmumu un zemnieku saimniecību

telefonaptauja

Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku saimnieciskās darbības veicēju viedokļu pārstāvniecību pašvaldības

Attīstības programmas izstrādē, bez uzņēmējdarbībai veltītām darba grupām tika organizēta arī uzņēmēju

un zemnieku saimniecību īpašnieku telefona aptauja. Aptaujas ietvaros sazvanīti 25 saimnieciskās

darbības veicēji, no kuriem 7 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bet 18 - zemnieku saimniecības.

70% aptaujātie atzina, ka ir apmierināti ar pašvaldības darbu. Daļa no viņiem neuzskata, ka pašvaldība var

būtiski viņiem palīdzēt, tāpēc arī neko no pašvaldības negaida. Šie saimnieciskās darbības veicējiem nav

bijušas konfliktsituācijas ar pašvaldības deputātiem vai speciālistiem, interesējošā informācija no

pašvaldības dienestiem visbiežāk saņemta savlaicīgi, aktuālie jautājumi veiksmīgi atrisināti.

Savukārt 30% respondentu pauda asu kritiku par pašvaldības darbu, uzsverot administrācijas darbinieku

vienaldzību, nevēlēšanos iedzīvotājus uzklausīt utml. Šai aptaujāto grupai ir bijušas nesaskaņas ar

pašvaldības speciālistiem, viņu darbs tiek vērtēts kā nepilnīgs un respondenti aicina to būtisku uzlabot.

Kā būtiskākās uzlabojamās jomas novadā kopumā telefonintervijās minētas:







Ceļu infrastruktūra, uzlabot greiderēšanu;

Grants karjera izveide;

Lauku speciālista lielāks atbalsts, interese par zemnieku saimniecību attīstību;

Uzņēmēju lielāka iesaiste un informēšana par atbalsta iespējām;

Kopīgas diskusiju organizēšana uzņēmējiem un pašvaldības deputātiem;

Pašvaldības pabalstu mazināšana, jo tie nemotivē vietējos iedzīvotājus strādāt.

75


11. Blakus novadu attīstības plānošanas dokumentu analīze

Naukšēnu novads robežojas ar Valkas, Burtnieku un Rūjienas novadiem. Šo novadu attīstības plānošanas

dokumentu analīze ļauj apzināt novados esošos resursu, kā arī stratēģiskos mērķus, kurus nepieciešams

ņemt vērā, izstrādājot Naukšēnu novada attīstības programmu, tādējādi nodrošinot mērķu un stratēģisko

virzienu sakritību, apsverot blakus novadu infrastruktūras izmantošanu, kā arī citu resursu kopējas

izmantošanas iespējas.

11.1. Rūjienas novads

2012. gadā tika apstiprināta „Rūjienas novada attīstības programma 2012. – 2018. gadam”. Rūjienas

novada attīstības programmas Rīcības plānā 2012. – 2018. gadam ir iekļauti vairāki uzdevumi, kuru

īstenošana būtiski ietekmēs arī Naukšēnu novada turpmāko attīstību.

Izglītības, kultūras un sporta jomā:




Informācija pieejama plašākam interesentu lokam novadā un ārpus tā, tūrisma potenciāla

attīstīšana. Plānotais termiņš – pastāvīgi.

Nodrošināta kvalitatīva un normatīvo aktu prasībām atbilstoša mācību vide, izveidots

multifunkcionāls jauniešu iniciatīvu centrs. Plānotais termiņš – līdz 2018. gadam.

Amatiermākslas kolektīvu sistemātiska dalība novada organizētajos pasākumos, kā arī reģionāla

un valsts mēroga pasākumos. Plānotais termiņš – pastāvīgi.

Tūrisma potenciāla attīstība Rūjienas novadā veicinās šīs nozares attīstību arī Naukšēnu novadā. Sadarbībā

ar Rūjienas novadu iespējams piedāvāt tūristiem vienotu tūrisma pakalpojumu paketi, attīstīt saistītu

tūrisma objektu tīklu. Multifunkcionālu jauniešu iniciatīvu centru, iespējams, varēs izmantot arī Naukšēnu

novada jaunieši, turklāt ir iespējama arī šī centra sadarbība ar Naukšēnu novada jauniešu NVO dažādu

pasākumu organizēšanā. Amatiermākslas kolektīvu aktivitāte Rūjienas novadā veicinās arī Naukšēnu

novada kultūras dzīves attīstību, paplašinās pasākumu organizēšanas iespējas un mudinās arī Naukšēnu

novada iedzīvotājus iesaistīties reģionāla un valsts mēroga pašdarbības kolektīvu pasākumos.

Veselības aprūpes jomā:


Medicīnas pakalpojumu sniegšanas vietu pieejamības nodrošināšana. Plānotais termiņš – līdz

2018. gadam.

Medicīnas pakalpojumu attīstība Rūjienas novadā padarīs šos pakalpojumus pieejamākus arī Naukšēnu

novada iedzīvotājiem. Nepieciešamības gadījumā Naukšēnu novada iedzīvotāji varēs doties uz netālo

Rūjienas novadu, lai saņemtu nepieciešamos medicīniskos pakalpojumus, piemēram, ja Naukšēnu novadā

tas nebūs iespējams. Tādējādi daudzos gadījumos Naukšēnu novada iedzīvotājiem nebūs jādodas uz

tālākajām pilsētām – Valmieru, Cēsīm, Rīgu, kas rada papildus ērtības.

Uzņēmējdarbības un ekonomikas jomā:



Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru uzņēmumu tālāka specializācija un ražošanas

dažādošana, kooperācija. Plānotais termiņš – pastāvīgi.

Saglabāts kultūrvēsturiskais mantojums. Tūrisma objektu apmeklētāju skaita pieaugums,

uzņēmējdarbības aktivizēšanās, darba vietu pieaugums un ienākumu palielināšanās. Plānotais

termiņš – līdz 2018. gadam.

Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir arī visattīstītākās nozares Naukšēnu pagastā. Turpinot attīstīt šīs

nozares abos novados, iespējams veidot plašu uzņēmēju sadarbību šajās jomās, piemēram, apvienoties

asociācijā un celt abu novadu uzņēmēju konkurētspēju reģionālā, nacionālā un pat starptautiskā līmenī.

Attīstoties tūrismam Rūjienas novadā, būtiski palielināsies šīs nozares attīstības potenciāls arī Naukšēnu

novadā, tādējādi attīstot uzņēmējdarbību un radot arī citus sociāli ekonomiskos ieguvumus, piemēram,

jaunu darba vietu attīstību, bezdarba līmeņa samazināšanos, utt.

76


Vides jomā:

Nodrošināta kapsētas teritorijas paplašināšanu un jaunas kapličas būvniecību, pakalpojumu

kvalitātes uzlabošanu. Plānotais termiņš – pastāvīgi.

Palielinājies rekonstruēto un renovēto sporta infrastruktūras objektu skaits.Plānotais termiņš –

pastāvīgi.

Naukšēnu novada iedzīvotāji pašlaik izmanto Rūjienas novada kapu teritoriju. Gadījumā, ja Rūjienas

novada kapu teritorijas tiks paplašinātas un labiekārtotas un uzlabota apbedīšanas pakalpojumu kvalitāte

un infrastruktūra, kapsētas izveidošana Naukšēnu novadā nebūs nepieciešama, tai pat laikā apbedīšanas

pakalpojumi Naukšēnu novada iedzīvotājiem kļūs ērtāki un pieejamāki.

11.2. Burtnieku novads

„Burtnieku novada attīstības programma2012. – 2018. gadam” ir izstrādāta un apstiprināta 2012. gadā.

Būtiskākie Burtnieku novada attīstības programmas 2012. – 2018. gadam Rīcības plānā iekļautie

uzdevumi, kuri ietekmēs Naukšēnu novada attīstību turpmāko septiņu gadu periodā, ir:

Veselības aprūpes jomā:

Uzlabot primāro veselības aizsardzības pakalpojumu (ģimenes ārsti) pieejamību novada

iedzīvotājiem.

Veselības aprūpes sistēmas attīstība Burtnieku novadā padarīs medicīniskos pakalpojumus pieejamākus

arī Naukšēnu novada iedzīvotājiem.

Izglītības jomā:


Izveidot un attīstīt vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētu izglītības programmu

Burtnieku Ausekļa vidusskolā.

Vidējās profesionālās izglītības pieejamība ir būtisks ieguvums Naukšēnu novada iedzīvotājiem. Jauniešiem

būs iespēja iegūt profesionālo izglītību netālu no dzīvesvietas. Šī projekta īstenošana Burtnieku novadā

būtiski uzlabos Naukšēnu novada iedzīvotāju izglītības iespējas un veicinās augstu kvalificēta darbaspēka

attīstību reģionā.

Ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā:





Veicināt lauksaimnieciskās darbības un lauku tūrisma attīstību.

Radīt jaunus tūrisma produktus un veicināt to popularizēšanu.

Izstrādāt un ieviest tūrisma attīstības stratēģiju.

Iesaistīt novada ietvaros esošos ūdens resursus tūrisma aktivitātēs.

Lauksaimnieciskās darbības attīstība blakus novados – Rūjienas un Burtnieku novados ļaus uzņēmējiem

veidot ciešu sadarbības tīklu, un tādējādi uzlabos uzņēmumu konkurētspēju. Savukārt tūrisma attīstība

Burtnieku novadā veicinās arī tūrisma attīstību un tūristu pieplūdumu Naukšēnu novadā. Šo faktoru

iespējams izmantot, laicīgi veidojot tūristiem pievilcīgu infrastruktūru un tūrisma objektus.

11.3. Valkas novads

Valkas novadam ir izstrādāta attīstības programma 2010. – 2016. gadam. Ne visi attīstības programmas

rīcības plānā iekļautie projekti ir tieši saistīti ar Naukšēnu novada attīstību – vairumam projektu ir vietēja

nozīme, vai arī tie ietekmē Naukšēnu novadu netieši. Projekti, kuri Naukšēnu novadu ietekmē tieši:

Sporta un brīvā laika pavadīšanas jomā:






Ledus halles būvniecība Valkā. Plānotais termiņš – 2013. gads;

Sporta laukuma labiekārtošana Lugažu muižā. Plānotais termiņš – 2013. gads;

Hokeja laukuma izveide Lugažu muižā. Plānotais termiņš – 2013. gads;

BMX trases izveide. Plānotais termiņš – 2012. gads;

Peldvietas ierīkošana. Plānotais termiņš – 2013. gads.

77


Augstāk uzskaitīto projektu īstenošana ir paredz daudzveidīgas un kvalitatīvas sporta infrastruktūras

izveidi Valkas novadā. Vairumu projektu ir plānots īstenot līdz 2013. gadam. Naukšēnu novads,

sadarbojoties ar Valkas novadu, var izmantot radīto infrastruktūru iedzīvotāju vajadzībām, tādējādi

ietaupot līdzekļus savu infrastruktūras objektu radīšanai. Piemēram, ledus halles būvniecība un hokeja

laukuma izveide Valkas novadā ļautu arī Naukšēnu novada iedzīvotājiem pievērsties hokeja spēlei, kas

pašlaik novadā nav attīstīta. Peldvietas ierīkošana saistās ar vienu no Naukšēnu iedzīvotāju vēlmēm –

peldbaseina izveidi, kas ir daudz ekonomiskāks risinājums. Trūkums ir peldvietas sezonalitāte, atkarībā no

peldbaseina to iespējams izmantot tikai vasarās.

Kultūras un tūrisma jomā:






Atpūtas teritorijas izveide Lugažu muižā. Plānotais termiņš – 2012. gads;

Ērģemes drupu rekonstrukcija. Plānotais termiņš – 2013. gads;

Dabas takas izveide Pedeles upes krastos. Plānotais termiņš – 2013. gads;

Bijušo armijas bunkuru rekonstrukcija. Plānotais termiņš – 2013. gads;

Skulptūras „Koklētājs” restaurācija. Plānotais termiņš – 2013. gads.

Valkas novada attīstības programma paredz arī kultūras mantojuma atjaunošanu un jaunu tūrisma objektu

izveidi, tādējādi padarot novadu par interesantu vietu tūrismam. Tas ir tieši saistīts ar Naukšēnu novada

attīstību, jo arī Naukšēnu novadā viens no attīstības virzieniem var būt kultūras un tūrisma attīstība. Lai

piesaistītu iespējami lielu tūristu skaitu, Naukšēnu un Valkas novads var sadarboties, veidojot vienotu

tūrisma stratēģiju, tūrisma maršrutu abu novadu kultūras pieminekļu apskatei.

Papildus tam, kā viena no aktuālajām problēmām Valkas novadā ir sabiedriskās ēdināšanas trūkums un

zemā kvalitāte. Šī ir arī viena no Naukšēnu novada problēmām, kuru tūrisma attīstības līmenī arī ir

iespējams risināt abu novadu sadarbības rezultātā.

11.4. Līdzšinējā sadarbība ar citām pašvaldībām

Ciešākā sadarbība Naukšēnu novadam līdz šim ir bijusi ar blakus novadiem – Rūjienas, Burtnieku un Valkas

novadu. Visaktīvākā sadarbība notiek izglītības un atpūtas jomā; skolēni no Naukšēniem dodas mācīties uz

citiem novadiem un otrādi, jaunieši aktīvi izmanto citu novadu, piemēram, Rūjienas sporta zāles, kā arī

starpnovadu sporta pasākumi tiek rīkoti Naukšēnu novada sporta zālē. Naukšēnu novada vidusskola veido

sadraudzību ar Jelgavas Skolēnu domi, Mazsalacas un Rūjienas vidusskolām.

Naukšēnu novads pēdējo trīs gadu laikā ir īstenojis trīs kopprojektus sadarbībā ar citām pašvaldībām.

1. No 2010. līdz 2011. gadam Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros tika kopīgi

īstenots projekts „StillActive” („Joprojām aktīvs”), kur Naukšēnu novada formālais partneris bija Apes

novada dome, taču faktiski ciešākā sadarbība novadam izveidojās ar Helmes novadu Igaunijā, savukārt

Apes novads sadarbojās ar Varstu novadu. Projekta ietvaros tika organizētas apmācības pirmspensijas

vecuma cilvēkiem, kā arī rīkoti kopīgi pasākumi un citas aktivitātes. Projekts guva milzu popularitāti

novada iedzīvotāju vidū, radušos pieprasījumu pilnībā apmierināt nebija iespējams.

2. 2012. gada sākumā Naukšēnu novads piedalījās Eiropas Sociālā fonda projektā „Rūjienas un Naukšēnu

novadu pašvaldību kapacitātes stiprināšana līdzdalībai Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā”. Lai gan iepirkuma procedūras

nepilnību dēļ projekts tika apturēts un līdz galam netika īstenots, kas noveda pie līguma laušanas ar

vadošo partneri – Rūjienas novada domi -, novada darbinieki piedalījās daļā no paredzētajām aktivitātēm,

tādām kā apmācības par iepirkumiem, lietvedību un projektu sagatavošanu.

3. Pašlaik pašvaldības darbinieki piedalās līdzīgā Eiropas Sociālā fonda projektā „Vidzemes reģiona

pašvaldību kapacitātes stiprināšana inovāciju ekonomikas attīstības projektu jomā”, kura vadošais

partneris ir Vidzemes plānošanas reģions. Projekta ietvaros notiek apmācības, pieredzes braucieni un

praktiskas nodarbības projektu gatavošanā.

Ņemot vērā to, ka projekts „StillActive” sadarbībā ar Igaunijas pašvaldībām novada iedzīvotāju vidū guva

lielu popularitāti, Naukšēnu novadam ir potenciāls piedalīties arī citos mūžizglītības pasākumos, t. sk.

sadarbībā ar citām pašvaldībām Latvijā un ārpus tās. Novadam ir svarīgi piedalīties projektos, kuri vērsti uz

78


sabiedrības attīstību, piesaistot aizvien lielāku iedzīvotāju īpatsvaru, tādējādi veiksmīgi integrējot

iedzīvotājus sabiedriskajās aktivitātēs un veicinot katra iedzīvotāja personīgo pašizaugsmi, kas ir būtisks

laimīgas un kvalitatīvas dzīves priekšnoteikums.

Papildus tam, novadā ir iespējams īstenot visdažādākos projektus sadarbībā ar citām pašvaldībām, sākot

ar jau realizētajiem pašvaldības kapacitātes stiprināšanas un apmācību projektiem, beidzot ar

infrastruktūras utml. projektiem.

11.5. Kopsavilkums par blakus novadu izvirzītajām prioritātēm un sadarbības iespējām

Viena no lielākajām sadarbības perspektīvām ir ar Valkas novadu. Valkas novada rīcības plānā ir iekļauta

sporta infrastruktūras sakārtošana, Naukšēnu novada iedzīvotājiem nepieciešamās peldvietas ierīkošana,

kā arī ledus halles, hokeja laukuma un BMX trases ierīkošana, kas var būt aktuāla Naukšēnu novada

iedzīvotājiem brīvā laika pavadīšanai. Ar Valkas novadu ir vērts sadarboties arī tūrisma pakalpojumu

nodrošināšanai, piemēram, īstenot kopīgus projektus, izstrādāt kopīgus tūrisma maršrutus.

Līdzīgas sadarbības iespējas ir arī ar pārējiem blakus novadiem. Novada iedzīvotājiem būs iespēja izmantot

uzlabotus medicīnas pakalpojumus blakus novados gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ tas būs ērtāk nekā

Naukšēnu novadā (piemēram, plašāks pakalpojumu klāsts, garāks darba laiks). Tas īpaši attiecas uz

Rūjienas novadu, ar kuru Naukšēnu novadam jau ir izveidojusies cieša sadarbība. Plašas sadarbības

iespējas ar visiem blakus novadiem ir lauku tūrisma attīstībā. Izveidojot vienotu tūrisma attīstības

koncepciju un sniedzot tūristiem saistošus, kvalitatīvus pakalpojumus, iespējams šo nozari attīstīt reģiona

mērogā, tādējādi padarot to par vienu no uzņēmējdarbības būtiskākajām nozarēm Naukšēnu novadā. Arī

citās nozarēs ir iespējama uzņēmējdarbības attīstība sadarbībā ar kaimiņu novadiem, kam par iemelsu

kalpo līdzīgā nozaru attīstība. Šādas perspektīvās nozares ir mežsaimniecība un lauksaimniecība –

sadarbība šajās nozarēs veicinās Naukšēnu novada konkurētspējas celšanos reģionālā, nacionālā un pat

starptautiskā līmenī.

Attīstības plānošanas dokumentu rīcības plāna saturs ir informatīvs, līdzekļu trūkuma gadījumā vai kādu

citu iemeslu dēļ pašvaldība var izvēlēties neīstenot rīcības plānā iekļauto projektu. Plānojot Naukšēnu

attīstības virzienus un stratēģiskos mērķus, ir jāņem vērā citu novadu plānotās aktivitātes, taču ir

jārēķinās, ka rīcības plāns negarantē to izpildi, tāpēc nevar pilnībā paļauties uz rīcības plānā iekļauto.

Jāapsver ir arī alternatīvas gadījumā, ja kaimiņu novadi izvēlēsies projektus neīstenot.

79


12. SVID analīze

Stiprās puses

Sabiedrība

Salīdzinoši zems bezdarba rādītājs

Salīdzinoši lielāka strādājošo darba samaksa

nekā blakus novados

Laba sporta aktivitāšu pieejamība un

popularitāte

Attīstīta kultūras dzīve

Bagāts kultūrvēsturiskais mantojums

Labs tehnoloģiskais nodrošinājums vidusskolā

Naukšēnu novads ir latviešu plakātista,

dizainera un gleznotāja Gustava Kluča dzimtā

puse

Uzņēmējdarbība

Ievērojami mežu resursi

Lauksaimniecībai piemērota zeme

Uzņēmēju atsaucība sociālo problēmu

risināšanā un finansēšanā

Tūrisma attīstībai nepieciešamo dabas

resursu pieejamība

Labas iestrādnes un pieredze dažādās

uzņēmējdarbības nozarēs (piena lopkopībā,

enerģētikā, u. c.)

Dzīvesvide

Neliels attālums no pagastu centriem līdz

tuvākajām pilsētām – Rūjienai un Valmierai

Ziemeļu biosfēras rezervātam raksturīgas

skaistas ainavas

Sakopta dzīvesvide

Zems vides piesārņojuma līmenis

Sabiedrība

Iespējas

Izglītības pasākumu nodrošināšanas iespējas

sadarbībā ar citiem novadiem un Igauniju

Mūžizglītības un profesionālās izglītības

ieviešana novadā

Uzņēmējdarbība

ES fondu piesaistes iespējas pašvaldībai un

novada uzņēmumiem

Kultūras uzņēmējdarbības veicināšana

Sadarbība ar blakus novadiem tūrisma

popularizēšanai un attīstīšanai reģionā

Vājās puses

Pastāvīgs iedzīvotāju skaita samazinājums

Strauja iedzīvotāju novecošanās

Izglītības iespēju trūkums, sevišķi mūžizglītības un

interešu izglītības jomā

Nepietiekama veselības aprūpe

Nepietiekams sociālo pakalpojumu klāsts, t.sk.

dienas centra ar elastīgu darba laiku trūkums

Nepietiekams sociālais darbs ar neaizsargātajiem

sociālajiem slāņiem

Darba vietu sezonālais raksturs

Zema nevalstisko organizāciju aktivitāte

Zems izglītības iestāžu tehniskās bāzes

nodrošinājums

Nav liela derīgo izrakteņu daudzveidība, mazi

iegūstamie apjomi

Ierobežota lauksaimnieciskā darbība bargāku

klimatisko apstākļu dēļ

Uzņēmumu skaita samazināšanās novadā

Vienveidīgas uzņēmējdarbības nozares -

lauksaimniecība un apstrādes rūpniecība

Uzņēmēju pasivitāte ES fondu līdzekļu apguvē

Nepietiekams darbinieku - speciālistu skaits

dažādās uzņēmējdarbības nozarēs

Naukšēnu novads nav ne Valmieras ne Valkas

rajonu tūrisma padomēs

Slikta sakaru infrastruktūra

Neapmierinoša ceļu un ielu infrastruktūra

Zema ēku energoefektivitāte, vietām nav

pieejami centrālie komunālie pakalpojumi

Nepietiekams ielu apgaismojums


Draudi

Ekonomiskās situācijas svārstības valsts līmenī

Ārējie tirgus riski – izejmateriālu cenu celšanās,

saražotās produkcijas (piens, labība, u. c.) cenu

nestabilitāte

Ekonomiskās situācijas svārstības valsts līmenī

Nepietiekams valsts un pašvaldības atbalsts

80


Lauksaimnieku kooperatīvu izveide

Retu lauksaimniecības kultūru (ķimeņu, eļļas

linu) audzēšanas popularizēšana

Ekotūrisma attīstība reģionālā līmenī

Dzīvesvide

Sadarbība ar blakus novadiem

infrastruktūras izmantošanai

Labākas sociālās un tūrisma infrastruktūras

izveide – kafejnīcas, DUS, u. c.

Iedzīvotāju iesaiste vides sakārtošanā

lauksaimniekiem

ES fondu finansējuma saņemšanas ierobežojumi

Infrastruktūras kvalitātes pazemināšanās blakus

novados

Attīstības plānošanas dokumentu projektu

nerealizēšana

Dabas riski – kultūraugu un lopu slimības

Vides riski – lielāks piesārņojums, augsnes erozija, u. c.

81


Pašreizējās situācijas analīzes kopsavilkums

2009. gada 1. jūlijā tika izveidots Naukšēnu novads, apvienojot Naukšēnu un Ķoņu pagastus. Novads

atrodas Vidzemes reģionā, un gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā ir viens no mazākajiem novadiem

Latvijā. Neskatoties uz to, Naukšēnu novada rīcībā ir pietiekams daudzums resursu un attīstības iespēju, lai

radītu veiksmīgu vidi iedzīvotāju labklājības celšanai, padarot to par laimīgāko novadu Latvijā.

2012. gadā Naukšēnu novada raksturo šādi skaitļi:

Teritorijas platība: 28 060 ha

Upes: 20

Iedzīvotāju skaits: 2216

Iedzīvotāju blīvums: 7,9 cilv./m 2

Attālumi līdz pilsētām: Līdz Rīgai: 150km, līdz Valmierai: 45km, līdz Rūjienai: 7km

Skola – 1 + 1 filiāle

Skolēnu skaits: 230

Bibliotēkas: 2

Kultūras/tautas nami: 2

Latviešu īpatsvars: 92%

Uzņēmumi: 261

Bezdarba līmenis: 9,5%

Pamatbudžeta ieņēmumi: 1,18milj. Ls (535 Ls uz 1 iedzīvotāju)

Nozīmīgākie kultūrvēsturiskie un tūrisma objekti ir:

Spiģu alas

Naukšēnu muiža un parks

Piksāru baznīca

Ķoņu kalns

Naukšēnu Kābele

Andrecēnu akmens

Ķoņu dzirnavas

Jēču dabas takas

Plosts Ruhjas Donalds

Lielākie Naukšēnu novadā faktiski darbojošies uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz 100 000Ls, ir:

SIA „Delta Rīga”

SIA „Naukšēni”

SIA „Helda”

SIA „Norja”

SIA „A.D.”

SIA „Saktas ZS”

SIA „Koksne”

SIA „Ratnieks”

SIA „Skanlat Būve”

ZS „Viļņi”

ZS „Sporas”

ZS „Pērles”

ZS „Tiltgaļi”

ZS „Tīrumkalni”

SIA „Lejasķērzēni”

Naukšēnu novads atšķiras no citiem Latvijas novadiem ar to, ka tajā atrodas lielākais drumlins Eiropā,

Naukšēnu novadā atrodas teikām apvīti kultūrvēsturiskie objekti, retas un aizsargājamas augu un

dzīvnieku sugas, neatkārtojamas ainavas, kā arī apņēmīgi un uz attīstību orientēti cilvēki. Naukšēnu

82


novads ir pasaulslavenā latviešu plakātista, dizainera un gleznotāja Gustava Kluča (1895. – 1938.) dzimtā

puse.

Galvenie Naukšēnu novada resursi, kuru izmantošana attīstības mērķu sasniegšanai ir vislietderīgākā, ir

plaši lauksaimniecības resursi – lauksaimniecībā izmantojamā zeme, meži un esošās tradīcijas un

sadarbības iestrādnes. Attīstības potenciāls ir arī sportā un kultūrā. Naukšēnu novada dinamiskā kultūras

dzīve un esošie resursi, tādi kā labiekārtots kultūras nams, Naukšēnu Cilvēkmuzejs un apskates objekti, ir

priekšnosacījums tūrisma attīstībai novadā. Taču ņemot vērā nelielo tirgu un tūrisma kapacitāti, šo

attīstības potenciālu nebūtu vēlams izvēlēties kā primāro.

Būtisks attīstības potenciāls ir pašreizējiem uzņēmumiem, kuri veiksmīgi darbojas lauksaimniecības,

apstrādes rūpniecības un enerģētikas jomā. Uzņēmumi SIA „Delta Rīga” un SIA „Delta zaļā enerģija” ir

strauji augoši uzņēmumi ar lielu nākotnes potenciālu. Gan šiem uzņēmumiem, gan arī lielākajiem

apstrādes rūpniecības uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām būtisks attīstības potenciāls ir ES

struktūrfondu līdzekļu apguve, kas uz doto brīdi novada teritorijā nav populāra. Īpaša uzmanība jāpievērš

tiem ES fondu apguves pasākumiem, kuri paredzēti uzņēmējdarbības uzsākšanai, esošās uzņēmējdarbības

paplašināšanai un attīstībai, nevis esošo izmaksu segšanai.

83


II. Attīstības programmas stratēģiskā daļa

Naukšēnu novada vīzija

Vīzija ir lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības.

Latvijas-Igaunijas pierobežā, Rūjas upes caurvīts attīstās Naukšēnu novads – paugurainā

lauku ainavā strādā apņēmīgi un stipri ļaudis, turot godā savas mājas un Latviju.

Pašvaldības specializācija

Pašvaldības specializācija noteikta, balstoties uz pašreizējās situācijas un SVID analīzi, kā arī izvērtējot

plānošanas reģiona ekonomikas profilu. Pašvaldības specializācija atspoguļo pašvaldības perspektīvās

ekonomiskās attīstības iespējas un virzienus.

Tradicionālie uzņēmējdarbības virzieni, kas visvairāk attīstīti Naukšēnu novadā, ir lauksaimniecība

(lopkopība un zemkopība), apstrādes rūpniecība (biodegvielas ražošana, ar kokmateriālu apstrādi saistīta

rūpniecība), elektroenerģijas ražošana un būvniecība.

Perspektīvie jaunie uzņēmējdarbības virzieni, ko iespējams Naukšēnu novadā attīstīt ir: reģiona klimatam

un augsnes sastāvam atbilstošu lauksaimniecības kultūru audzēšana un pārstrāde (eļļas lini, ķimenes u.c.);

gaļas ražošana un pārstrāde; izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, transporta un uzglabāšanas

pakalpojumi, automobiļu apkope un remonts, izklaides, atpūtas darbība un tūrisms (kultūras pasākumu,

nometņu, sporta spēļu, tūrisma maršrutu organizēšana utml.), individuālās lietošanas priekšmetu un

mājsaimniecības piederumu remonts.

Pašvaldībā pieejamie resursi ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, meži, Rūjas upe, paugurainā ainava, kā

papildus priekšrocība - nelielais attālums no Igaunijas, Rūjienas un Valmieras.

Naukšēnu novada attīstības stratēģiskais mērķis un ilgtermiņa

prioritātes

Stratēģiskais mērķis ir koncentrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņām

noteiktā laika periodā, kas ir vērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu, un kas kalpo par pamatu

prioritāšu noteikšanai un turpmāk veicamo darbību identificēšanai.

Prioritātes ir svarīgākie nosacījumi, lai sekmētu stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Stratēģiskais mērķis: Naukšēnu novads – pievilcīgākā vieta dzīvei un uzņēmējdarbībai

Ziemeļvidzemē

Lai arī programmas ietvaros veiktā iedzīvotāju aptauja ļauj secināt, ka lielākā daļa Naukšēnu novada

iedzīvotāju tuvāko 5 gadu laikā neplāno mainīt dzīvesvietu, statistikas dati liecina, ka pašvaldības

iedzīvotāju skaits pēdējos 5 gados samazinājies par 3,47%. Lai arī samazinājums fiksēts gandrīz katru gadu,

tā temps ir vislēnākais starp kaimiņu pašvaldībām. Naukšēnu novada ģeogrāfiskā atrašanās vieta ļauj

84


domāt, ka iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, tomēr pašvaldība var plānot pasākumus samazināšanās

tempa bremzēšanai vai iedzīvotāju skaita stabilizēšanai ar 0% samazinājumu gadā.

Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības scenārijiem, iedzīvotāji laukos iedalāmi trīs

lielās grupās: iedzīvotāji, kas dzīvo un strādā uz vietas laukos; iedzīvotāji, kas dzīvo laukos, bet strādā

pilsētās; iedzīvotāji, kas dzīvo pilsētās, bet laukos pavada nedēļas nogales vai vasaras. Ja infrastruktūras

problēmas tiks risinātas, laukos varētu palielināties labi situēto, pilsētās strādājošo iedzīvotāju skaits, kas

Vidzemes laukus izmantos kā modernu dzīvesvietu tīrā un mierīgā vidē. Tāpēc liela nozīme Vidzemes lauku

attīstībā šai iedzīvotāju grupai būtu vides kvalitātes un dabas daudzveidības saglabāšanai.

Naukšēnu novada izteiktā lauku vide veicina lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru attīstību.

Naukšēnu novads nav piemērots liela mēroga rūpniecības attīstībai, tomēr salīdzinoši mazie attālumi līdz

Rūjienai un Valmierai ļauj Naukšēniem attīstīties par kvalitatīvu, zaļu un mierīgu dzīves vidi, kas īpaši

piemērota jaunām ģimenēm, senioriem.

Novada attīstības pamatrādītāji un to sagaidāmās vērtības

Rādītājs Esošā situācija 2015.g. sākums 2018.g. sākums Datu avoti

Iedz. skaits

2012.g. sākums

2216

2200 2180

CSP

Bērnu skaits

2012.g. sākums

378

370 365

PMLP

Darbspējas vecuma

iedz. skaits

2012.g. sākums

1481

1473 1458

PMLP

Iedzīvotāju skaits, kuri

neplāno tuvāko 5 gadu

laikā mainīt dzīvesvietu

2012.g.

67%

65% 68%

Iedzīvotāju

aptaujas rezultāti

Bezdarba līmenis

2012.g. sākums

8.8%

8.3% 7.8%

CSP, NVA

Teritorijas attīstības

indekss, vieta Latvijas

grupā

2010.g. pozitīvs

45. vietā

Pozitīvs

43. vietā

Pozitīvs

39. vietā

VRAA

Augstākminētie rādītāji tiks izmantoti, izstrādājot uzraudzības ziņojumus, sastādot gada pārskatus un

izstrādājot jaunus plānošanas dokumentus.

Ar stratēģisko mērķi saistītās ilgtermiņa prioritātes:



Sabiedrība – ar dzīvi pašvaldībā apmierināti un saliedēti novada iedzīvotāji. Pašvaldības darbs tiek

organizēts, balstoties uz novada iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm, aktīvi veidojot vienotu

Naukšēnu novada kopienu. Pašvaldība reizi 3 gados veic iedzīvotāju aptauju un uztur regulāru

saziņu ar cilvēkiem caur mūsdienīgu mājas lapu, sociālajiem tīkliem, novada avīzi un tiekoties

klātienē. Ik gadu novadā notiek dažādi kultūras, sporta un novadpētniecības pasākumi, kas veicina

iedzīvotāju saliedētību un Naukšēnu novada atpazīstamību.

Uzņēmējdarbība – agrārā vidē attīstīta lauksaimniecība, apstrādes rūpniecība, vietēja līmeņa

pakalpojumi un tūrisms. Naukšēnu novadā būtiskākā nozare ir lauksaimniecība, zemnieku

saimniecību īpatsvars bremzē daļas iedzīvotāju aizplūšanu, jo viņu saimnieciskā darbība ir saistīta

ar Naukšēnu novadu. Labā līmenī attīstīta vietēja līmeņa apstrādes rūpniecība, kas nodrošina

papildus darba vietas. Iedzīvotāji labā kvalitātē saņem pamata nepieciešamos pakalpojumus

85


Naukšēnu novada teritorijā (pārtikas mazumtirdzniecība, sīkie remontdarbi, sabiedriskā ēdināšana

utml.). Pašvaldība aktīvi strādā pie novada tēla veidošanas un investīciju piesaistes, veicinot

uzņēmēju aktivitāti un iedzīvotāju skaita stabilizēšanos. Tiek veidoti kopīgi uzņēmējdarbību

veicinoši projekti ar pašvaldībām Latvijā (tūrisma koridors „Ziemeļu stīga” u.c.) un Igaunijā.

Dzīves vide – ainaviskā dabas vidē nodrošinātas cilvēku pamata vajadzības. Naukšēnu novadā ir

radīta visa veida pamata infrastruktūra, kas ļauj pašvaldības iedzīvotājiem dzīvot mūsdienu

prasībām atbilstošos mājokļos, baudīt kultūru un novada teritorijā esošās dabas vērtības,

nodarboties ar sportu, saņemt primāro veselības aprūpi un citus pakalpojumus labā kvalitātē.

Vīzija

Latvijas-Igaunijas pierobežā, Rūjas upes caurvīts attīstās Naukšēnu novads

– paugurainā lauku ainavā strādā apņēmīgi un stipri ļaudis, turot godā

savas mājas un Latviju

Stratēģiskais mērķis

Naukšēnu novads

pievilcīgākā vieta dzīvei un

uzņēmējdarbībai

Ziemeļvidzemē

1.Prioritāte

Sabiedrība

Ar dzīvi pašvaldībā

apmierināti un

saliedēti novada

iedzīvotāji

2.Prioritāte

Uzņēmējdarbība

Agrārā vidē attīstīta

lauksaimniecība,

apstrādes

rūpniecība, vietēja

līmeņa pakalpojumi

un tūrisms

3.Prioritāte

Dzīves vide

Ainaviskā dabas vidē

nodrošinātas cilvēku

pamata vajadzības

Vidēja termiņa prioritātes

Vidēja termiņa prioritātes ir svarīgākie nosacījumi, lai sekmētu ilgtermiņa prioritāšu sasniegšanu.

Ilgtermiņa prioritātes

1. Sabiedrība - Ar dzīvi pašvaldībā

apmierināti un saliedēti novada

iedzīvotāji

2. Uzņēmējdarbība - Agrārā vidē attīstīta

lauksaimniecība, apstrādes rūpniecība,

vietēja līmeņa pakalpojumi un tūrisms

3. Dzīves vide - Ainaviskā dabas vidē

nodrošinātas cilvēku pamata vajadzības

Vidēja termiņa prioritātes (VDT)

1.1. Aktīva pilsoniskā līdzdarbība

1.2. Kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana, saglabāšana un

attīstīšana

1.3. Efektīvs pašvaldības darbs

2.1. Sakārtota un aktīva uzņēmējdarbības atbalsta vide

2.2. Atpazīstams un attīstību veicinošs novada tēls

3.1. Augstas kvalitātes vispārējās infrastruktūras

nodrošinājums

3.2. Sociālās infrastruktūras un pakalpojumu attīstība

86


1.1. Vidēja termiņa prioritāte - Aktīva pilsoniskā līdzdarbība

Naukšēnu novadā 2009.g. pašvaldību vēlēšanās startēja tikai 1 vēlētāju apvienība, balsot devās tikai 48%

balsstiesīgo novada iedzīvotāju. Kopš pašvaldību vēlēšanām iedzīvotāju aktivitāte nav pieaugusi un

līdzdalība un līdzdarbība lēmumu pieņemšanā ir zema. Lai veicinātu iedzīvotāju interesēm atbilstošu

lēmumu pieņemšanu, nepieciešams veikt pilsonisko līdzdalību un līdzdarbību aktivizējošus pasākumus.

Novada attīstības vidēja termiņa sasniedzamie rezultāti VTP ietvaros

Rādītājs Esošā situācija 2015.g. sākums 2018.g. sākums Datu avoti

Novada iedzīvotāju

sapulces dalībnieku

skaits

Aktīvu biedrību un

nodibinājumu skaits

novadā

Pašvaldībā reģistrēto

biedrību un

nodibinājumu

piesaistīto finanšu

līdzekļu apjoms gadā

Pašvaldības un vietējo

NVO, Naukšēnu

vidusskolas skolēnu

parlamenta kopīgi

realizēto

projektu/pasākumu

skaits gadā

Pašvaldības deputātu,

darbinieku un

iedzīvotāju tematisko

tikšanos skaits gadā

Iedzīvotājus saliedējošu

pasākumu skaits

novadā gadā

Dalībnieku skaits

iedzīvotājus

saliedējošos pasākumos

novadā gadā

Novada mājas lapas

apmeklētāju skaits

dienā

Novada avīzes izdoto

eksemplāru skaits

mēnesī

Pašvaldību vēlēšanās

startējošo sarakstu

skaits

Vēlētāju aktivitāte

pašvaldību vēlēšanās

40 65 75 Pašvaldības dati

2012.g. sākums

4

6 8 Pašvaldības dati

~53 500 Ls 55 000 Ls 57 000 Ls Biedrību un

nodibinājumu

sniegtā informācija

2 3 5 Pašvaldības dati

1 2 3 Pašvaldības dati

3 4 5 Pašvaldības dati

600 700 800 Pašvaldības dati

100 180 230 Pašvaldības dati

1000 1200 1300 Pašvaldības dati

2009.g.

1

2009.g.

48%

2013.g.

2

2013.g.

55%

2017.g.

3

2017.g.

63%

CVK

CVK

87


Augstākminētie rādītāji tiks izmantoti, izstrādājot uzraudzības ziņojumus, sastādot gada pārskatus un

izstrādājot jaunus plānošanas dokumentus.

Rīcības virzieni (RV):

1.1.1. Pilsoniskās aktivitātes veicināšana;

1.1.2. NVO sektora aktīva iesaiste novada dzīvē;

1.1.3. Novada iedzīvotājus saliedējošu sporta un kultūras pasākumu organizēšana.

1.2. Vidēja termiņa prioritāte - Kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana, saglabāšana un attīstīšana

Naukšēnu novadā atrodas 13 Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Aizsargājamo kultūras

pieminekļu sarakstā iekļauti objekti – 7 arheoloģijas, viens mākslas un 5 arhitektūras pieminekļi. Pieci no

tiem atrodas Ķoņu pagastā, 8 – Naukšēnu. Trim ir valsts nozīmes statuss, bet 5 objekti ir saistīti ar

Naukšēnu muižu. Sarakstā nav iekļauti citi novadam būtiski objekti, piemēram, Piksāru baznīca, Ķoņu

dzirnavas, Baltijas ceļa piemiņas zīme, Ķoņu kalns (ierakstīts Valsts nozīmes dabas mantojuma sarakstā) un

citi. Bez materiālām vērtībām, novadā jau ir iestrādes nemateriālā mantojuma apzināšanā - dzīvesstāstu,

atmiņu un dzimtu vēsturu apkopošanā. Vēl izpētāmi vietvārdi, novada unikālā ainava, kā arī aktivizējami

iedzīvotāji novadpētniecības ekspedīcijās.

Novada attīstības vidēja termiņa sasniedzamie rezultāti VTP ietvaros

Rādītājs Esošā situācija 2015.g. sākums 2018.g. sākums Datu avoti

Naukšēnu Cilvēkmuzeja

apmeklētāju skaits gadā

Cilvēkmuzeja krājumā

esošās vienības gadā

Cilvēkmuzeja rīkoto

sarīkojumu skaits gadā

Novadpētniecības

ekspedīciju skaits gadā

Ekspedīciju dalībnieku

skaits gadā

Kultūrvēsturiskā

mantojuma

saglabāšanā investēto

līdzekļu apjoms no

pašvaldības budžeta

gadā

Kultūrvēsturiskā

mantojuma

saglabāšanā investēto

līdzekļu apjoms no

citiem finanšu

resursiem gadā

2011.g.

2000

2300 2500 Pašvaldības dati

3700 4000 4300 Pašvaldības dati

2012.g.

5

8 10 Pašvaldības dati

2 4 6 Pašvaldības dati

12 30 50 Pašvaldības dati

15 000 20 000 30 000 Pašvaldības dati

1500 2000 5000 Pašvaldības dati

Augstākminētie rādītāji tiks izmantoti, izstrādājot uzraudzības ziņojumus, sastādot gada pārskatus un

izstrādājot jaunus plānošanas dokumentus.

Rīcības virzieni:

1.2.1. Nemateriālā kultūras mantojuma apzināšana, saglabāšana un attīstīšana;

1.2.2. Materiālā kultūras mantojuma apzināšana, saglabāšana un attīstīšana.

88


1.3. Vidēja termiņa prioritāte - Efektīvs pašvaldības darbs

Naukšēnu novadā vispārējo valdības dienestu nodrošināšanai 2011. gadā tika tērēts131 lats uz vienu

novada iedzīvotāju, kas ir ievērojami vairāk kā kaimiņu pašvaldībās. Novada iestādēs lielāko īpatsvaru

veido darbinieki pēc 40 gadu vecuma, ka neveicina inovatīvu metožu ieviešanu pašvaldības darba

organizācijā. Jāveic pasākumi visās nozarēs ar mērķi paaugstināt efektivitāti, tostarp ēku siltināšanā,

atjaunojamo energoresursus izmantošanā, brīvo telpu un teritoriju apsaimniekošanā u.tml. Turklāt

novadam jāveic būtisks darbs pašvaldību sadarbības jomā kā Latvijā, tā Igaunijā, lai kopīgu projektu un

pasākumu ietvaros attīstītu nozares, ko Naukšēnu novads viens nespētu pilnveidot.

Novada attīstības vidēja termiņa sasniedzamie rezultāti VTP ietvaros

Rādītājs Esošā situācija 2015.g. sākums 2018.g. sākums Datu avoti

Kopīgo projektu ar

citām pašvaldībām

skaits gadā

Veikto

energoefektivitātes

auditu skaits gadā

Ilgtspējīgu attīstību

veicinošu projektu

realizācijas apjoms Ls

gadā (energoapgādē,

atkritumu

apsaimniekošanā u.c.)

Piesaistīto jauno

darbinieku skaits

pašvaldības iestādēs

gadā

Pašvaldības pārvaldē ar

augstāko izglītību

strādājošo darbinieku

skaits

2 4 6 Pašvaldības dati

3 3 3 Pašvaldības dati

136 600 140 000 140 000 Pašvaldības dati

3 4 5 Pašvaldības dati

24 27 30 Pašvaldības dati

Augstākminētie rādītāji tiks izmantoti, izstrādājot uzraudzības ziņojumus, sastādot gada pārskatus un

izstrādājot jaunus plānošanas dokumentus.

Rīcības virziens:

1.3.1. Līdzsvarota un ilgtspējīga pašvaldības pārvalde

2.1. Vidēja termiņa prioritāte – Sakārtota un aktīva uzņēmējdarbības atbalsta vide

Naukšēnu novadā ir reģistrēti 261 uzņēmumi, lielākā daļa (155) no tiem ir zemnieku saimniecības, bet 61 –

SIA. Attīstības programmas izstrādes ietvaros organizētās uzņēmējdarbībai veltītās darba grupas, kā arī

uzņēmēju telefonintervijas ļauj secināt, ka uzņēmēji visvairāk gaida pašvaldības atbalstu informācijas

pieejamībā, projekta pieteikumu sastādīšanā, vizīšu organizēšanā un investīciju piesaistē. Novadā darbojas

lauku attīstības speciāliste, kuras darbu zemnieku saimniecību vadītāji vērtē atzinīgi. Tajā pašā laikā SIA un

citu formu komersanti vēlētos lielāku pašvaldības atbalstu.

89


Novada attīstības vidēja termiņa sasniedzamie rezultāti VTP ietvaros:

Rādītājs Esošā situācija 2015.g. sākums 2018.g. sākums Datu avoti

Naukšēnu novadā

reģistrēto uzņēmumu

skaits

Kopējais reģistrētais

pamatkapitāls

261 256 251 LR UR

946 566 Ls Vairāk kā 900

tūkst.

Vairāk kā 1 milj.

LR UR

Kopējais apgrozījums Vairāk kā 9 milj. Vairāk kā 9 milj. Vairāk 10 milj. LR UR

Nodarbinātības līmenis

Naukšēnu novadā

Attiecība starp

sabiedriskajā sektorā

strādājošajiem un

privātajā sektorā

strādājošajiem

Vidējā bruto darba

samaksa

Uzņēmumu skaits, kuru

apgrozījums pārsniedz

100 000 Ls

Uzņēmējdarbībai

piesaistīto fizisko un

juridisko personu

investīciju apjoms Ls

Uzņēmējdarbībai

piesaistīto ES investīciju

apjoms Ls

20% 24% 28% NVA

36%:64% 34%:66% 31%:69% NVA

2010.g.

342 Ls uz 1 iedz.

2010. gadā

16

350 Lsuz 1 iedz. 362 Lsuz 1 iedz. Pašvaldības dati

17 18 LR UR

52 000 20 000 40 000 LR UR

2007. – 2012.g.

Vairāk kā 3 milj.

Vairāk kā 1 milj. Vairāk kā 2 milj. LR UR, pašvaldības

dati, LAD, LIAA

Augstākminētie rādītāji tiks izmantoti, izstrādājot uzraudzības ziņojumus, sastādot gada pārskatus un

izstrādājot jaunus plānošanas dokumentus.

Rīcības virzieni:

2.1.1. Noieta veicināšana uzņēmumiem;

2.1.2. Atbalsts tradicionālai un netradicionālai uzņēmējdarbībai;

2.1.3. Iekšējās un ārējās sadarbības nostiprināšana tūrisma jomā.

2.2. Vidēja termiņa prioritāte – Atpazīstams un attīstību veicinošs novada tēls

Naukšēnu novadam nav sava logo, un tikko ir izstrādāts ģerbonis), nav devīzes, nav izstrādāti mārketinga

materiāli. Pārdomāti izstrādāts novada tēls būtu laba kopīga platforma kā uzņēmējiem, tā kultūras un

sporta pasākumu organizatoriem, tūrisma veicinātājiem, un būtu pirmais solis vienotas Naukšēnu novada

kopienas attīstībai. Tēla koncepcijas izstrādei iespējams piesaistīt Vidzemes Augstskolā studējošos

Naukšēnu novada jauniešus – pašreiz (2012. gada sākums) 18, no kuriem 4 studē tūrismu, 2 – biznesa

vadību, 9 – IT un 3 – sociālās zinātnes. Par būtisku tēla veidotāju kalpo arī novadā reģistrēto saimnieciskās

darbības veicēju popularizēšana, pašvaldības iedzīvotāju sumināšana par būtisku darbu novada attīstībai.

90


Lai mārketinga kampaņām būtu reāls segums, novadā regulāri jāorganizē reģionālas nozīmes pasākumi –

festivāli, mākslas plenēri, lauksaimniecībai un lauku attīstībai veltītas konferences u.tml.

Novada attīstības vidēja termiņa sasniedzamie rezultāti VTP ietvaros

Rādītājs Esošā situācija 2015.g. sākums 2018.g. sākums Datu avoti

Naukšēnu novada tēla

koncepcija – zīmols,

devīze, mārketinga

materiāli un pasākumi

Izsniegto pašvaldības

apbalvojumu skaits

gadā

Reģionālas nozīmes

pasākumu skaits gadā

Par Naukšēnu novadu

izstrādāto zinātnisko

darbu skaits gadā

Nav

Ir, tiek aktīvi

popularizēta

Ir, tiek aktīvi

popularizēta

Pašvaldības dati

3 5 7 Pašvaldības dati

0-1 1 2 Pašvaldības dati

1 3 5 Vidzemes

Augstskola

Augstākminētie rādītāji tiks izmantoti, izstrādājot uzraudzības ziņojumus, sastādot gada pārskatus un

izstrādājot jaunus plānošanas dokumentus.

Rīcības virzieni:

2.2.1. Mērķtiecīga novada tēla veidošana;

2.2.2. Novada iedzīvotāju un uzņēmumu sasniegumu popularizēšana.

3.1.Vidēja termiņa prioritāte – Augstas kvalitātes vispārējās infrastruktūras nodrošinājums

Lai novadā labi justos tā iedzīvotāji, būtu iespēja normāli attīstīties uzņēmējdarbībai , kā arī pašvaldības un

valsts dienesti spētu pilnvērtīgi strādāt, nepieciešams kvalitatīvas vispārējās infrastruktūras – ceļu,

energoapgādes, elektrības, ūdensapgādes un notekūdeņu, ielu apgaismojuma un atkritumu konteineru –

nodrošinājums. Problēma novadā ir nepabeigtais ceļa posms „Naukšēni – Apsītes” , kā dēļ uz Valmieru

nākas braukt caur Rūjienu. Attālākajos novada punktos ceļi ir sliktā kvalitātē. Pašvaldība atrodas tikai

vietēja līmeņa nozīmes autoceļu infrastruktūrā, un no novada centra uz citām apdzīvotām vietām ved tikai

reģionālas nozīmes autoceļi. VPR kontekstā Naukšēnu novadam nav būtiskas nozīmes loģistikā, kas rada

ierobežojumus ceļu infrastruktūras attīstībai. Sakaru infrastruktūra Naukšēnu novadā nav pietiekoši

attīstīta. Naukšēnu novadā atsevišķas ūdenstilpnes un to krasti ir piesārņoti; iedzīvotāji mēdz atsevišķās

vietās mežā un apdzīvotās vietās izgāzt atkritumus; trūkst būvgružu novietnes.

Novada attīstības vidēja termiņa sasniedzamie rezultāti VTP ietvaros

Rādītājs Esošā situācija 2015.g. sākums 2018.g. sākums Datu avoti

Asfaltēto pašvaldības

ceļu garums novadā

Lielākajā daļā

pašvaldības ir pieejams

kvalitatīvs internets par

pieņemamu cenu

7.9 km 8.4 km 9.5 km Pašvaldības dati

Nav Ir Ir Pašvaldības dati

Būvgružu novietnes 0 1 1 Pašvaldības dati

91


novadā

Vides sakopšanas talkās

savākto atkritumu

daudzums

28 m 3 25 m 3 20 m 3 Pašvaldības dati

Augstākminētie rādītāji tiks izmantoti, izstrādājot uzraudzības ziņojumus, sastādot gada pārskatus un

izstrādājot jaunus plānošanas dokumentus.

Rīcības virzieni:

3.1.1. Ceļu infrastruktūras sakārtošana, par prioritāti izvirzot ērtību iedzīvotājiem;

3.1.2. Citas vispārējās infrastruktūras sakārtošana.

3.2.Vidēja termiņa prioritāte – Sociālās infrastruktūras un pakalpojumu attīstība

Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīves kvalitāti pašvaldībā ir vistiešākajā mērā saistīta ar sociālās

infrastruktūras un pakalpojumu – skolu, kultūras namu, veselības un sociālās aprūpes utml. kvalitāti un

pieejamību. Tāpēc pašvaldībai, ņemot vērā turpmāku iedzīvotāju skaita samazināšanos, jāplāno racionāla

šo iestāžu attīstība. Programmas izstrādes ietvaros veiktā iedzīvotāju aptauja ļauj secināt, ka uzlabojumi

nepieciešami veselības aprūpē, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un brīvā laika pavadīšanas iespēju

dažādošanā. Izglītības jomas efektivitātes paaugstināšanai nepieciešams izvērtēt Naukšēnu novada

vidusskolas Ķoņu filiāles lietderību.

Novada attīstības vidēja termiņa sasniedzamie rezultāti VTP ietvaros

Rādītājs Esošā situācija 2015.g. sākums 2018.g. sākums Datu avoti

Skolēnu skaits

230 175 165 Pašvaldības dati

Naukšēnu novada

vidusskolā

Naukšēnu vidusskolas

20 10 15 Pašvaldības dati

absolventu skaits

Kultūras pasākumu

103 115 125 Pašvaldības dati

skaits gadā novadā

Apmeklētāju skaits

~7300 7400 7500 Pašvaldības dati

kultūras pasākumos

gadā novadā

Sporta pasākumu skaits

30 35 40 Pašvaldības dati

gadā novadā

Sporta pasākumu

1500 1600 1700 Pašvaldības dati

apmeklētāju skaits gadā

novadā

Ārstu pieejamība

novadā

Pašvaldības dati

Garantētā minimālā

ienākuma līmeņa

pabalsta saņēmēju

skaits

Ģimenes ārsts,

zobārsts

(nepietiekami)

2011.g.

179 personas

Ģimenes ārsts,

zobārsts (visā

novadā), LOR,

neirologs,

okulists,

dermatologs,

endokrinologs

(novada centrā)

Ģimenes ārsts,

zobārsts (visā

novadā), LOR,

neirologs,

okulists,

dermatologs,

endokrinologs

(novada centrā)

165 personas 155 personas Pašvaldības dati

92


Dzīvokļa (malkas vai

apkures) pabalsta

saņēmēju skaits

Pabalstu apjoms

veselības aprūpei un

medikamentiem

Izsniegto brīvpusdienu

skaits

2011.g.

294 personas

2011.g.

819.32 Ls

280 personas 270 personas Pašvaldības dati

770 Ls 750 Ls Pašvaldības dati

56 50 45 Pašvaldības dati

Publisko tualešu skaits 0 2 4 Pašvaldības dati

Vidzemes Augstskolā

studējošo Naukšēnu

novada iedz. skaits

18 22 27 Pašvaldības dati

Dienas centra

apmeklētāju skaits

dienā

Sociālās nodrošināšanas

pabalstiem izsniegtais

finansējums

Nav izveidots 15 cilvēki 20 cilvēki Pašvaldības dati

2011.g.

42 100.62 Ls

41 800 Ls 41 400 Ls Pašvaldības dati

Augstākminētie rādītāji tiks izmantoti, izstrādājot uzraudzības ziņojumus, sastādot gada pārskatus un

izstrādājot jaunus plānošanas dokumentus.

Rīcības virzieni:

3.2.1. Kultūras, sporta un brīvā laika pavadīšanas iespēju attīstīšana

3.2.2. Pieejama veselības aprūpe

3.2.3. Sociālās iekļaušanas veicināšana

3.2.4. Sociālās vides uzlabošana

3.2.5. Vispārējās izglītības programmas kvalitātes uzlabošana Naukšēnu novada vidusskolā

3.2.6. Izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana un materiāltehniskās bāzes modernizācija

3.2.7. Mūžizglītības veicināšana

3.2.8. Ārpusskolas izglītības uzlabošana un pieejamības veicināšana

Investīciju plāns skatāms 1. pielikumā.

93


III. Rīcības plāns

Izpildes periods

Uzdevumi Pasākumi, aktivitātes Atbildīgie izpildītāji

2012.-

2013.g.

2013.-

2018.g.

Pastāvīgi

Finansējums

1. Organizēt novada

iedzīvotāju sapulci,

piešķirot tās lēmumiem

rekomendējošu statusu,

kas jāņem vērā, pieņemot

lēmumus novada domē

un iestādēs.

2. Organizēt regulāras

tematiskas diskusijas ar

iedzīvotājiem.

1.1.Vidēja termiņa prioritāte (VTP): Aktīva pilsoniskā līdzdarbība

1.1.1. Rīcības virziens (RV): Pilsoniskās aktivitātes veicināšana novada pārvaldē

1. Organizēt regulāru (reizi gadā)

Naukšēnu novada iedzīvotāju sapulci, kur

tiktos novada NVO, iedzīvotāji, uzņēmēji,

domes deputāti utml., un pārrunātu

aktualitātes.

2. Iedzīvotāju sapulces pieņemtos

lēmumus pieņemt zināšanai novada domē

un izmantot par pamatu lēmumu

pieņemšanai.

1. Veidot diskusijas ar iedzīvotājiem par

mājokļu problēmām, un kā pašvaldība,

novada NVO un citi iedzīvotāji var palīdzēt

tās risināt.

2. Identificēt nepilnības sabiedriskajā

kārtībā, organizējot pārrunas ar

iedzīvotājiem, lai identificētu veidus

sabiedriskās kārtības uzlabošanā.

3. Diskusijās ar iedzīvotājiem pārrunāt

iespējamo Naukšēnu novada tēlu – logo,

saukļus, atpazīstamības veicināšanas

pasākumus utml.

Novada domes

sabiedrisko

attiecību speciālists

Novada dome

Novada domes

sabiedrisko

attiecību speciālists

un dzīvokļu un

komunālā

saimniecība

Pašvaldības policija

Novada domes

sabiedrisko

attiecību speciālists

x

x

x

x Pašvaldības budžets

(PB)

x

94


3. Veicināt iedzīvotāju

iespēju pašizpausties,

popularizējot ideju, ka

katra indivīda viedoklis

novadā ir svarīgs, un tiks

uzklausīts.

1. Pašvaldībai realizēt

kopīgus projektus un

pasākumus ar novada

teritorijā reģistrētām

NVO.

2. Pašvaldībai organizēt

regulāru komunikāciju ar

novada teritorijā

reģistrētām NVO.

1. Organizēt un atbalstīt

sporta pasākumus novada

iedzīvotāju saliedēšanai.

4. Tiekoties ar iedzīvotājiem, precizēt viņu

viedokli par Naukšēnu novada ikgadējo

pasākumu kalendāru un nepieciešamajām

izmaiņām tajā.

Novada domes

sabiedrisko

attiecību speciālists

1. Izveidot forumu pašvaldības mājas lapā. Novada domes

sabiedrisko

attiecību speciālists

un vecākais

datortīklu

administrators

2. Novada avīzē atvēlēt rubriku iedzīvotāju

viedokļiem.

3. Organizēt regulārus mazo projektu

konkursus iedzīvotāju un NVO iniciatīvām.

4. Reizi 3 gados rīkot visu novada

iedzīvotāju aptauju, izmantojot

elektroniskās un drukātās anketas.

1. Novada domei atbalstīt vismaz vienu

NVO rosinātu projektu vai pasākumu gadā.

1. Vismaz reizi gadā novada domei rīkot

tikšanos ar pašvaldībā reģistrētām NVO,

pārrunāto vēlāk publicējot novada mājas

lapā un avīzē.

Novada domes

sabiedrisko

attiecību speciālists

Novada domes

projektu vadītājs,

novada dome

Novada domes

sabiedrisko

attiecību speciālists

1.1.2. RV: NVO sektora aktīva iesaiste novada dzīvē

Novada domes

projektu vadītājs,

novada dome

Novada domes

sabiedrisko

attiecību speciālists

1.1.3. RV: Novada iedzīvotājus saliedējošu sporta un kultūras pasākumu organizēšana

1. Turnīru organizēšana novada līmenī: Sporta pasākumu

x

ugunsdzēsības sporta sacensības, organizators,

vieglatlētikas sacensības, volejbola un novada domes

futbola sacensības, novada spartakiādi. priekšsēdētājs-

x

x

x

x

x

x PB, valsts budžets

(VB), Eiropas Sociālais

Fonds, EEZ un

Norvēģijas fin. instr.,

EK Mūžizglītības

programma, Privāts

x

PB

PB

95


2. Organizēt un atbalstīt

kultūras pasākumus

novada iedzīvotāju

saliedēšanai.

3. Atbalstīt bērnu un

jauniešu nometnes

novada bērnu un jauniešu

saliedēšanai.

1. Izveidot pašvaldībā

novadpētnieku kustību.

2. Apkopot, publicēt un

padarīt pieejamus

iedzīvotājiem Naukšēnu

novada vēstures faktus un

liecības.

1. Novadpētniecības

ekspozīciju telpu

iekārtošana Naukšēnu

novada vidusskolas un

Ķoņu filiālē.

2. „Tautas slēpojuma” attīstība un izpilddirektors

popularizēšana.

3. Novada velotūres organizēšana. x

1. Novada svētku organizēšana.

1. Atbalstīt vismaz vienas nometnes

organizēšanu Naukšēnu novada bērniem

un jauniešiem gadā

Naukšēnu kultūras

nama vadītājs

Naukšēnu novada

vidusskola

1.2. VTP: Kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana, saglabāšana un attīstīšana

1.2.1. RV: Nemateriālā kultūrvēstures mantojuma apzināšana, saglabāšana un attīstīšana

1. Izveidot un uzturēt novadpētnieku

x

kustību, kurā piedalītos visu vecumu

novada iedzīvotāji.

1. Izmantojot Cilvēkmuzeja, jaunās

novadpētnieku kustības un citu iestāžu

apkopotu informāciju, izveidot radošu

Naukšēnu novada vēstures aprakstu mājas

lapā, vēsturei veltītu regulāru rubriku

novada avīzē, kā arī izdot interesantāko

vēstures faktu, tostarp novada iedzīvotāju

likteņu, apkopojumu drukātā versijā kā

suvenīru par Naukšēnu novadu.

Naukšēnu novada

bibliotēkas,

Naukšēnu novada

vidusskola,

Naukšēnu

Cilvēkmuzejs

Naukšēnu

Cilvēkmuzejs,

novadpētnieku

kustība, Naukšēnu

novada vidusskola,

sabiedrisko

attiecību speciālists,

projektu vadītājs

1.2.2. RV: Materiālā kultūrvēstures mantojuma apzināšana, saglabāšana un attīstīšana

Apkopot novadpētniecības mantojumu un Naukšēnu

x

iekārtot ekspozīciju telpas Naukšēnu Cilvēkmuzejs,

novada vidusskolas un Ķoņu filiāles bēniņu Naukšēnu novada

stāvā.

vidusskola, projektu

vadītājs

x

x

x

PB

x PB, Valsts

Kultūrkapitāla Fonds

(VKKF),

EK

Mūžizglītības

programma, Eiropas

lauksaimniecības

fonds lauku attīstībai

(ELFLA)

PB, VKKF, ELFLA

96


2. Attīstīt Cilvēkmuzeju un

pilnveidot tā materiāli

tehnisko bāzi.

1. Papildināt muzeja krājumu;

2. Izstrādāt muzejpedagoģiskās

programmas.

Naukšēnu

Cilvēkmuzejs,

projektu vadītājs

x

3. Labiekārtot Naukšēnu

Cilvēkmuzeja apkārtni.

4. Atbalstīt Piksāru

baznīcas rekonstrukciju.

5. Attīstīt Ķoņu kalnu kā

vietējas nozīmēs

kultūrvēstures objektu.

6. Nodrošināt

informācijas pieejamību

par

materiālo

kultūrvēstures

mantojumu novadā.

1. Realizēt starppašvaldību

sadarbības

projektus, lai attīstītu

Naukšēnu novadā

uzņēmējdarbību,

cilvēkresursus, jaunatnes

un ģimeņu politiku, vides

1. Vides objektu, piknika vietas, laipu un

laivu piestātnes ierīkošana.

Naukšēnu

Cilvēkmuzejs,

projektu vadītājs

1. Īpašumtiesību jautājumu sakārtošana; Novada dome,

2. Iekštelpu rekonstrukcija.

projektu vadītājs

1. Akmens izziņas takas izveide; Novada dome, Ķoņu

2.Ķoņu kalna kā tūrisma objekta pagasta pārvalde,

popularizēšana.

projektu vadītājs

1. Pilnveidot mājas lapas tūrisma un

novada apraksta sadaļas ar informāciju

par kultūrvēstures objektiem.

2. Sniegt informāciju reģionālu tūrisma

informatīvo materiālu izstrādātājiem par

kultūrvēstures vērtībām novadā.

3. Izvietot informācijas stendus un

norādes zīmes novada teritorijā par

kultūrvēstures objektiem.

Naukšēnu

Cilvēkmuzejs,

sabiedrisko

attiecību speciālists

Naukšēnu

Cilvēkmuzejs,

novadpētnieku

kustība, sabiedrisko

attiecību speciālists,

projektu vadītājs

1.3. VTP: Efektīvs pašvaldības darbs

1.3.1. RV: Līdzsvarota un ilgtspējīga pašvaldības pārvalde

1. Sadarboties ar pašvaldībām Latvijā,

Igaunijā, Lietuvā u.c. Eiropas valstīs,

sagatavojot un īstenojot projektus

programmās „Europeforcitizens”,

„NordicBalticmobility” un EK mūžizglītības

programmās.

Novada dome,

projektu vadītājs,

priekšsēdētājs –

izpilddirektors

x

x

x

x

x

x

x PB, VB, EK

Mūžizglītības

programma,

„Europeforcitizens”,

„NordicBalticmobility”

97


jautājumus u.c.

2. Veikt

energoefektivitātes

auditus pašvaldības ēkām,

izstrādāt

energoefektivitātes

paaugstināšanas plānu

katrai no tām.

3. Saziņai ar iedzīvotājiem

izmantot visus pieejamos

sociālos tīklus, palielinot

sabiedrības informētību

par pašvaldības darbu.

1. Informēt novada

uzņēmumus par iespējām

piedalīties Naukšēnu

novada un blakus novadu

publiskajos iepirkumos.

2. Organizēt pašvaldības

palīdzību uzņēmumiem

izstāžu braucienu

realizēšanā.

1. Veikt energoefektivitātes auditu

Naukšēnu kultūras namam;

2. Veikt energoefektivitātes auditu

Naukšēnu novada vidusskolas Ķoņu filiālei;

3. Veikt energoefektivitātes auditu Ķoņu

pagasta pārvaldes ēkai.

Novada dome,

dzīvokļu un

komunālā

saimniecība

1. Izveidot e-pastu ziņu lapu par novada

aktualitātēm;

Sabiedrisko

attiecību speciālists

2. Aktīvi iesaistīties sociālo tīklu Sabiedrisko

pašvaldībām veltītajās sadaļās, veidot attiecību speciālists

domubiedru grupas vai uzturēt

komunikāciju ar tām;

3. Iespēju robežās izmantot video un Sabiedrisko

audio ierakstus par Naukšēnu novada attiecību speciālists,

aktualitātēm, kurus ievietot novada mājas vecākais datortīklu

lapā un sociālajos tīklus (intervijas ar administrators

dažādiem novadniekiem, izbraukumi uz

uzņēmumiem, galerija internetā utml.)

2.1. VTP: Sakārtota un aktīva uzņēmējdarbības atbalsta vide

2.1.1. RV: Noieta veicināšana uzņēmumiem

1. Izveidot saimnieciskās darbības veicēju

datu bāzi, kam regulāri sūtīt jaunāko

informāciju par publiskajiem iepirkumiem.

1. Atbalstīt uzņēmumu iniciatīvu apmeklēt

nozaru izstādes Latvijā un ārzemēs.

Sabiedrisko

attiecību speciālists,

Lauku attīstības

speciālists

Sabiedrisko

attiecību speciālists,

Lauku attīstības

speciālists, projektu

vadītājs,

priekšsēdētājs

x PB, KPFI, Eiropas

Reģionālās attīstības

fonds (ERAF), ELFLA

x

x

x

x

x

PB

PB

PB, VB, ELFLA

98


3. Atbalstīt uzņēmējus

pārrunās ar ārzemju

klientiem.

1. Veicināt uz vietējiem

resursiem balstītas

uzņēmējdarbības

attīstību.

1. Līdzdarboties uzņēmēju organizētos

kontaktu veidošanas pasākumos ar

ārzemju klientiem un partneriem.

Sabiedrisko

attiecību speciālists,

Lauku attīstības

speciālists, projektu

vadītājs,

priekšsēdētājs

2.1.2. RV: Atbalsts tradicionālai un netradicionālai uzņēmējdarbībai

1. Veicināt individuālās lietošanas

priekšmetu un mājsaimniecības

piederumu remonta pakalpojumu

attīstību.

2.Veicināt daudzveidīgu amatniecības

pakalpojumu un produkcijas attīstību.

3. Izveidot un uzturēt komunikāciju ar

Latvijas investīciju un attīstības aģentūru

un citām ar uzņēmējdarbības veicināšanu

saistītām iestādēm un organizācijām.

Lauku attīstības

speciālists

Lauku attīstības

speciālists

Priekšsēdētājs,

sabiedrisko

attiecību speciālists

x

x

x

x

PB, VB, ELFLA

PB

2. Atbalstīt jaunu,

netradicionālu

lauksaimniecības nozaru

veidošanos.

3. Informēt novada

uzņēmējus par investīciju

un uzņēmējdarbības

uzsākšanas un attīstības

iespējām.

4. Izveidot vienotu

novada „darba biržu”.

1. Uzturēt regulāru

komunikāciju starp

tūrisma

nozarē

iesaistītajām pusēm

1. Popularizēt aktuālās finanšu piesaistes

iespējas jaunu, netradicionālu

lauksaimniecības nozaru apgūšanai.

1.Popularizēt aktuālās finanšu piesaistes

iespējas inovatīvas uzņēmējdarbības

uzsākšanai;

2. Organizēt apmācības par ES līdzekļu

apguvi vietējiem topošajiem un esošajiem

saimnieciskās darbības veicējiem.

1. Organizēt nodarbinātības veicināšanas

pasākumus darba meklētājiem.

Lauku attīstības

speciālists

Lauku attīstības

speciālists

Lauku attīstības

speciālists

Sociālais dienests

2.1.3. RV: Iekšējās un ārējās sadarbības nostiprināšana tūrisma jomā

1. Organizēt vismaz vienu novada domes

tikšanos ar tūrisma nozarē iesaistītajiem

gadā.

Sabiedrisko

attiecību speciālists

x

x

x

x

x

PB, VB, ELFLA

PB

99


novadā.

2. Katru gadu izstrādāt

novadam kopīgu tūrisma

piedāvājumu kalendāru.

3. Piedalīties Valmieras

pilsētas un apkārtnes

tūrisma veicināšanas

konsultatīvajā padomē.

4. Izveidot sadarbību

tūrisma jomā ar kaimiņu

pašvaldībām Igaunijā.

5. Īstenot un piedalīties

tūrisma mārketinga

aktivitātēs.

1. Izstrādāt novada tēla

koncepciju.

1. Novada domei sadarbībā ar tūrisma

nozarē strādājošiem izstrādāt kopīgu

Naukšēnu novada tūrismu piedāvājumu

gadam, ko tālāk popularizēt novada mājas

lapā, sociālajos tīklos, tuvākajos TIC u.c.

1. Kļūt par aktīvu dalībnieku konsultatīvajā

padomē, aktualizējot Naukšēnu novadu kā

interesantu tūrisma galamērķi, kā arī

veicinot tūrisma koridora „Ziemeļu stīga”

attīstību.

1. Izveidot regulāru abpusēju

komunikāciju un sadarbību tūrisma

projektu izstrādē ar kaimiņu pašvaldībām

Igaunijā.

1. Iesaistīties reģionāla un nacionāla

mēroga tūrisma mārketinga aktivitātēs

(izstādes, Dižā Baltijas apceļošana u.c.);

2. Izstrādāt un atjaunot tūrisma

mārketinga materiālus – bukletus,

maršrutus, interaktīvas kartes,

fotogalerijas, piedzīvojumu stāstus utt., ko

tālāk izplatīt internetā, TIC, tūrisma

objektos novadā utml., kā arī izveidot

suvenīru un daiļamatniecības priekšmetu

stendu Cilvēkmuzejā.

1. Sadarbojoties pašvaldības iestādēm,

uzņēmējiem, iedzīvotājiem ar konsultantu

atbalstu izstrādāt novada tēla koncepciju,

ietverot logo, saukli, vērtības,

popularizēšanas pasākumu plānu utml.

Naukšēnu

Cilvēkmuzejs,

sabiedrisko

attiecību speciālists

Naukšēnu

Cilvēkmuzejs

Sabiedrisko

attiecību speciālists,

Naukšēnu

Cilvēkmuzejs,

projektu vadītājs

Naukšēnu

Cilvēkmuzejs,

sabiedrisko

attiecību speciālists

Naukšēnu

Cilvēkmuzejs,

sabiedrisko

attiecību speciālists

2.2. VTP: Atpazīstams un attīstību veicinošs novada tēls

2.2.1. RV: Mērķtiecīga novada tēla veidošana

Sabiedrisko

attiecību speciālists,

projektu vadītājs,

priekšsēdētājs

x

x

x

x

x

x

PB, ERAF (Pārrobežu

sadarbības

programmas)

PB

100


2. Izveidot interaktīvu

pašvaldības mājas lapu.

3. Organizēt reģiona

nozīmes pasākumus.

4. Motivēt Vidzemes

Augstskolas studentus

veidot savus zinātnisko

darbus par Naukšēnu

novadu.

1. Popularizēt novada

uzņēmēju un iedzīvotāju

sasniegumus.

1. Izveidot gājēju ietves

Naukšēnu pagasta

Naukšēnu ciemā.

2. Rekonstruēt a/c Dronas

- Purapuķes (1,43 km).

3. Nodrošināt vides

pieejamību cilvēkiem ar

īpašām vajadzībām.

1. Izmantot projektu iespējas un uzklausot

iedzīvotāju viedokli, aktualizēt novada

mājas lapu ar interaktīviem, radošiem

elementiem – galerijām, kartēm, forumu,

jauniešu sadaļu utml.

1. Novada popularizēšanas nolūkos vismaz

reizi divos gados organizēt kādu Vidzemes

mēroga pasākumu, kas saistīts ar kultūru,

lauku un pierobežas attīstību, sportu,

mākslu, lauksaimniecību, mežsaimniecību

u.c. Naukšēnu novadam aktuālām tēmām.

1. Uzturēt regulāru komunikāciju novada

domei ar Vidzemes augstskolu, precizējot

Naukšēnu novadā dzīvojošos studentus,

iesakot ar Naukšēnu novadu saistītas

pētniecisko darbu tēmas, tiekoties ar

studentiem klātienē utml.

1. Veikt popularizēšanas aktivitātes,

izmantojot novada mājas lapu, novada

avīzi, reģionālos un nacionālos medijus.

Sabiedrisko

attiecību speciālists,

projektu vadītājs,

vecākais datortīklu

administrators

Sabiedrisko

attiecību speciālists,

projektu vadītājs,

priekšsēdētājs

Sabiedrisko

attiecību speciālists,

projektu vadītājs,

priekšsēdētājs

2.2.2. RV: Novada iedzīvotāju un uzņēmumu sasniegumu popularizēšana

Sabiedrisko

attiecību speciālists,

priekšsēdētājs –

izpilddirektors

3.1.VTP: Augstas kvalitātes vispārējās infrastruktūras nodrošinājums

3.1.1. RV: Ceļu infrastruktūras sakārtošana, par prioritāti izvirzot ērtību iedzīvotājiem

1. Izveidot gājēju ietvi no vidusskolas uz Dzīvokļu un

X

stadionu „Naukšēni-Omuļi” V230, gar komunālā

„Valka – Rūjiena.

saimniecība

1. Izlīdzināt iesēdumus, uzklāt jaunu

pastiprinošu asfaltbetona kārtu.

1. Nodrošināt vides pieejamību cilvēkiem

ar īpašām vajadzībām Ķoņu pagasta

pārvaldes ēkā.

Dzīvokļu un

komunālā

saimniecība

Dzīvokļu un

komunālā

saimniecība

4. Veicināt ceļa posma 1. Realizēt pašvaldības lobiju par ceļa Novada dome, X

x

x

X

X

x

x

PB, VB, VKKF

PB

PB

PB, VB, ERAF, ELFLA

101


Naukšēni-Apsītes

attīstību.

5. Uzlabot pašvaldības

autoceļu stāvokli.

1. Uzlabot un papildināt

apgaismojumu Naukšēnu

pagasta Naukšēnu ciemā.

2. Sakārtot

ūdenssaimniecību novada

apdzīvotās vietās.

3. Uzlabot atkritumu

apsaimniekošanu novadā.

4. Modernizēt

centralizētās

siltumapgādes

tehnoloģijas.

5. Veicināt jaunus un

uzlabot esošos interneta

pakalpojumu sniedzēju –

galvenokārt radio

interneta pakalpojumu

attīstību atbildīgajās iestādēs.

Dzīvokļu un

komunālā

saimniecība

Dzīvokļu un

komunālā

saimniecība

1. Rekonstruēt a/c Dronas - Purapuķes

(1,43 km).

2.Uzlabot autoceļa Ķire – Alēni stāvokli

3. Rekonstruēt a/c Mūļas – Ķipi – Naukšēni

3.1.2. RV: Citas vispārējās infrastruktūras sakārtošana

1. Pāriet uz LED lampām ielu

apgaismojumā.

Dzīvokļu un

komunālā

saimniecība

1. Sakārtot ūdenssaimniecību Naukšēnu

ciemā;

Projektu vadītājs

2. Sakārtot ūdenssaimniecību Mirķos;

3. Sakārtot ūdenssaimniecību Eriņos.

1. Organizēt būvgružu savākšanu; Dzīvokļu un

komunālā

saimniecība

2. Izvietot papildus konteinerus sadzīves

atkritumiem, tostarp dalīto atkritumu

konteinerus.

3. Organizēt pasākumus piesārņojuma

mazināšanai.

1. Naukšēnu ciema centralizētās katlu

mājas ierakstīšana Zemesgrāmatā, katlu

nomaiņa.

2. Pagasta nama siltumapgādes sistēmas

nomaiņa uz granulu kurināmo.

1. Apzināt apvidus, kur nav pieejams

internets.

2. Aicināt pakalpojumu sniedzējus uzstādīt

raidītājus novadā, izrādīt pretimnākšanu,

sniedzot atvieglojumus sakaru torņu

Dzīvokļu un

komunālā

saimniecība

Dzīvokļu un

komunālā

saimniecība

Dzīvokļu un

komunālā

saimniecība

Naukšēnu novada

dome, Informāciju

tehnoloģiju

speciālists

X

X

X

x PB, VB, Klimata

pārmaiņu finanšu

intstruments (KPFI),

x

ERAF

x

PB

x

PB

x

x

PB, VB, KPFI, ERAF

x

PB, privāts

102


kvalitāti.

uzstādīšanai.

6. Uzlabot transporta

pakalpojumus novadā.

7. Identificēt un risināt

sabiedriskā transporta

kustības nepilnības.

8. Risināt nesakoptu

privātīpašumu (ēku,

zemju) sakopšanas

jautājumu.

1. Rekonstruēt Naukšēnu

novada kultūras namu.

2. Uzlabot gaismas,

skaņas, siltumnoturības

infrastruktūru Naukšēnu

kultūras namā.

3. Dažādot novada

iedzīvotāju iespējas

iesaistīties amatieru

kolektīvos brīvā laika

pavadīšanai.

4. Labiekārtot Naukšēnu

novada vidusskolas un

1. Pašvaldībai iegādāties autobusu skolēnu

pārvadāšanai.

1. Naukšēnu novada domei sadarbībā ar

SIA VTU Valmiera identificēt un risināt

sabiedriskās transporta kustības

nepilnības.

1. Rakstīt aicinājuma un brīdinājuma

vēstules nesakopto privātīpašumu

īpašniekiem.

Naukšēnu novada

domes

priekšsēdētājsizpilddirektors

Novada domes

priekšsēdētājsizpilddirektors

Dzīvokļu un

komunālā

saimniecība

3.2. VDP: Sociālās infrastruktūras un pakalpojumu attīstība

3.2.1. RV: Kultūras, sporta un brīvā laika pavadīšanas iespēju attīstīšana

1. Veikt lielās zāles aktiertelpu, personāla Naukšēnu kultūras

x

kabinetu un palīgtelpu remontu.

nams, Dzīvokļu un

komunālā

saimniecība,

projektu vadītājs

1. Skaņu, gaismu aparatūras iegāde; Naukšēnu kultūras

nams, Dzīvokļu un

2. Kultūras nama ārsienu siltināšana.

1. Izveidot jaunus amatieru kolektīvu, kur

pavadīt brīvo laiku atkarībā no iedzīvotāju

individuālajām vēlmēm.

1. Rotaļu laukumu izveide pie Naukšēnu

novada vidusskolas un Ķoņu filiāles.

komunālā

saimniecība,

projektu vadītājs

Naukšēnu kultūras

nams,

Projektu vadītājs

Naukšēnu novada

vidusskola, projektu

x

x PB, VB, Eiropas

Sociālais fonds (ESF)

x

x

x

PB

PB, ELFLA, ERAF

PB

x PB, ELFLA, ERAF,

mazo projektu

103


Ķoņu filiāles sporta un

brīvā laika pavadīšanas

aktivitātēm veltītās

teritorijas.

5. Rekonstruēt sporta un

aktīvās atpūtas zonas

novadā.

6. Ierīkot peldvietas

Ķoņos un Naukšēnos.

7. Attīstīt Jēču dabas

taku.

8. Organizēt Rūjas upes

krastu sakopšanu.

1. Uzlabot veselības

aprūpes pieejamību

novadā.

2. Sporta laukuma izveide pie Ķoņu filiāles. vadītājs konkursi (Valmieras

novada fonds, banku

labdarības fondi,

1. Naukšēnu sporta stadiona

x

uzņēmumu labdarības

akcijas)

rekonstrukcija, peldvietu labiekārtošana. Projektu vadītājs

1. Labiekārtot peldvietu Ķoņu pagasta

„Uplejās” un atjaunot peldvietu pie Ķoņu

skolas.

2. Turpināt labiekārtot peldvietu

Naukšēnos.

1. Sadarbībā ar biedrību „Ziemeļvidzemes

ģeoparks” popularizēt Jēču taku kā dabas

tūrisma objektu.

1. Organizēt Rūjas upes krastu sakopšanu,

lai veidotu ainavas, kavētu upes

aizaugšanu.

1. Nodrošināt regulāras zobārsta un citu

ārstu (LOR, neirologa, okulista,

dermatologa, endokrinologa u.c.)

konsultācijas Naukšēnu novadā.

2. Nodrošināt Naukšēnu novada

vidusskolā mediķi, logopēdu, psihologu un

sociālo pedagogu.

Projektu vadītājs

Projektu vadītājs

Projektu vadītājs,

biedrība

„Ziemeļvidzemes

ģeoparks”

Projektu vadītājs,

dzīvokļu un

komunālā

saimniecība

3.2.2. RV: Pieejama veselības aprūpe

Sociālais dienests,

novada domes

priekšsēdētājs

Naukšēnu novada

vidusskola

x

x

x

x

x

x

PB, Privāti līdzekļi

3.2.3. RV: Sociālās iekļaušanas veicināšana

1. Izstrādāt un īstenot 1.Piesaistīt sociālo darbinieku bērniem un

x

PB, VB, ESF, ERAF, EEZ

ģimeņu atbalsta politiku ģimenēm sociālajā dienestā.

un Norv. fin.instr., EK

Sociālais dienests

novadā.

2. Izveidot dienas centru ar aktivitātēm

mūžizglītības

visām vecuma grupām.

programma.

2. Identificēt un risināt 1. Uzlabot un dažādot jauniešu iniciatīvas Izglītības, soc. un x PB, VB, ESF, ERAF, EEZ

PB, VB

104


jauniešu problēmas. centra darbību. kultūras komiteja,

soc. dienests

3. Identificēt un risināt

bezdarbnieku problēmas.

1. Uzlabot sociālo

pakalpojumu pieejamību

un kvalitāti novadā.

2. Izmantot tukšās

pašvaldības ēkas sociālo

dzīvojamo māju un

sociālo dzīvokļu izveidei.

3. Pilnveidot

iedzīvotājiem un tūristiem

ērtu pilsētvidi.

1. Uzlabot vispārējās

izglītības programmu

apguves kvalitāti un

materiāltehnisko bāzi.

2. Ieviest Naukšēnu

novada vidusskolā

profesionālās izglītības

programmu apguves

iespējas.

1. Iesaistīt bezdarbniekus algotos pagaidu

darbos.

2. Organizēt kursus konkurētspējas

veicināšanai darba tirgū (IT, angļu val. U.c.)

Sociālais dienests

3.2.4. RV: Sociālās vides uzlabošana

1. Izveidot mobilo aprūpētāju brigādi.

2. Pielāgot Ķoņu pagasta pārvaldi

invalīdiem, senioriem un vecākiem ar Sociālais dienests

bērniem: rampu, uzbrauktuvju, u.c.

palīginfrastruktūras ierīkošana.

1. Rekonstruēt „Mazaldaru” ēku un

iekārtot tur sociālo dzīvojamo māju.

Sociālais dienests

1. Izveidot publiskās tualetes. Dzīvokļu un

komunālā

saimniecība

x

3.2.5. RV: Vispārējās un profesionālās izglītības attīstība Naukšēnu novada vidusskolā

1. Iekārtot mūsdienu prasībām atbilstošu

x

mājturības kabinetu un iegādāties

piemērotu aprīkojumu.

Naukšēnu novada

2. Labiekārtot pirmskolas grupu telpas.

vidusskola

3. Veicināt radošuma un inovāciju

ieviešanu mācību un audzināšanas darbā.

1. Izstrādāt profesionālās ievirzes

programmas, kas atbilstu reģiona

vajadzībām.

2. Piedāvāt apgūt profesionālās izglītības

programmas sadarbībā ar kaimiņu novadu

un reģiona centra mācību iestādēm.

Naukšēnu novada

vidusskola

x

x

x

x

un Norv. fin.instr., EK

mūžizglītības

programma.

PB, VB, ESF, ERAF, EEZ

un Norv. fin.instr., EK

mūžizglītības

programma.

PB, VB, ELFLA, ESF,

ERAF, EEZ un Norv.

fin.instr.,

PB, VB, ELFLA

PB, VB, ERAF, ESF

105


3. Aicināt vidusskolā

veidot zinātniskos darbus

ar paliekošu vērtību,

balstoties uz problēmām

un vajadzībām novadā.

4. Izmantot cilvēkresursu

stiprināšanas iespējas

izglītības jomā.

1. Pabeigt Naukšēnu

vidusskolas piebūves

celtniecību un uzlabot

skolas siltumnoturību.

2. Turpināt Naukšēnu

novada vidusskolas

materiāltehniskās bāzes

uzlabošanu.

1. Veidot tālākizglītības

programmas, kas

fokusētos uz prasmju,

zināšanu attīstību,

psiholoģiskās labklājības

celšanu un mūžizglītību.

1. Paplašināt mūzikas un

mākslu apguves iespējas

Naukšēnu novadā.

2. Palielināt ārpusskolas

pulciņu dažādību.

1. Sadarbībā ar uzņēmējiem, Vidzemes

augstskolu, pašvaldību veidot aktuālo

pētniecisko tēmu sarakstu, no kura skolēni

var izvēlēties sev piemērotāku

zinātniskajam darbam.

1. Piesaistīt skolai brīvprātīgos caur

Eiropas Brīvprātīgā darba programmu.

Naukšēnu novada

vidusskola

Naukšēnu novada

vidusskola

3.2.6. RV: Izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana un materiāltehniskās bāzes modernizācija

1. Izstrādāt tehnisko dokumentāciju

x

Naukšēnu Jaunās skolas ēkas un

celtniecības pabeigšanai pa daļām un

apdzīvoto telpu siltināšanai.

2. Izstrādāt un iesniegt siltināšanas

projekta pieteikumus dažādos finanšu

instrumentos.

1. Pilnveidot nometņu organizēšanas bāzi

un bērnu rotaļu laukumu infrastruktūru.

1 Nodrošināt autovadītāju kursus novadā

– B,C, traktorista tiesību iegūšanai.

2.Organizēt svešvalodu kursus.

3. Nodrošināt datorprasmju apgūšanas

iespējas.

Naukšēnu novada

vidusskola

Naukšēnu novada

vidusskola

3.2.7. RV: Veicināt mūžizglītību

Naukšēnu novada

vidusskola

3.2.8. RV: Ārpusskolas izglītības uzlabošana un pieejamības veicināšana

1. Pilnveidot materiāltehnisko bāzi

mūzikas apguves iespējām.

1.Organizēt inovatīvas pulciņu nodarbības

(datorgrafikas, robotika, vizuālā

noformēšanu, video animācija).

Naukšēnu novada

dome

Naukšēnu novada

vidusskola

x

x

x

PB, Privātie līdzekļi

PB, VB, KPFI, ERAF

x PB, Fondi, privātie

līdzekļi

x PB, ERAF, EEZ un

Norv. fin.instr., EK

mūžizglītības

x

programma

106


3. Motivēt un atbalstīt

jauniešus dažādu viņu

vajadzībām un interesēm

atbilstošu projektu

izstrādē un ieviešanā.

2. Atjaunot vides pētniecības aktivitātes .

1. Stiprināt Naukšēnu novada vidusskolas

skolēnu parlamenta kapacitāti.

2. Stiprināt skolēnu parlamenta

komunikāciju ar novada domi un tās

iestādēm ideju apmaiņai un sadarbībai.

3. Atbalstīt jauniešu projektu idejas,

palīdzot startēt projektu konkursos

(tehnisks atbalsts, līdzfinansējums utml.).

4. Aktivizēt Jauniešu iniciatīvas centra

darbību.

Naukšēnu novada

vidusskola

Naukšēnu novada

vidusskola, novada

iestādes

Naukšēnu novada

vidusskola, projektu

vadītājs

Naukšēnu novada

vidusskola, projektu

vadītājs

x

x PB, „Jaunatne

darbībā”, EEZ un

Norv. fin.instr.

x PB, „Jaunatne

darbībā”, privātie

līdzekļi

x

PB, ERAF, ESF, ELFLA,

EEZ un Norv. fin.instr.

107


IV. Ieviešanas uzraudzības plāns

Lai būtu iespējams sasniegt attīstības programmā noteiktos mērķus un noteiktajā periodā realizēt visus

uzdevumus, nepieciešams organizēt dokumenta ieviešanas uzraudzību. Uzraudzības sistēmas elementi ir

uzraudzības rādītāji un institūcijas, kas veic attīstības programmas uzraudzību. Ieviešanas uzraudzība

jāveic regulāri visu attīstības programmas ieviešanas periodu.

Par uzraudzības rādītājiem tiek izmantoti programmas stratēģiskajā daļā noteiktie teritorijas attīstības

pamatrādītāji, vidēja termiņa prioritāšu attīstības rādītāji (85.-94.lpp.) un paveikto uzdevumu rezultāti.

Uzraudzības rādītāju analīze ļauj identificēt pārmaiņas un to cēloņus novadā, nodrošinot iespēju novērtēt

attīstības programmā izvirzīto uzstādījumu un instrumentu atbilstību pašvaldības attīstībai.

Par Naukšēnu novada attīstības programmas ieviešanas uzraudzību atbildīgā persona ir novada domes

izpilddirektors. Viņš izveido informācijas sistēmu (datu bāzi) par noteiktajiem rādītājiem, koordinēt

informācijas ievietošanu sistēmā un sagatavo programmas ieviešanas uzraudzības ziņojumus. Ikgadējais

ziņojums jāsagatavo un jāiesniedz novada domē apstiprināšanai līdz katra gada 1. jūlijam. Domes

apstiprināts uzraudzības ziņojums tiek publicēts novada mājas lapā. Ik pēc trīs gadiem tiek sagatavots trīs

gadu pārskata ziņojums par attīstības programmas ieviešanu.

Naukšēnu novada pašvaldības uzraudzības komisijas sastāvā ir noteikti:

1. Finanšu komitejas vadītājs;

2. Sociālās komitejas vadītājs;

3. Projektu vadītājs;

4. Grāmatvedības dienesta vadītājs;

5. Komunālās un dzīvokļu saimniecības vadītājs;

6. Naukšēnu novada vidusskolas pārstāvis;

7. Ķoņu pagasta pārvaldes vadītājs.

Attīstības programmas uzraudzības ziņojums tiek strukturēts atbilstoši izvirzītajam mērķim, rīcības

virzieniem un to ietvaros noteiktajiem uzdevumiem un paredzētajiem pasākumiem. Katra rīcības virziena

ietvaros pēc rezultatīvo rādītāju progresa novērtējuma tiek sagatavoti secinājumi un priekšlikumi.

Uzraudzības ziņojums ir pamats Investīciju plāna aktualizācijai un tas var būt pamats attīstības

programmas grozījumu ierosināšanai.

108


Pielikumi

109


Nr.

Projekta

nosaukums

1. Aprīkojuma

iegāde Naukšēnu

novada kultūras

namam

2. Ūdenssaimniecības

sakārtošana

Naukšēnu novadā

3. Sociālās

dzīvojamās mājas

rekonstrukcija

4. Akmens izziņas

takas izveide

Ķoņu kalnā

5. Naukšēnu novada

vidusskolas

internāta

renovācijas

pabeigšana

6. Speciālistu

piesaiste

Naukšēnu novada

vidusskolai

7. Naukšēnu novada

vidusskolas klašu

modernizācija

8. Norāžu (novada

robežu,

Atbilstība

mērķiem un

rīcības

virzieniem

Atbilst

3.2.1.

Atbilst

3.1.2.

Atbilst

3.2.4.

Atbilst

3.2.1.

Atbilst

3.2.6.

Atbilst

3.2.5.

Atbilst

3.2.6.

Atbilst

3.1.2.

RV

RV

RV

RV

RV

RV

RV

RV

Indikatīvā

summa

(LVL)

Pašvaldības

budžets

INVESTĪCIJU PLĀNS

Valsts

budžets

Finanšu instruments

ES fondu finansējums Privātais

(norādīt)

sektors

Summa Avots/

programma

22 000 5400 - 16 600 ELFLA

/Leader

Citi finansējuma avoti

Summa

Avots/

programma

1. Pielikums

Plānotais laika posms

Projekta Projekta

uzsākšanas realizācijas

gads noslēgums

2012 2013

303 773 45 556 - 258 207 ERAF - 2012 2013

30 000 30 000 - - - - - - 2013 2013

7 200 1 800 - 5 400 ELFLA

/Leader

2013 2013

30 000 30 000 - - - - - - 2013 2015

50 000 50 000 - - - - - - 2013 2015

18 000 18 000 - - - - - - 2013 2015

5000 5000 - - - - - - 2013 2015

110


mājvārdu)

uzstādīšana

novada teritorijā

9. Naukšēnu novada

vidusskolas

apkārtnes un

sporta stadiona

rekonstrukcija

10. Dienas centra

izveide un

mūžizglītības

programmu

nodrošināšana

novada

iedzīvotājiem

11. Naukšēnu

Cilvēkmuzeja

apkārtnes

labiekārtošana

12. Novadpētniecības

ekspozīciju telpu

iekārtošana

Naukšēnu nov.

Vsk. Ķoņu filiāles

bēniņu stāvā

13. Naukšēnu novada

vidusskolas

piebūves

celtniecības

pabeigšana

(pirmskolas grupu

telpu, mājturības

kabinetu izveide)

14. Naukšēnu novada

vidusskolas

Atbilst RV

3.2.6., 3.2.1.

Atbilst RV

3.2.1., 3.2.3.,

3.2.4., 3.2.7.,

3.2.8.

Atbilst

3.2.1.

Atbilst

3.2.1.

Atbilst

3.2.6.

Atbilst

3.2.6.

RV

RV

RV

RV

50 000 15 500 - 34 500 ELFLA/LAP,

ERAF

/Pārrobežu

sadarbības

programmas

30 000 4 500 - 25 500 ESF,

ELFLA/LAP,

EK

mūžizglītības

programma,

ERAF

/Pārrobežu

sadarbības

programmas

10 000 3 100 - 6 900 ELFLA/LAP,

ERAF

/Pārrobežu

sadarbības

programmas

30 000 4 500 - 25 500 ELFLA/LAP,

ERAF

/Pārrobežu

sadarbības

programmas

- - - 2014 2015

- - - 2014 2015

- - - 2014 2015

2014 2015

80 000 80 000 - - - - - - 2014 2015

120 000 30 000 - - - - 90 000 KPFI 2014 2015

111


siltumnoturības

uzlabošana

15. Naukšēnu novada

pašvaldības

administratīvo

ēku

siltumnoturības

uzlabošana

16. A/c Ķire - Alēni

(10,86 km)

rekonstrukcija

17. A/c Dronas -

Purapuķes (1,43

km)

rekonstrukcija

Atbilst

3.1.2.

Atbilst

3.1.1.

Atbilst

3.1.1.

RV

RV

RV

115 000 28 750 - - - - 86 250 KPFI 2014 2015

108 000 10 800 97 200 ELFLA/LAP 2014 2015

60 000 41400 - 18 600 ELFLA/LAP - - - 2015 2015

112

More magazines by this user
Similar magazines