Kulturas Zinas Nr 17 - Ogres Kultūras centrs
Kulturas Zinas Nr 17 - Ogres Kultūras centrs
Kulturas Zinas Nr 17 - Ogres Kultūras centrs
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Nr</strong>. <strong>17</strong> (30) 2012. gada 13. novembris PA “<strong>Ogres</strong> novada Kultūras <strong>centrs</strong>”<br />
Ogrē un kopā ar Ogri<br />
"Kultūras Ziņas" sveic jauktā kora Ogre<br />
māksliniecisko vadītāju JĀNI ZIRNI kā <strong>Ogres</strong><br />
Goda pilsoni!<br />
- Vai savu pirmo satikšanos ar Ogri – pilsētu,<br />
ar ko tagad jau sen esat cieši saistīts –<br />
atceraties<br />
- Precīzi ne, taču tas varēja būt sešdesmito gadu<br />
beigās vai septiņdesmito gadu sākumā. Tas bija<br />
laiks, kad spēlēju Latvijas radio estrādes<br />
orķestrī. Muzicējām kopā pārsvarā jauni zēni un<br />
brīvajos brīžos labprāt arī sportojām – spēlējām<br />
futbolu visur, kur vien atradām kādu brīvu<br />
pleķīti - pagalmos, pļavās, laukumos.<br />
Tradicionāli notika mači ar simfonisko orķestri,<br />
sacentāmies arī ar Operetes teātri. Reiz tika<br />
noorganizēts mačs ar <strong>Ogres</strong> estrādes orķestri<br />
Metronoms. Spēlējām futbolu <strong>Ogres</strong> stadionā:<br />
Latvijas radio bigbends un <strong>Ogres</strong> Metronoms.<br />
Stadions bija pilns ar cilvēkiem. Pirms spēles arī<br />
bija noorganizēts gājiens, un, ja nemaldos, Metronoms kā savu veiksmes simbolu saitē līdzi<br />
veda kazu... Kura komanda uzvarēja, neatceros, taču zinu, ka neskuma neviens. Pēc spēles<br />
satikāmies kopīgā banketā, kurā, protams, gāja lustīgi.<br />
- Bet pirmā muzikālā satikšanās<br />
- Šī arī bija pirmā muzikālā satikšanās, jo futbolu taču spēlēja orķestru mūziķi! Bet, ja nopietni,<br />
koru līmenī tas notika uzreiz pēc Dziesmu svētku simtgades – 1973. gada nogalē, kad Maija<br />
Rožlapa paziņoja, ka gribot mani piesaistīt korim. Viņa teica: "Es būšu kormeistare, tev jābūt<br />
šefam". Tā arī sākās. Oficiāli ar kori esmu kopā kopš 1974. gada janvāra. Un tā līdz šai dienai.<br />
- Nu jau jūsu un <strong>Ogres</strong> kopējais "mūžs" mērāms vairākos gadu desmitos. Jūtaties<br />
piederīgs arī pilsētai<br />
- Protams, ka jūtos. Esmu bijis arī <strong>Ogres</strong> pilsonis, jo nodzīvoju te gandrīz 10 gadus. Sākums gan<br />
bija visai sarežģīts, jo koris tolaik izveidojās kā trikotāžas kombināta kolektīvs. Taču īstenie<br />
ogrēnieši (es viņus ļoti labi saprotu) kombinātu neuztvēra kā savējo. Tātad mūs arī nē. Mēs<br />
daudziem bijām "Tie no triķīšiem...". Tikai tad, kad sākās pirmie panākumi, kad parādījām, ka<br />
koris spēj ko izdarīt, attieksme mainījās. Tomēr ļoti lēni. Sākumā bija skepse: "Nu, viņiem<br />
palaimējās..." Vienreiz palaimējās Otru N-to reizi Un tad jau mūs sāka pieņemt.<br />
- Dziedātājus arī nemulsināja kora "piederība" kombinātam jeb noteicošā bija diriģenta<br />
personība<br />
- Kāda tur personība! Biju jauns puika, nekas vairāk!<br />
- Meitenes jau parasti "krīt" uz tiem jaunajiem ...<br />
- Iespējams, tolaik vairāk biju pazīstams kā estrādes mūzikas izpildītājs, saksofonists. Vieni<br />
mani sauca par saksofonistu, otri – par diriģentu...<br />
- ... bet dziedātāju netrūka.<br />
- Tajos laikos dziedātāju nekad un nekur netrūka. Turklāt dziedāšana deva arī vairākus<br />
"taustāmus" labumus. Piemēram, dažas dienas klāt pie atvaļinājuma. Kāpēc nedziedāt Plus<br />
visi koncertbraucieni bez maksas – vai nu valsts apmaksāja, vai uzņēmums. Atceros, 1990. gadā<br />
mēs, 80 cilvēki, uz Brēmeni braucām ar diviem autobusiem, bet mājās palika vēl 30. Jā, korī bija<br />
110 dalībnieku. Taču agrāk tik daudz dziedātāju vienā kolektīvā nebija nekāds brīnums, turklāt<br />
mēs nebijām pats lielākais koris Latvijā.<br />
- Pēc desmit Ogrē nodzīvotiem gadiem atgriežoties Rīgā, pēc mazpilsētas neskumāt<br />
- Nē, jo maz jau kas mainījās. Darba attiecības saglabājās iepriekšējās, arī cilvēki bija tie paši.<br />
Turklāt mani Ogrei vienmēr piesaistījuši tieši cilvēki, kuri stāv un krīt viens par otru, palīdz, ja<br />
nepieciešams. Tā bijis visu laiku.<br />
- Tā ir joprojām<br />
- Protams.<br />
- Vai zināt atbildi uz jautājumu, kas Ogrē ir tik īpašs, ka vienuviet mīt tik daudz dziedošu<br />
cilvēku un darbojas tik daudz skanīgu kolektīvu<br />
- Jā, Ogrē tiešām ir daudz koru. Liekas, pat 11, skaitot arī skolu korus. Manuprāt, tas ir tikai<br />
normāli, jo cilvēku taču arī daudz. Dziedātprieku noteikti veicina skaistā vide. Vien žēl, ka<br />
mums nav savas estrādes. Domāju, ka labvēlīgi ietekmē arī pilsētas vadības sapratne un<br />
attieksme. Prieks, ka te ir laba mūzikas skola, tāpat labas skolas, jo daudz kas atkarīgs tieši no to<br />
vadītājiem, no direktoriem, no tā, vai viņi atbalsta dziedāšanu, vai ne. Citur Latvijā šobrīd<br />
statistika par vidusskolu koriem ir maz iepriecinoša. Taču Ogrē ir pamats runāt par veiksmīgu<br />
muzikālo izglītību un kordziedāšanas tradīciju pārmantojamību.<br />
- Jums ir svarīgi, ka pilsēta novērtē kora veikumu, tā panākumus<br />
- Parasti nekad uz āru neesmu lepojies un skaļi priecājies, ja kaut kas izdevies. Jo, strādādams ar<br />
amatierkolektīviem, esmu piedzīvojis laikus, kad būts gan kalnā, bet pēc brīža jau grāvja<br />
dibenā... Diemžēl māksla tāda ir. Tāpēc, ja ir kas labs izdarīts, es priecājos tieši tajā brīdī, bet<br />
nākamajā dienā jau tas ir aizmirsts. Tas, kas šodien ir izcili, rīt var nebūt nekas. Vienkārši – tā tas<br />
ir.<br />
- Kādās noskaņās pašlaik dzīvojat Kora jubileju gaidot un pēc tam Dziesmu svētkiem<br />
gatavojoties, vai tomēr viss noris paralēli<br />
- Kora jubilejas koncerts 30. novembrī varbūt nav tā labākā diena, kad svinēt, bet negribējām to<br />
atlikt uz nākošo gadu, jo mēs vienmēr domājam uz priekšu. Bet priekšā ir Dziesmu svētki, un<br />
man ir ļoti svarīgi, lai koris tiem labi sagatavotos. Tas ir prestiža jautājums ne tikai man, bet<br />
vispār. Katram diriģentam būtu jāizvirza sev šāda prioritāte: nevis savu spīdumu parādīt, bet<br />
spīdēt kopā ar visiem. Man vienmēr ir bijis šāds uzdevums.<br />
- Kā virsdiriģenta acīm izskatās nākamās vasaras Dziesmu svētki<br />
- Šobrīd ir tā, ka virsdiriģenti brauc uz kopmēģinājumiem novados, esmu jau bijis Ventspilī,<br />
Talsos, Bauskā, Jelgavā... "Dienas kārtībā" arī Cēsis un Limbaži. Visur šogad nepagūšu, jo<br />
nedrīkstu aizmirst savus dziedātājus. Bet tur, kur nepagūšu, aizbraukšu pēc Jaunā gada. Tā<br />
rīkojas arī mani kolēģi. Gatavojamies, un es ceru, ka svētki izdosies.<br />
- Cik bieži tagad esat Ogrē<br />
- Divas reizes nedēļā noteikti, bet, ja nepieciešams – tad biežāk. Es labprāt braucu pie saviem<br />
dziedātājiem. Laikam jau esmu viņiem pieķēries... Atceros, reiz, kad vēl dzīvoju te, aizgāju uz<br />
tirdziņu Jaunogrē. Mani uzrunāja <strong>Ogres</strong> bijusī dziedātāja un teica: "Manas dzīves gaišākais<br />
laiks ir tas, ko es dziedāju jūsu korī." Kad dzirdu ko tādu, sajūta ir ļoti laba.<br />
SVEICAM VALSTS SVĒTKOS!<br />
Ikviens no mums – tā ir skaista, svarīga un nepieciešama<br />
daļiņa Latvijas, tāpat kā Latvija – tas ir skaists, svarīgs un<br />
nepieciešams nosacījums mūsu pašu dzīvei, darbam un<br />
pastāvēšanai. Šī saistība ir abpusēja, un nav iespējas<br />
novilkt nekādu robežu starp to, kur beidzas katrs no mums<br />
un kur sākas – Latvija, tāpat kā iezīmēt to šķirtni, kur<br />
beidzas Latvija un kur sākas katrs no mums. Vai, citādi<br />
sakot, mūsu bez Latvijas nebūtu, tāpat kā Latvijas nebūtu<br />
bez mums. Saules mūžu Tev, Latvija! /Leons Briedis/<br />
<strong>Ogres</strong> Kultūras centrā<br />
18.novembrī LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAMĒŠANAS DIENA<br />
16.00 <strong>Ogres</strong> Kultūras centra Lielajā zālē<br />
Novada domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča uzruna.<br />
Ar Valsts ordeņiem un Goda zīmēm apbalvoto <strong>Ogres</strong> novada iedzīvotāju un <strong>Ogres</strong><br />
Goda pilsoņu sveikšana.<br />
Koncerts SVĒTKU DIENA. Olga Rajecka, Uģis Roze, Vidzemes kamerorķestris<br />
Andra Veismaņa vadībā, grupa Turaidas roze. (Brīvu vietu zālē vairs nav).<br />
<strong>17</strong>.30 Brīvības ielā <strong>Ogres</strong> novada skolu audzēkņi un jauniešu dome ar sveču gaismiņām<br />
veido latviešu ornamentus.<br />
18.00 Svētku salūts laukumā pie <strong>Ogres</strong> Kultūras centra.<br />
<strong>Ogres</strong> Mūzikas skolā<br />
14. novembrī plkst. <strong>17</strong>.30 VALSTS SVĒTKU KONCERTS<br />
Suntažu Kultūras namā<br />
15.novembrī plkst. 19.00 Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltīts vīru kopas<br />
VILKI koncerts. Ieeja bez maksas.<br />
<strong>17</strong>.novembrī plkst. 21.00 BALLE kopā ar grupu Zvaigžņu lietus. Biļešu cena Ls 4.<br />
Madlienas Kultūras namā<br />
16. novembrī plkst. 15.00 Piemiņas brīdis Madlienas kapu kalniņā, atzīmējot Latvijas<br />
Republikas proklamēšanas gadadienu.<br />
16.novembrī plkst. 20.00 Valsts svētku koncerts TEIC, KUR ZEME SKAISTĀKĀ.<br />
Pēc koncerta balle, muzicēs grupa Otto. Ieeja bez maksas.<br />
Ķeipenes Tautas namā<br />
<strong>17</strong>.novembrī plkst.19.00 LATVIJAS PROKLAMĒŠANAS GADIENAI VELTĪTS<br />
KONCERTS. Piedalās Ķeipenes pamatskolas un pagasta pašdarbības kolektīvi. Pēc<br />
koncerta balle. Spēlēs Andris un Andris Upenieki. Līdzi ņemiet groziņus! Ieeja bez<br />
maksas.<br />
Anzors Salidžanovs<br />
<strong>Ogres</strong>gala Tautas namā<br />
18.novembrī plkst.16.00 Valsts svētku koncerts NĀK RUDENS APGLEZNOT<br />
LATVIJU... Svētku koncertā mūsu sirdis sildīs Ieva un Matīss Akurāteri, Leons Sējāns<br />
(ģitāra).<br />
Lauberes Kultūras namā<br />
18.novembrī plkst 16.00 SVĒTKU KONCERTS kopā ar Ievu Pļavnieci un Intaru<br />
Rešetinu. Ieeja brīva.<br />
Tev mūžam dzīvot, Latvija!<br />
Latvijā novembrī, kad dabā ienāk rudens dzestrums un sākas tumsas laiks, gaisā tomēr virmo<br />
svētku priekšnojautas. Tas ir laiks, kad ar lepnumu redzot, kā plīvo mūsu sarkanbaltsarkanais<br />
karogs, bieži domājam - kas ir tie notikumi un pateicoties kādiem cilvēkiem, mēs šodien varam<br />
lepni teikt – mana Latvija! Noteikti nāk prātā Brīvības cīņu notikumi un Latvijas Republikas<br />
dibināšana, taču liekas svarīgi apzināt arī tos latviešus un patriotiski noskaņotos pilsoņus, kas<br />
ne tikai svētku reizē piesprauž karoga krāsu lentīti un dodas pie Brīvības pieminekļa, bet arī<br />
ikdienā savā sirdī un darbos apliecina, veido un kopj tās vērtības, kas ikvienam latvietim ir<br />
dārgas un nozīmīgas, domājot par savu valsti. Šajā svētku reizē domājam par Studentu<br />
Turpinājums 2. lpp.<br />
Prezidiju konventa vīru koris (dzied tikai dalībnieki no studentu korporācijām) 11. novembrī<br />
piedalījās koncertā TEV MŪŽAM DZĪVOT, LATVIJA Ogrē.
2 2012. gada 13. novembris<br />
Tev mūžam dzīvot, Latvija!<br />
Turpinājums no 1. lpp.<br />
korporāciju kustību, kas Latvijā un arī trimdas zemēs joprojām tur augstā cieņā tādas vērtības kā<br />
patriotisms, tēvzemes mīlestība, godaprāts, pašcieņa un latviešu kultūra.<br />
Korporācijas ir akadēmiskas mūža organizācijas, kurās darbojas studenti un studijas beiguši<br />
akadēmiski izglītoti cilvēki ar stingri izteiktu nacionālu stāju un mērķi būt vislabākajiem savas<br />
zemes Latvijas dēliem un meitām. Latvijas valsts un latviešu tautas brīvības cīņu piemiņa ir<br />
viņu svēts mantojums, kas korporācijās tiek sargāts gan atmiņās, gan ikdienā, audzinot jauno<br />
studentu saimi. Lai arī latviešu korporācijas pastāv jau vairāk nekā 100 gadu, tās aizsākumi<br />
meklējami Tērbatas universitātē, kur 19.gs. vidū, palielinoties latviešu studentu skaitam, arī<br />
sākās savstarpēja biedrošanās un šo biedrību iekšējās organizācijas pielāgošana korporāciju<br />
principiem. Lieli nopelni pirmo Latviešu studentu korporāciju izveidē pieder Atim<br />
Kronvaldam, jo tieši viņa ierosmē 1870. gadā Tērbatā izveidojās "Latviešu rakstniecības<br />
vakari", kas savu iekšējo uzbūvi un organizāciju gandrīz pilnībā veidoja uz korporāciju<br />
principiem. Vēlāk no šiem vakariem izveidojās latviešu studentu korporācija Lettonia.<br />
Sākotnēji korporācijas dibinājās ārpus Latvijas - Tērbatā, Pēterburgā un Maskavā. Pieaugot<br />
latviešu studentu skaitam, arī Rīgas Politehnikumā radās nepieciešamība pēc studentu sadzīves<br />
organizēšanas un 1880. gadā tika nodibināta korporācija Selonija.<br />
Beidzoties Pirmajam pasaules karam, dibinājās Latvijas valsts. 1918. gadā Latvijā esošie<br />
korporāciju biedri aktīvi iesaistījās Latvijas republikas proklamēšanā, piedaloties<br />
proklamēšanas akta organizēšanā un nodrošinot kārtību tā laikā. Drīz pēc tam lielākā daļa<br />
aktīvo biedru ar speciālu kopsapulces lēmumu nolēma nodot sevi pagaidu valdības rīcībā,<br />
iestājoties tās bruņotajos spēkos. Pateicoties savai organizētībai un disciplīnai, atsevišķā<br />
Studentu rota ilgu laiku bija viena no jaunās Latvijas armijas uzticamākajām vienībām. Pēc<br />
brīvības cīņām, atsākoties miera laikam, daudzi devās uz Latvijas Universitāti studēt un kļuva<br />
arī par korporāciju biedriem. Brīvvalsts laikā korporāciju rindās bija gandrīz viss Ministru<br />
kabinets, vairums akadēmiski izglītoto Latvijas pilsoņu, tai skaitā arī daudzi Latvijas armijas<br />
virsnieki, kurus pēc padomju okupācijas nežēlīgi likvidēja Litenē un gulagā. 1940. gadā,<br />
padomju karaspēkam okupējot Latviju, tiek slēgtas visas akadēmiskās mūža organizācijas -<br />
īpašumi konfiscēti un to biedri represēti. Otrais pasaules karš un otrā Padomju okupācija<br />
piespieda daudzus Latvijas korporāciju biedrus izklīst pa visu pasauli no Amerikas līdz<br />
Austrālijai.<br />
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas savu darbību atjaunoja arī lielākā daļa Latvijas<br />
korporāciju, un līdz ar to tādas devīzes kā Tēvija, gods, pienākums! (korporācija Vendia),<br />
Draugam, tēvijai! (Selonija) Visu par Latviju! (Tervetia), Vienotiem spēkiem par godu, draugu,<br />
tēvzemi! (Fraternitas Metropolitana) ir pulcējušas daudzus jaunās paaudzes Latvijas<br />
studentus. Lai korporācija varētu darboties, tas ir, iedzīvinātu savus principus sadzīvē, tās<br />
locekļiem ir izvirzītas augstas prasības. Mūsdienu globalizācijas un latviskuma nihilisma laikā<br />
šo prasību ievērošana dažkārt ir ne vien grūta, bet prasa arī daudz morāla spēka, sevis<br />
pilnveidošanu un savaldību.<br />
Latvijā darbojas 23 studentu un 13 studenšu korporācijas. Katrai korporācijai ir sava trīs krāsu<br />
simbolika – trikolors, savs karogs un ģerbonis, studentiem deķelis (cepure) - krustdēliem<br />
melnais deķelis un pazīšanās zīme - cirķelis. Studentu korporāciju sadzīves neatņemama<br />
sastāvdaļa ir studentu dziesmas, tautas dziesmas un patriotiskas dziesmas.<br />
Studentu korporācija ir akadēmiska mūža organizācija, ko veido studenti un studijas beigušie<br />
jeb filistri, kuri paliek uzticīgi viens otram līdz mūža beigām. Viņiem novembra drēgnums nav<br />
šķērslis ar prieku un pacilātību gatavoties Latvijas neatkarības svinībām, dodoties svētku<br />
gājienā no Universitātes līdz Mātes Latvijas tēlam Brāļu kapos, tādējādi apliecinot savu<br />
tēvzemes mīlestību un godinot savus cīņās kritušos biedrus, kuru ziedotā dzīvības vērtība ir<br />
mūsu valsts – Latvija.<br />
Ilze Kūle, <strong>Ogres</strong> skolotāju kamerkora diriģente<br />
Mārcis Kūlis, korporācijas Vendia filistrs<br />
Vai esam kļuvuši gudrāki<br />
Šķiet, tāds varētu būt jaunajā <strong>Ogres</strong> Tautas teātra pirmizrādē "Taupības komisārs" iešifrētais<br />
pamatjautājums. Jo, atmetot lugu raksturojošos "lielumus" (autoru nacionalitāti, darbības vietu,<br />
laiku, kad tā uzrakstīta), tā vien šķiet, ka varoņi tepat – mūsu un kaimiņpagalmā (kā<br />
Blaumanim) dzīvojuši. Taču, ja gribam būt precīzi, ceļš gluži uz kaimiņiem neved, bet uz<br />
pagājušā gadsimta 20.-30. gadiem gan. Uz laiku, kad pasauli pārņēma Lielā depresija. Vieni<br />
cieta lielus zaudējumus, izmisa, sastinga, citi slēpa galvu smiltīs kā strausi un gaidīja, ka kāds<br />
visu nokārtos, vēl citi sparīgi ķepurojās un izķepurojās... Bet tikām divi vācu rakstnieki –<br />
F. Arnolds un E. Bahs – vēstīja par savu laiku. Galvenokārt rakstot komēdijas, kuras gan tolaik,<br />
spītējot depresijas drūmumam, bija ļoti iecienītas, gan turpina būt uz mūsdienu skatuvēm.<br />
Piemēram, abu radīto situāciju komēdiju "Spāniešu muša" iestudējis ne viens vien Latvijas<br />
amatierteātris.<br />
Savukārt deviņdesmito gadu beigās "Atpūtu "Paradīzē"" (reizē arī iespēju sirsnīgi<br />
izsmieties) saviem skatītājiem sagādāja Latvijas Nacionālais teātris un režisors Alfreds<br />
Jaunušāns (kopā ar abiem autoriem).<br />
No turienes – Nacionālā teātra bibliotēkas – nāk arī "Taupības komisāra" eksemplārs. Bet tam<br />
līdzi – atmiņas par komēdijas 1931. gada iestudējumu šajā teātrī, kurā lomas spēlēja visi izcilie<br />
tālaika aktieri: Anta Klints, Lilija Ērika, Jūlija Skaidrīte, Voldemārs Švarcs, Teodors Podnieks,<br />
Jānis Ģērmanis...<br />
<strong>Ogres</strong> TT režisors Jānis Kaijaks stāsta, ka viņu šī<br />
komēdija ieinteresējusi jau tad, kad mums pašiem<br />
vēl nekādas dižķibeles nav bijis. Taču tās ierašanās<br />
"Taupības komisāra" iederību aktualizējusi un<br />
apstiprinājusi. "Jo kas tad ir šis komisārs," precizē<br />
Jānis, "cilvēks, kurš risina jautājumu, kā ietaupīt<br />
līdzekļus. Proti – kādā krietni paputējušā firmā tiek<br />
norīkots grāmatvedis, kuram jāapcērp finanses un<br />
viss jāsaved kārtībā. Vārdu sakot – jāglābj, kas vēl<br />
glābjams... Vai ko līdzīgu neesam piedzīvojuši un<br />
neturpinām piedzīvot paši Kā zināms, vēsture<br />
atkārtojas, lai pārbaudītu, vai esam kļuvuši kaut drusciņ<br />
gudrāki."<br />
Taču nesatraucieties – tā ir komēdija, jo nav taču grūti<br />
iedomāties, cik smieklīga (vismaz citu acīs) īstenībā ir<br />
šāda centība (pārcentība) visu kārtot un sakārtot. Turklāt<br />
noteicošās nebūs naudas lietas, uz skatuves valdīs arī<br />
mīlestība, vīsies pa kādam intrigu un pārpratumu<br />
mezglam. Režisors arī atzīst, ka komēdiju iestudēt nav<br />
viegli, un visi strādājot slapjām pierēm. Taču ļoti cer, ka<br />
zālē skanēs smiekli, un skatītājiem jaunā izrāde<br />
iepatiksies.<br />
25. novembrī plkst 16.00<br />
<strong>Ogres</strong> kultūras centra Lielajā zālē<br />
-<br />
TAUPIBAS<br />
-<br />
KOMISARS<br />
F. Arnolds, E. Bahs<br />
Krīzes komēdija<br />
“Labu deju nekad nebūs par daudz,”<br />
- nešaubās Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) deju mākslas eksperte un<br />
27. oktobrī Ogrē notikušā jaunrades deju konkursa „Kļavu lapu virpulī” žūrijas pārstāve MARUTA<br />
ALPA. Viņu arī lūdzu dalīties savos iespaidos par redzēto.<br />
Es tiešām priecājos gan par šo ogrēniešu iniciatīvu, par konkursa norisi un tā rezultātiem. Šāds<br />
konkurss ir vajadzīgs, atbalstāms un veicināms. Jo tam, ka līdz šim mums ierasti bijis tikai viens<br />
jaunrades deju konkurss (Valmierā), ir arī savi mīnusi. Vispirms jau tas, ka allaž pieteikto deju ir ļoti<br />
daudz (60-90), ko vienas dienas laikā grūti izvērtēt. Nereti arī dzirdam ieteikumus par nopietnāku<br />
atlasi.<br />
Savukārt lokālo konkursu (kā pērn Daugavpilī vai šogad Ogrē) tradīcijai nostiprinoties, tie<br />
varētu kļūt par pirmo pakāpi ceļā uz lielo skati.<br />
Būtu tikai uzteicami, ja katrā vēsturiskajā novadā notiktu šādi reģionālie konkursi, kas radušies<br />
pēc pašu (šajā gadījumā Edgara Tabora) iniciatīvas un kuros piedalītos arī tie, kas neuzdrošinās<br />
startēt Valmierā. Tādējādi savus spēkus jau pārbaudījušie nodrošinātu arī augstāku visas valsts<br />
jaunrades deju skates kvalitāti. Protams, ka mākslīgi izveidot neko nevar, taču Ogrē redzētais<br />
liecina par labu iesākumu. Arī organizatoriski konkurss bija izdevies. Gan deju autori labi jutās, gan<br />
dalībnieki, gan žūrijai bija viegli strādāt. Tātad bija visi priekšnosacījumi – <strong>Ogres</strong> novada<br />
pašvaldības atbalsts (finansējums) un ieinteresētība, <strong>Ogres</strong> Kultūras centra lielā, skaistā skatuve,<br />
tāpat atbilstošas telpas dejotājiem.<br />
Manuprāt, visai dienai ļoti pozitīvu gaisotni piešķīra tas, ka pašā sākumā uzstājās bērnu deju<br />
kolektīvs Pīlādzītis. Viņi dejoja tik sirsnīgi un tik pareizi! Vadītāja Mārīte Baltā šiem bērniem<br />
iemācījusi apbrīnojami pareizu palēciena soli, tāpat polku –kā no krājuma "Latviešu dejas pamati".<br />
Tādi mazi mākslinieki, kuriem jebkura deja labi izskatīsies. Arī abas Mārītes horeogrāfijas bija ļoti<br />
veiksmīgas.<br />
Konkursā redzējām 21 deju, ko rādīja 15 kolektīvi. Liela daļa no šiem autoriem jau piedalījušies<br />
Valmieras konkursos. Protams, ka favorīte bija Skaidrīte Andževa, kura arī Valmierā pamanīta un<br />
atzinīgi novērtēta. Taču es uz visām jaunradītajām dejām skatos ļoti pozitīvi, jo nebija nevienas<br />
tādas, ko negribētu redzēt uz kādas no skatuvēm. Jā, bija dejas, kas paliks konkrētā kolektīva<br />
repertuārā, un arī tas jau ir sasniegums. Bet būs arī tādas, ko dejos novada līmenī vai apriņķa<br />
svētkos. Par vairākām es teiktu - labas pāru dejas. Varbūt līdzīgas viena otrai kā divas ūdens lāses,<br />
taču arī tās var dejot jebkurā koncertā, jo noderēs B grupas jauniešu kolektīviem, kuriem trūkst<br />
repertuāra.<br />
Deju skaits nebija liels, tāpēc žūrija labprāt izmantoja iespēju aprunāties ar autoriem, un,<br />
domāju, tas ir vēl viens šā konkursa ieguvums. Mums izveidojās dialogs, deju autori nāca klāt pie<br />
katra žūrijas locekļa un jautāja, kas viņus interesēja. Savukārt mūsu uzdevums bija izstāstīt savu<br />
redzējumu, viņus rosināt un iedrošināt strādāt tālāk. Sarunās ar autoriem teicu, ka es katru no<br />
demonstrētajām dejām vērtēju arī no tā aspekta, ko mēs varētu dejot nākamajos vidējās paaudzes<br />
deju svētkos vai TDA svētkos.<br />
Atgādināju arī, ka par horeogrāfu nekļūst ne vienā, ne divos un pat ne trijos gados. Turklāt, lai<br />
gan konkursā šis vārds skanēja lepni, es to lietotu visai piesardzīgi. Jo horeogrāfs ir amats, un tas<br />
vispirms ir jāapgūst. Šobrīd lielākā daļa deju autoru, kuri piedalījās konkursā, ir mācījušies<br />
tālākizglītības kursos „Latviešu dejas skola” un guvuši tikai nelielu ieskatu dejas kompozīcijā. Ja<br />
kāds nopietni domā par deju jaunradīšanu, ja viņos ir šis aicinājums, noteikti ir jāmācās vēl un vēl.<br />
Vairāki autori interesējās, vai ir vērts viņa deju 26.janvārī vest uz Valmieru, uz nākamo<br />
konkursu. Tas, protams, jāizlemj katram pašam. Taču, manuprāt, konkurss veicināja šo izšķiršanos:<br />
deva drosmi turpināt samēroties ar citiem vai arī parādīja, ka pašam vēl daudz jāstrādā .<br />
Es ļoti pozitīvi vērtēju šo iniciatīvu – <strong>Ogres</strong> konkursu – un ceru uz tā turpinājumu. Labu deju<br />
nekad nebūs par daudz. Apbrīnojami, ka Latvijā ir tik daudz radošu cilvēku!<br />
Mēs esam stipri kopdejošanā (koprepertuārā) Deju svētkos, bet būtu jāstiprina daudzveidība,<br />
individualitāte, īpašais, atšķirīgais, lai vairāk būtu kolektīvu ar "savu" seju un repertuāru,<br />
alternatīvie Jaunrades konkursi ir iespēja šo situāciju pozitīvi mainīt.<br />
Marutu Alpu uzklausīja Inta Kārkliņa<br />
Baibas Trumekalnes foto<br />
VPDK Raksti<br />
Deju autori tika vērtēti trijās grupās: bērnu deju kolektīvu horeogrāfi, horeogrāfi -<br />
Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra deju skolas absolventi (1. grupa), <strong>Ogres</strong> deju<br />
apriņķa deju kolektīvu vadītāji (2. grupa).<br />
Galveno balvu – kausu “Kļavu lapu virpulis 2012” saņēma horeogrāfe Skaidrīte Andževa par<br />
VPDK Raksti izpildīto deju “Ai, kājiņas”. Šī deja saņēma arī skatītāju balvu.<br />
Specbalvas pasniedza “Fazer Latvija”, Dziesmu svētku biedrība, kā arī <strong>Ogres</strong> novada<br />
pašvaldība, kas par saviem favorītiem izvēlējās Mārītes Baltās, Ilzes Jankunas un Aijas Zepas un<br />
Inetas Svilānes izveidotās dejas.<br />
Bērnu deju kolektīvu grupā 1. un 2. vietu ieguva Mārītes Baltās dejas “Ko, runcīti, tu<br />
domāji” un “Jautrais Rīgas tramvajiņš”, ko izpildīja BDK Pīlādzītis, 3.vietu – Ineses Putromas<br />
deja “Cieradrivu polka”(BDK Bitītes).<br />
1. grupā 1. vietu saņēma horeogrāfe Ineta Svilāne par deju “Man pazuda kumeliņš”, (VPDK<br />
Luste), 2. vietu – Sandra Blumbaha par deju “Precību dancis” (TDA Rucavietis), savukārt<br />
3. vietu šajā grupā ieguva četri horeogrāfi: Dace Kalēja – “Pirts dancis” (VPDK Tapa), Inga<br />
Meiere – “Riti, riti” (VPDK Senlīgo), Guna Trukšāne – “Kur Tu iesi, ciema puisi” (VPDK Pali),<br />
Sandra Blumberga – “Līgo dancis” (TDA Rucavietis).<br />
2. grupā 1. vietu ieguva Skaidrītes Andževas deja “Ai, kājiņas” (VPDK Raksti), 2. vietu –<br />
Edgara Tabora deja “Mēs ciemiņus gaidīdami” (TDA Ogre), 3. vietu – Ilzes Jankunas “Daiļa<br />
sēta” (SDK Sumulda).<br />
Pāriet krusa, pāriet lietus, vēji nāk un projām iet,<br />
Saule bāl un meklē rietu, tikai tētis nepārnāk...<br />
Atvadu brīdī izsakām patiesu līdzjūtību<br />
VPDK Raksti un TDA Ogre vadītājam Edgaram Taboram<br />
<strong>Ogres</strong> Kultūras centra saime
2012. gada 13. novembris 3<br />
<strong>Ogres</strong> Kultūras centrā<br />
Ogrē, Brīvības ielā 15, www.okc.lv. Informācija: diennakts dežuranta tālr.: 65024680,<br />
biļešu kases tālr.: 65047740, e-pasts: kulturas<strong>centrs</strong>@oic.lv<br />
Kases darba laiks no 1. septembra līdz 31. maijam<br />
Pirmdiena slēgta<br />
Otrdiena 14.00 - 19.00<br />
Trešdiena 10.00 - 13.00 14.00 - 18.00<br />
Ceturtdiena 14.00 - 19.00<br />
Piektdiena 10.00 - 13.00 14.00 - 18.00<br />
un stundu pirms pasākumiem.<br />
.<br />
<strong>17</strong>. novembrī plkst. 12.00 Lielajā zālē<br />
Cirka šovs TRANSFORMERIS (Ukraina). Akrobāti, klauni, burbuļu šovs, multfilmu varoņi<br />
un daudz citi pārsteigumi! Biļešu cena Ls 2<br />
.<br />
<strong>17</strong>. novembrī plkst. 21.00 Deju zālē<br />
ULMAŅLAIKU BALLE. Āris un Saulceris Ziemeļi brāļu Laivinieku repertuārā, orķestris.<br />
Ulmaņlaiku flirta ainas, konkursi, tosti, pārsteigumi. Biļetes cena iepriekšpārdošanā, lai<br />
rezervētu vietas pie galdiņiem, Ls 5, pasākuma dienā – Ls 7.<br />
.<br />
No 19. līdz 25. novembrim Kamerzālē<br />
darbosies <strong>Ogres</strong> pensionāru biedrības rokdarbu pulciņa “Kamolītis”<br />
IZSTĀDE-PĀRDOŠANA.<br />
.<br />
24. novembrī uz skatuves<br />
jauno mūzikas grupu konkurss ZAĻAIS KNĀBIS 2012. Biļešu cena Ls 2<br />
.<br />
25. novembrī plkst. 16.00 Lielajā zālē<br />
Pirmizrāde! <strong>Ogres</strong> Tautas teātra 45 gadu jubilejā krīzes komēdija E. Bahs, F. Arnolds<br />
TAUPĪBAS KOMISĀRS. Režisors Jānis Kaijaks.<br />
.<br />
No 26. novembra līdz 5. decembrim Kamerzālē<br />
darbosies Invalīdu biedrības darināto rokdarbu IZSTĀDE-PĀRDOŠANA.<br />
.<br />
30. novembrī plkst. 19.00 Lielajā zālē<br />
HAMILKĀRA KUNGS - CILVĒKS, KAS MAKSĀ. Šī leģendām apvītā, melodramatiskā<br />
francūža Ī. Žamiaka meistarīgi uzrakstītā luga ir iespēja runāt ar skatītāju par nemainīgām un<br />
katram cilvēkam būtiskām tēmām ar francisku vieglumu, it kā spēlējoties. Titullomā Jānis<br />
Reinis. Lomās: Aīda Ozoliņa, Enriko Avots, Egija Missa-Silāre, Jānis Mūrnieks. Režisore Dita<br />
Balčus. Biļešu cena Ls 3, 4, 5<br />
.<br />
30. novembrī plkst. 19.00 Mazajā zālē<br />
Jauktā kora Ogre 40. sezonas jubilejas koncerts. IET DZIESMA PA MŪSU MŪŽU, LAI<br />
MŪŽS PAR DZIESMU KĻŪST.<br />
.<br />
1. decembrī plkst. 18.00 Lielajā zālē<br />
deju sadancis BRIZGU BRAZGĀM JEB SALDĀ DZĪVE. Biļešu cena Ls 1<br />
.<br />
2. decembrī plkst. 16.00 Lielajā zālē<br />
<strong>Ogres</strong> novada Bērnu un jauniešu <strong>centrs</strong>, <strong>Ogres</strong> kultūras <strong>centrs</strong> aicina iedzīvotājus uz labdarības<br />
koncertu OGRE, ATVER SAVU SIRDI!<br />
18.00 Egles iedegšana pie <strong>Ogres</strong> Kultūras centra<br />
.<br />
4. decembrī plkst.18.00 Lielajā zālē<br />
<strong>Ogres</strong> novada izglītības iestāžu koru Ziemassvētku ieskaņas koncerts<br />
ZIEMASSVĒTKI MANĀ IELĀ<br />
.<br />
6. decembrī plkst. 19.00 Lielajā zālē<br />
Vokālā grupa FRAMEST šī gada Ziemassvētkos piedāvā neaizmirstamu koncertu SVĒTKI<br />
LEDUS PILĪ. Koncerta programmā Ziemassvētku sajūtu uzburs populāras Raimonda Paula<br />
dziesmas, kā arī visiem labi pazīstamas Ziemassvētku melodijas. Biļešu cena Ls 4, 5, 6, 7<br />
.<br />
9. decembrī plkst. 16.00 Lielajā zālē<br />
Teātris ARS NOVA aicina – Jānis Lūsēns, Inese Zandere, mūzikls SNIEGA KARALIENE.<br />
Lomās: LNO soliste Kristīne Zadovska, Andžela Goba, Ieva Sutugova, Andris Ērglis, Zigfrīds<br />
Muktupāvels, Ieva Akurātere, Ance Krauze, Uģis Roze, Amber. Biļešu cena Ls 5, 7, 8, 10, 12<br />
Korim Ogre – 40<br />
Aicinām visus uz mūsu jubilejas koncertu 30.novembrī plkst. 19.00 <strong>Ogres</strong> Kultūras centra<br />
Mazajā zālē. Ieeja brīva.<br />
Būsim īpaši priecīgi satikt bijušos kora dziedātājus un pēc koncerta kopā priecāties<br />
jubilejas ballē. Dalības maksa – Ls 5 no cilvēka. Lūdzam pieteikties uz balli līdz 23.<br />
novembrim, zvanot Andrim, tālr.: 20220626 vai Ligitai, tālr.: 26431<strong>17</strong>8, vai personīgi <strong>Ogres</strong><br />
Mūzikas skolas kafejnīcā pie Anitas.<br />
Koris Ogre un diriģenti<br />
Tekstils TLMS Saiva<br />
Fotogrāfija Edmunds Glūdiņš<br />
DABA IEDVESMO - CILVĒKS RADA<br />
Ciemupes Tautas namā<br />
Atklāšana 28. novembrī plkst. 18.00<br />
<strong>Ogres</strong> Mākslas skolas izstāžu zālē<br />
Informācija: tālr.: 65068716; e-pasts: daiga.sosnare@inbox.lv ‘<br />
<strong>17</strong>.novembrī plkst.21.00 atpūtas vakars pie galdiņiem PAR ZAĻU PAT VĒL ZAĻĀKS.<br />
Spēlēs grupa Gan jau. Pārsteiguma balvas tiem, kas uz pasākumu ieradīsies zaļā apģērbā vai<br />
apģērbu papildinot ar šīs krāsas aksesuāriem. Biļešu cena iepriekšpārdošanā, lai rezervētu<br />
vietas pie galdiņiem, Ls 3; pasākuma dienā – Ls 5, informācijas tālr. 28700053.<br />
<strong>Ogres</strong>gala Tautas namā<br />
Informācija: tālr.: 265035157; e-pasts: ogresgalatn@inbox.lv<br />
<strong>17</strong>. novembrī plkst. 14.30 Ukrainas CIRKS. Biļetes iepriekšpārdošanā. Biļešu cena Ls 2<br />
Aicinām <strong>Ogres</strong>gala iedzīvotājus piedalīties radošo darbu izstādes<br />
SEN GAIDĪJU, NU ATNĀCA TIE BAGĀTI ZIEMASSVĒTKI<br />
veidošanā. Izstādi atklās 22. decembrī<br />
<strong>Ogres</strong> Kultūras centrā<br />
TAUTAS MĀKSLAS UN AMATU DIENAS BALTĀ LAIPA<br />
7. - 9.decembris<br />
IZSTĀDES<br />
Kamerzālē<br />
TELPU TEKSTĪLIJAS & SENAS MĒBELES no <strong>Ogres</strong> Vēstures<br />
un mākslas muzeja krājumiem<br />
RIŠELJĒ ROKDARBI – Latvijas Amatniecības kameras<br />
Tekstilnieku ģildes meistaru darbi<br />
Mazajā zālē OGRES VALSTS TEHNIKUMA EKSPOZĪCIJA<br />
8.decembrī 10.00-18.00<br />
Mazajā zālē<br />
<strong>Ogres</strong> Valsts tehnikuma radošās un profesionālās darbnīcas, prezentācijas un muzikālie<br />
priekšnesumi<br />
Deju zālē<br />
Tautas lietišķās mākslas un amatniecības darbu izstāde, demonstrējumi, tirdziņš<br />
Kelmes /Lietuva/ kokamatnieku un rokdarbnieču darbi<br />
Vidzemes tautas tērpi, Cēsu radošā darbnīca Vēverīšas<br />
Koka mēbeļu komplekts, amata meistars Jānis Ēvele<br />
TLMS Saiva un Cēre radošās darbnīcas<br />
10.30 Tautas mākslas un amatu dienas BALTĀ LAIPA atklāšana<br />
11.00 Latviešu tautasdziesmu programma Dziesmā savērpts pavediens,<br />
dzied vokālā grupa Svilpastes<br />
11.30 Muzicē lietuviešu tautas kapela Kelmēnieši no <strong>Ogres</strong> sadraudzības pilsētas Kelmes<br />
12.00 Latviešu tautasdziesmu programma Tautiešam’i roku devu, dzied jauktais koris Grīva<br />
13.00 Kelmes deju kopas un kapelas koncerts<br />
14.00 Uzvedums Vakarēšana, folkloras kopa Artava<br />
14.30 Sadancošana ar <strong>Ogres</strong> Danču kluba dalībniekiem<br />
15.00 Muzicē Kelmēnieši<br />
15.30 Ogrēniešu un viesu sadancis<br />
Deju zāles foajē 11.00-14.00 RADOŠĀS DARBNĪCAS ĢIMENĒM AR BĒRNIEM<br />
Puzuru darināšana, telpu rotājums, apsveikuma kartiņu darināšana, miniiepakojums dāvanām,<br />
papīra plastika, filcēšana, dekupāža uz ādas, stikla apgleznošana<br />
Kamerzālē 11.00 -13.00 IZGLĪTOJOŠAS PROGRAMMAS<br />
Rotātās telpu tekstīlijas, LU Latvijas Vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas vadītāja Dr.hist.<br />
Aijas Jansones (tiks izmantoti izstādes Telpu tekstīlijas eksponāti)<br />
Rudītes Grasbergas (Latvijas Amatnieku kameras Tekstilnieku ģildes meistare) komentāri<br />
par rišeljē rokdarbu darināšanu<br />
Mazās zāles foajē 15.00-<strong>17</strong>.00<br />
Videofilma Astoņas brīnumlietas, ko latvieši joprojām dara<br />
Kafejnīcā – tradicionālie ziemas ēdieni.<br />
Informācijas apmaiņa, tālr.29437118, e-pasts: daina.raituma@okc.lv<br />
Pieteikšanās tirdziņam līdz 1.decembrim; dalības maksa Ls 1,50 par katru metru,<br />
ierašanās un iekārtošanās 8.decembrī līdz plkst.10.00<br />
<strong>Ogres</strong> Vēstures un mākslas muzejā<br />
Ogrē, Brīvības ielā 15. Informācija: tālr.: 65024345<br />
2012.gada 9. novembris – 2013.gada 19. janvāris Izstāde OGRES ŠNICELE<br />
Izstāde sniedz ieskatu padomju laiku sabiedriskās ēdināšanas tradīcijās, iepazīstina ar <strong>Ogres</strong><br />
pilsētas restorāniem, kafejnīcām, ēdnīcām, bufetēm un kioskiem, atklāj pavāru, oficiantu,<br />
konditoru un citu strādājošo darba ikdienu. <strong>Ogres</strong> pilsētā bija apmēram 27 sabiedriskās<br />
ēdināšanas uzņēmumu. Ogrēnieši noteikti vēl atceras kafejnīcā Zirnītis baudītos zirņus ar speķi<br />
vai Pie zelta liepas eskalopu, savukārt citi – Ogrītes un Zilo kalnu restorānos pavadītos<br />
vakarus. Savdabīgus akcentus pilsētas vizuālajā tēlā ienesa vasaras<br />
sezonas kioski – Sēnīte, Sniedziņš, Sniegbaltīte, Pludiņš, Zvaniņš.<br />
Muzejs pateicas visiem, kas dalījās pieredzē par darbu<br />
sabiedriskajā ēdināšanā un atnestajiem fotoattēliem. Aicinām arī<br />
citus ogrēniešus izstāstīt savu stāstu un pārskatīt fotogrāfiju<br />
krājumus.<br />
Izstādes apmeklētāji aicināti iegādāties izstādei speciāli<br />
izgatavotos suvenīrus. Piespraužamās nozīmītes rotā interesantāko<br />
un populārāko restorānu, ēdnīcu un kafejnīcu ēdienu<br />
nosaukumi: “Cālis tabakā”, šnicele “Ogre”, eskalops “Pie<br />
zelta liepas” un pankūkas “Lūdzu vēl!”, bet piezīmju<br />
blociņu – slavenās kafejnīcas “Pie zelta liepas” attēls.<br />
Blociņa vāku iekšlapās atrodama kafejnīcas kādreizējās<br />
šefpavāres Ināras Klintsones sastādītā šniceles “Pie zelta<br />
liepas” recepte un īss ēdiena gatavošanas apraksts.<br />
Ķeipenes Tautas namā<br />
Informācija: 26545470; e-pasts: inese.daugaviete@inbox.lv<br />
24.novembrī plkst.19.00 pēc skatītāju vēlēšanās Ķeipenes amatierteātra izrāde –<br />
Vigita Pumpure KAIMIŅU BŪŠANA. Naivs farss 3 cēlienos bez pretenzijām uz augsto<br />
mākslu. Režisore Alda Račika. Biļešu cena Ls 1<br />
Ķeipenes KINOSTACIJĀ<br />
<strong>Ogres</strong> fotokluba fotomākslinieces Ingūnas Rozes izstāde VELDZE<br />
<strong>Ogres</strong> Centrālajā bibliotekā<br />
Ogrē, Brīvības ielā 35<br />
Informācija: tālr: 65071947; e-pasts: info@ocb.lv<br />
Aicinām bezmaksas apmācībās apgūt datorlietošanas pamatus. Pieteikties personīgi<br />
Pieaugušo nodaļas lasītavā vai pa tālruni 65071947.<br />
Izstādes<br />
9.-26.novembris Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas ietvaros literatūras izstāde<br />
DAUDZVEIDĪBA ZIEMEĻVALSTĪS<br />
2.-19.novembris literatūras izstāde NOVEMBRIS LATVIJAS VĒSTURĒ<br />
19. - 30.novembris tematiskā literatūras izstāde IELŪKOJIES SEVĪ!
2012. gada 13. novembris 4<br />
Daudzi mūži dažās stundās<br />
"... viņi nāk un spēlē Mūžīgo spēli. Spēli, kurā tu vairs neesi pats, bet gan karalis, ubags,<br />
varonis, slepkava. Spēli, kurā tevi nepazīst neviens, un reizē pazīst ikviens, jo tu atdod sevi<br />
visu – šai Mūžīgajai spēlei, šai dievišķajai teātra ugunij." (Valdis Rūmnieks, Andrejs Migla)<br />
Kur tie gadi...<br />
Jā, nāk un spēlē. Vakaru pēc vakara, nedēļu pēc nedēļas, mēnešiem, gadiem. Tonijas izaug par<br />
Elīnām, Antonijām vai Bebenēm, Kārlēni – par Alekšiem, Dūdariem, Pindakiem, kāds mazs Cālis<br />
vēlāk būs Spīdola, Marija Stjuarte, Hamlets vai vismaz viņa tēva gars... Ogrē tā saspēlēti vairāki<br />
gadu desmiti. Pat pašas pilsētas mūža garumā, ja patur prātā, ka pirmās izrādes iestudētas jau 1928.<br />
gadā, ka aktīvi strādāts kopš 1948. gada. Tomēr Tautas teātra īpašais statuss, reizē arī meistarības un<br />
atzīstama mākslinieciskā līmeņa apliecinājums iegūts pirms 45 gadiem, kas, protams, ir iemesls gan<br />
jubileju svinēt, gan aizvadīto gadu "priekškaru" atkal un atkal vērt vaļā.<br />
"Daudz visa kā bijis," saka <strong>Ogres</strong> Tautas teātra ilggadējā režisore Biruta Kovaļonoka. "Kur tas<br />
laiks, kad mēs ar vīru, toreizējās tauta nama direktores Vilmas Milleres aicināti, 1978. gadā<br />
ieradāmies Ogrē... Varētu stāstīt un stāstīt. Taču man viss ir arī pierakstīts," pasmaida Birutas kundze,<br />
un pēc dažām dienām dēls Jānis (šķiet, visiem skaidrs – režisors Jānis Kaijaks) uz mēģinājumu nāk ar<br />
apjomīgu saini rokās.<br />
No pirmās līdz pēdējai lappusei pierakstīta klade (ar norādi 1 un datējumu - 1978./1979. gada<br />
sezona), solīda biezuma un lieluma kantorgrāmata, vēl viena kantorgrāmata ļoti noderīgos vākos<br />
(kabatās), kur vieta gan laikrakstu izgriezumiem, fotogrāfijām, programmiņām... Savukārt katrs<br />
ieraksts (teikums, lakoniska piezīme, pluszīme, ķeksītis vai kāds režisorei vien saprotams simbols),<br />
kopā savijoties krāsainā un bezgala interesantā kolektīva "biogrāfijā", atkal un atkal liecina, ka arī<br />
minūtei skatuves prožektoru gaismā allaž ir gan sviedru sūrums, gan asaru sāļums klāt.<br />
Ļoti gausi, lielām bedrēm<br />
Atveram dažas lappuses.<br />
No statūtiem: "Par Tautas teātra dalībnieku<br />
var būt ikviens, kurš pārvalda literāro<br />
latviešu valodu un nopietni interesējas<br />
par teātra mākslu; vēlas šajā nozarē<br />
attīstīt un pilnveidot savas spējas; ir<br />
izturējis teātra iekšējās kārtības<br />
noteikumos paredzēto pārbaudes<br />
programmu; izpildījis dalībnieka anketu<br />
un apņemas pildīt teātra iekšējās kārtības<br />
noteikumus, dodams svinīgo solījumu."<br />
TT dalībnieka pienākumi (no gandrīz 20<br />
Izrādes “Lauva ziemā” mēģinājumā<br />
minētajiem, daži): "Cienīt sava TT godu.<br />
Būt nevainojamam savā stājā un attieksmē<br />
pret darbu un kolektīvu. Regulāri celt savu<br />
aktiera meistarību, individuāli strādāt un<br />
labot režisora norādītās kļūdas. Būt lietas kursā par literatūras un mākslas jautājumiem."<br />
1978. gada tematiskie pasākumi: "Salidojums, pilsētai - 50, Oktobra svinīgais koncerts, atskaites<br />
koncerts..."<br />
Līdz nākošajai sezonai padarāmais: "Afišas ar bildēm, programmas ar fotoattēliem,<br />
fotografēšana, rekvizītu kastes, koferi, tērpu kaste, gaismas telpās..."<br />
Repertuārs, pirmizrāžu datumi, izrāžu vietas, sastāvi... Arī īss katras izrādes vērtējums un<br />
uzstāšanās apstākļu raksturojums.<br />
"Velta nokavē pusstundu no izbraukšanas laika. Viņai nepatīk frizūra un vēl kaut kas. B. pieteic<br />
protestu pret ielecējiem, kuriem nākas glābt tos, kuri mācījušies gadu." (..) ""Malu medības"<br />
Suntažos. Otrā izrāde – ļoti gausa, ar lielām bedrēm. Jauc tekstus un nevar mērķtiecīgi vest sarunas.<br />
Skatītāju maz. " (..) "Leonam streiko mašīna. Cilvēku ļoti maz. Sarunāju gultu izrādēm. Nav:<br />
atgrima, pūdera, mašīnā nāk benzīns..." (..) "Izbraucot Millere protestē pret Ogļezņeva afišu un<br />
sakarā ar komjaunatnes konferenci liek izvākt dekorācijas uz ielas – mašīnas nav laikā. Izrāde laba."<br />
(..) "Pazūd abas Mauzes, jo nevar savā starpā vienoties. Spēlē Levane."(..) "Labi improvizē Zaķi..."<br />
(..) "Mazo bērnu sastāvs – nedroši." (..)"Ceļš ļoti tāls un slikts." (..) "1. reizi jauns sastāvs. Tēvs<br />
samulsis." (..) "Codē 2 izrādes. Ļoti veiksmīgi." (..) "Trūkst vistas, gailis. Šaura telpa". (..) "Labi<br />
ielec Jancis" (..) "Stipra lietus gāze. Visi slapji." (..)"Jelgavas festivāls "No aktiera nāk joki..."<br />
Analizē Akurātere. Nopeļ režiju." (..) "Jauns sastāvs. Ļoti labi darbojas." (..) "Ceļi pieputināti. Ar<br />
Valda piekabi. Izrāde laba." (..) "Nav autobusa, brauca ar satiksmes autobusu." (..) "Salasīts<br />
sastāvs, jo abas meitenes liek eksāmenus." (..) "Ar slimniekiem un apģērbu zudumiem. Ar komisijas<br />
slavinājumiem visiem. Komisijā Putniņš, Svīre, Šalkonis, Akurātere". (..) "Bauskas "Ļeņinā" visi<br />
pārguruši." (..) "Jāpārmēģina. Jāsalabo mūzikas aparāts." (..) "Dagnijai lauzta roka. Pirmo reizi<br />
pēc dekrēta – Jana. Ainai slims bērns." (..) "Milzīgs nams (Kaķeniekos), augsta un auksta skatuve.<br />
Izrādē daudz aizvietotāju." (..) "Vestienas estrāde. Skaista vieta. Ezera krasts. Līst izrādes laikā." (..)<br />
"Ķeguma tilta avārija. Visi satraukti." (..) "Ž. drāts savaino aci. Telpas labas. Izrāde labi rit." (..)<br />
"Turp ar vilcienu, atpakaļ ar personīgo transportu." (..) "Juris pirmo reiz Joske. Skatītājos dzērāji<br />
bļaustās." (..) "Darba diena. Grūti tikt, tomēr visi ir." (..) "Viss normāli."<br />
Kolektīvs, kurā gribējās būt<br />
Divdesmit piecus gadus par teātrim aktīvi atdotiem uzskata Andrejs Kušķis un atceras<br />
1960. gadu, kad šis ceļš sācies. "Pirmais mans režisors bija Pabriks, es atnācu, kad viņš iestudēja<br />
Vīgantes "Palmas zaļo vienmēr". Viņu nomainīja Adernieks, Vilnis Rozentāls, pie kuriem arī es<br />
darbojos. Tolaik bijām dramatiskais kolektīvs, bet tad, kad par tautas nama direktori kļuva Vilma<br />
Millere, viņai uzreiz bija skaidrs mērķis – izveidot Tautas teātri. Taču šo nosaukumu uzreiz nedeva,<br />
ar repertuāru un iestudējumiem bija jāpierāda, ka esam tā cienīgi. Strādājām, pierādījām un tikām pie<br />
šā titula. Turklāt tas bija laiks, kad katru izrādi īpaša komisija vērtēja ļoti bargi un dažkārt pat<br />
neatļāva rādīt, lika piestrādāt.<br />
Latviju jau toreiz izbraucām krustu šķērsu. Jo cik tad nu Ogrē vien var spēlēt Lielākoties braucām<br />
apkārt pa pagastiem, pa rajonu centriem, pilsētiņām un spēlējām vietējos tautas namos. Arī brīvdabas<br />
estrādēs. Atceros, kā mēs pirms Staburaga appludināšanas Vīgantes parka estrādītē spēlējām<br />
"Skroderdienas Silmačos". Ziemā gan nebija viegli, jo daudzviet telpas aukstas. Zālē skatītāji<br />
kažokos, mūsu dāmas uz skatuves plānos tērpos, kailiem pleciem, rokām... Nereti pat zobi klabēja,<br />
bet mēs tik un tā bijām prieka pilni. Vecākajiem aktieriem varbūt tā nešķita, bet mums, jaunajiem,<br />
nekādas vainas – jo vairāk romantikas, jo labāk.<br />
Sala arī autobusā, jo apkures nebija. Bet šoferis izdomāja, ka izpūtēja trubu izvilks pa vidu cauri<br />
salonam. Tad bija tik karsts, ka varējām kreklos dzīvoties... Reiz benzīna bāka nokrita, ko pat<br />
nepamanījām, kādu gabalu autobuss vēl ripoja pēc inerces, tad apstājās. Sākām meklēt vainu,<br />
skatāmies – bākas nav...<br />
Teātra dvēsele mums bija Velta Vedēja, viņa saturēja visus kopā. Organizēja gan darbu, gan atpūtu,<br />
gan sadzīviskās lietas kārtoja. Tas bija jauks kolektīvs, kurā gribējās būt.<br />
Es jau nesaku, ka biju slavens aktieris, bet laikam jau pa kādai lomai man tīri labi padevās. Sievu,<br />
lai, teātrī atradu. Kolēģu kāzu dāvanu – vāzi – abi ar Aiju glabājam joprojām. Arī Ruļļu un Grīnbergu<br />
pāri izveidojās teātrī.”<br />
Visi vienādi<br />
Ar vēl lielāku stāžu nekā kolēģis var lepoties teātrī joprojām spēlējošais Valdis Kļaviņš. "Šobrīd te<br />
esmu pats vecākais," viņš precizē un neslēpj, ka teātri spēlēt sācis jau vidusskolā, tad turpinājis<br />
Jaunatnes drāmas ansamblī, kas darbojies vecajā <strong>Ogres</strong> kultūras namā. Tikai tā izaudzis līdz<br />
amatierteātrim. "Tajā laikā jau nevarēja tā vienkārši aiziet, pieteikties un kāpt uz skatuves," precizē<br />
Valdis. "Bija teātrim savi statūti, bija vispirms<br />
kandidāta laiks, un tikai pēc trim veiksmīgi nospēlētām<br />
lomām tevi uzņēma par TT aktieri. Aizvadītie gadi<br />
daudz ko mainījuši.<br />
Ja tagad mūsu trupas kodolu veido ap diviem<br />
desmitiem aktieru, tad savulaik bijām pat vairāk nekā<br />
pusssimts, paralēli strādājām pie vairākiem<br />
iestudējumiem, labākos nospēlējot pat 100 reižu.<br />
Šobrīd gadā vairāk par vienu vai divām izrādēm nav<br />
iespējams iestudēt. Arī to mūžs nav ilgs, jo skatītāju<br />
skaits (vispirms jau ekonomiskās situācijas, izceļošanas<br />
u. tml. dēļ) krietni sarucis. Tolaik visur, kur braucām,<br />
bijām ļoti gaidīti. Pat tad, kad ceļā salūza mašīna, un<br />
izrāde varēja sākties ar divu stundu nokavēšanos,<br />
cilvēki sēdēja un gaidīja. Kādreiz tam visam bija cits<br />
svars. Paši arī jutāmies ciešāk saistīti, ģimeniskāk.<br />
Nebija svarīgi – jauns tu vai vecs. Visi vienādi.<br />
Protams, ka pa šiem gadiem stipri mainījusies arī pati<br />
teātra spēlēšana, tāpat repertuārs, kas agrāk bija<br />
vieglāks un vienkāršāk arī tika interpretēts. Ja sākumā<br />
mēs te nācām, mēģinājām un spēlējām galvenokārt<br />
prieka pēc, tad, arvien nopietnāk darbojoties, režisori mums arī atbildīgākus uzdevumus izvēlējās.<br />
Tas arī saprotami, ja teātrim jau ir kādi panākumi, tad galvenais ir noturēt līmeni un iet tālāk. Laiku<br />
pa laikam pie sevis nodomāju: pietiek, jālaiž jaunie pie spēlēšanas. Bet – tiek iestudēta kāda jauna<br />
izrāde, un man tajā atkal ir loma. Tā jau gadus desmit eju prom un joprojām esmu te."<br />
Jo vairāk dari, jo vairāk izdodas<br />
No 1999. gada "iesaukuma" teātrī ir Kalvis Kravalis, no 2000. gada – Anita Saukane, pirmos<br />
piecus gadus tajā par saviem vēl tikai sauks Edijs Čibels. Taču viņi visi trīs, pat negaidot jautājumu,<br />
apstiprina: "Interesanti, aizraujoši, gribas būt uz skatuves, darboties." Anita: "Daži neiedzīvojas,<br />
daži aizbrauc uz ārzemēm, citiem ģimenes apstākļu dēļ teātris vairs nešķiet interesants. Taču ir arī<br />
tādi trakie kā mēs, kuri joprojām turas." Arī Kalvis apstiprina: "Ja šobrīd kolektīvā aktīvi ir ap 20,<br />
tad pa šiem gadiem esmu redzējis spēlējam kādus 40-50 cilvēkus. Par laimi, ir cilvēku grupa, kas<br />
ilgāku laiku nemainās. Prieks, ka pats esmu iekļuvis tajā grupā, kas nemainās. Ienācu teātrī pie<br />
Birutas (Kovaļonokas – I. K.) un Žorža (Georga Kovaļonoka – I. K.), tagad mūs skolo – Jānis<br />
(Kaijaks – I. K.). Pie lomas strādājot, parasti jau gribas pārnest uz tēlu savu domāšanu, bet tas ne<br />
vienmēr ir tas, ko režisors vēlas. Tā nu allaž režisors un es cīnāmies. Bet, kāda nu tur cīņa - režisors<br />
allaž vinnē! Visi kopā mēs cenšamies, lai varētu ar savu izrādi piedalīties Gada izrāžu skatē un tikt<br />
vismaz finālā. Ja tur netiekam, godam kantis rīvē... Šie gadi mani arī pārliecinājuši: jo vairāk dari, jo<br />
vairāk arī izdodas. Tagad pat atcerēties negribas, cik zaļš es biju, teātrī ienākot."<br />
"Birutiņa mums bija kā mamma, ņēmās kā klukste ap saviem cāļiem," Kalvja teikto papildina<br />
Anita. "Mēs tiešām tobrīd neko nevarējām. Režisore mācīja gan runāt, gan kustēties. Studijas darbs<br />
mums bija Šekspīra "Divpadsmitā nakts", ko mēģinājām trīs (!) gadus un parādījām tikai vienu<br />
vienīgu reizi. Šekspīrs ar tādiem zaļknābjiem, kādi mēs bijām! Tagad liekas: šausmas, ko mēs<br />
rādījām! Tomēr mums pašiem tas bija radošs sasniegums (Par "Divpadsmito nakti" režisore pēc<br />
pirmizrādes 2003. gada 12. aprīļa hronikā ieraksta: "Ar grūtībām, bet normāli." – I. K.). Biruta bija<br />
ļoti prasīga, atlaides netika dotas, taču viņa mūs izaudzināja, lai Jānim tagad būtu, ar ko strādāt."<br />
Anita arī atceras savas izjūtas, teātrī ienākot: "Jau pirmajās dienās, kad atnācu, man bija sajūta: jā,<br />
es te palikšu. Un to, ka tā ir tava īstā vieta, var sajust uzreiz, kad redzi, cik atvērti ir cilvēki tev apkārt,<br />
kad jūti – savējie līdzās, kad uzreiz "saslēdzas" domāšana, kad redzi – ir ideju un izpausmes<br />
brīvība."<br />
Savukārt Ikšķiles teātrī noskatītais un uz kaimiņpilsētu teātra spēlēšanai pārvilinātais Edijs<br />
neslēpj, ka viņam <strong>Ogres</strong> teātris allaž paticis. Viņš arī zinājis, ka tā līmenis ir augstāks, kas nozīmē<br />
vairāk iespēju sevi parādīt. "Kad man piedāvāja izpalīdzēt, ielecot Šveika lomā, piekritu. Sāku ar<br />
Šveiku un paliku te, viņi no manis vaļā vairs netika. (Smejas.) Pēc tam man bija galvenā loma "Donā<br />
Žuanā", un, piedaloties skatē ar šo izrādi, es ieguvu Rīgas reģiona amatierteātra labākā aktiera<br />
titulu. Tā šobrīd ir augstākā atzinība."<br />
Bet Edija pirmā loma <strong>Ogres</strong> TT jāpiemin vēlreiz, jo ar "Šveika" izrādi savu 60. dzīves jubileju<br />
svinēja Valdis Kļaviņš, pārvēršot to neaizmirstamā atmiņu vakarā, bet jaunajiem – vērtīgā vēstures<br />
Pēc izrādes “Šveiks”<br />
Biruta un Georgs Kavaļonoki<br />
20. gs. astoņdesmitajos gados<br />
stundā. "Visi stāstīja par saviem gadiem teātrī, tas bija aizraujoši un interesanti. Kad teātra<br />
prezidentei Laumai Straumei nozīmīgu jubileju svinējām, fragmentus no agrākajiem<br />
iestudējumiem spēlējām, arī daudz atmiņu stāstu skanēja. Teātrim ir ļoti bagāta vēsture."<br />
Edijs arī lepojas, ka kolektīvs pēdējos gados republikas skatē allaž ticis labāko pulkā: "Tas ir liels<br />
gandarījums. Protams, ka mēs šo līmeni nedrīkstam nolaist zemāk. Ja jau esam ko sasnieguši, tad<br />
mums tā latiņa ir jānotur un jāceļ pat augstāk. Nedrīkst krist atpakaļ.”<br />
Turpinot<br />
Pat nejautājot, ir skaidrs, ka šādu pašu uzdevumu savam kolektīvam un sev ir izvirzījis arī režisors<br />
Jānis Kaijaks. Un viņiem visiem kopā tas nozīmē tikai vienu – nopietnu darbu. Tieši to pašu, ko par<br />
savu pamatprincipu allaž uzskatījusi Biruta Kovaļonoka: "Teātris nav izklaide, tas ir darbs. Jo<br />
teātris audzina, izglīto, bagātina. Tāpat kā laba grāmata, kā gudra lekcija. Tas ir cilvēka garīgās<br />
izaugsmes veids un iespēja citiem cilvēkiem likt domāt, izvērtēt, saprast. Šā iemesla dēļ pati<br />
vienmēr pie teātra esmu turējusies. Priecājos, ka Jānis šīs vērtības pieņēmis par savējām un tā arī<br />
turpina."<br />
Savukārt Jānis atzīst: "Ja kolektīva kodols pašlaik nebūt tāds, kāds tas ir, diez vai es te darbotos.<br />
Taču šo cilvēku dēļ gribas te būt un ir vērts strādāt.”<br />
Inta Kārkliņa<br />
Koncepcijas autore Ligita Zadvinska, tālr.: 26543512. Tekstu redaktore Elita Priedīte, tālr.: 65020967, e-pasts: elita.priedite@okc.lv. makets - Ilga Eglīte. Tirāža 13000 eks.