12.02.2015 Views

Kulturas Zinas Nr 17 - Ogres Kultūras centrs

Kulturas Zinas Nr 17 - Ogres Kultūras centrs

Kulturas Zinas Nr 17 - Ogres Kultūras centrs

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

<strong>Nr</strong>. <strong>17</strong> (30) 2012. gada 13. novembris PA “<strong>Ogres</strong> novada Kultūras <strong>centrs</strong>”<br />

Ogrē un kopā ar Ogri<br />

"Kultūras Ziņas" sveic jauktā kora Ogre<br />

māksliniecisko vadītāju JĀNI ZIRNI kā <strong>Ogres</strong><br />

Goda pilsoni!<br />

- Vai savu pirmo satikšanos ar Ogri – pilsētu,<br />

ar ko tagad jau sen esat cieši saistīts –<br />

atceraties<br />

- Precīzi ne, taču tas varēja būt sešdesmito gadu<br />

beigās vai septiņdesmito gadu sākumā. Tas bija<br />

laiks, kad spēlēju Latvijas radio estrādes<br />

orķestrī. Muzicējām kopā pārsvarā jauni zēni un<br />

brīvajos brīžos labprāt arī sportojām – spēlējām<br />

futbolu visur, kur vien atradām kādu brīvu<br />

pleķīti - pagalmos, pļavās, laukumos.<br />

Tradicionāli notika mači ar simfonisko orķestri,<br />

sacentāmies arī ar Operetes teātri. Reiz tika<br />

noorganizēts mačs ar <strong>Ogres</strong> estrādes orķestri<br />

Metronoms. Spēlējām futbolu <strong>Ogres</strong> stadionā:<br />

Latvijas radio bigbends un <strong>Ogres</strong> Metronoms.<br />

Stadions bija pilns ar cilvēkiem. Pirms spēles arī<br />

bija noorganizēts gājiens, un, ja nemaldos, Metronoms kā savu veiksmes simbolu saitē līdzi<br />

veda kazu... Kura komanda uzvarēja, neatceros, taču zinu, ka neskuma neviens. Pēc spēles<br />

satikāmies kopīgā banketā, kurā, protams, gāja lustīgi.<br />

- Bet pirmā muzikālā satikšanās<br />

- Šī arī bija pirmā muzikālā satikšanās, jo futbolu taču spēlēja orķestru mūziķi! Bet, ja nopietni,<br />

koru līmenī tas notika uzreiz pēc Dziesmu svētku simtgades – 1973. gada nogalē, kad Maija<br />

Rožlapa paziņoja, ka gribot mani piesaistīt korim. Viņa teica: "Es būšu kormeistare, tev jābūt<br />

šefam". Tā arī sākās. Oficiāli ar kori esmu kopā kopš 1974. gada janvāra. Un tā līdz šai dienai.<br />

- Nu jau jūsu un <strong>Ogres</strong> kopējais "mūžs" mērāms vairākos gadu desmitos. Jūtaties<br />

piederīgs arī pilsētai<br />

- Protams, ka jūtos. Esmu bijis arī <strong>Ogres</strong> pilsonis, jo nodzīvoju te gandrīz 10 gadus. Sākums gan<br />

bija visai sarežģīts, jo koris tolaik izveidojās kā trikotāžas kombināta kolektīvs. Taču īstenie<br />

ogrēnieši (es viņus ļoti labi saprotu) kombinātu neuztvēra kā savējo. Tātad mūs arī nē. Mēs<br />

daudziem bijām "Tie no triķīšiem...". Tikai tad, kad sākās pirmie panākumi, kad parādījām, ka<br />

koris spēj ko izdarīt, attieksme mainījās. Tomēr ļoti lēni. Sākumā bija skepse: "Nu, viņiem<br />

palaimējās..." Vienreiz palaimējās Otru N-to reizi Un tad jau mūs sāka pieņemt.<br />

- Dziedātājus arī nemulsināja kora "piederība" kombinātam jeb noteicošā bija diriģenta<br />

personība<br />

- Kāda tur personība! Biju jauns puika, nekas vairāk!<br />

- Meitenes jau parasti "krīt" uz tiem jaunajiem ...<br />

- Iespējams, tolaik vairāk biju pazīstams kā estrādes mūzikas izpildītājs, saksofonists. Vieni<br />

mani sauca par saksofonistu, otri – par diriģentu...<br />

- ... bet dziedātāju netrūka.<br />

- Tajos laikos dziedātāju nekad un nekur netrūka. Turklāt dziedāšana deva arī vairākus<br />

"taustāmus" labumus. Piemēram, dažas dienas klāt pie atvaļinājuma. Kāpēc nedziedāt Plus<br />

visi koncertbraucieni bez maksas – vai nu valsts apmaksāja, vai uzņēmums. Atceros, 1990. gadā<br />

mēs, 80 cilvēki, uz Brēmeni braucām ar diviem autobusiem, bet mājās palika vēl 30. Jā, korī bija<br />

110 dalībnieku. Taču agrāk tik daudz dziedātāju vienā kolektīvā nebija nekāds brīnums, turklāt<br />

mēs nebijām pats lielākais koris Latvijā.<br />

- Pēc desmit Ogrē nodzīvotiem gadiem atgriežoties Rīgā, pēc mazpilsētas neskumāt<br />

- Nē, jo maz jau kas mainījās. Darba attiecības saglabājās iepriekšējās, arī cilvēki bija tie paši.<br />

Turklāt mani Ogrei vienmēr piesaistījuši tieši cilvēki, kuri stāv un krīt viens par otru, palīdz, ja<br />

nepieciešams. Tā bijis visu laiku.<br />

- Tā ir joprojām<br />

- Protams.<br />

- Vai zināt atbildi uz jautājumu, kas Ogrē ir tik īpašs, ka vienuviet mīt tik daudz dziedošu<br />

cilvēku un darbojas tik daudz skanīgu kolektīvu<br />

- Jā, Ogrē tiešām ir daudz koru. Liekas, pat 11, skaitot arī skolu korus. Manuprāt, tas ir tikai<br />

normāli, jo cilvēku taču arī daudz. Dziedātprieku noteikti veicina skaistā vide. Vien žēl, ka<br />

mums nav savas estrādes. Domāju, ka labvēlīgi ietekmē arī pilsētas vadības sapratne un<br />

attieksme. Prieks, ka te ir laba mūzikas skola, tāpat labas skolas, jo daudz kas atkarīgs tieši no to<br />

vadītājiem, no direktoriem, no tā, vai viņi atbalsta dziedāšanu, vai ne. Citur Latvijā šobrīd<br />

statistika par vidusskolu koriem ir maz iepriecinoša. Taču Ogrē ir pamats runāt par veiksmīgu<br />

muzikālo izglītību un kordziedāšanas tradīciju pārmantojamību.<br />

- Jums ir svarīgi, ka pilsēta novērtē kora veikumu, tā panākumus<br />

- Parasti nekad uz āru neesmu lepojies un skaļi priecājies, ja kaut kas izdevies. Jo, strādādams ar<br />

amatierkolektīviem, esmu piedzīvojis laikus, kad būts gan kalnā, bet pēc brīža jau grāvja<br />

dibenā... Diemžēl māksla tāda ir. Tāpēc, ja ir kas labs izdarīts, es priecājos tieši tajā brīdī, bet<br />

nākamajā dienā jau tas ir aizmirsts. Tas, kas šodien ir izcili, rīt var nebūt nekas. Vienkārši – tā tas<br />

ir.<br />

- Kādās noskaņās pašlaik dzīvojat Kora jubileju gaidot un pēc tam Dziesmu svētkiem<br />

gatavojoties, vai tomēr viss noris paralēli<br />

- Kora jubilejas koncerts 30. novembrī varbūt nav tā labākā diena, kad svinēt, bet negribējām to<br />

atlikt uz nākošo gadu, jo mēs vienmēr domājam uz priekšu. Bet priekšā ir Dziesmu svētki, un<br />

man ir ļoti svarīgi, lai koris tiem labi sagatavotos. Tas ir prestiža jautājums ne tikai man, bet<br />

vispār. Katram diriģentam būtu jāizvirza sev šāda prioritāte: nevis savu spīdumu parādīt, bet<br />

spīdēt kopā ar visiem. Man vienmēr ir bijis šāds uzdevums.<br />

- Kā virsdiriģenta acīm izskatās nākamās vasaras Dziesmu svētki<br />

- Šobrīd ir tā, ka virsdiriģenti brauc uz kopmēģinājumiem novados, esmu jau bijis Ventspilī,<br />

Talsos, Bauskā, Jelgavā... "Dienas kārtībā" arī Cēsis un Limbaži. Visur šogad nepagūšu, jo<br />

nedrīkstu aizmirst savus dziedātājus. Bet tur, kur nepagūšu, aizbraukšu pēc Jaunā gada. Tā<br />

rīkojas arī mani kolēģi. Gatavojamies, un es ceru, ka svētki izdosies.<br />

- Cik bieži tagad esat Ogrē<br />

- Divas reizes nedēļā noteikti, bet, ja nepieciešams – tad biežāk. Es labprāt braucu pie saviem<br />

dziedātājiem. Laikam jau esmu viņiem pieķēries... Atceros, reiz, kad vēl dzīvoju te, aizgāju uz<br />

tirdziņu Jaunogrē. Mani uzrunāja <strong>Ogres</strong> bijusī dziedātāja un teica: "Manas dzīves gaišākais<br />

laiks ir tas, ko es dziedāju jūsu korī." Kad dzirdu ko tādu, sajūta ir ļoti laba.<br />

SVEICAM VALSTS SVĒTKOS!<br />

Ikviens no mums – tā ir skaista, svarīga un nepieciešama<br />

daļiņa Latvijas, tāpat kā Latvija – tas ir skaists, svarīgs un<br />

nepieciešams nosacījums mūsu pašu dzīvei, darbam un<br />

pastāvēšanai. Šī saistība ir abpusēja, un nav iespējas<br />

novilkt nekādu robežu starp to, kur beidzas katrs no mums<br />

un kur sākas – Latvija, tāpat kā iezīmēt to šķirtni, kur<br />

beidzas Latvija un kur sākas katrs no mums. Vai, citādi<br />

sakot, mūsu bez Latvijas nebūtu, tāpat kā Latvijas nebūtu<br />

bez mums. Saules mūžu Tev, Latvija! /Leons Briedis/<br />

<strong>Ogres</strong> Kultūras centrā<br />

18.novembrī LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAMĒŠANAS DIENA<br />

16.00 <strong>Ogres</strong> Kultūras centra Lielajā zālē<br />

Novada domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča uzruna.<br />

Ar Valsts ordeņiem un Goda zīmēm apbalvoto <strong>Ogres</strong> novada iedzīvotāju un <strong>Ogres</strong><br />

Goda pilsoņu sveikšana.<br />

Koncerts SVĒTKU DIENA. Olga Rajecka, Uģis Roze, Vidzemes kamerorķestris<br />

Andra Veismaņa vadībā, grupa Turaidas roze. (Brīvu vietu zālē vairs nav).<br />

<strong>17</strong>.30 Brīvības ielā <strong>Ogres</strong> novada skolu audzēkņi un jauniešu dome ar sveču gaismiņām<br />

veido latviešu ornamentus.<br />

18.00 Svētku salūts laukumā pie <strong>Ogres</strong> Kultūras centra.<br />

<strong>Ogres</strong> Mūzikas skolā<br />

14. novembrī plkst. <strong>17</strong>.30 VALSTS SVĒTKU KONCERTS<br />

Suntažu Kultūras namā<br />

15.novembrī plkst. 19.00 Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltīts vīru kopas<br />

VILKI koncerts. Ieeja bez maksas.<br />

<strong>17</strong>.novembrī plkst. 21.00 BALLE kopā ar grupu Zvaigžņu lietus. Biļešu cena Ls 4.<br />

Madlienas Kultūras namā<br />

16. novembrī plkst. 15.00 Piemiņas brīdis Madlienas kapu kalniņā, atzīmējot Latvijas<br />

Republikas proklamēšanas gadadienu.<br />

16.novembrī plkst. 20.00 Valsts svētku koncerts TEIC, KUR ZEME SKAISTĀKĀ.<br />

Pēc koncerta balle, muzicēs grupa Otto. Ieeja bez maksas.<br />

Ķeipenes Tautas namā<br />

<strong>17</strong>.novembrī plkst.19.00 LATVIJAS PROKLAMĒŠANAS GADIENAI VELTĪTS<br />

KONCERTS. Piedalās Ķeipenes pamatskolas un pagasta pašdarbības kolektīvi. Pēc<br />

koncerta balle. Spēlēs Andris un Andris Upenieki. Līdzi ņemiet groziņus! Ieeja bez<br />

maksas.<br />

Anzors Salidžanovs<br />

<strong>Ogres</strong>gala Tautas namā<br />

18.novembrī plkst.16.00 Valsts svētku koncerts NĀK RUDENS APGLEZNOT<br />

LATVIJU... Svētku koncertā mūsu sirdis sildīs Ieva un Matīss Akurāteri, Leons Sējāns<br />

(ģitāra).<br />

Lauberes Kultūras namā<br />

18.novembrī plkst 16.00 SVĒTKU KONCERTS kopā ar Ievu Pļavnieci un Intaru<br />

Rešetinu. Ieeja brīva.<br />

Tev mūžam dzīvot, Latvija!<br />

Latvijā novembrī, kad dabā ienāk rudens dzestrums un sākas tumsas laiks, gaisā tomēr virmo<br />

svētku priekšnojautas. Tas ir laiks, kad ar lepnumu redzot, kā plīvo mūsu sarkanbaltsarkanais<br />

karogs, bieži domājam - kas ir tie notikumi un pateicoties kādiem cilvēkiem, mēs šodien varam<br />

lepni teikt – mana Latvija! Noteikti nāk prātā Brīvības cīņu notikumi un Latvijas Republikas<br />

dibināšana, taču liekas svarīgi apzināt arī tos latviešus un patriotiski noskaņotos pilsoņus, kas<br />

ne tikai svētku reizē piesprauž karoga krāsu lentīti un dodas pie Brīvības pieminekļa, bet arī<br />

ikdienā savā sirdī un darbos apliecina, veido un kopj tās vērtības, kas ikvienam latvietim ir<br />

dārgas un nozīmīgas, domājot par savu valsti. Šajā svētku reizē domājam par Studentu<br />

Turpinājums 2. lpp.<br />

Prezidiju konventa vīru koris (dzied tikai dalībnieki no studentu korporācijām) 11. novembrī<br />

piedalījās koncertā TEV MŪŽAM DZĪVOT, LATVIJA Ogrē.


2 2012. gada 13. novembris<br />

Tev mūžam dzīvot, Latvija!<br />

Turpinājums no 1. lpp.<br />

korporāciju kustību, kas Latvijā un arī trimdas zemēs joprojām tur augstā cieņā tādas vērtības kā<br />

patriotisms, tēvzemes mīlestība, godaprāts, pašcieņa un latviešu kultūra.<br />

Korporācijas ir akadēmiskas mūža organizācijas, kurās darbojas studenti un studijas beiguši<br />

akadēmiski izglītoti cilvēki ar stingri izteiktu nacionālu stāju un mērķi būt vislabākajiem savas<br />

zemes Latvijas dēliem un meitām. Latvijas valsts un latviešu tautas brīvības cīņu piemiņa ir<br />

viņu svēts mantojums, kas korporācijās tiek sargāts gan atmiņās, gan ikdienā, audzinot jauno<br />

studentu saimi. Lai arī latviešu korporācijas pastāv jau vairāk nekā 100 gadu, tās aizsākumi<br />

meklējami Tērbatas universitātē, kur 19.gs. vidū, palielinoties latviešu studentu skaitam, arī<br />

sākās savstarpēja biedrošanās un šo biedrību iekšējās organizācijas pielāgošana korporāciju<br />

principiem. Lieli nopelni pirmo Latviešu studentu korporāciju izveidē pieder Atim<br />

Kronvaldam, jo tieši viņa ierosmē 1870. gadā Tērbatā izveidojās "Latviešu rakstniecības<br />

vakari", kas savu iekšējo uzbūvi un organizāciju gandrīz pilnībā veidoja uz korporāciju<br />

principiem. Vēlāk no šiem vakariem izveidojās latviešu studentu korporācija Lettonia.<br />

Sākotnēji korporācijas dibinājās ārpus Latvijas - Tērbatā, Pēterburgā un Maskavā. Pieaugot<br />

latviešu studentu skaitam, arī Rīgas Politehnikumā radās nepieciešamība pēc studentu sadzīves<br />

organizēšanas un 1880. gadā tika nodibināta korporācija Selonija.<br />

Beidzoties Pirmajam pasaules karam, dibinājās Latvijas valsts. 1918. gadā Latvijā esošie<br />

korporāciju biedri aktīvi iesaistījās Latvijas republikas proklamēšanā, piedaloties<br />

proklamēšanas akta organizēšanā un nodrošinot kārtību tā laikā. Drīz pēc tam lielākā daļa<br />

aktīvo biedru ar speciālu kopsapulces lēmumu nolēma nodot sevi pagaidu valdības rīcībā,<br />

iestājoties tās bruņotajos spēkos. Pateicoties savai organizētībai un disciplīnai, atsevišķā<br />

Studentu rota ilgu laiku bija viena no jaunās Latvijas armijas uzticamākajām vienībām. Pēc<br />

brīvības cīņām, atsākoties miera laikam, daudzi devās uz Latvijas Universitāti studēt un kļuva<br />

arī par korporāciju biedriem. Brīvvalsts laikā korporāciju rindās bija gandrīz viss Ministru<br />

kabinets, vairums akadēmiski izglītoto Latvijas pilsoņu, tai skaitā arī daudzi Latvijas armijas<br />

virsnieki, kurus pēc padomju okupācijas nežēlīgi likvidēja Litenē un gulagā. 1940. gadā,<br />

padomju karaspēkam okupējot Latviju, tiek slēgtas visas akadēmiskās mūža organizācijas -<br />

īpašumi konfiscēti un to biedri represēti. Otrais pasaules karš un otrā Padomju okupācija<br />

piespieda daudzus Latvijas korporāciju biedrus izklīst pa visu pasauli no Amerikas līdz<br />

Austrālijai.<br />

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas savu darbību atjaunoja arī lielākā daļa Latvijas<br />

korporāciju, un līdz ar to tādas devīzes kā Tēvija, gods, pienākums! (korporācija Vendia),<br />

Draugam, tēvijai! (Selonija) Visu par Latviju! (Tervetia), Vienotiem spēkiem par godu, draugu,<br />

tēvzemi! (Fraternitas Metropolitana) ir pulcējušas daudzus jaunās paaudzes Latvijas<br />

studentus. Lai korporācija varētu darboties, tas ir, iedzīvinātu savus principus sadzīvē, tās<br />

locekļiem ir izvirzītas augstas prasības. Mūsdienu globalizācijas un latviskuma nihilisma laikā<br />

šo prasību ievērošana dažkārt ir ne vien grūta, bet prasa arī daudz morāla spēka, sevis<br />

pilnveidošanu un savaldību.<br />

Latvijā darbojas 23 studentu un 13 studenšu korporācijas. Katrai korporācijai ir sava trīs krāsu<br />

simbolika – trikolors, savs karogs un ģerbonis, studentiem deķelis (cepure) - krustdēliem<br />

melnais deķelis un pazīšanās zīme - cirķelis. Studentu korporāciju sadzīves neatņemama<br />

sastāvdaļa ir studentu dziesmas, tautas dziesmas un patriotiskas dziesmas.<br />

Studentu korporācija ir akadēmiska mūža organizācija, ko veido studenti un studijas beigušie<br />

jeb filistri, kuri paliek uzticīgi viens otram līdz mūža beigām. Viņiem novembra drēgnums nav<br />

šķērslis ar prieku un pacilātību gatavoties Latvijas neatkarības svinībām, dodoties svētku<br />

gājienā no Universitātes līdz Mātes Latvijas tēlam Brāļu kapos, tādējādi apliecinot savu<br />

tēvzemes mīlestību un godinot savus cīņās kritušos biedrus, kuru ziedotā dzīvības vērtība ir<br />

mūsu valsts – Latvija.<br />

Ilze Kūle, <strong>Ogres</strong> skolotāju kamerkora diriģente<br />

Mārcis Kūlis, korporācijas Vendia filistrs<br />

Vai esam kļuvuši gudrāki<br />

Šķiet, tāds varētu būt jaunajā <strong>Ogres</strong> Tautas teātra pirmizrādē "Taupības komisārs" iešifrētais<br />

pamatjautājums. Jo, atmetot lugu raksturojošos "lielumus" (autoru nacionalitāti, darbības vietu,<br />

laiku, kad tā uzrakstīta), tā vien šķiet, ka varoņi tepat – mūsu un kaimiņpagalmā (kā<br />

Blaumanim) dzīvojuši. Taču, ja gribam būt precīzi, ceļš gluži uz kaimiņiem neved, bet uz<br />

pagājušā gadsimta 20.-30. gadiem gan. Uz laiku, kad pasauli pārņēma Lielā depresija. Vieni<br />

cieta lielus zaudējumus, izmisa, sastinga, citi slēpa galvu smiltīs kā strausi un gaidīja, ka kāds<br />

visu nokārtos, vēl citi sparīgi ķepurojās un izķepurojās... Bet tikām divi vācu rakstnieki –<br />

F. Arnolds un E. Bahs – vēstīja par savu laiku. Galvenokārt rakstot komēdijas, kuras gan tolaik,<br />

spītējot depresijas drūmumam, bija ļoti iecienītas, gan turpina būt uz mūsdienu skatuvēm.<br />

Piemēram, abu radīto situāciju komēdiju "Spāniešu muša" iestudējis ne viens vien Latvijas<br />

amatierteātris.<br />

Savukārt deviņdesmito gadu beigās "Atpūtu "Paradīzē"" (reizē arī iespēju sirsnīgi<br />

izsmieties) saviem skatītājiem sagādāja Latvijas Nacionālais teātris un režisors Alfreds<br />

Jaunušāns (kopā ar abiem autoriem).<br />

No turienes – Nacionālā teātra bibliotēkas – nāk arī "Taupības komisāra" eksemplārs. Bet tam<br />

līdzi – atmiņas par komēdijas 1931. gada iestudējumu šajā teātrī, kurā lomas spēlēja visi izcilie<br />

tālaika aktieri: Anta Klints, Lilija Ērika, Jūlija Skaidrīte, Voldemārs Švarcs, Teodors Podnieks,<br />

Jānis Ģērmanis...<br />

<strong>Ogres</strong> TT režisors Jānis Kaijaks stāsta, ka viņu šī<br />

komēdija ieinteresējusi jau tad, kad mums pašiem<br />

vēl nekādas dižķibeles nav bijis. Taču tās ierašanās<br />

"Taupības komisāra" iederību aktualizējusi un<br />

apstiprinājusi. "Jo kas tad ir šis komisārs," precizē<br />

Jānis, "cilvēks, kurš risina jautājumu, kā ietaupīt<br />

līdzekļus. Proti – kādā krietni paputējušā firmā tiek<br />

norīkots grāmatvedis, kuram jāapcērp finanses un<br />

viss jāsaved kārtībā. Vārdu sakot – jāglābj, kas vēl<br />

glābjams... Vai ko līdzīgu neesam piedzīvojuši un<br />

neturpinām piedzīvot paši Kā zināms, vēsture<br />

atkārtojas, lai pārbaudītu, vai esam kļuvuši kaut drusciņ<br />

gudrāki."<br />

Taču nesatraucieties – tā ir komēdija, jo nav taču grūti<br />

iedomāties, cik smieklīga (vismaz citu acīs) īstenībā ir<br />

šāda centība (pārcentība) visu kārtot un sakārtot. Turklāt<br />

noteicošās nebūs naudas lietas, uz skatuves valdīs arī<br />

mīlestība, vīsies pa kādam intrigu un pārpratumu<br />

mezglam. Režisors arī atzīst, ka komēdiju iestudēt nav<br />

viegli, un visi strādājot slapjām pierēm. Taču ļoti cer, ka<br />

zālē skanēs smiekli, un skatītājiem jaunā izrāde<br />

iepatiksies.<br />

25. novembrī plkst 16.00<br />

<strong>Ogres</strong> kultūras centra Lielajā zālē<br />

-<br />

TAUPIBAS<br />

-<br />

KOMISARS<br />

F. Arnolds, E. Bahs<br />

Krīzes komēdija<br />

“Labu deju nekad nebūs par daudz,”<br />

- nešaubās Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) deju mākslas eksperte un<br />

27. oktobrī Ogrē notikušā jaunrades deju konkursa „Kļavu lapu virpulī” žūrijas pārstāve MARUTA<br />

ALPA. Viņu arī lūdzu dalīties savos iespaidos par redzēto.<br />

Es tiešām priecājos gan par šo ogrēniešu iniciatīvu, par konkursa norisi un tā rezultātiem. Šāds<br />

konkurss ir vajadzīgs, atbalstāms un veicināms. Jo tam, ka līdz šim mums ierasti bijis tikai viens<br />

jaunrades deju konkurss (Valmierā), ir arī savi mīnusi. Vispirms jau tas, ka allaž pieteikto deju ir ļoti<br />

daudz (60-90), ko vienas dienas laikā grūti izvērtēt. Nereti arī dzirdam ieteikumus par nopietnāku<br />

atlasi.<br />

Savukārt lokālo konkursu (kā pērn Daugavpilī vai šogad Ogrē) tradīcijai nostiprinoties, tie<br />

varētu kļūt par pirmo pakāpi ceļā uz lielo skati.<br />

Būtu tikai uzteicami, ja katrā vēsturiskajā novadā notiktu šādi reģionālie konkursi, kas radušies<br />

pēc pašu (šajā gadījumā Edgara Tabora) iniciatīvas un kuros piedalītos arī tie, kas neuzdrošinās<br />

startēt Valmierā. Tādējādi savus spēkus jau pārbaudījušie nodrošinātu arī augstāku visas valsts<br />

jaunrades deju skates kvalitāti. Protams, ka mākslīgi izveidot neko nevar, taču Ogrē redzētais<br />

liecina par labu iesākumu. Arī organizatoriski konkurss bija izdevies. Gan deju autori labi jutās, gan<br />

dalībnieki, gan žūrijai bija viegli strādāt. Tātad bija visi priekšnosacījumi – <strong>Ogres</strong> novada<br />

pašvaldības atbalsts (finansējums) un ieinteresētība, <strong>Ogres</strong> Kultūras centra lielā, skaistā skatuve,<br />

tāpat atbilstošas telpas dejotājiem.<br />

Manuprāt, visai dienai ļoti pozitīvu gaisotni piešķīra tas, ka pašā sākumā uzstājās bērnu deju<br />

kolektīvs Pīlādzītis. Viņi dejoja tik sirsnīgi un tik pareizi! Vadītāja Mārīte Baltā šiem bērniem<br />

iemācījusi apbrīnojami pareizu palēciena soli, tāpat polku –kā no krājuma "Latviešu dejas pamati".<br />

Tādi mazi mākslinieki, kuriem jebkura deja labi izskatīsies. Arī abas Mārītes horeogrāfijas bija ļoti<br />

veiksmīgas.<br />

Konkursā redzējām 21 deju, ko rādīja 15 kolektīvi. Liela daļa no šiem autoriem jau piedalījušies<br />

Valmieras konkursos. Protams, ka favorīte bija Skaidrīte Andževa, kura arī Valmierā pamanīta un<br />

atzinīgi novērtēta. Taču es uz visām jaunradītajām dejām skatos ļoti pozitīvi, jo nebija nevienas<br />

tādas, ko negribētu redzēt uz kādas no skatuvēm. Jā, bija dejas, kas paliks konkrētā kolektīva<br />

repertuārā, un arī tas jau ir sasniegums. Bet būs arī tādas, ko dejos novada līmenī vai apriņķa<br />

svētkos. Par vairākām es teiktu - labas pāru dejas. Varbūt līdzīgas viena otrai kā divas ūdens lāses,<br />

taču arī tās var dejot jebkurā koncertā, jo noderēs B grupas jauniešu kolektīviem, kuriem trūkst<br />

repertuāra.<br />

Deju skaits nebija liels, tāpēc žūrija labprāt izmantoja iespēju aprunāties ar autoriem, un,<br />

domāju, tas ir vēl viens šā konkursa ieguvums. Mums izveidojās dialogs, deju autori nāca klāt pie<br />

katra žūrijas locekļa un jautāja, kas viņus interesēja. Savukārt mūsu uzdevums bija izstāstīt savu<br />

redzējumu, viņus rosināt un iedrošināt strādāt tālāk. Sarunās ar autoriem teicu, ka es katru no<br />

demonstrētajām dejām vērtēju arī no tā aspekta, ko mēs varētu dejot nākamajos vidējās paaudzes<br />

deju svētkos vai TDA svētkos.<br />

Atgādināju arī, ka par horeogrāfu nekļūst ne vienā, ne divos un pat ne trijos gados. Turklāt, lai<br />

gan konkursā šis vārds skanēja lepni, es to lietotu visai piesardzīgi. Jo horeogrāfs ir amats, un tas<br />

vispirms ir jāapgūst. Šobrīd lielākā daļa deju autoru, kuri piedalījās konkursā, ir mācījušies<br />

tālākizglītības kursos „Latviešu dejas skola” un guvuši tikai nelielu ieskatu dejas kompozīcijā. Ja<br />

kāds nopietni domā par deju jaunradīšanu, ja viņos ir šis aicinājums, noteikti ir jāmācās vēl un vēl.<br />

Vairāki autori interesējās, vai ir vērts viņa deju 26.janvārī vest uz Valmieru, uz nākamo<br />

konkursu. Tas, protams, jāizlemj katram pašam. Taču, manuprāt, konkurss veicināja šo izšķiršanos:<br />

deva drosmi turpināt samēroties ar citiem vai arī parādīja, ka pašam vēl daudz jāstrādā .<br />

Es ļoti pozitīvi vērtēju šo iniciatīvu – <strong>Ogres</strong> konkursu – un ceru uz tā turpinājumu. Labu deju<br />

nekad nebūs par daudz. Apbrīnojami, ka Latvijā ir tik daudz radošu cilvēku!<br />

Mēs esam stipri kopdejošanā (koprepertuārā) Deju svētkos, bet būtu jāstiprina daudzveidība,<br />

individualitāte, īpašais, atšķirīgais, lai vairāk būtu kolektīvu ar "savu" seju un repertuāru,<br />

alternatīvie Jaunrades konkursi ir iespēja šo situāciju pozitīvi mainīt.<br />

Marutu Alpu uzklausīja Inta Kārkliņa<br />

Baibas Trumekalnes foto<br />

VPDK Raksti<br />

Deju autori tika vērtēti trijās grupās: bērnu deju kolektīvu horeogrāfi, horeogrāfi -<br />

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra deju skolas absolventi (1. grupa), <strong>Ogres</strong> deju<br />

apriņķa deju kolektīvu vadītāji (2. grupa).<br />

Galveno balvu – kausu “Kļavu lapu virpulis 2012” saņēma horeogrāfe Skaidrīte Andževa par<br />

VPDK Raksti izpildīto deju “Ai, kājiņas”. Šī deja saņēma arī skatītāju balvu.<br />

Specbalvas pasniedza “Fazer Latvija”, Dziesmu svētku biedrība, kā arī <strong>Ogres</strong> novada<br />

pašvaldība, kas par saviem favorītiem izvēlējās Mārītes Baltās, Ilzes Jankunas un Aijas Zepas un<br />

Inetas Svilānes izveidotās dejas.<br />

Bērnu deju kolektīvu grupā 1. un 2. vietu ieguva Mārītes Baltās dejas “Ko, runcīti, tu<br />

domāji” un “Jautrais Rīgas tramvajiņš”, ko izpildīja BDK Pīlādzītis, 3.vietu – Ineses Putromas<br />

deja “Cieradrivu polka”(BDK Bitītes).<br />

1. grupā 1. vietu saņēma horeogrāfe Ineta Svilāne par deju “Man pazuda kumeliņš”, (VPDK<br />

Luste), 2. vietu – Sandra Blumbaha par deju “Precību dancis” (TDA Rucavietis), savukārt<br />

3. vietu šajā grupā ieguva četri horeogrāfi: Dace Kalēja – “Pirts dancis” (VPDK Tapa), Inga<br />

Meiere – “Riti, riti” (VPDK Senlīgo), Guna Trukšāne – “Kur Tu iesi, ciema puisi” (VPDK Pali),<br />

Sandra Blumberga – “Līgo dancis” (TDA Rucavietis).<br />

2. grupā 1. vietu ieguva Skaidrītes Andževas deja “Ai, kājiņas” (VPDK Raksti), 2. vietu –<br />

Edgara Tabora deja “Mēs ciemiņus gaidīdami” (TDA Ogre), 3. vietu – Ilzes Jankunas “Daiļa<br />

sēta” (SDK Sumulda).<br />

Pāriet krusa, pāriet lietus, vēji nāk un projām iet,<br />

Saule bāl un meklē rietu, tikai tētis nepārnāk...<br />

Atvadu brīdī izsakām patiesu līdzjūtību<br />

VPDK Raksti un TDA Ogre vadītājam Edgaram Taboram<br />

<strong>Ogres</strong> Kultūras centra saime


2012. gada 13. novembris 3<br />

<strong>Ogres</strong> Kultūras centrā<br />

Ogrē, Brīvības ielā 15, www.okc.lv. Informācija: diennakts dežuranta tālr.: 65024680,<br />

biļešu kases tālr.: 65047740, e-pasts: kulturas<strong>centrs</strong>@oic.lv<br />

Kases darba laiks no 1. septembra līdz 31. maijam<br />

Pirmdiena slēgta<br />

Otrdiena 14.00 - 19.00<br />

Trešdiena 10.00 - 13.00 14.00 - 18.00<br />

Ceturtdiena 14.00 - 19.00<br />

Piektdiena 10.00 - 13.00 14.00 - 18.00<br />

un stundu pirms pasākumiem.<br />

.<br />

<strong>17</strong>. novembrī plkst. 12.00 Lielajā zālē<br />

Cirka šovs TRANSFORMERIS (Ukraina). Akrobāti, klauni, burbuļu šovs, multfilmu varoņi<br />

un daudz citi pārsteigumi! Biļešu cena Ls 2<br />

.<br />

<strong>17</strong>. novembrī plkst. 21.00 Deju zālē<br />

ULMAŅLAIKU BALLE. Āris un Saulceris Ziemeļi brāļu Laivinieku repertuārā, orķestris.<br />

Ulmaņlaiku flirta ainas, konkursi, tosti, pārsteigumi. Biļetes cena iepriekšpārdošanā, lai<br />

rezervētu vietas pie galdiņiem, Ls 5, pasākuma dienā – Ls 7.<br />

.<br />

No 19. līdz 25. novembrim Kamerzālē<br />

darbosies <strong>Ogres</strong> pensionāru biedrības rokdarbu pulciņa “Kamolītis”<br />

IZSTĀDE-PĀRDOŠANA.<br />

.<br />

24. novembrī uz skatuves<br />

jauno mūzikas grupu konkurss ZAĻAIS KNĀBIS 2012. Biļešu cena Ls 2<br />

.<br />

25. novembrī plkst. 16.00 Lielajā zālē<br />

Pirmizrāde! <strong>Ogres</strong> Tautas teātra 45 gadu jubilejā krīzes komēdija E. Bahs, F. Arnolds<br />

TAUPĪBAS KOMISĀRS. Režisors Jānis Kaijaks.<br />

.<br />

No 26. novembra līdz 5. decembrim Kamerzālē<br />

darbosies Invalīdu biedrības darināto rokdarbu IZSTĀDE-PĀRDOŠANA.<br />

.<br />

30. novembrī plkst. 19.00 Lielajā zālē<br />

HAMILKĀRA KUNGS - CILVĒKS, KAS MAKSĀ. Šī leģendām apvītā, melodramatiskā<br />

francūža Ī. Žamiaka meistarīgi uzrakstītā luga ir iespēja runāt ar skatītāju par nemainīgām un<br />

katram cilvēkam būtiskām tēmām ar francisku vieglumu, it kā spēlējoties. Titullomā Jānis<br />

Reinis. Lomās: Aīda Ozoliņa, Enriko Avots, Egija Missa-Silāre, Jānis Mūrnieks. Režisore Dita<br />

Balčus. Biļešu cena Ls 3, 4, 5<br />

.<br />

30. novembrī plkst. 19.00 Mazajā zālē<br />

Jauktā kora Ogre 40. sezonas jubilejas koncerts. IET DZIESMA PA MŪSU MŪŽU, LAI<br />

MŪŽS PAR DZIESMU KĻŪST.<br />

.<br />

1. decembrī plkst. 18.00 Lielajā zālē<br />

deju sadancis BRIZGU BRAZGĀM JEB SALDĀ DZĪVE. Biļešu cena Ls 1<br />

.<br />

2. decembrī plkst. 16.00 Lielajā zālē<br />

<strong>Ogres</strong> novada Bērnu un jauniešu <strong>centrs</strong>, <strong>Ogres</strong> kultūras <strong>centrs</strong> aicina iedzīvotājus uz labdarības<br />

koncertu OGRE, ATVER SAVU SIRDI!<br />

18.00 Egles iedegšana pie <strong>Ogres</strong> Kultūras centra<br />

.<br />

4. decembrī plkst.18.00 Lielajā zālē<br />

<strong>Ogres</strong> novada izglītības iestāžu koru Ziemassvētku ieskaņas koncerts<br />

ZIEMASSVĒTKI MANĀ IELĀ<br />

.<br />

6. decembrī plkst. 19.00 Lielajā zālē<br />

Vokālā grupa FRAMEST šī gada Ziemassvētkos piedāvā neaizmirstamu koncertu SVĒTKI<br />

LEDUS PILĪ. Koncerta programmā Ziemassvētku sajūtu uzburs populāras Raimonda Paula<br />

dziesmas, kā arī visiem labi pazīstamas Ziemassvētku melodijas. Biļešu cena Ls 4, 5, 6, 7<br />

.<br />

9. decembrī plkst. 16.00 Lielajā zālē<br />

Teātris ARS NOVA aicina – Jānis Lūsēns, Inese Zandere, mūzikls SNIEGA KARALIENE.<br />

Lomās: LNO soliste Kristīne Zadovska, Andžela Goba, Ieva Sutugova, Andris Ērglis, Zigfrīds<br />

Muktupāvels, Ieva Akurātere, Ance Krauze, Uģis Roze, Amber. Biļešu cena Ls 5, 7, 8, 10, 12<br />

Korim Ogre – 40<br />

Aicinām visus uz mūsu jubilejas koncertu 30.novembrī plkst. 19.00 <strong>Ogres</strong> Kultūras centra<br />

Mazajā zālē. Ieeja brīva.<br />

Būsim īpaši priecīgi satikt bijušos kora dziedātājus un pēc koncerta kopā priecāties<br />

jubilejas ballē. Dalības maksa – Ls 5 no cilvēka. Lūdzam pieteikties uz balli līdz 23.<br />

novembrim, zvanot Andrim, tālr.: 20220626 vai Ligitai, tālr.: 26431<strong>17</strong>8, vai personīgi <strong>Ogres</strong><br />

Mūzikas skolas kafejnīcā pie Anitas.<br />

Koris Ogre un diriģenti<br />

Tekstils TLMS Saiva<br />

Fotogrāfija Edmunds Glūdiņš<br />

DABA IEDVESMO - CILVĒKS RADA<br />

Ciemupes Tautas namā<br />

Atklāšana 28. novembrī plkst. 18.00<br />

<strong>Ogres</strong> Mākslas skolas izstāžu zālē<br />

Informācija: tālr.: 65068716; e-pasts: daiga.sosnare@inbox.lv ‘<br />

<strong>17</strong>.novembrī plkst.21.00 atpūtas vakars pie galdiņiem PAR ZAĻU PAT VĒL ZAĻĀKS.<br />

Spēlēs grupa Gan jau. Pārsteiguma balvas tiem, kas uz pasākumu ieradīsies zaļā apģērbā vai<br />

apģērbu papildinot ar šīs krāsas aksesuāriem. Biļešu cena iepriekšpārdošanā, lai rezervētu<br />

vietas pie galdiņiem, Ls 3; pasākuma dienā – Ls 5, informācijas tālr. 28700053.<br />

<strong>Ogres</strong>gala Tautas namā<br />

Informācija: tālr.: 265035157; e-pasts: ogresgalatn@inbox.lv<br />

<strong>17</strong>. novembrī plkst. 14.30 Ukrainas CIRKS. Biļetes iepriekšpārdošanā. Biļešu cena Ls 2<br />

Aicinām <strong>Ogres</strong>gala iedzīvotājus piedalīties radošo darbu izstādes<br />

SEN GAIDĪJU, NU ATNĀCA TIE BAGĀTI ZIEMASSVĒTKI<br />

veidošanā. Izstādi atklās 22. decembrī<br />

<strong>Ogres</strong> Kultūras centrā<br />

TAUTAS MĀKSLAS UN AMATU DIENAS BALTĀ LAIPA<br />

7. - 9.decembris<br />

IZSTĀDES<br />

Kamerzālē<br />

TELPU TEKSTĪLIJAS & SENAS MĒBELES no <strong>Ogres</strong> Vēstures<br />

un mākslas muzeja krājumiem<br />

RIŠELJĒ ROKDARBI – Latvijas Amatniecības kameras<br />

Tekstilnieku ģildes meistaru darbi<br />

Mazajā zālē OGRES VALSTS TEHNIKUMA EKSPOZĪCIJA<br />

8.decembrī 10.00-18.00<br />

Mazajā zālē<br />

<strong>Ogres</strong> Valsts tehnikuma radošās un profesionālās darbnīcas, prezentācijas un muzikālie<br />

priekšnesumi<br />

Deju zālē<br />

Tautas lietišķās mākslas un amatniecības darbu izstāde, demonstrējumi, tirdziņš<br />

Kelmes /Lietuva/ kokamatnieku un rokdarbnieču darbi<br />

Vidzemes tautas tērpi, Cēsu radošā darbnīca Vēverīšas<br />

Koka mēbeļu komplekts, amata meistars Jānis Ēvele<br />

TLMS Saiva un Cēre radošās darbnīcas<br />

10.30 Tautas mākslas un amatu dienas BALTĀ LAIPA atklāšana<br />

11.00 Latviešu tautasdziesmu programma Dziesmā savērpts pavediens,<br />

dzied vokālā grupa Svilpastes<br />

11.30 Muzicē lietuviešu tautas kapela Kelmēnieši no <strong>Ogres</strong> sadraudzības pilsētas Kelmes<br />

12.00 Latviešu tautasdziesmu programma Tautiešam’i roku devu, dzied jauktais koris Grīva<br />

13.00 Kelmes deju kopas un kapelas koncerts<br />

14.00 Uzvedums Vakarēšana, folkloras kopa Artava<br />

14.30 Sadancošana ar <strong>Ogres</strong> Danču kluba dalībniekiem<br />

15.00 Muzicē Kelmēnieši<br />

15.30 Ogrēniešu un viesu sadancis<br />

Deju zāles foajē 11.00-14.00 RADOŠĀS DARBNĪCAS ĢIMENĒM AR BĒRNIEM<br />

Puzuru darināšana, telpu rotājums, apsveikuma kartiņu darināšana, miniiepakojums dāvanām,<br />

papīra plastika, filcēšana, dekupāža uz ādas, stikla apgleznošana<br />

Kamerzālē 11.00 -13.00 IZGLĪTOJOŠAS PROGRAMMAS<br />

Rotātās telpu tekstīlijas, LU Latvijas Vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas vadītāja Dr.hist.<br />

Aijas Jansones (tiks izmantoti izstādes Telpu tekstīlijas eksponāti)<br />

Rudītes Grasbergas (Latvijas Amatnieku kameras Tekstilnieku ģildes meistare) komentāri<br />

par rišeljē rokdarbu darināšanu<br />

Mazās zāles foajē 15.00-<strong>17</strong>.00<br />

Videofilma Astoņas brīnumlietas, ko latvieši joprojām dara<br />

Kafejnīcā – tradicionālie ziemas ēdieni.<br />

Informācijas apmaiņa, tālr.29437118, e-pasts: daina.raituma@okc.lv<br />

Pieteikšanās tirdziņam līdz 1.decembrim; dalības maksa Ls 1,50 par katru metru,<br />

ierašanās un iekārtošanās 8.decembrī līdz plkst.10.00<br />

<strong>Ogres</strong> Vēstures un mākslas muzejā<br />

Ogrē, Brīvības ielā 15. Informācija: tālr.: 65024345<br />

2012.gada 9. novembris – 2013.gada 19. janvāris Izstāde OGRES ŠNICELE<br />

Izstāde sniedz ieskatu padomju laiku sabiedriskās ēdināšanas tradīcijās, iepazīstina ar <strong>Ogres</strong><br />

pilsētas restorāniem, kafejnīcām, ēdnīcām, bufetēm un kioskiem, atklāj pavāru, oficiantu,<br />

konditoru un citu strādājošo darba ikdienu. <strong>Ogres</strong> pilsētā bija apmēram 27 sabiedriskās<br />

ēdināšanas uzņēmumu. Ogrēnieši noteikti vēl atceras kafejnīcā Zirnītis baudītos zirņus ar speķi<br />

vai Pie zelta liepas eskalopu, savukārt citi – Ogrītes un Zilo kalnu restorānos pavadītos<br />

vakarus. Savdabīgus akcentus pilsētas vizuālajā tēlā ienesa vasaras<br />

sezonas kioski – Sēnīte, Sniedziņš, Sniegbaltīte, Pludiņš, Zvaniņš.<br />

Muzejs pateicas visiem, kas dalījās pieredzē par darbu<br />

sabiedriskajā ēdināšanā un atnestajiem fotoattēliem. Aicinām arī<br />

citus ogrēniešus izstāstīt savu stāstu un pārskatīt fotogrāfiju<br />

krājumus.<br />

Izstādes apmeklētāji aicināti iegādāties izstādei speciāli<br />

izgatavotos suvenīrus. Piespraužamās nozīmītes rotā interesantāko<br />

un populārāko restorānu, ēdnīcu un kafejnīcu ēdienu<br />

nosaukumi: “Cālis tabakā”, šnicele “Ogre”, eskalops “Pie<br />

zelta liepas” un pankūkas “Lūdzu vēl!”, bet piezīmju<br />

blociņu – slavenās kafejnīcas “Pie zelta liepas” attēls.<br />

Blociņa vāku iekšlapās atrodama kafejnīcas kādreizējās<br />

šefpavāres Ināras Klintsones sastādītā šniceles “Pie zelta<br />

liepas” recepte un īss ēdiena gatavošanas apraksts.<br />

Ķeipenes Tautas namā<br />

Informācija: 26545470; e-pasts: inese.daugaviete@inbox.lv<br />

24.novembrī plkst.19.00 pēc skatītāju vēlēšanās Ķeipenes amatierteātra izrāde –<br />

Vigita Pumpure KAIMIŅU BŪŠANA. Naivs farss 3 cēlienos bez pretenzijām uz augsto<br />

mākslu. Režisore Alda Račika. Biļešu cena Ls 1<br />

Ķeipenes KINOSTACIJĀ<br />

<strong>Ogres</strong> fotokluba fotomākslinieces Ingūnas Rozes izstāde VELDZE<br />

<strong>Ogres</strong> Centrālajā bibliotekā<br />

Ogrē, Brīvības ielā 35<br />

Informācija: tālr: 65071947; e-pasts: info@ocb.lv<br />

Aicinām bezmaksas apmācībās apgūt datorlietošanas pamatus. Pieteikties personīgi<br />

Pieaugušo nodaļas lasītavā vai pa tālruni 65071947.<br />

Izstādes<br />

9.-26.novembris Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas ietvaros literatūras izstāde<br />

DAUDZVEIDĪBA ZIEMEĻVALSTĪS<br />

2.-19.novembris literatūras izstāde NOVEMBRIS LATVIJAS VĒSTURĒ<br />

19. - 30.novembris tematiskā literatūras izstāde IELŪKOJIES SEVĪ!


2012. gada 13. novembris 4<br />

Daudzi mūži dažās stundās<br />

"... viņi nāk un spēlē Mūžīgo spēli. Spēli, kurā tu vairs neesi pats, bet gan karalis, ubags,<br />

varonis, slepkava. Spēli, kurā tevi nepazīst neviens, un reizē pazīst ikviens, jo tu atdod sevi<br />

visu – šai Mūžīgajai spēlei, šai dievišķajai teātra ugunij." (Valdis Rūmnieks, Andrejs Migla)<br />

Kur tie gadi...<br />

Jā, nāk un spēlē. Vakaru pēc vakara, nedēļu pēc nedēļas, mēnešiem, gadiem. Tonijas izaug par<br />

Elīnām, Antonijām vai Bebenēm, Kārlēni – par Alekšiem, Dūdariem, Pindakiem, kāds mazs Cālis<br />

vēlāk būs Spīdola, Marija Stjuarte, Hamlets vai vismaz viņa tēva gars... Ogrē tā saspēlēti vairāki<br />

gadu desmiti. Pat pašas pilsētas mūža garumā, ja patur prātā, ka pirmās izrādes iestudētas jau 1928.<br />

gadā, ka aktīvi strādāts kopš 1948. gada. Tomēr Tautas teātra īpašais statuss, reizē arī meistarības un<br />

atzīstama mākslinieciskā līmeņa apliecinājums iegūts pirms 45 gadiem, kas, protams, ir iemesls gan<br />

jubileju svinēt, gan aizvadīto gadu "priekškaru" atkal un atkal vērt vaļā.<br />

"Daudz visa kā bijis," saka <strong>Ogres</strong> Tautas teātra ilggadējā režisore Biruta Kovaļonoka. "Kur tas<br />

laiks, kad mēs ar vīru, toreizējās tauta nama direktores Vilmas Milleres aicināti, 1978. gadā<br />

ieradāmies Ogrē... Varētu stāstīt un stāstīt. Taču man viss ir arī pierakstīts," pasmaida Birutas kundze,<br />

un pēc dažām dienām dēls Jānis (šķiet, visiem skaidrs – režisors Jānis Kaijaks) uz mēģinājumu nāk ar<br />

apjomīgu saini rokās.<br />

No pirmās līdz pēdējai lappusei pierakstīta klade (ar norādi 1 un datējumu - 1978./1979. gada<br />

sezona), solīda biezuma un lieluma kantorgrāmata, vēl viena kantorgrāmata ļoti noderīgos vākos<br />

(kabatās), kur vieta gan laikrakstu izgriezumiem, fotogrāfijām, programmiņām... Savukārt katrs<br />

ieraksts (teikums, lakoniska piezīme, pluszīme, ķeksītis vai kāds režisorei vien saprotams simbols),<br />

kopā savijoties krāsainā un bezgala interesantā kolektīva "biogrāfijā", atkal un atkal liecina, ka arī<br />

minūtei skatuves prožektoru gaismā allaž ir gan sviedru sūrums, gan asaru sāļums klāt.<br />

Ļoti gausi, lielām bedrēm<br />

Atveram dažas lappuses.<br />

No statūtiem: "Par Tautas teātra dalībnieku<br />

var būt ikviens, kurš pārvalda literāro<br />

latviešu valodu un nopietni interesējas<br />

par teātra mākslu; vēlas šajā nozarē<br />

attīstīt un pilnveidot savas spējas; ir<br />

izturējis teātra iekšējās kārtības<br />

noteikumos paredzēto pārbaudes<br />

programmu; izpildījis dalībnieka anketu<br />

un apņemas pildīt teātra iekšējās kārtības<br />

noteikumus, dodams svinīgo solījumu."<br />

TT dalībnieka pienākumi (no gandrīz 20<br />

Izrādes “Lauva ziemā” mēģinājumā<br />

minētajiem, daži): "Cienīt sava TT godu.<br />

Būt nevainojamam savā stājā un attieksmē<br />

pret darbu un kolektīvu. Regulāri celt savu<br />

aktiera meistarību, individuāli strādāt un<br />

labot režisora norādītās kļūdas. Būt lietas kursā par literatūras un mākslas jautājumiem."<br />

1978. gada tematiskie pasākumi: "Salidojums, pilsētai - 50, Oktobra svinīgais koncerts, atskaites<br />

koncerts..."<br />

Līdz nākošajai sezonai padarāmais: "Afišas ar bildēm, programmas ar fotoattēliem,<br />

fotografēšana, rekvizītu kastes, koferi, tērpu kaste, gaismas telpās..."<br />

Repertuārs, pirmizrāžu datumi, izrāžu vietas, sastāvi... Arī īss katras izrādes vērtējums un<br />

uzstāšanās apstākļu raksturojums.<br />

"Velta nokavē pusstundu no izbraukšanas laika. Viņai nepatīk frizūra un vēl kaut kas. B. pieteic<br />

protestu pret ielecējiem, kuriem nākas glābt tos, kuri mācījušies gadu." (..) ""Malu medības"<br />

Suntažos. Otrā izrāde – ļoti gausa, ar lielām bedrēm. Jauc tekstus un nevar mērķtiecīgi vest sarunas.<br />

Skatītāju maz. " (..) "Leonam streiko mašīna. Cilvēku ļoti maz. Sarunāju gultu izrādēm. Nav:<br />

atgrima, pūdera, mašīnā nāk benzīns..." (..) "Izbraucot Millere protestē pret Ogļezņeva afišu un<br />

sakarā ar komjaunatnes konferenci liek izvākt dekorācijas uz ielas – mašīnas nav laikā. Izrāde laba."<br />

(..) "Pazūd abas Mauzes, jo nevar savā starpā vienoties. Spēlē Levane."(..) "Labi improvizē Zaķi..."<br />

(..) "Mazo bērnu sastāvs – nedroši." (..)"Ceļš ļoti tāls un slikts." (..) "1. reizi jauns sastāvs. Tēvs<br />

samulsis." (..) "Codē 2 izrādes. Ļoti veiksmīgi." (..) "Trūkst vistas, gailis. Šaura telpa". (..) "Labi<br />

ielec Jancis" (..) "Stipra lietus gāze. Visi slapji." (..)"Jelgavas festivāls "No aktiera nāk joki..."<br />

Analizē Akurātere. Nopeļ režiju." (..) "Jauns sastāvs. Ļoti labi darbojas." (..) "Ceļi pieputināti. Ar<br />

Valda piekabi. Izrāde laba." (..) "Nav autobusa, brauca ar satiksmes autobusu." (..) "Salasīts<br />

sastāvs, jo abas meitenes liek eksāmenus." (..) "Ar slimniekiem un apģērbu zudumiem. Ar komisijas<br />

slavinājumiem visiem. Komisijā Putniņš, Svīre, Šalkonis, Akurātere". (..) "Bauskas "Ļeņinā" visi<br />

pārguruši." (..) "Jāpārmēģina. Jāsalabo mūzikas aparāts." (..) "Dagnijai lauzta roka. Pirmo reizi<br />

pēc dekrēta – Jana. Ainai slims bērns." (..) "Milzīgs nams (Kaķeniekos), augsta un auksta skatuve.<br />

Izrādē daudz aizvietotāju." (..) "Vestienas estrāde. Skaista vieta. Ezera krasts. Līst izrādes laikā." (..)<br />

"Ķeguma tilta avārija. Visi satraukti." (..) "Ž. drāts savaino aci. Telpas labas. Izrāde labi rit." (..)<br />

"Turp ar vilcienu, atpakaļ ar personīgo transportu." (..) "Juris pirmo reiz Joske. Skatītājos dzērāji<br />

bļaustās." (..) "Darba diena. Grūti tikt, tomēr visi ir." (..) "Viss normāli."<br />

Kolektīvs, kurā gribējās būt<br />

Divdesmit piecus gadus par teātrim aktīvi atdotiem uzskata Andrejs Kušķis un atceras<br />

1960. gadu, kad šis ceļš sācies. "Pirmais mans režisors bija Pabriks, es atnācu, kad viņš iestudēja<br />

Vīgantes "Palmas zaļo vienmēr". Viņu nomainīja Adernieks, Vilnis Rozentāls, pie kuriem arī es<br />

darbojos. Tolaik bijām dramatiskais kolektīvs, bet tad, kad par tautas nama direktori kļuva Vilma<br />

Millere, viņai uzreiz bija skaidrs mērķis – izveidot Tautas teātri. Taču šo nosaukumu uzreiz nedeva,<br />

ar repertuāru un iestudējumiem bija jāpierāda, ka esam tā cienīgi. Strādājām, pierādījām un tikām pie<br />

šā titula. Turklāt tas bija laiks, kad katru izrādi īpaša komisija vērtēja ļoti bargi un dažkārt pat<br />

neatļāva rādīt, lika piestrādāt.<br />

Latviju jau toreiz izbraucām krustu šķērsu. Jo cik tad nu Ogrē vien var spēlēt Lielākoties braucām<br />

apkārt pa pagastiem, pa rajonu centriem, pilsētiņām un spēlējām vietējos tautas namos. Arī brīvdabas<br />

estrādēs. Atceros, kā mēs pirms Staburaga appludināšanas Vīgantes parka estrādītē spēlējām<br />

"Skroderdienas Silmačos". Ziemā gan nebija viegli, jo daudzviet telpas aukstas. Zālē skatītāji<br />

kažokos, mūsu dāmas uz skatuves plānos tērpos, kailiem pleciem, rokām... Nereti pat zobi klabēja,<br />

bet mēs tik un tā bijām prieka pilni. Vecākajiem aktieriem varbūt tā nešķita, bet mums, jaunajiem,<br />

nekādas vainas – jo vairāk romantikas, jo labāk.<br />

Sala arī autobusā, jo apkures nebija. Bet šoferis izdomāja, ka izpūtēja trubu izvilks pa vidu cauri<br />

salonam. Tad bija tik karsts, ka varējām kreklos dzīvoties... Reiz benzīna bāka nokrita, ko pat<br />

nepamanījām, kādu gabalu autobuss vēl ripoja pēc inerces, tad apstājās. Sākām meklēt vainu,<br />

skatāmies – bākas nav...<br />

Teātra dvēsele mums bija Velta Vedēja, viņa saturēja visus kopā. Organizēja gan darbu, gan atpūtu,<br />

gan sadzīviskās lietas kārtoja. Tas bija jauks kolektīvs, kurā gribējās būt.<br />

Es jau nesaku, ka biju slavens aktieris, bet laikam jau pa kādai lomai man tīri labi padevās. Sievu,<br />

lai, teātrī atradu. Kolēģu kāzu dāvanu – vāzi – abi ar Aiju glabājam joprojām. Arī Ruļļu un Grīnbergu<br />

pāri izveidojās teātrī.”<br />

Visi vienādi<br />

Ar vēl lielāku stāžu nekā kolēģis var lepoties teātrī joprojām spēlējošais Valdis Kļaviņš. "Šobrīd te<br />

esmu pats vecākais," viņš precizē un neslēpj, ka teātri spēlēt sācis jau vidusskolā, tad turpinājis<br />

Jaunatnes drāmas ansamblī, kas darbojies vecajā <strong>Ogres</strong> kultūras namā. Tikai tā izaudzis līdz<br />

amatierteātrim. "Tajā laikā jau nevarēja tā vienkārši aiziet, pieteikties un kāpt uz skatuves," precizē<br />

Valdis. "Bija teātrim savi statūti, bija vispirms<br />

kandidāta laiks, un tikai pēc trim veiksmīgi nospēlētām<br />

lomām tevi uzņēma par TT aktieri. Aizvadītie gadi<br />

daudz ko mainījuši.<br />

Ja tagad mūsu trupas kodolu veido ap diviem<br />

desmitiem aktieru, tad savulaik bijām pat vairāk nekā<br />

pusssimts, paralēli strādājām pie vairākiem<br />

iestudējumiem, labākos nospēlējot pat 100 reižu.<br />

Šobrīd gadā vairāk par vienu vai divām izrādēm nav<br />

iespējams iestudēt. Arī to mūžs nav ilgs, jo skatītāju<br />

skaits (vispirms jau ekonomiskās situācijas, izceļošanas<br />

u. tml. dēļ) krietni sarucis. Tolaik visur, kur braucām,<br />

bijām ļoti gaidīti. Pat tad, kad ceļā salūza mašīna, un<br />

izrāde varēja sākties ar divu stundu nokavēšanos,<br />

cilvēki sēdēja un gaidīja. Kādreiz tam visam bija cits<br />

svars. Paši arī jutāmies ciešāk saistīti, ģimeniskāk.<br />

Nebija svarīgi – jauns tu vai vecs. Visi vienādi.<br />

Protams, ka pa šiem gadiem stipri mainījusies arī pati<br />

teātra spēlēšana, tāpat repertuārs, kas agrāk bija<br />

vieglāks un vienkāršāk arī tika interpretēts. Ja sākumā<br />

mēs te nācām, mēģinājām un spēlējām galvenokārt<br />

prieka pēc, tad, arvien nopietnāk darbojoties, režisori mums arī atbildīgākus uzdevumus izvēlējās.<br />

Tas arī saprotami, ja teātrim jau ir kādi panākumi, tad galvenais ir noturēt līmeni un iet tālāk. Laiku<br />

pa laikam pie sevis nodomāju: pietiek, jālaiž jaunie pie spēlēšanas. Bet – tiek iestudēta kāda jauna<br />

izrāde, un man tajā atkal ir loma. Tā jau gadus desmit eju prom un joprojām esmu te."<br />

Jo vairāk dari, jo vairāk izdodas<br />

No 1999. gada "iesaukuma" teātrī ir Kalvis Kravalis, no 2000. gada – Anita Saukane, pirmos<br />

piecus gadus tajā par saviem vēl tikai sauks Edijs Čibels. Taču viņi visi trīs, pat negaidot jautājumu,<br />

apstiprina: "Interesanti, aizraujoši, gribas būt uz skatuves, darboties." Anita: "Daži neiedzīvojas,<br />

daži aizbrauc uz ārzemēm, citiem ģimenes apstākļu dēļ teātris vairs nešķiet interesants. Taču ir arī<br />

tādi trakie kā mēs, kuri joprojām turas." Arī Kalvis apstiprina: "Ja šobrīd kolektīvā aktīvi ir ap 20,<br />

tad pa šiem gadiem esmu redzējis spēlējam kādus 40-50 cilvēkus. Par laimi, ir cilvēku grupa, kas<br />

ilgāku laiku nemainās. Prieks, ka pats esmu iekļuvis tajā grupā, kas nemainās. Ienācu teātrī pie<br />

Birutas (Kovaļonokas – I. K.) un Žorža (Georga Kovaļonoka – I. K.), tagad mūs skolo – Jānis<br />

(Kaijaks – I. K.). Pie lomas strādājot, parasti jau gribas pārnest uz tēlu savu domāšanu, bet tas ne<br />

vienmēr ir tas, ko režisors vēlas. Tā nu allaž režisors un es cīnāmies. Bet, kāda nu tur cīņa - režisors<br />

allaž vinnē! Visi kopā mēs cenšamies, lai varētu ar savu izrādi piedalīties Gada izrāžu skatē un tikt<br />

vismaz finālā. Ja tur netiekam, godam kantis rīvē... Šie gadi mani arī pārliecinājuši: jo vairāk dari, jo<br />

vairāk arī izdodas. Tagad pat atcerēties negribas, cik zaļš es biju, teātrī ienākot."<br />

"Birutiņa mums bija kā mamma, ņēmās kā klukste ap saviem cāļiem," Kalvja teikto papildina<br />

Anita. "Mēs tiešām tobrīd neko nevarējām. Režisore mācīja gan runāt, gan kustēties. Studijas darbs<br />

mums bija Šekspīra "Divpadsmitā nakts", ko mēģinājām trīs (!) gadus un parādījām tikai vienu<br />

vienīgu reizi. Šekspīrs ar tādiem zaļknābjiem, kādi mēs bijām! Tagad liekas: šausmas, ko mēs<br />

rādījām! Tomēr mums pašiem tas bija radošs sasniegums (Par "Divpadsmito nakti" režisore pēc<br />

pirmizrādes 2003. gada 12. aprīļa hronikā ieraksta: "Ar grūtībām, bet normāli." – I. K.). Biruta bija<br />

ļoti prasīga, atlaides netika dotas, taču viņa mūs izaudzināja, lai Jānim tagad būtu, ar ko strādāt."<br />

Anita arī atceras savas izjūtas, teātrī ienākot: "Jau pirmajās dienās, kad atnācu, man bija sajūta: jā,<br />

es te palikšu. Un to, ka tā ir tava īstā vieta, var sajust uzreiz, kad redzi, cik atvērti ir cilvēki tev apkārt,<br />

kad jūti – savējie līdzās, kad uzreiz "saslēdzas" domāšana, kad redzi – ir ideju un izpausmes<br />

brīvība."<br />

Savukārt Ikšķiles teātrī noskatītais un uz kaimiņpilsētu teātra spēlēšanai pārvilinātais Edijs<br />

neslēpj, ka viņam <strong>Ogres</strong> teātris allaž paticis. Viņš arī zinājis, ka tā līmenis ir augstāks, kas nozīmē<br />

vairāk iespēju sevi parādīt. "Kad man piedāvāja izpalīdzēt, ielecot Šveika lomā, piekritu. Sāku ar<br />

Šveiku un paliku te, viņi no manis vaļā vairs netika. (Smejas.) Pēc tam man bija galvenā loma "Donā<br />

Žuanā", un, piedaloties skatē ar šo izrādi, es ieguvu Rīgas reģiona amatierteātra labākā aktiera<br />

titulu. Tā šobrīd ir augstākā atzinība."<br />

Bet Edija pirmā loma <strong>Ogres</strong> TT jāpiemin vēlreiz, jo ar "Šveika" izrādi savu 60. dzīves jubileju<br />

svinēja Valdis Kļaviņš, pārvēršot to neaizmirstamā atmiņu vakarā, bet jaunajiem – vērtīgā vēstures<br />

Pēc izrādes “Šveiks”<br />

Biruta un Georgs Kavaļonoki<br />

20. gs. astoņdesmitajos gados<br />

stundā. "Visi stāstīja par saviem gadiem teātrī, tas bija aizraujoši un interesanti. Kad teātra<br />

prezidentei Laumai Straumei nozīmīgu jubileju svinējām, fragmentus no agrākajiem<br />

iestudējumiem spēlējām, arī daudz atmiņu stāstu skanēja. Teātrim ir ļoti bagāta vēsture."<br />

Edijs arī lepojas, ka kolektīvs pēdējos gados republikas skatē allaž ticis labāko pulkā: "Tas ir liels<br />

gandarījums. Protams, ka mēs šo līmeni nedrīkstam nolaist zemāk. Ja jau esam ko sasnieguši, tad<br />

mums tā latiņa ir jānotur un jāceļ pat augstāk. Nedrīkst krist atpakaļ.”<br />

Turpinot<br />

Pat nejautājot, ir skaidrs, ka šādu pašu uzdevumu savam kolektīvam un sev ir izvirzījis arī režisors<br />

Jānis Kaijaks. Un viņiem visiem kopā tas nozīmē tikai vienu – nopietnu darbu. Tieši to pašu, ko par<br />

savu pamatprincipu allaž uzskatījusi Biruta Kovaļonoka: "Teātris nav izklaide, tas ir darbs. Jo<br />

teātris audzina, izglīto, bagātina. Tāpat kā laba grāmata, kā gudra lekcija. Tas ir cilvēka garīgās<br />

izaugsmes veids un iespēja citiem cilvēkiem likt domāt, izvērtēt, saprast. Šā iemesla dēļ pati<br />

vienmēr pie teātra esmu turējusies. Priecājos, ka Jānis šīs vērtības pieņēmis par savējām un tā arī<br />

turpina."<br />

Savukārt Jānis atzīst: "Ja kolektīva kodols pašlaik nebūt tāds, kāds tas ir, diez vai es te darbotos.<br />

Taču šo cilvēku dēļ gribas te būt un ir vērts strādāt.”<br />

Inta Kārkliņa<br />

Koncepcijas autore Ligita Zadvinska, tālr.: 26543512. Tekstu redaktore Elita Priedīte, tālr.: 65020967, e-pasts: elita.priedite@okc.lv. makets - Ilga Eglīte. Tirāža 13000 eks.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!