You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Mākslinieku un amatnieku biedrība «Reālā Aptieka»<br />
2012.gada aprīlis (3)<br />
Šobrīd muzejā notiek jaunās pamatekspozīcijas<br />
veidošana «Iepazīsimies, esmu Naukšēnietis!»<br />
Doktorātā un muižas vēstures un dzimtaskoku<br />
izstādes iekārtošana iepriekšējās telpās muižā.<br />
Tāpat atjaunota ir ekspozīcija Siera tornī un<br />
muižas klētī.<br />
Atlicis vien pus mēnesis, līdz<br />
Naukšēnu Cilvēkmuzejs vērs savu<br />
jauno ekspozīciju durvis. Ar «Eiropas<br />
naudas» palīdzību ir veikts<br />
Doktorāta 2.stāva remonts un iekārtota<br />
tā apkārtne. Ne viss ir sanācis<br />
kā plānots un gribēts, dažas<br />
ieceres – kā āra terase, sarīkojumu<br />
vieta, apstādījumi un pastaigu<br />
taka – ir atliktas. Cerams, ka ne uz<br />
22.gadsimtu. Kaut ne tik tālā nākotnē<br />
plānota tika arī tualete,<br />
par ko tiek atgādināts vai katrā<br />
iedzīvotāju un deputātu kungu<br />
tikšanās reizē, arī šis plāns pārceļas<br />
uz ... Tas viss, protams, neļaus<br />
muzejam darboties pilnā apjomā<br />
un ietekmēs arī ieņēmumus,<br />
kā arī izjauks dažus Naukšēnu uzņēmēju<br />
plānus, kuri saistīti ar tūristu<br />
uzņemšanu. Bet, kā jau esmu<br />
teicis – tūrisms Naukšēnu novada<br />
domei nav vajadzīgs. Kā dadzis<br />
acī dažam ir Doktorāta ēkas apgaismojums,<br />
bet iepriekš jau pielietots<br />
muižas ēkas apgaismošanā<br />
un sevi labi «parādījis», pilnībā<br />
atbilst iecerei un uzņēmuma<br />
«Gaismas stils» veidotajam projektam.<br />
Kaut daži vadoši darboņi<br />
spētu pārvarēt savu provinciālismu<br />
un, domājot par citu ēku – skolas,<br />
pagastmājas un kultūras<br />
nama apkārtni, izvērtētu iespēju<br />
ierīkot profesionālu<br />
fasādes<br />
apgaismojumu<br />
un<br />
dekoratīvo<br />
celiņu apgaismojumu!<br />
Doktorāta apkārtnes<br />
labiekārtošanu<br />
un<br />
celiņu bruģēšanu<br />
godprātīgi veica SIA «Rūjakmens»<br />
Kaspara Apšes vadībā.<br />
Darba laikā atklājās dažas labiekārtojuma<br />
projekta nepilnības –<br />
nebija paredzētas lietus ūdens noteces<br />
vietas, panduss cilvēkiem ar<br />
kustību traucējumiem. Pandusa<br />
izbūve, ieejas iekārtošana no Doktorāta<br />
upes puses un kāpņu remonts<br />
jāveic pašu spēkiem līdz<br />
muzeja atklāšanas dienai – citādi<br />
muzeja pārakreditācija, kura notiks<br />
jūnija sākumā, nebūs iespējama.<br />
Ja pašvaldībai būs līdzekļi un<br />
vēlme, pie pirmā stāva logiem paredzētas<br />
uzstādīt balkona puķu<br />
kastes. Otrpus ielai paredzēta<br />
stāvvieta tūristu autobusiem un<br />
vieglajām automašīnām.<br />
2.stāva telpu remontu veica Rūjienas<br />
firma «Aiva+» Aivas Radeles<br />
vadībā. Viņu uzdevums nepavisam<br />
nebija viegls – remonts paredzēja<br />
arī pēc SIA «Unisons» projekta<br />
apskaņošanas sistēmas iebūvi,<br />
speciālu, muzeja prasībām<br />
atbilstošu apgaismojuma izveidošanu,<br />
dažādu specializētu apdares<br />
un segumu materiālu izmantošanu,<br />
bet iepriekš netika pasūtīts un<br />
izveidots telpu renovācijas projekts,<br />
kas ļoti apgrūtināja celtnieku<br />
darbu. Tika siltinātas un par<br />
palīgtelpām pārveidotas vairākas<br />
telpas, kuras iepriekš nebija izmantojamas<br />
un pilnībā izbūvēta<br />
no jauna viena plašāka telpa,<br />
kurā plānots izveidot muzeja kafejnīcu.<br />
Logus ar iebūvētām žalūzijām<br />
un palodzes gatavoja SIA<br />
«Koksne». Iepirkuma konkursā<br />
par telpu remontu bija pieteikusies<br />
arī būvfirma no Rīgas, bet<br />
viņi bija «aizmirsuši» ietvert aprēķinos<br />
durvju izgatavošanas un<br />
atjaunošanas izmaksas un tāpēc<br />
konkursam nekvalificējās.<br />
Muzeja atklāšana būs 19.maijā<br />
13.aprīlis un «Titāniks»<br />
Jau kopš agra rīta to vien dzirdu:<br />
piektdiena, 13. – šitā, piektdiena, 13. –<br />
tā. Un iet jau arī kā pa cūkas ķešu –<br />
draudziņš Fredis nospēris manu vakar<br />
noslēpto garšīgo kauliņu un jau no paša<br />
rīta mani stumda un grūsta – davai,<br />
paspēlēsimies, davai – atņem man<br />
sprunguli...<br />
Laikam gan bija jāsāk ar iepazīšanos<br />
– esmu Remis, «liela auguma gaiša krāsojuma<br />
suns, kurš regulāri terorizē un apdraud<br />
Pārupes iedzīvotājus Naukšēnos».<br />
Tā par mani rakstīja Naukšēnu avīzē.<br />
Teikšu – pilnīgi traka suņa murgi –<br />
paskatieties man sejā un sakiet – vai<br />
es izskatos pēc terorista!!! Bet tas jau<br />
piedien piektdienai, trīspadsmitajam.<br />
Es uz to visu pie stūra paceļu kāju, jo<br />
šodien notiks kas svarīgāks – es atklāšu<br />
2012.gada plostošanas sezonu. Virtuvē<br />
jau tiek marinēts šašliks, Juris staipa<br />
apkārt plosta motoru, bet Aivars pārbauda<br />
motorzāģi – ja nu manu kuģojumu<br />
traucētu kādi bebru nedarbi vai<br />
nepabeigtas vakariņas.<br />
Vienos ir sapulcējies plostotāju bariņš,<br />
kurus esmu nolēmis ņemt līdzi<br />
un – aiziet. Fredis skumjām acīm paliek<br />
plosta ostā – nez kāpēc viņam<br />
vieta nav paredzēta. Tradicionāli gada<br />
pirmais plostojums ir līdz Imantas<br />
ūdensdzirnavām un atpakaļ – paies<br />
stundas trīs. Kamēr vēl grils kūp, bet<br />
gaļa nesmaržo, vēroju upes krastus ar<br />
savu iemīļoto zaļo bumbiņu zobos – ja<br />
būs bebrs, metīšu, jo dziļāk par padusēm<br />
upē nebrienu. Bebru nav, tikai to<br />
«nepabeigtās brokastis» un pilis. Mans<br />
saimnieks Aivars ik pa brīdim saka –<br />
tāda gan upe nav bijusi nevienu gadu.<br />
Neesmu garšojis žāvētu bebru, bet<br />
braucēji runā – tā esot īsta delikatese.<br />
Būtu beiguši pļāpāt un sāktu jel reiz<br />
cept līdzpaņemto gaļu!<br />
Ir! Man gar degunu aizpeld tik salds<br />
dūms ar šašlika garšu, ka negribot paplešu<br />
muti un mana iemīļotā zaļā bumbiņa<br />
sāk savu atsevišķo kuģojumu pa<br />
Rūju. Bakstu ar purnu vienam, otram,<br />
bet visi aizņemti ar runām un gārņu lūkošanu,<br />
un bumbiņa jau palikusi tālu<br />
iepakaļ. Būs jāvaktē atpakaļ ceļā.<br />
Atpakaļ ceļā snauduļoju, apsveru,<br />
ka šašlika kauliņu tomēr varēja būt<br />
vairāk. Manu miegaino noskaņojumu<br />
iztraucē Fredis, kurš tikko izpeldējies,<br />
jautri luncinot asti, sagaida mani atpakaļ<br />
plosta ostā. Dzīve ir skaista!<br />
Un «melnajai» piektdienai nav nekāda<br />
vaina – motorplosts «Ruhjas Donalds»<br />
nav «Titāniks» – negrimst savā<br />
Muzeja nakts laikā ar disko mūzikas<br />
koncertu muižas zālē un lielo atklāšanas<br />
torti. Sīkāk vakara programmu<br />
meklējiet afišās vai muzeja mājas<br />
lapā www.cilvekmuzejs.naukseni.lv.<br />
K+V<br />
Naukšēnu Cilvēkmuzeja<br />
vadītājs Arnis Ozoliņš<br />
Ruhjas Donalds un Remis 2012.gada plostošanas sezonu atklājot<br />
pirmajā šis sezonas atklāšanas braucienā.<br />
K+V<br />
Remja stāstu pierakstīja Arnis Ozoliņš
Biedrība «Reālā Aptieka»<br />
Mākslinieku un amatnieku<br />
biedrība «Reālā Aptieka»<br />
dibināta 2005.gada<br />
1.aprīlī Rūjienā.<br />
Biedrību dibinājām,<br />
● lai popularizētu mākslinieciski<br />
un amatnieciski<br />
augstvērtīgu roku darbu;<br />
● rūpētos par seno amatniecības<br />
tradīciju un pieredzes<br />
izzināšanu un saglabāšanu;<br />
● veicinātu radošo spēju izkopšanu, sekmētu sabiedrības<br />
radošo aktivitāti;<br />
● apzinātu, pētītu un popularizētu Ziemeļvidzemes<br />
kultūrvēsturi.<br />
Šobrīd nodarbojamies ar:<br />
● Naukšēnieša dzīvesveida, sākot no muižas laikiem līdz<br />
padomju periodam un atjaunotajai brīvvalstij, izpēti kopā ar<br />
Naukšēnu Cilvēkmuzeju;<br />
● popularizējam aušanas prasmes un kopā ar Rasas Ozoliņas<br />
aušanas darbnīcu «Rūja» IK veicam tautas tērpu atdarinājumu<br />
veidošanu, piedāvājam gan pilnus dažādu novadu<br />
tautas ērpu komplektus, gan brunču audumus, gan arī<br />
atsevišķus aksesuārus un detaļas – villaines, zeķes, aubes,<br />
lakatus, cepures, kurpes;<br />
● piedāvājam veikt dažādus iespiedmateriālu maketēšanas<br />
darbus un sadarbībā ar vairākām tipogrāfijām – arī gatavu<br />
iespieddarbu izgatavošanu;<br />
● nodarbojamies ar kultūras pasākumu rīkošanu;<br />
● veidojam suvenīrus ar Naukšēnu un Rūjienas apkārtnes<br />
simboliku;<br />
● aprakstu, reklāmrakstu sagatavošana un publicēšana;<br />
● sarīkojumu noformējumu, floristikas izstrādājumus, apsveikuma<br />
ziedu pušķus;<br />
● izšūšanas pakalpojumus;<br />
● keramikas autordarbus un keramikas darbnīcu rīkošanu;<br />
● veidojam Naukšēnu pagasta «Lejasdambjos» izstāžu pļavu<br />
un parku «Rasaspodiņi un biškrēsliņi».<br />
Kādēļ «Reālā Aptieka»<br />
Tāpēc, ka mūsu pirmā apmešanās vieta līdz 2008.gadam<br />
bija Rūjienā, Valdemāra ielā 5 – pavisam reālā aptiekas mājā.<br />
Sākotnēji Rūjienā bijusi tikai viena aptieka, tā sauc. – Vecā<br />
aptieka, kas dibināta 1841.gadā un, starp citu, darbojas<br />
joprojām Rīgas ielā 3. Līdz 20.-jos gados mazsalacietis Nikolajs<br />
Daugulis atver 2. aptieku – «Jauno aptieku». 1927.gadā,<br />
iegūstot atļauju atvērt aptieku dzimtajā Mazsalacā, Daugulis<br />
«Jauno aptieku. pārdod provizoram Arnoldam Krēsliņam,<br />
kurš iesākumā saimnieko Zemnieku biedrības nama telpās,<br />
bet, apgrozījumam palielinoties un telpām kļūstot par<br />
šaurām, uzbūvē jaunu aptiekas māju, atbilstošu tā laika<br />
vismodernākajām prasībām, ar lieliem skatlogiem, kas,<br />
jāatzīst, nav īsti patikuši rūjienietēm, kautrīgām dāmām, jo<br />
no ielas esot «visas kājas redzamas».<br />
«Jaunajai aptiekai» no sākta gala bijusi laba sadarbība ar<br />
Rūjienas slimnīcu, jo abas iestādes vadīja latvieši («Vecās<br />
aptiekas» īpašnieks pēc tautības bija vācietis). «Jaunā aptieka»<br />
slimnīcai piegādājusi medikamentus un arī ārsti, izrakstot<br />
receptes, piekodinājuši pēc zālēm iet uz «Jauno aptieku»,<br />
jo «Vecajā aptiekā» zāles esot sastāvējušās». Te<br />
Arnolds Krēsliņš saimniekoja līdz 1939.gadam. K+V<br />
www.cilvekmuzejs.lv<br />
www.amatnieciba.lv<br />
Parastais-neparastais<br />
Aušanas darbnīcā «Rūja»<br />
Imigranta stāsts<br />
Kā nesteidzīgi un rāmi plūst Rūjas upes<br />
ūdeņi, rimti klaudz steļļu sistavas piesitieni.<br />
Noteiktā ritmā un stingrā secībā cilājas<br />
nīškārtas, paverot ceļu atspoles vestam audu<br />
pavedienam. No labās uz kreiso un atkal<br />
atpakaļ. Metiens, piesitiens, metiens, piesitiens...<br />
Top audums. Reiz Jūs to paņemsit<br />
rokās. Un sajutīsit audējas roku pieskāriena<br />
siltumu. Pat pēc daudziem gadiem, pat tikai<br />
neliels auduma gabaliņš glabās šo roku siltuma<br />
un gaišu domu spēku... Kā upes nesta<br />
pasaules ūdeņu daļa, tas – mūžības daļa.<br />
Aušanas darbnīca «Rūja» iekārtota lauku mājās<br />
Naukšēnu novadā, kuru caurvij Rūjas upe,<br />
kura devusi arī darbnīcas vārdu. Darbnīcas īpašniece<br />
esmu es – audēja Rasa Ozoliņa. Darbnīcā<br />
tiek izmantotas tikai roku stelles, tādēļ ikviens izstrādājums<br />
ir roku darbs. Ar cieņu pret dabu un<br />
cilvēkam draudzīgu vidi kā izejmateriāli pamatā<br />
tiek izmantotas dabīgās tekstilšķiedras – lins, vilna,<br />
kokvilna. Izmantojot senās tehnoloģijas un<br />
vienlaikus radošu pieeju, tiek saglabāta saite ar<br />
tautas izkoptām tradīcijām un gaumi un radīti<br />
mūsdienu prasībām atbilstoši izstrādājumi<br />
Kastora Fibera brokastis<br />
Iepazīsimies! Esmu Rūjas Bebrs parastais.<br />
Sauc mani Kastors Fibers. Tu brīnies, kā tādam<br />
lauciniekam kā man var būt tāds dižciltīgs vārds<br />
Jā, tas nāk no latīņu valodas! Ja Tu neesi mednieks,<br />
kurš kāro man uzglūnēt pie alas izejas, varu<br />
Tev atklāt dažus savas dzīves noslēpumus.<br />
Mana «pils» atrodas nedaudz lejup aiz attīrīšanas<br />
ietaisēm otrā upes pusē. Mūsu ģimenē mēs<br />
šobrīd esam desmit – es, mana sieviņa, pagājušā<br />
gada divas māsiņas un brālītis un pēc šīs janvāra<br />
«ziemas seksa» aprīļa pēdējā nedēļā piedzimušie<br />
pieci jaunuļi. Varam lepoties – esam Eiropas<br />
lielākie grauzēji, kaut muļķa zinātnieki mūs pieskaita<br />
grauzēju (Rodentia) kārtas vāverveidīgo<br />
(Sciuromorpha) apakškārtai. Tas varētu būt pat<br />
apvienojums – es un vāvere! Esmu taču amfibiotisks<br />
zīdītājs - mans organisms īpaši pielāgots<br />
dzīvei ūdenī.<br />
Maijā svinēšu 10 gadu jubileju (esmu vīrs pašos<br />
spēka gados) ar īstu apses koka «torti» – jau<br />
ir noskatīta – 50 centimetri diametrā un tikai 6<br />
metrus no Rūjas krasta. Īsta delikatese! Garnējumam<br />
derēs meldri, kalmes, niedres, vilku vāles,<br />
kosas, cūkauši, purenes, vārnukājas un arī nātres.<br />
Nu, pēc tam būs aktīvāk jāpapeld – svaru<br />
cenšos uzturēt 25 kilogramu robežās un no purna<br />
līdz astei – 90 centimetri.<br />
Savu večiņu satiku četru gadu vecumā netālu<br />
no Ievulejām, sauļojot sānus agrā rīta saulē. Īsta<br />
skaistule – purniņš strups, ausis nelielas, acis<br />
mazas, priekšzobi oranži. Es viņai pirmajās brokastīs<br />
atvilku ūdensrozi, un tā viss sākās: nāsu<br />
malas cieši sakļaujot un ausis aizlokot, nirām<br />
zem siekstām un spēlējam «sviliņus». Pēcāk zem<br />
lielās krasta egles es viņai ar savu dubulto pakaļkājas<br />
otrā pirksta nagu ieskāju sānus, cīruļi dziedāja,<br />
gulbji peldēja... Idille! Protams, ikdienā jau<br />
ienāk rutīna – rudenī, gaidot ziemu, jānostiprina<br />
«pils», jāvāc barības krājumi – esam pārliecināti<br />
veģetārieši. Makšķernieku nomestā avīžpapīrā,<br />
laikam saucas «Liesma», reiz izlasīju: «Bebri ir<br />
teritoriāli konservatīvi nometnieki, kam izteikta<br />
cieša saistība ar reiz aizņemto iecirkni.» Pilnīgi<br />
piekrītu! Ikdienā gan presi nelasu – mums ir efektīvāka<br />
saziņas metode – «paceļu asti» un no bebru<br />
dziedzeriem jeb kastorejām – olveida muskusa<br />
dziedzeru pāra pie astes pamatnes, uzšļācu<br />
uz celma gaišbrūnu, eļļainu un smaržīgu sekrētu.<br />
Ar šo «e-pastu» ar savu večiņu apmaināmies<br />
ziņām, ja kopš paša rīta neesam redzējušies, bet<br />
kaimiņam – viltīgajam un nešpetnajam Kastoram<br />
no Juratām - tā ir skaidra ziņa – nav ko līst<br />
svešos «kārklos». Mēs sakām: «Jo vecāks «bebrs»,<br />
jo vairāk robu astē», domājot priekšzobu kodienu<br />
pēdas – rētas taču daiļo īstu veci.<br />
Arī mana sieviņa sūta man šādas telegrammas<br />
– ja Tu domā, ka es kā vecis apspricēju tos kokus,<br />
tad esi galīgs mūdaks! Manā vīrieša ķermenī ir<br />
gan muskusa dziedzeru pāris, gan sēklinieki un<br />
vēl arī divi tauku dziedzeri. Mūsu dziedzeri gan<br />
ir viena «sāpīga vieta (vai lieta)»: jūs, cilvēki, manus<br />
dziedzerus uzskatāt gandrīz par brīnumzālēm,<br />
kas dziedē bezmaz visas kaites. Mana vecmāmiņa<br />
stāstīja, ka viņas vecmāmiņa stāstīja,<br />
ka... Nu vispār – bebru gaļa agrāk bijusi ne vien<br />
mūku un citu «gavētāju» iecienīta ēdmaņa, bet<br />
arī tepat Rūjienas pilskalnā stāvējušās pils saimnieka<br />
mielasta iecienīta sastāvdaļa – īpaši mūsu<br />
taukās astes... Kopš tā laika mūsu priekškājas<br />
pirmais pirksts ir daudz īsāks par pārējiem četriem,<br />
visu pirkstu nagi gari, ieliekti, lai varētu<br />
ierakties alās, bet pakaļkājas pielāgotas peldēšanai<br />
un izraktās zemes izstumdīšanai, jo to pēdas<br />
ir stipri lielākas par priekškāju pēdām un pirksti<br />
saistīti ar peldplēvēm, kas sniedzas līdz pat nagiem.<br />
Pils saimnieks esot mīlējis tīties bebrādas<br />
apmetnī – īsts barbars. Ne velti bebru teika stāta,<br />
ka tieši mēs esam parakušies zem Rūjienas pils<br />
mūriem un visi akmeņi saripojuši Rūjas upē!<br />
Mēs esam šīs zemes īstie saimnieki: kopš 7.gadu<br />
tūkstoša p.m.ē. līdz pat 18.gs. te bijām plaši sastopami,<br />
līdz 19.gs. 2.pusē tikām pilnīgi izmedīti.<br />
Tāpēc mani senči, patiesībā, ir krievi – vieni<br />
no 1952.gadā no Voroņežas apgabala ievestajiem<br />
pieciem melno bebru pāriem.<br />
Te aiz upes līkuma kaut kas noplunkšķēja,<br />
mans sarunu biedrs Kastors Fibers steigšus ienira<br />
savā «dīkītī», vien noburkšķot kaut ko par<br />
svešiem «kārkliem» un «nekauņām tumšā nakts<br />
laikā», tik vēl uzsaucot – vari pabeigt manas brokastis,<br />
norādot uz trim, nē, jau diviem vareniem<br />
kokiem Rūjas krastā. K+V<br />
Arnis Ozoliņš speciāli laikrakstam «Liesma»<br />
Pasūti savu tautas tērpa<br />
komplektu – no Ls 215<br />
2
Uz Kārķiem – Latvijas Meža dienu galvaspilsētu!<br />
3.mai jā Kār ķos no tiks<br />
tra di ci onā lās Me ža die nas.<br />
Pa gas ta pār val de ko pā ar<br />
sa dar bī bas par tne riem un<br />
at bal stī tā jiem – Val kas nova<br />
da do mi, Kār ķu pa matsko<br />
lu, Da bas aiz sar dzī bas<br />
pār val di, Lat vi jas Valsts<br />
me žiem, Lat vi jas Amat niecī<br />
bas ka me ru ir sa plā no ju si<br />
pa sā ku ma no ri si un iz vēr tēja<br />
vei ca mos dar bus. Kārķu<br />
meža dienās piedalīsies arī<br />
Naukšēnu novada pārstāvji,<br />
bet Kārķu pašdarbnieki<br />
plkst. 19.00 uzstāsies Naukšēnu<br />
kultūras namā Latvijas<br />
Republikas Neatkarības atjaunošanas<br />
dienai veltītā<br />
koncertā. Meža dienu ieskaņa<br />
2.maijā plkst. 20.00<br />
Kārķu baznīcā notiks mūziķa<br />
un dziesminieka Kārļa<br />
Kazāka koncerts.<br />
Me ža die nu lai kā ie ce rēts<br />
tur pi nāt tī rīt Ķi res kras tus, ceļma<br />
las, pa pil di nāt sko las ābeļdār<br />
zu ar aug ļu ko kiem, strā dāt<br />
pie vai rā kiem diž ko kiem, sakopt<br />
Jaun kār ķu mui žas par ku,<br />
Spi ģu alas un Vec kār ķu eze ra,<br />
baz nī cas ap kār tni un strā dāt<br />
vēl vai rā kos ci tos ob jek tos. SI A<br />
«La bie ko ki» ar bo ris ti pro fe sionā<br />
li sa kops ko ku rin du gar<br />
ce ļa ma lu no sko las līdz tau tas<br />
na mam un tau tas na ma par ka<br />
Naukšēnietis AUSĀS<br />
ko kus. Šo pro ce su aici nā ti vērot<br />
arī tu vē jo paš val dī bu speci<br />
ālis ti, lai re dzē tu kā kop ja mi<br />
lie lie ko ki, iz man to jot al pī nisma<br />
ap rī ko ju mu. Me ža die nas<br />
pa sā ku mu va dīs tele vī zi jas<br />
žur nā lists Uģis Joksts, kurš arī<br />
ir ar bo rists un tal kas lai kā strādās<br />
ko pā ar «La bo ko ku» koman<br />
du. Tal kas lai kā no zā ģē tos<br />
za rus ie ce rēts sa šķel dot un būs<br />
arī ie spē ja vē rot šo pro ce su.<br />
Kā jau tas īs tai tal kai pienā<br />
kas – pēc ko pī ga dar ba būs<br />
ko pī ga mal tī te un at pū ta, kurā<br />
katrs sev va rēs at rast kaut<br />
ko aiz rau jo šu un in te re san tu.<br />
Dar bo sies «Za ļā ko ka» dar bnīca,<br />
ku rā tiks iz ga ta vo tas ro tas<br />
un ro taļ lie tas, būs da žā das rado<br />
šās dar bnī cas un jaun ie šu<br />
va dī tas ak tī vas at pū tas ie spējas.<br />
Šo reiz īpa ši pa do māts par<br />
pirm ssko las ve cu ma bēr niem,<br />
ku ri va rēs dar bo ties ra do šā<br />
dar bnī ci ņā, ga ta vo jot no čieku<br />
riem da žā dus dzīv nie ci ņus.<br />
Pa sā ku mu no ri sēs ak tī vi ie cerē<br />
ju ši ie sais tī ties vis a Val kas<br />
no va da maz pul cē ni Sil vi jas<br />
Dor šas va dī bā.<br />
Būs da žā di in te re san ti pārstei<br />
gu mi, ta ču ir pa sā ku mi,<br />
ku riem aici nām ga ta vo ties jau<br />
tū līt un ta gad! Viens no tiem<br />
– Lat vi jā pirm ās ko ka au to<br />
ro taļ lie tu sa cen sī bas. Ide jas<br />
au tors Lat vi jas Amat nie cī bas<br />
ka me ras priekš sē dē tājs Vil nis<br />
Zemas frekvences skaņas Naukšēnieša<br />
Suņa ausis uztver apmēram<br />
tāpat kā mūsējās. Augstākas frekvences<br />
skaņu uztveršanā suns ir daudz pārāks:<br />
suņiem augstākā robeža ir 35 000 –<br />
40 000 svārstību sekundē.<br />
Naukšēnieša Kaķis spēj uztvert<br />
skaņas 30 hercu līdz 45 kilohercu diapazonā.<br />
Kaķiem mēdz būt arī iedzimts<br />
kurlums, kas ģenētiski saistīts ar baltu<br />
vilnas krāsu un zilām acīm. Parasti šādi<br />
kaķi piedzimst dzirdīgi, bet, augot notiek<br />
auss deformācija, un viņi kļūst kurli.<br />
Pateicoties 27 muskuļiem, kaķis var ausis<br />
grozīt, lai labāk uztvertu skaņu.<br />
Naukšēnieša Zivis lieliski dzird ar<br />
iekšējo ausu palīdzību. Tās atrodas galvā<br />
blakus smadzenēm. Otra dzirdes sistēma<br />
zivīm atrodas abos ķermeņa sānos. Sānu<br />
līnija labāk uztver zemās skaņas, iekšējā<br />
auss – augstās.<br />
Naukšēnieša Kazas ausis vislabāk<br />
uztver skaņas, kuru avots atrodas sāniski<br />
no dzīvnieka, bet slikti uztver skaņas,<br />
kuras nāk no aizmugures.<br />
Naukšēnieša Sikspārnis naktī<br />
medī kukaiņus ar aizvērtām acīm. Viņam<br />
palīdz orientēties ultraskaņas «kliedzieni».<br />
Sikspārņi dzird atbalsi, kas rodas,<br />
skaņu viļņiem atstarojoties no dažādiem<br />
attālinātiem priekšme-tiem.<br />
Naukšēnieša Maijvabole kustina<br />
savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē.<br />
Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45<br />
Hz.<br />
Naukšēnieša Bite kustina spārnus<br />
vidēji 200 reizes sekundē. Tātad tās<br />
sanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz.<br />
Naukšēnieša Ods kustina spārnus<br />
vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas<br />
frekvence ir aptuveni 5000 Hz. K+V<br />
Kuram Naukšēnietim pieder šīs AUSiS<br />
Naukšēnietis TIC<br />
Ka zāks, kurš aici na šā dā veidā<br />
bēr niem ie mī lēt me žu un<br />
ko ku. «Do sim ie spē ju bēr niem<br />
iz ga ta vot no da bis ka ko ka inte<br />
re san tas lie tas un tā me ža un<br />
ko ka bur vī ba dau dziem pielips.<br />
Tai sām paš gā jē ju au to!<br />
Gan drīz kā F-1,» teic Lat vi jas<br />
Amat nie cī bas ka me ras priekšsē<br />
dē tājs Vil nis Ka zāks. Šo pasā<br />
ku mu va dīs Teh nis kās Univer<br />
si tā tes stu den ti.<br />
Uz pa sā ku mu da līb nie kus<br />
aici nām līdz i ņemt pa šu iz gata<br />
vo tos ko ka au to, lai pie da lītos<br />
sa cen sī bās un da žā das koka<br />
ro taļ lie tas, lai pie da lī tos izstā<br />
dē! Aici nām ga ta vot arī no<br />
eko lo ģis kiem ma te ri āliem laivi<br />
ņas un plos ti ņus, ar ku riem<br />
pie da lī ties iz stā dē un pēc tam<br />
ko pī gi plu di nāt pa Ķi ri!<br />
Pa sā ku mu kup li nās pa gas ta<br />
paš darb nie ki, va ka rā uz bal li<br />
Kār ķu tau tas na mā aici na Valkas<br />
ģim nā zi jas jaun ie šu mū zikas<br />
gru pa «Most Wanted». Ieeja<br />
bal lē – bez mak sas.<br />
3.mai jā vis i bū siet mī ļi gaidī<br />
ti Kār ķos ra že ni strā dāt un<br />
ko pī gi at pūs ties – viss notiks<br />
par prie ku da bai un cilvē<br />
kiem! Nā ciet un aici niet<br />
līdz i ra dus, drau gus un ģime<br />
ni! Aicinām mājražotājus,<br />
amatniekus, stādu ražotājus<br />
piedalīties tirdziņā! K+V<br />
San dra Pils kal ne<br />
Ja auss džinkst un otrs uzmin,<br />
kura auss, tad viņa domas<br />
piepildīsies.<br />
Ja ausīs zvana, tad mirušie<br />
piemin, tādā reizē pie sevis<br />
jānodomā: «Veseli pieminējuši,<br />
bet man nav laika.»<br />
Ja kādam džinkst auss un<br />
otrs uzmin, kura auss džinkst,<br />
tad uzminētājs pēc prasītāja<br />
Meža dienu karoga pacelšana Kārķos<br />
Atbildes 4.lappusē<br />
nāves mantos viņa mantu.<br />
Ja kādam spindz labā auss, tad<br />
par to runā ļaunu, ja spindz kreisā<br />
auss, tad runā labu.<br />
Ja ausis deg, tad kāds aprunā.<br />
Kad ausis vai vaigi deg, tad<br />
kāds lamā.<br />
Ja labā auss svilst, vīrietis piemin.<br />
Ja kreisā auss svilst, tad sieviete<br />
piemin.<br />
Ja kreisā auss niez, tad dabūs<br />
kaut ko sliktu dzirdēt, ja labā –<br />
tad labu.<br />
Kad auss niez, tad būs sauss<br />
laiks.<br />
Kad ausis niezot, tad laiks palikšot<br />
siltāks un kusīšot.<br />
Ausīs ausu vaski kūsā uz lietu<br />
K+V<br />
No Cilvēkmuzeja jaunās ekspozīcijas<br />
3
K+V iesaka<br />
X Lielā Labdarības<br />
Robežtirgus programma<br />
5.maijā Lugažu<br />
laukumā, Valkā<br />
9.00 ROBEŽTIRGUS<br />
ATKLĀŠANA<br />
Robežtirgus laikā:<br />
• Labdarības loterija;<br />
• «SERVILAT» labdarības desiņu<br />
cepšana;<br />
• Dažādas atrakcijas lieliem<br />
un maziem no «Lec un Minies»;<br />
• Izstāde «Kolekcionāru kaleidoskops»;<br />
• Radošās darbnīcas no Jauniešu<br />
domes<br />
• Zirgu izjādes no ZS «Kalnabundas»;<br />
• Foto akcija no studijas «Reflex».<br />
9.00 – 13.00<br />
KULTŪRAS PROGRAMMA<br />
• 9.15 kolektīvi no Valkas:<br />
Valkas ģimnāzijas (VĢ) deju<br />
kolektīvs «Vendīgs», VĢ<br />
11.klase, Valdis Rogainis un<br />
vokālā grupa «Campari»;<br />
• 10.00 kolektīvi no Valgas:<br />
līnijdejas, ukraiņu – igauņu<br />
svētdienas skolas bērni;<br />
• 10.30 folkloras deju kopa<br />
«Sudmaliņas»;<br />
• 11.00 kolektīvi no Valgas;<br />
• 12.00 kolektīvi no Valkas:<br />
Vidējās paaudzes deju kopa<br />
«Aija», folkloras ansamblis/<br />
dziesmu draugu kopa «Nāburgi».<br />
• 12.30 kolektīvs no Valgas<br />
«Oduvančiki» un Valkas senioru<br />
deju kolektīvs.<br />
10.00 – 12.00<br />
SEMINĀRS «Darba devēju<br />
iesaistīšana Nodarbinātības<br />
valsts aģentūras pakalpojumu<br />
izmantošanā. Brīvā darbaspēka<br />
kustība – EURES». Valkas<br />
pilsētas Kultūras nams, 2.stāva<br />
mazā zāle.<br />
22.00 BALLE kopā ar grupu<br />
«Mākoņstūmēji», pie kultūras<br />
nama, bez maksas.<br />
Papildus informācija:<br />
Valkas TIB, tel.+371 64725522,<br />
mob.tel +371 26446602,<br />
e-pasts: tib@valka.lv K+V<br />
Muzeja nakts Cilvēkmuzejā 19.maijā<br />
• No plkst. 19.30 līdz 20.00 jaunās muzeja ekspozīcijas un dzimtas<br />
koku izstādes apmeklēšana Naukšēnu muižā.<br />
• 20.00 Nakts koncerts muižas zālē.<br />
Koncertu spēlē vokāli instrumentālais ansamblis «Turi tempu»: DISKO<br />
ritmi, populārā 70., 80., 90.gadu mūzika – dziesmas par mīlestību, laimi<br />
un brīvību. Ansambļa vadītājs, aranžētājs un sintezatorists – Jānis<br />
Švarcbahs, vokālisti – Mārtiņš Zvīgulis un Signija Miltiņa, bungas – Antons<br />
Dudko, bassģitāra - Krišjānis Galiņš, ģitāra – Ģirts Pavēnis.<br />
• 22.30 Lielā muzeja torte muižas klētī.<br />
• 23.00 – 23.30 Doktorāta<br />
ekspozīcijas apmeklēšana.<br />
• 23.30 Muzeja pirmspusnakts<br />
pie Doktorāta, muzeja<br />
karoga pacelšana.<br />
• 24.00 Tradicionālais<br />
plosta nakts brauciens no<br />
skolas peldētavas.<br />
QR kods, kurā iekodēta<br />
nakts programma. Par QR<br />
kodiem lasiet rakstā šajā<br />
lappusē.<br />
1. Naukšēnu Lācis<br />
2. Naukšēnu muižas Lauva<br />
3. Naukšēnu Govs<br />
4. Naukšēnu Ūpis<br />
Šajā izdevuma numurā sākas stāsts<br />
par svīru kodiem. Kāpēc<br />
Varbūt esat ievērojuši, ka ir mainījies<br />
Cilvēkmuzeja logotips. Kļuvis grafiski<br />
vienkāršāks, vieglāk nolasāms un izmantojams.<br />
Logotipā izmantots svīru<br />
koda attēls, kurā iekodēts uzraksts<br />
«Naukšēnu Cilvēkmuzejs». Bet, izrādās,<br />
šādu kodu ir ļoti daudz un to pielietojums<br />
var būt ļoti plašs. No svītru<br />
koda cepumu paciņai veikalā līdz gleznām<br />
un tīkla aplikācijām.<br />
Kodu apskatu sāksim ar mazāk redzētu<br />
QR kodu (Quick Response Code)<br />
jeb divdimensiju svītrkodu (arī<br />
matricas svītrkods). Vizuāli tas ir balts<br />
Atbildes «Kuram Naukšēnietim pieder šīs AUSiS»<br />
5. Naukšēnu Žirafe<br />
6. Naukšēnu Kaķis<br />
7. Naukšēnu Tīģeris<br />
8. NaukšēnuVilks<br />
9. Naukšēnu Zebra<br />
10. Naukšēnu Lauva<br />
Svītru kods mūsu dzīvē<br />
kvadrāts, kurš noteiktā veidā aizpildīts<br />
ar mazākiem melniem kvadrātiem. Tajā<br />
iespējams iekodēt vajadzīgo tekstu<br />
(burti un cipari) līdz pat 4296 simboliem.<br />
Vairākus QR kodus var apvienot vienā<br />
lielā kodā un tādējādi var iekodēt<br />
milzīgus informācijas apjomus. QR kodus<br />
ļoti ērti var izmantot, lai informāciju<br />
no apkārtējās vides vienkāršā veidā<br />
«ienestu» mobilajās ierīcēs. Priekšrocības:<br />
• iespēja vienā QR kodā iekodēt lielu<br />
skaitu simbolu (vairāki tūkstoši), piemēram,<br />
saites, vizītkartes, ģeogrāfiskā<br />
punkta datus;<br />
• ļoti ātra un ērta kodu nolasīšana ar<br />
Elektronisks Naukšēnu<br />
Cilvēkmuzeja izdevums<br />
Izdevējs: Mākslinieku un amatnieku biedrība<br />
«Reālā Aptieka»<br />
Iznāk reizi mēnesī<br />
mobilo telefonu;<br />
• QR kodu var nolasīt no abām pusēm<br />
(360 grādu skenēšana);<br />
• kods var būt izmēros arī pavisam<br />
mazs;<br />
• QR kodā ir iestrādāta loģika, kas spēj<br />
labot nolasīšanas kļūdas;<br />
QR svītrkodu sistēmu 1994.gadā izveidoja<br />
Japānas autoražotāja «Toyota»<br />
meitasuzņēmums «Denso-Wave», lai<br />
atvieglotu savu saražoto auto rezerves<br />
daļu uzskaitīšanu. Lai arī «Denso-Wave»<br />
ir patentējusi šo tehnoloģiju un arī<br />
pats tās nosaukums «QR Code» ir kompānijas<br />
reģistrēta preču zīme, tomēr<br />
QR kodus neierobežo nekādas licences<br />
,un ikviens tos var brīvi izmantot.<br />
Mūsdienās arvien lielāka daļa notirgoto<br />
telefonu ir viedtālruņi jeb smārtfoni,<br />
kam vienkārši var uzstādīt dažādas<br />
programmas, jeb aplikācijas. Pienēram:<br />
Android – ZXing Barcode Scanner,<br />
Google Googles; iPhone – NeoReader,<br />
OptiScan, i-nigma; Nokia – Barcode<br />
Reader, Kaywa Reader, i-nigma.<br />
Protams, vari arī pats ģenerēt QR kodu<br />
ar dažādu programmu palīdzību,<br />
piemēram, Kaywa QR kodu ģeneratoru.<br />
Ja vēl mūsu QR kodos iestrādājam<br />
bit.ly īsās saites, tad varam uzskaitīt<br />
cik daudz cilvēki ir noskenējuši un atvēruši<br />
mūsu izveidotos QR kodus. Kas<br />
ir bit.ly un par pārējiem svētru kodiem<br />
– nākošajā «K+V» numurā. K+V<br />
Izdevumu sagatavoja:<br />
Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītājs Arnis Ozoliņš<br />
Datorgrafika: Mākslinieku un amatnieku biedrība<br />
«Reālā Aptieka»<br />
www.cilvekmuzejs.naukseni.lv<br />
e-pasts: cilvekmuzejs@naukseni.lv