12.02.2015 Views

Lejupielādēt

Lejupielādēt

Lejupielādēt

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Mākslinieku un amatnieku biedrība «Reālā Aptieka»<br />

2012.gada aprīlis (3)<br />

Šobrīd muzejā notiek jaunās pamatekspozīcijas<br />

veidošana «Iepazīsimies, esmu Naukšēnietis!»<br />

Doktorātā un muižas vēstures un dzimtaskoku<br />

izstādes iekārtošana iepriekšējās telpās muižā.<br />

Tāpat atjaunota ir ekspozīcija Siera tornī un<br />

muižas klētī.<br />

Atlicis vien pus mēnesis, līdz<br />

Naukšēnu Cilvēkmuzejs vērs savu<br />

jauno ekspozīciju durvis. Ar «Eiropas<br />

naudas» palīdzību ir veikts<br />

Doktorāta 2.stāva remonts un iekārtota<br />

tā apkārtne. Ne viss ir sanācis<br />

kā plānots un gribēts, dažas<br />

ieceres – kā āra terase, sarīkojumu<br />

vieta, apstādījumi un pastaigu<br />

taka – ir atliktas. Cerams, ka ne uz<br />

22.gadsimtu. Kaut ne tik tālā nākotnē<br />

plānota tika arī tualete,<br />

par ko tiek atgādināts vai katrā<br />

iedzīvotāju un deputātu kungu<br />

tikšanās reizē, arī šis plāns pārceļas<br />

uz ... Tas viss, protams, neļaus<br />

muzejam darboties pilnā apjomā<br />

un ietekmēs arī ieņēmumus,<br />

kā arī izjauks dažus Naukšēnu uzņēmēju<br />

plānus, kuri saistīti ar tūristu<br />

uzņemšanu. Bet, kā jau esmu<br />

teicis – tūrisms Naukšēnu novada<br />

domei nav vajadzīgs. Kā dadzis<br />

acī dažam ir Doktorāta ēkas apgaismojums,<br />

bet iepriekš jau pielietots<br />

muižas ēkas apgaismošanā<br />

un sevi labi «parādījis», pilnībā<br />

atbilst iecerei un uzņēmuma<br />

«Gaismas stils» veidotajam projektam.<br />

Kaut daži vadoši darboņi<br />

spētu pārvarēt savu provinciālismu<br />

un, domājot par citu ēku – skolas,<br />

pagastmājas un kultūras<br />

nama apkārtni, izvērtētu iespēju<br />

ierīkot profesionālu<br />

fasādes<br />

apgaismojumu<br />

un<br />

dekoratīvo<br />

celiņu apgaismojumu!<br />

Doktorāta apkārtnes<br />

labiekārtošanu<br />

un<br />

celiņu bruģēšanu<br />

godprātīgi veica SIA «Rūjakmens»<br />

Kaspara Apšes vadībā.<br />

Darba laikā atklājās dažas labiekārtojuma<br />

projekta nepilnības –<br />

nebija paredzētas lietus ūdens noteces<br />

vietas, panduss cilvēkiem ar<br />

kustību traucējumiem. Pandusa<br />

izbūve, ieejas iekārtošana no Doktorāta<br />

upes puses un kāpņu remonts<br />

jāveic pašu spēkiem līdz<br />

muzeja atklāšanas dienai – citādi<br />

muzeja pārakreditācija, kura notiks<br />

jūnija sākumā, nebūs iespējama.<br />

Ja pašvaldībai būs līdzekļi un<br />

vēlme, pie pirmā stāva logiem paredzētas<br />

uzstādīt balkona puķu<br />

kastes. Otrpus ielai paredzēta<br />

stāvvieta tūristu autobusiem un<br />

vieglajām automašīnām.<br />

2.stāva telpu remontu veica Rūjienas<br />

firma «Aiva+» Aivas Radeles<br />

vadībā. Viņu uzdevums nepavisam<br />

nebija viegls – remonts paredzēja<br />

arī pēc SIA «Unisons» projekta<br />

apskaņošanas sistēmas iebūvi,<br />

speciālu, muzeja prasībām<br />

atbilstošu apgaismojuma izveidošanu,<br />

dažādu specializētu apdares<br />

un segumu materiālu izmantošanu,<br />

bet iepriekš netika pasūtīts un<br />

izveidots telpu renovācijas projekts,<br />

kas ļoti apgrūtināja celtnieku<br />

darbu. Tika siltinātas un par<br />

palīgtelpām pārveidotas vairākas<br />

telpas, kuras iepriekš nebija izmantojamas<br />

un pilnībā izbūvēta<br />

no jauna viena plašāka telpa,<br />

kurā plānots izveidot muzeja kafejnīcu.<br />

Logus ar iebūvētām žalūzijām<br />

un palodzes gatavoja SIA<br />

«Koksne». Iepirkuma konkursā<br />

par telpu remontu bija pieteikusies<br />

arī būvfirma no Rīgas, bet<br />

viņi bija «aizmirsuši» ietvert aprēķinos<br />

durvju izgatavošanas un<br />

atjaunošanas izmaksas un tāpēc<br />

konkursam nekvalificējās.<br />

Muzeja atklāšana būs 19.maijā<br />

13.aprīlis un «Titāniks»<br />

Jau kopš agra rīta to vien dzirdu:<br />

piektdiena, 13. – šitā, piektdiena, 13. –<br />

tā. Un iet jau arī kā pa cūkas ķešu –<br />

draudziņš Fredis nospēris manu vakar<br />

noslēpto garšīgo kauliņu un jau no paša<br />

rīta mani stumda un grūsta – davai,<br />

paspēlēsimies, davai – atņem man<br />

sprunguli...<br />

Laikam gan bija jāsāk ar iepazīšanos<br />

– esmu Remis, «liela auguma gaiša krāsojuma<br />

suns, kurš regulāri terorizē un apdraud<br />

Pārupes iedzīvotājus Naukšēnos».<br />

Tā par mani rakstīja Naukšēnu avīzē.<br />

Teikšu – pilnīgi traka suņa murgi –<br />

paskatieties man sejā un sakiet – vai<br />

es izskatos pēc terorista!!! Bet tas jau<br />

piedien piektdienai, trīspadsmitajam.<br />

Es uz to visu pie stūra paceļu kāju, jo<br />

šodien notiks kas svarīgāks – es atklāšu<br />

2012.gada plostošanas sezonu. Virtuvē<br />

jau tiek marinēts šašliks, Juris staipa<br />

apkārt plosta motoru, bet Aivars pārbauda<br />

motorzāģi – ja nu manu kuģojumu<br />

traucētu kādi bebru nedarbi vai<br />

nepabeigtas vakariņas.<br />

Vienos ir sapulcējies plostotāju bariņš,<br />

kurus esmu nolēmis ņemt līdzi<br />

un – aiziet. Fredis skumjām acīm paliek<br />

plosta ostā – nez kāpēc viņam<br />

vieta nav paredzēta. Tradicionāli gada<br />

pirmais plostojums ir līdz Imantas<br />

ūdensdzirnavām un atpakaļ – paies<br />

stundas trīs. Kamēr vēl grils kūp, bet<br />

gaļa nesmaržo, vēroju upes krastus ar<br />

savu iemīļoto zaļo bumbiņu zobos – ja<br />

būs bebrs, metīšu, jo dziļāk par padusēm<br />

upē nebrienu. Bebru nav, tikai to<br />

«nepabeigtās brokastis» un pilis. Mans<br />

saimnieks Aivars ik pa brīdim saka –<br />

tāda gan upe nav bijusi nevienu gadu.<br />

Neesmu garšojis žāvētu bebru, bet<br />

braucēji runā – tā esot īsta delikatese.<br />

Būtu beiguši pļāpāt un sāktu jel reiz<br />

cept līdzpaņemto gaļu!<br />

Ir! Man gar degunu aizpeld tik salds<br />

dūms ar šašlika garšu, ka negribot paplešu<br />

muti un mana iemīļotā zaļā bumbiņa<br />

sāk savu atsevišķo kuģojumu pa<br />

Rūju. Bakstu ar purnu vienam, otram,<br />

bet visi aizņemti ar runām un gārņu lūkošanu,<br />

un bumbiņa jau palikusi tālu<br />

iepakaļ. Būs jāvaktē atpakaļ ceļā.<br />

Atpakaļ ceļā snauduļoju, apsveru,<br />

ka šašlika kauliņu tomēr varēja būt<br />

vairāk. Manu miegaino noskaņojumu<br />

iztraucē Fredis, kurš tikko izpeldējies,<br />

jautri luncinot asti, sagaida mani atpakaļ<br />

plosta ostā. Dzīve ir skaista!<br />

Un «melnajai» piektdienai nav nekāda<br />

vaina – motorplosts «Ruhjas Donalds»<br />

nav «Titāniks» – negrimst savā<br />

Muzeja nakts laikā ar disko mūzikas<br />

koncertu muižas zālē un lielo atklāšanas<br />

torti. Sīkāk vakara programmu<br />

meklējiet afišās vai muzeja mājas<br />

lapā www.cilvekmuzejs.naukseni.lv.<br />

K+V<br />

Naukšēnu Cilvēkmuzeja<br />

vadītājs Arnis Ozoliņš<br />

Ruhjas Donalds un Remis 2012.gada plostošanas sezonu atklājot<br />

pirmajā šis sezonas atklāšanas braucienā.<br />

K+V<br />

Remja stāstu pierakstīja Arnis Ozoliņš


Biedrība «Reālā Aptieka»<br />

Mākslinieku un amatnieku<br />

biedrība «Reālā Aptieka»<br />

dibināta 2005.gada<br />

1.aprīlī Rūjienā.<br />

Biedrību dibinājām,<br />

● lai popularizētu mākslinieciski<br />

un amatnieciski<br />

augstvērtīgu roku darbu;<br />

● rūpētos par seno amatniecības<br />

tradīciju un pieredzes<br />

izzināšanu un saglabāšanu;<br />

● veicinātu radošo spēju izkopšanu, sekmētu sabiedrības<br />

radošo aktivitāti;<br />

● apzinātu, pētītu un popularizētu Ziemeļvidzemes<br />

kultūrvēsturi.<br />

Šobrīd nodarbojamies ar:<br />

● Naukšēnieša dzīvesveida, sākot no muižas laikiem līdz<br />

padomju periodam un atjaunotajai brīvvalstij, izpēti kopā ar<br />

Naukšēnu Cilvēkmuzeju;<br />

● popularizējam aušanas prasmes un kopā ar Rasas Ozoliņas<br />

aušanas darbnīcu «Rūja» IK veicam tautas tērpu atdarinājumu<br />

veidošanu, piedāvājam gan pilnus dažādu novadu<br />

tautas ērpu komplektus, gan brunču audumus, gan arī<br />

atsevišķus aksesuārus un detaļas – villaines, zeķes, aubes,<br />

lakatus, cepures, kurpes;<br />

● piedāvājam veikt dažādus iespiedmateriālu maketēšanas<br />

darbus un sadarbībā ar vairākām tipogrāfijām – arī gatavu<br />

iespieddarbu izgatavošanu;<br />

● nodarbojamies ar kultūras pasākumu rīkošanu;<br />

● veidojam suvenīrus ar Naukšēnu un Rūjienas apkārtnes<br />

simboliku;<br />

● aprakstu, reklāmrakstu sagatavošana un publicēšana;<br />

● sarīkojumu noformējumu, floristikas izstrādājumus, apsveikuma<br />

ziedu pušķus;<br />

● izšūšanas pakalpojumus;<br />

● keramikas autordarbus un keramikas darbnīcu rīkošanu;<br />

● veidojam Naukšēnu pagasta «Lejasdambjos» izstāžu pļavu<br />

un parku «Rasaspodiņi un biškrēsliņi».<br />

Kādēļ «Reālā Aptieka»<br />

Tāpēc, ka mūsu pirmā apmešanās vieta līdz 2008.gadam<br />

bija Rūjienā, Valdemāra ielā 5 – pavisam reālā aptiekas mājā.<br />

Sākotnēji Rūjienā bijusi tikai viena aptieka, tā sauc. – Vecā<br />

aptieka, kas dibināta 1841.gadā un, starp citu, darbojas<br />

joprojām Rīgas ielā 3. Līdz 20.-jos gados mazsalacietis Nikolajs<br />

Daugulis atver 2. aptieku – «Jauno aptieku». 1927.gadā,<br />

iegūstot atļauju atvērt aptieku dzimtajā Mazsalacā, Daugulis<br />

«Jauno aptieku. pārdod provizoram Arnoldam Krēsliņam,<br />

kurš iesākumā saimnieko Zemnieku biedrības nama telpās,<br />

bet, apgrozījumam palielinoties un telpām kļūstot par<br />

šaurām, uzbūvē jaunu aptiekas māju, atbilstošu tā laika<br />

vismodernākajām prasībām, ar lieliem skatlogiem, kas,<br />

jāatzīst, nav īsti patikuši rūjienietēm, kautrīgām dāmām, jo<br />

no ielas esot «visas kājas redzamas».<br />

«Jaunajai aptiekai» no sākta gala bijusi laba sadarbība ar<br />

Rūjienas slimnīcu, jo abas iestādes vadīja latvieši («Vecās<br />

aptiekas» īpašnieks pēc tautības bija vācietis). «Jaunā aptieka»<br />

slimnīcai piegādājusi medikamentus un arī ārsti, izrakstot<br />

receptes, piekodinājuši pēc zālēm iet uz «Jauno aptieku»,<br />

jo «Vecajā aptiekā» zāles esot sastāvējušās». Te<br />

Arnolds Krēsliņš saimniekoja līdz 1939.gadam. K+V<br />

www.cilvekmuzejs.lv<br />

www.amatnieciba.lv<br />

Parastais-neparastais<br />

Aušanas darbnīcā «Rūja»<br />

Imigranta stāsts<br />

Kā nesteidzīgi un rāmi plūst Rūjas upes<br />

ūdeņi, rimti klaudz steļļu sistavas piesitieni.<br />

Noteiktā ritmā un stingrā secībā cilājas<br />

nīškārtas, paverot ceļu atspoles vestam audu<br />

pavedienam. No labās uz kreiso un atkal<br />

atpakaļ. Metiens, piesitiens, metiens, piesitiens...<br />

Top audums. Reiz Jūs to paņemsit<br />

rokās. Un sajutīsit audējas roku pieskāriena<br />

siltumu. Pat pēc daudziem gadiem, pat tikai<br />

neliels auduma gabaliņš glabās šo roku siltuma<br />

un gaišu domu spēku... Kā upes nesta<br />

pasaules ūdeņu daļa, tas – mūžības daļa.<br />

Aušanas darbnīca «Rūja» iekārtota lauku mājās<br />

Naukšēnu novadā, kuru caurvij Rūjas upe,<br />

kura devusi arī darbnīcas vārdu. Darbnīcas īpašniece<br />

esmu es – audēja Rasa Ozoliņa. Darbnīcā<br />

tiek izmantotas tikai roku stelles, tādēļ ikviens izstrādājums<br />

ir roku darbs. Ar cieņu pret dabu un<br />

cilvēkam draudzīgu vidi kā izejmateriāli pamatā<br />

tiek izmantotas dabīgās tekstilšķiedras – lins, vilna,<br />

kokvilna. Izmantojot senās tehnoloģijas un<br />

vienlaikus radošu pieeju, tiek saglabāta saite ar<br />

tautas izkoptām tradīcijām un gaumi un radīti<br />

mūsdienu prasībām atbilstoši izstrādājumi<br />

Kastora Fibera brokastis<br />

Iepazīsimies! Esmu Rūjas Bebrs parastais.<br />

Sauc mani Kastors Fibers. Tu brīnies, kā tādam<br />

lauciniekam kā man var būt tāds dižciltīgs vārds<br />

Jā, tas nāk no latīņu valodas! Ja Tu neesi mednieks,<br />

kurš kāro man uzglūnēt pie alas izejas, varu<br />

Tev atklāt dažus savas dzīves noslēpumus.<br />

Mana «pils» atrodas nedaudz lejup aiz attīrīšanas<br />

ietaisēm otrā upes pusē. Mūsu ģimenē mēs<br />

šobrīd esam desmit – es, mana sieviņa, pagājušā<br />

gada divas māsiņas un brālītis un pēc šīs janvāra<br />

«ziemas seksa» aprīļa pēdējā nedēļā piedzimušie<br />

pieci jaunuļi. Varam lepoties – esam Eiropas<br />

lielākie grauzēji, kaut muļķa zinātnieki mūs pieskaita<br />

grauzēju (Rodentia) kārtas vāverveidīgo<br />

(Sciuromorpha) apakškārtai. Tas varētu būt pat<br />

apvienojums – es un vāvere! Esmu taču amfibiotisks<br />

zīdītājs - mans organisms īpaši pielāgots<br />

dzīvei ūdenī.<br />

Maijā svinēšu 10 gadu jubileju (esmu vīrs pašos<br />

spēka gados) ar īstu apses koka «torti» – jau<br />

ir noskatīta – 50 centimetri diametrā un tikai 6<br />

metrus no Rūjas krasta. Īsta delikatese! Garnējumam<br />

derēs meldri, kalmes, niedres, vilku vāles,<br />

kosas, cūkauši, purenes, vārnukājas un arī nātres.<br />

Nu, pēc tam būs aktīvāk jāpapeld – svaru<br />

cenšos uzturēt 25 kilogramu robežās un no purna<br />

līdz astei – 90 centimetri.<br />

Savu večiņu satiku četru gadu vecumā netālu<br />

no Ievulejām, sauļojot sānus agrā rīta saulē. Īsta<br />

skaistule – purniņš strups, ausis nelielas, acis<br />

mazas, priekšzobi oranži. Es viņai pirmajās brokastīs<br />

atvilku ūdensrozi, un tā viss sākās: nāsu<br />

malas cieši sakļaujot un ausis aizlokot, nirām<br />

zem siekstām un spēlējam «sviliņus». Pēcāk zem<br />

lielās krasta egles es viņai ar savu dubulto pakaļkājas<br />

otrā pirksta nagu ieskāju sānus, cīruļi dziedāja,<br />

gulbji peldēja... Idille! Protams, ikdienā jau<br />

ienāk rutīna – rudenī, gaidot ziemu, jānostiprina<br />

«pils», jāvāc barības krājumi – esam pārliecināti<br />

veģetārieši. Makšķernieku nomestā avīžpapīrā,<br />

laikam saucas «Liesma», reiz izlasīju: «Bebri ir<br />

teritoriāli konservatīvi nometnieki, kam izteikta<br />

cieša saistība ar reiz aizņemto iecirkni.» Pilnīgi<br />

piekrītu! Ikdienā gan presi nelasu – mums ir efektīvāka<br />

saziņas metode – «paceļu asti» un no bebru<br />

dziedzeriem jeb kastorejām – olveida muskusa<br />

dziedzeru pāra pie astes pamatnes, uzšļācu<br />

uz celma gaišbrūnu, eļļainu un smaržīgu sekrētu.<br />

Ar šo «e-pastu» ar savu večiņu apmaināmies<br />

ziņām, ja kopš paša rīta neesam redzējušies, bet<br />

kaimiņam – viltīgajam un nešpetnajam Kastoram<br />

no Juratām - tā ir skaidra ziņa – nav ko līst<br />

svešos «kārklos». Mēs sakām: «Jo vecāks «bebrs»,<br />

jo vairāk robu astē», domājot priekšzobu kodienu<br />

pēdas – rētas taču daiļo īstu veci.<br />

Arī mana sieviņa sūta man šādas telegrammas<br />

– ja Tu domā, ka es kā vecis apspricēju tos kokus,<br />

tad esi galīgs mūdaks! Manā vīrieša ķermenī ir<br />

gan muskusa dziedzeru pāris, gan sēklinieki un<br />

vēl arī divi tauku dziedzeri. Mūsu dziedzeri gan<br />

ir viena «sāpīga vieta (vai lieta)»: jūs, cilvēki, manus<br />

dziedzerus uzskatāt gandrīz par brīnumzālēm,<br />

kas dziedē bezmaz visas kaites. Mana vecmāmiņa<br />

stāstīja, ka viņas vecmāmiņa stāstīja,<br />

ka... Nu vispār – bebru gaļa agrāk bijusi ne vien<br />

mūku un citu «gavētāju» iecienīta ēdmaņa, bet<br />

arī tepat Rūjienas pilskalnā stāvējušās pils saimnieka<br />

mielasta iecienīta sastāvdaļa – īpaši mūsu<br />

taukās astes... Kopš tā laika mūsu priekškājas<br />

pirmais pirksts ir daudz īsāks par pārējiem četriem,<br />

visu pirkstu nagi gari, ieliekti, lai varētu<br />

ierakties alās, bet pakaļkājas pielāgotas peldēšanai<br />

un izraktās zemes izstumdīšanai, jo to pēdas<br />

ir stipri lielākas par priekškāju pēdām un pirksti<br />

saistīti ar peldplēvēm, kas sniedzas līdz pat nagiem.<br />

Pils saimnieks esot mīlējis tīties bebrādas<br />

apmetnī – īsts barbars. Ne velti bebru teika stāta,<br />

ka tieši mēs esam parakušies zem Rūjienas pils<br />

mūriem un visi akmeņi saripojuši Rūjas upē!<br />

Mēs esam šīs zemes īstie saimnieki: kopš 7.gadu<br />

tūkstoša p.m.ē. līdz pat 18.gs. te bijām plaši sastopami,<br />

līdz 19.gs. 2.pusē tikām pilnīgi izmedīti.<br />

Tāpēc mani senči, patiesībā, ir krievi – vieni<br />

no 1952.gadā no Voroņežas apgabala ievestajiem<br />

pieciem melno bebru pāriem.<br />

Te aiz upes līkuma kaut kas noplunkšķēja,<br />

mans sarunu biedrs Kastors Fibers steigšus ienira<br />

savā «dīkītī», vien noburkšķot kaut ko par<br />

svešiem «kārkliem» un «nekauņām tumšā nakts<br />

laikā», tik vēl uzsaucot – vari pabeigt manas brokastis,<br />

norādot uz trim, nē, jau diviem vareniem<br />

kokiem Rūjas krastā. K+V<br />

Arnis Ozoliņš speciāli laikrakstam «Liesma»<br />

Pasūti savu tautas tērpa<br />

komplektu – no Ls 215<br />

2


Uz Kārķiem – Latvijas Meža dienu galvaspilsētu!<br />

3.mai jā Kār ķos no tiks<br />

tra di ci onā lās Me ža die nas.<br />

Pa gas ta pār val de ko pā ar<br />

sa dar bī bas par tne riem un<br />

at bal stī tā jiem – Val kas nova<br />

da do mi, Kār ķu pa matsko<br />

lu, Da bas aiz sar dzī bas<br />

pār val di, Lat vi jas Valsts<br />

me žiem, Lat vi jas Amat niecī<br />

bas ka me ru ir sa plā no ju si<br />

pa sā ku ma no ri si un iz vēr tēja<br />

vei ca mos dar bus. Kārķu<br />

meža dienās piedalīsies arī<br />

Naukšēnu novada pārstāvji,<br />

bet Kārķu pašdarbnieki<br />

plkst. 19.00 uzstāsies Naukšēnu<br />

kultūras namā Latvijas<br />

Republikas Neatkarības atjaunošanas<br />

dienai veltītā<br />

koncertā. Meža dienu ieskaņa<br />

2.maijā plkst. 20.00<br />

Kārķu baznīcā notiks mūziķa<br />

un dziesminieka Kārļa<br />

Kazāka koncerts.<br />

Me ža die nu lai kā ie ce rēts<br />

tur pi nāt tī rīt Ķi res kras tus, ceļma<br />

las, pa pil di nāt sko las ābeļdār<br />

zu ar aug ļu ko kiem, strā dāt<br />

pie vai rā kiem diž ko kiem, sakopt<br />

Jaun kār ķu mui žas par ku,<br />

Spi ģu alas un Vec kār ķu eze ra,<br />

baz nī cas ap kār tni un strā dāt<br />

vēl vai rā kos ci tos ob jek tos. SI A<br />

«La bie ko ki» ar bo ris ti pro fe sionā<br />

li sa kops ko ku rin du gar<br />

ce ļa ma lu no sko las līdz tau tas<br />

na mam un tau tas na ma par ka<br />

Naukšēnietis AUSĀS<br />

ko kus. Šo pro ce su aici nā ti vērot<br />

arī tu vē jo paš val dī bu speci<br />

ālis ti, lai re dzē tu kā kop ja mi<br />

lie lie ko ki, iz man to jot al pī nisma<br />

ap rī ko ju mu. Me ža die nas<br />

pa sā ku mu va dīs tele vī zi jas<br />

žur nā lists Uģis Joksts, kurš arī<br />

ir ar bo rists un tal kas lai kā strādās<br />

ko pā ar «La bo ko ku» koman<br />

du. Tal kas lai kā no zā ģē tos<br />

za rus ie ce rēts sa šķel dot un būs<br />

arī ie spē ja vē rot šo pro ce su.<br />

Kā jau tas īs tai tal kai pienā<br />

kas – pēc ko pī ga dar ba būs<br />

ko pī ga mal tī te un at pū ta, kurā<br />

katrs sev va rēs at rast kaut<br />

ko aiz rau jo šu un in te re san tu.<br />

Dar bo sies «Za ļā ko ka» dar bnīca,<br />

ku rā tiks iz ga ta vo tas ro tas<br />

un ro taļ lie tas, būs da žā das rado<br />

šās dar bnī cas un jaun ie šu<br />

va dī tas ak tī vas at pū tas ie spējas.<br />

Šo reiz īpa ši pa do māts par<br />

pirm ssko las ve cu ma bēr niem,<br />

ku ri va rēs dar bo ties ra do šā<br />

dar bnī ci ņā, ga ta vo jot no čieku<br />

riem da žā dus dzīv nie ci ņus.<br />

Pa sā ku mu no ri sēs ak tī vi ie cerē<br />

ju ši ie sais tī ties vis a Val kas<br />

no va da maz pul cē ni Sil vi jas<br />

Dor šas va dī bā.<br />

Būs da žā di in te re san ti pārstei<br />

gu mi, ta ču ir pa sā ku mi,<br />

ku riem aici nām ga ta vo ties jau<br />

tū līt un ta gad! Viens no tiem<br />

– Lat vi jā pirm ās ko ka au to<br />

ro taļ lie tu sa cen sī bas. Ide jas<br />

au tors Lat vi jas Amat nie cī bas<br />

ka me ras priekš sē dē tājs Vil nis<br />

Zemas frekvences skaņas Naukšēnieša<br />

Suņa ausis uztver apmēram<br />

tāpat kā mūsējās. Augstākas frekvences<br />

skaņu uztveršanā suns ir daudz pārāks:<br />

suņiem augstākā robeža ir 35 000 –<br />

40 000 svārstību sekundē.<br />

Naukšēnieša Kaķis spēj uztvert<br />

skaņas 30 hercu līdz 45 kilohercu diapazonā.<br />

Kaķiem mēdz būt arī iedzimts<br />

kurlums, kas ģenētiski saistīts ar baltu<br />

vilnas krāsu un zilām acīm. Parasti šādi<br />

kaķi piedzimst dzirdīgi, bet, augot notiek<br />

auss deformācija, un viņi kļūst kurli.<br />

Pateicoties 27 muskuļiem, kaķis var ausis<br />

grozīt, lai labāk uztvertu skaņu.<br />

Naukšēnieša Zivis lieliski dzird ar<br />

iekšējo ausu palīdzību. Tās atrodas galvā<br />

blakus smadzenēm. Otra dzirdes sistēma<br />

zivīm atrodas abos ķermeņa sānos. Sānu<br />

līnija labāk uztver zemās skaņas, iekšējā<br />

auss – augstās.<br />

Naukšēnieša Kazas ausis vislabāk<br />

uztver skaņas, kuru avots atrodas sāniski<br />

no dzīvnieka, bet slikti uztver skaņas,<br />

kuras nāk no aizmugures.<br />

Naukšēnieša Sikspārnis naktī<br />

medī kukaiņus ar aizvērtām acīm. Viņam<br />

palīdz orientēties ultraskaņas «kliedzieni».<br />

Sikspārņi dzird atbalsi, kas rodas,<br />

skaņu viļņiem atstarojoties no dažādiem<br />

attālinātiem priekšme-tiem.<br />

Naukšēnieša Maijvabole kustina<br />

savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē.<br />

Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45<br />

Hz.<br />

Naukšēnieša Bite kustina spārnus<br />

vidēji 200 reizes sekundē. Tātad tās<br />

sanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz.<br />

Naukšēnieša Ods kustina spārnus<br />

vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas<br />

frekvence ir aptuveni 5000 Hz. K+V<br />

Kuram Naukšēnietim pieder šīs AUSiS<br />

Naukšēnietis TIC<br />

Ka zāks, kurš aici na šā dā veidā<br />

bēr niem ie mī lēt me žu un<br />

ko ku. «Do sim ie spē ju bēr niem<br />

iz ga ta vot no da bis ka ko ka inte<br />

re san tas lie tas un tā me ža un<br />

ko ka bur vī ba dau dziem pielips.<br />

Tai sām paš gā jē ju au to!<br />

Gan drīz kā F-1,» teic Lat vi jas<br />

Amat nie cī bas ka me ras priekšsē<br />

dē tājs Vil nis Ka zāks. Šo pasā<br />

ku mu va dīs Teh nis kās Univer<br />

si tā tes stu den ti.<br />

Uz pa sā ku mu da līb nie kus<br />

aici nām līdz i ņemt pa šu iz gata<br />

vo tos ko ka au to, lai pie da lītos<br />

sa cen sī bās un da žā das koka<br />

ro taļ lie tas, lai pie da lī tos izstā<br />

dē! Aici nām ga ta vot arī no<br />

eko lo ģis kiem ma te ri āliem laivi<br />

ņas un plos ti ņus, ar ku riem<br />

pie da lī ties iz stā dē un pēc tam<br />

ko pī gi plu di nāt pa Ķi ri!<br />

Pa sā ku mu kup li nās pa gas ta<br />

paš darb nie ki, va ka rā uz bal li<br />

Kār ķu tau tas na mā aici na Valkas<br />

ģim nā zi jas jaun ie šu mū zikas<br />

gru pa «Most Wanted». Ieeja<br />

bal lē – bez mak sas.<br />

3.mai jā vis i bū siet mī ļi gaidī<br />

ti Kār ķos ra že ni strā dāt un<br />

ko pī gi at pūs ties – viss notiks<br />

par prie ku da bai un cilvē<br />

kiem! Nā ciet un aici niet<br />

līdz i ra dus, drau gus un ģime<br />

ni! Aicinām mājražotājus,<br />

amatniekus, stādu ražotājus<br />

piedalīties tirdziņā! K+V<br />

San dra Pils kal ne<br />

Ja auss džinkst un otrs uzmin,<br />

kura auss, tad viņa domas<br />

piepildīsies.<br />

Ja ausīs zvana, tad mirušie<br />

piemin, tādā reizē pie sevis<br />

jānodomā: «Veseli pieminējuši,<br />

bet man nav laika.»<br />

Ja kādam džinkst auss un<br />

otrs uzmin, kura auss džinkst,<br />

tad uzminētājs pēc prasītāja<br />

Meža dienu karoga pacelšana Kārķos<br />

Atbildes 4.lappusē<br />

nāves mantos viņa mantu.<br />

Ja kādam spindz labā auss, tad<br />

par to runā ļaunu, ja spindz kreisā<br />

auss, tad runā labu.<br />

Ja ausis deg, tad kāds aprunā.<br />

Kad ausis vai vaigi deg, tad<br />

kāds lamā.<br />

Ja labā auss svilst, vīrietis piemin.<br />

Ja kreisā auss svilst, tad sieviete<br />

piemin.<br />

Ja kreisā auss niez, tad dabūs<br />

kaut ko sliktu dzirdēt, ja labā –<br />

tad labu.<br />

Kad auss niez, tad būs sauss<br />

laiks.<br />

Kad ausis niezot, tad laiks palikšot<br />

siltāks un kusīšot.<br />

Ausīs ausu vaski kūsā uz lietu<br />

K+V<br />

No Cilvēkmuzeja jaunās ekspozīcijas<br />

3


K+V iesaka<br />

X Lielā Labdarības<br />

Robežtirgus programma<br />

5.maijā Lugažu<br />

laukumā, Valkā<br />

9.00 ROBEŽTIRGUS<br />

ATKLĀŠANA<br />

Robežtirgus laikā:<br />

• Labdarības loterija;<br />

• «SERVILAT» labdarības desiņu<br />

cepšana;<br />

• Dažādas atrakcijas lieliem<br />

un maziem no «Lec un Minies»;<br />

• Izstāde «Kolekcionāru kaleidoskops»;<br />

• Radošās darbnīcas no Jauniešu<br />

domes<br />

• Zirgu izjādes no ZS «Kalnabundas»;<br />

• Foto akcija no studijas «Reflex».<br />

9.00 – 13.00<br />

KULTŪRAS PROGRAMMA<br />

• 9.15 kolektīvi no Valkas:<br />

Valkas ģimnāzijas (VĢ) deju<br />

kolektīvs «Vendīgs», VĢ<br />

11.klase, Valdis Rogainis un<br />

vokālā grupa «Campari»;<br />

• 10.00 kolektīvi no Valgas:<br />

līnijdejas, ukraiņu – igauņu<br />

svētdienas skolas bērni;<br />

• 10.30 folkloras deju kopa<br />

«Sudmaliņas»;<br />

• 11.00 kolektīvi no Valgas;<br />

• 12.00 kolektīvi no Valkas:<br />

Vidējās paaudzes deju kopa<br />

«Aija», folkloras ansamblis/<br />

dziesmu draugu kopa «Nāburgi».<br />

• 12.30 kolektīvs no Valgas<br />

«Oduvančiki» un Valkas senioru<br />

deju kolektīvs.<br />

10.00 – 12.00<br />

SEMINĀRS «Darba devēju<br />

iesaistīšana Nodarbinātības<br />

valsts aģentūras pakalpojumu<br />

izmantošanā. Brīvā darbaspēka<br />

kustība – EURES». Valkas<br />

pilsētas Kultūras nams, 2.stāva<br />

mazā zāle.<br />

22.00 BALLE kopā ar grupu<br />

«Mākoņstūmēji», pie kultūras<br />

nama, bez maksas.<br />

Papildus informācija:<br />

Valkas TIB, tel.+371 64725522,<br />

mob.tel +371 26446602,<br />

e-pasts: tib@valka.lv K+V<br />

Muzeja nakts Cilvēkmuzejā 19.maijā<br />

• No plkst. 19.30 līdz 20.00 jaunās muzeja ekspozīcijas un dzimtas<br />

koku izstādes apmeklēšana Naukšēnu muižā.<br />

• 20.00 Nakts koncerts muižas zālē.<br />

Koncertu spēlē vokāli instrumentālais ansamblis «Turi tempu»: DISKO<br />

ritmi, populārā 70., 80., 90.gadu mūzika – dziesmas par mīlestību, laimi<br />

un brīvību. Ansambļa vadītājs, aranžētājs un sintezatorists – Jānis<br />

Švarcbahs, vokālisti – Mārtiņš Zvīgulis un Signija Miltiņa, bungas – Antons<br />

Dudko, bassģitāra - Krišjānis Galiņš, ģitāra – Ģirts Pavēnis.<br />

• 22.30 Lielā muzeja torte muižas klētī.<br />

• 23.00 – 23.30 Doktorāta<br />

ekspozīcijas apmeklēšana.<br />

• 23.30 Muzeja pirmspusnakts<br />

pie Doktorāta, muzeja<br />

karoga pacelšana.<br />

• 24.00 Tradicionālais<br />

plosta nakts brauciens no<br />

skolas peldētavas.<br />

QR kods, kurā iekodēta<br />

nakts programma. Par QR<br />

kodiem lasiet rakstā šajā<br />

lappusē.<br />

1. Naukšēnu Lācis<br />

2. Naukšēnu muižas Lauva<br />

3. Naukšēnu Govs<br />

4. Naukšēnu Ūpis<br />

Šajā izdevuma numurā sākas stāsts<br />

par svīru kodiem. Kāpēc<br />

Varbūt esat ievērojuši, ka ir mainījies<br />

Cilvēkmuzeja logotips. Kļuvis grafiski<br />

vienkāršāks, vieglāk nolasāms un izmantojams.<br />

Logotipā izmantots svīru<br />

koda attēls, kurā iekodēts uzraksts<br />

«Naukšēnu Cilvēkmuzejs». Bet, izrādās,<br />

šādu kodu ir ļoti daudz un to pielietojums<br />

var būt ļoti plašs. No svītru<br />

koda cepumu paciņai veikalā līdz gleznām<br />

un tīkla aplikācijām.<br />

Kodu apskatu sāksim ar mazāk redzētu<br />

QR kodu (Quick Response Code)<br />

jeb divdimensiju svītrkodu (arī<br />

matricas svītrkods). Vizuāli tas ir balts<br />

Atbildes «Kuram Naukšēnietim pieder šīs AUSiS»<br />

5. Naukšēnu Žirafe<br />

6. Naukšēnu Kaķis<br />

7. Naukšēnu Tīģeris<br />

8. NaukšēnuVilks<br />

9. Naukšēnu Zebra<br />

10. Naukšēnu Lauva<br />

Svītru kods mūsu dzīvē<br />

kvadrāts, kurš noteiktā veidā aizpildīts<br />

ar mazākiem melniem kvadrātiem. Tajā<br />

iespējams iekodēt vajadzīgo tekstu<br />

(burti un cipari) līdz pat 4296 simboliem.<br />

Vairākus QR kodus var apvienot vienā<br />

lielā kodā un tādējādi var iekodēt<br />

milzīgus informācijas apjomus. QR kodus<br />

ļoti ērti var izmantot, lai informāciju<br />

no apkārtējās vides vienkāršā veidā<br />

«ienestu» mobilajās ierīcēs. Priekšrocības:<br />

• iespēja vienā QR kodā iekodēt lielu<br />

skaitu simbolu (vairāki tūkstoši), piemēram,<br />

saites, vizītkartes, ģeogrāfiskā<br />

punkta datus;<br />

• ļoti ātra un ērta kodu nolasīšana ar<br />

Elektronisks Naukšēnu<br />

Cilvēkmuzeja izdevums<br />

Izdevējs: Mākslinieku un amatnieku biedrība<br />

«Reālā Aptieka»<br />

Iznāk reizi mēnesī<br />

mobilo telefonu;<br />

• QR kodu var nolasīt no abām pusēm<br />

(360 grādu skenēšana);<br />

• kods var būt izmēros arī pavisam<br />

mazs;<br />

• QR kodā ir iestrādāta loģika, kas spēj<br />

labot nolasīšanas kļūdas;<br />

QR svītrkodu sistēmu 1994.gadā izveidoja<br />

Japānas autoražotāja «Toyota»<br />

meitasuzņēmums «Denso-Wave», lai<br />

atvieglotu savu saražoto auto rezerves<br />

daļu uzskaitīšanu. Lai arī «Denso-Wave»<br />

ir patentējusi šo tehnoloģiju un arī<br />

pats tās nosaukums «QR Code» ir kompānijas<br />

reģistrēta preču zīme, tomēr<br />

QR kodus neierobežo nekādas licences<br />

,un ikviens tos var brīvi izmantot.<br />

Mūsdienās arvien lielāka daļa notirgoto<br />

telefonu ir viedtālruņi jeb smārtfoni,<br />

kam vienkārši var uzstādīt dažādas<br />

programmas, jeb aplikācijas. Pienēram:<br />

Android – ZXing Barcode Scanner,<br />

Google Googles; iPhone – NeoReader,<br />

OptiScan, i-nigma; Nokia – Barcode<br />

Reader, Kaywa Reader, i-nigma.<br />

Protams, vari arī pats ģenerēt QR kodu<br />

ar dažādu programmu palīdzību,<br />

piemēram, Kaywa QR kodu ģeneratoru.<br />

Ja vēl mūsu QR kodos iestrādājam<br />

bit.ly īsās saites, tad varam uzskaitīt<br />

cik daudz cilvēki ir noskenējuši un atvēruši<br />

mūsu izveidotos QR kodus. Kas<br />

ir bit.ly un par pārējiem svētru kodiem<br />

– nākošajā «K+V» numurā. K+V<br />

Izdevumu sagatavoja:<br />

Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītājs Arnis Ozoliņš<br />

Datorgrafika: Mākslinieku un amatnieku biedrība<br />

«Reālā Aptieka»<br />

www.cilvekmuzejs.naukseni.lv<br />

e-pasts: cilvekmuzejs@naukseni.lv

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!