ogres novada attīstības programma 2011. – 2017 ... - Ogres novads

ogresnovads.lv

ogres novada attīstības programma 2011. – 2017 ... - Ogres novads

Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam projekts

pieņemts un nodots sabiedriskajai apspriešanai ar Ogres novada domes

2010. gada 21.oktobra lēmumu (protokola Nr.12, 1.§)

OGRES NOVADA ATTĪSTĪBAS

PROGRAMMA 2011.2017.GADAM

(4 DAĻĀS)

I daļa

Pašreizējās situācijas raksturojums un SVID analīze

Ogrē 2010.


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

SATURS

Terminu skaidrojumi ........................................................................................................... 6

Saīsinājumi .......................................................................................................................... 7

Ievads ................................................................................................................................... 8

1. Ogres novada pašreizējās situācijas raksturojums .................................................... 10

1.1. Ogres novada fiziski ģeogrāfiskais raksturojums .................................................. 10

1.1.1. Ģeogrāfiskais stāvoklis ............................................................................... 10

1.1.2. Reljefs, augsnes un fizioģeogrāfiskie rajoni ............................................... 10

1.1.3. Tektoniskā un ģeoloģiskā uzbūve ............................................................... 11

1.1.4. Derīgie izrakteņi ......................................................................................... 11

1.1.5. Pazemes ūdeņi ............................................................................................ 12

1.1.6. Ģeotehniskie apstākļi .................................................................................. 13

1.1.7. Klimatiskie apstākļi .................................................................................... 15

1.1.8. Iekšējie ūdeņi .............................................................................................. 15

1.1.9. Meži un purvi .............................................................................................. 16

1.1.10. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ........................................................... 17

1.1.11. Ainavu apvidi ............................................................................................. 19

1.2. Iedzīvotāji un apdzīvojums ..................................................................................... 20

1.2.1. Iedzīvotāju skaita izmaiņas ......................................................................... 20

1.2.2. Iedzīvotāju sastāvs ...................................................................................... 21

1.3. Ogres novada ekonomiskās attīstības tendences ..................................................... 22

1.3.1. Iekšzemes kopprodukts un pievienotā vērtība ............................................ 22

1.3.2. Investīciju piesaiste ..................................................................................... 22

1.3.2.1. Privātās investīcijas ....................................................................... 22

1.3.2.2. Publiskās investīcijas ..................................................................... 23

1.3.2.3. Ārvalstu investīcijas....................................................................... 24

1.3.3. Nodarbinātība ............................................................................................. 25

1.3.3.1. Nodarbinātos skaits uzņēmumos ................................................... 25

1.3.3.2. Nodarbināto skaits valsts un pašvaldību institūcijās ..................... 26

1.3.3.3. Pašnodarbināto skaits..................................................................... 26

1.3.4. Bezdarba raksturojums ............................................................................... 27

1.3.5. Darba samaksa ............................................................................................ 29

1.3.6. Tautsaimniecības nozaru attīstība ............................................................... 29

1.3.6.1. Uzņēmumu skaita dinamika un sadalījums pa nozarēm ................ 29

1.3.6.2. Uzņēmumu apgrozījums ................................................................ 31

1.3.6.3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ...................................................... 32

1.3.6.4. Nekustamā īpašuma nodoklis ........................................................ 33

1.3.7. Rūpniecība .................................................................................................. 33

1.3.8. Lauku uzņēmējdarbība ............................................................................... 34

1.3.8.1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ............................................. 34

1.3.8.2. Lauksaimniecības nozaru raksturojums ......................................... 35

1.3.9. Tūrisms ....................................................................................................... 37

1.3.9.1. Tūrisma attīstība ............................................................................ 37

1.3.9.2. Tūrisma resursi un pakalpojumi .................................................... 38

1.3.10. Eksporta uzņēmumi .................................................................................... 40

1.3.11. Finanšu pakalpojumi ................................................................................... 40

1.3.12. Biznesa inkubators ...................................................................................... 40

1.3.13. Uzņēmēju sabiedriskās organizācijas ......................................................... 41

Ogres novada pašvaldība, 2010 3


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.4. Infrastruktūra ........................................................................................................... 43

1.4.1. Satiksmes infrastruktūra un pakalpojumi ................................................... 43

1.4.1.1. Autoceļu un ielu tīkls ..................................................................... 43

1.4.1.2. Dzelzceļš ........................................................................................ 46

1.4.1.3. Velotransports ................................................................................ 47

1.4.1.4. Sabiedriskais transports ................................................................. 47

1.4.2. Sakaru komunikācija un informatizācija .................................................... 49

1.4.3. Enerģētikas infrastruktūra ........................................................................... 50

1.4.3.1. Elektroapgāde ................................................................................ 50

1.4.3.2. Siltumapgāde ................................................................................. 51

1.4.3.3. Gāzes apgāde ................................................................................. 52

1.4.4. Vides infrastruktūra .................................................................................... 52

1.4.4.1. Ūdenssaimniecība .......................................................................... 52

1.4.4.2. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana .............................................. 53

1.4.4.3. Atkritumu apsaimniekošana .......................................................... 54

1.4.5. Vides kvalitāte ............................................................................................ 56

1.4.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas .................................. 56

1.4.5.2. Virszemes ūdeņu kvalitāte ............................................................. 56

1.4.5.3. Vides riski ...................................................................................... 56

1.5. Sabiedriskas nozīmes infrastruktūra ....................................................................... 58

1.5.1. Pašvaldības pārvaldes un iedzīvotāju apkalpošanas iestāžu infrastruktūra 58

1.5.2. Izglītības, sporta un kultūras iestāžu infrastruktūra .................................... 58

1.5.3. Sociālās un veselības aprūpes iestāžu infrastruktūra .................................. 60

1.5.4. Kapsētas un piemiņas vietas ....................................................................... 60

1.5.5. Parki, skvēri, rekreācijas zonas un peldvietas ............................................ 61

1.6. Apdzīvojums un mājokļi ......................................................................................... 63

1.6.1. Mājokļu veidi un to kvalitāte ...................................................................... 63

1.6.2. Dzīvojamo māju apsaimniekošana ............................................................. 64

1.7. Izglītība ................................................................................................................... 65

1.7.1. Pirmsskolas izglītība ................................................................................... 65

1.7.2. Vispārējā pamatizglītība un vidējā izglītība ............................................... 66

1.7.3. Profesionālā izglītība .................................................................................. 68

1.7.4. Profesionālās ievirzes izglītība ................................................................... 69

1.7.5. Interešu izglītība ......................................................................................... 70

1.8. Sports....................................................................................................................... 72

1.8.1. Sporta organizācijas .................................................................................... 72

1.8.2. Sporta nozares finansēšanas kārtība ........................................................... 73

1.8.3. Sporta pasākumi ......................................................................................... 73

1.8.4. Sporta infrastruktūra ................................................................................... 74

1.8.5. Investīcijas sporta infrastruktūrā ................................................................ 74

1.8.6. Sports visām paaudzēm .............................................................................. 75

1.9. Kultūrvide ............................................................................................................... 77

1.9.1. Kultūrvēsturiskā ainava un kultūras pieminekļi ......................................... 77

1.9.2. Ogres vēstures un mākslas muzejs un novadpētniecības darbs .................. 78

1.9.3. Novadpētniecības izpētes objekti ............................................................... 79

1.9.4. Bibliotēkas .................................................................................................. 80

1.9.5. Nemateriālais kultūras mantojums ............................................................. 81

1.10. Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība .............................................................. 85

1.10.1. Sociālās situācijas raksturojums ................................................................. 85

Ogres novada pašvaldība, 2010 4


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.10.2. Ogres sociālais dienests un tā struktūrvienības .......................................... 85

1.10.2.1. Dienas centrs „Saime” ................................................................... 87

1.10.2.2. Krīzes centrs „Laipas” ................................................................... 87

1.10.2.3. Ģimenes atbalsta dienas centrs ...................................................... 88

1.10.2.4. Jaunatnes veselības centrs.............................................................. 88

1.10.3. Madlienas sociālais dienests ....................................................................... 88

1.10.4. Suntažu sociālais dienests ........................................................................... 88

1.10.5. Taurupes sociālais dienests ......................................................................... 88

1.10.6. Vispārējā tipa pansionāts „Madliena” ........................................................ 91

1.10.7. Bāriņtiesas .................................................................................................. 92

1.11. Veselības aprūpe ..................................................................................................... 93

1.11.1. Ogres rajona slimnīca ................................................................................. 93

1.11.2. Dziednīca .................................................................................................... 94

1.12. Ogres novada pašvaldības resursi ........................................................................... 95

1.12.1. Pašvaldības struktūra .................................................................................. 95

1.12.2. Pašvaldības budžets .................................................................................... 96

1.12.3. Attīstības prioritātes līdz 2010. gadam ..................................................... 100

1.12.4. Pašvaldības administrācija ........................................................................ 100

1.12.4.1. Izmaiņas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros ................. 100

1.12.4.2. Informācija par pašvaldībā nodarbinātajiem ............................... 101

1.12.4.3. Pašvaldības darbības principi un kvalitāte ................................... 102

1.12.5. Privātā un nevalstiskā sektora iesaiste pašvaldības darbā ........................ 104

1.12.5.1. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām ................................. 104

1.12.5.2. Sadarbība ar uzņēmējiem ............................................................. 105

1.12.6. Ogres novada pašvaldības starptautiskā sadarbība ................................... 105

1.12.6.1. Sadraudzības pašvaldības ............................................................ 105

1.12.6.2. Nozīmīgākie starptautiskie projekti ............................................. 106

1.13. Sabiedriskā kārtība un drošība .............................................................................. 108

1.13.1. Policija ...................................................................................................... 108

1.13.1.1. Pašvaldības policija .................................................................... 108

1.13.1.2. Valsts policija ............................................................................. 108

1.13.2. Ugunsdzēsība ............................................................................................ 109

2. Ogres novada SVID analīze ........................................................................................ 110

2.1. Dabas vides SVID analīze .................................................................................... 110

2.2. Ekonomiskās vides SVID analīze ........................................................................ 111

2.3. Infrastruktūras SVID analīze ................................................................................ 113

2.4. Izglītības un sporta nozares SVID analīze ........................................................... 119

2.5. Kultūrvides SVID analīze..................................................................................... 121

2.6. Sociālās vides un veselības aizsardzības SVID analīze ....................................... 122

2.7. Pašvaldības pārvaldes SVID analīze .................................................................... 123

2.8. SVID analīzes kopsavilkums ................................................................................ 124

3. Ogres novada specializācija ........................................................................................ 127

4. Iedzīvotāju līdzdalība attīstības programmas izstrādē ............................................ 129

4.1. Iedzīvotāju aptauja ............................................................................................... 129

4.2. Nākotnes pilsētas spēle (Future City Game) ........................................................ 131

Pielikums ........................................................................................................................... 133

Ogres novada pašvaldība, 2010 5


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

TERMINU SKAIDROJUMI

Attīstības programma – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums

ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai.

Integrēta pieeja – pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika

dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem un ieinteresētajām

pusēm, izmantojot konkrētus instrumentus, lai sasniegtu noteiktos mērķus un prioritātes.

Investīciju plāns – attīstības programmas rīcības plāna sastāvdaļa laika posmam vismaz līdz trīs

gadiem, kuru apstiprina pašvaldība.

Klasters – nozaru, uzņēmumu grupa, kurus vieno kopējas izejvielas, ražošanas ķēdes vai citi

faktori, ar mērķi koordinēt ražošanu.

Monitorings – regulāra novērošana, vērtēšana un pārskats par rīcībām un pārmaiņām attīstības

programmas īstenošanā.

Prioritāte – teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā

salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm.

Projekts – pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar

iepriekš noteiktiem finansiālajiem, materiālajiem un cilvēku resursiem.

Publiskā apspriešana – ar ārējo normatīvo aktu vai institūcijas noteikts laika periods, kura ietvaros

sabiedrības pārstāvji sniedz savus iebildumus un priekšlikumus vai piedalās citās institūcijas

organizētās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs.

Rīcības plāns – attīstības programmas sadaļa, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu un investīciju

plānu attīstības programmā noteikto uzdevumu īstenošanai.

Rīcības virzieni – konkrētu pasākumu kopums, kas ir izvirzīts vidēja termiņa prioritāšu

sasniegšanai.

Sabiedriskā apspriede – sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz

sabiedrības pārstāvji.

Stratēģiskā daļa – attīstības programmas sadaļa, kurā definē pašvaldības vidēja termiņa prioritātes

un izvirza uzdevumus to īstenošanai.

Stratēģiskais mērķis – koncentrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņām

noteiktā laika periodā, kas vērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu un kalpo par pamatu

prioritāšu noteikšanai, turpmāk veicamo darbu identificēšanai.

Uzdevumi – iniciatīvu un rīcību kopums, kas izvirzīti noteikto rīcības virzienu sasniegšanai. Tie ir

skaidri definēti, izmērāmi un pārbaudāmi.

Vīzija – lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības.

Ogres novada pašvaldība, 2010 6


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

SAĪSINĀJUMI

A/S

ATR

ES

ERAF

IIN

IKP

IKT

IT

ĪADT

kV

LKPS

LR

LVL/Ls

MVU

MW

MWh

NACE 1

NAP

NĪN

NVA

NVO

PPP

SIA

SVID

VAS

VID

Vjl.

Akciju sabiedrība

Administratīvi teritoriālā reforma

Eiropas Savienība

Eiropas Reģionālais Attīstības Fonds

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Iekšzemes kopprodukts

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

Informāciju tehnoloģijas

Īpaši aizsargājamā dabas teritorija

Kilovolti

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība

Latvijas Republika

Latvijas lats

Mazie un vidējie uzņēmumi

Megavati

Megavatstundas

Ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas

Savienībā

Nacionālais attīstības plāns

Nekustamā īpašuma nodoklis

Nodarbinātības valsts aģentūra

Nevalstiskās organizācijas

Publiskās – privātās partnerattiecības

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Analīzes matrica (stiprās puses, vājās puses, iespējas,

draudi)

Valsts akciju sabiedrība

Valsts ieņēmumu dienests

Virs jūras līmeņa

1 Classification of Economic Activities in the European Community

Ogres novada pašvaldība, 2010 7


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

IEVADS

Ogres novada attīstības programma (turpmāk tekstā - Attīstības programma) ir vidēja termiņa

plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums pašvaldības ilgtermiņa prioritāšu

īstenošanai no 2011. līdz 2017. gadam. Šis dokuments nodrošinās līdzsvarotu Ogres novada

teritorijas attīstību ilgtermiņā un kalpos par pamatu investīciju piesaistei privātajā un publiskajā

sektorā.

Attīstības programma izstrādāta saskaņā ar Ogres novada domes 21.01.2010. lēmumu (sēdes

protokols nr. 1; 2.§).

Attīstības programma izstrādāta, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 14. panta otrās

daļas 1. punktu un ievērojot Attīstības plānošanas sistēmas likumā, Reģionālās attīstības likumā un

Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības

plānošanas procesā” prasības.

Attīstības programmas izstrādē speciālisti ir ņēmuši vērā Reģionālās attīstības un pašvaldību

lietu ministrijas „Metodiskos ieteikumus attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā

līmenī”. Attīstības programma izstrādāta tā, lai tā hierarhiski būtu pakārtota un saskaņota ar šādiem

Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem:

1) Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija (2000. - 2020. g.);

2) Rīgas reģiona attīstība programma (2005. - 2011. g.).

Lai nodrošinātu attīstības dokumentu pēctecību, attīstības programmas izstrādē ievērota spēkā

esošā Ogres novada attīstības programma (2005. - 2013. g.), kā arī Ogres rajona attīstības

programma 2005. - 2012. gadam.

Dokumenta izstrādātāji ir ievērojuši to vietējo pašvaldību, kuras robežojas ar Ogres novadu,

plānošanas dokumentos noteiktos attīstības virzienus.

Veidojot Attīstības programmu, ievēroti šādi plānošanas dokumenta izstrādes principi:

1) ilgtspējīgas attīstības princips;

2) interešu saskaņotības princips;

3) līdzdalības princips;

4) sadarbības princips;

5) finansiālo iespēju princips;

6) atklātības princips;

7) uzraudzības un novērtēšanas princips;

8) subsidiaritātes princips;

9) attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes sasaistes princips.

10) līdzsvarotas attīstības princips.

Ogres novada vīzija - „Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija”.

Ogres novada stratēģiskie mērķi ir:

1) veicināt novada ekonomisko izaugsmi un uzņēmumu konkurētspējas

paaugstināšanos;

2) attīstīt novada cilvēkresursu potenciālu;

3) veicināt vidi saudzējošas augstas dzīves kvalitātes ieviešanu.

Attīstības programmas izstrādes laikā noteiktas novada ilgtermiņa attīstības prioritātes, un

tās ir:

1) efektīva un moderna pārvalde;

2) daudzveidīga un inovatīva ekonomika;

3) vidi saudzējoša infrastruktūra;

4) konkurētspējīga izglītība un sports;

5) kvalitatīva un pieejama kultūrvide;

6) veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība;

Ogres novada pašvaldība, 2010 8


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

7) atbildīga dabas apsaimniekošana.

Attīstības programma sastāv no vairākām daļām:

1) pašreizējās situācijas raksturojums un SVID analīze;

2) attīstības stratēģija 2011. - 2017. gadam;

3) rīcības plāns 2011. - 2013. gadam;

4) attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtība.

Pašreizējās jeb esošās situācijas raksturojumā atspoguļotas novada attīstības tendences pirms

un pēc ATR pabeigšanas, nozaru attīstības problēmas, iespēju robežās parādīti izaugsmes resursi un

izstrādāta SVID analīze. Balstoties uz pašreizējo situāciju un SVID analīzi, noteikta Ogres novada

specializācija. Pašreizējās situācijas daļu noslēdz sadaļa par iedzīvotāju līdzdalību attīstības

programmas izstrādē.

Stratēģiskajā daļā, kas izstrādāta, balstoties uz esošo situāciju un SVID analīzi, noteiktas

vidēja termiņa attīstības prioritātes, nepieciešamie rīcības virzieni un uzdevumu kopums, kā arī

vidējā termiņā sasniedzamie vispārīgie rezultāti.

Rīcības plānā, ņemot vērā esošo sociāli ekonomisko situāciju valstī, ir parādīti projekti un

aktivitātes triju gadu periodam, norādot to sasaisti ar atbildīgajiem izpildītājiem un finanšu

resursiem.

Attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtībā noteikts uzraudzības un ziņojuma

sagatavošanas periodiskums, ziņojumā analizējamie uzraudzības rādītāji un tā kopējais saturs.

Attīstības programmas izstrādi nodrošināja vadības grupa (vadītāja Vita Pūķe) un

pašvaldības Attīstības nodaļa (vadītāja Jana Briede).

Lai analizētu konkrētas nozares un noteiktu attīstības virzienus, vadības grupa izveidoja sešas

tematiskās darba grupas: pārvalde, ekonomika un uzņēmējdarbība, vide un infrastruktūra,

izglītība un sports, kultūra, veselības un sociālā aizsardzība. Darba grupās iesaistījās pašvaldības

un nozaru speciālisti, deputāti un iedzīvotāji.

Vadības darba grupu sanāksmēs piedalījās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu

ministrijas un Rīgas plānošanas reģiona speciālisti, kuri, izvērtējot darba grupu sagatavotos

materiālus, sniedza priekšlikumus dokumenta pilnveidošanai.

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par novada attīstību, 2010. gada aprīlī veikta iedzīvotāju

aptauja. 2010. gada jūlijā, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautājumu

risināšanai, notika situācijas analīzes un ideju radīšanas aktivitāte „Nākotnes pilsētas spēle”

(„Future City Game”), kuru rīkoja Britu padome, Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļa un

biedrība „Zināšanu un inovācijas sabiedrība”. Tās ietvaros Ogres novada iedzīvotāji (uzņēmēji,

nevalstisko organizāciju pārstāvji, uzņēmēji, pašvaldības darbinieki, jaunieši, pensionāri) izvirzīja

priekšlikumus Ogres novada attīstības prioritātēm un sniedza savu redzējumu par Ogres novada

attīstību.

Galvenās problēmas dokumenta izstrādē bija saistītas ar objektīvas un savstarpēji

salīdzināmas informācijas iegūšanu par noteiktu laika periodu katrā no teritoriālajām vienībām.

Ņemot vērā straujās izmaiņas valsts sociālekonomiskajā attīstībā pēdējo divu gadu laikā un to, ka

daļa vietējo pašvaldību dokumentu pēc ATR pabeigšanas ir nodota arhīvā, pamatā analizēti dati par

pēdējiem trīs gadiem, bet atsevišķos gadījumos par ilgāku laika periodu. Iespēju robežās izmantoti

pagastu pārvalžu dati, no valsts institūcijām pieprasītā un publiski pieejamā informācija, pētījumi,

kā arī dažādas publikācijas.

Attīstības programma nodota sabiedriskajai apspriešanai no 2010. gada 21. oktobra līdz 22.

novembrim.

Vadības grupa pateicas visiem darba grupu vadītājiem, pašvaldības speciālistiem, uzņēmējiem

un iedzīvotājiem par atsaucību un atbalstu Ogres novada attīstības programmas izstrādē.

Ogres novada pašvaldība, 2010 9


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1. OGRES NOVADA PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

1. 1. OGRES NOVADA FIZISKI ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS

1.1.1. ĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS

Ogres novads atrodas Latvijas valsts centrālajā daļā (1. pielikums), tā kopējā platība 2 ir 989,9

km 2 .

Pašreizējās robežas Ogres novads ieguvis 2009. gada 1. jūlijā. Novadā ietilpst Ogres pilsēta

un Ogresgala pagasts (no 12.12.2002. līdz 30.06.2010. Ogres novads) Krapes, Ķeipenes, Lauberes,

Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagasts. Novada administratīvais centrs ir

Ogre.

2009. gada 1. janvārī novada kopējais iedzīvotāju skaits bija 38 987, no kuriem 29 825 jeb

76,5 % dzīvoja Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā. Vidējais apdzīvojuma blīvums bija 39,3 cilvēki

uz km 2 , taču tas ievērojami atšķīrās, salīdzinot informāciju par Ogres pilsētu ar Ogresgala pagastu

un pārējiem pagastiem. (2. pielikums).

Novads ir izteikti izstiepts rietumu - austrumu virzienā apmēram 60 km garumā, bet ziemeļu -

dienvidu virzienā - 30 km garumā. Tā lielākā daļa atrodas Viduslatvijas zemienē, bet austrumu daļa

- Vidzemes augstienē.

Ogres novads robežojas ar Mālpils, Amatas, Ērgļu, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru,

Lielvārdes, Ķeguma, Ikšķiles un Ropažu novadu.

Ogres novads ietilpst Rīgas plānošanas reģionā un atrodas valsts galvaspilsētas Rīgas

aglomerācijas tiešā ietekmes zonā, tā ekonomiski ģeogrāfiskais stāvoklis ir ļoti izdevīgs. Būtiska

nozīme ir tam, ka teritoriju gan Z-D, gan R-A virzienā šķērso vairāki valsts un reģionālas nozīmes

autoceļi un dzelzceļš.

1.1.2. RELJEFS, AUGSNES UN FIZIOĢEOGRĀFISKIE RAJONI 3

Ogres novads atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, divos fizioģeogrāfiskajos

rajonos - Viduslatvijas zemienē un Vidzemes augstienē (1. pielikums). Viduslatvijas zemienē

novada teritorijā ir Lejasdaugavas senlejas un Viduslatvijas nolaidenuma dabas apvidi, bet

Vidzemes augstienē - Piebalgas pauguraines un Augšogres pazeminājuma dabas apvidi 4 .

Augstienēm raksturīga pacelta pamatiežu virsa, biezi kvartāra nogulumi un ļoti saposmots,

paugurains reljefs, kā arī palielināts nokrišņu daudzums. Reljefa augstuma atšķirības nosaka

mitruma apstākļu, augu valsts un augšņu īpašību visai lielo dažādību salīdzinoši nelielās augstieņu

platībās. Piebalgas pauguraines apvidū atrodas daļa Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas, bet

Augšogres pazeminājuma apvidū – daļa Meņģeles, Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas.

Mazozolu pagasta ziemeļu daļā atrodas augstākais novada zemes virsmas punkts - 213,5 m vjl.

Lielāko daļu teritorijas aizņem Viduslatvijas nolaidenums, kura virsma ir slīpa, un tas

vislabāk raksturo Ogres novada virsmas reljefu. Virsmas absolūtais augstums mainās no 20 m vjl.

rietumu daļā līdz vairāk nekā 100 m vjl. austrumu daļā. Zemieņu daļā ir mazāk nokrišņu, klimats ir

sausāks, notece mazāka, lēnāka, un līdz ar to pārpurvošanās pakāpe ir lielāka. Arī vienlaidu augu

valsts grupējumu un zemes lietojuma veidi (piemēram, aramzeme) aizņem lielākas platības nekā

augstienēs.

Novada dienvidrietumu un rietumu daļā pēdējais apledojums ir atstājis visai savdabīgus

ģeomorfoloģiskos veidojumus - osus, ko sauc arī par kangariem. Tie ir šauri, kilometriem gari

2 Pēc VZD datiem uz 01.01.2010.

3 Pēc A. Kuzmina „Ogres novads”; „Mācību grāmata”, R., 1996

4 Pēc V. Zelča vispārējās Latvijas dabas rajonu un apvidu kartes

Ogres novada pašvaldība, 2010 10


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

vaļņveida pauguri un to virknes ar stāvām nogāzēm. Osi pārsvarā sastāv no grants un dažāda

rupjuma smilts kārtām. Novada teritorijā osi ir sastopami Ogres, Juglas (Annasmuižas) un Suntažu

apkārtnē. Nozīmīgākie ir Lielie Kangari (lielākā daļa atrodas Ropažu novadā), Suntažu Kangari,

Ogres Kangari ar 69 m augsto Ķentes kalnu.

Daļu no Ogres Kangariem, kas stiepjas cauri pilsētai un kuru pakājē atrodas Jaunogres

dzīvojamais masīvs, sauc par Zilajiem kalniem, kas ir iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. Savukārt

pilsētas centrā esošie osi nosaukti par Vilku kalniem, kuros uzcelta pašvaldības administrācijas ēka

un Ogres 1. vidusskola.

Viduslatvijas nolaidenumā dominē vidēji viļņots morēnu līdzenums ar gareniem, līdz 20 m

augstiem pacēlumiem - drumliniem. Pa šo pauguru lēzenajām mugurām un nogāzēm stiepjas labi

iekultivētu tīrumu joslas (pārsvarā uz mālainiem cilmiežiem). Ievērojamākais no drumliniem ir

Ķeipenes valnis ar ļoti komplicētu uzbūvi. Morēnu līdzenumos ir salīdzinoši auglīgākās augsnes -

velēnu podzolētās augsnes ar vidēju iekultivēšanas pakāpi. Vislabāk iekultivētās augsnes Ogres

novadā ir Lejasdaugavas senlejā, kur tās bijušas apstrādātas kopš seniem laikiem, un to cilmieži ir

karbonātiskie dolomīti.

Lejasdaugavas senlejā ir visplānākā kvartāra nogulumiežu kārta, kas vietām pārklāj pamatiežu

dolomītus tikai nepilna metra biezumā. Terasēs un to nogāzēs uz karbonātiem bagātajiem

dolomītiem izveidojušās karbonātu vai velēnu karbonātu augsnes. Lielāko daļu ielejas applūdinājuši

Rīgas HES ūdeņi.

1.1.3. TEKTONISKĀ UN ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE

Ogres novada tektoniskais pamats sastāv no senās Austrumeiropas platformas pamatklintāja

cietajiem, kristāliskajiem iežiem - dažādu paveidu granītiem un gneisiem. Šādos tektoniskajos

apstākļos stipras zemestrīces nav iespējamas un pat vājas zemestrīces ir ļoti reta parādība.

Pamatklintāja blokiem ir raksturīgas lēnas svārstības - Vidzemes augstienes apkārtne katru gadu

paceļas ar vidējo ātrumu 2 - 3 mm gadā. Kristāliskais pamatklintājs novada teritorijā atrodas 800 -

1000 m dziļumā.

Ģeoloģiskā ziņā virs pamatklintāja simtiem metru biezumā atrodas devona periodā

noslāņojušies un sablīvējušies, sacementējušies pat līdz 400 miljoniem gadu veci nogulumieži,

kurus sauc arī par pamatiežiem. Pārsvarā pamatiežus veido dolomīti, un Ogres novada teritorijā tie

atsedzas Daugavas, Ogres, Mazās Juglas un citu upju krastos.

Virs pamatiežiem ir nogulsnējušies jaunāki un irdenāki nogulumieži, kuru vecums

nepārsniedz 2 miljonus gadu. Šos iežus veido četru apledojumu kušanas ūdeņu noguldītā smilts,

māls, grants, oļi, laukakmeņi un šo iežu savstarpējie sajaukumi.

Jaunāko nogulumiežu jeb kvartāra nogulumiežu kārtas biezums svārstās vidēji no 10 - 40 m,

bet Daugavas kvartāra nogulumiežu biezums nepārsniedz 10 m. Savukārt novada austrumu daļā šā

veida nogulumiežu kārtas biezums var pārsniegt pat 80 m.

1.1.4. DERĪGIE IZRAKTEŅI 5

Minerālo izejvielu resursi ir viens no ekonomiskās attīstības pamatfaktoriem. To kvantitāte un

kvalitāte, saguluma apstākļi un teritoriālais izvietojums ir būtiski novada teritorijas turpmākajai

attīstībai.

Ogres novadā ir samērā lieli kūdras resursi. Teritorijā ir apzinātas 60 kūdras atradnes, taču

kūdras resursu ģeoloģiskā izpēte ir salīdzinoši zema. Saimnieciski nozīmīgākās ir atradnes, kuru

platība ir lielāka par 100 ha. Detāli izpētītas ir Žļaugu, Ozolēnu, Pečora, Gulbju, Vērenes un

Sivenīcas atradnes ar kopējo platību 2800 ha, kurās esošā kūdra izmantojama galvenokārt

mēslojumam un pakaišiem, Sivenīcas atradnē - arī enerģētikai. Saimnieciski nozīmīgas ir arī Lielā

5 Pēc „Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un priekšlikumu izstrādāšana Ogres rajona sociālās un ekonomiskās

attīstības virzieniem. I daļa. Ģeoloģiskā vide”, SIA „Ģeoloģiskais un geofiziskais centrs”, R., 2001

Ogres novada pašvaldība, 2010 11


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Sūces, Čaulu un Saulrietu atradnes. Tā kā daļa no apzinātajiem kūdras resursiem nav izmantojami,

jo to atradnes aizņem arī vērtīgas mežaudzes, lauksaimniecībā izmantojamas zemes vai tās atrodas

ĪADT, perspektīvā enerģētikā un lauksaimniecības vajadzībām varētu izmantot arī atradnes ar

mazāku platību.

Dolomīta atradnes un prognozētie izplatības laukumi novada teritorijā ir saistīti ar

augšdevona Ogres, Daugavas un Pļaviņu svītu. Dolomītu iespējams izmantot kā dabīgo celtniecības

materiālu, no dolomīta iegūst arī būvkaļķus un dolomītmiltus. Praktiska nozīme ir dolomīta

slāņiem, kas atrodas līdz 10 m dziļumā. Rūpniecisko nozīmi zaudējušas četras novada teritorijā

esošas atradnes - „Ogresgals”, „Ogre - 60”, „Ogre - 56” un „Ciemupe - Ķilupe”. Prognožu laukumi,

kuros nepieciešams veikt papildus izpēti, ir „Ķilupe”.

Kastrānes ķieģeļmālu atradne izpētīta jau 1958. gadā, un tās derīgo slāņkopu (biezums 0,45

- 7,0 m) veido Ogres svītas māli. Šie māli ir derīgi celtniecības ķieģeļu un apdares flīžu ražošanai.

Daļa Kastrānes mālu atradnes teritorijas jau ir apbūvēta. Iepriekšējo gadu ģeoloģisko pētījumu

rezultātā novada teritorijā nav atklātas celtniecības vajadzībām perspektīvas lielas mālu atradnes.

Smilts - grants materiālu iegulas pārsvarā saistītas ar glaciālajiem jeb ledāja kušanas

ūdeņiem, retāk ar aluviālajiem jeb upju nogulumiem. Novada teritorijā ir zināmas ap 26 smilts -

grants atradnēm, bet tās ir izvietotas nevienmērīgi. Līdzīgi kā kūdras atradnes, arī daļa smilts –

grants atradņu atrodas apbūvētās, lauksaimniecības zemēs vai ĪADT, līdz ar to ir zaudējušas savu

saimniecisko nozīmi (piemēram, „Ogres Kangari”). Daudzu atradņu ģeoloģiskās izpētes pakāpe ir

nepietiekama - krājumi un materiāla kvalitāte novērtēti nepilnīgi.

Nozīmīgākās būvsmilts atradnes ir „Madliena”, „Zādzene I”, „Zādzene II”. Perspektīvā

papildu smilts atradnes varētu būt prognozēto resursu laukumā Taurupes pagastā.

Ogres novada teritorijā atrodas Lobes un Pečoru ezera sapropeļa 6 atradnes, no kurām

detalizēti izpētīta Lobes ezera atradne (iegulas biezums no 0,1 - 5,0 m, kopējais krājums 2963 m 3 ).

Lielākie prognozētie sapropeļa krājumi atrodas Pečoru ezerā (5292 m 3 ), taču izpētes pakāpe ir ļoti

zema. Abu atradņu sapropelis izmantojams dziedniecībai, mēslojumam, ķīmiskai pārstrādei, un tas

uzskatāms par novada stratēģisko resursu rezervi.

1.1.5. PAZEMES ŪDEŅI

Ogres iedzīvotāju ūdensapgādi pilnībā nodrošina pazemes saldūdens avoti. Ūdens ieguve

notiek no Katlešu - Ogres un starpmorēnas ledāja kušanas ūdeņu horizonta, Pļaviņu - Daugavpils

horizonta, Arukilas - Amatas horizonta, kā arī kvartāra nogulumiem. Artēzisko urbumu dziļums ir

ļoti atšķirīgs – no dažiem desmitiem m līdz vairāk kā 200 m dziļumam. Lauku teritorijā individuālo

dzīvojamo māju apgādē ar dzeramo ūdeni pamatā izmanto individuālās akas.

Vairumā centralizēto ūdens apgādes sistēmu ūdens kvalitāte atbilst normatīvo aktu prasībām,

tomēr vietām dzeramajā ūdenī joprojām ir paaugstināts dzelzs saturs (> 0,2 mg/l). Raksturīga ir arī

dzeramā ūdens paaugstināta cietība. Piesārņojuma riskam visvairāk pakļauti ir kvartāra ūdeņi.

Ūdens kvalitāti nosaka ne tikai ūdens ķīmiskais sastāvs, bet arī apgādes sistēmu tehniskais

stāvoklis – tās pārsvarā ir tehniski novecojušas. Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi

daļēji veikti Ogres pilsētā, Ogresgala, Madlienas, Ķeipenes, Taurupes, Mazozolu un citos pagastos

gan par pašvaldību budžeta, gan valsts investīciju un ES līdzekļiem.

Visā novada teritorijā ir artēziskie urbumi, kuri pēc zemes privatizācijas ir nonākuši arī

privātā īpašumā. Tā kā to uzraudzība nenotiek, tad šādās vietās ir paaugstināti pazemes ūdeņu

piesārņojuma draudi.

Lielākais dzeramā ūdens patērētājs novadā ir Ogres pilsēta, kurā ir ap 90 ekspluatācijas

urbumu un liels skaits individuālo aku. Pilsētas centralizētā ūdens apgādes sistēma no 19 urbumiem

nodrošina ar dzeramo ūdeni ap 85 % pilsētas iedzīvotāju. Decentralizētajā ūdens apgādē iekļauti ap

45 urbumiem, kuri nodrošina ar ūdeni galvenokārt saimnieciska rakstura uzņēmumus.

6 Sapropelis ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojies no ūdens augu un dzīvnieku sadalīšanās produktiem,

kā arī minerālu komponentēm – māls, smilts, ūdenī izšķīdušo kalcija, magnija un dzelzs oksīdiem.

Ogres novada pašvaldība, 2010 12


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Plašāka informācija par ūdensapgādi iekļauta 4. nodaļā „Infrastruktūra”.

Būtiski, ka lielākā daļa artēzisko urbumu netiek ekspluatēti ar pilnu jaudu. Salīdzinot ūdens

ekspluatācijas krājumus ar patērētā ūdens apjomu, secināts, ka Ogres novads kopumā ir pilnībā

nodrošināts ar dzeramo ūdeni - ekspluatācijas krājumi vairākkārt pārsniedz iedzīvotāju un

rūpnieciski patērētā ūdens apjomu. Galvenās problēmas nākotnē saistāmas ar labas kvalitātes

dzeramā ūdens nodrošināšanu centralizētajās ūdens apgādes sistēmās un atsevišķu kvalitātes

rādītāju uzlabošanu – pilnīgāku atdzelžošanu un ūdens mīkstināšanu. Īpaša uzmanība pievēršama

piesārņojuma draudu novēršanai pazemes urbumos.

Bijušā Ogres rajona teritorijā ir veikti speciāli pazemes minerālūdeņu izpētes darbi, tai skaitā

Ogres pilsētā. Urbumā „RM - 6 Ogre” atklāti ārstnieciskie minerālie bromūdeņi, pēc ķīmiskā

sastāva tie ir hlorīdu - nātrija tipa ūdeņi ar mineralizāciju 106,2 - 118,6 g/l, un pēc būtības tie ir

sālsūdeņi. Broma hlorīdu - nātrija sālsūdeņi ir vērtīga balneoloģiskā hidrominerālā izejviela.

Visa novada teritorijā sastopami ārstnieciskie un maz mineralizētie dzeramie galda ūdeņi.

1.1.6. ĢEOTEHNISKIE APSTĀKĻI 7

Jebkura objekta celtniecību, virszemes un pazemes komunikāciju ierīkošanu, ceļu būvi u.t.t.

ietekmē vietas inženierģeoloģiskie apstākļi, tai skaitā grunts fizikāli – mehāniskās īpašības.

Vidzemes augstienes apgabalā morēnas pauguru un grēdu reljefa rajonu raksturo

hipsometriskās atzīmes no 120 līdz 200 m, vidēji 150 - 180 m vjl., liels kvartāra nogulumu biezums

(70 - 130 m) ar morēnas mālsmilts un smilšmāla gruntīm. Pakārtota nozīme ir ledāja kušanas ūdeņu

ezera māliem, aleirītiem un smiltīm, kā arī ledāja kušanas ūdeņu smiltīm un smilts - grants

maisījumiem, kā arī purvu nogulumiem. Morēnas grunts, smilts un smilts - grants grunts ir droša

dabiska pamatne inženiertehniskām būvēm un ceļiem.

Šajā apgabalā iecirkņus ar nelabvēlīgiem inženierģeoloģiskajiem apstākļiem veido

starppauguru pazeminājumi (ieplakas un vagas), kuras aizņem purvi, kā arī ledāja kušanas ūdeņu

ezeru laukumi ar aleirītiskām un mālainām gruntīm. Ledāja kušanas ezera veidotās aleirītiskās un

mālainās gruntis, kuras ir ar salīdzinoši augstu mitruma daudzumu un porainību un viegli pāriet

plūstošā stāvoklī, izplatītas Mazozolu, Braku un Vecogres apkārtnē, kā arī dienvidaustrumos no

Taurupes.

Mūsdienu fizikāli ģeoloģisko procesu attīstība šajā apgabalā ir maz izteikta. Gravu veidošanās

notiek atsevišķu pauguru nogāzēs ziemeļu daļā un uz dienvidaustrumiem no Taurupes, kā arī Ogres

un Līčupes terasēs. Ogres upes krastos izteikti vērojama sānu erozija, bet dziļumerozija, kas saistīta

ar krasta un dibennogulumu alūvija pārnesi un pārnoguldīšanu, - visās upēs. Vērojama arī

pazemināto vietu pārpurvošanās.

Morēnas izplatības apgabals ar smilšmāla un mālsmilts, ledāja kušanas ezera un ledāja

kušanas ūdeņu smilts gruntīm, kā arī īpaša sastāva un īpašību gruntīm aizņem daļu no novada

centrālās un dienvidaustrumu daļas. To raksturo lēzeni viļņots reljefs ar relatīvi nelielām augstuma

starpībām (1 - 10 m), hipsometriskās atzīmes svārstās robežās ap 80 - 120 m vjl. Labākie

ģeotehniskie parametri raksturīgi morēnas smilšmālam un mālsmiltīm, tām ir labas nesošās

īpašības, līdz ar to tās ir drošas inženiertehnisko būvju un ceļu pamatnēs. Šo slāņu biezums ir 20 -

40 m.

Ledāja kušanas ezera nogulumus apgabalā veido vidēji graudainas un smalkgraudainas

aleirītiskas smiltis, kuru biezums sasniedz 5 - 6 m. Šie ieži veido pietiekami stabilu pamatu

inženiertehniskām būvēm un ceļiem. Ledāja kušanas ezera nogulumu paguliežus veido morēnas

smilšmāls un mālsmilts.

Ledāja kušanas ūdeņu smilts grunšu izplatība ir ierobežota, tās sastopamas Meņģeles apkārtnē

un uz ziemeļiem no Ķeipenes. Grunts biezums nepārsniedz 6 m, tā parasti pārklāj morēnas

7 Pēc „Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un priekšlikumu izstrādāšana Ogres rajona sociālās un ekonomiskās

attīstības virzieniem. I daļa. Ģeoloģiskā vide”, SIA „Ģeoloģiskais un geofiziskais centrs”, R., 2001

Ogres novada pašvaldība, 2010 13


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

smilšmālu un mālsmilti. Smilts fizikāli mehāniskās īpašības un nestspēja ir analoģiski augstāk

minētajām ledāja kušanas ezera smiltīm un tās veido samērā drošu pamatni būvēm.

Apgabala ievērojamu daļu aizņem īpaša sastāva un īpašību gruntis - kūdra, kūdraina smilts,

dūņas. Tās veido samērā nestabilas gruntis ar augstu dabisko mitrumu un saspiežamību, kas būvju

celtniecībai nav derīgas. Šo grunšu pamatni veido morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumi un

gadījumā, ja kūdraino slāni var norakt, tad būves var balstīt uz paguliežiem. Ceļu būvi sarežģī

purvu masīvi un daudzi sīki pārpurvoti iecirkņi.

Mūsdienu fizikāli ģeoloģiskie procesi saistīti ar upju eroziju, palieņu, salu, purvu un terašu

veidošanos, taču šie procesi notiek lēni un jūtamas izmaiņas reljefā neizraisa.

Morēnas līdzenuma pārsvarā smilšmāla un mālsmilts izplatības apgabals aizņem Ogres

novada centrālo un rietumu daļu. Reljefs ir līdzens vai viegli viļņots, virsmas absolūtās augstuma

atzīmes ir robežās no 40 - 80 m vjl. ar relatīviem pacēlumiem 1 -5 m. Augšējā kompleksa iežus

veido, galvenokārt, morēnas smilšmāls un mālsmilts, to biezums 10 - 20 m, retāk 30 - 40 m.

Pakārtota nozīme ir ledāja kušanas ezera un ledāja kušanas ūdeņu smilts nogulumiem, kas ieguļ gan

morēnā, gan virs morēnas un iznāk zemes virspusē. Apgabala grunšu ģeotehniskie apstākļi praktiski

neatšķiras no analoģiskām gruntīm iepriekš minētajos apgabalos, un tās ir derīgas inženiertehnisko

būvju un ceļu pamatnei.

Mūsdienu procesi notiek lēni un ir saistīti ar upju eroziju, lokālo reljefa pazeminājumu

pārpurvošanos.

Ledāja kušanas ezera līdzenuma pārsvarā smilšanas, aleirītiskas un mālainas grunts

izplatības apgabals aizņem novada rietumu daļu. Apgabala reljefs ir līdzens, viegli viļņots, vietām

paceļas osu grēdas un morēnu pauguri vai to masīvi. Virsmas absolūtās atzīmes 10 - 40 m vjl. ar

relatīviem pacēlumiem 1 - 3 m, retāk līdz 5 m, bet pauguros 10 - 20 m, retāk līdz 25 m. Augšējā

inženierģeoloģiskā kompleksa iežus pārsvarā veido ledāja kušanas ezera smilts un smilts - grants

nogulumi, retāk ledāja kušanas ūdeņu nogulumi. Samērā reti izplatīti ledāja kušanas ūdeņu mālainie

nogulumi. Smilšaino nogulumu biezums svārstās no 2 - 3 m, vietām līdz 25 m. Paguliežus veido

morēnas smilšmāls un mālsmilts no dažu metru (ziemeļrietumu daļā) līdz 20 - 40 m biezumam

apgabala austrumu daļā. Smilts un smilts - grants nogulumi izplatīti paugurainajos iecirkņos gar

Daugavas labo krastu (tipiski Ogres Kangari).

Smilts un smilts - grants nogulumi veido pietiekami stabilu pamatni jebkāda veida

celtniecībai. Būvniecībai mazāk piemērotas vai nepiemērotas ir mālainās un putekļainās smiltis, kas

attiecīgos apstākļos var veicināt pseidoplūdeņus.

Apgabala austrumu daļā ledāja kušanas ezera nogulumi veido mālainas aleirītiskas gruntis.

Šeit bieži sastopams slokšņu māls ar smilšaina materiāla starpkārtām un lēcām. Mālaino nogulumu

biezums ir līdz 15 m, pārsvarā 2 - 3 m. Paguliežus pamatā veido morēnas nogulumi. Mālainām

gruntīm raksturīga plastiska konsistence. Tās parasti ir ūdens piesātinātas un noteiktos apstākļos

uzbriest, kā rezultātā šīs gruntis nav piemērotas būvobjektu pamatnēm. Mālaino iežu uzbriešana

sezonāli vērojama uz ceļiem, kas ierīkoti uz mālainas grunts ar ūdens saturošu irdenu iežu lēcām.

Lēcas, kas atrodas sasaluma zonā, veido ciļņus, kuriem atkūstot, apkārtējā grunts izmirkst un zaudē

stiprību.

Purvu nogulumi izplatīti apgabala ziemeļrietumu daļā, citviet sporādiski. Īpašā sastāva un

īpašību dēļ gruntis nav piemērotas būvobjektu pamatnēm.

Apgabala raksturīga pazīme ir iecirkņi ar plānu kvartāra nogulumu segu no mazāk kā 1 m līdz

2 - 5 m. Tie atrodas uz ziemeļiem no Ogres pilsētas un par būvju pamatni šeit var izmantot cietos

vai puscietos cilmiežus: dolomītu, merģeli, smilšakmeni, kas ir drošs pamats dažāda veida

inženiertehnisko būvju celtniecībai.

Daugavas ielejas aluviālo nogulumu pārsvarā smilšainas grunts izplatības apgabals aptver

Daugavas ieleju. Augšējo iežu kompleksu veido galvenokārt smilts un smilts - grants maisījums,

retāk mālsmilts un smilšmāls. Pēc fizikāli mehāniskajām īpašībām gruntis maz atšķiras no līdzīgām

ledāja kušanas ūdeņu gruntīm, kas aprakstītas iepriekš, un tām ir laba nestspēja. Jaunākie nogulumi

- palieņu mālsmilts un smilšmāls - ir mīksti un plastiski, tiem raksturīga liela saplakšanas spēja un

zema izturība.

Ogres novada pašvaldība, 2010 14


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Mūsdienu procesi ir saistīti ar Daugavas un tās pieteku sānu un dziļumeroziju, gravu

veidošanos, terašu malu nogruvumiem un nobirumiem.

Daugavas ielejas inženierģeoloģiskie apstākļi ir daļēji nelabvēlīgi celtniecībai, to ierobežo

atsevišķos iecirkņos esošo iežu vājā izturība.

Kopumā novads ir pieskaitāms reģionam ar samērā labvēlīgiem inženierģeoloģiskajiem

apstākļiem dažāda veida būvobjektu celtniecībai, izņemot Daugavas ieleju, purvu masīvus,

pārpurvotos zemes gabalus, kā arī teritorijas, kurās iežu augšējo kompleksu veido ledāja kušanas

ezera mālainie nogulumi.

1.1.7. KLIMATISKIE APSTĀKĻI 8

Ogres novads atrodas mērenās klimata joslas pārejas klimata apgabalā. Noteicošā loma

klimata veidošanā ir Atlantijas okeāna mērenajām gaisa masām. Ogres pilsētas apkārtni,

galvenokārt ziemā, ietekmē arī Baltijas jūras gaisa masas. Klimata veidošanā nozīmīgākie faktori

novada teritorijā ir ģeogrāfiskais platums, augstums virs jūras līmeņa, paugurainība, ūdenskrātuvju

tuvums, mežainība. Visu gadu zināma ietekme uz apkaimes mikroklimatu ir Daugavai un Rīgas

HES ūdenskrātuves lielajai virsai.

Diennakts vidējā gaisa temperatūra janvārī novada rietumu daļā ir - 5,9 0 C, bet austrumu daļā

tā noslīd līdz - 7,2 0 C. Bezsala periods ilgst apmēram piecus mēnešus, rietumu daļā tas ir par divām

nedēļām garāks nekā austrumu daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra jūlijā ir 17,2 0 C rietumu

daļā un 16,4 0 C novada ziemeļaustrumu daļā.

Vidējais nokrišņu daudzums gadā svārstās no 609 mm Ogrē līdz 883 mm Taurupes pagastā.

Sniega segas vidējais biezums Ogres apkaimē ir 10 - 30 cm, bet novada ziemeļaustrumu un

austrumu daļā tās vidējais biezums sasniedz 40 - 60 cm, un tā ir noturīgāka.

Novada austrumu un ziemeļaustrumu daļā apmākušos dienu skaits vidēji ir par 20 - 30

dienām lielāks nekā novada rietumu daļā, kur ir salīdzinoši sausāks un saulaināks.

Valdošie vēji ir dienvidrietumu un rietumu vēji.

1.1.8. IEKŠĒJIE ŪDEŅI

Ogres novadā ir maz ezeru. Lielākais ezers ir Lobes jeb Viskāļu ezers, kas atrodas Krapes

pagasta teritorijā, un tā platība ir 5,2 km 2 .Tā vidējais dziļums ir 1,3 m, lielākais dziļums - 2,2 m.

Ezers ir ļoti aizaudzis, tā gultni sedz vairākus metrus bieza dūņu kārta, kura apakšējā daļa ir

sablīvējusies, veidojot sapropeli - vērtīgu organiskas izcelsmes mēslojumu. Lobes ezera sapropeļa

atradne iekļauta valsts nozīmes atradņu sarakstā.

Pečoru ezera, kas atrodas Ķeipenes pagastā, platība ir 1,03 km 2 , vidējais dziļums 0,9 m, bet

lielākais dziļums - 1,8 m. Arī Pečoru ezerā atrodamas nozīmīgas sapropeļa iegulas, taču

nepieciešama to pilnīgāka izpēte.

Ķeipenes pagastā atrodas trešais lielākais ezers - Plaužu ezers, kura platība ir 0,96 km 2 . Tā

vidējais dziļums ir 4,1 m, lielākais dziļums - 7,5 m.

Visu trīs lielāko ezeru kopējā platība ir apmēram 7,2 km 2 - tikai 0,7 % no kopējās novada

teritorijas.

Ogres upes ielejā sastopami nelieli vecupju ezeriņi, kas nereti raksturojas ar lielu bioloģisko

daudzveidību.

Mākslīgas izcelsmes sprostezeri ir Zvanu ezers Meņģeles pagastā, Noru ezers Lauberes

pagastā, Mežezers Ogrē un citi.

Novada rietumu daļā iestiepjas arī neliela daļa no Rīgas ūdenskrātuves.

Upēm bagātāka ir novada ziemeļu un ziemeļaustrumu daļa (ap 0,7 km/km 2 ), bet rietumu daļa

- nabadzīgāka (ap 0,5 km/km 2 ). Novada nozīmīgākās upes ir Daugava, Ogre, Mazā Jugla, Abza,

Aviekste un Līčupe.

8 Pēc A. Kuzmina „Ogres novads”; „Mācību grāmata”, R., 1996

Ogres novada pašvaldība, 2010 15


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Daugavas platums pie Ogres upes ietekas ir aptuveni 450 m, ūdenskrātuves teritorijā tā plūst

lēni - 0,1 līdz 0,2 m/s. Upes gultnē atsedzas pamatieži un ledāju atstātie nogulumi. Rīgas

ūdenskrātuvē biežo ūdens līmeņa svārstību dēļ aktīvi norisinās krastu izskalošanas un erozijas

procesi.

Garākā upe Ogres novada teritorijā ir Ogre (ap 80 km), tai ir daudz nelielu pieteku (Nāruža,

Sumulda, Līčupe, Skolas upe, Aviekste, Ranka un citas). Atsevišķos posmos upē ir nelielas krāces,

tās gultne ir akmeņaina, vietām izveidojušās smilšu sēres. Ogresgala pagasta un Ogres pilsētas

teritorijā upe iegrauzusies dolomītu pamatiežos.

Pēc Rīgas HES uzcelšanas būtiski pasliktinājies upes ekoloģiskais stāvoklis, pavasaros pilsētā

nereti novērojami plūdi.

Mazā Jugla ir trešā lielākā novada upe, kuras lielākās pietekas ir Abza, Lēģerurga, Bērzupe un

citas. Mazās Juglas krastos bieži atsedzas pamatieži – dolomīti. Upe ir visai līkumaina, tās gultne ir

akmeņaina, lejtecē vairāk smilšaina, un tās krasti ir pakļauti erozijai.

Atbilstoši Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāna dalījumam virszemes

ūdens objektos Ogres novada teritorijā atrodas 9 upju virszemes ūdensobjekti un 3 ezeru

ūdensobjekti.

Lielākās novada upes ir iecienījuši ūdens tūristi un makšķernieki.

1.1.9. MEŽI UN PURVI

Cilmiežu dažādība, reljefa formu daudzveidība, nokrišņu daudzuma atšķirības ir radījušas

lielu augšņu un veģetācijas daudzveidību. Būtiska loma ainavas veidošanā un saimnieciskajā

darbībā ir mežiem.

Ogres novada teritorijā meža zemju platības aizņem 52 105,5 ha 9 (2. attēls). No kopējās meža

zemju platības meža teritorijas aizņem 94,4% jeb 49 217,5 ha, pārējo daļu aizņem purvi, lauces,

pārplūduši klajumi, kā arī zeme zem infrastruktūras objektiem. Purvi aizņem 3,3% jeb 1698,1 ha.

Meža zemju īpatsvars Ogres novadā ir 52,5%, salīdzinoši Latvijā tas ir 50,2%.

Ogres novada teritorijā no kopējās meža zemju platības 43,5% jeb 22 669,9 ha ir valsts meža

zemes un 56,5% jeb 29 435,6 ha citu īpašnieku apsaimniekotās mežu zemes. Valsts meža zemes

Ogres novada teritorijā apsaimnieko VAS „Latvijas Valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecība.

Īpašuma

forma

Meži Purvi Lauces

2. att. Meža zemju sadalījums (ha)

Pārplūduši

klajumi

Zeme zem

infrastruktūras

objektiem

Meža zeme kopā

Valsts 20211,5 1638,3 84,6 40,9 694,6 22669,9

Pašvaldības 1144,1 0,1 18,9 0,4 23,9 1187,4

Privāti 27861,9 59,7 277,9 21,6 27,1 28248,2

Kopā 49217,5 1698,1 381,4 62,9 745,6 52105,5

Vismežainākā ir novada ziemeļrietumu, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu daļa (Suntažu,

Madlienas, Taurupes, Mazozolu un Meņģeles pagasta teritorija). Pārējā lauku teritorijā starp

lauksaimniecībā izmantojamām zemēm ir sastopami mazāki mežu puduri. Vismazāk mežu ir

novada centrālajā un dienvidu daļā (Krapes, Lauberes un Ogresgala pagasta teritorija).

Uz dažādiem cilmiežiem biežāk sastopamie mežu tipi ir vēris, sils, damaksnis. Izplatītākās

koku sugas novada mežos ir priede, bērzs, egle, apse, baltalksnis un melnalksnis.

Aizsargājamās teritorijas aizņem 6331,7 ha jeb 12,2 % meža zemju platību. Lielākā daļa

aizsargājamo teritoriju atrodas privāto mežu īpašnieku mežu zemēs (67,1 % no ĪADT platības). 479

9 Valsts meža dienesta informatīvais materiāls “Meža statistika” 2008" (dati uz 01. 01. 2008.)

Ogres novada pašvaldība, 2010 16


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

20,6 ha jeb 92% Ogres novada meža zemju nav saimnieciskās darbības ierobežojumu.

Mežsaimnieciskā darbība aizliegta 399,4 ha jeb 0,8 % no šo mežu platības, savukārt galvenā cirte

aizliegta 962,9 ha vai 1,8% no platības. 10 .

Purvi aizņem aptuveni 2,1 % no novada teritorijas, izplatītākie ir zemie zāļu un pārejas tipa

purvi. Lielākās purvu platības ir novada dienvidaustrumu daļā - Madlienas un Krapes pagastā. Pēc

platības lielākie purvi ir Sivenīcas purvs - 7,5 km 2 (Madlienas pagasts), Žļaugu purvs - 5,2 km 2

(Suntažu pagasts), Pečoru purvs - 5,0 km 2 (Ķeipenes un Madlienas pagasts), Vērenes purvs - 4,8

km 2 (Madlienas pagasts), Gulbju purvs - 4,0 km 2 (Krapes pagasts), Lielais Sūces purvs - 3,0 km 2

(Madlienas pagasts) un Ozolēnu purvs - 2,5 km 2 (Lauberes pagasts) 11 .

Daļai purvu raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, tāpēc tajos izveidotas īpaši

aizsargājamās dabas teritorijas. Padomju varas gados veiktās izpētes liecina, ka purvos ir nozīmīgi

kūdras resursi, kas saimnieciskiem nolūkiem izmantoti samērā maz.

1.1.10. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) atrodas īpašā valsts aizsardzībā un izveidotas, lai

aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību, retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu

dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos

veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī saglabātu sabiedrības atpūtai,

izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizņem apmēram 6 % (6130 ha) no novada kopējās

teritorijas. Lielākā ĪADT ir Ogres ieleja (4,7% no kopējās teritorijas), savukārt viena no

populārākajām un atpazīstamākajām teritorijām Latvijā ir Ogres Zilie kalni (1. pielikums).

Ogres novadā kā aizsargājamās dabas teritorijas sastopami dabas parki, dabas liegumi, dabas

pieminekļi (aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie

veidojumi), mikroliegumi. Īpaši izdalāmas ES kopīgā aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000

teritorijas 12 .

Ogres ieleja, Natura 2000 teritorija, ir dabas parks (dibināts 2004. gadā), kurā ietilpst dabas

liegums Vērenes gobu un vīksnu audze. Parka kopējā platība ir 7516 ha. Ogres ieleja ir viena no

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgākajām neregulētu upju ielejām Latvijā biotopu

dažādības un savdabības dēļ. Tajā konstatēti 11 ES Biotopu direktīvas 1. pielikuma biotopi, no

kuriem 5 ir prioritāri (nogāžu un gravu meži, parkveida pļavas, sugām bagātas atmatu pļavas,

sugām bagātas vilkakūlas pļavas, pārmitri platlapju meži), kā arī vienlaikus 15 Latvijā īpaši

aizsargājami biotopi. Ogres ieleja ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kurā sastopami ļoti reti

biotopi – parkveida pļavas un jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju krastos, upju straujteces.

Sastopamas vairākas tieši Ogres ielejai raksturīgas retas augu sugas (augstais gaiļpiesis,

daudzgadīgā mēnesene), kā arī daudzas Latvijā retas īpaši aizsargājamas augu sugas. Teritorijā

konstatētas arī vairākas Eiropas direktīvas pielikumos iekļautās augu un dzīvnieku sugas.

Parkam 2008. gadā izstrādāts dabas aizsardzības plāns (līdz 2018. gadam), kas ir saistošs

plānošanas dokumentu izstrādē. Parkam nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu.

Vērenes gobu un vīksnu audze, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, kas atrodas

Madlienas pagastā. Liegums dibināts 1977. gadā, un tā kopējā platība ir 53 ha.

Liegums veidots reti sastopamo gobu un vīksnu audžu un Ogres upes vecupju aizsardzībai un

saglabāšanai. Nogāzes pakājē izplūst gruntsūdeņi, veidojot avoksnājus un pārmitras augtenes.

Pļavās ir daudz retu augu sugu. Teritorijā sastopami baltmuguras un vidējie dzeņi.

Vērenes purvi, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, kas atrodas Madlienas pagastā.

Liegums izveidots 1999. gadā, un tā kopējā platība ir 1248 ha.

10 Atsauce uz informācijas avotu.

11 Pēc A. Kuzmina „Ogres novads”; „Mācību grāmata”, R., 1996

12 Informācija par Ogres novada ĪADT sagatavota pēc www.daba.gov.lv pieejamās informācijas

Ogres novada pašvaldība, 2010 17


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Liegums ir nozīmīga augsto purvu, ieplaku purvos un purvainu mežu aizsardzības teritorija.

Liegumā ietilpst 3 augsto purvu teritorijas: Zirnaites, Sivenīcas un Jeiskas purvi, kurus vienu no

otra atdala purvaini priežu meži, kā arī lapkoku un jauktu koku meži. Liegumam nav dabas

aizsardzības plāna un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu.

Lielie Kangari, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, un tas atrodas Suntažu pagasta un

Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijā. Liegums dibināts 1957. gadā, tā kopējā platība ir 1972

ha.

Lielie Kangari ir izcilākais osa valnis Latvijā, kura relatīvais augstums 27 m (78 m vjl.), tā

platums 60 - 100 m. Tajā ir sastopama savdabīga veģetācija, retas augu sugas. Teritorijā ietilpst arī

Lielo Kangaru ezers un Lielkangaru purvs. Liegumā konstatēta ES Biotopu direktīvas suga -

dzeltenā dzegužkurpīte. No ES Biotopu direktīvas biotopiem sastopami neskarti augstie purvi,

purvaini meži, skujkoku meži uz osiem.

Liegumam 2007. gadā izstrādāts dabas aizsardzības plāns (līdz 2017. gadam), bet tam nav

individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu.

Ogres Zilie kalni, Natura 2000 teritorija, ir dabas parks, kas atrodas Ogres pilsētas un

Ikšķiles novada teritorijā. Parks dibināts 2004. gadā, tā platība ir 312 ha.

Teritorijas lielāko daļu aizņem Latvijā ļoti rets Biotopu Direktīvas I pielikuma biotops -

skujkoku meži uz osiem. Tajā sastopamas 6 aizsargājamas augu sugas, kas raksturīgas mežiem uz

osiem vai osveida vaļņiem - meža silpurene, smiltāju esparsete, šaurlapu lakacis, Ruiša pūķgalve,

pundurbērzs, pļavas silpurene.

2003. gadā parkam izstrādāts dabas aizsardzības plāns laika posmam no 2004. līdz 2010.

gadam, bet tam nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu.

Novada teritorijā ir divi aizsargājamie ģeoloģiskie objekti 13 .

Ogres dolomītu krauja, aizsargājamā platība 3,577 ha, atrodas Ogresgala pagasta teritorijā,

un tā ir Daugavas svītas dolomītu atsegums ar daudzām vidusdevona raksturīgāko brahiopodu

atliekām.

Līčupes atsegums, aizsargājamā platība 3,283 ha, atrodas Taurupes pagasta teritorijā.

Atsegumā ir reti sastopams starpmorēnu nogulumu atsegums.

Saskaņā ar Ministru kabineta 20.03.2001. noteikumiem Nr. 131 „Noteikumi par

aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem” Ogres novada teritorijā atrodas viens šāda veida

aizsargājamais objekts – Ķeipenes parks.

Saskaņā ar Ministru kabineta 22.11.2005. noteikumiem Nr. 888 „Noteikumi par

aizsargājamām alejām” Ogres novada teritorijā atrodas divas aizsargājamās alejas – Vērenes

muižas aleja (ozolu aleja ap 3,5 km garumā) un Vatrānes aleja (ozolu aleja ap 0,4 km garumā).

Pēc spēkā esošo vietējo pašvaldību plānojumu paskaidrojumu rakstiem redzams, ka Ogres

novada teritorijā ir izveidoti vairāk nekā 20 dažādu veidu mikroliegumi augu un dzīvnieku sugu un

meža biotopu aizsardzībai, taču to izvietojums katrā no pagastiem atšķiras.

2007. gada vasarā Ogrē un Ogresgala pagastā veikta dižkoku inventarizācija, kuras laikā

apsekoti 45 liela izmēra koki: vīksnas, ozoli, priedes, liepas u.c. Inventarizācijas veicēji secināja, ka

vairums no apsekotajiem kokiem atbilst dižkoku kategorijai. Saskaņā ar informācijas sistēmā „Īpaši

aizsargājamie koki” pieejamajiem datiem Ogres novada pagastos aug 82 īpaši aizsargājamie koki,

kas atbilst dižkoku kategorijai. Lielākā daļa no tiem - 61 - ir parastais ozols, to skaitā 8 parastās

priedes, 8 vīksnas, 2 parastās liepas, 2 āra bērzi un 1 Zviedrijas kadiķis. Lielākais vairums dižkoku -

29 - aug Ogresgala pagastā, savukārt Madlienas pagastā - 21 dižkoks un Krapes pagastā - 11

dižkoki.

Jāņem vērā, ka kopumā novada teritorijā pēdējās desmitgadēs nav veikta datu bāzēs esošo

dižkoku apsekošana un datu precizēšana.

13 Pēc http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/Geo_site/index.ht/

Ogres novada pašvaldība, 2010 18


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.1.11. AINAVU APVIDI 14

Ogres novada ainava sniedz informāciju par teritorijas vēsturisko izmantošanu un parāda

mūsdienu attīstības tendences, tai skaitā cilvēku saimnieciskās darbības veidus un dabiskos

procesus.

Pēc Latvijas ainavu rajonēšanas iedalījuma teritorija ietilpst Dienvidvidzemes ainavzemes

Kangaru mežaines un Vidzemes (Sudas - Madlienas - Vecbebru) ainavapvidos. Novada austrumu

daļā neliela teritorija ietilpst Vidzemes augstienes ainavzemes Augšogres - Jumurdas ielieces

ainavapvidū, bet dienvidrietumu daļa - Daugavzemes Lejasdaugavas nolaidā.

Reljefa saposmojums nosaka novada teritorijas daudzveidīgo ainavu struktūru. Ogres novadā

sastopami vairāki ainavu tipi - terasēto upju (Daugavas, Ogres) ieleju un ielejveida pazeminājumu

ainava, smilšaino līdzenumu mežaine (novada rietumu daļa), stipri iekultivētā smilšmāla un

mālsmilts āru viļņaine (Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Madlienas un Krapes apkārtne), osu grēdu

ainavu mežaine (Zilo kalnu krauja, oss uz dienvidiem no Suntažiem), mitrzemju ainava (Vērenes

purvi), smilšmāla un mālsmilts mežāru viļņaine (Taurupes, Meņģeles apkārtne), smilšaino

līdzenumu mežāre (Ķeipenes apkārtne), mežāru morēnas pauguraine (Līčupes, Ogresmuižas

apkārtne).

Valsts nozīmes aizsargājamie ainavu apvidi novadā nav izveidoti, taču netālu no novada

austrumu robežas atrodas aizsargājamie ainavu apvidi „Vestiena” un „Vecpiebalga”. Novada

ainavu telpai ekoloģiski nozīmīgi ainavu elementi iekļauti dabas parkā „Ogres ieleja”.

Ainavu telpu pieejamība novadā ir laba, jo ceļu tīkls ir pietiekami blīvs. Ogres novadā

galvenokārt sastopamas Latvijai tipiskās mozaīkveida lauku ainavas ar lauksaimniecības un meža

zemju miju un atsevišķiem viensētu puduriem. Ogres pilsētas apkārtnē vērojamas urbanizētas

ainavas. Ainaviski augstvērtīgākās teritorijas novadā sastopamas Daugavas un Ogres upju ielejās,

kā arī novada austrumu daļā, kurai raksturīgs saposmots reljefs. Daugavas ielejas un novada

austrumu daļas ainavu telpām raksturīgi tāli, vizuāli augstvērtīgi skatu vērsumi. Savukārt Ogres

upes ielejā vērojamas dabiskas upes ielejas ainavas.

14 Pēc Ogres novada Vides koncepcija 2009. - 2019. gadam

Ogres novada pašvaldība, 2010 19


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.2.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅAS

1.2. IEDZĪVOTĀJI

Iedzīvotāju skaits Ogres novada teritorijā no 2005. līdz 2010. gadam kopumā ir palielinājies,

bet, kā redzams 3. attēlā, tas pieaug galvenokārt Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, savukārt

pārējos pagastos iedzīvotāju skaitam ir tendence pakāpeniski samazināties.

Teritoriālā vienība

3. att. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ogres novadā

01.01.

2005.

01.01.

2006.

01.01.

2007.

01.01.

2008.

01.01.

2009.

01.01.

2010 15 .

Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts 29 073 29 620 29 256 29 560 29 825 29931

Krapes pagasts 850 830 829 810 830 756

Ķeipenes pagasts 1 218 1 229 1 195 1 182 1 186 1158

Madlienas pagasts 2 121 2 112 2 111 2 086 1 989 1990

Suntažu pagasts 2 138 2 135 2 133 2 108 2 105 2129

Lauberes pagasts 830 816 796 800 802 773

Taurupes pagasts 1 061 1022 1 005 974 947 917

Mazozolu pagasts 680 681 674 655 641 632

Meņģeles pagasts 770 734 726 668 662 658

Kopā 38 741 39 179 38 725 38 843 38 987 38 944

Pēc LR Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 16 , iedzīvotāju skaits Ogres pilsētā un tās

tuvumā lielā mērā palielinājies valsts iekšējās migrācijas ietekmē, taču mirušo skaits pēdējos gados

pārsniedz dzimušo skaitu gandrīz visās valsts administratīvajās teritorijās, tai skaitā bijušā Ogres

rajona teritorijā.

Ogres novadā reģistrētais dzimušo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir svārstījies no 407 (2006.

g.) līdz 351 (2005. g.) gadā, vidēji gadā 385 dzimušie.

Reģistrētais mirušo skaits vislielākais bijis 504 (2008. g.), vismazākais – 470 (2005. g.).

Vidēji gadā reģistrēti 489 miršanas gadījumi.

Iepriekš minētie dati parāda, ka pēdējo piecu gadu laikā Ogres novadā ir bijis negatīvs

dabiskais pieaugums - mirušo skaits ik gadu vidēji ir par 104 lielāks, nekā dzimušo skaits. 17

Novadā norisinās iedzīvotāju mehāniskā kustība - iekšējā un ārējā migrācija, taču pašvaldības

rīcībā nav precīzas informācijas par procesu raksturojošiem skaitliskajiem rādītājiem. Tāpat kā visā

Latvijā, pēdējo piecu gadu laikā vērojama iedzīvotāju, jo īpaši darbspējas vecumā, migrācija uz

citām valstīm sociāli ekonomisko apstākļu dēļ. Saglabājoties negatīvam iedzīvotāju dabiskajam

pieaugumam, iedzīvotāju skaita palielināšanās novadā iespējama uz mehāniskās kustības

pieauguma rēķina.

Novada iedzīvotāju mehānisko kustību būtiski ietekmē Rīgas aglomerācija, jo iedzīvotāji

labprāt izvēlas dzīvesvietu Rīgas tuvumā, vietās ar labu satiksmes infrastruktūru, mācību iestādēm,

darbavietu pieejamību u.t.t.

Rīgas aglomerācijas iekšējās zonas kodolā atrodas Ogres pilsēta, savukārt tās ārējā zonā -

Ogresgala un Suntažu pagasti. Uz aglomerācijas robežas atrodas Ķeipenes un Lauberes pagasts. 18 .

15 www. pmlp.gov.lv

16 www.csb.lv/csp

17 Pēc Ogres novada dzimtsarakstu nodaļas sniegtās informācijas

18 Rīgas attīstības programma 2006. – 2012. gadam

Ogres novada pašvaldība, 2010 20


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Aglomerācijas paplašināšanās tendenču rezultātā arī pārējos pagastos iespējama Rīgas ietekmes

palielināšanās.

12.2. IEDZĪVOTĀJU SASTĀVS

2010. gada 1. janvārī Ogres novadā bija reģistrēti 18 003 vīrieši un 20 941 sieviete, kas

attiecīgi sastāda 46,2 % un 53,8 % no kopējā iedzīvotāju skaita 19 .

Sadalījumā pēc vecuma grupām (4. attēls) vislielākais iedzīvotāju skaits bija darbspējas

vecumā - 25 807 iedzīvotāji. Līdz darbspējas vecumam reģistrēti 5615 iedzīvotāji, bet pēc

darbspējas vecuma - 7522 iedzīvotāji.

4. att. Ogres novada iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām uz 01.01.2010.

Vecuma grupa

Iedzīvotāju skaits

grupā

% no kopējā

iedzīvotāju skaita

Līdz darbspējas vecumam 5615 14,4

tai skaitā vīrieši 2858 7,3

tai skaitā sievietes 2757 7,1

Darbspējas vecumā 25807 66,3

tai skaitā vīrieši 12515 32,1

tai skaitā sievietes 13292 34,1

Pēc darbspējas vecuma 7522 19,3

tai skaitā vīrieši 2630 6,8

tai skaitā sievietes 4892 12,6

Pavisam kopā 38944 100,0

2010. gada 1. janvārī Ogres novadā pēc nacionālā sastāva reģistrēti: 28 821 latvietis, 6 838

krievi, 1 118 baltkrievi, 546 ukraiņi, 519 poļi, bet pārējo tautību iedzīvotāji - 1106.

Pēc valstiskās piederības 2010. gada 1. janvārī Ogres novadā reģistrēti 34 647 pilsoņi (89 %),

3880 nepilsoņi (10 %) un 417 pārējie iedzīvotāji (1 %).

Papildu informācija par demogrāfisko situāciju pievienota 2. pielikumā.

19 Visi dati par iedzīvotājiem uz 01.01.2010. – www.pmlp.gov.lv

Ogres novada pašvaldība, 2010 21


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.3. OGRES NOVADA EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS TENDENCES

1.3.1. IEKŠZEMES KOPPRODUKTS UN PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA

Jebkuras teritorijas viens no ekonomiskās attīstības rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts

(turpmāk - IKP). Sākot ar 2007. gadu, valsts mērogā dati par IKP tiek sniegti tikai Latvijas

statistisko reģionu griezumā, līdz ar to nav iespējams objektīvi izvērtēt IKP dinamiku Ogres

novadā. Dati par laika posmu valstī no 2007. līdz 2009. gadam liecina par to, ka vēl 2008. gadā bija

vērojams IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās - 9 % attiecībā pret 2007. gadu

(6494 LVL - 2007. gadā, 7144 LVL - 2008. gadā). 2009. IKP kritums uz vienu iedzīvotāju,

salīdzinot ar 2008. gadu, bija gandrīz 19 % (IKP uz vienu iedzīvotāju 2009. gadā - 5802 LVL) 20 .

Ekonomiskās attīstības izvērtējumam ilgtermiņā būtu nepieciešami vismaz šādi rādītāji:

1) IKP faktiskajās cenās, milj. latu,

2) IKP īpatsvars Latvijas kopproduktā,

3) IKP pieaugums % pret iepriekšējo gadu,

4) IKP faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju.

Augstāk minēto apstākļu dēļ nav iespējams arī raksturot Ogres novada ekonomikas nozaru

īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā un nozaru struktūru pēc pievienotās vērtības.

Priekšstatu par ekonomiskās attīstības tendencēm pastarpināti sniedz turpmākās nodaļas.

1.3.2. INVESTĪCIJAS

1.3.2.1. Privātās investīcijas

Nefinanšu investīcijas faktiskajās cenās Ogres novadā raksturo šādi aptuvenie rādītāji 21 :

1) 2000. gadā – 4 102 000 LVL,

2) 2004. gadā – 23 940 000 LVL,

3) 2009. gadā – 6 470 000 LVL.

Augstāk norādītā informācija iegūta, apsekojot visus valsts un pašvaldības uzņēmumus un

iestādes, kur strādājošo skaits ir 50 un vairāk, un komercsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk par

30 strādājošajiem un neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 500 000 latu.

Izvērstāku informāciju sniedz Ogres novada būvvalžu sniegtā informācija par investīcijām

pēdējo trīs gadu laikā.

Privāto investīciju kopējo apjomu un dinamiku raksturo 5. attēls.

2007. gadā Ogres un Ogresgala pagastā privāto investīciju apjoms attiecībā pret pārējā novada

teritorijā ieguldītajām investīcijām bija 97 %, bet 2008. gads raksturojas ar ievērojamu investīciju

apjoma pieaugumu tieši pagastu teritorijā, un tas bija 25,1 % no kopējām privātajām investīcijām.

Savukārt 2009. gadā privātās investīcijas kopā, attiecībā pret 2008. gadu, saruka par 15,8 %. 2009.

gadā privātās investīcijas Ogrē un Ogresgala pagastā bija 92,5 %, bet pārējā teritorijā - 7,5 % no to

kopējā apjoma.

20 Pēc CSB datiem

21 Pēc CSB datiem

Ogres novada pašvaldība, 2010 22


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

5. att. Privātās investīcijas Ogres novadā, LVL

Gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads

Ogres būvvaldes apkalpojamā teritorija

Kopā gadā 10 158 541 7 933 914 6 683 458

Madlienas pagasta būvvaldes apkalpojamā teritorija

Kopā gadā 312421 2652440 544173

Pavisam kopā 10 470 962 10 586 354 7 227 631

Lielākās privātās investīcijas 2007. gadā veikusi SIA „Fazer maiznīcas”, kas sastāda 38,8 %

no kopējām investīcijām Ogrē un Ogresgala pagastā. 2008. gadā vislielākās investīcijas ieguldītas

tirdzniecības centra Rīgas ielā 17 būvniecībā - 49,8 %. 2009. gada lielākās investīcijas attiecināmas

uz tirdzniecības centru „Dauga” - 49,4 % iepriekš norādītajā teritorijā. Izvērtējot privāto investīciju

struktūru Ogrē un Ogresgala pagastā, redzams, ka 2007. gadā vislielākās investīcijas ieguldītas

daudzdzīvokļu māju celtniecībā (54,8 %) un ražošanas un pakalpojumu sniegšanas objektos (42,9

%), pārējos objektos - 2,3 %. 2008. gadā visvairāk investīciju ieguldīts ražošanas un pakalpojumu

sniegšanas objektos - 79,4 %, daudzdzīvokļu māju būvniecībā - 16 %, bet pārējos - 4,6 %. 2009.

gadā praktiski visas investīcijas ieguldītas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas objektos - 98,4 %.

Madlienas pagasta būvvaldes apkalpojamajā teritorijā 22 privātās investīcijas 2007. gadā

sastādīja 3 % no kopējā privāto investīciju apjoma, tās visas ieguldītas ražošanas un pakalpojumu

sniegšanas objektos. Šajā gadā procentuāli lielākās investīcijas ieguldītas z/s „Galiņi” Madlienas

pagastā dārzeņu noliktavu rekonstrukcijā - 34,7 %. 2008. gadā lielākās investīcijas veiktas Lauberes

pagastā LPKS „Lauko” graudu - rapšu pirmapstrādes un glabāšanas kompleksa būvniecībā - 94 %

no gada kopējo investīciju apjoma šajā teritorijā. 2009. gadā lielākās privātās investīcijas veiktas

Lauberes pagastā SIA „Vecpīrāgi” mehāniskajās darbnīcās - 49 % no kopējā investīciju apjoma.

1.3.2.2. Publiskās investīcijas

Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei 2007. un 2008. gadā, privātajām un ārvalstu investīcijām,

atbilstoši palielinājās arī pieprasījums pēc investīcijām pilsētas un pagastu infrastruktūrā, kur

tradicionāli galvenais investīciju avots ir valsts vai pašvaldība. Pagastu pašvaldību investīcijas

būtiski ietekmēja finanšu resursu nepietiekamība ilgtermiņā un ierobežotās iespējas kredītu

piesaistē.

Atšķirībā no privāto investīciju ieguldījumiem publisko investīciju apjoms visos pēdējos trīs

gados, salīdzinot Ogri un Ogresgala pagastu ar pārējo teritoriju, ir bijis aptuveni vienāds (6. attēls).

Apkopotie dati liecina, ka lielākais publisko investīciju apjoms attiecas uz ielu un ceļu,

ūdenssaimniecības infrastruktūras objektiem un izglītības iestādēm.

6. att. Publisko investīciju sadalījums pa teritorijām no 2007. līdz 2009. gadam

Teritorija

2007. gads 2008. gads 2009. gads

LVL % LVL % LVL %

Ogre, 2 180 112 97,2 7 627 078 96,9 15 680 837 97,3

Ogresgals

Lauku 63 207 2,8 241 848 3,1 426 930 2,7

teritorija

Kopā 2 243 319 100,0 7 868 926 100,0 16 107 767 100,0

22 Ķeipenes, Lauberes, Suntažu, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Taurupes pagasti, pēc 01.07.2009. arī Krapes pagasts

Ogres novada pašvaldība, 2010 23


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Priekšstatu par publisko un privāto investīciju ieguldījumu dinamiku sniedz 7. attēls, kas

uzskatāmi parāda, ka publiskajā sektorā investīciju apjoms katru gadu ir ievērojami pieaudzis. Tas

izskaidrojams ar to, ka pašvaldību un valsts institūcijām kopumā ir bijusi pietiekama kapacitāte ES

fondu līdzekļu piesaistīšanā, kā arī izmantotas dotācijas ATR pabeigšanai katrā pagastā 2008. un

2009. gadā, izņemot Ogresgala pagastu, kas Ogres novadā iekļāvās 2002. gadā.

7. att. Privāto un publisko investīciju dinamika Ogres novadā, LVL

18000000

16000000

14000000

12000000

10000000

8000000

6000000

4000000

2000000

0

16107767

10586354

10470962

7868926 7227631

2243319

2007. gads 2008. gads 2009. gads

Privātās investīcijas

Publiskās investīcijas

1.3.2.3. Ārvalstu investīcijas

Valsts straujā ekonomiskā izaugsme līdz 2008. gadam radīja labvēlīgus priekšnosacījumus

gan nefinanšu, gan ārvalstu investīciju apjoma pieaugumam Ogres novadā, jo īpaši - Ogres pilsētā.

Kā atzīmē vairāku uzņēmumu pārstāvji, kuri izvēlējušies Ogri par savu investīciju vietu, izvēlē

starp Rīgu un Ogri noteicošais ir bijis gan tas, ka no loģistikas viedokļa nav būtiskas atšķirības starp

kādu galvaspilsētas priekšpilsētas teritoriju vai Ogri, gan tas, ka mazākā pilsētā ir atsaucīgāka

pašvaldība.

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Ogres novadā no 1991. gada līdz 2010. gada jūlija beigām ir

sasniedzis 10 777 148 latu, no tā 10 351 309 latu jeb 96 % Ogres pilsētā. Salīdzinot ar citām

pilsētām un novadiem, Ogres novads ieņem 18. vietu pēc ārvalstu tiešo investīciju apjoma augstāk

norādītajā laika posmā. Tā īpatsvars kopējā ārvalstu investīciju apjomā ir 0,32 % 23 .

8. attēlā apkopota informācija par lielākajām investīcijām pēc apjoma atbilstoši NACE

kodiem un valstīm.

Kopumā Ogres novadā investīcijas veiktas 41 nozarē (pēc NACE). Desmit lielāko investoru

kopējais investīciju apjoms ir 10 446 020 LVL jeb 97,6 % no investīciju kopējā apjoma.

8. att. Ārvalstu tiešās investīcijas sadalījumā pa nozarēm Ogres novadā

N.p.k. NACE Darbības veids

Investoru Investīcijas Valstis

kods

skaits

1. 10.7 Konditorejas un miltu

1 4 676 050 Somija

izstrādājumu ražošana

2. 56.1 Restorānu un mobilo 1 2 285 000 Zviedrija

23 Pēc www.lursoft.lv

Ogres novada pašvaldība, 2010 24


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

ēdināšanas vietu pakalpojumi

3. 68.2 Sava vai nomāta nekustamā

īpašuma izīrēšana un

pārvaldīšana

4. 26.1 Elektronisko komponentu un

plašu ražošana

5. 46.3 Pārtikas, dzērienu un tabakas

izstrādājumu

vairumtirdzniecība

4 1 293 150 Norvēģija,

Zviedrija

3 675 000 Nīderlande,

Zviedrija

1 370 000 Somija

6. 01.1 Viengadīgo kultūru audzēšana 2 353 420 Igaunija

7. 31.0 Mēbeļu ražošana 1 330 000 Norvēģija

8. 16.2 Koka, korķa, salmu un pīto 1 200 000 Norvēģija

izstrādājumu ražošana

9. 46.7 Cita veida specializētā

vairumtirdzniecība

2 163 400 ASV,

Zviedrija

10. 68.1 Sava nekustama īpašuma

pirkšana un pārdošana

1 100 000 Krievija

1.3.3. NODARBINĀTĪBA

1.3.3.1. Nodarbināto skaits uzņēmumos

Pēc pašvaldības rīcībā esošās informācijas, nodarbināto skaits uzņēmumos, kuros tas 2009.

gadā pārsniedza 20 darbinieku, bija 3987 darbinieki, kas ir par 1143 darbiniekiem mazāk nekā

2008. gadā (samazinājums par 22, 3 %). Nodarbināto sadalījums šajos uzņēmumos pa nozarēm 24

parādīts 10. attēlā.

Izvērtējot strādājošo skaita dinamiku augstāk minētajos uzņēmumos, jāatzīmē, ka visvairāk

strādājošo skaits, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājies apģērbu ražošanā (25 %), koka un koksnes

izstrādājumu ražošanā (21 %), mazumtirdzniecībā (14 %) un ēku būvniecībā (14 %).

Ekonomiski aktīvās zemnieku saimniecības, kuras 2008. gadā nodarbināja vairāk kā 20

darbinieku, bija z/s „Kalnakraučas” (53 strādājošo), z/s „Galiņi” (46 strādājošie) z/s „Zvaigznītes

(36 strādājošie), z/s „Ogre” (31 strādājošais) 25 .

Informācija par nodarbināto skaitu pa nozarēm 2009. un 2008. gadā apkopota 3. pielikumā.

Kā lielākie uzņēmumi pēc nodarbināto skaita novadā 2009. gadā jāmin:

1) „Ogres Trikotāža” - 417 strādājošie;

2) „Ogres rajona slimnīca” - 334 strādājošie,

3) „Fazer Maiznīcas” - 302 strādājošie,

4) „Aurora Baltika” - 276 strādājošie,

5) „Ogres Jumis” - 231 strādājošais,

6) „Ogres prestižs” - 116 strādājošie,

7) „Hanzas elektronika” - 97 strādājošie,

8) „Pallogs” - 95 strādājošie,

9) „Prometāls” - 91 strādājošais,

10) „Gosupi” - 87 strādājošie.

Šajos uzņēmumos kopā 2009. gadā nodarbināti 2046 strādājošo jeb 51 % no šajā grupā

strādājošo kopējā skaita.

24 Nozaru nosaukums pēc NACE saīsināts

25 Pēc CSB datiem

Ogres novada pašvaldība, 2010 25


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

9. att. Darbinieku sadalījums pa nozarēm Ogres novada uzņēmumos, kuri 2009. gadā nodarbināja

vairāk kā 20 strādājošo

Pārējās nozares

9,4

Inženierbūvniecība

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi

Augkopība un lopkopība, medniecība

2,4

2,4

2,8

2,8

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

Sauszemes transports un cauruļvadu transports

3,6

3,3

4,3

Ēku būvniecība

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

5,5

6,6

Veselības aizsardzība

8,4

Pārtikas produktu ražošana

12,2

Mazumtirdzniecība

Apģērbu ražošana

17,2

19,0

0,0 2,0 4,0 6,0 8,0 10,0 12,0 14,0 16,0 18,0 20,0

1.3.3.2. Nodarbināto skaits pašvaldību un valsts institūcijās

Ogres novada pašvaldībā pēc ATR 2009. gadā par aizņemto darba vietu skaitu informācija

pieejama par gada pēdējiem diviem ceturkšņiem (3. pielikums).

2009. gada pēdējā ceturksnī Ogres novada pašvaldībā un tās padotības iestādēs bija 1847

aizņemtas darba vietas, no tām 84 % jeb 1549 pamatdarbā ar darba laika uzskaiti. Pēc NACE 2.

redakcijas nozaru iedalījuma visvairāk aizņemto darba vietu skaits bija šāds:

1) izglītība - 1018 (55,1 %),

2) valsts pārvalde un aizsardzība - 329 (17,8 %),

3) radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības - 92 (5 %),

3) sociālā aprūpe bez izmitināšanas - 80 (4,3 %),

5) Ogres novada kultūras centrs - 79 (4,3 %).

Ogres novada teritorijā reģistrētas piecas valsts iestādes, kurās aizņemto darba vietu skaits

2009. gada pēdējā ceturksnī bija 398, no tām 86 % jeb 344 pamatdarbā ar darba laika uzskaiti.

Procentuāli visvairāk aizņemto darba vietu norādītajā periodā bija Rīgas reģionālajā virsmežniecībā

- 398, Ogres Profesionālajā vidusskolā - 81 un Ogres Amatniecības vidusskolā - 73 26 .

1.3.3.3. Pašnodarbināto skaits

Pēc VID Rīgas nodokļu administrācijas Ogres nodaļas datiem, Ogres novadā 2005. gadā

saimniecisko darbību reģistrējuši 265 nodokļu maksātāji, 2006. gadā - 279, 2007. gadā - 314, 2008.

gadā - 430., 2009. gadā - 274 nodokļu maksātāji. 2010. gadā pirmajos četros mēnešos saimniecisko

darbību reģistrējis 121 nodokļu maksātājs. Līdz 2010. gada maija beigām Ogres novadā reģistrēti

968 saimnieciskās darbības veicēji.

26 Pēc CSB datiem

Ogres novada pašvaldība, 2010 26


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.3.4. BEZDARBA RAKSTUROJUMS

Viens no nozīmīgākajiem ekonomiskās attīstības rādītājiem ir bezdarba līmenis. Tā kā

bezdarbs ir viena no smagākajām sociāli ekonomiskajām problēmām valstī un tas tiešā un netiešā

veidā ietekmē pašvaldības attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, tad tā attīstības tendencēm

jāpievērš vislielākā uzmanība.

Bezdarba rādītāju dinamika absolūtos skaitļos parādīta 10. attēlā.

10. att. Bezdarbnieku skaita izmaiņas Ogres novadā no 2008. gada janvāra

līdz 2010. gada jūlijam

3500

3000

2500

2000

1500

1000

500

0

2870 2736

1210

728

01.01.2008. 01.01.2009. 01.01.2010. 01.07.2010.

Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās tradicionāli ir bijis zems bezdarba līmenis. No 2000.

gada līdz 2005. gadam Ogres rajonā visaugstākais vidējais bezdarba līmenis bija 2003. gadā (4,47

%), bet viszemākais 2005. gada sākumā - 3,85 %. 27 Augstāks par vidējo rādītāju bezdarba līmenis

visos gados ir bijis Ogres pilsētā, maksimālo vērtību - 5,6 % - sasniedzot 2004. gada sākumā. No

pagastiem visaugstākais bezdarba rādītājs, bet zemāks nekā Ogrē, ir bijis Ogresgala pagastā. Arī

laika posmā no 2006. gada janvāra līdz 2008. gada janvārim situācija bija līdzīga, kad Ogres rajonā

bezdarba līmenis svārstījās no 4,4 % (2008. gadā) līdz 5,2 % (2007. gadā).

Laikā no 2005. līdz 2010. gadam bezdarbnieku skaits novadā palielinājies par 38,8 %, taču

administratīvo teritoriju griezumā šie rādītāji būtiski atšķiras, un tas parādīts 11. attēlā.

11. att. Bezdarbnieku skaita pieaugums 2010. gada janvārī % pret 2005. gada janvāri

novada administratīvajās teritorijās

Suntažu pagasts

Lauberes pagasts

Ķeipenes pagasts

18,2

22,2

25

Mazozolu pagasts

Madlienas pagasts

Ogre, Ogresgala pagasts

Krapes pagasts

38,8

39,1

40,2

40,3

Taurupes pagasts

54,3

Meņģeles pagasts

67,5

0 10 20 30 40 50 60 70 80

27 Visi dati par nodarbinātību iegūti no NVA Ogres filiāles

Ogres novada pašvaldība, 2010 27


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Līdzīgi kā visā valstī no 2008. gada janvāra līdz 2009. gada janvārim bezdarba līmenis Ogres

rajonā strauji palielinājās, sasniedzot 8,7 %, un šis rādītājs pārsniedza vidējo bezdarba rādītāju

valstī (8,3 %). Pirmās pozitīvās izmaiņas, kad samazinājās bezdarbnieku skaits, parādījās tikai

2010. gada pirmajā pusgadā, taču kopējais bezdarba līmenis joprojām saglabājās ļoti augsts. 2010.

gada 30. jūnijā bezdarba līmenis valstī kopumā bija 15,6 %, bet Pierīgas reģionā - 12,6 %.

Kaut arī kopējais bezdarbnieku skaits novadā 2010. gada pirmajā pusē ir samazinājies, 12.

attēls uzskatāmi parāda, ka pēdējo trīs gadu laikā novadā turpināja pieaugt sieviešu un invalīdu

bezdarbnieku skaits.

12. att. Atsevišķās bezdarbnieku grupās uzskaitīto bezdarbnieku skaita izmaiņas

Ogres novadā

01.07.2010.

145

338

1477

01.01.2010.

118

398

1421

01.01.2009.

121

69

672

01.01.2008.

97

53

471

0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600

sievietes invalīdi jaunieši vecumā no 15 - 24 gadiem

Ņemot vērā to, ka daudzi Ogres novada iedzīvotāji, bet jo īpaši no Ogres un Ogresgala

pagasta, bija nodarbināti galvaspilsētā, tad ekonomiskās lejupslīdes sekas izjūtamas arī novadā.

Savukārt ekonomikas atveseļošanās, kas visstraujāk norisinās tieši Pierīgas reģionā, ļauj cerēt, ka

nākamajos analīzes periodos bezdarbnieku skaits turpinās samazināties. Pagastu iedzīvotāju

atgriešanos darba tirgū kavē darba vietu nepietiekamība iespējami tuvāk dzīves vietai, ierobežotie

mājsaimniecību finanšu līdzekļi un sabiedriskā transporta kustības organizācija.

Viena no problēmām, kas raksturīga kopumā visai valstij, ir neatbilstība starp statistiskajiem

un reālajiem rādītājiem, kas raksturo nodarbinātību - reģistrētais un reālais bez darba esošo personu

skaits un oficiāli strādājošo un reāli strādājošo personu skaits.

NVA apkoptā informācija (30.03.2010.) par bezdarbnieku skaitu atbilstoši profesijām liecina,

ka visvairāk bezdarbnieku ir mazumtirdzniecības veikala pārdevēji - 217, bez profesijas - 191, tālāk

seko 169 palīgstrādnieki, 79 apkopēji, 74 automobiļa vadītāji, 59 celtnieki, 55 šuvēji, 48

kokapstrādes operatori, 47 darbinieki izglītības jomā, 32 pārdevēji - konsultanti, 30 projektu

vadītāji, 30 sētnieki, 28 krāvēji, 26 pavāri, 26 šūšanas operatori, 25 atslēdznieki, 25 tirdzniecības

pārstāvji, 24 namdari, 24 administratori, 22 elektromontieri, 20 galdnieki, 20 sanitārtehniķi, 20

veikala kasieri.

Pēc izglītības līmeņa bezdarbnieku sadalījums 2010. gada pirmajā ceturksnī bija šāds:

1) ar profesionālo izglītību - 42,3 %,

2) ar vispārējo vidējo izglītību - 23,2 %,

3) ar pamata izglītību - 16,8 %,

4) ar augstāko izglītību - 14,1 %,

5) zemāk par pamata izglītību vai izglītība nav norādīta - 2 %.

Augstāk minētās profesijas un informācija par bezdarbnieku izglītību vienlaikus parāda arī

tautsaimniecības nozares ar straujāko kritumu, kā arī cilvēkresursu potenciālu novadā.

Ogres novada pašvaldība, 2010 28


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.3.5. DARBA SAMAKSA

Ogres novada attīstības programmas izstrādes laikā pašvaldībai nebija pieejama jaunākā

informācija par darba samaksu privātajā un publiskajā sektorā tās teritorijā. Salīdzinošā informācija

par strādājošo darba samaksu Latvijā un Ogres rajonā pēdējos trīs gados parādīta 13. attēlā.

13. att. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa

Latvijā un Ogres rajonā, LVL* 28

Gads 2007. 2008. 2009.

bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu mazāk par 50

LATVIJA 464 553 506

Ogres rajons 368 446 398

sabiedriskajā sektorā

LATVIJA 477 567 505

Ogres rajons 403 481 419

privātā sektora komersanti ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk

LATVIJA 455 540 433

Ogres rajons 331 401 326

* Bez nodibinājumiem, biedrībām, fondiem un to komercsabiedrībām

Bruto darba samaksas līmenis 2009. gadā Ogres rajonā bija zemāks nekā vidēji valstī

(apmēram 380 Ls), tomēr līdz 2008. gadam tā attīstības dinamika, pieaugums ir bijis līdzīgs

vidējam Latvijā un Rīgā. Augstais darba samaksas līmenis Rīgas rajonā un Rīgas pilsētā ietekmēja

arī situāciju Ogres rajona darba tirgū, sekmējot vidējā darba samaksas līmeņa paaugstināšanos.

Tomēr jāsecina, ka 2009. gadā, līdzīgi kā visā Latvijā, darba samaksa visos sektoros ir

samazinājusies.

2008. gada oktobrī veikts Ogres rajona sabiedriskajā sektorā strādājošo izlases veida

apsekojums, lai noskaidrotu darba samaksas apmēru. Pēc iegūtajiem rezultātiem par darba samaksu

sabiedriskajā sektorā strādājošie sadalījās sekojošās grupās:

1) no 160 līdz 250 latiem - 22,5 %,

2) no 250,01 līdz 600 latiem - 47,9 %,

3) no 600,01 līdz 1000 latiem - 26,4 %,

4) vairāk kā 1000 latu - 3,2 %.

Plašāka informācija par apsekojuma datiem parādīta 3. pielikumā.

1.3.6. TAUTSAIMNIECĪBAS NOZARU ATTĪSTĪBA

1.3.6.1. Uzņēmumu skaita dinamika un sadalījums pa nozarēm

Nodokļu maksātāju - juridisko personu pastāvīgo uzņēmumu skaits Ogres novada teritorijā

pēdējo trīs gadu laikā ir pakāpeniski palielinājies no 1701 uzņēmuma 2008. gada janvārī līdz 1992

uzņēmumiem 2010. gada janvārī. Būtiski, ka uzņēmumu skaita palielināšanās ir bijusi visās novada

administratīvajās vienībās. Lielākais uzņēmumu skaits visos gados reģistrēts Ogrē, Ogresgala

pagastā un Suntažu pagastā.

14. attēls parāda uzņēmumu skaitu katrā teritoriālajā vienībā.

28 Pēc CSB datiem

Ogres novada pašvaldība, 2010 29


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

14. att. Ogres novada administratīvajās vienībās reģistrēto nodokļu maksātāju – juridisko personu

pastāvīgo uzņēmumu skaits 2010. gada 1. janvārī

Krapes pagasts

1239

36

168

146

57

64

91

59

100

32

Ķeipenes pagasts

Lauberes pagasts

Madlienas pagasts

Mazozolu pagasts

Meņģeles pagasts

Ogre

Ogresgala pagasts

Suntažu pagasts

Taurupes pagasts

Informācija par uzņēmumu skaitu atbilstoši to pamatdarbības veidam apkopota 15. attēlā.

15. att. Ogres novadā reģistrēto nodokļu maksātāju – juridisko personu

pastāvīgo uzņēmumu skaits 2010. gada 1. janvārī atbilstoši pamatdarbības veidam

Pamatdarbības veids

Uzņēmumu

skaits

01.01.2010.

% no kopējā

uzņēmumu

skaita

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības 381 19,1

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 245 12,3

Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība 102 5,1

Specializētie būvdarbi 99 5,0

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 98 4,9

Operācijas ar nekustamo īpašumu 77 3,9

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība,

mazumtirdzniecība un remonts 67 3,4

Sauszemes transports un cauruļvadu transports 59 3,0

Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība 57 2,9

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi 53 2,7

16. attēls parāda Ogres novadā 29 reģistrēto un likvidēto uzņēmumu dinamiku no 2005. līdz

2009. gadam. 2010. gada vidū Ogres novada uzņēmumi kopā veidoja 1,4 % no kopējā novados un

pilsētās reģistrēto uzņēmumu skaita (salīdzinoši Rīgā 45,2 %).

29 Periodā pēc 01.07.2009. tiek pieņemts, ka statistikas objekts atrodas adresē, kura atbilst vēsturiskajam iedalījumam

pirms ATR veikšanas

Ogres novada pašvaldība, 2010 30


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

16. att. Ogres novadā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits pa gadiem

250

238

200

150

100

50

179

129

108 115

30

170

51

131

37

Reģistrēt

i

Likvidēti

0

2005.gads 2006.gads 2007.gads 2008.gads 2009.gads

Novadā reģistrēto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību reģistrētais pamatkapitāls 2010. gada

jūlija beigās sasniedzis 32 061 931 latu, vidēji 13 626,98 latu uz katru uzņēmumu. Šis rādītājs ir

augstāks, salīdzinot ar Lielvārdes (12 614,19 lati), Ikšķiles (7868,85 lati) un Ķeguma novadu

(5954,10 lati), bet ir ievērojami zemāks nekā vidēji valstī - 60 192,52 lati.

Pēc uzņēmumu reģistrācijas dinamikas sadalījumā pēc uzņēmējdarbības formām

komercreģistrā un uzņēmumu reģistrā no 1991. gada līdz 2010. gada jūlija beigām secināms, ka 56

% (kopā 1800) no reģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA, 20,4 % zemnieku saimniecības (kopā 655),

18,3 % individuālie uzņēmumi un individuālie komersanti (kopā 590), bet pārējie uzņēmumi - 5,3

% (kopā 171). Pašvaldības rīcībā nav pieejama informācija par likvidēto uzņēmumu

uzņēmējdarbības formām.

Informācija par Ogres novada uzņēmumiem teritoriālā griezumā parādīta 3. pielikumā.

1.3.6.2. Uzņēmumu apgrozījums 30

Izvērtējot informāciju par uzņēmumiem, kuri veido vislielāko kopējo apgrozījumu 2009.

gadā, secināms, ka vadošās Ogres novada nozares ir bijušas pakalpojumu nozares:

Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus

vai tabaku (NACE 47.11), Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (NACE 49.41) un Sava vai nomāta

nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (NACE 68.20). Informācija par uzņēmumu skaitu

pēc nozares kopējā apgrozījuma parādīta 17. attēlā.

17. att. Nozaru uzņēmumu skaits pēc nozares uzņēmumu kopējā apgrozījuma

Ogres novadā 2009. gadā

N.p.k. Darbības veids (pēc NACE) Skaits

1 Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt 18

pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (47.11)

2 Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (49.41) 16

3 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (68.20) 10

4 Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana (16.10) 9

5 Automobiļu apkope un remonts (45.20) 9

6 Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (56.10) 8

30 Pēc www.lursoft.lv

Ogres novada pašvaldība, 2010 31


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

7 Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība (41.20) 7

8 Ceļu un maģistrāļu būvniecība (42.11) 7

9 Izolācijas ierīkošana (45.32) 7

10 Metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība specializētajos

veikalos (47.52)

7

Informācija par Ogres novada uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu 2009. gadā un

apgrozījuma pieaugumu apkopota 18. attēlā 31 . Salīdzinot 2009. gada datus ar iepriekšējo gadu

datiem, secināms, ka apgrozījuma kritums ir skāris deviņus novada lielākos uzņēmumus. Izvērtējot

20 novada lielāko uzņēmumu apgrozījumu, redzams, ka tā pieaugums 2009. gadā ir bijis diviem

uzņēmumiem - SIA „RING BALTIC” (apgrozījuma pieaugums 22%, 12. vieta pēc apgrozījuma) un

kooperatīvajai sabiedrībai „MŪSMĀJU DĀRZEŅI” (apgrozījuma pieaugums 38 %, 15. vieta pēc

apgrozījuma). Savukārt uzņēmumi ar vislielāko apgrozījuma pieaugumu procentos bija PS

„BAUSTELLE UN VISKO” (3,99 reizes), SIA „IMPERO INVESTMENTS” (90 %), SIA „ULE”

(88 %), SIA „TILBE AGRO” (82 %) un SIA „OGRES HES” (51 %).

N.p.k.

2009.

gadā

N.p.k.

2008.

gadā

18. att. Ogres novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2009. gadā

Uzņēmums

apgrozījums,

milj. LVL

pret

2008.

gadu

pret

2007.

gadu

pret 2006.

gadu

1. 2. SIA „FAZER

12,835,253.00 -1% 26% 67%

MAIZNĪCAS”

2. 1. SIA „OGRES JUMIS” 9,476,277.00 -38% -42% -26%

3. 5. "OGRES PRESTIŽS” SIA 4,294,664.00 -37% -55% 1%

4. 13. SIA „OGRES RAJONA 3,264,361.00 -16% 0% 57%

SLIMNĪCA”

5. 11. SIA „FAZER AMICA” 3,055,854.00 -27% 5% 21%

6. 17. SIA „BARKS M” 3,028,595.00 -2% -4% 1%

7. 16. SIA „AURORA

2,921,060.00 -17% -30% -32%

BALTIKA”

8. 8. SIA „IG Centrs” 2,703,837.00 -45% 54% nav datu

9. 10. SIA „Hanzas elektronika” 2,676,117.00 -42% -48% -48%

10. nav

datu

SIA „SENLEJAS” 2,556,461.00 2% 40% 68%

1.3.6.3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Viens no teritorijas attīstības rādītājiem ir iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tā

ieņēmumi tiešā veidā ietekmē pašvaldības budžeta ieņēmumus.

Apkopotie dati liecina, ka Ogres novada IIN kopējie ieņēmumi ir bijuši šādi:

1) 2007. gadā - 16 642 275 LVL,

2) 2008. gadā - 19 286 695 LVL (pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu 15,9 %),

3) 2009. gadā - 14 072 527 LVL (samazinājums attiecībā pret iepriekšējo gadu 27 %). 32

Izvērtējot IIN ieņēmumus katrā no Ogres novada administratīvajām vienībām, jāsecina, ka

2009. gadā 76 % no šā nodokļa kopējiem ieņēmumiem attiecināmi uz Ogres pilsētu, bet 24 % - uz

pagastu teritoriju. 19. attēls parāda IIN ieņēmumus katrā novada administratīvajā vienībā.

31 Pēc www.lursoft.lv

32 Pēc VID sniegtās informācijas

Ogres novada pašvaldība, 2010 32


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

19. att. Ieturētās IIN summas Ogres novada administratīvajās vienībās 2009. gadā

Ogre

Krapes pag.

77%

Ķeipenes pag.

Lauberes pag.

Madlienas pag.

1%

4%

9%

1%

1% 2%

3%

1%

1%

Mazozolu pag.

Meņģeles pag.

Ogresgala pag.

Suntažu pag.

Taurupes pag.

No 2007. līdz 2009. gadam vērojama tendence pakāpeniski samazināties Ogres pilsētas,

Krapes un Taurupes pagasta IIN īpatsvaram kopējos šā nodokļa ieņēmumos, bet neliels īpatsvara

pieaugums vērojams Ķeipenes, Madlienas un Ogresgala pagastā.

1.3.6.4. Nekustamā īpašuma nodoklis

Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm veido daļu no pašvaldības nodokļu

ieņēmumiem. 98 % šī nodokļa kopsummas novadā ik gadus veido maksājumi par objektiem Ogrē

un Ogresgala pagastā, kas liecina par saimnieciskās aktivitātes atšķirībām pilsētā un pagastos.

Apkopotie dati ļauj secināt, ka 2008. un 2009. gadā būtiski ir pasliktinājusies uzņēmumu

maksātspēja, jo attiecīgi norādītajos gados iekasēti tikai 84,3 % un 68,4 % no plānotajiem šī

nodokļa ieņēmumiem.

Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi ieņēmumi Ogrē un Ogresgala pagastā ik gadu sastāda

ap 70 % no šā nodokļa kopējiem ieņēmumiem. No pagastiem lielākais īpatsvars šī nodokļa

ieņēmumos ir Suntažu (vidēji 6,7 %) un Madlienas (5,4 %) pagastā. Atšķirībā no nekustamā

īpašuma nodokļa par ēkām un būvēm, šī nodokļa ieņēmumi 2009. gadā ir samazinājušies par

dažiem procentiem neraugoties uz zemes kadastrālās vērtības pieaugumu. Plašāka informācija par

nekustamā īpašuma nodokļiem apkopota 3. pielikumā.

1.3.7. RŪPNIECĪBA

Ogres pilsētā ir 2 lielas rūpnieciskās zonas, kas atrodas pilsētas nomalēs. Rietumdaļā - bijušā

Ogres trikotāžas kombināta telpās atrodas vairāki trikotāžas un dzijas ražotāji: SIA „OGRES

TRIKOTĀŽA”, kas ražo augstas kvalitātes virsējās trikotāžas izstrādājumus, SIA „OGRES

JARNS”, kas ir pats lielākais uzņēmums Latvijas vieglās rūpniecības sistēmā, un SIA „AURORA

BALTIKA”, kas ir viena no lielākajām privātajām zeķu un zeķbikšu ražošanas kompānijām Baltijas

valstīs.

Austrumdaļā ir izveidots biznesa parks SIA „BUSINESS PARK OGRE” kas ir viens no

pirmajiem pilna servisa industriālajiem parkiem Latvijā. Tas dibināts 2001. gadā un izveidots,

izmantojot Norvēģijas industriālās attīstības korporācijas SIVA SF ilggadējo pieredzi un sadarbības

tīklu. SIA „BUSINESS PARK OGRE” nomnieki ir Norvēģijas akciju sabiedrības „RING

MEKANIKK” meitas uzņēmums SIA „RING BALTIC”, kurš Latvijā darbojas no 2003. gada.

Pamata produkcija ir augstas kvalitātes biroju krēslu mehānismi, bet uzņēmumā iespējams veikt arī

Ogres novada pašvaldība, 2010 33


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

cita veida pasūtījumus. Gatavo produkciju eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Vāciju un citām

pasaules valstīm. A/S "RING MEKANIKK" ir arī 50 % līdzīpašnieks industriālajā parkā.

SIA „TMMetal - BALTIC” ir pirmais un lielākais industriālā parka nomnieku uzņēmums.

Galvenā ražošanas produktu grupa ir kuģu dzenskrūvju lāpstas no niķeļalumīnija bronzas.

Uzņēmums ražo kuģu dzenskrūvju rumbas, vākus un servocilindrus kuģniecības dzinējspēka

iekārtām. SIA „TMMETAL BALTIC” strādā šīs nozares pieredzējušu speciālistu apmācīti 55

strādnieki. SIA „TMMETAL BALTIC” var piedāvāt galējās apstrādes kuģu dzenskrūvju lāpstas,

kas tehniskā procesa rezultātā sasniedz ļoti augstu precizitāti - tie ir S klases produkti.

SIA „AGA” Ogrē ir izveidojusi modernu medicīnisko gāzu uzpildes staciju, ar produkciju

apgādājot medicīnas iestādes visās trijās Baltijas valstīs. Uzņēmums ir iekļauts „LINDE GROUP” -

pasaules vadošajā industriālo un medicīnas gāzu ražotājā un tehnoloģiju izstrādātājā.

SIA „SATEMA BALTIC” ir Norvēģijas akciju sabiedrības „SATEMA” meitas uzņēmums,

kurš jau kopš tā dibināšanas 1963. gadā ir nozīmīgs piegādātājs celtniecības un būvindustrijas

sektoram. Uzņēmuma pamatprodukcija ir pārvietojamās elektrosadales būvobjektiem, spēka

elektrosadales un automātikas un vadības skapji.

Netālu no biznesa parka atrodas SIA „HANZAS ELEKTRONIKA”. Tā ir privāta kompānija,

kas dibināta 1999. gadā un ražo augstas kvalitātes elektroniskās ierīces, kā arī sniedz projektēšanas

pakalpojumus. Galvenie klienti ir Ziemeļeiropas uzņēmumi, kuri „HANZAS ELEKTRONIKA”

ražoto produkciju izmanto gatavo izstrādājumu komplektācijai. Latvijā ir aptuveni pieci uzņēmumi,

kuri darbojas šajā jomā. 2003. gadā uzņēmums atvēra jaunu ražotni, kurā 20 % nodarbināto ir

inženieri.

1.3.8. LAUKSAIMNIECĪBA

1.3.8.1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

Ogres novada lauku teritorijā tradicionāli ir izteikta lauksaimnieciskā darbība, tomēr pēdējo

10 - 15 gadu laikā šīs nozares aktivitātes ir samazinājušās. Precīza informācija par procesu

dinamiku būs pieejama pēc 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanas datu apstrādes, salīdzinot to ar

2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas datiem.

2010. gada 1. janvārī 89,1 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija fizisko personu

īpašumā vai lietošanā, bet 10,3 % - juridisko personu īpašumā vai lietošanā. Pašvaldības īpašumā

bija tikai 167 ha lauksaimniecībā zemes, bet tai piekritīgā lauksaimniecībā izmantojamā zeme -

501,5 ha.

2010. gada 1. janvārī novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējā platība saskaņā ar

nekustamā īpašuma lietošanas mērķi „Lauksaimniecība” bija 35 305 ha jeb 35,7 % kopējās novada

platības, no tiem 23 305 ha aramzeme, 7618 ha ganības, 3867 ha pļavas un 515 ha augļu dārzi 33 .

Salīdzinot ar 2001. gadu 34 , lauksaimniecībā izmantojamās zemes struktūrā 2010. gadā

aramzemes īpatsvars ir palielinājies aptuveni par 19 %, ganību - par 5,4 %, savukārt pļavu īpatsvars

samazinājies par 13 %, bet praktiski nemainīgs ir ilggadīgo stādījumu īpatsvars – 1,4 %.

Ņemot vērā to, ka pēdējo desmit gadu laikā nav veikti būtiski ieguldījumi meliorācijas

sistēmu ierīkošanā, pēc pieejamās informācijas uz 2001. gadu var pieņemt, ka meliorētās zemes

pašreizējā novada teritorijā ir aptuveni 58 %, bet šis rādītājs būtiski atšķiras pagastu griezumā.

Vairāk kā 70 % no lauksaimniecības zemēm meliorētas Krapes un Madlienas pagastā, bet mazāk kā

50 % Lauberes (35 %), Ogresgala un Taurupes pagastā (aptuveni 42 %).

Pēc valsts neatkarības atgūšanas visā novada lauku teritorijā novērojama daļas

lauksaimniecībā izmantojamo zemju degradācija. Aizaugušie novadgrāvji, būtiski bojātās un

nekoptās meliorācijas sistēmas paaugstināta mitruma apstākļos veicina augšņu pārpurvošanās un

lauku masīvu aizaugšanu ar krūmiem.

33 Pēc VZD informācijas

34 Salīdzinošā informācija iegūta, izmantojot CSB publicētos datus par lauksaimniecības skaitīšanu 2001. gadā

Ogres novada pašvaldība, 2010 34


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.3.8.2 Lauksaimniecības nozaru raksturojums

Viena no lauksaimniecības pamatnozarēm Ogres novadā ir graudkopība. 2009. gadā Ogres

novadā bija 29 saimniecības, kuras nodarbojās ar graudkopību, audzējot graudaugu kultūras vairāk

nekā 20 ha platībā, un kuras saņem platību maksājumus. Informācija par saimniecībām, galvenajām

graudaugu kultūrām un to platībām apkopota 3. pielikumā. Kā lielākie graudu audzētāji jāmin SIA

„Tilbe Agro” (750 ha) un SIA „Lūšlejas” (135 ha) Lauberes pagastā, SIA „Madliena 2” (547 ha)

Madlienas pagastā, z/s „Madaras” (342 ha) Krapes pagastā, z/s „Ogre” (283 ha), z/s „Zvaigznītes”

(273 ha), z/s „Jautras” (213 ha) un SIA „Kārļi” (160 ha) Ogresgala pagastā, z/s „Upeslīči” (168 ha)

Ķeipenes pagastā.

2009. gadā Ogres novada teritorijā bija reģistrētas 38 saimniecības, kuras nodarbojās ar

kartupeļu audzēšanu 184 ha platībā 35 . Līderi kartupeļu audzēšanā ne tikai Ogres novadā, bet arī

valstī kopumā, ir z/s „Galiņi” Madlienas pagastā, kas kartupeļus audzēja 108 ha platībā (2010. gadā

>150 ha). Vairāk kā 10 ha platībā kartupeļus audzēja SIA „Lakstene” (20 ha) Taurupes pagastā un

z/s „Zemturi” (11 ha) Suntažu pagastā. Informācija par kartupeļu aizņemtajām platībām pagastu

griezumā parādīta 3. pielikumā.

Lielākais uzņēmums Ogres novadā, kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, ir z/s „Galiņi”

Madlienas pagastā. 2010. gadā saimniecība audzēja dārzeņus 227 ha platībā, bet kartupeļus - 153 ha

platībā. Saimniecība nodarbina vairāk kā 60 darbinieku. Tās realizācijas ieņēmumi pieauguši no

201 tūkst. latu 2002. gadā līdz 1,140 milj. latu 2009. gadā.

Saimniecības straujā izaugsme bija iespējama pateicoties SAPARD un ES struktūrfondu

atbalstam - no 2002. līdz 2008. gadam realizēti 8 projekti.

Z/S „Galiņi” ir viena no kooperatīvās sabiedrības „Mūsmāju dārzeņi” dibinātājām. 2007. gadā

ar Lauku Atbalsta dienesta lēmumu „Mūsmāju dārzeņiem” kā pirmajiem Baltijas valstīs atbilstoši

EK Regulas Nr.2200/96 prasībām tika piešķirts atzītas dārzeņu ražotāju grupas statuss. Šāds statuss

dod tiesības izmantot ES un Latvijas valsts finansiālu atbalstu četrgadīgas investīciju programmas

īstenošanā.

„Mūsmāju Dārzeņi” apvieno 9 dārzeņu ražotājas saimniecības no dažādiem Latvijas

novadiem un ir galvenais lauka dārzeņu un kartupeļu piegādātājs lielveikalu tīklam RIMI, kurš

darbojas visās trijās Baltijas valstīs.

2009. gadā „Mūsmāju Dārzeņi” realizēja produkciju par 2,16 milj. LVL un, neskatoties uz

cenu kritumu par 27%, palielināja realizācijas ienākumus par 37%, salīdzinot ar 2008. gadu.

„Mūsmāju Dārzeņu” attīstību nodrošina Lauku atbalsta dienesta apstiprinātais Atzīšanas

plāns, kurš paredz 4 milj. LVL vērtas investīcijas kooperatīva un tā biedru ražošanas attīstībā 4

gadu periodā no 2007. gada līdz 2011. gadam. Līdz 2010. gadam apgūti 3 milj. latu, kas iegūti,

izmantojot Hipotēku bankas kredītu 5,8 milj. eiro apjomā. Tā kā šīm investīcijām ir paredzēts ES

atbalsts 50 % un Latvijas valsts atbalsts 25 % no atbalstāmo izmaksu summas, daļa kredīta ir jau

atmaksāta 36 .

Vēsturiski lopkopība ir bijusi viena no Ogres novada lauksaimniecības pamatnozarēm.

Padomju varas gados plaši attīstīta bijusi piena un gaļas lopkopība, cūkkopība un putnkopība, bet

pēdējos desmit gados vadošās nozares ir piena un gaļas lopkopība. Apkopojot informāciju par

saimniecībām, kuras audzēja vairāk kā 20 liellopu 2009. gadā, redzams, ka pagastos kopā ir 51 šāda

veida saimniecība 37 . Krapes pagastā šādu saimniecību ir 8, Mazozolu pagastā - 8, Taurupes pagastā

- 7, Meņģeles pagastā - 6, Ķeipenes pagastā - 5, Ogresgala pagastā - 5, Madlienas, Suntažu un

Lauberes pagastos - katrā pa četrām saimniecībām. 20. attēls parāda kopējo liellopu skaitu katrā no

pagastiem un no tā secināms, ka visaugstākā ražošanas koncentrācija ir Ogresgala, Madlienas un

Suntažu pagastā.

35 Pēc LLKC sniegtās informācijas

36 Pēc z/s „Galiņi” sniegtās informācijas

37 Pēc LLKC sniegtās informācijas

Ogres novada pašvaldība, 2010 35


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

20. att. Kopējais liellopu skaits pagastos 2009. gadā

Lauberes pagasts

Taurupes pagasts

Meņģeles pagasts

185

240

254

Ķeipenes pagasts

Mazozolu pagasts

306

357

Krapes pagasts

Suntažu pagasts

505

507

Madlienas pagasts

834

Ogresgala pagasts

1 343

0 200 400 600 800 1 000 1 200 1 400 1 600

Kā lielākās liellopu audzētāju saimniecības jāmin z/s „Zvaigznītes” (659 liellopi), z/s „Ogre”

(450 liellopi) un SIA „Kārļi”(194 liellopi) Ogresgala pagastā, SIA „Madliena 2” (634 liellopi)

Madlienas pagastā, i/k „Lejaskornieši” (424 liellopi) Suntažu pagastā un z/s „Madaras” (289

liellopi) Krapes pagastā.

Pēdējo gadu laikā, kad iespējams saņemt ES struktūrfondu atbalstu lauksaimnieciskās

ražošanas attīstībai, Ogres novada teritorijā pakāpeniski attīstās augļkopība - komercnolūkos

iestādīti jauni augļu dārzi (ābeles, bumbieres, plūmes) un ogulāji. Augļkopības nozarē lielākās

saimniecības izveidojušās Ķeipenes pagastā (z/s „Ķenteni”), Mazozolu pagastā (z/s „Iņķi”) un

Madlienas pagastā (z/s „Bajāri”). Ķeipenes pagastā ir koncentrētas lielākās upeņu platības - kopā ap

17 ha (z/s „Aliņi -2”, „Ķenteni”, „Lauri” un „Sauleskalns”. Uzsākta krūmmelleņu audzēšana -

Mazozolu pagastā saimniecība „Bīnes” un Ķeipenes pagastā - z/s „Jaundadži”. Nelielos apmēros

vairākas saimniecības nodarbojas ar stādu audzēšanu.

Viena no vecākajām lauksaimniecības nozarēm ir biškopība, un vadošā saimniecība šajā

nozarē ir SIA „Miandum” Ogresgala pagastā. Jāmin, ka ikkatrā pagastā ir vairākas piemājas

saimniecības, kas nodarbojas ar medus ieguvi, un, iespējams, nākotnē biškopība var kļūt par vienu

no lauksaimniecības pamatnozarēm.

Ogresgala pagastā ar spožlapsenīšu trihogrammu audzēšanu nodarbojas z/s „Dukāti”.

Ogres novadā 2007. gada 1. janvāri bija 136 bioloģiskās saimniecības, bet 2010. gada

janvārī - 96, no tām trīs bija pārstrādes uzņēmumi. Informācija par bioloģisko saimniecību skaita

izmaiņām pagastos no 2007. līdz 2010. gadam apkopota 21. attēlā.

2010. gadā Ogres novadā visvairāk bioloģisko saimniecību nodarbojās ar augkopību (93

saimniecības), piena lopkopību (39 saimniecības), gaļas liellopu audzēšanu (23 saimniecības),

putnkopību (8 saimniecības) un aitkopību (5 saimniecības).

Ogres novada pašvaldība, 2010 36


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Taurupes pagasts

Suntažu pagasts

Ogresgala pagasts

Meņģeles pagasts

Mazozolu pagasts

Madlienas pagasts

Lauberes pagasts

Ķeipenes pagasts

Krapes pagasts

21. att. Bioloģisko saimniecību skaita izmaiņas pagastos

2

3

3

7

6

9

11

9

7

8

11

15

16

21

32

33

0 10 20 30 40

37

2010. gads

2007. gads

Jāatzīmē, ka, atšķirībā no citiem uzņēmumiem, ievērojams skaits bioloģisko saimniecību

reģistrētas uz privātpersonu vārda. Bioloģisko saimniecību skaits var būtiski mainīties ik pēc

pieciem gadiem, kad saimniecībām jāveic pārreģistrācija, uzņemoties noteiktas saistības. Pēc LLKC

sniegtās informācijas ir zināms, ka daļa saimniecību neturpina bioloģisko saimniekošanas veidu

nākamajā periodā, jo valstī mainās bioloģiskās saimniekošanas noteikumi un kontroles sistēma.

Pēc novada pašvaldības rīcībā esošās informācijas, ar bioloģiskās izcelsmes piena pārstrādi

nodarbojas kooperatīvā sabiedrība „Ķeipenes piensaimnieks”, SIA „Senlejas” īpašumā ir liellopu

un aitu kautuve, bet z/s „Aņčiņi” nodarbojas ar kazas piena pārstrādi.

Ņemot vērā novada ģeogrāfisko stāvokli, dabas apstākļus un lauksaimniecības ražošanas

resursus, uzkrāto pieredzi un finanšu ieguldījumus, lauksaimnieciskās produkcijas ražošana ir lauku

teritorijas viens no attīstības priekšnoteikumiem.

1.3.9. TŪRISMS

Tūrisms ir viena no vadošajām un straujāk augošajām nozarēm gan Eiropā, gan pasaulē. Šī

nozare tiek uzskatīta par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti. Tūrisms

ietekmē ikvienas sabiedrības sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi, savukārt minētās sfēras

ietekmē tūrisma attīstību.

1.3.9.1. Tūrisma nozares attīstība

Ogres novada ģeogrāfiskais novietojums un daudzveidīgie dabas apstākļi, kultūrvēsturiskais

mantojums, infrastruktūra ir pamats, uz kura balstīt jaunu tūrisma produktu izveidi un paplašinātu

esošo piedāvājumu. Kopēja tūrisma nozares attīstība novadā var paaugstināt tā konkurētspēju

reģiona un valsts līmenī. Jāņem vērā, ka tūrisms ir viena no Latvijas attīstības stratēģiskajām

iespējām un prioritātēm. Tikpat būtiska nozīme ir arī novada spējai iekļauties kopējā valsts un

reģiona tūrisma infrastruktūrā, kā arī sadarbībai starp dažādām institūcijām, organizācijām,

uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Ogre vēsturiski veidojusies kā atpūtas un kūrortu centrs. No 1861. gada, kad atklāja dzelzceļa

līniju Rīga - Dinaburga, rīdziniekiem radās iespēja nokļūt Ogrē, kur uzbūvēja pirmo koka

Ogres novada pašvaldība, 2010 37


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

dzīvojamo māju koloniju vasarnieku atpūtai. Oficiāli kolonija dibināta 1884. gada rudenī, un to

pārvaldīja Rīgas pilsēta 38 .

Padomju režīma gados Ogres pilsēta zaudēja savu tūrisma un atpūtas vietas nozīmīgumu,

kļūdama par vienu no rūpnieciskās ražošanas centriem Latvijā.

Ogres novada teritorija pēdējā desmitgadē, pateicoties mērķtiecīgiem pašvaldību

ieguldījumiem tūrisma infrastruktūras attīstībā, kļuvusi arvien pievilcīgāka kā galamērķis

galvenokārt vietējiem tūristiem. Teritorija ir pievilcīga ar tās stratēģisko novietojumu attiecībā pret

tūrisma plūsmām - Rīga, Vidzemes augstiene un Daugavas ieleja. Teritorija ir piemērota vienas vai

vairāku dienu nesteidzīgiem ceļojumiem.

Ogres novada popularitāti veicina šādi priekšnoteikumi:

1) pilsētas atrašanās pie divām upēm;

2) rekreācijas iespējas pie ezeriem un mazajām upēm, jo īpaši pie Ogres un Mazās Juglas;

3) daudzveidīga un pievilcīga mozaīkveida ainava;

4) kultūrvēsturiskās liecības.

Diemžēl novadā maz attīstīts ir lauku tūrisms, tā attīstību kavē asfaltēto ceļu trūkums. Tikai

pēdējā desmitgadē aktivizējušies lauku uzņēmēji, kuri uzsākuši tūrisma produktu piedāvāšanu.

Nozares izaugsmei svarīgi faktori ir vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju aktivitāte un ieinteresētība,

spēja sadarboties kopēju interešu vārdā. Teritorija ir piemērota lauku tūrisma, bet perspektīvā arī

ekotūrisma attīstībai. Praktiski neizmantotas ir iespējas attīstīt komercmedības un makšķerēšanu.

Būtiska loma tūrisma attīstības veicināšanā ir informatīvo un reklāmas materiālu

sagatavošanai un izplatīšanai, plašsaziņas līdzekļu iesaistīšanai, Tūrisma un informācijas centra

sistemātiskai un mērķtiecīgai darbībai.

1.3.9.2. Tūrisma resursi un pakalpojumi

Tūrisma resursi ir dabas, kultūras un vēsturisko resursu kopums, kas piemīt teritorijai un ir

pievilcīgs tūristiem. Tā kā novadā ir daudzveidīgi un plaši pieejami tūrisma resursi, tad perspektīvā

tam ir iespēja kļūt par aktīvu tūrisma rajonu visa gada garumā. Siltajā sezonā vairāk izmantojami

dabas un kultūrvēsturiskie resursi, savukārt aukstajā sezonā varētu pieaugt ziemas sporta veidu

aktivitātes, kam pagaidām nav izveidota atbilstoša infrastruktūra.

Ogres novada viens no perspektīvajiem resursiem ir dabas parki „Ogres ieleja” un „Ogres

zilie kalni”, kuros tūrisms savienojams ar aktīvu un izglītojošu atpūtu. Tūrisma attīstība ir paredzēta

arī šo parku dabas aizsardzības plānos.

Ogres upe ir piemērota ūdens tūrismam, taču praktiski nav izveidota šim tūrisma veidam

nepieciešamā infrastruktūra (apmetņu vietas, informācijas kartes, ugunskuru vietas u.c.).

Ogres novada galvenie kultūras un vēstures resursi ir pilskalni, baznīcas, bijušie muižu centri,

parki un alejas, citi objekti. Par savdabīgiem, ārvalstu tūristus interesējošiem objektiem kļūst

sakoptās kapsētas.

Dabas un kultūrvēsturisko objektu un tiem piegulošo teritoriju sakopšana, piemērošana

mūsdienu tūristu vajadzībām var būtiski uzlabot novada kopējo pievilcību tūristu acīs.

Novada kultūras vidi papildina dažādi festivāli, koncerti, izstādes, atpūtas pasākumi. Pēdējo

gadu laikā apsīkusi koncertu darbība Ogres estrādē.

Tūrisma objektu un tūrisma pakalpojumu objekti teritoriālā griezumā parādīti 3. pielikumā.

Novada teritoriju šķērso „Tour de LatEst” velotūrisma maršruts, iespējama citu velomaršrutu

izveide sadarbībā ar kaimiņos esošajām pašvaldībām.

Kaut arī mūsdienās Ogre ir zaudējusi savu vēsturisko kūrorta vietas nozīmīgumu, tomēr

novada dabas resursi, jo īpaši pazemes ūdeņu resursi, ir priekšnoteikums kūrorta vietas atdzimšanai.

Lietišķā tūrisma attīstību kavē Pierīgas reģiona un Rīgas plašais piedāvājums šajā jomā, kā arī

atbilstošas infrastruktūras trūkums. Tomēr, ņemot vērā novada īpašās dabas vērtības, jāizvērtē ar

vides izglītību un ekotūrismu saistītas infrastruktūras attīstība.

38 Pēc grāmatas „Ogre. Rakstu un atmiņu krājums”; 2002.

Ogres novada pašvaldība, 2010 38


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Tūrisma pakalpojumi ietver naktsmītnes, ēdināšanu, izklaidi, tirdzniecību un papildu

pakalpojumus, piemēram, valūtas maiņa, apdrošināšana un viens no būtiskākajiem tūrisma

pakalpojumiem ir naktsmītnes. Līdz ar tūristu skaita palielināšanos, Latvijā līdz 2008. gadam bija

vērojama jaunu tūrisma objektu būvniecība, bet pēc tam tā apsīka. Ņemot vērā to, ka Ogres,

Lielvārdes, Ikšķiles un Ķeguma novadiem (bijušā Ogres rajona teritorija) ir kopējas tūrisma

attīstības pamatnostādnes un ilgstoši kopīgi izmantota infrastruktūra, statistiskie dati tiek apkopoti

par visiem novadiem kopā.

Informācija par tūrisma pakalpojuma vietām bijušā Ogres rajona teritorijā apkopota 22. attēlā.

22. att. Nozīmīgākie tūrisma pakalpojumi un to dinamika

2005. gads 2006. gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads

Tūrisma objektu

skaits

46 - 36 36 41

Viesnīcu skaits 1 0 1 1 1

Gultas vietu skaits

viesnīcās

36 0 150 150 150

Moteļu skaits 1 1 1 1 1

Gultas vietu skaits

moteļos

18 18 18 18 18

Viesu māju skaits 1 2 3 4 4

Viesu māju gultas

vietu skaits

75 87 97 193 193

Kempingu skaits 0 0 0 1 2

Gultas vietu skaits

kempingos

0 0 0 6 34

Jāatzīmē, ka perspektīvā būtu nepieciešams izveidot vairāk naktsmītņu lētajā cenu kategorijā -

kempingu vietas teltīm un treileriem, jauniešu viesnīcas.

Pagastu teritorijā izvietoto naktsmītņu sasniedzamību un izmantošanu kavē neapmierinošā

ceļu kvalitāte un ceļu ar melno segumu trūkums.

Svarīgs tūrisma pakalpojumu elements ir ēdināšana. Iespēju paēst piedāvā gandrīz visas

naktsmītnes un ēdināšanas vietas - restorāni, kafejnīcas, picērija. Neapmierinošs nodrošinājums ar

ēdināšanas vietām ir pagastu centros, un tas kavē iespējamo tūristu skaita palielināšanos tieši lauku

teritorijā.

Ogrē ekskursijas profesionālu gidu pavadībā organizē Ogres Vēstures un mākslas muzejs.

Perspektīvā būtu iespējams organizēt ekskursijas arī pārējā novada teritorijā, ņemot vērā klientu

vēlmes.

Ogres Tūrisma informācijas centrs (turpmāk - TIC) ir pašvaldības aģentūra, kas izveidota

sadarbībā ar Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novada pašvaldību. TIC piedāvā:

- tūrisma informāciju, ceļvežus, kartes un suvenīrus;

- informāciju par tūrisma objektiem, apskates vietām, muzejiem Ogres, Lielvārdes,

Ķeguma un Ikšķiles novadā, kā arī citur Latvijā;

- informāciju par naktsmītnēm, ēdināšanu un citiem pakalpojumiem Ogres, Lielvārdes,

Ķeguma un Ikšķiles novadā, kā arī citur Latvijā;

- atpūtas, izklaides un sporta iespējām Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novadā,

kā arī citur Latvijā;

- tūrisma maršrutu sastādīšanu un ekskursiju organizēšanu;

- gida pakalpojumus;

- citus pakalpojumus.

Ogres novada pašvaldība, 2010 39


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.3.10. EKSPORTA UZŅĒMUMI

Atsevišķi Ogres novada uzņēmumi saražoto produkciju eksportē uz ārvalstīm. Kā

atpazīstamākie eksporta uzņēmumi jāmin SIA „TMMETAL BALTIC” (metālliešanas un

metālapstrādes produkcija), SIA „OGRES TRIKOTĀŽA” (virsējās trikotāžas izstrādājumi), SIA

„PROMETĀLS” (metāla izstrādājumi), SIA, „HANZAS ELEKTRONIKA” (kuģu elektronisko,

elektrisko, kā arī mehānisko automātikas iekārtu remontu apkope un uzstādīšana), SIA „FAZER

MAIZNĪCAS” (maizes izstrādājumi) un LKPS „MŪSMĀJU DĀRZEŅI” (lauka dārzeņi).

1.3.11. FINANŠU PAKALPOJUMI

Finanšu pakalpojumu pieejamība ir būtisks uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstības faktors.

Sadarbība starp valsts, pašvaldību, finanšu institūcijām un uzņēmējiem veicina jaunu atbalsta veidu

ieviešanu dažādām mērķa grupām un kopumā uzlabo uzņēmējdarbības vidi ikvienā teritorijā.

Ogres novadā darbojas 8 Latvijas banku filiāles, kuru pakalpojumu sniegšanas vieta ir Ogre

un kuras veic savu darbību atbilstoši finanšu iestāžu pamatfunkcijām. Tās ir:

- -„DnB NORD Banka”, AS, Ogres filiāle,

- „GE Money Bank”, AS, Ogres filiāle,

- -„Latvijas Hipotēku un zemes banka”, AS, Ogres filiāle,

- -„Latvijas krājbanka”, Rīgas reģions, Ogres klientu apkalpošanas centrs,

- -„Norvik banka”, AS, Ogres norēķinu grupa,

- -„Parex banka”, Ogres filiāle,

- „SEB banka”, Ogres filiāle,

- „Swedbank”, Ogres filiāle.

1.3.12. BIZNESA INKUBATORS

No 2007. līdz 2008. gadam nodibinājums Ogres Biznesa un inovāciju inkubators (turpmāk

tekstā OBII) darbojās saskaņā ar Ekonomikas ministrijas parakstīto līgumu par inovatīvas

uzņēmējdarbības veicināšanu Rīgas reģionā. OBII attīstīja sniedzamo pakalpojumu spektru un

nodefinēja kārtību inovatīvu ideju atbalstam. 23. attēls parāda OBII rezultatīvos rādītājus.

23. att. Pārskats par OBII rezultatīvo rādītāju izpildi no 2007. līdz 2009. gadam

Aktivitāte Plānotais Izpilde

Inkubatorā izveidoto uzņēmumu skaits 7 10

Inkubatoru atstājušo veiksmīgo uzņēmumu skaits 1 0

Inkubatoru atstājušo neveiksmīgo uzņēmumu skaits 3 0

Inkubatora uzņēmumos izveidoto jauno darba vietu skaits 56 52

Inkubatora uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms, LVL 140 680 121 954

2008. gadā tika izstrādāts projekts laboratorijas izveidei OBII kopā ar Tartu zinātnes parku un

Ventspils inženierpētniecības centru - „Latvijas un Igaunijas mehatronikas sektora konkurētspējas

paaugstināšana, izveidojot integrētu produktu attīstības, apmācības un testēšanas centru tīklu” jeb

PROTOLAB NETWORK.

Sadarbojoties Igaunijas un Latvijas kolēģiem inovāciju jomā, 2009. gadā uzsākts pārrobežu

sadarbības projekts, kura mērķis ir atbalstīt inovācijas un uzņēmējdarbības industriālo posmu

attīstību mehatronikā, palielinot uzņēmējdarbības konkurētspēju Tartu reģionā, Kurzemes reģionā

un Rīgas reģionā.

PROTOLAB NETWORK veidots, balstoties uz katra partnera pieredzi nozarē un visu

partneru kopējām interesēm. Partnerība palīdz vietējiem uzņēmējiem novērst esošos šķēršļus

Ogres novada pašvaldība, 2010 40


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

inovāciju un attīstības procesos, nodrošinot tiem atbilstošu infrastruktūru un nepieciešamās

zināšanas/informāciju dažādos produkta attīstības posmos (koncepcija, prototips, materiālu un

produktu testēšana, analīze). Tīkls kalpo arī kā platforma sadarbībai un zināšanu pārnesei, veidojot

saikni starp produkta ražošanā iesaistītajām nozarēm.

No 2009. gada līdz 2014. gadam biznesa inkubācijas pakalpojumus jauniem uzņēmumiem,

piedāvājot savu infrastruktūru un pakalpojumus uzņēmējdarbības attīstībai Rīgas reģionā, sniegs

Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators.

1.3.13. UZŅĒMĒJU SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS

Ogres novadā ir reģistrētas vairākas biedrības, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības

veicināšanu.

Biedrība “Attīstības un Inovāciju Mācību Centrs” (AIMc) ir dibināta 2009. gada nogalē ar

mērķi: veicināt inovatīvas, uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību, veicināt jaunāko

zinātnes atzinumu un moderno izglītības tehnoloģiju apmācību metožu ieviešanu un izmantošanu,

sniegt ieguldījumu izglītotas, demokrātiskas sabiedrības attīstībā, sekmējot indivīdu un sabiedrības

profesionālo kapacitāti, kvalifikāciju, konkurētspēju un sadarbību, iesaistīt biznesa un inovāciju

apmācību procesos skolniekus, sociāli mazaizsargāto personu grupas un mazturīgo personu grupas,

sekmēt biedrības biedru piedalīšanos dažādos starptautiskos izglītības projektos, kā arī paplašināt

biedru zināšanas un pieredzi.

Biedrības „Ogres mazo un vidējo uzņēmēju apvienība” uzdevumi ir pārstāvēt un aizstāvēt

dalībniekus, veicināt uzņēmēju savstarpējos sakarus, izveidot labvēlīgu vidi mazo un vidējo

uzņēmēju darbības attīstībai, apkopot informāciju un koordinēt tās apmaiņu, koordinēt reklāmas

veidošanas un izplatīšanas iespējas, apkopot un izplatīt informāciju par likumiem, valsts institūciju

lēmumiem un normatīvajiem aktiem, kas var ietekmēt apvienības un/vai tās dalībnieku darbību,

palīdzēt apvienības dalībniekiem kreditēšanas jautājumu risināšanā, sniegt apvienības dalībniekiem

tehnisku, konsultatīvu, juridisku vai grāmatvedības palīdzību, veicināt investīciju piesaistīšanu,

izstrādāt sadarbības projektus ar līdzīgām institūcijām ārvalstīs un realizēt tos, sadarboties ar valsts,

pašvaldību institūcijām, reklāmas aģentūrām u.c. organizācijām, aizstāvēt apvienības intereses,

pārstāvot tās valstiskās un nevalstiskās struktūrās, kā arī koordinēt piesaistīto līdzekļu izlietojumu.

2005. gadā nodibināta Publisko un privāto partnerattiecību (PPP) biedrība “Zied zeme”.

Biedrībā iesaistījušies rajonā ekonomiski un sabiedriski aktīvi cilvēki, kuri nodrošina partnerību

starp uzņēmējiem, nevalstiskām organizācijām un pašvaldībām.

PPP biedrības „Zied zeme” darbības teritorija ir Ogres (izņemot Ogres pilsētas teritoriju),

Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novads. Biedrība ir piesaistījusi Eiropas Savienības līdzekļus

(ELGF, ELFLA, EZF 39 ) PPP biedrības „Zied zeme” teritorijas attīstības stratēģijai 2007. -2013.

gadam, kopā aptuveni 1,5 milj. latu apmērā.

Piesaistītā finansējuma apjoms ir atkarīgs no lauku iedzīvotāju skaita (38 573) visā biedrības

teritorijā, no kuriem 33,1 % (12 775) ir Ogres novada lauku teritorijas iedzīvotāji.

Finansējumu teritorijas attīstības veicināšanai var saņemt, gūstot atbalstu iesniegtajiem

projektiem. Pieteikumus projektu konkursos var iesniegt nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, kā

arī citas juridiskas un fiziskas personas. Par uzņēmējdarbības vidi veicinošām rīcībām ir

uzskatāmas, piemēram, rīcība 3.1. Atbalsts nodarbinātības veicināšanai un pakalpojumu

dažādošanai vai 3.2. Atbalsts ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras

un pakalpojumu attīstībai. Pārējās rīcības ir saistītas ar teritorijas infrastruktūras attīstību un

sabiedrisko aktivitāšu veicināšanu, taču, realizējot projektus, to ieviešanā iesaistās vietējie

pakalpojumu sniedzēji, kas veicina lauku uzņēmējdarbības attīstību.

39 ELGF – Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, ELFLA – Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, LZF –

Eiropas Zivsaimniecības fonds

Ogres novada pašvaldība, 2010 41


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Līdz šim lielākā aktivitāte projektu konkursos ir bijusi no nevalstisko organizāciju vai

pašvaldību puses, bet aizvien biežāk projektus realizē juridiskas vai fiziskas personas

uzņēmējdarbības attīstības jomā.

Ogres novada projektu iesniedzēju aktivitāte ir salīdzinoši proporcionāla iedzīvotāju skaitam,

piemēram, no 2007. līdz 2008. gadam projektu konkursos Ogres novada teritorijā novirzīti 36,71 %

no kopējā finansējuma, bet 2009. gadā - 36,48 %.

2010. gada projektu konkursā Ogres novada projektu pieteicēji vēlējās apgūt 53 % no visa

pieejamā finansējuma, atbalstīto projektu skaits un tiem piešķirtais finansējums būs zināms pēc

projektu izvērtēšanas procesa pabeigšanas. 40

40 Pēc PPP biedrības „Zied zeme” sniegtās informācijas

Ogres novada pašvaldība, 2010 42


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.4. INFRASTRUKTŪRA

1.4.1. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI

Konkurētspējīga satiksmes infrastruktūra ir viens no faktoriem, kas nodrošina pašvaldības

teritorijas attīstību un ekonomisko izaugsmi. Satiksmes infrastruktūras un pieejamie pakalpojumi

veicina novada iedzīvotāju mobilitāti un pārējo reģionu sasniedzamību.

Ogres novada atrašanās Latvijas centrālajā daļā, kuru šķērso valsts nozīmes transporta

kustības ceļi, rada labvēlīgus apstākļus pasažieru un kravu pārvadājumu attīstībai. Novada

starptautisko sasniedzamību papildus nodrošina ostu un starptautiskās lidostas „Rīga” tuvums. (4.

pielikums)

1.4.1.1. Autoceļu un ielu tīkls

Ogres novadā ir sazarots ceļu tīkls, kas nodrošina novada iedzīvotāju vajadzības un kravu

transportu caur novadu. Starptautiskas nozīmes autoceļš, kas iekļauts TEN - T tīklā, ir Austrumu -

Rietumu koridors (E22 Tukums - Jūrmala - Salaspils - Ogre - Ķegums).

Izvērtējot autoceļu struktūru novada teritorijā, var izdalīt divas krasi atšķirīgas teritorijas

daļas. Rietumu daļā jeb Rīgas tuvumā asfaltēti gandrīz visi nozīmīgākie ceļi, turpretī austrumu daļā

asfaltēto ceļu īpatsvars ir niecīgs. Valsts nozīmes autoceļi šķērso visas novada blīvi apdzīvotās

vietas, padarot aktuālus vides un satiksmes drošības jautājumus.

Ogres novadā pašvaldības teritorijā atrodas dažādi valsts nozīmes autoceļi:

1) galvenie autoceļi - 12 km (no tiem avārijas stāvoklī ir 7 km jeb 58 % no kopējā ceļu

garuma);

2) reģionālie autoceļi - 124,3 km (no tiem avārijas stāvoklī ir 80,9 km jeb 65 % no kopējā

ceļu garuma);

3) vietējie ceļi - 189,6 km (no tiem avārijas stāvoklī ir 76 km jeb 40 % no kopējā ceļu

garuma).

Valsts galvenie, reģionālie un vietējie ceļi nodrošina novada sasaisti ar kaimiņos esošajām

pašvaldībām, Pierīgas reģionu un pārējo valsts teritoriju. 61 % no valsts nozīmes autoceļu kopējā

garuma ir ar asfaltbetona segumu, bet 39 % ar grants segumu. Pēc VAS „Latvijas Valsts ceļi”

datiem, turpmākajos piecos gados 50,3 % no esošo valsts autoceļu kopgaruma pašvaldības teritorijā

būtu nepieciešams remonts vai rekonstrukcija.

Laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam novada teritorijā kopumā rekonstruēts 41 km valsts

autoceļu (tikai 14 km ar asfaltbetona segumu), 71 % no tiem rekonstruēti 2008. un 2009. gadā.

Ogres novadā uz valsts autoceļiem atrodas 22 tilti (to laukums 3 724 m 2 ), un tikai 5 no tiem ir

labā stāvoklī, 14 tilti ir apmierinošā stāvoklī, bet 3 tilti - sliktā stāvoklī (tilts Suntažu ciemā virs

mazās Juglas, tilts Ogresgala ciemā virs Rankas, tilts Krapes pagastā virs Lobes) 41 .

Pašvaldības autoceļu kopējais garums novadā ir 703,2 km, no tiem 15,3 km ir ar asfalta

segumu. Ceļu zemā izmantošanas intensitāte un līdzekļu trūkums kavē šo ceļu noklāšanu ar

asfaltbetona segumu vai kvalitatīvu to uzturēšanu. Pašvaldības autoceļu sadalījums pēc garuma

garumi novada teritoriālajās vienībās parādīts 24. attēlā.

41 VAS „Latvijas valsts ceļi”, 2010.

Ogres novada pašvaldība, 2010 43


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

24. att. Ogres novada pašvaldības autoceļu garums un to sadalījums pa teritoriālajām vienībām

Administratīvā vienība Autoceļi Ielas

Kopā,

km

Tajā skaitā

ar melno

Kopā,

km

Tajā skaitā

ar melno

segumu, km

segumu, km

Ogres pilsēta 0 0 103,73 56,1

Ogresgala pagasts 94,50 11,70 14,03 12,2

Krapes pagasts 39,85 2,15 1,2 1,2

Ķeipenes pagasts 75,2 0 4,1 1,9

Lauberes pagasts 58,1 0 1,84 0,47

Madlienas pagasts 118,2 0 3,86 2,01

Mazozolu pagasts 82,65 0 2,6 1,3

Meņģele pagasts 60,2 0 1,1 1,1

Suntažu pagasts 92,88 1,46 2,21 0,81

Taurupes pagasts 81,65 0 2,25 1,07

Kopā 703,23 15,31 136,92 78,16

t.sk. ielas pagastos 33,19 22,06

Ogres pilsētas un novada ciemos 2007. gadā rekonstruēti 37 469 m 2 ielu seguma, 2008. gadā -

48 482 m 2 , bet 2009. gadā - tikai 17 771 m 2 (par 63 % mazāk nekā iepriekšējā gadā). Jānorāda, ka

vairākos ciemos ielu rekonstrukcijas darbi norādītajā laika posmā nav veikti vispār.

Kā perspektīvs telpiskās attīstības elements novadā ir iezīmējies autoceļš P80 Tīnūži -

Koknese, kas pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas kļūs par daļu no starpvalstu nozīmes autoceļa

E22. Autoceļu paredzēts izbūvēt līdz 2012. gadam. Pašlaik lielākais un nozīmīgākais novada ceļš ir

valsts galvenās nozīmes autoceļš A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža

(Paternieki), kas tam piegulošajās teritorijās rada papildu slodzi, apgrūtinot satiksmi, un pastiprina

bīstamu situāciju veidošanos.

Ogres novada ziemeļdaļai ļoti svarīgs ir autoceļš P4 Rīga - Ērgļi, kuru ir nepieciešams

rekonstruēt un noklāt ar asfalta segumu, jo liela daļa ceļa ir sliktā stāvoklī. Tas ir ievērojams

šķērslis Suntažu, Ķeipenes, Taurupes un Mazozolu pagasta attīstībai. Līdz 2014. gadam, piesaistot

ERAF finansējumu, plānots rekonstruēt autoceļu P4 no Juglas līdz pagriezienam uz Mazozoliem.

Pašvaldības teritorijā četriem pagastu centriem (Krape, Laubere, Meņģele un Mazozoli) nav

asfaltbetona seguma ceļu sasaistei ar novada vai reģiona centru.

Intensīvās tranzīta transporta plūsmas dēļ satiksmes intensitāte uz autoceļa A6 ir ievērojami

lielāka nekā uz citiem autoceļiem, turklāt autotransporta intensitātei bija tendence pieaugt līdz 2008.

gadam, bet 2009. gadā tā ievērojami samazinājās. Posmā Ikšķile - Ogre 2002. gadā diennaktī

fiksētas 12 280 automašīnas, 2008. gadā - 20 154 automašīnas, bet 2009. gadā - 14 899

automašīnas. Posmu Ogre - Ķegums 2002. gadā šķērsoja 9 565 automašīnas, 2008. gadā - 13 538

automašīnas un 2009. gadā 10 423 automašīnas 42 (25. attēls). Līdz 2008. gadam spēcīgi pieauga

intensitāte uz A6 autoceļa, kas daļēji ir skaidrojama tranzītkravu apgrozījumu un automobiļu skaita

vispārēju palielināšanos, daļēji ar iedzīvotāju svārstmigrāciju. Autotransporta plūsma 2009. gadā

posmā Ikšķile - Ogre, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājusies par 26 %, bet posmā Ogre -

Ķegums par 23 %. Šādu situāciju izraisīja ekonomikas lejupslīde un iedzīvotāju maksātspējas

samazināšanās.

42 VAS „Latvijas Valsts ceļi” (2010).

Ogres novada pašvaldība, 2010 44


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

25. att. Satiksmes intensitāte autoceļa A6 posmos Ikšķile - Ogre un Ogre - Ķegums 43

25000

18818 20154

20000

15000

10000

5000

13739 13538

14898

10423

Ikšķile - Ogre

Ogre - Ķegums

0

2007. gads 2008. gads 2009. gads

Saskaņā ar VAS „Latvijas Valsts ceļu” statistikas datiem uz valsts 1. un 2. šķiras autoceļiem

satiksmes intensitāte 2008. gadā nepārsniedza 1000 automašīnas diennaktī. Vienīgais posms ar

intensitāti virs 1500 automašīnām diennaktī, bija autoceļš P8 posmā no Suntažiem līdz Mālpilij.

Ogres novadā apdzīvoto vietu satiksmes noslogotību un plūsmu ietekmē arī pašvaldības

teritorijā reģistrēto automašīnu skaits. Automašīnu skaita dinamika pēdējo piecu gadu laikā parādīta

26. attēlā.

26. att. Automobilizācijas līmenis un reģistrēto automašīnu skaits Ogres novadā 44

Gads

Automašīnu skaits uz Ogres novadā reģistrēto

1000 iedzīvotājiem automašīnu skaits

2005 339 13 285

2006 386 14 929

2007 423 16 434

2008 435 16 967

2009 419 16 377

Par Ogres pilsētas ielu tīkla „mugurkaulu” dēvē Rīgas un Daugavpils ielu, kā arī pilsētas

galvenās ielas (Raiņa prospekts, Kalna prospekts, Dārza iela, Austrumu un Karjera iela) ar

savienojumiem starp tām kreisajā un labajā Ogres upes krastā. Ogres pilsētā beidzas valsts autoceļš

P5 Ulbroka - Ogre, kas palielina satiksmes plūsmu caur pilsētas centru un pār dzelzceļa

pārbrauktuvi.

Ogres novadā ir 284 ielas, no tām 202 ir Ogrē. Pilsētas teritoriju šķērso piecas tranzītielas

(Brīvības, Tīnūžu, Turkalnes, Rīgas un Daugavpils iela). Ielu tīkla kopējais blīvums (7,26 km/km 2 )

atbilst līdzīga lieluma pilsētu rekomendējošajiem parametriem. Visblīvākais ielu tīkls ir izveidojies

Ogres pilsētas centrā.

Viens no galvenajiem trūkumiem saistībā ar ceļu infrastruktūru ir nepietiekamais tiltu skaits

pāri Ogres upei, kā rezultātā Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts ir sadalīti divās daļās. Situāciju

sarežģī arī nepietiekamais dzelzceļa šķērsošanas vietu skaits. Savukārt Suntažu ciemā vienīgais

43 VAS „Latvijas Valsts ceļi” (2010)

44 CSDD Transportlīdzekļu sadalījums pa pilsētām un pagastiem (2010)

Ogres novada pašvaldība, 2010 45


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

autotransporta un gājēju tilts pāri Mazajai Juglai ir fiziski nolietojies un atrodas avārijas stāvoklī,

brauktuves daļa ir sašaurināta un gājējiem paredzētā daļa nobrukusi. Īpaši bīstama situācija uz šī

tilta veidojas mācību gada laikā.

Autostāvvietu trūkums ir viena no apdzīvoto vietu kopējām problēmām. Ogres pilsētas

centrālajā daļā ar vietām garāžās un maksas autostāvvietās nodrošināti tikai 50% no visiem

automobiļiem. 45 Līdzīga situācija izveidojusies arī pārējās lielākajās apdzīvotajās vietās – trūkst

autostāvvietu pie daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskas nozīmes objektiem.

Ogres pilsētā un novada apdzīvotajās vietās kā viena no problēmām ir arī ietvju trūkums gar

ielām un ceļiem. Pilsētas teritorijā ietvju nav galvenokārt privātmāju apbūves teritorijās.

Madlienas ciemā ir ievērojamas satiksmes drošības problēmas, jo nav gājēju ietvju, tāpēc

iedzīvotāji pārvietojas pa autoceļu vai ielu braucamo daļu vai nomali. Nav stāvlaukumu pie

daudzdzīvokļu mājām, tāpēc automašīnas novieto jau tā šauro ielu malās, kas apgrūtina gājēju un

transporta pārvietošanos un ierobežo redzamību. Nav apzīmētu gājēju pāreju uz valsts autoceļiem

P32 un V977 pie autoostas 46 . Arī Ciemupes teritorijā gar valsts galveno autoceļu A6 nav gājēju

celiņa 47 . Līdzīga situācija vērojama arī pārējos ciemos.

Izbūvēto ietvju vai kājāmgājēju celiņu garums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis Ogres pilsētā,

piemēram, ietves Brīvības ielas posmā no Kranciema ielas līdz Suntažu ielai, Meža prospektā,

Rīgas un Daugavpils ielā. Meņģeles ciemā 2009. gadā realizēts projekts, kā rezultātā uzlabota

gājēju drošība. Ogresgala ciemā Liepu ielā ierīkota gājēju ietve un veloceliņš, novēršot iedzīvotāju

pārvietošanos pa braucamās daļas malu. Turpretī citos apdzīvoto vietu centros, kurus šķērso

reģionālas vai vietējas nozīmes autoceļi (piemēram, Suntaži, Madliena, Mazozoli, Ķeipene u.c.),

praktiski nav veikti pasākumi gājēju un satiksmes drošības paaugstināšanai.

Valsts un pašvaldības ceļu infrastruktūru papildina privātpersonu īpašumā esošie ceļi un meža

ceļi. Atsevišķos gadījumos pašvaldības ceļu sarakstos iekļauti ceļi, kuri reāli dabā neeksistē vai pēc

būtības pieskaitāmi māju ceļiem. Kopēja problēma ir tā, ka daļa pašvaldības ceļu zemesgrāmatās

reģistrēti kā ceļu servitūti, un tas nākotnē var apdraudēt pašvaldības ceļu infrastruktūras attīstību.

Daļa Ogres pilsētas ielu un Ogres novada autoceļu ir avārijas stāvoklī. Autoceļu

neapmierinošās kvalitātes pamatā ir nepietiekamais finansējums. 2009. gadā no valsts piešķirtās

mērķdotācijas autoceļu (ielu) uzturēšanai novadā izlietoti 416 077 LVL, bet no pašvaldības budžeta

- 229 141 LVL.

Svarīga satiksmes infrastruktūras daļa ir hidrotehniskās būves, kuru uzturēšana iepriekšējos

gados bijusi apgrūtināta. Nekoptie sāngrāvji, bojātās caurtekas, meliorācijas sistēmu un aku

aizsērējumi īpašas problēmas rada sniega kušanas un stipru nokrišņu laikā, kad būtiski pasliktinās

satiksmes drošība uz ceļiem un kvalitāte.

Satiksmes infrastruktūras objektiem ir liela ietekme uz vides kvalitāti. Mobilie piesārņojuma

avoti ir automašīnas un dzelzceļa sastāvi, bet, tā kā gaisa piesārņojuma mērījumi Ogres novadā nav

veikti, tad nav iespējams objektīvi raksturot to radīto apkārtējās vides piesārņojumu. Pieaugot

satiksmes intensitātei uz valsts galvenajiem autoceļiem, būtu nepieciešams uzsākt piesārņojuma

līmeņa mērījumus vismaz pilsētas teritorijā. Lauku teritorijā papildu gaisa piesārņojumu rada

putekļi.

1.4.1.2. Dzelzceļš

Ogres novadu 12 km garumā šķērso dzelzceļa maģistrāle Rīga - Daugavpils – Indra - valsts

robeža, šī līnija ir elektrificēta, un to izmanto pasažieru un kravu pārvadājumiem. Joslā gar

dzelzceļu tranzītkravu pārvadājumi ar dīzeļlokomotīvēm rada paaugstinātu piesārņojuma un trokšņu

līmeni.

45 SIA „Imink” (2002). Ogres pilsētas teritorijas plānojuma. Transporta shēma. Rīga. 8.lpp.

46 Pēc Madlienas pagasta pārvaldes sniegtās informācijas

47 Pēc Ogresgala pārvaldes sniegtās informācijas

Ogres novada pašvaldība, 2010 46


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Novada ziemeļdaļu šķērso dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi, kuras garums pašvaldības teritorijā ir

39,2 km. Tās sliežu demontāža uzsākta 2009. gadā.

Ogres novadā ir 6 dzelzceļa pārbrauktuves, kurās visi autoceļi ir vienā līmenī ar sliežu ceļu.

Nepietiekamais dzelzceļa šķērsošanas vietu skaits Ogres pilsētā ir nozīmīga satiksmes organizācijas

problēma, jo dzelzceļa kustības intensitāte apgrūtina autotransporta kustību, radot sastrēgumus.

Joprojām aktuāla ir gājēju drošība dzelzceļa šķērsošanas vietās, jo īpaši Ogres pilsētā, kurā ir tikai

viens gājēju tunelis.

VAS „Latvijas Dzelzceļš” sastādītais kustības grafiks liecina, ka diennaktī caur Ogres staciju

izbrauc ap 90 pasažieru un 55 kravas vilcienu sastāvu (27. attēls).

27. attēls Ogres stacijai caurbraukušo vilcienu sastāvu skaits 48

Vilcienu sastāvs 2006. gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads

Pasažieru vilcienu sastāvi

(elektrovilcieni, dīzeļvilcieni un

88 88 90 91

starptautiskie vilcieni)

Kravas vilcienu sastāvi 55 54 54 56

KOPĀ: 143 142 144 147

Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi apskatīti sadaļā par sabiedrisko transportu.

1.4.1.3. Velotransports

Ogres novada teritorijā trūkst veloceliņu, it sevišķi tas jūtams svarīgākajās velosipēdistu

kustības trasēs, kas savieno dzīvojamos kvartālus ar darba vietām, skolām, sabiedriskajām un

atpūtas vietām. Līdz 2010. gadam Ogres novadā veloceliņi izveidoti tikai Ogresgala ciemā, Liepu

ielā un Ogres pilsētā - Brīvības ielas skvērā, Pļavas ielā, Bērzu alejā, Krasta ielā, Rīgas un

Daugavpils ielas posmos, Brīvības ielā no Kranciema ielas līdz Suntažu ielai. Veloceliņu izbūve

turpmāk plānota vairākās citās pilsētas ielās, veicot ielu rekonstrukciju.

Pagastu ciemos nav izbūvētu veloceliņu, tomēr perspektīvā jāapsver to būvniecība, lai

veicinātu lauku teritoriju attīstību un paplašinātu tūrisma iespējas.

Pie novada izglītības iestādēm un publiskajām vietām pakāpeniski turpinās velonovietņu

izveidošana.

2010. gadā pārrobežu sadarbības programmas projekta „Ar velo pa Vidzemi un

Dienvidigauniju” projekta ietvaros (maršruts šķērso Suntažu, Lauberes, Madlienas, Ķeipenes,

Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas), veikta informācijas stendu, velonovietņu un atpūtas

vietu ierīkošana.

Informācija par perspektīvo veloceliņa maršrutu iekļauta dabas parka „Ogres ieleja” dabas

aizsardzības plānā.

1.4.1.4. Sabiedriskais transports

Sabiedriskā autotransporta pakalpojumus Ogres novadā nodrošina SIA “Ogres autobuss”

(viens no kapitāldaļu turētājiem ir Ogres novada pašvaldība), A/S „Nordeka”, A/S „Rīgas

taksometru parks”, A/S „Cata”. Pasažieru autobusu kustības intensitāte novadā pakāpeniski pieauga

līdz 2008. gadam, bet kopš 2009. gada tā ir samazinājusies.

48 „Latvijas Dzelzceļš” (2007.,2008., 2009., 2010.).

Ogres novada pašvaldība, 2010 47


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Ogres pilsētas teritorijā pasažieru autobusi regulāri kursē 6 maršrutos. Kopējais pārvadāto

pasažieru skaits pilsētas teritorijā 2009. gadā bija 797 tūkst.(28. attēls), kas ir par 23,3% mazāk

nekā 2008. gadā. Kopējais pārvadāto pasažieru skaits novada teritorijā atspoguļots 29. attēlā.

28. att. Ogres pilsētas teritorijā pārvadāto

autotransporta pasažieru skaits

1200000

1000000

800000

600000

400000

200000

0

982698 1039829

797556

2007.gads 2008.gads 2009.gads

29. att. Autotransporta pasažieru pārvadājumi

starp apdzīvotajām vietām pašvaldības

teritorijā

330000

320000

310000

300000

290000

280000

270000

260000

250000

308957

323516

276407

2007.gads 2008.gads 2009.gads

Pasažieru skaita samazināšanās izskaidrojama ne tikai ar iedzīvotāju maksātspējas

samazināšanos un bezdarba pieaugumu, bet arī ar autopārvadātāju finansiālajām problēmām. Tās

izriet arī no valsts politikas pasažieru pārvadāšanā, līdz ar to vairāki autobusu maršruti ir slēgti.

Joprojām aktuāls jautājums ir vājā pasažieru pārvadājumu koordinācija starp dažādiem

pārvadātājiem un pasažieru pārvadājumu veidiem (nav saskaņoti autobusu kustības saraksti ar

vilcienu un tālsatiksmes autobusu kustības sarakstiem), kā rezultātā sabiedriskā transporta kustība

ne vienmēr atbilst iedzīvotāju vajadzībām. 2009. gadā pasliktinājušās, īpaši pagastu iedzīvotājiem,

pārvietošanās iespējas ar sabiedrisko transportu, kā arī reģiona, novada un pagastu centru

sasniedzamība. Nedaudz labāka situācija veidojas mācību gada laikā, kad kursē autobusi, kas

pamatā nodrošina skolēnu nokļūšanu no mājām līdz skolai un atpakaļ. Plānojot pasažieru

pārvadājumus, nav ņemtas vērā arī uzņēmumos strādājošo vajadzības, kā rezultātā uzņēmumiem

nereti jānodarbojas ar darbinieku pārvadāšanu.

Maršrutā Ogre - Rīga sabiedriskā autotransporta pakalpojumus nodrošina A/S „Nordeka” un

A/S „Rīgas taksometru parks”, bet SIA “Ogres autobuss” pēc 2009. gada vairs nenodrošina

sabiedriskā transporta pakalpojumus ārpus bijušā Ogres rajona robežām. Šajā maršrutā joprojām

ievērojams ir pārvadāto pasažieru skaits, 2009. gadā tas bija 507 551. Rīgas plānošanas reģiona

iekšējā maršrutā Ogre - Sigulda, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus reizi dienā, 2009. gadā

apkalpoti 20,7 tūkst. pasažieru, kas ir par 38 % mazāks nekā 2007. gadā. Pasažieru pārvadājumi

ārpus novada robežām nodrošināti arī maršrutos Rīga - Ērgļi un Aizkraukle - Sigulda.

Ogres novadā izveidoti 13 iekšējie autobusu maršruti, kuri nodrošina pagastu centru

savstarpēju sasniedzamību un saikni ar Ogres pilsētu. Pašvaldības teritorijā 2009. gadā pārvadāti

294 407 pasažieri, salīdzinājumā ar 2008. gadu pārvadājumu apjoms ir samazinājies par 47 109

pasažieriem, bet salīdzinājumā ar 2007. gadu par 14 550 pasažieriem.

Lielākās problēmas sabiedriskā transporta uzturēšanai rada nekvalitatīvie ceļi novada

teritorijā, kas sadārdzina autobusu ekspluatāciju un palielina izmaksas, kā arī augošās un svārstīgās

resursu, tai skaitā degvielas, cenas, kas sadārdzina satiksmes pārvadājumus.

Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu organizē „Latvijas Dzelzceļš”, un dzelzceļa

pasažieru pārvadājumi galvenokārt notiek virzienā Ogre - Rīga, bet mazāk virzienā Ogre -

Lielvārde. Atbilstoši „Latvijas Dzelzceļa” datiem, pasažieru skaits Ogres novadā regulāri ir

pieaudzis līdz 2007. gadam, bet pēc tam samazinājies. Piemēram, stacijā „Ciemupe” 2009. gadā

izkāpušo un iekāpušo pasažieru skaits, salīdzinot ar 2005. gadu, ir samazinājies par 19,2 tūkst.,

stacijā „Pārogre” par 46 tūkst., stacijā „Jaunogre” par 158,9 tūkst., stacijā „Ogre” par 316,5 tūkst.

pasažieru. 2009. gadā iekāpušo un izkāpušo pasažieru skaits novada stacijās bija 2,23 miljoni, to

Ogres novada pašvaldība, 2010 48


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

skaits no 2005. līdz 2009. gadam ir samazinājies par 19,5%. Dzelzceļa pasažieru skaita dinamika

parādīta 30. attēlā.

30. att. Izkāpušo un iekāpušo pasažieru skaits Ogres novada dzelzceļa stacijās 49

2009.gads

1091245

1141184

2008.gads

1398026

1379366

2007.gads

1440290

1404116

0 500000 1000000 1500000 2000000

Iekāpušie pasažieri

Izkāpušie pasažieri

Esošajam dzelzceļa transportam ir savi trūkumi - lēna ritošā sastāva kustība, tā zemā kvalitāte,

tehniskais un morālais nolietojums, kā arī nepiemērotība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jāatzīmē,

ka 2007. - 2016. gadam paredzēts nomainīt visus elektrovilcienu sastāvus un daļēji dīzeļvilcienu

sastāvus. Dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanai piesaistīti līdzekļi gan no ES līdzekļu fondiem

(Kohēzijas fonds), gan no valsts budžeta kā projektu līdzfinansējums, gan no dzelzceļa fonda.

Pasažieru vilcienu modernizācijai plānots piesaistīt arī ERAF līdzekļus.

1.4.2. SAKARU KOMUNIKĀCIJAS UN INFORMATIZĀCIJA

Ogres novadā telekomunikāciju nodrošina fiksēto un mobilo tīklu infrastruktūra. Ogres

novadā fiksēto telefonsakaru nodrošinātājs ir SIA „Lattelecom”. Jānorāda, ka šā veida telefona

sakari nav pieejami daudziem lauku iedzīvotājiem, sevišķi raksturīgi tas ir novada austrumu daļai,

vai arī sniegtā pakalpojuma kvalitāte nav apmierinoša.

Pēdējo gadu laikā fiksēto telefonu abonementu skaits palicis bez lielām izmaiņām, bet arvien

vairāk cilvēku izvēlas mobilo sakaru operatoru pakalpojumus. Latvijā mobilo tālruņu abonementu

skaits (izmantojot statistiku no SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Tele 2”) 2004. gadā

beigās bija 1,53 miljoni, bet 2010. gada sākumā tas bija sasniedzis jau aptuveni 2,15 miljoni, kas

norāda uz līdzīgu abonementu skaita pieauguma tendenci Ogres novada iedzīvotāju vidū. Latvijā un

arī novada teritorijā darbojas trīs mobilo telekomunikāciju tīklu operatori - SIA „Tele 2”, SIA

„Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Bite Latvija”, tomēr ne visu minēto operatoru pakalpojumu

kvalitāte visā pašvaldības teritorijā ir vienlīdz augsta.

Mobilo sakaru tīklu pārklājums nosedz apmēram 98% novada teritorijas. Mobilo sakaru

pakalpojumi ir nodrošināti pašvaldības administratīvajā centrā un visos pagastu centros. Mobilo

sakaru tīklu infrastruktūras uzlabojumi plānoti vietās, kur tīklu pārklājums nav pietiekams. SIA

„Latvijas Mobilais Telefons” plāno uzbūvēt sakaru torni Ķeipenes pagastā, bet SIA „Bite Latvija” -

Taurupes un Ogresgala pagastā.

Pasta pakalpojumus Ogres novadā nodrošina VAS „Latvijas Pasts” 11 pasta nodaļas, divas

no tām atrodas Ogres pilsētā, bet katra pagasta centrā pa vienai pasta nodaļai, kuras apkalpo sava

pagasta teritorijas iedzīvotājus un iestādes. Pasta nodaļu saglabāšana ir atkarīga no to rentabilitātes,

49

AS „Latvijas Dzelzceļš” (2010).

Ogres novada pašvaldība, 2010 49


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

klientu plūsmas, nodaļu darbības rādītājiem un ģeogrāfiskā novietojuma, kā arī valsts ekonomiskās

attīstības tendencēm

Iedzīvotāju datorprasmes un interneta pieejamība uzņēmumos, organizācijās ir būtisks

mūsdienu sociālekonomiskās attīstības faktors un labklājības rādītājs.

Informāciju tehnoloģiju attīstībai Ogres novada pašvaldībās vienmēr bijusi pievērsta liela

uzmanība, un datorizācijas līmenis ir vērtējams kā salīdzinoši augsts, jo īpaši Ogres pilsētā.

Interneta pakalpojumu pieejamība Ogres novadā ir liela, taču kopējais abonementu skaits nav

zināms.

Ogres rajona pašvaldības un vietējo pašvaldību mērķtiecīgie ieguldījumi informatizācijas

procesa attīstībā pēdējā desmitgadē un to aktīva dalība dažāda mēroga projektos ir nodrošinājuši

strauju interneta lietotāju skaita pieaugumu. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs bezmaksas

interneta pieslēgums bibliotēkās, arī skolās ir nodrošināts stabils un ātrdarbīgs interneta pieslēgums.

Ar pieeju internetam ir nodrošinātas visas pašvaldības iestādes un struktūrvienības. Bijušā Ogres

rajona teritorijā novada lielākajās apdzīvotajās vietās par ES Struktūrfondu līdzekļiem ir izveidoti

publiskie interneta pieejas punkti, taču to izmantošana ir atkarīga no kopējā interneta pieslēguma

vietu skaita.

Mājsaimniecībām un iestādēm pieejamais interneta ātrums Ogres novadā svārstās no 2

Mbit/sek līdz 10 Mbit/sek. Nozīmīgākie interneta pakalpojumu nodrošinātāji novadā ir SIA

„Lattelecom”, SIA „GP Systems”, Ogres Interneta Centrs, SIA „Triatel”, SIA „I-Nets”, u.c.

Kopš 1996. gada Ogrē darbojas Ogres Interneta Centrs (turpmāk - OIC), kas pamatā apkalpo

bijušā Ogres rajona teritoriju, tai skaitā daļu pašvaldības iestāžu. Nozīmīgākais projekts, kura

realizācijā Ogres rajonā iesaistījās OIC, bija Ogres rajona PVISC (pašvaldību vienotā

informatizācijas sistēmas centrs) izveidošana, bet iestāde līdz ar Ogres rajona reorganizāciju

darbību pārtrauca. Tā vietā ir izveidojusies biedrība „Attīstības un Inovāciju mācības centrs”, kas

turpina inovatīvas, uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību un moderno izglītības

tehnoloģiju apmācību metožu ieviešanu un izmantošanu, sekmējot indivīdu un sabiedrības

profesionālo kapacitāti, kvalifikāciju, konkurētspēju un sadarbību.

Ogres novada pašvaldībai kopš 2008. gada ir izveidota sava oficiālā mājas lapa

www.ogresnovads.lv, kas nodrošina informācijas sniegšanu pašvaldības iedzīvotājiem un citiem

interesentiem. Tajā pieejama informāciju par Ogres novada pašvaldību, tās iestādēm un

struktūrvienībām, kā arī plānotajām un veiktajām aktivitātēm. Mājas lapā iedzīvotājiem ir

pieejamas pašvaldības izveidotās veidlapas iesniegumu sagatavošanai. Pēc ATR pabeigšanas un

jaunā Ogres novada izveidošanas aktualizējies jautājums par mājas lapas pilnveidošanu atbilstoši

jaunajai novada teritoriālajai struktūrai un e - pakalpojumu pakāpeniskai ieviešanai.

1.4.3. ENERĢĒTIKAS INFRASTRUKTŪRA

1.4.3.1. Elektroapgāde

Elektroenerģijas sadales pakalpojumus un elektroenerģijas piegādi Ogres novadā nodrošina

AS „Latvenergo” meitassabiedrība AS „Sadales tīkls”, kuru pārziņā ir 20 kV un zemāka sprieguma

elektropārvades līnijas. AS „Augstsprieguma tīkls” pārziņā ir 330 kV (37 km garumā) un 110 kV

(29 km garumā) elektropārvades līnijas.

Elektroapgādes jomā Ogres novadā ir salīdzinoši laba situācija - ir labs tīkla pārklājums,

gandrīz pilnībā visām apdzīvotām vietām ir nodrošināta elektrības padeve. Pašvaldības teritorijā

astoņām dzīvojamajām mājām (Lauberes pagastā - 3, Ķeipenes pagastā - 3, Meņģeles un Suntažu

pagastos pa vienai) un Ogresgala pagastā esošajām ēkām dārzkopības sabiedrībā „Kooperators” nav

nodrošināta elektrības padeve. 50

Sadales tīkla elektropārvades līnijas novada teritorijā ir daļēji novecojušas, tādēļ nepieciešams

veikt esošo tīklu rekonstrukciju un samazināt gaisa elektropārvades tīklu īpatsvaru apdzīvotās

50 Pēc pagastu pārvalžu sniegtās informācijas

Ogres novada pašvaldība, 2010 50


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

vietās. Tādējādi samazinātos drošības riski avāriju vai dabas stihiju rezultātā, kā arī rastos

labvēlīgāki apstākļi uzņēmējdarbības attīstībai novada teritorijā.

Perspektīvā jāizanalizē iespējamā jaudu palielināšana esošajām un plānotajām rūpniecības

zonām. Ikdienā problēmas rada īslaicīgie elektroenerģijas pārrāvumi, pagājušā gadsimta 60. - 80.

gados celtajās daudzdzīvokļu mājās esošie kabeļi neatbilst mūsdienās nepieciešamajai slodzei.

Ogres novada lielākais elektroenerģijas patērētājs ir Ogres pilsēta, kurā atrodas lielākie

rūpniecības uzņēmumi. Lielākie elektroenerģijas patērētāji pagastu teritorijās ir lauksaimnieciskās

ražošanas un pārstrādes uzņēmumi, kokzāģētavas, kaltes un citi objekti.

Ogres pilsētā un apdzīvotajās vietās virs 200 iedzīvotājiem nodrošināts ielu apgaismojums ar

gāzizlādes lampām, tomēr nepieciešams uzlabot ielu apgaismojuma tīklu kvalitāti un samazināt

patērēto enerģiju. Pašvaldībā lielākais elektroenerģijas patērētājs ir komunālā saimniecība.

Ogrē darbojas koģenerācijas stacija - uzņēmums SIA „Elektro bizness”, kas siltuma un

elektrības ražošanai izmanto 16 iekārtas, kuru kopējā jauda ir 7,38 MW. Kā kurināmais tiek

izmantota dabasgāze. Uzņēmums sadarbojas ar p/a „Mālkalne”, lai papildus nodrošinātu

siltumenerģijas piegādi Ogres pilsētai. Arī Suntažos, Lauberē un Mazozolos iecerēts būvēt neliela

apjoma koģenerācijas stacijas.

Ogres novada teritorijā ir divas mazās hidroelektrostacijas, kas atrodas uz Ogres upes, -

Vecogres HES Mazozolu pagastā (uz robežas ar Sausnējas pagastu Ērgļu novadā) ar kopējo jaudu

180 kW un Ogres HES Ogrē ar jaudu 639 kW. Jaunu hidroelektrostciju būvniecība uz Ogres upes

nav plānota, to nepieļauj arī dabas parka „Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāns un normatīvie akti.

1.4.3.2.Siltumapgāde

Ogres novada pašvaldībā pēdējo desmit gadu laikā ir noritējusi centralizētās siltumapgādes

sistēmu modernizācija, kas veicinājusi patērētā kurināmā un gaisa piesārņojuma apjomu

samazinājumu.

Ogres novadā patērē dažāda veida kurināmo. Ogres pilsētā izmanto dabasgāzi, jo pilsētu

šķērso maģistrālais gāzes vads Rīga - Daugavpils, bet pārējā pašvaldības daļā salīdzinoši daudz

lieto koksni, pamatā apaļkoku vai šķeldas, kā arī granulas. Akmeņogļu patēriņš ir stabils, tās lieto

privātmāju iedzīvotāji un citi patērētāji, kuriem ir kurtuves cietajam kurināmajam, un to kurināšana

ar malku nav pietiekami efektīva. Citviet gāzes vai šķidrā kurināmā izmantošanai nepieciešamās

investīcijas nav ekonomiski pietiekami pamatotas vai pieejamas.

Centralizēto siltumapgādi Ogres pilsētā nodrošina p/a „Mālkalne”, un siltumapgādes sistēmas

ir salīdzinoši labā stāvoklī. Ogrē ir desmit mūsdienu prasībām atbilstošas katlumājas, kas gada laikā

realizē ap 100 000 MWh. Siltuma zudumi sistēmā svārstās ap 18 %. Kopējā apkurināmā platība

Ogrē ir apmēram 350 000 m 2 . Daudzdzīvokļu mājām ir uzstādīti siltuma piegādes regulēšanas

mezgli, ir izstrādāti tipveida ēku siltināšanas projekti, un aptuveni 40 % no tīklu kopējā garuma

Ogres pilsētā ir atjaunoti. Ir veikta divu lielāko Ogres katlu māju savienošana, šim nolūkam ir

izbūvēta siltumtrase zem dzelzceļa, kas veicina siltumapgādes piegādes drošību un padevi abās

pilsētas daļās. Ogres pilsētā centralizētai siltumapgādei pievienoti galvenokārt daudzstāvu

daudzdzīvokļu māju rajoni un atsevišķas daudzdzīvokļu ēkas, kopumā ap 7276 mājsaimniecību, kā

arī pašvaldības iestādes. Kopējais siltumtrašu garums pilsētā ir ap 25 km.

Ogres pilsētā vēl nepieciešams atjaunot ap 60 % siltumtīklu un risināt jautājumu par

individuālās apbūves teritoriju pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai (vai centralizētas

gāzes piegādes sistēmai), tādējādi nodrošinot gan iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanos, gan

samazinot kopējo gaisa piesārņojumu, gan arī paaugstinot drošību.

Lauku apdzīvotajās vietās kopējais tīklu garums ir ap 7,4 km, Ogresgala, Krapes un Mazozolu

pagastos nav centralizētās siltumapgādes. Daļēja siltumapgādes sistēmu rekonstrukcija, tai skaitā

katlumāju rekonstrukcija, veikta vairākās lielākajās apdzīvotajās vietās - Suntažos, Madlienā,

Lauberē, Ķeipenē, Taurupē, bet vēl nepieciešams rekonstruēt lielāko daļu siltumtīklu, kas ir

neapmierinošā stāvoklī. Kopējais rekonstruējamais siltumtrašu garums novada pagastos ir ap 4 km.

Ogres novada pašvaldība, 2010 51


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Lauberes bērnunams un vispārējā tipa pansionāts „Madliena” izmanto alternatīvo

siltumenerģiju - tā saukto zemes siltumu.

Kā riska faktors jāatzīmē gāzes un cita veida kurināmā kopēja cenu paaugstināšanās, kā

rezultātā var samazināties daļas iedzīvotāju pakalpojuma pirktspēja un veidoties pakalpojuma

sniedzēju nespēja norēķināties par piegādātajiem kurināmā resursiem.

1.4.3.3. Gāzes apgāde

Ogres novadu šķērso maģistrālais gāzes vads Daugavpils - Rīga, no kura izbūvēti atzari, kas

veido gāzes apgādes tīklu apdzīvotajās vietās. Tā tālāka attīstība ir noteikta saskaņā ar AS „Latvijas

gāze” attīstības plāniem un reālajām iespējām. Ogres novadā aptuvenais gāzes vadu kopējais

garums ir 47 km.

Ogres pilsētā gāzes apgādes pieslēgums ir pieejams aptuveni pusei iedzīvotāju, tomēr lielākā

daļa pilsētas individuālo privātmāju ir bez gāzes pieslēguma. Visas Ogres pilsētas katlumājas ir

nodrošinātas ar atbilstošiem gāzes vadu pieslēgumiem, lai nodrošinātu siltumapgādi.

No lauku apdzīvotām vietām dabas gāzes pieslēgums ir Ogresgalā, bet citos pagastos izmanto

sašķidrināto gāzi. Madlienā, Suntažos un Lauberē ir centralizētas sašķidrinātās gāzes apgādes

sistēmas, kas nodrošina ar gāzi daļu no daudzdzīvokļu mājām.

A/S „Agroprojekts” pēc A/S „Latvijas gāze” pasūtījuma 2002. gadā izstrādāja gāzes apgādes

shēmas korekciju, kurā norādīti esošie un perspektīvie gāzes apgādes tīkli Ogres pilsētā, Ogresgalā

un Ciemupē turpmākajiem 20 gadiem.

1.4.4. VIDES INFRASTRUKTŪRA

1.4.4.1. Ūdensapgāde

Ogres novadā nav vienota ūdenssaimniecības apsaimniekotāja, kā tas bija pirms jaunā novada

izveidošanas 2009. gadā. Ūdenssaimniecības pakalpojumus Ogres novadā nodrošina vairākas

iestādes:

1) p/a „Mālkalne” (Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts);

2) p/a „Rosme” (Suntažu pagasts);

3) Lauberes pagasta pārvaldes struktūrvienība “Sarma”;

4) Madlienas komunālo pakalpojumu iestāde „ABZA”.

Pārējos pagastos ūdenssaimniecības infrastruktūru apsaimnieko un pakalpojumus patērētājiem

sniedz pagastu pārvaldes. Skaitliski nedaudz ir uzņēmumu vai privātpersonu, ar kurām pašvaldība ir

noslēgusi līgumus par konkrētu darbu veikšanu ūdensapgādes nodrošināšanā.

LR Vides ministrija iesaka novados organizēt pārskatāmu un efektīvu institucionālo struktūru

ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai. Stratēģiski un finansiāli optimālākais risinājums būtu

novadā izveidot vienu ūdenssaimniecības sabiedriskā pakalpojumu sniedzēju - pašvaldības

kapitālsabiedrību. 51

Ogres novada iedzīvotāju ūdensapgādi nodrošina no pazemes saldūdens avotiem. Kopējais

ūdens patēriņš Ogres novada teritorijā 2010. gadā bija apmēram 3,2 tūkst. m 3 /diennaktī.

Lielākais dzeramā ūdens patērētājs ir Ogres pilsēta, kas izlieto ap 75% no kopējā patērētā

ūdens daudzuma novadā. Ogrē ir vairāk nekā 90 ekspluatācijas urbumu un liels skaits individuālo

aku. Centralizētai ūdensapgādei paredzēto ūdeni, ar kuru apgādā Ogres pilsētu, iegūst no 19 ap 160

līdz 180 m dziļām artēziskajām akām. Visu aku ūdeņi atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām,

izņemot paaugstināto dzelzs saturu. Centralizēta ūdensapgāde ir pieejama 85% pilsētas iedzīvotāju.

Ogres pilsētu ar dzeramo ūdeni nodrošina viena galvenā un 5 lokālās apgādes sistēmas. Saskaņā ar

p/a „Mālkalne” datiem apmēram 57% pilsētas iedzīvotāju izmanto galvenās ūdensapgādes sistēmas

piegādāto ūdeni, bet pārējie iedzīvotāji - lokālās ūdensapgādes sistēmas ūdeni. Iedzīvotāji, kam nav

51 LR Vides ministrija, 2010.

Ogres novada pašvaldība, 2010 52


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

pieejams ūdens no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, to iegūst no dažāda dziļuma privātām

akām.

Ūdens ieguves apjomi no pazemes ūdens avotiem Ogres novadā saskaņā ar valsts statistikas

pārskata „Nr.2 - Ūdens” 52 datiem pēdējo deviņu gadu laikā praktiski nav mainījušies. Sadzīves

vajadzībām lieto tikai pazemes ūdeņus, savukārt virszemes ūdeni izmanto ražošanas vajadzībām.

Dzeramā ūdens kvalitāte ūdensapgādes tīklos, kurus apkalpo pašvaldības uzņēmumi, atbilst

normatīvo aktu prasībām, izņemot paaugstinātu dzelzs saturu un duļķainību. Latvijā dzeramajam

ūdenim ir raksturīga paaugstināta dzelzs koncentrācija - 2008. gadā tikai aptuveni 50 % no

Sabiedrības veselības aģentūras pārbaudītajos ūdens paraugos dzelzs saturs bija mazāks par 0,2

mg/l, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktai kvalitātes normai.

Dzeramo ūdeni iegūst arī no pazemes ūdeņiem, kuros var būt dabīgi paaugstināts dzelzs,

amonija, sulfātu, hlorīdu un mangāna saturs, dzeramajā ūdenī šo savienojumu koncentrācija nereti

pārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimāli pieļaujamo normu. Veselības ministrijas sniegtā

informācija liecina, ka pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības ir noteiktas 12 ūdens

ņemšanas vietām.

Pagastu teritorijās padomju gados izbūvēja centralizētās ūdensapgādes sistēmas ne tikai

lielākajās apdzīvotajās vietās, bet arī tā saukto brigāžu centros, kuros blakus lauksaimnieciskās

ražošanas objektiem un daudzdzīvokļu mājām bija izvietojušies arī citi ūdens patērētāji (pasts,

ēdnīca, veikals u.c.). Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, kolhozu privatizācijas un

ievērojamas ražošanas apjoma samazināšanās lielākā daļa mazo apdzīvoto vietu infrastruktūras

objektu nonāca pašvaldību pārziņā, bet finanšu līdzekļu trūkuma dēļ tās nespēja nodrošināt to

funkcionēšanu. Atlikušās funkcionējošās ūdensapgādes sistēmas tehniski ir kritiskā stāvoklī.

Līdz 2009. gadam pagastu pašvaldības iespēju robežās veikušas pasākumus dzeramā ūdens

kvalitātes uzlabošanai centralizētajās ūdensapgādes sistēmās vai atsevišķos pašvaldības objektos,

taču visu pagastu kopējā problēma ir lielais ūdens sistēmu tehniskais nolietojums. Projektu izstrāde

ūdens kvalitātes uzlabošanai un to realizācija, piesaistot ES fondu līdzekļus, ļautu ievērojami

uzlabot vairākuma lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

1.4.4.2. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana

2009. gadā novadā darbojās 16 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI), informācija par tām

apkopota 31. attēlā. Laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam apkārtējā vidē novadīti ap 3000 tūkst.

m 3 notekūdeņu gadā, no tiem 98 % atbilda normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Ogres novadā kopējais kanalizācijas tīklu garums ir ap 64,5 km, no tiem ap 38,9 km atrodas

pagastu teritorijā.

31. att. Ogres novada NAI notekūdeņu attīrīšanas ietaises, jauda un tips

NAI nosaukums

NAI izbūvēšanas

gads m 3 /dnn

NAI jauda,

NAI tips

Krape 1983. 46,36 Bioloģiskā attīrīšana

Lobe 1985. 25,00 Bioloģiskā attīrīšana

Ķeipene 1965. 303,00 Bioloģiskā attīrīšana

Laubere 1984. 400 Bioloģiskā attīrīšana

Madliena 1988. 400 Bioloģiskā attīrīšana

Līčupe 1983. 400 Kombinētā attīrīšana

Meņģele 1975. 200 Bioloģiskā attīrīšana

Ogre, SIA „KP Tehnoloģija” 1968. 16500 Bioloģiskā attīrīšana

Ciemupe 1989. 200 Bioloģiskā attīrīšana

52 http://vdc2.vdc.lv:8998/udens.html

Ogres novada pašvaldība, 2010 53


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Kārļi 1988. 400 Bioloģiskā attīrīšana

Suntaži 1974. 600 Bioloģiskā attīrīšana

Jugla 1973. - Mehāniskā attīrīšana

Cielavkalns 1966. - Mehāniskā attīrīšana

Ķieģeļceplis 1962. - Mehāniskā attīrīšana

Upespils 1978. - Mehāniskā attīrīšana

Taurupe 1967. 90 Bioloģiskā attīrīšana

Pēc p/a „Mālkalne” datiem, Ogres pilsētas kanalizācijas sistēmas kopējais garums ir 25,7 km

un lielākā daļa kanalizācijas tīkla ir aptuveni 30 gadu veca, mitrajā periodā tajā vietām vērojama

virszemes ūdeņu infiltrācija.

Ogres pilsētā 2008. gada beigās noslēdzās ES Kohēzijas fonda finansētā projekta I kārta, tās

ietvaros rekonstruēti 5,36 km kanalizācijas tīklu. Projekta II kārtas ietvaros līdz 2012. gadam

plānota 6,87 km kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un jaunu tīklu izbūve 18,06 km garumā, kā arī

jaunas augstspiediena kanalizācijas mašīnas un tīklu video inspekcijas iekārtas iegāde, 6 jaunu

sūkņu staciju būvniecība.

Pilsētā pieslēgums centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieejams tikai 69 % Ogres pilsētas

iedzīvotāju, kas neatbilst vispārējos pakalpojumu standartos noteiktajiem mērķiem - 95 %. Īstenojot

projektu un paplašinot kanalizācijas tīklus, plānots, ka 79 % iedzīvotāju būs pieejami pieslēgumi

kopējai kanalizācijas sistēmai un centralizēti savāks 82 % no pilsētas notekūdeņu kopējā apjoma 53 .

Lauku apdzīvotajās vietās notekūdeņu attīrīšanas ietaises un kanalizācijas tīkli ir stipri

novecojuši, daudzi no tiem atrodas avārijas stāvoklī, tādēļ tos nepieciešams rekonstruēt. NAI

praktiski nedarbojas pagastu mazajos centros. Lauku teritorijā kopējais rekonstruējamo

kanalizācijas tīklu garums ir ap 22,7 km. Ogresgalā nepieciešama tīklu izbūve ap 2 km garumā, lai

nodrošinātu pieslēgumu centralizētajai sistēmai 80 individuālajām dzīvojamajām mājām.

2010. gadā ar ERAF un Ogres novada pašvaldības finansējumu ir paredzēts izbūvēt jaunas

NAI Ogresgala ciemā un uzlabot ūdenssaimniecības infrastruktūru Ķeipenes ciemā.

Lai piesaistītu ERAF finansējumu ūdenssaimniecības uzlabošanas pasākumu uzsākšanai,

Ogres novadā ir nepieciešami ūdenssaimniecības tehniski ekonomiskie pamatojumi, daļa no tiem ir

izstrādāšanas stadijā.

Visā novada teritorijā aktuāla ir notekūdeņu savākšana un attīrīšana individuālo dzīvojamo

māju sektorā.

1.4.4.3. Atkritumu apsaimniekošana

Ogres novadā sadzīves atkritumu apsaimniekošanu organizē saskaņā ar Ogres novada

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem (26.01.2006.). Ogres novada teritorijā

atkritumus no iedzīvotājiem savāc SIA „Marss”, SIA „Ķilupe” un SIA „L&T”. SIA „L&T”

atkritumus izved uz Getliņu sadzīves atkritumu poligonu Stopiņu novadā, savukārt SIA „Marss” un

SIA „Ķilupe” atkritumus izved uz rekultivējamās izgāztuves “Ķilupe” atkritumu šķirošanas

poligonu Ogresgalā, kuru apsaimnieko SIA „Ķilupe”. No šķirošanas poligona atkritumi tiek izvesti

uz sadzīves atkritumu izgāztuvi „Totēni” Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā.

Novērtējot datus par savākto atkritumu apjomu un apkalpoto iedzīvotāju skaitu, var secināt,

ka viena iedzīvotāja saražotais atkritumu apjoms:

- pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 (t.sk. Ogrē) ir ap 1,5 m 3 /gadā;

- lauku teritorijā, ieskaitot ciemus, - 0,85 m 3 /gadā.

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji procentuāli kopējam novada

iedzīvotāju skaitam sadalās šādi:

53 Eko projekts, 2008. Ogres ūdenssaimniecības attīstības kārta. Projekta finanšu un izmaksu – ieguvumu analīzes

aktualizācija

Ogres novada pašvaldība, 2010 54


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

- 50 - 70%: Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts, Meņģeles pagasts, Mazozolu pagasts, Lauberes

pagasts, Madlienas pagasts;

- mazāk kā 50 %: Krapes pagasts, Suntažu pagasts, Ķeipenes pagasts, Taurupes pagasts.

Atkritumu savākšanas sistēma novadā ir pārāk sadrumstalota, spēkā esošajos līgumos ar

atkritumu apsaimniekošanas organizācijām, kas noslēgti pirms ATR, ir atšķirīgi nosacījumi, un tas

kavē vienotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem tikai 2% no Rīgas reģionā savākto atkritumu daudzuma gadā

sašķiro un nodod tos otrreizējai pārstrādei. Ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā

iesaistīto nelielo iedzīvotāju skaitu, Ogres novadā šis rādītājs varētu būt vēl mazāks.

Ogres novada teritorijā šķirotus atkritumus var nodot tikai Ogrē, šķiroto atkritumu savākšanu

nodrošina SIA „Ķilupe”. Pilsētā ir 11 šķiroto atkritumu konteineru vietas un viens šķiroto atkritumu

laukums Ogrē, Akmeņu ielā 62a. Šķiroto atkritumu punktos ir iespējams nodot papīru, plastmasu

un stiklu. Dalīto atkritumu laukumā bez maksas var nodot šādus iepriekš sašķirotus atkritumus:

metālu, balto stiklu, krāsaino stiklu, PET iepakojumu, cieto PET, polietilēna iepakojumus,

makulatūru, vieglo transportlīdzekļu riepas, tekstilijas, spuldzes, elektriskos un elektronisko iekārtu

atkritumus, mēbeles. Madlienas ciemā nodrošināta stikla, papīra un PET pudeļu šķirošana un

savākšana atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem.

Jānorāda, ka novada teritorijā nav attīstīta vienota dalītās atkritumu vākšanas sistēma, kas

veicinātu apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanos. Vienīgi Ogres pilsētā šī sistēma ir izveides

stadijā. Atsevišķi pasākumi veikti arī Madlienas pagastā, Meņģeles, Suntažu, Līčupes un Taurupes

ciemos, kuros ir vairākas šķiroto atkritumu konteineru vietas.

Ogrē darbojas SIA „Ekobāze Latvia”, kura darbību uzsākusi 2009. gadā un nodarbojas ar

sadzīves atkritumu šķirošanu. Uzņēmums šķiro papīra, kartona, plastmasas, stikla, koksnes un

metāla iepakojuma atkritumus. Sašķirotos atkritumus sadala pa frakcijām, sapresē, saķīpo un

īslaicīgi uzglabā līdz tālākai nodošanai pārstrādes uzņēmumiem.

Ogres novada teritorijā nav aktīvu atkritumu izgāztuvju, daļa no tām rekultivētas, izmantojot

ES fondu līdzekļus. Vispārēja informācija par atkritumu izgāztuvju teritorijām un situāciju

atspoguļota 32. attēlā.

32. att. Pārskats par Ogres novada atkritumu izgāztuvēm

Nr. Pagasts Deponēšanas Platība Statuss

vieta

(ha)

1. Krape „Pinkas” 0,6 Slēgta

2. Ķeipene „Grantskalni” 0,5 Rekultivēta 2007. gadā

3. Laubere „Lapsukalni” 1,0 Slēgta

4. Laubere „Plintes” 1,0 Rekultivēta 1996. gadā (rekultivācija

nav veikta saskaņā ar RVP 54 prasībām)

5. Madliena „Kaktiņi” 2,0 Rekultivēta 2006. gadā

6. Mazozoli „Gateri” 1,0 Rekultivēta 1997. gadā (rekultivācija

nav veikta saskaņā ar RVP prasībām)

7. Meņģele „Centrs” 1,0 Rekultivēta 2007. gadā

8. Ogresgals „Ķilupe” 9,7 Slēgta, uzsākta rekultivācijas projekta

realizācija

9. Ogresgals „Silmaļi” 1,0 Rekultivēta (rekultivācija nav veikta

saskaņā ar RVP prasībām)

10. Suntaži „Zvirgzdiņi” 1,0 Rekultivēta 2005. gadā

11. Taurupe „Aizvēji” 2,5 Rekultivēta 2002. gadā

54 Lielrīgas reģionālā vides pārvalde

Ogres novada pašvaldība, 2010 55


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.4.5. VIDES KVALITĀTE

1.4.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas

Piesārņotās vietas var būt - augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēku, ražotņu teritorijas.

Lai piesārņotās vietas neapdraudētu vidi, kā arī cilvēku veselību un dzīvību, tiek nodrošināta šo

vietu inventarizācija un uzskaite, lai pēc tam varētu veikt to sanāciju.

No 2003. līdz 2005. gadam visā Latvijas teritorijā veikta piesārņoto vietu apzināšana un

uzskaite. Informācija ir apkopota LVĢMC datu bāzē par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām

vietām 55 . Datu bāzē piesārņotās vietas ir iedalītas 2 kategorijās:

1) potenciāli piesārņota vieta, kur, ņemot vērā teritorijas izmantošanas veidu, ilgumu un citus

apstākļus, iespējams grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums;

2) piesārņota vieta, kur, veicot apsekojumu, konstatēts grunts un/vai gruntsūdens

piesārņojums.

Saskaņā ar LVĢMC datu bāzē pieejamo informāciju Ogres novadā ir 8 piesārņotās vietas un

32 potenciāli piesārņotās vietas. Sešas piesārņotās vietas ir saistītas ar naftas produktu uzglabāšanu

un/vai tirdzniecību. 22 piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās ir konstatēts vai iespējams

grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums ar naftas produktiem. Ņemot vērā to, ka visu potenciāli

piesārņoto vietu apsekošana uz vietas nav notikusi, par deviņu potenciāli piesārņoto vietu

iekļaušanas iemesliem LVĢMC datu bāzē informācija nav norādīta.

Piemērojot principu „piesārņotājs maksā”, piesārņoto vietu īpašnieki, operatori vai

apsaimniekotāji ir atbildīgi par piesārņoto vietu sanāciju. Par šādām teritorijām var uzskatīt

lopbarības kompleksus, cūku un putnu fermas, kā arī degvielas uzpildes stacijas, sadzīves atkritumu

izgāztuves un naftas bāzes. Piesārņojuma draudu novēršanā, kā arī šādu teritoriju sakopšanā un

sanācijā, ja tas nepieciešams, iesaistāmi piesārņojuma radītāji, teritorijas īpašnieki un/vai

apsaimniekotāji atbilstoši integrēto atļauju nosacījumiem.

1.4.5.2. Virszemes ūdeņu kvalitāte

Ogres novada teritorijā atrodas 9 upju virszemes ūdensobjekti un 3 ezeru ūdensobjekti.

Virszemes ūdeņu kvalitāte divos upju ūdensobjektos atbilst augstai ūdens kvalitātei, četros upju un

divos ezeru ūdensobjektos - labai kvalitātei, divos upju ūdensobjektos - vidējai kvalitātei. Vienā

ūdensobjektā (Daugava) ūdens kvalitāte ir slikta, bet ļoti slikta ūdens kvalitāte ir Pečora ezerā, kurā

norisinās intensīvi eitrofikācijas procesi.

1.4.5.3. Vides riski

Plūdu risku teritorijas dabas stihisku apstākļu var radīt cilvēku upurus, piespiest cilvēkus

mainīt dzīvesvietu, nodarīt kaitējumu videi, būtiski apdraudēt ekonomikas attīstību un traucēt

saimnieciskajai darbībai. Plūdi ir dabas parādība, kas nav novēršama pilnībā. Novada teritorijā ir

novēroti dažādu veidu plūdi, tai skaitā upju pārplūšana, pēkšņi plūdi, pilsētas applūšana,

kanalizācijas pārplūšana un spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi. Pēc Rīgas ūdenskrātuves izveidošanas

Ogres pilsēta ik pavasari ir pakļauta plūdu riskam.

Bīstamās kravas visvairāk pārvadā pa valsts nozīmes autoceļiem un dzelzceļu. Valsts

autoceļš A6 uzskatāms par vienu no lielākajiem vides piesārņojuma avotiem novadā.

Automaģistrāles posms pilsētas teritorijā ir salīdzinoši drošs, tomēr pastāv risks iedzīvotāju drošībai

gadījumos, ja avārijās iesaistītas automašīnas, kas pārvadā bīstamās kravas.

Jāmin, ka saskaņā ar valsts AS „Latvijas Dzelzceļš” sniegto informāciju caur Ogres staciju pa

dzelzceļu 2007. gadā pārvadāja 44 597 tonnu kravas. Apmēram 1/3 no pārvadātajām kravām ir

bīstamās kravas.

55 LVĢMC (2009). Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs. http://vdc2.vdc.lv:8998/p_ppv.html

Ogres novada pašvaldība, 2010 56


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Elektromagnētiskais starojums (turpmāk tekstā - EMS) ir saistīts ar radio un mikroviļņu

frekvences diapazonu. Mobilo telefonu staciju radīto EMS iedzīvotāji nereti uzskata par vienu no

lielākajiem riskiem savai veselībai, taču jāatzīmē, ka elektromagnētiskā lauka jaudas plūsmas

blīvums, kuru rada mobilo telefonu bāzes stacijas, ir ļoti minimāls (nepārsniedz 0,001 W/m 2 ).

Ņemot vērā to, ka nav datu par vidējas, lielas vai superjaudas elektromagnētiskā starojuma iekārtām

Ogres novadā, var pieņemt, ka EMS nerada apdraudējumu cilvēku veselībai.

Viena no nelabvēlīgākajām ietekmēm uz iedzīvotāju veselību ir ceļu un dzelzceļu satiksmes

troksnim, it sevišķi Ogres pilsētā. Trokšņu stratēģiskās kartes dzelzceļu posmiem, kur satiksmes

intensitāte pārsniedz 30 000 vilcienu sastāvus gadā, un autoceļu posmiem, kur satiksmes intensitāte

pārsniedz 3 miljonus transportlīdzekļu gadā, plānots izstrādāt līdz 2012. gada 30. jūnijam. Ogres

novadā autoceļa A6 satiksmes intensitāte posmā Ogre - Ķegums 2008. gadā bija gandrīz 4

miljoni 56 . Tas ļauj cerēt, ka trokšņu stratēģisko karti autoceļam A6 Satiksmes ministrija izstrādās

noteiktajā termiņā.

Ogres novadā un Ogres pilsētā trokšņa piesārņojuma novērtēšana, izvērtējot visus iespējamos

trokšņa avotus (autoceļus, dzelzceļus u.c.), nav veikta. Trokšņa piesārņojuma novērtējums veikts

tikai Ogres pilsētas estrādei, modelējot estrādē notiekošo pasākumu radītā trokšņa ietekmi. Ogres

estrādes apkārtne pat vairāk kā 500 m attālumā no tās teritorijas atrodas paaugstināta trokšņa

ietekmes zonā jeb akustiskā diskomforta zonā.

Radiācija un kodoldrošība nav uzskatāma par prioritāru problēmu, jo Latvijai nav savas

kodolprogrammas un tās teritorijā kopš 1998. gada, kad tika apturēts Salaspils kodolreaktors, nav

kodolobjektu. Ogres novadā radioaktīvais piesārņojums varētu rasties iespējamo kodolavāriju vai

kodolnegadījumu rezultātā kaimiņvalstīs.

Klimata pārmaiņas mūsdienās ir viens no lielākajiem draudiem dabas videi, sociālajai videi

un ekonomikai. Klimata novērojumi visā pasaulē rāda, ka pieaug vidējā gaisa un okeāna ūdens

temperatūra, kūst sniegi un ledāji, tādējādi paaugstinot vidējo pasaules okeāna līmeni. Iespējams, ka

klimata izmaiņas veicinājušas cilvēku darbības rezultātā radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG)

emisijas.

Efektīvākie veidi, kā Ogres novads var līdzdarboties SEG emisiju samazināšanā, ir veicināt

daudzdzīvokļu ēku renovāciju, atbilstoši energoauditu rezultātiem, kā arī stimulēt iedzīvotājus

izvēlēties videi draudzīgas tehnoloģijas.

56 2009. gadā saskaņā ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” informāciju posmā Ogre – Ķegums bija 10 423 automašīnu

diennaktī

Ogres novada pašvaldība, 2010 57


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.5. SABIEDRISKAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRA

Sabiedriskās nozīmes infrastruktūra (kultūra, sports, veselības aprūpe, tieslietas, utt.) ir

paredzēta sabiedrības vajadzību apmierināšanai, uzlabojot dzīves kvalitāti, stabilitāti, drošību,

taisnīgumu un veselību. Sabiedrisko infrastruktūru veido sabiedriskas nozīmes ēkas un būves,

piemēram, skolas, sociālie aprūpes centri, bibliotēkas, kultūras un tautas nami, utt. Vienas no

sabiedriskās infrastruktūras nozīmīgākajām daļām ir izglītība, sociālā un veselības aprūpe, jo tās

ietekmē reģiona tautsaimniecības un sociālo attīstību. Savukārt kultūra veicina individuālās

iniciatīvas un tieši ietekmē cilvēku uzvedību un sociālās normas, kas atstāj ietekmi uz visām dzīves

jomām, ieskaitot ekonomisko izaugsmi un teritorijas attīstību.

Publiskās apbūves teritorijas koncentrējas Ogres pilsētā, tās centrālajā daļā vai tuvumā esošā

teritorijā, kā arī pagastu centros.

Pie sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektiem pieskaitāmas arī reliģiskās kulta celtnes,

koplietošanas teritorijas (skvēri, parki, laukumi un citi tamlīdzīgi objekti).

1.5.1. PAŠVALDĪBAS PĀRVALDES UN IEDZĪVOTĀJU APKALPOŠANAS IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRA

Centrālā pašvaldības pārvaldes institūcija ir Ogres novada pašvaldības administrācija ar tās

iestādēm un struktūrvienībām, kas atrodas Ogres pilsētā.

Ogres novada pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību pašvaldības teritoriālajās vienībās

nodrošina pagastu pārvaldes:

1) Krapes pagasta pārvalde,

2) Ķeipenes pagasta pārvalde,

3) Lauberes pagasta pārvalde,

4) Madlienas pagasta pārvalde,

5) Mazozolu pagasta pārvalde,

6) Meņģeles pagasta pārvalde,

7) Ogresgala pagasta pārvalde,

8) Suntažu pagasta pārvalde,

9) Taurupes pagasta pārvalde.

Bāriņtiesas pakalpojumi Ogres novada iedzīvotājiem pieejami Ogrē, Ogresgalā, Madlienā,

Suntažos un Taurupē, visas bāriņtiesas atrodas pagastu pārvalžu ēkās, bet Ogres bāriņtiesa - Ogres

novada pašvaldības administrācijas ēkā.

Ogres novada pašvaldības policija atrodas Ogrē, vienā ēkā ar Valsts policiju. 2010. gadā

uzsākta pašvaldības policijas darbības paplašināšana pagastu teritorijās, izveidojot darba vietas

Madlienā, Suntažos un Taurupē.

Pašvaldības aģentūra „Mālkalne”, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu,

ūdenssaimniecību un siltumapgādi pilsētai, 2000. gadā izveidoja klientu apkalpošanas sistēmu un

2002. gadā atvēra iedzīvotāju apkalpošanas punktu, kurā centralizēti pieņem iedzīvotāju

iesniegumus un sūdzības, kā arī nodrošināta iespēja norēķināties par aģentūras sniegtajiem

pakalpojumiem.

1.5.2. IZGLĪTĪBAS, SPORTA UN KULTŪRAS IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRA

Ogres novadā ir iespējams iegūt izglītību visos izglītības posmos, izņemot augstāko izglītību.

Novads atrodas tuvu Rīgai, kas, no vienas puses, neveicina augstskolu filiāļu veidošanu novadā,

bet, no otras, piedāvā lielas izvēles iespējas studijām augstskolās Rīgā.

Lielai daļai no pirmsskolas izglītības iestādēm ir nepieciešama renovācija, sevišķi tas

attiecas uz VPII „Cīrulītis”, „Dzīpariņš” un „Taurenītis”. Divās no pirmsskolas izglītības iestādēm -

Ogres novada pašvaldība, 2010 58


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

„Taurenītis” un „Saulīte” - ir peldbaseini. 2010. gadā plānots pabeigt jaunās pirmsskolas izglītības

iestādes „Riekstiņš” būvniecību.

Ogres novadā ir 7 pamatskolas (Ogres, Ogresgala, Mazozolu, Krapes, Meņģeles, Lauberes

un Ķeipenes pamatskolas) un 7 vidusskolas (Jaunogres, Ogres 1. Ogres Valsts ģimnāzija, Ogres

vakara, Suntažu, Madlienas un Taurupes vidusskolas). Suntažos atrodas arī sanatorijas

internātpamatskola.

Novadā darbojas 3 profesionālās izglītības iestādes (Ogres Meža tehnikums, Ogres

Profesionālā vidusskola, Ogres Amatniecības vidusskola), kuras atrodas Izglītības ministrijas

padotībā un finansējumu iestāžu uzturēšanai saņem no valsts budžeta līdzekļiem.

Pašvaldībā ir 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes (Ogres mūzikas skola, Kārļa

Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola, Ogres Mākslas skola, Ogres Sporta centrs un Ogres

Basketbola skola). Turpmākajos gados nepieciešams veikt Ogres mūzikas skolas ēkas

rekonstrukciju.

Kaut arī pašvaldības iepriekšējos gados ir veikušas lielas investīcijas izglītības iestāžu

infrastruktūras sakārtošanā, tomēr papildu ieguldījumi vēl nepieciešami ēku energoefektivitātes

paaugstināšanai, iekšējo komunikāciju tīklu nomaiņai, ēdnīcu un sanitāro mezglu sakārtošanai

atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Viena no būtiskākajām problēmām ir iestāžu uzturēšanas

izmaksu pieaugums, rēķinot uz vienu izglītojamo, jo visās vispārizglītojošajās skolās skolēnu skaits

pakāpeniski samazinās.

Plašāka informācija par novada izglītības iestādēm iekļauta 7. nodaļā „Izglītība”.

Pašvaldība ar kultūras infrastruktūras elementiem kopumā ir nodrošināta.

Ogres novadā lielākās kultūras institūcijas atrodas Ogres pilsētā - Ogres Kultūras centrs,

Ogres Centrālā bibliotēka un Ogres estrāde, kura ir privatizēta.

Katrā pagastā ir kultūras vai tautas nams un bibliotēka (Ogresgala pagastā ir divi tautas nami

un divas bibliotēkas). Atsevišķos gadījumos kultūras un tautas namu ēkas netiek intensīvi

izmantotas kultūras procesa nodrošināšanai, to uzturēšanas izmaksas ir ļoti augstas. Pēdējo gadu

laikā ievērojami uzlabojies pagastos esošo tautas un kultūras namu tehniskais un vizuālais stāvoklis

(Laubere, Ķeipene, Krape, Taurupe, Mazozoli, Ogresgals), jo daļa ēku ir renovētas, izmantojot

pašvaldību budžeta, valsts mērķdotācijas ATR pabeigšanai un ES līdzekļus. Ciemupes tautas

namam un Madlienas kultūras namam nepieciešams veikt ēku renovāciju un uzlabot to

energoefektivitāti. Pie kultūras infrastruktūras objektiem jāmin arī estrādes, muzeji,

novadpētniecības istabas, memoriālās mājas un citi objekti.

Plašāka informācija atrodama 9. nodaļā „Kultūrvide”.

Sporta infrastruktūra pašvaldībā ir labi attīstīta, pēdējo gadu laikā uzbūvētas divas jaunas

sporta zāles - Ogres 1. vidusskolā un Krapes pamatskolā, rekonstruēts stadions Ogrē, kura teritorijā

izveidots arī skeitparks.

Sporta objektu kopējā problēma ir ēku nolietojums un zemā energoefektivitāte. Vairākām

sporta zālēm nepieciešama renovācija (Ogres basketbola skola, Madlienas vidusskola).

Sporta zāļu nav Taurupes un Mazozolu pagastā.

Nozīmīgākās privātās investīcijas sporta infrastruktūras attīstībā veiktas 2004. gadā, kad pie

Ogres pilsētas robežas uzcēla Vidzemes ledus halli, kā arī izveidojot 2 tenisa kortus.

Nepilnīgas infrastruktūras dēļ novadā nav attīstītas ūdenssporta un ziemas sporta veidu

aktivitātes.

Plašāka informācija par sporta infrastruktūras objektiem iekļauta 8. nodaļā „Sports”.

Informācija par augstāk minētajiem sabiedriskās infrastruktūras objektiem iekļauta 5.

pielikumā.

Ogres novada pašvaldība, 2010 59


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.5.3. SOCIĀLĀS UN VESELĪBAS APRŪPES IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRA

Kvalitatīvu sabiedrības infrastruktūras attīstību novadā veicina veselības aizsardzības

infrastruktūras nodrošinājums, kuru veido SIA „Ogres rajona slimnīca”, pašvaldības aģentūra

„Dziednīca”, specializētais sociālās aprūpes centrs „Saulstari” un VSIA „Bērnu klīniskās

universitātes slimnīca” Rehabilitācijas nodaļa Ogrē.

Ogres novadā darbojas vairākas sociāla rakstura institūcijas:

- Ogres novada Sociālais dienests;

- dienas centrs “Saime” (Sociālā dienesta struktūrvienība);

- krīzes centrs „Laipas” (Sociālā dienesta struktūrvienība);

- ģimenes atbalsta dienas centrs (Sociālā dienesta struktūrvienība);

- jaunatnes veselības centrs (Sociālā dienesta struktūrvienība);

- sociālā māja „Indrāni”;

- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;

- bērnunams „Laubere”;

- vispārējā tipa pansionāts „Madliena”;

- pansionāts „Ogre”;

- Madlienas sociālais dienests;

- Ogresgala sociālais dienests;

- Suntažu sociālais dienests;

- Taurupes sociālais dienests.

Plašāka informācija atrodama 10. nodaļā „Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība”.

1.5.4. KAPSĒTAS UN PIEMIŅAS VIETAS

Ogres novadā ir 10 kapsētas - Ogres pilsētā (16,1 ha), Ciemupē un Ogresgalā (kopā 5,6 ha),

Suntažu pagastā (5 ha), Madlienas pagastā (Madlienas un Vērenes kapi ar kopējo platību 9 ha),

Meņģeles pagastā (5,2 ha), Taurupes pagastā (1,3 ha), Krapes pagastā (4 ha) un Mazozolu pagastā

(Vecogres un Līčkalniņa kapi ar kopējo platību 6,9 ha) 57 . Kopējā kapu platība novadā sasniedz 49,7

ha.

Kapu apsaimniekošanu Ogres pilsētā veic SIA „Ogres Svēte”, bet pagastos pārvaldes, kuru

izvēlēti kapu pārziņi uzrauga kapsētas.

Nozīmīgākās problēmas ir Ogres kapsētas augstais noslogojums un ierobežotā platība.

Pilsētas kapsētai 2004. gadā izstrādāja tehnisko projektu, daļēji veikti tās labiekārtošanas darbi. Lai

nodrošinātu kapsētas pakalpojumus tālākā nākotnē, pašvaldība ir iegādājusies jaunu teritoriju ar

kopējo platību 12,5 ha, kas ļaus izveidot kapsētu Ikšķiles novada teritorijā. Lai šo teritoriju

izveidotu par kapsētu, Ikšķiles novada teritorijas plānojumā ir jāveic grozījumi un jāizstrādā kapu

teritorijas būvprojekts.

Lauku teritorijā kapsētu nav Lauberes un Ķeipenes pagastā, līdz ar to apkārtējo pagastu

kapsētām ir augstāks noslogojums. Ir izstrādāts projekts kapsētas „Lapsukalnu kapi” (platība 1,3 ha)

izveidošanai Lauberes pagastā, bet projekta realizācija nav uzsākta. Jānorāda, ka Taurupes pagasta

kapsētas platība ir stipri ierobežota un pašvaldībai būtu nepieciešams to paplašināt zemes gabalos,

kas neatrodas tās īpašumā.

Novada teritorijā ir vairākas piemiņas vietas, galvenokārt tās ir nelielas I un II pasaules karā

kritušo karavīru kapu vietas un piemiņas vietas padomju represiju upuriem. Jānorāda, ka vairākās

no piemiņas vietās, tai skaitā pie piemiņas akmens politiski represētajiem Ogrē, nav nodrošinātas

vides pieejamības prasības vai veikta teritoriju labiekārtošana.

Novadā nav atrisināts jautājums par mirušo dzīvnieku apbedīšanu vai kremēšanu, līdz ar to

jāizvērtē iespējas novada teritorijā veidot dzīvnieku kapsētu vai krematoriju.

57 Pēc pagastu pārvalžu sniegtās informācijas

Ogres novada pašvaldība, 2010 60


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.5.5. PARKI, SKVĒRI, REKREĀCIJAS ZONAS UN PELDVIETAS

Gan apdzīvoto vietu ainavas veidošanā, gan vides kvalitātes uzlabošanā būtiska nozīme ir

novadā esošajiem parkiem. Vecākie parki galvenokārt saistīti ar muižu centriem un raksturīgi ar

brīvo plānojumu un daudzām eksotu sugām. Pie šāda veida parkiem jāmin Ķeipenes parks (platība

2,8 ha), Krapes parks (7,2 ha), Vērenes parks (2,5 ha) un Taurupes muižas parks 58 (15,87 ha).

Atsevišķi parku fragmenti saglabājušies pie bijušajām nelielajām muižām (padomju gados -

kolhozu brigāžu centriem, piemēram, Laubere, Mazozoli, Zādzene u.c.) vai skolām (Suntaži,

Madliena). Kopumā vecie parki ir daļēji kopti vai nekopti, tiem ir nepieciešama stādījumu

atjaunošana. Vairākiem parkiem nav nodrošināta piekļuve, tajos nav veikti labiekārtošanas darbi,

paredzot celiņus, atpūtas vietas, nav uzstādītas informatīvās norādes.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas vērojama tendence, ka arī privātpersonas

iesaistās jaunu parku veidošanā. Pie šāda veida parkiem jāmin dendrololoģiskais parks

„Lazdukalni” jeb „Špakovska parks” Ogrē. 2004. gadā, sadarbojoties Latvijas Pašvaldību savienībai

un A/S „Latvijas valsts meži”, Madlienā iestādīta Pagastu ozolu birzs ar 453 ozoliem.

Jānorāda, ka Ogre 19. gadsimta sākumā veidojusies kā kūrorts ar vasarnīcu, sanatoriju un

atpūtas iestāžu teritorijām. Šī vieta izsenis bijusi piemērota plaušu slimniekiem atveseļošanās

periodā. Ogres upes tuvums un priežu meži radīja labvēlīgu klimatu un gaisu atveseļošanās

vajadzībām. Ogres upes krastos bija izveidots Ogresparks (12 ha) ar pastaigu, sauļošanās, peldu un

atpūtas vietām. Ogresparka teritorija šobrīd nav labiekārtota, ir slikti kopta, tajā nav nodrošinātas

vides pieejamības prasības. Nepieciešams veikt Ogresparka renovācijas, rekonstrukcijas darbus.

Starptautiskajā arhitektu, ainavu arhitektu un pilsētplānotāju plenērā tika izstrādāti priekšlikumi

Ogres pilsētas centra rekreācijas zonas nākotnes attīstības vīzijām un vides dizainam, pamatojoties

uz šiem un citiem materiāliem jāizstrādā pilsētas centra rekreācijas zonas attīstības koncepcija.

Pie Ogres centra rekreācijas zonām pieskaitāms arī Zilo kalnu parks (24 ha) un Jaunogres

parks (1,3 ha), kā arī Ogres sala ar vecupes krastiem un pastaigu -velobraucēju promenāde uz

aizsargdambja un pieguļošās teritorijas. Šobrīd tās ir iedzīvotāju iecienītas pastaigu un atpūtas

vietas, kuras nepieciešams labiekārtot un attīstīt sporta, atpūtas un tūrisma vajadzībām. Šajās

teritorijās jāizveido arī laivu piestātne.

Ne mazāka loma ir arī citām apdzīvoto vietu zaļajām teritorijām - mežaparka tipa apbūves

teritorijām Ogrē un skvēriem, birzīm un alejām. Lielākā daļa skvēru atrodas Ogrē. Brīvības ielas

labiekārtotā teritorija - gājēju promenāde un skvēri pie Bērzu alejas, pie Lācīša, pie pasta ēkas, pie

Tīnūžu ielas. Šīs teritorijas ir rekonstruētas un labiekārtotas saskaņā ar ainavu arhitekta izstrādātu

projektu. Jāturpina šo teritoriju labiekārtojuma rekonstrukcija pie Tīnūžu ielas un Bērzu alejā.

Izstrādājot jaunus teritorijas labiekārtošanas projektus, jāparedz vides pieejamības prasību

nodrošināšana, gājēju un velosipēdistu celiņu izbūve, atpūtas vietu ierīkošana, kā arī skatu

platformu, paviljonu, apstādījumu izveidošana. Projektu ietvaros jāparedz arī vietas spēļu, atpūtas,

atrakciju laukumiem, skatu torņiem, peldvietu platformām un laivu piestātnēm.

Novada lauku teritorijā brīvā laika pavadīšanai iedzīvotāji izmanto vietējo pasākumu

organizēšanas vietas - brīvdabas estrādes (Ogresgalā, Suntažos, Madlienā), pastaigu vietas

(„Spurdzes” un Ķeipenes komunikāciju centrs, „Dabas taka” Ogresgalā, Plāteres pilskalns

Madlienā), muižu ēku kompleksus (Madlienas pagastā), bērnu spēļu laukumus un sporta aktivitāšu

teritorijas (piemēram, slēpošanas trases Madlienas un Ķeipenes pagastā, u.c.). Lielākajai daļai šo

vietu ir nepieciešama papildu labiekārtošana.

Novada teritorijā ir vairākas iedzīvotāju iecienītas peldvietas gan pilsētā, gan lauku teritorijā,

taču to uzturēšana un sakopšana iepriekšējos gados ir bijusi problemātiska.

Ogres pilsētā ir divas peldvietas. Viena no tām atrodas pie Ogres vecupes, kurā nepieciešams

veikt apjomīgus labiekārtošanas darbus, tas ir, dūņu izsmelšanu, krastu sakopšanu, jaunu smilšu

pievešanu un pieguļošās teritorijas labiekārtošanu, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar peldvietu

infrastruktūru. Otra peldvieta atrodas pie Ogres HES un ir daļēji labiekārtota.

58 Pēc A. Kuzmina „Ogres novads”; „Mācību grāmata”, R., 1996

Ogres novada pašvaldība, 2010 61


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Lauku teritorijā pie Ogres upes ir sešas peldvietas (divas Ogresgalā un četras Madlienas

pagastā), bet neviena no tām nav labiekārtota. Arī citos pagastos ir vairākas nelielas peldvietas bez

atbilstošas infrastruktūras. Dažas peldvietas atrodas arī pie Pečora un Lobes ezera, tomēr tās nav

labiekārtotas un to izmantošana ir apgrūtināta ezeru aizaugšanas dēļ. Plaužu ezera austrumu daļā

atrodas daļēji labiekārtota peldvieta, kuras uzturēšanu veic pašvaldība. Peldvietu izveidi lauku

teritorijā apgrūtina tas, ka potenciālajām atpūtas vietām nav piebraucamo ceļu un lielākā daļa

piegulošo zemju ir privātīpašumā.

Ogres novadā ir arī viens atklātais peldbaseins Madlienā, tomēr, lai to varētu izmantot,

nepieciešama tā rekonstrukcija.

Ogres novada pašvaldība, 2010 62


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.6. APDZĪVOJUMS UN MĀJOKĻI

Ogres novada apdzīvojuma struktūra ir veidojusies vēsturiski ilgā laika posmā. Lielākā

apdzīvotā vieta novadā ir Ogres pilsēta, kurai saskaņā ar Rīgas plānošanas reģiona attīstības

plānošanas dokumentiem noteikts reģiona nozīmes attīstības centra statuss. Kā vietējas nozīmes

attīstības centri noteikti Suntaži un Madliena.

Apdzīvoto vietu izvietojums teritoriālā griezumā parādīts 6. pielikumā.

Ogres novadā, līdzīgi kā visā Latvijā, norisinās pārmaiņas mājokļu jomā: pabeigti

privatizācijas un denacionalizācijas procesi, kopš 2008. gada ir vērojams ievērojams kritums

mājokļu būvniecībā un izmaksās, mainās pieprasījums.

Jāmin, ka visaktīvākā celtniecība un pilsētvides veidošanās Ogres novadā ir norisinājusies

padomju varas pastāvēšanas laikā.

1.6.1. MĀJOKĻU VEIDI UN TO KVALITĀTE

Ogres novadā ir daudzveidīgs mājokļa piedāvājums, īpaši aktīvi ir attīstījusies individuālā

būvniecība Ogres pilsētā un tai tuvākajās lauku teritorijās, rindu un daudzdzīvokļu ēku būvniecība

privātīpašniekiem piederošajās teritorijās. Ņemot vērā Ogres pilsētas, Ogresgala un Suntažu pagasta

nelielo attālumu līdz Rīgai, apbūves un mājokļa jautājums šajās teritorijās ir bijis aktuāls vienmēr,

jo liela daļa darbspējīgo iedzīvotāju strādā vai mācās Rīgā.

Esošais daudzstāvu dzīvojamais fonds Ogres pilsētā ir radies padomju periodā, ievērojama

daļa no tā ir lielpaneļu ēkas. Šīm ēkām raksturīga zema konstrukciju kvalitāte, lieli siltuma zudumi,

vienmuļš vizuālais veidols, pilsētai neatbilstošs mērogs. Lai nodrošinātu kvalitatīvus dzīves

apstākļus, ir nepieciešams būtiski uzlabot gan daudzdzīvokļu, gan individuālo māju tehnisko

stāvokli, to energoefektivitāti, sakārtot iekšpagalmus un piebraucamos ceļus, nodrošināt auto

stāvlaukumu izveidošanu pie daudzdzīvokļu mājām. Kā negatīvs faktors jāatzīmē dzīvojamā fonda

nepiemērotība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viena no nozīmīgākajām problēmām pilsētā ir tā,

ka ir beidzies deviņstāvu lielpaneļu dzīvojamo māju plānotais kalpošanas ilgums, tāpēc ir

jānodrošina regulāra šo būvju tehniskā stāvokļa pārbaude un jāizstrādā rekonstrukcijas un

renovācijas pasākumu plāni.

Ogres novadā dzīvojamā platība pirms novada plašināšanās bija aptuveni 27 m 2 /iedz., kas ir

skaidrojams ar lielo privātmāju īpatsvaru dzīvojamajā fondā. 59 Lauku teritorijā šis rādītājs ir

augstāks, piemēram, Madlienas pagastā 37 m 2 /iedz.

Novada teritorijai raksturīgas divas ciemu grupas. Pirmā - ciemi ar attīstītu tehnisko un

sociālo infrastruktūru, ražošanas un dzīvojamām zonām, tajos dzīvo ievērojams pagastu iedzīvotāju

skaits. Pārsvarā tie ir pagastu centri (Madliena, Suntaži, Ogresgals, Ciemupe u.c.). Otru grupu veido

pārsvarā vēsturisko ciemu grupa, kurai raksturīga iezīme ir savrupmāju apbūve ar atsevišķiem

infrastruktūras elementiem vai bez attīstītas infrastruktūras 60 (piemēram, Plātere, Zādzene, Aderkaši

un citas) un lauku viensētas. Lauku teritorijas viena no problēmām ir atsevišķu vēsturiski

izveidojušos apdzīvoto vietu pakāpeniska izzušana, tajās praktiski nav palicis nekā no kādreiz

izveidotās infrastruktūras un līdz minimumam samazinājies iedzīvotāju skaits (piemēram, Bēvulēni

Taurupes pagastā).

Pagastu centros apbūves struktūra ir sadalīta starp individuālajām mazstāvu un 2-3-4 stāvu

daudzdzīvokļu ēku grupām, kurām raksturīga augsta nolietojuma pakāpe.

59 Ogres novada dome (2006). Ogres novada teritorijas plānojums (1.sējums). Paskaidrojuma raksts

60 Ogres rajona pašvaldība (2008).Ogres rajona teritorijas plānojums 2008.-2020.Paskaidrojuma raksts

Ogres novada pašvaldība, 2010 63


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.6.2. Mājokļu apsaimniekošana

Daudzdzīvokļu mājas pagastos praktiski netiek apsaimniekotas, atsevišķu māju iedzīvotāju

veiktie pasākumi ēku uzturēšanā uzskatāmi par izņēmumu. Suntažu pagastā māju apsaimniekošanu

nodrošina uzņēmums, citur to veic individuālie komersanti, iedzīvotāju grupas, Meņģelē un

Ķeipenē (izņemot par pajām privatizētās mājas) - pagastu pārvaldes.

Ogres pilsētā izveidotas vairākas mājokļu apsaimniekošanas sabiedrības, tomēr lielāko daļu

privatizēto mājokļu apsaimniekošanu vēl arvien veic Ogres novada p/a „Mālkalne”. Aģentūras

apsaimniekošanā ir ap 200 māju. Apsaimniekošanas darbus pilsētā veic par iekasētajiem

maksājumiem, mājās plānveidīgi remontē jumtus, kāpņu telpas, nomaina ieejas durvis, uzstāda

kodu atslēgas. Namu pagalmos pakāpeniski iekārto jaunus bērnu rotaļu laukumus, izvieto soliņus,

veic citus pieguļošo teritoriju labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus.

Katru gadu p/a „Mālkalne” sadarbībā ar pašvaldību, un iedzīvotājiem piedaloties ar

līdzfinansējumu, veic ēku siltināšanas darbus. Tādā veidā Ogrē ir nosiltinātas apmēram 20 mājas. 61

Turpretī pagastu teritorijā nav nosiltināta neviena daudzdzīvokļu māja.

61 P/a „Mālkalne” (2009). Namu apsaimniekošana.

Ogres novada pašvaldība, 2010 64


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.7. IZGĪTĪBA

Ogres novada pašvaldības aktivitātes izglītībā vērstas uz to, lai nodrošinātu laikmetīgu,

kvalitatīvu izglītību, kas atbilst darba tirgus prasībām, kā arī veicina teritorijas ekonomisko un

sociālo attīstību.

1.7.1. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBA

Ogres novadā īpaša uzmanība tiek pievērsta pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai

mācībām vispārizglītojošās iestādēs. Šī mērķa sasniegšanai ir būtiski veltīt uzmanību izglītības

procesa nodrošinājumam un kvalitātei. Ogres novadā vecākiem ir plašas pirmsskolas izglītības

izvēles iespējas, jo to nodrošina 9 vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes - Ogres pilsētā

(„Cīrulītis”, „Dzīpariņš”, „Saulīte”, „Sprīdītis”, „Zelta sietiņš”, „Strautiņš”), Ogresgalā - „Ābelīte”,

Ķeipenē - „Saulīte”, Madlienā – „Taurenītis”. Obligāto pirmskolas vecuma bērnu sagatavošanu

pamatizglītības ieguvei no 5 gadu vecuma realizē arī Lauberes pamatskolā, Krapes pamatskolā,

Mazozolu pamatskolā, Meņģeles pamatskolā, Taurupes vidusskolā un Suntažu vidusskolā, kurās

īsteno attiecīgās izglītības programmas.

Ogres novada pirmsskolas izglītības iestādēs izglītības programmas īsteno latviešu valodā,

tikai vienā iestādē - Ogres vispārējās pirmsskolas izglītības iestāde „Saulīte” īsteno arī pirmsskolas

izglītības mazākumtautību programmas. Informācija par pirmsskolas izglītības iestāžu realizētajām

programmām apkopota 7. pielikumā.

Kopš 2005. gada ir vērojama tendence pakāpeniski palielināties pirmsskolas izglītību

iegūstošo bērnu skaitam (33. attēls). Tas ir vērtējams pozitīvi, jo ļauj sagatavot bērnus mācībām

pamatskolā labā līmenī.

33. att. Izglītojamo skaita dinamika pirmsskolas izglītības iestādēs

1550

1500

1450

1400

1350

1300

1517

1529

1382 1380 1391

2005.gads 2006.gads 2007.gads 2008.gads 2009.gads

Izglītojamo skaits

Ogres novadā divas pirmsskolas izglītības iestādes („Saulīte” un „Zelta sietiņš”) piedāvā

speciālās izglītības programmas. Pilsētā pirmsskolas izglītības iestādē „Saulīte” darbojas

konsultatīvais centrs, kurā sniedz metodisko palīdzību tiem vecākiem, kuru bērni dažādu apstākļu

dēļ neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes.

Esošais pieprasījums pēc izglītības nodrošināšanas pirmsskolas vecuma bērniem rada

situāciju, ka Ogres pilsētā esošās iestādes nespēj pilnībā nodrošināt izglītību bērniem no 2 līdz 3

gadu vecumam.

Straujš bērnu skaita pieaugums pirmsskolas izglītības iestāžu rindā izskaidrojams ne tikai ar

dzimstības pieaugumu no 2007. līdz 2009. gadam, bet arī ar mehānisko pieaugumu - iedzīvotāju ar

ģimenēm pārcelšanos uz dzīvi Ogrē.

Ogres novada pašvaldība, 2010 65


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Rinda nedaudz palielinājās līdz ar jaunā novada izveidi, jo vecākiem no tuvākajiem

pagastiem, kuru darba vietas ir Ogrē, radās iespēja pieteikt savus bērnus pirmsskolas iestādēs

pilsētā. Situācija uzlabojusies pēc jaunuzceltās pirmsskolas izglītības iestādi „Riekstiņš” atvēršanas.

Neskatoties uz grūtībām pilsētā, visiem bērniem, kuri ir sasnieguši 5 gadu vecumu, ir

nodrošināta obligātā bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei.

Pilsētā darbojas arī privātie dienas centri bērniem „Mikausis” un „Tille”, kas nodrošina

pirmsskolas bērnu attīstību un ir alternatīva pirmsskolas iestādēm. Ogres novada Kultūras centrā

darbojas izziņas skola „Kāpēcītis”. Tomēr minētajos bērnu centros īstenotās izglītības programmas

līdz šim nav licencētas.

Ogres novada vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs pedagogiem nereti nākas saskarties ar

problēmu, ka izglītības iestādēs esošajiem bērniem ar dažādiem attīstības traucējumiem būtu

nepieciešams izglītoties speciālās pirmsskolas programmās, tomēr pašreiz šādas programmas netiek

piedāvātas. Pašvaldībai kopā ar izglītības iestādēm jāmeklē risinājumi, lai novada teritorijā

dzīvojošajiem bērniem nepieciešamības gadījumā šādas programmas varētu piedāvāt.

1.7.2. VISPĀRĒJĀ PAMATIZGLĪTĪBA UN VIDĒJĀ IZGLĪTĪBA

Ogres novada pašvaldības teritorijā pēc reģionālās reformas īstenošanas ir 9 pirmsskolas

izglītības iestādes, 7 pamatizglītības iestādes, 6 vispārējās vidējās izglītības iestādes, 1 speciālās

izglītības iestāde, 1 vakara vidusskola, 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes un 2 profesionālās

izglītības iestādes (vēl 1 profesionālās izglītības iestāde juridiski neatrodas Ogres novada teritorijā,

bet tai ir būtiska loma kopīgajā novada izglītības sistēmā) un 1 privātā pamatizglītības iestāde.

Informācija par vispārējās pamatizglītības, speciālās pamatizglītības, vispārējās vidējās

izglītības iestāžu realizētajām programmām, izglītojamo skaitu programmās un to izglītojamo

skaitu apkopota 7. pielikumā.

Ogres novada teritorijā esošās vispārējās izglītības iestādes pēc izglītojamo piepildījuma ir

dažādas. Ogres pilsētas teritorijā esošajā pamatskolā un vidusskolās izglītojamo skaits ir no 250 līdz

1000, savukārt novada pagastu teritorijās esošajās pamatskolās un vidusskolās skolēnu skaits ir no

45 līdz 280 skolēniem. 2009./2010. mācību gadā novada vispārējās pamatizglītības un vidējās

izglītības iestādēs mācības uzsāka 4085 izglītojamie.

Gandrīz visās Ogres novada teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs izglītojamo skaits

piecu gadu laikā ir samazinājies. Kopumā tas ir samazinājies par 828 (no 1. līdz 12. klasei), un arī

2009./ 2010. mācību gadā izglītojamo skaits turpina sarukt (tas ir samazinājies vēl par 97

skolēniem). Tas joprojām ir saistīts ar dzimušo bērnu skaitlisko samazinājumu jaunā Ogres novada

teritorijā un ar esošās ekonomiskās situācijas blakus parādību - darba spējīgo cilvēku emigrāciju uz

citām valstīm darba meklējumos, nereti izceļojot ģimenēm kopā ar bērniem. Palielinājies skolēnu

skaits ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, kuri ir integrēti vispārizglītojošās dienas

skolās.

Laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam ir apzināta situācija par izglītojamo skaita dinamiku

tagadējā Ogres novada pašvaldības teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs (34. attēls).

Ogres novada pašvaldība, 2010 66


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

34. att. Kopējais izglītojamo skaits novadā pa gadiem

6000

5000

4000

3000

2000

1000

0

4952 4625 4408

4195 4124

2005. gads 2006. gads 2007. gads 2008. gads 2009. gads

Izglītojamo skaits

Ogres novada vispārējās izglītības iestādes ir nodrošinātas ar kvalificētiem pedagogiem, kam

ir normatīvajos dokumentus noteiktā atbilstošā izglītība un kvalifikācija. Pedagogu vidējais vecums

ir optimāli vienmērīgs, tomēr būtu vēlama aktīvāka jauno speciālistu ienākšana un arī palikšana

izglītības iestādēs.

Informācija par pedagogu sadalījumu pa vecuma grupām un pēc dzimuma iekļauta 7.

pielikumā. Apkopotā informācija liecina, ka procentuāli visvairāk pedagogu ir vecuma grupās no 40

līdz 59 gadiem - apmēram 66 %. 2009. gadā 32,8 % no pedagogiem bija vecuma grupās no 50 līdz

59 gadiem. Pēdējos piecos gados vērojama tendence, ka ik gadu samazinās pedagogu skaits vecuma

grupā no 34 līdz 39 gadiem.

Pedagogu sadalījums pēc dzimuma Ogres novada izglītības iestādēs neatšķiras no situācijas

valstī, kur vīriešu skaits ir salīdzinoši neliels. 2009. gadā gandrīz 11 % no kopējā pedagogu skaita

bija vīrieši, un pedagogu vīriešu īpatsvars kopējā pedagogu skaitā praktiski nemainās. (7.

pielikums)

Lai veiktu esošās situācijas apzināšanu par izglītojamajiem, izanalizēti statistiskie dati laika

posmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. maijam.

Novadā ir 6 izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 100; divās - mazāks par 50

(Meņģeles un Mazozolu pamatskolas).

9. klašu beidzēju skaits samazinājies no 566 absolventiem 2005. gadā līdz 442 absolventiem

2009. gadā, perspektīvā tas turpinās samazināties līdz aptuveni 358 (vidējais rādītājs no 2011. līdz

2018. gadam).

Apkopojot informāciju par skolēnu tālākajām gaitām pēc obligātās pamatizglītības pakāpes

iegūšanas, var secināt, ka pēdējos piecos gados mācības neturpina vidēji 8 % no pamatskolu

absolventiem, un šim rādītājam provizoriski 2010. gadā ir tendence pieaugt līdz 10%.

Vidusskolā mācības turpina vidēji 50% 9. klašu beidzēju, bet uz profesionālo izglītības iestādi

dodas vidēji 43% - 2010. gadā šim rādītājam ir tendence samazināties līdz 36% (35. attēls).

Ogres novada pašvaldība, 2010 67


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

35. att. 9. klašu beidzēju turpmākā izglītība 2005. un 2009. gadā

300

250

246 245

219

200

150

100

50

46

43

148

2005.gads

2009.gads

0

Mācības neturpina

Profesionālās

izglītības iestāde

Vidusskola

Vidējās izglītības posmā no 2005. gada līdz 2009. gadam pieauga 12. klases beidzēju skaits

no 297 līdz 341, tomēr, pamatojoties uz pamatizglītības posmā vērojamo izglītojamo skaita

samazinājumu, turpmākajos gados var attiecīgi samazināties arī 12. klases beidzēju skaits līdz vidēji

250 - 280.

Izglītību neturpina vidēji 22% no vidējo izglītību ieguvušajiem jauniešiem (2007. gadā 18 %,

bet 2009. gadā 26 %), un šim skaitam ir tendence pieaugt (26%).

Augstākajās izglītības iestādēs iestājas 64 %vidusskolas absolventu, un arī šim skaitam

tendence samazināties. Tas izskaidrojams ar maksas studiju lielo īpatsvaru Latvijas augstskolās un

pašreizējā ekonomiskajā situācijā liela daļa ģimeņu nespēj finansēt studijas.

Profesionālajās izglītības iestādēs iestājas vidēji 14% vidusskolu absolventu. (36. attēls).

36. att. Vidusskolas absolventu turpmākā izglītība 2005. un 2009. gadā

250

200

172 212

150

100

50

73

89

52

40

2005. gads

2009. gads

0

Mācības neturpina

Profesionālās

izglītības iestāde

Augstākā mācību

iestāde

Novadā ir viena izglītības iestāde (Taurupes vidusskola), kurā vidusskolas klasēs maz skolēnu

(10 - 13). Izglītojamo skaitam šajā izglītības iestādē ir tendence samazināties, līdz ar to vidusskolas

klases nebūs iespējams nokomplektēt.

1.7.3. PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA

Ogres novadā atrodas Ogres Profesionālā vidusskola un Ogres Amatniecības vidusskola.

Ogres Meža tehnikums, kaut arī atrodas Ikšķiles novada administratīvajā teritorijā, funkcionāli ir

saistīts Ogres pilsētu un tās infrastruktūru.

Profesionālajās izglītības iestādēs 2009./ 2010. mācību gadā mācījās 1386 izglītojamie -

Ogres Profesionālajā vidusskolā - 507, Ogres Amatniecības vidusskolā - 494, Ogres Meža

tehnikumā - 385. Līdz 2010. gadam visas minētās izglītības iestādes izpildīja audzēkņu uzņemšanas

Ogres novada pašvaldība, 2010 68


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

plānu, skolām ir licencētas un akreditētas izglītības programmas. Šīs iestādes realizē 24 sākotnējās

izglītības programmas, 6 arodizglītības programmas, 12 tālākizglītības programmas, 12

profesionālās pilnveides programmas un 14 bezdarbnieku/darba meklētāju neformālās izglītības

ieguves programmas. Informācija par profesionālo izglītības iestāžu piedāvātajām specialitātēm un

audzēkņu skaitu, kuri apgūst minēto specialitāti, apkopota 7. pielikumā.

Ogres novada profesionālajās izglītības iestādēs audzēkņu skaits, iespējams, palielināsies,

piesaistot izglītojamos no citiem novadiem, jo izglītības programmu piedāvājums ir ļoti plašs un

pakāpeniski pieaug iestāžu kapacitāte. Iestādēm būtiska ir izglītojamo kontingenta saglabāšana.

Dokumentā „Ogres Profesionālās vidusskolas, Ogres Amatniecības vidusskolas, Ogres Meža

tehnikuma attīstības un investīciju stratēģija” (turpmāk tekstā - stratēģija) ir izvērtētas kompetences

centra izveides un tālākas attīstības iespējas Ogres novadā. Stratēģijā definēti priekšnoteikumi

Ogres moderno tehnoloģiju centra izveidei uz augstāk minēto iestāžu bāzes, tādējādi nodrošinot

pieejamo resursu efektīvāku izmantošanu, kā arī paaugstinot profesionālās izglītības kvalitāti un

pieejamību gan sākotnējās profesionālās izglītības, gan mūžizglītības kontekstā. Plānojot

kompetences centra izveidi, ir ņemtas vērā šādas pamatnostādnes: pieejamība, sadarbība un resursu

efektivitāte. Ir sagatavoti detalizēti stratēģijas realizācijai nepieciešamie projekti un ir skaidra to

finansēšanas kārtība, tai skaitā piesaistot ES fondu līdzekļus.

Visas minētās izglītības iestādes sadarbojas ar dažādām nozaru asociācijām, biedrībām un

citām institūcijām.

1.7.4. PROFESIONĀLĀS IEVIRZES IZGLĪTĪBA

Ogres novads ir bagāts ar profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. 2009. gada 1. septembrī

šajās iestādēs mācības uzsāka 1418 izglītojamie, kas ir gandrīz trešā daļa no vispārējo izglītības

iestāžu skolēnu kopējā skaita, taču jāņem vērā, ka novada profesionālās ievirzes izglītības

programmas apgūst bērni un jaunieši arī no citiem novadiem. Kopumā šajās izglītības iestādēs

strādā 84 pedagogi un tās īsteno 30 profesionālās ievirzes izglītības programmas (37. attēls).

Lielākais izglītojamo skaits tradicionāli mācās mūzikas un mākslas programmās, šīs izglītības

iestādes ir arī skaitliski lielākās. Piedāvātās profesionālās ievirzes izglītības programmas mūzikā ir

ļoti plašas.

37. att. Vispārīga informācija par Ogres novada profesionālās ievirzes

izglītības iestādēm

Izglītības iestāde

Izglītojamo Pedagogu Izglītības

skaits skaits programmu skaits

Ogres Mūzikas skola 376 32 15

Kārļa Kažociņa Madlienas 116 16 7

mūzikas un mākslas skola

Ogres Mākslas skola 455 18 2

Ogres Basketbola skola 190 6 1

Ogres novada Sporta centrs 281 12 5

Kopā 1418 84 30

Izglītojamo skaita dinamika profesionālās ievirzes izglītības iestādēs parādīta 38. attēlā.

Ogres novada pašvaldība, 2010 69


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

38. att. Izglītojamo skaita dinamika profesionālās ievirzes izglītības iestādēs

500

450

400

350

300

250

200

150

100

50

0

378

370 376

Ogres mūzikas

skola

136

124

116

Kārļa

Kažociņa

Madlienas

mūzikas un

mākslas skola

455

440

414

Ogres

Mākslas skola

190

179

164

Ogres

Basketbola

skola

338

276 281

Ogres novada

Sporta centrs

2007. gads

2008. gads

2009. gads

Ogres novada mākslas un mūzikas skolas veido plašus sadarbības projektus ar citu valstu

izglītības iestādēm, piedalās konkursos un izstādēs, piemēram, Somijā, Itālijā, Igaunijā, Lietuvā,

Nīderlandē, Norvēģijā un citur. Izglītības iestādes ir iesaistījušās dažādās Eiropas Savienības

piedāvātajās programmās: programmā Jaunatne, COMENIUS, Leonardo da Vinci, Gruntvig u.c.

Neizpaliek arī rezultāti. Ogres Mākslas skolas skolēni regulāri piedalās dažādos konkursos ārpus

Latvijas: Ungārijā, Polijā, Čehijā, Somijā, Japānā u.c. Starptautiskajos konkursos saņemti atzinības

raksti, zelta, sudraba un bronzas godalgas. Mākslas un mūzikas skolu audzēkņi aktīvi iesaistās arī

novada kultūras dzīvē.

Ogres novadā ir divas profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kas piedāvā sporta

programmas. Tās izglītojamo ziņā ir skaitliski mazākas akreditētajās programmās, bet ļoti

nozīmīgas novada sporta dzīves organizēšanā.

Ogres Basketbola skolā un Ogres novada Sporta centrā aktīvi norisinās arī pieaugušo sporta

aktivitātes un sacensības, tādējādi nodrošinot izglītības pēctecību arī tad, ja skolu beidzēji neizvēlas

profesionālās izglītības apguvi sporta jomā vai darbību profesionālajā sportā. Ogres sporta centra

izglītojamie ir uzrādījuši augstus rezultātus individuālajos sporta veidos: vieglatlētikā, orientēšanās

sportā un svarcelšanā (vairāki ir ieguvuši godalgotās vietas Latvijas jaunatnes čempionātos), daudzi

ir Latvijas izlašu dalībnieki. Iecienītākās sporta spēles ir handbols un futbols. Ogres Basketbola

skolas sportisti ļoti aktīvi piedalās Latvijas Jaunatnes Basketbola līgas sacensībās, Latvijas

Republikas čempionātā, 1. divīzijas regulārajā čempionātā dažādās vecuma grupās un citās augsta

līmeņa sacensībās un turnīros, gūstot labus rezultātus.

1.7.5. INTEREŠU IZGLĪTĪBA

Interešu izglītības programmas un citas ārpusskolas aktivitātes bērniem un jauniešiem plaši

īsteno vispārējās izglītības iestādēs, Ogres novada Bērnu un jauniešu centrā, Ogres Kultūras centrā,

novadā esošo pagastu kultūras un tautas namos.

Novadā 2009./2010. gadā 2703 skolēniem bija iespēja piedalīties vairāk nekā 10 veidu skolu

kolektīvos ar kopējo pulciņu skaitu - 129 (39. attēls).

Ogres novada pašvaldība, 2010 70


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

39. att. Interešu izglītības pulciņu skaits 2009./2010. mācību gadā

Citi

Žurnālistika

darbs ar jaunatni

Sports

Vides programma

Teātri

Tehniskā jaunrade

Lietišķā un vizuālā māksla

Mūsdienu dejas

Vokālie ansambļi, studijas

Instrumentālisti

Pūtēju orķestris

Deju kolektīvi

Kori

1

1

2

1

3

4

4

6

10

12

16

19

21

29

0 5 10 15 20 25 30 35

Viens no interešu izglītības darba rādītājiem ir kolektīvu dalība skatēs, konkursos, festivālos,

pašvaldības un citu institūciju organizētajos pasākumos.

2009./ 2010. mācību gada prioritāte interešu izglītībā bija skolēnu dalība X Latvijas skolu

jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Ogres novadu svētkos pārstāvēja 32 kolektīvi ar 708

dalībniekiem.

Kopsavilkums par interešu izglītības apguvi 2009./2010. mācību gadā atspoguļots

7.pielikumā.

Ogres novadā interešu izglītības programmu skaits 2009./2010. mācību gadā ir samazinājies

sakarā ar finanšu samazinājumu, līdz ar to ir arī samazinājies audzēkņu skaits iepriekš minētajās

programmās.

Ne visās Ogres novada izglītības iestādēs racionāli izmantots interešu izglītības finansējums,

tāpēc būtu jāpārskata finansēšanas modelis, iespējams, interešu izglītības programmas nepieciešams

finansēt nevis pēc audzēkņu skaita skolās, bet pēc konkrētiem izglītojamo iegūtajiem rezultātiem un

izglītības iestāžu aktivitātēm.

Ogres novada pašvaldība, 2010 71


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.8. SPORTS

Sports ir sabiedrības dzīves neatņemama sastāvdaļa, kas ietver dažāda veida brīvprātīgas un

organizētas aktivitātes, veselības, garīgas un fiziskas labsajūtas uzlabošanai, kā arī sportisko

rezultātu sasniegšanai sacensībās. Sports ir viens no pašvaldības darba pamatvirzieniem, lai

mazinātu sociālās problēmas. Sporta infrastruktūra veido pašvaldības tēlu un var paaugstināt tās

prestižu.

Sporta darbu novadā reglamentē Nacionālā sporta attīstības programma 2006. – 2012. gadam,

valsts institūciju un pašvaldības izdotie normatīvie akti. Ogres novada sporta darba organizācija

balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām, kas noteiktas Eiropas sporta hartā, Sporta

ētikas kodeksā, Olimpiskajā hartā, Antidopinga konvencijā un citos dokumentos. Sporta attīstību

novadā koordinē speciālists sporta jautājumos, sadarbojoties ar Ogres novada sporta attīstības

konsultatīvā komisiju.

Ogres novada pašvaldības līmenī sporta politiku regulē Ogres novada pašvaldības saistošie

noteikumi, domes lēmumi un institūciju nolikumi. 2009. gadā pieņemts nolikums „Par maksas

atlaidēm Ogres novada pašvaldības sporta bāzēs”, kas regulē sabiedrisko sporta organizāciju

sadarbību, izmantojot Ogres novada pašvaldības sporta bāzes. 2005. gadā apstiprināts nolikums par

Ogres novada domes finansējumu sporta atbalstam”, kas nosaka kārtību, kādā tiek iesniegti un

izskatīti pieteikumi Ogres novada domes finansējuma saņemšanai sporta atbalstam. 2010. gadā

pieņemts „Ogres novada sporta attīstības konsultatīvās komisijas nolikums”, komisijas mērķis ir

attīstīt sporta sistēmu Ogres novadā.

Sporta attīstībai novadā izvirzīti šādi galvenie uzdevumi:

1) nodrošināt, lai katram cilvēkam būtu iespēja nodarboties ar sportu (Sports visiem);

2) nodrošināt, lai katrs bērns un jaunietis varētu nodarboties ar sportu (Bērnu un jauniešu

sports);

3) nodrošināt, lai talantīgie sportisti varētu sagatavoties un piedalīties Olimpiskajās spēlēs,

Pasaules un Eiropas čempionātos (Augstu sasniegumu sports);

4) nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu nodarboties ar sportu atbilstoši viņu vēlmēm un

spējām (Sports cilvēkiem ar invaliditāti);

5) nodrošināt, lai tiktu izveidoti augstvērtīgi sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras objekti

(Sporta bāzes).

Lai realizētu augstāk minētos uzdevumus, nepieciešams:

1) vispusīgs valsts, pašvaldības, nevalstisko sporta organizāciju un visas sabiedrības atbalsts;

2) pietiekami finanšu resursi;

3) sporta darba koordinācija, vadība, pārraudzība un izvērtēšana;

4) precīzi formulētu rīcības plānu izstrāde visām to īstenošanā iesaistītajām institūcijām;

5) pietiekams cilvēkresursu nodrošinājums gan skaita, gan sagatavotības ziņā.

1.8.1. SPORTA ORGANIZĀCIJAS

Par sporta un aktīva dzīves veida popularitāti Ogres novadā liecina sporta klubu un sporta

skolu skaits. 2010. gadā Ogres novadā darbojas 18 sporta klubi un divas sporta skolas - Ogres

novada Sporta centrs un Basketbola skola.

Lielākā daļa Ogres novadā esošo sporta organizāciju un klubu nodrošina iespēju nodarboties

ar sportu arī amatieru līmenī - līdzīgi kā citos novados. Ievērojami mazāk ir klubu, kas orientēti

tikai uz profesionālo darbību. Vērtējot pēc interesentu skaita, viens no ievērojamākajiem sporta

klubiem ir futbola klubs „FK33”, kurā darbojas bērnu futbola komandas dažādās vecuma grupās.

Ogres Basketbola skolā darbojas bērnu jauniešu komandas 10 vecuma grupās, kas piedalās Latvijas

Ogres novada pašvaldība, 2010 72


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

jaunatnes basketbola līgā. Vecākās grupas jauniešu komanda spēlē Latvijas basketbola līgas 2.

divīzijā.

Ogres novada Sporta centrā, kur ir akreditētas profesionālās ievirzes mācību programmas

vieglatlētikā, handbolā, futbolā, orientēšanās sportā, svarcelšanā, 2010. gadā trenējās ap 256

audzēkņiem. Ogres Basketbola skolā, kas ir akreditēta profesionālās ievirzes sporta mācību iestāde

ar specializāciju basketbolā, ir aptuveni 193 audzēkņi.

Sporta organizācijas kopā 2010. gadā apvienoja ap 1211 dalībnieku. Plašāka informācija par

sporta organizācijām novadā un dalībnieku skaitu 8. pielikumā. Biedrības - sporta klubi Ogres

novadā ir attiecīgo sporta veidu nacionālā līmeņa vadošo un koordinējošo federāciju biedri.

1.8.2. SPORTA NOZARES FINANSĒŠANAS KĀRTĪBA

Galvenais finanšu resurss sporta nozarei Ogres novadā ir pašvaldības budžets. Ogres novada

pašvaldība katru gadu atvēl ievērojamus līdzekļus sporta pasākumu organizēšanai, sporta klubu

komandu un to dalībnieku atbalstam startiem Pasaules un Eiropas, valsts līmeņa sacensībās.

Salīdzinot ar 2007. gadu, 2009. gadā pašvaldības finansējums sporta komandām, klubiem ir

pieaudzis gandrīz trīs reizes (40. attēls).

40. att. Ogres novada pašvaldības finansējums sporta komandām, klubiem no 2007. līdz 2010.

gadam 62 , LVL

60000

54020

50000

40000

30000

20000

10000

7805 8060

21170

LVL

0

2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gads

Ņemot vērā iespējamo pašvaldības kopējā finanšu apjoma samazinājumu tuvāko gadu laikā,

novadā būtu jāveicina privāto sponsoru ieguldījumi sporta pasākumu un infrastruktūras attīstībā.

1.8.3. SPORTA PASĀKUMI

Katru gadu Ogres novadā tiek organizēti vietēja un starptautiska mēroga sporta pasākumi:

EBL jaunatnes basketbola sacensības, frisbija turnīri, ielu basketbola turnīri, telpu futbola turnīri,

skriešanas sacensības, tautas orientēšanās, karatē, taekvondo, soļošanas sacensības, velobraucieni,

tenisa, galda tenisa, spēka vīru sacensības, rallijs, pilsētas un pagastu sporta svētki, sporta spēles un

svētki cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī citi sporta pasākumi.

Nozīmīgākie starptautiskie pasākumi ik gadus ir:

- EBL jaunatnes basketbola sacensības;

- frisbija turnīrs ‘’Rīgas rudens’’;

- karatē sacensības ‘’Ogres kauss’’;

- orientēšanās stafetes ‘‘Daugavas kauss’’;

62 Pēc Ogres novada pašvaldības sporta attīstības konsultatīvā komisijas sniegtās informācijas

Ogres novada pašvaldība, 2010 73


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

- J. Daliņa piemiņas sacensības soļošanā;

- taekwondo sacensības.

Sporta pasākumu skaitam ir tendence strauji pieaugt. 2005. gadā Ogres novadā norisinājās 22

pasākumi, 2007. gadā - 31, bet 2009. gadā - 36, savukārt 2010. gadā plānoti 64 pasākumi. Sporta

pasākumi kopumā kļūst kvalitatīvāki un plašāki.

Informācija par pašvaldības piešķirto finansējumu sporta pasākumu organizēšanai parādīta

41. attēlā.

41. att. Ogres novada pašvaldības finansējums sporta pasākumiem

no 2006. līdz 2010. gadam, LVL 63

30000

25000

20000

15000

10000

5000

0

28261

17510 17510

11150

7045

2006.gads 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gads

LVL

1.8.4. SPORTA INFRASTRUKTŪRA

Ogres novada iedzīvotājiem ir pieejama sporta infrastruktūra, kas dod iespējas nodarboties ar

sportu gan ziemā, gan vasarā.

Novada sporta infrastruktūru veido Ogres novada sporta centrs ar futbola laukumu,

vieglatlētikas sektoriem un skrejceļu, handbola laukumu un 2 volejbola laukumiem, 4 vispārējās

fiziskās sagatavotības zāles, 1 trenažieru zāle, 7 sporta spēļu zāles, lielais un mazais peldbaseins, 2

tenisa korti, minigolfa laukums, smaglētikas zāle, šautuve, 10 kompleksie skolu sporta laukumi,

biljarda zāle, 4 pludmales volejbola laukumi, ledus halle (Ikšķiles novada teritorijā), auto - moto

trase un 2 kalnu slēpošanas trases. (8. pielikums). Lielākā daļa sporta objektu atrodas Ogres pilsētā,

bet pagastu teritorijā plašākās bāzes ir Madlienā un Suntažos.

1.8.5. INVESTĪCIJAS SPORTA INFRASTRUKTŪRĀ

Pēdējo gadu laikā palielinās ieguldīto investīciju apjoms esošās sporta infrastruktūras bāzes

uzlabošanā. Īpašu uzmanību Ogres novadu veidojošās pašvaldības pirms ATR pievērsušas sporta

infrastruktūras objektu pilnveidošanai un būvniecībai pie izglītības iestādēm.

Nozīmīgākās pašvaldību investīcijas sporta bāzēm iepriekšējos gados:

- 2004. gadā Ogrē nodota ekspluatācijā Ogres 1.vsk. sporta halle;

- 2005. gadā nodota ekspluatācijā Ogres sporta halle stadionā, kā rezultātā Ogre ieguva plašu

daudzfunkcionālu sporta bāzi;

- 2008. gadā nomanīta grīda Madlienas vsk. sporta zālē;

- 2009. gadā renovēta Suntažu vsk. sporta zāle;

- 2009. gadā pabeigta Madlienas stadiona rekonstrukcija;

- 2009. gadā nodota ekspluatācijā sporta zāle pie Krapes pamatskolas;

- 2010. gadā pabeigta Ogres stadiona rekonstrukcija.

63 Pēc Ogres novada pašvaldības sporta attīstības konsultatīvā komisijas sniegtās informācijas

Ogres novada pašvaldība, 2010 74


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Par to, ka jaunu objektu būvniecība ir ļoti nepieciešama, liecina gan pieaugošā Ogres novada

iedzīvotāju interese par sporta pasākumiem un sporta nodarbībām, gan arī esošās sporta

infrastruktūras lielā noslodze. Lielākajai daļai Ogres novada sporta klubu nav savu telpu

nodarbībām, tādēļ tās izmanto novada sporta bāzes, kuru noslodze ir ļoti augsta.

Sporta infrastruktūras un materiāltehniskais nodrošinājums dažādās sporta bāzēs ir ļoti

atšķirīgs - no ļoti laba līdz faktiski neeksistējošam. Piemēram, Ogres Basketbola skolas sporta zāle

ir ļoti labā tehniskā stāvoklī, savukārt Ogres ģimnāzijas, Ogres 1.vidusskolas, Jaunogres

vidusskolas sporta laukumu tehniskais stāvoklis nav apmierinošs. Ogres stadionā ir notikusi

renovācija, bet tam ir nepilnīgs materiāli tehniskais aprīkojums.

Lai gan Ogres novada sporta bāžu infrastruktūra un materiāltehniskais stāvoklis ir uzskatāms

par labu, tomēr telpas neatbilst nacionālas nozīmes sporta sacensību prasībām.

Ogres novadā ir nepieciešama sporta zāle Taurupes vidusskolā, nepieciešama aktīvam

sportam atbilstoša infrastruktūra Zilajos kalnos Ogrē, kas veidojama sadarbībā ar Rīgas un Ikšķiles

novada pašvaldībām, kā arī jāpilnveido skolu sporta materiāli tehniskā bāze. Ir jārada iespēja

nodrošināt ar naktsmītnēm sportistus, komandas, tādējādi paplašinot sporta treniņu nometņu

organizācijas iespējas visa gada garumā.

Kopumā var apgalvot, ka Ogres novadā nepieciešama infrastruktūras uzlabošana praktiski

ikvienam novadā attīstītajam sporta veidam, lai tā pilnībā atbilstu augošajiem starptautiskajiem

standartiem un ļautu nodrošināt starptautisku sacensību rīkošanu. Īpaša vērība jāveltī sporta un

vispārizglītojošo skolu sporta infrastruktūras attīstībai, lai sekmētu bērnu un jauniešu aktīvu

dzīvesveidu.

Infrastruktūras pilnveidošana jāskata arī kontekstā ar Rīgas sporta infrastruktūras intensīvo

attīstību, kā arī sporta federāciju pieaugošajām prasībām pēc atbilstošas infrastruktūras, kas nākotnē

var paaugstināt novada konkurētspēju nacionāla un starptautiska mēroga sacensību organizēšanā.

1.8.6. SPORTA VISĀM PAAUDZĒM

2009. gadā Ogres novadā strādāja 19 treneri un 27 sporta skolotāji, t.sk. arī nacionālā un

starptautiskā līmenī pazīstami treneri. Līdzīgi kā visā Latvijā, arī Ogres novadam raksturīgs sporta

skolotāju trūkums un zems jaunu darbinieku īpatsvars. Lai arī augstu tiek vērtēta esošo treneru

profesionālā kvalifikācija un atdeve, tomēr, nemainoties atalgojuma sistēmai, nākotnē treneru un

sporta skolotāju skaits varētu turpināt samazināties. Aktuāla problēma ir arī kvalificētu tiesnešu

piesaiste un izglītošana atsevišķos sporta veidos, kas galvenokārt ir saistīta ar nepietiekama

finansējuma piešķiršanu.

Ogres novadā dzīvojošie bērni un jaunieši aktīvi nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem.

Īpaši populāri viņu vidū ir tādi sporta veidi kā basketbols, futbols, handbols, orientēšanās,

vieglatlētika, frisbijs, florbols, hokejs, svarcelšana un cīņas sports.

Ogres novada sporta klubi orientējas uz aktīvu jauniešu iesaistīšanu un līdzdalību sporta

aktivitātēs. Iesaistīto bērnu skaits uzrāda noturīgas tendences. Papildu aktivitāti var panākt, veicinot

sporta spēļu pulciņu un sporta sacensību organizēšanu. Pašlaik ar basketbolu, futbolu, florbolu

nodarbojas tikai zēni un jaunieši. Liela interese ir par volejbolu. Ogres Basketbola skola 2009. gadā

uzsāka meiteņu basketbola pulciņa organizēšanu. Aktīvi darbojas futbols bērnu klubs „FK33’’,

Ogres frisbija klubs, klubs „Karate Sen’e”, strādājot ar bērniem.

Sporta izglītības iestādes, sporta organizācijas un klubi bērniem un jauniešiem rīko dažādus

pasākumus, kuru lielākais īpatsvars ir mācību gada sezonā. Populārākās sporta sacensības ir:

- Ogres novada skolēnu sporta spēles futbolā, volejbolā, florbolā, tautas bumbā, dambretē,

vieglatlētikā;

- stafetes „Drošie, veiklie”;

- pavasara kross;

- skriešanas seriāls „Apkārt zilajiem kalniem”;

- orientēšanās sacensības „Magnēts”;

- skolu sacensības „Lieliskā balva”;

Ogres novada pašvaldība, 2010 75


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

- skolēnu olimpiskā diena;

- atklātie Ogres novada čempionāti galda tenisā, basketbolā, telpu futbolā, volejbolā, futbolā

5:5, vieglatlētikā, distanču slēpošanā, smilšu volejbolā, ielu basketbolā, peldēšanā;

- starptautiskās sacensības frisbijā „Rīgas Rudens”;

- starptautiskās sacensības karate „Ogres kauss”;

- starptautiskās sacensības taekvondo;

- Latvijas spēkavīru čempionāta posms;

- J. Daliņa piemiņas sacensības soļošanā,

- Ogres sporta svētki;

- pirmsskolas izglītības iestāžu sporta svētki;

- tenisa turnīrs.

Noturīgu popularitāti ieguvuši pagastu sporta svētki Suntažos, Madlienā un Meņģelē.

Ogres novada sportisti un komandas ar panākumiem piedalās sacensībās Latvijā un citviet

pasaulē dažādos sporta veidos: orientēšanās sportā, basketbolā, frisbijā, vieglatlētikā, tenisā,

taekvondo un citos.

Starp sporta komandām var minēt basketbola komandu „BK Ogre”, kas 2009. gadā spēlēja

Latvijas basketbola līgas 2. divīzijā un ieņēma 4.vietu. Hokeja komanda „Ogre” 2009. gada Latvijas

čempionātā hokejā izcīnīja 4.vietu.

Ogres novadā nav sporta kluba cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šo darbu koordinē Ogres

novada sociālais dienests. Sporta pasākumi iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām tiek organizēti

sadarbībā ar Ogres Sporta centru. Sekmīgu sporta attīstību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kavē

divi faktori: pirmkārt, nav pietiekamas sabiedrības izpratnes par cilvēku ar īpašām vajadzībām

iesaistīšanu sporta aktivitātēs; otrkārt, lielākā daļa pilsētas sporta bāžu nav pieejamas cilvēkiem ar

kustību ierobežojumiem.

Ogres novadā aktīvi darbojas arī sporta veterāni (turpmāk tekstā – seniori). Seniori piedalās

basketbola, futbola, vieglatlētikas, novusa, slēpošanas, galda tenisa, peldēšanas, riteņbraukšanas,

orientēšanās, pavasara krosa, rokasbumbas un citos sporta veidos.

Seniori ir vieni no aktīva dzīvesveida popularizētājiem, piemēram, izveidojušās makšķernieku

un nūjotāju interešu grupas pagastos.

Senioru sportu atbalsta arī Ogres novada pašvaldība, veicinot viņu aktivitāti.

Ogres novada pašvaldība, 2010 76


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.9. KULTŪRVIDE

Kultūra tās visplašākajā nozīmē ir radusies un attīstījusies kā cilvēka atbildes reakcija un

pielāgošanās dzīvei dabas vidē. Cilvēka saskarsmē ar dabas, ekonomisko un sociālo vidi būtiska

nozīme ir sabiedrībā notiekošajiem garīgajiem procesiem.

Ogres novada kultūrvide ir veidojusies kā Latvijas kultūrvides sastāvdaļa, ko ietekmējusi

senlatviešu folklora un mitoloģija, tautas mentalitāte, dabas vide, vēsturiskie notikumi un citu tautu

atstātais kultūras mantojums, teritorijas ekonomiskā attīstība un citi faktori. Novada kultūras

mantojuma pamatu veido kultūrvēsturiskas un lauku ainavas – pilskalni, pilsētas un ciemu

vēsturiskie centri, muižu ansambļi, dažādu konfesiju baznīcas, parki, vēsturisko notikumu piemiņas

un ievērojamu cilvēku darbības vietas. Katrai vietai ir vēsturiska, mākslinieciska, zinātniska vai cita

veida vērtība, kuras saglabāšana atbilst novada, valsts un pasaules interesēm.

Mūsdienās kultūrvide ir tā, kas var prezentēt pašvaldības tēlu, veidot biznesa darījumu un

kultūras sakarus.

Ogres novadā darbojošās pašvaldības kultūras institūcijas ir: kultūras centrs, kultūras un

tautas nami, bibliotēkas, mūzikas un mākslas skolas, muzeji.

1.9.1. KULTŪRVĒSTURISKĀ AINAVA UN KULTŪRAS PIEMINEKĻI

Kultūrvēsturiskā ainava ir viens no kultūrvēstures pieminekļiem, kas atspoguļo tautas

mentalitāti un vēsturiskos procesus, saglabā un vizuāli uztveramā formā sniedz informāciju, veido

priekšstatus par teritorijas attīstību ilgākā laika periodā.

Kultūrainavu veido apdzīvotas vietas, tīrumu sistēmas, ceļi un takas, komunikācijas līnijas,

irigācijas būves, kultūrdarbības radītie pārveidojumi un citi.

Ainavā skatāmie objekti nav vērtējami viennozīmīgi, jo noteicošais faktors ir to tehniskais

stāvoklis un izskats.

Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un

atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu

darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un

priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru

saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām

interesēm 64 .

Ogres novada teritorijā 121 objektam piešķirts pieminekļa statuss. No tiem 31 ir valsts

nozīmes piemineklis, 90 - vietējās nozīmes pieminekļi. Papildus valsts noteiktajai aizsardzībai

Ogres novada saistošo noteikumu Nr. 8/2009 (spēkā no 07.10.2009.) „Ogres novada Ogres pilsētas

un Ogresgala pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumi” 7. nodaļā „Kultūras pieminekļu aizsardzība” noteiktas kultūras pieminekļu

aizsargjoslas. Kultūras pieminekļu kompleksās aizsargjoslas noteiktas nolūkā saglabāt Ogres

novada Ogres pilsētas savdabību, ko veido saglabājusies vēsturiskā apbūves struktūra, ēkas, būves

un ainavas elementi, aizsargājot pret nepārdomātiem un haotiskiem būvniecības pasākumiem.

Ogres pilsētā noteiktas šādas kultūras pieminekļu kompleksās aizsargjoslas:

1) Ogres parka vasarnīcu kolonijas apbūves zona;

2) Ogres centra 20. un 30.-to gadu apbūves zona;

3) Jaunogres vasarnīcu apbūves zona.

64 Likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1. pants

Ogres novada pašvaldība, 2010 77


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.9.2. OGRES VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS UN NOVADPĒTNIECĪBAS DARBS

Ogres Vēstures un mākslas muzejs (turpmāk tekstā - OVMM) dibināts, pamatojoties uz

Ogres rajona Tautas deputātu padomes 23.10.1980. lēmumu, darbu uzsācis 1981. gada 21. jūlijā.

No 2009. gada 31. jūlija OVMM ir Ogres novada pašvaldības aģentūra, kas veic Ogres novada

kultūrvēstures mantojuma izzināšanu, krāšanu un popularizēšanu, tādējādi stiprina visu paaudžu

iedzīvotāju nacionālo un savas dzīvesvietas identitāti, veicina sabiedrības kultūrvēsturisko

izglītošanu.

Muzejā regulāri mainās mākslas un vēsturiskās izstādes, notiek pasākumi, tiek īstenots

izglītības darbs, veidojot un piedāvājot skolām muzejpedagoģiskās programmas. Muzeja zinātniskā

darba rezultāti pieejami publikāciju, muzeja izdevumu, kā arī izstāžu un ekspozīciju veidā.

Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājums ir Latvijas Nacionālā muzeju krājuma daļa, kurā

uzkrātās mākslas un vēstures vērtības atspoguļo Ogres pilsētas un novada (arī agrākā Ogres rajona)

veidošanos, vēsturisko attīstību, būvniecību, sadzīvi un kultūras dzīvi no aizvēstures līdz

mūsdienām (42. attēls). OVMM krājuma darba rezultātā ir izveidota bāze daudzpusīgiem

pētījumiem un izstādēm par Ogres novada kultūrvēsturi, nodrošināta tās saglabāšana un iekļaušana

Nacionālā muzeju krājuma apritē.

42. att. OVMM krājuma vienību skaita pieaugums no 2007. līdz 2009. gadam

Gads

No jauna pieņemtie Krājuma priekšmetu

priekšmeti kopskaits gada beigās

2007 618 37302

2008 1119 38421

2009 1017 39438

Muzejs sniedz tādus bezmaksas pakalpojumus kā muzeja ekspozīciju un izstāžu apskate

pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem, kā arī visiem apmeklētājiem trešdienās, bezmaksas ieeja

ir lielākajā daļā muzeja telpās organizēto sarīkojumu (izstāžu atklāšanas, tematiski pasākumi,

gadskārtu un citi svētki). Lai iegūtu papildu finansējumu pašvaldības piešķirtajam budžetam,

muzejs noteicis maksu par atsevišķiem pakalpojumiem.

Papildus pastāvīgajām ekspozīcijām muzejs iekārto tematiskas un mākslas izstādes.

Atsevišķas no tām tiek veidotas, paredzot iespēju tās eksponēt arī novada pagastu kultūras namos,

bibliotēkās vai skolās. Muzeja organizētie pasākumi orientēti uz dažādu sabiedrības grupu

mērķauditorijām. Muzeja organizētie pasākumi notiek Ogrē, bet nākotnē, attīstot sadarbību ar

novada kultūras iestādēm, atsevišķi muzeja rīkoti pasākumi varētu notikt arī pārējā teritorijā.

Muzeja apmeklētāju skaits pēdējo 3 gadu laikā bijis stabils un ar nelielu pieaugumu:

2007. gadā – 4501 apmeklētājs;

2008. gadā – 5541 apmeklētājs;

2009. gadā – 5398 apmeklētāji.

Dominējoši ir skolēnu grupu apmeklējumi, kas liecina par veiksmīgu muzeja sadarbību ar

skolām un tūrisma organizācijām. Pieprasītas ir arī muzeja speciālistu lasītās lekcijas. Pieaugoša ir

skolēnu aktivitāte, izmantojot muzeja krājumu un zinātnisko arhīvu, kā arī speciālistu konsultācijas,

kas nepieciešamas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu un projektu izstrādei.

Pēdējo trīs gadu (no 2007. - 2009. gadam) laikā muzeja darbinieku skaits ir nedaudz

samazinājies (līdz 10 nodarbinātajiem), visiem darbiniekiem ir atbilstoša kvalifikācija. Muzeja

speciālisti savu izglītību nemitīgi papildina dažādos ar muzeoloģiju un kultūrvēsturi saistītos

tālākizglītības kursos un projektos.

Aģentūras „Ogres Vēstures un mākslas muzejs” uzturēšanu un pamatfunkciju veikšanu ik

gadu finansē pašvaldība saskaņā ar noslēgto Pārvaldes līgumu un iesniegto darba plānu.

Ogres novada pašvaldība, 2010 78


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Muzeja ieņēmumus pamatā veido pašvaldības finanšu līdzekļi, kā arī maksas pakalpojumu

ieņēmumi. Muzeja darbības nodrošināšanai 2007. gadā izlietoti 94 982 LVL, 2008. gadā 121 484

LVL un 111 130 LVL 2009. gadā. Atlīdzībai ik gadu izmantoti no 67 % līdz 71 % kopējiem

izdevumiem, bet pārējos izdevumus veido preces un pakalpojumi.

2010. gadā muzejs pārcelts uz pielāgotām telpām Ogres Kultūras centra ēkā, līdz ar to

samazinājušās krātuvju, apmeklētāju apkalpošanas, palīginventāra novietošanas un darbnīcu telpu

platības. Krājuma priekšmetu glabāšanai nepieciešamās temperatūras un mitruma līmeņa

nodrošināšana ir problemātiska.

Muzejs ir nodrošināts ar administratīvajam, pētnieciskajam, krājuma uzskaites un

digitalizācijas darbam nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem. Datortehnikai novecojot un

plānojot multimediālu elementu ieviešanu ekspozīcijās un muzejpedagoģiskajā darbā, plānojami

ieguldījumi tehniskās bāzes pilnveidošanā.

Lai arī funkcionāli pielāgojamas, telpas to pašreizējā atrašanās vietā nav pilnībā piemērotas

pilnvērtīgai visu muzeja funkciju īstenošanai. Jau 2008. gadā pabeigts muzeja jaunās ēkas projekts,

kura realizāciju līdz šim nav izdevies uzsākt finansējuma trūkuma dēļ.

1.9.3. NOVADPĒTNIECĪBAS IZPĒTES OBJEKTI

Ogres Vēstures un mākslas muzejs ir pagaidām vienīgais akreditētais un valsts atzītais muzejs

Ogres novadā. Novada kultūrvēstures mantojuma apkopošanu, izpēti un popularizēšanu veic arī

citas Ogres novada teritorijā esošas struktūras un iestādes, ar kurām OVMM izveidojusies laba

sadarbība.

LGSCO (Latvijas Gaidu un skautu centrālās organizācijas) muzejs (pēc statusa – privāts) ir

unikāls ar to, ka ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā un visā Baltijā. Gaidu un skautu muzeja

krājums un ekspozīcijas stāsta par to, kā skautisms un gaidisms aizsākās Latvijā, par latviešu skautu

un gaidu gaitām visā plašajā pasaulē.

“Bet tā bija!” ir privāta novadpētniecības kolekcija Madlienā, izvietota Plāteres vecajā skolā.

Ekspozīcijā izvietoti Madlienas apkaimē savākti priekšmeti, kas stāsta par sociālisma un

postsociālisma dzīvi, padomju saimniecību „Madliena”. Muzejā saglabātas lietas, kas vēsta par

ievērojamiem novada cilvēkiem, atpazīstamām sava laika, novada un valsts personībām (K.

Kažociņš, E. Brencēns, A. Benjamiņš, K. Hūns).

Taurupes novadpētniecības istabā (pašvaldības struktūrvienība) savākti un eksponēti

materiāli par Taurupes pagasta vēsturi un personībām, kas šeit ir dzimuši, dzīvojuši, darbojušies un

kļuvuši pazīstami arī Latvijas mērogā: gleznotāju Vilhelmu Purvīti, operdziedoni Paulu Saksu,

ķīmiķi Mārtiņu Kalniņu, ģenerāļiem Rūdolfu Bangerski, Edurdu Kalniņu, Kažociņu un Kroderu

dzimtām.

Sergeja Eizenšteina komunikāciju centrs Ķeipenē (pašvaldības struktūrvienība) ir

netradicionāla ekspozīcija, kas atrodas dzelzceļa stacijas ēkā, veltīta kino režisoram Sergejam

Eizenšteinam. Ik gadu šeit notiek kino foruma „Arsenāls” organizēti pasākumi.

Sudrabu Edžus memoriālajā māja “Siliņi” Meņģelē (pašvaldības struktūrvienība) iekārtota

pazīstamā rakstnieka Sudrabu Edžus par viņa dzīvi un darbību, kā arī par Meņģeles pagasta vēsturi.

Ēka ir privātīpašums.

Suntažu novadpētniecības muzejs (pašvaldības struktūrvienība) iekārtots kādreizējā muižas

kungu mājā (tagad Suntažu vidusskola), kurā aplūkojama pagasta un skolas vēsture.

Vilhelma Purvīša dzimtās mājas „Vecjauži” Taurupes pagastā (privātīpašums) dzīvojamā ēka

ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. „Vecjaužos” notiek mākslinieku plenēri, izstādes, tā

veidojas par radošu cilvēku tikšanās un iedvesmas gūšanas vietu.

Novadpētniecības darbu veic arī skolās izveidotie muzeji vai novadpētniecības istabas (Ogres

1.vidusskola, Krapes pamatskola, Mazozolu pamatskola, Meņģeles pamatskola). Novadpētniecības

materiālus vāc un lasītājiem piedāvā arī novada bibliotēku darbinieki.

Ogres novada pašvaldība, 2010 79


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.9.4. BIBLIOTĒKAS

2010. gadā Ogres novadā darbojas 11 akreditētas publiskās bibliotēkas: viena reģiona

galvenās bibliotēkas statusā (Ogres centrālā bibliotēka), 10 - vietējas nozīmes bibliotēkas statusā.

Ogres Centrālā bibliotēka (turpmāk tekstā - OCB) ir patstāvīga Ogres novada pašvaldības

iestāde, kuras struktūrvienības ir Ogresgala un Ciemupes bibliotēkas.

Kā atbilstošā pagasta pārvaldes struktūrvienība darbojas:

- Krapes pagasta bibliotēka,

- Ķeipenes pagasta bibliotēka,

- Lauberes pagasta bibliotēka,

- Madlienas pagasta bibliotēka,

- Mazozolu pagasta bibliotēka,

- Meņģeles pagasta bibliotēka,

- Suntažu pagasta bibliotēka,

- Taurupes pagasta bibliotēka.

Novada pagastu bibliotēkās kopā strādā 13 bibliotekārie darbinieki, gandrīz visiem ir

atbilstoša kvalifikācija. Nepilnu darba laiku strādā Ciemupes, Krapes un Mazozolu bibliotēkas. Ne

visas bibliotēkas ir nodrošinātas ar tehniskajiem darbiniekiem, daļā bibliotēku speciālisti veic arī

apkopēju pienākumus.

OCB strādā 19 bibliotekārie darbinieki, kuriem ir darbam nepieciešamā kvalifikācija.

Bibliotēka ir nodrošināta ar nepieciešamajiem tehniskajiem darbiniekiem.

Visi bibliotekārie darbinieki izgājuši daudzpusīgu apmācību kursu BMGF 65 un Latvijas valsts

finansētā projekta „Trešais tēvadēls” ietvaros.

Bibliotēku darba skaitliskie rādītāji (par lasītājiem, apmeklētājiem un izsniegumu) par laika

posmu no 2007. līdz 2009. gadam apkopoti 9. pielikumā 66 .

Vidēji gadā bibliotēkās ir 8740 lasītāji. 2009. gadā no kopējā lasītāju skaita vislielākais tas

bijis OCB - 67,7 %, Madlienas bibliotēkā - 6,4 % un Ogresgala bibliotēkā - 4,6 %.

Bibliotēkās pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis apmeklētāju skaits - 2008. gadā par

4,6 %, salīdzinot ar 2007. gadu, bet 2009. gadā - par 14 %, salīdzinot ar 2008. gadu. Tas

izskaidrojams ar to, ka minētajā laika periodā būtiski uzlabojās bibliotēku materiāli tehniskā bāze,

bet jo īpaši nodrošinājums ar informācijas tehnoloģijām, kā arī paplašinājās bibliotēku sniegto

pakalpojumu klāsts, t.sk., bezmaksas internets un bezvadu interneta (WiFi) pieejamība. Vislielākais

apmeklētāju skaits 2009. bija OCB - 54,2 %, Suntažu pagasta bibliotēkā - 8,1 % un Ogresgala

bibliotēkā - 7, 4 % no kopējā apmeklētāju skaita (133 4410 apmeklētāji).

2009. gadā visvairāk izsniegumu no kopējā 337 193 izsniegumu skaita bijis OCB - 74,9 %,

Madlienas pagasta bibliotēkā - 5,7 % un Ogresgala bibliotēkā - 3,9 %.

Bibliotēkās krājumu skaits ir nedaudz samazinājies sakarā ar pastiprinātu darbu krājumu

kvalitātes uzlabošanā - no 85 474 vienībām 2007. gadā līdz 85 090 vienībām 2009. gadā. Aptuveni

50 % no krājumiem ir OCB, 8,2 % - Madlienas pagasta bibliotēkā un 7,1 % - Ķeipenes pagasta

bibliotēkā.

Kopējais grāmatu skaits novada bibliotēkās 2009. gadā bija 147 486. Vislielākais grāmatu

skaits 2009. gadā bija OCB - 49,4 %, Madlienas un Ķeipenes pagastu bibliotēkās - attiecīgi 8,6 %

un 6,6 %. Plašāka informācija par bibliotēku krājumu un grāmatu skaitu apkopota 9. pielikumā.

Bibliotēku finansiālais nodrošinājums (9. pielikums) bibliotēkām ir bijis ļoti atšķirīgs, tas

izskaidrojams ar pašvaldību kopējo finanšu situāciju un noteiktajām attīstības prioritātēm, struktūru

un spēju piesaistīt ārējos finanšu līdzekļus.

2008. gadā bibliotēkām pašvaldību budžetos piešķirti 431 989 LVL, bet 2009. gadā - 319 332

LVL. Būtiski samazinājies finansējums bibliotēkām, salīdzinot 2008. un 2009. gada rādītājus, un

65 Bill and Melinda Gates Foundation

66 Informācija sagatavota saskaņā ar statistikas atskaitēm par 2007. – 2009. gadu

Ogres novada pašvaldība, 2010 80


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

tas ir 26 %. Vislielākais finanšu apjoms 2009. gadā ir bijis OCB - 67, 4 %, Madlienas pagasta

bibliotēkai - 5,3 % un Ogresgala bibliotēkai - 5,1 %.

Būtiskākās izdevumu pozīcijas pēc 2009. gada budžeta līdzekļu izlietojuma ir bijušas

atlīdzība (60,4 %), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (15,4 %) un krājumu

komplektēšana - 7,1 % no kopējiem izdevumiem.

Būtiski atšķiras bibliotēkām piešķirtie līdzekļi, tos pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju un vienu

lasītāju.

2009. gadā vislielākais finansējums uz vienu iedzīvotāju bijis Lauberes pagasta bibliotēkai -

15,5, LVL, Meņģeles pagasta bibliotēkai - 13,4 LVL un Mazozolu pagasta bibliotēkai - 11,2 LVL.

Savukārt vismazākais tas bijis OCB - 8,0 LVL, Madlienas, Ogresgala un Ciemupes bibliotēkai - 8,2

LVL.

Līdzīga situācija parādās, izvērtējot krājuma eksemplāru skaitu un finansējumu krājuma

iegādei uz 1 iedzīvotāju un uz 1 lasītāju.

Bibliotēkas kopumā ir nodrošinātas ar informācijas tehnoloģijām (datori, printeri, skaneri,

multifunkcionālās iekārtas, kopētāji; programmnodrošinājums, interneta ātrums, WiFi).

Bibliotēkās kopā ir 118 datori, no kuriem 27 izmanto darbinieki. Praktiski visas bibliotēkas ir

nodrošinātas ar printeriem, daļai no tām ir kopētāji (kopā 8) un skeneri (kopā 5). Visas bibliotēkas ir

nodrošinātas ar interneta pieslēgumu un multifunkcionālajām iekārtām.

Bibliotēkās kopā ir 401 lasītāju vieta, no tām 80 - OCB, 15 - Suntažu un 14 Madlienas

pagasta bibliotēkā. Telpu tehniskais stāvoklis ir labs vai ļoti labs sešās bibliotēkās (OCB,

Madlienas, Ogresgala, Ciemupes, Suntažu un Taurupes bibliotēka), bet apmierinošs pārējās

bibliotēkās - atsevišķās no tām ir nepieciešams remonts.

2008. gadā izstrādāts OCB rekonstrukcijas projekts, taču tā realizācija tuvākajā nākotnē ir

neskaidra.

Bibliotēku regulāri organizētie pasākumi ir izstādes, tematiski pasākumi, bibliotekārās

stundas, konkursi, Bibliotēku nedēļa, Grāmatu svētki, Bērnu žūrija, Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa.

Ogres novadā un arī apkārtējo pašvaldību teritorijās daļa iedzīvotāju bibliotekāros

pakalpojumus turpina saņemt, izmantojot mobilo bibliotēku jeb bibliobusu. Lai nodrošinātu šī

pakalpojumu sniegšanu labā kvalitātē arī nākotnē, nepieciešams noslēgt sadarbības līgumus ar

kaimiņu pašvaldībām, kā arī atjaunot mobilās bibliotēkas materiāli tehnisko bāzi.

Informācija par bibliotēkām pieejama Ogres Centrālās bibliotēkas mājas lapā www.ocb.lv

sadaļā „Novadu bibliotēkas”, novada mājaslapā www.ogresnovads.lv , Latvijas bibliotēku portālā

www.biblioteka.lv, kā arī portālā www.kulturaskarte.lv.

1.9.5. NEMATERIĀLAIS KULTŪRAS MANTOJUMS

Kultūras identitātes apzināšanā, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un

dokumentēšanā būtiska nozīme ir pašvaldības un privātajām kultūras institūcijām.

Pēc Ogres novada izveidošanas 2009. gada 1. jūlijā strukturālas izmaiņas skāra daudzas

pagastu pašvaldību izveidotās kultūras institūcijas, kurām līdz tam bija pašvaldības iestādes

statuss.

Saskaņā ar nolikumu 67 Ogres novadā darbojas pašvaldības aģentūra „Ogres novada kultūras

centrs” un šādas iestādes - Ogres mākslas skola, Ogres mūzikas skola, Ogres novada bērnu un

jauniešu centrs, Ogres centrālā bibliotēka un Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola

(informācija par profesionālās ievirzes izglītības iestādēm apkopota 7. nodaļā „Izglītība”).

Ogres novada kultūras centrs ir daudzfunkcionāla kultūras iestāde, kuras pakļautībā atrodas

struktūrvienības Ogres kultūras centrs, Ogresgala tautas nams un Ciemupes tautas nams, un tas

plāno, organizē, koordinē un kontrolē kultūras procesu Ogres un Ogresgala pagasta kultūras

iestādēs.

67 Pēc Ogres novada pašvaldības nolikuma

Ogres novada pašvaldība, 2010 81


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Katra pagasta teritorijā kā attiecīgās pagasta pārvaldes struktūrvienības darbojas Krapes tautas

nams, Ķeipenes tautas nams, Lauberes kultūras nams, Madlienas kultūras nams, Mazozolu tautas

nams, Meņģeles tautas nams, Suntažu kultūras nams un Taurupes tautas nams.

Viena no kultūras un tautas namu darbības pamatjomām ir nemateriālā kultūras

mantojuma saglabāšana. Šajās iestādēs ik gadu darbojas ap 13 dažāda veida mākslinieciskie

kolektīvi (9. pielikums). Apkopotā informācija liecina, ka pakāpeniski samazinās gan kopējais

kolektīvu, gan dalībnieku skaits tajos. No 2007. līdz 2009. gadam kolektīvu skaits samazinājies par

13 % jeb 11 kolektīviem, bet dalībnieku skaits tajos attiecīgi par 9,2 % jeb 188 dalībniekiem 68 .

Vislielākais amatiermākslas kolektīvu un praktiski nemainīgs to dalībnieku skaits ir bijis

Ogres kultūras centrā - 31 kolektīvs ar vidēji 958 dalībniekiem gadā. Visus gadus nemainīgs

māksliniecisko kolektīvu skaits, tas ir 9, ir bijis Madlienas un Suntažu kultūras namos. Madlienas

kultūras namā dalībnieku skaits pakāpeniski ir palielinājies no 159 līdz 206 dalībniekiem, bet

Suntažu kultūras namā samazinājies tikai 2009. gadā.

Gandrīz visos kultūras un tautas namos apskatāmajā laika posmā darbojušies bērnu

kolektīvi, taču to skaits pakāpeniski ir samazinājies - no 24 kolektīviem (dalībnieku skaits 788)

2007. gadā līdz 19 kolektīviem 2009. gadā (dalībnieku skaits 687).

No kopējā māksliniecisko kolektīvu skaita ik gadu 16 līdz 18 kolektīvi, no kuriem apmēram

puse bērnu kolektīvu jeb 12 % no kopējā kolektīvu skaita, ir bijuši maksas kolektīvi. Tajos

mākslinieciskajās aktivitātēs darbojušies no 530 dalībniekiem 2009. gadā līdz 1075 dalībniekiem

2008. gadā. Vislielākais maksas kolektīvu skaits ir Ogres kultūras centrā.

Pašvaldības kultūras un tautas namos darbojas arī interešu pulciņi, to vidējais skaits gadā ir

10 un ar svārstīgu dalībnieku skaitu. Daļa no tiem, galvenokārt pieaugušajiem, ir maksas pulciņi.

Pašvaldības iedzīvotāju iesaistīšanos mākslinieciskajos kolektīvos un pārējos kolektīvos

2009. gadā raksturo 43. attēls.

43. att. Māksliniecisko kolektīvu un interešu klubu un to kopējais dalībnieku skaits

kultūras iestādēs 2009. gadā

Kultūras/ tautas nams

Kolektīvu un

klubu skaits

kopā

Tai skaitā

bērnu

kolektīvi

Dalībnieku

skaits kopā

Tai skaitā

bērni

Ciemupes tautas nams 1 0 14 0

Krapes tautas nams 3 1 33 15

Ķeipenes tautas nams 6 0 71 0

Lauberes kultūras nams 7 2 104 36

Madlienas kultūras nams 10 1 211 52

Mazozolu tautas nams 1 0 10 0

Meņģeles tautas nams 8 4 77 56

Ogresgala tautas nams 8 3 160 106

Ogres KC 32 8 970 454

Suntažu kultūras nams 10 1 158 8

Taurupes tautas nams 4 0 28 0

Pavisam kopā 90 19 1837 687

Ņemot vērā iedzīvotāju kopējo skaitu pašvaldībā uz 2009. gada 1. janvāri, var secināt, ka

augstāk minēto kultūras iestāžu mākslinieciskajos kolektīvos un interešu klubos iesaistīti 4,5 % no

kopējā iedzīvotāju skaita. Šie dati ir aptuveni, jo nav zināms, cik pašvaldības iedzīvotāju ir

iesaistījušies mākslinieciskajos kolektīvos citās pašvaldībās, jo īpaši Rīgā.

68 Visi dati par kultūras un tautas namu rādītājiem iegūti no kultūras un tautas namu statistikas atskaitēm

Ogres novada pašvaldība, 2010 82


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Kultūras un tautas namu kopējie ieņēmumi 2007. gadā bija 937 818 LVL, 2008. gadā - 1 105

694 LVL, bet 2009. gadā - 1 089 465 LVL.

Pēdējie gadi raksturīgi ar to, ka vairākas pašvaldības mērķdotāciju ATR pabeigšanai pilnībā

vai daļēji izmantoja kultūras un tautas namu rekonstrukcijai un remontdarbu veikšanai (Krapes,

Meņģeles, Ķeipenes un Lauberes pašvaldības), tādējādi ievērojami palielinot kopējos nozarei

atvēlētos līdzekļus. Valsts budžeta mērķdotācijas kolektīvu vadītāju darba samaksai par augstiem

kolektīvu sasniegumiem saņēmuši Ogres novada kultūras centra, Madlienas, Suntažu un Lauberes

kultūras namu kolektīvu vadītāji.

75 līdz 84 % (attiecīgi 2009. un 2007. gadā) budžeta ieņēmumu veidoja pašvaldības budžeta

līdzekļi, bet citi ieņēmumi no 13 līdz 23 % gadā. Citus ieņēmumus veido ieejas maksas - ne vairāk

kā 3,6 % (2008. gadā) un maksas pakalpojumi - līdz 6,5 % gadā (2008. gadā).

No kopējiem budžeta izdevumiem kultūras un tautas namiem visvairāk izlietoti Ogres

kultūras centrā (2007. gadā - 59,7 %, 2008. gadā - 61 %, 2009. gadā - 46,4 %), Suntažu kultūras

namā (2007. gadā - 7,7 %, 2008. gadā - 8,5 %, 2009. gadā - 5,8 %). Ieguldītās investīcijas kultūras

un tautas namu rekonstrukcijā būtiski ietekmējušas kopējo līdzekļu izlietojumu, tādējādi 2008. gadā

ievērojami pieaug Mazozolu tautas nama izdevumu īpatsvars 2008. gadā (6,6 %) un Meņģeles

tautas nama izdevumu īpatsvars 2009. gadā (17,2 %).

Kopējo izdevumu struktūru atspoguļo 44. attēls.

44. attēls. Kultūras un tautas namu kopējo izdevumu struktūra

Izdevumi 2007. gads 2008. gads 2009. gads

Kopā

LVL

% no

kopējiem

Kopā

LVL

% no

kopējiem

Kopā

LVL

% no

kopējiem

izdevumiem

izdevumiem izdevumiem

Atlīdzība 333379 35,9 475254 41,9 371217 34,3

VSAOI 74038 8,0 110758 9,8 88835 8,2

Ēku remonts 174533 18,8 76966 6,8 263226 24,3

Pamatlīdzekļu

iegāde

Komunālie

maksājumi

Pārējās

izmaksas

36353 3,9 16000 1,4 16342 1,5

78243 8,5 89536 7,9 117200 10,8

230977 24,9 364815 32,2 225285 20,9

Dati par kultūras iestāžu un struktūrvienību izdevumiem uz vienu attiecīgās teritorijas

iedzīvotāju būtiski atšķiras. Vidēji novadā (neskaitot vienreizējās investīcijas) 2007. gadā uz vienu

iedzīvotāju iepriekš minētajās iestādēs izlietoti 23,26 LVL, 2008. gadā - 28,12 LVL, bet 2009. gadā

- 26,29 LVL. 2007. gadā vismazāk līdzekļu uz vienu pašvaldības iedzīvotāju ir bijis Krapes tautas

namā - 7,08 LVL, bet visvairāk - 40,01 LVL - Mazozolu tautas namā. Savukārt 2009. gadā

vismazākie finanšu līdzekļi ir bijuši Taurupes tautas namam (5,14 uz iedzīvotāju), bet vislielākie -

Ķeipenes tautas namam - 32,68 LVL uz iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka šos datus būtiski ietekmējusi

katras pašvaldības finanšu vadība un, iespējams, daļa no kultūras un tautas namu izdevumiem

attiecināmi uz citām izdevumu pozīcijām, jo vairākas kultūras institūcijas atrodas ēkās kopā ar

citām iestādēm vai struktūrvienībām.

Kultūras un tautas namos strādājošo skaits 2007. un 2008. gadā ir bijis praktiski nemainīgs

(145 darbinieki), bet 2009. gadā tas samazinājies līdz 135 darbiniekiem. Nemainīgs visos gados ir

iestāžu un struktūrvienību vadītāju skaits - 12. 2007. un 2008. gadā ir bijis vienāds speciālistu skaits

- 76 (ap 50 % no kopējā darbinieku skaita), bet 2009. gadā tas samazinājies līdz 68. Nedaudz ik

gadu mainījies pārējo darbinieku skaits, un 2009. gadā tie bija 55 darbinieki. Apmēram 50 % no

kopējā strādājošo skaita ir bijis Ogres kultūras centrā, ap 10 % Madlienas un 10 % Suntažu kultūras

Ogres novada pašvaldība, 2010 83


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

namā. Atšķirībā no citām pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām un, ņemot vērā kultūras darba

specifiku, vairāk nekā puse no darbiniekiem nav nodarbināti pamatdarbā, 2009. gadā šis rādītājs

sasniedz 54,1 %.

Īpašas atšķirības vērojamas vidējā atlīdzībā vadītājiem, speciālistiem un pārējiem

darbiniekiem starp visām novada kultūras institūcijām, tāpēc iegūtā informācija jāanalizē papildus.

Piemēram, pat neņemot vērā viszemāko un visaugstāko atlīdzību vidēji mēnesī, 2009. gadā vadītāju

grupā tā atšķiras piecas reizes, speciālistiem - 4,7 reizes, bet pārējiem darbiniekiem - divas reizes.

Lai veiksmīgi nodrošinātu kultūras pasākumu norisi, visos pagastos ir uzcelti kultūras vai

tautas nami. Vidēji vietu skaits zālēs svārstās no 200 līdz 300, visvairāk vietu ir Ogres kultūras

centra zālē - 670, bet vismazāk Taurupes tautas namā - 100. Mazās un citas zāles ir Lauberes,

Madlienas, Suntažu kultūras namos (papildus ap 250 vietām) un Ogres kultūras centrā.

Brīvdabas estrādes vai deju grīdas ir Lauberē, Madlienā un Suntažos (abas skaitliski

ietilpīgākās estrādes pagastos), kā arī Taurupē, bet to tehniskais stāvoklis praktiski visās vietās ir

neapmierinošs vai daļēji apmierinošs. Ogres pilsētā estrāde ir privātīpašums, tajā pēdējos gados

praktiski nenotiek pašvaldības organizēti pasākumi.

Materiāli tehniskā nodrošinājuma ziņā kopīgas problēmas ir kinofilmu demonstrēšanā, jo

praktiski nekur nav atbilstošas aparatūras. Apkopotie dati liecina, ka problemātisks ir skatuvju

aprīkojums - nepilnīgs skaņas un gaismas aprīkojums, neapmierinošs skatuvju grīdas segums.

Būtiski atzīmēt, ka lielai daļai māksliniecisko kolektīvu ir stipri nolietojušies tautas tērpi vai to nav

vispār.

Pašreizējā Ogres novada mākslinieciskie kolektīvi aktīvi iesaistījušies dažādās

mākslinieciskajās aktivitātēs, to priekšnesumi ir neatņemama valsts un pašvaldības svētku

sastāvdaļa.

Īpaši jāatzīmē kolektīvu dalība Vispārējos Latviešu Dziesmu un deju svētkos. 2008. gada

XXIV Vispārējos Latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos piedalījās 28 mākslinieciskie kolektīvi -

8 kori, 15 deju kolektīvi, 2 pūtēju orķestri, 2 vokālie ansambļi un viena lietišķās mākslas studija.

Vislielākais kolektīvu skaits šajos svētkos bija no Ogres kultūras centra - 13, no Suntažu kultūras

nama - 6 kolektīvi, Madlienas kultūras nama - 6 kolektīvi. Lauberes kultūras nams svētkos

piedalījās ar diviem kolektīviem, bet Ķeipenes tautas nams ar vienu kolektīvu.

Kā tradicionālie kultūras un tautas namu organizētie pasākumi jāmin pilsētas un pagastu

dienas (Ogre, Suntaži, Madliena, Ķeipene), festivāli un konkursi (pūtēju orķestru festivāls „Brīze”,

Mūzikas svētki, sporta deju konkurss „Sveču gaismā” Ogrē, Suntažu pagasta dziesmu svētki,

mākslinieku plenērs Ķeipenē, ražas svētki Meņģelē un c.), gadskārtu un ieražu svētki.

Ogres novada pašvaldība, 2010 84


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.10. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA

1.10.1. SOCIĀLĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Pēdējo gadu straujais bezdarba līmeņa pieaugums, iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās,

migrācija un citi faktori ir ietekmējuši sociālo situāciju novadā.

Pašvaldības budžeta līdzekļi sociālajiem pabalstiem no 2009. gada līdz 2010. gadam

pieauguši no 760 424 LVL līdz 1 211 481 LVL jeb par 159,3 %. Turpina pieaugt arī pieaug sociālo

dienestu klientu skaits un sociālo palīdzību saņēmušo personu skaits. Tas liecina par sociālās

situācijas pasliktināšanos. Informācija par izmaksāto sociālu pabalstu dinamiku apkopota 10.

pielikumā.

Lai nodrošinātu likumā „Par pašvaldībām” noteikto autonomu funkciju izpildi sociālajā

jomā, pašvaldība ir izveidojusi 4 sociālos dienestus - Ogres, Madlienas, Suntažu un Taurupes

sociālos dienestus, līdz ar to katrā Ogres novada teritoriālajā vienībā ir nodrošināts normatīvo aktu

prasībām atbilstošs sociālā darba pakalpojums.

Sociālo pakalpojuma un sociālās palīdzības likumā 10. pantā noteikta norma, ka uz 1000

iedzīvotājiem jābūt 1 sociālā darba speciālistam. Ogres novadā kopumā uz 1 sociālā darba

speciālistu ir 1188 iedzīvotāji, bet Ogres pilsētā un Ogresgalā - viens sociālā darba speciālists uz

1300 iedzīvotājiem. Tas liecina, ka vēl joprojām trūkst kvalificētu sociālā darba speciālistu.

Katrs no četriem novada sociālajiem dienestiem veic profesionālu sociālo darbību:

1) palīdz personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot

savu spēju funkcionēšanu;

2) administrē pašvaldības budžeta līdzekļus, kas piešķirti sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības sniegšanai;

3) sniedz sociālo atbalstu ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī

audžuģimenēm un aizbildņiem;

4) sniedz sociālos pakalpojumus vai organizē to sniegšanu personām, kurām ir sociālās

funkcionēšanas vai pašaprūpes traucējumi, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes

locekļiem, invalīdiem, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura

traucējumiem un citām personu grupām, kurām tas nepieciešams;

5) sniedz sociālo palīdzību trūkumā nonākušām personām;

6) iesaista klientus savu problēmu risināšanā, sekmē atbalsta un pašpalīdzības grupas

veidošanu un darbību;

7) novērtē sociālā dienesta administrēto un pašvaldības finansēto sociālo pakalpojumu un

sociālās palīdzības kvalitāti, informē iedzīvotājus par sociālajiem pakalpojumiem un

sociālo palīdzību.

1.10. 2. OGRES SOCIĀLAIS DIENESTS UN TĀ STRUKTŪRVIENĪBAS

Saskaņā ar Ogres novada pašvaldības Ogres Sociālā dienesta nolikumu Sociālais dienests ir

pašvaldības iestāde, kuras sastāvā ietilpst vairākas nodaļas un struktūrvienības, un tajā kopumā

nodarbināti 48 darbinieki. Ogres sociālais dienests sniedz sociālo palīdzību un sociālos

pakalpojumus Ogres pilsētā un pakalpojumu centros Ogresgalā un Ciemupē. Ogres sociālajā

dienestā, atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam, ir nodrošināti sociālās

palīdzības, sociālā darba, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

Sociālās palīdzības speciālistu uzdevums ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā

nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām (personām) ģimenēm, lai apmierinātu to

pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. Sociālās

palīdzības speciālisti izvērtē un piešķir valsts un pašvaldību normatīvajos aktos noteiktos pabalstus.

Ogres novada pašvaldība, 2010 85


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Sociālās palīdzības speciālisti sniedz iedzīvotājiem nepieciešamo informāciju par dokumentu

aizpildīšanas kārtību un nepieciešamajiem dokumentiem iesnieguma izskatīšanai, konsultē sociālo

pakalpojumu saņemšanas jautājumos, kā arī veido datu bāzi par ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām

personām. Kopumā sociālā dienestā ir nodrošināti 13 sociālo pabalstu veidi.

Sociālo pakalpojumu attīstība ir būtisks Latvijas sociālās politikas mērķis, kā arī svarīgs

priekšnoteikums mazaizsargāto grupu sociālās atstumtības mazināšanai. Sociālā darba mērķis ir

palīdzēt personai, ģimenei noteikt, atrisināt vai mazināt sociālās problēmas, attīstot pašas personas

resursus un iesaistot atbalsta sistēmas. Ogres sociālajā dienestā tiek sniegti vairāki pakalpojumi:

1) sociālā darba pakalpojums ģimenēm ar bērniem;

2) sociālās aprūpes pakalpojumi;

3) sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

Atbalsta nodaļā ģimenēm ar bērniem sociālo darbu ģimenēm ar bērniem veic 3 sociālie

darbinieki Ogres pilsētā, bet no 2008. gada 1 sociālais darbinieks strādā pakalpojumu centrā

Ogresgalā un Ciemupē; Ogres novada sociālajā dienestā darbu uzsācis arī psihologs, veicot

psihodiagnostiku un psiholoģisko konsultēšanu sociālā riska ģimenēm. 2010. gadā darbu atbalsta

nodaļā uzsācis arī sociālais aprūpētājs, kurš pilnveido ģimeņu dzīvesprasmes. Kopējais lietu skaits

vidēji mēnesī 2008. gadā bija 76, 2009. gadā - 77, bet 2010. gadā - 83.

Lai sekmīgi risinātu ģimenes multiproblēmas (vecāku alkoholismu, narkomāniju, bērnu

pamešanu novārtā, nevērīgu vecāku attieksmi pret bērniem, kā arī vecāku neizglītotību) un sekmētu

šo ģimeņu sociālo un psiholoģisko atveseļošanos, sociālajam darbiniekam jāveic pasākumu

kopums, kas uzlabotu ģimenes funkcionēšanas apstākļus, palīdzētu personām, ģimenēm atjaunot

savu spēju sociāli funkcionēt.

Sociālās aprūpes nodaļas mērķis ir sniegt sociālās aprūpes un rehabilitācijas

pakalpojumus, lai stabilizētu, atjaunotu, uzlabotu vai uzturētu personas sociālās funkcionēšanas

spējas un iekļaušanos sabiedrībā. Sociālās aprūpes nodaļā strādā 2 sociālie darbinieki - vadītājs un

darbinieks, kurš piegādā siltas pusdienas mājās. Sociālās aprūpes nodaļas sniedz šādus

pakalpojumus:

1) aprūpe mājās;

2) silto pusdienu piegāde.

Aprūpe mājās var būt pastāvīga vai pagaidu. Aprūpi mājās var saņemt tās personas Ogres

pilsētā, Ogresgala pagastā, kuras vecuma, garīgu vai fizisku traucējumu dēļ, slimības laikā vai

atveseļošanās periodā nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurām nav

likumīgu apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt nepieciešamo palīdzību.

Šo pakalpojumu skaits un tiem izlietotie pašvaldības budžeta līdzekļi pieaug ar katru gadu.

2005. gadā pakalpojumu saņēma 17 klienti, 2006. - 20, 2007. - 25, 2008. - 36 un 2009. - 47 klienti.

Pakalpojumu nodrošina sociālie aprūpētāji, kuri slēdz līgumu ar sociālo dienestu, bet 2009. gadā -

arī izmaksājot pabalstu aprūpējamai personai. 2010. gadā NVA projekta ietvaros sociālās aprūpes

pakalpojuma sniegšanā iesaistījās bezdarbnieki ar 100 Ls stipendiju.

Silto pusdienu piegāde ir pakalpojums, kuru nodrošina Ogres pilsētas iedzīvotājiem. Sociālā

dienesta darbinieks piegādā pusdienas klientiem mājās, izmantojot sociālā dienesta autotransportu.

Vidēji mēnesī šo pakalpojumu izmanto ap 20 klientu.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ilgstošas aprūpes un

sociālās rehabilitācijas institūcijā pašvaldība nodrošina vidēji 20 klientiem gadā.

Valsts sociālās aprūpes centros ir nodrošināti pakalpojumi pilngadīgām personām ar

smagiem garīga rakstura traucējumiem, neredzīgām personām, bērniem ar garīga rakstura

traucējumiem, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz 2 gadu vecumam.

Sociālās aprūpes nodaļa šajā jomā saņem vidēji 13 iesniegumus gadā, bet pakalpojumu saņem

vidēji 8 personas gadā.

Nodaļas darbinieki veic klientu sociālo funkcionēšanas spēju atjaunošanu un uzlabošanu, lai

sekmētu klientu iekļaušanos sabiedrībā. Tas ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums klientiem,

kuriem nepieciešama palīdzība dažādu dokumentu kārtošanā, invaliditātes grupu kārtošanā, dzīves

Ogres novada pašvaldība, 2010 86


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

apstākļu uzlabošanā, konfliktsituāciju ģimenē un ar kaimiņiem risināšanā, sociālo prasmju

attīstīšanā un sadzīves jautājumu risināšanā.

Sociālo rehabilitāciju sociālajā dienestā veic 3 darbinieki - viens speciālists strādā ar klientu

rehabilitācijas plānu sastādīšanu, nosūta uz rehabilitācijas iestādēm. Divi ielu sociālie darbinieki

strādā ar narkotisko vielu atkarīgiem cilvēkiem. Sociālā rehabilitācija nodrošina personas

funkcionālo spēju uzlabošanu, atjaunošanu, mazina invaliditātes, darbnespējas, brīvības

atņemšanas, soda izciešanas, atkarības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas

dzīvē.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidi ir:

1) sociālās rehabilitācijas plāna sastādīšana, lēmumu pieņemšana par ievietošanu Valsts

sociālās rehabilitācijas institūcijās un programmās;

2) medicīniskā rehabilitācija bērniem un pieaugušajām personām (medicīnisko rehabilitāciju

veic 1 medmāsa – masiere. Rehabilitācijā ietilpst masāžas un fizikālās procedūras. Vidēji

gadā veiktas 1600 masāžas kursu procedūras un 1500 fizikālās procedūras);

3) sociālais darbs ar narkotisko un psihotropo vielu atkarīgajām personām(ielu sociālais

darbinieks veic šļirču apmaiņu, profilaktiskos pasākumus).

1.10.2.1. Dienas centrs „Saime”

Dienas centra personām ar garīga rakstura traucējumiem „Saime” mērķis ir nodrošināt

sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un

brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīgās attīstības traucējumiem, lai radītu pēc iespējas

lielāku personas pašnoteikšanos un pēc iespējas pilnīgāku integrāciju sabiedrības dzīvē. Centra

darbībai ir jāveicina personu ar garīga rakstura traucējumiem dzīvošana ārpus stacionāra tipa

iestādēm, atbalstot tās ģimenes, kuras vēlas pašas uzturēt un aprūpēt šādas personas.

Centru apmeklē cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas sasnieguši 16 gadu vecumu un

kuriem ir I vai II invaliditātes grupa. 2009. gadā centru apmeklēja 25 līdz 30 klienti.

Dienas centrs katru darba dienu saviem klientiem piedāvā dažādas nodarbības: vizuālā

māksla, sporta nodarbības, veselības mācība, garīgā stunda, sarunas par ticību, datornodarbības,

floristika, mūzika, mūzikas terapija, rokdarbi, aušana, pašaizstāvības grupa, mājturība. Centrs

klientiem organizē teātra, kino, muzeju, operas un baleta teātra apmeklējumus, konferences un

nometnes, ekskursijas.

Lielāko daļu nodarbību vada dienas centra darbinieku komanda ar atbilstošu izglītību un

darba kvalifikāciju - divi sociālie darbinieki, divi audzinātāji un vadītājs.

1.10.2.2. Krīzes centrs „Laipas”

Krīzes centra vardarbībā cietušajiem bērniem “Laipas” uzdevums ir nodrošināt krīzes

situācijā nonākušajiem bērniem vecumā no 5 līdz 15 gadiem nepieciešamo diennakts psiholoģisko

palīdzību, sociālo rehabilitāciju, drošu naktsmītni un tiesību aizsardzību. Krīzes situācijās

patvērumu saņem sievietes ar jaunākiem bērniem, kā arī jaunieši līdz 18 gadu vecumam.

Sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām krīzes centrs veic sociālās atveseļošanas darbu

ar bērna ģimenes locekļiem, lai palīdzētu pārvarēt esošās problēmas un bērns ar iespējami mazāku

psiholoģisko traumu varētu integrēties sabiedrībā. Nepieciešamības gadījumā, ja bērns ir cietis no

vardarbības ārpus ģimenes, krīzes centra speciālisti sniedz arī ambulatoru palīdzību.

Krīzes centrā ir 10 uzturēšanās vietas. Ik gadus krīzes centrā rehabilitācijas pakalpojumus

saņem ap 50 bērnu.

Gadījumos, kad tiesvedībā ir uzsākti kriminālprocesi par prettiesisku izturēšanos pret bērnu,

krīzes centra psihologa klātbūtnē krīzes centrā notiek bērna nopratināšana.

Aktuāla kļūst vardarbībā cietušo sieviešu problēmu risināšana. Krīzes centrā griežas aizvien

vairāk sieviešu ar lūgumu sniegt viņām un bērniem patvērumu un atbalstu, bet krīzes centra darbība

nav vērsta uz vardarbībā cietušo sieviešu rehabilitāciju. Neraugoties uz to, pēdējā gada laikā krīzes

Ogres novada pašvaldība, 2010 87


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

centrs nodrošināja patvērumu un psiholoģisko rehabilitāciju 3 sievietēm un viņu nepilngadīgajiem

bērniem. Pieprasījums pēc šāda veida pakalpojuma ir pieaudzis, taču telpu un nepieciešamo

speciālistu trūkuma dēļ krīzes centrs nevar nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu arī

personām, kuras varētu būt cietušas no cilvēku tirdzniecības.

1.10.2.3. Ģimenes atbalsta dienas centrs

Ģimenes atbalsta dienas centra (turpmāk tekstā - Ģimenes centrs) uzdevums ir nodrošināt

bērnu un jauniešu vecumā no 5 līdz 18 gadiem uzturēšanos Ģimenes centrā laika posmā no plkst.

11 līdz 19, izņemot sestdienas un svētdienas, organizējot sociālā riska ģimeņu bērnu un jauniešu

brīvo laiku, kontekstā risinot ģimeņu sociālās problēmas un sadarbībā ar valsts un pašvaldības

institūcijām sekmējot šo ģimeņu atveseļošanos.

Ģimenes centra darbībai izvirzīti vairāki mērķi: radīt gaisotni, kurā bērns justos uzklausīts,

saprasts un pieņemts; sniegt sociālpedagoģisko un psiholoģisko palīdzību bērniem, jauniešiem un

viņu vecākiem; veicināt sadarbību ar tiesībsargājošajām institūcijām, valsts un sabiedriskajām

organizācijām; sekmēt ģimenes kustību par dzīvi, brīvu no atkarības vielām; integrēt bērnu

sabiedrībā un organizēt izglītojošās un atbalsta grupas bērniem un viņu vecākiem.

Ģimenes centra apmeklējums ir ļoti liels, piemēram, 2007. gadā reģistrēti 7224 apmeklētāji

(vidēji dienā ap 40 bērnu un jauniešu). 2008. gadā Ģimenes centram piešķīra papildu telpas Grīvas

prospektā 4a, kurā uzturas bērni no 5 līdz 12 gadiem. Ģimenes centrā Meža prospektā 9 uzturas

bērni no 12 līdz 18 gadiem. Līdz ar to audzinātājas darba procesu var organizēt vieglāk un

kvalitatīvāk gan tematiskā, gan saturiskā ziņā, tādējādi uzlabojot uzlabo bērna attīstības un iemaņas

savstarpējās komunikācijas veidošanas procesu.

Ģimenes centrā var saņemt sociālā pedagoga un psihoterapeita palīdzību.

1.10.2.4. Jaunatnes veselības centrs

Jaunatnes veselības centrā (turpmāk tekstā - JVC) strādā 2 sociālie darbinieki jauniešu

konsultēšanai un preventīvam darbam ar skolu jauniešiem. Ir izstrādātas nodarbību tematiskās

programmas, metodiskā bāze, videotēka ar mērķi informēt un izglītot Ogres novada iedzīvotājus,

īpaši jauniešus, par reproduktīvo, seksuālo un garīgo veselību.

Ogres JVC darbības pamatvirzieni ir jauniešu izglītošana par seksuālo, reproduktīvo un

garīgo veselību - nodarbības jauniešu grupām (no 1. klases līdz 12. klasei); individuālās

konsultācijas, brīvprātīgo jauniešu grupu aktivitātes (diskusijas, akcijas, konkursi, nodarbības, u.c.);

informatīvo pasākumu organizēšana - semināri, lekcijas, nometnes utt. atkarīgo jauniešu (alkohola,

narkotiku, azartspēļu) atbalsta grupas, nodarbības un tikšanās jaunajām māmiņām.

Gada laikā Ogres JVC apmeklē apmēram 3000 pusaudžu un jauniešu.

1.10.3. MADLIENAS SOCIĀLAIS DIENESTS

Madlienas sociālā dienesta darbība novadā ir turpinājums iepriekšējam darbam, jo sociālais

dienests Madlienā bija izveidots 2002. gadā. No 2010. gada Madlienas sociālais dienests strādā

plašākā mērogā, apkalpojot arī Ķeipenes un Krapes pagastos deklarētās personas.

Madlienas sociālajā dienestā strādā sociālā dienesta vadītāja, divi sociālie darbinieki, sociālās

palīdzības organizatore, divas aprūpētājas mājās.

Lielākajai daļai sociālā dienesta darbinieku ir atbilstoša profesionālā izglītība, savukārt

sociālās aprūpētājas darbam nepieciešamās zināšanas ir apguvušas un vairākkārt tās papildinājušas

kursos.

Klientu apkalpošana notiek Madlienas sociālajā dienestā un klientu apkalpošanas punktos

Krapē reizi nedēļā un Ķeipenē divas reizes nedēļā.

Ogres novada pašvaldība, 2010 88


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Sociālā palīdzība. Sociālā dienesta lēmums par personas (ģimenes) atzīšanu par trūcīgu vai

maznodrošinātu dod iespēju iedzīvotājiem saņemt sociālo palīdzību. Tā kā sociālo dienestu

izsniegtā attiecīgā izziņa dod iespēju iedzīvotājiem saņemt medicīnas pakalpojumus un

kompensējamos medikamentus ar atlaidēm, iedzīvotāji daudz aktīvāk apmeklē sociālo dienestu, lai

izvērtētu savus ienākumus un materiālo stāvokli.

Salīdzinot pieprasījumu pēc pabalstiem pirms pieciem gadiem un 2009. gadā, ievērojami

pieaudzis pabalstu saņēmēju skaits un izmaksāto pabalstu apjoms. Sakarā ar krīzes radīto lielo

bezdarbu valstī, pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai

turpina pieaugt, jo vairāk tādēļ, ka šobrīd ir atviegloti noteikumi personu (ģimeņu) atzīšanai par

trūcīgām (saskaņā ar Ogres novada saistošajiem noteikumiem atsevišķi kredītsaistību veidi netiek

ņemti vērā).

Madlienas pagastā iedzīvotājiem vienmēr ir bijusi iespēja saņemt LR likumdošanas aktos

noteikto sociālo palīdzību, jo sociālajai palīdzībai piešķirtais finansējums ir bijis pietiekams.

Likumdošanā paredzētos sociālās palīdzības pabalstus iepriekšējos gados ir izmaksājusi arī

Ķeipenes pašvaldība, bet ne vienmēr to piešķiršanā ir ievērotas normatīvo aktu prasības.

2010. gadā sociālajā dienestā ir palielinājies apmeklētāju skaits, tāpēc pieaudzis veicamo

darba apjoms - sociālajiem darbiniekiem ir jāiesaistās arī iedzīvotāju apkalpošanā, pieņemot

iesniegumus ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai un pabalstiem, kā arī nosakot līdzdarbības

pienākumus klientiem. Līdz ar to sociālie darbinieki nevar visu laiku veltīt savam tiešajam

sociālajam darbam un aktīvi strādāt ar sociālajiem gadījumiem.

Šobrīd nav iespējams nodrošināt sociālo darbinieku specializāciju - to, ka atsevišķs sociālais

darbinieks strādā ar ģimenēm un bērniem, atsevišķs ar pieaugušām personām. Apkalpojamā

teritorija ir pārāk liela, lai būtu iespējams regulāri strādāt ar sociālajiem gadījumiem, šādi dalot

pienākumus.

Viens no sociālo pakalpojumu veidiem, kas nodrošināts Madlienas sociālā dienesta darbības

teritorijā, ir sociālā aprūpe. Katrā pagastā arī līdz šim ir izvērtētas iedzīvotāju vajadzības un

nodrošināts atbilstošs aprūpes pakalpojums, visbiežāk - aprūpe mājās. Ķeipenes pagastā ir izveidots

aprūpes dzīvoklis, kurā iespējams ievietot personas tajos gadījumos, kad ir vajadzīga aprūpe un

dzīves apstākļu uzlabošana, kā arī tad, ja aprūpi nevar nodrošināt, jo personas dzīves vieta ir pārāk

nomaļā vietā. Aprūpes dzīvoklis dod iespēju sniegt palīdzību iedzīvotājiem veļas mazgāšanā un

personiskās higiēnas nodrošināšanā.

Aprūpi mājās Madlienas sociālā dienesta apkalpošanas teritorijā nodrošina divas aprūpētājas,

kurām ir attiecīgos kursos iegūtas zināšanas.

Krapes pagastā trim personām aprūpi mājās nodrošina trīs aprūpētājas, ar kurām par aprūpi

vienojušies paši aprūpējamie, jo šīs personas dzīvo pārāk tālu no centra, lai sociālā dienesta

aprūpētājs varētu regulāri veikt aprūpi.

Gadījumos, kad personām nepieciešamā aprūpe pārsniedz to līmeni, ko var nodrošināt

aprūpētājs mājās, un personām ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība un mediķu palīdzība, dienests

risina jautājumu par klienta aprūpi ilgstošas sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Madlienā ir sociālā māja „Doktorāts”, kas 2010. gada sākumā ieguvusi šo statusu, un tā dos

iespēju personām ar zemiem ienākumiem īrēt apdzīvojamo platību pēc atvieglotiem noteikumiem.

2010. gadā atvieglojumi piešķirti 14 personām.

Sociālajā mājā 2010. gadā dzīvoja 15 ģimenes, to kopējais ģimenes locekļu skaits bija 26.

Madlienas pagastā ir arī vairāki sociālie dzīvokļi.

Madlienas sociālais dienests sniedz arī ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus bērniem,

izmantojot Lauberes bērnunama un audžuģimeņu pakalpojumus.

Madlienas sociālā dienesta apkalpojamās teritorijas četri bērni 2010. gadā ir pabijuši krīzes

centrā „Laipas”, no tiem divi bērni saņēmuši sociālās rehabilitācijas kursu pēc vardarbības

ģimenē. Madlienas sociālā dienesta sociālie darbinieki veido sociālās rehabilitācijas plānus gan

bērniem, gan pieaugušajām personām, veicot sociālo darbu ar personām pēc atbrīvošanās no

apcietinājuma, atkarību (visbiežāk alkohola atkarības) gadījumos, kā arī bērniem, kuri izdarījuši

likumpārkāpumus un reģistrēti nepilngadīgo uzskaitē. Tomēr šajos gadījumos noteicošā ir klienta

Ogres novada pašvaldība, 2010 89


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

motivācija izmaiņām. Visbiežāk alkohola atkarīgie, kuriem sociālais dienests sniedzis palīdzību

krīzes brīžos, aprobežojas ar detoksikāciju ārstniecības iestādēs. Valstī būtu nepieciešams noteikt

gadījumus, kad personām nosakāms obligāts rehabilitācijas kurss, lai atbrīvotos no atkarībām.

Parasti gadījumos, kad ģimenē viens no pieaugušajiem ir vardarbīgs, palīdzība tiek sniegta

cietušajiem, bet nav līdzekļu, lai piesaistītu speciālistus darbam ar varmāku.

Madlienas pagastā vienmēr atbalstīta biedrību un iedzīvotāju interešu grupu veidošanās un

darbība, šim nolūkam katru gadu piešķirti līdzekļi. Biedrība „Otrās mājas” pulcē pensijas vecuma

iedzīvotājus, personas ar invaliditāti un veic daļējas dienas centra funkcijas, jo noteiktās dienās

dalībniekiem ir iespēja apgūt dažādas praktiskas iemaņās, noklausīties lekcijas, utt. Ir izveidojušās

interešu grupas „Dāle”, „Madaras”, aktīvi ir makšķernieki.

Madlienas sociālajam dienestam ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Suntažu sanatorijas

internātskolu, līdz ar to dienests ir savlaicīgi informēts par problēmām, tomēr profilakses darbs ar

bērniem, kuri mācās internātskolās, ir apgrūtināts, jo bērnus reti var satikt.

Sociālā dienesta darbu atvieglo iespēja novadā izmantot pakalpojumus, kas pieejami Ogres

iedzīvotājiem. Visnozīmīgākais ir krīzes centra pakalpojums, jo nodrošina sociālo rehabilitāciju

bērniem pēc vardarbības.

Sociālo darbu ar klientiem apgrūtina neērtā sabiedriskā transporta kustība, iedzīvotāju

nepietiekamais informētības līmenis sociālajā jomā, kā arī klientu ierobežotie finanšu līdzekļi.

1.10.4. SUNTAŽU SOCIĀLAIS DIENESTS

Suntažu sociālais dienests, kas izveidots 2010. gada 1. janvārī, normatīvajos aktos noteiktās

funkcijas nodrošina Suntažu un Lauberes pagastā.

Sociālo darbu veic divi sociālā darba speciālisti. Viens darbinieks Suntažu pagastā - dienesta

vadītājs ir arī sociālā darba speciālists, un viens darbinieks strādā Lauberes apkalpošanas centrā.

Sociālā darba speciālisti pieņem iedzīvotāju iesniegumus, izvērtē, informē klientus par

palīdzības saņemšanas iespējām, veido datu bāzi, veic apsekošanu dzīves vietās, piešķir

likumdošanā noteiktos pabalstus.

Sociālā darba ar ģimenēm ar bērniem veikšanai nav atsevišķa darbinieka, plānots, ka tas

darbu varētu uzsākt 2010. gada otrajā pusē. Dienests sadarbojas ar skolām, klašu audzinātājiem,

skolu psihologiem, bāriņtiesu un policiju, Ogres nepilngadīgo lietu inspekcijas darbiniekiem.

Sociālās aprūpes mājās darbu veikšanai atsevišķa darbinieka nav. Dienests slēdz līgumus

par atsevišķu personu aprūpi, kā arī organizē personu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes

institūcijās, specializētājās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, risina garīgi slimo personu

sociālās problēmas, sadarbojas ar ārstniecības iestādēm. Vidēji mēnesī 9 aprūpējamās personas

saņem arī aprūpes pabalstu. Vidēji gadā četri cilvēki atrodas ilgstošas aprūpes institūcijās.

Suntažu pagastā ir izveidots viens sociālais dzīvoklis, kurā dzīvo 3 maznodrošinātas personas.

1.10.5. TAURUPES SOCIĀLAIS DIENESTS

Taurupes sociālais dienests nodrošina sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu

Mazozolu, Meņģeles un Taurupes pagasta iedzīvotājiem.

Taurupes sociālajā dienestā strādā divi sociālie darbinieki, septiņi aprūpētāji (trīs Mazozolos,

trīs Taurupē un viens Meņģelē) un dienesta vadītāja, kura ir arī sociālais darbinieks Mazozolos.

Dienesta apkalpojamajā teritorijā testētos pabalstus saņem vairāk kā 1500 cilvēku, pabalstos

izmaksātās summas ir ap 56 000 LVL gadā.

Sociālo darbu ģimenēm ar bērniem veic sociālie darbinieki. No 2010. gada Ogres novada

Mazozolu pamatskolā un Taurupes vidusskolā darbu uzsācis arī sociālais pedagogs.

Lai varētu kvalitatīvi veikt sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem, būtu nepieciešams vismaz

vēl viens sociālais darbinieks. Ņemot vērā sociāli nelabvēlīgos apstākļus, nepieciešams sociālais

darbinieks uz vietas katra pagasta teritorijā, lai operatīvi un profesionāli risinātu šo ģimeņu

problēmas.

Ogres novada pašvaldība, 2010 90


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Sociālo rehabilitāciju Taurupes sociālajā dienestā veic sociālie darbinieki. Speciālisti strādā

ar klientu rehabilitācijas plānu sastādīšanu, nosūta uz rehabilitācijas iestādēm.

Sociālā aprūpe mājās ir nodrošināta personām, kas vecuma, garīgas attīstības vai fiziska

rakstura traucējuma dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi pašu spēkiem.

Pašvaldība slēdz atsevišķus līgumus ar aprūpētājiem, kuri sniedz šo pakalpojumu. Vidēji gadā

aprūpētāju skaits ir no 8 līdz 10 personām.

Dienests slēdz līgumus par atsevišķu personu aprūpi, kā arī organizē personu ievietošanu

ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, specializētājās ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās, risina

garīgi slimo personu sociālo problēmas, sadarbojas ar ārstniecības iestādēm.

Slēdzot līgumus ar Ogres novada pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem, klientiem

nodrošināti sekojoši sociālie pakalpojumi:

1) sociālās grupas pirmskolas izglītības iestādēs;

2) sociālā rehabilitācija pieaugušajiem („Dziednīca”);

3) pašvaldības sociālie dzīvokļi;

4) dienesta viesnīca;

5) īslaicīgas uzturēšanās telpas (pašvaldības aģentūra „Mālkalne”);

6) ilgstošā sociālā aprūpe un rehabilitācija.

1.10.6. Vispārējā tipa pansionāts „Madliena”

Vispārējā tipa pansionāts „Madliena” (turpmāk tekstā – pansionāts) ir ilgstošās sociālās

aprūpes institūcija, kas savu darbu uzsāka 1995. gadā. Pansionātā ir 80 vietas un strādā 39

darbinieki. Kopš 2005. gada pansionāts “Madliena” ir reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju

reģistrā.

Pansionāts sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pensijas vecumu

sasniegušām personām un I, II grupas invalīdiem no 18 gadu vecuma, veic pēcinsulta pacientu

aprūpi un rehabilitāciju, imobilo klientu aprūpi un rehabilitāciju un klientu ar vecuma demenci

aprūpi (plašāka informācija www.pansionats.lv).

Būtiskākie pansionāta statistiskie rādītāji apkopoti 45. attēlā.

45. att. Statistiskie rādītāji par Vispārējā tipa pansionātu „Madliena”

Gads Klientu skaits

iestādē

Darbinieku skaits Viena klienta uzturēšanās

izmaksas mēnesī

2005. 82 46 213,65

2006. 82 46 256,91

2007. 82 46 316,46

2008. 83 46 362,64

2009. 76 41 390,18

Apstiprinātā uzturēšanās maksa ir Ls 9 dienā, par ko klients saņem četrreizēju ēdināšanu,

aprūpi un sociālo rehabilitāciju pēc individuāla rehabilitācijas plāna, visus nepieciešamos

medikamentus un kopšanas līdzekļus, bezmaksas medicīnisko palīdzību un stomatologa

pakalpojumus, tehniskos palīglīdzekļus un kompensatorus.

Laikā no 2005. līdz 2009. gadam uz vietu pansionātā gaidīja apmēram 40 cilvēki gadā. Šobrīd

galvenā problēma ir ekonomiskās situācijas izraisītā klientu maksātspējas pasliktināšanās. Nav

mazinājusies nepieciešamība pēc aprūpes pakalpojumiem, jo sabiedrība noveco, bet cilvēki un

pašvaldības nespēj norēķināties par nepieciešamajiem pakalpojumiem.

2010. gadā veikta izmaksu samazināšana, saglabājot līdzšinējo sniegto pakalpojumu

kvalitātes līmeni. Tālāka izmaksu samazināšana iespējama tikai uz kvalitātes rēķina.

2010. gadā pansionāts uzsācis aprūpi pēc insulta un piedāvā invalīdu transporta

pakalpojumus, īslaicīgo aprūpi (sākot no vienas dienas), krīzes istabas pakalpojumus, pansionāts

Ogres novada pašvaldība, 2010 91


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

var sniegt mobilos aprūpes pakalpojumus (ir profesionāli darbinieki, transports un nepieciešamie

kopšanas līdzekļi). Pakalpojuma izmaksas ir atkarīgas no attālumiem līdz pakalpojuma sniegšanas

vietai.

Iestāde ir gatava piedāvāt savu darbinieku sniegtos pakalpojumus mājas aprūpei.

Ņemot vērā iepriekšējos gados Ogres rajona pašvaldības mērķtiecīgi veiktās investīcijas

pansionāta infrastruktūras sakārtošanā un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanā, tas spēj piedāvāt

savus pakalpojumus augstā līmenī.

1.10.7. BĀRIŅTIESAS

Ogres novada teritorijā pēc ATR pabeigšanas izveidotas 5 bāriņtiesas - Ogres, Ogresgala,

Madlienas, Suntažu un Taurupes bāriņtiesa.

Madlienas bāriņtiesa apkalpo Ķeipenes, Madlienas un Krapes pagasta iedzīvotājus, Taurupes

bāriņtiesa - Mazozolu, Meņģeles un Taurupes pagasta iedzīvotājus, bet Suntažu bāriņtiesa -

Lauberes un Suntažu pagasta iedzīvotājus.

Apkopotie dati par pēdējiem trīs gadiem liecina, ka ik gadu novadā ir ap 50 ģimeņu, kurās

netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana. Ik gadu novadā bāriņtiesas ap 30

bērnu vecākiem ar lēmumu atņem bērna aprūpes tiesības un lemj par bērnu ārpusģimenes aprūpi,

taču minimāls ir to personu skaits, kurām bāriņtiesas šīs tiesības atjauno 69 .

Dati liecina, ka gadā vidēji 110 bērni atrodas ārpusģimenes aprūpē, un vērojama tendence

pieaugt to bērnu skaitam, kuriem ar bāriņtiesas lēmumu noteikta ārpusģimenes aprūpe. Palielinās

arī to personu skaits, kurām ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības. Apmēram 35 % bērnu

atrodas bērnu aprūpes iestādēs, bet pārējie - aizbildņa ģimenēs un audžuģimenēs (46. attēls).

Jāatzīmē, ka ar katru gadu sarūk audžuģimenēs ievietoto bērnu skaits.

Ogres novadā ir maz audžuģimeņu - tikai četras, un zīmīgi ir tas, ka pēdējos divos gados nav

pieņemti lēmumi par audžuģimeņu statusa piešķiršanu. Ņemot vērā šo tendenci un to, ka novada

teritorijā atrodas Lauberes bērnunams ar nelielu bērnu skaitu, nākotnē jārisina jautājums par

alternatīviem ārpusģimenes aprūpes modeļiem novadā.

Pēdējo trīs gadu dati liecina, ka pakāpeniski samazinās adoptējamo bērnu skaits, 2009. gadā

tas bija nedaudz mazāk kā 50.

46. att. Bērnu ārpusģimenes aprūpes dinamika, % no kopējā skaita

120,0

100,0

80,0

60,0

40,0

20,0

20,0

64,8

32,2 26,4

57,8 64,2

0,0

15,2 10,0 9,4

2007. gads 2008. gads 2009. gads

Bērnu skaits, kas ievietoti bērnu aprūpes iestādē

Bērnu skaits, kas ievietoti aizbildņa ģimenē

Bērnu skaits, kas ievietoti audžuģimenē

Atšķirībā no Ogres bāriņtiesas, pārējās bāriņtiesas pagastu teritorijās veic arī notariālās

funkcijas, par kurām statistiski datus neapkopo.

69 Pēc pašvaldības bāriņtiesu sniegtās informācijas

Ogres novada pašvaldība, 2010 92


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.11. VESELĪBAS APRŪPE

Ogres novadā ir nodrošināta primārā un sekundārā veselības aprūpe. Novada teritorijā

darbojas 28 ģimenes ārstu prakses, no kurām 18 darbojas Ogres pilsētā, pa 2 Suntažos, Madlienā un

Ķeipenē, bet katrā no pārējiem pagastiem - Krapes, Ogresgala, Ciemupes, Taurupes, Meņģeles un

Mazozolu pagastos ir pa vienai ģimenes ārstu praksei.

Iedzīvotājiem Ogrē, Suntažos un Madlienā ir pieejami arī aptieku pakalpojumi, taču, ņemot

vērā attālumus starp novada apdzīvoto vietu centriem un sabiedriskā transporta kustības grafiku, šis

pakalpojums būtu jāattīsta arī attālākajās apdzīvotajās vietās.

1.11.1. OGRES RAJONA SLIMNĪCA

Ogres novada pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja SIA „Ogres rajona slimnīca”, kas sniedz

daudzpusīgu stacionāro palīdzību 24 stundas diennaktī, neatliekamo palīdzību, tai ir arī ambulatorā

nodaļa.

2009. gadā stacionārā palīdzība sniegta ap 7000 pacientu, kas ir par 800 pacientiem mazāk

nekā iepriekšējā gadā. Slimnīcas dzemdību nodaļā 2009. gadā pasaulē nāca 439 mazuļi (par 38

vairāk nekā 2008. gadā).

Kopējais gultu skaitu slimnīcā palielināts līdz 120 (terapijas nodaļā - 20, neiroloģijas - 20,

ķirurģijas - 13, traumatoloģijas - 12, dzemdību - 10, grūtniecības pataloģiju - 5, ginekoloģijas - 10,

pediatrijas - 25, reanimācijas, intensīvā terapijas - 5 gultas). Piepildījums liecina, ka slimnīca Ogrē

ir pieprasīta - vidēji dienā ir aizņemtas 115 līdz 117 gultas jeb vairāk kā 90 % no kopējā vietu

skaita. Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju skaits parādīts 47. attēlā.

47. att. Ogres slimnīcas stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu

saņēmēju skaits 2009. gadā

Vecuma 0 - 14 gadi 15 - 17 gadi 18 - 44 gadi 45 - 59 gadi 60 gadi un

grupa

vairāk

Skaits 1127 200 1916 952 2032

Līdz 2010. gada 1. jūlijam slimnīca sniedza arī neatliekamo medicīnisko palīdzību Ogrē un

Madlienā (2009. gadā kopējais izsaukumu skaits bija 10 504), taču pēc norādītā datuma šo

pakalpojumu nodrošina valsts vienotais dienests.

2010. gadā slimnīcā strādāja 147 visu specialitāšu ārstu un ārstniecības personas, no tām 42

ārsti bija nodarbināti pamatdarbā, tai skaitā 20 ārsti stacionārā.

Ambulatoro apmeklējumu skaits 2009. gadā sasniedza 53 355. Ambulatoro pakalpojumu

saņēmēju skaits sadalījās sekojoši: 10 906 bērnu (līdz 18 gadu vecumam) un 36 419 pieaugušo.

2010. gadā turpinājās arī jaunās slimnīcas ēkas celtniecība.

Slimnīca 2009. gadā uzsāka jaunas struktūrvienības - pansionāta - izveidošanu, kurā līdz gada

beigām uzturējās 89 iemītnieki. 2010. gadā turpinājās pansionātam paredzēto telpu paplašināšana

un atjaunošana. Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc šā veida pakalpojuma saglabājas augsts un uz

vietām pansionātā izveidojusies rinda, pansionātā plānots uzņemt no 120 līdz 140 cilvēkiem.

Slimnīcas un pansionāta kopējais aprūpēto personu skaits dienā Ogres slimnīcā ir aptuveni

200.

Ogres novada pašvaldība, 2010 93


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.11.2. DZIEDNĪCA

Ogres pašvaldības aģentūra „Dziednīca” īsteno pašvaldības uzdevumu - rūpēties par

iedzīvotāju medicīnisko un sociālo rehabilitāciju - un nodrošina ambulatorās medicīniskās aprūpes

pieejamību Ogres novadā.

Aģentūra veic šādas funkcijas:

1) nodrošina iedzīvotāju medicīnisko aprūpi atbilstoši LR MK apstiprinātai veselības aprūpes

bāzes programmai un līgumam ar Veselības norēķinu centru;

2) sniedz baseina, saunas, tvaika pirts, infrasarkanās staru kabīnes pakalpojumus.

Aģentūra sniedz medicīniskos atveseļošanās pakalpojumus maznodrošināto iedzīvotāju

grupām bez maksas un ar 50 % atlaidi.

„Dziednīca” piedāvā okulista, otorinolaringologa, neirologa un dermatologa pakalpojumus, kā

arī veic injekcijas, fizikālās terapijas procedūras, masāžu, ūdens procedūras (Šarko duša, zemūdens

masāžas).

Aģentūra sniedz medicīnas pakalpojumus ap 16 000 iedzīvotāju gadā. Tās pārziņā ir baseins,

kuru gadā apmeklē vidēji 42 000 iedzīvotāju.

Ogres novada pašvaldība, 2010 94


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.12. OGRES NOVADA PAŠVALDĪBAS RESURSI

1.12.1. PAŠVALDĪBAS STRUKTŪRA

Novada iedzīvotāju pārstāvību pašvaldībā nodrošina viņu ievēlētā dome - pašvaldības

lēmējinstitūcija, kas pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par

autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai

deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un izpilda pašvaldības

budžetu.

Novada dome, atbilstoši kompetencei, ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību

un finanšu līdzekļu izlietojumu.

Ogres novada dome, atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu

likumam, sastāv no 17 deputātiem. Pirmajās jaunā Ogres novada pašvaldību vēlēšanās 2009. gada

6. jūnijā deputātu vietas domē ieguva 7 saraksti:

1) politiskā partija „Ogres novadam” - 6 deputāti;

2) partija „Visu Latvijai!”, „Pilsoniskā savienība” - 3 deputāti;

3) apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK - 2 deputāti;

4) politisko partiju apvienība „Saskaņas Centrs” - 2 deputāti;

5) „Jaunais laiks” - 2 deputāti;

6) Tautas partijas un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partijas kopīgais saraksts - 1

deputāts;

7) Zaļo un zemnieku savienība - 1 deputāts.

Dome no deputātu vidus ievēlējusi domes priekšsēdētāju un divus domes priekšsēdētāja

vietniekus (izglītības, kultūras, sporta, veselības un sociālo lietu jautājumos un tautsaimniecības

jautājumos, kopš 2010. gada 16. jūlija “izglītības, kultūras, veselības un sociālo lietu jautājumos un

tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos”), kuri pilda domes priekšsēdētāja pienākumus viņa

prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī veic citus uzdevumus un pienākumus.

Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no pašvaldības

deputātiem ir izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas - finanšu komiteju 11 locekļu sastāvā (kopš

2010. gada 16. jūlija - 12 locekļu sastāvā), tautsaimniecības komiteju 8 locekļu sastāvā un sociālo

lietu komiteju 8 locekļu sastāvā.

Ogres novada domes darba organizāciju reglamentē Ogres novada pašvaldības nolikums, un

tajā noteikta pašvaldības struktūra (12. pielikums)

Novada pašvaldības funkciju izpildi un darbību, atbilstoši domes nolikumam un domes

lēmumiem, nodrošina administrācija, ko vada domes iecelts izpilddirektors.

Pašvaldības galvenās funkcijas nosaka likums “Par pašvaldībām”. Pamatojoties uz šī likuma

prasībām un veicot citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un pienākumus, pašvaldība

mērķtiecīgi plāno un izmanto budžeta līdzekļus 70 .

Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome izveido komisijas un darba grupas, kurās tiek

iekļauti domes deputāti un pašvaldības iedzīvotāji. Šo komisiju un darba grupu izveidošanas

nepieciešamību nosaka atsevišķi likumi, normatīvie akti vai domes lēmumi.

70 Pēc www.ogresnovads.lv

Ogres novada pašvaldība, 2010 95


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.12.2. PAŠVALDĪBAS BUDŽETS

Izvērtējot Ogres novadu veidojošo pašvaldību budžeta ieņēmumus 2005.-2009. gadā, var

secināt, ka lielāko budžeta īpatsvaru veido Ogres novada budžeta ieņēmumi (vidēji gadā 82,2% no

visiem pašvaldību ieņēmumiem). Katru gadu vidēji 4,4% no visiem ieņēmumiem ir bijuši

Madlienas pagastā un vidēji 3,8% - Suntažu pagastā (48. attēls).

2009. gada pamatbudžeta ieņēmumos ir ieskaitīti arī administratīvi teritoriālās reformas

ietvaros pārņemto pašvaldības aģentūru “Tūrisma un informācijas centrs” un “Ogres Vēstures un

mākslas muzejs”, kā arī Suntažu sanatorijas internātpamatskolas, vispārējā tipa pansionāta

“Madliena” un Lauberes bērnunama ieņēmumi.

48. att. Ogres novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi

Teritoriālā vienība 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g.

Ogres pilsēta,

Ogresgala pagasts

12 262 767 16 016 713 21 876 627 29 686 909 27 269 031

Krapes pagasts 175 759 202 458 287 879 548 827 271 850

Ķeipenes pagasts 317 831 501 818 516 497 794 202 518 381

Lauberes pagasts 264 612 312424 413 434 1 174 165 715 332

Madlienas pagasts 670 227 849 310 1 121 795 2 136 564 1 704 651

Mazozolu pagasts 177 946 264 300 289 818 586 171 362 474

Meņģeles pagasts 174 400 223 952 315 315 638 056 285 967

Suntažu pagasts 561 590 834 941 937 353 1 889 941 1 473 983

Taurupes pagasts 271 374 387 511 423 429 698 649 408 380

KOPĀ 14 876 506 19 593 427 26 182 147 38 153 484 33 010 049

Ja laika posmā no 2005. līdz 2008. gadam visu pašvaldību budžeta ieņēmumi būtiski

palielinājās, tai skaitā katra pagasta pašvaldība saņēma valsts dotāciju administratīvi teritoriālās

reformas (turpmāk - ATR) pabeigšanai 2008. gadā, tad 2009. gadā kopējie ieņēmumi samazinājās

par 9 %, būtiski ietekmējot pašvaldības funkciju veikšanu.

49. att. Pamatbudžeta būtiskāko ieņēmumu struktūra Ogres novadu veidojošās pašvaldībās

kopā

Ieņēmumi

2008.gada

izpilde

2009.gada

izpilde

2010.gada

budžets

Nodokļu ieņēmumi 16 649 032 11 960 468 13 187 131

Nenodokļu ieņēmumi 363 222 482 541 137 583

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 7 687 773 8 848 511 9 472 929

Ārvalstu finanšu palīdzība 24 244 24 323

Valsts budžeta transferti 7 210 283 6 442 638 4 624 416*

Pašvaldību budžetu transferti 6 218 930 5 251 568 305 185

KOPĀ : 38 153 484 33 010 049 27 727 244

Piesaistītie kredītresursi 1 532 807 1 852 226 2 486 696

* Plānoti 8 mēnešiem

Ogres novada pašvaldība, 2010 96


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

49. attēlā redzams, ka lielāko daļu ieņēmumu (apmēram 50%) 2008. - 2010. gadā Ogres

novadu veidojošās pašvaldībās veido nodokļu ieņēmumi, salīdzinoši mazāk - nenodokļu ieņēmumi,

valsts un pašvaldību budžeta transferti un citi ieņēmumi. Tā kā nodokļu ieņēmumi ir tieši saistīti ar

valsts nodokļu politiku, kas pēdējos gados ir ļoti mainīga, tad pašvaldībai ir grūti prognozēt, vai

nākotnē šī ieņēmumu daļa pieaugs vai samazināsies.

Nenodokļu ieņēmumi veido pavisam nelielu kopējo ieņēmumu daļu (piemēram, procentu

ieņēmumi par depozītiem, kontu atlikumiem un vērtspapīriem, valsts un pašvaldību nodevas u.c.).

Lielākā daļa maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu ir no pašvaldības aģentūru vai iestāžu

saimnieciskās darbības.

Pašvaldību budžetu transferti 2010. gadā būtiski samazinājās sakarā ar rajona pašvaldības

reorganizāciju, jo daļa valsts budžeta transfertu saņemta ar Ogres rajona pašvaldības starpniecību.

Par pašvaldības finansiālajām iespējām īstenot pašvaldībai uzdotās funkcijas un ieguldīt

līdzekļus attīstībā liecina izlīdzinātie ieņēmumi - pašvaldības vērtētie ieņēmumi, kas samazināti par

aprēķināto iemaksu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (turpmāk - PFIF) vai palielināti par

aprēķināto dotāciju no PFIF.

Līdz 2010. gadam Ogres novads veica iemaksas PFIF (2008. gadā - 2 332 509 LVL, 2009.

gadā - 1 419 128 LVL, savukārt lielākā daļa pagastu pašvaldību bija dotāciju saņēmēji - 2008. gadā

kopā dotācijās saņemti 371 518 LVL, 2009. gadā - 283 804 LVL. 2010. gadā jaunizveidotajam

Ogres novadam PFIF jāiemaksā 24 451 LVL. Tātad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,

apvienotajam novadam tā rīcībā paliek (nav jāieskaita PFIF) apmēram 1 miljons LVL, kas

pašvaldībai ļauj novirzīt salīdzinoši vairāk līdzekļus pamatfunkciju veikšanai, piemēram,

sociālajam atbalstam iedzīvotājiem valsts ekonomiskās nestabilitātes periodā un izglītības iestāžu

uzturēšanai.

Jāatzīmē, ka vislielākais finanšu līdzekļu samazinājums uz vienu iedzīvotāju, 2009. gadā bija

Ogres pilsētai un Ogresgala pagastam - 104 LVL. Apkopotie dati ļauj secināt, ka ieņēmumi uz

vienu pārējo teritoriālo vienību iedzīvotāju pēc ATR samazinājušies vidēji par 59 LVL (50. attēls).

Pašvaldība

50. att. Izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju

2008.gads

LVL/uz 1 iedz.

2009. gads

LVL/ uz 1iedz.

2010. gads (plānots)

LVL/uz 1 iedz.

Ogres pilsēta, Ogresgala

pagasts

402 298 n/i

Krapes pagasts 265 196 n/i

Ķeipenes pagasts 256 200 n/i

Lauberes pagasts 274 201 n/i

Madlienas pagasts 288 232 n/i

Mazozolu pagasts 254 201 n/i

Meņģeles pagasts 259 197 n/i

Suntažu pagasts 257 214 n/i

Taurupes pagasts 277 219 n/i

VIDĒJI 371 228 331

Pēc pašvaldību apvienošanās vairs netiek gatavota informācija par iedzīvotāju skaitu un

ieņēmumiem uz 1 iedzīvotāju atsevišķās novada teritoriālajās vienībās, taču var prognozēt, ka 2010.

gadā plānotie ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju būs mazāki nekā plānots, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis

netiks iekasēts paredzētajā apmērā.

Līdzīgi kā ieņēmumi, arī izdevumi laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam vislielākie bijuši

Ogres novadā (Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā) – apmēram 80,8% no visiem izdevumiem.

Madlienas pagasta izdevumi sastāda 4,2% no visiem izdevumiem un Suntažu - 3,4% no visiem

izdevumiem (51. attēls). Sākot ar 2010. gadu, Ogres novadā tiek veikta izdevumu pakāpeniska

Ogres novada pašvaldība, 2010 97


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

izlīdzināšana, vadoties pēc iedzīvotāju skaita un ekonomiskās aktivitātes teritoriālajā vienībā

(pagastā vai pilsētā).

2008. un 2009. gada pamatbudžeta izdevumos iekļauti arī ATR ietvaros pārņemto pašvaldības

aģentūru “Tūrisma un informācijas centrs” un “Ogres Vēstures un mākslas muzejs”, kā arī Suntažu

sanatorijas internātpamatskolas, vispārējā tipa pansionāta “Madliena” un Lauberes bērnunama

izdevumi.

51. att. Ogres novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžeta izdevumi

Teritoriālā vienība 2005.gads 2006.gads 2007.gads 2008.gads 2009.gad

s

Ogres pilsēta, Ogresgala

pagasts

11 832 793 15 049 287 22 110 608 30 111 728

24 264

971

Krapes pagasts 177 040 201 230 246 483 403 916 472 393

Ķeipenes pagasts 312 824 445 660 567 030 766 217 586 105

Lauberes pagasts 255 878 316 960 407 279 850 015 1 032 388

Mazozolu pagasts 172 187 233 210 325 047 392 509 491 171

Madlienas pagasts 666 177 834 652 1 087 078 1 937 317 1 937 247

Meņģeles pagasts 172 078 236 330 336 935 478 217 521 722

Suntažu pagasts 546 774 702 856 872 715 1 808 118 1 533 547

Taurupes pagasts 282 116 345 659 442 644 539 676 802 774

KOPĀ

14 417 867 18 365 844 26 395 819 37 287 713

31 642

318

Saskaņā ar likumu “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības

uzraudzību” viens no rādītājiem, ka pašvaldībai nepieciešams veikt finanšu stabilizāciju, ir fakts, ka

pašvaldības saistību apjoms pārsniedz 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta

kopapjoma. Ogres novada pašvaldības finanšu speciālisti pieņem, ka maksimālais pieļaujamais

pašvaldības saistību apjoms varētu būt 10 - 15% no gada budžeta kopapjoma. 2010. gadā Ogres

novada pašvaldības saistību apjoms ir 4,93% no gada budžeta kopējā apjoma. Pašvaldības finanšu

saistību apmērs parādīts 52. attēlā.

52. att. Ogres novada prognozētais saistību apmērs % no pamatbudžeta

Gads 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016.

Saistību apmērs 5.67% 5.44% 5.05% 4.72% 3.19 % 3.00%

Pieņemot, ka pašvaldības kopējais budžets turpmākos gadus būs apmēram 25 189 019 LVL

(saskaņā ar 2009./2010. gada tendencēm), un turpinot tikai līdz 2010. gadam uzņemto saistību

segšanu, 2011. gadā saistību apjoms palielinās, savukārt tālākā nākotnē pamazām samazinās. Tas

nozīmē, ka Ogres novadam ir plašas iespējas kredītresursu piesaistē nākamajos gados.

Speciālā budžeta ieņēmumus sastāda privatizācijas fonda, autoceļu (ielu) fonda ieņēmumi,

dabas resursu nodoklis, ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi un pārējie ieņēmumi (12. pielikums).

2007.un 2008.gadā speciālā budžeta ieņēmumi ir strauji palielinājušies, galvenokārt tādēļ, ka

līdzekļu apjoms palielināts ceļu fondam, kā arī privatizācijas rezultātā. Ar 2009. gada septembri ir

likvidēts privatizācijas fonds, un šajā gadā ievērojami samazinājušies arī ceļu (ielu) fonda

ieņēmumi.

Ogres novada pašvaldība, 2010 98


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

53. att. Ogres novadu veidojošo pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi

Pašvaldība 2005. g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g.

Ogres pilsēta, Ogresgala

pagasts

281 576 625 732 1 135 942 1 083 537 371 443

Krapes pagasts 5 784 8 610 17 853 22 317 23 563

Ķeipenes pagasts 19 075 30 005 54 363 123 710 26 562

Lauberes pagasts 8 489 12 396 17 504 82 512 9 932

Mazozolu pagasts 10 783 21 169 38 972 53 859 20 276

Madlienas pagasts 32 292 54 309 82 095 97 353 40 423

Meņģeles pagasts 7 812 22 292 38 001 32 799 18 906

Suntažu pagasts 30 917 28 287 105 614 52 044 43 865

Taurupes pagasts 13 843 28 761 48 050 68 362 20 505

KOPĀ 410 571 831 561 1 538 394 1 426 855 575 475

Sarūkot speciālā budžeta ieņēmumiem, pēdējā gada laikā būtiski samazinājušies (51,6 %) arī

speciālā budžeta izdevumi, jo īpaši - pašvaldības ceļu uzturēšanai (54. attēls).

54. attēls. Ogres novadu veidojošo pašvaldību speciālā budžeta izdevumi

Pašvaldība 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g.

Ogres pilsēta, Ogresgala

pagasts

276 842 444 057 834 603 1 060 661 606 421

Krapes pagasts 6 553 5 127 16 458 15 250 18 190

Ķeipenes pagasts 17 764 22 329 52 064 117 102 32 604

Lauberes pagasts 8 436 14 502 18 009 75 120 19 242

Mazozolu pagasts 12 077 22 007 38 647 55 808 17 242

Madlienas pagasts 31 818 47 829 61 712 116 501 49 862

Meņģeles pagasts 8 920 20 183 37 761 23 801 15 712

Suntažu pagasts 13 540 13 305 85 267 60 241 57 598

Taurupes pagasts 15 058 27 737 45 779 71 216 20 492

KOPĀ 391 008 617 076 1 190 300 1 595 700 837 363

Likuma “Par valsts budžetu 2010. gadam” 14. panta 3. daļā noteikts, ka pašvaldībām nav

tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības, izņemot saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu

īstenošanai ar finanšu ministra atļauju, Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības

līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā

akceptēto publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanai. Iespējams, ka šādi

ierobežojumi būs spēkā arī tuvākajos gados, līdz ar to pašvaldība uz attīstību vērstas aktivitātes var

īstenot galvenokārt investīciju un PPP projektu ietvaros. Ņemot vērā samērā nelielo saistību apjomu

2010. gadā, turpmākajos gados pašvaldība var vēl aktīvāk iesaistīties investīciju piesaistē,

piedaloties dažādos investīciju projektu konkursos un, iespējams, īstenojot PPP projektus.

Ogres novada pašvaldība, 2010 99


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.12.3. ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES LĪDZ 2010. GADAM

Daļai no Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām atšķirīgos laikos bija izstrādātas attīstības

programmas, saskaņā ar kurām tās nodrošināja pašvaldību attīstību atbilstoši noteiktajām

prioritātēm un pieejamajiem finanšu resursiem. Pēc 2009. gada spēkā bija Ogres novada un

Mazozolu pagasta attīstības programmas.

Ogres novada izstrādātajā attīstības Programmā 2005.- 2013. gadam kā galvenās novada

prioritātes tika definētas:

- infrastruktūras pilnveidošana un attīstība;

- ekonomikas dažādošana un uzņēmējdarbības attīstība;

cilvēkresursu attīstība;

- sociālās palīdzības un veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana.

Mazozolu pagasta Attīstības programmā 2006. - 2013. gadam minētas šādas prioritātes:

- izglītības, kultūras, sporta, sociālās palīdzības un veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana;

- infrastruktūras un vides attīstība;

- konkurētspējīgas un daudzveidīgas tautsaimniecības attīstība.

Taurupes pašvaldība 2007. gadā noteikusi darbības virzienus jomās Izglītība, Kultūra,

Komunālā saimniecība un Pašvaldības ielu un ceļu sakārtošana.

Arī pārējās novadu veidojošās pašvaldības līdz ATR pabeigšanai primāri pievērušas

uzmanību tādām jomām kā Izglītība, Pašvaldības infrastruktūras sakārtošana un Komunālo

pakalpojumu kvalitātes un mājokļu uzlabošana.

1.12.4. PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJA

1.12.4.1. Izmaiņas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros

Pirms Administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā pašreizējā Ogres novada teritorijā bija 8

pašvaldības: Ogres novads (Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts), Suntažu, Lauberes, Madlienas,

Krapes, Ķeipenes, Taurupes, Mazozolu un Meņģeles pagasts. Pirms pašvaldību apvienošanas 2008.

gadā saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas norādījumiem tika sagatavots

“Krapes pagasta, Ķeipenes pagasta, Lauberes pagasta, Madlienas pagasta, Mazozolu pagasta,

Meņģeles pagasta, Ogres novada, Suntažu pagasta un Taurupes pagasta pašvaldību apvienošanās

projekts”. Projekta ietvaros tika izstrādāta jaunās pašvaldības struktūra un noteikti darbības

pamatprincipi. Administratīvā struktūra tika plānota katrā pašvaldības atbildības jomā, nosakot, ka:

1) pašvaldībai būs centrālā administrācija un 9 pagastu pārvaldes; pagastu pārvaldēm būs

pašvaldības iestāžu statuss;

2) komunālā saimniecība paliks katras pagasta pārvaldes pārziņā un tiks uzturēta līdzīgi kā

pirms apvienošanās; tiks noteikti vienoti principi tarifu aprēķināšanai;

3) darbību turpinās visas pašvaldību izglītības iestādes; izglītības jomu pārraudzīs pašvaldības

Izglītības nodaļa (faktiski - Izglītības un sporta pārvalde);

4) darbību turpinās visi kultūras un tautas nami, muzeji un bibliotēkas; no kultūras un tautas

namiem iestādes statuss paliks tikai p/a “Ogres novada kultūras centram”; pagastu kultūras

un tautas nami tiks iekļauti pagasta pārvalžu administratīvajās struktūrās kā atsevišķas

struktūrvienības;

5) tiks saglabātas visas veselības aprūpes iestādes, ārstu prakses un feldšeru - vecmāšu punkti,

pašvaldības līdzfinansējums tiem nesamazināsies;

6) sociālās palīdzības un aprūpes jomā Ogrē un Ogresgala pagastā turpinās darbību Ogres

sociālais dienests, pagastos sociālie darbinieki tiks apvienoti 3 atsevišķos sociālajos

dienestos: Madlienas, Taurupes un Suntažu;

7) bāriņtiesas Ogrē un Ogresgalā turpinās darbību kā pirms pašvaldību apvienošanās, savukārt

pagastos bāriņtiesas tiks apvienotas 3 struktūrās: Madlienas, Suntažu un Taurupes

bāriņtiesā;

Ogres novada pašvaldība, 2010 100


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

8) Ogres novada pašvaldības policija pēc novada apvienošanas veiks savas funkcijas arī

pagastos, nodrošinot 6 darbiniekus pagastu teritorijā;

9) novadā būs 2 būvvaldes - Ogres būvvalde (darbības teritorija - Ogres pilsēta un Ogresgala

pagasts) un Madlienas būvvalde (darbības teritorija - pārējie 8 pagasti);

10)novadā darbosies viena dzimtsarakstu nodaļa - Ogres novada pašvaldības struktūrvienība;

viens šīs nodaļas darbinieks civilstāvokļa aktu reģistrāciju un citas dzimtsarakstu nodaļas

funkcijas veiks Madlienā;

11)sabiedriskā transporta pakalpojumus organizēs Rīgas plānošanas reģiona struktūrvienības

sadarbībā ar Ogres novada pašvaldību.

Apvienošanās projektā paredzētā pašvaldības struktūra finansiālo iespēju robežās ieviesta

atbilstoši novada izveides plānam - struktūrvienības un iestādes ir izveidotas saskaņā ar

apvienošanās projektu, finansējums atsevišķās jomās nedaudz samazinājies, tomēr funkciju izpilde

visur ir nodrošināta. Nav nodrošināti dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi Madlienā, tomēr

iedzīvotājiem šajā jomā izmaiņas nav uzskatāmas par būtiskām. Pašvaldības policija 2010. gadā

darbu uzsāka pašvaldības policisti pagastu teritorijās.

Kaut gan strukturāli reforma ir īstenota atbilstoši plānotajam, aktuāli palikuši vairāki iekšējās

darba organizācijas jautājumi. Tā, piemēram, pēc pašvaldību apvienošanās nav skaidri definēti

pašvaldības iekšējie procesi - vēl joprojām gan klientiem, gan darbiniekiem rodas neskaidrības, kur

jāvēršas, kādi dokumenti un kam jāiesniedz, lai atrisinātu savu problēmu. Iekšējo dokumentu

aprites analīzes rezultātā iegūtie apraksti ne tikai padarītu pārskatāmāku un caurspīdīgāku

pašvaldības darbību, bet arī vienkāršotu un paātrinātu jauno pašvaldības darbinieku ievadīšanu

darbā. Informāciju par to, kur klientam vērsties konkrētu jautājumu gadījumā, varētu nodrošināt

pakalpojumu apraksti pašvaldības mājas lapā vai bukletos, vienkāršāku dokumentu apriti ar

klientiem veicinātu vienas pieturas aģentūra.

1.12.4.2. Informācija par pašvaldībā nodarbinātajiem

Lai izvērtētu Ogres novada pašvaldības administratīvo kapacitāti, ir apkopota informācija par

pašvaldībā nodarbinātajiem - darbinieku skaits, vecums, izglītība, vidējais atalgojums.

Kā redzams 55. attēlā, darbinieku skaits visās Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās no

2005. gada līdz 2008. gadam pieaudzis, kas izskaidrojams arī ar darba apjomu pieaugumu

pašvaldībās. Savukārt 2009. gadā darbinieku skaits kopumā samazinājies. Darbinieku skaita

izmaiņu galvenie faktori bija pašvaldības finanšu līdzekļu samazināšanās, Ogres rajona

reorganizācijas plāna realizācija, izmaiņas normatīvajos aktos un administratīvi teritoriālā reformas

ietvaros veiktie pasākumi.

55. att. Nodarbināto skaits Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās

Pašvaldība

Pašvaldībā

nodarbināto skaits 2005.g.

(kopā/administrācijā)

Pašvaldībā

nodarbināto skaits 2006.g.

(kopā/administrācijā)

Pašvaldībā

nodarbināto skaits 2007.g.

(kopā/administrācijā)

Pašvaldībā

nodarbināto skaits 2008.g.

(kopā/administrācijā)

Pašvaldībā

nodarbināto skaits 2009.g.

(kopā/administrācijā)

Ogres pilsēta,

Ogresgala pagasts

1702/74 1738/74 1505/78 1512/80 1170/82

Krapes pagasts 41/12 43/12 43/12 45/12 45/12

Ķeipenes pagasts 72/10 72/10 71/10 74/10 74/10

Ogres novada pašvaldība, 2010 101


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Lauberes pagasts 47/8 53/8 49/8 48/8 48/8

Mazozolu pagasts 45/3 52/3 55/3 55/3 54/3

Madlienas pagasts 172/27 170/31 172/31 179/32 163/37

Meņģeles pagasts 65/4 61/4 63/4 73/4 63/4

Suntažu pagasts 99/17 99/17 108/17 122/18 108/18

Taurupes pagasts 70/4 74/4 68/4 65/4 59/4

Būtiski izmainās situācija, ja skata pašvaldībā nodarbināto skaitu attiecībā pret 1000

iedzīvotājiem. Vismazāk nodarbināto uz 1000 iedzīvotājiem ir bijis Suntažu pagastā, bijušā Ogres

novada teritorijā un Krapes pagastā. Tomēr pārsteidzīgus secinājumus nevar veikt, jo pašvaldības

vienu un to pašu jautājumu risināšanai izvēlējās dažādu pieeju - vienas pašvaldības darbinieku

pieņēma pastāvīgā darbā, bet citās šo pašu uzdevumu veikšanai noslēdza līgumus par konkrēta

darba veikšanu ar fiziskām vai juridiskām personām. Šāda situācija ir saglabājusies arī pēc ATR

pabeigšanas.

Pašvaldībās nodarbināto vidējais atalgojums (12. pielikums) līdz administratīvi teritoriālajai

reformai kopumā augstāks ir bijis Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā strādājošajiem. 2009. gada

ekonomiskās krīzes rezultātā visiem pašvaldībās nodarbinātajiem algas samazināja, un pēc

administratīvi teritoriālās reformas atalgojumu līmenis pakāpeniski savstarpēji līdzsvarojas

atbilstoši apdzīvoto teritoriju lielumam un iedzīvotāju skaitam.

Pašvaldībās strādājošo vidējais vecums 2009. gadā bija 48,3 gadi (12. pielikums). Vairāk kā

¾ pašvaldības administrācijās nodarbināto ir augstākā izglītība Tomēr šī informācija sniedz tikai

vispārēju priekšstatu, jo nav apkopota informācija par to, cik lielā mērā darbinieku izglītības

līmenis atbilst amata aprakstā minētajām prasībām.

Līdz ar likumdošanas izmaiņām 2010. gadā arī Ogres novada pašvaldībā uzsākta darbinieku

atalgojuma piemērošana atbilstoši ieņemamajam amatam, izvērtējot iegūto kvalifikāciju un

pieredzi. Pilnveidojot darbinieku atlīdzības sistēmu, būtiski ir ņemt vērā arī veicamā darba apjomu

un ievērot vienlīdzības principu.

1.12.4.3. Pašvaldības darbības principi un kvalitāte

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11. pantu amatpersonu darba kvalitāti var

novērtēt, vadoties pēc šajā likumā minētajiem principiem:

- valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs;

- valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret

privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā

laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu

privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses;

- valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu

kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā;

- valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību;

- valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai;

- valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu

pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido.

2009. gada sākumā SIA “Tirgzinis” pēc SIA “Mana Nauda” 71 pasūtījuma ir veikusi pētījumu

Latvijas pašvaldībās “Vai Latvijas pašvaldības ir atvērtas uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem”.

Pētījumā konstatēts, ka Ogres rajona pašvaldības (rajona reorganizācijas rezultātā 9 no 15

pašvaldībām ir iekļautas jaunajā Ogres novadā) ir vienas no mazāk pieejamām pašvaldībām saviem

iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Piemēram, uz telefona zvaniem īsi pēc darba laika sākuma un īsi

pirms darba laika beigām bijušā Ogres rajona pašvaldībās neatbild 67% veikto zvanu (salīdzinoši

71 Informācija www.mananauda.lv/pētījums

Ogres novada pašvaldība, 2010 102


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

visvairāk Preiļu rajona pašvaldībās - 95%, vismazāk - Daugavpils rajona pašvaldībās - 21%). Uz 15

nosūtītām e-pasta vēstulēm Ogres rajona pašvaldības atbildējušas 5 gadījumos, bet 10 vēstules

palikušas neatbildētas.

Uz uzņēmēju vēlmi atvērt ražotni pašvaldības teritorijā Ogres rajonā nereaģē 67 % jeb 10 no

15 (salīdzinoši visvairāk Jelgavas rajonā - 88% jeb 14 no 16, vismazāk - Alūksnes rajonā - 57% jeb

12 no 21 rajona pašvaldībām).

Pētījuma rezultātā SIA “Mana Nauda” iesaka pašvaldību vadītājiem:

1) izvērtēt savā pakļautībā strādājošo darbinieku profesionalitāti un attieksmi pret darba

pienākumiem;

2) apmācīt darbiniekus un sekmēt interneta un e-pasta lietošanu ikdienas darbā, jo šie

mūsdienās ir svarīgākie komunikācijas līdzekļi.

Pētījuma otrā etapa rezultāti rāda, ka uz telefona zvaniem pašvaldību darbinieki galvenokārt

sāk atbildēt 30 minūtes pēc oficiālā darba laika sākuma un atbildēt beidz 30 minūtes pirms oficiālā

darba laika beigām. Īstenojot valstī izsludināto taupības režīmu, pētījuma autori iesaka samazināt

pašvaldības strādājošo darbinieku darba laiku par 1 stundu, tādā veidā ietaupot būtisku daļu no

nodokļu maksātāju naudas.

Tā kā Ogres novada rādītāji šajā pētījumā ir samērā zemi, tad pētījuma autoru ieteikumi

vistiešākajā mērā attiecināmi arī uz Ogres novada pašvaldību.

2009.gadā “Ogres, Suntažu, Lauberes, Madlienas, Krapes, Ķeipenes, Mazozolu, Taurupes un

Meņģeles pašvaldību apvienošanās projektā” minēts, ka jaunizveidotās Ogres novada pašvaldības

darbības pamatprincipi ir šādi:

- novada pašvaldības darbība nodrošina novada teritorijas līdzsvarotu attīstību;

- nodrošināta optimāla pašvaldības pakalpojumu pieejamība visā novada teritorijā;

- pašvaldības materiālie un cilvēkresursi tiek izmantoti efektīvi - racionāli un lietderīgi;

- pašvaldība veicina un atbalsta iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju iniciatīvu, brīvprātīgo

darbu un iesaistīšanos pašvaldības funkciju nodrošināšanā.

Tātad pašvaldības darbā ir būtiski rast līdzsvaru starp racionālu pašvaldības resursu

izmantojumu un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu visiem novada iedzīvotājiem, vienlaikus

veicinot līdzsvarotu attīstību un aktīvu iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldības funkciju realizācijā.

Pirmais gads pēc administratīvi teritoriālās reformas galvenokārt ir veltīts apvienoto

pašvaldību normatīvās dokumentācijas saskaņošanai, atbilstoši apvienošanās projektam pārveidoto

vai no jauna izveidoto institūciju darbības reglamentēšanai, tomēr nepieciešams veikt arī reformas

rezultātā ieviesto pārmaiņu novērtējumu - vai izvēlētā administrācijas struktūra ir patiešām

racionālākā pieeja pašvaldības funkciju īstenošanā, ņemot vērtā novada attīstības tendences.

Risinājums varētu būt vispārējs pašvaldības funkciju un procesu audits, kurā tiktu ņemts vērā arī

pašvaldības attīstības redzējums - dažādās sadarbības formas ar privāto un nevalstisko sektoru, pēc

iespējas plašāk izmantota elektroniskā darbības vide, lauku teritorijās - vairāk attīstīta

lauksaimniecība un mežsaimniecība, pilsētā un tās tuvumā - ražošana un rekreācija.

Lai uzlabotu pašvaldības administrācijas darbu, Ogres novada domē 2004. gadā (tātad pirms

pašvaldību apvienošanās) tika ieviesta ISO 9001:2000 Kvalitātes Vadības Sistēma. Šīs sistēmas

ietvaros tika definēti pašvaldībā īstenotie procesi. Tās sertifikācijas termiņš beidzās 2007. gadā un

vairs netika atjaunots, jo, kā atzīst pašvaldības speciālisti, kvalitātes vadības sistēma bija dārga un

neelastīga pieeja pašvaldības darba pārraudzībai. Tomēr pēc minētās sistēmas darbības perioda

vairs nav veiktas arī citas aktivitātes, kas būtu vērstas uz pašvaldības darba kvalitātes novērtējumu

un pilnveidi, izņemot struktūrvienību un iestāžu vadītāju sanāksmes. Pašvaldības darbinieku darba

izvērtēšanā un uzlabošanā varētu izmantot regulāras iekšējas un ārējas aptaujas, ikgadējās

plānošanas un darba izpildes pārrunas un to rezultātā organizētas kvalifikācijas paaugstināšanas

mācības u.tml.

Analizējot situāciju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu ikdienas darbā

Ogres pašvaldībā, secināms, ka tās tiek aktīvi izmantotas, taču saziņa ar to starpniecību nav

reglamentēta. Pašvaldībā netiek reģistrētas, piemēram, ienākošās e-pasta vēstules, ja tās nav

parakstītas ar elektronisko parakstu, un pašvaldības darbiniekiem nav pienākums uz tām atbildēt.

Ogres novada pašvaldība, 2010 103


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Daļa pašvaldības darbinieku e-pastu praktiski neizmanto, tāpēc informāciju saņem ļoti ierobežotā

apmērā (tikai sniegtu papīra formā vai mutiski). Gandrīz nemaz netiek izmantots elektroniskais

paraksts.

Efektīvas pārvaldes nolūkos pašvaldības darbā būtu jāpalielina informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju loma, piemēram, veicinot elektronisku saziņu (gan iekšēju, gan ārēju), izveidojot e-

pakalpojumus, paplašinot elektroniski pieejamo informāciju par pašvaldību (piemēram,

pakalpojumu apraksti pašvaldības mājas lapā, datu bāze par pašvaldības īpašumiem, to aktuālo

stāvokli, noslēgtajiem nomas līgumiem, u.tml.)

1.12.5. PRIVĀTĀ UN NEVALSTISKĀ SEKTORA IESAISTE PAŠVALDĪBAS DARBĀ

1.12.5.1. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām

Tā kā viens no pašvaldību apvienošanās projektā minētajiem darbības pamatprincipiem ir

iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju iniciatīvas, brīvprātīgā darba un iesaistīšanās pašvaldības

funkciju nodrošināšanā veicināšana, tad tika analizētas arī pašreizējās pašvaldības sadarbības

formas ar nevalstisko sektoru.

Ogres novada teritorijā 2010. gada aprīlī ir reģistrētas 167 biedrības un nodibinājumi. No tiem

11 ir dzīvojamo māju apsaimniekotāju biedrības, 35 mednieku klubi un biedrības, kuru darbība

saistīta ar vidi un dzīvniekiem, 50 organizācijas, kas saistītas ar sportu un aktīvo atpūtu. Pārējās

biedrības (kopā 71) saistītas ar sabiedrības izglītošanu, sociālo palīdzību un citiem jautājumiem.

Laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam atsevišķas Ogres novadu veidojošās pašvaldības ir

finansiāli atbalstījušas vairāku biedrību un iedzīvotāju apvienību aktivitātes, piemēram, sadarbībā ar

Nīderlandes fondu KNHM Ogres novadā, Krapes, Mazozolu un Taurupes pagastā 3 gadus

organizēti projektu konkursi, kur atbalstīti vairāki desmiti reģistrētu un nereģistrētu iedzīvotāju

grupu projekti dzīves fiziskās un sociālās kvalitātes uzlabošanai.

2010. gadā pašvaldība nav deleģējusi nevienu no savām funkcijām nevalstiskā sektora

organizācijām. Pašreiz pašvaldībā nav neviena darbinieka, kas koordinētu un attīstītu sadarbību ar

sabiedriskā sektora organizācijām, nav skaidri definēta stratēģija sadarbības virzieniem ar NVO

(kādas aktivitātes tiek atbalstītas, kādas netiek, kādā veidā notiek atbalsts - finansiāls, praktisks,

politisks, informatīvs).

Vienlaikus jāizvērtē pašvaldības loma un atbalsta iespējas NVO sadarbībā ar uzņēmējiem,

piemēram, sniedzot uzņēmējiem informāciju par NVO aktivitātēm un aicinot piedalīties NVO

aktivitāšu atbalstīšanā finansiāli vai praktiski. Tādējādi tiktu ne tikai veicināta iedzīvotāju iniciatīva

un pilnveidota apkārtējā vide, bet arī uzlabota sadarbība dažādu iedzīvotāju grupu starpā un

paaugstināta lojalitāte savam novadam.

Tāpat būtu lietderīgi izvērtēt iespēju pašvaldībai deleģēt atsevišķas funkcijas biedrībām un

nodibinājumiem, kā rezultātā uzlabotos pašvaldības funkciju izpildes kvalitāte un palielinātos

investīciju piesaistes iespējas, ko apliecina citu pašvaldību pozitīvā pieredze (piemēram, Līvānu

novadā sociālās aprūpes jomā liela daļa funkciju nodota biedrībai „Baltā māja”).

Lai veicinātu jauniešu iniciatīvu, 2009. gada oktobrī Ogrē notika Jauniešu forums. Foruma

rezultātā tika sagatavoti priekšlikumi gan pašiem jauniešiem, gan pašvaldībai. Daļa no ieteikumiem

pašvaldībai bija šādi:

- veicināt sadarbību starp jauniešiem un domi, sniegt palīdzību Jauniešu domes izveidē,

atbalstīt un sadarboties ar Jauniešu domi;

- izveidot Jaunatnes stratēģiju Ogres novadam (jauniešu loma un darbība novadā);

- atbalstīt jauniešu iniciatīvas finansiāli, morāli un piešķirot telpas un aprīkojumu;

- organizēt brīvprātīgo darbu jauniešiem (motivēšanas pasākumi, informācija, katalogs par

brīvprātīgā darba iespējām);

- izglītot skolēnus un atbalstīt ar informāciju un pasākumiem saistībā ar uzņēmējdarbību,

prakses iespēju nodrošināšanu.

Ogres novada pašvaldība, 2010 104


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Attīstības programmas realizācijas ietvaros nepieciešams izvērtēt jauniešu līdzdalības iespējas

pašvaldības lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā, jo tieši jauniešu iniciatīva, aktivitāte

un lojalitāte būs pamats novada veiksmīgai attīstībai nākotnē.

1.12.5.2. Sadarbība ar uzņēmējiem

Tikpat nozīmīga kā sadarbība ar nevalstisko sektoru ir pašvaldības sadarbība ar privāto

sektoru jeb uzņēmējiem. Ogres novada dome 2006. gadā ir noslēgusi privātās un publiskās

partnerības (PPP) līgumu par Ogres Mākslas skolas būvniecību un apsaimniekošanu. 2009. gadā

noslēgts PPP līgums par bērnudārza būvniecību un uzturēšanu.

PPP modeļa pielietojums pašvaldības infrastruktūras attīstībā ļauj ātrāk nodrošināt sabiedrību

ar nepieciešamajiem infrastruktūras objektiem (celtnēm, ielām, tiltiem u.tml.), atslogo pašvaldības

budžetu, jo maksājumi privātajam partnerim izlīdzinās 15 - 30 gadu periodā, kā arī uzlabo sniegto

pakalpojumu kvalitāti. Iespējams, būtu lietderīgi izvērtēt arī nākotnē PPP projektu ieviešanu, lai

iespējami tuvākā nākotnē nodrošinātu pašvaldību ar nepieciešamo infrastruktūru.

1.12.6. OGRES NOVADA PAŠVALDĪBAS STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

1.12.6.1. Sadraudzības pašvaldības

Ar Hengelo (Nīderlande) pašvaldību 1993. gadā parakstīts nodomu protokols par sadarbību

vides jautājumos, bet 1996. gadā parakstīts plašāks sadarbības līgums (aptver pašvaldības darbību

kopumā, pašvaldības organizāciju, administrāciju, informāciju un attīstību).

Kopš 1994.gada, sadarbojoties Ogres un Hengelo pašvaldībām un to iestādēm, izstrādāti un

īstenoti kopīgi projekti dažādās abām pusēm nozīmīgās sfērās -energoefektivitāte, infrastruktūra,

izglītība, kultūra, pašvaldības darba uzlabošana, vides aizsardzība, u.c.

Īpaši attīstījusies sadarbība starp Ogres un Hengelo mūzikas skolām. Organizētas abpusējas

vizītes, pieredzes apmaiņas pasākumi, jauniešu un pedagogu apmaiņas, kā arī rīkoti kopīgi koncerti.

Nolūkā veicināt sadarbību abu pašvaldību starpā Hengelo ir izveidota un aktīvi darbojas arī

biedrība “Ogre - Hengelo”.

Ar Onges (Ånge) pašvaldību Zviedrijā 1996. gadā parakstīts sadarbības līgums (aptver

pašvaldības darbību kopumā, pašvaldības organizāciju, administrāciju, informāciju un attīstību).

1999. un 2002. gadā parakstīti 3 gadu nodomu protokoli starp Ånge Bobergskolan (Onges

ģimnāziju) un Ogres pašvaldību (sadarbības jomas - profesionālā izglītība, sociālās aprūpes

sektors).

Sadarbības aktivitātes ietver abpusējas vizītes, pieredzes apmaiņas pasākumus (īpaši -

sociālajā sfērā un izglītībā), jauniešu un pedagogu apmaiņu, bērnu vasaras nometnes, īstenoti arī

vairāki kopīgi projekti.

Ar Žueletūras (Joué lès Tours) pašvaldību Francijā sadarbības līgums noslēgts 2005. gadā,

līguma darbības jomas ir administrācija, sociālie jautājumi, kultūra, jaunatne, sports, u.c.

Līdzšinējā sadarbība ietver abpusējas vizītes, apmaiņas starp Ogres ģimnāzijas un Žueletūras

Žana Monē liceja jauniešiem un pedagogiem (t.sk. Ogres ģimnāzijas projekts “Jauniešu tiesības un

pienākumi Žueletūras licejā un Ogres ģimnāzijā”, ES programma “Jaunatne darbībā”), kā arī

Žueletūras pūtēju orķestra “Orchestre d'Harmonie de Joué les Tours” dalību 3. starptautiskajā

pūtēju orķestru festivālā “Brīze”.

Par tradīciju jau kļuvusi Ogres novada mūzikas un deju ansambļu dalība Žueletūras

pašvaldības organizētajos ikgadējos Ziemassvētku pasākumos “Féeriades de Noël”.

Ar Basarabjaskas (Basarabeasca) pašvaldību Moldovā sadarbības līgums noslēgts 2006.

gadā (līguma darbības jomas - administrācija, kultūra, izglītība, arhitektūra, jaunatne, sports,

sociālie pakalpojumi, uzņēmējdarbības veicināšana).

Ogres novada pašvaldība, 2010 105


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Ar Čerņigovas (Чернігів), pašvaldību Ukrainā 2007. gadā parakstīts nodomu protokols

(sadarbības jomas tirdzniecība, ekonomika un kultūra, kā arī izglītība, veselības aprūpe, jaunatnes

politika, sports, u.c.).

Ar Kelmes (Kelmė), Lietuva, pašvaldību sadraudzības līgums parakstīts 2010. gadā (darbības

jomas - uzņēmējdarbība, lauksaimniecība, vides, tehniskie projekti, izglītība, kultūra un sports,

tūrisms). Kelme ir kādreizējā Ogres rajona sadraudzības pašvaldība. Ņemot vērā administratīvi

teritoriālās reformas ietvaros notikušās izmaiņas, 2010. gadā sadraudzības līgums tika atjaunots

starp Kelmes pašvaldību un Ogres novada pašvaldību.

Bolnēsas (Bollnäs), Zviedrija, komūna ir kādreizējā Ogres rajona sadraudzības pašvaldība.

Sadarbības aktivitātes ietver abpusējas vizītes, jauniešu un pedagogu apmaiņas, Ogres un Bolnēsas

pašvaldību kopuzņēmuma - izglītības centra “Tempus LS” izveidi, kā arī sadarbību dažādu projektu

realizācijā.

15 gadu garumā ilgusī Bolnēsas/Arbras Lauvu kluba sadarbība ar Ogres rajona pašvaldību

turpinās arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, dāvinot Ogres novada skolām, iestādēm un

invalīdu biedrībai skolas mēbeles, aprīkojumu un citas vērtīgas lietas.

Savstarpēju ilgstošu kontaktu vai arī kopīgu projektu realizācijas ietvaros Ogres pašvaldībai

izveidojušās sadarbības saiknes arī ar tādām pašvaldībām kā Kerava (Kerava) un Jarvenpā

(Järvenpää) Somijā, Novi Bidžova (Nový Bydžov) Čehijā, u.c.

1.12.6.2. Nozīmīgākie starptautiskie projekti

2007. gads. Čerņigovas pilsētas ilgtspējīgas attīstības veicināšana, pielietojot stratēģiskās

plānošanas pieeju un radot pamatu ilgtermiņa sadarbības aktivitātēm starp Čerņigovas un Ogres

pašvaldībām, LR Ārlietu ministrijas granta projektu konkurss “Atbalsts attīstības sadarbības

projektiem Latvijas Republikas noteiktajās saņēmējvalstīs”. Projekta mērķis - Čerņigovas pilsētas

ilgtspējīgas attīstības veicināšana, sniedzot atbalstu Čerņigovas stratēģiskās plānošanas

dokumentācijas izstrādē un sekmējot turpmāko sadarbību starp Čerņigovas un Ogres pašvaldībām

uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības jomās. Viens no būtiskākajiem projekta rezultātiem ir tā

realizācijas laikā parakstītais Nodomu protokols par sadarbību starp Ogres novada domi un

Čerņigovas pilsētas padomi.

2008. gads. Čehijas, Slovākijas, Polijas, Latvijas un tiem radniecīgu reģionu partnerības

pilsētu tīkla veidošana, ES programma “Europe for Citizens”. Projekta mērķis - sadarbības tīkla

izveide starp Novy Bydzov (Čehija), Spolecna Cidlina (Čehija), Brezno (Slovakija), Muranska

Planina (Slovakija), Ciechanow (Polija) un Ogres pašvaldībām.

2006. - 2008. gads. STANDARDCARE, ES programma Leonardo da Vinci. Projekta mērķis -

attīstīt Eiropas apmācību programmu un akreditāciju, pielietojot kopēju novērtējuma procesu

darbiniekiem, kas ir iesaistīti veco ļaužu ar kompleksām problēmām aprūpē Bulgārijā, Latvijā,

Lietuvā, Polijā un Lielbritānijā.

2006. - 2008. gads. „Sabiedrība ar iedvesmu - Ogre”, Nīderlandes fonds KNHM. Nolūkā

uzlabot dzīves kvalitāti un sekmēt iedzīvotāju iniciatīvu, Ogres novada dome un Nīderlandes fonds

KNHM laika periodā no 2006. līdz 2008. gadam organizēja projektu konkursus „Iedzīvotāji veido

savu vidi”, dodot iespēju novada iedzīvotājiem īstenot projektus, kas saistīti ar dzīves kvalitātes

uzlabošanu. Kopumā trijos izsludinātajos konkursos tika apstiprināti un realizēti 75 no Ogres

novada iedzīvotāju iesniegtajiem 118 projektiem.

2006. - 2009. gads. „Enerģijas izmantošanas un pārvaldes līgumi zemu ienākumu un

sociālajiem mājokļiem (ECOLISH)”, Eiropas Komisijas programma „Intelligent Energy - Europe”

(projekta iesniedzējs - Cauberg-Huygen Raadgevende Ingenieurs bv (CHRI), Nīderlande). Projekta

rezultātā veikta enerģijas piegādes kontraktēšanas iespējamības un potenciāla izpēte un

demonstrēšana attiecībā uz zemu ienākumu un sociālajiem mājokļiem. Projekts īstenots sadarbībā

ar ārvalstu partneriem no Nīderlandes, Grieķijas, Vācijas, Ungārijas un Beļģijas.

2009. - 2010. gads. „Development of Cross-Border Choir Singing Culture (Singing

Neighbours)”, Igaunijas - Latvijas programma. Projekts ir vērsts uz Igaunijas un Latvijas bērnu un

Ogres novada pašvaldība, 2010 106


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

jauniešu koru sadarbības veicināšanu. Tā ietvaros paredzētas diriģentu meistarklases, jaunu tautas

tērpu iegāde Ogres ģimnāzijas jauktajam korim “Gājputni”, jauniešu nometnes un koncerti,

Igaunijas - Latvijas dziesmu grāmatas izveidošana jauniešu koriem ar nelielu vārdnīcu abās

valodās, u.c. Projekta aktivitātes norisinās Baldonē, Jūrmalā un Ogrē, kā arī Viru pilsētā un pagastā

(Igaunija).

2010. gads. „Sabiedrība ar iedvesmu - Ķeipene /Laubere/ Madliena / Suntaži / Meņģele”,

Nīderlandes fonds KNHM. Turpinot aizsākto sadarbību ar KNHM, Ogres novada pašvaldība

organizē projektu konkursu iedzīvotāju grupām un sabiedriskajām organizācijām piecos novada

pagastos, kuros līdz šim KNHM fonda atbalstīti projekti vēl nav īstenoti – t.i., Ķeipenē, Lauberē,

Madlienā, Meņģelē un Suntažos. Konkursa ietvaros saņemti 40 projektu pieteikumi dažādās ar

dzīves kvalitātes uzlabošanu saistītās sfērās, no kuriem apstiprināti 11.

2010. gads. „Sustainable Municipal Development via Project Implementation in Different

Sectors and Different Administratively Territorial Levels”, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu

mobilitātes programma „Valsts administrācija”. Projekta ietvaros organizēta pieredzes apmaiņa ar

Salo (Somija) un Sigdal (Norvēģija) pašvaldībām par projektu vadību un attīstības plānošanu.

Arī virkne Ogres novada pašvaldības iestāžu piedalījusies dažādu starptautiska rakstura

projektu realizācijā sadarbībā ar tādām valstīm kā Somija, Zviedrija, Lielbritānija, Slovākija,

Portugāle, Itālija, Lietuva, Francija, Beļģija, Kipra, Rumānija, u.c., piesaistot finansējumu no

dažādām Eiropas Savienības un citām programmām un fondiem.

Ogres novada pašvaldība, 2010 107


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.13. SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA UN DROŠĪBA

1.13.1. POLICIJA

Ogres novada pašvaldības teritorijā sabiedrisko kārtību nodrošina Ogres novada pašvaldības

policija un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknis. Ogres pašvaldības policija līdz

2009. gadam darbojās tikai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, atsevišķi pašvaldības policijas

darbinieki bija Suntažu pagastā un Taurupes pagastā.

1.13.1.1. Pašvaldības policija

Pašvaldības policija kontrolē pašvaldības saistošo noteikumu izpildi, nodrošina vispārēju

sabiedriskās kārtības pārkāpumu novēršanu un veic preventīvo darbu likumpārkāpumu novēršanā,

savukārt Valsts policija novērš vai atklāj krimināla rakstura noziegumus.

Kārtības uzturētāju skaits Ogres pašvaldības policijā 2009. gadā bija 29 (2005. g. - 23, 2006.

g. - 21, 2007. g. - 23, 2008.g. - 33). 2010. gada laikā notiek 3 pašvaldības policijas atbalsta punktu

izveide pagastos, katrā atbalsta punktā plānota 1 štata vienība. Tuvākajos gados būs nepieciešams

nostiprināt un attīstīt šo atbalsta punktu darbību.

1.13.1.2. Valsts policija

Valsts policijai Ogres novada teritorijā līdz 2009. gadam bija 2 iecirkņi - Ogrē un Madlienā,

kopš 2009. gada septembra ir 1 iecirknis - Ogrē. 2010. gadā 7 cilvēki bijušā Ogres rajona teritorijā

ir ieguvuši brīvprātīgo policijas palīgu apliecības. Pašvaldība iesaistās šo cilvēku nodrošināšanā ar

ekipējumu.

Valsts policija nodrošina telpas atskurbtuvei, savukārt pašvaldība finansē medicīnisko

personālu - 4 feldšerus.

Ogres novada pašvaldības policija ir apkopojusi informāciju par reģistrēto administratīvo

pārkāpumu skaitu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā:

2006.gadā - 2 382 administratīvie pārkāpumi;

2007. gadā - 4 277 pārkāpumi;

2008. gadā - 4 629 pārkāpumi;

2009. gadā - 3 698 pārkāpumi.

Pašvaldības policija administratīvo pārkāpumu skaita palielināšanos 2007. un 2008. gadā

skaidro ar šajos gados bieži notikušajiem publiskajiem pasākumiem Ogres estrādē, kas 2009. gadā

tika būtiski ierobežoti.

Fakts, ka arī 2009. gadā ir samērā liels reģistrēto administratīvo pārkāpumu skaits, iespējams,

liecina par finansiāli ekonomiskās situācijas ietekmi. Kā atzīst pašvaldības policijas pārstāvji, 2009.

un 2010. gadā pieaug administratīvo pārkāpēju pesimisms un agresivitāte, kas izpaužas arī

komunikācijā ar pašvaldības policijas darbiniekiem. Lielākajai daļai pārkāpēju nav pastāvīga darba.

Lai prasmīgāk risinātu konfliktus ar likumpārkāpējiem, būtu nepieciešamas policistu apmācības vai

policijas darbinieks - psihologs.

2009. un 2010. gadā sabiedriskās kārtības nodrošināšanai tiek veidots video novērošanas

centrs. Līdz 2010. gada beigām paredzams, ka tiks uzstādītas 9 video novērošanas kameras Ogres

pilsētā. Turpmākajos gados nepieciešams palielināt izvietoto kameru skaitu pilsētā, izvietot mobilas

video novērošanas kameras arī pagastu centros sabiedriski bīstamās vietās un, iespējams, piesaistīt

papildu personālu video novērošanas centram.

Ogres novada pašvaldība, 2010 108


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknis ir apkopojis informāciju par Ogres

novada teritorijā uzsāktajiem kriminālprocesiem un kriminālprocesu uzsākšanas atteikumiem, ja

nodarījumam nav konstatētas krimināla pārkāpuma pazīmes.

Reģistrēto gadījumu skaitam, kad ir aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, ir pakāpeniska

tendence palielināties, taču faktiski uzsākto kriminālprocesu skaits no 2006. līdz 2009. gadam ir

samērā stabils (56. attēls).

56. att. Reģistrēto noziedzīgu nodarījumu skaits Ogres rajonā

Gads Uzsākti

Atteikts uzsākt Kopā

kriminālprocesi kriminālprocesu

2005. 769 1 132 1 901

2006. 1 280 686 1 966

2007. 1 214 1 024 2 238

2008. 1 058 1 237 2 295

2009. 1 113 1 320 2 433

Ceļu satiksmes negadījumu skaitam Ogres novada teritorijā ir tendence samazināties. Ja 2005.

gadā tika reģistrēti 890 ceļu satiksmes negadījumi, tad 2006. gadā - 697, 2007. gadā - 819, 2008.

gadā - 831, 2009 gadā - 468 negadījumi. Ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanos,

iespējams, var skaidrot ar satiksmes dalībnieku kontroles efektivitātes paaugstināšanos (paaugstināti

soda mēri, fotoradaru izmantošana u.c.) un informatīvām kampaņām par ceļu satiksmes drošību.

1.13.2. UGUNSDZĒSĪBA

Ogres novadā par ugunsdzēsību atbild VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Ogres daļa un Ķeipenes

postenis. Kopš PSRS sabrukuma ugunsdzēsēju mašīnas ir saglabātas arī Krapē, Lauberē, Taurupē,

Madlienā, Meņģelē un Ķeipenē, tomēr tās nav iespējams izmantot tehniskā stāvokļa vai kvalificēta

personāla trūkuma dēļ. Statistiskā informācija par ugunsgrēkiem iekļauta 57. attēlā.

57. att. Ugunsgrēku skaits Ogres rajonā

Gads Ugunsgrēki Citi izsaukumi Kopā Bojā gājušie Cietušie

(maldinājumi, tehniska

palīdzība)

2005. 245 322 567 3 1

2006. 442 317 759 1 5

2007. 270 284 554 5 1

2008. 265 248 513 0 3

2009. 225 111 336 2 2

Ogres novada pašvaldība, 2010 109


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

2. OGRES NOVADA SVID ANALĪZE

2.1. DABAS VIDES SVID ANALĪZE

STIPRĀS PUSES

Dabas teritoriju izdevīga atrašanās vieta Pierīgas reģiona un

valsts mērogā, citos novados esošo dabas objektu tuvums

Ievērojami dzeramā ūdens resursi, kas pilnībā nodrošina

iedzīvotāju un ražošanas vajadzības ilgā perspektīvā

Liela bioloģiskā daudzveidība, procentuāli daudz īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju

Kopumā labi ģeotehniskie apstākļi

Izstrādāts vienots vides politikas dokuments - Ogres novada

Vides koncepcija 2009.-2019. gadam

Privātās iniciatīvas dabas teritoriju sakopšanā

VĀJĀS PUSES

Nepietiekama informācija par vides daudzveidību un tās

pieejamību

Maz detāli izpētītu derīgo izrakteņu atradņu

Iepriekšējās desmitgadēs pieļautā būvniecība ģeotehniski

sarežģītās vai nepiemērotās, kā arī derīgo izrakteņu atradņu

vietās

Neizmantoti minerālo ūdeņu resursi

Maz ūdenstilpju un ūdensteču, kas piemērotas rekreācijai

Nepietiekami pašvaldības finanšu resursi vides pasākumu

realizēšanā

IESPĒJAS

Videi draudzīga tūrisma un apkalpojošās infrastruktūras

attīstība

Sadarbības starp pašvaldībām un citām institūcijām ĪADT

attīstīšanā

Dažādu finansējuma avotu piesaiste vides projektu un

pasākumu realizēšanā

DRAUDI

Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās nekontrolētas

tūristu plūsmas dēļ

Valsts institūciju nespēja realizēt dabas aizsardzības plānos

paredzētos pasākumus

Dzeramā ūdens horizontu tehnogēnais piesārņojums

Rīgas aglomerācijas dzeramā ūdens patēriņa pieauguma

ietekmes palielināšanās uz novada rietumu daļas ūdensguvi

VIETĒJĀ

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

X

X

REĢIONA

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

VALSTS

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

X

X

Ogres novada pašvaldība, 2010 110


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

2.2. EKONOMISKĀS VIDES SVID ANALĪZE

STIPRĀS PUSES

Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, neliels attālums līdz

galvaspilsētai

Profesionālās izglītības iespējas

Izveidots biznesa inkubators

Pozitīva pieredze ES finansējuma apgūšanā

Pilsētas teritorijā attīstīta transporta infrastruktūra (Ogres

stacija, šoseja Rīga-Daugavpils)

Pozitīva pieredze PPP projektu realizēšanā

Daudzveidīga uzņēmējdarbība, attīstītas vairākas ražošanas

nozares

Derīgo izrakteņu potenciāls

Vērtīgas lauksaimniecības zemes, labvēlīgi apstākļi augļu,

dārzeņu audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai

Laba sadarbība starp zemniekiem, lauksaimniekiem, attīstīta

pieredzes apmaiņa

Izveidotas vairākas uzņēmēju un to atbalsta sabiedriskā

organizācijas

Banku un valsts iestāžu pakalpojumu pieejamība

Attīstītas komunikāciju tehnoloģijas

Pašvaldībā izveidota Uzņēmējdarbības komisija

Sakopta, pievilcīga vide Ogres pilsētā

VĀJĀS PUSES

Mūžizglītības sistēmas neesamība

Vāja uzņēmēju savstarpējā sadarbība

Liels attālums starp attālākajiem novada pagastiem un Ogres

pilsētu

Neapmierinoša pašvaldību autoceļu kvalitāte un komunālā

infrastruktūra

Iedzīvotāju ekonomiskās izglītības, izpratnes trūkums

Negatīva attieksme pret uzņēmējiem no iedzīvotāju puses

Negatīva iedzīvotāju attieksme pret ražošanas objektu

būvniecību

Neapmierinoša sabiedriska transporta kustība novadā

Vāja informācijas plūsma/apmaiņa starp domi, uzņēmējiem

un iedzīvotājiem

Ierobežota informācijas pieejamība pārvaldēs

Apstājies pieaugušo izglītības process

Krasi atšķirīgs lauksaimnieciskās ražošanas attīstības līmenis

Vidējā posma speciālistu trūkums lauksaimniecībā

Priekšfinansējuma trūkums ES fondu projektiem

Nekvalitatīvi telekomunikāciju, interneta pakalpojumi

attālākajos novada pagastos

Birokrātiskie šķēršļi jaunu darbinieku apmācībā un

nodarbināšanā

Augsts bezdarba līmenis

VIETĒJĀ

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

REĢIONA

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

X

X

VALSTS

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Ogres novada pašvaldība, 2010 111


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Neefektīvs lauku konsultanta darbs

Informācijas trūkums par jaunākajiem normatīvajiem aktiem

un atbalsta iespējām uzņēmējiem

Lauksaimniecības zemju nepietiekamā izmantošana

Vietējo resursu nepilnvērtīga un neefektīva izmantošana

laukos

Atbalsta trūkums ražojošajiem uzņēmumiem

Ierobežotas energoapgādes jaudu palielināšanas iespējas

Lēns dokumentu un lēmumu pieņemšanas process novada

domē

Nav informācijas par derīgo izrakteņu izpētes pakāpi

X

X

X

X

X

X

X

X

IESPĒJAS

Atsevišķu pašvaldības funkciju nodošana uzņēmējiem

Sadarbības attīstība starp uzņēmējiem un arodskolām

Prakses vietu nodrošināšana novada uzņēmumos

Ogres novada uzņēmumu nozaru sasaistīšana ar arodskolu

mācību programmām

Telekomunikāciju, interneta sakaru attīstīšana attālākajos

novada pagastos

Lauksaimniecības uzņēmumu kooperācija

Uzņēmējdarbības koordinators/konsultants lauksaimniecības

jautājumos

Kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistīšana

Ogres novadā ražoto izstrādājumu popularizēšana

Visu institūciju sadarbība un noieta tirgus vietējo ražotāju

produktu realizācijai ārpus Latvijas meklēšana

Investīciju piesaiste no dažādiem finanšu avotiem

Zemes auglības paaugstināšana un lauksaimnieciskās

ražošanas zemju saglabāšana

Krājaizdevu sabiedrību veidošana pašvaldībā

DRAUDI

Neprognozējams izmaiņas valsts nodokļu politikā

Uzņēmējdarbību neatbalstošas izmaiņas normatīvajos aktos

Ekonomiskā situācijas tālāka pasliktināšanās valstī

ES atbalsta nosacījumu izpildīšanas neiespējamība

Tirgus pieprasījuma krišanās

Ilgtermiņa aizdevumu nepieejamība

Iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās

Pamestu un degradētu teritoriju veidošanās

Rīgas pilsētas sociāli ekonomiskās ietekmes palielināšanās

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Ogres novada pašvaldība, 2010 112


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Satiksmes infrastruktūra

2.3. INFRASTRUKTŪRAS SVID ANALĪZE

STIPRĀS PUSES

Teritoriju šķērso vairāki valsts galvenās un reģionālās

nozīmes autoceļi, kā arī perspektīvais starptautiskas

nozīmes autoceļš E22

Starptautiskās lidostas, autoostas un ostu tuvums

Teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga- Daugavpils

Ātra valsts galvaspilsētas sasniedzamība, izmantojot

autotransportu

Samērā blīvs valsts un pašvaldības autoceļu tīkls

Uzlabojusies autotransporta satiksmes organizācija

Ogres pilsētā

Uzsākta veloceliņu un velonovietņu izbūve vairākās

apdzīvotajās vietās

VĀJĀS PUSES

Vairāk kā 50 % no valsts un pašvaldību autoceļiem ir

sliktā tehniskā stāvoklī, tie netiek uzturēti pienācīgā

kvalitātē

Nepietiekams valsts un pašvaldības autoceļu ar asfalta

segumu garums, liels pašvaldības ielu un ceļu ar grants

vai grunts segumu īpatsvars

Nav kompleksi apkopotas informācijas par pašvaldības

ielām un ceļiem

Satiksmes dalībnieku drošību apdraud gājēju ietvju un

veloceliņu trūkums pilsētā un lielākajās apdzīvotajās

vietās

Gājējiem nedroši dzelzceļa sliežu šķērsojumi

Nepietiekams finansējums pašvaldības ceļu uzturēšanai

un sabrukušo ceļa posmu rekonstrukcijai

Trīs tilti uz pagastu teritorijā atrodas sliktā avārijas

stāvoklī

Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā ir tikai viens Ogres

upes šķērsošanai ar autotransportu piemērots tilts

Ogres pilsētas teritoriju šķērso valsts un reģionālas

nozīmes autoceļi, dzelzceļš, kas apgrūtina transporta

kustību pilsētā, rada vides piesārņojumu un paaugstina

trokšņu līmeni

Trūkst autostāvvietu, jo īpaši dzīvojamajos masīvos

Samazinās ar sabiedrisko transportu pārvadāto pasažieru

skaits

Nepietiekams sabiedriskā autotransporta maršrutu skaits

un reisu biežums novada iekšienē, savstarpēji

nekoordinēta pasažieru pārvadājumu kustība

Nesakārtotas hidrotehniskās būves ielās un uz ceļiem

Nav rekonstruētu pievedceļu E22

VIETĒJĀ

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

REĢIONA

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

VALSTS

MĒROGĀ

X

X

Ogres novada pašvaldība, 2010 113


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Novadā netiek veikti juridiski korekti preventīvie

pasākumu autoceļu aizsardzībai pret smagsvara kravu

(kokmateriāli, smilts, grants) pārvadājumu radītajiem

bojājumiem

Trūkst vienotas metodikas pašvaldības autoceļu tehniskā

stāvokļa izvērtēšanai

Lielākā daļa pašvaldības autoceļu posmu lauku teritorijā

zemesgrāmatās ir norādīti kā ceļu servitūti

IESPĒJAS

ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste satiksmes drošības

uzlabošanai un ceļu vai ielu rekonstrukcijai

PPP projektu iespēju izpēte pašvaldības satiksmes

infrastruktūras uzlabošanā

Sadarbība ar blakus esošo novadu pašvaldībām un

plānošanas reģionu satiksmes infrastruktūras plānošanā

DRAUDI

Valsts finanšu līdzekļu samazinājums autoceļu

rekonstrukcijai un uzturēšanas darbu veikšanai

Sistēmiskas pieejas transporta infrastruktūras veidošanai

valsts un reģiona mērogā trūkums

1/3 no pārvadātajām kravām pa dzelzceļu caur Ogres

staciju ir bīstamās kravas

Sabiedriskā autotransporta maršrutu skaita un reisu

biežumu samazināšana

Privātie zemes īpašnieki, kuri nepiekrīt infrastruktūras

attīstībai līdzās saviem zemes gabaliem, var ierobežot un

aizkavēt ielu vai ceļu rekonstrukcijas projektu īstenošanu

Satiksmes intensitātes neplānots pieaugums

Ceļu uzturēšanas un rekonstrukcijas darbu izmaksu

paaugstināšanās

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Sakaru komunikācija un informatizācija

STIPRĀS PUSES

Dažāds interneta pakalpojumu nodrošinātāju skaits un

plaša interneta pieejamība

Pašvaldība nodrošina publiskā interneta pieejamību

iedzīvotājiem

Pašvaldības administrācija un pagastu pārvaldes ir

nodrošinātas ar kopēju iekšējo sakaru tīklu

Laba fiksēto un mobilo telekomunikāciju tīklu

infrastruktūra, laba pakalpojumu sniegšanas kvalitāte

Izveidota Ogres novada pašvaldības mājas lapa

Nodrošināta pasta pakalpojumu saņemšana

VĀJĀS PUSES

Nepilnīgs e-pakalpojumu klāsts Ogres novada

pašvaldības mājas lapā

Patvaļīga elektronisko sakaru ierīču (antenas, kabeļi)

ierīkošana, kas rada bojājumus ēku jumtiem un fasādēm

VIETĒJĀ

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

X

X

REĢIONA

MĒROGĀ

VALSTS

MĒROGĀ

Ogres novada pašvaldība, 2010 114


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

IESPĒJAS

Sakaru uzņēmumu interese attīstīt savu pakalpojumu

servisa līmeni un kvalitāti

Mobilo sakaru tīklu pārklājumu uzlabošana un

infrastruktūras uzlabošana

Iekļaušanās e-pārvaldes sistēmā

DRAUDI

Pasta nodaļu skaita samazināšana un sniegto

pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās

Interneta pakalpojumu pieejamības tiešā atkarība no

elektroenerģijas piegādes

X

X

X

X

X

Elektroapgādes un siltumenerģijas infrastruktūra

STIPRĀS PUSES

Saglabāta pašvaldību pārziņā nodotās elektroapgādes

infrastruktūra

Lielākajās apdzīvotajās vietās ir nodrošināts ielu

apgaismojums

Novada teritorijā darbojas mazās hidroelektrostacijas un

koģenerācijas stacija

Pagastu katlumājās tiek izmantoti atjaunojamie resursi,

divās vietās – zemes siltums

Ogres pilsētas katlumājas ir modernizētas, paaugstināta

to darbības efektivitāte un samazināts izmešu daudzums

Pieredze siltumapgādes projektu realizēšanā

VĀJĀS PUSES

Palielinās īslaicīgu elektroenerģijas piegādes traucējumu

skaits

Atšķirīga siltumenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika

Liels gaisvada līniju īpatsvars un to tehniskais

nolietojums

Attīstībai nepietiekamas elektroenerģijas piegādes

jaudas un infrastruktūras trūkums

Neapmierinošs ielu apgaismojuma tīklu kopējais

tehniskais stāvoklis

Mazākos ciemos nav nodrošināts ielu apgaismojums

Neracionāls elektroenerģijas patēriņš ielu apgaismojuma

sistēmās vietās ar mazu gājēju kustības intensitāti

Pagastu siltumapgādes tīklu liels tehniskais nolietojums

Atsevišķos ciemos ilgstoši pārtraukta centralizēta

siltumenerģijas piegāde un tās infrastruktūras pilnīgs

sabrukums

Nedroša siltumenerģijas piegāde centralizētajās

siltumapgādes sistēmās lauku teritorijā

Ogres pilsētas apkures sistēmā nav iespējams izmantot

alternatīvu kurināmo, tās atkarība no viena veida

kurināmā

VIETĒJĀ

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

REĢIONA

MĒROGĀ

X

VALSTS

MĒROGĀ

X

Ogres novada pašvaldība, 2010 115


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Lieli siltumsaimniecības uzņēmumu un iestāžu debitoru

parādi

IESPĒJAS

ES Struktūrfondu finansējuma piesaiste enerģētikas un

siltumapgādes attīstībai

Atjaunojamo resursu īpatsvara enerģijas ražošanā

palielināšana un alternatīvo enerģijas iegūšanas veidu

attīstība

Koģenerācijas staciju attīstība

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšana

privātajā un publiskajā sektorā

Elektroenerģijas piegādes drošuma paaugstināšana

Dažādu institūciju sadarbība attīstības un plānošanas

dokumentu izstrādē, lai nodrošinātu optimālu un drošu

energoapgādes sistēmas izveidošanu

DRAUDI

Nepietiekamās elektropadeves jaudas var radīt

ievērojamus šķēršļus novada uzņēmējdarbības attīstībai

Elektroapgādes infrastruktūras bojājumi elektroenerģijas

patēriņa pārslodžu rezultātā

Šķeldu kopējā apjoma samazināšanās vietējā tirgū

Zemes īpašnieku negatīva attieksme pret infrastruktūras

objektu, kas šķērso to zemes īpašumus, ierīkošanu

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra

STIPRĀS PUSES

Uzsākta atkritumu šķirošana, šķiroto atkritumu punktu

un šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izveide

Slēgtas un rekultivētas praktiski visas mazās sadzīves

atkritumu izgāztuves

ES fondu piesaiste Ogres pilsētas ūdenssaimniecības

sistēmas sakārtošanai

Nodrošināta lielākās daļas Ogres pilsētas individuālo

dzīvojamo māju pieslēgšana centralizētajai ūdens

apgādes un kanalizācijas sistēmai

VĀJĀS PUSES

Ogres novadā nav vienota pašvaldības uzņēmuma vai

iestādes, kas nodarbojas ar ūdenssaimniecības

koordināciju visā pašvaldības teritorijā

Atšķirīga pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

Informācijas un kontroles par individuālo namu sadzīves

notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu, infiltrāciju trūkums

Nepilnīga pašvaldības saistošo noteikumu par atkritumu

savākšanu administrēšana

Notekūdeņu attīrīšanas ietaises Ogres pilsētā nepieder

pašvaldībai un tās ir sliktā tehniskā stāvoklī

Aptuveni 1/3 daļai novada iedzīvotāju nav iespējams

izmantot centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas

VIETĒJĀ

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

REĢIONA

MĒROGĀ

VALSTS

MĒROGĀ

Ogres novada pašvaldība, 2010 116


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

sistēmas

Normatīvo aktu prasībām neatbilstoša dzeramā ūdens

kvalitāte centralizētajās ūdensapgādes sistēmās lauku

teritorijā

Lauku apdzīvoto vietu notekūdeņu attīrīšanas ietaišu un

ūdensapgādes tīklu augsts tehniskais nolietojums

Augsts to individuālo dzīvojamo māju īpatsvars, kuras

nav pieslēgtas centralizētajām kanalizācijas sistēmām

Ierobežoti finanšu resursi ūdenssaimniecības

sakārtošanai

Nav rekultivētas atkritumu izgāztuve „Ķilupe” un

„Pinkas”

Nepietiekami attīstīta atkritumu šķirošana un savākšana

Zems iedzīvotāju vides izglītības līmenis

IESPĒJAS

ES Struktūrfondu finansējuma ūdenssaimniecības

attīstībai pilsētā un apdzīvotās vietās virs 200

iedzīvotāju pieejamība

ES Kohēzijas fonda finansējuma izgāztuvju

rekultivācijai piesaiste

Sadarbība ar citām pašvaldībām un institūcijām

atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā

Iedzīvotāju vides izglītības līmeņa pakāpeniska

paaugstināšana

DRAUDI

Latvijas Republikas normatīvie akti neveicina privāto

atkritumu apsaimniekotāju ilgtermiņa investīciju

ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas

sakārtošanā

Vides kvalitātes pasliktināšanās nesavākto un nelikumīgi

noglabāto atkritumu dēļ

Gruntsūdeņu un dziļāko ūdens horizontu piesārņojums

ar sadzīves un rūpnieciskajiem notekūdeņiem

Mājsaimniecību maksātspējas turpmāka pazemināšanās

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Sabiedriskas nozīmes infrastruktūra

STIPRĀS PUSES

Pašvaldība nodrošina tās sniegto pakalpojumu

pieejamību pilsētā un visos pagastos

Pietiekami daudz vietu atpūtas un rekreācijas objektu

izveidošanai

Privātās iniciatīvas sabiedrībai pieejamu objektu

veidošanā un uzturēšanā

VĀJĀS PUSES

Finansējuma trūkums sabiedriskās infrastruktūras

objektu uzturēšanai un labiekārtojuma līmeņa

paaugstināšanai

Nevienmērīgs telpu noslogojums pagastu pārvalžu ēkās

VIETĒJĀ

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

REĢIONA

MĒROGĀ

VALSTS

MĒROGĀ

Ogres novada pašvaldība, 2010 117


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Zema administrāciju ēku energoefektivitāte

Nepietiekami daudz parku, skvēru un citu rekreācijas un

atpūtas objektu

Trūkst labiekārtotu atpūtas vietu pie publiski pieejamiem

ūdeņiem

Nepilnīga informācija par apbedījumiem lauku kapsētās

Nav atrisināts jautājums par dzīvnieku apbedīšanu

IESPĒJAS

ES Struktūrfondu finansējuma piesaiste ēku

energoefektivitātes paaugstināšanai

Sadarbība ar citām pašvaldībām un institūcijām,

nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem sabiedriskās

infrastruktūras izveidošanā un labiekārtošanā

PPP projektu realizācija sabiedrībai nozīmīgu

infrastruktūras objektu veidošanā

DRAUDI

Iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz pilsētām un

izceļošana

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Mājokļu infrastruktūra

STIPRĀS PUSES

Ogres pilsētā nodrošināta daudzdzīvokļu māju

apsaimniekošana

Pilsētā veikti daudzdzīvokļu māju infrastruktūras

uzlabojumi un teritorijas labiekārtošana

VĀJĀS PUSES

Lauku teritorijā netiek veikta mājokļu apsaimniekošana

Lauku teritorijā atsevišķiem ciemiem nav tiem

atbilstošas infrastruktūras

Padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu mājām ir zema

būvniecības kvalitāte un raksturīgi lieli siltuma zudumi

Ogres pilsētā padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu

paneļu mājām beidzies kalpošanas laiks

Nesakārtoti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi

Daudz tukšu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu lauku

teritorijā

Daudzdzīvokļu mājām nav veikti pasākumi pieejamības

uzlabošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Vizuāli nepievilcīgas padomju laikā celtās

daudzdzīvokļu mājas

Zems iedzīvotāju zināšanu līmenis par kopīpašumā

esošu dzīvojamo māju apsaimniekošanu

Maz labiekārtotu atpūtas vietu ģimenēm ar bērniem un

vecākiem cilvēkiem

IESPĒJAS

Finansējuma piesaiste ēku energoefektivitātes

paaugstināšanai

VIETĒJĀ

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

REĢIONA

MĒROGĀ

VALSTS

MĒROGĀ

X

Ogres novada pašvaldība, 2010 118


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem

mājokļu infrastruktūras uzlabošanā un teritoriju

labiekārtošanā

DRAUDI

Iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz pilsētām un

izceļošana

Iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās

X

X

X

2.4. IZGLĪTĪBAS UN SPORTA NOZARES SVID ANALĪZE

STIPRĀS PUSES

Plašs izglītības pakāpju nodrošinājums novada teritorijā

Plašs vispārējās izglītības un profesionālās izglītības

programmu piedāvājums

Mazākumtautību izglītības programmu pieejamība

pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī

Daudzveidīgas profesionālās ievirzes izglītības

programmu un interešu izglītības programmu apguves

iespējas

Attīstītas neformālās izglītības iespējas

Izglītības iestāžu akreditācijas rezultāti liecina par augstu

izglītības kvalitāti novada skolās un izglītības iestāžu

konkurētspēju

Valsts ģimnāzija novadā kā plašākas un

konkurētspējīgākas izglītības ieguves un metodiskais

centrs

Augsta un normatīvo aktu prasībām atbilstoša pedagogu

profesionālā kvalifikācija

Sistemātisks darbs zinātniski pētniecisko un novada

pētniecisko darbu izstrādē

Tiek īstenots projekts, kura rezultātā izglītības iestādē

būs iespēja iegūt izglītību bērniem ar funkcionāliem

fiziskās attīstības traucējumiem

Izglītības iestādēs mērķtiecīgi pilnveido un izmanto

modernās tehnoloģijas

ESF projektu līdzekļu pieejamība un projektu īstenošana

novada izglītības iestādēs

Plašas izglītības iestāžu kopējās tradīcijas

Aktīva pašvaldības sadarbība ar izglītības iestāžu

vadītājiem

Sakopta vide apkārt izglītības iestādēm

Laba izglītības iestāžu sadarbība ar citām pašvaldības

institūcijām

VĀJĀS PUSES

Izglītojamo skaita samazinājums visās novada izglītības

iestādēs

Nepietiekams speciālo izglītības programmu

nodrošinājums vispārizglītojošās izglītības iestādēs

VIETĒJĀ

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

REĢIONA

MĒROGĀ

X

X

VALSTS

MĒROGĀ

X

X

X

Ogres novada pašvaldība, 2010 119


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Nelielā skolēnu skaita dēļ vairākās pagastu izglītības

iestādēs ir apvienotās klases

Finansējuma samazinājums izglītības iestāžu remontam,

siltināšanai, kvalitatīvu mācību līdzekļu iegādei

Neatbilstoša izglītības iestāžu pieejamība

izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām

Samazinājies finansējums pedagogu tālākizglītībai

Nepietiekams vai nepilnīgs izglītības iestāžu

nodrošinājums ar sporta bāzēm (sporta laukumiem)

Būtiskas atšķirības pedagogu darba samaksā

Nevienmērīgs slodžu sadalījums

Neracionāls finanšu līdzekļu interešu izglītībai

izlietojums

IESPĒJAS

Izglītības programmu dažādošana, jaunu programmu

licencēšana

Izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes

pilnveidošana, piesaistot struktūrfondu, projektu u.c.

programmu līdzekļus

Pedagogu kvalifikācijas paaugstināšana, izmantojot

savstarpēju pieredzes apmaiņu un ārzemju pieredzes

ieguvi

Aktīvāka informācijas tehnoloģiju ieviešana

pedagoģiskā procesa pilnveidē un izglītības iestāžu

sadarbībā ar izglītojamo vecākiem

Izglītības konkurētspējas paaugstināšana reģionālajā un

valsts līmenī

Pieaugušo tālākizglītības pieejamības nodrošināšana

Izglītības iestāžu restrukturizācija

DRAUDI

Valsts piešķirtā kopējā finansējuma turpmāks

samazinājums izglītībai

Demogrāfiskās slodzes palielināšanās un izglītojamo

skaita samazināšanās

Jauniešu ar zemu izglītības līmeni skaita pieaugums

Ģimeņu materiālo apstākļu pasliktināšanās, to nespēja

rast finanšu līdzekļus nepieciešamo zināšanu apguvei un

tālākizglītībai

Ģimenes locekļu attālināšanās no iesaistīšanās bērna

izglītošanas procesā, ģimenes saišu pavājināšanās

Izglītības iegūšanas procesa sadārdzināšanās

Globalizācijas ietekme uz vietējo izglītības iestāžu

tradīcijām, nacionālā mantojuma apzināšanu, apgūšanu

un saglabāšanu.

Atsevišķu apdzīvoto vietu kopēja sociāli ekonomiskās

situācijas pasliktināšanās izglītības iestāžu skaita

samazināšanas dēļ

Atsevišķu medijos un internetā pieejamo resursu

negatīvās ietekmes palielināšanās

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Ogres novada pašvaldība, 2010 120


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

2.5. KULTŪRVIDES SVID ANALĪZE

STIPRĀS PUSES

Plaša kultūras pakalpojumu pieejamība visām paaudzēm

Izveidota kultūras infrastruktūra

Nodrošinājums ar atbilstošas kvalifikācijas un ilggadīgi

strādājošiem speciālistiem

Daudzfunkcionālas kultūras iestādes

Labs bibliotēku materiāli tehniskais nodrošinājums

Iedzīvotājiem nodrošināti bibliobusa pakalpojumi

Stabils kultūras iestāžu apmeklētāju loks

Nodrošināts pašvaldības finansējums

Augsta amatiermākslas kolektīvu darba kvalitāte

Aktīva kolektīvu dalība dažādos pasākumos

VĀJĀS PUSES

Novadam nav vienotas kultūrpolitikas

Nepietiekams finansējums lielu un konkurētspējīgu

kultūras produktu attīstībai un projektu realizācijai

Nepilnīgi un nolietojušies materiāli tehniskie līdzekļi

Nepietiekama platība un vietu skaits lielu pasākumu

organizēšanai

Nav vietu masveida pasākumu organizēšanai brīvdabā

Novadā nav nevienas mūsdienu prasībām atbilstošas

izstāžu zāles

Vāja komunikācija ar mēdijiem

Nepietiekama kultūras pakalpojumu un pašvaldības

piedāvāto iespēju popularizēšana sabiedrībā

Vāja kultūras pasākumu koordinācija starp dažādām

pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām

Būtiskas atšķirības kultūras finansējumā uz vienu

iedzīvotāju starp dažādām kultūras iestādēm un pagastu

teritorijām

Nepietiekams kvalificētu speciālistu skaits lauku

teritorijā

Neapmierinošs kultūras speciālistu profesionālās

kvalifikācijas paaugstināšanas un pilnveides process

Muzeja atrašanās pielāgotās un muzeja statusam un

funkciju pilnīgai veikšanai neatbilstošās telpās

Samazinās mākslinieciskajā pašdarbībā iesaistīto cilvēku

skaits

IESPĒJAS

Finansējuma piesaiste no dažādiem finanšu avotiem

Privātās un publiskās partnerības iespēju izmantošana

Sabiedrības līdzdalības paaugstināšana kultūras procesu

veidošanā

Iesaistīšanās sadarbības projektos, lai sekmētu

pakalpojumu pilnveidi un attīstību

VIETĒJĀ

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

REĢIONA

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

VALSTS

MĒROGĀ

X

X

Ogres novada pašvaldība, 2010 121


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Pārrobežu sadarbības attīstīšana

DRAUDI

Valsts kultūrpolitikas nestabilitāte

Valsts piešķirtā finansējuma samazinājums kultūras

nozarei

Valsts mērķdotāciju apjoma samazināšanās

Pašvaldības finansiālās situācijas pasliktināšanās

Motivācijas trūkums jauniem cilvēkiem studēt kultūras

darba specialitātēs

Kultūras zemais novērtējums sabiedrībā

X

X

X

X

X

X

X

2.6. SOCIĀLĀS VIDES UN VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS SVID ANALĪZE

STIPRĀS PUSES

Novada teritorijā tiek nodrošināta sociālā palīdzība un

pieejami sociālie pakalpojumi

Attīstīti alternatīvās sociālās aprūpes pakalpojumi

bērniem un ģimenēm Ogres pilsētā

VIETĒJĀ

MĒROGĀ

X

REĢIONA

MĒROGĀ

X

VALSTS

MĒROGĀ

Ir pieejamas telpas pakalpojumu izveidei tuvāk klientu

dzīves vietai

X

Ir nodrošināti ilgstošās aprūpes pakalpojumi novadā

Laba sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām u.c.

institūcijām

Pašvaldības budžeta veidošanā sociālais budžets ir

viena no prioritātēm

VĀJĀS PUSES

Nav vienotas vadības un sadarbības sociālo dienestu

starpā, starp pašvaldības speciālistiem un institūcijām

Atšķirīga sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi

pagastos un pilsētā, neskatoties uz vienotiem

saistošiem noteikumiem

Vāji nodrošināta pakalpojumu pieejamība tuvāk

klientu dzīvesvietai pagastos

Nav vienotas klientu lietu dokumentēšanas sistēmas,

vienotu lietu veidošanas nosacījumu, izvērtēšanas

kritēriju

Nepietiekami daudzveidīgi sociālie alternatīvās

aprūpes pakalpojumi lauku teritorijā, Ogres pilsētā -

pilngadīgām personām

Nepietiekama sociālā infrastruktūra, piemērotu un

pielāgotu telpu trūkums sociālo pakalpojumu

sniegšanai, pieejamībai un pakalpojumu attīstīšanai

Nepietiekams sabiedrības informētības līmenis par

sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

jautājumiem

Speciālistu trūkums un esošo speciālistu pieaugoša

noslodze

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Ogres novada pašvaldība, 2010 122


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Nepietiekams sociālo dienestu nodrošinājums ar

informācijas tehnoloģijām

Nav nodrošināta vienotas datu bāzes par sociāli

mazaizsargātām iedzīvotāju grupām izmantošana

Nepietiekamas darbinieku zināšanas IT izmantošanā

Nepietiekams nodrošinājums ar transportu, lai

operatīvi sniegtu pakalpojumus

Nevienmērīgs kvalificētu speciālistu nodrošinājums

novada lauku un pilsētas teritorijā

IESPĒJAS

Sadarbības pilnveidošana starp dienestiem un dažādām

institūcijām, kuras iesaistītas sociālo problēmu

risināšanā

Investīciju piesaiste sociālo pakalpojumu attīstībai

X

X

X

X

X

X

X

DRAUDI

Biežas izmaiņas valsts izdotajos normatīvajos aktos, tai

skaitā nodokļu politikā

Nespēja valsts un pašvaldību līmenī nodrošināt

normatīvajos aktos noteiktās prasības sociālās

palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanā

Vispārēja iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās un

trūcīgu personu skaita pieaugums

Neieinteresētība investīciju ieguldījumiem ilgtermiņā

sociālajā sfērā

Sabiedrības novecošanās un izceļošanas tendence

Sociālās palīdzības saņēmēju skaita pieaugums,

pārsniedzot pašvaldības resursu iespējas

X

X

X

X

X

X

2.7. PAŠVALDĪBAS PĀRVALDES SVID ANALĪZE

STIPRĀS PUSES

Pieredzējuši speciālisti un maza speciālistu mainība

Pašvaldība finansiāli var piesaistīt profesionālus

darbiniekus

Plašs pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāsts

Mērķtiecīga un piesardzīga budžeta plānošana

Piesardzīga pašvaldības kredītpolitika

Labs pašvaldības materiāltehniskais nodrošinājums

Atbalsts pašvaldības darbinieku tālākizglītībai un

kvalifikācijas paaugstināšanai

Aktīva sadarbība ar ārvalstu pašvaldībām

VIETĒJĀ

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

X

X

REĢIONA

MĒROGĀ

X

VALSTS

MĒROGĀ

VĀJĀS PUSES

Administratīvais centrs ģeogrāfiski neatrodas novada

vidū

X

Ogres novada pašvaldība, 2010 123


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Izkliedētas pakalpojumu sniegšanas vietas, sarežģīta

apmeklētāju apkalpošanas sistēma

Lēns lēmumu pieņemšanas process

Nav izanalizēta efektivitāte pašvaldības pakalpojumu

sniegšanā un veikts pašvaldības funkciju audits

Nepietiekama publiski pieejamā informācija par

pašvaldības darbu (īpaši pagastu pārvaldēs)

Nevienmērīgs kvalificētu speciālistu sadalījums novada

teritoriālajās vienībās

Atšķirības pašvaldības darbinieku skaitā un atalgojuma

līmenī dažādās teritoriālajās vienībās uz 1000 iedz.

Nepietiekama savstarpēja iekšējā komunikācija un

nesakārtota informācijas apmaiņas sistēma pašvaldības

struktūrvienību un iestāžu starpā

Nepietiekami izmantotas informācijas tehnoloģiju

iespējas

Vāja un nekoordinēta sadarbība ar nevalstiskajām

organizācijām un uzņēmējiem

Daļa pašvaldības ēku ir grūti pieejamas

IESPĒJAS

Ģeogrāfiskā stāvokļa sniegto priekšrocību izmantošana

pašvaldības attīstībā

Finanšu piesaiste ar investīciju fondu un citu avotu

starpniecību

Privātās un publiskās partnerības projektu realizācija

Sadarbība ar ārvalstu partneriem, citiem novadiem un

dalība partnerorganizācijās

Jaunāko tehnoloģiju izmantošana pašvaldības darba

uzlabošanā

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un

uzņēmējiem

Valstī netiek realizēta ilgtermiņa politika

DRAUDI

Neparedzamas un biežas izmaiņas normatīvajos aktos,

neprognozējama nodokļu politika

Iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām,

demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās

Funkciju deleģēšana pašvaldībām, nenodrošinot

finansējumu

Pašvaldības darbības nodrošināšanai nepieciešamo

resursu sadārdzinājums

Nestabila uzņēmējdarbības vide

Augsta bezdarba līmeņa saglabāšanās

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Ogres novada pašvaldība, 2010 124


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Debitoru parādu paaugstināšanās

Investīciju projektu sadārdzināšanās

Profesionālu speciālistu darba vietas maiņa uz Rīgu un

Pierīgas reģionu

X

X

X

2.8. SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS

STIPRĀS PUSES

Ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, neliels attālums

līdz galvaspilsētai Rīgai

Daudzveidīga uzņēmējdarbība

Teritoriju šķērso vairāki valsts galvenās un reģionālās

nozīmes autoceļi, kā arī perspektīvais starptautiskas

nozīmes autoceļš E22, dzelzceļa līnija, neliels attālums

līdz Rīgas lidostai un ostām

Laba fiksēto un mobilo telekomunikāciju tīklu

infrastruktūra, laba pakalpojumu sniegšanas kvalitāte,

plašs IKT pakalpojumu piedāvājums

Finanšu un valsts institūciju pakalpojumu pieejamība

Plašs izglītības pakāpju nodrošinājums novada teritorijā

Kvalificētu un izglītotu darbinieku pieejamība

Bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums

Plaša kultūras pakalpojumu pieejamība visām

paaudzēm

Daudzveidīga sabiedriskas nozīmes infrastruktūra -

sporta bāzes, kultūras objekti

Pieejami stacionārie un ambulatorie veselības aprūpes

pakalpojumi

Novada teritorijā tiek nodrošināta sociālā palīdzība un

pieejami sociālie pakalpojumi

Ekoloģiski tīra un nepārblīvēta dzīves telpa

Liela bioloģiskā daudzveidība, procentuāli daudz īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju

Ievērojami dzeramā ūdens resursi, kas pilnībā

nodrošina iedzīvotāju un ražošanas vajadzības ilgā

perspektīvā

Derīgo izrakteņu potenciāls

Plašs pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāsts

VIETĒJĀ

MĒROGĀ

X

X

REĢIONA

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

VALSTS

MĒROGĀ

X

X

X

X

X

VĀJĀS PUSES

Neapmierinoša autoceļu kvalitāte

Vāja uzņēmumu konkurētspēja globālā tirgus apstākļos

Lauku apdzīvoto vietu ūdensapgādes sistēmu un

notekūdeņu attīrīšanas ietaišu augsts tehniskais

nolietojums

Vidējā posma kvalificētu darbinieku trūkums ražošanas

X

X

X

X

Ogres novada pašvaldība, 2010 125


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

un pakalpojumu sniegšanas nozarēs

Nevienmērīgs kvalificētu speciālistu sadalījums novada

teritoriālajās vienībās

X

Nepietiekami izmantotas informācijas tehnoloģiju

iespējas

X

Izkliedētas pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas,

sarežģīta apmeklētāju apkalpošanas sistēma

X

Maz ūdenstilpju un ūdensteču, kas piemērotas

rekreācijai

X

IESPĒJAS

Uzņēmējdarbības attīstības orientācija uz zināšanām

bāzētas produkcijas ražošanu un pakalpojumiem ar

lielāku pievienoto vērtību

Ražošanas attīstība novadā, piedāvājot potenciālajiem

investoriem bijušās rūpnieciskās un lauksaimnieciskās

ražošanas objektu teritorijas, kā arī kvalificētu

darbaspēku

Tūrisma un atpūtas nozaru attīstība, balstoties uz dabas

un kultūras resursiem

Mūžizglītības attīstība

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu

veikšana privātajā un publiskajā sektorā

Finanšu piesaiste ar investīciju fondu un citu avotu

starpniecību

Privātās un publiskās partnerības projektu realizācija

Sadarbība starp pašvaldību un NVO, uzņēmējiem,

ārvalstu partneriem, citiem novadiem

DRAUDI

Iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības

novecošanās

Darbaspēka aizplūšana uz Rīgu

Neparedzamas un biežas izmaiņas valsts institūciju

izdotajos normatīvajos aktos, neprognozējama nodokļu

politika

Rīgas pilsētas sociāli ekonomiskās ietekmes palielināšanās

Augsta bezdarba līmeņa saglabāšanās

Nepietiekamās elektropadeves jaudas var radīt

ievērojamus šķēršļus novada uzņēmējdarbības attīstībai

Pamestu un degradētu teritoriju veidošanās

Debitoru parādu paaugstināšanās

Bīstamo kravu tranzīts

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Ogres novada pašvaldība, 2010 126


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

3. OGRES NOVADA SPECIALIZĀCIJA

Balstoties uz Ogres novada vietējiem apstākļiem, izaugsmes resursiem un virzītājspēkiem,

kas analizēti šī sējuma iepriekšējās divās sadaļās „Ogres novada pašreizējās situācijas

raksturojums” un „Ogres novada SVID analīze”, ir izstrādāta Ogres novada specializācija - Ogres

novada teritorijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības raksturojums, kas atspoguļo Ogres novada

pašvaldības ekonomiskās attīstības pamatu un lomu Rīgas plānošanas reģiona ekonomikas profila

īstenošanā.

Ogres novada pašvaldība attīstības programmas izstrādes ietvaros sevi ir nodēvējusi kā

novadu cilvēka un dabas harmonijai. Ar šādu vīziju Ogres novada teritorijā plānots attīstīt

dažādas nozares, nenosaucot nevienu konkrēti, tomēr pamatā koncentrējoties uz zināšanām bāzētas

produkcijas ražošanu un pakalpojumiem ar lielāku pievienoto vērtību pilsētā. Lauku teritorija ir

atvērta daudzveidīgai lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas un pārstrādes uzņēmumu

intensīvai un padziļinātai attīstībai, kā arī alternatīvo lauksaimniecības nozaru attīstībai. Tūrisma un

atpūtas pakalpojumu attīstība nākotnē veidos pievilcīgu vidi kā pilsētā, tā lauku teritorijā.

Ogres novads atrodas īpaši izdevīgā ģeogrāfiskajā stāvoklī - attālums no Ogres līdz

galvaspilsētai ir tikai 35 km. Ogres novadu šķērso viens no svarīgākajiem valsts nozīmes

autoceļiem A6 un dzelzceļa līnija, perspektīvā arī starptautiskas nozīmes autoceļš E22. Teritorijas

plānojumā gar autoceļiem un dzelzceļu ir paredzēta liela platība industriālo teritoriju attīstībai.

Pilsētas teritorijā attīstīta transporta infrastruktūra (Ogres dzelzceļa stacija un autoceļš A6).

Analizējot situāciju par uzņēmumos nodarbināto cilvēku skaitu, secināts, ka Ogres novada

teritorijā strādā neliels skaits Ogres novada iedzīvotāju un vairāk nekā 50 % iedzīvotāju dodas

strādāt ārpus novada teritorijas. Tas nosaka Ogres novada orientāciju uz tādas dzīves vides

veidošanu, kurā cilvēks var justies komfortabli un droši. Ogre ilgstoši ir veidojusies kā izteikta

pakalpojumu un vieglās rūpniecības pilsēta, ar ko tā ir atpazīstama Latvijā joprojām. Pilsētas

industriālajā zonā darbojas vairāki uzņēmumi, kuri ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību.

Lauku teritorijā ir saglabājušies lieli ražošanas un veidojas jauni pārstrādes uzņēmumi.

Atsevišķi Ogres novada uzņēmumi saražoto produkciju eksportē uz ārvalstīm. Kā

atpazīstamākie eksporta uzņēmumi jāmin SIA „TMMETAL BALTIC” (metālliešanas un

metālapstrādes produkcija), SIA „OGRES TRIKOTĀŽA” (virsējās trikotāžas izstrādājumi), SIA

„PROMETĀLS” (metāla izstrādājumi), SIA, „HANZAS ELEKTRONIKA” (kuģu elektronisko,

elektrisko, kā arī mehānisko automātikas iekārtu remontu apkope un uzstādīšana), SIA „FAZER

MAIZNĪCAS” (maizes izstrādājumi) un LKPS „MŪSMĀJU DĀRZEŅI” (lauka dārzeņi).

Ogres novada teritorijā iespējams attīstīt daudzveidīgu uzņēmējdarbību, jo pilsētā un lauku

teritorijā ir attīstītas vairākas ražošanas nozares. Ogres novada teritorijā ir liels derīgo izrakteņu

potenciāls, uz kuru bāzes iespējams attīstīt uzņēmējdarbību šajā nozarē. Lauku teritorijās ir

vērtīgas lauksaimniecības zemes, labvēlīgi apstākļi augļu, dārzeņu audzēšanai, piena un gaļas

lopkopībai, ko veiksmīgi izmanto jau esošie uzņēmumi.

Ogres novadā atrodas Ogres biznesa un inovāciju inkubators, kas sniedz inkubācijas un

uzņēmējdarbības uzsākšanas pakalpojumus. Pašlaik Ogres biznesa un inovāciju inkubators ir

iekļauts Rīgas reģiona biznesa inkubatorā, un tas sniedz inkubācijas pakalpojumus jaunajiem

uzņēmējiem. Ogres novadā ir pieejams plašs uzņēmējdarbībai nepieciešamais pakalpojumu

tīkls, Ogres novadā atrodas 8 lielāko banku filiāles, Valsts ieņēmumu dienesta filiāle, Pilsonības un

Ogres novada pašvaldība, 2010 127


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

migrāciju lietu pārvaldes filiāle, Valsts zemes dienesta filiāle, Nodarbinātības valsts aģentūras

filiāle u.c. valsts institūciju filiāles.

Ogres novadā 2010. gada laikā plānots izveidot pašvaldības aģentūru, kura būtu atbalsts un

vietējais starpnieks starp pašvaldību, valsti un uzņēmējdarbību ekonomiskajos jautājumos.

Ogres novadā plānots maksimāli atvieglot darbu uzņēmējiem, sniedzot uzņēmējiem konsultācijas

un pakalpojumus uz vietas. Perspektīvā plānots attīstīt radošo nozaru atbalsta centru jeb

inkubatoru, kas Ogres attīstītu mākslu, mūziku, amatniecību un citas radošās nozares novadā,

kurām ir liels un neizmantots potenciāls (Ogres novadā ir mākslas un mūzikas skolas, attīstīta

amatiermāksla un visdažādāko interešu klubi).

Trīs profesionālās izglītības iestādes līdz 2015. gadam plānots pārveidot par kompetences

centriem un veidot sadarbību ar nozaru asociācijām. Apvienojoties visas trīs skolas plāno apmācīt

jauniešus un sniegt nozaru profesionāļiem pārkvalifikācijas programmas, piedāvājot apmācības

šādās nozarēs: elektronika, kokapstrāde, būvniecība, mežistrāde un radošās industrijas.

Ogres novadā ir liels tūrisma attīstības potenciāls, kas ilgākā laika posmā nav attīstījies, jo

novada vadības līmenī netika uzskatīts par prioritāru. Līdz 2010. gada beigām pašvaldība kopā ar

tuvākajiem novadiem izstrādās Tūrisma attīstības koncepciju, paredzot Ogres novadā attīstīt

kultūras, eko (aktīvais un pasīvais) un pasākumu tūrismu. Ogres novadā atrodas otra lielākā

estrāde Latvijā, kuras infrastruktūra un bāze ir atjaunota, lai veiksmīgi organizētu valsts un

starptautiska mēroga pasākumus.

Ogres novada pašvaldība plāno attīstīt projektus infrastruktūras un pievadkomunikāciju

sakārtošanai uzņēmējdarbībai svarīgām teritorijām, kas ir noteiktas teritorijas plānojumā.

Uzņēmumiem Ogres novadā ir iespējams saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, ja

tie nodarbina noteiktu darbinieku skaitu un veic ieguldījumus uzņēmuma infrastruktūras attīstībā.

Ogres novada pašvaldība, 2010 128


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

4. IEDZĪVOTĀJU LĪDZDALĪBA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS IZSTRĀDĒ

4.1. IEDZĪVOTĀJU APTAUJA

Lai izzinātu iedzīvotāju viedokļus un izmantotu tos jaunās attīstības programmas veidošanā,

2010. gada aprīlī pašvaldība veica iedzīvotāju aptauju. Aptaujas anketas tika izplatītas visās novada

administratīvajās vienībās, tās bija pieejamas arī interneta vidē. Aptaujā kopumā piedalījās 1187

iedzīvotāji, tās dalībnieku vidējais vecums - 30 gadi.

Šajā dokumentā aptaujas rezultāti apkopoti atbilstoši attīstības programmas ilgtermiņa

attīstības prioritātēm.

Efektīva un moderna pārvalde

69 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka nepieciešams centralizēt pagastu pārvaldes, pārejot uz

efektīvāku trīs pagastu pārvalžu modeli, savukārt 31 % respondentu šādam modelim nepiekrīt.

72 % aptaujas dalībnieku domā, ka pašvaldības darbinieki komunikācijā ar iedzīvotājiem ir

profesionāli, laipni un atsaucīgi. Nepietiekams ir iedzīvotāju informētības līmenis par pašvaldības

darbu, jo tikai 56 % respondentu uzskata, ka informācija par to ir pietiekama.

Tikai nedaudz vairāk kā puse aptaujas dalībnieku (51 %) uzskata pašvaldības policijas darbu

par efektīvu un sekmīgu.

Pozitīvi, ka 87 % aptaujas dalībnieku atbildējuši, ka plāno arī turpmāk saistīt savu dzīvi ar

Ogres novadu.

Aptaujas dalībniekiem tās organizētāji lūdza izteikt savu viedokli par iespējamo Ogres novada

devīzi. 36 % atbalstīja devīzi „Ogres novads - cilvēka un dabas harmonija, 20 % - „Ogre - iespēju

novads” un 19 % - „Ogres novads – uzņēmība, izaugsme, attīstība”.

Daudzveidīga un inovatīva ekonomika

Salīdzinoši zemu aptaujātie vērtē pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanā - tikai 43

% respondentu uzskata, ka pašvaldība veicina uzņēmējdarbības attīstību Ogres novadā.

92 % respondentu uzskata, ka novadā jāattīsta aktīvās atpūtas tūrisms, 83 % uzskata, ka

jāattīsta lauksaimniecība, 81 % ir pārliecināti, ka nepieciešams attīstīt alternatīvos enerģijas

iegūšanas veidus, bet 82 % domā, ka jāattīsta moderna atkritumu apsaimniekošanas sistēma. 71 %

no aptaujas dalībniekiem uzskata, ka jāaizliedz ģenētiski modificētu augu audzēšana novada

teritorijā.

Kvalitatīva un pieejama kultūrvide

80 % aptaujas dalībnieku domā, ka kultūras pasākumi pašvaldībā ir labi organizēti, tikpat

daudz, t.i., 80 % uzskata, ka informācija par kultūras pasākumiem ir pieejama.

Nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju (53 %) darbošanās kādā no pašdarbības kolektīviem nav

nozīmīga un aktuāla ikdienā, bet 25 % māksliniecisko pašdarbību uzskata par nenozīmīgu.

87 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka novadā plašas kultūras aktivitātes ir pieejamas bērniem

un jauniešiem, savukārt 75 % domā, ka plašas iespējas kultūras dzīvē ir vidējai paaudzei. 66 %

uzskata, ka kultūras aktivitātes arī vecākajai paaudzei ir plašas.

Konkurētspējīga izglītība

Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji apmierināti ar izglītības sfēru - 81 % dalībnieku

uzskata, ka izglītības pieejamība novadā ir labi nodrošināta, un tikai 5 % aptaujāto nepiekrīt šim

apgalvojumam. 90 % respondentu atbild, ka Ogres novadā ir iespēja iegūt kvalitatīvu vispārējo

izglītību, bet tikai 10 % šo apgalvojumu apšauba. Savukārt 73 % no aptaujas dalībniekiem domā, ka

Ogres novadā ir iespējams iegūt konkurētspējīgu profesionālo izglītību.

76 % respondentu domā, ka bērniem un jauniešiem ir plašas iespējas apmeklēt interešu

izglītības nodarbības. 88 % no aptaujas dalībniekiem uzskata, ka bērniem un jauniešiem ir plašas

iespējas piedalīties sporta aktivitātēs. 66 % aptaujas dalībnieku domā, ka arī pieaugušajiem ir

nodrošinātas plašas iespējas sportot.

Veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība

Ogres novada pašvaldība, 2010 129


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Aptauja liecina, ka iedzīvotāju informētības līmenis par pašvaldības sniegtajiem

pakalpojamiem un institūcijām sociālajā jomā nav augsts, un to apliecina sekojoši rādītāji:

− par pansionātiem informēti 60 % aptaujāto,

− par bērnu namu - 48 %,

− par krīzes centru - 55 %,

− par dienas centriem bērniem - 67 %,

− par jaunatnes veselības centru - 59 %,

− par dienas centru SAIME - 41 %,

− par aprūpes mājās dienestu - 41 %,

− par īslaicīgo sociālo aprūpi - 43 %,

− par īslaicīgas uzturēšanās telpām - patversmi 47 %,

− par rehabilitācijas pakalpojumiem - 49 %,

− par psihologa, sociālā darbinieka konsultācijām - 65 %,

− par zupas virtuvi - 46 %.

Ogres novadā, pēc aptaujas dalībnieku domām, šajā jomā trūkst šādu pakalpojumu:

− krīzes/uzticības tālrunis - 80 % aptaujāto,

− nakts patversme - 88 %,

− dienas centrs pensijas vecuma cilvēkiem - 89 %.

Vidi saudzējoša infrastruktūra un atbildīga dabas apsaimniekošana

Aptaujas dalībnieki noteikuši vides un infrastruktūras attīstības prioritātes un tās sarindojās

šādā secībā:

1) Ūdens kvalitātes paaugstināšana un ūdensapgāde. Rekreācijas objektu izveide.

2) Notekūdeņu apsaimniekošana. Sabiedriskā transporta pieejamība. Sabiedrisko vietu

sakopšana.

3) Siltumapgāde. Satiksmes infrastruktūra. Māju siltināšana.

4) Energoresursu dažādošana. Atkritumu apsaimniekošana.

5) Mežu apsaimniekošana. Lauksaimniecības attīstība. Kultūras pieminekļu

apsaimniekošana.

Arī brīvā formā aptaujas dalībnieki varēja izteikt viedokli par to, kas viņus apmierina vai

neapmierina, dzīvojot Ogres novadā, un norādot, viņuprāt, trīs pozitīvus un trīs negatīvas piemērus.

Kā pozitīvais Ogres novadā aptaujas dalībnieku skatījumā atbilstoši ilgtermiņa prioritātēm ir:

Daudzveidīga un inovatīva ekonomika - Rīgas tuvums, tirdzniecības centrs „Dauga”, nakts klubs

„Bermuds;

Vidi saudzējoša infrastruktūra - sabiedriskais transports, bērnu laukumi pagalmos, gājēju ietves,

Brīvības ielas promenāde, Ogres centrs, Ogres skvērs;

Konkurētspējīga izglītība - bērnudārzi un to būvniecība, ledus halle, sporta iespējas un aktivitātes

Ogres 1. Vidusskola, izglītības iestādes un izglītības iespējas novadā;

Kvalitatīva un pieejama kultūrvide - kultūras nams, estrāde, kultūras pasākumi un to biežums;

Atbildīga dabas apsaimniekošana - Ogres upes ieleja un Ogres upe, Zilie kalni parki un sakopta

teritorija, meži, daba, vide un gaiss, Špakovska parks.

Visatzinīgāk iedzīvotāji novērtējuši Špakovska parku (norādījuši 150 respondenti) un novada

izglītības iestādes un izglītības pieejamība (norādījis 171 respondents).

Jāatzīmē, ka iedzīvotāji nav saskatījuši pozitīvo attiecībā uz pārvaldi un veselības un sociālo

aizsardzību.

Ogres novada pašvaldība, 2010 130


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Kā negatīvais Ogres novadā aptaujas dalībnieku skatījumā atbilstoši ilgtermiņa prioritātēm ir:

Efektīva un moderna pārvalde - domes darbinieku attieksme un darba kvalitāte, iedzīvotāju

agresivitāte, huligānisms un jauniešu uzvedība, policija un tās darbs;

Daudzveidīga un inovatīva ekonomika - bezdarba līmenis;

Vidi saudzējoša infrastruktūra - ietvju un veloceliņu trūkums, ūdens kvalitāte un pieejamība,

satiksme, ceļu apgaismojums, netīrība Ogrē, sabiedriskā transporta saraksts;

Kvalitatīva un pieejama kultūrvide - Ogres estrāde, kultūras dzīves trūkums;

Veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība - mediķu darba kvalitāte un attieksme;

atbildīga dabas apsaimniekošana - upju krastu piesārņojums, Zilie kalni rekreācijas iespējas,

peldvietas: atkritumi mežos.

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotājos izraisa atkritumi mežos (norādījuši 140 respondenti),

mediķu darba kvalitāte un attieksme (norādījuši 163 respondenti), ceļu stāvoklis (norādījuši 438

respondenti).

Iedzīvotājiem nav būtisku iebildumu attiecībā uz izglītības jomu.

4.2. NĀKOTNES PILSĒTAS SPĒLE” (FUTURE CITY GAME) 72

2010. gada 28. un 29. jūlijā, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautājumu

risināšanai, notika situācijas analīzes un ideju radīšanas aktivitāte „Nākotnes pilsētas spēle” (Future

City Game), kuru rīkoja Britu padome projekta „Radošās pilsētas” ietvaros, Ogres novada

pašvaldības Attīstības nodaļa un biedrība „Zināšanu un inovācijas sabiedrība”. Iespēju rīkot

„Nākotnes pilsētas spēli” Ogres novada pašvaldība ieguva, piedaloties Britu padomes konkursā

2010. gada pavasarī. Spēles dalībnieku uzdevums bija rosināt radošus priekšlikumus Ogres novada

attīstības prioritātēm un sniegt savu redzējumu Ogres novada „sejai”, kas ļautu to atšķirt no citiem

novadiem Latvijā. Spēles noslēgumā komandas prezentēja četrus projektus:

1) „Zīmola „EKONOVADS” izveide Ogres novadam;

2) „Ogres novads - dizaina un mākslas ligzda”;

3) „Ogres novads - cilvēka un dabas harmonija”;

4) „Kartupeļu festivāls”

Projekta „Zīmola „EKONOVADS” izveide Ogres novadam (komanda: Sintija Kuršinska,

Daina Čalpa, Anete Antrope, Jurijs Lanavojs, Kristaps Drone) mērķis ir izveidot ilgtspējīgu Ogres

novada zīmolu, kas balstīts uz ekoloģiskas, harmoniskas dzīves telpas un zaļās ekonomikas

attīstību, un piedāvāt dažus no rīcības virzieniem šīs ilgtermiņa stratēģijas realizācijai. Ekonovada

koncepcija ietver tādus elementus kā Ekomaršruts „Ogres novada Zaļā josta”, Mājražotāju tīkls un

attīstības centrs, Etnocentru tīkls pagastos, pasākumi enerģētiski neatkarīga novada izveidei,

alternatīvas kopienas izveide sociāli atstumtajām sabiedrības grupām, alternatīvais veselības

atjaunošanas centrs un Eko-kompetences centra izveide.

Projekta „Ogres novads - dizaina un mākslas ligzda” (komanda: Uldis Apinis, Inese Ādmine,

Mārīte Puriņa, Uģis Amons, Lana Feigina) ideja ir koordinēt mākslinieku un uzņēmēju (īpaši

vietējo) sadarbību, komercializēt novada radošo cilvēku un speciālajās (mākslas un mūzikas skolās)

un profesionālās izglītības un sociālās aprūpes iestādēs radītos dizaina un kultūras produktus,

audzināt un attīstīt uzņēmējdarbības garu, jo īpaši jauniešos. Mērķa sasniegšanai plānots izveidot

radošo inkubatoru, kas nodrošinātu vidi ideju attīstībai, risinātu mārketinga jautājumus, kā arī

veiktu koordinācijas, konsultāciju un apmācības darbu.

Projekta „Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija” (komanda: Senija Proose, Lilija

Paegle, Rinalds Rudzītis, Ēriks Mikštas, Gita Bambāne) ideja ir Ogres novada tēla veidošanā

izmantot „cilvēku” kā simbolu. Vizuāli tas būtu parādīts instalāciju un skulptūru veidā. Iesaistot

novada iedzīvotājus dažādās aktivitātēs un konkursos, tādā veidā tiktu radīta piederības sajūta

72 Pēc spēles vadītājas V. Brakovskas sagatavotās informācijas Ogres novada pašvaldībai

Ogres novada pašvaldība, 2010 131


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

novadam un veicinātas iedzīvotāju radošās izpausmes, kā arī novads visā tā teritorijā iegūtu

vienojošu elementu, kas būtu interesanti apskates objekti arī tūristiem. Šī koncepcija sasaucas arī ar

to, ka jau veiktajā Ogres novada iedzīvotāju aptaujā kā vispopulārākais novada sauklis tika izvēlēts:

Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija”.

Projekta „Kartupeļu festivāls Ogrē” (komanda: Agrita Vagoliņa, Dzirkstīte Žindiga, Indra

Viktorova, Indra Leja, Māris Tilibs) iecere ir reizi gadā septembra pēdējā nedēļā organizēt četru

dienu festivālu visā Ogres novada teritorijā jebkuram Latvijas iedzīvotājam un viesim. Projekta

norises vieta izvēlēta, ņemot vērā to, ka novadā atrodas z/s „Galiņi”, kas ir lielākais kartupeļu

audzētājs Latvijā, kā arī novada ērto ģeogrāfisko novietojumu, transporta satiksmi un galvaspilsētas

tuvumu.

Lai gan kartupelis ir viens no nozīmīgākajiem pārtikas produktiem, ko lieto 75% planētas

iedzīvotāju, šāds festivāls būtu unikāls un inovatīvs ne vien Latvijas, bet pat Eiropas līmenī. Tā

mērķis ir veidot jaunu, inovatīvu ilgtermiņa tradīciju, kas sekmētu Ogres novada atpazīstamību

Latvijā un pasaulē.

Ar iedzīvotāju anketēšanas un Nākotnes pilsētas spēles rezultātiem ikviens interesents varēja

iepazīties pašvaldības mājas lapā www.ogresnovads.lv. Rezultāti iespēju robežās ir ņemti vērā,

veidojot SVID analīzi un izstrādājot programmas stratēģisko daļu.

Ogres novada pašvaldība, 2010 132


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

PIELIKUMS

Ogres novada pašvaldība, 2010 133


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1. pielikums

1.1. Karte „Ogres novada ģeogrāfiskais novietojums”

Ogres novada pašvaldība, 2010 134


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017.gadam

1.pielikums

1.2. Karte „Ogres novada fizioģeogrāfiskā karte”

Ogres novada pašvaldība, 2010 135


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017.gadam

1.pielikums

1.3. Karte „Ogres novada īpaši aizsargājamās dabas teritorijas”

Ogres novada pašvaldība, 2010 136


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

2. pielikums

2.1. Iedzīvotāju skaits (01.01.2009.)

Administratīvā vienība Iedzīvotāju skaits

Krapes pagasts 787

Ķeipenes pagasts 1185

Lauberes pagasts 780

Madlienas pagasts 1989

Mazozolu pagasts 640

Meņģeles pagasts 662

Ogres novads 29825

Suntažu pagasts 2137

Taurupes pagasts 945

2.2. Iedzīvotāju blīvums (01.01.2009.) 73 , cilv./km 2

Administratīvā vienība Iedzīvotāju blīvums

Krapes pagasts 10,8

Ķeipenes pagasts 13,6

Lauberes pagasts 9,7

Madlienas pagasts 11,8

Mazozolu pagasts 6,6

Meņģeles pagasts 7,4

Ogres novads 272,1

Suntažu pagasts 13,3

Taurupes pagasts 7,5

2.3. Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2004. līdz 2009. gadam, %

Administratīvā vienība Iedzīvotāju skaita izmaiņas %

Krapes pagasts -7,5

Ķeipenes pagasts -5,6

Lauberes pagasts -4,6

Madlienas pagasts -8,4

Mazozolu pagasts -7,8

Meņģeles pagasts -16,6

Ogres novads 2,7

Suntažu pagasts -1,3

Taurupes pagasts -12,9

73 Pēc VRAA sniegtās informācijas

Ogres novada pašvaldība, 2010 137


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

3. pielikums

3.1. Aizņemto darbavietu skaits pašvaldību un pašvaldību padotības iestādēs

Iestādes vai komersanta nosaukums

NACE

2.red.

nozares

kods

Aizņemto

darbvietu

skaits

ceturkšņa

beigās

III

cet.

tai skaitā

pamatdarbā

ar darba laika

uzskaiti

2009 2009

IV III

cet. cet.

IV

cet.

Aizņemto darba

vietu skaits

2009. gada IV

cet. % no

kopējā

darbavietu

skaita

„OGRES NOVADA KULTŪRAS

CENTRS” - Ogres novada

8552 77 79 35 40 4,3

pašvaldības aģentūra

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA -

BIBLIOTĒKU UN MUZEJU

91 45 45 43 44 2,4

DARBĪBA

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA-

IZGLĪTĪBA

85 1014 1018 901 900 55,1

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA -

RADOŠAS, MĀKSLINIECISKAS 90 87 92 65 74 5,0

UN IZKLAIDES DARBĪBAS

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA -

SILTUMAPGĀDE

35 36 44 30 38 2,4

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA

- SOCIĀLĀ APRŪPE AR

87 3 0 2 0 0,0

IZMITINĀŠANU

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA -

SOCIĀLĀ APRŪPE BEZ

88 91 80 75 70 4,3

IZMITINĀŠANAS

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA

- VALSTS PĀRVALDE UN

84 341 329 260 253 17,8

AIZSARDZĪBA

„OGRES NOVADA TŪRISMA

INFORMĀCIJAS CENTR” - Ogres 7990 4 4 2 2 0,2

novada pašvaldības aģentūra

„OGRES VĒSTURES UN

MĀKSLAS MUZEJS” - Ogres 9102 11 11 10 10 0,6

novada pašvaldības aģentūra

„LAUBERE” Ogres novada bērnu

nams

8790 35 36 27 30 1,9

„MADLIENA” - vispārējā tipa

pansionāts

8730 48 47 40 39 2,5

„SUNTAŽU SANATORIJAS

INTERNĀTPAMATSKOLA”

8531 60 62 48 49 3,4

Kopā 1852 1847 1538 1549 100,0

Ogres novada pašvaldība, 2010 138


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

3.2. Strādājošo skaita sadalījums pēc mēneša bruto darba samaksas (izņemot neregulāras

izmaksas) lieluma Ogres rajonā sabiedriskajā sektorā, LVL

LVL

2008., oktobris

Cilvēku skaits % no kopskaita

160.00 161 4.2

160.01 - 180.00 117 3.1

180.01- 200.00 160 4.2

200.01 - 220.00 199 5.2

220.01 - 250.00 222 5.8

250.01 - 300.00 343 9.0

300.01 - 400.00 512 13.5

400.01 - 500.00 497 13.1

500.01 - 600.00 467 12.3

600.01 - 800.00 685 18.1

800.01 - 1000.00 316 8.3

1000.01 - 1500.00 105 2.8

1500.01 - 2000.00 9 0.2

2000.01 - 2500.00 1 0.0

2500.01 - 3000.00 1 0.0

3.3. Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi un par ēkām un būvēm ieņēmumu dinamika, LVL

2009.gads

294619

546702

2008. gads

2007.gads

364341

498843

508559

476669

NĪN par ēkām un būvēm

ieņēmumi, LVL

NĪN par zemi ieņēmumi,

LVL

Ogres novada pašvaldība, 2010 139


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

3.4. Informācija par graudaugu audzēšanu Ogres novada teritoriālajās vienībās 2009.gadā

Teritoriālā vienība

Saimniecību

skaits 74

Vasaras kvieši

Ziemas kvieši

Vasaras mieži

Auzas

Rudzi

Pārējie

graudaugi

Kopā

% no kopējās

platības

Krapes pagasts 2 0 73 64 165 66 0 368 10

Ķeipenes pagasts 3 26 42 37 25 107 0 237 6

Lauberes pagasts 5 75 275 245 32 390 2 1 019 28

Madlienas pagasts 7 48 134 265 162 151 63 823 22

Ogresgala pagasts 6 247 326 109 131 11 180 1 004 27

Suntažu pagasts 3 36 25 29 2 37 0 129 4

Taurupes pagasts 3 27 5 16 12 19 0 79 2

KOPĀ 29 459 880 765 529 781 245 3 659 100

% no kopējās platības 13 24 21 14 21 7 100

3.5. Informācija par kartupeļu audzēšanu Ogres novada teritoriālajās vienībā 2009.gadā

Teritoriālā vienība Saimniecību skaits Kopējā platība % no kopējās platības

Krapes pagasts 1 2,46 1

Ķeipenes pagasts 4 4,72 3

Lauberes pagasts 1 1,14 1

Madlienas pagasts 7 116,68 63

Mazozolu pagasts 2 1,98 1

Meņģeles pagasts 7 8,15 4

Ogresgala pagasts 6 9,4 5

Suntažu pagasts 6 16,99 9

Taurupes pagasts 4 22,8 12

KOPĀ 38 184,32 100

74 Saimniecību skaits, kuras graudaugus audzēja vairāk kā 20 ha platībā

Ogres novada pašvaldība, 2010 140


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

3.6. Karte „Uzņēmējdarbība Ogres novadā”

Ogres novada pašvaldība, 2010 141


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

3.7. Karte „Ogres novada tūrisma objekti un infrastruktūra”

Ogres novada pašvaldība, 2010 142


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

4.pielikums

4.1. Karte „Ogres novada transporta infrastruktūra”

Ogres novada pašvaldība, 2010 143


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

5.pielikums

5.1. Karte „Ogres novada sabiedriskās iestādes”

Ogres novada pašvaldība, 2010 144


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

6.pielikums

6.1. Karte „Ogres novada apdzīvojuma struktūra”

Ogres novada pašvaldība, 2010 145


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

7. pielikums

7.1. Ogres novada pirmsskolas izglītības iestāžu īstenotās izglītības programmas un kopējais

izglītojamo skaits 2009./2010.mācību gadā

Izglītības iestādes

nosaukums

Izglītības programmas

Izglītojamo skaits

uz 2010.gada

1.janvāri

VPII „Sprīdītis” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 106

VPII „Cīrulītis” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 240

VPII „Dzīpariņš” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 220

VPII „Zelta sietiņš” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111);

Speciālā pirmsskolas izglītības programma

izglītojamiem ar valodas traucējumiem (kods

01015511)

VPII „Saulīte” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111);

5-6 gadīgo bērnu obligātā pirmsskolas izglītības

programma (kods 00011111);

Pirmsskolas izglītības mazākumtautību programma

(kods 01011121);

Speciālā pirmsskolas izglītības mazākumtautību

programma izglītojamiem ar fiziskās attīstības

traucējumiem (kods 01015321);

Speciālā pirmsskolas izglītības programma

izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem

(kods 01015311)

VPII „Strautiņš” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111) 221

VPII „Ābelīte” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111)

(Ogresgals)

104

VPII „Taurenītis” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111)

(Madliena)

104

VPII „Saulīte” Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111)

(Ķeipene)

63

Kopā 1532

200

30

12

12

186

25

19

Ogres novada pašvaldība, 2010 146


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

7.2. Ogres novada vispārējās izglītības iestāžu īstenotās izglītības programmas un kopējais

izglītojamo skaits 2009./2010. mācību gadā

Izglītības

iestādes veids

Vispārējās

pamatizglītība

s iestādes

Izglītības iestādes

nosaukums

Ogres pamatskola

Ogresgala

pamatskola

Īstenotās izglītības

programmas

Pamatizglītības pirmā posma

(1.-6.klase) izglītības

programma

(kods 21011111)

Pamatizglītības pirmā posma

(1.-6.klase) pedagoģiskās

korekcijas izglītības

programma

(kods 21011811)

Izglītojamo

skaits

programmās

504

10

Izglītojamo

skaits kopā

514

Pamatizglītības programma

(kods 21011111) 160 160

Speciālās

pamatizglītības

iestādes

Lauberes

pamatskola

Krapes

pamatskola

Mazozolu

pamatskola

Meņģeles

pamatskola

Ķeipenes

pamatskola

Suntažu

sanatorijas

internātpamatskola

Pirmsskolas izglītības

programma (kods 01011111)

Pamatizglītības programma

(kods 21011111)

Pirmsskolas izglītības

programma (kods 01011111)

Pamatizglītības programma

(kods 21011111)

Pirmsskolas izglītības

programma (kods 01011111)

Pamatizglītības programma

(kods 21011111)

Speciālās pamatizglītības

programma izglītojamajiem ar

garīgās attīstības

traucējumiem (kods

21015811)

Pirmsskolas izglītības

programma (kods 01011111)

Pamatizglītības programma

(kods 21011111)

Pamatizglītības programma

(kods 21011111)

Speciālās pamatizglītības

programma izglītojamajiem ar

somatiskām saslimšanām

(kods 21015411)

13

83

70

18

79

61

22

48

74

4

8

53

45

94 94

83 83

Vispārējās

vidējās

izglītības

iestādes

Jaunogres

vidusskola

Pamatizglītības

mazākumtautību programma

(kods 21011121)

Vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena

429

28

511

Ogres novada pašvaldība, 2010 147


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

Ogres ģimnāzija

(ar 01.09.2010.

Ogres Valsts

ģimnāzija)

Ogres

1.vidusskola

Ogres vakara

vidusskola

Madlienas

vidusskola

Suntažu

vidusskola

mazākumtautību programma

(kods 31011021)

Vispārējās vidējās izglītības

matemātikas, dabaszinību un

tehnikas virziena

mazākumtautību programma

(kods 31013021) 54

Pamatizglītības otrā posma 298

(7.-9.klase) programma (kods

23011111)

Vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena

74

programma (kods 31011011)

Vispārējās vidējās izglītības

humanitārā un sociālā virziena

programma (kods 31012011) 82

Vispārējās vidējās izglītības

matemātikas, dabaszinību un

tehnikas virziena programma

(kods 31013011)

94

Pamatizglītības otrā posma

798

(7.-9.klase) programma (kods

23011111)

Vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena

86

programma (kods 31011011)

Vispārējās vidējās izglītības

matemātikas, dabaszinību un

tehnikas virziena programma

94

(kods 31013011)

Pamatizglītības otrā posma 56

programma (kods 23011111)

Vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena

189

programma (kods 31011013,

36011012)

Vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena

mazākumtautību programma

(kods 36011022)

19

Pamatizglītības programma

200

(kods 21011111)

Pamatizglītības pedagoģiskās

korekcijas programma (kods

8

21011811)

Vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena

programma (kods 31011011,

72

31011013)

Pirmsskolas izglītības

36

programma (kods 01011111)

548

978

264

280

281

Ogres novada pašvaldība, 2010 148


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

Taurupes

vidusskola

Pamatizglītības programma

(kods 21011111)

Vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena

programma (kods 31011013)

Speciālās pamatizglītības

programma izglītojamajiem ar

mācīšanās traucējumiem (kods

21015611)

Pirmsskolas izglītības

programma (kods 01011111)

Pamatizglītības programma

(kods 21011111)

Vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena

programma (kods 31011013)

183

58

4

15

61

36

112

7.3. Ogres novada pedagogu skaita sadalījums vecuma grupās no 2005. līdz 2009.gadam

13

19

5

36

5

35

17

24

17 7

49

55

54

81

56

67

71

75

72

79

117

105

105

80

67

53

46

53

63

70

83

85

78

61

51

33

27

30

35

32

43

6

40

4

38

5

34

10

33

4

2005 2006 2007 2008 2009

līdz 24 gadiem 25 - 29 gadi 30 - 34 gadi 34 - 39 gadi 40 - 44 gadi

45 - 49 gadi 50 - 54 gadi 55 - 59 gadi 60 - 64 gadi 65 gadi un vecāki

Ogres novada pašvaldība, 2010 149


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

7.4. Ogres novada pedagogu sadalījums pēc dzimuma no 2005. līdz 2009.gadam

52

55

51

51

45

432

422

429

428

371

2005 2006 2007 2008 2009

sievietes

vīrieši

7.5. Profesionālajās izglītības iestādēs īstenotās izglītības programmas un kopējais izglītojamo

skaits 2009./2010. mācību gadā

Profesionālās

izglītības

iestādes

Ogres

Profesionālā

vidusskola

Ogres

Amatniecības

vidusskola

Ogres Meža

tehnikums

(juridiski

neatrodas

Ogres novada

teritorijā)

Elektronika 128

Kokizstrādājumu izgatavošana 100

Datorsistēmas 115

Grāmatvedība 98

Sekretariāta un biroja darbs 66

Kopā 507

Miltu izstrādājumu ražošana 89

Kokizstrādājumu izgatavošana 49

Interjera dizains 72

Reklāmas dizains 67

Multimediju dizains 39

Apģērbu dizains (apģērbu modelētājs) 12

Lietišķā māksla (trikotāžas apģērbu modelētājs) 12

Komerczinības (reklāmas pakalpojumu

99

komercdarbinieks)

Komerczinības (tūrisma pakalpojumu komercdarbinieks) 55

Kopā 494

Mežsaimniecība, kvalifikācija mežsaimniecības tehniķis 158

Mežsaimniecības tehnika, kvalifikācija mežsaimniecības 81

tehnikas mehāniķis

Būvdarbi, kvalifikācija namdaris 97

Saimniecības vadīšana

49

Kvalifikācija Saimniecības vadītājs

Mežsaimniecība, kvalifikācija mežsaimniecības tehniķis

(2 viengadīgās grupas pēc vidusskolas)

Atvērt ar

2010.gada

1.septembri

2 grupas

Kopā 385

Pavisam kopā izglītojamie profesionālajās izglītības iestādēs 1386

Ogres novada pašvaldība, 2010 150


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

7.6. Informācija par Ogres novada izglītības iestādēs realizētajām interešu izglītības

programmām 2009./2010. mācību gadā

Nr.

Pulciņa Audzēkņu Likmju Stundu skaits

Programmas

p.k.

skaits skaits skaits

nedēļā

1. Kori 16 672 3.794 79,674

2. Deju kolektīvi 29 641 3,279 68,859

3. Pūtēju orķestris 1 34 0,8 17

4. Instrumentālisti 2 36 0,5 11

5. Vokālie ansambļi, 12 171 2,035 42,73

studija

6. Mūsdienu dejas 6 146 0,543 11,40

7. Lietišķā un vizuālā 19 279 4,288 90,048

māksla

8. Tehniskā jaunrade 1 16 0,4 8,4

9. Teātris 10 146 1,497 31,55

10 Vides programma 1 20 0,1 2,1

11. Sports 21 378 2,506 52,626

12. Darbs ar jaunatni 3 64 1,91 40,11

13. Žurnālistika 4 47 0,568 11,92

14. Citas 4 53 0,28 5,88

Kopā: 129 2703 22,5 472,5

Ogres novada pašvaldība, 2010 151


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

8.1. Ogres novadā darbojošās sporta organizācijas un dalībnieku skaits 2010. gadā

Sporta organizācijas nosaukums

Dalībnieku skaits

Ogres novada Sporta centrs 256

Ogres Basketbola skola 193

Biedrība, Ogres basketbola klubs 300

Biedrība, Futbola klubs ‘’FK 33’’ 80

Biedrība, Ogres karatē un tuvcīņas bērnu klubs ‘’Karatē SEN’E’’ 55

Biedrība, hokeja klubs ‘’Ogre’’ 46

Biedrība, Tenisa klubs ‘’Ogre’’ 48

Biedrība, Madlienas novusa klubs 34

Biedrība, Sporta klubs ‘’Leon’’ 30

Biedrība, ‘’Meža sports’’ 25

Biedrība, Futbola klubs ‘ ‘Dinamo Ogre’’ 23

Biedrība ‘’Ogres roņi’ 20

Biedrība, Ogres frisbija klubs 22

SIA, Vieglatlētikas skola ‘’Jūdze’’ 20

Biedrība, orientēšanās klubs ‘’Ogre’’ 16

Biedrība, frisbija klubs ‘’Dzīvo labi’’ 12

Biedrība, futbola klubs ‘’Pārogre’’ 12

Biedrība, Ogresgala centrālais sporta klubs 10

Biedrība, ‘’Ogres stils’’ 3

Biedrība, ‘’Ogres slēpotāju klubs ‘’ 6

sporta organizācijās kopā 1211

8. pielikums

8.2. Pārskats par Ogres novada teritorijā esošajiem sporta infrastruktūras objektiem

Objekti, to atrašanās vieta

Sporta centrs

Ogres novada sporta centrs (t.sk., viens futbola laukums, vieglatlētikas sektori un skrejceļš),

Jaunogres pr. 2, Ogre

Handbola laukums - 1

Volejbola laukumi - 2

Vispārējās fiziskās sagatavotības (VFS) zāles

Ogres Sporta centrs

Madlienas vidusskola; Madlienā, Madlienas pagastā

Dziednīca ‘’Mālkalne’’, Meža prospekts 9, Ogre

Suntažu vidusskola, Suntaži, Suntažu pagasts

Trenažieru zāle

Ogres Sporta centrs

7 sporta spēļu zāles

Sporta centra sporta zāle; Skolas ielā 12, Ogre

Sporta centra sporta halle; Skolas iela 21, Ogre

Lauberes pamatskolas sporta zāle; Skolas iela 8, Laubere

Ķeipenes pamatskolas sporta zāle; Saules iela 3, Ķeipene

Madlienas vsk. sporta zāle; Madliena, Madlienas pagasts

Meņģeles pamatskolas sporta zāle; Meņģele, Meņģeles pagasts

Ogres novada pašvaldība, 2010 152


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

Ogresgala pamatskolas sporta zāle; Ogresgala pagasts

Jaunogres vsk. sporta zāle; Mālkalnes pr. 43, Ogre

Ogres ģimnāzijas sporta zāle, Meža prospekts14, Ogre

Ogres 1.vsk sporta halle, Zinību iela 3, Ogre

11. Ogres Basketbola skola, Mālkalnes pr. 32, Ogre

Krapes pamatskolas sporta bāze, Krape, Krapes pagasts

Suntažu vsk. Sporta zāle, Suntaži, Suntažu pagasts

Peldbaseini

Lielais peldbaseins, 25m, 4 celiņi, Meža prospekts 9, Ogre

Mazais peldbaseins, 10 x 8m. Meža prospekts 9, Ogre

Tenisa korti, t.sk., apjumtie

2 Tenisa korti, Ogres stadions; Skolas iela 21, Ogre

Tenisa korts ‘’Jaunogres nams’’; Saules pr. 21, Ogre (privāts)

Mini golfa laukums

Minigolfs; Rīgas iela 8 , Ogre, LV-5001 (privāts)

Smagatlētikas zāle

Ogres sporta centrs; Skolas ielā 21, Ogre

Šautuve

Ogres sporta centrs; Skolas iela 21, Ogre

Kompleksie skolu sporta laukumi

Ogres 1. vsk sporta laukums; Zinību iela 3, Ogre

Ogres ģimnāzijas sporta laukums; Meža prospekts 14, Ogre

Jaunogres vsk sporta laukums; Mālkalnes pr. 43, Ogre

Ogresgala pamatskolas sporta laukums; Ogresgala pagasts

Lauberes pamatskolas sporta laukums, Skolas iela 8, Laubere

Ķeipenes pamatskolas sporta laukums, Saules iela 3, Ķeipene

Taurupes vsk. sporta laukums, Taurupe, Taurupes pagasts

Madlienas vsk. sporta laukums, Madliena, Madlienas pagasts

Meņģeles pagasta sporta laukums, Meņģele, Meņģeles pagasts

Biljarda zāle

Bermuds”, (privāts)

Skeitparks

Ogres stadions; Skolas ielā 21, Ogre

Pludmales volejbola laukumi

Ogres sporta centrs, Skolas ielā 21, Ogre

Ķeipenes pagasts, Saules iela 3, Ķeipene

Taurupes pagasts, Taurupe

Madlienas pagasts, Madlienas pagasts

Auto-moto trase

Ķeipenes pagasts, (privāta)

Kalnu slēpošanas trases ar pacēlāju

Ķeipenes pagasts (privāta)

Madlienas pagasts (privāta)

Ogres novada pašvaldība, 2010 153


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

9. pielikums

9.1. Bibliotēku atsevišķi finanšu rādītāji 2008. un 2009. gadā

Bibliotēka

Pašvaldības

budžeta līdzekļi

Finansējums uz 1

lasītāju (LVL)

Finansējums uz 1

pašvaldības iedzīvotāju

(LVL)

2008. 2009. 2008. 2009. 2008. 2009.

Ciemupes bibliotēka 9236 9062 46,2 43,7 8,4 8,2

Krapes bibliotēka 7310 5834 38,7 28,6 9,2 7,2

Ķeipenes bibliotēka 7298 6307 32,3 30,9 6,1 5,3

Lauberes bibliotēka 16193 12258 47 35,3 20,2 15,5

Madlienas bibliotēka 19546 16910 36,3 30,3 9,4 8,2

Mazozolu bibliotēka 4372 7387 35,8 60 6,7 11,2

Meņģeles bibliotēka 16930 9215 81,4 42,7 23,3 13,4

Ogresgala bibliotēka 17098 16370 42,6 40,2 8,4 8,2

Suntažu bibliotēka 14159 11800 50,7 40 6,7 5,5

Taurupes bibliotēka 11720 8945 43,6 35,6 11,7 9,2

Ogres CB 308127 215244 58,2 36,6 11,53 8

Kopā 431989 319332

9.2. Ogres novada amatiermākslas kolektīvu un dalībnieku skaits

Mākslinieciskie

kolektīvi

Kolektīvu

skaits

2007. gads 2008. gads 2009. gads

Dalībnieku

skaits

Kolektīvu

skaits

Dalībnieku

skaits

Kolektīvu

skaits

Dalībnieku

skaits

Kori 7 264 7 277 7 247

Tautas deju kolektīvi 20 625 18 630 18 662

Pūtēju orķestri 2 61 2 66 2 63

Drāmas kolektīvi 8 119 10 139 8 100

Folkloras kopas un

2 16 1 10 1 13

etnogrāf. ansambļi

Lietišķās mākslas

kolektīvi

4 46 3 37 2 32

Tēlotāj – mākslas

kolektīvi

2 47 2 35 3 42

Vokāli instrum. grupas 3 17 3 17 3 13

Ritma deju grupas 10 192 11 232 8 120

Vokālie ansambļi 13 164 16 204 15 228

Pārējie kolektīvi 15 294 11 159 13 216

Kopā 86 1845 84 1806 81 1489

Ogres novada pašvaldība, 2010 154


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

9.3. Kultūras un tautas namu budžeta ieņēmumi no 2007. līdz 2009. gadam

Kultūras/ tautas nams 2007. gads 2008. gads 2009. gads

Kopā

LVL

tai skaitā

valsts

mērķ -

dotācija

Kopā LVL

tai skaitā

valsts

mērķ -

dotācija

Kopā LVL

tai skaitā

valsts

mērķ -

dotācija

Ciemupes tautas nams 27477 36054 35273

Krapes tautas nams 5869 6037 42199

Ķeipenes tautas nams 19278 22631 69562

Lauberes kultūras nams 13736 15611 1042 20483 379

Madlienas kultūras nams 57866 1936 74333 2088 54940

Mazozolu tautas nams 65968 70959 36446

Meņģeles tautas nams 24993 43048 186069

Ogresgala tautas nams 60810 58325 67547

Ogres KC 563356 11838 699610 12840 509237 7829

Suntažu kultūras nams 71687 3574 96565 3425 62841 1860

Taurupes tautas nams 26778 18575 4868

Pavisam kopā 937 818 17348 1 105694 1 089465

Ogres novada pašvaldība, 2010 155


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

10.1. Informācija par sociālajiem pabalstos izmaksātajiem līdzekļiem

10. pielikums

Teritoriālā vienība 2008. gads 2009. gads 2010. gads 75

Krapes pagasts 2579 8889 19846

Ķeipenes pagasts 10477 9362 25940

Lauberes pagasts 9562 8098 18868

Madlienas pagasts 9798 20807 52943

Mazozolu pagasts 6928 13681 25960

Meņģeles pagasts 3321 5847 21265

Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts 541796 656581 958567

Suntažu pagasts 26060 32408 57990

Taurupes pagasts 8365 4751 30102

Kopā 618886 760424 1211481

75 gada plāns ar grozījumiem līdz 01.09.2010.

Ogres novada pašvaldība, 2010 156


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

11. pielikums.

11.1. Ogres novada pašvaldības struktūra

Dome (deputāti)

Pastāvīgās komitejas:

− Finanšu

− Tautsaimniecības

− Sociālo lietu

Administrācijas

nodaļas:

− centralizētā grāmatvedība

− dzimtsarakstu

− finanšu-ekonomikas

− iepirkuma

− juridiskā

− komunālā

− lietvedības

Ogres būvvalde

− attīstības

− sabiedrisko attiecību

− izglītības un sporta pārvalde

un speciālisti,

apkalpojošais

personāls

pakļautība

Priekšsēdētāja vietnieks

tautsaimniecības

jautājumos

Iestādes:

− 1.vidusskola

Ogres ģimnāzija

− Jaunogres vidusskola

Ogres pamatskola

Ogres vakara vidusskola

Ogres novada pašvaldības VPII

“Sprīdītis”

Ogres novada pašvaldības VPII

“Saulīte”

Ogres novada pašvaldības VPII

“Cīrulītis”

Ogres novada pašvaldības VPII

“Zelta sietiņš”

Ogres novada pašvaldības VPII

“Dzīpariņš”

Ogres novada pašvaldības VPII

“Strautiņš”

Ogres mākslas skola

Ogres mūzikas skola

Ogres novada sporta centrs

Ogres basketbola skola

Ogres novada bērnu un jauniešu

centrs

Ogres centrālā bibliotēka

Ogres sociālais dienests

Ogres bāriņtiesa

Ogres novada pašvaldības policija

Izpilddirektors

Priekšsēdētājs

Pagastu pārvaldes un to padotībā esošās iestādes:

− Krapes pagasta pārvalde

− Krapes pamatskola

− Ķeipenes pagasta pārvalde

− Ķeipenes pamatskola

− Ķeipenes VPII “Saulīte”

− Lauberes pagasta pārvalde

− Lauberes pamatskola

− Lauberes komunālo pakalp. iestāde “Sarma”

− bērnu nams “Laubere”

− Madlienas pagasta pārvalde

− Madlienas vidusskola

− Madlienas VPII “Taurenītis”

− Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un

mākslas skola

− Madlienas komunālo pakalp. iestāde “ABZA”

− Madlienas bāriņtiesa

− Madlienas sociālais dienests

− vispārējā tipa pansionāts “Madliena”

− Mazozolu pagasta pārvalde

− Mazozolu pamatskola

− Meņģeles pagasta pārvalde

− Meņģeles pamatskola

Ogresgala pagasta pārvalde

Ogresgala pamatskola

Ogresgala VPII “Ābelīte”

Ogresgala bāriņtiesa

− Suntažu pagasta pārvalde

− Suntažu vidusskola

− Suntažu sanatorijas internātpamatskola

− Suntažu sociālais dienests

− Suntažu bāriņtiesa

− pašvaldības aģentūra “Rosme”

− Taurupes pagasta pārvalde

− Taurupes vidusskola

− Taurupes sociālais dienests

− Taurupes bāriņtiesa

Priekšsēdētāja vietnieks izglītības,

kultūras, sporta, veselības

un sociālo lietu jautājumos

Pašvaldības aģentūras:

− “Mālkalne”

− “Ogres novada kultūras

centrs”

− “Dziednīca“

− “Ogres Vēstures un mākslas

muzejs”

− “Ogres novada Tūrisma

informācijas centrs”

Komisijas:

Ogres novada vēlēšanu

Ogres administratīvā

− Madlienas administratīvā

− Suntažu administratīvā

− Taurupes administratīvā

Ogres pilsētas zemes

Ogres novada pašvaldības īpašuma

privatizācijas

Ogres novada dzīvojamo māju

privatizācijas

− dzīvokļu

− sociālo māju (dzīvokļu)

Ogres novada ielu

Ogres novada tarifu

Ogres novada nepilngadīgo lietu

Ogres novada mācību iestāžu

direktoru konsultatīvā

Ogres būvju pieņemšanas ekspluatācijā

− Madlienas būvju pieņemšanas

ekspluatācijā

Ogres novada avārijas stāvoklī un

pamestu būvju apzināšanas

Ogres novada pilsētvides konsultatīvā

Ogres novada starpresoru

Ogres novada pamatlīdzekļu

pieņemšanas un norakstīšanas un

mazvērtīgā inventāra norakstīšanas

pastāvīgā

Ogres novada pašvaldības amatpersonu

un speciālistu kandidātu vērtēšanas

konkursa

Ogres novada uzņēmējdarbības

attīstības

Ogres novada sporta attīstības konsultatīvā

Ogres novada pašvaldības īpašumu

objektu izsoles

Ogres novada politiski represēto personu

un nacionālās pretošanās kustības

dalībnieku iesniegumu izskatīšanas

Ogres novada pašvaldības interešu izglītības

un pieaugušo neformālās izglītības

programmu licencēšanas

Ogres novada pašvaldības pedagoģiski

medicīniskā

Ogres novada pašvaldība, 2010 157


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. .gadam

12. pielikums

12.1. Pašvaldībā nodarbināto vidējais atalgojums Ogres novadu veidojošajās pašvaldībās

Pašvaldība

Ogres pilsēta,

Ogresgala pagasts

Pašvaldībā nodarbināto

vidējais atalgojums

2005.g., LVL

Pašvaldībā nodarbināto

vidējais atalgojums

2006.g., LVL

Pašvaldībā nodarbināto

vidējais atalgojums

2007.g.,LVL

Pašvaldībā nodarbināto

vidējais atalgojums

2008.g., LVL

Pašvaldībā nodarbināto

vidējais atalgojums

2009.g., LVL

199 232 357 442 325

Krapes pagasts 197 248 418 225

Ķeipenes pagasts 120 183 254 325 313

Lauberes pagasts 178 208 274 354 319

Mazozolu pagasts 171 179 235 317 282

Madlienas pagasts 165 199 273 325 302

Meņģeles pagasts 128 168 218 298 242

Suntažu pagasts 198 198 312 364 340

Taurupes pagasts 171 192 281 388 334

12.2. Ogres novadu veidojošo pašvaldību administrācijas darbinieku vidējais vecums

Pašvaldība

Ogres pilsēta, Ogresgala

pagasts

Administrācijas

darbinieku vidējais

vecums 2005.g.

Administrācijas

darbinieku vidējais

vecums 2006.g.

Administrācijas

darbinieku vidējais

vecums 2007.g.

Administrācijas

darbinieku vidējais

vecums 2008.g.

Administrācijas

darbinieku vidējais

vecums 2009.g.

45 46 47 49 47

Krapes pagasts 41 41 42 43 45

Ķeipenes pagasts 49 49 50 47 48

Lauberes pagasts 51 52 52 52 53

Mazozolu pagasts 52 53 49

Madlienas pagasts 45 44 45 46 42

Meņģeles pagasts 44 45 46 47 48

Suntažu pagasts 45 45 45 50 50

Taurupes pagasts 49 50 51 52 53

Ogres novada pašvaldība, 2010 158


Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam projekts

pieņemts un nodots sabiedriskajai apspriešanai ar Ogres novada domes

2010. gada 21.oktobra lēmumu (protokola Document Nr.12, Title 1.§)

OGRES NOVADA ATTĪSTĪBAS

PROGRAMMA 2011.2017. GADAM

(4 daļās)

II DAĻA

Attīstības stratēģija 2011. - 2017. gadam

Ogrē 2010.


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Document Title

SATURS

Ievads .................................................................................................................................... 4

1. Ogres novada vizītkartes ................................................................................................ 5

1.1. Teritorija un iedzīvotāji ........................................................................................... 5

1.2. Pārvalde ................................................................................................................... 7

1.3. Ekonomika ............................................................................................................. 10

1.4. Infrastruktūra ......................................................................................................... 14

1.5. Izglītība un sports .................................................................................................. 18

1.6. Kultūrvide .............................................................................................................. 22

1.7. Veselības un sociālā aprūpe ................................................................................... 26

1.8. Daba ....................................................................................................................... 28

2. Attīstības stratēģija 2011. - 2017. gadam ..................................................................... 30

2.1. 1.ilgtermiņa prioritāte – efektīva un moderna pārvalde .......................................... 30

2.2. 2.ilgtermiņa prioritāte – daudzveidīga un inovatīva ekonomika ............................ 32

2.3. 3.itermiņa prioritāte – vidi saudzējoša infrastruktūra ............................................. 35

2.4. 4 ilgtermiņa prioritāte – konkurētspējīga izglītība un sports .................................. 40

2.5. 5 ilgtermiņa prioritāte – kvalitatīva un pieejama kultūrvide .................................. 44

2.6. 6 ilgtermiņa prioritāte – veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība ........................... 48

2.7. 7 ilgtermiņa prioritāte – atbildīga dabas apsaimniekošana ..................................... 50

3. Noteiktās vidēja termiņa prioritātes sasniegšanas izvērtējuma rādītāji .................. 52

Ogres novada pašvaldība, 2010 2


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

Document Title

IEVADS

Ogres novada attīstības programmas 2011. - 2017. gadam II daļa ir Attīstības stratēģija

2011.- 2017. gadam (turpmāk tekstā - stratēģija).

Lai sniegtu ieskatu par galvenajām tendencēm katrā no teritorijas attīstības jomām,

dokumenta pirmajā daļā interesenti var iepazīties ar informācijas kopsavilkumu - Ogres novada

atsevišķu sfēru vizītkartēm. Stratēģija izstrādāta, pamatojoties uz pašreizējās situācijas analīzes

rezultātiem un saskaņā ar Rīgas plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentos

noteiktajiem mērķiem, prioritātēm un uzdevumiem 1 . Stratēģijas veidotāji ņēmuši vērā arī spēkā

esošajā Ogres novada attīstības programmā 2005. - 2013. 2 un Ogres rajona attīstības programmā 3

noteiktās prioritātes, prioritāros mērķus un pasākumus, lai nodrošinātu plānošanas dokumentu

savstarpēju saskaņotību un pēctecību.

Stratēģijas daļā iekļauta novada attīstības vīzija, stratēģiskie mērķi, vidēja termiņa

prioritātes, kā arī rīcības virzieni un uzdevumi.

Tā kā pašvaldībai nav ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenta, tad, atbilstoši

metodiskajiem ieteikumiem attīstības programmu izstrādei 4 , darba grupa ir noteikusi stratēģiskos

mērķus un ilgtermiņa attīstības prioritātes.

Vīzija definēta, ievērojot iedzīvotāju aptaujas rezultātus, un tā ir:

Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija”

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu Ogres novada attīstību, izvirzīti šādi stratēģiskie

mērķi:

1) veicināt Ogres novada ekonomisko izaugsmi un uzņēmumu konkurētspējas

paaugstināšanos;

2) attīstīt novada cilvēkresursu potenciālu;

3) nodrošināt vidi saudzējošu augstu dzīves kvalitāti.

Balstoties uz stratēģiskajiem mērķiem, izvirzītas 7 ilgtermiņa prioritātes. Katras ilgtermiņa

prioritātes ietvaros noteiktas vidēja termiņa prioritātes. 1. vidēja termiņa prioritāte katrā jomā

nosaka rīcības virzienus un uzdevumus pārvaldes sistēmas pilnveidošanai. 2. un 3. vidēja termiņa

prioritāte nosaka rīcības virzienus un uzdevumus infrastruktūras sakārtošanai, pakalpojumu

pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, tie ir vērsti uz specifisku katras nozares attīstības jautājumu

risināšanu. Savukārt 4. prioritāte vērsta uz sabiedrības līdzdalības paaugstināšanu ikvienā

teritorijas attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanā.

Programmā visas vidēja termiņa prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi ir hierarhiski

numurēti, un tas nodrošina ērtu programmas pārskatāmību un uzraudzību.

Lai būtu iespējams novērtēt to, kā norit darbs pie noteikto vidējā termiņu prioritāšu

sasniegšanas, stratēģiju noslēdz sadaļa par attīstības programmā noteiktās vidēja termiņa prioritātes

(kopā 26) sasniegšanas izvērtējuma rādītājiem.

1 Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija (2000. –2020. g.) un Rīgas reģiona attīstība programma (2005.–2011.g.)

2 Ogres novada attīstības programma (2005. – 2013.g.)

3 Ogres rajona attīstības programma 2005. – 2012.gadam

4 Metodiskie ieteikumi attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī; RAPLM, 2009.

Ogres novada pašvaldība, 2010 3


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1. OGRES NOVADA Document VIZĪTKARTES

Title

1.1. TERITORIJA UN IEDZĪVOTĀJI

Ogres novada teritoriālā struktūra - Ogres novada pašvaldība ir vienota administratīvi teritoriāla vienība, kas sastāv no Ogres pilsētas, Krapes pagasta,

Ķeipenes pagasta, Lauberes pagasta, Madlienas pagasta, Mazozolu pagasta, Meņģeles pagasta, Ogresgala pagasta, Suntažu pagasta un Taurupes pagasta. Novada

administratīvais centrs ir Ogres pilsēta.

OGRES NOVADU VEIDOJOŠO TERITORIĀLO VIENĪBU PAMATRĀDĪTĀJI 2009. GADĀ 5

IEDZĪVOTĀJU SKAITS

GALVENIE STATISTISKIE RĀDĪTĀJI

2009. UN 2010. GADĀ

Krapes pagasts

Kopējā platība 989,9 km 2

29825

662640

2137

945

787

1185

780

1989

Ķeipenes pagasts

Lauberes pagasts

Madlienas pagasts

Mazozolu pagasts

Meņģeles pagasts

Ogres novads

Suntažu pagasts

Taurupes pagasts

Iedzīvotāju skaits 38 948

Iedzīvotāju blīvums

(iedzīvotāju skaits uz 1 km 2 ) 39,3 iedz./km 2

Teritorijas attīstības

indekss (TAI) (2009. gads) 0,581

Novada TAI rangs valstī

18.vieta

5 Pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras sniegtās informācijas

Ogres novada pašvaldība, 2010 4


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU SKAITA

IZMAIŅAS NO 2004. - 2009. GADAM (%)

Krapes pagasts -7,5

Ķeipenes pagasts -5,6

Lauberes pagasts -4,6

Madlienas pagasts -8,4

Mazozolu pagasts -7,8

Meņģeles pagasts -16,6

Ogres novads 2,7

Suntažu pagasts -1,3

Taurupes pagasts -12,9

TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS INDEKSS

(PĒC 2007. GADA DATIEM)

Krapes pagasts 0,053

Ķeipenes pagasts 0,060

Lauberes pagasts 0,123

Madlienas pagasts -0,142

Mazozolu pagasts -0,064

Meņģeles pagasts -0,061

Ogres novads 0,519

Suntažu pagasts 0,335

Taurupes pagasts -0,148

IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS

(iedzīvotāju skaits uz 1 km 2 )

Document Title

Krapes pagasts 10,8

Ķeipenes pagasts 13,6

Lauberes pagasts 9,7

Madlienas pagasts 11,8

Mazozolu pagasts 6,6

Meņģeles pagasts 7,4

Ogres novads 272,1

Suntažu pagasts 13,3

Taurupes pagasts 7,5

DEMOGRĀFISKĀS SLODZES 6 LĪMENIS

Krapes pagasts 504,8

Ķeipenes pagasts 515,3

Lauberes pagasts 502,9

Madlienas pagasts 587,4

Mazozolu pagasts 474,7

Meņģeles pagasts 448,6

Ogres novads 501,0

Suntažu pagasts 490,2

Taurupes pagasts 541,6

IEDZĪVOTĀJU SADALĪJUMS PĒC NACIONĀLĀ

SASTĀVA UN VALSTISKĀS PIEDERĪBAS

Latvieši 28 821 (74 %)

Krievi 6838 (17,6 %)

Baltkrievi 1118 (2,9 %)

Ukraiņi 546 (1,4 %)

Poļi 519 (1,3 %)

Pārējie 1106 (2,8%)

Pilsoņi 88,9 %

Nepilsoņi un pārējie 11,1 %

6 Bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pret

darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, reizinot ar 1000

Ogres novada pašvaldība, 2010 5


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.2. PĀRVALDE Document Title

1. ilgtermiņa prioritāte - efektīva un moderna pārvalde

KOPĪGAIS NOVADAM

+ Stabils iedzīvotāju skaits pašvaldībā

+ Plašs pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāsts

+ Pieredzējuši speciālisti un maza speciālistu mainība

+ Labs pašvaldības materiāltehniskais nodrošinājums

+ Pievilcīgs pašvaldības kredītportfelis

− Lēns lēmumu pieņemšanas process

− Izkliedētas pakalpojumu sniegšanas vietas, sarežģīta apmeklētāju apkalpošanas sistēma

− Nepietiekama publiski pieejamā informācija par pašvaldības darbu

− Nepietiekama savstarpēja iekšējā komunikācija un nesakārtota informācijas apmaiņas sistēma pašvaldības struktūrvienību un iestāžu starpā

− Nepietiekami izmantotas informācijas tehnoloģiju iespējas

− Vāja un nekoordinēta sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem

ATŠĶIRĪGAIS NOVADĀ

OGRES PILSĒTA

+ Pilsēta ir novada administratīvais centrs

+ Pieaugošs iedzīvotāju skaits

+ Augsts teritorijas attīstības indekss

+ Liels piesaistīto investīciju apjoms

+ Nodrošinājums ar augstas kvalifikācijas speciālistiem

− Nepietiekama pilsētas administrācijas struktūrvienību un iestāžu

aktivitāšu un informācijas koordinācija

PAGASTU TERITORIJA

+ Vietējās situācijas pārzināšana

+ Laba sadarbība ar vietējām iedzīvotāju interešu grupām

− Strauja iedzīvotāju skaita samazināšanās

− Kvalificētu speciālistu neracionāls izmantojums

− Atšķirības pašvaldības darbinieku skaitā un atalgojuma līmenī

dažādās teritoriālajās vienībās uz 1000 iedzīvotājiem

− Vāja nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana

− Augstas pārvalžu uzturēšanas izmaksas

Ogres novada pašvaldība, 2010 6


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

VISPĀRĪGIE DATI

Pārvalžu skaits 9

Strādājošo skaits pašvaldībā 1784

tai skaitā administrācijās 178

OFICIĀLIE INFORMĀCIJAS AVOTI

Laikraksts „Ogrēnietis”

Mājas lapa www.ogresnovads.lv

TERITORIĀLO VIENĪBU ĪPATSVARS KOPĒJOS IEŅĒMUMOS 2009. GADĀ

83%

4%

1%

1%

2%

2%

1% 5%

1%

Krapes pagasts

Ķeipenes pagasts

Lauberes pagasts

Madlienas pagasts

Mazozolu pagasts

Meņģeles pagasts

Ogre, Ogresgala pagasts

Suntažu pagasts

Taurupes pagasts

PAŠVALDĪBAS Document Title PAMATBUDŽETA IEŅĒMUMU STRUKTŪRA 2009. GADĀ

(% NO KOPĒJIEM PAMATBUDŽETA IEŅĒMUMIEM)

40

35

30

25

20

15

10

5

0

36,2

Nodokļu

ieņēmumi

26,8

Maksas

pakalpojumi

un citi pašu

ieņēmumi

19,5

Valsts

budžeta

transferti

15,9

Pašvaldību

budžeta

transferti

1,5

Nenodokļu

ieņēmumi

GALVENIE FINANŠU STATISTISKIE RĀDĪTĀJI

2009. GADĀ, LVL

0,1

Ārvalstu

finanšu

palīdzība

Kopējie pamatbudžeta ieņēmumi 31 642 318

Kopējie speciālā budžeta ieņēmumi 575 475

Izlīdzinātie ieņēmumi uz 1 iedz. gadā 228

Nodokļu ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju 307

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz 1 iedz. 284

Pašvaldības saistību apmērs, % no pamatbudžeta 3,62 %

Iemaksas PFIF 7 , LVL 283 804

7 Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds

Ogres novada pašvaldība, 2010 7


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

29%

7%

2%

1%

3% 10%

6%

1%

PAŠVALDĪBAS PAMATBUDŽETA

IZDEVUMU STRUKTŪRA 2009. GADĀ

(% no kopējiem izdevumiem)

35%

6%

Vispārējie valdības dienesti

Iemaksa PFIF

Sabiedriskā kārtība un drošība

Ekonomiskā darbība

Vides aizsardzība

Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana

Veselība

Atpūta, kultūra, reliģīja

Izglītība

Sociālā aizsardzība

OGRES NOVADU VEIDOJOŠO PAŠVALDĪBU

KOPĪGO SPECIĀLĀ BUDŽETA IZDEVUMU DINAMIKA

Gads 2005. 2006. 2007. 2008. 2009.

LVL 391 088 617 076 1 190 300 1 595 700 837 363

Document Title

OGRES NOVADA PAMATBUDŽETA IZDEVUMI UZ 1 IEDZĪVOTĀJU

2009. GADĀ PĒC FUNKCIONĀLĀS KLASIFIKĀCIJAS, LVL

Vispārējie valdības dienesti 79,7 (9,8 %)

Sabiedriskā kārtība un drošība 10,6

Ekonomiskā darbība 18,4

Vides aizsardzība 53,5

Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 233,2

Veselība 7,6

Atpūta, kultūra, reliģija 44,9

Izglītība 284,3

Sociālā aizsardzība 52,4

PROGNOZĒTAIS SAISTĪBU APMĒRS NO 2011. LĪDZ 2016. GADAM

(% NO PAMATBUDŽETA IEŅĒMUMIEM)

Gads 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016.

Saistību

apmērs

5,67 5,44 5,05 4,72 3,19 3,00

Ogres novada pašvaldība, 2010 8


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

1.3. EKONOMIKA Document Title

2. ilgtermiņa prioritāte - daudzveidīga un inovatīva ekonomika

KOPĪGAIS NOVADAM

+ Izdevīgs ekonomiski ģeogrāfiskais stāvoklis, neliels attālums līdz galvaspilsētai

+ Pozitīva pieredze ES finansējuma apgūšanā

+ Daudzveidīga uzņēmējdarbība, attīstītas dažādas ražošanas un pakalpojumu nozares

+ Attīstītas komunikāciju tehnoloģijas

+ Pašvaldībā izveidota Uzņēmējdarbības komisija

− Lēns lēmumu pieņemšanas un dokumentu aprites process domē

− Priekšfinansējuma trūkums ES fondu projektiem

− Augsts bezdarba līmenis

− Atbalsta trūkums ražojošiem uzņēmumiem

− Negatīva iedzīvotāju attieksme pret ražošanas objektu būvniecību

ATŠĶIRĪGAIS NOVADĀ

OGRES PILSĒTA

− Attīstīta dažādu transporta veidu infrastruktūra

− Banku un valsts iestāžu pakalpojumu pieejamība

− Pozitīva pieredze PPP projektu realizēšanā

− Izveidots biznesa inkubators

− Daudzveidīgi pakalpojumi iedzīvotājiem

− Vāja uzņēmēju savstarpējā sadarbība

− Ierobežotas energoapgādes jaudu palielināšanas iespējas

PAGASTU TERITORIJA

+ Vērtīgas lauksaimniecības zemes, labvēlīgi apstākļi augļu,

dārzeņu audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai

+ Derīgo izrakteņu potenciāls

+ Laba sadarbība starp zemniekiem, lauksaimniekiem, attīstīta

pieredzes apmaiņa

+ Kopējā apgrozījuma pieaugums pēdējo gadu laikā

− Krasi atšķirīgs lauksaimnieciskās ražošanas attīstības līmenis

− Vietējo resursu nepilnvērtīga un neefektīva izmantošana

− Vidējā posma speciālistu trūkums

− Nekvalitatīvi telekomunikāciju, interneta pakalpojumi

attālākajās novada teritorijās

− Neliels piedāvāto pakalpojumu klāsts

Ogres novada pašvaldība, 2010 9


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

PRIVĀTĀS UN PUBLISKĀS INVESTĪCIJAS OGRES NOVADĀ

18000000

16107767

16000000

14000000

10586354

12000000

10470962

10000000

7868926 7227631

8000000

6000000

4000000

2000000

0

2243319

2007. gads 2008. gads 2009. gads

Privātās investīcijas

Publiskās investīcijas

Ārvalstu investīciju kopējais apjoms no

1991. gada līdz 2010. gadam, LVL 10 777 148

tai skatā Ogres pilsētā, LVL 10 351 309 (96 %)

Document Title

PASTĀVĪGO UZŅĒMUMU SKAITS 2010. GADA 1. JANVĀRĪ OGRES

NOVADA TERITORIĀLAJĀS VIENĪBĀS

Krapes pagasts

168 Ķeipenes pagasts

Lauberes pagasts

146

Madlienas pagasts

57

1239

64

91

59

Mazozolu pagasts

Meņģeles pagasts

Ogre

36

100 Ogresgala pagasts

32

Suntažu pagasts

Taurupes pagasts

250

200

150

100

50

0

REĢISTRĒTO UN LIKVIDĒTO UZŅĒMUMU DINAMIKA

238

179

129

108 115

30

170

131

51 37

2005.gads 2006.gads 2007.gads 2008.gads 2009.gads

Reģistrēti

Likvidēti

3500

3000

2500

2000

1500

1000

500

0

BEZDARBA DINAMIKA OGRES NOVADĀ

2870 2736

1210

728

01.01.2008. 01.01.2009. 01.01.2010. 01.07.2010.

Ogres novada pašvaldība, 2010 10


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

OGRES NOVADA LIELĀKIE UZŅĒMUMI PĒC

STRĀDĀJOŠO SKAITA 2009. GADĀ

Uzņēmums

Strādājošo skaits

1. „Ogres Trikotāža” 417

2. „Ogres rajona slimnīca” 334

3. „Fazer Maiznīcas” 302

4. „Aurora Baltika” 276

5. „Ogres Jumis” 231

6. „Ogres prestižs” 116

7. „Hanzas elektronika” 97

8. „Pallogs” 95

9. „Prometāls” 91

10. „Gosupi” 87

OGRES NOVADA LIELĀKIE UZŅĒMUMI PĒC

Uzņēmums

APGROZĪJUMA 2009. GADĀ

Apgrozījums, LVL

1. „Fazer maiznīcas" 12 835 253

2. „Ogres Jumis” 9 476 277

3. „Ogres prestižs” 4 294 664

4. „Ogres rajona slimnīca” 3 264 361

5. „Fazer Amica” 3 055 854

6. „BARKS M” 3 028 595

7. „Aurora Baltika” 2 921 060

8. „IG Centrs” 2 703 837

9. „Hanzas elektronika” 2 676 117

10. „Senlejas” 2 556 461

IEDZĪVOTĀJU Document IENĀKUMA Title NODOKĻA IETURĒTĀS SUMMAS

2009.GADĀ NOVADA TERITORIĀLAJĀS VIENĪBĀS

77%

1%

4%

1%

1% 2%

3%

1%

1%

9%

Ogre

Krapes pag.

Ķeipenes pag.

Lauberes pag.

Madlienas pag.

Mazozolu pag.

Meņģeles pag.

Ogresgala pag.

Suntažu pag.

Taurupes pag.

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA IEŅĒMUMI NOVADA

TERITORIĀLAJĀS VIENĪBĀS 2009. GADĀ. LVL

LVL %

Krapes pagasts 14 895 1,8

Ķeipenes pagasts 16 858 2,0

Lauberes pagasts 15 034 1,8

Madlienas pagasts 31 056 3,7

Mazozolu pagasts 11 939 1,4

Meņģeles pagasts 12 886 1,5

Ogre, Ogresgala pagasts 679 212 80,8

Suntažu pagasts 37 930 4,5

Taurupes pagasts 21 241 2,5

KOPĀ 841 321 100

Ogres novada pašvaldība, 2010 11


Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam

LAUKSAIMNIECĪBA

Lauksaimniecības zemju

īpatsvars pašvaldības teritorijā 35,7 %

Kopējā lauksaimniecības zemju platība,

tai skaitā aramzeme

ilggadīgie stādījumi

pļavas