ogres novada attÄ«stÄ«bas programma 2011. â 2017 ... - Ogres novads
ogres novada attÄ«stÄ«bas programma 2011. â 2017 ... - Ogres novads
ogres novada attÄ«stÄ«bas programma 2011. â 2017 ... - Ogres novads
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Ogres</strong> <strong>novada</strong> attīstības <strong>programma</strong> <strong>2011.</strong> - <strong>2017</strong>. gadam<br />
smilšmālu un mālsmilti. Smilts fizikāli mehāniskās īpašības un nestspēja ir analoģiski augstāk<br />
minētajām ledāja kušanas ezera smiltīm un tās veido samērā drošu pamatni būvēm.<br />
Apgabala ievērojamu daļu aizņem īpaša sastāva un īpašību gruntis - kūdra, kūdraina smilts,<br />
dūņas. Tās veido samērā nestabilas gruntis ar augstu dabisko mitrumu un saspiežamību, kas būvju<br />
celtniecībai nav derīgas. Šo grunšu pamatni veido morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumi un<br />
gadījumā, ja kūdraino slāni var norakt, tad būves var balstīt uz paguliežiem. Ceļu būvi sarežģī<br />
purvu masīvi un daudzi sīki pārpurvoti iecirkņi.<br />
Mūsdienu fizikāli ģeoloģiskie procesi saistīti ar upju eroziju, palieņu, salu, purvu un terašu<br />
veidošanos, taču šie procesi notiek lēni un jūtamas izmaiņas reljefā neizraisa.<br />
Morēnas līdzenuma pārsvarā smilšmāla un mālsmilts izplatības apgabals aizņem <strong>Ogres</strong><br />
<strong>novada</strong> centrālo un rietumu daļu. Reljefs ir līdzens vai viegli viļņots, virsmas absolūtās augstuma<br />
atzīmes ir robežās no 40 - 80 m vjl. ar relatīviem pacēlumiem 1 -5 m. Augšējā kompleksa iežus<br />
veido, galvenokārt, morēnas smilšmāls un mālsmilts, to biezums 10 - 20 m, retāk 30 - 40 m.<br />
Pakārtota nozīme ir ledāja kušanas ezera un ledāja kušanas ūdeņu smilts nogulumiem, kas ieguļ gan<br />
morēnā, gan virs morēnas un iznāk zemes virspusē. Apgabala grunšu ģeotehniskie apstākļi praktiski<br />
neatšķiras no analoģiskām gruntīm iepriekš minētajos apgabalos, un tās ir derīgas inženiertehnisko<br />
būvju un ceļu pamatnei.<br />
Mūsdienu procesi notiek lēni un ir saistīti ar upju eroziju, lokālo reljefa pazeminājumu<br />
pārpurvošanos.<br />
Ledāja kušanas ezera līdzenuma pārsvarā smilšanas, aleirītiskas un mālainas grunts<br />
izplatības apgabals aizņem <strong>novada</strong> rietumu daļu. Apgabala reljefs ir līdzens, viegli viļņots, vietām<br />
paceļas osu grēdas un morēnu pauguri vai to masīvi. Virsmas absolūtās atzīmes 10 - 40 m vjl. ar<br />
relatīviem pacēlumiem 1 - 3 m, retāk līdz 5 m, bet pauguros 10 - 20 m, retāk līdz 25 m. Augšējā<br />
inženierģeoloģiskā kompleksa iežus pārsvarā veido ledāja kušanas ezera smilts un smilts - grants<br />
nogulumi, retāk ledāja kušanas ūdeņu nogulumi. Samērā reti izplatīti ledāja kušanas ūdeņu mālainie<br />
nogulumi. Smilšaino nogulumu biezums svārstās no 2 - 3 m, vietām līdz 25 m. Paguliežus veido<br />
morēnas smilšmāls un mālsmilts no dažu metru (ziemeļrietumu daļā) līdz 20 - 40 m biezumam<br />
apgabala austrumu daļā. Smilts un smilts - grants nogulumi izplatīti paugurainajos iecirkņos gar<br />
Daugavas labo krastu (tipiski <strong>Ogres</strong> Kangari).<br />
Smilts un smilts - grants nogulumi veido pietiekami stabilu pamatni jebkāda veida<br />
celtniecībai. Būvniecībai mazāk piemērotas vai nepiemērotas ir mālainās un putekļainās smiltis, kas<br />
attiecīgos apstākļos var veicināt pseidoplūdeņus.<br />
Apgabala austrumu daļā ledāja kušanas ezera nogulumi veido mālainas aleirītiskas gruntis.<br />
Šeit bieži sastopams slokšņu māls ar smilšaina materiāla starpkārtām un lēcām. Mālaino nogulumu<br />
biezums ir līdz 15 m, pārsvarā 2 - 3 m. Paguliežus pamatā veido morēnas nogulumi. Mālainām<br />
gruntīm raksturīga plastiska konsistence. Tās parasti ir ūdens piesātinātas un noteiktos apstākļos<br />
uzbriest, kā rezultātā šīs gruntis nav piemērotas būvobjektu pamatnēm. Mālaino iežu uzbriešana<br />
sezonāli vērojama uz ceļiem, kas ierīkoti uz mālainas grunts ar ūdens saturošu irdenu iežu lēcām.<br />
Lēcas, kas atrodas sasaluma zonā, veido ciļņus, kuriem atkūstot, apkārtējā grunts izmirkst un zaudē<br />
stiprību.<br />
Purvu nogulumi izplatīti apgabala ziemeļrietumu daļā, citviet sporādiski. Īpašā sastāva un<br />
īpašību dēļ gruntis nav piemērotas būvobjektu pamatnēm.<br />
Apgabala raksturīga pazīme ir iecirkņi ar plānu kvartāra nogulumu segu no mazāk kā 1 m līdz<br />
2 - 5 m. Tie atrodas uz ziemeļiem no <strong>Ogres</strong> pilsētas un par būvju pamatni šeit var izmantot cietos<br />
vai puscietos cilmiežus: dolomītu, merģeli, smilšakmeni, kas ir drošs pamats dažāda veida<br />
inženiertehnisko būvju celtniecībai.<br />
Daugavas ielejas aluviālo nogulumu pārsvarā smilšainas grunts izplatības apgabals aptver<br />
Daugavas ieleju. Augšējo iežu kompleksu veido galvenokārt smilts un smilts - grants maisījums,<br />
retāk mālsmilts un smilšmāls. Pēc fizikāli mehāniskajām īpašībām gruntis maz atšķiras no līdzīgām<br />
ledāja kušanas ūdeņu gruntīm, kas aprakstītas iepriekš, un tām ir laba nestspēja. Jaunākie nogulumi<br />
- palieņu mālsmilts un smilšmāls - ir mīksti un plastiski, tiem raksturīga liela saplakšanas spēja un<br />
zema izturība.<br />
<strong>Ogres</strong> <strong>novada</strong> pašvaldība, 2010 14
Change language