sējas novada attīstības programma 2012.-2018.gadam - Sējas novads

seja.lv

sējas novada attīstības programma 2012.-2018.gadam - Sējas novads

SĒJAS NOVADA

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA

2012.-2018. GADAM

Sējas novada Attīstības programma izstrādāta Eiropas Sociālā fonda

līdzfinansētā projekta Nr.1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/045/045 „Sējas

novada attīstības plānošanas dokumentu izstrāde” ietvaros.

Attīstības programma apstiprināta ar Sējas novada domes 2012.gada

16.oktobra lēmumu (protokols Nr.11, 5.§, 5.1.punkts).

Izstrādātājs: SIA „Reģionālie projekti”


2

PRIEKŠVĀRDS

Sējas novada attīstības programmas mērķis un

uzdevums – izstrādāt dokumentu, kas rada

iedzīvotājiem drošuma sajūtu vietai, kuru saucam

par mūsu Sējas novadu. Politiķu uzdevums – radīt

novadu, kur cilvēki var pilnveidoties, radoši apgūt

savus talantus, apmierināt intereses un dzīvot

saskaņā ar dabu.

Novada bagātība ir cilvēki un dabas resursi. Visos

cilvēces attīstības periodos pamats ir bijis un ir

gaisma, ūdens, zeme un uguns. Prasme kopienai

organizēt dzīvesveidu, saskaņā ar

iepriekšminētiem pamatiem, nosaka mūsu

kopienas tālāko labklājību.

Plānojot vajadzības nākotnei aicinu domāt par to,

lai vajadzība apmierinātu lielāku kopienu

dalībnieku skaitu. Sabiedrība pastāvēs, ja mēs

katrs domāsim par savu labklājību un, vēl jo

vairāk, par novada attīstību.

Ekonomikai jāaug līdz ar godprātīgu apziņu par

nodokļu politiku un personīgo iniciatīvu. Nodokļi

ir mūsu kopējai pakalpojumu kvalitātei, ko

pašvaldība piedāvā un nodrošina iedzīvotājiem.

Tikai aktīvi un gudri iesaistoties lēmumu

sagatavošanā un pieņemšanā, mēs varam uzlabot

kopienas dzīves kvalitāti.

Mums ir svarīgi, lai novadā dzimtu bērni, lai

cilvēki labi justos visā mūža garumā, lai vairotos

pieprasījums pēc pakalpojumiem, kas veicinātu

uzņēmējdarbības attīstību novadā!

Sējas novada domes priekšsēdētājs

Guntis Liepiņš


SATURA RĀDĪTĀJS

3

ATTĒLU, TABULU UN ILUSTRĀCIJU SARAKSTS .............................................................................................................................. 5

SAĪSINĀJUMI ...................................................................................................................................................................... 5

IEVADS .............................................................................................................................................................................. 7

PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ................................................................................................................. 8

NOVADA VIZĪTKARTE ............................................................................................................................................................ 9

IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS ............................................................................................................................................. 10

Iedzīvotāju skaita dinamika ..................................................................................................................................... 10

Dzimuma struktūra un galvenās vecuma grupas ..................................................................................................... 10

Demogrāfiskā slodze ................................................................................................................................................ 11

Dabiskās kustībās rādītāji ........................................................................................................................................ 11

Migrācijas rādītāji .................................................................................................................................................... 12

Nacionālais sastāvs un pilsonība .............................................................................................................................. 12

Apdzīvojuma struktūra ............................................................................................................................................. 12

Novērtējums ............................................................................................................................................................. 13

PĀRVALDĪBA ..................................................................................................................................................................... 14

Novada administratīvā struktūra ............................................................................................................................. 14

Budžets ..................................................................................................................................................................... 15

Komunikācijas ar iedzīvotājiem ................................................................................................................................ 17

Funkcionālās saites ar citām pašvaldībām ............................................................................................................... 17

Projekti ..................................................................................................................................................................... 18

Novērtējums ............................................................................................................................................................. 18

SVID analīze - Pārvaldība ......................................................................................................................................... 19

SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .......................................................................................................................... 19

Izglītība ..................................................................................................................................................................... 20

Kultūrvide ................................................................................................................................................................. 22

Sports ....................................................................................................................................................................... 23

Sociālās un veselības aprūpe un pakalpojumi, tiesisko interešu aizsardzība ........................................................... 24

Sabiedriskā kārtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība .......................................................................................... 24

Novērtējums ............................................................................................................................................................. 25

SVID analīze – Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi ............................................................................................. 26

VIDE UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS ........................................................................................................................... 27

Ģeogrāfiskais novietojums ....................................................................................................................................... 27

Zemes resursi ........................................................................................................................................................... 27

Meži .......................................................................................................................................................................... 28

Ūdens resursi ............................................................................................................................................................ 28

Derīgie izrakteņi ....................................................................................................................................................... 28

Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti .............................................................................................................. 29

Kultūrvēsturiskais mantojums .................................................................................................................................. 29

Piesārņotās vietas un vides aizsardzība ................................................................................................................... 29

Novērtējums ............................................................................................................................................................. 29

SVID analīze – Vide un kultūrvēsturiskais mantojums ............................................................................................. 30

TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA ................................................................................................................................................ 31

Autoceļu infrastruktūra ............................................................................................................................................ 31

Sabiedriskais transports ........................................................................................................................................... 31

Telekomunikācijas un sakari .................................................................................................................................... 32

Elektroapgāde un gāzes apgāde .............................................................................................................................. 32

Komunālie pakalpojumi ........................................................................................................................................... 32

Mājokļi ..................................................................................................................................................................... 33

Atkritumu apsaimniekošana .................................................................................................................................... 33

Novērtējums ............................................................................................................................................................. 33

SVID analīze – Tehniskā infrastruktūra .................................................................................................................... 35


4

EKONOMIKA ..................................................................................................................................................................... 36

Uzņēmumu skaits ..................................................................................................................................................... 36

Uzņēmējdarbības nozares un apgrozījums .............................................................................................................. 36

Ekonomiskā aktivitāte .............................................................................................................................................. 36

Nodarbinātība .......................................................................................................................................................... 37

Vidējā darba samaksa un darba vietas .................................................................................................................... 39

Attīstības līmeņa indekss.......................................................................................................................................... 39

Finanšu izlīdzināšana ............................................................................................................................................... 39

Investīcijas ................................................................................................................................................................ 39

Nekustamā īpašuma tirgus ...................................................................................................................................... 40

Lauksaimniecība ....................................................................................................................................................... 41

Tūrisms ..................................................................................................................................................................... 42

Novērtējums ............................................................................................................................................................. 42

SVID analīze - ekonomika ......................................................................................................................................... 43

PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMA KOPSAVILKUMS .......................................................................................................... 44

STRATĒĢISKĀ DAĻA ...................................................................................................................................................45

TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS POLITIKA LATVIJĀ .............................................................................................................. 46

STRATĒĢISKĀS PLĀNOŠANAS ELEMENTI .................................................................................................................................. 47

VIEDOKĻU LĪDERI PAR SĒJAS NOVADU 2030.GADĀ ................................................................................................................... 48

Jautājums: Kādu Jūs vēlētos redzēt Sējas novadu 2030.gadā ................................................................................ 48

VĪZIJA ............................................................................................................................................................................. 50

STRATĒĢISKIE MĒRĶI .......................................................................................................................................................... 51

PRIORITĀTES..................................................................................................................................................................... 52

UZDEVUMI ....................................................................................................................................................................... 54

EKONOMISKĀ SPECIALIZĀCIJA ............................................................................................................................................... 55

FUNKCIONĀLO SAIŠU STIPRINĀŠANA ...................................................................................................................................... 55

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS SASKAŅOTĪBA UN PĒCTECĪBA ............................................................................................................ 56

Atbilstība Latvija 2030 ............................................................................................................................................. 56

Atbilstība NAP .......................................................................................................................................................... 56

Atbilstība Rīgas plānošanas reģiona Attīstības stratēģijai ....................................................................................... 57

Atbilstība Rīgas plānošanas reģiona Attīstības programmai ................................................................................... 57

Vietējie attīstības plānošanas dokumenti ................................................................................................................ 58

Kaimiņu pašvaldību attīstības plānošanas stratēģiskie uzstādījumi ........................................................................ 59

RĪCĪBAS PLĀNS UN UZRAUDZĪBA ...............................................................................................................................61

RĪCĪBAS ........................................................................................................................................................................... 62

RĪCĪBAS PLĀNS .................................................................................................................................................................. 63

SM1 Izglītota un sabiedriski aktīva vietējā sabiedrība ............................................................................................. 63

SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem pakalpojumiem ................................................................................... 69

SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus ........................... 75

INVESTĪCIJU PLĀNS ............................................................................................................................................................. 78

UZRAUDZĪBAS PLĀNS .......................................................................................................................................................... 82

Programmas īstenošana .......................................................................................................................................... 82

Programmas īstenošanas uzraudzība ...................................................................................................................... 82

Uzraudzības process ................................................................................................................................................. 82

Priekšlikums Attīstības programmas Uzraudzības ziņojuma struktūrai ................................................................... 83

Uzraudzības rādītāji ................................................................................................................................................. 83

(1) Teritorijas attīstības rādītāju tabula ........................................................................................................... 84

(2) Darbības rezultātu rādītāju tabula ............................................................................................................. 85

(3) Uzdevumu un rīcību izpildes uzraudzības tabula ........................................................................................ 87

(4) Politikas rezultātu rādītāji ........................................................................................................................... 88


ATTĒLU, TABULU UN ILUSTRĀCIJU

SARAKSTS

Attēls 1: Novada novietojums Latvijā ........................................................................................................................................... 9

Attēls 2: Novada kaimiņu pašvaldības .......................................................................................................................................... 9

Attēls 3: Iedzīvotāju skaita dinamika (uz gada sākumu) ............................................................................................................. 10

Attēls 4: Dzimuma struktūra un vecuma grupas......................................................................................................................... 10

Attēls 5: Demogrāfiskās slodzes salīdzinājums ........................................................................................................................... 11

Attēls 6: Dabīgās kustības koeficienta salīdzinājums .................................................................................................................. 11

Attēls 7: Migrācijas saldo salīdzinājums ..................................................................................................................................... 12

Attēls 8: Nacionālais sastāvs ....................................................................................................................................................... 12

Attēls 9: Iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības .......................................................................................................... 12

Attēls 10: Apdzīvojuma struktūra ............................................................................................................................................... 13

Attēls 11: Sējas novada pārvaldības struktūra ............................................................................................................................ 14

Attēls 12: Pamatbudžeta ienākumu sadalījums .......................................................................................................................... 15

Attēls 13: Budžeta izdevumu sadalījums .................................................................................................................................... 16

Attēls 14: Skolēnu skaita salīdzinājums un dinamika .................................................................................................................. 22

Attēls 15: Lasītāju skaits bibliotēkās 2010.gada laikā ................................................................................................................. 23

Attēls 16: Ambulatoro apmeklējumu skaita salīdzinājums uz 1 iedzīvotāju ............................................................................... 24

Attēls 17: Zemes lietošanas veids ............................................................................................................................................... 27

Attēls 18: Zemes īpašnieku sadalījums ....................................................................................................................................... 28

Attēls 19: Vidējā īres maksa (Ls/m 2 ) pašvaldības īpašumā esošajā dzīvojamā fondā ................................................................. 33

Attēls 20: Uzņēmumu reģistrācijas dinamika ............................................................................................................................. 36

Attēls 21: Ekonomiski aktīvās vienības 2010.gadā ...................................................................................................................... 37

Attēls 22: Bezdarba līmeņa (%) salīdzinājums 2012.gada martā ................................................................................................ 38

Attēls 23: Bezdarbnieku vecuma struktūra ................................................................................................................................. 38

Attēls 24: Bezdarbnieku valsts valodas prasmes ........................................................................................................................ 38

Attēls 25: Bezdarbnieku izglītības līmenis ................................................................................................................................... 38

Attēls 26: Attīstības līmeņa indeksa salīdzinājums ..................................................................................................................... 39

Attēls 27: Ārvalstu tiešo investīciju sadalījums (LVL) .................................................................................................................. 40

Attēls 28: Darījumi ar neapbūvētu un apbūvētu zemi 2011.gadā .............................................................................................. 40

Attēls 29: Individuālās apbūves zemes vidējā vērtība darījumiem 2011.gadā (LVL/m 2 ) ............................................................ 40

Attēls 30: Lauksaimniecības zemes vidējā vērtība darījumiem 2011.gadā (LVL/ha) .................................................................. 41

Attēls 31: Dzīvnieku skaits .......................................................................................................................................................... 41

Tabula 1: Dabiskās kustības rādītāji ........................................................................................................................................... 11

Tabula 2: Kopīgās intereses ar kaimiņu pašvaldībām ................................................................................................................. 17

Tabula 3: Administratīvā centra attālums līdz citām apdzīvotām vietām ................................................................................... 27

Tabula 4: Zemes lietošanas veids................................................................................................................................................ 28

Tabula 5: Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2011. un 2010.gadā .............................................................................................. 37

Tabula 6: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība „Latvija 2030” ...................................................................................................... 56

Tabula 7: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība reģiona attīstības stratēģijai ................................................................................ 57

Tabula 8: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība reģiona attīstības programmai ............................................................................. 58

Ilustrācija 1: Dokumenta saturs .................................................................................................................................................... 7

Ilustrācija 2: Telpiskās attīstības plānošana Latvijā ..................................................................................................................... 46

Ilustrācija 3: Stratēģiskās plānošanas elementi .......................................................................................................................... 47

Ilustrācija 4: Novada vīzija .......................................................................................................................................................... 50

Ilustrācija 5: Stratēģiskie mērķi ................................................................................................................................................... 51

Ilustrācija 6: Ilgtermiņa prioritātes ............................................................................................................................................. 52

Ilustrācija 7: Vidēja termiņa prioritātes ...................................................................................................................................... 52

Ilustrācija 8: Stratēģiskais ietvars ................................................................................................................................................ 53

Ilustrācija 9: Ekonomiskā specializācija....................................................................................................................................... 55

Ilustrācija 10: Stratēģiskais ietvars 2 ........................................................................................................................................... 62

Ilustrācija 11: Priekšlikums ikgadējai programmas uzraudzībai .................................................................................................. 82

Ilustrācija 12: : Priekšlikums programmas uzraudzībai reizi 3 gados .......................................................................................... 83

5


6

AS – Akciju sabiedrība

AP – Attīstības programma

CSP – Centrālā Statistikas pārvalde

CSDD – Ceļu satiksmes drošības direkcija

ELFLA - Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku

attīstībai

ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES – Eiropas Savienība

ESF – Eiropas Sociālais fonds

GMI – garantētais minimālais ienākums

ha - hektārs

IK – Individuālais komersants

IP – Ilgtermiņa prioritāte

IT – informācijas tehnoloģijas

IzM – Izglītības un zinātnes ministrija

kg – kilograms

km – kilometrs

km 2 –kvadrātkilometrs

km 3 – kubikkilometrs

KPFI – klimata pārmaiņa finanšu instruments

KS – Kooperatīvā sabiedrība

LAD – Lauku atbalsta dienests

LIZ – Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

LR – Latvijas Republika

Ls – Lats

LVL – Latvijas Lats

*izmantoto fotogrāfiju avots: Sējas novada dome

SAĪSINĀJUMI

LVĢMC - Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs

m 3 – kubikmetrs

NACE - Nomenclature Générale des Activités

Économiques dans les Communautés

Européennes (no franču val., EU klasifikācijas

sistēma)

Nr. - numurs

NAP – Nacionālais attīstības plāns

NVA – Nodarbinātības Valsts aģentūra

PII – Pirmskolas izglītības iestāde

PMLP – Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde

PVN – Pievienotās vērtības nodoklis

RV – Rīcības virziens

SIA – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SM – Stratēģiskais mērķis

SVID - stiprās vājās puses, iespējas, draudi

tml. – tamlīdzīgi

t.sk. – tai skaitā

VAS – Valsts akciju sabiedrība

VUGD - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas

dienests

VTP – Vidēja termiņa prioritāte

VZD – Valsts Zemes dienests

ZAAO – Ziemeļvidzemes atkritumu

apsaimniekošanas organizācija

ZS – Zemnieku saimniecība

www – vispasaules tīmeklis


7

IEVADS

Sējas novada Attīstības programma ir vidēja

termiņa politisks dokuments, kurā noteikts

pasākumu kopums ilgtermiņa prioritāšu

īstenošanai. Attīstības programma sastāv no 3

daļām:

novada pašreizējās situācijas raksturojuma,

kurā iekļauta novada SVID analīze;

– stratēģiskās daļas, kas nosaka novada

ilgtermiņa vīziju, stratēģiskos mērķus,

prioritātes, kā arī vidēja termiņa prioritāros

virzienus;

– rīcības plāna un tā īstenošanas uzraudzības

kārtības laika posmā no 2012. līdz

2018.gadam.

Novada pašreizējā situācija raksturota 6 sadaļās:

(1) iedzīvotāji un apdzīvojums, (2) pārvalde, (3)

sociālā infrastruktūra un pakalpojumi, (4) vide un

kultūrvēsturiskās vērtības, (5) tehniskā

infrastruktūra un (6) ekonomika. Šie vienlaicīgi ir

novada galvenie pastāvēšanas priekšnosacījumi.

Katras pašreizējās situācijas raksturojuma nodaļas

beigās pievienots novērtējums ar attiecīgās jomas

vispārēju aprakstu. Izstrādes ietvaros veikta

iedzīvotāju aptauja un organizētas vairākas darba

grupu sanāksmes. Tādēļ novērtējumā iekļauti arī

iedzīvotāju aptaujas un darba grupu rezultātu

secinājumi. Pašreizējās situācijas analīzei

izmantota SVID analīzes metode, ar kuras

palīdzību tiek novērtētas novada stiprās un vājās

puses, kā arī pastāvošās iespējas un sagaidāmie

draudi. Novada attīstības stratēģija tiek

izstrādāta, balstoties uz šīm četrām kritiskajām

informācijas daļām. Stiprās puses ir novada

īpašības, kas var palīdzēt sasniegt noteiktos

mērķus, vājās puses – kavēt to sasniegšanu.

Iespējas un draudi ir ārējie faktori, kas novadam

var palīdzēt sasniegt vai kavēt izvirzīto mērķu

sasniegšanu.

Stratēģisko daļu veido novada ilgtermiņa un

vidēja termiņa uzstādījumi – vīzija, stratēģiskie

mērķi, prioritātes, kā arī uzdevumi. Lai

stratēģiskos uzstādījumus būtu iespējams

sasniegt un īstenot, dokumenta praktiskākā daļa

– Rīcības plāns – sastāv no konkrētām rīcībām,

kuras papildina Investīciju plāns, kā arī Attīstības

programmas ieviešanas un īstenošanas

Uzraudzības plāns. SVID analīzes, stratēģiskie

uzstādījumi un rīcības izstrādātas darba grupās,

kuras pulcēja dažādus novada nozaru un jomu

speciālistus un viedokļu līderus.

Sējas novada Attīstības programmas 2012.-

2018.gadam izstrādātājs ir SIA „Reģionālie

projekti”. Dokuments tapis ar ESF atbalstu

projekta „Sējas novada attīstības plānošanas

dokumentu izstrāde” ietvaros.

•IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS

•PĀRVALDĪBA

•SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI

•VIDE UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS

•TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA

•EKONOMIKA

1

PAŠREIZĒJĀS

SITUĀCIJAS

RAKSTUROJUMS

2

STRATĒĢISKĀ DAĻA

•ILTERMIŅA STRATĒĢISKIE

UZTĀDĪJUMI

•VIDĒJA TERMIŅA STRATĒĢISKIE

UZTĀDĪJUMI

•EKONOMISKĀ SPECIALIZĀCIJA

•UZDEVUMI

•RĪCĪBAS

•INVESTĪCIJAS

•RĀDĪTĀJI

RĪCĪBAS PLĀNS

UN UZRAUDZĪBA

3

Ilustrācija 1: Dokumenta saturs


8

PAŠREIZĒJĀS

SITUĀCIJAS

RAKSTUROJUMS

1


NOVADA VIZĪTKARTE

NOVADA TERITORIJAS PLATĪBA 1 : 229,6 km 2

mežistrāde un kokapstrāde, kā arī kravu

2 CSP, dati uz 2012.gada 1.janvāri

IEDZĪVOTĀJU SKAITS 2 : 2264

pārvadājumi.

IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS: 10 cilvēki/km 2

NODARBINĀTĪBA: 2012.gada 31.martā reģistrēto

bezdarbnieku skaits 3 - 129 jeb 7,5%.

ADMINISTRATĪVAIS CENTRS: Loja

DABAS RESURSI: 59% teritorijas klāj meži, 25 % -

LIZ un 8% - purvi. Novada teritorijā atrodas

Gaujas Nacionālais parks.

TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA: teritoriju šķērso

valsts galvenais autoceļš A3 Inčukalns – Valmiera

– Igaunijas robeža (Valka), reģionālais autoceļš P6

Saulkrasti – Sēja – Ragana un 4 valsts vietējie

autoceļi.

TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS INDEKSS: Novada teritorijas

attīstības līmeņa indekss 2011.gadā - 0,898. Pēc

Attēls 1: Novada novietojums Latvijā

ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS: Vidzemes

dienvidrietumu daļā, Gaujas lejteces labajā

attīstības indeksa Sējas novads ir viens no

vadošajiem un ieņem 12.vietu starp 110 Latvijas

novadiem.

krastā.

NOVADA NOZĪMĪGĀKIE OBJEKTI: Sējas dižozols,

APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA: Sējas novadu viedo Piemiņas akmens pie vecās Sējas pagastmājas,

Sējas pagasts, kurš par novadu izveidots Sējas muižas parks, Pabažu ezers.

2006.gadā.

ADMINISTRATĪVĀ CENTRA ATTĀLUMS LĪDZ

GALVASPILSĒTAI: Rīga - 45 km

ADMINISTRATĪVĀ CENTRA ATTĀLUMS LĪDZ

TUVĀKAJĀM PILSĒTĀM: Sigulda – 21 km, Vangaži –

13 km, Saulkrasti – 24 km, Cēsis – 55 km, Limbaži

– 44 km

KAIMIŅU PAŠVALDĪBAS: Ādažu, Saulkrastu,

Limbažu, Krimuldas un Inčukalna novadi.

IZGLĪTĪBA: Novada izglītības iestāžu struktūru

veido 2 pamatizglītības iestādes (Sējas

pamatskola un Pabažu pamatskola), PII „Bitīte”,

interešu izglītības iestāde Sējas Mūzikas un

Mākslas skola un valsts pārraudzībā esošā

Murjāņu sporta ģimnāzija.

KULTŪRA UN SPORTS: novadā ir 3 bibliotēkas un 2

kultūras nami: Sējas, Pabažu un „Ainavas”

bibliotēkas, kā arī Lojas un Pabažu kultūras nami.

UZŅĒMĒJDARBĪBA: galvenās uzņēmējdarbības

nozares – lauksaimniecība, mazumtirdzniecība,

1 VZD, “Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un teritoriālo

Attēls 2: Novada kaimiņu pašvaldības

vienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri”

3 NVA, dati uz 2012.gada 31.martu.

9


10

IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS

IEDZĪVOTĀJU SKAITA DINAMIKA 4

Iedzīvotāju skaits Sējas novadā pēc Iedzīvotāju

reģistra datiem 5 uz 2012.gada 1.janvāri bija 2462.

Savukārt pēc Centrālās statistikas pārvaldes

datiem 2012.gada sākumā tas bija 2264

iedzīvotāji.

2011. gada tautas skaitīšanas datu un

iepriekšējās, 2000. gada tautas skaitīšanas

rezultātu salīdzinājums liecina, ka iedzīvotāju

skaits 11 gadu laikā novadā ir samazinājies par

113. Reģistrētais pastāvīgo iedzīvotāju skaits

2000.gada 31.martā bija 2406. Saglabājoties šādai

tautskaites datu dinamikai, patstāvīgo iedzīvotāju

skaits 2030.gadā novadā būs 2080.

Salīdzinot Sējas novada iedzīvotāju skaita

dinamiku ar apkārtējo kaimiņu novadiem, tā ir

atšķirīga. Pēdējo 11 gadu laikā Ādažu novadā

iedzīvotāju skaits pieaudzis par 45%, Saulkrastu

novada teritorijā - par 6% un Inčukalna novadā -

par 0,3%. Iedzīvotāju skaits kopš Tautas

skaitīšanas 2000.gadā par 11,1% samazinājies

Krimuldas novada teritorijā, bet Limbažu novadā

– par 14,8%, kamēr Sējas novadā samazinājums ir

4,7%.

DZIMUMA STRUKTŪRA UN

GALVENĀS VECUMA GRUPAS

No 2293 iedzīvotājiem 6 2011.gada 1.martā 1106

(49%) bija vīrieši, bet 1187 (51%) – sievietes.

Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas ir sekojošas:

– līdz darbaspējas vecumam: 354 (15%)

– darbaspējas vecumā: 1519 (66%)

– pēc darbaspējas vecumā: 420 (18%)

Līdz darbaspējas jeb 15 gadu vecumam ir 173 jeb

16% visu vīriešu un 181 jeb 15% visu sieviešu. No

15 līdz 62 gadiem jeb darbaspējas vecumā ir 773

jeb 70% visu vīriešu un 746 jeb 63% visu sieviešu.

4 Iedzīvotāju raksturošanai izmantoti tautas skaitīšanas dati (uz

2011.gada 1.martu), Centrālās statistikas pārvaldes pārrēķinātie dati

pēc tautas skaitīšanas datiem uz 2011.gada 1.janvāri, kā arī LR

Iedzīvotāju reģistra dati – tādēļ iedzīvotāju kopskaits var atšķirties

atkarībā no izmantotā bāzes datuma un informācijas avota

5 PMLP, dati uz 2012.gada 1.janvāri.

6 CSP, tautas skaitīšanas dati uz 2011.gada 1.martu.

2285

2297

2319

2294

2264

1997 1998 1999

2000 2001 2002

2003 2004 2005

2006 2007 2008

2009 2010 2011

2011* 2012

Attēls 3: Iedzīvotāju skaita dinamika (uz gada sākumu)

181

173

Līdz

darbaspējas

vecumam

746

2422

2392

2404

2431

2461

2460

2436

2438

2456

2450

2459

2502

773

Darbaspējas

vecumā

Attēls 4: Dzimuma struktūra un vecuma grupas

Virs 62 gadiem jeb pēc darbaspējas vecuma ir 160

jeb 14% visu vīriešu un 260 jeb 22% visu sieviešu.

Kopumā novadā reģistrēts 461 bērns 7 . 170 ir

vecumā no 0 līdz 6 gadiem un 291 – vecumā no 7

līdz 18 gadiem. 77 bērni vecumā līdz 6 gadiem ir

zēni, bet 93 – meitenes. 150 bērni vecumā no 7

līdz 18 gadiem ir zēni, bet 141 - meitene.

7 CSP, tautas skaitīšanas dati uz 2011.gada 1.martu.

*Skaits

pārrēķināts

saskaņā ar tautas

skaitīšanas

rezultātiem

260

Sievietes

Vīrieši

160

Virs

darbaspējas

vecuma


11

DEMOGRĀFISKĀ SLODZE

Demogrāfiskās slodzes līmenis 2011.gadā,

saskaņā ar tautas skaitīšanas rezultātiem, bija 531

(237 - līdz darbaspējas vecumam un 294 – virs

darbaspējas vecuma)

Vidējais Latvijas demogrāfiskās slodzes rādītājs

2011.gada sākumā bija 558 - par 27 iedzīvotājiem

augstāks nekā Sējas novadā.

Salīdzinot šo rādītāju ar apkārtējām pašvaldībām,

Sējas novadā tas ir viens no vislabākajiem.

Darbaspējas vecumu nesasniegušo un

pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000

personām darbspējas vecumā mazāks ir vienīgi

Ādažu novadā (500).

558

500 539 537

Latvija

Inčukalna novads

Limbažu novads

Sējas novads

592

671

531

Ādažu novads

Krimuldas novads

Saulkrastu novads

Attēls 5: Demogrāfiskās slodzes salīdzinājums

Dzimušo skaits 2010.gada laikā bijis 29, bet

mirušo – 30, dabiskā pieauguma rādītājs -

negatīvs (-1).

RĀDĪTĀJS 10 2009. 2010. 2011.

Dzimušo skaits 23 29 20

Mirušo skaits 27 30 25

Noslēgto laulību skaits 5 10 10

Šķirto laulību skaits 1 6 -

Dabiskais pieaugums -4 -1 -5

Noslēgtas laulības uz 1000 2.0 4.0 4.4

iedz.

Šķirtas laulības uz 1000 0.4 2.4 -

iedz.

Dzimuši uz 1000 iedz. 9.4 11.7 8.7

Miruši uz 1000 iedz. 11.0 12.1 10.9

Dabiskais pieaugums uz -1.6 -0.4 -2.2

1000 iedz.

Tabula 1: Dabiskās kustības rādītāji

Salīdzinot dabiskā pieauguma rādītājus ar Sējas

novada kaimiņu pašvaldībām, lai arī negatīvi, tie ir

vieni no labākajiem.

Labākais dabiskā pieauguma koeficients

2011.gadā ir Ādažu (5,4) un Limbažu (5,2)

novadiem, kuriem tas ir pozitīvs. Tam seko Sējas

novads (-2,2), Inčukalna novads (-2,8), Krimuldas

novads (-3,2) un Saulkrastu novads (6,7). Sējas

novada dabiskā pieauguma koeficients ir labāks

par vidējo rādītāju Latvijā (-4,8).

DABISKĀS KUSTĪBĀS RĀDĪTĀJI

5,4

5,2

2011.gada laika novadā noslēgtas 8 10 laulības,

Savukārt 2010.gada laikā noslēgtas tik pat laulības

cik 2011.gadā - tas arī uz pusi vairāk kā

2009.gadā. Šķirto laulību 9 skaits 2010.gadā – 6,

bet 2009.gadā - 1 laulība.

Pēc juridiskā ģimenes stāvokļa 2011.gada martā

1029 (45%) novada iedzīvotāji bija neprecējušies,

878 (38%) – precējušies, 206 (9%) – šķirti, bet 108

(8%) – atraitņi.

Dzimušo skaits 2011.gada laikā bijis 20, bet

mirušo – 25. Līdz ar to dabiskā pieauguma rādītājs

bija negatīvs (-5).

-2,8

-2,2

-3,2

-4,8

-6,7

Latvija

Ādažu novads

Inčukalna novads Krimuldas novads

Limbažu novads Saulkrastu novads

Sējas novads

Attēls 6: Dabīgās kustības koeficienta salīdzinājums

8 CSP, dati uz 2011.gada sākumu

9 Saskaņā ar Valsts statistiskās informācijas programmu no

2011.gada netiek apkopoti šķirto laulību statistikas rādītāji

teritoriālā dalījumā.

10 CSP


12

MIGRĀCIJAS RĀDĪTĀJI

Iebraukušo skaits Sējas novadā 2010.gada laikā

bija 101, savukārt izbraukušo – 57. Līdz ar to

migrācijas saldo bija pozitīvs – 44.

Salīdzinot rādītājus ar 2009.gadu, var secināt, ka

Sējas novadā iebrauc arvien vairāk iedzīvotāju,

bet izbrauc mazāk. 2009.gadā iebraukušo skaits

bija par 33 cilvēkiem mazāk – 68, bet izbraukušo

skaits par 11 cilvēkiem vairāk kā nākamajā gadā,

proti, 55. Migrācijas saldo šajā gadā bija pozitīvs,

tomēr krietni mazāks (13).

Salīdzinot migrācijas saldo rādītāju ar kaimiņu

pašvaldībām, Sējas novadam (44) ir otrs labākais

rādītājs un, tāpat kā Ādažu novadam (120) un

Inčukalna novadam(11), tas ir pozitīvs. Pārējām

kaimiņu pašvaldībām migrācijas saldo ir negatīvs:

-7 – Krimuldas novadam, -24 – Saulkrastu

novadam un -61 – Limbažu novadam.

120

11

-7

Ādažu novads

Krimuldas novads

Saulkrastu novads

-61

-24

Attēls 7: Migrācijas saldo salīdzinājums

NACIONĀLAIS SASTĀVS UN

PILSONĪBA

Sējas novada nacionālo sastāvu 11 veido 2134 jeb

87% latviešu, 220 jeb 9% krievu, 39 jeb 2%

baltkrievu, 31 jeb 1% ukraiņu, kā arī 38 jeb 1%

citu tautību pārstāvju.

93% no visiem novada iedzīvotājiem ir Latvijas

pilsoņi, 5% ir nepilsoņi un 2% - ārvalstnieki.

44

Inčukalna novads

Limbažu novads

Sējas novads

87%

Attēls 8: Nacionālais sastāvs

93%

1%

2%

9%

2%

1%

5%

Latvieši

Krievi

Baltkrievi

Ukraiņi

Citas tautības

Pilsoņi

Nepilsoņi

Ārvalstnieki

Attēls 9: Iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības

APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA

Novada apdzīvojuma struktūru veido vairākas

dažāda lieluma apdzīvotas vietas, viensētu

grupas, kā arī atsevišķas viensētas. Lielākās

apdzīvotās vietas izvietotas novada austrumu

daļā - gar valsts autoceļiem.

Novadā atrodas septiņas apdzīvotas vietas, kurām

noteikts ciema statuss: Loja, Murjāņi, Pabaži,

Sēja, Gāršmuiža, Ābelīte un Vaivariņi.

Sējas novada administratīvais centrs ir Loja.

Ciems atrodas teritorijas dienvidaustrumos,

abpus vietējam valsts autoceļam V79 Murjāņi –

Sēja. Administratīvais centrs atrodas 24km

attālumā no Saulkrastiem, 21km attālumā no

Siguldas un 45 km attālumā no Rīgas.

Pabažu ciems atrodas novada ziemeļu daļā, abpus

vietējam valsts autoceļam V88 Jaunzemnieki –

Ritiņas.

Murjāņi atrodas pie valsts galvenā autoceļa A3

Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka).

Ciems ir pazīstams ar Murjāņu sporta ģimnāziju

un atrodas blakus Lojas ciemam.

Sēja atrodas novada centrālajā daļā abpus valsts

reģionālajam autoceļam P6 Saulkrasti – Sēja –

Ragana.

11 PMLP, dati uz 2012.gada 1.janvāri


13

Gāršmuiža atrodas Sējas novada teritorijas

ziemeļos abpus vietējam autoceļam V78

Saulkrasti – Vidriži.

Ciema statuss noteikts arī 2 dārzkopības

kooperatīvo sabiedrību teritorijām – Ābelīte un

Vaivariņi.

sākumā, kas skaidrojams ar vispārējām

demogrāfiskajām tendencēm valstī kopumā.

Straujākais iedzīvotāju skaita pieaugums fiksēts

2010.gada laikā, kad iedzīvotāju skaits

palielinājies par 43. Tomēr 2011.gada tautas

skaitīšanas dati uzrāda iedzīvotāju skaita

samazināšanos, kas liecina par to, ka ne visi

iepriekš deklarētie Sējas novada iedzīvotāji

pašlaik dzīvo novadā.

Ņemot vērā pēdējo gadu iezīmes, domājams, ka

iedzīvotāju skaits Sējas novadā turpmākajos

gados nedaudz, bet tomēr samazināsies. Tomēr

ilgtermiņā tam varētu būt tendence saglabāties

nemainīgām un pat pieaugt – par to liecina

vispārējā iedzīvotāju skaita palielināšanās Pierīgas

reģiona pašvaldībās.

IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI

81% no visiem aptaujātajiem 46 iedzīvotājiem

norādījis, ka tuvāko 5 gadu laikā neplāno mainīt

savu dzīvesvietu, savukārt 15% to plāno mainīt

ārpus novada robežām, bet 4% - novada robežās.

Respondenti norādījuši, ka novads var lepoties ar

vietējiem iedzīvotājiem, kuri ir aktīvi un veicina

novada izaugsmi.

Attēls 10: Apdzīvojuma struktūra

NOVĒRTĒJUMS

Demogrāfiskā situācija novadā vērtējama kā

vienmērīga – lai gan iedzīvotāju skaits pēdējos

gados ir samazinājies, atsevišķos gados tam ir

bijusi tendence pieaugt. Dabiskā kustība ir

negatīva, savukārt migrācijas saldo – pozitīvs.

Pēdējo 10 gadu laikā, iedzīvotāju skaita

samazinājums fiksēts 2006. un 2009.gada

DARBA GRUPU REZULTĀTI

Iedzīvotāju vēlmi izvēlēties novadu kā dzīves vietu

tieši ietekmē citu jomu un pakalpojumu

pieejamība un attīstība, kā arī vispārējā valsts un

reģiona ekonomiskā izaugsme. Tādēļ pasākumi

demogrāfiskās situācijas veicināšanai un

iedzīvotāju labklājības uzlabošanai ir cieši saistīt

ar pakalpojumu, vides, tehniskās infrastruktūras,

ekonomikas attīstību.


NOVADA ADMINISTRATĪVĀ

STRUKTŪRA

Sējas novada dome darbojas uz likuma „Par

pašvaldībām” un ar Sējas novada domes

18.08.2009. (lēmums Nr.5.13., prot.Nr.3)

apstiprināto Saistošo noteikumu Nr.13/2009

„Sējas novada pašvaldības nolikums” pamata.

Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to

ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – novada dome.

Novada domes uzdevums ir pieņemt lēmumus,

noteikt pašvaldības institucionālo struktūru, lemt

par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu

īstenošanu. Pašvaldībai jāizstrādā kārtība, kādā tā

nodrošina deleģēto valsts pārvaldes funkciju un

pārvaldes uzdevumu izpildi. Bez tam novada

domei jāizstrādā un jāizpilda pašvaldības budžets.

KOMITEJAS

SĒJAS NOVADA DOME

(13 DEPUTĀTI)

IZPILDDIREKTORS

ADMINISTRĀCIJA

Attēls 11: Sējas novada pārvaldības struktūra

LĒMĒJVARA

DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS

IESTĀDES

Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina

dome, kas sastāv no 13 deputātiem. Atsevišķu

domes darbību nodrošināšanai un

lēmumprojektu izstrādāšanai dome no

pašvaldības deputātiem ievēl 3 komitejas:

– Finanšu, sociālo un komunālo jautājumu

komiteju (5 locekļi),

– Izglītības, kultūras un sporta jautājumu

komiteju (5 locekļi),

– Attīstības, tautsaimniecības un

lauksaimniecības komiteju (4 locekļi).

Sējas novada domi vada domes priekšsēdētājs,

kuram ir 1 vietnieks.

PĀRVALDĪBA

PRIEKŠSĒDĒTĀJA

VIETNIEKS

KOMISIJAS

IZPILDVARA

Sējas novada domes izpildorgāns ir novada

Administrācija, kas nodrošina lēmumu izpildi, kā

arī domes darba organizatorisko un tehnisko

apkalpošanu.

Pašvaldības administrāciju veido izpilddirektors,

sekretārs, galvenais grāmatvedis, nodokļu

inspektors, dzimtsarakstu nodaļa, sociālie

darbinieki un citas, saskaņā ar novada domes

apstiprinātas, personas. Komunālo pakalpojumu

pieejamību, daudzdzīvokļu māju

apsaimniekošanu un citus ar saimnieciskiem

jautājumiem saistītus pakalpojumus nodrošina

Komunālā daļa.

Sējas novada domes pakļautībā atrodas šādas

struktūrvienības:

– Sējas pamatskola;

– Pabažu pamatskola;

– Sējas Mūzikas un Mākslas skola;

– PII „Bitīte”;

– Sējas bibliotēka;

– Bibliotēka „Ainavas”

– Pabažu bibliotēka;

– Lojas kultūras nams;

– Pabažu kultūras nams;

– Sējas sporta centrs,

– Sējas novada sociālais dienests,

– Sējas novada būvvalde,

– Sējas novada bāriņtiesa.

Atsevišķu funkciju pildīšanai no domes

deputātiem un pašvaldības iedzīvotājiem,

izveidotas sekojošas komisijas:

– Administratīvā komisija;

– Valsts iepirkumu komisija;

– Dzīvojamo māju un pašvaldības īpašumu

privatizācijas komisija;

– Vēlēšanu komisija;

– Izsoles komisija.

Izglītības funkciju koordinēšana deleģēta Pierīgas

izglītības, kultūras un sporta pārvaldei 12 .

12 Izmantota Sējas novada domes Publiskā pārskata par 2011.gadu

informācija

14


15

DALĪBA BIEDRĪBĀS

Pašvaldība ir dalībnieks vairākās biedrībās:

Latvijas Pašvaldību savienībā, Rīgas rajona Lauku

attīstības biedrībā, Latvijas Pašvaldību darba

devēju asociācijā, Latvijas Pašvaldības

izpilddirektoru asociācijā.

BUDŽETS

Plānotie 2012.gada pamatbudžeta ieņēmumi ir

1 300 827 LVL, bet izdevumi – 1 407 898 LVL,

savukārt speciālā budžeta ieņēmumi - 373 869

LVL un izdevumi - 577 203 LVL.

Plānotos pamatbudžeta ieņēmumus 2012.gadā

veido:

- 906 115 LVL nodokļu ieņēmumi, t.sk.:

• 793 075 LVL ieņēmumi no

iedzīvotāju ienākuma nodokļa,

• 113 040 LVL īpašuma nodokļi,

- 12 100 LVL nenodokļu ienākumi,

- 128 600 LVL maksas pakalpojumi un citi

pašu ieņēmumi,

- 254 012 LVL transferti.

Plānotos 2012.gada pamatbudžeta izdevumus

sastāda:

- 751 397 LVL (53%) izglītībai,

- 220 815 LVL (16%) atpūtai, kultūrai un

reliģijai,

- 149 095 LVL (11%) vispārējiem vadības

dienestiem,

- 141 663 LVL (10%) teritoriju un mājokļu

apsaimniekošanai,

- 93 659 LVL (7%) sociālai aizsardzībai,

- 35 465 LVL (2%) vides aizsardzībai,

- 12 104 LVL (1%) sabiedriskai kārtībai un

drošībai

- 3700 LVL (mazāk par 1%) veselības

aprūpei.

Pamatbudžeta atlikums 2011.gada beigās bija 431

283 LVL, speciālā budžeta atlikums – 263 125 LVL.

IENĀKUMI

Pamatbudžeta ieņēmumi 2011.gadā bija 1 402

253 LVL. Tas ir par 1,2% vairāk kā 2010.gadā, par

5,82% vairāk kā 2009.gadā un par 5,6% mazāk kā

2008.gadā. 2011.gada pamatbudžeta ieņēmumus

veidoja nodokļu ienākumi 920 397 LVL apjomā.

No tiem 784 332 LVL jeb 85% - ieņēmumi no

iedzīvotāju ienākuma nodokļa un 136 065 LVL jeb

15% - ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa.

306692

172 323

7 301

998720

401179

170 039

8 869

745090

364350

135 548

17 442

317005

153 968

10 883

868582 920397

2008 2009 2010 2011

Transferti

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi

Nenodokļu ieņēmumi

Nodokļu ieņēmumi

Attēls 12: Pamatbudžeta ienākumu sadalījums

2010.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa

ienākumi – 757 559 LVL (par 3,5% mazāk kā

2011.gadā), bet nekustamā īpašuma nodokļa

ienākumi – 111 023 LVL (par 22,6% mazāk kā

2011.gadā).

Nenodokļu ieņēmumi 2011.gadā pašvaldības

pamatbudžetā bija 10 883 LVL, maksas

pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi – 153 968 LVL

un transferti – 317 0005 LVL (91% no tiem – valsts

budžeta transferti, 9% - pašvaldību budžetu

transferti).

Salīdzinot 2010. un 2011.gada pamatbudžetu,

lielāki nenodokļu ieņēmumi pašvaldībai

2011.gadā bijuši no naudas sodiem un sankcijām

(par 145% vairāk) un maksas pakalpojumiem (par

13,6% vairāk). Par 31% lielāki bijuši arī ieņēmumi

no pašvaldību budžetu transfertiem.

Maksas pakalpojumi un pašas pašvaldības

ieņēmumi sastāda nedaudz vairāk kā 10 daļu no

visa pamatbudžeta ienākumiem. Tie ir ienākumi

no komunālajiem pakalpojumiem, dzīvojamo

telpu īres, īpašuma un zemes nomas un citiem

pakalpojumiem. Savukārt gandrīz 5 daļu no

visiem ienākumiem 2011.gadā veidoja saņemtie

valsts transferti. Kopā saņemtie transferti veidot


16

23% no Sējas novada pašvaldības budžeta

ieņēmumiem.

Transfertus no pašvaldību budžetiem 2011.gadā

veidoja ieņēmumi no pašvaldību savstarpējiem

norēķiniem – 29 001 LVL. Transfertus no valsts

budžeta veidoja transferti no Kultūras ministrijas

– 18 845 LVL, no Izglītības un Zinātnes ministrijas

– 128 626 LVL dotācija pirmskolas un pamatskolas

pedagogu darba samaksai un VSA obligātajām

iemaksām. Pārējās dotācijas bija sekojoša:

grāmatu iegādei skolās – 370 LVL, mācību līdzekļu

iegādei PII – 593 LVL, brīvpusdienām 1.klases

skolniekiem – 2 538 LVL, bibliotēkām interneta

uzturēšanai – 1 016 LVL, garantētā minimālā

ienākuma pabalsta izmaksām – 8 544 LVL.

Finansējums ES fondu projektu īstenošanai

127 499 LVL, t.sk. projekta „Darba praktizēšanas

pasākumu nodrošināšanai pašvaldībās darba

iemaņu iegūšanai un uzturēšanai” īstenošanai –

26 751 LVL, dzīvojamo ēku siltumnoturības

uzlabošana – 50 214 LVL, Sējas ciema

ūdenssaimniecības attīstība – 42 849 LVL.

Tomēr visliekākie ieņēmumi pašvaldības

pamatbudžetā ir no iedzīvotāju ienākuma

nodokļa – 56% no visa budžeta. Gandrīz 10 daļu

(9,7%) no ieņēmumiem veido nekustamā

īpašuma nodoklis.

Speciālā budžeta faktiskie ieņēmumi 2011.gadā

bija 94 682 LVL. Sējas novada pašvaldība

2011.gadā saņēma valsts budžeta mērķdotāciju

autoceļiem 49 218 LVL, dabas resursu nodokli –

77 299 LVL un nenodokļu ieņēmumus – 928 LVL.

Speciālā budžeta faktiskie ieņēmumi 2010.gadā

bija 110 546 LVL. Mērķdotācijas pašvaldības

autoceļu uzturēšanai 2010.gadā bija 42 177 LVL,

kas ir par 27,9% mazāk kā 2009.gadā un par 72%

mazāk kā 2008.gadā. Dabas resursa nodokļa

ieņēmumi, kuri izlietoti ūdenssaimniecības

projektu finansēšanai, 2010.gadā bija 64 974 LVL.

Bez pamatbudžeta un speciālā budžeta

ieņēmumiem nelielu daļu budžeta veido

ieņēmumi no ziedojumiem. 2011.gadā kopumā

tie bija 323 LVL no fizisko personu dāvinājumiem

un dāvinājums natūrā par 226 LVL.

IZDEVUMI

Sējas novada pamatbudžeta faktiskie izdevumi

2011.gadā bija 1 162 504 LVL, savukārt 2010.gadā

- 1 209 032 LVL.

Pamatbudžeta izdevumus 2011.gadā sastādīja

sekojoši izdevumi:

- 450 828 LVL jeb 39% izglītībai,

- 304 922 LVL jeb 26% dzīvokļu un komunālai

saimniecībai,

- 181 789 LVL jeb 15% brīvajam laikam,

sportam un kultūrai,

- 114 097 LVL jeb 10% - pamatlīdzekļu

nolietojums,

- 114 064 LVL jeb 10% vispārējiem valdības

dienestiem,

- 101 674 LVL jeb 9% sociālajai palīdzībai,

- 53 291 LVL jeb 7% savstarpējiem norēķiniem,

- 9 227 LVL jeb 1% pārējai darbībai.

113714

41366

14440

240239

162626

63098

634890

Pamatlīdzekļu nolietojums

Savstarpējie norēķini

Pārējā darbība

Brīvais laiks, sports, kultūra

Dzīvokļu un komunālā saimniecība

Sociālā palīdzība

Izglītība

Vispārējie valdības dienesti

108463 101258 114097

65405 58243 53291

10691 9134 9227

166273 156181 181789

252691

59731

463553

392925

59731

397183

304922

101674

450828

277597 206598 153395 114064

2008. 2009. 2010. 2011.

Attēls 13: Budžeta izdevumu sadalījums

Trešdaļu naudas plūsmas izdevumus 2010.gadā

sastādīja izdevumi izglītības jomai (397 183 LVL

jeb 30%) un izdevumi dzīvokļu un komunālajai

saimniecībai (392 925 LVL jeb 30%). Tam sekoja

izdevumi brīvā laika, sporta un kultūras jomā

(156 181 LVL jeb 12%) un vispārējās valdības

dienestu izdevumi (153 395 LVL jeb 11%). 58 243

LVL jeb 4% apmērā bija savstarpējie norēķini, bet

8% jeb 101 258 LVL apmērā – izdevumi

pamatlīdzekļu nolietojumam. 59 731 jeb 4%

naudas plūsmas izdevumu 2010.gadā bija

novirzīti sociālajai palīdzībai, savukārt 9134 LVL

jeb 1% - pārējai darbībai.


17

Speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2011.gadā

bija 409 942 LVL, savukārt 2010.gadā - 436 855

LVL. 98% no speciālā budžeta izdevumiem veido

izdevumi autoceļu uzturēšanai, 1% - vides

aizsardzībai un 1% - pārējiem izdevumiem.

943 LVL izdevumus sastādīja ziedojumu faktiskie

izdevumi atbilstoši to piešķiršanas mērķim: preču

un inventāra iegādei, kā arī dzīvokļu pabalstiem

natūrā 13 .

KOMUNIKĀCIJAS AR

IEDZĪVOTĀJIEM

Galvenie informācijas kanāli novada pašvaldības

komunikācijai ar iedzīvotājiem ir interneta vietne

www.seja.lv un Sējas novada domes informatīvs

laikraksts „Sējas novada ziņas”. Laikraksts tiek

izdots 1000 eksemplāru tirāžā katru mēnesi. Tas

tiek izplatīts bezmaksas novada administratīvajos

centros, bibliotēkās, veikalos un ir pieejams arī

elektroniski pašvaldības mājas lapā. Informatīvais

izdevums tiek izdots kopš 2008.gada. Tas informē

iedzīvotājus par svarīgākajām aktualitātēm

iestādēs, pieņemtajiem novada domes

lēmumiem, dažādiem novada kultūras un sporta

dzīves jaunumiem un iespējām, atspoguļo

intervijas ar novada iedzīvotājiem, kā arī

laikrakstā ir sludinājumu sadaļa.

FUNKCIONĀLĀS SAITES AR

CITĀM PAŠVALDĪBĀM

Ņemot vērā izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli,

funkcionālās saites novadam ir ar apkārtesošo

novadu pilsētām – Saulkrastiem un Siguldu. Tāpat

lielu lomu novada ekonomiskajā ziņā spēlē

galvaspilsētas tuvums un vieglā sasniedzamība,

kas nodrošina ar vien pieaugošu iedzīvotāju vēlmi

par dzīvesvietu izvēlēties Sējas novadu.

Ņemot vērā to, ka Murjāņu sporta ģimnāzijā ir

vienīgā vispārējās un sporta izglītības iestāde

Latvijā, Sējas novadam ir plašas funkcionālās

saites ar citām pašvaldībām, jo šī iemesla dēļ šeit

mācās audzēkņi no visas Latvijas.

Kopīgās intereses ar kaimiņu pašvaldībām

atspoguļo Tabula 2.

KOPĪGĀS INTERESES AR ĀDAŽU NOVADU

Tūrisma projekti, veloceliņu attīstība;

Transporta infrastruktūra un satiksme:

• Ādažu novada pašvaldības ceļš Kadaga – Murjāņi, gar

kuru paredzēta arī veloceliņa trase;

• Ādažu novada pašvaldības ceļš Vecvārnas – Mellupe

– Lilaste, gar kuru paredzēta veloceliņa trase;

Teritorija:

• Ādažu poligons;

• Aizsargājamo ainavu apvidus „Ādaži”.

• Gaujas upes aizsargjosla un iespējamo plūdu

teritorijas;

• Lilastes ezera piekrastes apsaimniekošana;

KOPĪGĀS INTERESES AR SAULKRASTU NOVADU

Izglītība: 29 Sējas novada bērni mācās Saulkrastu

novada izglītības iestādēs.

Transporta infrastruktūra un satiksme: kursē

sabiedriskais transports;

Notiek darba spēka migrācija.

KOPĪGĀS INTERESES AR KRIMULDAS NOVADU

Izglītība:

• 32 Sējas novada bērni mācās Krimuldas novada

izglītības iestādēs;

• 8 Krimuldas novada bērni mācās Sējas novada

izglītības iestādēs;

Transporta infrastruktūra un satiksme:

kursē sabiedriskais transports, galvenokārt pa A3

autoceļu, nodrošinot savienojumu – no Murjāņiem uz

Raganu.

Teritorija:

• Gaujas nacionālā parka teritorijas izmantošana un

aizsardzība;

• Maģistrālais gāzes vads un gāzes krātuve.

KOPĪGĀS INTERESES AR INČUKALNA NOVADU

Transporta infrastruktūra un satiksme:

• Dzelzceļa pasažieru pārvadījumi – nākotnē varētu

tikt izmantoti (park&ride);

• Pašlaik kursē sabiedriskais transports Notiek darba

spēka migrācija, galvenokārt nodarbinātie

kokapstrādes nozarē

Teritorija:

• Gaujas nacionālā parka teritorijas izmantošana un

aizsardzība;

• Gaujas upes aizsargjosla un iespējamo plūdu

teritorijas Sadarbība tūrisma attīstībā.

KOPĪGĀS INTERESES AR LIMBAŽU NOVADU

Transporta infrastruktūra un satiksme:

• kursē sabiedriskais transports

• darba spēka migrācija notiek galvenokārt ar

kokapstrādi saistīto uzņēmumu sakarā

Teritorija: dzelzceļa līnijas Rail Baltic perspektīvā trase;

Tabula 2: Kopīgās intereses ar kaimiņu pašvaldībām

13 Izmantota Sējas novada domes Publiskā pārskata par 2011.gadu

informācija


18

Darba tirgus iespējas vietējie iedzīvotāji izmanto

attālajās pilsētās – Rīgā, Siguldā, Saulkrastos,

Cēsis. Apkārtējās pilsētas ir vieta, kur Sējas

novada iedzīvotāji dodas saņemt dažādus

sadzīves pakalpojumus, medicīnas un veselības

aprūpes, izglītības pakalpojumus, izmanto

satiksmes infrastruktūru, apmeklē kultūras,

sporta un atpūtas pasākumus un tml. Piemēram,

24 Sējas novada bērni mācās Rīgā, 16 – Siguldas

novada izglītības iestādēs.

Kopīgās sadarbības iestāde starp Ādažu, Babītes,

Baldones, Garkalnes, Krimuldas, Inčukalna,

Mālpils, Mārupes, Ropažu, Saulkrastu, Sējas,

Siguldas un Stopiņu novadiem ir Pierīgas

izglītības, kultūras un sporta pārvalde.

PROJEKTI

Pēdējo gadu laikā Sējas novada pašvaldība

realizējusi vairākus projektus, piesaistot

finansējumu no dažādiem fondiem – ESF, ELFLA,

ERAF. Izmantojot piesaistīto finansējumu,

galvenokārt īstenoti speciālistu piesaistes un

tehniskās infrastruktūras uzlabošanas projekti.

Laika posma no 2009. līdz 2011. gadam īstenoti

sekojoši projekti 14 :

1. Pabažu kultūras nama rekonstrukcija (ELFLA;

kopējās izmaksas – 72152,02 LVL, t.sk.,

27429,69 LVL – pašvaldības finansējums);

2. Bēbīšu skolas izbūve (ELFLA; kopējās izmaksas

– 101715,18 LVL, t.sk., 6918,86 LVL –

pašvaldības finansējums);

3. Sociālās dzīvojamās mājas „Austrumi” Sējas

novadā siltumnoturības uzlabošanas pasākumi

(ERAF; kopējās izmaksas – 65007,01 LVL, t.sk.

16251,76 LVL – pašvaldības finansējums);

4. Sociālās dzīvojamās mājas „Ezeriņi” Sējas

novadā siltumnoturības uzlabošanas pasākumi

(ERAF; kopējās izmaksas – 77318,50 LVL, t.sk.

48085,28 LVL – pašvaldības finansējums);

5. Autobusu iegāde skolēnu pārvadāšanai

(kopējās izmaksas – 41317,92 LVL, t.sk.

6317,92 LVL – pašvaldības finansējums);

6. Ūdenssaimniecības attīstība Sējas novada

Sējas ciemā (ERAF; kopējās izmaksas –

14 Sējas novada ziņas, 2011.gada decembris

206443,35 LVL, t.sk. 45458,53 LVL –

pašvaldības finansējums);

7. Sējas novada izglītības iestāžu informatizācija

(ERAF; kopējās izmaksas – 10190,96 LVL);

Bez jau īstenotajiem projektiem, vairāki nozīmīgi

projekti atrodas īstenošanas procesā:

1. Psihologa konsultanta piesaiste Sējas novada

pašvaldībai (ESF; kopējās izmaksas - 13007

LVL) – projekts ir procesā;

2. Juriskonsulta piesaiste Sējas novada

pašvaldībai (ESF; kopējās izmaksas - 5493 LVL)

– projekts ir procesā;

3. Sējas novada teritorijas attīstības plānošanas

dokumentu izstrāde (ESF; kopējās izmaksas –

25635 LVL) – projekts ir procesā;

4. Pabažu pamatskolas siltumapgāde ar

atjaunojamiem energoresursiem (KLFI;

kopējās izmaksas –59960 LVL, t.sk. 14990 LVL

– pašvaldības finansējums) – projekts ir

procesā;

5. Lojas ciema sporta laukuma rekonstrukcija un

aprīkošana (ELFLA; kopējās izmaksas –

24970,86 LVL, t.sk. 14907,50 LVL – pašvaldības

finansējums);

6. Ūdenssaimniecības attīstība Sējas novada

Lojas ciemā (ERAF; kopējās izmaksas –

389814,34 LVL, t.sk. 86270,36 LVL) – projekts

iesniegts izvērtēšanai;

7. Skaņas un gaismas aparatūru iegāde Lojas

kultūras namam (ELFLA; kopējās izmaksas –

14535,64 LVL, t.sk. 3811,84 LVL – pašvaldības

finansējums) – projekts iesniegts izvērtēšanai.

NOVĒRTĒJUMS

Sējas novadā tiek nodrošināta optimāla un

kompakta pārvaldība, kas garantē pašvaldības

publisko pakalpojumu pieejamību novada

iedzīvotājiem.

IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI

70% no visiem aptaujātajiem kā informācijas

avotu, no kura tie iegūs informāciju par

pašvaldības darbību, min novada oficiālo tīmekļa

vietni www.seja.lv, savukārt 45% kā tādu

norādījuši izdevumu „Sējas Ziņas”. Iedzīvotāji

visbiežāk vēlas vēl plašāk pieejamu informāciju


19

par pašvaldības darbību kopumā, par novadā

notiekošajiem kultūras un sporta pasākumiem, kā

arī izglītības jautājumiem. Iedzīvotāji pie

sasniegumiem atzinīgi vērtē pašvaldības vadītāja

darbu, amatpersonu pieejamību un pozitīvo

attieksmi kopumā un pārvaldes atbalstu dažādās

jomās (īpaši izglītības jomā). Tāpat par novada

sasniegumiem uzskata īstenotos projektus. Pie

ieteikumiem pārvaldes darba uzlabošanai

aptaujātie min nepieciešamību regulāri aktualizēt

un pilnveidot novada mājas lapā pieejamo

informāciju, uzlabot vispārējo komunikāciju ar

iedzīvotājiem, celt pašvaldības kapacitāti, kā arī

turpināt iesāktos darbus un projektus.

DARBA GRUPU REZULTĀTI

Lai nodrošinātu vēl labāku novada pārvaldību,

nepieciešams palielināt pašvaldības kapacitāti,

uzlabot starpnozaru komunikāciju, kā arī

komunikāciju ar iedzīvotājiem, vairāk skaidrojot

lēmumu pieņemšanu un iesaistot sabiedrību

publiskā dialogā par novada aktualitātēm un

attīstību. Bez pārvaldes sadarbības uzlabošanas ar

uzņēmējiem un apkārtējiem kaimiņu novadiem,

nepieciešams aktivizēt nevalstiskās organizācijas

un interešu grupas, kuras pašlaik novadā ir

salīdzinoši maz. Darba grupas ietvaros izstrādāta

SVID analīze par Sējas novada pārvaldību.

SVID ANALĪZE - PĀRVALDĪBA

STIPRĀS PUSES

• Ikmēneša informatīvais izdevums „Sējas

novada ziņas” un interneta mājas lapa;

• Pašvaldības darbinieku saliedēts kolektīvs;

• Zema administratīvā birokrātija vietējā novada

pārvaldības līmenī;

• Zinoši, atsaucīgi un kompetenti pašvaldības

speciālisti;

IESPĒJAS

• ES struktūrfondu plašāka apguve;

• Tūrisma attīstība;

• Jaunu informācijas kanālu apgūšana un esošo

pilnveidošana;

• Struktūrvienību informācijas apmaiņas

uzlabošana, plašāka iedzīvotāju informēšana;

• Sadarbības uzlabošana un pieredzes apmaiņas

pasākumi ar kaimiņu pašvaldībām un valsts

institūcijām;

VĀJĀS PUSES

• Nepilnīga novada interneta mājas lapas

informācija;

• Nepietiekams lēmumu pieņemšanas

caurspīdīgums un skaidrojums sabiedrībai;

• Nepietiekama komunikācija un sadarbība ar

vietējiem uzņēmējiem;

DRAUDI

• Vispārējais birokrātijas līmenis valstī (t.sk.,

birokrātiskās valodas lietošana);

• Darbinieku kvalifikācijas trūkums;

• Informācijas nepietiekamība par domes darbu

un finansu izlietojumu;

• Ieslīgšana rutīnā un sabiedrības vienaldzīgums.


20

SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN

PAKALPOJUMI

IZGLĪTĪBA

Sējās novadā kopumā ir 5 izglītības iestādes,

kuras nodrošina pirmskolas izglītību,

pamatizglītību, interešu, kā arī vidējo un sporta

izglītību:

1. PII „Bitīte”,

2. Sējas pamatskola,

3. Pabažu pamatskola,

4. Sējas Mūzikas un Mākslas skola,

5. Murjāņu sporta ģimnāzija.

Abas pamatskolas, kā arī pirmskolas un interešu

izglītības iestādes atrodas pašvaldības, savukārt

Murjāņu sporta ģimnāzija – LR Izglītības un

zinātnes ministrijas pārvaldībā.

PIRMSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE „BITĪTE”

PII „Bitīte” īsteno pirmskolas izglītības

programmu. Kopējais bērnu skaits 2011.gadā -

88. Izglītības iestādē darbojas četras pirmsskolas

vecuma grupas:

• Bērniem vecumā no 3 līdz 4 gadiem;

• Bērniem vecumā no 4 līdz 5 gadiem;

• Bērniem vecumā no 5 līdz 6 gadiem;

• Bērniem vecumā no 1 līdz 2,5 gadiem.

Bērnudārzu 2010.gadā apmeklēja 78 bērni,

darbojoties 3 jaukta vecuma grupām.

2010.gadā ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu

tika īstenots „Bēbīšu skolas” celtniecības projekts.

Projekta realizācijas gaitā veikti rekonstrukcijas

darbi pirmskolas izglītības iestādes „Bitīte”

vienstāvu daļai un izveidota nodarbības telpa,

rotaļu telpa, ģērbtuve, sanitārā telpa, divas

tualetes un priekštelpa. Pateicoties projekta

īstenošanai, kopš 2011.gada bērni vecumā no 1

līdz 2,5 gadiem reizi nedēļā var apmeklēt Bēbīšu

skolu. Papildus tam regulāri norisinās radošās

nodarbībās arī bērnu vecākiem.

2011.gadā izglītības iestādē strādāja 16 darbinieki

(7 pirmskolas skolotājas, metodiķe, sporta

skolotāja, mūzikas skolotāja un 4 skolotāju palīgi).

Savukārt 2010.gadā izglītības iestādē strādāja 12

darbinieki.

PII „Bitīte” izveidots metodiskais kabinets,

darbojas interešu centri. Regulāri tiek organizēti

dažādi atsevišķi pasākumi.

SĒJAS PAMATSKOLA

Izglītības iestāde īsteno pamatizglītības

programmu, tiek realizēta interešu izglītības un

audzināšanas programmas. Kopš 2012.gada

licencēta arī Speciālās pamatizglītības programma

izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem.

2011.gada beigās skolā mācījās 110 skolēni, bet

9.klasi absolvēja 13 skolēni. 2010.gada beigās

skolā mācījās 105 skolēni, bet 9.klasi absolvēja 12

skolēni.

Skolā ir deviņas klases un 9 klašu komplekti.

Pamatdarbā strādā 11 pedagogi ar atbilstošu

izglītību. Uz atsevišķām stundām skolā ieradās vēl

7 pedagogi. Tehnisko darbu veic 3 darbinieki.

Visi 2.-9.klašu skolēni katru dienu saņem siltas

brīvpusdienas, kuras apmaksā Sējas novada

dome. 1.klases skolēniem brīvpusdienas tiek

apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem.

Pašvaldība finansē dzeramā ūdens

nodrošināšanu. Katru dienu skolēni no attālākām

vietām ar pašvaldības atbalstu tiek atvesti uz

skolu un aizvesti mājās. Pašvaldība nodrošina

transportu arī mācību ekskursiju, olimpiāžu un

citu mācību pasākumu gadījumos.

Skolas bibliotēka papildināta ar jaunu mācību un

metodisko literatūru, kurā ieguldīti gan

pašvaldības, gan valsts mērķdotācijas līdzekļi.

Sējas pamatskolas skolēniem sporta aktivitātēm

pieejama Sējas novada sporta halle, kā arī

Inčukalna peldbaseins. Turklāt skolā ir iespēja

lietot bezmaksas internetu. Izglītības iestādē

skolēniem tiek piedāvāti dažādi interešu izglītības

pulciņi. Datorzinību apguve iespējama jau

sākumskolas klasēs.

Skolēni regulāri piedalās Pierīgas novadu un valsts

mēroga mācību olimpiādēs, savukārt 2010.gadā

Comenius projekta „Veselīgs dzīvesveids” skolēni

un skolotāji apmeklēja Skotiju, Norvēģiju un


21

Spāniju. Sekmīgākie un aktīvākie skolēni tiek

apbalvoti ar mācību un atpūtas ekskursiju vasarā.

Pedagogiem ir iespējas papildināt savas zināšanas

kursos un semināros, kā arī tiekties ar citu skolu

pedagogiem.

2011.gadā ERAF projekta „Sējas novada izglītības

iestāžu informatizācija” ietvaros Sējas pamatskolā

tika iekārtots kabinets ar multimediju

aprīkojumu, kā arī pilnveidots skolas iekšējais

datortīkls.

Izglītības iestāde pilnībā pārgājusi uz e-klasi, kas

atvieglo gan pedagogu, gan administrācijas darbu

un sniedz aktuālu informāciju skolēnu vecākiem. 15

Skolā ir vēstures muzejs, kurā ir glabājas dažādas

liecības par novada un skolas vēsturi.

PABAŽU PAMATSKOLA

Izglītības iestāde īsteno piecgadīgo un sešgadīgo

bērnu pirmskolas izglītības programmu, kā arī

pamatizglītības pirmā posma un interešu izglītības

programmas. Papildus tam skolā tiek īstenota arī

audzināšanas programma ar pielikumu karjeras

izglītībā. Kopš 2012.gada licencēta arī Speciālās

pamatizglītības programma izglītojamajiem ar

mācīšanās traucējumiem.

2011.gada beigās izglītības iestādē mācījās 49

skolēni un 11 pirmskolas vecuma bērni.

2010.gada beigās skolā mācījās 48 skolēni un 12

pirmskolas vecuma bērni.

Pamatdarbā izglītības iestādē strādā 6 pedagogi

ar atbilstošu izglītību un 4 tehniskie darbinieki.

Atsevišķus mācību priekšmetus pasniedz vēl 2

pedagogi. Visiem skolēniem tiek nodrošinātas

brīvpusdienas (no 2.-6.klasei to apmaksā Sējas

novada dome).

Pabažu pamatskolas skolēni aktīvi un ar

sasniegumiem piedalās dažādos gan vietējos, gan

starptautiskos konkursos un olimpiādēs.

Līdzīgi kā Sējas pamatskolā, arī Pabažu

pamatskolas skolēniem tiek piedāvātas fiziskās

aktivitātes nodarbes Sējas novada sporta hallē un

Inčukalna peldbaseinā. Tiek atbalstīta pedagogu

dalība kvalifikācijas celšanas un konkurētspējas

veicināšanas semināros un projektos. Tāpat kā

Sējas pamatskolā arī Pabažu pamatskolā tiek

15 Izmantota informācija no Sējas novada domes Pārskata par

2011.gadu

nodrošināta skolēnu transportēšana uz un no

mācību iestādes. 2011.gadā skolas vajadzībā

iegādāts autobuss. Skolas bibliotēka papildināta

ar jauno mācību un metodisko literatūru.

Projekta „Sējas novada izglītības iestāžu

informatizācija” ietvaros skolā ierīkots kabinets ar

multimediju aprīkojumu.

SĒJAS MŪZIKAS UN MĀKSLAS SKOLA

Sējas Mūzikas un Mākslas skola īsteno

profesionālās ievirzes un interešu izglītības

programmas. Profesionālās ievirzes izglītības

programmās apgūstama klavierspēle, vijoļspēle,

kokles spēle, klarnetes spēle, saksofona spēle, kā

arī vizuāli plastiskā māksla. Bez tam izglītības

iestāde licencēta ir arī ģitārspēles programma,

tomēr pedagogu trūkuma dēļ šī programma

pašlaik netiek īstenota.

Profesionālās ievirzes programmās 2011.gada

beigās kopā mācījās 56 audzēkņi, bet interešu

izglītības programma skolēnu skaits bija 75.

Profesionālās ievirzes programmas skolēnu skaita

sadalījums:

• Mūzikas nodaļa – 28 audzēkņi:

o Klavierspēle – 14,

o Vijoļspēle– 5,

o Kokles spēle – 4,

o Klarnetes spēle – 2,

o Saksofona spēle – 3;

• Vizuāli plastiskās mākslas nodaļa – 28

audzēkņi.

Interešu izglītības programmas skolēnu skaita

sadalījums pēc specialitātēm:

• Mūzikas sagatavošanas klase – 11 audzēkņi,

• Mākslas sagatavošanas klase – 20 audzēkņi,

• Mūzikas starta klase – 20 audzēkņi,

• Mākslas starta klase – 20 audzēkņi,

• Individuālās mūzikas stundas interešu

izglītības ietvaros – 4 audzēkņi.

Skolas audzēkņi regulāri piedalās un gūst

panākumus dažādos mūzikas un mākslas

konkursos.

Mūzikas un mākslas skolā kopā strādā 8 pedagogi

un 2 tehniskie darbinieki.

SKOLĒNU UN SKOLOTĀJU SKAITA DINAMIKA

Salīdzinot skolēnu skaita izmaiņas abās novada

pamatskolās pēdējo 3 gadu laikā, var secināt, ka

2010.gada laikā tas nedaudz samazinājās


22

attiecībā pret 2009.gadu, bet pieauga attiecībā

pret 2008.gadu. 2011./2012.gadā skolēnu un

audzēkņu skaits Sējas pamatskolā atkal pieaudzis.

Sējas pamatskola

Pabažu pamatskola

PII "Bitīte"

Sējas Mākslas un Mūzikas skola

115

110

110

105

70 74 78

88

77

77

67

70

62

55

60 60

2008 2009 2010 2011

Attēls 14: Skolēnu skaita salīdzinājums un dinamika

2009.gadā Pabažu pamatskolā mācījās 49 skolēni

un 13 pirmskolas vecuma bērni, bet 2008.gadā –

42 skolēni un 12 pirmskolas vecuma bērni.

2009.gadā Sējas pamatskolā mācījās 115 skolēni,

bet 2008.gadā – 110 skolēni.

Līdzīga dinamikas tendence ir vērojama arī Sējas

Mūzikas un Mākslas skolā, kur 2010.gadā mācījās

70 audzēkņi, bet 2009.gada beigās – 77, no

kuriem 33 mācījās interešu izglītības

programmās, bet 44 – profesionālās ievirzes

programmās.

Savukārt PII „Bitīte” pēdējo 3 gadu laikā vērojams

izglītības iestādes audzēkņu pakāpenisks

pieaugums. 2008.gadā PII apmeklēja 70 bērni,

2009.gadā – 74 bērni, bet 2010.gadā – 78 bērni

un 2011.gadā jau 88 bērni. 16

MURJĀŅU SPORTA ĢIMNĀZIJA

Murjāņu sporta ģimnāzija ir valsts dibināta

vispārējās izglītības un sporta izglītības iestāde. Tā

atrodas LR Izglītības un zinātnes ministrijas

pakļautībā.

Ģimnāzijas darbības mērķis ir izglītības procesa

organizēšana atbilstoši valsts vispārējās izglītības

standartam, vispārējās izglītības mācību

priekšmetu standartiem, vispārējās izglītības

programmām un vispārējās izglītības mācību

16 Izmantota informācija no Sējas novada 2009., 2010. un 2011.gada

publiskajiem pārskatiem

priekšmetu programmām, kā arī sportisko

rezultātu sasniegšanas veicināšana olimpiskajos

sporta veidos un izglītības vides veidošana.

Ģimnāzijā tiek komplektētas klases no 8. līdz

12.klases.

Mācību – treniņu grupas tiek komplektētas

sekojošos sporta veidos: airēšanā, handbolā,

kamaniņu sportā, kanoe airēšanā un smaiļošanā,

riteņbraukšanā, vieglatlētikā un volejbolā.

Kopējais audzēkņu skaits 2011.gadā ir 165, no

kuriem 104 mācās Murjāņos (ģimnāzijai ir filiāle

Jūrmalā, kurā mācās 61 audzēknis). Skolas

audzēkņi un absolventi ir plaši pazīstami gan

Latvijā, gan visā pasaulē, pateicoties

ievērojamiem sasniegumiem sportā. Līdz ar to

nereti tieši Murjāņu sporta ģimnāzija ir tā, ar ko

Sējas novads asociējas Latvijā.

KULTŪRVIDE

Sējas novadā ir vairākas iestādes, kuras nodrošina

ar kultūru saistītus pakalpojumus un veicina

amatieru kolektīvu darbību un iedzīvotāju iesaisti

vietējos kultūras pasākumos. Novadā ir 2 kultūras

nami – Sējas novada Lojas kultūras nams un

Pabažu kultūras nams, kā arī 3 bibliotēkas –

„Ainavas”, Sējas novada un Pabažu bibliotēka.

KULTŪRAS NAMI

Sējas kultūras nams atrodas Lojā un tā ir galvenā

kultūras iestāde novadā. Regulāri tiek organizēti

kultūras pasākumi – valsts un gadskārtu svētki,

piemiņas dienas, pašdarbnieku kolektīvu un

profesionālo mākslinieku koncerti u.c. Kultūras

nams veiksmīgi sadarbojas ar novada izglītības

iestādēm, kā arī veicina mūžizglītību novadā.

Lojas kultūras namā ir 1 zāle un 2 telpas

nodarbībām. Ikdienā darbojas vairāki amatieru

kolektīvi, kuros iesaistīties var ikviens novada

iedzīvotājs - dramatiskais kolektīvs ar 15

dalībniekiem, pirmsskolas vecuma tautisko deju

kolektīvs „Kamenīte” ar 32 dalībniekiem un

jauktais koris „Sēja” ar 35 dalībniekiem. Koris

guvis atzinību ne tikai Latvijas koru skatēs, bet arī

starptautiskos konkursos. Kultūras namā darbojas

arī interešu grupa - Lojas sieviešu klubiņš ar 10

dalībniecēm. Kopumā gada laikā šeit norisinās

aptuveni 18 pasākumi, kurus kopā apmeklē

aptuveni 1300 apmeklētāji.


23

Otra kultūras iestāde ir Pabažu kultūras nams, kas

līdzīgi Sējas novada kultūras namam organizē

dažādus kultūras pasākumus un veicina

iedzīvotāju iesaisti kultūras vidē. Kultūras namā ir

1 zāle ar skatuvi, kas paredzēta 60 vietām, 1 mazā

zāle, kas piemērota lekcijām ar vietu skaitu - 15,

bērnu pieskatīšanas centra zāle - ar 10 vietām un

jauniešu centra zāle – ar 10 vietām. Kultūras

namā ikdienā darbojas vokālais ansamblis

„Zustrenes”, līnijdeju grupa „Asorti”, dāmu

klubiņš „Baltā”, pirmskolas deju pulciņš

„Pabažnieki” (3 grupas) un pirmsskolas vecuma

bērnu studija „Punktiņskola”. Kopumā gada laikā

šeit norisinās aptuveni 20 pasākumi, kurus kopā

apmeklē aptuveni 230 apmeklētāji. Pabažu

kultūras nams veiksmīgi sadarbojas ar Lojas

kultūras namu.

BIBLIOTĒKAS

Novadā kopā darbojas 3 bibliotēkas: Sējas novada

bibliotēka, kas atrodas Lojā, Pabažu bibliotēka un

bibliotēka „Ainavas”, kura atrodas Sējā. Visās

bibliotēkās it pieejami datori ar interneta

pieslēgumu.

Sējas novada bibliotēkas uzdevumi ir ne tikai

lasītāju apkalpošana, bet arī informatīvā

izdevuma „Sējas Ziņas” sagatavošana. Sējas

novada bibliotēkā lasītājiem ir pieejami 6 datori

ar bezmaksas interneta pieslēgumu un

printēšanas pakalpojumiem. Bibliotēkas krājumā

2010.gada beigās bija 9563 grāmatas, no kurām

913 ir bērnu grāmatas, bet kopējais vienību skaits

bibliotēkā - 10235. Kopējais lasītāju skaits

2010.gada laikā bija 327, no kuriem 97 bija bērni

un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Apmeklējumu

kopskaits sasniedz 5733, no kuriem 3401 veikuši

ir bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem,

savukārt izsniegto vienību skaits bijis 8258, no

kurām 5212 – grāmatas.

Pabažu bibliotēkas krājumā 2010.gada beigās bija

7952 vienības, no kurām 7754 – grāmatas. Datoru

skaits, kas paredzēts lasītājiem – 6; pieejami

bezmaksas interneta pakalpojumi, piekļuves

datubāzēm un arī bezmaksas faksa pakalpojumu

izmantošana. Kopējais lasītāju skaits 2010.gada

laika bija 217 lasītāji, no kuriem 100 – bērni un

jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Savukārt,

apmeklējumu skaits – 5153, no kuriem 2980 veica

bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem.

2010.gada laikā lasītājiem tikušas izsniegta 4971

vienība, tai skaitā 2162 grāmatas.

Bibliotēkā „Ainavas”, kura atrodas Sējās ciemā,

2010.gadā kopējais lasītāju skaits bijis 135, no

kuriem 63 bijuši bērni un jaunieši vecumā līdz 18

gadiem un apmeklējumu skaits – 3021 (no tiem

2213 – vecumā līdz 18 gadiem), bet izsniegumu

kopskaits – 2810 (t.sk. 1678 – grāmatas).

Bibliotēkas apmeklētājiem tiek nodrošināti 3

datori. Savukārt 2010.gada beigās bibliotēkas

krājumā bijušas 6391 vienības, no kurām 5030

bijušas grāmatas (t.sk. 909 bērnu grāmatas).

786; 48%

450; 28%

390; 24%

Attēls 15: Lasītāju skaits bibliotēkās 2010.gada laikā

SPORTS

Sējas novada

bibliotēka

Pabažu bibliotēka

Bibliotēka

"Ainavas"

Būtiska loma novadā ir sporta nozarei un tās

popularitātei. To veicina gan Murjāņu Sporta

ģimnāzija, kas ir labi pazīstama visā Latvijā, gan

novada Sporta centrs, kurš uzbūvēts 2005.gadā.

Sējas novada Sporta centrs ir pašvaldības iestāde

un tā atrodas pie Sējas pamatskolas. Sporta

centrā ir sporta zāle ar basketbola, volejbola,

handbola, tenisa un minifutbola laukumiem, kā

arī trenažieru zāle. Apmeklētājiem pieejams

daudzveidīgs sporta inventārs un pirts. Sporta

centrā darbadienās norisinās sporta stundas un

interešu pulciņu nodarbības Sējas pamatskolas un

Pabažu pamatskolas audzēkņiem. Sporta centrā ir

sertificēts hostelis – viesnīca ar 31 gultasvietu,

kas nodrošina iespēju organizēt sporta

sacensības, treniņu nometnes, seminārus un tml.

Turklāt Sporta centrā atrodas ēdnīca, kurā ikdienā

tiek ēdināti Sējas pamatskolas audzēkņi un

sportisti, kas dzīvo Sporta centra viesnīcā

treniņnometņu laikā.

2010.gadā sadarbībā ar vietējo sabiedrisko

organizāciju tika īstenots ES projekts, kura

ietvaros pie Sporta centra tika izveidoti 2


24

pludmales volejbola laukumi, labiekārtota

peldvieta pie Lojas upītes.

Bez dažāda mēroga sacensībām, turnīriem un

treniņiem, ik gadu norisinās ikgadējā Sējas

novada Sporta diena.

SOCIĀLĀS UN VESELĪBAS APRŪPE

UN PAKALPOJUMI, TIESISKO

INTEREŠU AIZSARDZĪBA

Sociālo pakalpojumu un palīdzības sniegšanu

nodrošina Sējas novada Sociālais dienests.

Iedzīvotājiem ir iespējams saņemt pabalstu GMI

līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalstu,

pabalstu medicīnas pakalpojumu apmaksāšanai,

pabalstu pilngadību sasniegušiem bāreņiem un

bez vecāku gādības palikušiem bērniem, pabalstu

ārkārtas situācijās, vienreizējo bērna dzimšanas

pabalstu un apbedīšanas pabalstu.

Novadā ir 3 sociālā dzīvojamās mājas - „Ezeriņi”,

„Austrumi” un „Ķemeri-3”. Kopējais cilvēku

skaits, kuriem izīrēti sociālie dzīvokļi ir 58, no tiem

42 ir maznodrošinātas personas. No kopumā 58

personām, kuras dzīvoja sociālajos dzīvokļos

2011.gadā, 15 bija pensionāri, 20 – bērni, 6 –

personas ar invaliditāti. Pašvaldības izdevumi

sociālo māju un sociālo dzīvokļu uzturēšanā

2011.gadā - 122 521 LVL 17 .

Dzīvojamās mājās „Ezeriņi” un „Austrumi”

2010.gadā īstenots ES projekts siltumnoturības

uzlabošanai – paaugstināta ēku

energoefektivitāte un uzlabota vispārējā

kvalitāte.

Aizbildniecības un aizgādniecības pašvaldības

iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt bērnu vai

citu rīcībnespējīgu personu tiesību un tiesisko

interešu aizsardzību, ir Sējas novada bāriņtiesa.

Novada teritorijā nav nevienas slimnīcas.

Ģimenes ārsta prakses atrodas Pabažos un Lojā,

ārsta fizioterapeita prakse - Murjāņos.

Citus medicīnas pakalpojumus Sējas novada

iedzīvotāji var saņemt Siguldā, kur atrodas Rīgas

rajona slimnīca un nodrošina plaša spektra

medicīniskos pakalpojumus. Medicīnas

pakalpojumu pieejami Saulkrastu slimnīcā, kas

17 LR Ekonomikas ministrija, pārskats par sociālo dzīvojamo fondu

un personām, kurām izīrēts sociālais dzīvoklis 2011.gadā

atrodas salīdzinoši tuvu novadam. Atsevišķus

medicīniskos pakalpojumus var saņemt arī citās

apkārtējo novadu apdzīvotās vietās – Inčukalnā,

Krimuldā, Vangažos u.c. Tuvākie dienas centri

atrodas citās kaimiņu pašvaldībās – Siguldas un

Inčukalna novados.

2010.gada laikā Sējas novadā kopā reģistrēti 18

1406 ambulatorie apmeklējumi pie ārstiem. No

tiem 1395 bijušas ambulatorās pieņemšanas, bet

11 – mājas vizītes.

6

5,1

2

Ādažu novads

Krimuldas novads

Saulkrastu novads

8,6

3,2

0,6

Inčukalna novads

Limbažu novads

Sējas novads

Attēls 16: Ambulatoro apmeklējumu skaita salīdzinājums

uz 1 iedzīvotāju

Salīdzinot ambulatoro apmeklējumu skaitu pie

ārstiem uz 1 iedzīvotāju ar kaimiņu pašvaldībām,

Sējas novadā tas ir bijis zemākais – 0,6

apmeklējumi uz 1 novada iedzīvotāju gadā.

Bērnu (līdz 17 gadu vecumam) skaits, kuri

saņēmuši zobārstniecisko palīdzību 2010.gada

laikā – 186 jeb 44% no visiem novada bērniem.

SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA,

UGUNSDROŠĪBA UN CIVILĀ

AIZSARDZĪBA

Sējas novada iedzīvotājus apkalpo Valsts policijas

Rīgas Reģiona pārvaldes Siguldas iecirkņa

inspektors. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu

skaits 19 2010.gadā - 51.

18 Nacionālais veselības dienests, Latvijas veselības aprūpes

statistikas gada grāmata 2010

19 CSP


25

Reģistrēto ugunsgrēku skaits 2011.gadā - 10.

Novadā nav ugunsdzēsēju postenis, tuvākie

VUGD posteņi atrodas Siguldā un Saulkrastos.

Novadā ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda.

Novada teritorijā atrodas vairāki valsts nozīmes

paaugstināta riska objekti – Inčukalna pazemes

gāzes krātuves teritorijas daļa, maģistrālie gāzes

vadi, valsts autoceļš A3 un plūdu apdraudēta

teritorija – Gaujas upes paliena. Novada teritorijā

atrodas neliela daļa no Ādažu militārā poligona.

Poligons tiek izmantots valsts aizsardzības

vajadzībām - kaujas šaušanas un taktiskajām

mācībām.

NOVĒRTĒJUMS

Sējas novada sociālā infrastruktūra un

pakalpojumi raksturojami kā pieejamiem un

kvalitatīvi – iedzīvotājiem tiek nodrošināti gan

izglītības pakalpojumi (novadā atrodas 5 izglītības

iestādes), gan kultūras (2 kultūras nami un 3

bibliotēkas) un sporta infrastruktūra (Sporta

centrs, sporta laukumi) un dažādas aktivitātes.

Tiek nodrošināti dažādi sociālie pakalpojumu un

palīdzība, kā arī tiesību un tiesisko interešu

aizsardzība un sabiedriskā kārtība.

IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI

Lielākoties apmierinoši iedzīvotāji vērtē izglītības

pakalpojumu, veselības aprūpes, sociālās

palīdzības pakalpojumu pieejamību un arī

kvalitāti. Domas dalās attiecībā uz sporta

pasākumu pieejamību, taču to kvalitāte tiek

vērtēta lielākoties apmierinoši. Neviennozīmīgs

vērtējums ir attiecībā par kultūras un izklaides

pasākumu pieejamību un arī kvalitāti, tomēr

salīdzinoši daudz ir tādu, kas to vērtē apmierinoši.

Tāpat aptaujāto iedzīvotāju vērtējums par

sabiedriskās kārtības nodrošinājumu ir tikai daļēji

apmierinošs. Par nepieejamiem tiek atzīti

zobārstniecības pakalpojumi. Vērtējumā par

konkrētu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem,

visas iestādes visbiežāk novērtētas pozitīvi – ļoti

vai drīzāk apmierinoši. Iedzīvotāji uzskata, ka

vieni no lielākajiem novada sasniegumiem ir

attīstītā izglītības infrastruktūra, jauktā kora

panākumi, Sporta centrs. Pie steidzamākajiem

darbiem un problēmām tiek minēts sekojošais:

bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas

jautājums, sabiedriskās kārtības uzlabošana,

kultūras jomas attīstība, plašāka veselības

aprūpe, nepieciešamība apzināt grūtībās

nonākušās ģimenes un vientuļos pensionārus, kā

arī lielais sociālās palīdzības saņēmēju skaits.

Iedzīvotāji lepojas ar Sējas jaukto kori, ar abām

pamatskolām, bērnudārzu, ar moderno, sakopto

un visiem pieejamo Sporta centru, ar Murjāņu

sporta ģimnāziju, ar Mūzikas un mākslas skolu, ar

skolēnu sasniegumiem, ar kultūras namiem, ar

atbalstu ģimenēm, izglītībai un kultūrai un

pašdarbības kolektīviem.

DARBA GRUPU REZULTĀTI

Lai attīstītu publisko pakalpojumu

nodrošinājumu, nepieciešams uzlabot vietējo

sporta un kultūras dzīvi, attīstīt izglītības nozares

materiāltehnisko bāzi, paplašināt veselības un

sociālās aprūpes klāstu, piesaistīt jaunus

speciālistus un uzlabot sabiedrisko drošību

novadā, kā arī veikt infrastruktūras attīstīšanu.


26

SVID ANALĪZE – SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI

STIPRĀS PUSES

• Esošās izglītības, kultūras un sporta iestādes;

• Tradīcijas un iestrādnes, kas izveidojušās

izglītības, sporta un kultūras jomu atbalstīšanā,

uzturēšanā un attīstīšanā;

• Esošās iestrādnes sociālo pakalpojumu un

palīdzības jomā;

• Plašs pakalpojumu un sociālās infrastruktūras

klāsts;

• Kvalificēti nozaru speciālisti;

• Amatiermākslas kolektīvi;

• Labvēlīga vide un pamati radošuma un

iedzīvotāju iesaistes attīstībai;

• Pieejama bezmaksas interešu izglītība;

• Sporta centrs un infrastruktūra;

• Līdzšinējo projektu īstenošana;

• Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis (tuvu pilsētām,

kurās pieejami citi pakalpojumi);

IESPĒJAS

• Mūžizglītības jomas attīstība un NVO sektora

paplašināšana;

• ES struktūrfondu plašāka apguve un citu

investīciju piesaiste;

• Projektu veidošana kultūras darbu organizēšanai;

• Ģeogrāfiskā stāvokļa (galvaspilsētas tuvuma)

izmantošana jaunu speciālistu piesaistei;

• Sadarbības paplašināšana un uzlabošana ar

kaimiņu pašvaldībām dažādās jomās;

• Atpūtas un sporta infrastruktūras attīstīšana un

pilnveidošana (rotaļu laukumu un atpūtas

laukumu ierīkošana);

VĀJĀS PUSES

• Dažādās atkarības gan jauniešu, gan pārējās

sabiedrības vidū;

• Vietējo jauniešu aizplūšana un galvaspilsētu un

ārvalstīm;

• Augstais bezdarba līmenis;

• Sociālās palīdzības saņēmēju skaits;

• Demogrāfiskā situācija;

• Iedzīvotāju pasivitāte un ieinteresētības trūkums

sabiedriskās aktivitātēs un projektos;

• Salīdzinoši nelielais jauno ģimeņu skaits;

• Sabiedriskā transporta nepietiekamība un augstā

maksa kā šķērslis pakalpojumu pieejamībai;

• Sporta centra zemā apmeklētība;

DRAUDI

• Dzīvojamā fonda trūkums;

• Krīzes sekas valstī un valsts budžeta

konsolidācija;

• Atbalsta trūkums Murjāņu sporta ģimnāzijai vai

tās likvidācija;

• Izglītības iestāžu likvidācija;

• Jauna pašvaldību administratīvā reforma;

• Nodokļu sistēmas izmaiņas valstī;

• Pašvaldību administratīvās un izglītības iestāžu

reformas;

• Pretrunīgā likumdošana un birokrātijas līmenis

valstī;

• Kopējas valsts un nozaru attīstības programmas

trūkums.


VIDE UN KULTŪRVĒSTURISKAIS

MANTOJUMS

ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS

Sējas novads atrodas Vidzemes dienvidrietumu

daļā, Gaujas lejteces labajā krastā un ietilpst Rīgas

reģionā. Loja ir novada administratīvais centrs un

atrodas 45 km attālumā līdz Rīgai, un 21 km

attālumā līdz Siguldai, 13km – līdz Vangažiem,

24km – līdz Saulkrastiem, 55km – līdz Cēsīm un

44km – līdz Limbažiem.

Sējas novads robežojas ar Ādažu, Saulkrastu,

Limbažu, Krimuldas un Inčukalna novadiem.

Ģeogrāfiskais novietojums raksturojams kā

pozitīvs, jo pašvaldība atrodas tuvu Rīgai, kā arī

citām lielākām pilsētām un ir salīdzinoši labi

sasniedzama.

ZEMES RESURSI

Sējas novada kopplatība 21 - 22958,5 ha. Pēc

zemes lietojuma veida procentuāli lielāko daļu

zemju sastāda meža zemes – 13631,8 ha jeb 59%

no visas novada teritorijas platības. Tam seko

5817,9 ha jeb 25% lauksaimniecībā izmantojamās

zemju un 1888,2 ha jeb 8% purvu . 455,9 jeb 2%

no kopējās novada teritorijas ir ūdens objektu

zeme, 350,3ha – zeme zem ceļiem, savukārt

234,9ha – zeme zem ēkām un pagalmiem, bet

140,5ha – krūmāji. Pārējās zemes kopā aizņem

663,1ha jeb 3% no kopējās teritorijas.

5817,9;

25%

1888,2;

8%

663,1;

3%

27

APDZĪVOTAS

VIETAS

NOSAUKUMS

APTUVENAIS

ATTĀLUMS LĪDZ

NOVADA

APTUVENAIS

BRAUKŠANAS LAIKS AR

AUTOMAŠĪNU

CENTRAM

(LOJAI) 20

Rīga 45 km 48 minūtes

Sigulda 21 km 20 minūtes

Saulkrasti 24 km 25 minūtes

Limbaži 47 km 41 minūte

Cēsis 55 km 51 minūte

Valmiera 68 km 1 stunda 4 minūtes

Vangaži 13 km 14 minūtes

Inčukalns 9,6 km 10 minūtes

Ragana 6,8 km 7 minūtes

Ādaži 32,5 km 33 minūtes

Murjāņi 3,7 km 5 minūtes

Pabaži 20 km 20 minūtes

Sēja 6,7 km 7 minūtes

Gāršmuiža 27km 28 minūtes

Tabula 3: Administratīvā centra attālums līdz citām

apdzīvotām vietām

13631,8;

59%

Meži

Purvi

Ūdens

Apbūve

140,5;

1%

LIZ

Pārējās zemes

Ceļi

Krūmāji

Attēls 17: Zemes lietošanas veids

455,9;

2%

350,3;

2%

234,9;

1%

KADASTRĀLĀ VĒRTĪBA

2011.gadā Sējas novada zemes vienību kadastrālo

vērtību summa – 8435454 LVL, savukārt vidējā

kadastrālā vērtība – 368 LVL/ha. Saskaņā ar VZD,

kopējais ēku skaits novadā ir 3095, bet to kopējā

kadastrālo vērtību summa – 9 900 898 LVL.

Savukārt inženierbūvju skaits ir 42 un to

kadastrālo vērtību kopsumma – 1 837 260 LVL.

20 Pēc www.maps.google.com aprēķiniem

21 VZD, “Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un teritoriālo

vienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri”


28

ZEME ĪPAŠUMĀ 22

11301,8ha jeb 55% visu īpašumā esošo zemju

atrodas fizisko personu īpašumā, bet 8184,1 jeb

40% - valsts, bet 941,5ha jeb 4% - juridisko

personu īpašumā. 127,8ha ir pašvaldības īpašuma

un 45,6ha – jaukta kopīpašuma statuss. Kopā tas

veido mazāk par 1% no visas īpašumā esošās

zemju kopplatības.

11301,8;

55%

45,6

8184,1;

40%

127,8

Attēls 18: Zemes īpašnieku sadalījums

ZEME LIETOJUMĀ

Fiziskās personas

Valsts

Juridiskās personas

Pašvaldība

Jaukts

941,5;

4%

Kopējā zemju platība, kas atrodas lietojumā, ir

147,7 ha, turklāt tā visa atrodas privāto personu

lietošanā.

LIETOŠANAS VEIDS

PLATĪBA

(HA)

ATTIECĪBA PRET

KOPPLATĪBU

LIZ 5817,9 25,3%

t.sk. aramzeme 4379,6 19,1%

augļu dārzs 97,7 0,4%

pļava 575,3 2,5%

ganības 765,3 3,3%

Meži 13631,8 56,4%

Krūmāji 140,5 0,6%

Purvi 1664,1 7,2%

Ūdens 455,9 2,0%

t.sk. zeme zem ūdeņiem 455,9 2,0%

zeme zem zivju 0,0 -

dīķiem

Apbūve 234,9 1,0%

Ceļi 350,3 1,5%

Pārējās zemes 663,1 2,9%

Kopā 22958,5

Tabula 4: Zemes lietošanas veids

22 VZD, “Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un teritoriālo

vienību zemes pārskats uz 2012. gada 1. janvāri”

MEŽI

Sējas novada meža zemju platība 23 ir 15274,2 ha.

To sastāda mežs – 13221,3 ha, purvi – 1629,3 ha,

lauces – 206,6 ha, pārplūstoši klajumi - 27,5 ha un

meža zemes zem infrastruktūras objektiem –

189,6 ha. 5570,6 ha jeb 36% meža zemju atrodas

privātīpašumā, 9670,5 ha jeb 63% – valsts un 33,1

ha jeb 1% – pašvaldības īpašumā. 12442,18 ha no

visas meža struktūras veido mežaudze (ar kopējo

koksnes krāju 2,18 milj.m 3 ). 2680,7ha jeb 20%

Sējas novada mežu atrodas aizsargājamās

teritorijās, tai skaitā 1629,3ha jeb 12,3% - īpaši

aizsargājamās teritorijās.

ŪDENS RESURSI

Sējas novada teritorijas virszemes ūdeņi atrodas

Gaujas baseina apgabalā. Pēc zemes lietošanas

veida kā ūdens objektu zeme noteikti kopumā

455,7 ha.

Ūdensteces, kas šķērso novada teritoriju, ir

Gauja, Puska, Loja, Ķīšupe, Pēterupe, Inčupe un

Melnupe. Gauja šķērso novadu aptuveni 11 km

garumā. Upēs lielākoties sastopamas lašveidīgās

un karpveidīgās zivis.

Nozīmīgākās ūdenstilpnes, kas ietilps Sējas

novada teritorijā, ir Pabažu ezers un Lilastes

ezers. Abi šie ezeri ir publiski, un sastopamās zivis

ir līdakas, asari, raudas (Pabažu ezerā) un zuši

(Lilastes ezerā). Bez diviem iepriekšminētajiem,

novadā ir vēl divi – Dzelvju ezers un Brankšu

dzirnavezers.

DERĪGIE IZRAKTEŅI

Derīgo izrakteņu atradnes novadā ir sekojošas: 2

pētītas smilts un grants atradnes – Lilaste II un

Pabaži, kā arī aptuveni 20 kūdras atradnes. Tomēr

krājumi ir ierobežoti un netiek izmantoti

rūpniecībā (Lilaste II no derīgo izrakteņu bilances

izslēgta 2010.gadā). Lielākās pētītās kūdras

atradnes ir Dzelves-Kroņa purvā. Tā novērtētais

kūdras krājums uz 2012.gada 1.janvāri bija 869,82

m 3 .

Sējas novada dienvidu daļā – teritorijā starp Loju

un Murjāņiem, atrodas Inčukalna dabas gāzes

pazemes glabātuves rietumu atzars.

23 Valsts meža dienests, dati par 2011.gadu


29

AIZSARGĀJAMĀS DABAS

TERITORIJAS UN OBJEKTI

Sējas novada teritorijā atrodas 38,2ha Gaujas

Nacionālā parka teritorijas, kas ir Eiropas nozīmes

aizsargājama dabas teritorija. Novadā iekļaujas 2

no 5 funkcionālajām Nacionālā parka teritorijas

zonām: dabas lieguma (Gaujas senlejas liegums

un Lojas upes liegums), kā arī neitrālā zona –

Murjāņu blīvi apdzīvotā teritorija.

Bez GNP teritorijas, novadā atrodas vēl citas

Natura 2000 teritorijas – Dabas liegums „Dzelves

– Kroņa purvs” un aizsargājamo ainavu apvidus

„Ādaži”. Kā aizsargājamie dabas objekti novadā ir

dižkoki. Kopumā tādi ir pieci. Ievērojamākais no

tiem – dižozols Sējas muižas parkā, kas ir ceturtais

lielākais ozols Baltijā un otrs lielākais Latvijā

(lielākais dižozols atrodas Tukuma novadā).

Novada teritorijā atrodas 3 mikroliegumi īpaši

aizsargājamām putnu sugām – melnajam stārķim

un medņiem.

KULTŪRVĒSTURISKAIS

MANTOJUMS

Sējas novada teritorijā atrodas divi kultūras

pieminekļi, kuri iekļauti valsts aizsargājamo

kultūras pieminekļu sarakstā: Stēderu senkapi un

Murjāņu senkapi. Abi objekti ir arheoloģijas

pieminekļi, kas pieder pie valsts nozīmes vērtības

grupas pieminekļiem. Bez minētajiem valsts

aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, novadā ir

vairāki vietējie kultūrvēsturiskie objekti, kas ir

būtisks kultūrvēsturiskais mantojumus. Sējas

muiža ir baroka, neogotikas arhitektūras stila ēka,

kas celta 18.gs. Ēka pašlaik ir sabrukuma stāvoklī.

Labi saglabājies ir tikai muižas ūdenstornis, kas ir

vecākais ūdenstornis visā Latvijā. Citi

kultūrvēsturiskie objekti ir Jaunkrimuldas apbūves

komplekss, bijusī pagastmāja „Birzēs”, „Brankšu”

ūdensdzirnavas un Sējas skola.

PIESĀRŅOTĀS VIETAS UN VIDES

AIZSARDZĪBA

Saskaņā ar datiem 24 , Sējas novada teritorijā

atrodas divas potenciāli piesārņotas vietas.

Bijušās mehāniskās darbnīcas un degvielas

glabātuve ir potenciāli piesārņota vieta, kuras

īpašnieks ir pašvaldība; kā piesārņojošās vielas

uzrādīti ogļūdeņraži (naftas produkti). Otrs

objekts ir bijusī minerālmēslu noliktava, kas ir

privātīpašums. Kopumā Sējas novada vides

kvalitāte uzskatāma par labu un nepiesārņotu.

Pēdējo gadu laikā nav reģistrēta neviena avārijas

situācija, kas būtu saistīta ar vides piesārņojumu.

Tāpat 2011.gadā nav reģistrēts 25 neviens

pārkāpums, kas būtu saistīts ar vides un dabas

aizsardzību, zvejas un makšķerēšanas noteikumu

pārkāpumu un tml.

NOVĒRTĒJUMS

Sējas novads nav skaitliski bagāts ar dabas un

kultūrvēstures pieminekļiem, tomēr novadā ir

ievērojami mežu, kā arī ūdens resursi – Lilastes

ezers, Pabažu ezers un upes (tai skaitā Gauja).

Zināmākā novada dabas vērtība ir Sējas ozols, kas

ir otrs lielākais Latvijā. Kultūrvēsturiskā

mantojuma lielākā vērtība – Sējas muižas

ūdenstornis (vecākais Latvijā). Novads ir ainaviski

skaits un pievilcīgs.

IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI

Sējas novada iedzīvotāji lepojas ar Sējas ozolu un

skaistajām dabas ainavām, dabas objektiem,

sakoptību, kā arī tīro vidi. Kā lietas, ar kurām var

lepoties, iedzīvotāji min Sējas parku un Pabažu

centra sakoptību. Pie steidzamākajiem darbiem

un problēmām tiek minēta nepieciešamība

motivēt privāto zemju īpašniekus sakopt savus

īpašumus. Vērtējumā par vides sakoptības

kvalitāti aptaujātie lielākoties ir apmierināti.

DARBA GRUPU REZULTĀTI

Attiecībā uz novada vidi, nepieciešams uzlabot un

nodrošināt publisko ūdeņu pieejamību, kā arī

veicināt degradēto teritoriju sakārtošanu un

uzlabot vides izglītību iedzīvotāju starpā un

nodrošināt atkritumu šķirošanas iespējas.

Ilgtspējīgai attīstībai nepieciešams plašāk apgūt

atjaunojamo energoresursu lietošanu.

24 LVĢMC

25 Valsts vides dienests


30

SVID ANALĪZE – VIDE UN

KULTŪRVĒSTURISKAIS

MANTOJUMS

STIPRĀS PUSES

• Ģeogrāfiskais stāvoklis (Rīgas, Saulkrastu,

Siguldas, Inčukalna pazemes gāzes krātuves

tuvums);

• Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (25%

no kopplatības);

• Dabas resursi – meži, Gauja, Pabažu ezers

u.c.;

• Ekoloģiski tīrā vide;

• Sakārtotā atkritumu apsaimniekošana;

• Kultūrvēsturiskās un dabas vērtības – Sējas

ozols

VĀJĀS PUSES

• Vides izglītības un izpratnes trūkums;

• Atsevišķas degradētās teritorijas un

problēmas kopīpašumu apsaimniekošanā;

IESPĒJAS

• Dabas resursu racionāla un ilgtspējīga

izmantošana lauksaimniecībā un ražošanā;

• Alternatīvo energoresursu attīstība (t.sk.

zemes siltuma, saules un vēja enerģija)

DRAUDI

• Finanšu trūkums kultūrvēsturisko objektu un

vides aizsardzībai un apsaimniekošanai;


31

TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA

AUTOCEĻU INFRASTRUKTŪRA

Novada teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš

A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža

(Valka), reģionālais autoceļš P6 Saulkrasti – Sēja

– Ragana, kā arī 4 valsts vietējie autoceļi:

• V39 Saulkrasti – Bīriņi,

• V78 Saulkrasti – Vidriži,

• V79 Murjāņi – Sēja,

• V88 Jaunzemnieki – Ritiņas.

Kopējais pašvaldības autoceļu garums novadā ir

gandrīz 150 km.

TRANSPORTLĪDZEKĻI

Pēc CSDD datiem uz 2012.gada 1.janvāri novadā

reģistrēti 1046 transportlīdzekļi, no kuriem 851 ir

vieglie, 72 – kravas, 5 – autobusi, 22 – piekabes

un puspiekabes, 71 – motocikli un tricikli, 1 -

kvadracikls un 24 – mopēdi.

Fiziskām personām reģistrēti kopumā 935

transportlīdzekļi, no kuriem 804 ir vieglie, 41 –

kravas, 1 – autobuss, 21 – piekabes un

puspiekabes, 45 – motocikli un tricikli, 22 –

mopēdi. 2011.gada sākumā fiziskām personām

kopā reģistrēts 951 piederošs transportlīdzeklis

(t.sk. 820 vieglās automašīnas). Tehniskā kārtībā

esošo transportlīdzekļu skaits 2012.gada sākumā

– 802, no kuriem 670 - vieglās automašīnas.

CEĻU SATIKSMES DROŠĪBA

Pēdējo gadu laikā Sējas novadā samazinājies ceļu

satiksmes negadījumu skaits.

2011.gada laikā Sējas novadā reģistrēti 26 7 ceļu

satiksmes negadījumi, no kuriem 4 bijuši ar

cietušajiem un kopumā ar 8 ievainotajiem.

2010.gada laikā negadījumu skaits bijis lielāks –

10 negadījumi, no kuriem 5 - ar ievainotajiem (1

gājis bojā, bet 12 ievainoti). 2009.gadā reģistrēti

15 negadījumi – 4 no tiem ar kopumā 4

ievainotajiem.

SATIKSMES INTENSITĀTE

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 27

autoceļam A3 posmā Sēnīte – Ragana 2011.gadā

bija 6448 automašīnas diennaktī (no tām 1032

jeb 16% – kravas automašīnas). Autoceļa P6

intensitāte posmā Saulkrasti – Sēja 2011.gadā –

298 automašīnas diennaktī (no tām 5% - kravas),

bet posmā Sēja – Ragana bijusi 322 automašīnas

diennaktī (no tām 4% - kravas).

Vietējo autoceļu intensitāte diennaktī 2011.gadā

bijusi sekojoša:

• 527 automašīnas (t.sk. 14% kravas) pa

autoceļu V39 Saulkrasti – Bīriņi,

• 371 automašīna (t.sk. 8% kravas) pa

autoceļu V78 Saulkrasti – Vidriži,

• 205 automašīnas pa autoceļu V79

Murjāņi – Sēja,

• 240 automašīnas (t.sk. 6% kravas) pa V88

Jaunzemnieki – Ritiņas.

SABIEDRISKAIS TRANSPORTS

Sabiedriskā transporta funkcijas pilda autobusu

pasažieru pārvadājumi. Vislielākais

nodrošinājums ar sabiedrisko transportu ir no

Murjāņiem (A3 autoceļa pieturas). Šeit autobuss

virzienā uz Rīgu kursē vidēji 30 reizes dienā.

Vidējais brauciena garums ir nedaudz vairāk par 1

stundu. Savukārt brauciens ar autobusu no

Murjāņiem līdz Siguldai ir aptuveni 30 minūšu

ilgs.

Tikai reizi dienā kursē autobuss maršrutā

Saulkrasti – Pabaži – Sēja –Loja – Sigulda, kā arī

Saulkrasti – Pabaži – Sēja – Loja – Rīga. Maršrutā

Pabaži – Saulkrasti autobuss kursē 6 reizes dienā

un vidējais brauciena ilgums ir 24 minūtes.

Pašvaldība nodrošina skolēnu pārvadājumus ar

autobusu uz un no pašvaldības izglītības

iestādēm.

Tuvākās dzelzceļa stacijas atrodas Inčukalnā,

Vangažos un arī Saulkrastos. Plānots, ka dzelzceļa

līnija „Rail Baltica”, kas savienos Baltijas valstis ar

Poliju un Vāciju, sniegsies arī cauri Sējas novada

rietumu daļas teritorijai.

26 CSDD

27 VAS „Latvijas Valsts ceļi”


32

TELEKOMUNIKĀCIJAS UN SAKARI

Novadā tiek nodrošināti mūsdienīgi

telekomunikācijas pakalpojumu un sakari.

PASTS

Pasta pakalpojumus, pārvadājumus un

eksprespastu, preses abonēšanu, piegādi un

tirdzniecību, finanšu pakalpojumus, tirdzniecību

un filatēliju novadā piedāvā VAS „Latvijas Pasts”.

Novada teritorijā atrodas viena pasta nodaļa –

Lojā. Tā darbojas 5 dienas nedēļā.

SAKARU TĪKLI

Telekomunikācijas pakalpojumus novadā

nodrošina SIA „Lattelecom”, SIA „Latvijas

Mobilais telefons”, SIA „Tele2”, SIA „Bite Latvija”

u.c. Sakaru tīklu pārklājums vērtējams kā

apmierinošs.

ELEKTROAPGĀDE UN GĀZES

APGĀDE

Ar elektroenerģiju novadu nodrošina AS “Sadales

tīkls” Centrālais reģions. Novada teritoriju šķērso

Augstsprieguma tīkla 110 kV maģistrālā gaisvadu

elektroapgāde.

Novada dienvidu daļā (starp Loju un Murjāņiem)

atrodas atzars no Inčukalna dabas gāzes pazemes

glabātuves. Sējas novadā atrodas AS „Latvijas

Gāze” ekspluatācijas iecirkņa „Inčukalna gāzes

krātuve” esošie urbumi, maģistrālie gāzes vadi

(Rīga – Pleskava, Izborska – Inčukalna pazemes

gāzes krātuve un gāzesvads uz gāzes regulēšanas

staciju „Krimulda”) un augstā spiediena sadales

gāzesvadi.

KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI

Komunālo pakalpojumu sniegšanu un

organizēšanu Sējas novadā līdz šim nodrošināja

PA „Loja-Pabaži”, tomēr 2011.gadā tika veikta

pašvaldības aģentūras reorganizācija. Pašlaik

komunālo pakalpojumu organizēšanu un

sniegšanu nodrošina Sējas novada Komunālā

daļa.

Komunālās daļas uzdevums ir nodrošināt

daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu,

centralizētā ūdens padevi, sadzīves notekūdeņu

savākšanu un attīrīšanu, ūdensvadu un

kanalizācijas tīklu uzturēšanu un attīstību un

centralizētās siltumapgādes pakalpojumus.

Sējas novada komunāla daļa sniedz komunālos

pakalpojumus ciematos: Loja, Sēja un Pabaži.

Pakalpojumus nodrošina 7 darbinieki.

2011. gadu noslēdzot iedzīvotāju parādsaistības

par komunālajiem pakalpojumiem bija 30230,06

Ls, par apsaimniekošanu 7326,12 Ls un soda

naudas 93542,29.

ŪDENS APGĀDES UN KANALIZĀCIJAS TĪKLI

Lojas ciema ūdensapgādes kopējais tīkls 4km garš

ar vidējo ūdens patēriņu dienā – 50m 3 , ūdens

kvalitāti nodrošina atdzelžošanas stacija.

2012.gadā paredzēts īstenot ūdensapgādes un

sadzīves notekūdeņu tīklu sistēmas

rekonstrukciju.

Pabažu ciema ūdensapgādes tīklu kopgarums ir

3km ar vidējo ūdens patēriņu dienā - 450m 3 , ir

plānoti tīkla rekonstrukcijas darbi ūdens

kvalitātes uzlabošanai. Kanalizācijas tīkla

kopgarums ir 2km.

Sējas ciema ūdensapgādes tīklu garums ir 2,3km

un vidējais ūdens patēriņš dienā - 8m 3 .

Kanalizācijas tīklu kopgarums ir 2,2 km.

2010.gadā ciemā veikta ūdensvadu un

kanalizācijas tīklu rekonstrukcija ar ERAF atbalstu.

Kopumā 2011.gada laikā Iedzīvotājiem piegādāts

37852 m³ dzeramā ūdens. Dzeramā ūdens

kvalitātes uzlabošanai darbojas 3 atdzelžošanas

iekārtas. Uz attīrīšanas iekārtam novadīto un

attīrīto notekūdeņu apjoms 2011.gadā - 35957

m³.

SILTUMAPGĀDE

Savrupmājas un viensētas siltumapgādi

galvenokārt nodrošina individuāli, izmantojot

malkas kurināmo. Centralizētās siltumapgādes

vajadzībām novadā ir trīs gāze apkures katlu

mājas – Lojā, Pabažos un Sējas skolā. Pārsvarā tās

nodrošina siltumapgādi pašvaldības iestādēm un

daudzdzīvokļu namiem ciemos. Kopējā apsildāmā

platība ir 7588 m 2 .

Centralizētās siltumapgādes tarifs 2011.gada

beigās bija sekojošs:

- 1,50 Ls/ m 3 (bez PVN) – Lojas ciemā;

- 1,90 Ls/ m 3 (bez PVN) – Pabažu ciemā;


33

2011.gada laikā siltuma ražošanai izlietotās gāzes

apjoms bijis sekojošs: Lojas ciemā - 105171 m³,

Pabažu ciemā - 17925 m³ un Sējas pamatskolā

50235 m³.

Lojas ciemā ar centralizēto siltumapgādi tiek

nodrošinātas dzīvojamo māju koplietošanas

telpas un 15 dzīvokļi, pašvaldības administratīvā

ēka, Lojas kultūras nams, pirmsskolas izglītības

iestāde „Bitīte” un Sējas novada mūzikas un

mākslu skola. Pabažu ciemā ar centralizēto

siltumapgādi tiek nodrošināts Pabažu kultūras

nams un daudzdzīvokļu ēka „Ezeriņi”. Lojas un

Pabažu ciemos 2011.gadā tika rekonstruētas

katlu mājas, apkures katli nomainīti uz mazāk

jaudīgiem. 28

MĀJOKĻI

Mājokļu skaits 29 Sējas novadā 2009.gadā bija

1244, savukārt dzīvojamo māju skaits – 875.

Uzrādītais mājokļu skaits ar 1 dzīvokli ir 861, 2

dzīvokļiem – 18, bet 3 un vairāk dzīvokļiem – 39,

bet bez dalījuma dzīvokļos – 2.

Kopējā dzīvojamo māju platība novadā ir 125,

tūks.m 2 , no kuriem 91,2 tūks.m 2 ir 1 dzīvokļa, 2,6

tūks.m 2 ir 2 dzīvokļu, bet 31,1 tūks.m 2 ir 3 un

vairāk dzīvokļu. 0,8 tūks.m 2 no māju kopējās

platības ir bez dalījuma dzīvokļos.

Pašvaldības īpašumā esošo un nomāto dzīvokļu

skaits 30 Sējas novadā kopā ir 94. No tiem 74 -

pašvaldības īpašumā esoši un nomāti dzīvokļi, 18

– dzīvokļi, kas izīrēti, lai sniegtu palīdzību dzīvokļu

jautājumu risināšanā un 2 – neizīrēto dzīvokļu

skaits. Vidējā īres maksa pašvaldības īpašumā

esošajā dzīvojamā fondā (izņemot sociālo

dzīvojamo fondu) - 0,13 Ls/m 2 . Salīdzinot ar

apkārtējām pašvaldībām, īres maksa Sējas novadā

ir zemākā.

Laika posmā no 1995.gada līdz 2008.gadam 9

pašvaldības dzīvojamās mājas nodotas

privatizācijai.

0,19

0,45

0,71

Vidēji pašvaldībā

Krimuldas novads

Saulkrastu novads

0,19

0,33

Attēls 19: Vidējā īres maksa (Ls/m 2 ) pašvaldības īpašumā

esošajā dzīvojamā fondā

Sociālo dzīvojamo māju skaits novadā ir 3 ar

kopējo dzīvokļu skaitu – 18. Vidējā īres maksa

sociālajā dzīvojamā fondā Sējas novadā ir 0,09

Ls/m 2 .

ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Sējas novada pašvaldība savas funkcijas

atkritumu apsaimniekošanā realizē pamatojoties

uz pašvaldības izdotiem noteikumiem. Novada

teritorijā ir noteikta dalītā atkritumu savākšana.

Kopumā teritorijā atkritumu apsaimniekošanu

veic 3 uzņēmumi.

Daudzdzīvokļu mājas apsaimnieko pašvaldības

Komunālā daļa, kura par sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu ir noslēgusi līgumu ar SIA

„Jumis”. Dalīto atkritumu apsaimniekošanu veic

SIA „Vidzemes serviss”. Līgumi par atkritumu

izvešanu ar mājsaimniecībām ir gan abiem

minētajiem uzņēmumiem, gan arī SIA „ZAOO”.

2011. gadā savākti atkritumi 1106,78 m³

apjomā 31 .

NOVĒRTĒJUMS

0,13

Inčukalna novads

Limbažu novads

Sējas novads

Visbūtiskākie ieguldījumi un investīcijas novada

tālākā izaugsmē nepieciešamas tieši tehniskās

infrastruktūras ziņā, jo tā ir nolietojusies un

neatbilst mūsdienu kvalitātes prasībām.

28 Izmantota informācija no Sējas novada domes Pārskata par

2011.gadu

29 CSP

30 LR Ekonomikas ministrija, pārskats par pašvaldības rīcībā esošo

dzīvojamo fondu 2011.gadā

31 Izmantota informācija no Sējas novada domes Pārskata par

2011.gadu


34

IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI

Pie steidzamākajiem darbiem un problēmām,

visbiežāk minēti darbi, kas saistīti ar tehniskās

infrastruktūras attīstīšanu un sakārtošanu:

pašvaldības un daudzdzīvokļu ēku siltināšanu,

autoceļu kvalitātes uzlabošanu un ietvju

izveidošanu, dzeramā ūdens kvalitātes

uzlabošanu, komunālo pakalpojumu un

labiekārtošanas darbu savlaicīgāku plānošanu,

satiksmes drošības infrastruktūras uzlabošanu,

sabiedriskā transporta nodrošinājuma

uzlabošanu, ūdensvada rekonstrukciju Pabažos,

labierīcību ierīkošanu pie Pabažu ezera.

Uz jautājumu par to, kādi infrastruktūras

uzlabojumi būtu jāveic ciemos, visbiežāk

iedzīvotāji norādījuši uz (1) teritorijas

labiekārtošanu (soliņi, atkritumu urnas,

velosipēdu novietnes un tml.), (2) satiksmes

drošības uzlabošanas pasākumiem –

aizsargbarjeru, „guļošo policistu”, gājēju pāreju

ierīkošanu un tml. infrastruktūras uzlabojumu

veikšanu, (3) ūdensapgādes un kanalizācijas

sistēmu paplašināšanu un rekonstrukciju un (4)

bērnu rotaļu laukumu iekārtošanu.

Pie lielākajiem novada trūkumiem bieži norādīts

uz nepietiekamu sabiedriskā transporta

nodrošinājumu, slikto ceļu stāvokli un

ūdensapgādes un kanalizācijas nodrošinājumu.

Par novada lielākajiem sasniegumiem iedzīvotāji

uzskata ūdensapgādes rekonstrukcijas uzsākšanu

Sējā, asfaltēto autoceļu uz Pabažiem un ielu

apgaismojumu Pabažu ciemā, komunālās jomas

sakārtošanu, pašvaldības ēku siltināšanas

projektus, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas

nodrošinājumu. Iedzīvotāji lepojas ar Pabažu

centra sakoptību, sakārtotajām teritorijām un

sakoptajām ceļmalām, Sējas parku.

Kā prioritārā joma, kura Sējas novadā būtu

jāattīsta, visbiežāk minēta tieši infrastruktūra,

kam seko komunālā saimniecība.

Iedzīvotāji ir tikai daļēji apmierināti ar ielu un ceļu

infrastruktūru un tās uzturēšanu, savukārt

vairums ir neapmierināti ar gājējiem paredzētās

infrastruktūras un ielu apgaismojuma pieejamību

un arī kvalitāti. Tāpat par nepieejamu tiek

uzskatīta velosipēdistu celiņi un maršruti.

Vairums ir neapmierināti ar sabiedriskā

transporta pakalpojumu pieejamību un arī

kvalitāti, ūdensapgādes un kanalizācijas

pakalpojumiem; par nepieejamu vairums atzīsts

centralizēto siltumapgādi. Iedzīvotāju vērtējums

ir neviennozīmīgs par namu apsaimniekošanas

pakalpojumiem. Tomēr lielākoties apmierināti

iedzīvotāji ir ar atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumiem, pasta pakalpojumu un interneta

pieejamību, kā arī to kvalitāti.

DARBA GRUPU REZULTĀTI

Infrastruktūras uzlabošana nepieciešama, lai

sekmētu novada veidošanos par pievilcīgu vietu

uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī uzlabotu

iedzīvotāju vispārējo dzīves līmeni. Nepieciešams

veikt ūdens un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju,

jo esošās sistēmas ir nolietojušās, tāpat jāuzlabo

publiskās ārtelpas pieejamība un novada

teritorijas labiekārtošana, veidojot pievilcīgu,

modernu un pieejamu infrastruktūru bērniem,

jauniešiem, ģimenēm, senioriem un citiem

iedzīvotājiem.


35

SVID ANALĪZE – TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA

STIPRĀS PUSES

• Atkritumu apsaimniekošana;

• Iesāktie projekti inženiertīklu attīstībā;

• Interneta un mobilo sakaru nodrošinājums;

• Inženiertehnisko tīklu pieejamība;

• Salīdzinoši tuvs dzelzceļš (Inčukalns);

• Autoceļu tīkls un viegla pilsētu (t.sk. Rīgas

sasniedzamība);

• Jaunu mājokļu veidošanas iespējas;

• Dažādu energoresursu pieejamība;

IESPĒJAS

• Zemes īpašumu izdomāšana jaunajiem

uzņēmējiem;

• Neapstrādāto zemju izmantošana

lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai, pļavu

apbūves veicināšana;

• Dzīvojamā fonda paplašināšana;

• Dzīvojamā fonda un pašvaldības ēku

energoefektivitātes uzlabošana;

• Energoresursu attīstība (t.sk. zemes siltums,

saules, vēja enerģija);

• ES fondu un cita līdzfinansējuma apguve;

• Iedzīvotāju iesaiste teritorijas labiekārtošanā;

• Inženiertehnisko tīklu plānveidīga sakārtošana;

• Pašvaldības kapacitātes uzlabošana;

• Ražošanas attīstība;

• Rīgas tuvums un iedzīvotāju interese mājokļu

celtniecībā;

• Sabiedriskā transporta tīkla attīstība;

VĀJĀS PUSES

• Autoceļu sliktais tehniskais stāvoklis (piem. Sēja

– Saulkrasti, Saulkrasti – Vanagi);

• Dzīvojamā (t.sk. pašvaldības) fonda trūkums un

esošā dzīvojamā fonda nolietojums;

• Elektroenerģijas dārgums;

• Interneta sakaru nepietiekamā kvalitāte

atsevišķās vietās;

• Nepietiekama ārtelpas labiekārtošana un

pašvaldības īpašumu sakopšana, neefektīva

izmantošana;

• Konkurences neesamība atsevišķos

pakalpojumos;

• Nerentabla sabiedriskā transporta attīstība;

• Normatīvo aktu ierobežojumi;

• Sabiedriskā transporta nodrošinājuma

nepietiekamība novada teritorijā (īpaši

Gārmuižā, Vanagos);

• Vāji attīstīti komunālie pakalpojumi Murjāņos

(notekūdeņu attīrīšana);

• Zemās īres maksas pašvaldības dzīvojamajam

fondam, kas neveicina iedzīvotāju vēlmi meklēt

citas dzīvojamā fonda izmantošanas iespējas;

• Kopīpašumu apsaimniekošanas problēmas;

DRAUDI

• Bezdarba un sociālās palīdzības saņēmēju

daudzums (t.sk. mazā maksātspēja);

• Gāzes krātuve (civilās aizsardzības un drošības

draudi);

• Militārā poligona tuvums un tā iespējamā

paplašināšanās;

• Kvalificēta darbaspēka trūkums;

• Nesakārtota likumdošana valstīt un valsts

pārvaldes birokrātija;

• Pašvaldības budžeta ienākumu samazināšanās

un ekonomiskā situācija valstī;

• Sliktā demogrāfiskā situācija, mazais iedzīvotāju

apdzīvojuma blīvums.


UZŅĒMUMU SKAITS

Uzņēmumu reģistrā 32 uz 2012.gadu kopā

reģistrēti 186 subjekti. No tiem Biedrību un

nodibinājumu reģistrā – 12 biedrības un 2

nodibinājumi, Komercreģistrā - 114 sabiedrības ar

ierobežotu atbildību (SIA), 10 individuālais

komersants (IK) un Sabiedrisko organizāciju

reģistrā - 1 sabiedriskā organizācija.

Uzņēmumu reģistra uzskaitē ir 32 zemnieku

saimniecības, 7 individuālie uzņēmumi, 3 SIA un 5

kooperatīvās sabiedrības.

UZŅĒMUMU REĢISTRĀCIJAS DINAMIKA

Novada uzņēmumu reģistrēšanas statistika ir

pozitīva. Kopš 1995.gada Uzņēmumu reģistrā un

Komercreģistrā kopā reģistrēti 147 uzņēmumi,

bet likvidēti 13. Turklāt pēdējos gados ikgadējais

reģistrēto uzņēmumu skaits pieaug. Līdz

2009.gadam novadā nav neviena oficiāli likvidēta

uzņēmuma.

EKONOMIKA

EKONOMISKĀ AKTIVITĀTE

• 34 pašnodarbinātas personas,

UZŅĒMĒJDARBĪBAS NOZARES UN

APGROZĪJUMS



4 individuālie komersanti,

41 komercsabiedrība,

32 Lursoft Statistika dati

Pēc Lursoft datiem gan 2011.gadā, gan 2010.gadā

lielākais apgrozījums bijis KS „Abra” – graudu

audzētāju kooperatīvs un sniedz lauksaimniecības

pakalpojumus. Apgrozījums 2011.gadā - 4 385

990 LVL, kas ir par 20% vairāk kā gadu iepriekš.

Otrs lielākais apgrozījums ir SIA „ZS Veģi”.

2011.gadā tas sasniedza 1 607 364 LVL – par 48%

vairāk kā gadu iepriekš. Uzņēmums ar trešo

lielāko apgrozījumi ir SIA „Mežciems – Drusti”. Tā

apgrozījums 2011.gadā – 1 230 983 LVL, kas ir par

2,46 reizēm vairāk kā 2010.gadā.

Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu darbojas

lauksaimniecības nozarē. Izplatītākās

lauksaimniecības formas – graudkopība, piena

lopkopība un augkopība. Sīkāku izklāstu par

uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu, tā

pieaugumu un darbības nozari skatīt 4.tabulā 33 .

5

7

0 0

2

0

Reģistrēti

Likvidēti

6 6

10

12

2009.gadā Sējas novadā bija reģistrētas sekojošas

ekonomiski aktīvās statistikas vienības:

• 15 zemnieku saimniecības,

• 10 fondi, nodibinājumi un biedrības,

• 1 valsts budžeta iestāde,

• 2 pašvaldības budžeta iestādes.

2010.gadā ekonomiski aktīvo pašnodarbināto

personu skaits pieauga par 7, sasniedzot 41

pašnodarbināto personu. Ekonomiski aktīvi bija

tikai 2 individuālie komersanti, savukārt neaudz

pieauga ekonomiski aktīvo komercsabiedrību

skaits – 46, bet aktīvo zemnieku saimniecību

skaits gada laikā samazinājās līdz deviņām.

Kopumā 2010.gadā ekonomiski aktīvas bija 9

biedrības/fondi, 1 – valsts budžeta iestāde un 3 –

pašvaldības budžeta iestādes.

6

15

0 0 0 0 0 0

2000.g.

2001.g.

2002.g.

2003.g.

2004.g.

2005.g.

2006.g.

2007.g.

2008.g.

2009.g.

2010.g.

2011.g.

2012.g.

12

1

20

Attēls 20: Uzņēmumu reģistrācijas dinamika

5

4

14

3

6

36


37

Nosaukums Apgrozījums LVL pret

2010.

Pret

2009.

Darbības nozare

1. KS „Abra” 4 385 990 20% 2.81 x Lauksaimniecība

2. SIA „ZS Veģi” 1 607 364 48% 2.26 x Lauksaimniecība

3. SIA „Mežciems – Drusti” 1 230 983 2.46 x 19.3 x Lauksaimniecība

4. ZS „Robežnieki” 367 139 32% 3.08 x Lauksaimniecība

5. SIA „Pekausītis” 344 846 - - Mežizstrāde

6. SIA „Sējas nami” 340 731 10,23 x 5.71 x Nekustamais īpašums

7. SIA „Baltech-ISK” 275 119 17% 22.6 x Mašīnbūve,

metālapstrāde

8. SIA „V & M” 262 682 -4% 2.24 x Mazumtirdzniecība

9. SIA „Murjānis” 226 957 8% 4% Aptieka

10. SIA „Eremūrs” 217 118 - - Loģistika

Nosaukums Apgrozījums LVL pret Pret

2009. 2008.

1. KS "Abra" 3 659 713 82% -82% Lauksaimniecība

2. SIA "ZS VEĢI" 1 087 232 53% -74% Lauksaimniecība

3. SIA "MEŽCIEMS-DRUSTI" 500 886 7.85 x 2.73 x Lauksaimniecība

4. SIA "LV INDUSTRY" 384 516 23.71 x nav datu Mežizstrāde

5. SIA "EAR EKSTRA" 282 284 -5% -32% Mazumtirdzniecība

6. ZS "ROBEŽNIEKI" 279 560 2.34 x 54% Lauksaimniecība

7. SIA "V & M" 274 057 2.33 x 129.33 x Mazumtirdzniecība

8. SIA "Beltech-ISK" 236 706 19.44 x 19.44 x Mašīnbūve,

metālapstrāde

9. SIA "MURJĀNIS" 210 762 -3% -1% Aptieka

10. SIA "Vaimuga" 187 809 6% -22% Mazumtirdzniecība

2011.GADS 34

2010.GADS

Tabula 5: Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2011. un 2010.gadā

9; 8%

9; 8%

2; 2% 1; 1%

3; 3%

41; 37%

46; 41%

komercsabiedrības

pašnodarbinātās personas

zemnieku un zvejnieku saimniecības

fondi, nodibinājumi un biedrības

valsts iestādes

individuālie komersanti

pašvaldības iestādes

Attēls 21: Ekonomiski aktīvās vienības 2010.gadā

34 Sarakstā nav iekļautas bankas, apdrošināšanas kompānijas, kā arī

uzņēmumi, kuru gada pārskati nav iesniegti, vai vēl nav ievadīti

Lursoft Gada pārskatu datu bāzē.

Ekonomiski aktīvās vienības 2010.gadā pēc NACE

sadalījuma visvairāk bijušas tādas, kas nodarbojas

ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un

zivsaimniecību – kopumā 27 vienības, bet 23

ekonomiski aktīvās tirgus sektora vienības pieder

pie augkopības un lopkopības, medniecības un

saistītu palīgdarbu nozares, savukārt 16 –

vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības,

automobiļu un motociklu remontu jomā.

Sadalījumā pa lielumu grupām, 2010.gadā no

visām 98 ekonomiski aktīvajām tirgus sektora

vienībām 96 bija mikro un 2 – mazās vienības.

NODARBINĀTĪBA

2012.gada 31.martā reģistrēto bezdarbnieku

skaits Sējas novadā bija 129 jeb 7,5%. No tiem 75

(58%) bija sievietes un 54 (42%) – vīrieši.

Salīdzinot reģistrēto bezdarba līmeni ar apkārtējo

kaimiņu pašvaldību rādītājiem, tas ir vidējs:

zemāks kā Inčukalna, Krimuldas un Limbažu

novados, bet augstāks kā Ādažu un Saulkrastu

novados.


38

9

4,5

10

Latvija

Inčukalna novads

Limbažu novads

Sējas novads

7,9

11,6

5,5

7,5

Ādažu novads

Krimuldas novads

Saulkrastu novads

Attēls 22: Bezdarba līmeņa (%) salīdzinājums 2012.gada

martā

57 (44%) no visiem bezdarbniekiem ir ilgstošie

bezdarbnieki, 6 (5%) ir invalīdi – bezdarbnieki, 8

(6%) - jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem,

savukārt 8 (6%) - personas pēc bērna kopšanas

atvaļinājuma. 13 (10%) personas ir pirmspensijas

vecuma sievietes un tieši tik pat – pirmspensijas

vecuma vīriešu.

Visvairāk bezdarbnieku ir vecumā no 55 līdz 59

gadiem (28 jeb 22% no visiem reģistrētajiem

bezdarbniekiem). Tam seko 18 (14%)

bezdarbnieki vecumā no 50 līdz 54 gadiem, 16

(12%) – vecumā no 40 līdz 44 gadiem, pa 14

(11%) – vecumā no 35 līdz 39 gadiem un vecumā

no 45 līdz 49 gadiem.

Lielākā daļa jeb 107 (83%) no visiem

bezdarbniekiem izglītību ieguvuši latviešu valodā,

bet 11 jeb 9% bezdarbnieku - nav valsts valodas

atestācijas vispār.

41 jeb 30% bezdarbnieku ir ar profesionālo

izglītību, 40 jeb 29% - pamata, 39 jeb 28% -

vispārējo vidējo, bet 17 jeb 12% - augstāko, tikai 2

bezdarbniekiem izglītības līmenis ir zemāks par

pamata izglītību.

59 jeb 43% bezdarbnieku darba meklēšanas

procesā ir 1-3 gadus, bet nedaudz mazāk – 49 jeb

35% - līdz 6 mēnešiem, bet 29 – ir darba

meklējumos no 6 līdz 12 mēnešiem. Tikai divi no

visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem ir šajā

statusā vairāk kā 3 gadus ilgi.

50 (39%) no visiem reģistrētajiem ir bezdarbnieki,

kuriem bezdarba ilgums ir līdz 6 mēnešiem,

savukārt 22 (17%) – no 6 līdz 12 mēnešiem, 53

(41%) – no 1 līdz 3 gadiem, 4 (3%) – bezdarba

ilgums ir 3 gadi un vairāk.

14; 11%

12; 9%

10; 8%

8; 6%

16; 12% 14; 11%

9; 7%

Attēls 23: Bezdarbnieku vecuma struktūra

Attēls 24: Bezdarbnieku valsts valodas prasmes

Attēls 25: Bezdarbnieku izglītības līmenis

18; 14%

28; 22%

20 - 24 gadi 25 - 29 gadi 30 - 34 gadi

35 - 39 gadi 40 - 44 gadi 45 - 49 gadi

50 - 54 gadi 55 - 59 gadi 60 un vairāk

107; 83%

3; 2%

3; 2%

Izglītība iegūta latviešu valodā

Nav valsts valodas atestācijas

Valsts valodas vidējā pakāpe

Valsts valodas augstākā pakāpe

Valsts valodas zemākā pakāpe

13; 10%

40; 31%

3; 2%

35; 27%

38; 30%

Profesionālā

Pamata

Vispārējā vidējā

Augstākā

Zemāka par pamata

5; 4%

11; 9%


39

VIDĒJĀ DARBA SAMAKSA UN

DARBA VIETAS

2012.gada 1.ceturksī strādājošo 35 mēneša vidējā

bruto darba samaksa Sējas novadā sabiedriskajā

sektorā bija 342 LVL (neto – 243 LVL). Tāda pati tā

bijusi arī 2011.gadā.

2010.gadā strādājošo mēneša vidējā bruto darba

samaksa sabiedriskajā sektorā bija 334 LVL, neto

– 236 LVL, pašvaldību struktūrās – bruto 344 LVL,

neto – 250 LVL. Salīdzinot ar 2009.gadu,

strādājošo mēneša vidējā darba samaksa ir

samazinājusies. Gadu iepriekš sabiedriskā sektorā

bruto samaksa bija 357 LVL, neto – 263 LVL, bet

pašvaldības struktūrās bruto samaksa 2009.gadā

vidēji mēnesī bija 342 LVL, bet neto – 258 LVL.

Salīdzinot ar Latvijas kopējo radītāju, vidējā darba

samaksa novadā ir zemāka. Sabiedriskajā sektorā

vidējā bruto alga valstī 2011.gadā bija 493 LVL

(par 155 LVL vairāk kā vidēji Sējas novadā),

pašvaldību struktūrās - 395 LVL (par 29 LVL vairāk

kā vidēji Sējas novadā).

Aizņemto darbavietu skaits pavisam (neskaitot

privātā sektora komersantus ar nodarbināto

skaitu, kas mazāks par 50) 2011.gadā novadā bija

261, bet 2010.gadā – 280, savukārt 2009.gadā –

228.

ATTĪSTĪBAS LĪMEŅA INDEKSS

Novada teritorijas attīstības līmeņa indekss 36 pēc

2011.gada datiem ir 0,898. Starp 110 Latvijas

novadiem Sējas novads ir viens no vadošajiem un

ieņem 12.vietu starp visiem. Tas vērtējams ļoti

pozitīvi.

Aprēķinot teritorijas attīstības indeksu, tiek ņemti

vērā vairāki rādītāji – bezdarba līmenis,

iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu

iedzīvotāju, demogrāfiskās slodzes līmenis un

pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas.

Salīdzinot Sējas novada attīstības līmeņa indeksu

ar apkārtējām pašvaldībām, tas ir viens no

labākajiem. Ādažu novads ierindojas 3.vietā starp

Latvijas pašvaldībām ar 1,741 rādītāju, savukārt

35 CSP

36 MK noteikumi Nr.318, 2.pielikums MK noteikumiem Nr.482–

Teritorijas attīstības indekss novadiem

Inčukalna novada rādītājs ir tikai nedaudz zemāks

par Sējas novada un ieņem 14.vietu starp 110

novadiem. Krimuldas novads ierindojas 18.vietā,

Saulkrastu – 26.vietā, bet Limbažu novads

63.vietā ar negatīvu rādītāju (-0,163).

1,741

0,664 0,582

-0,22

Ādažu novads

Krimuldas novads

Saulkrastu novads

0,273

Attēls 26: Attīstības līmeņa indeksa salīdzinājums

FINANŠU IZLĪDZINĀŠANA

Sējas novads pieder pie tām Latvijas pašvaldībām,

kuras veic iemaksas pašvaldību finanšu

izlīdzināšanas fondā, no kura tiek izmaksātas

dotācijas pašvaldībām ar zemākiem attīstības

rādītājiem.

Plānotās iemaksas 37 izlīdzināšanas fondā no

iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem

2012.gadā Sējas novadam paredzētas 24 788 LVL

apmērā. No kaimiņu pašvaldībām iemaksas veic

arī Ādažu novads (598 950 LVL) un Saulkrastu

novads (274 469 LVL).

INVESTĪCIJAS

0,898

Inčukalna novads

Limbažu novads

Sējas novads

Novada ekonomisko attīstību un pievilcību

raksturo arī ārvalstu tiešo investīciju apjoms.

Kopš 1991.gada sākuma līdz 2012.gada

28.jūnijam Sējas novadā reģistrēto uzņēmumu

pamatkapitālos ārvalstu investori ieguldījuši vien

1680 LVL. Tas ir zemākais rādītājs starp

apkārtējām pašvaldībām un trešais zemākais

starp visiem Latvijas novadiem un pilsētām. Tas

liek secināt, ka Sējas novads un tā uzņēmumi nav

pievilcīgi ārvalstu investoriem.

37 MK noteikumi Nr.1030 „Noteikumi par pašvaldību finanšu

izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2012.gadā”


40

13060632

No visiem darījumiem ar neapbūvētu un

38 Valsts zemes dienests 40 Zemes platība ir robežās no 300m² līdz 10000m²

10170736

7983888

830171

244160

1680

Ādažu novads Inčukalna novads

Krimuldas novads Limbažu novads

Saulkrastu novads Sējas novads

Attēls 27: Ārvalstu tiešo investīciju sadalījums (LVL)

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS

Reģistrēto 38 nekustamā īpašuma tirgus darījumu

skaits pēc darījuma objekta veida 2011.gadā ir

sekojošs:

• Dzīvokļi – 3;

• Telpu grupas – 1;

• Zeme – 46;

• Zeme ar ēkām – 19.

2010.gadā darījumu statistika ir līdzīga: darījumi

ar dzīvokļiem – 3, ēkām – 1, telpu grupām – 2,

zemi – 43, zemi ar ēkām – 20.

8,31

8,38

7,83

44

3,62

3,88

1,68

1,66

Ādažu novads

13

Inčukalna novads

6

Limbaži

1 1

Limbažu novads bez pilsētas

Saulkrasti

Lauksaimniecības zeme

Saulkrastu novads bez pilsētas

Sējas novads

Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās

Attēls 29: Individuālās apbūves zemes vidējā vērtība

dabas teritorijas

darījumiem 2011.gadā (LVL/m 2 )

Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme

Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme

Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme

Attēls 28: Darījumi ar neapbūvētu un apbūvētu zemi

2011.gadā

39 Pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa (NĪLM)

apbūvētu zemi 2011.gadā, 44 bijuši darījumi ar

lauksaimniecības zemi 39 , 13 – individuālo

dzīvojamo māju apbūves zemi, 6 –

mežsaimniecības zemi un īpaši aizsargājamām

dabas teritorijām, kurās saimnieciskā darbība ir

aizliegta ar normatīvo aktu un pa 1 –

daudzdzīvokļu māju apbūves un satiksmes

infrastruktūras objektu zemi.

Vidējā individuālās apbūves zemes 40 cena

2011.gadā Sējas novadā bija 3,88 LVL/m 2 ,

lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena -

448,21 LVL/ha teritorijām ar platību, kas lielāka

vai vienāda ar 3ha un 1783,98 LVL/ha teritorijām

ar platību, kas nepārsniedz 3ha. Savukārt

mežsaimniecības zemes vidējā vērtība 2011.gadā

bija 1416,63LVL/ha (platībām, kas lielākas par

3ha).

Salīdzinot Sējas novada 2011.gada darījumu

individuālās apbūves zemes cenas ar apkārtējo

pašvaldību cenām, vidējā darījumu cena ir līdzīga

Inčukalna novadam, zemāka par Ādažu novada,

Saulkrastu pilsētas un novada darījumu cenām,

bet augstāka kā Limbažu pilsētas un novada

zemes vidējā vērtība.

Salīdzinot lauksaimniecības zemes cenas, Sējas

novadā vidējā darījumu vērtība teritorijām, kuru

zemes kopplatība nepārsniedz 3ha (Pierīgas

teritorijās – 7ha), ir viena no zemākajām. Zemāka

vidējā zemes vērtība ir vienīgi Limbažu novada

pagastu teritorijām.


41

LOPKOPĪBA

12 988,49

5 676,37

2 806,44

962,21

8 795,51

Ādažu novads

Inčukalna novads

Krimuldas novads

Limbažu novads bez pilsētas

Saulkrastu novads bez pilsētas

Sējas novads

1 783,98

Kopumā uz 2011.gada 1.jūlijā reģistrēto liellopu

skaits 43 novadā bija 680, savukārt reģistrēto aitu

skaits – 288. Uzskaitē nav nevienas cūkas, bet ir

19 kazas, 9 zirgi un 55 citi dzīvnieki (bišu saimes).

Liellopu novietņu skaits ir 62, savukārt novietnes

ar aitām – 8, ar kazām – 4, ar zirgiem – 7.

Savukārt kopējais reģistrētais novietņu skaits

Sējas novadā ir 225.

680; 65% 288; 27%

Attēls 30: Lauksaimniecības zemes vidējā vērtība

darījumiem 2011.gadā (LVL/ha) 41

LAUKSAIMNIECĪBA

Sējas novadā ir vairākas lauksaimnieciskās

ražotnes un zemnieku saimniecības, kas

lielākoties nodarbojas ar graudkopību, lopkopību

un augkopību. Lielākās zemnieku saimniecības 42

novadā ir sekojošas:

• „Priežkalni” (piena lopkopība);

• „Robežnieki” (piena lopkopība);

• „Kalnābeles” (dārzeņu audzēšana);

• „Brīvzemnieki” (dārzeņu audzēšana);

• „Zaķi” (dārzeņu audzēšana);

• „Urgas” (galdniecība, aitkopība);

• „Veģi” (graudkopība);

• „Jūrasteteri” (graudkopība);

• „Mežateteri” (graudkopība; dārzeņu

audzēšana).

Novadā ir vairākas aktīvas mazās zemnieku

saimniecības: „Airītes”, „Almučas”, „Astras”,

„Ceļmalas”.„Ceriņi”, „Eglaines”, „Ennes”,

„Grīvas”, „Jaunkatlāpi”, „Kliņķi”, „Kuiļi”,

„Lejnieki”, „Muldas”, „Plaukas”, „Saulieši”,

„Vidurgas”, „Ziedkalni”.

Kopš 2009.gada Sējas novadā darbojas LAD, līdz

ar to lauksaimniekiem ir pieejamas lauku

attīstības speciālista konsultācijas un aktuālākā

informācija par nozari.

Liellopi

Citi dzīvnieki

Zirgi

Aitas

Kazas

Attēls 31: Dzīvnieku skaits

No visām 62 liellopu novietnēm 46 ir novietnes ar

lopu skaitu 1 – 5, savukārt 5 novietnes – ar 6-10

liellopiem, 8 – ar 11-20 liellopiem, 2 - ar 21 – 50

liellopiem, bet tikai 1 novietne ar 301-500

liellopiem.

Uz 30.09.2011 reģistrēti 2 ganāmpulki ar kopējo

govju skaitu – 221 un ar vidējo gada ražību – 8537

kg izslaukums. Viens no govju ganāmpulka

īpašniekiem ir ZS „Robežnieki” (187 govis un

vidējais gada izslaukums – 8957 kg), bet otrs

īpašnieks ir ZS „Priežkalni” (34 govis un vidējais

izslaukums 6046 kg).

ZEMKOPĪBA

9; 1%

19; 2%

55; 5%

2011.gada atbalstam platību maksājumu 44

(maksājumi lauksaimniekiem, ko piešķir par LIZ,

kas uzturēta labā lauksaimniecības un vides

stāvoklī) Sējas novadā kopumā bija deklarēti 188

ha platība ar ziemas kviešiem, 712ha – vasaras

kviešiem, 100 ha – ar rudziem, 153 ha – ar

vasaras miežiem, 9ha – ar auzām, 2ha – ar

griķiem, 333ha – ziemas rapsi, 402ha – vasaras

rapsis un 52ha – ar kartupeļiem.

41 VZD, Otrā platību grupa – zemes kopplatība nepārsniedz 3ha

(izņemot Ādažu un Saulkrastu novadu teritorijas – nepārsniedz 7ha)

42 Sējas novada ziņas. Decembris 2011.

43 VA „Lauksaimniecības datu centrs”

44 LAD


42

Uz 18.03.2012 Sējas novadā reģistrēti 834 lauku

bloki 45 ar kopējo platību 4694 ha, kas ir 80% no

kopējas VZD reģistrētā LIZ apjoma.

TŪRISMS

Ņemot vērā novada ģeogrāfisko novietojumu un

tuvumu Rīgai, Siguldai un citām populārām

tūrisma pilsētām Vidzemē, novadā ir vairāki

uzņēmumi, kas darbojas tūrisma nozarē. Tomēr

tūrisma nozare novadā nav plaši attīstīta.

Neskatoties uz to, ka teritorijā nav daudz tūrisma

apskates objektu, nereti tūristus piesaista novada

ainavas, sakoptā vide un lauku miers, kas

sastopams salīdzinoši tuvu galvaspilsētai.

Ievērojamākie apskates objekti - Sējas ozols un

Sējas muižas ūdenstornis.

Novadā ir vairāki viesu nami, kas piedāvā gan

naktsmājas, gan aktīvās atpūtas, gan ēdināšanas

un relaksācijas pakalpojumus.

„Milža slota” ir viesu nams, kas atrodas pie

Pabažu ezera un piedāvā apmeklētājiem

labiekārtotus numuriņus, pirti, tematisko un

aktīvās atpūtas pasākumu klāstu, kā arī inventāra

īri (teltis, laivas, velosipēdi, kvadricikli utt.).

Turklāt aktīvās atpūtas cienītājiem ir pieejami

vairāki velobraucējiem paredzēti maršruti.

Vairāki viesu nami atrodas Murjāņos: „Rūķīši”,

„Saulgoži”, „Ieviņas”. „Rūķīši” ir bijusī Rakstnieku

savienības Mākslinieku māja, kas piedāvā saviem

apmeklētājiem gan naktsmītnes un banketu zāles,

gan pirti un iespēju atpūsties pie dabas. Viesu

namā „Saulgoži” pieejamas pirtis, naktsmītnes,

banketu zāles un telpas svinībām, kā arī aktīvās

atpūtas iespējas. Savukārt viesu nams „Ieviņas”

papildus citu, līdzīgu viesu namu piedāvājumiem,

nodrošina saviem apmeklētājiem atpūtas

kompleksu ar minigolfa un peintbola iespējām.

Izmitināšanas iespējas (31 gultasvieta), pirts un

ēdināšanas pakalpojumi pieejami arī Sējas novada

Sporta centra viesnīcā.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi pieejami SIA

„Mājas Matīši” krogā „Vīgants”, kas atrodas

Murjāņos.

Reģistrētais viesnīcu un citu tūrisma mītņu skaits

novadā 2011.gada beigās bija 3, ar kopējo

gultasvietu skaitu – 81 46 .

NOVĒRTĒJUMS

Sējas novada uzņēmējdarbības vide ir salīdzinoši

neliela, tomēr izteikta ir lauksaimnieciskā

ražošana – novadā ir vairākas spēcīgas zemnieku

saimniecības. Novads ierindojas Latvijā starp

sociālekonomiski labvēlīgākajām pašvaldībām,

kas saistīts ar ieņēmumiem no iedzīvotāju

ienākuma nodokļa. Neskatoties uz ekonomisko

stabilitāti, lielai daļai iedzīvotāju darbavieta

atrodas ārpus novada, ko sekmē izdevīgais

ģeogrāfiskais novietojums Pierīgas reģionā, tomēr

pašā novadā darba tirgus ir salīdzinoši neliels.

IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI

Iedzīvotāju aptaujas dalībnieki, no kuriem 95%

dzīvo Sējas novadā, bieži norādījuši, ka to

darbavieta vai mācību vieta atrodas ārpuse Sējas

novada teritorijas – 65% no visiem aptaujātajiem.

Tādēļ kā lielāko trūkumu visbiežāk iedzīvotāji

minējuši tieši darbavietu trūkumu, kam seko

dažādi trūkumi novada infrastruktūras kvalitātē.

Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto

uzņēmējdarbības attīstību vēlas redzēt kā galveno

un nozīmīgāko novada attīstības virzienu. Pie

novada sasniegumiem atsevišķi aptaujātie

norādījuši uz lielajām zemnieku saimniecībām un

to, ka lepojas ar attīstīto lauksaimniecību.

Savukārt pie steidzamākajiem darbiem vēlreiz

tiek norādīts uz darbavietu trūkumu.

DARBA GRUPU REZULTĀTI

Novada ekonomiskai attīstībai ir labs potenciāls –

gan ģeogrāfiskais novietojums, dabas resursi,

infrastruktūras pieejamība – neskatoties uz to,

novadā trūkst uzņēmumu, kas nodrošinātu

darbavietas iedzīvotājiem uz vietas, tādēļ

nepieciešams uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

45 Nepārtraukts lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabals, ko

ierobežo dabiskās robežas, kā, piemēram, upes, grāvji, ceļi, meži un

citas teritorijas, kas nav lauksaimniecībā izmantojamā zeme, zemes

vienību robežas, administratīvās robežas. Minimālā lauku bloka

platība ir 0,3 ha

46 CSP


43

SVID ANALĪZE - EKONOMIKA

STIPRĀS PUSES

• Teritorijas plānojums ar paredzētām teritorijām

uzņēmējdarbībai un ražošanai;

• Ģeogrāfiskais novietojums;

• Pieejamie dabas resursi (zemes, mežu resursi),

dabas daudzveidība un ainavas;

• Ostu un dzelzceļa tuvums, attīstīts ceļu tīkls;

• Labvēlīga novada ekonomiskā vide un pieejamā

teritorija;

VĀJĀS PUSES

• Mazkvalificēta darbaspēka nodarbināšanas

uzņēmumu trūkums;

• Uzņēmēju-pašvaldības komunikācijas un

informācijas apmaiņas trūkums;

• Iedzīvotāju pasivitāte, iniciatīvas un zināšanu

trūkums par uzņēmējdarbību;

• Mazattīstītā tūrisma nozare;

• Kvalificēta darbaspēka trūkums;

IESPĒJAS

• Pieejamas brīvās teritorijas lauksaimnieciskās

ražošanas un bioloģiskās lauksaimniecības

attīstībai;

• Kokapstrādes attīstības iespējas;

• Individuālo uzņēmumu attīstība;

• ES struktūrfondu piesaiste;

• Uzņēmēju ziedojumi;

• Tūrisma potenciāls;

• Koģenerācijas staciju izbūve;

• Liela mēroga pasākumu organizēšana;

DRAUDI

• Iepirkumu procedūras sistēma;

• Monopola uzņēmumi (piem. datu uzturēšanā);

• Novada uzņēmumu konkurētspējas

mazināšanās;

• Nodokļu slogs;

• Ēnu ekonomika;

• Bieža valsts politikas maiņas un ES politika;

• Būvniecības likuma trūkums;

• Augsti kredītu procenti.


44

PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMA

KOPSAVILKUMS

Sējas novads ir Rīgas reģiona pašvaldība, kurai

raksturīgi labi sociālekonomiskie rādītāji. Saskaņā

ar iedzīvotāju ikgadējās uzskaites datiem, novadā

iedzīvotāju skaits ik gadu palielinās (kas raksturīgs

vairumam Pierīgas pašvaldību), lai gan tautskaites

dati uzrāda mazāku iedzīvotāju skaitu kā tas ir

deklarēts. Demogrāfiskie rādītāji ir salīdzinoši

labāki kā vairumam kaimiņu novadiem. Sējas

novads ir 7. mazākais novads Latvijā pēc

iedzīvotāju skaita, 24. mazākais pēc teritorijas

kopplatības, tomēr ir viena no tām donoru

pašvaldībām, kas pašvaldības finanšu

izlīdzināšanas fondā veic iemaksas.

Novadu raksturo izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis –

tuvu Siguldai, Saulkrastiem, Rīgai, kā arī

transporta infrastruktūrai, nozīmīgiem objektiem

(valsts galvenajiem autoceļiem, un tml.). Sējas

novada teritoriju klāj 59% mežu. Plaši attīstīta ir

lauksaimniecība. Novada lielākās apdzīvotās

vietas ir Pabaži, Loja (novada administratīvais

centrs), Murjāņi. Mazāk iedzīvotāju dzīvo

Gāršmuižā un Sējā.

Ņemot vērā nelielo novada izmēru, tā pārvaldība

ir kompakta un labi organizēta. Budžeta

ienākumus lielākoties sastāda ieņēmumi no

iedzīvotāju ienākuma nodokļa, savukārt nedaudz

vairāk kā puse budžeta tiek novirzīta izglītības

jomai. Izglītības struktūru veido 2 pamatskolas,

pirmskolas izglītības iestāde, Mūzikas un Mākslas

skola. Novadā atrodas Murjāņu sporta ģimnāzija.

Pašvaldībai ir ciešas funkcionālās saites ar citām

pašvaldībām, lielākoties darba tirgus ziņā – lielai

daļai novada iedzīvotāju darbavietas atrodas

ārpus novada (Rīgā, Siguldā, Saulkrastos u.c.).

Saņemt sadzīves pakalpojumus un veselības

aprūpes pakalpojumus iedzīvotāji lielākoties

dodas uz apkārtējiem novadiem un pilsētām. Lai

gan autoceļu un satiksmes infrastruktūra

raksturojama kā attīstīta, nepieciešams uzlabot

infrastruktūras kvalitāti, kā arī pilnveidot

sabiedriskā transporta pieejamību.

Pēdējo gadu laikā novadā īstenoti vairāki projekti,

piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus – veikti

infrastruktūras uzlabojumi, izveidota Bēbīšu

skola, pašvaldībā piesaistīti jauni speciālisti.

Būtiskākie informācijas kanāli novadā ir novada

tīmekļa vietne www.seja.lv, kā arī ikmēneša

laikraksts „Sējas Ziņas”. Novada kultūras

infrastruktūru veido 3 bibliotēkas un 2 kultūras

nami, kas nodrošina regulārus kultūras un atpūtas

pasākumus iedzīvotājiem, un kuros ikdienā

darbojas vairāki amatieru kolektīvi. Īpaši lepni

novada iedzīvotāji ir par Sējas novada jaukto kori,

kas guvis ievērojamus sasniegumus arī

starptautiskos konkursos.

Sējas novada būtiskākais sporta objekts ir

mūsdienīgs Sporta centrs, kas ikdienā kalpo par

sporta stundu un interešu nodarbību vietu

izglītības iestāžu audzēkņiem, kā arī par treniņu

vietu sportistiem. Sporta centrā regulāri norisinās

sacensības un nometnes.

Novada vide raksturojama kā ekoloģiski tīra.

Neskatoties uz dabas resursiem un skaistajām

dabas ainavām, novada tūrisma nozare ir maz

attīstīta.

Būtiskākie ieguldījumi nepieciešami

infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībā. Lai

novada vidi radītu vēl pievilcīgāku dzīvošanai,

nepieciešams attīstīt ūdensapgādes un

kanalizācijas, kā arī siltumapgādes sistēmas

ciemos, uzlabot satiksmes infrastruktūru,

sabiedrisko drošību. Ņemot vērā to, ka

iedzīvotāju skaitam Pierīgas pašvaldībās ir

tendence pieaugt, novadam jāveicina dzīvojamā

fonda attīstība.

Zemnieku saimniecības Sējas novadā visbiežāk

nodarbojas ar graudkopību, piena lopkopību un

dārzeņu audzēšanu. Bez tam teritorijā ir vairāki

viesu nami, kas piedāvā ne tikai naktsmājas, bet

arī aktīvās atpūtas iespējas.

Lai veicinātu novada vietējo uzņēmējdarbības

izaugsmi (kas tiek uzskatīts par lielāko trūkumu),

nepieciešams stimulēt jaunu darbavietu izveidi

novadā uz vietas, jo tieši to iedzīvotāji uzskata par

lielāko novada pašreizējās situācijas problēmu.


45

STRATĒĢISKĀ DAĻA

2


46

TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS

POLITIKA LATVIJĀ

Sējas novada Attīstības programma 2012.-

2018.gadam izstrādāta, ņemot vērā telpiskās

attīstības plānošanas dokumentu hierarhiju

Latvijā, kā arī telpiskās plānošanas un ilgtspējīgas

attīstības principus.

Attīstības plānošanas uzdevums ir īstenot politiski

noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības,

tautsaimniecības un teritorijas attīstību. Ar

plānošanas dokumentu palīdzību tiek noteikti

principi, mērķi un rīcības to sasniegšanai. Sējas

novada pašvaldības pienākums ir izstrādāt

novada attīstības programmu un nodrošināt tās

realizāciju.

Attīstības programma ir veidota, izmantojot

attīstības plānošanas integrētu pieeju, kas paredz

koordinētu telpisko, tematisko un laika dimensiju,

nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem

pārvaldes līmeņiem (nacionālo, reģionālo,

vietējo) un ieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem,

uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijās u.c.),

izmantojot konkrētus instrumentus, lai tiktu

sasniegti izvirzītie mērķi un prioritātes.

Hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa attīstības

plānošanas dokuments ilgtermiņā ir Latvijas

ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam

(Latvija 2030), bet vidējā termiņā – Nacionālais

attīstības plāns (NAP). Bez nacionāla līmeņa

plānošanas dokumentiem izstrādes procesā

ņemti vērā Rīgas plānošanas reģiona attīstības

plānošanas dokumenti – ilgtermiņa stratēģija un

attīstības programma, kā arī apkārtējo kaimiņu

pašvaldību – Ādažu, Saulkrastu, Krimuldas,

Inčukalna un Limbažu novadu – telpiskās

attīstības noteiktie virzieni.

Dokumenta izstrādes procesā tiek ievēroti likumā

noteiktie attīstības plānošanas pamatprincipi:

ilgtspējīgas attīstības, interešu saskaņotības,

līdzdalības, sadarbības, finansiālo iespēju,

atklātības, uzraudzības un novērtēšanas,

subsidiaritātes, attīstības plānošanas un

normatīvo aktu izstrādes sasaistes, līdzsvarotas

attīstības, aktualitātes un dokumentu

saskaņotības principi.

Ilustrācija 2: Telpiskās attīstības plānošana Latvijā

LATVIJĀ

RĪGAS REĢIONĀ

SĒJAS NOVADĀ

ILGTERMIŅĀ

VIDĒJA

TERMIŅĀ

Latvijas ilgtspējīgas

attīstības stratēģija

(Latvija 2030)

Latvijas Nacionālais

attīstības plāns (2007.-

2013.)

Nozaru politikas

plānošanas dokumenti

Rīgas plānošanas reģiona

attīstības stratēģija

(2000. – 2020.)

Rīgas plānošanas reģiona

teritorijas plānojums

(2005. – 2025.)

Rīgas plānošanas reģiona

attīstības programma

(2009.-2013.)

Sējas novada teritorijas

plānojums 2007.-2019.

-----

Sējas novada ilgstpējīgas

attīstības stratēģija

2013.-2027.

Sējas novada teritorijas

plānojums 2013.-2025.

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA

2012.-2018.

ĪSTERMIŅĀ

Institūciju darbības

stratēģijas

Nozaru plānošanas

dokumenti

Nozaru plānošanas

dokumenti/ iestāžu

rīcības plāni


STRATĒĢISKĀS PLĀNOŠANAS ELEMENTI

Attīstības programmas Stratēģiskā daļa sniedz

atbildes uz jautājumu, ko novads vēlas sasniegt

ilgtermiņā un vidējā termiņā.

Stratēģiskā daļa veidota, ievērojot stratēģiskās

plānošanas pamatprincipu – definēt

sasniedzamos rezultātus no augstāka uz

konkrētāku līmeni, sākot ar ilgtermiņa

stratēģiskās plānošanas elementiem – misiju,

vīziju, ilgtermiņa prioritātēm un turpinot ar

vidēja termiņa stratēģiskiem uzstādījumiem –

prioritātēm un uzdevumiem. Lai skaidrāk izdalītu

konkrētu jomu un nozaru būtiskākos attīstības

uzdevumus, papildus definēti rīcību virzieni.

Savukārt risinājumu un atbildes uz jautājumu, kā

sasniegt plānoto, iekļautas nākamajā dokumenta

daļā – Rīcības plānā.

Par Sējas novada, tāpat kā jebkuras citas Latvijas

pašvaldības, misiju var uzskatīt ar iedzīvotāju

vēlētas pārstāvniecības un tās izveidotu

institūciju starpniecību īstenot attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses

un valsts noteiktos uzdevumus. Novada

pašvaldības funkcijas ir definētas likumā „Par

pašvaldībām” un lielākoties saistītas ar

ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu un

iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Novada vīzija veidota balstoties uz Sējas novada

viedokļu līderu un aptaujāto iedzīvotāju

redzējumu par to, kā Sējas novadam jāizskatās

nākotnē un to, kādas ir novada lielākās vērtības.

MISIJA

•precīzi izteikts pamata mērķis, kādēļ

novads vispār pastāv

VĪZIJA

•lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums,

kas vienlaikus parāda novada unikālās

vērtības

STRATĒĢISKIE MĒRĶI

•koncentrēts politisku uzstādījumu kopums

vēlamajām situācijas pārmaiņām noteiktā

laika periodā, kas ir vērsts uz teritorijas

attīstības vīzijas sasniegšanu, un kas kalpo

par pamatu prioritāšu noteikšanai un

turpmāk veicamo darbību identificēšanai

PRIORITĀTES

•teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte,

kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā

salīdzinājumā ar citām attīstības

aktualitātēm

RĪCĪBU VIRZIENI

•konkrētu pasākumu kopums, kas ir

izvirzīts noteikto vidēja termiņa prioritāšu

sasniegšanai

UZDEVUMI

•izvirzīti mērķu īstenošanai, ņemot vērā

integrētās pieejas dimensijas (telpiskā,

tematiskā, laika) un nodrošinot savstarpēji

papildinoša un kompleksa atbalsta

mehānisma izveidi.

RĪCĪBAS

•konkrētu pasākumu kopums, kas ir

noteikts izvirzīto uzdevumu izpildei

RĀDĪTĀJI

•indikatori, kas apraksta rezultātus, kuri

raksturo uzdevumu izpildi

47

Izrietot no vīzijas, izvirzīti stratēģiskie mērķi, kas ir

koncentrēts politisku uzstādījumu kopums

vēlamajām situācijas pārmaiņām noteiktā laika

periodā. Stratēģiskie mērķi vērsti uz teritorijas

attīstības vīzijas sasniegšanu.

Atbilstoši katram stratēģiskajam mērķim, izvirzīta

viena ilgtermiņa un viena vidēja termiņa

prioritāte. Stratēģisko daļu noslēdz noteikti

Ilustrācija 3: Stratēģiskās plānošanas elementi

uzdevumi, kas sadalīti sīkāk pa atsevišķām jomām

jeb rīcību virzieniem.

Stratēģiskā daļa ietver uzstādījumus par Sējas

novada ekonomisko specializāciju reģionā,

nacionālā un starptautiskā līmenī, kā arī aprakstu

par funkcionālo saišu stiprināšanu.


VIEDOKĻU LĪDERI PAR SĒJAS NOVADU

2030.GADĀ

JAUTĀJUMS: KĀDU JŪS VĒLĒTOS REDZĒT SĒJAS NOVADU 2030.GADĀ

• Iedzīvotājiem un dabai draudzīgu vidi, sakoptu

teritoriju ar augsti attīstītu infrastruktūru,

izglītību, kas būtu spējīga konkurēt ar

apkārtējiem novadiem. Pašvaldību ar augstām

pakalpojumu sniegšanas iespējām!

• Ļoti svarīgs ir labs un kvalitatīvs ceļu tīkls.

Saglabāts apdzīvojums. Lai 2030.gadā būtu

dabiska lauku izskata daba un lai būtu

pilnveidota infrastruktūra! Lai nesamazinātos

skolu tīkls! Bibliotēkas un kultūras nami jau ir

šobrīd - lai nākotnē to nepaliktu mazāk. Lai

tiktu vairāk padomāts par Gāršmuižu. Lai

novadā būtu rūpnieciskā ražošana, papildināta

ar uzņēmumiem, kas darbojas

lauksaimniecības nozarē. Lai šeit būtu cilvēki

un tie varētu strādāt!

• Lai 2030.gadā Sējas novadā būtu iedzīvotāji,

attīstīta ražošana, nepastāvētu poligona

izplešanās draudi un valsts darbotos pēc

nacionālā plāna!

• 2030.gadā gribētos redzēt Sējas novadu tādā

teritorijā kādā tas ir šodien. Lai nekas no tā,

kas ir izveidots pēdējos 20 gados, nepazustu

un tiktu veidots tālāk. Lai būtu sakopti ceļi! Lai

būtu darbavietas! Tādēļ ir jādomā, kā

darbavietas šeit var radīt un kā attīstīt

ražošanu. Šobrīd ceļa izdevumi ir lieli un darba

attiecības kļūst neizdevīgākas. Nopietni

jādomā par to, ko mēs varam attīstīt kā

tūrisma vietu. Mums ir Sējas ozols, piemiņas

vieta Austrai Skujiņai, Pabažu ezers u.c. vietas,

kuras var attīstīt!

• Pirmkārt – varas decentralizācija. Lai par savu

novadu var lemt vietējie politiķi un iedzīvotāji

paši! Lai 2030.gadā katrs Sējas novada

iedzīvotājs ir materiāli nodrošināts - var

atļauties ne tikai strādāt, bet baudīt sava

darba augļus! 2030.gadā pašvaldības galvenie

ceļi būs ar cieto segumu un labi uzturēti.

Ņemot vērā to, ka iedzīvotājs būs materiāli

nodrošināts, viņam būt lielāka vēlme saņemt

kvalitatīvus pakalpojumus, kurus sniedz

pašvaldības infrastruktūra – izglītība, kultūra

u.c. Lai to visu sasniegtu, ir jābūt ražošanai.

Bet 2030.gadā Sējas novadā būs īpaši intensīva

lauksaimnieciskā ražošana. Un daļa zemju,

kuras ir šobrīd aizaugušas ar krūmiem, būs

kļuvušas par lauksaimnieciskajām zemēm,

kurās lielākoties tiks audzēta ekoloģiskā

produkcija. Pašvaldībai ļoti nopietni jādomā

par to, kā savi iedzīvotāji var būt neatkarīgāki

ekonomiski, finansiāli un sociāli, tai skaitā

jādomā par neatkarīgu enerģijas ražošanu un

nodrošinājumu!

• 2030.gadā liela ražošana šeit nebūs, jo nav tik

daudz liela darbaspēka, tāpēc akcents jāliek uz

mazajiem uzņēmējiem, individuālajiem

ražotājiem, lauksaimniecības produktu

pārstrādātājiem. Tam nevajadzētu iedragāt

pašreizējo ekoloģisko sistēmu. Ņemot vērā to,

ka pasaulē pārtikas problēmas pieaug, tad

Sējas novadam ir priekšrocība savas

nepiesārņotās vides un resursu dēļ.

• Lai Sējas novadā būtu bērni! Ir svarīgi, lai būtu

ģimenes un Sējas novads tiktu veidots kā

stabils novads ģimenēm. Lai ģimenes varētu

augt labklājībā. Lai būt labklājībā plaukstoša

Sējas novada pašvaldība, kurā dzīvotu

nodrošināti iedzīvotāji un šī vieta būtu

patīkama visiem kopā!

• Sējas novads vienmēr ir bijis soli priekšā

valstij. Kad valstī runāja par brīvpusdienām

bērniem, Sējas novadā tas jau bija! Kad valstī

domāja par bezmaksas grāmatām bērniem,

48


49

Sējas novadā tas jau bija. Kad tagad valstī

domā par demogrāfiju, Sējas novadam

vajadzētu būt soli priekšā! Novadā ne visur ir

nodrošinātas brīvas pārvietošanās iespēja,

tāpēc pašvaldībai vajadzētu vairāk izmantot

jaunākās tehnoloģijas. Ir nepieciešamas

zināšanas, lai ar tehnoloģijām (t.sk. ražošanā)

varētu strādāt!

• Ir svarīgi saglabāt dabu, bet mēs nedrīkstam

plānot tā, ka tiek traucēts novadam attīstīties.

• Vēlētos to, lai būt pieejami pakalpojumi visā

novada teritorijā. Pašlaik tiek salīdzināti

Pabažu pakalpojumi ar Lojas pakalpojumiem.

Tie ir pieejami, bet ir transporta problēmas.

Gribētos cerēt, ka visas teritorijas pēc 20

gadiem Pierīgā būs aizņemtas un uzņēmēji

arvien vairāk nāktu šeit. Tādēļ mums

vajadzētu jau šodien domāt par brīvajām

zemēm, kuras piedāvāt ražošanas attīstībai.

Lai nākotnē būtu attīstīts tūrisms!

• Attīstīta infrastruktūra, ražošana, skolas,

bērnudārzi. Papildus iespējas ārpus darba, lai

gan jau tagad ir sporta centrs. Lai būtu labāk

kā ir šobrīd!

• Izglītība, kultūra un ekonomika – trīs

atslēgvārdi. Ja šīs lietas būs attīstītas, tad viss

pārējais atkarīgs no cilvēkiem pašiem!

• Tad, kad būs darbavietas, tad kultūra un

izglītība tiks radīta pati par sevi. Lai būtu

atrisinātas transporta problēmas. Iespējas

mums šeit ir, pašvaldība ir ļoti pretimnākoša,

bet nepietiekošs sabiedriskā transporta

nodrošinājums to liedz.

• Lai būtu vairāk vietas, kur būtu aizvest parādīt,

kas mums ir iekopts. Lai būtu kur laiku pavadīt

jaunajām māmiņām ar bērniem!

• Būtu labi, ja novadā tiktu vairāk atbalstīti

uzņēmēji, kuri radītu darbavietas. Lai mūsu

novadā būtu radošās darbnīcas, kur skolēni,

jaunieši, vecāki un jebkurš cits interesents

varētu atnākt iemācīties un nodarboties ar sev

interesējošām un noderīgām lietām!

• Gribētos, lai tuvākajā nākotnē mūsu novada

iedzīvotāji Sporta centru izmantotu vairāk kā

citi interesenti, jo šobrīd vietējie ir salīdzinoši

pasīvāki. Lai būtu izveidots veloceliņš no

centra līdz sporta skolai! Lai 2030.gadā Sējas

novadā sportotu katrs!

• Lai 2030.gadā šeit būtu daudz jaunu cilvēku,

ģimenes, lai skolas un bērnudārzi būtu pilni,

ziemā visi slēpotu, bet vasarā brauktu ar

velosipēdiem!

• 2030.gadā Sējas novads būs arī vieta

jauniešiem, kur pavadīt brīvo laiku. Lai būtu

piemērotas vietas arī vecāka gada gājuma

cilvēkiem (ierīkoti soliņi un tml.). Lai visiem

būtu darbavietas un nodrošināts transports,

lai var nokļūt Siguldā!

• Lai būtu kārtīgāki ceļi (t.sk. uz Pabažiem), lai

būtu augsti attīstīta amatiermāksla. Lai būtu

koris (ar pietiekami daudz vīru balsīm), citi

kolektīvi!

• Lai 2030.gada nebūtu viss tik ļoti datorizēts, lai

Sējas novadā būtu bērni, kas vairāk lasa!

• Ko mēs šobrīd „ieliekam” savos bērnos, tādu

sabiedrību mēs audzinām! Lai mēs varētu

ieguldīt savos bērnos arī turpmāk! Lai ikviens

varētu aizbraukt uz Sporta centru!

• Būtu nepieciešams interešu centrs, jauniešu

organizācijas, lai būtu iniciatīva no jauniešu

puses!


50

VĪZIJA

SĒJAS NOVADS –

HARMONISKA DZĪVE VIETĀ, KUR

SASTOPAS DABAS DAUDZVEIDĪBA UN

VĒRTĪBAS, ENERĢIJA, RADOŠUMS

UN IZAUGSME.

DABA,

APKĀRTĒJĀ

VIDE

ATPŪTA,

VAĻASPRIEKI

ES -

INDIVĪDS

HARMONISKA

DZĪVE

MĀJOKLIS

ĢIMENE,

BĒRNI,

DRAUGI

DARBS,

FINANSES

Ilustrācija 4: Novada vīzija

Vārdu skaidrojums (no latviešu valodas skaidrojošās

vārdnīcas):

Harmonisks – saskanīgs, samērīgs; tāds, kurā nav

pretrunu.

Dzīve – norišu, darbību kopums; cilvēka sabiedriskās

darbības izpausmes formas; vide, apstākļi, kādos

cilvēks dzīvo.

Vieta – apvidus, platība, telpa, telpas daļa, kas

paredzēta noteiktam nolūkam.

Sastapties – nonākt saskarē (ar ko), atrast (ko; kādā

vietā, vidē).

Daba – viss esošais, kas nav cilvēka radīts; apkārtējās

vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum;

Daudzveidīgs – tāds, kas pastāv un izpaužas daudzos,

dažādos veidos; dažāds, atšķirīgs.

Vērtības - pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu

kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai

negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības,

noderīguma izpratni; īpašību kopums, kas nosaka (to)

praktisko noderību, izmantošanas iespējas,

ietekmīgumu.

Enerģija - mērķtiecīgs darbīgums, kam raksturīga

uzņēmība un neatlaidība; mērs, ar kuru kvantitatīvi

raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Radošums – spēja uz jaunradi, radoša aktivitāte, ideju

bagātība.

Izaugsme – attīstība, pilnveidošanās.

Sējas novada ilgtermiņa vīzija ir harmoniska dzīve

vietā, kur sastopas dabas daudzveidība un

vērtības, enerģija, radošums un izaugsme.

Harmonisku dzīvi novadā veido novada iedzīvotāji

– gan indivīdi, gan interešu grupas un kopienas.

Novads ir vieta, kur dzīvot ar ģimeni, bērniem, kur

dzīvo un sabiedriskajos procesos aktīvi iesaistās

ikviens.

Novadā ir pieejamas darba vietas un lielai daļai

iedzīvotāju nav jādodas uz darba vietu ārpus

novada, lai nodrošinātu sev un savai ģimenei

labklājību.

Sējas novads ir vieta, kur iedzīvotāji jūtas droši

par savu ģimeni, mājokli un vecumdienām.

Pieejama izglītība visa mūža garumā un dažādas

kultūras, sporta un atpūtas iespējas.

Apkārtējā vide ir labiekārtota un ekoloģiski tīra,

saglabāta dabas daudzveidība un vērtības. Sējas

novads ir bagāts ar dabas vērtībām, kas nodrošina

ne tikai cilvēku apgādi ar pārtiku, mājokli, tīru

ūdeni un gaisu, bet ir arī būtisks drošības,

kultūras, veselības un cilvēku brīvības

priekšnosacījums.


51

Transporta infrastruktūras tīkls ir kļuvis vēl

pieejamāks un kvalitatīvāks – iedzīvotājam ir

plašas un ērtas mobilitātes iespējas gan pašā

novadā, gan ārpus tā. Tas labvēlīgi ietekmē

uzņēmējdarbības vidi, jo tā ir kļuvusi pievilcīga

gan esošajiem un topošajiem vietējiem

uzņēmējiem, gan piesaistījusi investorus. Novads

kopumā ir ekonomiski stabils, attīstīta ir

lauksaimnieciskā ražošana, uzņēmējdarbība;

pieejami dažādi pakalpojumi.

Radošums sekmē nemitīgu un ilgtspējīgu novada

attīstību. Sējas novadā ir radoša sabiedrība, kas ir

atvērta jaunām idejām, tās mērķis ir attīstīt

esošās tradīcijas un veidot jaunas intelektuālas un

materiālas vērtības.

Enerģijas un apņēmības vietējiem iedzīvotājiem

netrūkst. Sējas novadā ir pilsoniski aktīva

sabiedrība. Novadā ir pieejama moderna sporta

infrastruktūra, aug jauno sportistu paaudze,

populārs ir veselīgs dzīvesveids. Turklāt vietējie

dabas resursi un enerģija ir stabils pamats

ekonomiskajai attīstībai.

Novadā ir pieejami labklājīgas dzīves

priekšnosacījumi, ikviens šeit jūtas labi.

Lai ilgtermiņā novads varētu sasniegt vīziju,

izvirzīti 3 stratēģiskie mērķi, kas ir Sējas novada

attīstības galvenie stūrakmeņi:

• SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība;

• SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem

pakalpojumiem;

• SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās

aktivitātes, ilgtspējīgi izmantojot dabas

vērtības un resursus.

SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība:

iedzīvotājs ir galvenā vērtība. Stratēģiskais mērķis

vērsts gan uz indivīdu, gan kopēju sabiedrības

ilgtspēju. Svarīga ir iedzīvotāju interese un

iesaiste sabiedriskajos procesos, jo tas veicina

kopēju novada izaugsmi, kas labvēlīgi ietekmē

ikvienu indivīdu un interešu grupas. Radošums

veicina jaunu ideju radīšanu un attīsta izaugsmes

potenciālu. Izglītība ir jebkuras labklājības un

izaugsmes pamats. Šis stratēģiskais mērķis

nodrošina novada attīstību sociālajā plānošanā.

SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem

pakalpojumiem: būtiska loma tam, cik novads ir

pievilcīgs, lai tajā dzīvotu, strādātu un attīstītu

uzņēmējdarbību, ir sakārtotai un pilnvērtīgai

dzīves telpai, kā arī pieejamiem un kvalitatīviem

pakalpojumiem, kuri nodrošina iedzīvotāju

komfortu. Šis stratēģiskais mērķis nodrošina

novada fizisko attīstību.

STRATĒĢISKIE MĒRĶI

SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes,

ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus:

lai varētu nodrošināt sabiedrības labklājību,

nepieciešama ekonomiskā stabilitāte un

izaugsme. Turklāt svarīgi ekonomiskajā izaugsmē

pilnībā izmantot pieejamos resursus un

potenciālu, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējīgu

domāšanu un rīcību attiecībā uz pieejamajiem

resursiem. Šis stratēģiskais mērķis nodrošina

novada ekonomisko plānošanu.

SM3

EKONOMIKA

Ilustrācija 5: Stratēģiskie mērķi

SM1

SABIEDRĪBA

SĒJAS

NOVADS

SM2

DZĪVES VIDE


52

PRIORITĀTES

Katram stratēģiskajam mērķim tiek noteiktas

ilgtermiņa prioritātes, kā arī prioritātes vidējā

termiņā. Prioritāte ir vispārēja teritorijas

attīstības aktualitāte, kuras risināšana tiek

izvirzīta priekšplānā salīdzinot ar citām

aktualitātēm un jomām. Neskatoties uz

izvirzītajām prioritātēm, pašvaldība rūpējas, lai

sabalansēti tiktu nodrošinātas visas likumā

noteiktās funkcijas un pakalpojumi, kā arī

vienmērīgi un pakāpeniski attīstītas visas jomas

un nozares. Kā ilgtermiņa prioritātes noteikts

sekojošais:

• IP1 Izglītība visa mūža garumā;

• IP2 Komunālā saimniecība un infrastruktūra;

• IP3 Ilgtspējīga resursu izmantošana;

Ilgtermiņa prioritāte sociālajā plānošana ir

noteikta izglītība, kas Sējas novada iedzīvotājam ir

pieejama visa mūža garumā – gan formālā

izglītība, interešu izglītība, gan arī neformālā

izglītība.

Kā ilgtermiņa prioritāte fiziskās plānošanas

virzienā izvirzīta komunālā saimniecība un

infrastruktūra, lai novadā būtu pievilcīga dzīves

vide ar nodrošinātiem un pieejamiem

pakalpojumiem un tam atbilstošu modernu

infrastruktūru novada apdzīvotās vietās.

Ekonomikas ilgtermiņa prioritāte - ilgtspējīga

resursu izmantošana, kas nozīmē pilnīgu dabas

resursu un potenciāla izmantošanu

tautsaimniecībā, vienlaicīgi domājot par dabas

aizsardzību un saglabāšanu nākamajām

paaudzēm.

Kā vidēja termiņa prioritātes noteikts sekojošais:

• VTP1 Pilsoniski aktīva sabiedrība;

• VTP2 Publiskā ārtelpa;

• VTP3 Uzņēmējdarbības vide un vietējais

darba tirgus

Sociālās plānošanas virzienā vidējā termiņā kā

prioritāte ir noteikta sabiedrības iesaiste un

aktivitāte sabiedriskajos procesos. Novadā tiek

veicināta nevalstisko organizāciju sektora

attīstība, kā arī iedzīvotāji aktīvi iesaistās

diskusijās, lēmumu pieņemšanā un ir iniciatīvas

bagāti.

Vidējā termiņā kā prioritāte fiziskajā plānošanā ir

izvirzīta publiskā ārtelpa – tā ir labiekārtota un

pieejama ikvienam. Sējas novadā ir labierīkotas

atpūtas vietas, kas piemērotas gan bērniem,

jauniešiem, gan ģimenēm, senioriem, gan arī

aktīvās atpūtas cienītājiem.

Ekonomikas vidēja termiņa prioritāte ir

uzņēmējdarbības vide un vietējais darba tirgus.

Novads veidojas kā pievilcīga vieta

uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstīšanai un

paplašināšanai, kas vienlaicīgi paplašina un attīsta

vietējo darba tirgu un nodrošina vietējiem

iedzīvotājiem darba vietas novadā.

IP1

IZGLĪTĪBA

VTP1

AKTĪVA

SABIEDRĪBA

ILGTERMIŅA

PRIORITĀTES

VIDĒJA

TERMIŅA

PRIORITĀTES

IP3

RESURSI

IP2

KOMUNĀLĀ

SAIMNIECĪBA

VTP3

UZŅĒMĒJ-

DARBĪBA UN

DARBA TIRGUS

VTP2

PUBLISKĀ

ĀRTELPA

Ilustrācija 6: Ilgtermiņa prioritātes

Ilustrācija 7: Vidēja termiņa prioritātes


53

VĪZIJA

SĒJAS NOVADS – HARMONISKA DZĪVE VIETĀ, KUR SASTOPAS

DABAS DAUDZVEIDĪBA UN VĒRTĪBAS, ENERĢIJA, RADOŠUMS UN

IZAUGSME.

STRATĒĢISKIE

MĒRĶI

SM1

Aktīva, izglītota un

radoša sabiedrība

SM2

Pievilcīga dzīves telpa

ar kvalitatīviem

pakalpojumiem

SM3

Daudzveidīgas

ekonomiskās

aktivitātes, ilgtspējīgi

izmantojot dabas

vērtības un resursus

ILGTERMIŅA

PRIORITĀTES


(2030.GADS)

IP1

Izglītība visa mūža

garumā

IP2

Komunālā

saimniecība un

infrastruktūra

IP3

Ilgtspējīga resursu

izmantošana

VIDĒJA TERMIŅA

PRIORITĀTES


(2018.GADS)

VTP1

Pilsoniski aktīva

sabiedrība

VTP2

Publiskā ārtelpa

VTP3

Uzņēmējdarbības

vide un vietējais

darba tirgus

VIRZIENI


RV1 Izglītība

RV2 Sports, kultūra un

atpūta

RV3 Veselības aprūpe

un sociālie

pakalpojumi

RV4 Pārvaldība un

iedzīvotāju aktivitāte

RV5 Komunālie

pakalpojumi un

infrastruktūra

RV6 Ceļu

infrastruktūra un

sabiedriskais

transports

RV7 Publiskā ārtelpa

RV8 Drošība

RV9

Uzņēmējdarbības

vide

RV10 Tūrisms

RV11 Resursi

Ilustrācija 8: Stratēģiskais ietvars


UZDEVUMI

Lai nodrošinātu stratēģisko mērķu un prioritāšu izpildi, līdz ar to vīzijas sasniegšanu, ir izvirzīti vairāki

uzdevumi.

54

MĒRĶIS/ VIDĒJA

TERMIŅA PRIORITĀTE

SM1

AKTĪVA, IZGLĪTOTA UN

RADOŠA SABIEDRĪBA

VTP1

Pilsoniski aktīva

sabiedrība

SM2

PIEVILCĪGA DZĪVES TELPA

AR KVALITATĪVIEM

PAKALPOJUMIEM

VTP2

Publiskā ārtelpa

SM3

DAUDZVEIDĪGAS

EKONOMISKĀS

AKTIVITĀTES, ILGTSPĒJĪGI

IZMANTOJOT DABAS

VĒRTĪBAS UN RESURSUS

VTP3

Uzņēmējdarbības vide

un vietējais darba

tirgus

RĪCĪBAS VIRZIENS

RV1 Izglītība

RV2 Sports, kultūra un

atpūta

RV3 Veselības aprūpe

un sociālie

pakalpojumi

RV4 Pārvaldība un

iedzīvotāju

aktivitāte

RV5 Komunālie

pakalpojumi un

infrastruktūra

RV6 Ceļu

infrastruktūra un

sabiedriskais

transports

RV7 Publiskā ārtelpa

RV8 Drošība

RV9 Uzņēmējdarbības

vide

RV10 Lauksaimniecība

RV11 Resursi

UZDEVUMI

U1 Pilnveidot pirmskolas izglītības pieejamību un

kvalitāti

U2 Pilnveidot pamatskolas un vispārējās izglītības

pieejamību un kvalitāti

U3 Paplašināt interešu izglītības un mūžizglītības

nodrošinājumu

U4 Uzlabot sporta aktivitātēm nepieciešamo

infrastruktūru

U5 Attīstīt novada kultūras dzīvi un infrastruktūru

U6 Pilnveidot novada bibliotēku darbību un

infrastruktūru

U7 Uzlabot veselības aprūpes pieejamību

U8 Paplašināt sociālo pakalpojumu klāstu

U9 Paaugstināt pašvaldības kapacitāti

U10 Uzlabot vispārējo komunikāciju un informācijas

apriti

U11 Rekonstruēt ūdens un kanalizācijas tīklus

U12 Uzlabot centralizēto siltumapgādi un ēku

energoefektivitāti

U13 Uzlabot autoceļu kvalitāti

U14 Attīstīt gājējiem un velobraucējiem nepieciešamo

infrastruktūru

U15 Uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību

U16 Labiekārtot ciemu teritorijas

U17 Attīstīt videi draudzīgu atkritumu apsaimniekošanu

U18 Nodrošināt vides un informācijas pieejamību

U19 Uzlabot sabiedrības drošību

U20 Uzlabot uzņēmēju un pašvaldības sadarbību

U21 Veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi

U22 Veicināt lauksaimniecības attīstību

U23 Nodrošināt ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu

U24 Attīstīt tūrisma infrastruktūru un piedāvājumu


55

EKONOMISKĀ SPECIALIZĀCIJA

Viens no attīstības stūrakmeņiem ir ekonomiskā

attīstība. Lai veicinātu Sējas novada vispārējo

ekonomisko izaugsmi tiek noteikta ekonomiskā

specializācija.

Rīgas reģionā novads specializējas

lauksaimniecībā (ņemot vērā jau esošās

lauksaimniecības tradīcijas) un nekustamā

īpašumā un mājokļu nozarē. Šāda ekonomiskā

specializācija izvirzīta, balstoties uz jau esošo

tendenci novadam veidoties par pievilcīgu vietu,

kur dzīvot, kā arī to, ka iedzīvotāju skaits Pierīgas

pašvaldībās pieaug pretēji pārējo novadu

tendencēm Latvijā un arvien vairāk iedzīvotāju

vēlas dzīvot lauku vidē, kas nodrošina

galvaspilsētas ērtu sasniedzamību.

Sējas novada ekonomiskā specializācija Latvijas

mērogā ir lauksaimniecībā, sports (ņemot vērā to,

ka novadā jau ir sporta ģimnāzija un Sporta

centrs, kā arī apkārtējos novados ir izveidojusies

sportistu treniņiem piemērota infrastruktūra

(Siguldā, Mālpilī). Tāpat novads varētu

specializējas sociālo pakalpojumu sniegšanā –

nākotnē novadā paredzēts moderns ciemats

senioriem.

Eiropas līmenī novads specializējas ekoloģiskās

produkcijas ražošanā un mežsaimniecībā, ņemot

vērā novada esošo dabas potenciālu.

RĪGAS REĢIONS

•Lauksaimniecība

•Nekustamais

īpašums un

mājokļi

LATVIJA

•Lauksaimniecība

•Sports

•Sociālie

pakalpojumi

EIROPA

•Ekoloģiskā

produkcija

•Mežsaimniecība

Ilustrācija 9: Ekonomiskā specializācija

FUNKCIONĀLO SAIŠU STIPRINĀŠANA

Lai nodrošinātu stabilu novada attīstību,

nepieciešams stiprināt esošās funkcionālās saites

un sadarbību ar kaimiņu un reģiona pašvaldībām.

Neskatoties uz vēlmi iegūt lielāku ekonomisko

neatkarību no apkārtējām pilsētām, arī nākotnē

saglabāsies tendence, ka daļai iedzīvotāju

darbavieta atradīsies ārpus novada – lielākoties

Rīgā, Siguldā un Inčukalnā, kur arī būs plašāks

sadzīves pakalpojumu piedāvājums. Tādēļ būtiski

ir sadarboties ar apkārtējām pašvaldībām

satiksmes infrastruktūras uzlabošanā un

attīstīšanā, kas nodrošinātu lielāku iedzīvotāju

mobilitāti.

Ņemot vērā dabas mantojumu un pievilcību,

Sējas novads var stiprināt saites ar apkārtējām

pašvaldībām tūrisma nozares attīstībā, izstrādājot

kopīgus piedāvājumus un uzlabojot tūrisma

infrastruktūru. Tik pat būtiski ir attīstīt sadarbību

arī visās pārējās jomās (sportā, izglītībā, kultūrā

u.c.), kā arī kopā ar apkārtējām pašvaldībām

veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību un

piesaistīt investīcijas, izstrādājot un piedaloties

kopīgos projektos.


ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS SASKAŅOTĪBA

UN PĒCTECĪBA

Sējas novada stratēģiskajās nostādnēs ņemti vērā

hierarhiski augstāk esošu attīstības dokumentu

stratēģiskie uzstādījumi (Ilustrācija 2: Telpiskās

attīstības plānošana Latvijā).

ATBILSTĪBA LATVIJA 2030

Latvija 2030 ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģija līdz 2030. gadam. Dokuments ir Latvijas

hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības

plānošanas dokuments. Sējas novada Attīstības

programma 2011.-2018.gadam, ir veidots saskaņā

ar Latvija 2030 noteiktajiem virzieniem un

prioritātēm.

Stratēģijas pamatuzstādījumi ir laimīgs cilvēks

labklājīgā valstī, ilgtspējīgs un veselīgs

dzīvesveids, radoša, iecietīga un toleranta

sabiedrība, sadarbībā radīta konkurētspēja un

valsts kā ātrspējas partneris.

ATBILSTĪBA NAP

Nacionālais attīstības plāns (NAP) ir vidēja

termiņa plānošanas dokuments laika posmam no

2007. līdz 2013.gadam (jauns NAP ir izstrādes

„LATVIJA 2030” PRIORITĀTE

stadijā). Dokuments ir Latvijas hierarhiski

augstākais vidēja termiņa plānošanas

dokuments. Tajā noteikts Latvijas attīstības

modelis – „Cilvēks pirmajā vietā”.

Valsts izaugsmes mērķis ir dzīves kvalitāte,

savukārt NAP mērķis ir izglītība un zināšanas

tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai

izcilībai. Izaugsmes resurss – zināšanas.

Saskaņā ar NAP dzīves kvalitāti raksturo:

materiālā labklājība - stabils darbs un ienākumi,

izglītības līmenis, veselības stāvoklis, mājokļa

kvalitāte, infrastruktūra, pievilcīga telpa darbam,

dzīvei un atpūtai, vides kvalitāte, kultūrvide un

kultūrvēsturiskais mantojums, drošība.

NAP prioritātes ir trīs: (1) izglītots un radošs

cilvēks, (2) uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un

elastība un (3) zinātnes un pētniecības attīstība.

Valsts izaugsmes priekšnosacījumi ir 8: izaugsme

reģionos, iekļaujošs un noturošs darba tirgus,

vesels cilvēks ilgtspējīgā sabiedrībā, droša

pilsoniska un saliedēta sabiedrība, moderna

infrastruktūra un pakalpojumi, Latvijas izaugsmes

starptautiskā dimensija, pieejams mājoklis un

sakopta dzīves telpa, laba pārvaldība kā ilgtspējīgs

izaugsmes politikas nodrošinājums. Lai gan

izvirzītie Sējas stratēģiskie vidēja termiņa

ATBILSTOŠIE SĒJAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.-

2018. STRATĒĢISKIE UZSTĀDĪJUMI

1. Kultūras telpas attīstība SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U5,U6)

2. Ieguldījumi cilvēkkapitālā SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U1-U8)

3. Paradigmas maiņa izglītībā SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U1-U3)

4. Inovatīva un ekoefektīva ekonomika SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, ilgtspējīgi

izmantojot dabas vērtības un resursus (U20-U24)

5. Daba kā nākotnes kapitāls SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes, ilgtspējīgi

izmantojot dabas vērtības un resursus (U23,U24)

6. Telpiskās perspektīvas attīstība SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem pakalpojumiem

(U13-U18)

7. Inovatīva pārvalde un sabiedrības

līdzdalība

SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U9-U10)

Tabula 6: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība „Latvija 2030”

56


57

attīstības uzstādījumi atbilst NAP, padziļināta

izvērtēšana atbilstībai netiek veikta, ņemot vērā

to, ka Attīstības programmas izstrādes laikā

vienlaicīgi norisinās arī jauna NAP izstrāde.

Atbilstība novērtējumu attēlo Tabula 6:

Stratēģisko uzstādījumu atbilstība „Latvija 2030”

ATBILSTĪBA RĪGAS PLĀNOŠANAS

REĢIONA ATTĪSTĪBAS

STRATĒĢIJAI

Rīgas plānošanas reģiona Attīstības stratēģija

2000.-2020. iezīmē reģiona attīstības mērķus un

uzdevumus ilgtermiņā, ko nevar veikt viena

atsevišķa pašvaldība, bet kam nepieciešama

savstarpēja vienošanās un kopējas rīcības.

Stratēģija ir priekšnoteikums reģiona un visu tajā

ietilpstošo pašvaldību ilgtspējīgai attīstībai.

Dokuments aktualizēts 2008.gadā.

Rīgas reģiona attīstības vispārējais mērķis ir

veicināt reģiona ekonomisko izaugsmi,

konkurētspējas paaugstināšanos un integrēšanos

Baltijas jūras reģiona telpā un Eiropā, iedzīvotāju

labklājības stabilu un būtisku pieaugumu un

RĪGAS PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS (2000.-

2020) MĒRĶI

veselīgas un drošas vides saglabāšanu, radot

priekšnosacījumus reģiona ilgtspējīgai un

līdzsvarotai attīstībai.

ATBILSTĪBA RĪGAS PLĀNOŠANAS

REĢIONA ATTĪSTĪBAS

PROGRAMMAI

Rīgas plānošanas reģiona Attīstības programma

2009.-2013.gadam ir vidēja termiņa plānošanas

dokuments, kas aktualizēts 2012.gadā.

Programmas vispārējais mērķis ir veicināt reģiona

stabilu, sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību,

paaugstinot katra iedzīvotāja dzīves kvalitāti un

nodrošinot reģiona konkurētspēju starptautiskā

mērogā. Dokumentā ir izvirzīti 5 mērķi: (1) Augsta

cilvēkresursu kvalitāte un attīstība, (2) Ērta

reģiona starptautiskā un vietējā sasniedzamība,

(3) Konkurētspējīga tautsaimniecība,

daudzveidīga un aktīva uzņēmējdarbība, (4)

Augstas kvalitātes dzīves vide un (5) Rīgas reģiona

lomas un ietekmes pieaugums nacionālā un

starptautiskā līmenī. Bez mērķiem izvirzītas 7

attīstības prioritātes.

ATBILSTOŠIE SĒJAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS

2012.-2018. STRATĒĢISKIE UZSTĀDĪJUMI

1. Rīgas reģiona starptautiskās lomas un ietekmes

pieaugums Eiropā, Baltijas jūras baseina reģionā

2. Rīgas reģiona cilvēku potenciāla – spēju un sociālās

aktivitātes pieaugums

3. Konkurētspējīga tautsaimniecība un labvēlīga

uzņēmējdarbības vide

4. Efektīva sadarbība starp reģiona pašvaldībām, ar

pārējiem Latvijas reģioniem un valsts institūcijām,

nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem

Latvijas kopīgās attīstības un izaugsmes interesēs

5. Attīstību rosinošas reģiona satiksmes, komunikāciju,

informācijas, enerģijas un vides infrastruktūra

6. Droša, ērta un videi draudzīga reģiona starptautiskā

un vietējā sasniedzamība

-

SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U1-

U10)

SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes,

ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus

SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U9–

U10)

SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem

pakalpojumiem

SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem

pakalpojumiem (U13-U15)

7. Vietējā un starptautiskā tūrisma attīstība balstoties SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes,

uz daudzveidīgās vides, savdabīgās kultūras un ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus

kultūrvēsturiskajām vērtībām

(U24)

8. Augstas kvalitātes veselīga dzīves vide SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U7)

Tabula 7: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība reģiona attīstības stratēģijai


58

RĪGAS PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS

(2009.-2013) PRIORITĀTES

ATBILSTOŠIE SĒJAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS

2012.-2018. STRATĒĢISKIE UZSTĀDĪJUMI

1. Pievilcīga dzīves vieta ar augstas dzīves kvalitātes

iespējām

2. Nozīmīgs valsts un starptautisks transporta

mezgls

SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem

pakalpojumiem

SM2 Pievilcīga dzīves telpa ar kvalitatīviem

pakalpojumiem (U13-U15)

3. Uz lietotājiem orientēta inovāciju un jaunrades SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U3)

vide

4. Augstas kvalitātes izglītība visa mūža garumā SM1 Aktīva, izglītota un radoša sabiedrība (U1-U3)

5. Mājvieta strauji augošajiem un

eksportspējīgajiem uzņēmumiem

6. Daudzveidīgi un starptautiski pievilcīgi tūrisma

pakalpojumi

SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes,

ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus

(U21)

SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes,

ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus

(U24)

7. Energoefektīvs reģions SM3 Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes,

ilgtspējīgi izmantojot dabas vērtības un resursus

(U23)

Tabula 8: Stratēģisko uzstādījumu atbilstība reģiona attīstības programmai

VIETĒJIE ATTĪSTĪBAS

PLĀNOŠANAS DOKUMENTI

Vienīgais spēkā esošais novada attīstības

plānošanas dokuments ir Sējas novada teritorijas

plānojums 2007.-2019.gadam, kura grafiskajai

daļai un teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumiem 2009.gadā veikti grozījumi. Jaunais

teritorijas plānojums ir izstrādes procesā.

Līdztekus tiek izstrādāta Sējas novada ilgtspējīgas

attīstības stratēģija 2013. – 2037. gadam. Līdz ar

to, novadam uz 2013.gadu būs izstrādāti 3 jauni

savstarpēji saistīti attīstības plānošanas

dokumenti – teritorijas plānojums, ilgtspējīgas

attīstības stratēģija un attīstības programma.

Spēkā esošajā plānojumā Sējas novadam

2007.gadā tika noteikta sekojoša vīzija: Sējas

novadā ir attīstīta sociālā un tehniskā

infrastruktūra, kas apmierina katra iedzīvotāja

pamatprasības, veidojot labvēlīgu, draudzīgu un

atklātu sociālo vidi. Apzināti un racionāli

izmantojot vietējos resursus, pašvaldībā ir

attīstīta uzņēmējdarbība, nodrošinot harmonisku

teritorijas attīstību un veicinot novada iedzīvotāju

labklājības līmeņa pieaugumu. Novada

ekonomiskā attīstība ir saskaņota ar dabas un

kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tiek

ievēroti ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības

principi. Savukārt kā ilgtermiņa attīstības mērķi

tika izvirzīts sekojošais:

1. Atrast savu vietu Rīgas reģiona un Latvijas

kontekstā, vienotā un harmoniskā sistēmā ar

apkārtējām teritorijām.

2. Attīstīt tautsaimniecību, uzņēmējdarbību,

tradicionālo un netradicionālo

lauksaimniecību un tūrismu, racionāli

izmantojot novada dabas resursus saskaņā

ar vides aizsardzības prasībām.

3. Saglabāt dabas un kultūrvēsturisko

mantojumu, novadam raksturīgo identitāti

un kultūrvidi, uzturēt ainavas un vides

bioloģisko daudzveidību pašreizējā līmenī.

4. Sakārtot un modernizēt apdzīvoto vietu

inženierinfrastruktūru,

nodrošinot

iedzīvotājus un novada saimnieciskās

vajadzības ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni,

enerģiju, kanalizāciju un sakariem.


59

5. Sniegt novada iedzīvotājiem iespēju dzīvot

sakoptā, veselīgā un drošā vidē, apmierinot

viņu vajadzības pēc izglītības, kultūras,

atpūtas un sociālās aprūpes.

6. Sakārtot un attīstīt pašvaldības ceļu un ielu

tīklu un sabiedriskā transporta sistēmu, lai

nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību

un iedzīvotāju nokļūšanu pēc pakalpojumiem

uz infrastruktūras centriem.

7. Nodrošināt optimālu teritorijas

izmantošanas organizāciju, līdzsvarojot

novada ekonomisko attīstību ar dabas un

kultūrvēsturisko vērtību un nepiesārņotas

vides saglabāšanu.

Sējas novada Attīstības programmas 2012.-

2018.gadam stratēģiskie uzstādījumi konceptuāli

atbilst arī spēkā esošā teritorijas plānojuma

stratēģiskajiem ilgtermiņa uzstādījumiem.

Visi attīstības programmā noteiktie stratēģiskie

uzstādījumi sakrīt ar Sējas novada Ilgtermiņa

attīstības stratēģijas līdz 2037.gadam

uzstādījumiem. Dokumenta izstrāde norisinās

paralēli Sējas novada Attīstības programmas

2012.-2018.gadam izstrādei.

KAIMIŅU PAŠVALDĪBU

ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS

STRATĒĢISKIE UZSTĀDĪJUMI

Ņemot vērā to, ka novada attīstība ir cieši saistīta

arī ar apkārtējo novadu attīstības tendencēm un

izaugsmi, izstrādājot Sējas novada attīstības

programmu, vērā ņemti tiek arī apkārtējo

kaimiņu pašvaldību noteiktie attīstības virzieni un

redzējums par nākotni ilgtermiņā un vidējā

termiņā.

ĀDAŽU NOVADS

Ādažu novada attīstības programma 2011.-

2017.gadam kā vīzija noteikta, ka Ādažu novads

2021.gadā ir ilgtspējīgas attīstības teritorija;

sociāli līdzsvarota un vienota, droša un kvalitatīva

dzīves un darba vide; teritorija ar mūsdienīgu

pakalpojumu saimniecības infrastruktūru;

saimnieciski aktīva, veicinoša vide un investīcijām

pievilcīga infrastruktūra; spējīgi attīstītas

ilgtspējīgas saimniecības jomas.

Attīstība novadā tiek balstīta uz 4 virzieniem: (1)

cilvēkresursiem (iedzīvotājiem) (2) ilgtspējīgu

attīstību, (3) saimniecisko darbību

(uzņēmējdarbības vides aktivizēšanu), kā arī (4)

sakoptu, drošu un veselīgu dzīves vidi.

Novada prioritātes ir 4: (1) Kvalitatīva dzīves

telpa, (2) Daudzveidīga, mūsdienīga un ilgtspējīgā

ekonomika, (3) Izglītota, aktīva un veselīga

sabiedrībā un (4) Efektīva novada pārvalde.

Novadam ir spēkā esošs teritorijas plānojums

2006.-2012.gadam ar 2009.gada grozījumiem;

jauns teritorijas plānojums ir izstrādes procesā.

INČUKALNA NOVADS

Inčukalna novada Attīstības programma 2013.-

2019.gadam ir izstādes stadijā. Spēkā esošie

plānošanas dokumenti ir Inčukalna novada

teritorijas plānojums 2007.-2019.gadam un

Vangažu pilsētas teritorijas plānojums 2006.-

2018.gadam. Jauns teritorijas plānojums ir

izstrādes stadijā.

Spēkā esošajā teritorijas plānojumā noteiktā

novada vīzija ir sekojoša: „Inčukalna novads kļuvis

par prestižu dzīves vietu, kā viens no

skaistākajiem un sakoptākajiem Latvijas

novadiem ar augsti organizētu telpisko struktūru

un kvalitatīvu inženiertehnisko nodrošinājumu.

Novada iedzīvotāju dzīves līmenis ir viens no

augstākajiem Rīgas reģionā, drošā, sakoptā un

pievilcīgā dzīves telpa piesaista aizvien jaunus

izglītotus, sociāli un ekonomiski aktīvus cilvēkus.

Rekonstruētā ātrgaitas maģistrāle, dzelzceļa līnija

nodrošina maksimāli ātru un ērtu novada

sasniedzamību no galvaspilsētas. Inčukalna

novadā ir aktīva saimnieciskā dzīve, labi attīstītā

daudzveidīgā uzņēmējdarbība nodrošina novada

iedzīvotājiem gan darba vietas, gan kvalitatīvus

pakalpojumus. Inčukalna novads ir saglabājies kā

Rīgas reģiona zaļā sala, un nodrošina gan

augstvērtīgu dzīves vidi, gan lieliskas atpūtas un

brīvā laika pavadīšanas iespējas lielpilsētas

tuvumā ar savu unikālo dabas vidi, Gaujas upi un

mežu masīviem.”

KRIMULDAS NOVADS

Krimuldas novada spēkā esošie plānošanas

dokumenti ir divi: Krimuldas pagasta teritorijas

plānojums 2009.-2021.gadam un Lēdurgas

pagasta teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam.


60

LIMBAŽU NOVADS

Limbažu novada Attīstības programma 2011.-

2017.gadam nosaka, ka novada attīstības vīzija ir

sekojoša: „Limbažu novads kā konkurētspējīga

Rīgas reģiona un Latvijas sastāvdaļa ar attīstītu

infrastruktūru, plašām izglītības, tūrisma, sporta

un atpūtas iespējām, sociāli stabilu dzīves un

darba telpu zināšanu un informācijas sabiedrībai,

attīstītu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, ar

modernu, videi draudzīgu un zaļu dzīves vidi, kuru

par savu dzīves vietu izvēlas dažāda vecuma un

sociālo grupu pārstāvoši iedzīvotāji.” Pašvaldībā

izvirzītas 3 ilgtermiņa prioritātes un 7 vidēja

termiņa prioritātes. Ilgtermiņa prioritātes ir

sekojošas: (1) Cilvēkresursu attīstība un to dzīves

kvalitātes paaugstināšana, (2) Uzņēmējdarbības

vides attīstība, sekmējot konkurētspējīgas un ar

augstu pievienoto vērtību uzņēmējdarbības, īpaši

ražošanas attīstību un (3) Vides ilgtspējīga

attīstība, saglabājot novadam raksturīgo dzīves

vidi un apdzīvojuma struktūru. Savukārt vidējā

termiņā izvirzītās prioritātes ir: (1) Izglītotas,

prasmīgas un kultūru cienošas sabiedrības

izveides veicināšana, (2) Sociāli labvēlīgas un

drošas vides veidošana, (3) Veselīgas un

pilsoniskas sabiedrības veidošana, (4) Pašvaldības

sniegto pakalpojumu veidu attīstība, veicinot

nodarbinātību un iespējas nodarboties ar

uzņēmējdarbību, (5) Novada pieejamības un

starptautiskās sadarbības veicināšana, (6) Novada

kultūrvēsturisko un dabas resursu ilgtspējīga

attīstība un izmantošana un (7) Ainaviskas un

nepiesārņotas vides saglabāšana.

Limbažu novada ir izstrādāts jauns teritorijas

plānojums 2012.-2024.gadam.

SAULKRASTU NOVADS

Novadam ir spēkā esoša attīstības programma

Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju Attīstības

programma, kas izstrādāta 2007.gadā. Kā novada

vīzija noteikts sekojošais: „2020. gada Saulkrasti

būs viena no pievilcīgākajam kūrortpilsētām

Baltijas valstis ar mūsdienīgām viesnīcām, viesu

mājām un kempingiem, ka ari pilnībā labiekārtotu

piekrastes joslu. Rosīga kultūras un sporta dzīve

noteiks atpūtnieku interesi par Saulkrastiem.

Pašvaldībā dzīvos vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju,

kuriem būs nodrošināta kvalitatīva un droša

dzīves vide. Bērniem un jauniešiem būs labas

izglītības iespējas, un arī pieaugušajiem tiks

nodrošinātas iespējas izglītoties visa mūža

garumā. Teritorija attīstīsies saskaņā ar

ilgtspējības principiem – saglabājot, atjaunojot un

saudzējot vides resursus, paaugstinot to

izmantošanas efektivitāti un veicinot sociāli

ekonomisko izaugsmi.” Tāpat izvirzītas 5

prioritātes: (1) tehniskās infrastruktūras

uzlabošana un pilnveidošana, (2) izglītības,

kultūras un sporta iespēju nodrošināšana, (3)

tūrisma infrastruktūras un uzņēmējdarbības

attīstība, (4) iedzīvotāju sociālās un veselības

aprūpes nodrošināšana un (5) vides (dabas

resursu, kultūras un pilsētvides) ilgtspējīga

attīstība.

Jauna novada attīstības programma un jauns

teritorijas plānojums ir izstrādes stadijā.

Izvērtējot kaimiņu pašvaldību stratēģiskos

uzstādījumus, var secināt, ka tie ir konceptuāli

līdzīgi Sējas novada uzstādījumiem.


61

RĪCĪBAS PLĀNS UN

UZRAUDZĪBA

3


62

RĪCĪBAS

Rīcības ir konkrētu pasākumu kopums, kas ir

noteikts, lai izpildītu izvirzītos uzdevumus.

Rīcības izstrādātas vairākās darba grupās,

piedaloties pašvaldības nozaru speciālistiem un

viedokļu līderiem, un apkopotas kopējā rīcību

plānā. Katrai rīcībai noteikts izpildes termiņš un

institūcija, kas atbildīga par rīcības izpildi.

Rīcības plāns sniedz atbildi uz jautājumu „Kā

sasniegt plānoto”

Plāns paredzēts laika posmam no 2012. līdz

2018.gadam, tomēr tas saglabā savu elastību un

nepieciešamības gadījumā pašvaldība var veikt

ikgadējus papildinājumus un izmaiņas, jo

būtiskākā loma pašvaldības attīstībā ir ilgtermiņa

stratēģiskajiem uzstādījumiem (vīzijai, mērķiem,

prioritātēm un uzdevumiem). Veids, kā sasniegt

izvirzītos stratēģiskos uzstādījumus (rīcības), var

mainīties atkarībā no pieejamajiem tā brīža

resursiem, tehnoloģiju attīstības un citiem

elementiem.

Visas rīcības, kuras iekļautas Rīcības plānā ir

realizējamas, tomēr to izpilde automātiski

negarantē rezultātus, kas uzlabos atsevišķus

rādītājus, tādēļ pašvaldībai nepieciešams ne tikai

veikt Rīcības plāna izpildes uzraudzību, bet arī

izvērtējumu, izstrādājot priekšlikumus rīcības

plāna aktualizēšanai.

Lai būtu iespējama rīcību izpilde, tam

nepieciešami ne tikai cilvēku un vides resursi, bet

arī finanšu resursi un investīcijas gan no

pašvaldības, gan valsts budžeta, gan privātajiem

investoriem. Šim nolūkam Sējas novada Attīstības

programmā 2012.-2018.gadam ir iekļauts

Investīciju plāns, kas nosaka nepieciešamo

investīciju apmērus tuvākajiem 3 gadiem. Sadaļas

beigās sniegti priekšlikumi, kā īstenot

programmas ieviešanu un uzraudzību.

1

132

RĪCĪBAS

(R)

Investīcijas

VĪZIJA

3 STRATĒĢISKIE

MĒRĶI (SM)

24

UZDEVUMI

(U)

3 ILGTERMIŅA

PRIORITĀTES (IP)

11

RĪCĪBU VIRZIENI

(RV)

3 VIDĒJA TERMIŅA

PRIORITĀTES (VTP)

Ilustrācija 10: Stratēģiskais ietvars 2


Nr.

R 1.1

Rīcības (aktivitātes vai projekta)

nosaukums

Labiekārtot un modernizēt PII „Bitīte”

telpas

RĪCĪBAS PLĀNS

63

SM1 IZGLĪTOTA UN SABIEDRISKI AKTĪVA VIETĒJĀ SABIEDRĪBA

Ierīkots sanitārais mezgls

R 1.2 Izveidot PII „Bitīte” filiāli Pabažos PII pakalpojumi Pabažos

R 1.3

R 1.4

Attīstīt rotaļu un atpūtas zonas PII

teritorijā

Pilnveidot PII „Bitīte” materiāltehnisko

bāzi un metodiskos materiālus

R 1.5 Nodrošināt mūsdienīgu tehnisko

aprīkojumu PII „Bitīte”

Plānotais darbības rezultāts

Izpildes

termiņš

Atbildīgais

RV1 IZGLĪTĪBA

U1 Pilnveidot pirmskolas izglītības pieejamību un kvalitāti

PII un Mūzikas un mākslas skola atrodas

atsevišķās telpās 2016. Sējas novada dome,

PII „Bitīte”

Pilnveidoti rotaļu laukumi PII teritorijā

Paplašinātas pastaigu iespējas

Mūsdienīgi mācību materiāli un materiāltehniskā

bāze

IKT nodrošinājums PII „Bitīte” (projektors,

interaktīvā tāfele)

2016. Sējas novada dome,

PII „Bitīte”

2015. Sējas novada dome,

PII „Bitīte”

2018. Sējas novada dome,

PII „Bitīte”

2015. Sējas novada dome,

PII „Bitīte”

Finanšu resursi/avoti

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

R 1.6 Piesaistīt jaunus speciālistus Logopēds PII „Bitīte” 2014. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

R 1.7

R 1.8

Reorganizēt Pabažu pamatskolu par

Sējas pamatskolas filiāli

Modernizēt fizikas un ķīmijas mācību

kabinetus izglītības iestādēs

R 1.9 Īstenot energoefektivitātes

pasākumus Pabažu pamatskolā

R 1.10

Renovēt Sējas pamatskolas 2.stāvu,

zāli un skatuvi

U2 Pilnveidot pamatskolas un vispārējās izglītības pieejamību un kvalitāti

Optimizēta Sējas pamatskolas un Pabažu

pamatskolas pārvaldība

Mūsdienīgi aprīkoti un prasībām atbilstoši

eksakto zinātņu priekšmetu kabineti

Paaugstināta Pabažu pamatskolas ēkas

energoefektivitāte

Mūsdienu prasībām atbilstoša un pieejama Sējas

pamatskolas tehniskā infrastruktūra

2015. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

2014. Sējas novada dome,

izglītības iestādes

2012. Sējas novada dome,

Pabažu pamatskola

2014. Sējas novada dome,

Sējas pamatskola

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi


64

R 1.11

Renovēt Sējas pamatskolas mājturības

un tehnoloģiju kabinetu

Modernizēts un prasībām atbilstošs mācību

kabinets

R 1.12 Veikt izglītības iestāžu informatizāciju Izglītības iestādes aprīkotas ar mūsdienīgām IKT

R 1.13

R 1.14

Atjaunot Sējas pamatskolas dzīvokli

skolas vajadzībām

Dzīvošanai pieejams skolas dzīvoklis jaunajiem

izglītības nozares speciālistiem

2014. Sējas novada dome,

Sējas pamatskola

2018. Sējas novada dome,

izglītības iestādes

2015. Sējas novada dome,

Sējas pamatskola

U3 Paplašināt interešu izglītības un mūžizglītības nodrošinājumu

Izveidot Interešu centru (mūžizglītības Nodrošinātas telpas Interešu centram

materiāltehniskās bāzes

Nodrošināts inventārs rokdarbiem, galdniecībai

nodrošinājums)

un atpūtai

Izveidota un labiekārtota aktivitāšu vieta interešu

grupām un dažāda vecuma iedzīvotājiem

2018. Sējas novada dome

(izveidots Sējas novada Bērnu un jauniešu centrs,

izveidots Jauno māmiņu klubs u.c.); saliedēta un

aktīva vietējā sabiedrība

R 1.15 Paplašināt mūžizglītības aktivitāšu

saturisko piedāvājumu

R 1.16

R 1.17

R 1.18

Regulāri prasmju un kompetenču apmācības

semināri un kursi

Piesaistīti speciālisti un vietējie entuziasti

Interešu centra darbībā un aktivitātēs

Īstenoti mūžizglītības projekti

Attīstīt Mūzikas un Mākslas skolas Uzlabota sadarbība ar izglītības iestādēm (t.sk.

2018.

darbību

regulāras darbu izstādes)

RV2 SPORTS, KULTŪRA UN ATPŪTA

U4 Uzlabot sporta aktivitātēm nepieciešamo infrastruktūru

Rekonstruēt izglītības iestāžu sporta Moderna, pieejama un prasībām atbilstoša sporta

2015.

laukumus

infrastruktūra

Labiekārtot Sējas ciema centra sporta

laukumu

2018. Sējas novada dome

Sējas novada dome,

izglītības iestādes

Sējas novada dome,

izglītības iestādes

Moderna, pieejama un prasībām atbilstoša sporta

infrastruktūra 2014. Sējas novada dome

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

R 1.19

Renovēt Lojas sporta laukumu un

izveidot sporta laukumu bērniem

Moderna, pieejama un prasībām atbilstoša sporta

infrastruktūra 2013. Sējas novada dome

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi


R 1.20 Labiekārtot peldvietu pie Pabažu ezera Ierobežota iespēja piekļūt peldvietai ar

automašīnām

Izveidots gājēju celiņš caur skolas parka teritoriju

Labiekārtota peldvieta

R 1.21 Izveidot skeitparku Pieejams skeitparks novada jauniešiem

R 1.22 Atbalstīt un veicināt mototrases izveidi Pieejama mototrase novada teritorijā

R 1.23 Sadarboties ar Murjāņu sporta

ģimnāziju tās tālākai attīstībai

R 1.24 Popularizēt un paplašināt sporta

aktivitāšu pieejamību

R 1.25

Uzlabot Lojas kultūras nama skatuves

aprīkojumu

65

Moderna un prasībām atbilstoša Murjāņu Sporta

ģimnāzijas tehniskā infrastruktūra un

materiāltehniskā bāze

Regulāri sporta un aktīvās atpūtas pasākumi

Apzināti un piesaistīti vietējie entuziasti novada 2018.

sporta aktivitāšu organizēšanā

U5 Attīstīt novada kultūras dzīvi un infrastruktūru

Pilnveidots skatuves apgaismojums un

apskaņošana 2014.

Izbūvētas telpas zem skatuves

2014. Sējas novada dome

2018. Sējas novada dome

2018. Sējas novada dome

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

privātie līdzekļi

Pašvaldības budžets,

privātie līdzekļi

2018. Sējas novada dome Valsts budžeta līdzekļi

Sējas novada dome,

Sējas novada

Sporta centrs

Sējas novada dome,

Sējas novada

kultūras nams

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

R 1.26 Attīstīt Lojas kultūras nama teritoriju Paplašināta autostāvvieta

Sējas novada dome, Pašvaldības budžets,

Izveidots atpūtas parks un rotaļu laukums 2013. Sējas novada

fondu līdzekļi

bērniem

kultūras nams

R 1.27 Sakārtot dzejnieces Austras Skujiņas Labiekārtota piemiņas vietas apkārtne

piemiņas vietu

2013. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

R 1.28 Labiekārtot Sējas parka teritoriju un Labiekārtota parka apkārtne, pastaigu takas,

Sējas ozola apkārtni

apgaismojums; ierīkoti soliņi

2016. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

R 1.29 Izveidot saieta namu Sējā Saieta nams bijušā Drāšu ceha ēkā 2017. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

R 1.30 Pārvietot Sējas muzeju uz citām Sējas novada muzejs piemērotās telpās

telpām

(iespējamā vieta – bijušais Drāšu cehs)

R 1.31 Attīstīt vietējo amatiermākslu Aktīvi vietējie amatiermākslas kolektīvi

Pieejamas labiekārtotas telpas izstādēm

R 1.32

Veicināt novada iedzīvotāju radošumu

un iesaisti sabiedriskās aktivitātes

Apzināts novada iedzīvotāju radošais potenciāls,

talanti

2016. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

2017. Sējas novada dome,

kultūras iestādes

Pašvaldības budžets

2018. Sējas novada dome, Pašvaldības budžets


66

Aktīvas kultūras un citu jomu iedzīvotāju interešu

grupas (jaunieši, seniori, u.c.)

R 1.33 Stiprināt nacionālo identitāti un Gadskārtu tradicionālo svētku atzīmēšana

vietējās tradīcijas novadā

Valsts svētku un piemiņas pasākumi

Saglabātas vietējās kultūras un sporta tradīcijas

R 1.34 Izdot grāmatu par Sējas novadu Izdota grāmata par Sējas novadu

R 1.35 Īstenot bibliotēku krājumu

digitalizāciju

R 1.36 Uzlabot bibliotēku tehnisko

aprīkojumu

R 1.37

Lasītavu telpu izveide visās novada

bibliotēkās

R 1.38 Turpināt sadarbību ar izglītības

iestādēm

R 1.39

Veicināt lasīšanu bērnu un jauniešu

vidū

2018.

kultūras un

izglītības iestādes

Sējas novada dome,

kultūras un

izglītības iestādes

2015. Sējas novada dome,

bibliotēkas

U6 Pilnveidot novada bibliotēku darbību un infrastruktūru

Digitalizēts bibliotēku krājums

Bibliotēkās pieejamas jaunas datubāzes

2015. Sējas novada dome,

bibliotēkas

Nodrošināts mūsdienīgs aprīkojums un

tehnoloģijas 2018. Sējas novada dome,

bibliotēkas

Ierīkota lasītava Sējas novada bibliotēkā

Ierīkota lasītava Pabažu bibliotēkā

Ierīkota lasītava „Ainavas” bibliotēkā

Regulāri kopīgi izglītības iestāžu un bibliotēku

pasākumi un projekti

Regulāri konkursi bērniem un jauniešiem, „Bērnu

žūrijas” aktivitātes

Izveidotas lasīšanas zonas bērniem visās

bibliotēkās

2016. Sējas novada dome,

bibliotēkas

2018. Bibliotēkas un

izglītības iestādes

2018. Bibliotēkas un

izglītības iestādes

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets

R 1.40 Nodrošināt izglītības iestādes ar

veselības punktiem

RV3 VESELĪBAS APRŪPES UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

U7 Uzlabot veselības aprūpes pieejamību

Mūsdienu prasībām atbilstoši veselības punkti

visās izglītības iestādēs

2015.

Sējas novada dome

Pašvaldības budžets

R 1.41 Uzlabot veselības aprūpes

pakalpojumu pieejamību

Ierīkots lifts Lojā (pašvaldības administratīvā

centra ēkā „Jēņi”)

2014. Sējas novada dome

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi,


67

R 1.42

Organizēt izglītojošus pasākumus par

veselīgu dzīvesveidu

Pieejams pašvaldības transports veselības un

sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanai (ar

pacēlāju)

Lielāka ģimenes ārstu pieejamība (darba laiki)

Speciālistu piesaiste (fizioterapeits, okulists,

fluorogrāfs u.c.) konsultācijām

Viegli sasniedzams medpunkts iedzīvotājiem ar

funkcionāliem traucējumiem

Mūžizglītības lekciju cikls iedzīvotājiem par

veselīgu dzīvesveidu

Pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas

apmācības kursi izglītības darbiniekiem,

pašvaldības darbiniekiem u.c.

Preventīvs darbs atkarību problemātikā

U8 Paplašināt sociālo pakalpojumu klāstu

R 1.43 Izveidot publisko pirti Pabažos Pieejami sabiedriskās pirts pakalpojumi

Pieejamas dušas un veļasmašīnas

R 1.44 Izveidot mājas aprūpes brigādi Pieejama sociālā aprūpe mājās

R 1.45 Izveidot Pusceļa māju un krīzes centru Pieejami īslaicīgi sociālās rehabilitācijas

pakalpojumi un palīdzība krīzes situācijā

nonākušām personām

R 1.46 Izveidot Dienas nodarbinātības centru Interešu centrā pieejamas specializētās darbnīcas

dažāda vecuma un interešu grupām (jaunajām

māmiņām, jauniešiem, senioriem, u.c.)

RV4 PĀRVALDĪBA UN IEDZĪVOTĀJU AKTIVITĀTE

R 1.47 Veicināt vietējās politiskās varas

pieejamību un lēmumu pieņemšanas

caurspīdīgumu

R 1.48 Veicināt izpildvaras atpazīstamību un

kapacitāti

U9 Paaugstināt pašvaldības kapacitāti

Sekmīgs vietējās lēmējvaras darbs un e-pārvalde

Aktīva un informēta vietējā sabiedrība par

pašvaldības aktualitātēm

Sekmīgs vietējās izpildvaras darbs

Aktīva un informēta vietējā sabiedrība par

pašvaldības aktualitātēm

2018.

2016.

2017.

2014.

2015.

Sējas novada dome,

izglītības iestādes

Sējas novada dome,

Sociālais dienests

Sējas novada dome,

Sociālais dienests

Sējas novada dome,

Sociālais dienests

Sējas novada dome,

Sociālais dienests

valsts budžeta līdzekļi,

privātie līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi,

valsts budžeta līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

2018. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

2018. Sējas novada dome Pašvaldības budžets


R 1.49 Īstenot pašvaldības darbinieku

kvalifikācijas celšanas pasākumus

R 1.50 Ieviest iekšējās kvalitātes kontroli un

radoši iniciatīvu vērtēšanu novada

pārvaldībā

R 1.51 Ieviest Vienas pieturas aģentūras

principu novada pārvaldībā

R 1.52 Izstrādāt pašvaldības iestāžu un

nozaru attīstības plānus

Paaugstināta pašvaldības administratīvā

kapacitāte

Paaugstināta pašvaldības administratīvā

kapacitāte

Uzlabota pašvaldības pakalpojumu pieejamība

iedzīvotājiem

Mērķtiecīgs un sekmīgs pašvaldības iestāžu darbs,

kas ir saskaņā ar novada kopējiem stratēģiskajiem

uzstādījumiem

68

2015. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

2016. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

2013. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

2016. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

R 1.53 Uzlabot informācijas apmaiņu par

pašvaldības

sniegtajiem

pakalpojumiem

Labi informēti iedzīvotāji par novadā

pieejamajiem pakalpojumiem

2018.

Sējas novada dome,

Administrācija

Pašvaldības budžets

R 1.54 Attīstīt sadarbību ar apkārtējām Kopīgi īstenoti projekti ar apkārtējo novadu

pašvaldībām

pašvaldībām un pieredzes apmaiņas pasākumi

R 1.55 Attīstīt starptautisko sadarbību Sadraudzības pašvaldības ārvalstīs

R 1.56

Veicināt NVO sektora aktivitāti un

atbalstīt to iniciatīvas

Regulāri NVO konkursi un projekti

Aktīvas vietējās biedrības

R 1.57 Izstrādāt un īstenot novada jaunatnes Izstrādāta stratēģija, aktīvi vietējie novada

politikas ilgtermiņa stratēģiju

jaunieši

U10 Uzlabot vispārējo komunikāciju un informācijas apriti

R 1.58 Pilnveidot novada mājaslapas saturu Pieejama informācija par valsts normatīvajiem

aktiem īsumā

R 1.59 Nodrošināt pašvaldības budžeta

izdevumu analīzi

R 1.60 Personificēt atgādinājumus un

vēstules

Nodrošināt informācijas aktualizēšanu reizi

nedēļā

Publiski pieejama pašvaldības budžeta izdevumu

analīze

Pilnveidota komunikācija ar vietējiem

iedzīvotājiem, uzņēmējiem

2018. Sējas novada dome

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

2018. Sējas novada dome

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

2018. Sējas novada dome fondu līdzekļi,

privātie līdzekļi

2018. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

2018.

2018.

2018.

Sējas novada dome,

Administrācija

Sējas novada dome,

izpilddirektors

Sējas novada dome,

Administrācija

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets


R 1.61 Attīstīt mērķtiecīgas sabiedriskās

attiecības ar iedzīvotājiem (t.sk.

uzņēmējiem un citām sociālajām

grupām)

Izstrādāts un ieviests efektīvs komunikācijas

mehānisms

69

2018.

R 1.62 Uzlabot starpnozaru komunikāciju Regulāras nozaru un starpnozaru speciālistu un

viedokļu līderu tikšanās un darba grupas 2018.

R 1.63 Iesaistīt jauniešus novada attīstības

plānošanā un projektos

R 1.64 Aktivizēt nevalstisko organizāciju

sektoru un interešu grupas diskusijās

un lēmumu pieņemšanā

Aktīvi un novada attīstības aktivitātēs iesaistīti

2018.

vietējie jaunieši

NVO un interešu grupas piedalās ar novada

attīstību saistītās diskusijās un aktivitātēs 2018.

Sējas novada dome,

Administrācija un

iestādes

Sējas novada dome,

Administrācija un

iestādes

Sējas novada dome

Sējas novada dome

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets,

privātie līdzekļi

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi, privātie

līdzekļi

SM2 PIEVILCĪGA DZĪVES TELPA AR KVALITATĪVIEM PAKALPOJUMIEM

Nr.

Rīcības (aktivitātes vai projekta)

nosaukums

Izpildes

Plānotais darbības rezultāts

termiņš

RV5 KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI UN INFRASTRUKTŪRA

U11 Rekonstruēt ūdens un kanalizācijas tīklus

Atbildīgais

Finanšu resursi/avoti

R 2.1

Rekonstruēt Lojas ciema ūdens un

kanalizācijas tīklus

Jauna urbuma izbūve

Kanalizācijas sistēmas attīstība „Jāņciemā”

2017.

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Fondu līdzekļi

R 2.2

Rekonstruēt un paplašināt Pabažu

ciema ūdens un kanalizācijas tīklus

Uzlabota un attīstīta ūdens un kanalizācijas

sistēma „Ezerskolai”, Pasta ielā; izbūvēta sūkņu

stacija pie pasta

2015.

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Fondu līdzekļi

R 2.3

Izbūvēt centralizētu kanalizācijas un

notekūdeņu sistēmu Murjāņu ciemā

Centralizēta kanalizācijas un notekūdeņu sistēma

Murjāņos

2016.

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Fondu līdzekļi

R 2.4

Izstrādāt normatīvus individuālo

dzīvojamo māju kanalizācijas un

sadzīves notekūdeņu bioloģiskai

attīrīšanai Gāršmuižas ciemā

Organizēta un ar normatīviem aktiem regulēta

Gāršmuižas ciema kanalizācijas un notekūdeņu

attīstīšana

2017.

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Fondu līdzekļi


70

R 2.5

Izveidot centralizētus kanalizācijas

tīklus Ābelītēs, Vaivariņos un

Jaunkrimuldā

Pieejami centralizētas kanalizācijas pakalpojumi

Ābelītēs, Vaivariņos un Jaunkrimuldā 2017.

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Fondu līdzekļi

R 2.6

Izstrādāt kārtību individuālo māju

pieslēgšanai pie centralizētās ūdens

un kanalizācijas tīkliem

Izstrādāta kārtība kāda notiek individuālo māju

pieslēgšana centralizētajiem ūdensapgādes un

kanalizācijas tīkliem

2016.

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

R 2.7

R 2.8

R 2.9

R 2.10

R 2.11

R 2.12

R 2.13

U12 Uzlabot centralizēto siltumapgādi un ēku energoefektivitāti

Atjaunot siltumapgādes tīklu Lojas Veikta tīkla „Sudrabkalni” – „Zeltiņi” izpēte un

ciemā

uzlabošana 2016.

Veikta tīkla „Katlu māja” – „Klubs” uzlabošana

Rekonstruēt iekšējos siltumapgādes Rekonstruēti iekšējie siltumapgādes tīkli „Jēņos”,

tīklus

„Bitītē” un „Klubā”

2015.

Veikt publisko ēku energoefektivitātes Īstenota novada administratīvā centra ēkas „Jēņi”

uzlabošanas pasākumus

siltināšana

Īstenota Pabažu pamatskolas siltināšana

Īstenota Lojas kultūras nama siltināšana (t.sk.

2015.

veikts energoaudits)

Īstenota PII „Bitīte” telpu siltināšana

Atjaunot „Ezerskolas” siltumapgādes Rekonstruēta „Ezerskolas” ēkas siltumapgādes

sistēmu

sistēma

2016.

Atjaunot Pabažu pamatskolas

Rekonstruēta Pabažu pamatskolas ēkas

siltumapgādes sistēmu

siltumapgādes sistēma

2017.

U13 Attīstīt dzīvojamo fondu

Veicināt jauna dzīvojamā fonda Izveidots jauns dzīvojamais fonds novada

attīstību

teritorijā

2018.

Veicināt apsaimniekošanas biedrību Aktīvas daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas

izveidi

biedrības 2018.

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Fondu līdzekļi,

privātie līdzekļi

Privātie līdzekļi

R 2.14

R 2.15

Veicināt daudzdzīvokļu māju

siltināšanu

Veicināt daudzdzīvokļu māju pagalmu

labiekārtošanu

Īstenoti daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti

Labiekārtoti daudzdzīvokļu māju pagalmi

2018.

2018.

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Fondu līdzekļi,

privātie līdzekļi

Fondu līdzekļi,

privātie līdzekļi


R 2.16

R 2.17

R 2.18

RV6 CEĻU INFRASTRUKTŪRA UN SABIEDRISKAIS TRANSPORTS

U14 Uzlabot autoceļu kvalitāti

Rekonstruēt valsts reģionālo autoceļu Veikta autoceļa rekonstrukcija, uzlabota

P6 Saulkrasti – Sēja - Ragana

satiksmes drošība

2016. Satiksmes ministrija Valsts budžeta līdzekļi

Rekonstruēt valsts vietējos autoceļus Veikta autoceļu rekonstrukcija, uzlabota

V88 Jaunzemnieki - Rītiņas un

satiksmes drošība 2018. Satiksmes ministrija Valsts budžeta līdzekļi

V78 Saulkrasti - Vidriži

Rekonstruēt pašvaldības autoceļus un Autoceļa Loja - Ragana asfalta seguma izbūve 2018.

ielas

Autoceļa Murjāņi - Beltes - Kadaga asfalta

seguma izbūve

2018.

Autoceļa Vidrižu šos. - Brankšas - Bīriņu šos.

2017.

71

asfalta seguma izbūve

Rekonstruēta Maija iela un izbūvēts gājēju celiņš 2016.

Rekonstruēta Krasta iela un izbūvēts gājēju celiņš 2016.

Rekonstruēts autoceļš Murjāņu veikals –

2016.

Jaunkrimulda

Rekonstruēts Vecais Gaujas ceļš un izveidots

savienojums ar Saulkrastu ceļu

2018.

Rekonstruēts autoceļš Eglaines – Eipuri 2018.

Rekonstruēts autoceļš uz Stēderu kapiem 2015.

Rekonstruēts autoceļš uz d/s „Vairvariņi” 2018.

Rekonstruēts Vecais Murjāņu ceļš 2018.

Sējas novada dome

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

R 2.19 Rekonstruēt autoceļu tiltus Rekonstruēts tilts pār Loju

Rekonstruēts tilts pār Ķīšupi

2017. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

U15 Attīstīt gājējiem un velobraucējiem nepieciešamo infrastruktūru

R 2.20 Izveidot velosipēdistu celiņu posmā Izveidots velosipēdistu un gājēju ceļš līdz Gaujas

Pašvaldības budžets,

„Murjāņi– Loja – Sējas skola – Sēja –

Pabaži”

tiltam 2018. Sējas novada dome fondu līdzekļi,

valsts budžeta līdzekļi

R 2.21 Uzlabot gājēju satiksmes organizāciju Nodrošināta ceļu satiksmes drošība Pabažos

Pašvaldības budžets,

2015. Sējas novada dome

posmā „Pasta ēka – Skola”

fondu līdzekļi

R 2.22

Pilnveidot ielu apgaismojumu gājēju

celiņam Murjāņos, izbūvēt veloceliņu

Uzlabots ielu apgaismojums Murjāņu ciemā

Izbūvēts velosipēdistu celiņš no Gaujas tilta līdz

Murjāņu Sporta ģimnāzijai (gar A3 šoseju)

2015.

Sējas novada dome,

Satiksmes ministrija

Valsts budžeta līdzekļi


R 2.23

R 2.24

R 2.25

R 2.26

Uzlabot gājēju drošību, pilnveidojot

ielu apgaismojumu un ieviešot citus

satiksmes drošības infrastruktūras

elementus

Pieskaņot sabiedriskā transporta

kursēšanas laikus iedzīvotāju

vajadzībām

Uzlabot sabiedriskā transporta

pieejamību posmā „Sigulda – Turaida

– Sēja – Loja – Murjāņi”

Nodrošināt iespēju izmantot

pašvaldības autotransportu (ar

pacēlāju)

Nodrošināta ceļu satiksmes drošība novadā

72

2017. Sējas novada dome Valsts budžeta līdzekļi

U16 Uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību

Iedzīvotāju vajadzībām atbilstoši sabiedriskā

transporta kursēšanas laiki 2018. Sējas novada dome

Pieejams sabiedriskais transports

Pieejams pašvaldības autotransports (ar pacēlāju)

nepieciešamības gadījumā

Pašvaldības budžets,

valsts budžeta līdzekļi

2018. Sējas novada dome Valsts budžeta līdzekļi

2018. Sējas novada dome

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

RV7 PUBLISKĀ ĀRTELPA

U17 Labiekārtot ciemu teritorijas

R 2.27 Attīstīt Lojas ciema publisko ārtelpu Atpūtas parks pie Lojas kultūras nama (t.sk.

ainavu projekta izstrāde)

Modernizēts un labiekārtots sporta laukums

Labiekārtota PII „Bitīte” teritorija

Labiekārtota pašvaldības administratīvās ēkas

teritorija

Ierīkots skeitparks ciema teritorijā

R 2.28 Attīstīt Pabažu ciema publisko ārtelpu Izveidoti rotaļu un atpūtas laukumi bērniem

Labiekārtota Pabažu pamatskolas teritorija (t.sk.

izveidota Zaļā taka)

Izveidots skeitparks ciema teritorijā

R 2.29 Attīstīt Murjāņu ciema publisko Vispārēja ciema labiekārtošana

ārtelpu

Sadarbība ar Krimuldas novada pašvaldību ciema

attīstībā

R 2.30 Attīstīt Sējas ciema publisko ārtelpu Izveidots rotaļu un atpūtas laukums bērniem

Labiekārtota Sējas parka estrāde (ar elektrību)

2017.

2018.

2018.

2018.

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi,

privātie līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi,

privātie līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi,


R 2.31

Attīstīt Jaunkrimuldas, Ābelītes un

Vaivariņu ciemu publisko ārtelpu

Izstrādāts ainavu projekts (pieejamībai pie

apskates objektiem)

Labiekārtota dīķa teritorija

Nodrošināts apgaismojums

Izveidots skeitparks ciema teritorijā

Vispārēja ciemu labiekārtošana un sakopšana

R 2.32 Veicināt privātīpašumā esošo

Izstrādāta nodokļu politika degradētu teritoriju

degradēto teritoriju un objektu

sakārtošanu

sakārtošanas veicināšanai

Sakārtots Vilkugravas īpašums Pabažu ciemā

2018.

R 2.33 Izveidot un labiekārtot publiskās zaļās A.Skujiņas piemiņas vietas kā novada zaļā zona

zonas

Sējas parks kā novada zaļā zona

Sējas skolas parks kā novada zaļā zona

2018.

Purvu takas kā novada zaļā zona

U18 Attīstīt videi draudzīgu atkritumu apsaimniekošanu

R 2.34 Izveidot atkritumu šķirošanas

Atkritumu šķirošanas laukums Lojā

laukumus

Atkritumu šķirošanas laukumi izglītības iestādēs

Murjāņos, Sējā un Pabažos

2016.

Atkritumu šķirošanas laukumi citos ciemos

R 2.35 Celt sabiedrības vides izglītības līmeni Atkritumu šķirošanas iespējas izglītības iestādēs

Regulāra informācija par atkritumu šķirošanu

avīzē, mājaslapā

2018.

Iedzīvotāju dalība vides sakārtošanas akcijās

U19 Nodrošināt vides un informācijas pieejamību

R 2.36 Nodrošināt pašvaldības un sabiedrisko Pieejama vide personām ar funkcionāliem

iestāžu pieejamību iedzīvotājiem ar traucējumiem 2016.

funkcionāliem traucējumiem

R 2.37 Nodrošināt publisko ūdeņu pieejamību Nodrošināta pieejamība pie Gaujas upes

Nodrošināta pieejamība pie Pabažu ezera

2018.

R 2.38

Izveidot ģērbtuves un publiskās

tualetes pie publiskajiem ūdeņiem

73

2018.

Nodrošināta pieejamība pie Lojas upes

Ierīkotas ģērbtuves un publiskās tualetes atpūtas

vietās 2015.

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Sējas novada dome,

Komunālā daļa

Sējas novada dome,

atkritumu

apsaimniekošanas

uzņēmumi

Sējas novada dome,

apsaimniekošanas

uzņēmumi

Sējas novada dome

Sējas novada dome

Sējas novada dome

privātie līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi, privātie

līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi,

privātie līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi,

privātie līdzekļi

Fondu līdzekļi,

privātie līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi,

privātie līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi


74

R 2.39

Izvietot ceļazīmes un norādes uz

nozīmīgiem objektiem novada

teritorijā

Izvietotas ceļazīmes un norādes novada teritorijā

2018.

Sējas novada dome

Pašvaldības budžets,

valsts budžeta līdzekļi,

fondu līdzekļi

R 2.40

Izvietot informatīvas kartes - stendus

novada teritorijā

Izvietotas informatīvas kartes - stendi novada

teritorijā 2018.

Sējas novada dome

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

R 2.41

Nodrošināt publiskā interneta

pieejamību novada teritorijā

Pieejami publiskā interneta punkti ciemos

2018. Sējas novada dome

Fondu līdzekļi,

privātie līdzekļi

RV8 DROŠĪBA

U20 Uzlabot sabiedrības drošību

R 2.42 Nodrošināt iedzīvotāju fizisko drošību Pieejama vietējā policija 2017. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

R 2.43

R 2.44

R 2.45

R 2.46

Nodrošināt iedzīvotāju emocionālo

drošību

Uzlabot domes administratīvās

komisijas darbu

Izglītot iedzīvotājus par to, kā rīkoties

krīzes situācijas

Veicināt iedzīvotāju pilsonisko

atbildību

Preventīvs sociālā dienesta, Bāriņtiesas, izglītības

u.c. iestāžu darbs 2018.

Savstarpēja tolerance iedzīvotāju starpā

Sekmīgs un aktīvs novada domes administratīvās

komisijas darbs

Zinoši novada iedzīvotāji

Pilsoniski atbildīga vietējā sabiedrība

2018.

2018.

2018.

Sējas novada dome,

Sociālais dienests,

Bāriņtiesa, izglītības

iestādes

Sējas novada dome

Sējas novada dome,

iestādes

Sējas novada dome,

iestādes

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets

Pašvaldības budžets


SM3 DAUDZVEIDĪGAS EKONOMISKĀS AKTIVITĀTES, ILGTSPĒJĪGI IZMANTOJOT DABAS VĒRTĪBAS UN

RESURSUS

75

Nr.

R 3.1

R 3.2

R 3.3

R 3.4

R 3.5

R 3.6

R 3.7

R 3.8

R 3.9

Rīcības (aktivitātes vai projekta)

nosaukums

Izveidot Sējas novada uzņēmēju datu

bāzi

Uzlabot savstarpējo pašvaldības un

uzņēmēju informācijas apriti

Izveidot sadarbības organizāciju,

piesaistot koordinatoru

Veicināt sadzīves pakalpojumu

piedāvājuma paplašināšanos novadā

Piesaistīt uzņēmējdarbības

konsultantu

Piesaistīt darba aizsardzības

speciālistu

Veidot pašvaldības fondu

uzņēmējdarbības atbalstam

Nodrošināt pašvaldības telpu nomas

iespējas ar atvieglojumiem

Pielāgot nodokļu atvieglojumus

uzņēmumiem, kas veicina novada

ekonomisko izaugsmi

Izpildes

Plānotais darbības rezultāts

termiņš

RV9 UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE

U20 Uzlabot uzņēmēju un pašvaldības sadarbību

Aktuāla informācija par vietējiem novada

uzņēmējiem un lauksaimniekiem 2018.

Regulāra aktuālākās informācijas apmaiņa starp

pašvaldību un uzņēmējiem

Izveidota Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome

Pieejami daudzveidīgi sadzīves pakalpojumi

U21 Veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi

Pieejams uzņēmējdarbības konsultants

topošajiem un esošajiem novada uzņēmējiem

Pieejamas darba aizsardzības speciālista

konsultācijas

Izveidots pašvaldības fonds vietējās

uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai

Pieejamas telpas uzņēmējdarbībai

Iespējami nodokļu atvieglojumi vietējiem

uzņēmumiem (saskaņā ar valsts noteiktajiem

normatīvajiem aktiem)

Atbildīgais

Sējas novada dome,

LAD

Finanšu resursi/avoti

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

2018. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

2018. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

2018. Sējas novada dome

Pašvaldības budžets,

privātie līdzekļi

2017. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

2015. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

2015. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

2018. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

2018. Sējas novada dome Pašvaldības budžets

R 3.10 Veicināt amatniecības attīstību Daudzveidīgs mākslas amatniecības produkcijas

piedāvājums

Pieejama un pieprasīta pārtikas amatniecības

(mājražošanas) produkcija

2018.

Sējas novada dome,

LAD

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi, privātie

līdzekļi


76

R 3.11

R 3.12

R 3.13

R 3.14

R 3.15

R 3.16

Veicināt mazās un vidējās

uzņēmējdarbības attīstību novadā

Veicināt tradicionālās

lauksaimniecības attīstību

Veicināt netradicionālās

lauksaimniecības attīstību

Nodrošināt aktuālāko

lauksaimniecības informāciju

zemnieku saimniecībām

Izpētīt vēja enerģijas izmantošanas

iespējas novadā

Paplašināt biogāzes izmantošanu

novadā

Teritorijas plānojumā paredzētas ražošanas un

komerciāla rakstura teritorijas

Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru

ražošanas teritoriju attīstībai

Izveidoti jauni uzņēmumi un attīstīti esošie

RV10 LAUKSAIMNIECĪBA

U22 Veicināt lauksaimniecības attīstību

Attīstīta tradicionālā lauksaimniecība

Attīstīta netradicionālā lauksaimniecība

2018. Sējas novada dome

2018.

2018.

Pieejamas lauksaimniecības speciālista

konsultācijas 2018.

RV12 RESURSI

U23 Nodrošināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu

Atjaunojamo energoresursu izmantošana

Atjaunojamo energoresursu izmantošana

R 3.17 Veicināt zivju resursu atjaunošanu Atjaunojamo energoresursu izmantošana

R 3.18

R 3.19

Veicināt novada lauku vides un dabas

daudzveidības saglabāšanu

Pilnveidot dabas un kultūrvēsturiskā

mantojuma apskates objektus, tos

labiekārtojot un nodrošinot to

saglabāšanu

Daudzveidīga lauku vide

Sējas novada dome,

LAD

Sējas novada dome,

LAD

Sējas novada dome,

LAD

2015. Sējas novada dome

2016. Sējas novada dome

2018. Sējas novada dome

2018. Sējas novada dome

U24 attīstīt tūrisma infrastruktūru un piedāvājumu

Sakopti Gaujas upes krasti

Sakopti Lojas upes krasti

Izveidotas purva pastaigu un izziņas takas

2018. Sējas novada dome

Labiekārtota Pabažu ezera apkārtne

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi, privātie

līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi, privātie

līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi, privātie

līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi, privātie

līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi, privātie

līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi, privātie

līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi, privātie

līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi, privātie

līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi, privātie

līdzekļi


77

R 3.20

R 3.21

R 3.22

Veicināt esošās infrastruktūras

izmantošanu kultūras un sporta

pasākumu un nometņu rīkošanai

Izstrādāt un izveidot aktīvā tūrisma

takas un maršrutus

Nodrošināt aktuālu tūrisma

informāciju par vietējo tūrisma

piedāvājumu

Labiekārtota piemiņas vieta Austrai Skujiņai

Labiekārtots Sējas parks

Sakopta un labiekārtota Sējas ozola apkārtne

Paplašināts Sējas skolas muzejs

Sakoptas Senkapu un Ugunskapu teritorijas

Regulāri sporta un kultūras pasākumi Sējas

pamatskolā un sporta kompleksā

Regulāri pasākumi viesu namos

2018. Sējas novada dome

Regulāri sporta pasākumi Murjāņu sporta

ģimnāzijā

Sadarbība ar apkārtējiem novadiem un reģiona

pašvaldībām

2018. Sējas novada dome

Pieejama tūrisma informācija nozīmīgākajos

tūrisma informācijas kanālos 2018. Sējas novada dome

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi, privātie

līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi

Pašvaldības budžets,

fondu līdzekļi


INVESTĪCIJU PLĀNS

Investīciju plāns ir Rīcības plāna sastāvdaļa, kurā ietvertas plānotās Sējas novada investīcijas turpmākajiem 7 gadiem. Investīciju plānu ieteicams aktualizēt

katru gadu, ņemot vērā tā izpildes progresu un kārtējam gadam apstiprināto budžetu, nemainot Attīstības programmas Stratēģisko daļu.

Investīciju plāns ietver sekojošu informāciju:

• projekta nosaukums;

• projekta pamatojums – saistība ar Attīstības programmā noteiktajiem uzdevumiem, kā arī projektu savstarpējā papildinātība;

• projekta indikatīvā summa un finanšu instrumenti;

• plānotie projekta rezultāti;

• informācija par plānoto projekta uzsākšanas un noslēguma laiku un projekta partneriem.

78

PROJEKTA NOSAUKUMS

PAPILDINĀTĪBA

AR CITIEM

ATBILSTĪBA PROJEKTIEM

VIDĒJA (NORĀDĪT

TERMIŅA PROJEKTA

PRIORITĀTĒM, N.P.K.)

RĪCĪBĀM

INDIKATĪVĀ

SUMMA

(LVL)

PAŠVALDĪBAS

BUDŽETS

FINANŠU INSTRUMENTS, (LVL VAI %)

ES

FONDU

FINANSĒ-

JUMS

PRIVĀTAIS

SEKTORS

CITI FINANSĒ-

JUMA AVOTI

PROJEKTA PLĀNOTIE DARBĪBAS

REZULTĀTI UN TO REZULTATĪVIE

RĀDĪTĀJI

PLĀNOTAIS LAIKA POSMS

PROJEKTA PROJEKTA

UZSĀKŠANAS REALIZĀCIJAS

DATUMS ILGUMS

PARTNERI

1. Atpūtas parka izveidošana un

rotaļu laukuma izveide

bērniem Lojas kultūras nama

teritorijā

2. Austras Skujiņas piemiņas

vietas sakārtošana

3. Lojas kultūras nama

zemskatuves telpu izbūve un

mansarda 1.stāva izbūve,

ventilācijas rekonstrukcija,

siltināšana.

4. Amatiermākslas attīstība un

pilnveidošana

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

R 1.26 3. 12 000 25% 75% - -

R 1.27 16. 5000 100% - - -

R 1.25 1., 4. 30 000 25% 75% - -

R 1.31 3., 27.

tiks

precizēts

100% - - -

Izveidots atpūtas parks un

rotaļu laukums bērniem Lojas

kultūras nama teritorijā

Labiekārtota piemiņas vietas

apkārtne

Izbūvētas telpas zem

skatuves un veikta mansarda

1.stāva izbūve, siltināšanas

pasākumi Lojas kultūras

nama ēkā

Aktīvi vietējie

amatiermākslas kolektīvi;

pieejamas labiekārtotas

telpas izstādēm

2013. 2013. -

2013. 2013. -

2013. 2014. -

2013. 2018. -


79

5. Biznesa eksperta pieejamība

un konsultācijas

6. Jauniešu centra izveide

7. Administratīvās ēkas

siltināšana, lifta izbūve uz

2.stāvu

R 3.5 25. 6000 100% - - -

R 1.14.

R 1.46.

R 1.41.,

R 2.9.,

R 2.36.

Pieejams uzņēmējdarbības

konsultants topošajiem un

esošajiem novada

uzņēmējiem

2013. 2018. -

13. 15 000 30% 70% - - Izveidots Jauniešu centrs 2014. 2015. -

9., 18. 250 000 25% 75% - -

Īstenota novada

administratīvā centra ēkas

„Jēņi” siltināšana, ierīkots

lifts

2014. 2015. -

8. Apgaismota gājēju un

veloceliņa izbūve Murjāņu

ciemā gar A3 no Gaujas tilta

līdz Murjāņu Sporta ģimnāzijai

(A3 ceļa posmā no 1,3. km līdz

4,0. km)

9. Sabiedrisko iestāžu

pieejamība cilvēkiem ar īpašām

vajadzībām

10. Ambulatoro veselības aprūpes

pakalpojumu pilnveidošana

11. Dabas aizsargājamo teritoriju

sociālekonomiskā potenciāla

uzlabošana tūrisma

pakalpojumu attīstībai

R 2.22. 15., 31. 160 000 - - -

100% (valsts

budžeta

finansējums

R 2.36. 7., 12. 20 000 25% 75% - -

R 1.41 14. 50 000 100% - - -

R 3.19.,

R 3.21.

16. 300 000 25% 75% - -

Izbūvēts gājēju un veloceliņš

Pašvaldības un sabiedriskās

ēkas pieejamas un atbilstoši

aprīkotas cilvēkiem ar īpašām

vajadzībām

Kvalitatīvi un pieejami

veselības aprūpes

pakalpojumi novada teritorijā

Izstrādāti tūrisma maršruti,

labiekārtoti un attīstīti dabas

un kultūrvēsturiskā

mantojuma objekti un

teritorijas (Gaujas un Lojas

upju krasti, Dzelves-Kroņa

purva pastaigu un izziņas

takas u.c.); izveidota tūrisma

informācijas sistēma

2014. 2015.

Satiksmes

ministrija

2014. 2016. -

2014. 2018. -

2014. 2018.

Apkārtējās

pašvaldības

12. Lasītavas telpu izveide Sējas

novada bibliotēkā, bibliotēkā

„Ainavas” un Pabažu bibliotēkā

R 1.39. 9. 21 000 100% - - -

Ierīkotas lasītavas Sējas

novada bibliotēkā, bibliotēkā

„Ainavas” un Pabažu

bibliotēkā

2015. 2015. -


13. Jauno māmiņu kluba izveide

14. Izglītības iestāžu

nodrošināšana ar medpunktu

15. Murjāņu sporta ģimnāzijas

infrastruktūras uzlabošana un

atjaunošana

16. Sējas parka un ozola apkārtnes

labiekārtošana, parka

atjaunošana

R 1.14.,

R 1.46.

6. 5000 25% 75% - -

R 1.40. 10. 12 000 100% - - -

R 1.23. 8. 6 000 000 - - -

R 1.28.,

R 2.30.

100% (valsts

budžeta

finansējums

2.,11. 20 000 25% 75% - -

17. "Pusceļa mājas" izveide, kas

kalpo kā aprūpes iestāde,

pansionāts un krīzes centrs R 1.45. 26. 120 000 20% 50% - 30%

18. Pabažu pamatskolas ēkas

siltināšana

R 1.9. 7., 19. 150 000 25% 75% - -

19. PII izveide Pabažos R 1.2. 18. 45 000 100% - - -

20. P6 Saulkrasti - Sēja - Ragana

valsts autoceļa rekonstrukcija

21. Maija ielas rekonstrukcija (0,8

km) un gājēju celiņa izbūve

22. Krasta ielas rekonstrukcija,

gājēju celiņa izbūve (0,2 km)

23. Autoceļa Murjāņu veikals -

Jaunkrimulda C80-92-C8 (ceļa

posmā no 0,0. km līdz 1,71.

km) rekonstrukcija

24. V79 Sēja - Murjāņi valsts

autoceļa satiksmes drošības

uzlabošana

R 2.16.

R 2.18.

R 2.18.

R 2.18.

R 2.23.

20.-24.,

28.-35.

20.-24.,

28.-35.

20.-24.,

28.-35.

20.-24.,

28.-35.

20.-24.,

28.-35.

Tiks

precizēts

- - -

100% (valsts

budžeta

finansējums)

150 000 100% - - -

30 000 100% - - -

150 000 100% - - -

Tiks

precizēts

- - -

100% (valsts

budžeta

finansējums

80

Izveidota un labiekārtota

Jauno māmiņu kluba

aktivitāšu vieta; regulāras

aktivitātes

Prasībām atbilstoši veselības

punkti visās izglītības

iestādēs

Apkures sistēmas pārbūve,

siltināšana, sporta būvju

būvniecība, telpu

rekonstrukcija

Labiekārtota parka apkārtne,

estrāde; pastaigu takas;

ierīkoti soliņi un

apgaismojums

Pieejami īslaicīgi sociālās

rehabilitācijas pakalpojumi

un palīdzība krīzes situācijā

nonākušām personām

Paaugstināta Pabažu

pamatskolas ēkas

energoefektivitāte

Pieejami pirmskolas izglītības

pakalpojumi Pabažos

Veikta autoceļa

rekonstrukcija

Veikta ielas rekonstrukcija,

izbūvēts gājēju celiņš

Veikta ielas rekonstrukcija,

izbūvēts gājēju celiņš

Veikta autoceļa

rekonstrukcija

Uzlabota satiksmes drošība

Lojā, Birzēs un Sējā

2015. 2015. -

2015. 2015.

-

2015. 2016. IZM

2015. 2016. -

2015. 2016. -

2015. 2016. -

2015. 2016. -

2015. 2016. -

2015. 2016. -

2015. 2016. -

2015. 2016. -

2015. 2017.

-


81

25. Ražošanas teritorijas izveide

investoru piesaistei

26. Veļas mazgāšanas un dušas

pieejamība

27. Saieta nama izveide Sējas

ciemā

28. Autoceļa Vidrižu šos. -

Brankšas - Bīriņu šos. (1,4 km)

asfalta seguma izbūve

29. Tilta un autoceļa Tilts pār

Ķīšupi - ceļš 80-92-C41 Vidrižu

šos. - Brankšas - Bīriņu šos.

rekonstrukcija

30. V78 Saulkrasti - Vidriži valsts

autoceļa rekonstrukcija

31. Veloceliņa izbūve maršrutā

Murjāņi - Loja - Sējas skola -

Pabaži

32. V88 Jaunzemnieki - Rītiņas

valsts autoceļa rekonstrukcija

33. Autoceļa Loja - Ragana (3,1

km) asfalta seguma izbūve

34. Autoceļa Murjāņi - Beltes -

Kadaga (12 km) asfalta seguma

izbūve

35. Tilta un autoceļa Tilts pār Loju

- ceļš 80-92-C6 Loja - Krimuldas

pag. rekonstrukcija

R 3.11. 5. 3 500 000 40% - - 60%

R 1.43. 17. 25 000 25% 75% - -

R 1.29. 4. 60 000 100% - - -

R 2.18.

R 2.19.

R 2.17.

R 2.20.

R 2.17.

R 2.18.

R 2.18.

R 2.19.

20.-24.,

28.-35.

20.-24.,

28.-35.

20.-24.,

28.-35.

8., 20.-

24., 28.-

35.

20.-24.,

28.-35.

20.-24.,

28.-35.

20.-24.,

28.-35.

20.-24.,

28.-35.

Sagatavotas ražošanas

teritorijas investoru

piesaistei; sakārtoti zemes

gabali ar pievedceļiem un

komunikācijām

Pieejamas publiskās dušas un

veļas mazgāšanas

pakalpojumi

Labiekārtots saieta nams

Sējas ciemā

2015. 2018. -

2016. 2016. -

2016. 2017. -

200 000 100% - - - Veikta autoceļa asfaltēšana 2016. 2017. -

100 000 100% - - -

600 000 - - -

100% (valsts

budžeta

finansējums

600 000 25% 75% - -

800 000 - - -

100% (valsts

budžeta

finansējums

Rekonstruēts tilts, uzlabota

satiksmes drošība

Veikta autoceļa

rekonstrukcija

Izbūvēts veloceliņš (projekts

saistīts ar Eiro Velo tīklu pie

Gaujas tilta)

2016. 2017. -

2016. 2018. -

2016. 2018.

Veikta autoceļa asfaltēšana 2017. 2017. -

400 000 25% - - 75% Veikta autoceļa asfaltēšana 2017. 2018. -

1 000 000 30% 30% - 40% Veikta autoceļa asfaltēšana 2017. 2018. -

80 000 100% - - -

Rekonstruēts tilts, uzlabota

satiksmes drošība

2017. 2018. -


PROGRAMMAS ĪSTENOŠANA

Attīstības programmas sekmīgas īstenošanas

priekšnosacījumi ir sekojoši:

UZRAUDZĪBAS PLĀNS

1) noteikts atbildīgais par attīstības

programmas īstenošanu;

2) attīstības programmas īstenošana notiek

organizēti;

3) attīstības programmas īstenošana ir

sasaistīta ar Sējas novada budžetu.

Sējas novada Attīstības programmas īstenošana

tiek nodrošināta 2 līmeņos:

1) politiskajā līmenī, ko nodrošina Sējas

novada dome un domes komitejas;

2) izpildes līmenī, ko nodrošina Sējas novada

administrācija, iestāžu vadītāji.

PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS

UZRAUDZĪBA

Uzraudzības sistēma ir būtisks Attīstības

programmas īstenošanas elements, kas nodrošina

organizētu programmas īstenošanu. Uzraudzības

sistēma palīdz:

1) izmērīt teritorijas attīstību;

2) izmērīt attīstības programmas

īstenošanas rezultātus;

3) novērtēt attīstības programmas

īstenošanas rezultātu radīto ietekmi

ilgākā laika periodā.

Turklāt uzraudzības sistēmas kalpo sekojošu

uzdevumu izpildei:

1) nodrošināt attīstības programmā izvirzīto

mērķu sasniegšanu, identificējot

pārmaiņas pašvaldībā kopumā un pa

jomām;

2) nodrošināt pašvaldības attīstības

novērtēšanas iespējas;

3) sekmēt kvalitatīvu, efektīvu un

caurspīdīgu attīstības programmas

ieviešanu un uzraudzību, nodrošinot ar

informāciju par attīstības plānošanas

dokumenta īstenošanas sasniegumiem -

sabiedrību, politiķus un citas ieinteresētās

puses;

4) pamatot attīstības programmas

aktualizācijas nepieciešamību;

5) veicināt pašvaldības struktūrvienību, valsts

institūciju, komersantu un sabiedrības

koordinētu darbību pašvaldības attīstības

jautājumos.

UZRAUDZĪBAS PROCESS

Uzraudzības process norisinās 2 veidos – ikgadēji

un reizi 3 gados. Abos gadījumos tiek izstrādāts

Uzraudzības ziņojums

IKGADĒJI

Vienlaicīgi ar pašvaldības publiskā pārskata

izstrādi tiek veikts Sējas novada Attīstības

Programmas uzraudzības process 3 soļos:

1) tiek apkopoti dati par īstenotajām

rīcībām, saskaņā ar Rīcības plānu,

2) tiek apkopoti teritorijas attīstības rādītāju

dati;

3) tiek apkopoti dati par darbību

rezultatīvajiem rādītājiem

1) Dati par īstenotajām rīcībām

2) Sējas novada teritorijas attīstības rādītāju dati

3) Dati par darbību rezultatīvajiem rādītājiem

Sējas novada Attīstības Programmas Ikgadējis

Uzraudzības ziņojums

Ilustrācija 11: Priekšlikums ikgadējai programmas uzraudzībai

Izrietot no šiem trim soļiem, tiek izstrādāts

ikgadējais uzraudzības ziņojums par attīstības

programmas ieviešanu (norādītas veiktās

darbības uzdevumu izpildes sasniegšanas

virzienā, ietverts uzraudzības rādītāju

apkopojums).

82


83

REIZI 3 GADOS

Papildus katru gadu veicamajām darbībām

uzraudzības procesa ietvaros tiek veikts Sējas

novada Attīstības Programmas uzraudzības

process reizi 3 gados, kurā tiek veikta padziļināta

izpēte un raksturojums par rādītājiem. Šajā

gadījuma tiek:

1) veikta novada iedzīvotāju aptauja;

2) apkopoti iegūtie politikas rezultātu

rādītāji;

Par iedzīvotāju aptaujas pamatu var izmantot

Attīstības programmas izstrādē izmantoto

anketas paraugu, kurā iedzīvotāji vērtē

pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī

vispārējās attīstības tendences un būtiskākās

problēmas.

Izrietot no šiem diviem soļiem, tiek izstrādāts 3

gadu pārskata ziņojums par attīstības

programmas ieviešanu, norādot attīstības

programmas rādītāju sasniegumus 3 gadu

1) Sējas novada iedzīvotāju aptauja

2) Politikas rezulātu rādītāji

Sējas novada Attīstības Programmas 3 gadu

pārskata ziņojums

(2) IEVIEŠANAS IZVĒRTĒJUMS:

• ieviešanas process un sadarbība ar sociālajiem

partneriem,

• izvērtējums par izvirzīto prioritāšu, mērķu un

rīcību sasniegšanu,

• rezultatīvo rādītāju izvērtējums un ietekme uz

novada attīstību,

• Investīciju plāna izvērtējums, kas ietver

pārskatu par finanšu izlietojumu un prognozes

sasaistē ar pašvaldības budžetu.

(3) SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI:

• galvenās problēmas un iespējas novada

turpmākai attīstībai,

• secinājumi par nepieciešamo problēmu

risināšanu vai padziļinātu izpēti,

• rekomendācijas Attīstības programmas

grozījumiem un/vai aktualizācijai,

• priekšlikumi Attīstības programmas

aktualizēšanai.

Balstoties uz sagatavoto Uzraudzības ziņojumu,

Sējas novada dome pieņem lēmumu par Attīstības

programmas grozījumiem un/vai aktualizāciju.

Uzraudzības ziņojums var tikt izmantots

pašvaldības budžeta plānošanai, kā arī ikgadējā

publiskā pārskata sagatavošanai.

Bez Uzraudzības ziņojuma, Sējas novada

pašvaldība ir izveidojusi rezultatīvo rādītāju datu

bāzi, kurā tiek fiksētas izmaiņas rādītājos.

Ilustrācija 12: Priekšlikums programmas uzraudzībai reizi 3

gados

periodā.

PRIEKŠLIKUMS ATTĪSTĪBAS

PROGRAMMAS UZRAUDZĪBAS

ZIŅOJUMA STRUKTŪRAI

Uzraudzības ziņojumu veido 3 daļas: (1) ievads, (2)

AP ieviešanas izvērtējums, (3) secinājumi un

priekšlikumi.

(1) IEVADS:

• uzraudzības ziņojuma sagatavošanas mērķis,

• laika periods, par kādu uzraudzības ziņojums

sagatavots,

• uzraudzības ziņojuma struktūra un

sagatavošanā iesaistītie.

UZRAUDZĪBAS RĀDĪTĀJI

Ikgadējā ziņojuma sagatavošanai un pašvaldības

var izmantot 3 tabulas:

(1) Teritorijas attīstības rādītāju tabula,

(2) Darbības rezultātu rādītāju tabula,

(3) Uzdevumu un rīcību izpildes uzraudzības

tabula.

3 gadu pārskata ziņojuma sagatavošanai var

izmantot (4) Politisko rezultātu rādītāju tabulu,

kuru sagatavo, balstoties uz iedzīvotāju aptaujas

rezultātiem.

Uzraudzības rādītāju tabulas iespējams koriģēt

pēc pašvaldības ieskatiem un pieejamajiem

datiem, piemēram, papildināt ar citiem būtiskiem

rezultātu indikatoriem, kas palīdz analizēt novada

ikgadējās un vidēja termiņa attīstības tendences.


84

(1) TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS RĀDĪTĀJU TABULA

Gads 47

Iedzīvotāju skaits gada

sākumā

Demogrāfiskās slodzes

līmenis

Bezdarba līmenis

( % )

Iedzīvotāju ienākuma

nodokļa apmērs uz vienu

iedzīvotāju (latos) 48

Teritorijas attīstības

indekss

Rādītājs Izmaiņas Rādītājs Izmaiņas Rādītājs Izmaiņas Rādītājs Izmaiņas Rādītājs Izmaiņas

2011. 2524 459,0 9,6 300,1 0,910

2012. 2462 -62 470,7 +11,7 8,1 318,6 +18,5 0,898 -0,012

2013.

2014.

2015.

2016.

2017.

2018.

Vēlamais

sasniedzamais

rādītājs uz

2019.gada sākumu

Ne

mazāk

par 2500

Ne

augstāk

par 530

Ne vairāk

par 7%

Ne zemāk par

400

Ne zemāks

par 0,850

47 Reģionu attīstība Latvijā 2010, 2011 (dati uz 2011. un 2012.gada sākumu), VRAA (pamatā izmantoti Iedzīvotāju reģistra dati (PMLP), nevis CSP dati)

48 Rādītājs par iepriekšējo gadu (piemēram, rādītājs uz 2011.gada sākumu atspoguļo aprēķinu par 2010.gadu)


85

(2) DARBĪBAS REZULTĀTU RĀDĪTĀJU TABULA

Nr. Rādītājs Datu avots Bāzes

gads

Pašreizējā

vērtība

Sasniedzamais rādītājs

2018.gadā

1. Dabiskais pieaugums CSP 2011. -5 Vairāk par 3

2. Dzimušo skaits CSP 2011. 20 Vairāk par 25

3. Noslēgto laulību skaits CSP 2011. 10 Vairāk par 10

4. Migrācijas saldo CSP 2010. 44 Vairāk par 45

5. Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi uz vienu Valsts kase 2011. 570 Vairāk par 650

iedzīvotāju (LVL)

6. Vidējais novada mājaslapas apmeklējumu skaits www.websiteoutlook.com 2011. 65 Vairāk par 100

dienā

7. Laikraksta „Sējas novada ziņas” tirāža mēnesī Pašvaldība 2011. 1000 Vairāk par 1000

8. Izglītojamo skaits PII „Bitīte” Pašvaldība 2011. 88 Vairāk par 90

9. Izglītojamo skaits pamatskolas izglītības iestādēs Pašvaldība 2011. 170 Vairāk par 190

(Sējas pamatskola un Pabažu pamatskola kopā)

10. Audzēkņu skaits Sējas Mākslas un Mūzikas skolā Pašvaldība 2011. 77 Vairāk par 80

11. Izglītojamo skaits Murjāņu sporta ģimnāzijā IzM 2011. 104 Vairāk par 110

(neskaitot audzēkņu skaitu filiālē)

12. Pasākumu skaits Lojas kultūras namā Pašvaldība 2011. 18 Vairāk par 20

13. Kopējais pasākumu apmeklētāju skaits Lojas Pašvaldība 2011. 1300 Vairāk par 1300

kultūras namā

14. Pasākumu skaits Pabažu kultūras namā Pašvaldība 2011. 20 Vairāk par 20

15. Kopējais pasākumu apmeklētāju skaits Pabažu Pašvaldība 2011. 230 Vairāk par 250

kultūras namā

16. Kopējais gada apmeklējumu skaits Sējas novada Pašvaldība 2010. 5733 Vairāk par 5730

bibliotēkā

17. Kopējais gada apmeklējumu skaits Pabažu Pašvaldība 2010. 5153 Vairāk par 5150

bibliotēkā

18. Kopējais gada apmeklējumu skaits bibliotēkā Pašvaldība 2010. 3021 Vairāk par 3020

„Ainavas”

19. Pašdarbības kolektīvu skaits Pašvaldība 2011. 10 Vairāk par 10

Rādītāji par

2012.gadu (aizpilda

2013.gada sākumā)

Tendence

salīdzinājumā ar

iepriekšējo gadu

(↑ ↓ →)


20. Novadā pieejamo ģimenes ārstu prakšu skaits Nacionālais 2011. 2 Vismaz 2

veselības dienests

21. Reģistrēto noziedzīgo noradījumu skaits CSP 2010. 51 Mazāk par 30

22. Reģistrēto ugunsgrēku skaits VUGD 2011. 10 Mazāk par 5

23. Ceļu satiksmes negadījumu skaits CSDD 2011. 7 Mazāk par 7

24. Reģistrētie pārkāpumi vides, dabas aizsardzībā VVD 2011. 0 0

un radiācijas drošībā un kodoldrošībā kopā

25. Mājokļu skaits CSP 2009. 1244 Vairāk par 1260

26. Ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits CSP 2009. 94 Vairāk par 100

27. Reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku skaits attiecībā NVA 2012. 43% Mazāk par 40%

pret visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem

(marts)

28. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa

(LVL)

CSP 2012.

(2.ceturk

snis)

351 Vairāk par 450

29. Aizņemto darbavietu skaits pavisam (bez privātā

sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu

mazāku par 50)

CSP 2012.

(2.ceturk

snis)

86

246 Vairāk par 280

30. Lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto skaits CSP 2011. 451 Vairāk par 460

31. Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme

CSP 2011. 4147 Vairāk par 4150

(ha)

32. Sējumu kopplatība (ha) CSP 2011. 3031 Vairāk par 3050

33. Jaunizveidoto uzņēmumu skaits CSP 2011. 14 Vairāk par 15

34. Likvidēto uzņēmumu skaits CSP 2011. 4 Ne vairāk par 5

35. Rekonstruēto autoceļu garums (km) Pašvaldība 2011. Tiks precizēts Pieaug

36. Rekonstruēto ūdensapgādes un kanalizācijas

Pašvaldība 2011. Tiks precizēts Pieaug

tīklu garums (km)

37. Rekonstruēto siltumapgādes tīklu garums (km) Pašvaldība 2011. Tiks precizēts Pieaug

38. Īstenoto ēku energoefektivitātes pasākumu

Pašvaldība 2011. Tiks precizēts Pieaug

skaits

39. Labiekārtotu/ rekonstruēto bērnu rotaļu

Pašvaldība 2011. Tiks precizēts Pieaug

laukumu skaits

40. Renovēto, jaunizveidoto sporta infrastruktūras Pašvaldība 2011. Tiks precizēts Pieaug

objektu skaits

41. Renovēto, jaunizveidoto kultūras un atpūtas

Pašvaldība 2011. Tiks precizēts Pieaug

infrastruktūras objektu skaits

42. Izstrādāto tūrisma maršrutu skaits Pašvaldība 2011. - Pieaug


87

(3) UZDEVUMU UN RĪCĪBU IZPILDES UZRAUDZĪBAS TABULA

Uzdevums

Vai veiktas

darbības

Veiktās rīcības uzdevumu izpildei

uzdevuma

ietvaros (jā/nē)

SM1 AKTĪVA, IZGLĪTOTA UN RADOŠA SABIEDRĪBA

Priekšlikumi

programmas

aktualizācijai

U1 Pilnveidot pirmskolas izglītības

pieejamību un kvalitāti

U2 Pilnveidot pamatskolas un vispārējās

izglītības pieejamību un kvalitāti

U3 Paplašināt interešu izglītības un

mūžizglītības nodrošinājumu

U4 Uzlabot sporta aktivitātēm

nepieciešamo infrastruktūru

U5 Attīstīt novada kultūras dzīvi un

infrastruktūru

U6 Pilnveidot novada bibliotēku darbību un

infrastruktūru

U7 Uzlabot veselības aprūpes pieejamību

U8 Paplašināt sociālo pakalpojumu klāstu

U9 Paaugstināt pašvaldības kapacitāti

U10 Uzlabot vispārējo komunikāciju un

informācijas apriti

SM2 PIEVILCĪGA DZĪVES TELPA AR KVALITATĪVIEM PAKALPOJUMIEM

U11 Rekonstruēt ūdens un kanalizācijas

tīklus

U12 Uzlabot centralizēto siltumapgādi un

ēku energoefektivitāti

U13 Uzlabot autoceļu kvalitāti

U14 Attīstīt gājējiem un velobraucējiem

nepieciešamo infrastruktūru

U15 Uzlabot sabiedriskā transporta

pieejamību

U16 Labiekārtot ciemu teritorijas

U17 Attīstīt videi draudzīgu atkritumu

apsaimniekošanu

U18 Nodrošināt vides un informācijas

pieejamību

U19 Uzlabot sabiedrības drošību

SM3 DAUDZVEIDĪGAS EKONOMISKĀS AKTIVITĀTES, ILGTSPĒJĪGI IZMANTOJOT DABAS VĒRTĪBAS UN RESURSUS

U20 Uzlabot uzņēmēju un pašvaldības

sadarbību

U21 Veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi

U22 Veicināt lauksaimniecības attīstību

U23 Nodrošināt ilgtspējīgu dabas resursu

izmantošanu

U24 Attīstīt tūrisma infrastruktūru un

piedāvājumu


88

(4) POLITIKAS REZULTĀTU RĀDĪTĀJI

Nr. Rādītājs 49 Pozitīvā

vērtējuma

rādītājs uz

2012.gadu 50

1.

Iedzīvotāju skaits, kas plāno mainīt dzīvesvietu ārpus novada robežām tuvāko 5

gadu laikā

2. Pirmskolas izglītības pakalpojumi

3. Vispārējās izglītības pakalpojumi

4. Kultūras un izklaides pasākumu

5. Sporta pasākumi

6. Veselības aprūpes pakalpojumi

7. Zobārstniecības pakalpojumi

8. Sociālā palīdzība un pakalpojumi

9. Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

10.

Ielu/ceļu infrastruktūras un

uzturēšana

Sasniedzamais

rādītājs 2018.gadā

15% Ne vairāk kā 10%

Pieejamība 84% Vismaz 90%

Kvalitāte 87% Vismaz 90%

Pieejamība 82% Vismaz 85%

Kvalitāte 79% Vismaz 85%

Pieejamība 49% Vismaz 70%

Kvalitāte 59% Vismaz 70%

Pieejamība 42% Vismaz 70%

Kvalitāte 64% Vismaz 70%

Pieejamība 62% Vismaz 70%

Kvalitāte 66% Vismaz 70%

Pieejamība 24% Vismaz 50%

Kvalitāte 37% Vismaz 50%

Pieejamība 74% Vismaz 85%

Kvalitāte 78% Vismaz 85%

Pieejamība 46% Vismaz 70%

Kvalitāte 40% Vismaz 70%

Pieejamība 51% Vismaz 60%

Kvalitāte 49% Vismaz 60%

2015.*(aizpilda

pēc iedzīvotāju

anketēšanas)

Tendence

salīdzinājumā ar

iepriekšējo

gadu (↑ ↓ →)

49 Procentuālas pieejamības novērtējums aprēķināts, ņemot vērā pozitīvo atbilžu (atbildes – „ļoti apmierina” un „drīzāk apmierina”) skaitu attiecībā pret kopējo respondentu skaitu. Procentuālais kvalitātes

novērtējums aprēķināts, ņemot vērā pozitīvo atbilžu skaitu attiecībā uz respondentu skaitu, kuri snieguši kvalitātes novērtējumu (neskaitot atbildes – „nav pieejams”). Tādēļ 100% rādītāja summa ne vienmēr atbilst

46 aptaujas dalībnieku kopskaitam kvalitātēs novērtējumā.

50 Sējas novada Attīstības programmas 2012.-2018.gadam izstrādes ietvaros veiktās aptaujas rezultāti, respondentu skaits - 46


89

Nr.

11.

Gājēju ietves, celiņi, gājēju pārejas

un tml.

12. Velo celiņi, maršruti

13. Ielu apgaismojums

14. Sabiedriskā transporta pakalpojumi

15.

16.

Namu apsaimniekošanas

pakalpojumi

Ūdensapgādes un kanalizācijas

pakalpojumi

17. Atkritumu savākšana un izvešana

18. Centralizētā siltumapgāde

19. Mazumtirdzniecības pakalpojumi

20. Sadzīves pakalpojumi

21. Pasta pakalpojumi

22. Internets

Pozitīvā

Rādītājs

vērtējuma

rādītājs uz

2012.gadu

Sasniedzamais

rādītājs 2019.gadā

Pieejamība 40% Vismaz 60%

Kvalitāte 37% Vismaz 60%

Pieejamība 11% Vismaz 30%

Kvalitāte 26% Vismaz 50%

Pieejamība 38% Vismaz 60%

Kvalitāte 50% Vismaz 70%

Pieejamība 29% Vismaz 50%

Kvalitāte 36% Vismaz 50%

Pieejamība 46% Vismaz 50%

Kvalitāte 43% Vismaz 60%

Pieejamība 40% Vismaz 45%

Kvalitāte 38% Vismaz 60%

Pieejamība 78% Vismaz 80%

Kvalitāte 87% Vismaz 90%

Pieejamība 33% Vismaz 35%

Kvalitāte 50% Vismaz 50%

Pieejamība 49% Vismaz 60%

Kvalitāte 63% Vismaz 70%

Pieejamība 20% Vismaz 40%

Kvalitāte 42% Vismaz 50%

Pieejamība 72% Vismaz 70%

Kvalitāte 91% Vismaz 90%

Pieejamība 72% Vismaz 80%

Kvalitāte 81% Vismaz 90%

23. Vides sakoptība 65% Vismaz 75%

2015.*(aizpilda

pēc iedzīvotāju

anketēšanas)

Tendence

salīdzinājumā ar

iepriekšējo

gadu (↑ ↓ →)


90

SĒJAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.-2018.GADAM

Agita Ozoliņa

Aija Pelkaua

Aina Ozoliņa

Andris Arums

Astrīda Pastare

Elīna Bērziņa

Evija Gunika

Gints Bitītis

Guntars Jākobsons

IZSTRĀDES DARBA GRUPU DALĪBNIEKI:

Guntis Liepiņš

Inese Ozolniece

Inese Pliena

Inita Jekļava

Inta Petrova

Ivars Keviešens

Liene Reniņa

Lolita Landsberga

Margarita Kalniņa

Rudīte Smirnova

Rūdolfs Kalliss

Sarmīte Mejere

Sarmīte Šmukste

Solveiga Ziediņa

Staņislava Vērdiņa

Valentīna Ceple

Sējas novada Attīstības programma izstrādāta Eiropas Sociālā fonda

līdzfinansētā projekta Nr. 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/045/045 „Sējas

novada attīstības plānošanas dokumentu izstrāde” ietvaros.

Sējas novada Attīstības programmas 2012.-2018.gadam izstrādātājs –

SIA „Reģionālie Projekti”: Līna Dimitrijeva, Ivo Narbuts, Laura Dimitrijeva,

Vita Jumtiņa, Tālis Skuja, Sanita Fazilova u.c.

Kontakti: Rūpniecības iela 32b – 502, Rīga, LV – 1045, Latvija.

Tel.: +371 67 32 08 09, Fakss: +371 67 32 09 07

www.rp.lv

More magazines by this user
Similar magazines