Darba aizsardzības Rokasgrāmata darbinieku pārstāvjiem un ...

lbas.lv

Darba aizsardzības Rokasgrāmata darbinieku pārstāvjiem un ...

Darba vides riska faktorus mēdz klasificēt pēc to īpašībām un iedarbības. Biežāk

lietotā klasifikācija darba vides riska faktorus iedala:

• ķīmiskie darba vides riska faktori (jebkuras ķīmiskās vielas vai produkti, kuri

kvalificēti kā bīstami);

• fizikālie darba vides riska faktori (piemēram, troksnis, vibrācija, apgaismojums,

mikrovide, dažādi starojumi – ultravioletais, jonizējošais u. c.);

• bioloģiskie darba vides riska faktori (vīrusi, baktērijas, dažādi toksīni, insekti

u. c.);

• mehāniskie jeb traumatisma riska faktori (jebkuras situācijas, kurās var notikt

nelaimes gadījumi – sākot no slidenas grīdas vai nelīdzena pakāpiena līdz

bojātam darba aprīkojumam);

• ergonomiskie darba vides riska faktori (darbs piespiedu pozās, vienveidīgas,

atkārtotas kustības, smagumu pārvietošana u. c.);

• psihosociālie darba vides riska faktori (darbs maiņās, augsta atbildība, konflikti

ar klientiem u. c.).

Praktiski visiem darba vides riska faktoriem ir noteiktas pieļaujamās normas, t. i., ir

noteikts, kāds konkrētā riska faktora līmenis vai situācija ir akceptējama kā droša un

kāda – kā bīstama veselībai un drošībai.

Lai uzņēmumā novērtētu darba vides risku, būtu ieteicams ievērot šādu rīcības

secību:

• izvēlēties piemērotāko darba vides riska novērtējuma metodi (atcerieties, ka

Ministru kabineta noteikumi par darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas

kārtību piedāvā vienu darba vides novērtējuma metodi (tā atrodama noteikumu

1. pielikumā), tomēr darba devējs ir tiesīgs izvēlēties jebkuru citu metodi ar

nosacījumu, ka tā nav mazāk pilnīga kā noteikumos dotā. Eiropas Darba drošības

un veselības aizsardzības aģentūras mājaslapā www.osha.lv ir atrodami vairāki

piemēri un riska novērtējuma metožu apraksti, kurus arī iespējams izmanot);

• pārbaudīt visas uzņēmuma darba vietas un darba veidus, nosakot visus riska faktorus,

kuri rada vai var radīt risku nodarbināto veselībai un drošībai;

• noteikt tos strādājošos, kuri nodarbināti šajās darba vietas, t. i., ir pakļauti šiem

riska faktoriem;

• nepieciešamības gadījumā ievākt papildu informāciju (piemēram, no drošības

datu lapām, no darba aprīkojuma ražotāja instrukcijām) vai veikt nepieciešamos

laboratoriskos mērījumus – tie sniedz objektīvu informāciju par darba vietās

konstatēto riska faktoru patieso līmeni (piemēram, par to, cik skaļš ir darba

vietā konstatētais troksnis). Novērtējot darba vides risku pirmo reizi, ieteicams

veikt laboratoriskos mērījumus visās vietās, kur pastāv šaubas par riska faktoru

līmeni;

• izvērtēt, vai šie riska faktori rada nepieļaujami augstu risku nodarbināto veselībai

un drošībai (t. i., izvērtēt seku smagumu un iespējamo varbūtību notikt veselības

vai drošības apdraudējumam);

27

More magazines by this user
Similar magazines