Darba aizsardzības Rokasgrāmata darbinieku pārstāvjiem un ...

nosaka svarīgākos principus kāda konkrēta jautājuma risināšanā, katras valsts ziņā
atstājot, cik stingri un sīki šis jautājums tiek regulēts (protams, ievērojot obligāti
noteiktās minimālās prasības), savukārt ES regulas darbojas kā Eiropas Savienības
likumi – tās ir obligātas jebkurai valstij, to prasības nav interpretējamas, un tās nav
nepieciešams iestrādāt nacionālajos tiesību aktos. Atgriežoties pie ES direktīvu
prasību pārņemšanas, jāpiebilst, ka šāda sistēma nodrošina, ka visā ES teritorijā
darbojas līdzīgi darba aizsardzības principi – katra valsts var pieņemt nedaudz
stingrākas prasības kāda konkrēta jautājuma risināšanā, bet tai obligāti jāievēro
minimāli noteiktais. Šāda kārtība ir vērtējama ļoti pozitīvi, jo neļauj valstīm atteikties
no kādas sarežģītākas prasības, kuras neievērošana var atstāt būtisku negatīvu
ietekmi uz nodarbināto veselību un drošību darbā. Līdz ar to var droši apgalvot, ka
minimālais darba aizsardzības prasību līmenis ir līdzīgs gan Latvijā, gan Zviedrijā, gan
arī Spānijā un citās ES valstīs.
Papildus iepriekš minētajam jāteic, ka pasaulē darbojas arī vairākas starptautiskas
organizācijas, kas izdod dažādus dokumentus, kurus arī varētu dēvēt par tiesību aktiem.
Runājot tieši par darba vidi, svarīgākā no šādām starptautiskām organizācijām
ir Starptautiskā Darba organizācija (SDO), kas izdod SDO konvencijas par dažādiem
darba attiecību, darba laika, sociālās aizsardzības, bērnu un jauniešu darba, darba
aizsardzības un daudziem citiem ar darba vidi saistītiem jautājumiem. SDO ir Apvienoto
Nāciju Organizācijas aģentūra, kuras uzdevums ir saskaņot dalībvalstu valdību,
darba devēju un nodarbināto intereses. Šīs organizācijas konvencijas ir saistošas
tām dalībvalstīm, kuras tās ir ratificējušas, t. i., apstiprinājušas. Runājot konkrēti par
darba aizsardzību, SDO ir 20 konvenciju par dažādiem jautājumiem (piemēram, azbesta
un benzola lietošanu, mašīnu drošību u. c.), no kurām daļu ir ratificējusi arī Latvija.
Šajos gadījumos Latvijas pienākums ir nacionālajos tiesību aktos iekļaut gan ES
direktīvu prasības, gan arī ratificēto SDO konvenciju prasības. Jāuzsver, ka daudzās
SDO konvencijās noteiktās prasības ir bargākas nekā ES direktīvās, līdz ar to diemžēl
arī vairākas Eiropas attīstītās valstis nav ratificējušas daudzas SDO konvencijas.
Darba aizsardzības tiesību aktu sistēma Latvijā
Jau minēts, ka Latvijā svarīgākais tiesību akts, kurš regulē darba aizsardzības jautājumus,
ir Darba aizsardzības likums (pieņemts 20.06.2001.) – tajā norādīti svarīgākie
darba aizsardzības principi, kā arī darba devēja un darbinieku pienākumi un tiesības.
Darba aizsardzības likumā bez vispārīgo principu un pienākumu pieminēšanas
ir dotas norādes uz konkrētiem jautājumiem, kuru tiesiskam regulējamam ir izdoti
atsevišķi Ministru kabineta noteikumi – piemēram, Darba aizsardzības likuma
15. pantā ir noteikts, ka „darba devējs nodrošina obligātu veselības pārbaudi tiem
nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie
darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi", savukārt
tālāk likumā pateikts, ka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, nosaka
Ministru kabinets (attiecīgi Ministru kabinets ir pieņēmis speciālus noteikumus par
obligāto veselības pārbaužu veikšanu). Atsevišķas prasības ir noteiktas samērā daudziem
darba aizsardzības jautājumiem vai riska faktoriem, tāpēc ir vairāk nekā 20
9