LBAS VÄstis Nr. 141 - Latvijas BrÄ«vo ArodbiedrÄ«bu SavienÄ«ba

More documents

Recommendations

Info

4 / LBAS VĒSTIS / 27. marts, 2012 JURIDISKĀ LAPPUSE Aktuālas Augstākās tiesas senāta atziņas darba tiesībās Lieta Nr. SKC–300/2011 Darbinieka darba līguma uzteikums, atbilstoši Darba likuma 100. panta piektajai daļai. Ņemot vērā, ka darbinieka darba līguma rakstveida uzteikums atbilstoši Darba likuma 100. panta piektajai daļai nav saistīts ar šajā pantā noteikto uzteikuma termiņu, Senāts atzīst, ka šāds uzteikums stājas spēkā nekavējoties pēc tā iesniegšanas, un ir atzīstams, ka darba tiesiskās attiecības starp pusēm ir izbeigušās (līdzīgi kā tas ir noteikts Darba likuma 103. panta pirmās daļas 1. punktā, kurš noteic, ka darba devēja uzteikuma termiņš iestājas nekavējoties, ja darba līgums uzteikts šā likuma 101. panta pirmās daļas 2. vai 4. punktā noteiktajos gadījumos). Ja darba devēja vēlas apstrīdēt iepriekš minēto darbinieka darba līguma uzteikumu, tad tai, neatkarīgi no šī uzteikuma pamatotības, jāgriežas tiesā ar prasību par darbinieka uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Respektīvi, lai no tiesiskā viedokļa secinātu, ka darba tiesiskās attiecības juridiski nav izbeigušās ar darbinieka uzteikumu, šo uzteikumu pēc darba devējas (kā personas, kuras tiesības aizskar spēkā esošs darbinieka darba līguma uzteikums, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu) pieprasījuma jāatzīst par spēkā neesošu, ceļot atbilstošu prasību. Lieta Nr. SKC-980/2011 Sprieduma nekavējošu izpildi par vidējās izpeļņas piedziņu sakarā ar darba piespiedu kavējumu var attiecināt arī tikai uz noteiktas konkrētas naudas summas piedziņu. Darba likuma 127. panta pirmajā daļā un Civilprocesa likuma 205. panta pirmajā daļā paredzētās tiesas tiesības noteikt sprieduma nekavējošu izpildi pilnīgi vai tā noteiktā daļā ir izņēmums no vispārējās kārtības, kas paredz, ka spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā. No likuma normas jēgas izriet, ka, nosakot sprieduma nekavējošu izpildi, tiesai ir jākonstatē īpaši apstākļi, kas attiecas uz prasītāju, un kuru dēļ nepieciešama un pieļaujama sprieduma nekavējoša izpilde. Tā kā tiesa lūgumu par sprieduma nekavējošu izpildi, kā tas izriet no Darba likuma 127. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas, var vispār noraidīt, vadoties pēc konkrētajiem apstākļiem un darbinieka tiesībām un aizsargājamajām interesēm, tiesai ir tiesības lūgumu apmierināt arī daļā, kā tas tieši noteikts Civilprocesa likuma 205. panta pirmajā daļā, kas nozīmē, ka sprieduma nekavējošu izpildi par vidējās izpeļņas piedziņu sakarā ar darba piespiedu kavējumu var attiecināt uz noteiktas konkrētas naudas summas piedziņu, kas nepieciešama prasītāja neatliekamāko vajadzību apmierināšanai. Lieta Nr. SKC–879/2011 Arodbiedrības lēmums par darba līguma uzteikšanu tās biedram. Darba likuma 110. panta otrajā daļā noteikts termiņš, kādā arodbiedrībai ir pienākums informēt darba devēju par savu lēmumu, kā arī pieņēmums, ka arodbiedrība piekrīt darba līguma uzteikumam, ja tā šajā termiņā atbildi nav sniegusi. Tas nozīmē, ka arodbiedrībai ir iespēja izvēlēties sniegt vai nesniegt atbildi uz darba devēja pieprasījumu, tomēr, sniedzot atbildi, likums neuzliek tai par pienākumu motivēt savu lēmumu. Savā lēmumā arodbiedrība var norādīt, ka tā piekrīt vai nepiekrīt darba līguma uzteikumam, nepaskaidrojot, pēc kāda tieši Darba likuma punkta tā piekrīt uzteikumam un kāds ir šāda lēmuma pieņemšanas pamatojums. Lieta Nr. SKC–291/2011 Tikumības un taisnprātības apsvērumi Darba likuma 100. panta piektās daļas izpratnē. Tikumības un taisnprātības apsvērumi ir tādi apsvērumi, kas saistīti ar ētikas un morāles normām (nemantiskām vērtībām). Nenoliedzami, darba algas nemaksāšana ir svarīgs iemesls, lai darbinieks uzteiktu darba attiecības, taču tiesību uz pabalsta saņemšanu aspektā svarīgajam iemeslam ir jābalstās uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, t.i., tādiem apsvērumiem, kas saistīti ar ētikas un morāles normām (nemantiskām vērtībām). Darba algas neizmaksāšana aizskar darba ņēmēja mantiskās intereses, turklāt likumā ir paredzēta kārtība, kādā darbinieks var novērst šādu savu tiesību prettiesisku aizskārumu no darba devējas puses. Ne vienmēr, kad darba devējas rīcība ir vērtējama kā negodprātīga vai prettiesiska, to ir iespējams attiecināt un saistīt ar darbinieka tikumības un taisnprātības apsvērumiem. Lieta Nr. SKC–288/2011 Par aizliegumu uzteikt darba līgumu atvaļinājuma laikā. Nav pieļaujama darbinieka atsaukšana no atvaļinājuma uz vienu dienu, kad to neprasa steidzami darba uzdevumi, bet ar vienīgo vai galveno mērķi uzteikt darba līgumu. Šādi veikts uzteikums nevar novest pie darba līguma likumīgas izbeigšanas. (Darba likuma 109. panta trešā daļa). Lieta Nr. SKC–288/2011 Par darba devēja uzteikumu pēc Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punkta situācijā, kad darbiniekam par tiem pašiem pārkāpumiem jau ir piemēroti disciplinārsodi. Kritērijs Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punkta un 90. panta pirmās daļas piemērošanai pēc būtības ir viens: noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpums. Minēto normu sastāvus norobežo vien pārkāpuma būtiskums. Taču tas norāda, ka vienlaikus gan disciplinārsods, gan uzteikums nevar tikt piemērots. apkopojis LBAS jurists, darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs
DALĪBORGANIZĀCIJĀS / JAUNIEŠI ARODBIEDRĪBĀS LBAS VĒSTIS / 27. marts, 2012 / 5 Ceļu darbinieku arodu apvienības arodorganizāciju priekšsēdētāji ikgadējā ceļojumā - Kiprā 2010. gadā. H. Veitnere - 5. no kreisās Foto no H. Veitneres arhīva "CEĻINIEKIEM" – JAUNA VADĪBA No pagājušā gada decembra Latvijas Ceļu darbinieku arodu apvienībai ir jauna priekšsēdētāja – Helēna Veitnere. Viņa ir Aizkraukles ceļu darbinieku arodorganizācijas priekšsēdētāja, ilgus gadus darbojusies arī nozares aroda organizācijas valdē. Viņas darbavieta ir – AS Latvijas autoceļu uzturētājs, Aizkraukles ceļu rajons. Sanita Lorence, LBAS sabiedrisko attiecību vadītāja Ceļu darbinieku arodu apvienība dibināta 1990. gadā, un no tā brīža nozares priekšsēdētājs bija Jānis Kadiķis. Taču H. Veitnere arodbiedrību kustībā, tāpat kā ceļu nozarē, ir no 80. gadiem. Apvienības sastāvā ir 26 dalīborganizācijas un nedaudz vairāk par 1000 biedriem. Daudzviet esot tā, ka organizācijā strādā, piemēram, 50 biedri, bet arodbiedrībā iestājušies ir tikai 13. Problēmas ceļu nozares arodbiedrībās sākās ar tiem pašiem 90. gadiem, kad tika sadalīti atsevišķi – ceļu būvētāji un uzturētāji – biedru skaits strauji samazinājās, un ceļu būvētāju organizācijās arodbiedrības gandrīz nemaz vairs neeksistēja. Helēna ir patīkami pārsteigta par LBAS lielo atbalstu dažādu problēmu risināšanā, un īpaši uzteic LBAS priekšsēdētāja vietnieces L. Marcinkēvičas lielo ieinteresētību organizācijas augšupejā. H. Veitnere pati ir ļoti atsaucīga, un vienmēr ir gatava smelties jaunu pieredzi. Jaunā priekšsēdētāja par savu primāro uzdevumu uzskata jaunu biedru iesaistīšanu tajos uzņēmumos, kur arodbiedrības jau darbojas. Arodu apvienības tālākajos mērķos H. Veitnere saskata arī uzdevumu apzināt visus ceļu būvnieku uzņēmumus un veidot arodorganizācijas arī tajos. Viņa apzinās, ka tas nebūs viegli, un ir jādomā, kā uzrunāt ceļu būvētāju organizācijas, kā piesaistīt jaunus arodbiedrības biedrus. Pārmaiņas un finansējuma samazināšana nozarei skar visus strādājošos, un arodbiedrības loma komunikācijā ar darba devēju palielinās. Līdz šim arodbiedrības kopā ar uzņēmumu vadībām ir spējušas uzturēt koplīgumus ar labiem nosacījumiem. Koplīgumos noteiktās sociālās garantijas, piemaksas, papildus atvaļinājumi attiecas uz visiem strādājošajiem. Kopības sajūta tiek uzturēta „ceļinieku” sporta spēlēs, pieredzes apmaiņas braucienos uz citām valstīm. Šī gada ceļa mērķis būs Horvātija. Helēna Veitnere: - Latvijas ceļu darbinieku arodu apvienības valdē esam 9 cilvēki, mēs esam dažādi – gan vecuma ziņā, gan amata, gan arī arodbiedrības pieredzē. Tas ir jauki, jo katram ir savs redzējums. Šis nav ilgs laika posms, lai būtu veiktas lielas pārmaiņas, bet cenšamies. Nākotnē veiksim izmaiņas arodu apvienības statūtos. Jūnijā un augustā nozares arodorganizāciju vadītāji apgūs jaunas zināšanas komunikācijā un arodu apvienības saliedētībā. Gribētu palielināt arodbiedrības lomu ceļu nozarē strādājošo kopības sajūtas uzturēšanā un attīstīšanā. LBAS Jauniešu padome kārtējā tikšanās reizē Jauniešu padomei – radošas idejas 28. februārī LBAS Jauniešu padomes sēdes darba kārtībā bija padomes priekšsēdētāja vēlēšanas. Savas kandidatūras priekšsēdētāja amatam bija izvirzījuši divi nozaru arodbiedrību pārstāvji – Mārtiņš Mertens (Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība) un Dainis Lubarts (Latvijas Aviācijas darbinieku federācija, Stjuartu arodbiedrības priekšsēdētājs). Ieva Freiborne, arodbiedrību darba reģionālā koordinatore Foto F64 Katrs kandidāts bija sagatavojis prezentācijas, pēc kurām atbildēja uz sēdes dalībnieku uzdotajiem jautājumiem par Jauniešu padomes turpmākās attīstības vīziju un veicamajiem darbiem. Sēdes dalībnieki aizklātā balsojumā par LBAS Jauniešu padomes priekšsēdētāju ievēlēja Daini Lubartu. Priekšsēdētāja vietnieka amatā apstiprināja Lauru Ābramu (arodbiedrība "Enerģija"). Dainis Lubarts kopš 2009. gada vada LAAF Stjuartu arodbiedrību, kas nu jau apvieno ne tikai stjuartus, bet arī pilotus un virszemes dienesta darbiniekus. Dainim Lubartam ir vērā ņemama starptautiskā pieredze. Viņa vadītā arodbiedrība ir Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETF) biedrs, kuras paspārnē ir izveidota aktīva civilās aviācijas darba grupa, kā arī ETF ļoti nopietni pievēršas jauniešu jautājumam. Pagājušajā gadā "Transunion" projekta ietvaros tika rīkotas vairākas jauniešu konferences, kurās aktīvi piedalījās arī D. Lubarts. Viena konference norisinājās Rīgā. Vienā no darba grupām, konferences dalībnieki apsprieda jauniešu zemo līdzdalību arodbiedrībās un iemeslus, kādēļ jaunieši nestājas arodbiedrībās. Ļoti bieži jaunieši nemaz nav informēti par to, kas ir arodbiedrība un kādas ir tās funkcijas. Tāpat jaunieši uzskata sevi par individuālistiem, kuri spēj dzīvē sasniegt panākumus bez arodbiedrību palīdzības. Pastāv arī bailes no darba devēja atriebības gadījumā, ja jaunietis iestājas arodbiedrībā. Nozīmīgu vietu jauniešu prātos ieņem arī pārliecība par to, ka arodbiedrības ir novecojis institūts, un tās nepietiekami pārstāv nodarbināto intereses. LBAS Jauniešu padome ir izveidota nolūkā izglītot un organizēt arodbiedrībās jau esošos jauniešus, kā arī tādēļ, lai popularizētu arodbiedrību kustību jauniešu vidū kopumā. D. Lubarts norādīja uz to, ka viņa līdzšinējā darbībā jauniešu izglītošanai darba tiesību jautājumos ir bijusi primārā loma. Šī iemesla dēļ LBAS Jauniešu padome 26. aprīlī organizēs semināru jauniešiem. Vasarā iecerēts ar atsevišķu - jauniešu - komandu startēt LBAS sporta svētkos. Septembrī Rīgā notiks 13. Baltijas arodbiedrību jauniešu forums. Informēšanas nolūkos iecerēts arvien aktīvāk izmantot sociālo tīklu piedāvātās iespējas, kā arī publicēt ziņas Twitter pakalpojumā (@ LBAS_JP) un īpaši šim nolūkam izveidotā blogā. D. Lubarts cer šādā veidā, aktīvi darbojoties, arodbiedrību kustībai piesaistīt arvien vairāk jauniešu.
Page 1 and 2: 27. marts, 2012 (Nr.141) 2011. gada
Page 3: TAUTSAIMNIECĪBA LBAS VĒSTIS / 27.
Page 7 and 8: ARODORGANIZĀCIJĀS LBAS VĒSTIS /
Page 9 and 10: PIEREDZE LBAS VĒSTIS / 27. marts,
Page 11 and 12: STARPTAUTISKĀS AKTUALITĀTES LBAS

LBAS VÄstis Nr. 141 - Latvijas BrÄ«vo ArodbiedrÄ«bu SavienÄ«ba

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

LBAS VÄstis Nr. 141 - Latvijas BrÄ«vo ArodbiedrÄ«bu SavienÄ«ba