Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
MARTS<br />
2011<br />
NR.5<br />
Žetonu vakars – atelpas brīdis<br />
pirms eksāmenu drudža<br />
Vaii iizsapņotā<br />
profesiijja iir piiemērota<br />
Kādii sasniiegumii<br />
šoreiiz iir mūsu<br />
skollēniiem<br />
Kad mācīības<br />
iit nemaz<br />
nebiija prātā<br />
Vai tālumā<br />
iepazīsti sevi<br />
AVĪZI SAGATAVOJA:<br />
Redaktore:<br />
Viktorija Buraka 12.h<br />
Žurnālisti: E.Ansons 1<strong>1.</strong>m, L.Blumfelde 12.c,<br />
V.Buraka 12.h,K.Dzidzēviča 12.m 1 , L.Kozule 12.m 2 ,<br />
Patrīcija 12.m, M.Rimša 1<strong>1.</strong>h, Z.Šauva 12.h<br />
Fotogrāfs: A.Audze, K.Lejiņš 1<strong>1.</strong>m, A.Šakina 12.h<br />
Maketētājs: K.Lejiņš 1<strong>1.</strong>m
Redakcijas sleja<br />
Marts... ar ko gan tas saistās Protams, ar pavasara plaukstošo<br />
noskaņu, dabas atmošanās no ziemas miega, gaišiem rītiem un<br />
vakariem. Šajā mēnesī mēs pārejam uz vasaras laiku, pulksteņa<br />
rādītājus pagriežot par stundu uz priekšu. Iepriekšminētais norāda uz to, ka arvien<br />
straujāk tuvojas otrā semestra noslēgums.<br />
Viens to uztvers kā kārtējā posma pārvarēšanu, otrs kā drīzumā saņemtās liecības<br />
salduma vai rūgtuma garšu (te viss atkarīgs no centieniem visa mācību gada laikā), turpretī cits kā vasaras<br />
brīvlaika piedzīvojumu tuvošanos, bet divpadsmitajiem <strong>marts</strong> nozīmē tikai vienu – brīdi pirms skolas<br />
beigšanas notikumu sprinta. Par to vairāk lasiet rakstā „Žetonu vakars – atelpas brīdis pirms eksāmenu<br />
drudža” un citos šī pasākuma veltījumos par satraukumu, dejām un atmiņām.<br />
Lai arī kādi svarīgi pasākumi divpadsmitajiem vēl priekšā, tie paies ātri, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību<br />
tādiem rakstiem kā „Vai izsapņotā profesija ir piemērota” un „Tālumā iepazīsti sevi”. Ceru, ka vismaz kādam<br />
tas dos priekšstatu vai palīdzēs pārvarēt šaubas par savu nākotnes izvēli.<br />
Rakstot interviju ar Amerikas konkursa un reģionālās zinātniskās konferences laureātiem, es sapratu, ka<br />
galvenais neļauties nogurumam un nevairīties no akmeņainām takām, lai sasniegtu mirdzošās virsotnes, kas arī<br />
izdevās rakstu „Sapņu braucienā uz Ameriku iegūta bronza” un „Noskaidrojās reģionālās zinātniskās<br />
konferences laureāti” varoņiem. Tāpēc nenolaidiet rokas, nenokariet degunus un neslēpiet galvu smiltīs –<br />
neveicas šodien, veiksies rīt! Gūstiet iedvesmu marta „Kvadrātsaknes” numurā un paturiet prātā latīņu<br />
gudrību: „Labor improbus omnia vincit”(Ar neatlaidīgu darbu var pārvarēt visus šķēršļus)! √<br />
Viktorija<br />
2
Akttuāl lii<br />
Atmiņas, bildes, polonēze, ziedi un dažas asaras<br />
KRISTA DZIDZĒVIČA<br />
Es solījos turpināt rakstu par Žetonu vakaru un mūsu vecākajiem un<br />
izturīgākajiem censoņiem, kuriem pēdējais zvans (burtiski un pārnestā nozīmē)<br />
tiešām vairs nav aiz kalniem. Bet par to nākošajā rakstā, šoreiz tikai par<br />
gredzeniem, pārteikšanos, skaistām kleitām, smalkiem puišiem un kopīgām<br />
atmiņām.<br />
Zāle piepildīta ar ziedu smaržām, augsto papēžu dunoņa dzirdama gaiteņos jau stundām ilgi, bet četri<br />
gadalaiki divas dienas jau plosās mūsu skolas telpās. Klasiskais pasākuma scenārijs ar direktores runu,<br />
pašu izlaidumklašu skolēnu pasākuma gaitas vadīšanu, kora melodijām un pāris aizkustinājuma asarām<br />
pazīstams mums visiem, tāpēc šoreiz vēlējos izcelt tieši klašu sagādātos priekšnesumus un pārsteigumus<br />
skolotājiem.<br />
Svinīgie polonēzes deju soļi 12.m 1 klases izpildījumā<br />
Vakaru iesākot, ar 12.m 1 klases palīdzību mums bija<br />
iespēja atgriezties 19.gadsimtā, kad meitenes nēsāja<br />
kuplas kleitas un vīrieši vēl bija īsti donžuāni un kad ar<br />
polonēzes soļiem tie reiz iesāka ikkatru svinību<br />
pasākumu, tieši tāpat kā mūsu matemātiķi, svinīgi<br />
saposušies un nostieptiem pirkstgaliem, cēli to iedejoja<br />
arī tovakar. Par lielu pārsteigumu gan pašiem, gan<br />
pārējiem klātesošajiem skolotāja Miglāne paziņoja, ka<br />
viņas pirmā klase esot dejojusi šo deju un tagad arī<br />
pēdējā – lieliska sakritība un noteikti vēl vairāk sirdī<br />
paliekošas atmiņas.<br />
Īsfilma par 12.h klasi aizkustināja un sasmīdināja klātesošos<br />
12.h klase, manuprāt, ļoti veiksmīgi bija izveidojusi video par savu klasi. Sākumā viņi parādīja arī bijušos<br />
klasesbiedrus, kuri vai nu tikuši pie ģimenes pieauguma, vai apprecējušies. Tas likās ļoti iejūtīgi un<br />
uzmanīgi, jo vēl joprojām nav aizmirsti arī šie cilvēki. Tālāk sekoja kadri no dažādiem mājas darbiem, lugu<br />
un teātru iestudējumiem, tomēr visspilgtākā video doma bija parādīt, cik cītīga humanitārā klase ir visus<br />
šos gadus lasījusi – gan ēdnīcā pusdienojot tie lasa, gan starpbrīdī pirms stundas, gan tualetē, baudot<br />
vientulību un, galu galā, arī sportā skrienot. Fantastisks materiāls, kurš spēja gan aizkustināt, gan<br />
sasmīdināt auditoriju! Uzslava!<br />
3<br />
12.c klase lepojas ar sasniegumiem<br />
12.c klase bija apkopojusi savu klases panākumu top 5, kur tika iekļauti gan kultūras, gan sporta uzvaras<br />
un, protams, nepārspējamais aerobikas sniegums, kurā tika iegūta pirmā vieta.<br />
Atskaite par 12.b un 12.m 2 piedzīvojumiem<br />
Ar video turpinot, arī 12.b un 12.m 2 klase bija sagatavojušas atmiņas no klases pasākumiem,<br />
ekskursijām, un 12.m 2 pat bija interesanti raksturojusi katru klasesbiedru.
Šis vakars paliks atmiņā<br />
Apkopjot atmiņas, bildes, skaistumkopšanas izmaksas un tikko iegādāto kurpju radītās tulznas, varu ar<br />
pilnīgu pārliecību un smaidu uz lūpām apgalvot, ka <strong>201<strong>1.</strong>g</strong>ada izlaiduma klašu Žetonu vakars bija izdevies<br />
un laimes asaru, smaržīgu ziedu pušķu un siltu atmiņu pilns paliks sirdī vēl ilgi, ilgi. √<br />
Aktuāli<br />
Mācības it nemaz nebija prātā<br />
LAURA KOZULE<br />
Žetonu vakara nedēļa pagāja īpašā gaisotnē, un<br />
mācības it nemaz nebija prātā. Zāles pušķošana,<br />
priekšnesumu gatavošana, sarunas, ko katrs<br />
ģērbs, kā tas būs, satraukums pirms lielā<br />
notikuma...<br />
Pulkstenis puspieci, meitenes, mirdzēdamas spožāk nekā<br />
jebkad, ieradās skolā, un puišu skatieni nespēja atrauties no viņām, jo savas klasesbiedrenes tie<br />
vēl nekad tādas nebija redzējuši. Puiši saposušies uzvalkos, solīdi, eleganti. Un beidzot gaidītais<br />
notikums varēja sākties. Iesākumā 12.m 1 klases priekšnesums – polonēze, kas žetonvakara<br />
gaisotni padarīja oficiālāku, svinīgāku un nopietnāku. Uz tādām izjūtām, iespējams, cerēja<br />
skolēni, kas sasēdušies krēslos, izvietotos zāles malās, gaidīja savu kārtu uzstāties, lai redzētu<br />
savas klases sagatavotās filmas un citus priekšnesumus, kas kādam varētu nešķist pārāk<br />
interesanti , bet pašiem likās gana aizraujoši. Ja vērtē godīgi, tad šogad klašu priekšnesumi,<br />
manuprāt, nebija īpaši interesanti, jo nebija ne asprātīgu teātra izrāžu, ne smieklīgu pantiņu,<br />
kas atmodinātu gandrīz aizmigušos skolēnus un, jā, arī skolotājus. Taču nekas nespēja sabojāt<br />
īpašo izjūtu, kas piemeklēja brīdī, kad izsauca katra divpadsmitās klases skolēna vārdu, lai dotos<br />
pēc žetona gredzeniem. Neaizmirstams bija arī brīdis, kad vakara noslēgumā visi vienojās<br />
dziesmā. Varu apgalvot, ka mums, 12.m 2 klasei, žetonvakars šķita izdevies, un kā atgādinājums<br />
par kopības sajūtu, kas mūs vienoja, pirkstā mirdzēs gredzens ar gravējumu J.<strong>1.</strong>Ģ. Tā ir un paliks<br />
mūsu skola uz visiem laikiem. √<br />
4
Aktuāli<br />
Žetonu vakars – atelpas brīdis pirms eksāmenu drudža<br />
EDIJS ANSONS<br />
<strong>Jelgavas</strong> <strong>1.</strong>ģimnāzijā 4.martā norisinājās žetonu vakars,<br />
kurā tradicionāli notiek gredzenu pasniegšana 12.klašu<br />
audzēkņiem. Pasākumā iesaistās arī vienpadsmitie,<br />
tāpēc arī viņiem ir savs viedoklis par šo norisi. Tie ir<br />
svētki gan skolēniem, gan viņu ģimenēm, gan<br />
skolotājiem un visiem skolas darbiniekiem. Žetonu vakars bija kā atelpas brīdis<br />
pirms pēdējā un nozīmīgākā posma – eksāmenu sākuma, kad vēl varēja<br />
pakavēties atmiņās, atskatīties uz paveikto un pasapņot par nākotni.<br />
5<br />
Žetonu vakars ir visas Latvijas un arī viena no <strong>1.</strong>ģimnāzijas tradīcijām<br />
Tas ir pasākums, kura laikā 12.klašu skolēniem par piemiņu no skolas tiek pasniegti žetoni vai<br />
gredzeni, kas simbolizē gan skolēnu gatavību eksāmeniem, gan kopā pavadītos gadus, gan<br />
mūžīgo virzību uz priekšu, kas nekad nebeidzas tāpat kā<br />
gredzens. Katrs skolēns var izvēlēties, ko grib saņemt par<br />
piemiņu no skolas – vai nu tradicionālo žetonu, vai arī<br />
gredzenu, uz kura ir attēloti skolas iniciāļi. Pati žetonu<br />
pasniegšanas procedūra aizņem nelielu pasākuma daļu,<br />
krāsaināku un atraktīvāku to padara 12.klašu sagatavotie<br />
priekšnesumi un vienpadsmito apsveikumi. Žetonu<br />
vakars – tas ir svinīgs un skaists brīdis, kas kalpo kā<br />
apliecinājums tam, ka 12. klases skolēni ir gatavi skolas<br />
gaitu noslēguma sprintam. Tomēr, aizmirstot par „eksāmenu drudzi”, žetonu vakarā skolēni<br />
ļaujas jautrām izpriecām, atmiņām un draudzīga kolektīva izjūtai.<br />
Atmiņās par vidusskolas gadu piedzīvojumiem<br />
12.klašu audzinātāji, kuri trīs gadu garumā ir bijuši kopā ar saviem audzēkņiem, atkal svin mazu<br />
skolas dzīves uzvaru, jo viņi ir sekmējuši šo izaugsmi. Skolotāji dalījās atmiņās par<br />
aizraujošākajiem šo triju gadu piedzīvojumiem. Kāds par tiem dziļdomīgi pasmaidīja, kāds<br />
sirsnīgi pasmējās, kāds neveikli nolieca galvu.<br />
Pasākumā bija iespēja vērot vēl nebijušus muzikālus priekšnesumus, kur ar ģitāras akordiem,<br />
bungu sitieniem un skaļiem dziedājumiem muzikālu sveicienu sniedza mūsu skolas koris. Arī<br />
skolas teātris ar savu spēli radīja nepiespiestu un jautru atmosfēru – īstu svētku noskaņu. Vēl<br />
gribas piebilst, ka šis notikums paliks spilgti atmiņā katram 12.klases skolēnam. Šķiet, īpaši<br />
emocionāls tas būs 12.m klasei, atceroties, kā ritmiskajā un līganajā polonēzes solī, svinīgajai<br />
mūzikai skanot, skaisti tika veidota figūra pēc figūras skolas zālē. Tādas izjūtas nevar aizmirst.
Tuvojas skolas gaitu noslēgums<br />
12.klases jauniešiem skolā ir palikuši tikai daži mācību mēneši, karstais eksāmenu, ieskaišu<br />
laiks… un izlaidums. Pavisam drīz viņi dosies iekarot savas dzīves virsotnes, bet nākamā gada<br />
kādā februāra/marta piektdienā būs mūsu, tagadējo vienpadsmito, žetonu vakars un ikviens tiks<br />
gaidīts skolā.<br />
Pēc pasākuma gribējās zināt, kā skolasbiedriem, draugiem un skolotājiem tas ir paticis. Viedokļi<br />
bija dažādi, pārsvarā pozitīvi.<br />
Visi bija priecīgi, ka klases varēja tik daudz būt kopā, par to, ka bija iespēja apzināties savu<br />
varēšanu. Paldies gan radošajām, pacietīgajām un iecietīgajām 12.klašu audzinātājām, gan<br />
pašiem neatkārtojamiem divpadsmitajiem par jauko un neaizmirstamo pasākumu! Mēs,<br />
vienpadsmitie, ieguvām labu priekšstatu par to, kas mums jādara nākamajā gadā. √<br />
Aktuāli<br />
Savējais savā skolā<br />
LAURA BLUMFELDE<br />
Laikam ejot, mēs iegūstam savu piederību, sava veida identitāti. Arī man šo sešu<br />
gadu laikā ir radies lepnums par manu skolu – <strong>Jelgavas</strong> <strong>1.</strong>ģimnāziju, kur šī gada<br />
4.martā notika viens no svarīgākajiem skolas tradīciju pasākumiem – žetonu<br />
vakars.<br />
Varbūt kādam tas šķitīs tikai viens atskaites punkts<br />
savā plānotājā, taču es ar nepacietību gaidīju, kad<br />
pati varēšu šajā norisē piedalīties, proti, saņemot<br />
simbolisko gredzenu ar skolas iniciāļiem, apliecināt<br />
sev un citiem lepnumu par savu skolu.<br />
Skolas žetonu vakars bija labi organizēts, sirsnīgs,<br />
un tam piemita īpaša burvība. Katrai klasei bija<br />
iespēja parādīt savu izdomu un atraktivitāti, kā arī<br />
pateikt paldies tiem skolotājiem, kas mums,<br />
divpadsmitajiem, palīdzēja cauri trīs vidusskolas gadu priekiem un bēdām, veiksmēm un<br />
kļūdām nonākt līdz šai jaukajai marta pēcpusdienai. Uzskatu, ka visu klašu priekšnesumi bija<br />
izdevušies, kaut gan kāda bija ieguldījusi lielāku darbu, cita izcēlās ar humora dzirksti, cita ar<br />
svinīgāku noskaņu. Mums bija prieks redzēt arī skolotāju smaidošās sejas, klausoties un<br />
skatoties mūsu sniegumu, bet skumdināja fakts, ka daži pedagogi tomēr nebija ieradušies, kaut<br />
gan ielūgumus divpadsmitie šogad pasniedza mēnesi iepriekš.<br />
Vakars paskrēja vienā steigā, mijoties priekšnesumiem ar žetonu pasniegšanu, skolas teātra un<br />
kora uzstāšanos, kā arī kādas mūzikas grupas interesanto sniegumu, kas patika visiem.<br />
Visspilgtākais vakara akcents bija skolēnu un skolotāju kopīgi dziedātā dziesma, kas radīja<br />
vienojošu pacilātību un vēlreiz atgādināja, cik labi būt savējam savā skolā – <strong>Jelgavas</strong><br />
<strong>1.</strong>ģimnāzijā. Uz redzēšanos izlaidumā! √<br />
6
Akt uāli<br />
Satraukums, žetoni, filmas, dejas un ziedi<br />
MEGIJA RIMŠA<br />
<strong>201<strong>1.</strong>g</strong>ada 4.<strong>marts</strong> bija datums, kas jau daudzas<br />
nedēļas iepriekš saistīja vidusskolēnu prātus –<br />
vieniem jāpiedalās priekšnesumos, citiem tie<br />
jāgatavo, jāfilmē, jāplāno, jāorganizē. Jādomā<br />
arī par tērpiem, ziediem, dāvanām, sirsnīgiem<br />
vārdiem. Arī vairāki vienpadsmito klašu skolēni<br />
piedalījās šajā pasākumā – <strong>Jelgavas</strong><br />
<strong>1.</strong>ģimnāzijas Žetonu vakarā. Kāds tad bija viņu<br />
priekšstats par vienu no svarīgākajiem skolas<br />
dzīves notikumiem<br />
Zāle lēnām piepildījās ar skolotājiem, 12. klašu skolēniem, uz podestiem gatavībā stāvēja skolas<br />
jauktais koris. Divpadsmitos tirdīja neliels uztraukums, par to, kā būs, kā katrs saņems savu žetonu<br />
un parādīs savu priekšnesums, un teiks apsveikuma vārdus saviem skolotājiem. Dažas klases bija<br />
sagatavojušas priekšnesumus, dažas klases – īsfilmas.<br />
Pulkstenis ir pieci, un zāle jau ir piepildījusies ar cilvēkiem. Žetonu vakars sākas ar teātra<br />
priekšnesumu, kurā tika apsveikta skolas direktore. Un tad jau kora kārta iepriecināt šī vakara<br />
svarīgākās personas – divpadsmitos. Protams, dziedātājiem un teātra dalībniekiem bija liels<br />
satraukums, lai viss izdotos. Pēc kora priekšnesuma sekoja teātra uzvedums, kas radīja pozitīvas<br />
noskaņas zālē, visiem patika, tas palīdzēja arī aktieriem pārvarēt savu uztraukumu, jo bija jautri.<br />
Tad beidzot pienāca kārta pašiem divpadsmitajiem saņemt savu zīmi – gredzenu – par 3 skolā<br />
pavadītajiem gadiem un gatavību eksāmeniem. Žetona saņemšanai puiši pavadīja meitenes, tas<br />
radīja svinīgu pacilātību. Divpadsmitie veltīja runu saviem skolotājiem un klases audzinātājai.<br />
Teiktais bija pārdomāts, interesants, katrai klasei atšķirīgs. Arī skolotājiem un klases audzinātājām<br />
bija kāds vārds sakāms saviem audzēkņiem, ar līdzībām un humoru raksturojot skolēnus un viņu<br />
gaitas skolā. Kad žetoni saņemti, bija kārta pašiem divpadsmitajiem sevi parādīt. Citi bija izveidojuši<br />
īsfilmiņas par sevi, īpaši veiksmīgi tas bija izdevies 12.h klasei, citi dejoja polonēzi, kas bija gan<br />
pārsteigums skolotājiem, gan kaut kas nebijis žetonu vakarā. Divpadsmitie parādīja savu<br />
individualitāti un saliedētību, jo triju gadu laikā daudz kas ir iepazīts un apgūts, vēl atlikuši tikai daži<br />
pēdējie mēneši kā klasei. Protams, nepalika arī bez dāvanām, jo vienpadsmitie katrai divpadsmitajai<br />
klasei bija sagādājuši kliņģeri.<br />
Viss pasākums ilga apmēram trīs stundas, taču šis laiks paskrēja ļoti ātri, citam skumjā noskaņā, jo<br />
taču tik maz mēnešu ir palicis līdz finišam, citam priekpilnā, jo viens nozīmīgs dzīves posms būs tūlīt<br />
pārvarēts. Gan skolotājiem, gan skolēniem prieks mijas ar skumjām – drīz būs jāatvadās, bet, no<br />
otras puses, katras uzsāks jaunu dzīves periodu, kuram sagatavoties palīdzējuši skolotāji un skola.<br />
Vakars aizritēja pārdomu pilnā, bet priecīgā noskaņā, valdot sirsnīgām un nākotnes cerību<br />
spārnotām izjūtām. √<br />
7
Pasākumi<br />
Vai izsapņotā profesija ir piemērota<br />
PATRĪCIJA<br />
Tāpat kā citus gadus, arī šogad februārī norisinājās skolēnu Ēnu diena, kurā no<br />
mūsu skolas piedalījās apmēram četrdesmit skolēnu. Daži no 12.m 1 klases<br />
skolēniem pastāstīja par pieredzēto.<br />
SINTIJA LOGINA bija ēna Dinai Kurzemniecei, Pils aptieku tīkla vadītājai.<br />
Meitene šo profesiju izvēlējās, jo savu nākotni vēlas saistīt ar farmāciju.<br />
Ēnojamo personu sarunājusi pati, tāpēc sajūsma par gaidāmo dienu jau bija<br />
nedēļu iepriekš, jo ēnu devēja bija ļoti pretimnākoša. Sintijasprāt,<br />
interesanti bija tas, ka aptiekāres pazīst biežākos klientus un ar viņiem<br />
aprunājas par dzīvi, zāļu iedarbību. Atklājums bija, ka farmācija ir vairāk<br />
sociāla zinātne, nevis eksakta, jo, strādājot par farmaceitu, jābūt<br />
komunikablam cilvēkam. Apbraukājot visas Pils aptieku filiāles, Sintija<br />
ievēroja, ka pārsvarā tur ir smaidīgas un laipnas darbinieces, kā arī uzzināja,<br />
ka aptiekām vienmēr jābūt tīrām un sterilām. Pavadījusi dienu kopā ar savu ēnu, Sintija ar lielu prieku<br />
atzīst: „Es sapratu, ka tas tiešām ir tas, ko vēlos. Esmu izveidojusi arī kontaktus un studiju laikā, aptieku<br />
īpašnieces aicināta, varēšu doties praksē uz kādu no Pils aptiekām.”<br />
Tās pašas klases skolniece SANTA MUIŽNIECE bija viena no nedaudzajiem, kurai caur mājas lapu<br />
„enudiena.lv” palaimējās tikt pie stjuartes profesijas. Viņa pati ar to lepojas: „Ne katrs ēnu dienā var<br />
aizlidot uz Varšavu, un ne katram ir iespēja to visu redzēt no malas!” Santas<br />
ēnojamā persona bija Air Baltic stjuarte Lota Arustamjana, bet viņai arī bija<br />
iespēja uzturēties pilotu kabīnē, pasekot viņu darbam, kā arī redzēt visu no<br />
augšas. Šo profesiju viņa izvēlējās tāpēc, ka jau no mazām dienām ir aizrāvusi<br />
lidošana un lidmašīnas, un tagad viņa pavisam noteikti ir nolēmusi šajā jomā<br />
strādāt. Šīs dienas viens no interesantākajiem notikums bija tas, ka ēnotāju dēļ<br />
gandrīz aizkavējās reiss, jo ēnotāji ar pilotu un apkalpi lidmašīnā dzēra kafiju un<br />
nepamanīja, ka piebraucis autobuss ar pasažieriem, bet viss, protams, beidzās<br />
bez starpgadījumiem.<br />
LIVITA BĒRZIŅA, kura arī mācās 12.m1 klasē, ēnoja SIA <strong>Jelgavas</strong> pilsētas slimnīcas Rentgenoloģijas<br />
nodaļas vecāko medmāsu Dzintru Rutku. Livita šo ēnošanas iespēju sarunāja ar savas klasesbiedrenes<br />
Ivetas palīdzību. Paldies viņai par to. „ Ēnu dienā man bija iespēja redzēt visādus rentgena aparātus,<br />
mamogrāfu, cilvēku skeneri, dažādus rentgena uzņēmumus, kā arī man tika ekskluzīva iespēja<br />
paviesoties reanimācijas nodaļā, kurā var iekļūt, tikai zinot durvju kodu,<br />
”tā par savu darbošanos slimnīcā stāsta Livita. Interesanti bija tas, ka<br />
varēja redzēt, ko dara ārsti, kā arī uzzināt jaunu informāciju, piemēram, ka<br />
rentgena attēlā nevar redzēt skrimšļus, līdz ar to, salīdzinot maza bērna<br />
un pieaugušā pēdas kaulus, atšķirība bija tāda, ka pieaugušajam kauli ir<br />
blīvi kopā, bet bērnam tie izskatās izmētāti. Vēl ļoti būtiski likās tas, ka<br />
filmas daudz melo, jo, veicot cilvēka atdzīvināšanu ar defibrilatoru , viņš<br />
nemaz tā neatlec un defibrilatora vienu plāksnīti liek uz sirds ,bet otru - nedaudz uz kreisā sāna. Livita šo<br />
profesiju izvēlējās, jo vēlās ar to saistīt savu nākotni, un ir ļoti priecīga, ka izmantoja iespēju ēnot<br />
vēlamās profesijas pārstāvi. Ēnu diena ir tikai vienreiz gadā, un tā būtu jāizmanto, jo citādi skolā<br />
sēdēšana neko nedos, ja beigās var izrādīties, ka izsapņotā profesija nav piemērota, jo ir bail no<br />
augstuma, asinīm vai nav spēju saprasties ar cilvēkiem. Lielākā daļa ēnotāju ir apmierināti par pavadīto<br />
dienu un tagad zina, ka tieši to viņi vēlas darīt.√<br />
8
Skolēna dzīve<br />
Skats uz pasauli<br />
caur fotokameras objektīvu<br />
VIKTORIJA BURAKA<br />
Katram ir savs radošais potenciāls – viens dzied,<br />
otrs dejo, trešais raksta dzeju vai aizraujas ar<br />
ekstrēmiem sporta veidiem. Iepriekšējie<br />
„Kvadrātsaknes” numuri jau iepazīstināja<br />
lasītājus ar mūsu skolas jauniem talantiem<br />
dažādās jomās, šoreiz par savu interesanto<br />
vaļasprieku stāsta 12.m 2 skolēns FILIPS VULFS.<br />
Cik sen aizraujies ar fotografēšanu<br />
Ar fotografēšanu es aizraujos trešo gadu.<br />
Kāpēc izvēlējies tieši šādu brīvā laika pavadīšanas iespēju<br />
Fotografēšana ir ļoti interesants brīvā laika pavadīšanas veids, jo tas ir radošs process. Pēc<br />
pogas nospiešanas fotogrāfijas jāapstrādā datorā, kas piešķir bildei vēlamo toni, izlabo defektus<br />
un piešķir vēstījumu, ko ar attēla palīdzību fotogrāfs grib sniegt. Visas šīs operācijas ļoti attīsta<br />
cilvēka precizitāti, jo pavirša attēla apstrāde ir uzreiz pamanāma un tā dažkārt pat bojā<br />
fotogrāfiju.<br />
Ko tu pats vislabprātāk fotografē Kāpēc<br />
Vislabprātāk es fotografēju sporta reportāžas. Īpaši<br />
man patīk motokross, jo perfekta kadra<br />
uzņemšanai dotas sekundes simtdaļas. Kad tas ir<br />
izdarīts, rodas, manuprāt, labākā sajūta –<br />
gandarījums.<br />
Vai ir kas tāds, kas nepadodas fotografēšanai<br />
Pēc manām domām, fotografēšanā nepastāv tāds<br />
jēdziens kā nepadodas. Skatoties uz attēlu, cilvēki<br />
reaģē dažādi, jo, kas vienam var patikt, otram –<br />
nepatīk.<br />
Vai vēlies nākotnē kļūt par fotogrāfu<br />
Nē, vēlos atstāt to kā hobiju. Man bieži uznāk brīži, kad iestājas apnikums. Tad vienkārši nolieku<br />
fotoaparātu un gaidu iedvesmu. Bez iedvesmas fotografēšana nerada prieku. <br />
9
Vai tu pilnveidoji savas prasmes kursos, semināros<br />
Jā. Esmu apmeklējis <strong>Jelgavas</strong> PIC (REĢIONĀLAIS PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS CENTRS -RED.) kursus, kuros meistars<br />
Juris Zēbergs atklāja daudzus fotografēšanas knifus.<br />
Kādas ir ieceres, mērķi un nākotnes plāni<br />
Pagaidām plānoju iestāties LLU Tehniskajā fakultātē, un tad jau dzīve rādīs.<br />
Kā tu domā – vai katrs cilvēks ar labu fotokameru rokās var kļūt par fotogrāfu<br />
Lai kļūtu par fotogrāfu, cilvēkam ir<br />
jāpierāda sevi. Ar vienu labu attēlu<br />
nepietiks. Es sevi neuzskatu par fotogrāfu,<br />
jo neko tik ievērības cienīgu vēl neesmu<br />
radījis, lai es sevi par tādu varētu saukt.<br />
Vai tu kādam ieteiktu nodarboties ar<br />
fotografēšanu Kāpēc<br />
Jā, ieteiktu, jo fotografēšana attīsta iztēli.<br />
Pirms katras sarīkotās fotosesijas<br />
jāiztēlojas kadrs, ko vēlas uzņemt. Ļoti<br />
labi var attīstīt arī precizitāti un pacietību.<br />
√<br />
Skolēni ārzemēs<br />
Sapņu braucienā uz Ameriku iegūta bronza<br />
VIKTORIJA BURAKA<br />
<strong>Jelgavas</strong> Bērnu un jauniešu centra «Junda» popgrupa «Lai skan» ieguvusi trešo<br />
vietu Amerikas Savienoto Vastu festivālā „Harmony Sweepstakes a cappella<br />
festival”. Viens no grupas dalībniekiem ir <strong>Jelgavas</strong> <strong>1.</strong>ģimnāzijas 12.h klases skolēns<br />
JĀNIS MASTEIKO, kurš kopā ar savu kolektīvu uzstājās Ņujorkā ar desmit minūšu<br />
garu priekšnesumu, izpildot dziesmas bez muzikāla pavadījuma – „a capella”.<br />
„Kvadrātsakne” nolēma uzzināt Jāņa iespaidus par piedzīvoto konkursa laikā. <br />
1 0
1 1<br />
Vai tu biji pārsteigts, uzzinot par iespēju aizbraukt uz ASV<br />
Pārsteigts! Tas būtu maigi sacīts! Vienmēr esmu sapņojis par nokļūšanu ASV. Kad uzzināju par<br />
to, ka mēs dosimies uz „visu iespēju zemi”, nespēju tam noticēt. Tika ieguldīts liels darbs, lai<br />
rastos šāda iespēja, tāpēc jūtu, ka mēs tiešām bijām to pelnījuši.<br />
Kā tu vērtē savas grupas līmeni un rezultātus<br />
Uzskatu, ka esam tikai sākuma posmā, mums ir izaugsmes iespējas, ko arī pierādīja šis<br />
brauciens. Rezultāts, manuprāt, ir prātam neaptverams! Laikam aizrāvām žūriju un skatītājus ar<br />
šovu, kas tika izpildīts uz skatuves, jo tas bija interesantāks un atšķirīgāks nekā pārējo konkursa<br />
dalībnieku uzstāšanās.<br />
Vai bija uztraukums pirms uzstāšanās<br />
Melotu, ja teiktu, ka nebija. Ikviens, uzstājoties publikas priekšā, uztraucas, jo tā ir šī procesa<br />
neatņemama daļa. Šajā ziņā stress var būt arī pozitīvs, jo tas liek censties un saņemties. Nevaru<br />
konkrēti pamatot kāpēc, bet, uzstājoties Latvijā, uztraukums bija lielāks nekā šajā konkursā<br />
ASV.<br />
Kas šķita visinteresantākais<br />
Visinteresantākais – liela atšķirība no Latvijas. Augstās ēkas, tūkstošiem gaismu, kas parādījās,<br />
iestājoties tumsai. Cilvēku pūļi un automašīnas plūda katrs uz savus pusi, un dažkārt pat bija<br />
grūti aptvert, kur atrodos. Pārsteidza arī svaigs gaiss, laikam jau tāpēc, ka atradāmies ļoti tuvu<br />
centrālajam parkam. Man šķita, ka no tāda izplūdes gāzu daudzuma gaisam vajadzētu būt<br />
smacīgam, bet tā nebija.<br />
Kas izraisīja izbrīnu, pārsteidza visvairāk<br />
Pirmkārt, pārsteidza tas, cik laipni tur cilvēki.<br />
Viņi sveicinās un, redzot, ka kaut ko meklē,<br />
palīdz pat neprasot, atvainojas pat tad, ja tas<br />
nebija jādara, apjautājas, kā klājas, un runā kā<br />
ar draugu, lai gan redz pirmo reizi. Izbrīnīts biju<br />
par to, kā tiek vadītas automašīnas. Visbiežāk<br />
dzirdētā skaņa ASV bija automašīnu taurēšana,<br />
kas dažkārt šķita pat nevajadzīga.<br />
Kas tev nepatika<br />
Nepatika tas, ka nebija iespējas apskatīt citas Ņujorkas štata pilsētas, piemēram, Bronksu un<br />
tad salīdzināt līmeni, jo Manhetena ir Ņujorkas centrs, kas padara to par dārgāko pilsētu.<br />
Visnotaļ nepatīkami bija arī tas, ka īsti nebija iespējas ēst labu pārtiku, jo spējām atrast tikai<br />
„McDonald’s” vai citus tā saucamos „fast food” (ĀTRĀS ĒDINĀŠANAS-RED.) restorānus. Jāatzīst, ka pēc<br />
desmit dienām šis ēdiens vairs nav tik kārdinošs, kā tas varbūt liekas sākumā.<br />
Vai izdevās iepazīties ar citiem „a cappella” konkursa dalībniekiem<br />
Jā, daudzi no dalībniekiem palīdzēja un uzmundrināja mūs, jo zināja, ka esam šeit pirmo reizi.<br />
Vislabākos kontaktus izdevās nodibināt ar iepriekšējā gada uzvarētājiem no Spānijas. Viņi deva<br />
labus padomus un izskaidroja dažus mīnusus apskaņošanā, kas ļoti palīdzēja.
Pēc mūsu uzstāšanās daudzi dalībnieki interesējās, vai mēs neesam arī aktieri, jo tas, ko mēs<br />
rādījām uz skatuves esot izskatījies kā mūzikls.<br />
Vai komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem un citiem konkursa dalībniekiem angļu valodā<br />
nesagādāja grūtības<br />
Sākumā domāju, ka ar to nebūs problēmu, bet, kad nonācu tiešā saskarsmē, sapratu, ka tas<br />
nemaz nav tik vienkārši. Nācās pierast pie angļu sarunvalodas un tās atšķirīgā skanējuma<br />
akcentu dēļ, bet problēmas tas nesagādāja. Pat ja savā runā pieļāva kļūdas, galvenais bija, lai<br />
otrs cilvēks saprastu, ko es cenšos pateikt.<br />
Vai jums bija iespēja apskatīt Ņujorku<br />
Visu Ņujorku nav iespējams apskatīt pat mēneša laikā, jo tā nav tikai viena pilsēta, tā ir sadalīta<br />
vairākos rajonos, un mēs bijām vienā no tiem – Manhetenā. Šo Ņujorkas daļu mums bija iespēja<br />
apskatīt. Pirmajā dienā nogājām desmit stundas un vēl nebijām apskatījuši pat pusi no<br />
Manhetenas.<br />
Vai tu gribētu piedalītos līdzīgos konkursos<br />
Labprāt! Jo ar katru koncertu spējas un pieredze aug, arī uz skatuves jūtos daudz brīvāk un<br />
ērtāk. Tā kā šis bija pirmais „a cappella” konkurss, kurā esmu piedalījies, šī pieredze ir ļoti<br />
vērtīga. Diemžēl Latvijā ir tāda problēma, ka šāda tipu konkursu ir ļoti maz vai arī neesmu par<br />
tādiem dzirdējis. Protams, ja rastos iespēja, tad es noteikti piedalītos! √<br />
Skolēni ārzemēs<br />
Tālumā iepazīsti sevi<br />
ZANE ŠAUVA<br />
Tuvojas gada beigas. Domājams, ka<br />
skolēnu prātus visvairāk nodarbina<br />
jautājums: „Kur studēt, kādu fakultāti<br />
izvēlēties un vai Latvija ir tā vieta, kur<br />
vēlētos apgūt augstāko izglītību”<br />
Lielisku lekciju sniedza „Youth for<br />
understanding” (YFU) jeb „Jaunatne par<br />
saprašanos” organizācijas dalībnieki,<br />
kuri gan dalījās savā bagātajā pieredzē,<br />
gan vienkārši informēja skolēnus, ar ko<br />
īsti nodarbojas šī organizācija, kādi ir nosacījumi, pavadot gadu svešā vietā un vidē,<br />
un, protams, tika uzskaitīti arī plusi un mīnusi, atrodoties prom no mājām. <strong>Jelgavas</strong><br />
<strong>1.</strong>ģimnāzijas skolēniem bija iespēja iepazīties ar vairāku šīs programmas dalībnieku<br />
pieredzi. <br />
1 2
Signe gadu pavadīja Argentīnā, kur apguva valsts kultūru un valodu, iepazinās ar daudziem<br />
jauniem cilvēkiem un vienkārši bagātīgi pavadīja vienu savas dzīves gadu. Signe, tāpat kā pārējie<br />
apmaiņas programmas studenti, dzīvoja viesģimenē un atzīst, ka Argentīnas atmosfēra ir prieka<br />
pilna, jo katrs garāmgājējs izrāda par tevi interesi, pasveicinot vai vienkārši pasmaidot. Ne tikai<br />
vietējie iedzīvotāji Signi ievēroja, viņu pamanīja arī vietējā televīzija, kur viņa sniedza interviju<br />
par savu dzīvi un studijām Argentīnā.<br />
Rihards nodzīvoja gadu Norvēģijā, kur izjuta, ko nozīmē patiešām barga ziema, atrodoties aiz<br />
polārā loka. Viņš atzīst, ka prombūtne viņam esot palīdzējusi pārvarēt iekšējos kompleksus, būt<br />
atvērtākam un nebaidīties izmēģināt kaut ko jaunu. Norvēģijā viņa piepildītais izaicinājums bija<br />
uz matiem izveidotais „mikrofons”.<br />
Mārtiņa galamērķis bija ASV. Jaunietis uzsver,<br />
ka, runājot par Ameriku, nav iespējams dzirdēt<br />
divus vienādus stāstus, ņemot vērā gan lielos<br />
plašumus, gan atšķirīgās kultūras, gan cilvēku<br />
dažādību. Visgrūtākais, iedzīvojoties viesģimenē,<br />
bija brīdis, kad vajadzēja pirmo reizi atvērt<br />
ledusskapi. Tālākajā iedzīvošanās procesā<br />
Mārtiņš esot sapratis, ka, lai iejustos vidē, ir vai<br />
nu jāpielāgojas, vai jānāk klajā ar jaunām<br />
idejām. Tomēr pats galvenais, ko Mārtiņš teica<br />
ar lepnumu, ir tas, ka dzīve ir gājusi tikai un vienīgi uz augšu, izjūtot krasas pārmaiņas un<br />
atbraucot atpakaļ ierastajā vidē.<br />
Arī Elīna savu laimi izmēģināja Amerikā, sakot, ka tā ir iespēju zeme. Vēl viņa piebilst, ka<br />
amerikāņu filmas nemelo. Dzeltenie skolas autobusi un saldējuma mašīnas ir īstens Amerikas<br />
attēlojums. Esot tur ieguvusi ciešu draudzību ar daudziem ārvalstu skolēniem.<br />
Vācija bija tā vieta, kuru apmeklēja Krišs, un viņš piebilst, ka nevajag aprobežoties tikai ar sapņu<br />
zemi Ameriku. Jāprot izmantot tās iespējas, ko sniedz Eiropas valstis. „Latvijā ir rutīna, tāpēc<br />
devos uz Vāciju,” tā saka Krišs. Viesģimene tika piemeklēta, viss pārējais bija atkarīgs tikai no<br />
manis paša, un ,protams, jāatzīst, ka skola bija primārā nodarbe un pienākums. ” Krišu māca<br />
šaubas, ka būs jūtamas valstu izglītības sistēmas atšķirības, kuru dēļ tiks zaudēta zināšanu<br />
kvalitāte, ko prasa Latvijā, tomēr laika gaitā pats nācis pie slēdziena, ka ar darbu un paša<br />
iniciatīvu paspēs iekavēto. √<br />
UZZIŅAI:<br />
„YFU” piedāvā maksas apmaiņas programmas 1 gada ietvaros skolēniem no 15 līdz 18<br />
gadu vecumam uz tādām valstīm kā Dānija, Somija, Vācija, Zviedrija, ASV, Brazīlija,<br />
Dienvidāfrika, Bulgārija u.c.<br />
Tiek rīkotas arī 7 nedēļu vasaras programmas skolēniem.<br />
Ir pieejamas mācības ASV koledžā no 21 gadu vecuma.<br />
Vairāk informācijas mājas lapā www.yfu.lv<br />
(Materiāli iegūti no www.yfu.lv)<br />
1 3
Intervija<br />
Noskaidrojās reģionālās zinātniskās konferences laureāti<br />
VIKTORIJA BURAKA<br />
Kamēr lielākai skolēnu daļai zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) rakstīšana un<br />
aizstāvēšana jau sen pagājusi, skolas, pilsētu un novadu konkursa uzvarētāji<br />
turpināja aktīvi darboties. Savas idejas un pētījumus izvirzītie laureāti<br />
prezentēja 17.martā Zemgales reģionālajā konferencē.<br />
Konkursam tika pieteikts 151 darbs 22 sekcijās, kurus vērtēja aptuveni 80 Latvijas<br />
Lauksaimniecības universitātes (LLU) dažādu fakultāšu un katedru mācībspēki, lai noteiktu tos,<br />
kuriem pēc vidusskolas beigšanas būs iespēja ārpus konkursa iegūt valsts finansēto studiju vietu<br />
septiņās no deviņām LLU fakultātēm.<br />
Apsveicam <strong>Jelgavas</strong> <strong>1.</strong>ģimnāzijas skolēnus: Artūru Ilgažu (1<strong>1.</strong>i) 2.vieta Politoloģijas sekcijā darbs:<br />
„Haosa teorija Latvijas politikā”, Anastasiju Grimailovu (1<strong>1.</strong>h) 3.vieta Latviešu literatūras<br />
zinātnes un vēstures sekcijā darbs:„Jauno autoru dzejas tēmas almanahā "Zemgales vācelīte<br />
2010””, Andu Dreižu (1<strong>1.</strong>h) 3.vieta Latviešu valodniecības sekcijā darbs:„Valodas tēlainība<br />
Latvijas Republikas prezidenta Valda Zatlera runās”, Evu Seļezņevu (1<strong>1.</strong>a) <strong>1.</strong>vieta ekonomikas<br />
sekcijā darbs:„Veselīga uztura pieprasījums un piedāvājums skolas ēdnīcā” un Lindu Ilgažu(L.I.)<br />
(12.b) <strong>1.</strong>vieta bioloģijas sekcijā darbs:„Suņa vecuma noteikšana pēc ilkņa zoba struktūras”.<br />
Ar savu pieredzi reģionālajā ZPD konferencē dalās:<br />
Artūrs Ilgažs<br />
(A.I.)<br />
Eva Seļezņeva<br />
(E.S.)<br />
Linda Ilgaža<br />
(L.I.)<br />
Kā tu vērtē savu darbu un aizstāvēšanu<br />
A.I.: Savu darbu vērtēju diezgan augsti, jo izdarīju ko tādu, kas Latvijā līdz šim vēl nebija darīts.<br />
Lai gan uzskatu, ka aizstāvēšana klausītājiem varēja likties diezgan nogurdinoša, jo veiksmīgai<br />
darba prezentēšanai bija nepieciešams iekļaut virkni svešvārdu un īsā laikā pastāstīt ļoti daudz<br />
informācijas.<br />
E.S.: Manuprāt, darbs bija gan labi uzrakstīts, gan arī aizstāvēts. Rezultāti reģionālajā<br />
konferencē bija negaidīti, jo es pat necerēju, ka tikšu valsts konkursā. <br />
1 4
L.I.: Tā kā mans sākotnējs mērķis bija aizstāvēt savu darbu reģionālajā konferencē, tas noteikti<br />
nebija pārsteigums. ZPD es ieguldīju lielu darbu un daudz laika. Aizstāvēšana noritēja gludi, jo<br />
man nebija sarežģījumu ar atbildēm uz komisijas uzdotajiem jautājumiem.<br />
Ar kādām ZPD priekšrocībām un trūkumiem nācās saskarties<br />
A.I.: Viena no priekšrocībām ir uzstāšanās, kas uzlabo prasmi runāt publikas priekšā. Tāpat<br />
nākotnē noteikti noderēs arī prasme rakstīt šādus darbus.<br />
Turpretī par trūkumu varētu nosaukt skolas sniegto informāciju par zinātniski pētnieciskā darba<br />
rakstīšanu, jo izvirzītās prasības ir ļoti striktas, bet ZPD nolikums nedod pilnīgu priekšstatu par<br />
to, kas vispār ir jādara.<br />
E.S.: Priekšrocība bija iespēja nepildīt kādu<br />
mājas darbu, aizbildinoties ar to, ka<br />
jāgatavojas ZPD aizstāvēšanai. Lielākais<br />
trūkums bija tas, ka tika kavēta skola, kā<br />
rezultātā nedaudz pasliktinājās atzīmes.<br />
L.I.: Ar trūkumiem man nenācās saskarties.<br />
Esmu ieguvusi priekšrocības LLU, piemēram,<br />
garantētu budžeta vietu VMF (VETERINĀRMEDICĪNAS<br />
FAKULTĀTE – RED.), atverot durvis daudzām<br />
iespējām savā nākotnē.<br />
Kas bija grūtāk – rakstīt vai aizstāvēt darbu<br />
A.I.: Grūtāk bija rakstīt darbu, jo vajadzēja meklēt, apkopot daudz informācijas un pēc iespējas<br />
precīzāk formulēt savas domas, izmantojot dažādus terminus.<br />
E.S.: Vienlīdz grūti bija gan rakstīt, gan aizstāvēt darbu. Apjomīgākais bija tieši rakstīšanas<br />
process, bet lielāko uztraukumu izraisīja darba prezentēšana.<br />
L.I.: Noteikti darbu uzrakstīt bija sarežģītāk, jo tas bija laikietilpīgs process.<br />
Vai teicienu „99% sviedru, 1% veiksmes” varētu attiecināt uz ZPD rakstīšanas un<br />
aizstāvēšanas procesu<br />
A.I.: Domāju, ka šo teicienu noteikti var attiecināt uz ZPD rakstīšanu un aizstāvēšanu, jo tā tas<br />
arī ir. Uz veiksmi nedrīkst paļauties – darba nepilnības uzreiz tiek pamanītas un ņemtas vērā, jo<br />
vērtēšanas kritēriji ir ļoti stingri.<br />
E.S.: Jā, ievērojamu rezultātu dod labi uzrakstīts darbs un tikai nedaudz veiksmes.<br />
L.I.: Ja esi zinātniskajā darbā ieguldījis sevi visu, veiksmes faktors patiesībā var vispār<br />
nepastāvēt. Galvenais būt pārliecinātam par sevi un savu darbu.<br />
Vai skolā (mācību stundās) apgūtais noderēja, rakstot darbu<br />
A.I.: Protams, piemēram, darbs ar datoru, pareizrakstība, termini, kuri tiek apgūti skolā<br />
informātikas un valodas stundās.<br />
E.S.: Visvairāk noderēja veselības mācībā (10. klasē) un ekonomikā apgūtais.<br />
L.I.: Nenoderēja, bet, tālāk studējot augstskolā, iegūtās zināšanas noteikti būs noderīgas. <br />
1 5
Kā tev palīdzēja darba vadītāja<br />
A.I.: Skolotāja Inta Spārīte atbalstīja mani un uzņēmās risku. Rakstot šo darbu, bija jāapstrādā<br />
ļoti daudz informācijas, tāpēc man nebija daudz laika, lai ietu konsultēties ar vadītāju, bet, kad<br />
teksts bija sakārtots, skolotāja bez iebildumiem to pārlasīja, izlaboja un deva padomus.<br />
E.S.: Darba vadītāja man palīdzēja ļoti daudz – paskaidroja, kā pareizi uzrakstīt darbu,<br />
anotāciju, kā arī izveidot prezentāciju un sagatavot runu. Darba vadītājai Ilzei Skudrai-Bebrišai<br />
esmu lielu paldies parādā.<br />
L.I.: Jā, skolotāja Ilona Stūrāne deva man vērtīgus padomus.<br />
Kas tevi iepriecināja vai pārsteidza ZPD konferences laikā<br />
A.I.: Prieku sagādāja tas, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu sekcijā, kurā es piedalījos, bija<br />
mazāka konkurence, tāpēc biju pārliecināts par savu darbu.<br />
E.S.: Mani pārsteidza un iepriecināja tas, ka ieguvu <strong>1.</strong>vietu, un tas, ka man ir iespēja mācīties<br />
LLU Ekonomikas fakultātē budžeta vietā.<br />
L.I.: Biju pārsteigta par to, kā citi skolēni<br />
aizstāvēja savus darbus. Vieniem bija ideāla<br />
stāja, prezentācijas un precīzas atbildes uz<br />
komisijas jautājumiem. Turpretī citi vispār<br />
nemācēja sevi pasniegt – nenoklausījās<br />
jautājumus līdz galam, pārtrauca komisiju, kaut<br />
arī prezentācijas nebija no tām labākajām.<br />
Protams, aizstāvoties ir liels stress, bet ar to<br />
jāmācās tikt galā.<br />
Ko tev nozīmē iespēja studēt LLU budžeta vietā<br />
pēc vidusskolas beigšanas<br />
A.I.: Biju nedaudz apbēdināts, ka šogad neieguvu budžeta vietu, taču man tas jau izdevās<br />
pagājušogad. Pārsteidz tas fakts, ka vairums jauniešu budžeta vietu uzskata par tādu sīkumu.<br />
Manuprāt, tā ir lieliska izdevība, kuru es noteikti izmantošu, jo tas dod iespēju studēt un iegūt<br />
augstāko izglītību.<br />
E.S.: Šī iespēja man nozīmē ļoti daudz, jo es varēšu apgūt vēlamo profesiju, nemaksājot par<br />
studijām.<br />
L.I.: Visu, jo tas bija mans mērķis jau no paša sākuma. Tagad varēšu mierīgi pabeigt skolu,<br />
neuztraucoties par augstāko izglītību. Man ir svarīga mana nākotne un tās stabilitāte, lai gan<br />
manas sekmes nav no tām sliktākajām, man jābūt drošai par savām iespējām.<br />
Vai ieteiktu arī citiem mērķēt uz reģionālo ZPD konferenci Kāpēc<br />
A.I.: Ieteiktu citiem jauniešiem mērķēt ne tikai uz reģionālo konferenci, bet arī uz Latvijas<br />
Republikas zinātniski pētniecisko darbu konferenci, jo tā ir lieliska pieredze un iespēja pārstāvēt<br />
savu skolu, parādīt sevi kā spēcīgu un domājošu jaunieti. Ļoti pozitīvi vērtēju arī šīs budžeta<br />
vietas, tāpēc katram iesaku izmantot šādu iespēju!<br />
E.S.: Visiem, kas grib uzzināt kaut ko jaunu ārpus mācību stundām, es ieteiktu mērķēt uz<br />
reģionālo konferenci, jo tā ir arī iespēja iegūt budžeta vietu kādā no LLU fakultātēm.<br />
L.I.: Noteikti ieteiktu, tāpēc, ka tas paver daudz iespēju arī bez studijām LLU. √<br />
1 6
Radoši<br />
PALDIES VISIEM AUTORIEM PAR UZDRĪKSTĒŠANOS ATKLĀT SAVUS RADOŠUS DARBUS! SASKATI ARĪ<br />
SAVAS DZĪVES KRĀSAS UN IETĒRP TĀS VĀRDOS – DZEJOĻOS, STĀSTOS UN SŪTI UZ<br />
KVADRATSAKNE_<strong>1.</strong>GIM@INBOX.LV. MĒS TOS PUBLICĒSIM!<br />
Viktorija<br />
***<br />
Es vienkārši nevaru,<br />
Ieraugot tevi,<br />
Pateikt „čau” un sarokoties.<br />
Es vienkārši to nevaru.<br />
Tas ir neiespējami.<br />
Man gribas vēl ieskatīties tavās acīs<br />
Un apskaut tevi cieši jo cieši,<br />
Jo tā vienkārši es nevaru.<br />
Ieraugot tevi,<br />
Man sirds sāk sisties straujāk<br />
Un vēderā tauriņi sāk lidināties.<br />
Es to vienkārši nevaru.<br />
/Eva Gedvila 8.a klase/<br />
Paldies, ka esi, ka satiku tevi,<br />
Paldies, ka mācīji mani par pasauli, jūtām un kokiem.<br />
Tu nebiji ilgi, taču iestigi man atmiņā cieši,<br />
Jo tādus kā tevi nav iespējams aizmirst kā avīzi vecu.<br />
Ir noskaņu mirkļi, ir vārdu zibšņi, ko nepazinu vēl es,<br />
Taču tagad ir atmiņu krelles un izjūtu lauskas,<br />
Bet par to paldies, jo rasties te var<br />
Raiba aina kā mozaīka – skumja un mīļa.<br />
/Monika Maido 8.a/<br />
***<br />
Bērnības sapņi<br />
kad piepildās tie<br />
dažam neizprotamie sapņi<br />
un ne jau šādi – tādi<br />
bet bērnības<br />
vai atceries<br />
savu bērnības sapni<br />
kad domāji<br />
kad es izaugšu liels būšu ...<br />
kosmonauts<br />
dziedātājs<br />
baņķieris<br />
un kad šorīt piecēlos,<br />
es izaugu<br />
es jau esmu ceļā<br />
esmu uz<br />
sava sapņa stīgas<br />
kā mūzika manām ausīm<br />
tā šis mērķis<br />
diemžēl ne bērnības sapnis<br />
ne vecāku darbs<br />
tikai mans vakardienas sapnis<br />
pusaudzes sapnis<br />
/Rūdolfa/<br />
1 7
Radoši<br />
Cilvēki pastaigājas pa saliņu.<br />
Tie apbrīno pili lielo,<br />
Kas nakts tumsā mirdz it kā gaismas pils.<br />
Tās logos deg ugunis kā zvaigznes debesu melnumā.<br />
Koki ziemā piesniguši šūpojas vējā,<br />
Izskatās, ka tie māj cilvēkiem,<br />
Cilvēkiem, kas vēro pili no tilta.<br />
Dzirkstošais gaiss ietver pili sārto,<br />
Kuras pagalmā pastaigājas ļaudis<br />
Un apbrīno senatnes krāšņumu.<br />
Bet makšķernieki ziemā, sēžot uz ledus, sapņo,<br />
Sapņo, kā būtu, ja pavasaris jau atsmaržotu.<br />
Tie sapņo, kā laivas šūpojas viļņos un lūkojas ievās,<br />
Kā pils paveras upē un pasmaida.<br />
Un tā cilvēki ikdienas steigā piestājas,<br />
Paskatās un ļaujas pils burvībai.<br />
/Kate Jansone 8.a/<br />
***<br />
Reizēm šķiet, ka tāda kā es<br />
Pasaulē ir tikai viena, tik neveikla un viegla.<br />
Viss griežas kā motors bez eļļas un pārsega –<br />
Esmu vientuļa un viena, tāpēc arī neaizsargāta.<br />
Citi mīl, bet nezinu, kuri, citi ienīst, bet man ir vienalga,<br />
Jo svarīgi ir tikai tas, ko domā tu.<br />
Tu laikam gan nīsti, gan mīli, tikai atklāt to nespēj man,<br />
Tāpat kā es arī nespēju noslēpumu vēstīt tev šo .<br />
/Monika Maido 8.a/<br />
1 8
Radoši<br />
12.m1 klases skolnieces LIVITAS BĒRZIŅAS stāsta turpinājums<br />
STĀSTA SĀKUMU LASIET IEPRIEKŠĒJOS „KVADRĀTSAKNES” NUMUROS!<br />
„NETĪŠĀ SLEPKAVĪBA”<br />
Rīt ir tā mirušā zēna, kura vārdu tagad vai zina visa skola, bēres. Es biju spiesta par viņu uzzināt ko<br />
vairāk. Kārlis mācījās vienu klasi zemāk par mani, viņam ir jaunāka māsa un vecāks brālis. Šī informācija<br />
atkal man liek domāt par vainas apziņu – ir tik ļoti žēl, ka tā sanāca, kaut arī es neesmu vainīga. Kārlis,<br />
kā jau es pamanīju, esot bijis nedaudz lecīgs, bet aktīvs, radošs un drosmīgs cilvēks. Lielākā daļa raksturo<br />
viņa labās īpašības, bet ko var darīt, parasti jau mirušu cilvēku nepiemin ar ļaunu. Tagad vienīgi pa skolu<br />
ir izklīdušas dažādas baumas par Kārļa nāvi. Kādu no tām varu pastāstīt. Pirmā versija ir tāda, ka viņš ir<br />
nokavējis autobusu, skrējis tam pakaļ, tad paklupis un pret asfaltu atsitis galvu, uzreiz nomiris, bet<br />
autobusa šoferis negribējis būt vainīgs un tāpēc aizbraucis. Otrā – Kārlis ir sakāvies ar puišeļiem, un tie<br />
viņu esot nomušījuši, bet klases biedri to noliedz. Vēl kāds ir izdomājis, ka viņš gribējis izdarīt pašnāvību<br />
un skrējis zem mašīnas riteņiem. Man par laimi, neviens nedomā, ka meitene netīšām viņu ir nogalinājusi.<br />
Ir vēl dažas dīvainas idejas, bet tās es neizklāstīšu.<br />
Pirmā stunda fizika. Jau no paša rīta jākustina smadzenes. O, kā par brīnumu, arī Līna ir skolā.<br />
- Čau!<br />
- Čau, čau – Līna atbildēja – šodien gan vēss rīts.<br />
- Ko var gribēt, ir taču rudens, un drīz aukstā ziema nāks.<br />
-Cik auksta, to vēl nezinām, bet šinīs rudens dienās man saules pietrūkst, bez tās man garastāvoklis<br />
nav tik labs.<br />
Jā, Līnai par sauli ir taisnība. Saulainā laikā vienmēr labāks garastāvoklis, nu, protams, ja neesi slims, tad<br />
saule tikai traucē. Fizika pagāja ātri, šodien mums par gaismu visādas gudrības stāstīja. Labi, ka es fiziku<br />
saprotu, tad man nav tik stingri jāiedziļinās skolotāja stāstījumā. Tikai žēl Līnas, viņai iet grūtāk, tāpēc<br />
man jāpalīdz.<br />
- Nu, šoreiz kaut ko saprati no skolotāja teiktā<br />
- Mmm.. Jā, ķermeņus, kas nav gaismas avoti, var redzēt tāpēc, ka tie atstaro gaismu.- Līna lepni<br />
atbildēja.<br />
Tā kā es viņas muldēšanu ātri atkodu, es par viņu pasmējos.<br />
- Jā, no grāmatas es arī protu nolasīt.<br />
- Eh – Līna nopūtās- ja vien to visu atcerēties būtu tik vienkārši, kā izlasīt.<br />
- Nebēdā, gan jau kādreiz sapratīsi, ja tas tev būs noderīgs.<br />
Noskanēja zvans no stundas, Līna nopūtās. Es īsti nesapratu, vai tas fizikas vai sporta dēļ. Mums abām<br />
patīk sports. Varbūt tas tāpēc, ka mums padodas, bet varbūt vienkārši tādēļ, ka tā ir forša stunda. Dīvainā<br />
kārtā Līna par sportu nebija priecīga, tāpēc es viņai jautāju:<br />
- Kāpēc tu tā nopūti, pēc fizikas Tev taču patīk sports<br />
- Man vienkārši šodien nav spēka neko darīt.<br />
- Varbūt aizej pie māsiņas un paprasi atbrīvojumu!<br />
- Nē – draudzene atbildēja- tad jau tas būtu ceturtais atbrīvojums divu mēnešu laikā, es nevaru tā iet<br />
un prasīt atbrīvojumus.<br />
- Nu tad jāpaprasa skolotājai, lai tevi ļoti nemoka.<br />
- Eh.. ko tur, gan jau izdzīvošu kā līdz šim.<br />
1 9<br />
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ „KVADRĀTSAKNES” NUMURĀ!!!
Radoši<br />
Tā mēs rakstām<br />
Domājiet, ka tikai skolēni pieraksta smieklīgākos pedagogu izteicienus un nejauši pateiktas<br />
frāzes Izrādās, arī skolotāji, labojot domrakstus, pasmaida par audzēkņu domugraudiem, tāpēc<br />
„Kvadrātsakne” atklāja dažus no tiem.<br />
„Lugā ir minēta Daugava, tāpēc var saprast, ka notikumi risinās Zemgalē.”<br />
„Blaumanis ir ievilcis mani savā darbā.”<br />
„Ir liels procents tādu dzērāju, kuri dzeršanas dēļ ir<br />
spējīgi ne tikai apprecēties, bet arī daudz ko ļaunāku.”<br />
„Krustiņam ar māti ir kašķis.”<br />
„Edgars dzīvo uz grādiem.”<br />
„Darbā tiek atdzīvinātas puķes, tā ir personifikācija.”<br />
„Cilvēki saražo bērnus un tikai pēc tam īsti iepazīstas.”<br />
„Prāta un jūtu sadursme pamanās iekļūt galvā.”<br />
„Raudupieti bija pārņēmis trakums pret Kārli.”<br />
„Kristīnes jūtas atdziest.”<br />
„Edgars gūst mātes atbalstu precību jomā.”<br />
„Latvijā pulkstenis ir pazīstams un saprotams tikšķis, bet Īrijā kaut kas nesaprotams.” √<br />
Info dēlis<br />
Tavā dzīvē notika kaut kas smieklīgs vai<br />
neparasts! Tu vēlies dalīties par to ar<br />
citiem, lai kopīgi apspriestu atgadījumu!<br />
Uzraksti un mēs publicēsim tavu vēstuli jau<br />
nākamajā „K√adrātsaknes” numurā. Iesniedz<br />
to 315.kabinetā vai sūti uz e-pastu:<br />
kvadratsakne_<strong>1.</strong>gim@inbox.lv<br />
Anonimitāti garantējām!<br />
Vēlies oriģināli apsveikt savu draugu,<br />
klasesbiedru vai skolotāju jubilejā Tu gribi<br />
dāvināt vai pārdod kaut ko! Vai vienkārši<br />
pateikt kādam „Paldies” Bet varbūt tu gribi<br />
atzīties mīlestībā!<br />
Izdari to ar mūsu avīzes palīdzību! Iesniedz<br />
savu sludinājumu, apsveikumu 315.kabinetā<br />
vai sūti uz e-pastu:<br />
kvadratsakne_<strong>1.</strong>gim@inbox.lv.<br />
2 0<br />
Aicinām skolēnus un skolotājas, kas apveltīti ar enerģiju, apņēmību un vēlmi<br />
izpausties piedalīties „radošajā darbnīcā” - zīmēt karikatūras vai komiksus,<br />
iepriecināt ar smieklīgiem domu graudiem, kā arī izpaust savas jūtas dzejā vai cita<br />
žanra literārā sacerējumā. Savus mākslas darbus iesniegt 315.kabinetā vai sūtīt uz e-<br />
pastu: kvadratsakne_<strong>1.</strong>gim@inbox.lv.<br />
„K√adrātsaknes” redakcija
Change language