ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu ...

Par gatavošanos
Eiropas Savienības 2014.- 2020. gada
plānošanas periodam
Finanšu ministrija
2013

Sanāksmju grafiks
• Par vides, energoefektivitātes, IKT, ceļu
infrastruktūras un pilsētvides jautājumiem
(tajā skaitā industriālajām zonām) š.g.26.jūlijā
• Par sociālās iekļaušanas un izglītības
jautājumiem š.g.29.jūlijā no plkst.14.00-16.00
• Par uzņēmējdarbību un inovācijām (tajā skaitā
radošajām industrijām) š.g.30.jūlijā no
plkst.14.00-16.00
2

PROGRESS
3

Paveiktais plānošanas dokumentu
izstrādē I
Decembris
Janvāris
• 4.decembrī EK iepazīstina ar savu pozīciju dialogam ar Latviju
• 20.decembrī tiek apstiprināts NAP 2014.-2020.gadam – LV pozīcijas
pamats
• Uzsāktas neformālās konsultācijas ar EK un saskaņots konsultāciju
grafiks
• 29.janvāra MK sēdē apstiprināts informatīvais ziņojumu par ES fondu
investīciju prioritātēm un indikatīvo finansējuma sadalījumu
Marts-
Aprīlis
• Noslēgušās četras tematiskās konsultācijas ar EK, nozaru ministrijām un
sociālajiem partneriem un uzsākta plānošanas dokumentu izstrāde
Maijs
• 3.Maijā – uzsākta plānošanas dokumentu projektu publiskā apspriešana
un ex-ante izvērtējums (līdz 3.jūnijam)
• 16.maijā – dokumenti prezentēti uzraudzības komitejā
• 17. un 23.maijā – augsta līmeņa tikšanās ar EK
• Uzsākta DP papildinājuma izstrāde
4

Paveiktais plānošanas dokumentu
izstrādē II
Jūnijs -
Jūlijs
• Darbs pie PL, DP izstrādes, publiskās apspriedes komentāru
apkopošana un izvērtēšana
• 2.jūlijā informatīvais ziņojums par PL, DP, DPP izstrādes progresu
izskatīts MK
• 8.jūlijā PL iesniegts EK un 9.jūlijā uzsākta neformālā EK starpdienestu
komentēšana
• 9.jūlijā DP iesniegta EK un 10.jūlijā uzsākta neformālā EK
starpdienestu komentēšana (kopā ar Ex-ante izvērtējuma, Stratēģiskā
ietekmes uz vidi izvērtējuma projektiem un nozaru stratēģiju,
pamatnostādņu projektiem)
• 17.jūlijā sagatavots DPP projekts, kas nosūtīts neoficiālai
komentēšanai PUK ietvaros
5

TURPMĀKIE SOĻI
6

Turpmākais process (I)
Regulu saskaņošana un apstiprināšana
Koncepcija par ES fondu
ieviešanu 2014.-2020.gada
plānošanas periodā
Attiecināmības
perioda sākums ar
DP iesniegšanu
LV pozīcija
par ES fondu
investīciju
prioritātēm,
sadarbībā ar
iesaistītiem
partneriem
Neoficiālas
konsultācijas
ar EK
plānošanas
dokumentu
izstrādē
Partnerības
līguma un
darbības
programmu
publiskā
apspriede un
apstiprināšan
a MK un
iesniegšana
EK
Diskusijas ar EK
par
izstrādātajiem
plānošanas
dokumentiem
Oficiālā
Partnerības
līguma un
darbības
programmas
iesniegšana
Likumprojekta
par ES KP
fondu vadību
pieņemšana
MK un Saeimā
2013. 2014.
janvāris februāris-aprīlis aprīlis – 1.jūlijs augusts – septembris oktobris janvāris
*Tikai atsevišķu nozaru ietvaros, kurās būs konstatēti ietekmīgi finansēšanas pārrāvumi un, izvērtējot konkrēto aktivitāšu ieviešanas riskus, pirms visu plānošanas
dokumentu oficiālās apstiprināšanas.
7

Turpmākais process (II)
Koncepcija
(apstiprināta
4.jūnijā)
Likumprojekts
(iekšējā
saskaņošana ar
RI un CFLA)
Normatīvo
aktu izstrādes
grafiks
VKS izstrāde
IT risinājumu
analīze
2013.
2013.
Jūnijs
Jūlijs
Likumprojekt
s
sabiedriskajai
apspriešanai/
E-kohēzija
VKS izstrāde
VKS ziņojums
Ieviešanas
struktūra
Funkciju
sadalījums
Procesu
apraksts
Likuma saskaņošana VSS/
Horizontālo MK noteikumu
izstrāde
Risku vadības
principis
2013.
2013.
2013.
2013.
2013.
Augusts
Septembris
Oktobris
Novembris
Decembris
8

Turpmākais process (III)
Izdevumu
attiecināmība
Projektu
pieņemšana
Maksājumu
veikšana
Likums
Pieņemta regula
Iesniegts DP
vai
Horizontālie MK
noteikumi
Aktivitāšu MK
noteikumi
VKS akreditācija
2014.gada
1.janvāris
Iekšējās procedūras
(VI, CFLA)
2014.
Janvāris
2014.
Jūlijs
2014.
Decembris
9

Plānošanas periodu indikatīva finanšu
plūsma
10

PROGRAMMĒŠANA
11

KP fondu (ESF, ERAF, KF) finansējums
sadalījumā pa prioritārajiem virzieniem
11%
7%
5%
1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un
inovācijas
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi
11%
8%
3. Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja
12%
6%
9%
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas
oglekļa emisijas visās nozarēs
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas
efektivitāte
6. Ilgtspējīga transporta sistēma
7. Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un
sociālā iekļaušana
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība
31%
9. Pilsētvide
12

Plānošanas dokumentu un normatīvo
aktu struktūra II
Atbilstoši ES Kohēzijas politikas tiesību aktu projektiem, Latvijai:
20-
25%
50%
10%
60%
20%
• vismaz 20 – 25% no kopējiem struktūrfondu līdzekļiem tematiski koncentrējami nodarbinātības, sociālās iekļaušanās
veicināšanas un izglītības mērķos
• vismaz 50% no kopējā ERAF finansējuma tematiski koncentrējami P&T&Ai, IKT un MVU
• vismaz 10% no kopējā ERAF finansējuma novirzāmi, lai atbalstītu pāreju uz ekonomiku, kas rada mazas oglekļa
emisijas visās nozarēs
• vismaz 60% no piešķirtā ESF finansējuma jānovirza ne vairāk kā četrām ieguldījumu prioritātēm šādu tematisko mērķu
ietvaros: nodarbinātība, sociālās iekļaušanas veicināšana, izglītība un publiskās pārvaldes veicināšana
• vismaz 20% no kopējiem ESF resursiem piešķirami tematiskā mērķa "sociālās iekļautības veicināšana un cīņa ar
nabadzību" finansēšanai
5%
• vismaz 5% no piešķirtā ERAF finansējuma jānovirza integrētiem pasākumiem pilsētu ilgtspējīgai attīstībai
• atlikusī finansējuma daļa novirzāma iepriekš neminēto ES kopējo tematisko mērķu sasniegšanai.
13

EK uzstādījumi un būtiskākie risināmie
jautājumi (EK iebildumi)
Sasaiste ar ES 2020 mērķiem un
atbilstošs kopējais investīciju
sadalījums
• Transportam paredzētais finansējums EK šķiet neproporcionāli liels
• Sociālajiem jautājumiem (”mīkstajām” investīcijām) un investīcijām inovācijās –
sadalījums pārāk mazs
Stratēģiskais redzējums, balstoties uz
trūkumu un vajadzību analīzi nozarē.
Cieša investīciju saistība ar izaugsmes
un darbavietu nodrošināšanu
Fokusēta prioritāšu izvēle un integrēta
pieeja investīciju plānošanā šajās
prioritātēs
• Pilsētvides un teritoriālās investīcijas, tūrisms, kultūra - nepieciešams stratēģiskais
pamatojums uz sasaiste ar darbavietu radīšanu un izaugsmi
• Investīcijām uzņēmējdarbībā, pētniecībā un inovācijās ir jābūt balstītām uz
integrētu viedās specializācijas stratēģiju
• Transporta investīcijas jāpamato ar kvalitatīvu un empīriski pamatotu stratēģiju
integrētai transporta sistēmas attīstībai
• Redzējumam jābūt integrētam, gadījumos, kad pasākuma izpildē ir iesaistītas
vairākas ministrijas (piemēram, pilsētvides iniciatīva)
• EK skeptiska par plāniem attiecībā uz sporta infrastruktūru, kultūras un veselības
investīcijām, institucionālo kapacitāti
• Veselība - nav pieļaujama veselības sistēmas uzturēšana no ES fondu līdzekļiem.
Risinājumiem jābūt balstītiem uz
stratēģisko redzējumu, orientētiem uz
rezultātiem, efektīviem un ilgtspējīgu
attīstību vērstiem
• Ostu un lidostas attīstība jāatbalsta no privātajiem līdzekļiem
• NVO jāiesaista investīciju plānošanā un uzraudzībā, kā arī projektu īstenošanā
piedāvāto prioritāšu un specifisko atbalsta mērķu ietvaros (nevis vispārējs atbalsts
NVO kapacitātei)
14

Turpmākais process
Partneru
diskusijas par
publiskās
apspriešanas
komentāriem
DPP un PL/DP
2.versijas
komentēšana
Publiskā
apspriešana
EK starpdienestu
komentāri
PUK
2013.
Jūlijs
2013.
9.augusts
2013.
Augusts
2013.
Septembris –
Oktobris
2013.
Novembris
15

PUBLISKĀ APSPRIEDE UN TURPMĀKĀS
DISKUSIJAS
16

Publiskās apspriedes rezultāti
(03.05.-03.06.2013.) I
Galvenie komentāru sniedzēji:
Plānošanas reģioni, LLPA, LPS,
pašvaldības, Vides konsultatīvā padome,
Latvijas Dabas fonds, dažādas NVO.
Privātpersona;
1; 3%
Uzņēmums;
4; 10%
Atvasināta
publiska
persona; 5;
13%
Galvenokārt tiek lūgts:
• paplašināt vai precizēt finansējuma
saņēmēja loku ar pašvaldībām, valsts
kapitālsabiedrībām, biedrībām un
citiem sadarbības partneriem;
Sabiedriska
organizācija;
6; 15%
Biedrība; 11;
28%
• palielināt specifisko atbalsta mērķu
finansējumu;
Pašvaldība; 4;
10%
• paplašināt atbalstāmo teritoriju, kurā
tiks veikti ieguldījumi;
• finansējums darbībām, kas nav
plānotas NAP ietvaros.
Pašvaldības
uzņēmums; 1;
3%
NVO; 5; 13%
Konsultatīva
koordinējoša
padome; 1;
3%
Iestāde; 1; 2%
17

IKT I (SM)
• E-pakalpojumu izmantošanai pārmērīgi liels
ātrums, ko piedāvā optiskais pieslēgums
18

IKT II (VARAM)
• Finansējuma apjoma teritoriālā sadalījuma un
rādītāju noteikšanas nepieciešamība pašvaldību
līmenī
• Plānoto IKT pakalpojumu teritoriālais aspekts,
pašvaldību lomas nostiprināšana paredzētajos IKT
atbalsta mērķos, iedzīvotāju digitālo prasmju
19

Enerģētika I (EM, VARAM)
• Pieejamā finansējuma teritoriālā dalījuma
noteikšana pašvaldību līmenī
• Pamatojums ieguldījumiem SEG samazināšanā un
AER izmantošanā
• Atbalstāmajās darbībās iekļaut „pasīvo ēku”
būvniecības pilotprojektus, ne tikai renovāciju kā
energoefektivitātes veicinošu pasākumu
20

Enerģētika II (EM)
• Iekļaut ES struktūrfondu plānošanas dokumentos vai
regulās iespēju saņemt un piesaistīt finansējumu,
biedrību īpašumu energoefektivitātes un vides
pieejamības nodrošināšanai
• Norādīt, ka Latvijai var būt grūtības izpildīt noteikto
40% mērķi AER īpatsvaram līdz 2020.gadam, ja
sistemātiskā veidā netiek atbalstīta AER izmantošana
siltumenerģijas, elektroenerģijas ražošanā un transportā
21

Vide I (VARAM)
• Noteikt prioritāru teritoriālo dalījumu plūdu risku mazināšanas
specifiskajam atbalsta mērķim, mērķa grupas paplašināšana
• Atkritumu apsaimniekošanai paredzētā finansējuma teritoriāls
dalījums pašvaldību līmenī
• Pašvaldības kā finansējuma saņēmēji attiecībā uz
NATURA2000 teritoriju atbalstīšanu
• Vides monitoringa tehniskās bāzes izveide, ne tikai
pilnveidošana kā atbalstāmā darbība
• Pie atbalstāmajām darbībām iekļaut Baltijas jūras piekrastes
infrastruktūras uzlabošanu, uzlabojot vides pieejamību un
nodrošinot tās aizsardzību
22

Vide II (ZM, VARAM)
• Atbalsts pasākumiem, kas mazina augsnes degradāciju un
augsnes oglekļa uzkrājumu noplicināšanu (piem., kailciršu
īpatsvara mežu apsaimniekošanā samazināšana, izvairīšanās no
kūdras augšņu nosusināšanas)
• Paredzēt plūdu risku mazināšanas ietvaros atbalstīt arī tādas
darbības, kas veicina ekosistēmu noturību, īpaši plūdu ietekmes
mazināšanas jomā
• Papildināt redakciju, uzsverot ūdenssaimniecības atbalsta
nepieciešamību aglomerācijās, kur kanalizācijas un ūdensvadu
tīklu paplašināšanas rezultātā paredzama notekūdeņu slodzes
palielināšanās”
23

Vide III (VARAM, PKC)
• Norādītajam specifiskajam mērķim "intensīvāka notekūdeņu attīrīšana"
nepieciešams norādīt ieguldījumu prioritāti "notekūdeņu attīrīšanas
tehnoloģiju uzlabošanu iekārtās, kuras ietekmē riska ūdensobjektus", kā
arī paplašināt atbalstāmās darbības
• Precizēt dabas aizsardzības SAM indikatīvo finansējuma saņēmēju
uzskaitījumu, norādot, ka tas ir arī „biedrības un nodibinājumi”
• Situācija ar ūdenssaimniecības attīstības projektu turpinājumu
apdzīvotājās vietās līdz 2000!
• Lai izaugsme tiktu atzīta par ilgtspējīgu, tai jābalstās vides un dabas
resursu saudzīgā izmantošanā, un jāveicina ekosistēmu pakalpojumu
izmantošana. Neviens no šiem principiem NAP 2020 nav ievērots,
atsauce uz NAP 2020 vides aizsardzības kontekstā finansējuma
izlietojumam ir nekorekta, jo NAP neatbilst ES vides aizsardzības
noteikto prioritāšu risināšanai
24

Transports (SM, PKC)
• Finansējuma un uzraudzības rādītāju teritoriāls sadalījums
pašvaldību līmenī
• Nepieciešamas atsauces uz Rail Baltic projektu
• Atbalsts mobilitātei ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes
centriem, sabiedriskā transporta nodrošinājums
• Atbalsts tādai transporta infrastruktūra, kur priekšroka tiek dota
gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam
• Palielināt plānoto atbalstu pilsētu infrastruktūras sasaistei ar
TEN-T tīklu
• Visu pašvaldību, kuras šķērso attiecīgie ceļi, loma nacionālas un
reģionālas nozīmes ceļu rekonstrukcijas specifiskajā atbalsta
mērķī
25

Transports (SM)
• Sadaļā nepieciešamas atsauces uz Rail Baltic projektu
• Prioritārajā virzienā nepieciešams atbalsts arī apvedceļiem
ap pilsētām un pašvaldību ceļiem, attiecīgajā SAM paredzēt
atbalstu ne tikai valsts, bet pašvaldību ceļu sliktā un ļoti
sliktā stāvoklī uzlabošanai, kā arī grants seguma ceļu
atjaunošana
26

Pilsētvide I (SM, KM, VARAM)
• Atbalsts sabiedriskajam transportam ne tikai Rīgā, bet
arī citās pilsētās
• Plānot jaunas infrastruktūras izveidi nacionālas
nozīmes attīstības centros
• Biznesa inkubatori kā finansējuma saņēmēji SAM
„veicināt ekonomisko aktivitāti reģionos, sekmējot
uzņēmējdarbības vides attīstību investoru piesaistei
un darbavietu radīšanai nacionālas un reģionālas
nozīmes attīstības centru (9 +21) pašvaldībās”
27

Pilsētvide II (VARAM)
• Ierosinājums Ilgstpējīgas pilsētvides attīstības sadaļu iekļaut
„Policentriskas attīstības veicināšanas” sadaļas vietā, ņemot
vērā, ka Latvijā ar policentrisku attīstību tiek saprasta
pilsētu attīstība
• Ierosinājums ekonomiskās aktivitātes veicināšanai SAM
ietvaros veikt darbības, kas sniegtu atbalstu pašvaldību
attīstības programmās definēto prioritāro mērķu un rīcību
īstenošanai, tai skaitā pašvaldības autonomo funkciju
veikšanai.
• Paplašināt mērķa grupu, paredzot ne tikai Rīgas sabiedriskā
transporta uzlabošanu, bet arī videi draudzīga sabiedriskā
transporta nodrošināšanu pilsētās 28

Pilsētvide III (EM)
• Sasaiste ar EM industriālajām teritorijām
29

Paldies par uzmanību!
Vairāk informācijas:
www.esfondi.lv
www.fm.gov.lv
30