īstermiņa un cirkulārā migrācija latvijā: empīriskās liecības ...

emn.lv

īstermiņa un cirkulārā migrācija latvijā: empīriskās liecības ...

ĪSTERMIŅA UN CIRKULĀRĀ MIGRĀCIJA

LATVIJĀ: EMPĪRISKĀS LIECĪBAS,

PAŠREIZĒJĀ POLITISKĀ PRAKSE UN

NĀKOTNES IESPĒJAS

Rīgā, 2010.gada oktobrī


2

Ar Eiropas Savienības Padomes 2008.gada

14.maija lēmumu Nr.2008/381/EK izveidots

Eiropas migrācijas tīkls, kura mērķis ir pildīt

Eiropas Kopienas un dalībvalstu institūciju

informācijas vajadzības, sniedzot aktuālu,

objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju

par migrācijas un patvēruma jomu, tādā veidā

atbalstot Eiropas Savienības politikas veidošanu

minētajās jomās. Eiropas migrācijas tīklu

izmanto arī, lai sabiedrībai nodrošinātu

informāciju par šiem jautājumiem.

Eiropas migrācijas tīklu veido Eiropas Komisija

un dalībvalstu nozīmēti kontaktpunkti. Katrs

kontaktpunkts izveido valsts migrācijas tīklu.

Katrs valsts kontaktpunkts sagatavo izpētes

darbus, kuru tēmas ir noteiktas attiecīgā gada

darba programmā. Izpētes darbu tēmas ir

saistītas ar trešo valstu valstspiederīgo

migrācijas jomu.

Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkts

ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Kontakti:

Čiekurkalna 1.līnija 1, k-3,

Rīga, Latvija, LV-1026

Tālrunis: +371 67219492

Fakss: +371 67219431

E-pasts: emn@pmlp.gov.lv

Tīmeklis: www.emn.lv

Darba autors:

Kristīne Bērziņa, Eiropas migrācijas tīkla

Latvijas kontaktpunkta eksperte

Recenzents:

Ilze Briede, Pilsonības un migrācijas lietu

pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja


3

SATURS

KOPSAVILKUMS 4

IEVADS 5

1.1. Metodoloģija 5

1.2. Definīcijas 6

2. PIEEJA ĪSTERMIŅA UN CIRKULĀRAJAI MIGRĀCIJAI LATVIJĀ 6

2.1. Valsts vīzija, politika un programmas 6

2.2. Normatīvie akti, nosacījumi, kritēriji un īstenošana 11

2.3. Citi aspekti 15

3. STATISTIKA 17

4. SECINĀJUMI 19

5. IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS 20


4

KOPSAVILKUMS

Izpētes darba Īstermiņa un cirkulārā migrācija Latvijā: empīriskās liecības,

pašreizējā politiskā prakse un nākotnes iespējas mērķis ir izprast īstermiņa darba

migrāciju raksturojošās īpašības, ietverot valsts politisko nostāju, vīziju, kritērijus un

nosacījumus trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanai Eiropas Savienībā īstermiņa

nodarbinātības nolūkā, kā arī apskatīt un analizēt pieejamo statistisko informāciju.

Izpētes darba Ievadā ir ietverta darba rakstīšanā izmantotā metodoloģija un

definīcijas.

Otrajā nodaļā aprakstīta migrācijas sistēma Latvijā, kas ir uzskatāma par

liberālu, politiskās nostājas veidošanās process, kuru būtiski ietekmēja Latvijas

neatkarības zaudēšana, un faktori, kas ietekmē pieeju īstermiņa migrācijai Latvijā -

ekonomiskā attīstība, vietējā darba tirgus pieprasījums, demogrāfiskā situācija un

sabiedriskā nostāja imigrācijas jautājumā. Valsts vīzija attiecībā uz īstermiņa

migrāciju saistīta ar iekšējo vajadzību apmierināšanu – piedāvājuma un pieprasījuma

savstarpējā noregulēšanā. Nedz dubultpilsonība, kas Latvijā reāli nav iespējama, nedz

sociālā nodrošinājuma trūkums neveicina personu pārvietošanos no Latvijas uz citu

valsti un atpakaļ.

Trešajā nodaļā ir apkopota pieejamā statistiskā informācija, kas raksturo

īstermiņa migrācijas līmeni un tendences Latvijā. Ņemot vērā zemo imigrācijas līmeni

valstī un to, ka cirkulārā migrācija faktiski nepastāv, statistiskā informācija ir visai

skopa.

Ceturtajā nodaļā ir apkopoti darba izstrādes procesā radušies secinājumi.


5

IEVADS

Izpētes darba Īstermiņa un cirkulārā migrācija Latvijā: empīriskās liecības,

pašreizējā politiskā prakse un nākotnes iespējas mērķis ir izprast īstermiņa darba

migrāciju raksturojošās īpašības, ietverot valsts politisko nostāju, vīziju, kritērijus un

nosacījumus trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanai Eiropas Savienībā īstermiņa

nodarbinātības nolūkā, kā arī apskatīt un analizēt pieejamo statistisko informāciju.

Izpētes darba objekts ir trešās valsts valstspiederīgais, kas ir ieceļojis Latvijā

īstermiņa nodarbinātības nolūkā. Izpētes darba uzdevums ir raksturot pašreizējo

politisko nostāju un tās izmaiņas kopš 2004.gada, kā arī spēkā esošajos normatīvajos

aktos iestrādātus kritērijus un nosacījumus trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanai

Latvijā nodarbinātības nolūkā.

Izpētes darba mērķa auditorija ir valsts institūcijas, kas iesaistītas migrācijas

politikas veidošanas un īstenošanas, migrācijas kontrolēšanas procesā, kā arī

nevalstisko organizāciju un akadēmiskās vides pārstāvji.

Ņemot vērā to, ka Latvijā nedz administratīvajā praksē, nedz nacionālajos

tiesību aktos termins cirkulārā migrācija netiek lietots un interpretēts (sk.

apakšnodaļu 1.2. Definīcijas), izpētes darbs apskata tikai īstermiņa darba migrācijas

aspektus.

1.1. Metodoloģija

Darba izstrādē tika iesaistīti galvenokārt eksperti no Iekšlietu ministrijas

pārraudzībā esošās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kas tiešā veidā ir atbildīga

par valsts migrācijas politikas īstenošanu.

Ļoti plaši darba izstrādes procesā tika izmantots globālais tīmeklis Internet,

kurā pieejama informācija, kas iekļauta dažādu valsts institūciju ārējās mājaslapās,

spēkā esošo normatīvo aktu bāze, ziņu portālos publicētie raksti un viedokļi. Visas

literatūras un avotu vienības, kuras izmantotas darba izstrādē, ir iekļautas izmantotās

literatūras un avotu sarakstā.


6

1.2. Definīcijas

Cirkulārā migrācija – šobrīd nedz administratīvajā praksē, nedz nacionālajos

tiesību aktos šis termins netiek lietots un interpretēts.

Īstermiņa migrācija – jēdziens, kas Latvijā apzīmē ārzemnieka uzturēšanos

valstī ar termiņuzturēšanās atļauju. Saskaņā ar Imigrācijas likumu termiņuzturēšanās

atļauja ir dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā

noteiktu laiku. Termiņuzturēšanās atļaujai nav nedz minimālā, nedz maksimālā laika

ierobežojuma. Persona par īstermiņa migrantu tiek uzskatīta līdz pastāvīgās

uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīdim. Par īstermiņa migrāciju netiek uzskatīts

gadījums, kad persona uzturas valstī ar vīzu (arī ilgtermiņa).

2. PIEEJA ĪSTERMIŅA UN CIRKULĀRAJAI

MIGRĀCIJAI LATVIJĀ

2.1. Valsts vīzija, politika un programmas

Par valsts migrācijas politikas īstenošanu tiešā veidā ir atbildīga Iekšlietu

ministrijas pārraudzībā esošā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Valsts

migrācijas politikas īstenošanas process iekļauj arī termiņuzturēšanās atļauju

izsniegšanu.

Iemesli termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijā ir noteikti Imigrācijas

likuma 1 23.pantā un tie ir šādi:

Privāts apciemojums pie radinieka;

Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša

ārzemnieka laulātais un laulātā nepilngadīgie bērni;

Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa vecāki, kuri sasnieguši pensijas vecumu;

Latvijas pilsoņu pilngadīgie bērni;

Studijas vai mācības akreditētā Latvijas izglītības iestādē;

Zinātniskais darbs;

Stažēšanās vai prakse;

Darba līgums;

komercreģistrā reģistrēts padomes vai valdes loceklis;

Ārvalsts komercsabiedrības pārstāvis;

1 Imigrācijas likums. – Latvijas Vēstnesis, Nr.169, 20.11.2002. – [spēkā ar 01.05.2003.]


7

Eksperts, konsultants;

Nozīmīgi kapitālieguldījumi;

Nekustamā īpašuma iegāde;

Individuālais komersants;

Pašnodarbināta persona;

Brīvprātīgs nealgots darbinieks;

Dalība starptautiska līguma vai projekta īstenošanā;

Dalība valsts vai pašvaldību institūciju projektā;

Pakalpojumu sniedzējs;

Reliģiskā darbība;

Ārstēšanās;

Pietiekami iztikas līdzekļi;

Humāni apsvērumi.

Migrācijas sistēma Latvijā ir uzskatāma par liberālu – ir paplašināts ģimenes

apvienošanas jēdziens (uzturēšanās atļauju ir tiesības saņemt Latvijas pilsoņa un

Latvijas nepilsoņa pensijas vecumu sasniegušajiem vecākiem, Latvijas pilsoņa

pilngadīgajiem bērniem), imigranti netiek šķiroti pēc izcelsmes valsts, bet gan nozīme

ir profesionālajai piederībai. Valsts vīzija attiecībā uz īstermiņa migrāciju saistīta ar

iekšējo vajadzību apmierināšanu – piedāvājuma un pieprasījuma savstarpējā

noregulēšanā.

Migrāciju regulējošie normatīvie akti paredz atsevišķus izņēmumus

atsevišķām imigrantu grupām vieglākam dokumentu iesniegšanas un darba atļaujas

saņemšanas procesam:

• Ciešākas sadarbības veicināšanas nolūkā starp Latviju un Kanādu 2006.gada

25.septembrī tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgums

par jauno pilsoņu apmaiņu. Līguma īstenošanai 2007.gada 25.janvārī Saeimā 2 tika

pieņemts likums „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par

jauno pilsoņu apmaiņu” 3 , kurš nosaka kārtību, kādā abu valstu jaunie pilsoņi var

ieceļot un strādāt abās valstīs.

• 2008.gada 24.decembrī stājās spēkā 2008.gada 4.decembrī Saeimā pieņemtais

likums „Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba

brīvdienu shēmu” 4 . Likuma mērķis ir sekmēt abu valstu jauniešu mobilitāti, sadarbību

un partnerību. Līgums vienkāršo procedūras, lai Latvijas jaunieši varētu uzturēties

2 Saeima – Latvijas Republikas parlaments.

3 Likums „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu”. -

Latvijas Vēstnesis, Nr.26, 14.02.2007.

4 Likums „Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu

shēmu”. - Latvijas Vēstnesis, Nr.200, 23.12.2008.


8

Jaunzēlandē un Jaunzēlandes jaunieši varētu uzturēties Latvijā. Līgums dod valstīm

iespēju izdot jauniešiem dokumentu, kas atļauj uzturēties atbilstošās valsts teritorijā.

Latvijā šis dokuments būs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdots lēmums, bet

Jaunzēlandē – īstermiņa vīza. Saskaņā ar līgumu katra no abām valstīm varēs izsniegt

ne vairāk par 100 īpašajām atļaujām gadā 18 līdz 30 gadus veciem pilsoņiem.

• Pedagogiem, zinātniekiem, konsultantiem (ekspertiem), kas sniedz palīdzību

valsts vai pašvaldības iestādei, komponistiem, mūziķiem, dziedātājiem, horeogrāfiem,

aktieriem, sporta treneriem, profesionālajiem sportistiem u.c., kuri Latvijas teritorijā

uzturas ar derīgu vienotu vīzu, dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ir

tiesības iesniegt uz vietas - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, nevis Latvijas

diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs. 5

• Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.533 „Noteikumi par

darba atļaujām ārzemniekiem” 6 11. un 12.punktā ir noteiktas tās ārzemnieku grupas,

kurām nodarbināšanas uzsākšana ir vienkāršāka vieglākas darba atļaujas saņemšanas

procesa dēļ.

Latvijā netiek īstenotas īpašas migrācijas programmas, kas vērstas uz konkrētu

valstu pilsoņiem vai valstij īpaši nepieciešamu profesiju pārstāvjiem. Sadarbība ar

trešajām valstīm notiek galvenokārt administratīvajā līmenī, iespēju robežās sniedzot

trešo valstu radniecīgajām iestādēm palīdzību, informējot tās par migrācijas struktūru

Latvijā, tās funkcijām, problēmām un nākotnes uzlabojumiem.

Ekonomiskā attīstība, vietējā darba tirgus pieprasījums, demogrāfiskā situācija

un sabiedriskā nostāja imigrācijas jautājumā – faktori, kas ietekmē pieeju īstermiņa

migrācijai Latvijā.

Pašlaik imigrācijas līmenis ir ļoti zems – kopš 2004.gada Latvijā vidēji ieceļo

2-3 tūkstoši imigrantu gadā. 7 Latvija imigrantiem nav mērķa valsts un šādu situāciju

daļēji nosaka Latvijas salīdzinoši zemais sociālās labklājības līmenis.

5 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.564 „Uzturēšanās atļauju noteikumi”

4.punktu. – Latvijas Vēstnesis, Nr.101, 29.06.2010.

6 Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.533 „Noteikumi par darba atļaujām

ārzemniekiem”. – Latvijas Vēstnesis, Nr.100, 28.06.2010.

7 Sīkāka informācija par migrācijas plūsmām Latvijā sākot ar 2003.gadu ir apkopota ikgadējos Eiropas

migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkta izstrādātajos statistikas ziņojumos par migrācijas un patvēruma

jomu Latvijā. Visus statistikas ziņojumus iespējams lejupielādēt mājaslapā www.emn.lv.


9

Kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 8 sabiedrības attieksme pret

imigrāciju ir bijusi izteikti negatīva, neskatoties uz to, ka ir novērojama izteikta

tendence Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Padomju okupācijas laikā Latvijā tika „iepludināti” imigranti no citām PSRS 9

valstīm ar citu kultūru, tradīcijām, mentalitāti un valodu (sk.2.1.1.tabulu). 1980.-tajos

gados līdz ar nacionālās pašapziņas celšanos pieauga Latvijas sabiedrības

neapmierinātība ar cittautiešu straujo pieplūdumu Latvijā, tādējādi pēc neatkarības

atjaunošanas tika pieņemti imigrāciju ierobežojošie normatīvie akti.

2.1.1.tabula

Migrācijas plūsmas Latvijā, 1951-1990 10

Pavisam

Iebrauca Izbrauca Migrācijas saldo

1951-1960 639 880 459 832 180 048

1961-1970 476 934 335 872 141 062

1971-1980 548 643 428 235 120 408

1981-1990 506 576 423 953 82 623

Jauns pavērsiens, kas joprojām ietekmē migrācijas procesus Latvijā, ir

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā. Latvijas pilsoņiem pavērās

iespēja praktiski bez ierobežojumiem doties strādāt uz citām Eiropas Savienības

dalībvalstīm, kas, savukārt, būtiski palielināja darbaspēka emigrāciju. Vienlaicīgi

valstī notika strauja ekonomiskā attīstība, kas valsts iekšienē radīja būtisku

darbaspēka pieprasījumu, ko vietējais darba tirgus nebija spējīgs apmierināt. Gan

sabiedrības, gan politiskajās aprindās sākās diskusijas par emigrācijas apturēšanas

pasākumiem un imigrācijas veicināšanu vietējā darba tirgus vajadzību apmierināšanai.

Jāņem vērā tas, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvijas

pilsoņu emigrācija Eiropas Savienībā notiek brīvas darbaspēka kustības ietvaros. Līdz

ar to Latvijai nav likumīga pamata ierobežot augsti kvalificēta darbaspēka aizplūšanu

un emigrāciju kopumā.

Tā 2006.gadā Starpinstitūciju darba grupa 11 izstrādāja Koncepcijas par

migrācijas politiku saistībā ar nodarbinātību projektu (turpmāk - Koncepcija).

8 Latvija atjaunoja savu neatkarību 1991.gada 21.augustā.

9 PSRS – Padomju Sociālistisko Republiku Savienība, lielvalsts, kas pastāvēja no 1921.gada līdz

1991.gadam. Latvija PSRS sastāvā tika iekļauta 1940.gadā.

10 Datu avots: Centrālā Statistikas pārvalde.

11 Izveidota ar Ministru prezidenta 2006.gada 13.jūlija rīkojumu Nr.355 „Par darba grupu ar migrācijas

politiku saistītajos jautājumos”.


10

Koncepcijas izstrādes mērķis bija noteikt, vai ir nepieciešams veicināt trešo valstu

valstspiederīgo uzņemšanu, lai risinātu nodarbinātības problēmas, un sniegt

priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai, organizējot uzturēšanās un darba

atļauju izsniegšanas procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem atbilstoši labas

pārvaldības principam.

2007.gada laikā Koncepcija vairākkārt tika iekļauta Ministru kabineta sēžu

darba kārtībā, taču tās izskatīšana vienmēr tikusi atlikta līdz Koncepcijā apskatītie

jautājumi daļēji pārklājās ar jaunizveidotās Ministru prezidenta I.Godmaņa valdības 12

pirmo 100 dienu neatliekamajiem darbiem. 13

2008.gada otrajā pusē Latvijas ekonomiku būtiski ietekmēja strauja

ekonomikas lejupslīde visā pasaulē. Tās rezultātā valstī palielinājies bezdarba līmenis

– 2010.gada martā bezdarba līmenis Latvijā bija 17,4% 14 un šobrīd tas gan sāk

pakāpeniski samazināties, bet joprojām ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā -

15,3% 15 . Pašlaik pastāvot šādiem apstākļiem politiskā līmenī neviens nav gatavs

īstenot pasākumus imigrācijas veicināšanai nodarbinātības kontekstā. 16

Neskatoties uz sabiedrības strikto nostāju imigrācijas politikas jautājumā un

ņemot vērā negatīvos demogrāfijas rādītājus un pakāpenisku ekonomikas atlabšanu,

Latvijā tuvākajā nākotnē atkal nāksies apspriest jautājumu par imigrācijas politikas

īstenošanas kritērijiem.

Ņemot vērā ļoti zemu imigrācijas līmeni, pētījumu skaits par migrācijas

politiku un sabiedrības attieksmi pret imigrāciju salīdzinoši ir ļoti neliels. Liela daļa

pētījumu veikti Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 17 ietvaros.

Jaunākais un šobrīd nozīmīgākais pētījums „Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un

12 Ivara Godmaņa valdība Saeimā tika apstiprināta 2007.gada 20.decembrī.

13 Godmanis kā neatliekamus izvirza vairāk nekā 100 darbus. -

http://www.lv.lv/index.phpfp_izdevums=493&mode=TEMA&menu_left=TEMA&action=1&id=169

661 - [sk.internetā 15.02.2008.]

14 Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūra.

15 Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūra. Dati uz 2010.gada 31.jūliju.

16 Sīkāka informācija par stratēģijām darba tirgus pieprasījuma un vajadzību apmierināšanai ir

atrodama Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkta izstrādātajā izpētes darbā „Migrācija –

iespēja risināt pieprasījumu pēc darbaspēka”, kas ir lejupielādējams mājaslapā www.emn.lv.

17 Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (European Fund for the Integration of thirdcountry

nationals) (2007.-2013.gads) mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus nolūkā dot iespēju trešo

valstu piederīgajiem ar dažādu kultūras, reliģijas, valodas un etnisko izcelsmi iemitināties un aktīvi

piedalīties visos Eiropas sabiedrības aspektos. Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds ir

viens no četriem fondiem, kas izveidoti Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas

pamatprogrammas 2007.-2013.gada ietvaros.


11

nosacījumi” 18 sniedz pašreizējā imigrācijas regulējuma novērtējumu, apkopo

imigrantu uzņemšanas prakšu un to vajadzību izpēti, analizē integrācijas politikas

perspektīvas pašvaldību un valsts līmenī. Pētījuma galvenais secinājums – Latvijas

īstenotā imigrācijas politika ir vērtējama kā imigrāciju neveicinoša, jo imigranti

saskaras ar daudziem un dažādiem šķēršļiem, kuri traucē sekmīgai integrācijai

Latvijas sabiedrībā, piemēram, imigrantiem nav pieejama valsts apmaksāta juridiska

palīdzība, veselības aprūpe un vispārējā izglītība. Kā galvenās problēmas pētījumā

izkristalizējas imigrantu nepietiekama informētība par tiesībām un iespējām,

sabiedrības un ierēdņu negatīvā attieksme un sociālo pakalpojumu – veselības un

izglītības pieejamības ierobežojumi. 19

2.2. Normatīvie akti, nosacījumi, kritēriji un īstenošana

Pašlaik Pilsonības likums 20 liedz iespēju saņemt dubultpilsonību, tomēr tajā ir

paredzēta ļoti limitēta cilvēku kategorija, kurai tā ir pieļaujama - saskaņā ar Pilsonības

likuma pārejas noteikumiem Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no

1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas

okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto

iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs līdz

1995.gada 1.jūlijam varēja reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā 21 kā Latvijas pilsoņi. Tas

nozīmē, ka šīm personām ir pieļaujama dubultpilsonība. Taču, ja reģistrācija notiek

pēc šī datuma, personām ir jāatsakās no citas valsts pilsonības (pavalstniecības).

Dubultpilsonība ir piešķirta pavisam 30793 22 Latvijas pilsoņiem.

Jāņem vērā, ka Pilsonības likumā nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz bērnu

valstisko piederību, proti, ja bērns atbilst Pilsonības likumā noteiktajām prasībām, lai

tiktu atzīts par Latvijas pilsoni (piemēram, vismaz viens no vecākiem ir Latvijas

pilsonis), tad kādas citas valsts pilsonības esamība netiek vērtēta kā kritērijs Latvijas

pilsonības nepiešķiršanā. Tādā veidā var veidoties situācijas, kad bērnam var būt gan

Latvijas pilsonība, gan arī citas valsts pilsonība. Neskatoties uz to, ka konkrētas

18 Zepa B.,Šūpule I. (zin.red.) „Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi”. – Rīga: Ulma,

2009, 215.lpp.

19 Turpat. – 6.-7.lpp.

20 Pilsonības likums. – Latvijas Vēstnesis, Nr.93, 11.08.1994. – [spēkā ar 25.08.1994.]

21 Iedzīvotāju reģistrs – vienota valsts iedzīvotāju uzskaites datu bāze.

22 Datu avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvalde.


12

statistikas par bērnu dubultpilsonību nav, šādi dubultās pilsonības gadījumi nav

retums, īpaši to Latvijas pilsoņu vidū, kas ir pārcēlušies uz dzīvi ārvalstīs, izveidojuši

tur ģimenes un ir integrējušies sabiedrībā. Pilsonības likumā nav noteikts arī, ka tie

bērni, kas dzimuši pēc 1992.gada un ir tiesīgi būt gan Latvijas, gan citas valsts pilsoņi

vienlaikus, pēc pilngadības sasniegšanas zaudē tiesības saglabāt šo dubultpilsonību.

Taču attiecībā uz pilngadīgām personām pastāv ierobežojumi otras pilsonības

iegūšanai, tās var iegūt citas valsts pilsonību tikai atsakoties no Latvijas pilsonības.

Līdz ar to var secināt, ka, ņemot vērā to, ka dubultpilsonība Latvijā reāli nav

iespējama, tā līdz ar to nav nosacījums, kas veicina personu pārvietošanos no Latvijas

uz citu valsti un atpakaļ.

Darba tiesiskās attiecības Latvijā nosaka Darba likums 23 un Latvijai saistošās

starptautiskās tiesību normas. Termiņuzturēšanās atļauju saņēmušajam ārzemniekam,

kurš vēlas nodibināt vai jau ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības, tiek garantētas

vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba

apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Minētās tiesības nodrošināmas bez

jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas — neatkarīgi no personas rases, ādas

krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības,

nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās

orientācijas vai citiem apstākļiem. 24

Termiņuzturēšanās atļauju saņēmušais ārzemnieks var tikt iekļauts valsts

sociālās apdrošināšanas sistēmā tikai tad, ja viņš ir legāli nodarbināts Latvijā un viņš

veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Iekļaušana sociālās apdrošināšanas sistēmā

nozīmē to, ka personai ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem (slimības

pabalsts, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsts, bezdarbnieka pabalsts,

apbedīšanas pabalsts u.c.) un vecuma pensiju, kas pamatojas uz obligātām valsts

sociālās apdrošināšanas iemaksām. Katram pabalstam ir noteikts minimālais sociālās

apdrošināšanas iemaksu termiņš. Piemēram, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu,

personai ir jāsaņem bezdarbnieka statuss un personas kopējo sociālās apdrošināšanas

iemaksu termiņam jābūt ne mazākam kā 12 mēneši. Tajā pašā laikā nav noteikts

minimālais iemaksu termiņš, lai saņemtu slimības pabalstu, bet, lai varētu saņemt

vecuma pensiju, minimālais sociālo apdrošināšanas iemaksu termiņš ir 10 gadi.

23 Darba likums. – Latvijas Vēstnesis, Nr.105, 20.06.2001. – [spēkā ar 01.06.2001.]

24 Saskaņā ar Darba likuma 7.pantu.


gadu. 26 Jāatzīmē, ka līdz 2010.gada 1.jūlijam bija spēkā Imigrācijas likuma 35.panta

13

Termiņuzturēšanās atļauju saņēmušajiem ārzemniekiem nav tiesību saņemt

valsts pabalstus, kas nav saistīti ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet, kurus ir

tiesības saņemt valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. 25

Latvijas normatīvie akti pieļauj ārzemnieka, kas ir saņēmis uzturēšanās atļauju

Latvijas Republikā, uzturēšanos ārpus valsts teritorijas bez uzturēšanās atļaujas

anulēšanas.

Saskaņā ar Imigrācijas likuma normām šobrīd termiņuzturēšanās atļauju

saņēmušais ārzemnieks var uzturēties ārpus Latvijas teritorijas bez laika

ierobežojuma. Tas nozīmē, ka ārzemnieks Latvijā var atgriezties tikai reizi gadā

termiņuzturēšanās atļaujas reģistrēšanai, ja tās derīguma termiņš ir ilgāks par vienu

pirmās daļas 13.punktā 27 ietvertā norma, kas noteica to, ka termiņuzturēšanās atļauju

anulē, ja ārzemnieks gada laikā nepārtraukti uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk

par trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas

vietā, vai ar pārtraukumiem vairāk par sešiem mēnešiem gada laikā, skaitot no dienas,

kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā (...).

Minētā norma izslēgta, jo Latvijas pievienošanās Šengenas valstu zonai vairs

neļauj noteikt, vai konkrēta persona, kas saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju Latvijas

Republikā, atrodas Latvijā vai arī kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tādā veidā

padarot prombūtnes konstatēšanas faktu par neiespējamu. Tāpat praksē tika

konstatēts, ka nelietderīgi tiek izmantoti administratīvie resursi, anulējot

termiņuzturēšanās atļauju prombūtnes dēļ, piemēram, īpaši nelietderīgi anulēt

termiņuzturēšanās atļauju ģimenes apvienošanas gadījumos, jo ir saprotams, ka pēc

anulēšanas termiņuzturēšanās atļauja tiks pieprasīta atkārtoti. Nav mazsvarīgs arī tas,

ka vispārējās globalizācijas rezultātā ir pieaugusi nepieciešamība ceļot biznesa

darījumu sakarā, tādējādi, atceļot šo normu, netiek likti šķēršļi brīvi pārvietoties

sakarā ar personas biznesa vajadzībām.

Taču ārzemniekam, kurš ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju Latvijā un

izvēlas būt prombūtnē, ir jāņem vērā tas fakts, ka viņš zaudē tiesības pieprasīt

25 Informācijas avots: Labklājības ministrija.

26 Saskaņā ar Imigrācijas likuma 22.panta otro daļu.

27 Izslēgts ar 2010.gada 22.aprīlī pieņemto likumu „Grozījumi Imigrācijas likumā”. – Latvijas

Vēstnesis, Nr.74, 12.05.2010. – [spēkā ar 01.07.2010.]


14

pastāvīgās uzturēšanās atļauju 28 , ja ir pārkāpts Imigrācijas likuma 24.panta astotajā

daļā noteiktais pieļaujamais prombūtnes termiņš, proti, ja norādītajā laikā prombūtne

no Latvijas Republikas ir bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā

pārsniedz vienu gadu.

Savukārt pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušajam ārzemniekam tā var tikt

anulēta gadījumā, ja viņš uzturas ārpus Latvijas Republikas teritorijas vairāk par 12

mēnešiem nepārtraukti. 29 Arī Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa

saņēmušajam ārzemniekam statuss var tikt atņemts, ja viņš bez pārtraukuma

uzturējies ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus vai bez pārtraukuma

uzturējies ārpus Latvijas Republikas sešus gadus. 30 Statusu neatņem, ja prombūtne

bijusi no ārzemnieka neatkarīgu iemeslu dēļ vai saistībā ar izglītības iegūšanu, vai

paredzamās prombūtnes gadījumā tā pieteikta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē,

iesniedzot iesniegumu un dokumentus, kas apliecina prombūtnes nepieciešamību

(ilgstošas ārstēšanās nepieciešamība, nosūtīšana komandējumā, iestāšanās izglītības

iestādē u.tml.). 31

Ņemot vērā minēto, jānorāda, ka prombūtnes konstatēšana ir iespējama tikai

tad, ja ārzemnieks, kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, prombūtnē

atrodas ārpus Eiropas Savienības. Šķērsojot Eiropas Savienības ārējo robežu

informācija par izceļošanu no Eiropas Savienības un attiecīgi ieceļošanu tajā tiek

piefiksēta attiecīgās dalībvalsts robežšķērsošanas vietā un ievadīta informatīvajā datu

bāzē, kā arī tiek izdarīta atbilstoša robežšķērsošanas atzīme ārzemnieka ceļošanas

dokumentā. Analizējot pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulēšanas iemeslus, var

konstatēt, ka galvenais to anulēšanas iemesls ir tieši ārzemnieka prombūtne no

Latvijas Republikas (2009.gadā prombūtnes dēļ anulētas 152 uzturēšanās atļaujas). 32

Ar 2010.gada 1.jūliju stājās spēkā Imigrācijas likumā iestrādātās normas, kas

precīzi definē uzaicinātāja atbildību un pienākumus, 33 ielūguma un izsaukuma

apstiprināšanas atteikuma un atcelšanas iemeslus, 34 tāpat uzaicinātājam, kurš sniedz

nepatiesas ziņas par valsts noteikto nodokļu nomaksu vai pārkāpj ārzemnieku

28 Pastāvīgo uzturēšanās atļauju ir tiesības pieprasīt ārzemniekam, kurš nepārtraukti ir uzturējies

Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju piecus gadus un ir integrējies sabiedrībā.

29 Saskaņā ar Imigrācijas likuma 36.panta pirmās daļas 4.punktu.

30 Saskaņā ar likuma „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” 12.panta

pirmās daļas 4. un 5.punktu. – Latvijas Vēstnesis, Nr.107, 07.07.2006. – [spēkā ar 21.07.2006.]

31 Turpat. Saskaņā ar 12.panta otro un trešo daļu.

32 Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju.

33 Imigrācijas likuma 9. 1 pants.

34 Imigrācijas likuma 15. 1 pants un 22. 1 pants.


15

nodarbināšanas kārtību, ir noteikts ierobežojums uzaicināt ārzemniekus. 35 Minētās

normas ietekmēs un zināmā mērā pat ierobežos īstermiņa migrāciju Latvijā, liekot

uzaicinātājam pārdomāt jautājumu par nepieciešamību uzaicināt ārzemnieku,

piemēram, saistībā ar nodarbinātību.

2.3. Citi aspekti

Citi aspekti, kas saistīti ar īstermiņa migrāciju Latvijā, ir trešo valstu pilsoņu

neieinteresētība atgriezties savā mītnes zemē, Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja

statusa saņēmušo vēlme strādāt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un zilās kartes

direktīvas 36 ieviešanas process.

Pasaules ekonomikas krīzes rezultātā daudziem uzturēšanās atļauju

saņēmušajiem ārzemniekiem Latvijā neizdevās saglabāt savas darbavietas. No šo

trešo valstu pilsoņu puses ir parādījusies interese būt nodarbinātiem kādā citā Eiropas

Savienības dalībvalstī drīzāk nekā atgriezties savā mītnes zemē. Tā 2009.gadā tika

anulētas 487 37 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas sakarā ar brīvprātīgo izceļošanu no

valsts.

Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis to Latvijas nepilsoņu 38 skaits, kas izvēlas iegūt

Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu, galvenokārt, ar mērķi doties strādāt uz

kādu citu Eiropas Savienības dalībvalsti, taču savas neinformētības dēļ viņi izvēlas

strādāt Lielbritānijā un Īrijā 39 , tādējādi neizmantojot galveno šī statusa priekšrocību –

ceļot uz citām Šengenas līguma dalībvalstīm bez vīzas. Vācija un Zviedrija arī ir ļoti

35 Imigrācijas likuma 15. 1 panta otrā un trešā daļa.

36 Padomes 2009.gada 25.maija direktīva Nr.2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un

uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos. – Oficiālais Vēstnesis, L-155, 18.06.2009.

37 Datu avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

38 Saskaņā ar likumu „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts

pilsonības” Latvijas nepilsoņi ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie

bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) 1992. gada 1. jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti

Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992. gada 1. jūlijam bija Latvijas

Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10

gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā; 2) viņi nav Latvijas pilsoņi; 3) viņi nav un nav bijuši citas

valsts pilsoņi.

Eiropas Savienības kontekstā Latvijas nepilsoņi tiek uzskatīti par trešās valsts pilsoņiem ar pastāvīgās

uzturēšanās atļaujas saņēmušo tiesībām. Šai kategorijai netiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas, bet viņu

statusu apliecina Latvijas nepilsoņa pase.

39 Lielbritānija un Īrija nav Šengenas līguma dalībvalstis.


16

iecienītas valstis, uz kurām darba gaitās dodas Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja

statusu saņēmušie.

Zilās kartes direktīvas prasības ir iestrādātas likumprojektā „Grozījumi

Imigrācijas likumā” 40 , kurš 2010.gada 27.maijā ir izsludināts Valsts sekretāru

sanāksmē. Likumprojektā ir iekļauta Eiropas Savienības zilās kartes definīcija,

noteikti termiņi, uz kuru var pieprasīt Eiropas Savienības zilo karti, kā arī noteiktas

tiesības ārzemniekam, kuram ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta

Eiropas Savienības zilā karte un kurš šādu statusu pieprasa Latvijas Republikā,

dokumentu izskatīšanas laikā uzturēties Latvijas Republikā. 41 Ar zilās kartes

direktīvas ieviešanu, kas pilnībā jāpabeidz līdz 2011.gada 19.jūnijam, Latvijā tiks

sperti pirmie soļi cirkulārās migrācijas ieviešanā. Turklāt kopumā vērtējot Latvijā tiks

ieviesti labvēlīgāki nosacījumi Eiropas Savienības zilās kartes saņemšanai un

izmantošanai nekā to nosaka direktīva.

Svarīgi atzīmēt arī to, ka Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem

Latvijas normatīvajos aktos ir iestrādāti nosacījumi, kas dot iespēju atkārtoti

atgriezties. Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 22.punkts paredz tiesības

ārzemniekam pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus

gadus, ja viņš, izceļojot uz citu valsti, zaudējis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja

statusu Latvijas Republikā un uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc

izceļošanas. Tāpat saskaņā ar likuma „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja

statusu Latvijas Republikā” 13.pantu trešās valsts pilsonis, kas zaudējis statusu, ir

tiesīgs statusu pieprasīt atkārtoti, ja ir uzturējies Latvijas Republikā ar

termiņuzturēšanās atļauju divus gadus tieši pirms statusa pieprasījuma iesniegšanas.

40 Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”. – Pieejams:

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/pid=40178026 – [sk.internetā 23.09.2010.]

41 Likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” anotācija. - Pieejams:

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/pid=40178026 – [sk.internetā 23.09.2010.]


17

3. STATISTIKA

Ņemot vērā zemo imigrācijas līmeni valstī un to, ka cirkulārā migrācija

faktiski nepastāv, statistiskā informācija ir visai skopa un raksturo galvenokārt

īstermiņa migrācijas tendences.

Kopējais pirmreizēji izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits

(sk.3.1.diagrammu) parāda īstermiņa imigrācijas intensitāti. 2007. un 2008.gadā

imigrācijas līmenis ir bijis visaugstākais kopš 2004.gada, kas saistīts ar Latvijas

ekonomikas strauju attīstību, taču 2008.gada beigās pasaulē sākusies ekonomikas

krīze būtiski ietekmēja arī pirmreizēji izsniegto atļauju skaitu – salīdzinot ar

2008.gadu, 2009.gadā tas samazinājies gandrīz divreiz.

5000

4500

4000

3.1.diagramma

Kopējais pirmreizēji izsniegto

termiņuzturēšanās atļauju skaits, 2004-2009 42

4831

4609

3500

2928

3000

2500

2061

2396

2388

2000

1500

1000

500

0

2004 2005 2006 2007 2008 2009

2009.gadā 478 personas izvēlējās izceļot uz pastāvīgu dzīvi uz citu valsti

(sk.3.2.tabulu), no kurām 70% bija Krievijas pilsoņi. 152 personām pastāvīgās

uzturēšanās atļaujas anulētas prombūtnes dēļ un 69% anulētas Krievijas pilsoņiem.

Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas valstu valstspiederīgajiem pastāvīgās uzturēšanās

atļaujas ir anulētas visbiežāk, jo no šīm valstīm nāk lielākais imigrantu skaits Latvijā.

42 Datu avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.


18

Ņemot vērā to, ka par iepriekšējiem gadiem šāda statistiskā informācija nav

pieejama, nevar izdarīt nekādus secinājumus par kādām tendencēm pastāvīgo

uzturēšanās atļauju anulēšanā.

3.2.tabula

Anulētās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas

pēc pilsonības un iemesla, 2009 43

Valstiskā

piederība

Uzturēšanās ārpus Latvijas

Republikas

Izceļošana uz pastāvīgu dzīvi

citā valstī

Krievija 105 334

Baltkrievija 14 31

Ukraina 15 27

Vācija 1 16

Lietuva 2 11

Armēnija 1 6

Izraēla 4 5

Cita 10 48

Pavisam 152 478

Statistikas dati Latvijā tiek apkopoti piešķirot īpašus kodus datu kategorijām

un grupām. Līdz ar to vēl viena īpašā koda piešķiršana, kas piefiksētu cirkulāro

migrāciju raksturojošus datus, radītu sarežģītākas informācijas sistēmas radīšanu un

sarežģītāku statistikas datu apstrādes sistēmu. Tāpat Šengenas līgums būtiski

apgrūtina cirkulārās migrācijas reģistrāciju, tādā veidā padarot iespējamu tikai

cirkulārās migrācijas datu fiksēšanu gadījumos, kad persona dodas uz trešajām

valstīm. Tādēļ ekspertu vidū valda uzskats, ka pašlaik nav nepieciešams mainīt esošo

Eiropas Savienības datu apkopošanas kārtību migrācijas jomā, jo nav gūts

apstiprinājums tam, ka datu par cirkulāro migrāciju apkopošana varētu sniegt būtisku

ieguvumu turpmākajai migrācijas politikas nostādņu izstrādei gan Eiropas Savienības,

gan nacionālajā līmenī.

Latvijā nav nekādu statistisko pierādījumu tam, ka migrācijai ir cirkulārs vai

īstermiņa raksturs pēc būtības, tāpat nav indikāciju, ka starptautiskā migrācija kļūst

vairāk īstermiņa vai cirkulāra. Latvijā nav kvalitatīvu pētījumu, kas sniegtu

pierādījumus par cirkulārās migrācijas modeli kādā migrantu grupā vai starp

dažādiem Latvijas reģioniem.

43 Datu avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.


19

4. SECINĀJUMI

Imigrācijas līmenis Latvijā ir ļoti zems, tādēļ valsts vīzija attiecībā uz

īstermiņa migrāciju saistīta ar iekšējo vajadzību apmierināšanu – piedāvājuma un

pieprasījuma savstarpējā noregulēšanā.

Neskatoties uz sabiedrības strikto nostāju imigrācijas politikas jautājumā un

ņemot vērā negatīvos demogrāfijas rādītājus un pakāpenisku ekonomikas atlabšanu,

Latvijā tuvākajā nākotnē atkal nāksies apspriest jautājumu par imigrācijas politikas

īstenošanas kritērijiem.

Ar zilās kartes direktīvas ieviešanu, kas pilnībā jāpabeidz līdz 2011.gada

19.jūnijam, Latvijā tiks sperti pirmie soļi cirkulārās migrācijas ieviešanā.

Statistiskā informācija, kas tiek apkopota Latvijā, raksturo galvenokārt

īstermiņa migrācijas tendences. Lai nevairotu administratīvo slogu, veicot izmaiņas

statistiskās informācijas apkopošanā, ir nepieciešams Eiropas Savienības institūciju

sagatavots detalizēts pamatojums tam, kādiem mērķiem jauna informācija tiks

izmantota un kāda ir pievienotā vērtība datu apkopošanai par cirkulāro migrāciju.

Šobrīd nevar izdarīt arī secinājumus par to, cik veiksmīgi ir bijuši grozījumi

Imigrācijas likumā, kuri stājušies spēkā 2010.gada 1.jūlijā, tāpat nevar izdarīt

secinājumus par to, cik lielā mērā šie grozījumi ir uzskatāmi par labu praksi.


20

5. IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS

Avoti:

Darba likums. – Latvijas Vēstnesis, Nr.105, 06.07.2001. – [spēkā ar

01.06.2001.]

Imigrācijas likums. – Latvijas Vēstnesis, Nr.169, 20.11.2002. – [spēkā ar

01.05.2003.]

Likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” anotācija. - Pieejams:

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/pid=40178026 – [sk.internetā 23.09.2010.]

Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”. – Pieejams:

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/pid=40178026 – [sk.internetā 23.09.2010.]

Likums „Grozījumi Imigrācijas likumā”. – Latvijas Vēstnesis, Nr.74,

12.05.2010. – [spēkā ar 01.07.2010.]

Likums „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas

Republikā”. – Latvijas Vēstnesis, Nr.107, 07.07.2006. – [spēkā ar 21.07.2006.]

Likums „Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu

par darba brīvdienu shēmu”. - Latvijas Vēstnesis, Nr.200, 23.12.2008.

Likums „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par

jauno pilsoņu apmaiņu”. - Latvijas Vēstnesis, Nr.26, 14.02.2007.

Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.533 „Noteikumi par darba

atļaujām ārzemniekiem”. – Latvijas Vēstnesis, Nr.100, 28.06.2010.

Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.564 „Uzturēšanās atļauju

noteikumi”. – Latvijas Vēstnesis, Nr.101, 29.06.2010.

Ministru prezidenta rīkojums Nr.355 „Par darba grupu ar migrācijas politiku

saistītajos jautājumos”. – Latvijas Vēstnesis, Nr.118, 27.07.2006.

Padomes 2009.gada 25.maija direktīva Nr.2009/50/EK par trešo valstu

valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos.

– Oficiālais Vēstnesis, L-155, 18.06.2009.

Pilsonības likums. – Latvijas Vēstnesis, Nr.93, 11.08.1994. – [spēkā ar

25.08.1994.]

Literatūra:


21

Godmanis kā neatliekamus izvirza vairāk nekā 100 darbus. -

http://www.lv.lv/index.phpfp_izdevums=493&mode=TEMA&menu_left=TEMA&a

ction=1&id=169661 - [sk.internetā 15.02.2008.]

Zepa B.,Šūpule I. (zin.red.) „Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un

nosacījumi”. – Rīga: Ulma, 2009, 215.lpp.

More magazines by this user
Similar magazines